Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.13 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 1868 4500501 4481531 2026-07-30T13:16:54Z Silraks 36716 4500501 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Republika ng Pilipinas''<br />''Republic of the Philippines'' | pilnais_valsts_nosaukums = Filipīnu Republika | valsts_nosaukums = Philippines | karoga_attēls = Flag of the Philippines.svg | karoga_nosaukums = Filipīnu karogs | ģerboņa_attēls = Coat of Arms of the Philippines.svg | ģerboņa_nosaukums = Filipīnu ģerbonis | ģerboņa_platums = 95px | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[Lupang Hinirang]]'' | kartes_attēls = Philippines (orthographic projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Manila]] | latd= 14 | latm= 35 | latNS= N | longd= 121 | longm= 0 | longEW= E | lielākā_pilsēta = [[Kesonsitija]] | valsts_valodas = [[filipīniešu valoda]]<br />[[angļu valoda]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[prezidentālisms|prezidentāla]] [[konstitucionāla republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Filipīnu prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = ''[[Bongbongs Markoss]]'' | valsts_galvas_tituls2 = [[Filipīnu viceprezidents|Viceprezidents]] | valsts_galva2 = ''[[Sāra Duterte]]'' | neatkarības_iegūšana = [[Filipīnu vēsture|Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = no [[Spānija]]s<br />no [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]] | dibināta = | neatkarības_notikums = Dibināta | neatkarības_datums = {{dat|1565|4|27}} | neatkarības_notikums2 = Deklarēta | neatkarības_datums2 = {{dat|1898|6|12}} | neatkarības_notikums3 = Pašpārvalde | neatkarības_datums3 = {{dat|1934|3|24}} | neatkarības_notikums4 = Atzīta | neatkarības_datums4 = {{dat|1946|7|4}} | platība_km2 = 299 764 | platība_rangs = 72. | procenti_ūdens = 0,61 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2025 | iedzīvotāju_skaits = 114 123 600 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 12. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 336 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 47. | IKP_PPP = {{palielinājās}} $1.0 triljons | IKP_PPP_gads = 2021 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = {{palielinājās}} $9081 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}} | HDI_gads = 2019 | HDI_kategorija = 0,718 <font color=#FFCC00>vidējs</font> | HDI_rangs = 118. | Gini =42,4 | Gini_gads =2018 | Gini_kategorija =vidējs | Gini_rangs =44. | valūta = [[Filipīnu peso]] | valūtas_kods = PHP | laika_zona = [[PST]] | utc_offset = +8 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = [[.ph]] | tālsarunu_kods = 63 | iso_kods_num = 608 | iso_kods_alfa2 = PH | iso_kods_alfa3 = PHL | piezīmes = | piezīme1 = | piezīme2 = |GDP_nominal={{palielinājās}} $402.638 miljardi|GDP_nominal_year=2021|GDP_nominal_per_capita={{palielinājās}} $3 646}} '''Filipīnu Republika''' (''Repúbliká ng̃ Pilipinas'', ''Republic of the Philippines'') ir salu valsts [[Āzija]]s austrumos, [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], starp [[Indonēzija|Indonēziju]] un [[Ķīnas Republika (Taivāna)|Taivānu]]. No Taivānas Filipīnas atdala [[Lusonas šaurums]], bet rietumos pāri [[Dienvidķīnas jūra]]i ir [[Vjetnama]]. Arhipelāgs sastāv no vairāk kā 7640 salām,<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nationalgeographic.com/travel/article/partner-content-know-before-you-go-the-philippines|title=Know before you go: the Philippines|work=Travel|access-date=2022-08-31|language=en}}</ref> kas kopā aizņem gandrīz 300 000 km² lielu teritoriju. Ar vairāk kā 114 miljoniem iedzīvotāju Filipīnas ir septītā visvairāk apdzīvotā valsts Āzijā un divpadsmitā visvairāk apdzīvotā valsts pasaulē. Filipīnu galvaspilsēta ir [[Manila]]. Valsts neatkarību ieguva 1946. gadā no [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām valstīm]]. == Vēsture == === Pirmskoloniālais periods (pirms 1565) === Filipīnu vēsture, iespējams, ir sākusies pirms vismaz 30 000 gadiem, kad pa sauszemes tiltiem Filipīnās ieradās pirmie [[cilvēki]].<ref>Dolan, Ronald E., ed. (1991—3), "[http://countrystudies.us/philippines/3.htm Early History]", ''[http://countrystudies.us/philippines/ Philippines: A Country Study]'', Washington: GPO for the Library of Congress, {{ISBN|0-8444-0748-8}}</ref> Pirmā oficiāli reģistrētā [[Rietumu pasaule|eiropiešu]] ierašanās Filipīnās ir fiksēta {{dat|1521|3|16}}, kad [[Homonhona]]s salā, [[Samara]]s salas dienvidaustrumos, piestāja [[Fernāns Magelāns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www2.hawaii.edu/~gaspar/churches.html|title=Sacred Homes of the Ekklesia: The Colonial Churches of the Philippines|author=Gaspar, Roger Gerard B|accessdate=2008-02-05|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080117003944/http://www2.hawaii.edu/~gaspar/churches.html|archivedate=2008-01-17}}</ref> === Koloniālais periods (1565—1946) === [[Spānijas Impērija|Spāņu kolonizācija]] sākās 1565. gadā, kad [[Migels Lopess de Legaspi|Migela Lopesa de Legaspi]] (''Miguel López de Legazpi'') ekspedīcija ieradās un ierīkoja pastāvīgu apmetni [[Sebu]] salā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bartleby.com/65/ce/Cebu.html|title=Cebu|publisher=bartleby.com, citējot "The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition". 2001-07|accessdate=2008-02-05|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080111015713/http://www.bartleby.com/65/ce/Cebu.html|archivedate=2008-01-11}}</ref> 1571. gadā [[Manila]]s līcī, [[Lusona]]s salā, spāņi dibināja vēl vairākas apmetnes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bartleby.com/65/ph/PhilipRep.html|title=The Columbia Encyclopedia, The Philippines|publisher=Columbia University Press|access-date={{dat|2009|05|14||bez}}|edition=6th|year=2007|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080728061705/http://www.bartleby.com/65/ph/PhilipRep.html|archivedate={{dat|2008|07|28||bez}}}}</ref> Tieši Manilā spāņi dibināja jaunu pilsētu, kura bija centrs spāņu kundzībai nākamos trīs gadsimtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/rp.html#Intro|title=Philippines - Intro|publisher=CIA World Factbook|accessdate=2008-02-05|archive-date=2010-01-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20100111070218/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/rp.html#Intro}}</ref> Pēc [[Spānijas—ASV karš|spāņu-amerikāņu kara]] 1898. gadā [[Spānija]] Filipīnas atdeva Amerikas Savienotajām Valstīm. Amerikāņi ieviesa progresīvo koloniālo pārvaldi un 1935. gadā atzina Filipīnu pašnoteikšanos. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā līdz [[Japānas Impērija|Japānas]] kapitulācijai 1945. gadā salās bija japāņu okupācijas vara.<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|edition=1st American ed|title=The book of rule : how the world is governed|url=https://www.worldcat.org/oclc/52601448|publisher=DK|date=2004|location=London|isbn=0-7894-9354-3|oclc=52601448}}</ref> [[Attēls:Marcos visit Johnson 1966.jpg|left|thumb|Ferdinands Markoss ar sievu vizītē ASV pie prezidenta [[Lindons Džonsons|Lindona Džonsona]] 1966. gadā]] === Pēckoloniālais periods (1946 — pašlaik) === 1946. gadā Filipīnas kļuva par neatkarīgu republiku. Kopš tā laika valsts politisko vēsturi raksturo konflikti un korupcija. Filipīnas vairākkārt ir atteikušās no prezidentālās demokrātijas sistēmas — pirmoreiz to izdarīja [[Komunisms|komunistu]] valdība, bet pēc tam (1965. gadā) — [[Ferdinands Markoss]]; viņa diktatoriskais režīms pastāvēja 21 gadu. Markosa valdīšanas laikā katastrofāli apsīka [[Ekonomikas izaugsme|ekonomiskā izaugsme]], un tas kopā ar šausminošiem cilvēktiesību pārkāpumiem radīja ilgstošu politisku nestabilitāti. Pēc atgriešanās no trimdas 1983. gadā tika noslepkavots opozīcijas līderis Benino Akino. Tas palielināja neapmierinātību ar Markosa režīmu, un pēc trim gadiem ASV spiediena rezultātā valstī notika prezidenta vēlēšanas. Akino atraitne Korasona vadīja Apvienotās nacionāli demokrātiskās organizācijas (UNIDO) opozīciju un kļuva par prezidenti. Tika atjaunotas demokrātiskās institūcijas un pilsoniskās brīvības, bet jau pēc pirmā termiņa viņas valdību nomainīja komunistu vadītā administrācija, kas bija pie varas no 1992. līdz 1998. gadam. 1998. gada prezidenta vēlēšanās uzvarēja bijušais viceprezidents Žozefs Ehersito Estrada, bet pēc trim gadiem viņš tika apsūdzēts korupcijā un atstādināts un varu pārņēma viceprezidents Glorija Makapagala-Aroijo.<ref name=":1" /> 1992. gadā ASV slēdza savu pēdējo kara bāzi Filipīnās. 1996. gadā starp valdību un Mindanao salas [[Islāms|islāma]] separātistiem tika parakstīts miera līgums, tā izbeidzot 25 gadus ilgušo partizānu karu.<ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules valstu ekonomikas vārdnīca|url=https://www.worldcat.org/oclc/191044745|publisher=Jumava|date=2006|location=Rīgā|isbn=9984-38-145-5|oclc=191044745|first=Valērijs|last=Roldugins}}</ref> == Ģeogrāfija == [[Attēls:Relief Map Of The Philippines.png|left|thumb|250x250px|Filipīnu topogrāfiskā karte]] Filipīnas atrodas [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] rietumu daļā, un to veido apmēram 7640 salas,<ref name=":0" /> no kurām tikai neliela daļa ir apdzīvotas. No [[Ķīnas Republika|Taivānas]] ziemeļos uz [[Kalimantāna|Borneo]] dienvidos salas stiepjas gandrīz 1850 km garumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ar-tur.lv/lv/filipinas-about/|title=Informācija par valsti « Filipīnas {{!}} Tūrisma firma "Ar-Tur"|website=www.ar-tur.lv|access-date=2022-08-31}}</ref> [[Lusona]] ziemeļos un [[Mindanao]] dienvidos ir lielākās no salām un aizņem divas trešdaļas valsts kopējās teritorijas. Nākamajām deviņām salām platība pārsniedz 2500 km². Tikai divām piektdaļām salu ir nosaukumi, un tikai 350 salas ir lielākas par 1,6 km². Tās ir vulkāniskas izcelsmes un ir daļēji applūdušu kalnu grēdu virsotnes. Salu virsma ir nelīdzena, un augstākā virsotne ir Apo kalns, kas paceļas 2954 m augstumā un atrodas Mindanao salā.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules ģeogrāfijas enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/847262173|publisher=Zvaigzne ABC|date=[©2005]|location=[Rīga]|isbn=9984-36-878-5|oclc=847262173|first=Clive|last=Gifford}}</ref> Aptuveni 45% valsts teritorijas aizņem lauksaimniecības zemes, trešdaļu teritorijas klāj meži, lai gan notiek nelegāla un plaša mežizstrāde, un koki tiek izcirsti un dedzināti, lai iegūtu zemi kultūraugu stādījumiem. Vairumā salu dominē mitrs tropu mežs, bet arhipelāga rietumos, kur nokrišņu ir mazāk (1000 mm gadā) — [[savanna]]s.<ref name=":4">{{Grāmatas atsauce|title=Zooģeogrāfija|last=Sloka|first=N.|publisher=Zvaigzne|year=1979|location=Rīga}}</ref> Salās konstatētas vairāk nekā 10 000 koku, krūmu un paparžu sugas. Visbiežāk mežos aug dažādas palmas un bambusi. Filipīnās mīt vairāk nekā 700 putnu sugu, kā arī daudzas abinieku un rāpuļu sugas.<ref name=":2" /> Salās endēmiska ir Filipīnu gimnūra, 2 tupaju sugas, Filipīnu [[Tarsiji|tarsijs]], kuplastvāveru un ciršļžurku ģintis, 4 pundurvāveru sugas, Filipīnu pundurbifelis, Filipīnu briedis, Filipīnu lorikuls, kā arī Filipīnu kakadu un 1 lori ģints (''Bolbopsittacus'').<ref name=":4" /> Kā daļa no Klusā okeāna ugunsloka Filipīnas atrodas virs vienas no ģeoloģiski aktīvākajām Zemes garozas vietām, kā dēļ šeit regulāri notiek zemestrīces. Pēdējā lielā zemestrīce 1990. gadā satricināja Lusonas salas ziemeļdaļu. Tā atņēma dzīvību 1600 cilvēkiem un vairāk nekā 100 000 atstāja bez pajumtes. Salās ir 20 aktīvi [[Vulkāns|vulkāni]], tostarp [[Pinatubo]] vulkāns, kura izvirdums 1991. gadā bija otrais spēcīgākais vulkāna izvirdums 20. gadsimtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pubs.usgs.gov/fs/1997/fs113-97/|title=The Cataclysmic 1991 Eruption of Mount Pinatubo, Philippines, Fact Sheet 113-97|website=web.archive.org|access-date=2022-08-31|date=2013-08-25|archive-date=2013-08-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20130825233934/http://pubs.usgs.gov/fs/1997/fs113-97/}}</ref> Filipīnas piemeklē arī plūdi un zemes nogruvumi. Salas atrodas taifūnu joslā, un no jūnija līdz oktobrim ir vidēji 15-20 taifūni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lcweb2.loc.gov/frd/cs/profiles/Philippines.pdf|title=Wayback Machine|website=web.archive.org|access-date=2022-08-31|date=2015-02-14|archive-date=2015-02-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20150214022548/http://lcweb2.loc.gov/frd/cs/profiles/Philippines.pdf}}</ref> 2002. gadā ANO Civilo un humanitāro lietu birojs publiskoja statistikas datus, kas liecina par to, ka Filipīnas ir dabas katastrofām visvairāk pakļautā valsts pasaulē.<ref name=":2" /> === Klimats === Filipīnās valda [[Tropu josla|tropu]] un [[Subtropi|subtropu]] klimats, un visu gadu ir karsts un mitrs. Gada vidējā gaisa temperatūra ir +27 °C un vidējais nokrišņu daudzums — 2030 mm gadā. Tomēr gaisa temperatūra un nokrišņu daudzums stipri atšķiras no vietas ģeogrāfiskā novietojuma un augstuma virs jūras līmeņa.<ref name=":2" /> == Valsts pārvalde == {{Vairāki attēli |total_width=260 |caption_align=center | image1 = Ferdinand R. Marcos Jr (cropped).jpg | caption1 = [[Filipīnu prezidents]]<br />[[Bongbongs Markoss]] | image2 = VPSDPortrait.jpg | caption2 = [[Filipīnu viceprezidents|Filipīnu viceprezidente]]<br />[[Sāra Duterte]] |align=right}} Filipīnu valsts pārvalde teorētiski ir ļoti līdzīga Amerikas Savienoto Valstu sistēmai. Tai ir trīs atzari — izpildvara, likumdošanas vara un tiesu vara, kā arī politiskās atturēšanas un pretsvaru sistēma. Likumdošanas vara pieder divpalātu parlamentam. Senātā ir 24 vietas un senatorus vispārējās un tiešās vēlēšanās ievēl uz sešiem gadiem ar divu termiņu ierobežojumu. Pārstāvju palātā ir 253 deputāti,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.congress.gov.ph/members/../members/|title=House of Representatives House Members|website=www.congress.gov.ph|access-date=2022-08-31|language=en}}</ref> kas vispārējās un tiešās vēlēšanās tiek ievēlēti uz trim gadiem. Izpildvara pieder prezidentam, viceprezidentam un Kabinetam. Prezidents un viceprezidents tiek ievēlēts vispārējās un tiešās vēlēšanās uz vienu sešu gadu termiņu. Prezidents ir valsts un valdības galva. Kabinetu ieceļ prezidents ar Norīkojumu komisijas piekrišanu. Tas pārrauga valsts pārvaldes darbu. Visaugstākā tiesu vara ir Augstākās tiesas rokās. Tajā ir 15 tiesnešu, kas ieņem amatu līdz 70 gadu vecumam un ko ieceļ prezidents pēc Filipīnu Tiesu un advokatūras padomes ieteikuma. Tomēr Filipīnu tiesu joma ilgajos diktatūras gados bijusi skandālu centrā vai periodiski pat atlaista. To joprojām uzskata par dziļi korumpētu, un tajā saglabājies spēcīgs politiskais favorītisms.<ref name=":1" /> == Demogrāfija == Filipīnas ir 12. apdzīvotākā valsts pasaulē ar 114 123 600 cilvēku. 8% [[Filipīnieši|filipīniešu]] dzīvo ārzemēs, tur strādādami un sūtot atpakaļ naudu.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.antario.lv/filipinas|title=Filipīnas|website=www.antario.lv|access-date=2022-08-31}}</ref> Filipīnās dzīvo vairāk nekā 100 etnisko grupu pārstāvji, kas runā dažādās valodās un dialektos. Lielākās etniskās grupas ir [[visaji]] (41%), [[tagali]] (21%), [[Moro (tauta)|moro]] (7%) un [[ķīnieši]] (1,5%). No abām oficiālajām valsts valodām komerciālā un valdības saziņā visplašāk lieto [[Angļu valoda|angļu]] valodu. Angļu valoda arī tiek izmantota kā ''[[lingua franca]]'' kas apvieno daudzās un dažādās pamatiedzīvotāju ciltis un tautas. Vairāk nekā 80% iedzīvotāju ir [[Katoļticība|katoļi]], savukārt aptuveni 15% [[Musulmaņi|musulmaņu]] dzīvo [[Mindanao]] salā.<ref name=":2" /> [[Attēls:Lechon.jpg|thumb|Lečons]] == Kultūra == === Virtuve === Filipīnu virtuve ir spāņu, malajiešu un [[ķīniešu virtuve]]s sajaukums, kurā nozīmīga loma ir rīsiem, augļiem un jūras produktiem. Tipiski filipīniešu ēdieni ir [[siniganga]] (buljons ar moluskiem, garnelēm un augļiem), [[tinola]] (cālīši), [[pankitmolo]] (cūkgaļas, vistas un sēņu sacepums ar vistas vai gaļas buljonu), [[rijetafel]] (cepta [[Vistas gaļa|vista]] ar vārītiem dārzeņiem un karri mērci) un [[adobo]] (etiķī marinēti cūkgaļas gabaliņi ar ķiplokiem, garšvielām, rīsiem). Iecienīts svētku ēdiens — [[lečons]] (piena sivēns, pildīts ar tamarindas lapām, cepts oglēs). Lieto arī [[Liellopu gaļa|liellopu (vēršu) gaļu]] [[karabao]]. Populāri ir [[mango]], [[Tomāts|tomāti]], cepti [[kabači]], [[kokosrieksti]]. Visu ēdienu pagatavošanai izmanto asos piparus, un cepšanai galvenokārt izmanto [[Palmu eļļa|palmu eļļu]].<ref name=":5" /> == Skatīt arī == * [[Filipīniešu - ASV karš]] * [[Filipīnu pilsētu uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzija aizmetnis}} {{Āzija}} {{ASEAN}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Filipīnas| ]] [[Kategorija:Āzijas valstis]] [[Kategorija:ASEAN dalībvalstis]] jzh45fy90sl3p9penuf1d8v1s0iamxs 0 3870 4500624 4356807 2026-07-30T19:32:21Z Vatenis 148519 Nav tāda Ļubļina,tas ir tulkojums no orku valodas (ir Lublina (Lublin), kur šeit ir burts Ļļ? Paši poļi to sauc par Lublin!). Tāpat kā ir Liepāja, nevis Ļēpāja! 4500624 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ļubļina | official_name = ''Lublin'' | settlement_type = [[Polijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 280 | image_style = border:1; | perrow = 1/3/2/2 | image1 = Lublin Panorama.jpg | image2 = Konopnica House in Lublin 01.jpg | image3 = Kaplica Trójcy Świętej w Lublinie, wnętrze 2.jpg | image4 = Alians PL,CracowGateInLublin,2012,P9240014.jpg | image5 = Lublin, Archikatedra św. Jana Chrzciciela i św. Jana Ewangelisty w Lublinie 001492.jpg | image6 = Dom Kasy Przemysłowców 1.jpg }} | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Polija#Ļubļinas vojevodiste | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Polija}} | subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]] | subdivision_name1 = [[Ļubļinas vojevodiste]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = Pilsēta ar apriņķa tiesībām | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = 1317 | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 147 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2014 | population_footnotes = | population_total = 341722 | population_urban = | population_metro = 664000 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd =51 | latm =14 | lats =53 | latNS =N | longd =22 | longm =34 | longs =13 | longEW =E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = {{URL|www.um.lublin.pl/}} | footnotes = }} '''Lublina''' ({{val|pl|Lublin}}) ir pilsēta [[Polija]]s austrumos, Lublinas [[Ļubļinas vojevodiste|vojevodiste]]s centrs Biščicas upes krastos. [[viduslaiki|Viduslaikos]] nozīmīgs [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] tirdzniecības centrs un vēsturisks [[ebreji|ebreju]] izglītības centrs (kādreizējā pilsētas iesauka — ebreju [[Oksforda]]). Uz austrumiem no pilsētas līdz 2001. gadam atradās ''[[Daewoo]]'' autorūpnīca. == Vēsture == Pirmo reizi pieminēta rakstiskos avotos 1198. gadā. Atradās [[Mazpolija]]s un [[Volīnija]]s pierobežā pie lielā tirdzniecības ceļa, kas veda no [[Kijiva]]s uz Centrāleiropu. 13. gadsimtā vairākas reizes nopostīta [[Mongoļu impērija]]s (1241), vēlāk [[jātvingi|jātvingu]] un [[lietuvieši|lietuviešu]] (1244) uzbrukumos. 1317. gadā Lublinai piešķīra pilsētas tiesības. 1341. gadā [[Kazimirs Lielais]] uzcēla mūra pili un pilsētas aizsargmūri. Šajā laikā Lublinā ieradās daudz ebreju, 1392. gadā [[Jagailis|Vladislavs Jagello]] tai piešķīra nozīmīgas tirdzniecības privilēģijas, tā kļuva par centru tirdzniecībai starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]]. No 15. gadsimta līdz 16. gadsimtam Lublinā notika Polijas un Lietuvas valstu lielākie gadatirgi. 1547. gadā Lublinā nodibinājās pasaulē pirmā ebreju grāmatspiestuve. 1569. gada 26. jūnijā tika noslēgta Lublinas [[Ļubļinas ūnija|ūnija]], Polijas un Lietuvas valstu [[personālūnija]] tika pārveidota par [[federācija (valsts)|federāciju]] jeb [[Polijas—Lietuvas kopvalsts|Polijas—Lietuvas kopvalsti]]. No 1567. gada [[rošs ješiva|roša ješiva]] studijas Lublinā juridiski tika pielīdzinātas citām tā laika Polijas [[Universitāte|universitātēm]]. Ebreji no visas [[Eiropa]]s brauca uz Lublinu studēt [[Talmūds|Talmūdu]] un [[Kabala|Kabalu]]. No 1580. gada līdz 1764. gadam Lublinā regulāri sasauca [[ebreju seims|ebreju seimus]]. 17. gadsimtā pēc Otrā Ziemeļu kara (jeb "[[Plūdi Polijas vēsturē|Plūdiem]]") pilsētas izaugsme apstājās. Pēc [[Polijas dalīšanas|Trešās Polijas dalīšana]] 1795. gadā Lublinā nokļuva [[Austrijas Impērija]]s sastāvā, 1809. gadā [[Varšavas hercogiste|Varšavas hercogistē]], bet no 1815. gada [[Krievijas Impērija]]i piederošajā [[Kongresa Polija|Kongresa Polijā]]. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā pilsētu ieņēma [[vācieši|vācu]] karaspēks. 1918. gada 6. novembrī Lublinā kādu laiku darbojās pirmā neatkarīgās Polijas valdība. Starpkaru periodā 40% no Lublinas iedzīvotājiem bija ebreji. Pilsētā tika nodibināta pirmā lidmašīnu ražotne Polijā. Otrā pasaules kara laikā no 1939. gada līdz 1944. gadam Lublinā bija Polijas okupēto teritoriju [[ģenerālgubernatūra]]s (''Generalgouvernement für die besetzten polnischen Gebiete'') sastāvā. [[operācija "Reinhards"|Operācijas "Reinhards"]] galvenā bāze. Netālu no pilsētas bija izveidota [[Maidaneka]]s nāves nometne. 1944. gadā pilsētas teritoriju ieņēma [[Sarkanā armija]] un līdz 1945. gada janvārim tā bija PSRS ieņemtās Polijas daļas galvaspilsēta. Pēckara gados Lublinā tika nodibināta autorūpnīca ([[mikroautobusi "Zuk"]]). 1980. gada jūlijā visā Lublinas apkārtnē sākās masveida streiki, kas noveda pie [[arodbiedrība]]s "[[Solidarnošč]]" izveides. == Cilvēki == == Lublinā ir dzimuši: == * [[Boleslavs Beruts]] (''Bolesław Bierut'', 1892—1956) — politiķis * [[Jaceks Bonks]] (''Jacek Bąk'', 1973) — futbolists * [[Johanness Cukertorts]] (''Johannes Zukertort'', 1842—1888) — šahists * [[Henriks Veņavskis]] (''Henryk Wieniawski'', 1835—1880) — vijoļnieks == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.polska.lv/info/centrs/lv/katalog/Informacija/Apskates_objekti/Polijas_pilsetas/2_4_11/lublina/64 Ļublinas vēsture] {{latviski}} {{ru ikona}} {{Polija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}}{{DEFAULTSORT:Lublina}} [[Kategorija:Polijas pilsētas|Lzublzina]] [[Kategorija:Ļubļinas vojevodistes pilsētas|Lublinas vojevodistes pilsētas]] [[Kategorija:Ļubļinas vojevodistes apriņķi|Lublinas vojevodistes apriņķi]] 6224m20sisdfd1j46ffv3tn0jkmnq7t 4500628 4500624 2026-07-30T19:42:31Z Vatenis 148519 Nevis Ļubļina, bet Lublina (latviski)! 4500628 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lublina | official_name = ''Lublin'' | settlement_type = [[Polijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 280 | image_style = border:1; | perrow = 1/3/2/2 | image1 = Lublin Panorama.jpg | image2 = Konopnica House in Lublin 01.jpg | image3 = Kaplica Trójcy Świętej w Lublinie, wnętrze 2.jpg | image4 = Alians PL,CracowGateInLublin,2012,P9240014.jpg | image5 = Lublin, Archikatedra św. Jana Chrzciciela i św. Jana Ewangelisty w Lublinie 001492.jpg | image6 = Dom Kasy Przemysłowców 1.jpg }} | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Polija#Lublinas vojevodiste | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Polija}} | subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]] | subdivision_name1 = [[Lublinas vojevodiste]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = Pilsēta ar apriņķa tiesībām | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = 1317 | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 147 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2014 | population_footnotes = | population_total = 341722 | population_urban = | population_metro = 664000 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd =51 | latm =14 | lats =53 | latNS =N | longd =22 | longm =34 | longs =13 | longEW =E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = {{URL|www.um.lublin.pl/}} | footnotes = }} '''Lublina''' ({{val|pl|Lublin}}) ir pilsēta [[Polija]]s austrumos, Lublinas [[Lublinas vojevodiste|vojevodiste]]s centrs Biščicas upes krastos. [[viduslaiki|Viduslaikos]] nozīmīgs [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] tirdzniecības centrs un vēsturisks [[ebreji|ebreju]] izglītības centrs (kādreizējā pilsētas iesauka — ebreju [[Oksforda]]). Uz austrumiem no pilsētas līdz 2001. gadam atradās ''[[Daewoo]]'' autorūpnīca. == Vēsture == Pirmo reizi pieminēta rakstiskos avotos 1198. gadā. Atradās [[Mazpolija]]s un [[Volīnija]]s pierobežā pie lielā tirdzniecības ceļa, kas veda no [[Kijiva]]s uz Centrāleiropu. 13. gadsimtā vairākas reizes nopostīta [[Mongoļu impērija]]s (1241), vēlāk [[jātvingi|jātvingu]] un [[lietuvieši|lietuviešu]] (1244) uzbrukumos. 1317. gadā Lublinai piešķīra pilsētas tiesības. 1341. gadā [[Kazimirs Lielais]] uzcēla mūra pili un pilsētas aizsargmūri. Šajā laikā Lublinā ieradās daudz ebreju, 1392. gadā [[Jagailis|Vladislavs Jagello]] tai piešķīra nozīmīgas tirdzniecības privilēģijas, tā kļuva par centru tirdzniecībai starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]]. No 15. gadsimta līdz 16. gadsimtam Lublinā notika Polijas un Lietuvas valstu lielākie gadatirgi. 1547. gadā Lublinā nodibinājās pasaulē pirmā ebreju grāmatspiestuve. 1569. gada 26. jūnijā tika noslēgta Lublinas [[Lublinas ūnija|ūnija]], Polijas un Lietuvas valstu [[personālūnija]] tika pārveidota par [[federācija (valsts)|federāciju]] jeb [[Polijas—Lietuvas kopvalsts|Polijas—Lietuvas kopvalsti]]. No 1567. gada [[rošs ješiva|roša ješiva]] studijas Lublinā juridiski tika pielīdzinātas citām tā laika Polijas [[Universitāte|universitātēm]]. Ebreji no visas [[Eiropa]]s brauca uz Lublinu studēt [[Talmūds|Talmūdu]] un [[Kabala|Kabalu]]. No 1580. gada līdz 1764. gadam Lublinā regulāri sasauca [[ebreju seims|ebreju seimus]]. 17. gadsimtā pēc Otrā Ziemeļu kara (jeb "[[Plūdi Polijas vēsturē|Plūdiem]]") pilsētas izaugsme apstājās. Pēc [[Polijas dalīšanas|Trešās Polijas dalīšana]] 1795. gadā Lublinā nokļuva [[Austrijas Impērija]]s sastāvā, 1809. gadā [[Varšavas hercogiste|Varšavas hercogistē]], bet no 1815. gada [[Krievijas Impērija]]i piederošajā [[Kongresa Polija|Kongresa Polijā]]. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā pilsētu ieņēma [[vācieši|vācu]] karaspēks. 1918. gada 6. novembrī Lublinā kādu laiku darbojās pirmā neatkarīgās Polijas valdība. Starpkaru periodā 40% no Lublinas iedzīvotājiem bija ebreji. Pilsētā tika nodibināta pirmā lidmašīnu ražotne Polijā. Otrā pasaules kara laikā no 1939. gada līdz 1944. gadam Lublinā bija Polijas okupēto teritoriju [[ģenerālgubernatūra]]s (''Generalgouvernement für die besetzten polnischen Gebiete'') sastāvā. [[operācija "Reinhards"|Operācijas "Reinhards"]] galvenā bāze. Netālu no pilsētas bija izveidota [[Maidaneka]]s nāves nometne. 1944. gadā pilsētas teritoriju ieņēma [[Sarkanā armija]] un līdz 1945. gada janvārim tā bija PSRS ieņemtās Polijas daļas galvaspilsēta. Pēckara gados Lublinā tika nodibināta autorūpnīca ([[mikroautobusi "Zuk"]]). 1980. gada jūlijā visā Lublinas apkārtnē sākās masveida streiki, kas noveda pie [[arodbiedrība]]s "[[Solidarnošč]]" izveides. == Cilvēki == == Lublinā ir dzimuši: == * [[Boleslavs Beruts]] (''Bolesław Bierut'', 1892—1956) — politiķis * [[Jaceks Bonks]] (''Jacek Bąk'', 1973) — futbolists * [[Johanness Cukertorts]] (''Johannes Zukertort'', 1842—1888) — šahists * [[Henriks Veņavskis]] (''Henryk Wieniawski'', 1835—1880) — vijoļnieks == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.polska.lv/info/centrs/lv/katalog/Informacija/Apskates_objekti/Polijas_pilsetas/2_4_11/lublina/64 Lublinas vēsture] {{latviski}} {{ru ikona}} {{Polija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}}{{DEFAULTSORT:Lublina}} [[Kategorija:Polijas pilsētas|Lzublzina]] [[Kategorija:Lublinas vojevodistes pilsētas|Lzublzina]] [[Kategorija:Lublinas vojevodistes apriņķi|Lzublzina]] qsdrzoks9yn3tcryzoz4gezsel4p4t1 4500766 4500628 2026-07-31T06:00:14Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/Vatenis|Vatenis]] ([[User talk:Vatenis|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4500628 Pēc atveides noteikumiem tiešām jābūt Lublinai, bet tas ir burts "Ļ" un Lielajā Pasaules atlasā ir Ļubļina. 4500766 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ļubļina | official_name = ''Lublin'' | settlement_type = [[Polijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 280 | image_style = border:1; | perrow = 1/3/2/2 | image1 = Lublin Panorama.jpg | image2 = Konopnica House in Lublin 01.jpg | image3 = Kaplica Trójcy Świętej w Lublinie, wnętrze 2.jpg | image4 = Alians PL,CracowGateInLublin,2012,P9240014.jpg | image5 = Lublin, Archikatedra św. Jana Chrzciciela i św. Jana Ewangelisty w Lublinie 001492.jpg | image6 = Dom Kasy Przemysłowców 1.jpg }} | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Polija#Ļubļinas vojevodiste | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Polija}} | subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]] | subdivision_name1 = [[Ļubļinas vojevodiste]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = Pilsēta ar apriņķa tiesībām | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = 1317 | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 147 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2014 | population_footnotes = | population_total = 341722 | population_urban = | population_metro = 664000 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd =51 | latm =14 | lats =53 | latNS =N | longd =22 | longm =34 | longs =13 | longEW =E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = {{URL|www.um.lublin.pl/}} | footnotes = }} '''Lublina''' ({{val|pl|Lublin}}) ir pilsēta [[Polija]]s austrumos, Lublinas [[Ļubļinas vojevodiste|vojevodiste]]s centrs Biščicas upes krastos. [[viduslaiki|Viduslaikos]] nozīmīgs [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] tirdzniecības centrs un vēsturisks [[ebreji|ebreju]] izglītības centrs (kādreizējā pilsētas iesauka — ebreju [[Oksforda]]). Uz austrumiem no pilsētas līdz 2001. gadam atradās ''[[Daewoo]]'' autorūpnīca. == Vēsture == Pirmo reizi pieminēta rakstiskos avotos 1198. gadā. Atradās [[Mazpolija]]s un [[Volīnija]]s pierobežā pie lielā tirdzniecības ceļa, kas veda no [[Kijiva]]s uz Centrāleiropu. 13. gadsimtā vairākas reizes nopostīta [[Mongoļu impērija]]s (1241), vēlāk [[jātvingi|jātvingu]] un [[lietuvieši|lietuviešu]] (1244) uzbrukumos. 1317. gadā Lublinai piešķīra pilsētas tiesības. 1341. gadā [[Kazimirs Lielais]] uzcēla mūra pili un pilsētas aizsargmūri. Šajā laikā Lublinā ieradās daudz ebreju, 1392. gadā [[Jagailis|Vladislavs Jagello]] tai piešķīra nozīmīgas tirdzniecības privilēģijas, tā kļuva par centru tirdzniecībai starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]]. No 15. gadsimta līdz 16. gadsimtam Lublinā notika Polijas un Lietuvas valstu lielākie gadatirgi. 1547. gadā Lublinā nodibinājās pasaulē pirmā ebreju grāmatspiestuve. 1569. gada 26. jūnijā tika noslēgta Lublinas [[Ļubļinas ūnija|ūnija]], Polijas un Lietuvas valstu [[personālūnija]] tika pārveidota par [[federācija (valsts)|federāciju]] jeb [[Polijas—Lietuvas kopvalsts|Polijas—Lietuvas kopvalsti]]. No 1567. gada [[rošs ješiva|roša ješiva]] studijas Lublinā juridiski tika pielīdzinātas citām tā laika Polijas [[Universitāte|universitātēm]]. Ebreji no visas [[Eiropa]]s brauca uz Lublinu studēt [[Talmūds|Talmūdu]] un [[Kabala|Kabalu]]. No 1580. gada līdz 1764. gadam Lublinā regulāri sasauca [[ebreju seims|ebreju seimus]]. 17. gadsimtā pēc Otrā Ziemeļu kara (jeb "[[Plūdi Polijas vēsturē|Plūdiem]]") pilsētas izaugsme apstājās. Pēc [[Polijas dalīšanas|Trešās Polijas dalīšana]] 1795. gadā Lublinā nokļuva [[Austrijas Impērija]]s sastāvā, 1809. gadā [[Varšavas hercogiste|Varšavas hercogistē]], bet no 1815. gada [[Krievijas Impērija]]i piederošajā [[Kongresa Polija|Kongresa Polijā]]. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā pilsētu ieņēma [[vācieši|vācu]] karaspēks. 1918. gada 6. novembrī Lublinā kādu laiku darbojās pirmā neatkarīgās Polijas valdība. Starpkaru periodā 40% no Lublinas iedzīvotājiem bija ebreji. Pilsētā tika nodibināta pirmā lidmašīnu ražotne Polijā. Otrā pasaules kara laikā no 1939. gada līdz 1944. gadam Lublinā bija Polijas okupēto teritoriju [[ģenerālgubernatūra]]s (''Generalgouvernement für die besetzten polnischen Gebiete'') sastāvā. [[operācija "Reinhards"|Operācijas "Reinhards"]] galvenā bāze. Netālu no pilsētas bija izveidota [[Maidaneka]]s nāves nometne. 1944. gadā pilsētas teritoriju ieņēma [[Sarkanā armija]] un līdz 1945. gada janvārim tā bija PSRS ieņemtās Polijas daļas galvaspilsēta. Pēckara gados Lublinā tika nodibināta autorūpnīca ([[mikroautobusi "Zuk"]]). 1980. gada jūlijā visā Lublinas apkārtnē sākās masveida streiki, kas noveda pie [[arodbiedrība]]s "[[Solidarnošč]]" izveides. == Cilvēki == == Lublinā ir dzimuši: == * [[Boleslavs Beruts]] (''Bolesław Bierut'', 1892—1956) — politiķis * [[Jaceks Bonks]] (''Jacek Bąk'', 1973) — futbolists * [[Johanness Cukertorts]] (''Johannes Zukertort'', 1842—1888) — šahists * [[Henriks Veņavskis]] (''Henryk Wieniawski'', 1835—1880) — vijoļnieks == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.polska.lv/info/centrs/lv/katalog/Informacija/Apskates_objekti/Polijas_pilsetas/2_4_11/lublina/64 Ļublinas vēsture] {{latviski}} {{ru ikona}} {{Polija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}}{{DEFAULTSORT:Lublina}} [[Kategorija:Polijas pilsētas|Lzublzina]] [[Kategorija:Ļubļinas vojevodistes pilsētas|Lublinas vojevodistes pilsētas]] [[Kategorija:Ļubļinas vojevodistes apriņķi|Lublinas vojevodistes apriņķi]] 6224m20sisdfd1j46ffv3tn0jkmnq7t 4500767 4500766 2026-07-31T06:01:05Z Egilus 27634 Undid 3 revisions from [[Special:Diff/4500624|4500624]] until [[Special:Diff/4500766|4500766]] 4500767 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ļubļina | official_name = ''Lublin'' | settlement_type = [[Polijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 280 | image_style = border:1; | perrow = 1/3/2/2 | image1 = Lublin Panorama.jpg | image2 = Konopnica House in Lublin 01.jpg | image3 = Kaplica Trójcy Świętej w Lublinie, wnętrze 2.jpg | image4 = Alians PL,CracowGateInLublin,2012,P9240014.jpg | image5 = Lublin, Archikatedra św. Jana Chrzciciela i św. Jana Ewangelisty w Lublinie 001492.jpg | image6 = Dom Kasy Przemysłowców 1.jpg }} | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Polija#Ļubļinas vojevodiste | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Polija}} | subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]] | subdivision_name1 = [[Ļubļinas vojevodiste]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = Pilsēta ar apriņķa tiesībām | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = 1317 | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 147 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2014 | population_footnotes = | population_total = 341722 | population_urban = | population_metro = 664000 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd =51 | latm =14 | lats =53 | latNS =N | longd =22 | longm =34 | longs =13 | longEW =E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = {{URL|www.um.lublin.pl/}} | footnotes = }} '''Ļubļina''' ({{val|pl|Lublin}}) ir pilsēta [[Polija]]s austrumos, [[Ļubļinas vojevodiste]]s centrs Biščicas upes krastos. [[viduslaiki|Viduslaikos]] nozīmīgs [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] tirdzniecības centrs un vēsturisks [[ebreji|ebreju]] izglītības centrs (kādreizējā pilsētas iesauka — ebreju [[Oksforda]]). Uz austrumiem no pilsētas līdz 2001. gadam atradās ''[[Daewoo]]'' autorūpnīca. == Vēsture == Pirmo reizi pieminēta rakstiskos avotos 1198. gadā. Atradās [[Mazpolija]]s un [[Volīnija]]s pierobežā pie lielā tirdzniecības ceļa, kas veda no [[Kijiva]]s uz Centrāleiropu. 13. gadsimtā vairākas reizes nopostīta [[Mongoļu impērija]]s (1241), vēlāk [[jātvingi|jātvingu]] un [[lietuvieši|lietuviešu]] (1244) uzbrukumos. 1317. gadā Ļubļinai piešķīra pilsētas tiesības. 1341. gadā [[Kazimirs Lielais]] uzcēla mūra pili un pilsētas aizsargmūri. Šajā laikā Ļubļinā ieradās daudz ebreju, 1392. gadā [[Jagailis|Vladislavs Jagello]] tai piešķīra nozīmīgas tirdzniecības privilēģijas, tā kļuva par centru tirdzniecībai starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]]. No 15. gadsimta līdz 16. gadsimtam Ļubļinā notika Polijas un Lietuvas valstu lielākie gadatirgi. 1547. gadā Ļubļinā nodibinājās pasaulē pirmā ebreju grāmatspiestuve. 1569. gada 26. jūnijā tika noslēgta [[Ļubļinas ūnija]], Polijas un Lietuvas valstu [[personālūnija]] tika pārveidota par [[federācija (valsts)|federāciju]] jeb [[Polijas—Lietuvas kopvalsts|Polijas—Lietuvas kopvalsti]]. No 1567. gada [[rošs ješiva|roša ješiva]] studijas Ļubļinā juridiski tika pielīdzinātas citām tā laika Polijas [[Universitāte|universitātēm]]. Ebreji no visas [[Eiropa]]s brauca uz Ļubļinu studēt [[Talmūds|Talmūdu]] un [[Kabala|Kabalu]]. No 1580. gada līdz 1764. gadam Ļubļinā regulāri sasauca [[ebreju seims|ebreju seimus]]. 17. gadsimtā pēc Otrā Ziemeļu kara (jeb "[[Plūdi Polijas vēsturē|Plūdiem]]") pilsētas izaugsme apstājās. Pēc [[Polijas dalīšanas|Trešās Polijas dalīšana]] 1795. gadā Ļubļina nokļuva [[Austrijas Impērija]]s sastāvā, 1809. gadā [[Varšavas hercogiste|Varšavas hercogistē]], bet no 1815. gada [[Krievijas Impērija]]i piederošajā [[Kongresa Polija|Kongresa Polijā]]. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā pilsētu ieņēma [[vācieši|vācu]] karaspēks. 1918. gada 6. novembrī Ļubļinā kādu laiku darbojās pirmā neatkarīgās Polijas valdība. Starpkaru periodā 40% no Ļubļinas iedzīvotājiem bija ebreji. Pilsētā tika nodibināta pirmā lidmašīnu ražotne Polijā. Otrā pasaules kara laikā no 1939. gada līdz 1944. gadam Ļubļina bija Polijas okupēto teritoriju [[ģenerālgubernatūra]]s (''Generalgouvernement für die besetzten polnischen Gebiete'') sastāvā. [[operācija "Reinhards"|Operācijas "Reinhards"]] galvenā bāze. Netālu no pilsētas bija izveidota [[Maidaneka]]s nāves nometne. 1944. gadā pilsētas teritoriju ieņēma [[Sarkanā armija]] un līdz 1945. gada janvārim tā bija PSRS ieņemtās Polijas daļas galvaspilsēta. Pēckara gados Ļubļinā tika nodibināta autorūpnīca ([[mikroautobusi "Zuk"]]). 1980. gada jūlijā visā Ļubļinas apkārtnē sākās masveida streiki, kas noveda pie [[arodbiedrība]]s "[[Solidarnošč]]" izveides. == Cilvēki == Ļubļinā ir dzimuši: * [[Boleslavs Beruts]] (''Bolesław Bierut'', 1892—1956) — politiķis * [[Jaceks Bonks]] (''Jacek Bąk'', 1973) — futbolists * [[Johanness Cukertorts]] (''Johannes Zukertort'', 1842—1888) — šahists * [[Henriks Veņavskis]] (''Henryk Wieniawski'', 1835—1880) — vijoļnieks == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.polska.lv/info/centrs/lv/katalog/Informacija/Apskates_objekti/Polijas_pilsetas/2_4_11/lublina/64 Ļublinas vēsture] {{latviski}} {{ru ikona}} {{Polija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polijas pilsētas|Lzublzina]] [[Kategorija:Ļubļinas vojevodistes pilsētas|Lzublzina]] [[Kategorija:Ļubļinas vojevodistes apriņķi|Lzublzina]] 0mg9ow8zkx3nkkmdp62fj5w5vbxufjj 0 3973 4500492 4455421 2026-07-30T13:03:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500492 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:Latvijas valsts atzīšana ''de iure''}} [[Attēls:Latvijas delegācija pēc valsts de iure atzīšanas 1921. gadā.jpg|thumb|300px|Latvijas delegācija Parīzē pēc Sabiedroto Augstākās padomes ''de iure'' atzīšanas lēmuma saņemšanas 1921. gadā. 1. rindā no kreisās [[Miķelis Valters]], [[Zigfrīds Anna Meierovics]], [[Jānis Lazdiņš]]; 2. rindā no kreisās [[Oļģerds Grosvalds]], [[Georgs Bisenieks]], [[Jānis Tepfers]]]] [[Attēls:Latvijas delegācijas ierosinātās Latvijas valsts robežas Parīzes miera konferencē 1919.jpg|thumb|300px|Latvijas delegācijas ierosinātās Latvijas valsts robežas Parīzes miera konferencē]] [[Attēls:Polijas delegācijas ierosinātās valstu robežas Parīzes miera konferencē 1919.jpg|thumb|300px| Polijas delegācijas ierosinātās Lietuvas un Polijas valstu robežas (t.s. [[Romans Dmovskis|Dmovska līnija]] sarkanā krāsā, 1772. gada [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] robežas zilā krāsā) Parīzes miera konferencē. Redzams, ka Polija pretendēja ne tikai uz Lietuvas austrumu daļu, bet arī uz [[Latgale]]s (''Livonie Polonaise'') dienvidu daļu un [[Sēlija]]s austrumu daļu]] '''Latvijas atzīšana ''[[de iure]]''''' bija pilna diplomātiskā atzīšana, kas garantēja [[Latvija]]s valsts kļūšanu par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu. Latvijas Republikas ''de iure'' atzīšanas process sākās pēc [[Baltā kustība|Baltās kustības]] sagrāves [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas Pilsoņu karā]] un Antantes Augstākās padomes vienbalsīga lēmuma [[Parīze|Parīzē]] 1921. gada 26. janvārī atzīt Latviju un Igauniju par starptautisko tiesību subjektiem. == Latvijas centieni Parīzes miera konferencē (1919) == [[Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē|Latvijas delegācija]] [[1919. gada Parīzes miera konference|Parīzes miera konferencē]] par savu galveno uzdevumu uzskatīja panākt no Sabiedrotajām lielvalstīm Latvijas valsts neatkarības ''de iure'' atzīšanu. Ievērojot to, ka Latvijas delegācija tieši piedalīties Miera konferencē nevarēja, galvenais tās darbības veids bija iesniegumu piesūtīšana konferences komisijām un kontaktu uzturēšana ar konferences vadītājiem un dalībvalstu pārstāvjiem. Versaļas konferences studiju komitejas uzdevumā franču vēsturnieks [[Šarls Seņoboss]] (''Charles Seignobos'') izstrādāja plašāku ziņojumu ''La Nation Lettonne'', kas bija sadalīts četrās daļās: 1. iedzīvotāji, 2. tagadējās iekārtas vēsturiskā izcelšanās, 3. latviešu tautiskā atdzimšana, 4. latviešu nacionālā programma.<ref>{{LKV|XIX.|38 278}}</ref> Lai gan sākotnējie panākumi [[Latvijas valsts atzīšana de facto|Latvijas ''de facto'' atzīšanā]] viesa cerības, ka Antantes lielvalstis drīzumā varētu atzīt Latviju ''de iure'', taču Sabiedroto pārstāvji, kuri [[Krievijas PFSR|padomju varu Krievijā]] uztvēra kā pagaidu parādību, nebija gatavi ignorēt Baltijas valstu agrāko piederību [[Krievijas Impērija]]i un gribēja Baltijas valstu nākotnes noteikšanu atstāt izlemšanai nākamajai Krievijas Satversmes sapulcei. Miera konferencē 1919. gada 6. maijā izveidotās speciālās Baltijas komisijas vadītājs [[Esmē Hauards]] maija beigās sarunā ar [[Zigfrīds Anna Meierovics|Zigfrīdu Meierovicu]], lika viņam saprast, ka Latvijas valdībai būs jāsamierinās ar [[Apvienotā Karaliste|Anglijas]] valdības jau doto “pagaidu atzīšanu”, jo krievu pretlielinieciskās aprindas “stingri uzstājoties pret Latvijas neatkarību”. E. Hauards gan neizslēdza iespēju, ka nākotnē situācija varētu manīties un Latvija varētu tikt atzīta ''de iure''. 1919. gada 10. jūnijā sanāca Baltijas komisijas sēde, kurā Z. Meierovics nolasīja kārtējo Latvijas memorandu, norādot, ka vairāku lielvalstu pārstāvji ir izteikuši morālu atbalstu Latvijas cīņā par valstisko neatkarību un atzinuši tās [[Latvijas Pagaidu valdība|Pagaidu valdību]] ''de facto''. Dokumenta beigās bija izteikta prasība atzīt Latviju kā suverēnu un neatkarīgu valsti. Taču komisijas locekļu attieksme pret šo prasību bija noraidoša. E. Hauards gan apstiprināja, ka sabiedrotie arī turpmāk izpildīs dotos solījumus attiecībā uz de facto neatkarības atzīšanu, tomēr akcentēja neiespējamību ievērot Latvijas galveno prasību — atzīt to ''de iure''. Pēc E. Hauarda domām, Latvijas kā valsts statusa jautājumu nevarēja izšķirt bez Krievijas līdzdalības. Visas savas darbības laikā (23.01.1919.—15.12.1919.) Latvijas delegācija [[Antante]]s valstu valdībām un Miera konferencei iesniedza 34 dažādus iesniegumus. Taču, saskaņā ar Latvijas diplomāta [[Oļģerts Grosvalds|Oļģerta Grosvalda]] liecībām, nekādas atbildes uz tiem faktiski nesaņēma. Visas savas darbības laikā Latvijas delegācijai tā arī neizdevās panāk pozitīvu ''de iure'' atzīšanas jautājuma risinājumu. To nosacīja kā Sabiedroto neviennozīmīgā attieksme pret Krievijas nākotni, tā sarežģītā iekšpolitiskā situācija Latvijā 1919. gadā. == Antantes lielvalstu nostāja (1920) == Tomēr [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņu]] noslēgums un miera sarunu sākums ar Krieviju 1920. gada 16. aprīlī ievadīja jaunu posmu Latvijas cīņā par starptautisko atzīšanu. Pēc Lielbritānijas ārlietu ministra [[Džordžs Kersons|Džordža Kerzona]] (''George Nathaniel Curzon'') ierosinājuma, 1920. gada 10. jūnijā Antantes lielvalstis atkārtoti apsprieda Baltijas valstu jautājumu. Lielbritānijas nostāja bija divējāda: kamēr Ārlietu ministrija Dž. Belfūra vadībā iestājās par Baltijas valstu atzīšanu, tikmēr Kara ministrija un it īpaši tās vadītājs V. Čērčils bija kategoriski pret to.<ref>Krēsliņš Uldis. Krievu emigrācija un monarhistu kustība Latvijā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls, Nr.2., 2004.</ref> [[Itālija]] un [[Japāna]] izteicās par Baltijas valstu ''de iure'' atzīšanu, [[Francija]] ieņēma izvairīgu nostāju, bet [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kategoriski iebilda. ASV šaubījās, vai Latvija, [[Lietuva]] un [[Igaunija]] spēs ilgstoši pastāvēt kā neatkarīgas valstis, kā arī nevēlējās radīt precedentu, kas varētu dot iespēju Japānai, kuras nostiprināšanās neietilpa ASV interesēs, pretendēt uz Krievijas Impērijas mantojumu Tālajos Austrumos. Nepamatotas izrādījās arī cerības panākt ''de iure'' atzīšanu no [[Polija]]s un [[Somija]]s, kuras nevēlējās aizsteigties priekšā Antantes lielvalstīm. Polija, bez tam, joprojām centās uzturēt [[Latgale]]s jautājumu, kas pēc ''de iure'' atzīšanas viennozīmīgi būtu izšķirts par labu Latvijai. Tomēr 1920. gada pirmajā pusē Latvijas panākumi starptautiskās atzīšanas jomā bija ievērojami — [[Rīga|Rīgā]] atradās 16 valstu dažāda veida pārstāvniecības (Lielbritānijas politiskā un militārā misija; Francijas militārā misija un konsulāts; Itālijas sūtniecība, ASV pārstāvniecība un konsulāts; Igaunijas sūtniecība, militārā misija un konsulāts; Lietuvas sūtniecība un konsulāts; Polijas sūtniecība, militārā misija un konsulāts; [[Zviedrija]]s, [[Norvēģija]]s, [[Dānija]]s, [[Šveice]]s un [[Holande]]s konsulāti). Savukārt Latvijas pārstāvniecības atradās 17 valstīs. == Miera sarunas ar Krieviju un Vāciju == 1920. gada pavasarī Latvija uzsāka miera sarunas ar Krieviju un [[Vācija|Vāciju]]. Vācija jau pirmajā sarunu raundā piekrita atzīt Latviju ''de iure'' pēc tam, kad to izdarīs viena no [[Versaļas miera līgums|Versaļas miera līgumu]] parakstījušajām Antantes lielvalstīm. Šī atzīšanas formula arī tika ietverta 1920. gada 15. jūlijā parakstītajā Pagaidu līgumā par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju. 1920. gada 11. augustā [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Latvija parakstīja miera līgumu ar Krieviju]], kura otrajā pantā bija norādīts, ka “Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi kā uz bijušās valsts tiesiskās iekārtas, tā arī uz starptautisko līgumu pamata, kuri še aprādītā nozīmē zaudē savu spēku uz nākamiem laikiem”. Šis līgums ne vien atzina Latviju ''de iure'', bet arī, ievērojot to, ka Krievija pati atteicās no pretenzijām uz Latvijas teritoriju, novērsa nopietnu šķērsli vispārējai starptautiskai juridiskai atzīšanai. == Sarunas par iestāšanos Tautu Savienībā == Pēc Z.Meierovica atkārtotās vēršanās pie Sabiedroto Augstākās padomes ar lūgumu atzīt Latviju ''de iure'' 1920. gada 21. janvārī, kurš nedeva nekādus rezultātus, Latvija izdarīja mēģinājumu starptautisko atzīšanu panākt, iestājoties [[Tautu Savienība|Tautu Savienībā]]. 14. maijā Latvijas valdība Tautu Savienībai iesniedza iestāšanās lūgumu. 1920. gada 13. novembrī Latvijas delegācija ar Z.&nbsp;Meierovicu priekšgalā ieradās [[Ženēva|Ženēvā]]. Tautu Savienība 15. novembrī Latvijas uzņemšanas lūgumu nodeva V komisijas 1. apakškomisijai, kas 25. novembrī uzklausīja Z.Meierovicu. Minētā apakškomisija izvirzīja šādus iebildumus pret Baltijas valstu uzņemšanu: # Latvija un Igaunija robežojas ar valsti (Krieviju), kurā valda [[anarhija]] un kuru Tautu Savienība nekādā veidā nevar ietekmēt; # Baltijas valstis nav atzītas ''de iure'', un pret to atzīšanu iebilst ASV un Francija. Sakarā ar otro iebildumu Tautu Savienības juristi tā arī nespēja vienoties vai valsts uzņemšana Tautu Savienībā nozīmē tās atzīšanu ''de iure'', vai nē, un šis jautājums tā arī palika atklāts. Tautu Savienības asambleja Baltijas valstu uzņemšanu apsprieda 16. decembrī. Par Latvijas uzņemšanu balsoja piecas valstis ([[Itālija]], [[Kolumbija]], [[Paragvaja]], [[Persija]] un [[Portugāle]]), pret — 24, bet 13 atturējās. == Izmaiņas Antantes lielvalstu pozīcijā == 1920. gada nogalē, sakarā ar [[Pjotrs Vrangelis|Vrangeļa]] armijas sagrāvi un cerību izzušanu izveidot neboļševistisku Krieviju, Francija sāka mainīt savu nostāju Baltijas valstu jautājumā. Situācijas izmaiņām sekoja nekavējoša atbilstoša Latvijas Ārlietu ministrijas reakcija. Z.&nbsp;Meierovics nolēma apmeklēt [[Roma|Romu]], [[Parīze|Parīzi]] un [[Londona|Londonu]], lai atkārtoti pamatotu nepieciešamību atzīt Latviju ''de iure''. Romā, kur Z.&nbsp;Meierovics ieradās 18. decembrī, viņš saņēma visu vadošo politiķu apliecinājumu viņu gatavībai sniegt atbalstu Latvijas prasībai, kā arī izrādīt šajā jautājumā iniciatīvu. Parīzē Z.&nbsp;Meierovics ieradās 1920. gada 24. decembrī. Lai gan Francijas parlamentā joprojām bija spēcīga opozīcija pret Baltijas valstu atzīšanu, viņam izdevās panākt Francijas prezidenta A.Miljerāna (''Millerand'') solījumu atbalstīt Latvijas valstiskuma starptautisko atzīšanu. 29. decembrī Francijas valdība izsūtīja citām lielvalstīm notas ar ierosinājumu atzīt Baltijas valstis ''de iure''. No Parīzes Z.&nbsp;Meierovics devās uz Londonu, kur uzturējās no 1921. gada 1. līdz. 23. janvārim. Londonā Z.&nbsp;Meierovicam neizdevās iegūt drošu pārliecību, ka Lielbritānija atbalstīs Latvijas prasību. Pret to asi iebilda ārlietu ministrs Dž.&nbsp;Kerzons. Savukārt, Lielbritānijas premjerministrs [[Deivids Loids Džordžs]] (''Lloyd George'') ieņēma svārstīgu nostāju. == Antantes Augstākās padomes lēmums == [[Attēls:Satversmes sapulces sēde par godu de iure atzīšanai 1921. gada 28. janvārī.jpg|thumb|300px|Satversmes sapulces sēde par godu ''de iure'' atzīšanai 1921. gada 28. janvārī]] 1921. gada 24. janvārī Parīzē bija paredzēts sanākt Sabiedroto Augstākajai padomei, piedaloties Lielbritānijas, Francijas, Itālijas, Japānas un [[Beļģija]]s pārstāvjiem. 21. janvārī Latvijas sūtnis Francijā ne tikai minēto piecu, bet arī citu Parīzē rezidējošo valstu pārstāvjiem iesniedza rakstu ar lūgumu atzīt Latviju ''de iure''. 23. janvārī Parīzē ieradās Z.&nbsp;Meierovics. Augstākās padomes sēde, kā paredzēts, sākās 24. janvārī. Baltijas valstu jautājuma izskatīšana divreiz tika atlikta, līdz beidzot 26. janvārī tas tika izskatīts. Kā referents uzstājās Francijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs Bertelo. Lai gan kopējais noskaņojums bija Baltijas valstīm labvēlīgs, līdz pat pēdējam lēmuma pieņemšanas brīdim situācija saglabājās neskaidra. Tomēr Francijas ārlietu ministra [[Aristids Briāns|Briāna]] (''Briand'') un Itālijas ārlietu ministra grāfa Sforcas uzstāšanās un Loida Džordža, kurš nostājās pret savu ārlietu ministru Kerzonu, atbalsts svaru kausus nosvēra Latvijai par labu. 26. janvārī Antantes Augstākā padome vienbalsīgi nolēma atzīt Latviju un Igauniju ''de iure'', un Latvijas puse saņēma šo faktu apliecinošu oficiālu rakstu. Piecas valstis — Lielbritānija, Francija, Japāna, Beļģija un Itālija — bija atzinušas Latvijas neatkarību bez jebkādiem ierobežojumiem. Šajā sakarā Z.&nbsp;Meierovics 18. februārī, uzstājoties [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] sēdē, norādīja: “Mēs esam panākuši ''de iure'' atzīšanu bez kaut kādām klauzulām un varam tagad savu nākamību veidot kā pilntiesīga valsts, kā mūsu intereses to vislabāk prasa.”. Pēc Antantes lielvalstu 26. janvāra lēmuma sākās vispārēja Latvijas ''de iure'' atzīšana. Kā pirmās to ar atpakaļejošu datumu izdarīja Polija (atzīšanas raksts datēts ar 1920. gada 31. decembri) un Somija (atzīšanas raksts datēts ar 1921. gada 26. janvāri). 1. februārī sekoja atzīšana no Vācijas, 5. februārī — Norvēģijas un Zviedrijas, 7. februārī — Dānijas, 10. februārī — Persijas, 17. februārī — [[Austrija]]s, 19. februārī — [[Portugāle]]s, 26. februārī — [[Rumānija]]s. 8. martā atsevišķu atzīšanas rakstu piesūtīja Japāna, lai gan tā bija pārstāvēta Sabiedroto Augstākajā padomē. Kā pēdējā no lielvalstīm Latviju ''de iure'' atzina ASV — 1922. gada 28. jūlijā, turklāt, ASV deklarācijā tika norādīts, ka ASV atzīst pastāvošo valdību nevis valsti. Ja atzīšanas rakstā nebūtu pieminēts, ka Valsts departaments gaida Kongresa lēmumu par oficiālu diplomātisko pārstāvniecību izveidošanu, tas būtu uztverams tikai kā pagaidu ''de facto'' stāvokļa atzīšana. Bez tam, atzīšanas raksts saturēja atrunu, ka “Savienotās Valstis vienmēr uzskatījušas, ka nekārtības Krievijā nedrīkst tikt izmantotas par cēloni Krievijas teritoriju atsavināšanai”. Šis pieticīgais Latvijas neatkarības atzīšanas traktējums vēlākajos gados tika revidēts. Līdz 1922. gada beigām Latviju ''de iure'' bija atzinušas 28 valstis, bet visā starpkaru periodā — 42 valstis (šajā periodā kopā bija 56 [[Tautu Savienība]]s valstis). == Latvijas okupācijas neatzīšanas politika (1940-1990) == 1940. gadā pēc okupācijas un tai sekojošās aneksijas no [[Padomju Savienība|PSRS]] puses Latvija ''de facto'' zaudēja savu neatkarību, taču no starptautisko tiesību viedokļa Latvija joprojām ''de iure'' pastāvēja kā starptautisko tiesību subjekts, ko atzina vairāk nekā 50 pasaules valstis.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/209185 Baltijas valstu neatkarības deklarācijas un to juridiskie aspekti] "[[Latvijas Vēstnesis]]" Nr. 70, 05.05.2010. </ref> Vairākuma demokrātisko valstu piekoptā Baltijas valstu inkorporācijas neatzīšanas politika, kalpoja par tiesisko pamatu Latvijas neatkarības atjaunošanai 1990./1991. gadā.<ref>[https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidenta-egila-levita-uzruna-latvijas-republikas-starptautiskas-atzisanas-de-iure-simtgade Valsts prezidenta Egila Levita uzruna Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure simtgadē] Valsts prezidenta kanceleja 26.01.2021.</ref> Spilɡtākā epizode ilɡajai politiskajai cīņai par Baltijas valstu atzīšanas turpināšanu notika 1974. gadā, kad [[Austrālija]]s vēstniecība Maskavā oficiāli paziņoja, ka [[Gofs Vitlams|Gofa Vitlama]] leiboristu partijas valdība ir juridiski atzinusi Baltijas valstu inkorporāciju Padomju Savienībā.<ref>Dunsdorfs E. The Baltic Dilemma — The case of the de jure recognition of the Baltic States into the Soviet Union by Australia. New York: Robert Speller & Sons, 1975; Dunsdorfs E. The Baltic Dilemma — Part Two. Melbourne: Baltic Council of Australia, 1982.</ref> Pateicoties tam, ka latviešiem un citiem baltiešiem bija izveidotas gan vietējās, gan starptautiskās organizācijas, trimdas latviešu, lietuviešu un iɡauņu kopienas ātri mobilizējās ne tikai Austrālijā, bet arī visā pasaulē. Baltijas valstu iekļaušanas PSRS sastāvā atzīšana diezgan drīz kļuva par ārpolitikas domstarpību objektu starp Vitlama valdību un konservatīvo opozīciju, un mēnesi pēc valdības lēmuma, opozīcijas vadītājs Bils Snedens lielā sanāksmē [[Melburna]]s Latviešu namā paziņoja: ja Liberāļu partija tiks pie varas, tā šo lēmumu pārskatīs. 1975. gadā Liberāļu partija trīs nedēļas Senātā bloķēja budžeta likumdošanu, un Vitlama valdība nespēja to pieņemt, tādēļ ģenerālgubernators Džons Kērs atlaida G. Vitlamu no premjera amata, vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja Liberāļu partija, kas dažas dienas pēc vēlēšanām paziņoja, ka anulē lēmumu par Baltijas valstu atzīšanas pārtraukšanu.<ref>[https://www.barikadopedija.lv/raksti/182215#cite_note-3 Austrālijas valdības lēmums atzīt Baltijas valstu de iure inkorporāciju PSRS — baltiešu politiskās izglītības stunda Austrālijā]</ref> Freizera valdība nosūtīja notu Austrālijas vēstniekam Maskavā, kurā bija rakstīts, ka vēstnieks vairs nedrīkst apmeklēt Baltijas valstis, jo tās netiek atzītas par PSRS sastāvdaļu, ka ar šo dienu amatā atpakaļ iecelts Latvijas goda konsuls Austrālijā. Kopš konsula darbības atjaunošanas Austrālijas valdība savos paziņojumos vairākkārt uzsvēra, ka uzskata Latvijas konsulāta pastāvēšanu par pierādījumu inkorporācijas neatzīšanas politikai.<ref>[https://laikraksts.com/raksti/10536 Emīls Dēliņš – 100. Austrālijā ar Latviju sirdī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210613234626/https://laikraksts.com/raksti/10536 |date={{dat|2021|06|13||bez}} }} Laikraksts “Latvietis” Nr. 650, 2021. gada 19. maijā</ref> == Skatīt arī == * [[Latvijas valsts atzīšana de facto|Latvijas atzīšana ''de facto'']] * [[Latvijas brīvības cīņas]] * [[1919. gada Parīzes miera konference]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080112195930/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/de_iure/de_iure.htm Historia.lv informācija] {{Starptautiskie līgumi Latvijas vēsturē}} [[Kategorija:Latvijas brīvības cīņas]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture|Latvijas atzišana de iure]] [[Kategorija:Starptautiskās atzīšanas]] ikj3ldcb2e7vxfkdgyak4i6yvl2fxv5 0 4880 4500622 3598889 2026-07-30T19:23:30Z Treisijs 347 4500622 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Triangle.Right.svg|right]] '''Katetes''' ir [[taisnleņķa trijstūris|taisnleņķa trijstūra]] malas, kas savā starpā veido [[taisns leņķis|taisnu leņķi]]. Taisnajam leņķim pretim atrodošos [[trijstūris|trijstūra]] malu sauc par [[hipotenūza|hipotenūzu]]. Jebkura taisnleņķa trijstūra katra katete ir īsāka par hipotenūzu, bet abu katešu kopējais garums ir lielāks par hipotenūzas garumu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{matemātika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ģeometrija]] qu2ussxs79d8bvuz9f8wya0oltzblqn 0 4908 4500592 3993421 2026-07-30T18:33:34Z Votre Provocateur 111653 4500592 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Mordehajs Aņelevičs | vārds_orig = Mordechaj Anielewicz<br />מרדכי אנילביץ' | attēls =Mordechai Anielewicz.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = 1919. vai 1920. gadā | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Viškova (Polija)|Viškova]], {{POL}} | m_dat_alt = | m_gads = 1943 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 8 | m_vieta = [[Varšava]], [[Attēls:Flag of Germany 1933.svg|20px]] [[Ģenerālgubernatūra]] (tagad {{POL}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = {{POL}} | tautība = [[ebrejs]] | dzimums = V | nodarbošanās = kaujinieks | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Mordehajs Aņelevičs''' (''מרדכי אנילביץ', Mordechaj Anielewicz;'' dzimis 1919. vai 1920. gadā [[Viškova (Polija)|Viškovā]] (''Wyszkow'') uz ziemeļaustrumiem no [[Varšava]]s, miris {{dat|1943|5|8}} [[Varšava|Varšavā]], [[Ģenerālgubernatūra|Ģenerālgubernatūrā]] (''Generalgouvernement für die besetzten polnischen Gebiete''), tagad [[Polija|Polijā]]) bija [[ebreji|ebreju]] pretošanās kustības dalībnieks, [[Varšavas geto sacelšanās]] vadītājs, [[Ebreju kaujas organizācija]]s (''Żydowska Organizacja Bojowa'' - ŻOB) vadītājs. Dzimis trūcīgā ģimenē Viškovā netālu no Varšavas. Pēc vidusskolas beigšanas kļuva par [[cionisms|cionistu]]-[[sociālisms|sociālistu]] organizācijas ''Hashomer Hatzair'' līderi. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma, 1939. gada 7. septembrī, kopā ar domubiedru grupu bēga no [[Vācija|vācu]] karaspēka uz Polijas austrumiem. Kad Polijas austrumdaļu okupēja [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks, Aņelevičs centās nelegāli doties uz [[Rumānija|Rumāniju]], lai organizētu ebreju transportēšanas kanālu uz [[Izraēla|Izraēlu]], bet uz robežas tika arestēts un kādu laiku pavadīja PSRS cietumā, tomēr tika atbrīvots un devās uz Varšavas geto. Neilgu laiku pēc tam Aņelevičs devās uz [[Viļņa|Viļņu]], ko tolaik bija okupējusi [[Padomju Savienība|PSRS]] un organizēja ebreju kaujas vienības iesūtīšanai vācu okupētajās teritorijās, tad atkal atgriezās Varšavas geto un organizēja nelegālas ebreju kaujas grupas. 1942. gadā vasarā notika pirmā ebreju deportācija uz [[Treblinka]]s [[nāves nometne|nāves nometni]]. 1942. gadā novembrī Aņelevičs tika ievēlēts par ''ŻOB'' vadītāju. Viņam izdevās nodibināt kontaktus ar [[poļu valdība Londonā|poļu valdību Londonā]] un iegūt nelielu ieroču daudzumu. 1943. gadā ''ŻOB'' nāca klajā ar uzsaukumu ebreju vidū - ''Nekādu deportāciju, laiks mirt kā vīriem''. Kad 1943. gada 18. janvārī vācieši mēģināja sākt otru deportācijas kampaņu, tā tika izjaukta. Kad 1943. gada 19. aprīlī (ebreju [[Pasha]]s laikā) sākās vispārējs vācu uzbrukums Varšavas geto, Aņelevičs bija cīnītāju rindās, bet 8. maijā, kad kaujas iznākums bija skaidrs, kopā ar domubiedriem izdarīja pašnāvību [[Bunkurs|bunkurā]] Milas ielā 18 (''ulica Miła 18''). Poļu valdība Londonā Aņeleviču pēc nāves apbalvoja ar augstāko militāro apbalvojumu - ''Virtuti Militari'', bet Izraēlā viņa vārdā nosaukts [[kibucs]]. <!-- Acīmredzot kaut kādi kontakti bija ari ar PSRS dienestiem, bet nekur neatradu --> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Anzeleviczs Mordehajs}} [[Kategorija:Mazovijas vojevodistē dzimušie]] [[Kategorija:Polijas ebreji]] [[Kategorija:Pretošanās kustības Otrajā pasaules karā]] [[Kategorija:Militārā vēsture]] [[Kategorija:Pašnāvnieki]] cu39pi8hucxeufv5uym37kc7lwq9h2o 4500593 4500592 2026-07-30T18:33:49Z Votre Provocateur 111653 4500593 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Mordehajs Aņelevičs | vārds_orig = Mordechaj Anielewicz<br />מרדכי אנילביץ' | attēls =Mordechai Anielewicz.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = 1919. vai 1920. gadā | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Viškova (Polija)|Viškova]], {{POL}} | m_dat_alt = | m_gads = 1943 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 8 | m_vieta = [[Varšava]], [[Attēls:Flag of Germany 1933.svg|20px]] [[Ģenerālgubernatūra]] (tagad {{POL}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = {{POL}} | tautība = [[ebrejs]] | dzimums = V | nodarbošanās = kaujinieks | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Mordehajs Aņelevičs''' (''מרדכי אנילביץ', Mordechaj Anielewicz;'' dzimis 1919. vai 1920. gadā [[Viškova (Polija)|Viškovā]] (''Wyszkow'') uz ziemeļaustrumiem no [[Varšava]]s, miris {{dat|1943|5|8}} [[Varšava|Varšavā]], [[Ģenerālgubernatūra|Ģenerālgubernatūrā]] (''Generalgouvernement für die besetzten polnischen Gebiete''), tagad [[Polija|Polijā]]) bija [[ebreji|ebreju]] pretošanās kustības dalībnieks, [[Varšavas geto sacelšanās]] vadītājs, [[Ebreju kaujas organizācija]]s (''Żydowska Organizacja Bojowa'' - ŻOB) vadītājs. Dzimis trūcīgā ģimenē Viškovā netālu no Varšavas. Pēc vidusskolas beigšanas kļuva par [[cionisms|cionistu]]-[[sociālisms|sociālistu]] organizācijas ''Hashomer Hatzair'' līderi. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma, 1939. gada 7. septembrī, kopā ar domubiedru grupu bēga no [[Vācija|vācu]] karaspēka uz Polijas austrumiem. Kad Polijas austrumdaļu okupēja [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks, Aņelevičs centās nelegāli doties uz [[Rumānija|Rumāniju]], lai organizētu ebreju transportēšanas kanālu uz [[Izraēla|Izraēlu]], bet uz robežas tika arestēts un kādu laiku pavadīja PSRS cietumā, tomēr tika atbrīvots un devās uz Varšavas geto. Neilgu laiku pēc tam Aņelevičs devās uz [[Viļņa|Viļņu]], ko tolaik bija okupējusi [[Padomju Savienība|PSRS]] un organizēja ebreju kaujas vienības iesūtīšanai vācu okupētajās teritorijās, tad atkal atgriezās Varšavas geto un organizēja nelegālas ebreju kaujas grupas. 1942. gadā vasarā notika pirmā ebreju deportācija uz [[Treblinka]]s [[nāves nometne|nāves nometni]]. 1942. gadā novembrī Aņelevičs tika ievēlēts par ''ŻOB'' vadītāju. Viņam izdevās nodibināt kontaktus ar [[poļu valdība Londonā|poļu valdību Londonā]] un iegūt nelielu ieroču daudzumu. 1943. gadā ''ŻOB'' nāca klajā ar uzsaukumu ebreju vidū - ''Nekādu deportāciju, laiks mirt kā vīriem''. Kad 1943. gada 18. janvārī vācieši mēģināja sākt otru deportācijas kampaņu, tā tika izjaukta. Kad 1943. gada 19. aprīlī (ebreju [[Pasha]]s laikā) sākās vispārējs vācu uzbrukums Varšavas geto, Aņelevičs bija cīnītāju rindās, bet 8. maijā, kad kaujas iznākums bija skaidrs, kopā ar domubiedriem izdarīja pašnāvību [[Bunkurs|bunkurā]] Milas ielā 18 (''ulica Miła 18''). Poļu valdība Londonā Aņeleviču pēc nāves apbalvoja ar augstāko militāro apbalvojumu — ''Virtuti Militari'', bet Izraēlā viņa vārdā nosaukts [[kibucs]]. <!-- Acīmredzot kaut kādi kontakti bija ari ar PSRS dienestiem, bet nekur neatradu --> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Anzeleviczs Mordehajs}} [[Kategorija:Mazovijas vojevodistē dzimušie]] [[Kategorija:Polijas ebreji]] [[Kategorija:Pretošanās kustības Otrajā pasaules karā]] [[Kategorija:Militārā vēsture]] [[Kategorija:Pašnāvnieki]] rqk7wclrtmoqu8fls35adig6mb14o2c 4500594 4500593 2026-07-30T18:34:40Z Votre Provocateur 111653 4500594 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Mordehajs Aņelevičs | vārds_orig = Mordechaj Anielewicz<br />מרדכי אנילביץ' | attēls =Mordechai Anielewicz.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = 1919. vai 1920. gadā | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Viškova (Polija)|Viškova]], {{POL}} | m_dat_alt = | m_gads = 1943 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 8 | m_vieta = [[Varšava]], [[Attēls:Flag of Germany 1933.svg|20px]] [[Ģenerālgubernatūra]] (tagad {{POL}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = {{POL}} | tautība = [[ebrejs]] | dzimums = V | nodarbošanās = kaujinieks | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Mordehajs Aņelevičs''' (''מרדכי אנילביץ', Mordechaj Anielewicz;'' dzimis 1919. vai 1920. gadā [[Viškova (Polija)|Viškovā]] (''Wyszkow'') uz ziemeļaustrumiem no [[Varšava]]s, miris {{dat|1943|5|8}} [[Varšava|Varšavā]], [[Ģenerālgubernatūra|Ģenerālgubernatūrā]] (''Generalgouvernement für die besetzten polnischen Gebiete''), tagad [[Polija|Polijā]]) bija [[ebreji|ebreju]] pretošanās kustības dalībnieks, [[Varšavas geto sacelšanās]] vadītājs, [[Ebreju kaujas organizācija]]s (''Żydowska Organizacja Bojowa'' - ŻOB) vadītājs. Dzimis trūcīgā ģimenē Viškovā netālu no Varšavas. Pēc vidusskolas beigšanas kļuva par [[cionisms|cionistu]]-[[sociālisms|sociālistu]] organizācijas ''Hashomer Hatzair'' līderi. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma, 1939. gada 7. septembrī, kopā ar domubiedru grupu bēga no [[Vācija|vācu]] karaspēka uz Polijas austrumiem. Kad Polijas austrumdaļu okupēja [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks, Aņelevičs centās nelegāli doties uz [[Rumānija|Rumāniju]], lai organizētu ebreju transportēšanas kanālu uz [[Izraēla|Izraēlu]], bet uz robežas tika arestēts un kādu laiku pavadīja PSRS cietumā, tomēr tika atbrīvots un devās uz Varšavas geto. Neilgu laiku pēc tam Aņelevičs devās uz [[Viļņa|Viļņu]], ko tolaik bija okupējusi [[Padomju Savienība|PSRS]] un organizēja ebreju kaujas vienības iesūtīšanai vācu okupētajās teritorijās, tad atkal atgriezās Varšavas geto un organizēja nelegālas ebreju kaujas grupas. 1942. gadā vasarā notika pirmā ebreju deportācija uz [[Treblinka]]s [[nāves nometne|nāves nometni]]. 1942. gadā novembrī Aņelevičs tika ievēlēts par ''ŻOB'' vadītāju. Viņam izdevās nodibināt kontaktus ar [[poļu valdība Londonā|poļu valdību Londonā]] un iegūt nelielu ieroču daudzumu. 1943. gadā ''ŻOB'' nāca klajā ar uzsaukumu ebreju vidū - ''Nekādu deportāciju, laiks mirt kā vīriem''. Kad 1943. gada 18. janvārī vācieši mēģināja sākt otru deportācijas kampaņu, tā tika izjaukta. Kad 1943. gada 19. aprīlī (ebreju [[Pasha]]s laikā) sākās vispārējs vācu uzbrukums Varšavas geto, Aņelevičs bija cīnītāju rindās, bet 8. maijā, kad kaujas iznākums bija skaidrs, kopā ar domubiedriem izdarīja pašnāvību [[Bunkurs|bunkurā]] Milas ielā 18 (''ulica Miła 18''). Poļu valdība Londonā Aņeleviču pēc nāves apbalvoja ar augstāko militāro apbalvojumu — ''Virtuti Militari'', bet Izraēlā viņa vārdā nosaukts [[kibucs]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Anzeleviczs Mordehajs}} [[Kategorija:Mazovijas vojevodistē dzimušie]] [[Kategorija:Polijas ebreji]] [[Kategorija:Pretošanās kustības Otrajā pasaules karā]] [[Kategorija:Militārā vēsture]] [[Kategorija:Pašnāvnieki]] 252p6kt35klttgwgdbvazjtms14u31f 0 10931 4500547 2951054 2026-07-30T15:22:33Z Meistars Joda 781 4500547 wikitext text/x-wiki {{Infokaste+}} '''Jānis Leimanis''' (dzimis [[1886]]. gadā, miris [[1950]]. gadā)<ref>[http://www.m-saule.lv/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=351 Epizodes iz Latvijas čigānu mūzikas]{{Novecojusi saite}}, Ieva Tihovska, raksts žurnālā Mūzikas Saule, decembris/janvāris 2005, pārskatīts {{dat|2009|03|05|SK}}</ref> bija latviešu kultūras un sabiedriskais darbinieks. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā organizējis [[čigāni|čigānu]] bēgļu apgādāšanu. Vēlāk, [[1920. gadi|1920. gados]], sācis vākt čigānu folkloru, pārtulkojis [[Jāņa evaņģēlijs|Jāņa evaņģēliju]] čigānu valodā. 1930. gadā nodibinājis biedrību ''Čigānu draugs'', vadījis biedrības kori. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Leimanis, Jānis}} [[Kategorija:1886. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1950. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu sabiedriskie darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas folkloristi]] [[Kategorija:Čigāni]] obpq1bjxcq8yh9svvvwla41t3uo4fya 0 11408 4500850 4497332 2026-07-31T10:31:41Z Pirags 3757 /* Rīgas priekšosta un fabrikas miests */ pap 4500850 wikitext text/x-wiki {{labs raksts}} {{Cita nozīme|Rīgas apkaimi|dzelzceļa staciju|Bolderāja (stacija)}} {{Pilsētas daļas infokaste | nosaukums = Bolderāja | attels = [[Attēls:Bolderaja Masivi.jpg|250px]] | paraksts = Bolderājas jaunā daļa. | karte = [[Attēls:Bolderaja karte.png|250px]] | paraksts2 = | pilseta = {{Rīga}} | priekspilseta = [[Kurzemes rajons]] | apaksrajoni = | platiba = 8,329 km² | iedzivotaju_skaits = 11 773 ([[2025. gads|2025]]) | iever_celtnes = [[Bolderājas katoļu baznīca]]<br />[[Bolderājas luterāņu baznīca]]<br />Bolderājas jaunais tilts | udenstilpnes = [[Daugava]]<br />[[Buļļupe]]<br />[[Loču kanāls]]<br />[[Hapaka grāvis]]<br />[[Beķera grāvis]]<br />[[Bolderājas karjera ezers]] | parki = [[Krēmeru dabas liegums]] | autobuss = [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3.]] [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30.]] [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36.]] [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56.]] | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = | pasta_indekss = LV-1016 | areja_saite = [http://www.apkaimes.lv/sakums/bolderaja/ apkaimes.lv] }} <mapframe text= "Bolderāja" width=300 height=300 zoom=12 > {"type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q2385722"} </mapframe> '''Bolderāja''' ir [[Rīga]]s pilsētas [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajona]] [[apkaime]] [[Pārdaugava|Pārdaugavā]]. Tā atrodas pilsētas ziemeļrietumu daļā starp [[Buļļupe]]s labo krastu un [[Hapaka grāvis|Hapaka grāvi]] un robežojas ar [[Daugavgrīva]]s, [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] (nav sauszemes savienojuma), [[Voleri|Voleru]], [[Spilve (Rīga)|Spilves]] un [[Kleisti (Rīga)|Kleistu]] apkaimēm. Bolderājas apkaimes robežas ir [[Daugava]], [[Loču kanāls]], [[Buļļupe]], [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]], [[Apakšgrāvja iela]], dzelzceļš, [[Daugavgrīvas šoseja]], [[Hapaka grāvis]]. Bolderājas apkaimes kopējā platība ir 8,329 km², kas ir ievērojami vairāk nekā [[Rīga]]s apkaimju vidējās platības rādītājs. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 14,863 kilometri. Galvenās Bolderājas ielas ir Lielupes, Lielā, Gobas, Stūrmaņu un Silikātu ielas. == Nosaukums == Vietvārds "Bolderāja", visticamāk, cēlies no [[Lielupe]]s lejteces nosaukuma, jo kādreiz šajā vietā nav vēl bijusi plašāka apdzīvojuma teritorija. [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestrs]] 1495. gadā izlēņojis Lielupes lejteci Johanam Bulderingam,<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/203713-Bolder%C4%81ja Nacionālā enciklopēdija. Jānis Sarnovičs, Bolderāja]</ref> no kura vārda atvasināts Buldurupes vārds (''Aa'' lejasvācu dialektā — upe, no tā veidojies ''Bulderaa''). Vēlāk Lielupes lejteci sāka dēvēt par Buļļupi.<ref>Arvis Pope, 2005. Rīgas galvenā nomale. — Rīga: izdevniecība "Zelta grauds", 14. lpp.</ref> Kā skaidrojis Broce — Bolderāja savu nosaukumu ieguvusi no Lielupes, kas lejtecē saukta par ''Bolderaa''.<ref>Broce J., 1996. Zīmējumi un apraksti 2.sēj. // Rīgas Priekšpilsētas un tuvākā apkārtne. — Rīga, Zinātne, 351. lpp.</ref> == Vēsture == Sākotnēji Lielupei nebija savas tiešas ietekas jūrā, sākot no [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]], upe pagriezās uz austrumiem un plūda gar kāpu valni līdz Daugavai, kur abas upes pie Vecāķiem ietecēja [[Rīgas līcis|jūrā]]. Kādreiz, tālāk no krastmalas, bija smilšu pauguri, sanesu smiltis, kāpas, dažviet arī pļavas. Bolderājas apkaime izvietojusies pie Pārdaugavā lielākās kāpu grēdas (mūsdienās saukta par [[Bolderājas—Priedaines kāpu grēda|Bolderājas—Priedaines kāpu grēdu]], senāk dēvētas par Buļļu kāpām tuvējās Buļļupes dēļ), kas stiepjas 10 km garumā no Bolderājas līdz [[Priedaine (Jūrmala)|Priedainei]] starp Buļļupi un [[Spilve (Rīga)|Spilves pļavām]] (Babītes lagūnas līdzenumu). Senatnē kāpas bija apaugušas ar priežu mežu, bet koku izciršanas dēļ kāpu smiltis bez apauguma bija pakļautas vēja darbībai, vēji kāpu smiltis pārvietoja uz zemes iekšieni, pamazām pārklājot Spilves pļavas, aizberot purvus, upju attekas. Ceļojošās kāpas apraka arī Lofelda muižiņu, kas bija izvietojusies pie [[Hapaka grāvis|Hapaka grāvja]] uz D no [[Daugavgrīva]]s. Muižas iemītnieki bija spiesti atstāt ēkas, kas dažu gadu laikā pazuda smiltīs. Pēc [[19. gadsimts|19. gadsimta]] pētījumiem, Buļļu kāpas vietām ievirzījušās iekšzemē aptuveni 3 m gadā. 1932. gadā uzsāka ceļojošo kāpu nostiprināšana, tās apmežojot. === Rīgas muitnīca === [[Attēls:Bombardment of the fortress of Dünamünde by the Swedish army in 1701 during the Great Northern War.jpg|thumb|280px|Zviedru armija no Bolderājas pāri Buļļupei bombardē Daugavgrīvas cietoksni 1701. gadā.]] Bolderājas miestiņš radās [[Daugavgrīvas draudzes novads|Daugavgrīvas draudzes novadā]] pie [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā 1603. gadā dibinātās [[Kurzemes hercogiste]]s robežas muitnīcas, kuru pēc Rīgas rātes rīkojuma izveidoja pie kapteiņa kantora un loču apmetnes uz kāpas Buļļupes labajā krastā.<ref>Arvis Pope, 2005. Rīgas galvenā nomale. — Rīga: izdevniecība "Zelta grauds", 14. — 15. lpp.</ref> [[Zviedru Vidzeme]]s laikos [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietokšņa]] celtniecība un Bolderājas atrašanās pie jaunās Daugavas ietekas [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] palielināja tās nozīmi Rīgas tirdzniecībā, kontrolējot garāmbraucošo kuģu satiksmi.<ref>[http://www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/dokumenti/Publikacijas/Bolderaja.pdf Daugavgrīva un Bolderāja arhīva materiālos. 13. — 20. gs.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110921153453/http://www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/dokumenti/Publikacijas/Bolderaja.pdf |date={{dat|2011|09|21||bez}} }}, 1998. Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 14. lpp.</ref> Bolderājas miestiņš izveidojās šaurā joslā gar Daugavas un Buļļupes krastmalu. Gar Buļļupes krastu bija zvejnieku mājas, pie Buļļupes ietekas Daugavā — ostas kapteiņa māja, loču tornis, gar Daugavu — divas muitas uzraugu mājas un vairākas zvejnieku mājas. Bolderāja bija galvenā pastāvīgā loču dzīvesvieta.<ref>Broce J., 1996. Zīmējumi un apraksti 2. sēj. // Rīgas Priekšpilsētas un tuvākā apkārtne. — Rīga, Zinātne, 351.lpp</ref> Bolderājas muitnīca sagādāja zaudējumus [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistei]], tādēļ [[Jēkabs Ketlers|hercogs Jēkabs]] lika izrakt kanālu pa [[Vecslocene]]s upi līdz jūrai, lai nebūtu jābrauc garām Bolderājas muitai un Daugavgrīvas cietoksnim.<ref>Arvis Pope, 2005. Rīgas galvenā nomale. — Rīga: izdevniecība "Zelta grauds"</ref> 1679. gada palos Lielupe pārrāva kāpu joslu Daugavgrīvas (Buļļu) salas vidū — izveidojot jaunu gultni ([[Ziemeļupe|Ziemeļupi]]), kuru pamazām izdevās aizbērt. 1755. gadā kārtējos pavasara palos tā pārrāva kāpu joslu pie Vārnu kroga, kur izveidojās mūsdienu Lielupes ieteka jūrā. Rezultātā upes vecā lejtece aptuveni 10 km garumā sākot no Vārnu kroga līdz Daugavgrīvai ieguva Buļļupes jeb Buldurupes nosaukumu.<ref>Caune A., 1998. Rīgas Pārdaugava pirms 100 gadiem. — Rīga: Zinātne,152. lpp. 239. lpp.</ref> === Bolderājas muižiņa === [[Bolderājas muiža]]s (''Aahacken'',<ref name="autogenerated2">Veitners K., 1996. Pārdaugavas muižu vēsturiskā attīstība 1750. — 1850. LU Vēstures un filozofijas fakultātes bakalaura darbs, vad. Doc. J. Štrauhmanis: — Rīga, 65.lpp.</ref> ''Bolderaa'', ''Bergshof'') atradās pie Buļļupes ietekas Daugavā. Šajā vietā muižiņa minēta jau [[16. gadsimts|16. gadsimta]] beigās, tās īpašnieks bijis Kaspars Bergs, kas bijis arī jaundibinātās Bolderājas muitas pirmais priekšnieks. Muiža toreiz dēvēta ''Aabacken mit Bolderaa oder Bergshof'' — zemes pie upes ar Bolderāju jeb Berga muižu. Muižiņai laika gaitā mainījušies tās īpašnieki un tā nav tikusi pakļauta muižu redukcijai.<ref>Arvis Pope, 2005. Rīgas galvenā nomale. — Rīga: izdevniecība "Zelta grauds", 21. lpp.</ref> 1823. gadā muižu redukcijas komisija atzina Bolderājas muižiņu par mantojamu un alodiālu īpašumu. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā muižiņas īpašniece bija Sofija [[Bukshēvdeni|fon Bukshēvdena]] (''Buxhoevden''),<ref name="autogenerated2" /> bet muižas nomnieks no 1889. gada bija Johans Unifers (''Johann Univer'').<ref name="autogenerated4">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/dokumenti/Publikacijas/Bolderaja.pdf |title=Daugavgrīva un Bolderāja arhīva materiālos. 13. — 20. gs. |access-date={{dat|2009|10|29||bez}} |archive-date={{dat|2011|09|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110921153453/http://www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/dokumenti/Publikacijas/Bolderaja.pdf }}</ref> [[Attēls:Riga Bolderaja Mencu iela 2007.jpg|thumb|200px|Mencu un Miglas ielu krustojums. [[2007. gads]].]] === Rīgas priekšosta un fabrikas miests === Ap 1800. gadu pār Buļļupi uzbūvēja tiltu no Daugavgrīvas cietokšņa uz Bolderāju.<ref>Andris Kolbergs, 2007. Lasāmgrāmata par Rīgu, tās priekšpilsētām un kūrortpilsētu Jūrmalu. — Jūrmala: Fond AKA. 466. lpp.</ref> [[1830. gadi|1830.]] — [[1840. gadi|1840. gados]] Bolderājā notika kuģu būve.<ref name="autogenerated1">{{enc riga|202}}</ref> 1851. gadā Krievijas impērijas valdība atļāva izbūvēt Daugavgrīvas ziemas ostu ar zemes gabaliem izkrauto preču uzglabāšanai.<ref name="autogenerated4" /> 1852. gadā atklāja Rīgas—Bolderājas telegrāfa līniju, kas bija pirmā civilā telegrāfa sakaru līnija [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]].<ref>Bolderāja. "Latvijas enciklopēdija", 1. sēj., Rīga, 2002, termins "Bolderāja", 727.—728. lpp.</ref><ref>Rīgas ielas, 2001 // Enciklopēdija, 1. sēj. — Rīga: Apgāds Priedaines, 43.- 44. lpp.</ref> 1866. gadā dibināja Bolderājas mašīnbūves fabriku, kas veica arī kuģu remontu, šajā pat gadā sāka darboties Kārļa Šmita Rīgas cementa rūpnīcas filiāle.<ref name="autogenerated4" /> 1873. gadā uzbūvēja [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|dzelzceļa līniju Rīga—Bolderāja]] (Ostasdambis) un Bolderājā izveidojās Rīgas priekšosta,<ref name="autogenerated1" /> kurā dziļas iegrimes kuģi atstāja daļu kravas. Buļļupes dziļums bija pietiekams, lai pa to līdz Lielupei pārvietotos vidēji lieli upju tvaikoņi.<ref>Caune A., 1998. Rīgas Pārdaugava pirms 100 gadiem. — Rīga: Zinātne 156. lpp.</ref> 1873. gadā pēc [[Rīgas Biržas komiteja]]s ierosmes pilsēta uzbūvēja jaunus ostas molus. 19. gadsimta otrajā pusē Bolderājā strauji attīstījās rūpniecība un ražošana. Gan saražoto preču, gan strādnieku skaita ziņā Bolderāja pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] bija piektajā vietā starp Latvijas industriālajiem centriem (1900. gadā bija 1162 nodarbinātie strādnieki, 1910. gadā skaits bija audzis līdz 1832 strādniekiem). 1884. gadā darbu sāka džutas un linu vērpšanas un aušanas fabrika, kurā bija ierīkota elektriskā apgaismošana. Darbojās arī A. Langes trāna fabrika, M. Kūdes un F. Šapiro kokzāģētavas.<ref>Rīgas ielas, 2001 // Enciklopēdija, 1. sēj. — Rīga: Apgāds Priedaines, 43. — 44. lpp.</ref> Bolderājas apbūve tika veikta uz Bolderājas muižas privātzemes,<ref name="autogenerated1" /> kur 1909. gadā Bolderājā bija 280 koka un 20 mūra ēkas.<ref name="autogenerated4" /> 20. gadsimta sākumā Buļļupes ieteka Daugavā sazarojās divās daļās. Jauno pieteku pie Bolderājas paplašināja un padziļināja, izveidojot 1 km garu [[Loču kanāls|Loču kanālu]]. 1914. gadā Bolderājā bija 10,5 tūkstoši iedzīvotāju, galvenokārt strādnieki, zvejnieki, arī loči, štaueri un jūrnieki. Bolderājas apbūve (1909. gadā bija aptuveni 300 ēku) bija uz Bolderājas muižas zemes, sadalot to gruntsgabalos un iznomājot uz 60 gadiem.<ref>Caune A., 1998. Rīgas Pārdaugava pirms 100 gadiem. — Rīga: Zinātne 154. lpp.</ref> Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā daudzu uzņēmumu iekārtas evakuēja uz Krievijas Impērijas iekšzemes guberņām.<ref name="autogenerated4" /> [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 16. oktobrī Daugavgrīvas cietokšņa apkaimē notika 9. Rēzeknes kājnieku pulka vienību desants pāri Daugavai. Operāciju atbalstīja Daugavas grīvā iebraukušie astoņi sabiedroto karakuģi, kas intensīvi apšaudīja bermontiešu Daugavgrīvas un Bolderājas pozīcijas. Daugavgrīvā un Bolderājā sagūstīja vairāk nekā 300 krievu karavīru no grāfa Kellera korpusa 1. plastunu pulka. Pēc bermontiešu padzīšanas Daugavgrīvas cietoksnī un Bolderājā izvietojās Latvijas armijas garnizons. <gallery> Attēls:Bolderājas katoļu baznīca 2002-11-18.jpg|[[Bolderājas Romas katoļu baznīca]] Attēls:Riga Bolderaja Gobas iela 2007.jpg|Gobas iela (2007) Attēls:Riga Bolderaja Mencu iela 23 2007.jpg|Stūrmaņu un Mencu ielu stūris (2007) Attēls:Riga Bolderaja Plata iela 18 2007.jpg|Platā iela 18 — iekšpagalmi (2007) </gallery> === Pēc iekļaušanas Rīgas pilsētā === [[Attēls:Bolderājas plāns 1937.jpg|thumb|250px|Bolderājas ielas 1937. gadā.]] [[Attēls:Bolderājas un Daugavgrīvas apkaimes 1937.jpg|thumb|250px|Bolderājas un Daugavgrīvas apkaimes 1937. gada Rīgas pilsētas plānā.]] Ar {{dat|1924|2|24||bez}} [[Saeima]]s pieņemto likumu par Rīgas pilsētas administratīvajām robežām Bolderāju iekļāva Rīgas pilsētas teritorijā.<ref>"Rīgas pārvalde astoņos gadsimtos", SIA Rīgas nami & Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Rīga, 2000. gads.</ref> Lielai daļai Bolderājas ielu bija jāmaina to nosaukumi, lai tie nedublētos ar Rīgā jau pastāvošajiem nosaukumiem. Pirms tam kartogrāfiskajā materiālā un plānos bija vāciskie nosaukumi, bet [[Baltijas pārkrievošana]]s laikā krieviskie nosaukumi. Pēc Bolderājas pievienošanās Rīgai, [[Daugavgrīvas šoseja]]s būves dēļ, vienīgā no jauna nospraustā iela bija [[Gobas iela (Rīga)|Gobas]] (kādreiz — Jaunā) iela. Jaunās ielas trase vilkta daļēji pār neapbūvētajām muižas zemēm, kā arī dažiem izīrētiem un apbūvētiem gruntsgabaliem starp Bungas un Miglas ielām. Neatkarības gadu sākumā saglabājās vecais koka tilts pār Buļļupi, bet 1930. gados izmantojams bija vairs tikai dzelzs tilts.<ref>Arvis Pope, 2005. Rīgas galvenā nomale. — Rīga: izdevniecība "Zelta grauds", 14. lpp., 132.—133. lpp.</ref> Starp abiem Buļļupes zariem izveidojās [[Mīlestības saliņa]]. Bolderājas ielu tīklu 1940. gadā veidoja 32 ielas.<ref>Rīgas ielas, 2001 // Enciklopēdija, 1. sēj. — Rīga: Apgāds Priedaines, 43.-44. lpp.</ref> Pirmajā Latvijas neatkarības laikā daļēji tiek atjaunota iepriekšējā rūpniecība, kā arī dibināti jauni rūpniecības uzņēmumi. Pēc 1940. gada [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Bolderāju iekļāva Rīgas Pārdaugavas rajonā, ko drīz vien sadalīja Ļeņina un Sarkanarmijas rajonos. 1956. gadā tos apvienoja, bet 1969. gada 16. maijā no Ļeņina rajona atkal atdalīja ziemeļu daļu un izveidoja Ļeņingradas rajonu.<ref>"Rīgas pārvalde astoņos gadsimtos", SIA Rīgas nami & Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Rīga, 2000.</ref> kurā atradās Bolderāja.<ref name="autogenerated5">{{enc riga|201|Bolderāja}}</ref> Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] 1945. gadā Daugavgrīvā un Bolderājas ziemeļu daļā sāka PSRS kara flotes bāzes celtniecību, pieņemot lēmumu par Bolderājas iedzīvotāju pārcelšanu.<ref>Arvis Pope, 2005. Rīgas galvenā nomale. — Rīga: izdevniecība "Zelta grauds", 14. lpp., 196. lpp.</ref> {{dat|1952|8|29||bez}} Bolderājai piešķīra [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] (pilsētciemata) statusu, kuru {{dat|1959|4|22||bez}} likvidēja, teritoriju pievienojot Ļeņina rajonam.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1958. gadā pārtrauca pasažieru vilcienu kustību uz Bolderāju, arī kuģīšu satiksme uz šo apkaimi palēnām apsīka, satiksmei ar [[Centrs (Rīga)|Rīgas centru]] izmantoja autobusus. Uzcēla silikātķieģeļu rūpnīcu, kas izejvielai izmantoja vietējās smiltis, ierīkoja jaunas ielas Bolderājas rietumu pusē gar Lielo ielu un [[1950. gadi|1950.]], [[1960. gadi|1960. gados]] celtajā strādnieku dzīvojamā rajonā ap Silikātu ielu.<ref>Rīgas ielas, 2001 // Enciklopēdija, 1. sēj. — Rīga: Apgāds Priedaines, 40.—41.lpp.</ref> 1950. gadu sākumā uzbūvēja Bolderājas silikātķieģeļu rūpnīcas strādnieku ciematu ar tipveida dzīvokļiem un sabiedriskajām ēkām.<ref name="autogenerated5" /> Bolderājas silikātķieģeļu rūpnīcas strādnieku ciematā uzcēla divstāvu dzīvojamās mājas ar divām sekcijām, bērnudārzu, ēdnīcu, veikaliem.<ref>Rīga sociālisma laikmetā 1917 — 1975, 1980. — Rīga: Zinātne, 318.-319. lpp.</ref> Visa Bolderājas dzīvojamā rajona detālplānojumu izstrādāja 1965. gadā [[Pilsētprojekts|institūtā "Pilsētprojekts"]]. Detālplānojuma arhitekti bija [[Gunārs Melbergs]], [[Lilija Muntere]] un [[Ivars Strautmanis]], apbūvi projektēja arhitekti Laimonis Nagliņš, Andris Vītols, Vladimirs Šņitņikovs un citi. Šajā dzīvojamā rajonā bija paredzēts izmitināt 15 000 iedzīvotāju.<ref>Anita Antenišķe, 2000. Daudzstāvu dzīvojamā Rīga un reģiona konteksts // Rīgas arhitektūra // Stili, ēkas, interjeri 21. gadsimtā. — Rīga: apgāds "Jumava", 42.—49.lpp.</ref> 1977. gadā Gobas ielā 27 atvēra kinoteātri "Bolderāja" ar 420 sēdvietām. Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] Bolderājas apkaimi iekļāva Kurzemes priekšpilsētā.<ref>"Rīgas pārvalde astoņos gadsimtos", SIA Rīgas nami & Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Rīga, 34.-35. lpp.</ref> == Arhitektūra == Kā nozīmīga kultūrvēsturiskā vērtība mūsdienās saglabājusies Bolderājas vecākā apbūve (Bolderājas centrā),<ref>Ilze Jansone, Ivars Vīks, 1999. Latvju ceļotājs 1. // Sērija "Dzimtenes mācība" — Rīga: izdevēja Ilze Jansone. Termins "Bolderāja" 122. lpp.</ref> kur īpaši jāizceļ vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis ([[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola]]) Miglas ielā 9. [[Bolderājas Romas katoļu baznīca]] cieta karu laikā un bija izdemolēta.<ref>Bolderājas luterāņu baznīca. "Latvijas enciklopēdija", 1. sēj., Rīga, 2002, termins "Bolderāja", 728. — 729. lpp.; Bolderājas Romas katoļu baznīca. "Latvijas enciklopēdija", 1. sēj., Rīga, 2002, termins "Bolderāja", 729. — 730. lpp.</ref> [[Bolderājas luterāņu baznīca]] ir viena no nedaudzajām 19. gadsimta Latvijas koka baznīcām. [[Bolderājas kapi]] (atrodas Lielajā ielā 76 un Lielajā ielā 78), jo tajos atrodas Otrajā pasaules karā kritušo jūrnieku brāļu kapi. 1986. gadā arhitekti Ēvalds Fogelis un Jānis Taurenis izstrādāja vēsturiskās apbūves rekonstrukcijas plānu, kuru neīstenoja. == Ģeogrāfija == Minimālais apkaimes reljefa virsmas augstums atbilst jūras līmenim, bet tās maksimālais augstums ir 12 metri v.j.l. Augstākā un reljefa ziņā saposmotākā teritorija atrodas Bolderājas apkaimes dienvidrietumu daļā, kur sākas [[Bolderājas—Priedaines kāpu grēda]], kas stiepjas starp Buļļupi un [[Spilve (Rīga)|Spilves pļavām]]. Bolderājas apkaimē ir tikai viena līdz 1,5 km plata kāpu un deflācijas ieplaku josla. Bolderājas dzīvojamajā rajona apkaimē 15—20 ha platībā kāpas ir noraktas, saglabājot tikai nelielu aptuveni 1 ha lielu kāpu grēdas fragmentu.<ref name="autogenerated3">{{enc riga}}</ref> Bolderājas apkaimes Z un Buļļupei pieguļošā daļa, tajā skaitā visa dzīvojamā rajona teritorija, atrodas Daugavas ielejas ģeomorfoloģiskajā mikrorajonā, kuram raksturīgi aluviālie (palieņu) līdzenumi. Apkaimes vidusdaļa pieder kāpu grēdu un masīvu ģeomorfoloģiskajam mikrorajonam, kas ir iepriekšminētā Bolderājas—Priedaines kāpu grēda. Savukārt apkaimes dienvidu daļa, kas pieguļ Hapaka grāvim, ir lagūnu līdzenums ar aluviālajiem nogulumiem. Zem kvartāra nogulumu segas, kas Bolderājā ir ļoti bieza (virs 40 metriem), atrodas augšdevona Gaujas svītas sarkanbrūnie, retāk zaļganpelēkie kvarca smilšakmeņi ar 0,5—1 m bieziem aleirolītu un mālu starpslāņiem.<ref name="autogenerated3" /> No inženierģeoloģiskā viedokļa Bolderājas apkaime ir ļoti kompleksa teritorija. Pārsvarā raksturīgas dažāda rupjuma smiltis ar nelielām (1—1,5 m) dūņu starpkārtām, kūdras slānīšiem un organikas ieslēgumiem. Bolderājas apkaimes ziemeļu un ziemeļrietumu daļā tieši zem zemes virsas biezā slānī ieguļ galvenokārt smalkgraudainas eolās (kāpu) smiltis.<ref>Pētījums "Esošās situācijas izpēte Rīgā". Rīgas attīstības programmas izstrādes</ref> Bolderājas apkaimes vidienē [[Latvijas PSR|Padomju laikos]] tika intensīvi iegūtas smalkgraudainas kvarca—laukšpata smiltis, kuras tika izmantotas silikātķieģeļu ražošanai. Pašreiz smilšu ieguve vairs nenotiek, bet izraktās smilts karjers ir kļuvis par plašu mākslīgu ūdenstilpi ([[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjera ezers]]). Neskatoties uz relatīvi augsto gruntsūdens līmeni (pārsvarā 0—1,5 m un tikai kāpu joslā tas atrodas dziļāk par 3 m), Bolderājas apkaimes ziemeļu un ziemeļrietumu daļā celtniecības apstākļi vērtējami kā labvēlīgi vai nosacīti labvēlīgi, kur zem augsnes atrodas blīva vai vidēji blīva smalka un putekļaina smilts. Savukārt Bolderājas teritorijā, kura robežojas ar Hapaka grāvi celtniecībai ir nelabvēlīgi apstākļi, kur ir zemas nestspējas gruntis. Bolderājas apkaimes Z daļa relatīvi šaurā joslā ir pakļauta vairāk vai mazāk regulāras applūstamības riskam, tāpēc apbūve šajās teritorijās nav atļauta. Savukārt 18,6 ha apkaimes teritorijas (kopā 3 vietās) 2006. gada Rīgas teritorijas plānojumā ir noteikta obligāta nepieciešamība pēc teritorijas inženiertehniskās sagatavošanas, ja tur tiek veikti jebkādi celtniecības darbi.<ref>[http://www.rdpad.lv/uploads/rpap/RTP-2006_Paskaidrojuma_raksts.pdf Rīgas teritorijas plānojums 2006. — 2018. gadam] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110705135729/http://www.rdpad.lv/uploads/rpap/RTP-2006_Paskaidrojuma_raksts.pdf |date={{dat|2011|07|05||bez}} }}, rdpad.lv</ref> === Teritorijas iedalījums === No Bolderājas apkaimes kopējās platības 13,4% jeb 111,3 ha aizņem virszemes ūdens objekti — ziemeļrietumos tā ir [[Buļļupe]], ziemeļos [[Loču kanāls]], austrumos [[Hapaka grāvis]], kurš ieplūst [[Daugava|Daugavā]], bet apkaimes dienvidrietumu daļā atrodas aptuveni 16 hektāru lielais Bolderājas karjera ezers, kura platība ir 21,6 hektāri, maksimālais dziļums 14 metri un kurš ir Bolderājas iedzīvotāju iecienīta peldvieta.<ref>[http://www.ezeri.lv/database/2451/ Bolderājas karjera ezers], ezeri.lv</ref> Dabas un apstādījumu teritorijas Bolderājā aizņem 31,6% jeb 263,4 hektāri apkaimes kopplatības, un lielākā daļa šo dabas teritoriju atrodas Bolderājas dienvidrietumu un dienvidu daļā. Pārsvarā tas ir priežu mežs, kā arī Bolderājas un Jauno Bolderājas kapu teritorijas. Plaša un neapbūvēta teritorija kā regulāri applūstoša Buļļupes palienes pļava atrodas apkaimes ziemeļu daļā starp dzelzceļu un Lielo ielu. 17% Bolderājas teritorijas noteikta kā ražošanas un rūpniecības teritorija, jo apkaimes dienvidaustrumu daļa ietilpst Rīgas brīvostā, kā arī tajā atrodas vairākas citas ražošanas objektu teritorijas. Plašu teritoriju (11,4%) Bolderājā aizņem jau pastāvoša dzīvojamā apbūve, kā arī jauktās apbūves teritorijas (9,7%). Bolderājas apkaimē atsevišķas jaunas apbūves teritorijas tiek atļautas pie [[Bolderāja (stacija)|Bolderājas dzelzceļa stacijas]] (jaukta apbūve), kā arī Bolderājas karjera A pusē apmēram 30 ha platībā (galvenokārt dzīvojamā apbūve ar apstādījumiem). Citu teritoriju izmantošanas veidu īpatsvars Bolderājā ir mazāk ievērojams, taču tiem ir būtiska nozīme apkaimes funkcionalitātes (piemēram, ceļu, dzelzceļa un tehniskās apbūves teritorijas) un dzīves kvalitātes (piemēram, publiskās apbūves teritorijas) nodrošināšanai. == Infrastruktūra == Bolderājai galvenās transporta saiknes ar citām teritorijām tiek nodrošinātas pa [[Daugavgrīvas šoseja|Daugavgrīvas šoseju]] un [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu ielu]], bet apkaimē galvenā nozīme ir [[Lielā iela (Rīga)|Lielajai]], [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas]] un [[Piestātnes iela (Rīga)|Piestātnes]] ielai. Kopumā apkaimei ir attīstīta vietējo ielu tīkla struktūra, kas atbilst apkaimes raksturam. Vērā ņemama apkaimes transporta saikne ir arī dzelzceļa līnija, kas gan tiek izmantota tikai kravu pārvadājumiem. === Sabiedriskais transports === Bolderājas apkaimes sasniedzamība ar sabiedrisko transportu ir viduvēja — darbadienā kursējošo sabiedriskā transporta reisu skaits ir 418, no kuriem 253 reisus nodrošina autobusi, bet 165 reisus maršruta taksometri. Kopumā satiksmi ar Bolderāju nodrošina 4 autobusu maršruti, no kuriem 2 autobusi ([[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]]. un [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]].) nodrošina tangenciālo satiksmi ar citām apkaimēm [[Daugava]]s kreisajā krastā (līdz [[Imanta (Rīga)|Imantai]] un [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnam]]), bet pārējie divi maršruti ([[3. autobusu maršruts (Rīga)|3.]] un [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30.]]) nodrošina apkaimes saikni ar pilsētas centru (un arī dažām citām [[Daugava]]s labā krasta apkaimēm [[Pļavnieki|Pļavnieku]] virzienā). Jāatzīmē, ka apkaimē nodrošinājums ar sabiedrisko transportu ir atšķirīgs — gar apkaimes praktiski neapdzīvoto DR daļu, kur atrodas kapu teritorijas, sabiedriskais transports (1 autobusa maršruts) kursē 72 reizes darba dienā, kamēr Bolderājas dzīvojamo rajonu apkalpo visi 418 reisi. Raugoties no teritoriālā viedokļa sabiedriskā transporta sasniedzamība Bolderājā ļoti vāja, jo uz 25 ha apkaimes platības atrodas tikai 0,33 sabiedriskā transporta pieturas (vienā virzienā). Tomēr praktiski Bolderājā šim rādītājam nav būtiskas nozīmes, jo apkaimes lielākajā daļā nav nekāda apdzīvojuma, kamēr sabiedriskā transporta pieturu izvietojums ap Bolderājas dzīvojamo rajonu ir vērtējams kā adekvāts. [[Latvijas PSR|Padomju gados]] Bolderāju ar [[Daugava]]s labo krastu savienoja prāmju satiksme. Autobusi: * [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3.]]: [[Daugavgrīva]] — [[Pļavnieki]] * [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30.]]: [[Daugavgrīva]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] * [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36.]]: [[Rītabuļļi|Vakarbuļļi]] — [[Imanta (Rīga)|Imanta]] * [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56.]]: [[Daugavgrīva]] — [[Ziepniekkalns]] {{columns |width=350px |col1= === Pārtikas lielveikali === * [[Rimi Baltic|Rimi]] — Gobas iela 14 * [[Maxima Grupė|Maxima]] X — Stūrmaņu iela 29 * [[Maxima Grupė|Maxima]] X — Gaigalas iela 29 * [[Mego]] Gobas — Gobas iela 13 * [[Beta (veikals)|Beta]] — Gaigalas iela 21a * [[Lats (veikals)|Lats]] — Lemešu iela 20 * [[Lats (veikals)|Lats]] — Stūrmaņu iela 29 * [[Lats (veikals)|Lats]] — Platā iela 9 * [[Aibe (veikals)|Aibe]] — Platā iela 6 |col2= === Degvielas uzpildes stacijas === * [[Viada]] — Gaigalas iela 19a }} == Izglītība == Bolderājas apkaimē darbojas vidusskola, pamatskola, mūzikas un mākslas skola, kā arī trīs bērnudārzi: * [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola]] * [[Rīgas 33. vidusskola]] * [[Bolderājas Mūzikas un mākslas skola]] * [[Rīgas 210. pirmsskolas izglītības iestāde]] — Brūžu iela 6 * [[Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Saulstariņi"]] — Gobas iela 27 * [[Rīgas Bolderājas pirmsskolas izglītības iestāde]] — Finiera iela 21 Tā kā kopā ar [[Rīgas Daugavgrīvas vidusskola|Daugavgrīvas vidusskolu]] abās apkaimēs 2017. gadā mācījās tikai 183 vidusskolēni, turklāt divās no šīm skolām obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indekss bija mazāks par 35%, tika ierosināts šīs trīs vidusskolas reorganizēt par pamatskolām vai arī izveidot vienu kopīgu vidusskolu.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/riga-skolenu-pietiek-42-vidusskolu-nokomplektesanai-secina-petijuma.d?id=49378245 Rīgā skolēnu pietiek 42 vidusskolu nokomplektēšanai, secina pētījumā] [[LETA]] 2017. gada 25. oktobrī</ref> 2022. gadā 19. vidusskolu reorganizēja par pamatskolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-slegs-un-reorganizes-vairakas-skolas.a393440/|title=Rīgā slēgs un reorganizēs vairākas skolas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-09|language=lv}}</ref> == Rūpniecība == Bolderājā ir labi attīstīta kokapstrādes rūpniecība. Šeit ir vairāki kokapstrādes uzņēmumi: [[Kronospan|SIA ''Kronospan Riga'']] (kokškiedru plātnes), [[Latvijas Finieris|AS "Latvijas Finieris"]] rūpnīca "Lignums" un "Hapaks", kā arī SIA "Būvmateriāli AN". [[Krievu sala|Krievu salā]] izvietoti uzņēmumi "Latvijas propāna gāze" un "KST", kā arī "Krēmeri" un "Rīgas jūras osta Voleri". Lielā ielā 69a atrodas SIA "EMR" (Eksperimentālā Mehāniskā Rūpnīca), kas ražo visu veidu rūpniecības, dzīvojamo un lauksaimniecības ēku celtniecības metālkonstrukcijas, tvertnes naftas produktu uzglabāšanai un transportēšanai, spiedientvertnes sašķidrinātās gāzes uzglabāšanai un transportēšanai un citu produkciju. Bolderājā arī ir izvietots "Latvijas jahta" centrālais jahtklubs. == Bolderājas osta == {{Pamatraksts|Bolderājas osta}} Bolderājas osta tika izveidota 18. gadsimta sākumā Daugavas grīvā, jo upē pastāvīgi veidojās smilšu sēkļi, kas neļāva dziļas iegrimes kuģiem iebraukt [[Rīgas osta|Rīgas ostā]]. Tādēļ palielinoties kuģu un to kravu apjomam, daļu no šo kuģu atvestās kravas sāka izkraut Bolderājas piestātnēs un tālāk uz Rīgu vest ar liellaivām. [[Krievijas Impērija]]s tranzīttirdzniecībai caur Rīgu bija ļoti liela nozīme Baltijas guberņu saimniecības attīstībā. Rīga kļuva par vienu no nozīmīgākajām Krievijas lauksaimniecības ražojumu eksportētājām, par lielu iekšējās un ārējās tirdzniecības centru. Laikā no 1791. gada līdz 1800. gadam Rīgas ostu ik gadus apmeklēja vidēji 874 kuģi gadā, bet laikā no 1841. gadam līdz 1850. gadam — 1542 kuģi gadā. Rīgas osta ar savām funkcijām netika galā, kuģi ilgi gaidīja piestāšanas atļauju reidā, Daugava bija liellaivu pieblīvēta. Rīgas galvenās eksportpreces šajā laikā bija lini, kaņepāji, pakulas, linsēklas, kaņepes, labība un kokmateriāli, kas lielāko tiesu bija plašus pārkraušanas laukumus prasošas preces. Mazā Rīgas osta ar ierobežotajām pārkraušanas iespējām nespēja tikt galā ar šo preču apjomu (sevišķi lielas problēmas sagādāja kokmateriāli, kas ieņēma visai ievērojamu vietu eksportpreču vidū). To visu daļēji kompensēja palīgostas izbūve Bolderājā. Bez tam Bolderājā kuģos tika iekrautas smagas vai apjomīgas eksportkravas (piemēram, kaņepāji, pelni). == Bolderājas kapi == Bolderājas kapi atrodas Lielā ielā 76 (bijušie Pareizticīgo kapi) un Lielā iela 78 (bijušie luteriešu kapi, pazīstami arī kā Jaunie Bolderājas kapi). Kopējā platība 3,6 hektāri. Atklāti 18. gadsimta beigās. Bolderājas kapos atrodas Otrā pasaules kara kritušo Latvijas jūrnieku brāļu kapi, kas ir valsts nozīmes vēstures piemineklis. [[Bolderājas jaunie kapi]] ir viena no divām kapsētām Rīgā, kurās tiek ierādītas jaunas kapvietas. Otra atvērtā kapsēta ir [[Jaunciema kapi|Jaunciemā]]. 2008. gadā tika uzsākta kapu paplašināšana, kurā plānots izveidot papildus 15 hektārus teritorijas piemērot apbedīšanai. == Galerija == <center><gallery perrow="6"> Attēls:Bolderaja.jpg|<small>Bolderājas vecā daļa.</small> Attēls:Bolderajas luteranu baznica.jpg|<small>Bolderājas luterāņu baznīca.</small> Attēls:Bolderajas jaunais tilts.jpg|<small>Bolderājas jaunais tilts.</small> Attēls:Ул. Гобас, Болдерая Gobas street, Bolderaya - panoramio (3).jpg|<small>Bolderājas centrālā daļa, [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]].</small> </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Kurzemes rajons]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas klimats]] == Piezīmes un atsauces == * Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas]. * Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. <!-- === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.apkaimes.lv/sakums/bolderaja/ Bolderāja portālā apkaimes.lv] {{Rīgas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Bolderāja| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] mkehxzgy3odtssmy4uiph47cvlgqzob 0 12738 4500625 4368158 2026-07-30T19:32:21Z Treisijs 347 4500625 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Triangle.Right.svg|thumb|Taisnleņķa trijstūris, kur hipotenūza ir mala.]] '''Hipotenūza''' ir taisnleņķa [[trijstūris|trijstūra]] mala, kas atrodas pretī [[taisns leņķis|taisnajam leņķim]]. == Īpašības un pazīmes == # Hipotenūza vienmēr ir garākā [[taisnleņķa trijstūris|taisnleņķa trijstūra]] mala. # Hipotenūza nekad nevar būt vienāda ar [[katete|katetēm]]. == Aprēķini, kas saistīti ar hipotenūzas jēdzienu == 1. Ja ir zināmi abu katešu garumi, tad hipotenūzu var aprēķināt pēc [[Pitagora teorēma]]s: <math>c = \sqrt{a^2 + b^2}</math>, kur: <math>a</math> - 1. katete, <math>b</math> - 2. katete; <math>c</math> - hipotenūza. 2. Ja ir zināms ap trīsstūri apvilktās [[riņķis|riņķa līnijas]] rādiuss, tad hipotenūzu var aprēķināt pēc formulas: <math> c = 2R </math> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Matemātika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ģeometrija]] owedz0dntzkjxhem1jam4vi8m3mu1hv 0 13642 4500632 4479214 2026-07-30T19:57:03Z IvanScrooge98 55146 /* */ attēls 4500632 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = ''Las Ketchup'' |Attēls = Las Ketchup en 2003.jpg |Att_izm = 220 px |Fons = grupa |Vieta = {{vieta|Spānija|Kordova|2s=Kordova (Spānija)}} |Žanrs = [[flamenko]], [[popmūzika|pops]] |Gadi = 2002-2006 |Izdevējkompānija = ''Shaketown-SKT Music'', ''[[Warner Music|Warner Music Spain]]'', ''[[Sony BMG Music Entertainment]]'' |Mlapa = [http://www.theketchupareback.com/ theketchupareback.com] |Dalībnieki = [[Lusija Muņoza]]<br />[[Lola Muņoza]]<br />[[Pilara Muņoza]]<br />[[Rosio Muņoza]] }} '''''Las Ketchup''''' ir četru meiteņu grupa, kuras visas ir četras māsas. Viņu vārdi ir Lola, Pilara, Lūsija un Rosio Muņozas no [[Kordova (Spānija)|Kordovas]], [[Andalūzija|Andalūzijā]], [[Spānija|Spānijā]]. Sākumā viņas bija trīs, bet tagad viņām pievienojās ceturtā māsa. Viņas populāras kļuva ar starptautisko hitu ''The Ketchup Song'' izdomātajā un spāņu valodā. == ''Las Ketchup'' karjera == 2002. gada vasarā viņas kļuva slavenas ar hitu ''Aserejé'' (realizētu kā ''[[The Ketchup Song]]'' Lielbritānijā un citās valstīs), kurš iekļuva daudzu valstu Top 40, ieskaitot Spāniju, Apvienoto Karalisti, Itāliju, Grieķiju, Franciju, Somiju, Zviedriju, Norvēģiju, Beļģiju, Nīderlandi, Šveici, Vāciju, Rumāniju, Argentīnu, Meksiku, Baltiju un pat ASV un Puertoriko. Grupas nosaukumu izdomāja viņu tēvs Huans Muņozs, pazīstams kā flamenko ģitārists, kura iesauka bija ''El Tomate'' (Tomāts). Tas izskaidro arī to, kāpēc albums saucās ''Las hijas del tomate'' (Tomātu meitas). 2006. gadā viņām pievienojās Rocio, ceturtā māsa, lai pārstāvētu Spāniju Eirovīzijā. Tajā palika tikai 21. vietā no 24 valstīm. Par spīti tam, dziesma, ar kuru viņas piedalījās, ''Bloody Mary'' iekļuva daudzos Eiropas topos. == Diskogrāfija == === Albumi === * 2002 ''La Hijas del Tomate'' — #1 SP * 2006 ''Un Blodymary'' (Realizēts 2006. gada maijā) === Singli === * 2002 ''Asereje (The Ketchup Song)'' - #1 SP, #1 FR, #1 FI, #1 BE, #1 IT, #1 SW, #1 GR, #1 AU * 2002 ''Kusha Las Payas'' - #2 SP * 2006 ''Un Blodymary'' - #1 SP, #1 BLR, #1 ARM, #1 FİN, #1 SWD, #1 FR == Balvas == * 2002 '''''Ondas awards''''' - Labākie jaunie izpildītāji * 2003 '''''Billboard Latinos awards''''' - Labākais jaunās paaudzes albums (''Las hijas del tomate'') - Tipiskākā salsa (''[[The Ketchup Song]]'' (''Aserejé'')) * 2003 '''''Record fair MIDEM (Cannes)''''' - Labākās izpildītājas * 2003 '''''Amigo awards''''' - Labākā jaunā grupa - Labākās jaunās izpildītājas * 2004 '''''Record fair MIDEM (Cannes)''''' == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20060518212848/http://www.theketchupareback.com/ Las Ketchup's Official Site] * [https://web.archive.org/web/20180807185757/http://lasketchup.com/ Las Ketchup fansite] * [https://web.archive.org/web/20060511204021/http://www.askmen.com/women/singer_150/171c_las_ketchup.html Las Ketchup at AskMen.com] * [http://www.answers.com/topic/las-ketchup Las Ketchup at Answers.com] * [https://web.archive.org/web/20070223054053/http://www.rtve.es/eurovision06/fotos.html Image Gallery of Las Ketchup rehearsing for the Eurovision Song Contest 2006] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Spānijas popgrupas]] [[Kategorija:Spānijas deju mūzikas grupas]] [[Kategorija:Spānijas flamenko grupas]] [[Kategorija:Spānijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] 95l93hnqojctrz2vn6xgy7epk5wagtt 0 15088 4500629 4480629 2026-07-30T19:42:34Z Cirkulis11 92566 Pārmainīju Rail Baltica pabeigšanas datumu uz 2029. gada beigām 4500629 wikitext text/x-wiki {{Lidostas infokaste | box-width = 250px | nosaukums = RIX Rīgas lidosta | nosaukums_originalvaloda = ''RIX Riga Airport'' | nosaukums_originalvaloda-a = | nosaukums_originalvaloda-r = | attels = RIX Rīgas lidostas logo.jpg | attela-platums = | paraksts = | attels2 = Aeroport 2013 - panoramio.jpg | attela2-platums = | paraksts2 = | IATA = RIX | ICAO = EVRA |lat_deg=56|lat_min=55|lat_sec=25|lat_dir=N |lon_deg=23|lon_min=58|lon_sec=16|lon_dir=E | karte = Rīga#Latvia#Mārupes novads | kartes_paraksts = | paraksta_novietojums = top | lidostas_tips = Civilā |baze = *[[airBaltic]], *[[Smartlynx Airlines]], *[[WizzAir]] *[[Norwegian Air Shuttle]] | ipasnieks-operators = | ipasnieks = [[Latvija|Latvijas valsts]] | atrasanas_vieta = [[Mārupes novads]], [[Latvija]] | termināļu skaits = 3 | elevation-f = 34 | elevation-m = 10 | majas_lapa = {{URL|http://www.riga-airport.com}} | metric-rwy = y | r1-number = 18/36 | r1-length-f = 10 500 | r1-length-m = 3 200 | r1-surface = Asfalts | pasazieru_skaits = 6 630 891 (2023) | lidojumu_skaits = 61,3 tūkst. (2023) | krava = 19,160 tūkst. t (2023) }} '''RIX Rīgas lidosta''' (IATA: '''RIX''', ICAO: '''EVRA''') ir lielākā [[lidosta]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Lidosta atrodas apmēram 13 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Rīga]]s centra, [[Mārupes novads|Mārupes novadā]]. 2016. gadā atvēra Ziemeļu termināli,<ref>[http://www.db.lv/ipasums/foto-jauna-ziemelu-piestatne-lidosta-riga-456640 FOTO: Jaunā ziemeļu piestātne lidostā Rīga]</ref> 2018. gadā lidostas pasažieru skaits pārsniedza 7 miljonus gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/lidosta-riga-pasazieru-skaits-pern-audzis-par-16.a305032/|title=Lidostā «Rīga» pasažieru skaits pērn audzis par 16%|website=www.lsm.lv|access-date=2019-03-14|language=lv}}</ref> 2029. gada beigās plānots pabeigt ''[[Rail Baltica]]'' dzelzceļa stacijas būvniecību. Rīgas lidostas operators ir valsts akciju sabiedrība [[Starptautiskā lidosta "Rīga"]]. == Vēsture == Rīgas lidostas kompleksu būvēja no 1965. līdz 1974. gada [[Oktobris|oktobrim]], līdz lidostas būves pabeigšanai civilie lidojumi notika no [[Spilves lidosta]]s un [[Rumbulas lidosta]]s. Lidostas galveno ēku projektēja [[Maskava]]s institūts "Aeroprojekt" (arhitekts Leonīds Ivanovs, interjera dizaina autori Aleksandrs Stankevičs un [[Armīns Punka]]), bet būvēja Baltijas transporta celtniecības trests. Kompleksā ietilpa lidostas galvenā ēka, mācību korpuss, dienesta ēka un citas celtnes. Lidostas galvenajā ēkā izvietoja uzgaidāmās telpas, biļešu kases, uzziņu birojus, kafejnīcas un kioskus. Regulāra pasažieru pārvadāšana sākās 1975. gadā ar lidmašīnām [[Il-18]] un [[Tu-134A]], no Rīgas lidostas veica regulārus lidojumus uz aptuveni 100 pilsētām - visām [[PSR]] galvaspilsētām, kā arī lielākajiem rūpniecības un tūrisma centriem. Taču no Rīgas lidostas nebija regulāru tiešo lidojumu ārpus [[Padomju Savienība]]s, šim nolūkam bija nepieciešams lidot caur [[Maskava|Maskavu]]. Lidostas ienākumus sūtīja uz centrālo "Aeroflot" pārvaldi Maskavā, kura pēc tam naudu sadalīja starp [[Padomju Savienība|PSRS]] lidostām un aviosabiedrības filiālēm. 1986. gadā Rīgas lidostā apkalpoja aptuveni 900 000 pasažieru, pārkrāva 12 000 tonnu kravas un 500 tonnas pasta sūtījumu. [[1980. gadi|1980. gadu]] beigās pasažieru pārvadāšanai izmantoja lidmašīnas [[Tu-154-B2]], [[Tu-134B]] un [[An-24]]. Kravas pārvadājumiem izmantoja lidmašīnu [[An-26]]. 1989. gada 1. decembrī "Aeroflot" ar TU-134A lidmašīnu sāka regulārus lidojumus Rīga–Tallina–Stokholma divas reizes nedēļā (izlidošana no Rīgas bija pirmdienās un piektdienās 11:00).<ref>[https://www.la.lv/1989-gada-1-decembri-no-rigas-var-aizlidot-uz-stokholmu 1989. gada 1. decembrī. No Rīgas var aizlidot uz Stokholmu!] [[Viesturs Sprūde]] la.lv 2019. gada 1. decembrī</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1991. gadā bijušo "Aeroflot" Latvijas filiāli sadalīja trīs saimnieciski pastāvīgos uzņēmumos — "Latvijas Gaisa satiksme", aviosabiedrībā "[[Latavio|Latvijas aviolīnijas]]" (''Latavio''), kā arī valsts lidostu uzņēmumā "Rīga", kurā ietilpa starptautiskā lidosta "Rīga", "Liepāja" un "Daugavpils". Lidosta atkal kļuva par starptautisku un [[Rīga]] kā galamērķis parādījās labi pazīstamu [[Rietumeiropa|Rietumu]] aviokompāniju sarakstos - vispirms [[Skandināvijas aviolīnijas|SAS]] (1990. gada pavasarī) un [[Lufthansa]] (1991. gada oktobrī),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/12.01.2025-galamerkis-riga-ka-lufthansa-atgriezas-latvija.a583193/|title=Galamērķis Rīga: kā «Lufthansa» atgriezās Latvijā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-13|language=lv}}</ref> tomēr lidostā apkalpoto pasažieru skaits strauji nepalielinājās. 1993. gadā lidosta apkalpoja tikai 310 tūkstošus pasažieru. 1994. gadā Rīgas lidostā notika pirmie nopietnie rekonstrukcijas darbi. Notika skrejceļa rehabilitācija un apgaismes sistēmas nomaiņa, kā arī administrācijas ēkas rekonstrukcija. Tika iegādāti jauni pasažieru autobusi, kā arī skrejceļa tehnika. Pakāpeniski tika atjaunots arī lidostas tehnikas parks un izveidotas jaunas autostāvvietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.riga-airport.com/lv/main/par-lidostu |title=1974-1995. gads {{!}} Riga International Airport<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|05|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090514071407/http://www.riga-airport.com/lv/main/par-lidostu |archivedate={{dat|2009|05|14||bez}} }}</ref> 1995. gadā tika dibināta [[Latvija]]s nacionālā aviokompānija [[airBaltic]] un [[1. novembris|1. novembrī]] ar lidmašīnu SAAB 340 tika veikts pirmais lidojums.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.airbaltic.lv/public/vesture.html |title=Vēsture<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|05|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090426030438/http://www.airbaltic.lv/public/vesture.html |archivedate={{dat|2009|04|26||bez}} }}</ref> 2001. gadā vienlaicīgi ar [[Rīga]]s 800 gadu svinībām beidzās lidostas modernizācija. 2003. gadā apkalpoto pasažieru skaits pieauga līdz 712 tūkstošiem pasažieru gadā. Pateicoties tam, ka uzlabojās kopējā ekonomiskā situācija [[Latvija|Latvijā]] un tā saukto zemo cenu aviokompāniju [[Ryanair]] un [[EasyJet]] piesaiste un ienākšana [[Latvija]]s tirgū, lidosta sāka strauji attīstīties un jau 2004. gadā, pirmo reizi lidostas pastāvēšanas vēsturē, gada laikā apkalpoto pasažieru skaits pārsniedza vienu miljonu un bija 1,05 miljoni. 2005. gadā lidosta apkalpoja 1,9 miljonus pasažieru, bet 2006. gadā apkalpoto pasažieru skaits sasniedza jau 2,5 miljonus. 2007. gadā Starptautiskajā lidostā "Rīga" tika apkalpoti jau 3,16 miljoni pasažieru, savukārt 2008. gadā pasažieru skaits sasniedza 3,69 miljonus. 2008. gadā [[Rīga]]s mērs [[Jānis Birks]] ierosināja lidostu pārdēvēt [[Latvija]]s pirmā [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|ārlietu ministra]] [[Zigfrīds Anna Meierovics|Zigfrīda Annas Meierovica]] vārdā, tomēr šis ierosinājums atbalstu neguva.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://easyget.lv/sadzive/read/7700/ |title=Birks ierosina lidostu "Rīga" nodēvēt Meierovica vārdā : EASYGET.LV<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|05|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080628172910/http://easyget.lv/sadzive/read/7700/ |archivedate={{dat|2008|06|28||bez}} }}</ref> Neraugoties uz ekonomisko krīzi, 2009. gadā lidostā apkalpoja 4,07 miljonus pasažieru (kāpums par 10,2%, salīdzinot ar 2008. gadu), bet 2010. gadā 4,66 miljonus pasažieru (kāpums par 14,5%, salīdzinot ar 2009. gadu). 2009. gada [[maijs|maijā]] VAS Starptautiskā lidosta "Rīga" ieguva prestižo ''Routes un OAG (Official airline Guide)'' godalgu ''Airport Marketing Award'' lidostu mārketingā [[Eiropa|Eiropā]] kā labākā Skandināvijas un Baltijas reģiona lidosta, atstājot aiz sevis [[Kopenhāgena]]s un [[Stokholma]]s lidostas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.riga-airport.com/lv/main/zinas/aktuali/starptautiska-lidosta-riga-iegust-prestizako-industrijas-godalgu |title=Starptautiskā lidosta „Rīga” iegūst prestižāko industrijas godalgu {{!}} Riga International Airport<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|05|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090622020453/http://www.riga-airport.com/lv/main/zinas/aktuali/starptautiska-lidosta-riga-iegust-prestizako-industrijas-godalgu |archivedate={{dat|2009|06|22||bez}} }}</ref> 2014. gadā konkursā par lidostas pasažieru termināļa "Ziemeļu piestātne" būvniecību 15,93 miljonus eiro vērtībā apstiprināja SIA "Skonto būve" iesniegto piedāvājumu. Termināļa attīstības 5. kārta paredz ne-[[Šengenas zona]]s paplašināšanu un papildus četru jaunu iekāpšanas sektoru izbūvi.<ref>[http://www.city24.lv/newsContent?newsId=NEWS_3137&lang=lv Lidostas pasažieru termināli par 15,9 miljoniem eiro paplašinās "Skonto būve"] 2014. gada 11. jūlijā</ref> 2015. gadā pabeidza Rīgas lidostas termināļa paplašināšanu, pasažieriem, kuri ceļoja ārpus [[Šengenas zona]]s, ierīkoja jaunus iekāpšanas sektorus un plašākas uzgaidāmās telpas.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Ērtības lidostā un dzelzceļa stacijās|url=http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievu-sala-rigas-pils-un-ekskluzivi-dzivokli-kas-uzbuvets-sogad.d?id=46878375&page=7|publisher=DELFI|date={{dat|2015|12|30||bez}}}}</ref> == Vadītāji == Pirmais lidostas valdes priekšsēdētājs no 1992. gada līdz 2007. gada janvārim bija [[Dzintars Pomers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kadreizejam-lidostas-riga-sefam-pomeram-pastarpinati-pieder-moldovas-aviokompanija|title=Kādreizējais lidostas “Rīga” šefs Pomers pastarpināti kļuvis par lielāko Moldovas aviokompānijas akcionāru|website=LA.LV|access-date=2026-03-17|date=2019-10-16|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/lido-darba-piedavajums-visvilinosakais-162700|title=Lido darba piedāvājums - visvilinošākais|website=Dienas Bizness|access-date=2026-03-17|date=2008-02-28|language=lv}}</ref> Pomera aiziešana tobrīd dažos avotos skaidrota kā politiķu (piemēram, toreizējā satiksmes ministra [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]]) ambīciju motivēta, un lidostas un tajā strādājošo lidsabiedrību darbinieki portālā ''[[Delfi (portāls)|Delfi]]'' pat publicēja atklātu vēstuli, kritizējot lēmumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/898102/versijas/16635243/lidosta-riga-un-aviosabiedribu-darbinieku-atklata-vestule-par-dzintara-pommera-aiziesanu-no-amata|title=Lidosta 'Rīga' un aviosabiedrību darbinieku atklāta vēstule par Dzintara Pommera aiziešanu no amata|last=darbinieki|first=Lidosta ‘Rīga’ un aviosabiedrību|website=Delfi|access-date=2026-03-17|date=2007-01-19|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/pomers-atgriezas-lidosta-riga-394249|title=Pomers atgriežas lidostā Rīga|last=Melbārzde|first=Līva|website=Dienas Bizness|access-date=2026-03-17|date=2013-05-23|language=lv}}</ref> Vēlākie lidostas valdes priekšsēdētāji bija [[Krišjānis Peters]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/apstiprinats-jaunais-lidostas-valdes-priekssedetajs-121023|title=Apstiprināts jaunais lidostas valdes priekšsēdētājs|website=Dienas Bizness|access-date=2026-03-17|date=2007-01-25|language=lv}}</ref> (2007. g. janvāris - 2010. g. decembris), [[Arnis Luhse]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/lidostas-vaditaja-amata-apstiprinats-arnis-luhse-232795|title=Lidostas vadītāja amatā apstiprināts Arnis Luhse|last=Pankovska|first=Elīna|website=Dienas Bizness|access-date=2026-03-17|date=2010-12-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://old.deputatiuzdelnas.lv/lv/arhivs/kandidatu-arhivs/arnis-luhse.html|title=Arnis Luhse|website=old.deputatiuzdelnas.lv|access-date=2026-03-17}}</ref> (2010. g. decembris - 2012. g. oktobris), [[Aldis Mūrnieks]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/lidostas-vaditaja-amatam-izvelets-aldis-murnieks.a1741/|title=Lidostas vadītāja amatam izvēlēts Aldis Mūrnieks|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|date=2012-12-3|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/papildinats-1813-pec-nesaprasanas-ar-sm-atkapjas-teju-visa-lidostas-_riga_-valde-14076810|title=papildināts (18:13) - Pēc nesaprašanās ar SM atkāpjas teju visa lidostas Rīga valde|website=www.diena.lv|access-date=2026-03-17|date=2014-11-11}}</ref> (2012. g. decembris - 2014. g. novembris), [[Andris Liepiņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/oficiali-nosauc-rigas-lidostas-valdi-padome-par-to-nebija-vienpratibas.a205363/|title=Oficiāli nosauc Rīgas lidostas valdi; padomē par to nebija vienprātības|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|date=2016-10-13|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/no-lidostas-riga-valdes-atsauc-liepinu-un-upenieku.a188317/|title=No lidostas «Rīga» valdes atsauc Liepiņu un Upenieku|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|date=2016-06-17|language=lv}}</ref> (2014. g. novembris - 2016. g. jūnijs), [[Armands Jurjevs]] (2016. g. oktobris - 2017. g. janvāris).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rigas-lidostas-valdes-priekssedetajs-jurjevs-atkapjas-no-amata.a218811/|title=Rīgas lidostas valdes priekšsēdētājs Jurjevs atkāpjas no amata|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|date=2017-01-17|language=lv}}</ref> 2017. gadā par Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāju kļuva lidostas valdes locekle [[Ilona Līce]], kura par lidostas ilgtermiņa prioritāti noteica tālo lidojumu attīstīšanu, papildinot starpkontinentālo reisu skaitu.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/viedokli/riga-ka-baltijas-aviosatiksmes-sirds-14168799 Rīga kā Baltijas aviosatiksmes sirds.] Diena.lv. 2017. gada 27. martā.</ref> 2020. gada aprīlī Līce no amata atkāpās veselības iemeslu dēļ un viņu 2021. gada aprīlī amatā nomainīja pašreizējā valdes priekšsēdētāja [[Laila Odiņa]], kas pirms tam gadu bija valdes priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Veselības dēļ atkāpjas Rīgas lidostas vadītāja Līce; amatā ieceļ Lailu Odiņu|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/veselibas-del-atkapjas-rigas-lidostas-vaditaja-lice-amata-iecel-lailu-odinu.a355971/|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2026-03-17|language=lv|date=2020-04-15|last=Bērtule|first=Anete}}</ref> == Tiešie lidojumi un pārvadāto pasažieru skaits == 2017. gadā no Rīgas lidostas bija tiešie lidojumi uz 30 valstīm: {| class="messagebox plainlinks" style="padding:5px;font-size:85%;width:90%;" |nowrap| {{columns |width=200px |col1= * {{karogs|AAE}} * {{karogs|ASV}} * {{karogs|Austrija}} * {{karogs|Azerbaidžāna}} * {{karogs|Baltkrievija}} * {{karogs|Beļģija}} * {{karogs|Čehija}} * {{karogs|Dānija}} * {{karogs|Ēģipte}} |col2= * {{karogs|Francija}} * {{karogs|Grieķija}} * {{karogs|Gruzija}} * {{karogs|Igaunija}} * {{karogs|Itālija}} * {{karogs|Īrija}} * {{karogs|Izraēla}} |col3= * {{karogs|Krievija}} * {{karogs|Lielbritānija}} * {{karogs|Lietuva}} * {{karogs|Nīderlande}} * {{karogs|Norvēģija}} * {{karogs|Polija}} * {{karogs|Somija}} |col4= * {{karogs|Spānija}} * {{karogs|Šveice}} * {{karogs|Turcija}} * {{karogs|Ukraina}} * {{karogs|Uzbekistāna}} * {{karogs|Vācija}} * {{karogs|Zviedrija}} }} | [[Attēls:RIX lidojumi.png|250px]] |} {| class="wikitable" style="font-size: 95%" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''Dažādu lidsabiedrību Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits''' |- ! width="200" | Lidsabiedrības nosaukums ! width="100" | Pasažieru skaits (2017)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvijas-mazakas-aviokompanijas-klust-arvien-pamanamakas.a271877/ Latvijas mazākās aviokompānijas kļūst arvien pamanāmākas] Dace Skreija, lsm.lv 2018. gada 20. martā</ref> ! width="50" | % no kopējā (2023)<ref>[https://www.riga-airport.com/lv/media/1669/download STATISTICS REPORT 2023]</ref> |- | align="left" | [[Air Baltic Corporation]] | align="center" | 3 247 661 | align="center" | 52,0% |- | align="left" | [[Ryanair]] | align="center" | 954 666 | align="center" | 29,9% |- | align="left" | [[Wizz Air]] | align="center" | 553 734 | align="center" | 3,9% |- | align="left" | [[Norwegian Air Shuttle]] | align="center" | 233 226 | align="center" | 2,1% |- | align="left" | [[Aeroflot]] | align="center" | 203 627 | align="center" | — |- | align="left" | [[Lufthansa]] | align="center" | 199 690 | align="center" | 1,9% |- | align="left" | [[SmartLynx Airlines]] | align="center" | 149 173 | align="center" | 1,4% |- | align="left" | [[Finnair]] | align="center" | 103 850 | align="center" | 2,1% |- | align="left" | [[Scandinavian Air System (SAS)]] | align="center" | 86 455 | align="center" | |- | align="left" | [[LOT Polish Airlines]] | align="center" | 73 751 | align="center" | 2,1% |- | align="left" | [[Turkish Airlines]] | align="center" | 71 892 | align="center" | 2,6% |- | align="left" | [[Ukraine International Airlines]] | align="center" | 64 955 | align="center" | — |- | align="left" | [[Utair]] | align="center" | 51 523 | align="center" | — |- | align="left" | [[Uzbekistan Airways]] | align="center" | 39 189 | align="center" | — |- | align="left" | [[Belavia]] | align="center" | 17 776 | align="center" | — |- | align="left" | Citas | align="center" | 46 597 | align="center" | |- | align="left" | Kopā | align="center" | '''6 097 765''' | align="center" | |- |} === Pasažieru skaita izmaiņas === {{Lidostas-statistika|iata=RIX}} {| class="wikitable" style="font-size: 95%" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''Rīgas lidostas pasažieru skaits''' <ref name="autogenerated2">[http://www.riga-airport.com/lv/main/par-lidostu/statistika Pasažieru Statistika Starptautiskajā lidostā "Rīga"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091219144413/http://www.riga-airport.com/lv/main/par-lidostu/statistika |date={{dat|2009|12|19||bez}} }}, riga-airport.com</ref> |- ! width="40" | Gads ! width="80" | Skaits ! width="50" | % ! width="40" | Gads ! width="80" | Skaits ! width="50" | % ! width="40" | Gads ! width="80" | Skaits ! width="50" | % ! width="40" | Gads ! width="80" | Skaits ! width="50" | % |- | align="center" | 1990 | align="center" | | align="center" | | align="center" | 2000 | align="center" | 574 356 | align="center" style="color:green" | +2,1% | align="center" | 2010 | align="center" | 4 663 692 | align="center" style="color:green" | +14,7% | align="center" | 2020 | align="center" | 2 011 155 | align="center" style="color:red" | -74,2% |- | align="center" | 1991 | align="center" | <!-- 1 828 000 --> | align="center" | | align="center" | 2001 | align="center" | 622 647 | align="center" style="color:green" | +8,4% | align="center" | 2011 | align="center" | 5 106 893 | align="center" style="color:green" | +9,5% | align="center" | 2021 | align="center" | 2 353 064 | align="center" style="color:green" | +17,0% |- | align="center" | 1992 | align="center" | <!-- 341 000 --> | align="center" | | align="center" | 2002 | align="center" | 633 332 | align="center" style="color:green" | +1,7% | align="center" | 2012 | align="center" | 4 767 764 | align="center" style="color:red" | −6,6% | align="center" | 2022 | align="center" | 5 380 779 | align="center" style="color:green" | +128,7% |- | align="center" | 1993 | align="center" | 310 132 | align="center" style="color:green" | | align="center" | 2003 | align="center" | 711 753 | align="center" style="color:green" | +12,4% | align="center" | 2013 | align="center" | 4 793 045 | align="center" style="color:green" | +0,5% | align="center" | 2023 | align="center" |6 630 891 | align="center" style="color:green" | +23.2% |- | align="center" | 1994 | align="center" | 392 065 | align="center" style="color:green" | +26,4% | align="center" | 2004 | align="center" | 1 060 426 | align="center" style="color:green" | +49,0% | align="center" | 2014 | align="center" | 4 813 959 | align="center" style="color:green" | +0,4% | align="center" | 2024 | align="center" | 7 120 000 | align="center" style="color:green" | +7% |- | align="center" | 1995 | align="center" | 490 607 | align="center" style="color:green" | +25,1% | align="center" | 2005 | align="center" | 1 878 035 | align="center" style="color:green" | +77,1% | align="center" | 2015 | align="center" | 5 162 149 | align="center" style="color:green" | +7,2% |- | align="center" | 1996 | align="center" | 497 124 | align="center" style="color:green" | +1,3% | align="center" | 2006 | align="center" | 2 495 020 | align="center" style="color:green" | +32,8% | align="center" | 2016 | align="center" | 5 402 545 | align="center" style="color:green" | +4,6% |- | align="center" | 1997 | align="center" | 531 199 | align="center" style="color:green" | +6,8% | align="center" | 2007 | align="center" | 3 160 945 | align="center" style="color:green" | +26,7% | align="center" | 2017 | align="center" | 6 097 765 | align="center" style="color:green" | +13,0% |- | align="center" | 1998 | align="center" | 554 628 | align="center" style="color:green" | +4,4% | align="center" | 2008 | align="center" | 3 690 549 | align="center" style="color:green" | +16,7% | align="center" | 2018 | align="center" | 7 056 089 | align="center" style="color:green" | +15,7% |- | align="center" | 1999 | align="center" | 562 383 | align="center" style="color:green" | +1,4% | align="center" | 2009 | align="center" | 4 066 793 | align="center" style="color:green" | +10,2% | align="center" | 2019 | align="center" | 7 798 382 | align="center" style="color:green" | +10,5% |- |} ==Aviokompānijas un galamērķi == 2023. gada ziemas sezonā no lidostas "Rīga" lidojumus veic šādas lidsabiedrības: {| class="wikitable" !aviokompānija !galamērķi |- |[[airBaltic]] |55 galamērķi, skatīt [https://www.airbaltic.com/en-LV/index airbaltic.com] |- |[[Aegean Airlines]] |[[Atēnas]] |- |[[British Airways]] |[[Londona]] (Hītrovas lidosta) |- |[[Finnair]] (lidojumu izpilda: Norra) |[[Helsinki]] |- |[[LOT]] |[[Varšava]] (Šopēna lidosta) |- |[[Lufthansa]] |[[Frankfurtes pie Mainas lidosta|Frankfurte pie Mainas]] |- |[[Norwegian Air Shuttle]] |[[Alakanta|Alikante]], [[Kopenhāgena]], [[Kerkīra|Korfu]], [[Oslo]] (Gardemūene), [[Stokholma]] (Arlanda), Tivata |- |[[Ryanair]] |30 galamērķi, skatīt [https://www.ryanair.com/lv/lv ryanair.com] |- |[[Smartwings]] |Čarteris: [[Tirāna]] |- |[[Turkish Airlines]] |[[Stambula]] |- |[[Transavia]] |[[Amsterdama]] |- |[[Uzbekistan Airways]] |[[Taškenta]] |- |[[Wizz Air]] |[[Kutaisi]] |} === Čarterlidojumu kompānijas === {{columns |width=150px |col1= * [[Corendon Airlines]] ''[[Join UP!]]'' čarterlidojumi * [[Freebird Airlines]] ''[[Coral Travel]]'' čarterlidojumi * [[Heston Airlines]] ''Coral Travel'' čarterlidojumi |col2= * [[SmartLynx Airlines]] ''[[Novatours]]'' un ''Coral Travel'' čarterlidojumi * [[Skyline Express]] ''[[ANEX Tour]]'' čarterlidojumi * [[SkyUp Airlines]] ''Join UP!'' čarterlidojumi }} === Kravas pārvadātāji === {{columns |width=150px |col1= * [[Avion Express]] * [[Inversija]] * [[RAF-Avia]] |col2= * [[UPS]] * [[DHL]] * [[TNT (uzņēmums)|TNT]] }} === Populārākie galamērķi === 2023. gadā populārākie galamērķi lidojumiem no Rīgas bija Londona, Helsinki, Oslo un Tallina, bet populārākās valstis – Apvienotā Karaliste, Vācija, Somija un Spānija.<ref>[https://www.caa.gov.lv/lv/jaunums/lidosta-riga-sogad-apkalpojusi-18-miljonus-pasazieru?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F Lidosta “Rīga” šogad apkalpojusi 1,8 miljonus pasažieru] Civilās aviācijas aģentūra 09.05.2023</ref> == Tehniskā informācija == [[Attēls:Plane spotter day at Riga Airport, 2018 (30364272178).jpg|thumb|[[airBaltic]] lidmašīna Rīgas lidostā]] Lidostas ICAO kods ir EVRA, bet IATA kods ir RIX. Tā atrodas 10 metrus virs jūras līmeņa. Tuvošanās ugunis,&nbsp;skrejceļa malu ugunis, skrejceļa ass līnijas ugunis un&nbsp;zemskares zonas ugunis&nbsp;atbilst CAT II precīzas nolaišanās operāciju prasībām. Skrejceļa platums ir 45 metri. 2008. gada [[30. oktobris|30. oktobrī]] tika nodots eksplutācijā rekonstruētais skrejceļš, kura garums palielināts līdz 3200 metriem. Līdz ar to lidosta spēj uzņemt lielus gaisa kuģus, piemēram, [[Airbus A340]] un [[Boeing 747]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.riga-airport.com/?id=6699 |title=Sākumlapa {{!}} Riga International Airport<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|10|31||bez}} |archive-date={{dat|2008|10|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081003163640/http://www.riga-airport.com/?id=6699 }}</ref> == Transports == Autobusu satiksmi ar [[Rīga]]s centru nodrošina [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22. autobuss]]. Starptautisko autobusu pārvadājumu kompānija "Ecolines" trīs reizes dienā maršrutā [[Rīga]] — [[Tallina]] — [[Rīga]] pietur Rīgas lidostā. ''Ollex''&nbsp;nodrošina ikdienas satiksmi starp Rīgu (pilsētu un lidostu) un Šauļiem, Pluņģi un Klaipēdu.&nbsp; === Rīgas lidostas dzelzceļa stacija === ''[[Rail Baltica]]'' stacijas būvniecību pie lidostas sāka 2021. gada 30. jūnijā, sākotnēji termināli bija plānots pabeigt 2023. gada sākumā, savukārt lidostas infrastruktūru kopumā — līdz 2025. gada beigām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/ Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas] lsm.lv 2021. gada 30. jūnijā</ref> Tomēr sadārdzinājuma dēļ pašlaik visu lidostas infrastruktūru kopumā plāno pabeigt līdz 2029. gada beigām. Plānots, ka pa jaunuzbūvēto dzelzceļu līdz [[Rīgas centrālā dzelzceļa stacija|Rīgas centrālajai dzelzceļa stacijai]] četras reizes dienā kursēs "[[Rail Baltica]]" ātrvilciens, un ik pa 15-30 minūtēm atspoles (''shuttle'') vilciens, ļaujot astoņās minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā. == Lidostas attīstība == 2010. gada 4. augustā Rīgas lidosta noslēdza līgumu ar LR Satiksmes ministriju par Eiropas Savienības struktūrfondu projektu „Starptautiskās lidostas „Rīga” infrastruktūras attīstība”.&nbsp;Projekta kopējās attiecināmās izmaksas bija vairāk kā 93 miljoni EUR, tajā skaitā, Kohēzijas fonda finansējums 57 mln EUR, valsts budžeta finansējums 11,6 mln EUR un VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" finansējums 23,7 mln EUR. Projekta gaitā īstenoja skrejceļa segas virskārtas renovāciju un lidjoslas pastiprināšanu, izbūvēja papildus manevrēšanas ceļu E un D, II kategorijas gaismas sistēmas un citus darbus. Uzbūvēja jaunu piestātni (Ziemeļu termināli) gan [[Šengenas līgums|Šengenas līguma]] zonas, gan ne-Šengenas zonas pasažieru apkalpošanai. Īstenojot projektu, lidostu sertificēja kā II kategorijas lidostu, kas ļauj nodrošināt lidojumus ievērojami nelabvēlīgos laikapstākļos, tādējādi ievērojami samazinot novirzīto reisu skaitu un uzlabojot lidojumu drošību. Jaunās piestātnes divos stāvos pasažieriem ir pieejami 19 jauni iekāpšanas sektori, trīs gaisa kuģu tilti, jauni veikali un kafejnīcas, rotaļu laukumi bērniem, kā arī plašas uzgaidāmās telpas. Kopējā ziemeļu piestātnes platība ir 9 828 m², bet kopā ar projekta pirmajā posmā izbūvētajām telpām ielidojošajiem pasažieriem un termināļus savienojošo galeriju - 17 340 m².<ref>[http://www.riga-airport.com/lv/main/zinas/medijiem/preses-relizes-2017/lidosta-riga-nostiprina-liderpozicijas-baltija Lidosta “Rīga” nostiprina līderpozīcijas Baltijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190904111126/http://www.riga-airport.com/lv/main/zinas/medijiem/preses-relizes-2017/lidosta-riga-nostiprina-liderpozicijas-baltija |date={{dat|2019|09|04||bez}} }} riga-airport.com preses relīze 2017. gada 30. janvārī.</ref> 2023. gada novembrī Rīgas lidosta izsludināja būvniecības iepirkuma pirmo kārtu jauna pasažieru termināļa būvniecībai, iekļaujot arī bagāžas apstrādes un šķirošanas kompleksu, jaunus piebraucamos ceļus, daudzstāvu autostāvvietu un lidostas savienojumu ar "Rail Baltica" staciju. Jaunā termināļa projektētais būvapjoms ir 45 tūkstoši kvadrātmetru, bet būvniecības izmaksas lēsa 167 miljonu eiro apjomā. Uzsākt jaunā termināļa būvdarbus paredzēts 2024. gada 3. ceturksnī un pabeigt 2028. gada beigās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/03.11.2023-lidosta-riga-par-aptuveni-167-miljoniem-eiro-buves-jaunu-pasazieru-terminali.a530284/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Lidosta «Rīga» par aptuveni 167 miljoniem eiro būvēs jaunu pasažieru termināli] lsm.lv 2023. gada 3. novembrī</ref> === Lielākās Baltijas lidostas pēc pasažieru skaita === {{Pamatraksts|Lielākās Baltijas valstu lidostas}} {|class="wikitable" style="font-size: 95%" |+ |- bgcolor="lightgrey" ! width="30" | Nr. ! width="110" | Pilsēta ! width="180" | Lidosta ! width="80" | Pasažieri<br>(2021) ! width="80" | Pasažieri<br>(2022) !Izmaiņas 2021-2022 |- | align="center" | 1. | [[Attēls:Flag of Latvia.svg|20px]] [[Rīga]] | Starptautiskā lidosta "Rīga" | align="center" | 2 353 064 | align="center" | 5 380 779 | +128.7% |- | align="center" | 2. | [[Attēls:Flag of Lithuania.svg|20px]] [[Viļņa]] | [[Viļņas starptautiskā lidosta]] | align="center" | 1 898 817 | align="center" | 3 915 960 | +106.23% |- | align="center" | 3. | [[Attēls:Flag of Estonia.svg|20px]] [[Tallina]] | [[Tallinas lidosta|Lennarta Meri lidosta]] | align="center" | 1 301 109 | align="center" | 2 748 255 | +111.22% |- | align="center" | 4. | [[Attēls:Flag of Lithuania.svg|20px]] [[Kauņa]] | [[Kauņas starptautiskā lidosta]] | align="center" | 487 532 | align="center" | 1 159 184 | +137.77% |- | align="center" | 5. | [[Attēls:Flag of Lithuania.svg|20px]] [[Palanga]] | [[Palangas starptautiskā lidosta]] | align="center" | 85 895 | align="center" | 274 879 | +220.02% |- |} ''*Pasažieru skaitu ir būtiski ietekmējusi Covid-19 pandēmija.'' === Lielākās Ziemeļvalstu lidostas pēc pasažieru skaita === {|class="wikitable" style="font-size: 95%" |+ |- bgcolor=lightgrey ! width="30" | Nr. ! width="110" | Pilsēta ! width="180" | Lidosta ! width="80" | Pasažieri<br>(2022) |- | align="center" | 1. | [[Attēls:Flag of Norway.svg|20px]] [[Oslo]] | Oslo lidosta Gardermoenā | align="center" | 22 467 510 |- | align="center" | 2. | [[Attēls:Flag of Denmark.svg|20px]] [[Kopenhāgena]] | Kopenhāgenas lidosta Kastrupā | align="center" | 22 143 007 |- | align="center" | 3. | [[Attēls:Flag of Sweden.svg|20px]] [[Stokholma]] | Stokholmas lidosta Ārlandā | align="center" | 18 387 268 |- | align="center" | 4. | [[Attēls:Flag of Finland.svg|20px]] [[Helsinki]] | Helsinku lidosta Vantā | align="center" | 12 882 861 |- | align="center" | 5. | [[Attēls:Flag of Iceland.svg|20px]] [[Reikjavika]] | Keflavikas lidosta Reikjavikā | align="center" | 6 126 421 |- | align="center" | 6. | [[Attēls:Flag of Norway.svg|20px]] [[Bergena]] | Bergenas lidosta Fleslendā | align="center" | 5 995 234 |} == Privatizēšanas aizliegums == Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17. pants aizliedz privatizēt Valsts akciju sabiedrību “[[Latvenergo]]”, valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas pasts]]”, valsts akciju sabiedrību “Starptautiskā lidosta "Rīga"”, valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas dzelzceļš]]”, valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas gaisa satiksme]]” un valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas valsts meži]]” un šo sabiedrību akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt. == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[airBaltic]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Spilves lidosta]] * [[Rumbulas lidosta]] == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.riga-airport.com/?lang=lv Lidostas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060418061359/http://www.riga-airport.com/?lang=lv |date={{dat|2006|04|18||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20090510043033/http://www.riga-airport.com/lv/main/pasazieriem/noderiga-informacija/lidostas-zurnals-gateway-riga Žurnāls GatewayRiga] * [http://www.bestriga.com/en/page/expanded/type/articles/gpart/5/object/94 Lidostas paplašināšanās plāni] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091109130926/http://www.bestriga.com/en/page/expanded/type/articles/gpart/5/object/94 |date={{dat|2009|11|09||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.riga-airport.com/lv/main/lidojumi Lidostas lidojumu grafils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090531121533/http://www.riga-airport.com/lv/main/lidojumi |date={{dat|2009|05|31||bez}} }} {{Latvijas lidostas}} {{Lielie uzņēmumi Latvijā}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lidostas Latvijā|Riga]] [[Kategorija:Transports Rīgā|Lidosta]] [[Kategorija:Mārupes novads]] [[Kategorija:Starptautiskā lidosta "Rīga"| ]] [[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]] ncjvgein84yv6tyxau0xmgvao4lqq9g 10 15425 4500711 4500358 2026-07-31T02:10:23Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4500711 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule|Saules]] dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? qevf8kl4q2d254yc25sqkxtrylqf9ws 4500726 4500711 2026-07-31T04:20:10Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +3 4500726 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule|Saules]] dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) [[karabāze|karabāzu]] aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? czcbhb9ycfzu98wvbu07aphig4jlizh 4500727 4500726 2026-07-31T04:21:44Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ 4500727 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule|Saules]] dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 4s7x04arguh0dq0d43ep295k2d8cyfu 0 15793 4500535 4492739 2026-07-30T14:03:39Z Pirags 3757 pap 4500535 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:''airBaltic''}} {{Aviokompanijas infokaste | aviokompanija = ''airBaltic'' | logo = AirBaltic Logo.svg | logo izmērs = 250px | attēls = airBaltic CS300 Bombardier YL-CSA (30966048910).jpg | attēla izmērs = 250px | attēla paraksts = ''airBaltic'' ''[[Airbus A220|Airbus A220-300]]'' | IATA = BT | ICAO = BTI | izsaukums = AIR BALTIC | dibināta = {{dat|1995|08|28}} | darbību uzsāka = {{dat|1995|10|1}} | darbību pārtrauca = | galvenā bāze = [[Starptautiskā lidosta "Rīga"]] | citas bāzes = * [[Tallinas lidosta]] * [[Viļņas starptautiskā lidosta]] * [[Tamperes Pirkalas lidosta]] | lojalitātes programma = ''airBaltic Club''<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/par-airbaltic-club?av1=sitelink&av2=G&av3=club&av5=lv&gclsrc=aw.ds&&gclid=EAIaIQobChMIq9KwxYbE9wIVaI9oCR2-GwhxEAAYASABEgIE-vD_BwE Par airBaltic Club]</ref> | aviokompāniju alianse = | flote = 54 | galamērķi = 89 (2026. gada vasaras sezona) | sauklis = | mātes kompānija = AS ''Air Baltic Corporation'' | īpašnieki = [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Latvijas Republikas valdība]] 80 %<br />SIA ''Aircraft Leasing 1'' 20 % | galvenā mītne = {{vieta|Latvija|Rīga}} | vadība = [[Erno Hildēns]] (izpilddirektors){{br}}Andrejs Martinovs (padomes priekšsēdētājs) | peļņa = {{gain}} €32 miljoni (2022) | apgrozījums = {{gain}} €500,17 miljoni (2022) | mājas lapa = {{URL|airBaltic.com}} }} '''''airBaltic''''' (uzņēmuma nosaukums '''AS ''Air Baltic Corporation''''') ir [[Latvija]]s nacionālā [[lidsabiedrība]]; tā bāzēta [[Rīgas Starptautiskā Lidosta|starptautiskajā lidostā "Rīga"]]. ''airBaltic'' ir lielākā pasažieru aviopārvadātāja Latvijā un tās bāzes kopš 2004. gada ir Lietuvā (Viļņā), un 2016. gada Igaunijā (Tallinā).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://estonianworld.com/business/airBaltic-becomes-number-one-airline-in-estonia/|title= Latvian airBaltic becomes number one airline in Estonia|accessdate=2016-05-12 |work= |publisher= estonian world|date= 2016-05-4}}</ref> Uzņēmuma izpilddirektors ir [[Erno Hildēns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/648725-atlaists-airbaltic-valdes-priekssedetajs-martins-gauss-vinam-izteikta-neuzticiba|title=Atlaists "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss. Viņam izteikta neuzticība|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2025|4|7||bez}}}}</ref> ''airBaltic'' ir hibrīda lidsabiedrība — tā apvieno tradicionālo, kā arī zemo izmaksu lidsabiedrību biznesa modeļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/pamatinformacija-par-aviokompaniju|title=Pamatinformācija Par Aviokompāniju - airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}</ref> Tā ir viena no pasaules punktuālākajām lidsabiedrībām.<ref name="ReferenceB">{{Ziņu atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/papildinats-airbaltic-ir-punktualaka-lidsabiedriba-pasaule-425457|title=Papildināts - airBaltic ir punktuālākā lidsabiedrība pasaulē (aviācijas industrijas tirgus izpētes un analīzes izdevuma OAG Aviation Solutions (OAG) veidotais 2014. gada punktualitātes reitings) |work=db.lv|access-date=2018-10-23|language=lv}}</ref> Tūkstošgades pirmajā desmitgadē lidsabiedrība piedzīvoja strauju izaugsmi, kam sekoja [[Ar airBaltic saistītie skandāli|finansiālas grūtības un bankrota draudi]], kuru dēļ tā tika pārņemta valsts īpašumā. Tai izdevās atgūties un turpināt izaugsmi un paplašināšanos. 2015. gadā ''airBaltic'' veidoja aptuveni 1,5 % no Latvijas iekšzemes kopprodukta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.diena.lv/latvija/zinas/airBaltic-nelidos-ar-sukhoi-papildinats-18-32-14121267|title= airBaltic nelidos ar Sukhoi|accessdate=2015-12-02 |work= |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]]|date= 2015-12-01}}</ref> Uzņēmuma apgrozījums 2022. gadā pārsniedza 500 miljonus eiro,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/2017-gada-airbaltic-sasniedz-labakos-finansu-rezultatus|title=airBaltic 2017. gadā sasniedz visu laiku labākos darbības rezultātus|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en|archive-date=2018-06-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20180616030425/https://www.airbaltic.com/lv/2017-gada-airbaltic-sasniedz-labakos-finansu-rezultatus}}</ref> bet 2025. gadā pārsniedza 779 miljonus eiro, tomēr zaudējumi bija vairāk nekā 44 miljoni eiro. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja 5,2 miljonus pasažieru, kas bija par 1 % vairāk nekā 2024. gadā. 2025. gadā valdībai iesnieɡtais stratēģiskās attīstības plāns paredz aviokompānijas izaugsmei piesaistīt privāto kapitālu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/30.07.2026-valdiba-pilnvaro-valsts-kasi-parstavet-latviju-airbaltic-obligaciju-turetaju-sapulce.a656929/ Valdība pilnvaro Valsts kasi pārstāvēt Latviju «airBaltic» obligāciju turētāju sapulcē] lsm.lv 30.07.2026</ref> Kopš 2025. gada augusta 88,37 % ''airBaltic'' akciju pieder Latvijas valstij, 10 % ''[[Lufthansa]]'' un 1,62 % — [[Larss Tūsens|Larsam Tūsenam]] piederošajam SIA ''Aircraft Leasing 1''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/29.08.2025-lidsabiedriba-lufthansa-iegust-10-airbaltic-akciju.a612244/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Lidsabiedrība «Lufthansa» iegūst 10% «airBaltic» akciju] lsm.lv 2025. gada 29. augustā</ref> == Vēsture == === Dibināšana === [[Attēls:Air Baltic Avro RJ70 Jonsson.jpg|thumb|200px|left|airBaltic Avro RJ70 (2002)]] Lidsabiedrība dibināta 1995. gada 28. augustā kā [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] (SIA) pēc Latvijas nacionālās aviokompānijas "[[Latavio]]" likvidēšanas. To nodibināja Latvijas valdība kopā ar Latvijas — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kopuzņēmumu "[[Baltic International Airlines]]" un [[Skandināvijas aviolīnijas]]. Jaundibinātajā lidsabiedrībā Latvijas valstij piederēja 51% akciju, pārējo akciju īpašnieki bija ''SAS'' (28,5%), ''Baltic International USA'' (8%) un divas investīciju kompānijas — ''Swedfund International AB'' (6,2%) un ''IO Danish Investment Fund for Central and Eastern Europe'' (6,2%).<ref>[http://www.answers.com/topic/a-s-air-baltic-corporation A/S Air Baltic Corporation]</ref> Pirmie lidojumi tika sākti tā paša gada [[1. oktobris|1. oktobrī]] ar lidmašīnu [[Saab 340]], bet 1996. gadā aviokompānija iegādājās [[Avro RJ70]]. 1998. gada beigās SAS nopirka visas ''Baltic International USA'' akcijas un aktīvi iesaistījās kompānijas vadīšanā. === Straujas izaugsmes periods === 1999. gadā visas ''airBaltic'' [[Saab 340]] lidmašīnas tika aizstātas ar [[Fokker 50]] lidmašīnām. Jaunu tūkstošgadi ''airBaltic'' uzsāka ar darbinieku jauno tērpu demonstrāciju un kravas nodaļas centra izveidi [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. 2003. gadā ''airBaltic'' nopirka pirmo [[Boeing 737|Boeing 737-500]] lidmašīnu, bet nākamā gada 1. jūnijā aviokompānija uzsāka tiešos lidojumus no otrās bāzes — [[Viļņa]]s lidostas. 2005. gadā aviokompānija pārvadāja 1 037 925 pasažierus, bet 2006. gadā jau 1 425 276 pasažierus. 2006. gada rudenī aviokompānija piedāvāja pirmos divus reisus uz [[Āfrika|Āfriku]]. 2008. gada aprīlī ''airBaltic'' flotei pievienojās pirmā [[Boeing 757|Boeing 757-200]] lidmašīna, bet 2010. gada maijā ''airBaltic'' saņēma pirmo [[Bombardier Dash 8 Q400]] tipa lidmašīnu. Tika iegādātas astoņas pilnīgi jaunas lidmašīnas, veicot lielāko flotes papildināšanu kompānijas vēsturē. 2010. gadā ''airBaltic'' sāka vasaras sezonu ar vairāk nekā 100 lidojumu maršrutiem Eiropas un Āzijas valstīs un plānoja atvērt bāzes lidostas Tallinas Lennarta Meri lidostā un Somijas ziemeļrietumu pilsētā [[Oulu]].<ref>[http://www.airbaltic.lv/public/42662.html ''airBaltic'' preses relīze 26.03.2010.]</ref><ref>[http://www.yle.fi/uutiset/news/2010/09/air_baltic_setting_up_oulu_hub_2004336.html Air Baltic Setting up Oulu Hub]</ref><ref>[http://www.airbaltic.lv/public/45199.html ''airBaltic'' preses relīze 23.09.2010.]</ref> === Darbības rādītāju pasliktināšanās un uzņēmuma pārveide === [[Attēls:Air Baltic Boeing 737-300; YL-BBS@ZRH;17.03.2012 645ay (7003290445).jpg|thumb|200x200px|[[Boeing 737-300]]]] Iestājoties [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008. gada finanšu krīzei]], pasliktinājās darbības rādītāji, un lidsabiedrībai draudēja bankrots.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/aviacijas-arodbiedribas-airbaltic-draud-bankrots-sm-to-neapstiprina.d?id=39767017|title= Aviācijas arodbiedrības: 'airBaltic' draud bankrots; SM to neapstiprina |accessdate=2015-11-21 |work= |publisher= delfi.lv|date= 2011-07-25}}</ref> Valdība atteicās glābt uzņēmumu, kamēr nebija pieejami skaidri darbības rādītāji un īpašumu tiesību struktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/dombrovskis-airbaltic-problemas-tiks-risinatas-sekmigak-neka-parex.d?id=39787797|title= Dombrovskis: 'airBaltic' problēmas tiks risinātas sekmīgāk nekā 'Parex'|accessdate=2015-11-21 |work= |publisher= delfi.lv|date= 2011-07-26}}</ref> 2011. gada 12. un 13. septembrī ''airBaltic'' bez paskaidrojumu sniegšanas uz divām dienām atcēla vairākus lidojumus, paziņojot, ka tuvākajā laikā gaidāms lidojumu skaita samazinājums.<ref>[http://www.diena.lv/bizness/sm-pieprasijusi-flikam-sniegt-ekonomisku-pamatotu-informaciju-par-atceltajiem-airbaltic-reisiem-13903364 SM pieprasījusi Flikam sniegt ekonomisku pamatotu informāciju par atceltajiem ''airBaltic'' reisiem. LETA, 2011. gada 14. septembrī]</ref> 21. septembrī tā iesniedza tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, lai Latvijas valdība kā akcionārs nevarētu bloķēt nevienu lidsabiedrības lēmumu un nevarētu mainīt uzņēmuma vadību.<ref>[http://www.leta.lv/lat/news/?id=1D61F0BD-2C48-4C5A-8F71-EFBBD4018E72 "airBaltic" prasa tiesisko aizsardzību. LETA ziņa 21.09.2011.]</ref> Šo prasību tiesa atstāja bez virzības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/airbaltic-pieteikumu-tiesa-atstaj-bez-virzibas-245202 |title=''airBaltic'' pieteikumu tiesa atstāj bez virzības.Elīna Pankovska, www.db.lv 2011. gada 22. septembris |access-date=2011. gada 22. Septembris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150922050628/http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/airbaltic-pieteikumu-tiesa-atstaj-bez-virzibas-245202 |archivedate=2015. gada 22. Septembris }}</ref> 2011. gada 3. oktobrī tika panākta vienošanās par ''airBaltic'' glābšanu. Tika izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums un parakstīta vienošanās par nosacījumiem ''airBaltic'' [[Pamatkapitāls|pamatkapitāla]] palielināšanai, Latvijas valstij un Baltijas Aviācijas sistēmām lidsabiedrībā ieguldot 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). No amata tika atcelts vienīgais valdes loceklis [[Bertolts Fliks]].<ref>[http://www.financenet.lv/nozares/394387-fliks_emocionala_vestule_pazino_par_atkapsanos Fliks emocionālā vēstulē paziņo par atkāpšanos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111006001726/http://www.financenet.lv/nozares/394387-fliks_emocionala_vestule_pazino_par_atkapsanos |date={{dat|2011|10|06||bez}} }}, financenet.lv {{dat|2011|10|4|SK}}</ref> Pēc [[Latvijas Krājbanka|Latvijas krājbankas]] finanšu skandāla Latvijas valsts uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās AS "Latvijas Krājbanka" ieķīlātās SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" piederošās 47,2 % ''airBaltic'' kapitāldaļas, kļūstot par 99,8 % ''airBaltic'' akciju īpašnieku.<ref>[http://www.nozare.lv/business/top/1BEF911C-1C5A-4865-B7D4-196FDB31B588/ SM pārņem "''airBaltic''" privātā akcionāra kapitāldaļas. nozare.lv 2011. gada 30. novembrī]</ref> [[Attēls:Air Baltic, De Havilland Canada DHC-8-400, YL-BAE (13055924514).jpg|thumb|200x200px|[[Bombardier Q400 NextGen]]]] [[Attēls:YL-BTA A220 airBaltic VBY 01.jpg|thumb|200x200px|[[Airbus A220|Airbus A220-300]]]] 2012. gada martā Latvijas valdība izskatīja lidsabiedrības iesniegto biznesa plānu, kas paredzēja līdz 2016. gadam veikt budžeta konsolidāciju par 330 miljoniem latu. Saskaņā ar šo biznesa plānu ''airBaltic'' sākotnēji plānoja nomainīt novecojušo reaktīvo lidmašīnu floti pret jaunām ''Boeing'' vai ''Airbus'' lidmašīnām,<ref>[http://nra.lv/ekonomika/latvija/67537-airBaltic-lidz-2016-gadam-veiks-konsolidaciju-par-330-miljoniem-latu.htm "airBaltic" līdz 2016. gadam veiks konsolidāciju par 330 miljoniem latu. LETA 2012. gada 6. martā]</ref> bet vēlāk izšķīrās par labu ''Bombardier''. 2015. gada februārī lidsabiedrība paziņoja, ka jauno lidmašīnu ''[[Airbus A220|Bombardier CS300]]'' piegāde atlikta no 2015. gada beigām uz 2016. gada septembri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = 'airBaltic' pasūtīto lidmašīnu piegāde no 'Bombardier' kavēsies |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2015.03.12. |accessdate = 2015.03.24 |url = http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/airbaltic-pasutito-lidmasinu-piegade-no-bombardier-kavesies.d?id=45684022}}</ref> 2015. gada septembrī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] nolēma izlīgt ar bijušajiem īpašniekiem, tiem samaksājot 9 miljonus eiro.<ref>http://www.diena.lv/latvija/zinas/neka-personiga-valsts-slegs-izligumu-airbaltic-akciju-lieta-ar-skeli-saistiti-uznemeji-sanems-9-milj-14113285</ref> 2015. gada otrajā pusē notika plašas diskusijas par finanšu investora piesaisti uzņēmumam, lai lidsabiedrība varētu iegādāties jaunas lidmašīnas. Novembrī Latvijas valdība nolēmuma pieņemt vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa finanšu investīciju piedāvājumu, kā arī veikt 80 miljonu eiro ieguldījumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/airbaltic-darijumam-saeima-nav-plasa-atbalsta.a156294/|title= «airBaltic» darījumam Saeimā nav plaša atbalsta|accessdate=2015-11-24 |work= |publisher= lsm.lv|date= 2015-11-23}}</ref> 3. decembrī ieguldījumu un ''airBaltic'' kapitalizāciju apstiprināja Saeima.<ref name="TVNET 2016.05.02" /> 2016. gada februārī Latvijas valdība un Montāgs-Girmess parakstīja līgumu par 20 % akciju pārdošanu par 52 miljoniem eiro.<ref name="lsm.lv"/> Pēc pamatkapitāla palielināšanas līdz 256,473 miljoniem eiro kopš 2016. gada Latvijas valstij piederēja aptuveni 80 % ''airBaltic'' akciju, bet 20 % akciju piederēja uzņēmumam SIA ''Aircraft Leasing 1''. 2016. gada 30. novembrī ''airBaltic'' saņēma pirmo ''[[Bombardier CS300]]'' lidmašīnu. 2017. gada 6. aprīlī par pastarpinātu mazākuma akcionāru kļuva Dānijas uzņēmējs [[Larss Tūsens]], kurš no Montāga-Girmesa pārņēma SIA ''Aircraft Leasing 1''.<ref name="db 2017.04.07" /> Uzņēmuma biznesa plānā ''Horizon 2021'' bija iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru. Latvijas valdība uzstādīja mērķi atrast ''airBaltic'' stratēģisko investoru.<ref>[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/sm-izskata-piedavajumus-airbaltic-investora-piesaiste-apsver-pilnigu-aviokompanijas-privatizaciju.d?id=49365993 SM izskata piedāvājumus 'airBaltic' investora piesaistē; apsver pilnīgu aviokompānijas privatizāciju] LETA, 2017. gada 23. oktobrī</ref> === COVID-19 pandēmija un Ukrainas karš === [[COVID-19 pandēmija]]s laikā ''airBaltic'' veica vienīgi Baltijas valstu iedzīvotāju repatriācijas lidojumus un paziņoja, ka 2020. gada vasaras sezonā atliks lidojumu uzsākšanu jaunajos maršrutos, kā arī no 2020. gada 15. aprīļa līdz 31. oktobrim atcels aptuveni 50 % plānoto lidojumu. Pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas ''airBaltic'' plāno atsākt regulāros lidojumus populārākajos maršrutos ar samazinātu lidmašīnu skaitu, ar katru nākamo nedēļu izmantojot aizvien vairāk lidmašīnu.<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-turpina-samazinat-reisu-skaitu-gaidamajos-menesos airBaltic turpina samazināt reisu skaitu gaidāmajos mēnešos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812192206/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-turpina-samazinat-reisu-skaitu-gaidamajos-menesos |date={{dat|2020|08|12||bez}} }} airbaltic.com 03.04.2020.</ref> 23. aprīlī ''airBaltic'' padome apstiprināja jaunu uzņēmuma biznesa plānu, kas paredzēja samazināt lidmašīnu floti nākamajiem gadiem, sākotnēji atsākot lidojumus ar 22 ''Airbus A220-300'' lidmašīnām ar samazinātu sēdvietu skaitu 2020. un 2021. gadā, vienlaikus paredzot atgriešanos pie izaugsmes ar 50 ''Airbus A220-300'' lidmašīnām līdz 2023. gada beigām un atliekot papildu 30 ''Airbus A220-300'' lidmašīnu pasūtīšanu.<ref>[https://skaties.lv/zinas/latvija/airbaltic-14-maija-veiks-papildu-lidojumu-no-frankfurtes/ “airBaltic” 14. maijā veiks papildu lidojumu no Frankfurtes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200519223136/https://skaties.lv/zinas/latvija/airbaltic-14-maija-veiks-papildu-lidojumu-no-frankfurtes/ |date={{dat|2020|05|19||bez}} }} LETA 2020. gada 9. maijā</ref> 18. maijā ''airBaltic'' atsāka starptautiskos pasažieru lidojumus uz Viļņu, Tallinu, Oslo un Frankfurti,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atbraucejiem-lidosta-un-osta-covid-19-testus-vairs-neveiks.a360234/ Atbraucējiem lidostā un ostā Covid-19 testus vairs neveiks] lsm.lv 2020. gada 18. maijā</ref> tad uz Amsterdamu, Helsinkiem, Minheni, Berlīni un Hamburgu, jūnijā arī uz Vīni, Diseldorfu, Parīzi un Kopenhāgenu, kā arī vairākus tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas lidostām. No 15. jūnija līdz 7. jūlijam ''airBaltic'' atsāka lidojumus no Rīgas uz Dubrovnikas, Rijekas, Splitas, Barselonas, Nicas, Larnakas, Romas, Katānijas un Milānas lidostām.<ref>[https://travelfree.lv/airbaltic-uzsaks-lidojumus-uz-popularakajiem-vasaras-galamerkiem-agrak-neka-planots/ AIRBALTIC UZSĀKS LIDOJUMUS UZ POPULĀRĀKAJIEM VASARAS GALAMĒRĶIEM AGRĀK, NEKĀ PLĀNOTS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200625144032/https://travelfree.lv/airbaltic-uzsaks-lidojumus-uz-popularakajiem-vasaras-galamerkiem-agrak-neka-planots/ |date={{dat|2020|06|25||bez}} }} travelfree.lv 2020. gada 5. jūnijā</ref> Lai sniegtu atbalstu COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes pārvarēšanai, 2020. gada 4. augustā ''airBaltic'' pamatkapitāls tika palielināts līdz 506 473 000 eiro, no Latvijas valsts budžeta iemaksājot 250 miljonus eiro, tādējādi valsts līdzdalība lidsabiedrībā palielinājās no 80,05 % līdz 91 %.<ref name="db 2020.08.05" /> Latvijas Ministru kabinets 2021. gada 17. augustā piešķīra 90 miljonu eiro ''airBaltic'' pamatkapitāla palielināšanai. Pārējai investīcijas daļai 45 miljonu eiro Eiropas Komisijas apstiprinājums tika saņemts 21. decembrī.<ref name="db 2021.12.22" /> Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada 24. februārī ''airBaltic'' paziņoja, ka sakarā ar gaisa telpas slēgšanu civilajai aviācijai atcēla visus lidojumus uz un no Ukrainas,<ref>[https://www.airbaltic.com/ru/airbaltic-aptur-visus-lidojumus-uz-ukrainu airBaltic aptur visus lidojumus uz Ukrainu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200523/https://www.airbaltic.com/ru/airbaltic-aptur-visus-lidojumus-uz-ukrainu |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 24.02.2022</ref> bet 26. februārī uz un no Krievijas.<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-aptur-lidojumus-uz-krieviju airBaltic aptur lidojumus uz Krieviju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200524/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-aptur-lidojumus-uz-krieviju |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 26.02.2022</ref> Ņemot vērā kara izraisītos gaisa telpas ierobežojumus, ''airBaltic'' nolēma 2022. gada vasaras sezonā neveikt lidojumus no Rīgas uz Baku un Erevānu.<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sovasar-piedavas-lidojumus-92-marsrutos airBaltic šovasar piedāvās lidojumus 92 maršrutos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200526/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sovasar-piedavas-lidojumus-92-marsrutos |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 22.03.2022</ref> Sākot no 2022. gada 1. maija, ''airBaltic'' no ''Ukraine International Airlines'' iznomāja vienu ''Boeing 737-900ER'' lidmašīnu ar apkalpi, kas sāka lidojumus ''airBaltic'' maršrutu tīklā.<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-iznoma-vienu-ukraine-international-airlines-lidmasinu airBaltic iznomā vienu Ukraine International Airlines lidmašīnu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200525/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-iznoma-vienu-ukraine-international-airlines-lidmasinu |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 30.04.2022</ref> 2022. gada 1. maijā ''airBaltic'' atvēra jaunu bāzi [[Tamperes Pirkalas lidosta|Tamperes Pirkalas lidostā]], kur bez esošā galamērķa Rīgas lidsabiedrība varēja piedāvāt lidojumus uz jauniem galamērķiem: [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurti]], [[Minhene|Minheni]], [[Oslo]], kā arī vasaras periodā uz [[Malaga|Malagu]] un [[Roda|Rodu]].<ref name="db 2022.05.02" /> === Dzinēju problēmas === 2019. gada nogalē Kanādas un Eiropas aviācijas drošības regulatori ziņoja, ka "Airbus 220-300" lidmašīnas, lidojot lielā augstumā, nevar izmantot visu dzinēja jaudu. 2023. gadā ASV uzņēmums "Pratt&Whitney" paziņoja, ka atsauc vairāk nekā 1000 dzinēju, lai pārbaudītu mikroskopiskās plaisas. 2023. gada septembrī uzņēmums izplatīja vēl vienu paziņojumu, kas skāra arī "GTF" dzinēju floti, kurā ietilpst "airBaltic" izmantotie "A220-300" lidaparāti. Ražotājs dzinējus atsauca, jo pastāvēja bažas, ka to ražošanas procesā izmantotais metāla pulveris var veicināt atsevišķu elementu koroziju un plaisāšanu. Laika posmā no 2023. gada līdz 2026. gadam uzņēmums plānoja atsaukt līdz pat 700 dzinējiem, ietekmējot līdz 350 "GTF" dzinēju flotes lidmašīnām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/04.01.2025-lsm-skaidro-kas-ir-uznemums-kura-del-airbaltic-vasara-atcels-4500-reisus.a582366/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme LSM skaidro: Kas ir uzņēmums, kura dēļ «airBaltic» vasarā atcels 4500 reisus?] lsm.lv 2025. gada 4. janvārī</ref> 2025. gada janvāra sākumā kļuva zināms, ka lidsabiedrība ''airBaltic'' 2025. gada vasaras sezonā atcels kopumā 4670 lidojumus saistībā ar neplānoti ilgāku lidmašīnu dzinēju apkopi. Līdztekus ''airBaltic'' paplašināja nākamo trīs gadu sadarbību ar Vācijas lidsabiedrību ''Lufthansa Group'', iznomājot uzņēmumam savas lidmašīnas kopā ar apkalpi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/02.01.2025-airbaltic-vasara-atcels-4670-lidojumus-lidmasinu-dzineju-apkopes-kavesanas-del.a582066/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «airBaltic» vasarā atcels 4670 lidojumus lidmašīnu dzinēju apkopes kavēšanās dēļ] 2025. gada 2. janvārī</ref> === Pārveides plāns par publisku akciju sabiedrību === 2024. gada 30. augustā Latvijas valdība nolēma mainīt lidsabiedrības ''airBaltic'' statusu, pārveidojot to par publisku akciju sabiedrību un veicot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (''initial public offering'', IPO) jeb iziešanu [[birža|biržā]]. Latvijas valsts līdzdalību aviokompānijā plānoja samazināt līdz 25% plus vienai akcijai, tādējādi saglabājot [[veto]] tiesības. Savukārt ''airBaltic'' vadība, gatavojoties IPO, nolēma visu A (akcijas nominālvērtība desmit eiro), B (trīs eiro), C (viens eiro) un D (0,1 eiro) kategoriju akciju nominālvērtību pielīdzināt desmit centiem, līdz ar to uzņēmuma pamatkapitālu samazinot no 596,473 līdz 25,179 miljoniem eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/02.09.2024-airbaltic-pamatkapitalu-samazinas-par-571-miljonu-eiro.a567213/ «airBaltic» pamatkapitālu samazinās par 571 miljonu eiro] lsm.lv 2024. gada 2. septembrī</ref> Biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg" ziņoja, ka aviokompānija ''[[Lufthansa]]'' apsver iespēju iegādāties Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcijas pirms lidsabiedrības plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.09.2024-medijs-vacijas-aviokompanija-lufthansa-apsver-iespeju-pirkt-airbaltic-akcijas.a568244/ Medijs: Vācijas aviokompānija «Lufthansa» apsver iespēju pirkt «airBaltic» akcijas] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> 2024. gada novembrī kļuva zināms, ka ''airBaltic'' deviņos mēnešos līdz septembrim strādājis ar teju 50 miljonu eiro zaudējumiem, kaut apgrozījums palielinājies par 12,7 %. Tādēļ akciju sākotnējais publiskais piedāvājums tika pārlikts uz vēlāku laiku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/14.11.2024-airbaltic-koncerns-devinos-menesos-stradajis-ar-zaudejumiem.a576528/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «airBaltic» koncerns deviņos mēnešos strādājis ar zaudējumiem] lsm.lv 2024. gada 14. novembrī</ref> 2025. gada 28. janvārī Ministru kabinets nolēma par stratēģiskā investora piesaisti ''airBaltic'', bet 29. janvārī parakstīja stratēģiskā investora līgumu ar ''Lufthansa'' grupu, kas paredz investīcijas 14 miljonu eiro apmērā un dod tai 10 % līdzdalību.<ref name="Lufthansa">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/29.01.2025-paraksta-vienosanos-ar-airbaltic-strategisko-investoru-ta-bus-lufthansa-silina-jarekinas-ar-valsts-ieguldijumiem-nakotne.a585724/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Paraksta vienošanos ar «airBaltic» stratēģisko investoru – tā būs «Lufthansa». Siliņa: jārēķinās ar valsts ieguldījumiem nākotnē] lsm.lv 2025. gada 29. janvārī</ref> Vēlāk, pēc ''airBaltic'' iziešanas biržā, "Lufthansa" grupas līdzdalības lielumu noteiktu potenciālā IPO tirgus cena. Darījuma pabeigšanu plānoja pēc konkurences uzraudzības institūciju izvērtējuma 2025. gada otrajā ceturksnī.<ref name="Lufthansa"/> 11. februārī ''airBaltic'' akcionāru sapulcē pieņēma lēmumu samazināt uzņēmuma pamatkapitālu par 571 miljonu eiro. Par uzņēmuma pagaidu padomes locekļiem iecēla uzņēmuma "''INVL Asset Management''" valdes priekšsēdētāju Andreju Martinovu un uzņēmuma "''Swedavia AB''" padomes locekli Larsu Midlandu, padomē darbu turpināja mazākuma akcionārs Larss Tūsens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.02.2025-airbaltic-iecel-pagaidu-padomes-loceklus-un-samazina-pamatkapitalu-par-571-miljonu.a587369/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular «airBaltic» ieceļ pagaidu padomes locekļus un samazina pamatkapitālu par 571 miljonu] lsm.lv 2025. gada 11. februārī</ref> 2025. gada 19. augustā ''airBaltic'' padome par uzņēmuma izpilddirektoru uz 3 gadiem iecēla bijušo ''SAS Scandinavian Airlines'' izpildviceprezidentu un grupas finanšu direktoru, Somijas pilsoni Erno Hildēnu (''Erno Hildén'');<ref>[https://company.airbaltic.com/lv/preses-telpa?press=2025/airbaltic-iecel-jaunu-izpilddirektoru airBaltic ieceļ jaunu izpilddirektoru] company.airbaltic.com 2025. gada 19. augustā</ref> viņš amata pienākumus sāka pildīt 1. decembrī, nomainot izpilddirektora pienākumu izpildītāju Paulu Cālīti. 19. augustā Ministru Kabinets nolēma ''airBaltic'' ieguldīt 14 miljonus eiro pirms potenciālā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma. 21. augustā ''[[Lufthansa]]'' kļuva par ''airBaltic'' stratēģisko investoru ar kopējo investīciju apjomu 28 miljoniem eiro. Līdz ar to lidasbiedrības īpašanieku sadalījums kļuva šāds: Latvijas valsts (88,37 %), ''Lufthansa'' (10 %) un SIA ''Aircraft Leasing 1'' (1,62 %). ''AirBaltic'' padomi paplašināja līdz pieciem locekļiemː Ruta Amtmane, Aleksandrs Feierzengers, Andrejs Martinovs, Jurģis Sedlenieks un Larss Tūsens.<ref>[https://company.airbaltic.com/lv/preses-telpa?press=2025/lufthansa-group-nosledz-ieguldijumu-airbaltic-kopa-ar-latvijas-valsti Lufthansa Group noslēdz ieguldījumu airBaltic kopā ar Latvijas valsti] company.airbaltic.com 2025. gada 21. augustā</ref> 2025. gada pirmajos 9 mēnešos uzņēmums pēc pārtraukuma pirmoreiz strādāja ar nelielu peļņu šajā gada periodā.<ref>[https://www.leta.lv/home/important/27F38A58-C619-4E3D-8B75-FC3DF9194755/ LETA. "airBaltic" koncerns deviņos mēnešos strādājis ar 4,25 miljonu eiro peļņu]{{Novecojusi saite}}</ref> 2026. gada martā ''airBaltic'' paziņoja, ka aptur iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), ja 2026. gadā nebūs pieejams jauns ārējais finansējums, ''airBaltic'' vadība vērsīsies pie pašreizējiem akcionāriem, lai saņemtu papildu finansējumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.03.2026-airbaltic-apturejusi-ipo-procesu-un-neuzskata-to-par-potencialu-kapitala-avotu-2026-gada.a638470/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «airBaltic» apturējusi IPO procesu un neuzskata to par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā] lsm.lv 11.03.2026</ref> [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] laikā valdība vērsās Saeimā ar priekšlikumu apstiprināt 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu ''airBaltic'' ar atmaksas termiņu līdz 31. augustam, tomēr 2025. gada pārskats atklāja, ka uzņēmuma pašu kapitāls bija negatīvs – mīnus 183 miljoni eiro, īstermiņa saistības par 344 miljoniem eiro pārsniedza aktīvus, bet naudas līdzekļi veidoja tikai 28,2 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa bija ierobežoti obligāciju apkalpošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.04.2026-ekonomists-volskis-finansiali-airbaltic-atrodas-loti-ievainojama-situacija.a642375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ekonomists Voļskis: Finansiāli «airBaltic» atrodas ļoti ievainojamā situācijā] lsm.lv 10.04.2026</ref> == Inovācijas un rekordi == === Inovācijas === * 2023. gadā ''airBaltic'' visus lidaparātus aprīkoja ar ''SpaceX'' interneta pieslēguma sistēmu ''Starlink'', kas ļauj pasažieriem izmantot bezmaksas internetu lidojumu laikā. * 2017. gada maijā ''airBaltic'' kļuva par vienu no pirmajām aviokompānijām Eiropā, kas sākusi izmantot ''[[Facebook]]'' dinamiskās ceļojumu reklāmas (''Facebook Dynamic Ads for Travel (DAT)'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sak-izmantot-jaunu-facebook-inovaciju|title=airBaltic sāk izmantot jaunu Facebook inovāciju|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811042601/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sak-izmantot-jaunu-facebook-inovaciju}}</ref> * 2016. gada 14. decembrī ''airBaltic'' kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas veic komerciālos lidojumus ar [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (toreiz CS300) lidmašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/pasaule-pirmais-cs300-lidojums|title=airBaltic – pasaulē pirmais CS300 lidojums {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2016-12-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20161220204723/https://www.airbaltic.com/lv/pasaule-pirmais-cs300-lidojums}}</ref> *2014. gada 22. jūlijā ''airBaltic'' kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas sāka pieņemt ''[[Bitcoin]]'' kā aviobiļešu iegādes maksāšanas līdzekli.<ref>[https://twitter.com/airBaltic/status/491546645923131392 airBaltic paziņo par Bitcoin atbalstu]</ref> * 2013. gadā airBaltic kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas pasažieriem piedāvā pilnībā personalizēt maltītes, ieviešot inovatīvu ēdiena pasūtīšanas sistēmu, kas ļauj ceļotājiem pašiem komplektēt savu maltīti. Pasažieri pēc rezervāciju veikšanas internetā var izvēlēties savu maltīti lidojumam no vairāk nekā 70 dažādām iespējām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/airbaltic-laus-celotajiem-personalizet-edienu-uz-virtualas-paplates|title=airBaltic ļaus ceļotājiem personalizēt ēdienu uz virtuālas paplātes|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2017-01-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20170106183641/https://www.airbaltic.com/airbaltic-laus-celotajiem-personalizet-edienu-uz-virtualas-paplates}}</ref> === Rekordi === * 2017. gada 21. jūlijā ''airBaltic'' ar savu tikko saņemto 6. [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (reģ. nr. YL-CSF) uzstādīja pasaules rekordu, sagatavojot to pirmajam komerciālajam lidojumam vien 50 minūšu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-ar-sesto-cs300-lidaparatu-uzstada-pasaules-rekordu|title=airBaltic ar sesto CS300 lidaparātu uzstāda pasaules rekordu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052833/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-ar-sesto-cs300-lidaparatu-uzstada-pasaules-rekordu}}</ref> * ''airBaltic'' pieder garākais [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidojums (Rīga-Dubaja), kas ilgst 6 stundas un 50 minūtes. Lidojums no Rīgas uz [[Tenerife|Tenerifi]] ilgst apmēram 6 stundas un 40 minūtes. == Lidojumu galamērķi == {{pamatraksts|airBaltic lidojumu galamērķi}} Līdz 2011. gadam ''airBaltic'' tiešo lidojumu skaits pieauga, sasniedzot 72 tiešos lidojumus no Rīgas (daži no tiem bija sezonāli), 13 no Viļņas, 7 no Tallinas. Pēc kompānijas vadības maiņas lidojumu skaitu stipri reducēja un pārtrauca gandrīz visus lidojumus no Viļņas un Tallinas lidostām. 2014. gadā ''airBaltic'' atjaunoja pa vienam tiešajam reisam no Tallinas un Viļņas uz kādu no Rietumeiropas galvaspilsētām un 2015. gada februārī paziņoja par pirmā reisa, kas savieno divus galamērķus ārpus Baltijas, atvēršanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/tirdznieciba/pakalpojumi/airbaltic-uzsaks-tiesos-lidojumus-starp-galamerkiem-kuri-ir-arpus-baltijas-426945 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|02|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150212031250/http://www.db.lv/tirdznieciba/pakalpojumi/airbaltic-uzsaks-tiesos-lidojumus-starp-galamerkiem-kuri-ir-arpus-baltijas-426945 |archivedate={{dat|2015|02|12||bez}} }}</ref> 2017. gadā, saņemot jaunās Bombardier CS300 lidmašīnas, ''airBaltic'' atklāja 11 jaunus galamērķus. Tika palielināts reisu skaits arī no Tallinas un Viļņas. Vienīgas reģionālais maršruts, kurā ''airBaltic'' izpildīja lidojumus, bija Rīga-[[Starptautiskā lidosta "Liepāja"|Liepāja]], kas bija arī īsākais šīs aviokompānijas reiss. Lidojumus uz Liepāju zemā pieprasījuma dēļ atcēla 2020. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-uz-laiku-partrauc-lidojumus-uz-liepaju |title=airBaltic. airBaltic uz laiku pārtrauc lidojumus uz Liepāju |access-date={{dat|2022|02|06||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220206234933/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-uz-laiku-partrauc-lidojumus-uz-liepaju }}</ref> Visi pārējie ''airBaltic'' lidojumi ir starptautiski. 2024. gadā ''airBaltic'' piedāvāja lidojumus uz vairāk nekā 130 galamērķiem no Rīgas, Tallinas, Viļņas, [[Tampere]]s un sezonāli no [[Grankanārija]]s. 2024. gadā tā savos maršrutos veica 47 000 lidojumu un pārvadāja 5,2 miljonus pasažieru, bet ieskaitot lidsabiedrības lidmašīnu nomas darījumu lidojumus citu aviokompāniju maršrutos, tā kopumā veica 73 300 lidojumu un pārvadāja 8,3 miljonus pasažieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/15.01.2025-airbaltic-parvadato-pasazieru-skaits-pern-pieaudzis-par-13.a583771/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme «airBaltic» pārvadāto pasažieru skaits pērn pieaudzis par 13%] lsm.lv 2025. gada 15. janvārī</ref> === Koda koplietošanas līgumi === [[Koda koplietošana]] ir vairāku lidsabiedrību reisa koda pievienošana vienam un tam pašam lidojumam. Savienotos lidojumos, kur pirmo lidojuma segmentu izpilda ''airBaltic'', bet otro — sadarbības partneris — pirmajam (retāk otrajam) segmentam mēdz pievienot gan ''airBaltic'', gan partnera kodu. Papildus tiešajiem lidojumiem ''airBaltic'' sadarbībā ar partneriem piedāvā savienotos lidojumus uz galamērķiem visā pasaulē. Ne visi savienotie lidojumi koplieto reisa kodus. 2024. gada nogalē ''airBaltic'' bija koda koplietošanas līgumi ar šādām aviokompānijām:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/lido-ar-airbaltic/sadarbibas-partneri|title=Sadarbības partneri {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2025-01-05|language=lv}}</ref> {{Col-begin|width=65%}} {{Col-3}} * [[Aegean Airlines]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[Air Canada]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[Air France]] <small>([[SkyTeam]])</small> * [[Air Serbia]] <small>([[Etihad Airways Partners]])</small> * [[Azerbaijan Airlines]] * [[Austrian Airlines]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[Bulgaria Air]] * [[British Airways]] <small>([[Oneworld]])</small> * [[Brussels Airlines]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[Delta Air Lines]] <small>([[SkyTeam]])</small> * [[Etihad Airways]] * [[Icelandair]] * [[Iberia]] <small>([[Oneworld]])</small> * [[ITA Airways]] <small>([[SkyTeam]])</small> * [[KLM]] <small>([[SkyTeam]])</small> * [[Lufthansa]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[KM Malta Airlines]] * [[Polijas aviolīnijas LOT|LOT Polish Airlines]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[Scandinavian Airlines]] (SAS) <small>([[SkyTeam]])</small> * [[Swiss]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[TAP Air Portugal]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[TAROM]] <small>([[SkyTeam]])</small> * [[Uzbekistan Airways]]{{Col-end}} == Flote == === Pašreizējā flote === {| class="toccolours" border="1" cellpadding="3" style="border-collapse:collapse; text-align:center" |+'''''airBaltic'' pašreizējā gaisa flote'''<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/gaisa-flote Gaisa flote], airbaltic.lv</ref> |- bgcolor="#cdda32" !Lidmašīnas tips !Attēls !Sāka izmantot !Izmanto !Pasūtītas !Sēdvietas !Piezīmes |- |[[Airbus A220|Airbus A220-300]]<br />{{nobr|(agrāk Bombardier CS300)}} |[[Attēls:airBaltic CS300 Bombardier YL-CSA (31298816746).jpg|150px]] |2016. gadā |54<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/08.07.2026-airbaltic-flote-samazinajusies-par-divam-lidmasinam.a654390/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi «airBaltic» flote samazinājusies par divām lidmašīnām] lsm.lv 08.07.2026</ref> |44<ref name="airBaltic-fleet-size">{{ziņu atsauce |title=airBaltic Receives Its Fourth Airbus A220-300 Delivery of 2026 |url=https://company.airbaltic.com/en/newsroom?press=2026/airbaltic-receives-its-fourth-airbus-a220-300-delivery-of-2026 |access-date=13 April 2026 |date=8 April 2026 |archive-date={{dat|2026|04|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260413175352/https://company.airbaltic.com/en/newsroom?press=2026/airbaltic-receives-its-fourth-airbus-a220-300-delivery-of-2026 |dead-url=no |language=en }}</ref> |148/149<ref name="airBaltic-fleet-seats">{{ziņu atsauce |title=airBaltic fleet Airbus A220-300 |url=https://company.airbaltic.com/en/fleet |access-date=16 April 2026 |archive-date=16 April 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260416124847/https://company.airbaltic.com/en/fleet |website=airbaltic.com}}</ref> |align=left|airBaltic ir paziņojis par plāniem palielināt savu floti līdz 99 lidmašīnām līdz 2032. gadam. '''YL-CSL''' un '''YL-ABN''' nokrāsotas Latvijas karoga krāsās.<br />'''YL-CSJ''' nokrāsota Igaunijas karoga krāsās.<br />'''YL-CSK''' nokrāsota Lietuvas karoga krāsās. |} 2012. gada 20. decembrī ''airBaltic'' paziņoja, ka ir noslēgusi līgumu ar [[Kanāda]]s ''[[Bombardier Commercial Aircraft]]'' kompāniju par desmit jaunu [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (toreiz ''Bombardier CS300'') lidmašīnu iegādi un ir nodrošinātas arī pirkuma tiesības uz vēl desmit tādām lidmašīnām. Pirmās ''CSeries'' lidmašīnas tika saņemtas 2016. gada pēdējā ceturksnī un pakāpeniski ''airBaltic'' pāriet tikai uz ''Airbus'' lidmašīnām. 2018. gada 28. maijā tika paziņots par vēl 30 ''Airbus A220-300'' pasūtījumu. ''airBaltic'' [[Bombardier CS300|Airbus A220-300]] lidaparātos izmanto ''[[Pratt & Whitney]] PW1521G'' dzinējus, kas nodrošina par 15% zemākas lietošanas izmaksas un par 20% zemāku degvielas patēriņu. [[Airbus A220|Airbus A220-300]] ir videi draudzīgākais komerciālais lidaparāts pasaulē (savā klasē) - tas izdala par 20% mazāk [[Oglekļa dioksīds|CO₂]] emisijas un par 50% mazāk [[NOx]] emisijas nekā citi pašreiz ražošanā esošie lidaparāti (vidēji). Tā ir arī savā klasē klusākā pasažieru lidmašīna - tās trokšņu līmenis ir apmēram tik mazs cik mazajām reģionālajām turbopropelleru lidmašīnām. Pat braukšana pa šoseju rada lielāku troksni. Tas ir arī pirmais lidaparāts pasaulē, kura dzīves cikla ietekmes uz vidi deklarācija ir pilnīgi caurspīdīga.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://a220.airbaltic.com/lv/environment/more-about-green-achievements/|title=airBaltic Airbus A220-300|last=www.airbaltic.com|first=airBaltic /|website=airBaltic Airbus A220-300|access-date=2018-10-24|language=lv}}</ref><ref>[http://www.airbaltic.lv/public/51386.html airBaltic paraksta līgumu par līdz 20 CSeries lidmašīnu iegādi] ''airBaltic'' preses relīze 2012. gada 20. decembrī</ref> 2018. gada septembrī ''airBaltic'' rīkoja vārdu došanas konkursu - internetā varēja balsot par to, kādu pilsētu vārdos nosaukt 14 [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidmašīnas. Konkursā uzvarēja [[Cēsis]], kam sekoja [[Alūksne]], [[Valmiera]], [[Kuldīga]], [[Smiltene]], [[Ogre]], [[Līvāni]], [[Bauska]], [[Gulbene]], [[Rīga]], [[Jelgava]], [[Liepāja]], [[Jūrmala]] un [[Sigulda]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/airbaltic-lidmasinu-kristibu-konkursa-uzvar-cesis.d?id=50416551|title='airBaltic' lidmašīnu 'kristību' konkursā uzvar Cēsis|work=DELFI|access-date=2018-10-23|date=2018-09-21|last=DELFI|language=lv}}</ref> 2018. gada 9. novembrī ''airBaltic'' Latvijai pasniedza dāvanu simtgadē - Latvijas karoga krāsās nokrāsotu [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidmašīnu (reģ. nr. YL-CSL). Svinīgajā lidmašīnas prezentēšanas pasākumā piedalījās arī Latvijas valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-pasniedz-ipasu-davanu-latvijai-simtgade|title=airBaltic pasniedz īpašu dāvanu Latvijai simtgadē|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-11-09|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052807/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-pasniedz-ipasu-davanu-latvijai-simtgade}}</ref> 2023. gadā par godu 40. saņemtajai lidmašīnai un gaidāmajiem Latviešu Dziesmu un Deju svētkiem ''airBaltic'' izveidoja otro Airbus A220-300 lidmašīnu Latvijas karoga krāsās. 2026. ɡada 8. jūlijā kļuva zināms, ka ''airBaltic'' jūnija beigās samazinājusi "Airbus A220-300" lidmašīnu skaitu līdz 54 lidmašīnām. 2026. gada vasaras sezonā līdz 25 "airBaltic" lidmašīnām lido "Lufthansa Group" partneru tīklā ("Swiss", "Austrian Airlines" un "Brussels Airlines", kā arī "Air Serbia").<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/08.07.2026-airbaltic-flote-samazinajusies-par-divam-lidmasinam.a654390/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi «airBaltic» flote samazinājusies par divām lidmašīnām] lsm.lv 08.07.2026</ref> === Vēsturiskā flote === {| class="toccolours" border="1" cellpadding="3" style="border-collapse:collapse;text-align:center" |+'''''airBaltic'' vēsturiskā gaisa flote<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/uznemuma-vesture|title=Uzņēmuma vēsture – Par mums {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.planespotters.net/airline/Air-Baltic|title=airBaltic Fleet Details and History|website=www.planespotters.net|access-date=2018-10-23|language=en}}</ref>'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2017/airbaltic-celebrates-22-years-in-the-air|title=airBaltic svin 22 gadu jubileju|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2008/airbaltic-papildina-floti-ar-lielako-lidmasinu-baltijas-regiona|title=airBaltic papildina floti ar lielāko lidmašīnu Baltijas reģionā|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-24|language=en}}</ref> |- bgcolor="#cdda32" !Lidmašīnas tips !Kopā !Tika izmantota !Piezīmes |- |align=left|[[Saab 340]] |1 |1995—1999 |align=left|Aizvietota ar [[Fokker 50]] |- |align=left|[[British Aerospace 146-200]] |1 |1995—1996 |align=left|Īrēta 3 mēnešus |- |align=left|[[Avro RJ70]] |3 |1996—2005 |align=left|Aizvietotas ar [[Boeing 737-500]]. |- |align=left|[[Fokker 50]] |9 |1998—2011 |align=left|Aizvietotas ar [[Bombardier Q400 NextGen|Bombardier Q400]]. |- |align=left|[[Boeing 737-500]] |10<!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci - neesmu atradis oficiālu informāciju. --> |2003—2019 |align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]] |- |align=left|[[Boeing 737|Boeing 737-300]] |6<!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci, neesmu atradis oficiālu informāciju. --> |2007—2020<!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci, neesmu atradis oficiālu informāciju. --> |align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]] |- |align=left|[[Boeing 757-200]] |2 |2008—2014 |align=left| |- |align=left|[[Bombardier Dash 8|Bombardier Q400 Next Gen]] |12 |2010—2023 |align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]] |- |align=left|[[Bombardier CRJ-900NG]] |1 |2023 |align=left|Īrēta no [[Xfly]] uz vasaras sezonu |- | align=left|[[Airbus A320|Airbus A319-100]] |2 |2013—2014 2023 | align=left|Īrēta no [[Czech Airlines]] 3 mēnešus Īrēta no [[Carpatair]] uz vasaras sezonu. |- |align=left|[[Airbus A320-232]] |2 |2023 |Īrēta no [[Danish Air Transport]] un [[Cyprus Airways]] uz vasaras sezonu |} == Apbalvojumi == * Aviācijas industrijas tirgus izpētes un analīzes izdevuma "OAG Aviation Solutions" analītiķi atzinuši ''airBaltic'' par 2014., 2015. un 2017. gada punktuālāko aviosabiedrību pasaulē - vairāk kā 90% ''airBaltic'' lidojumu savā galamērķī ierodas ar ne vairāk kā 15 minūšu nokavēšanos. 2016. gadā ''airBaltic'' ierindojās trešajā vietā,<ref name="ReferenceB" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-atzita-par-punktualako-aviokompaniju-pasaule|title=airBaltic atzīta par punktuālāko aviokompāniju pasaulē {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052826/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-atzita-par-punktualako-aviokompaniju-pasaule}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4577655/airbaltic-atzita-par-treso-punktualako-aviosabiedribu-pasaule|title=«airBaltic» atzīta par trešo punktuālāko aviosabiedrību pasaulē|work=TVNET|access-date=2018-10-23|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/airbaltic-atkal-pasaule-punktualako-lidsabiedribu-saraksta-augsgala/|title=“airBaltic” atkal pasaulē punktuālāko lidsabiedrību saraksta augšgalā|work=skaties.lv|access-date=2018-10-23|language=lv|archive-date=2019-08-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20190822003029/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/airbaltic-atkal-pasaule-punktualako-lidsabiedribu-saraksta-augsgala/}}</ref> savukārt 2018. gadā ieņēma otro vietu.<ref>{{ziņu atsauce |title=Latvijas «airBaltic» iekļuvusi punktuālāko aviokompāniju desmitniekā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-airbaltic-iekluvusi-punktualako-aviokompaniju-desmitnieka.a305123/ |accessdate={{dat|2019|1|10||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|1|5||bez}}}}</ref> * 2018. gadā ''airBaltic'' saņēma [[ATW]] Tirgus līdera balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2018/airbaltic-receives-the-market-leader-award-by-atw|title=airBaltic saņem ATW Tirgus līdera balvu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}</ref> * Interneta personāla atlases uzņēmums ''[[CV-online Latvia]]'' no 2011. līdz 2017. gadam katru gadu ir nosaukuši ''airBaltic'' par Latvijā labāko darba devēju transporta un loģistikas sektorā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&gr=1|title=TOP darba devēji {{!}} CV-Online - darba piedāvājumi, vakances, CV, personāla atlase|website=www.cv.lv|access-date=2018-10-23|archive-date=2019-10-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20191025043111/http://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&gr=1}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191025043111/http://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&gr=1 |date=2019-10-25 }}</ref> * ''airBaltic'' izpelnījusies arī godu kā ļoti inovatīva aviosabiedrība, ko apliecina, piemēram, 2017. gadā saņemtā CAPA gada reģionālās aviosabiedrības balva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2017/airbaltic---the-regional-airline-of-the-year---receives-award-by-capa|title=airBaltic saņem CAPA gada reģionālās lidsabiedrības apbalvojumu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}</ref> == Meitasuzņēmumi un zīmoli== Daļa no ''airBaltic'' uzņēmējdarbības tiek veikta ar meitasuzņēmumu starpniecību. "[[airBaltic Training|''airBaltic'' Training"]] nodrošina apkalpes sagatavošanu, un nodrošina šo pakalpojumu citām aviosabiedrībām. Vairāki ar aviosatiksmi tieši nesaistīti uzņēmējdarbības zīmoli, piemēram, "''airBaltic''Travel.com", "[[Baltic Taxi]]", "BalticHotels", "BalticMiles" ir daļa no uzņēmuma aktīviem, kas [[Bertolts Fliks|Bertolda Flika]] darbības laikā īslaicīgi tika ieķīlāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.ir.lv:889/2011/2/23/fliks-piedavajis-valstij-atpirkt-airbaltic-zimolus |title= Fliks piedāvājis valstij atpirkt ''airBaltic'' zīmolus |accessdate= 2015-11-08 |work= |publisher= ir.lv |date= 2011-01-23 }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Incidenti == {{pamatraksts|airBaltic incidenti}} ''airBaltic'' tiek uzskatīta par ļoti drošu aviokompāniju.{{nepieciešama atsauce}} Šīs aviosabiedrības notikušajos nedaudzajos nopietnajos incidentos nav gājis bojā neviens cilvēks un kopumā 25 gadu laikā <!-- no apmēram 70 miljoniem apkalpoto pasažieriem --> tikai 3 guvuši traumas. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="100" heights="80" perrow="6"> Attēls:AirBaltic Boeing 737-500 turbine.jpg|[[Boeing 737|Boeing 737-500]] dzinējs Attēls:Air-baltic-tallinn.jpg|[[Fokker 50]] (iepriekšējā livrejā) [[Tallinas lidosta|Tallinas lidostā]] Attēls:Air Baltic Fokker F-50 (YL-BAT).jpg|[[Fokker 50]] (reģ. nr. YL-BAT) Attēls:De Havilland Canada DHC-8Q-402 Dash 8, YL-BAJ, Air Baltic.jpg|[[Bombardier Dash 8|Bombardier Dash 8 Q400 NextGen]] Attēls:YL-BDB (9251778894).jpg|[[Boeing 757|Boeing 757-200]] </gallery> <gallery widths="100" heights="80" perrow="6"> Attēls:AirBaltic Airbus A220-300 at Riga Airport.jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]] [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|starptautiskajā lidostā "Rīga"]] Attēls:Hannover Airport airBaltic Airbus A220-371 YL-ABN (DSC08172).jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]] [[Hanoveras lidostā]] Attēls:YL-CSJ, airBaltic AIRBUS A220-300, Estonian flag livery.jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]] Attēls:Air Baltic Airbus A220 YL-CSK named "Vilnius " with Lithuanian flag livery.jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]] </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em|refs= <ref name="TVNET 2016.05.02">[http://financenet.tvnet.lv/zinas/606878-pabeigta_airbaltic_akciju_kapitala_palielinasana_lidz_2565_miljoniem Pabeigta «airBaltic» akciju kapitāla palielināšana līdz € 256,5 miljoniem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160504050230/http://financenet.tvnet.lv/zinas/606878-pabeigta_airbaltic_akciju_kapitala_palielinasana_lidz_2565_miljoniem |date={{dat|2016|05|04||bez}} }} TVNET, 2016. gada 2. maijā</ref> <ref name="lsm.lv">{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/airbaltic-jaunais-investors-un-sm-valsts-sekretars-apmierinati-ar-gausa-darbu.a167532/|title= «airBaltic» jaunais investors un SM valsts sekretārs apmierināti ar Gausa darbu|accessdate=2016-02-08 |work= |publisher= [[lsm.lv]]|date= 2016-02-04}}</ref> <ref name="db 2017.04.07">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.db.lv/ekonomika/transports-un-logistika/danijas-uznemejs-tusens-ieguvis-20-proc-airBaltic-kapitaldalu-461860?utm_campaign=article_title&utm_source=startpage_hot&utm_medium=articlename|title= Dānijas uzņēmējs Tūsens ieguvis 20% airBaltic kapitāldaļu|accessdate= 2017-04-08|last= Atlāce-Bistere|first= Zane|coauthors= |date= 2017-04-07|work= |publisher= }}</ref> <ref name="db 2020.08.05">[https://www.db.lv/zinas/airbaltic-pamatkapitals-palielinats-lidz-506473-miljoniem-eiro-497916 airBaltic pamatkapitāls palielināts līdz 506,473 miljoniem eiro] LETA, 05.08.2020</ref> <ref name="db 2021.12.22">[https://www.db.lv/zinas/ek-apstiprina-airbaltic-pamatkapitala-palielinasanu-par-45-miljoniem-eiro-505661 EK apstiprina airBaltic pamatkapitāla palielināšanu par 45 miljoniem eiro] Db.lv, 22.12.2021</ref> <ref name="db 2022.05.02">[https://www.db.lv/zinas/airbaltic-atver-bazi-tampere-507470 airBaltic atver bāzi Tamperē] Db.lv, 02.05.2022</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.airbaltic.lv ''airBaltic'' mājaslapa] * [https://airbalticcard.com/lv ''airBaltic''cardMobile mājaslapa] * [https://www.irir.lv/2011/9/6/nacionala-aviosabiedriba-airbaltic Nacionālā aviosabiedrība “airBaltic” — ir.lv Dzīvie šķirkļi] == Skatīt arī == * [[Ar airBaltic saistītie skandāli|Ar ''airBaltic'' saistītie skandāli]] {{Latvija avio}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:AirBaltic| ]] [[Kategorija:Latvijas zīmoli]] [[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]] jv0fnpr5g8f5nv2fh9xhn4kk21wcawd 0 17155 4500768 4474896 2026-07-31T06:03:55Z Vylks 50297 /* */ 4500768 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Dānija | valsts_angl = | att_izm = | logo = Denmarkjerseylogo.PNG | logo_izm = 200px | dibin = | federācija = | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = 8. (2025) | rangs max = 8. | rangs max date = | rangs min = 15. | rangs min date = pirmoreiz 2014. | iesauka = Danish Lions (dāņu lauvas) | stadions = | arēna = | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|Zviedrija}} [[Tomijs Sāmuelsons]] | pers01 = Ģenerālmenedžeris | pers01_vārds = [[Kims Pedersens]] | kapteinis = [[Jespers Jensens]] | visv spēles = [[Mortens Grīns]] (316) | visv vārtu = | visv punktu = [[Jenss Nilsens]] (241) <!--- OS ---> | OS reizes = 2 | OS medaļas = | OS lab sasn = 7. vieta <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 57 | PČ medaļas = 0 | PČ lab sasn = 4. vieta ([[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]) <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|CAN|1957}} 47—0 {{ih-rt|DEN}}<br />([[Stokholma]], [[Zviedrija]]; {{dat|1949|2|12|N}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|DEN}} 27—4 {{ih-rt|BEL}}<br />([[Kopenhāgena]], [[Dānija]]; {{dat|1977|3|18|N}}) | liel zaud = {{ih|CAN|1957}} 47—0 {{ih-rt|DEN}}<br />([[Stokholma]], [[Zviedrija]]; {{dat|1949|2|12|N}}) | pašreizējais = }} '''Dānijas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Dānija|Dāniju]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. Izlases labākais [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātu]] sasniegums ir [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]. gadā izcīnītā ceturtā vieta. Dānijas izlasei izdevās kvalificēties dalībai [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpiskajās spēlēs]] 2022. gadā Pekinā, kur izcīnīja 7. vietu zaudējot ceturtdaļfinālā.<ref>https://sportacentrs.com/pekina_2022/16022022-krievi_velreiz_uzvar_danus_un_olimpisko_s</ref> Šobrīd tā atrodas 8. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref> un spēlēs [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionāta]] elites divīzijā. == Rezultāti == === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable" |- ! Gads ! Rezultāts ! Treneris ! Kapteinis |- |[[Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2022]] |7. vieta |[[Heincs Ēlerss]] |[[Pēters Regins]] |- |[[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2026]] |9. vieta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/olimpiskas_speles_2026/17022026-dani_nem_nost_vartsargu_bet_neizlidzina_g|title=Dāņi ņem nost vārtsargu, bet neizlīdzina - galotnē uzvaru nosargā Čehija|language=|website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2026|2|17||bez}}}}</ref> |[[Mīkaels Gats]] |[[Jespers Jensens]] |} === Pasaules čempionāts === {{div col}} * 1989 — 16. vieta (spēlēja 1. divīzijā) * 1990 — 18. vieta (spēlēja 2. divīzijā) * 1991 — 17. vieta (spēlēja 2. divīzijā) * 1992 — 16. vieta (spēlēja 1. divīzijā) * 1993 — 16. vieta (spēlēja 1. divīzijā) * 1994 — 17. vieta (spēlēja 1. divīzijā) * 1995 — 17. vieta (spēlēja 1. divīzijā) * 1996 — 18. vieta (spēlēja 1. divīzijā) * 1997 — 20. vieta (spēlēja 1. divīzijā) * 1998 — 20. vieta (spēlēja 1. divīzijā) * 1999 — 17. vieta (spēlēja 1. divīzijā) * 2000 — 21. vieta (spēlēja 1. divīzijā) * 2001 — 22. vieta (spēlēja 1. divīzijā) * 2002 — 18. vieta (spēlēja 1. divīzijā) * [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]] — 11. vieta * [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]] — 12. vieta * [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]] — 14. vieta * [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]] — 13. vieta * [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] — 10. vieta * [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]] — 12. vieta * [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]] — 13. vieta * [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]] — 8. vieta * [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]] — 11. vieta * [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]] — 13. vieta * [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]] — 12. vieta * [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014]] — 13. vieta * [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]] — 14. vieta * [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]] — 8. vieta * [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] — 12. vieta * [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]] — 10. vieta * [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]] — 11. vieta * [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] — 12. vieta * [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]] — 9. vieta * [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]] — 10. vieta * [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]] — 13. vieta * [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] — 4. vieta<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/hokejs/pc_2025/25052025-i_tris_kroni_i_otraja_celiena_nomoka_danu |title=Trīs kroņi otrajā cēlienā nomoka dāņu lauvas, liedzot notikt vēl vienai sensācijai |accessdate=2025-05-25 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> * [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] — 12. vieta {{div col end}} == Izlases sastāvs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs == * '''Galvenais treneris''': {{Flaga|SWE}} [[Mikaels Gats]] [[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2026. gada ziemas olimpisko spēļu turnīram]] tika pieteikti šādi spēlētāji: {{#section:2026. gada ziemas olimpisko spēļu vīriešu hokeja turnīra sastāvi|DEN}} <!--{| class="wikitable sortable" cellpadding="2" cellspacing="2" border="0" ! width="40" |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}} ! width="40" |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}} ! width="250" |Spēlētājs ! width="250" |Klubs |- | style="text-align:center;" |1 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Viljams Rērts]] |{{flaga|Dānija}} [[Redovres "Mighty Bulls"]] |- | style="text-align:center;" |32 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Matiass Seldrups]] |{{flaga|Dānija}} [[Esbjergas "Energy"]] |- | style="text-align:center;" |80 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Frederiks Dihovs]] |{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]'' |- | style="text-align:center;" |15 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Matiass Lasens]] |{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes "Redhawks"]] |- | style="text-align:center;" |22 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Markuss Lauridsens]] |{{Flaga|Vācija}} [[Frankfurtes "Löwen"]] |- | style="text-align:center;" |25 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Olivers Lauridsens]] |{{Flaga|Somija}} [[Turku TPS]] |- | style="text-align:center;" |40 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Anderss Kohs]] |{{flaga|Dānija}} [[Olborgas "Pirates"]] |- | style="text-align:center;" |41 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Jespers Jensens]] |{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]'' |- | style="text-align:center;" |47 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Olivers Larsens]] |{{flaga|Somija}} [[Mikeli "Jukurit"]] |- | style="text-align:center;" | | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Nikolass Jensens]] |{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]'' |- | style="text-align:center;" | | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Filips Brugisers]] |{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]'' |- | style="text-align:center;" |9 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Frederiks Storms]] |{{Flaga|Vācija}} [[Ķelnes "Haie"]] |- | style="text-align:center;" |12 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Oskars Mēlgārds]] |{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]'' |- | style="text-align:center;" |38 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Mortens Poulsens]] |{{flaga|Dānija}} [[Herningas "Blue Fox"]] |- | style="text-align:center;" |42 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Mikels Āgārds]] |{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Modo Hockey]]'' |- | style="text-align:center;" |54 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Fēlikss Šēls]] |{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]'' |- | style="text-align:center;" |63 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Patriks Rasels]] |{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]'' |- | style="text-align:center;" |65 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Kristians Vejse]] |{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]'' |- | style="text-align:center;" |71 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Niklass Andersens]] |{{Flaga|Vācija}} [[Augsburgas "Panther"]] |- | style="text-align:center;" |95 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Niks Olesens]] |{{Flaga|Zviedrija}} ''[[IK Oskarshamn]]'' |- | style="text-align:center;" | | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Aleksandrs Trū]] |{{Flaga|ASV}} [[Šarlotas "Checkers"]] |- | style="text-align:center;" | | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Joakims Blikfelds]] |{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]'' |- | style="text-align:center;" | | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Matiass Froms]] |{{Flaga|Dānija}} [[Herningas "Blue Fox"]] |- | style="text-align:center;" | | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Olivers Kjērs]] |{{Flaga|Dānija}} [[Esbjergas "Energy"]] |- | style="text-align:center;" | | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Filips Šulcs]] |{{Flaga|Dānija}} [[Esbjergas "Energy"]] |}--> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://ishockey.dk Oficiālā mājaslapa] {{Hokejs-aizmetnis}} {{Dānija-aizmetnis}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Hokejs Dānijā]] [[Kategorija:Eiropas hokeja izlases]] dkva50c69l8x47xq8e7wiey4nahtu3t 0 17524 4500613 2063530 2026-07-30T19:14:35Z Treisijs 347 4500613 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rhombohedral.png|right|Trigonālā singonija]] [[kristalogrāfija|Kristalogrāfijā]] '''trigonālā singonija''' ir viena no 7 [[singonija|singonijām]]. [[kristāliskā struktūra|Kristālisko struktūru]] apraksta, balstoties uz trīs bāzes [[vektors|vektoriem]]. Trigonālajā singonijā visi trīs bāzes vektori ir vienāda garuma, starp visiem šiem vektoriem ir vienāds leņķis, kas nav [[taisns leņķis]]. Angliski un nereti arī citās valodās (arī latviešu) šo singoniju sauc arī par '''romboedrisko singoniju'''. Nereti šo singoniju apvieno ar [[heksagonālā singonija|heksagonālo singoniju]]. Trigonālā singonija ir [[kvarcs|kvarcam]], [[dolomīts|dolomītam]], [[kalcīts|kalcītam]], [[turmalīns|turmalīnam]] un daudzu citu minerālu kristāliem. Zemāk esošajā tabulā dots šīs singonijas simetriju starptautiskie apzīmējumi un apzīmējumi pēc [[Šēnfliss|Šēnflisa]]. {| class="wikitable" align=left |'''Nosaukums''' |'''Starptautiskais apzīmējums''' |'''Šēnflisa apzīmējums''' |- |Primitīvais |<math>3</math> |''C₃'' |- |Centrālais |32 |''D₃'' |- |Planālais |<math>\overline{3}</math> |''S₆'' |- |Aksiālais |<math>3m</math> | ''C_3v'' |- |Planaksiālais |<math>\overline{3}\frac2m</math> |''D_3d'' |} [[Kategorija:Kristalogrāfija]] 6wjys81v1xspmwu7rojkb9ndpu2qngd 0 17697 4500503 4019694 2026-07-30T13:17:53Z Silraks 36716 4500503 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Davao | official_name = ''Davao''<br />''Dabaw'' | settlement_type = neatkarīga pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 250 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Davao City Skyline.jpg | image2 = City Hall of Davao City, Philippines (Bro. Jeffrey Pioquinto, SJ) - Flickr.jpg | image3 = San Pedro Cathedral 01.jpg | image4 = Davao Gulf (14634526362).jpg | image5 = Nicasio Torres St, Davao City.jpg | image6 = }} | imagesize = | image_caption = |image_flag = {{#property:P41}} |flag_size = 120x80px |image_seal = {{#property:P158}} |seal_size = 100x80px | pushpin_map = Filipīnas#Mindanao | pushpin_label_position = | latd = 7 | latm = 04 | lats = | latNS = N | longd = 125 | longm = 36 | longs = | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Filipīnas}}''' | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Davao reģions]] | subdivision_type2 = Province | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | parts_type = Barangajas | parts = 182 | established_title = Dibināta | established_date = 1830 | established_title1 = Pilsēta | established_date1 = 1937 | established_title2 = Neatkarīga pilsēta | established_date2 = 1979 | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 2443.61 | area_land_km2 = | area_metro_km2 = 3964.95 | elevation_m = 13 | population_footnotes = | population_total = 1776949 | population_as_of = {{dat|2015|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_metro_km2 = auto | population_urban = | population_metro = 3770671 | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[PST]] | utc_offset = +8 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 5000 | website = {{URL|http://www.davaocity.gov.ph/}} | footnotes = }} '''Davao''' ({{val|fil|Lungsod ng Dabaw}}, {{val|en|City of Davao}}, {{val|ceb|Dakbayan sa Dabaw}}) ir neatkarīga augsti urbanizēta pilsēta [[Filipīnas|Filipīnu]] dienvidos, [[Mindanao]] salas dienvidaustrumos [[Davao līcis|Davao līča]] krastā. Dažkārt statistiskos nolūkos tiek pieskaitīta [[Dienviddavao]] provincei. Pēc platības (2 443,61 km²) lielākā pilsēta valstī, tomēr apmēram 50% pilsētas teritorijas aizņem meži, bet apbūve ir tikai 10% no teritorijas. Labā klimata dēļ (gada temperatūra svārstās 20—32 grādi) pilsētā un apkārtnē [[banāns|banānu]], [[ananass|ananasu]], [[kafija]]s plantācijas. Pati Davao kļūst par Filipīnu [[ārpakalpojumi|ārpakalpojumu]] centru un strauji attīstās. == Iedzīvotāji == Pilsētā daudznacionāls iedzīvotāju sastāvs — lielākā daļa ir 20. gadsimtā ieceļojušie [[visaji]] (1 090 443; 61,6 %) un [[sebuāņi]] (144 724; 8,2 %), kā arī autohtonie [[bagobo]] (51 174; 2,9 % — puse no kopējā bagobo skaita), un citas [[lumadi|lumadu]] tautas.<ref>[https://psa.gov.ph/system/files/phcd/Ethnicity_Statistical%20Table.xlsx Philippine Statistics Authority. Ethnicity Statistical tables]</ref> Pilsētā veidojas patstāvīga etniskā kopiena — davaveņi (72 571; 4,1 %), kas radusies vietējiem [[lumadi]]em un [[Moro (tauta)|moro]] sajaucoties ar ieceļojušajiem [[visaji]]em; ikdienā lieto sebuāņu valodas davaveņu dialektu. Lielākā daļa iedzīvotāju pieder dažādām [[kristieši|kristiešu]] konfesijām ([[katoļi]] 77 %), bet ap 4 % (galvenokārt [[Moro (tauta)|moro]]) ir [[musulmaņi]]. == Vēsture == Pilsēta dibināta 1848. gadā, kad [[Spānija|spānis]] Hosē Ujangurens (''Don Jose Uyanguren'') atkaroja piekrasti no [[Moro (tauta)|moro]] vadoņa Datu Bago. Ujangurens kļuva par gubernatoru, tomēr apmetnes attīstība nenotika. 20. gadsimta sākumā [[Japāna|japāņu]] uzņēmējs Kičisaburo Ohta (''Kichisaburo Ohta'') saņēma atļauju attīstīt [[abaka]]s un [[kokosrieksts|kokosriekstu]] audzēšanu šajā apvidū. 1903. gadā ieradās pirmie japāņu kolonisti, izveidojot savu apmetni ar skolu, avīzēm, templi. Pilsētas teritorijā nodibinājās moderna saimniecība. 1937. gadā Davao tika piešķirtas pilsētas tiesības. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Davao reģions|state=expanded}} {{Filipīnu lielpilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Filipīnu pilsētas]] 9wva66xklylmrys9fdntirz4perpvpc 0 19696 4500870 4123557 2026-07-31T11:37:41Z Jānis U. 198 4500870 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Dikis.JPG|thumb|300px|right|Ķengaraga dīķis]] '''Ķengaraga dīķis''' ir ūdenstilpe, kas atrodas pie tirdzniecības centra "Ščecina" un [[Rīgas 51. vidusskola]]s (attiecīgi [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 264 un 262). Dīķis savienots ar [[Daugava|Daugavu]] caur kanālu, kuram pāri iet gājēju tiltiņš ([[Ķengaraga promenāde]]). Dīķa centrā ir neliela saliņa. == Vēsture == [[Dīķis]] atradās senā [[Rīga]]s—[[Daugavpils]] ceļa labajā pusē un tajā laikā, iespējams, bija daudz dziļāks, jo 1668. gada [[Zviedru Vidzeme]]s kartēs un ilgi pēc tam tika saukts par Elles dīķi (''Elles Dijck'').<ref>V. Villeruša. Gājums. Rīga: [[1994]]. — 32. lpp.</ref> Dīķa izcelsme nav zināma. Tās varētu būt senas raktuves (dīķa krastos atsedzas [[māls]]) vai arī varbūt [[Karsta process|karsta]] [[kritene]]. 19. gadsimtā dīķis nonāca [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|porcelāna un fajansa fabrikas]] īpašnieka Kuzņecova īpašumā, jo blakus atradās fabrikas lielā dārzniecība. Sakopts tika arī dīķis, veidojot skaistu ainavu ar saliņu vidū un baltajiem [[gulbji]]em uz tumšā ūdens fona. 2006. gada 19. decembrī [[Rīgas dome]] akceptēja teritorijas detālplānojumu, atļaujot ierīkot dīķim apkārt daudzstāvu apbūvi un daļēji dīķi aizbērt. 2007. gada aprīlī domes Pilsētas attīstības departaments apstiprināja skiču projektu apkārtnes apbūvei. 2008. gada janvārī [[PCTVL]] un [[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]] Saeimas deputāti pārsūdzēja detālplānojumu [[Satversmes tiesa|Satversmes tiesā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/ierosinasana_Maskavas_iela.htm |title=27.02.2008. Satversmes tiesas 4. kolēģijas lēmums par lietas ierosināšanu |access-date=12.06.2008 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110213055156/http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/ierosinasana_Maskavas_iela.htm |archivedate=13.02.2011 }}</ref> 2008. gada 24. septembrī tiesa nolēma, ka detālplānojums ir atbilstošs Satversmei un likumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2016/02/2008-03-03_Spriedums.pdf |title=Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2008-03-03 |access-date=2017-07-09 |archive-date=2017-12-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171229112608/http://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2016/02/2008-03-03_Spriedums.pdf }}</ref> == Daba == Līdz 2005. gada decembrim dīķim bija [[dabas pamatne]]s statuss. Dīķa teritoriju apmeklē dažādi [[ūdensputni]] ([[gulbji]], [[pīles]], [[lauči]] u.c.). Ap [[2000. gads Latvijā|2000. gadu]] dīķa teritorijā ieviesās [[bebri]]. Neskatoties uz mazo dīķa teritoriju un apdzīvotību, lauči dīķī arī ligzdo. Dīķī dzīvo arī [[zaļās vardes]]. Dīķis ir iecienīta vietējo iedzīvotāju zvejas vieta ([[līņi]], [[karūsas]] u.c.). Bet vēl vairāk pārsteidz dīķa [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] daudzveidība. Te ir visdažādākie [[vēžveidīgie]], ūdens [[kukaiņi]], [[gliemji]], tārpveidīgie, [[hidras]], [[vienšūņi]] u.c. organismi. Diemžēl šī [[fauna]] nav pietiekoši pētīta. Visādā ziņā, ņemot vērā to, ka Ķengaragā nav neviena [[parks|parka]], šis dīķis pilda svarīgu vides [[rekreācija]]s funkciju. == Ķengaraga dīķa augu un dzīvnieku fotogalerija == <gallery> Image:Butomus umbellatus-2.JPG|[[Čemuru puķumeldrs]] (''Butomus umbellatus'') Image:Acorus calamus.JPG|[[Parastā kalme]] (''Acorus calamus'') Image:Lemna gibba.JPG|Kuprainais ūdenszieds (''Lemna gibba'') (Aizsargājamais augs) Image:Nuphar luteum-2.JPG|[[Dzeltenā lēpe]] (''Nuphar luteum'') Image:Laucis.JPG|Ligzdojošs laucis (''Fulica atra'') Image:Rana esculenta -2.JPG|Zaļā varde (''Rana esculenta'') Image:Coenagrionidae.JPG|Krāšņspāre (''Coenagrionidae'') Image:Coenagrionidae kapurs.jpg |Krāšnspāres kāpurs Image:Ephemera vulgata.jpg|Parastā viendienīte (''Ephemera vulgata'') Image:Viendienites kapurs.jpg|Viendienītes kāpurs Image:Rhopalosiphum rufulum.JPG|Laputis (''Rhopalosiphum rufulum'') uz kalmēm Image:Laputs.JPG|Laputs uz kuprainā ūdenszieda Image:Kolembola-1.JPG|Kolembola Image:Kolembola-2.jpg|Kolembola Image:Udens erces.JPG|Ūdenī dzīvojošas augu ērces Image:Asellus aquaticus.JPG|Ūdens ēzelītis (''Asellus aquaticus'') Image:Gammarus lacustris.jpg|Sānpelde (''Gammarus lacustris'') Image:Cypridopsis vidua -1.jpg|Gliemeņvēzis (''Cypridopsis vidua'') Image:Ostracoda-2.JPG|[[Gliemeņvēži|Gliemeņvēzis]] (''Ostracoda'') Image:Scapholeberis.jpg|Ūdensblusa (''Scapholeberis sp.'') Image:Daphnidae.JPG|Ūdensblusa (''Daphnidae'') Image:Eurycercus lamellatus.JPG|Ūdens blusas (''Eurycercus lamellatus'') Image:Chydorus.jpg|Ūdens blusa (''Chydorus'') Image:Cyclopidae.JPG|[[Airkājis]] (''Cyclopidae'') Image:Cyclopidae-2.JPG|Airkājis (''Cyclopidae'') Image:Cathocamptidae.jpg|Airkājis (''Cathocamptidae'') Image:Viviparus viviparus.JPG|Gliemezis (''Viviparus viviparus'') Image:TT-1.JPG|Stobriņtārps Image:Turbellaria.jpg|[[Skropstiņtārpi|Skropstiņtārps]] (''Turbellaria'') Image:Floscularia.JPG|[[Virpotāji|Virpotājs]] (''Floscularia'') Image:Aaa4.jpg|Nenosakāms tārps Image:Hydra2.jpg|[[Hidra]]. Image:Kol7.JPG|[[Sūneņi|Sūnenis]] (''Fredericella sultana'') Image:Kol8.jpg|Sūnenis (''Fredericella sultana'') Image:Vorticella-2.JPG|Infuzorijas (''Vorticella sp.'') Image:Campanella-2.JPG|Infuzorijas (''Campanella sp.''). </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * Rīgas domes 19.12.2006. sēdes [http://www.riga.lv/media/sedes/20061219.wmv ieraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070927191751/http://www.riga.lv/media/sedes/20061219.wmv |date={{dat|2007|09|27||bez}} }} (27., 28. jautājums skāra Ķengaraga dīķa daļēju aizbēršanu un apbūvi apkārt, lēmums publicēts "Latvijas Vēstnesī" 03.01.2007.) [[Kategorija:Rīgas ezeri|Ķengaraga dīķis]] [[Kategorija:Ķengarags]] 06f4ne9e6zk5w5x2wy5dm17w4wezt38 0 22375 4500801 4499959 2026-07-31T08:25:04Z Vylks 50297 /* Dalība UEFA turnīros */ 4500801 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #40A36D | nos = FK Auda | logo = [[Attēls:FK Auda Logo.svg|180px]] | pilns = Futbola klubs "Auda" | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Ķekava}} | dib = 1969 | dib_com = ''<br />kā zvejnieku kolhoza<br />«9. maijs» futbola klubs'' | stad = [[Skonto stadions]] | ietilp = 8087 | prez = {{flaga|Latvija}} [[Juris Gorkšs]] | tren = {{flaga|Francija}} [[Didjē Zaneti]] | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025.]] | poz = 5. vieta | mediji = [http://www.fkauda.lv/ Oficiālā vietne] | pattern_la1 = | pattern_b1 = _pumavision2122g | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = 00A55A | body1 = 00A55A | rightarm1 = 00A55A | shorts1 = 00924F | socks1 = 00924F | pattern_la2 = | pattern_b2 = _pumavision2122w | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _pumaglory22b | pattern_b3 = _pumaultimate23b | pattern_ra3 = _pumaglory22b | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''FK Auda''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Ķekava]]s, kas pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Klubs dibināts 1969. gadā kā [[Mangaļsala]]s zvejnieku [[kolhozs|kolhoza]] "9. maijs" futbola komanda. Savu pašreizējo nosaukumu ieguvis 1991. gadā no paju sabiedrības "Auda", kas izveidojusies kolhoza "9. maijs" vietā. 2005. gadā klubs no [[Rīga]]s, kur spēlēja [[Alberta Šeibeļa stadions|Alberta Šeibeļa stadionā]], pārcēlās uz Ķekavu, kur ir speciāli šim klubam uzbūvēts stadions, kas ieguvis [[Audas stadions|"Audas"]] nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.auda-fk.lv/www/index.php/par-klubu |title=Par klubu |accessdate={{dat|2016|04|18||bez}} |publisher=auda-fk.lv |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130308052712/http://www.auda-fk.lv/www/index.php/par-klubu |archivedate={{dat|2013|03|08||bez}} }}</ref> 2022. gadā klubs pirmo reizi vēsturē izcīnīja [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausu]] un ceļazīmi uz dalību UEFA klubu turnīru kvalifikācijā, pēc gada atkārtojot šo panākumu. == Kluba nosaukumu vēsture == * 1969—1990: 9. maijs ({{val|ru|«9 Мая»}}) * 1991: FK "Auda" * 1992—1993: RFK * 1994: RFK "Auda" * 1995—''pašlaik'': FK "Auda" == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:1000 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/1991 till:01/07/2025 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:1992 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:bl3 value:rgb(0.9,0.5,0.5) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/1991 till:01/07/1992 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1992|11]] from:01/07/1992 till:01/07/1993 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1993|9]] from:01/07/1993 till:01/07/1994 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1994|8]] from:01/07/1994 till:01/07/1995 shift:(0,-4) text:7 from:01/07/1995 till:01/07/1996 shift:(0,-4) text:4 from:01/07/1996 till:01/07/1997 shift:(0,-4) text:1 from:01/07/1997 till:01/07/1998 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1998|5]] from:01/07/1998 till:01/07/1999 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1999|5]] from:01/07/1999 till:01/07/2000 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2000|3]] from:01/07/2000 till:01/07/2001 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2001|1]] from:01/07/2001 till:01/07/2002 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2002|8]] from:01/07/2002 till:01/07/2003 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2003|7]] from:01/07/2003 till:01/07/2004 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2004|8]] from:01/07/2004 till:01/07/2005 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2005|12]] from:01/07/2005 till:01/07/2006 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2006|14]] from:01/07/2006 till:01/07/2007 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2007|3]] from:01/07/2007 till:01/07/2008 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2008|6]] from:01/07/2008 till:01/07/2009 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2009|7]] from:01/07/2009 till:01/07/2010 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2010|8]] from:01/07/2010 till:01/07/2011 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2011|10]] from:01/07/2011 till:01/07/2012 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2012|12]] from:01/07/2012 till:01/07/2013 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2013|13]] from:01/07/2013 till:01/07/2014 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2014|6]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2015|5]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2016|3]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|10]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|5]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|5]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]] from:01/07/2021 till:01/07/2022 shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]] from:01/07/2022 till:01/07/2023 shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2023 till:01/07/2024 shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2024 till:01/07/2025 shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]] from:01/07/1991 till:01/07/1994 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/1994 till:01/07/1997 color:bl3 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 2. līga|2. līga]]" from:01/07/1997 till:01/07/2001 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2001 till:01/07/2004 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" from:01/07/2004 till:01/07/2021 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2021 till:01/07/2025 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == * [[2025. gada Latvijas kauss futbolā|2025]] — '''Čempioni'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/29102025-daskevics_atnes_audai_otro_triumfu_latvij|title=Dašķevičs atnes "Audai" otro triumfu Latvijas kausā, Eirokausu ceļazīmes liktenis izšķirts|website=sportacentrs.com|access-date=2025-10-29|language=lv}}</ref> * [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]] — fināls * [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] — ceturtdaļfināls<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/latvijas-kauss/?p=2023|title=11.lv Latvijas kauss|website=LFF.lv|access-date=2024-08-01|language=lv}}</ref> * [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022]] — '''Čempioni''' * [[2010.—2011. gada Latvijas kauss futbolā|2010/11]] — [[2010.—2011. gada Latvijas kauss futbolā#Trešā kārta|3. kārta]] * [[2009.—2010. gada Latvijas kauss futbolā|2009/10]] — [[2009.—2010. gada Latvijas kauss futbolā#Otrā kārta|2. kārta]] * [[2008. gada Latvijas kauss futbolā|2008]] — ''nepiedalījās'' * [[2007. gada Latvijas kauss futbolā|2007]] — [[2007. gada Latvijas kauss futbolā#Astotdaļfināli|astotdaļfināls]] * [[Latvijas kauss futbolā 2006|2006]] — 3. kārta (→ astotdaļfināls) * [[2005. gada Latvijas kauss futbolā|2005]] — astotdaļfināls * [[Latvijas kauss futbolā 2004|2004]] — ceturtdaļfināls * [[Latvijas kauss futbolā 2003|2003]] — astotdaļfināls * [[Latvijas kauss futbolā 2002|2002]] — pusfināls * [[Latvijas kauss futbolā 2001|2001]] — 1. kārta (→ ceturtdaļfināls) * [[Latvijas kauss futbolā 2000|2000]] — ''nepiedalījās'' * [[1999. gada Latvijas kauss futbolā|1999]] — 1. kārta (→ ceturtdaļfināls) * [[1987. gada Latvijas kauss futbolā|1987]] — [[1987. gada Latvijas kauss futbolā#Ceturtdaļfināli|ceturtdaļfināls]] == Dalība UEFA turnīros == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Sacensības !Kārta !Valsts !Klubs !Mājās !Viesos !Kopā |- |2023—24 |[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|SVK}} |align="left"|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]] |1:1 |1:4 |style=background:#fdd|'''2:5''' |- |rowspan=3|2024—25 |rowspan=3|[[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{flaga|FRO}} |align="left"|[[B36 Tórshavn]] |2:0 |1:0 |style=background:#dfd|'''3:0''' |- |2QR |{{flaga|NIR}} |align="left"|[[Cliftonville FC|Cliftonville]] |2:0 |2:1 |style=background:#dfd|'''4:1''' |- |3QR |{{flaga|KVX}} |align="left"|[[KF Drita|Drita]] |1:0 |1:3 |style=background:#fdd|'''2:3''' |- |2025—26 |[[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{flaga|NIR}} |align="left"|[[Larne F.C.|Larne]] |2:2 |0:0 |style=background:#fdd|'''2:2''' <small>(11 m: 2:4)</small> |- |rowspan=3|2026—27 |rowspan=3|[[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|ROU}} |align="left"|[[FCSB]] |4:1 |3:2 |style=background:#dfd|'''7:3''' |- |3QR |{{flaga|ALB}} |align="left"|[[FC Dinamo City|Dinamo City]] | | | |} == Komandas sastāvs == :''{{dat|2026|3|1||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/fk-auda/#players|title=FK Auda|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2024-03-04}}</ref>'' {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=LAT|pos=GK|name=[[Raivo Stūriņš]]}} {{Fs player|no= 2|nat=CRO|pos=DF|name=[[Tins Hrvojs]]}} {{Fs player|no= 3|nat=NGA|pos=MF|name=[[Husaini Ibrahīms]]}} {{Fs player|no= 4|nat=CIV|pos=DF|name=[[Musa Udraogo]]}} {{Fs player|no= 5|nat=CIV|pos=DF|name=[[Bakari Djavara]]}} {{Fs player|no= 6|nat=LAT|pos=MF|name=[[Ralfs Kragliks]]}} {{Fs player|no= 8|nat=FRA|pos=MF|name=[[Edvins Bongemba]]}} {{Fs player|no= 9|nat=SEN|pos=FW|name=[[Melejs Diņs]]|other=īrē no [[Riga FC]]}} {{Fs player|no=10|nat=GAM|pos=MF|name=[[Vallijs Fofana]]}} {{Fs player|no=13|nat=LAT|pos=MF|name=[[Ratmirs Trifonovs]]}} {{Fs player|no=13|nat=LAT|pos=MF|name=[[Eduards Dašķevičs]]}} {{Fs player|no=19|nat=PAN|pos=FW|name=[[Hosuē Vergara]]}} {{Fs player|no=20|nat=CIV|pos=MF|name=[[Juba Traore]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=21|nat=LAT|pos=MF|name=[[Deniss Meļņiks]]}} {{Fs player|no=22|nat=NGA|pos=MF|name=[[Olabandžo Ogundži]]}} {{Fs player|no=25|nat=SEN|pos=FW|name=[[Bartelemī Djedū]]}} {{Fs player|no=26|nat=FRA|pos=FW|name=[[Enoks Lusveki]]}} {{Fs player|no=29|nat=LAT|pos=GK|name=[[Nils Aleksandrovs]]}} {{Fs player|no=46|nat=SUR|pos=FW|name=[[Džejens Gerolds]]}} {{Fs player|no=47|nat=CIV|pos=FW|name=[[Kaders Kone]]}} {{Fs player|no=71|nat=LAT|pos=FW|name=[[Oskars Rubenis]]}} {{Fs player|no=77|nat=LAT|pos=MF|name=[[Jevgeņijs Miņins]]}} {{Fs player|no=98|nat=LAT|pos=GK|name=[[Nils Puriņš]]}} {{Fs player|no= |nat=MLI|pos=DF|name=[[Abduls Razaks Turē]]}} {{Fs player|no= |nat=CIV|pos=FW|name=[[Mohamduds Fofana]]}} {{Fs end}} == Komandas personāls == {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Galvenais treneris | {{flaga|FRA}} [[Didjē Zaneti]] |- | Trenera asistents | {{flaga|Latvija}} Rihards Gorkšs |- | Vārtsargu treneris | {{flaga|Slovēnija}} Gals Ribičs |- | Prezidents | {{flaga|Latvija}} Juris Gorkšs |- | Ārsts | {{flaga|Latvija}} Dāvis Vegners |} == Komandas galvenie treneri == * {{flaga|Horvātija}} [[Tomislavs Stipičs]] (2022. gada februāris — 2022. gada decembris)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/futbols/par-virsligas-kluba-auda-galveno-treneri-apstiprinats-horvats-stipics/|title=Par virslīgas kluba ”Auda” galveno treneri apstiprināts horvāts Stipičs|website=tv3.lv|access-date=2022-10-20|language=lv|archive-date=2022-10-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20221020071802/https://sports.tv3.lv/futbols/par-virsligas-kluba-auda-galveno-treneri-apstiprinats-horvats-stipics/}}</ref> * {{flaga|Somija}} [[Simo Valakari]] (2023. gada janvāris — 2023. gada decembris)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://fkauda.lv/Jaunumi?journal_blog_post_id=82|title=Simo Valakari – “Audas” galvenais treneris.|website=fkauda.lv|access-date=2023-07-29|language=lv}}</ref> * {{flaga|Portugal}} [[Felipe Almeida]] (2024. gada janvāris — 2024. gada jūnijs)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/29122023-auda_galvena_trenera_debijas_iespeju_dod_|title="Auda" galvenā trenera debijas iespēju dod ilggadējam Vitora Pereiras asistentam|website=sportacentrs.com|access-date=2024-07-11|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/03062024-auda_partrauc_darba_attiecibas_ar_portuga|title=''Auda'' pārtrauc darba attiecības ar portugāļu treneri Almeidu|website=sportacentrs.com|access-date=2024-07-11|language=lv}}</ref> * {{Flaga|Slovēnija}} [[Zorans Zeļkovičs]] (2024. gada jūnijs — 2024.gada decembris)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/15062024-portugalu_vieta_sloveni_auda_atrod_jauno_|title=Portugāļu vietā slovēņi – "Auda" atrod jauno galveno treneri|website=sportacentrs.com|access-date=2024-07-11|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkauda.lv/Jaunumi?journal_blog_category_id=1&journal_blog_post_id=160|title=Zeļkovičs un asistenti darbu neturpinās|access-date=2025-10-01|language=lv}}</ref> * {{Flaga|Latvija}} [[Jurģis Kalns]] (2025. gada janvāris — 2025. gada oktobris) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkauda.lv/Jaunumi?journal_blog_category_id=1&journal_blog_post_id=171|title=FK Auda turpmāk vadīs Jurģis Kalns|access-date=2025-10-01|language=lv}}</ref> * {{Flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2025. gada oktobris — 2025. gada decembris), pienākumu izpildītājs * {{Flaga|Francija}} [[Didjē Zaneti]] (2026. gada janvāris — pašlaik) == Pazīstami spēlētāji == * {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Babičevs]] * {{flaga|Latvija}} [[Kaspars Gorkšs]] * {{flaga|Latvija}} [[Artis Lazdiņš]] * {{flaga|Latvija}} [[Vīts Rimkus]] * {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Rubins]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.auda-fk.lv/ Oficiālā vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201101134926/http://www.auda-fk.lv/ |date={{dat|2020|11|01||bez}} }} * [http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācija] * [http://www.twitter.com/fkauda Twitter.com vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190521103259/https://twitter.com/fkauda |date={{dat|2019|05|21||bez}} }} * [http://www.facebook.com/fkauda Facebook.com vietnē] {{futbols-aizmetnis}} {{Latvijas futbola Virslīga}} {{DEFAULTSORT:Auda, FK}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] pe8c8jgepsb5vtqmmz4wg75534k8enm 0 22687 4500470 4500463 2026-07-30T12:11:10Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/KJH09|KJH09]] ([[User talk:KJH09|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4500463 Var jau būt, bet tādā valodā uzrakstīta informācija prasa vismaz atsauci. 4500470 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Latvijas futbola 1. līgu|1. līga (nozīmju atdalīšana)|1. līga}} {{Sporta līga | nosaukums = LVBET līga | aktuāla_sezona = 2026. gada LVBET Līgas{{!}}2026. gada sezona | sports = [[Futbols]] | dibin = {{dat|1992}} | moto = | valsts = {{LVA}} | kvalif = [[Latvijas futbola Virslīga|TonyBet Virslīga]] | izkr = [[Latvijas futbola 2. līga|Altero.lv LIIGA]] | viet_turn = [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kauss]] | komandas = 14 | čempions = [[Ogre United]] (2025; 1. tituls) | čempions_visv = [[FK Auda]], [[FB Gulbene]], [[FK Zibens/Zemessardze|Zibens/ZS]] (2 tituli) | mlapa = [http://www.lff.lv/lv/1liga/ lff.lv] | logo = ONL-league.svg | pikseļi = 100 | apraksts = Logotips (2021–2026) }} '''LVBET līga''' (oficiāli - '''Latvijas futbola 1. līga''') ir otrā augstākā divīzija [[Latvija]]s [[futbols|futbolā]]. To organizē [[Latvijas Futbola federācija]]. Sezonas beigās uzvarētājs automātiski iegūst ceļazīmi uz [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgu]]. Otra labākā komanda tiekas ar Virslīgas 9. vietas ieguvējiem par palikšanu/vietas iegūšanu Virslīgā. Komandas, kas ieņem priekšpēdējo (13.) un pēdējo vietu (14.), izkrīt uz [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgu]]. Savukārt, 12. vieta tiekās pārspēlēs par vietas saglabāšanu ar 2. līgas 3. vietu. == Vēsture == Pirmā līga tika izveidota 1992. gadā. No 2007. līdz 2008. gadam tās nosaukums bija '''Traffic 1. līga''', kad par pirmo līgas ģenerālsponsoru kļuva reklāmas uzņēmums "Traffic auto advert".<ref name="LFF0704042">{{ziņu atsauce|url=http://www.lff.lv/en/news/2007/04/04/|title=Second division Traffic League kicks-off|publisher=[[Latvijas Futbola federācija]]|access-date=2008-02-20|date=2007-04-04|archive-date=2011-07-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20110722063847/http://www.lff.lv/en/news/2007/04/04/}}</ref> 2014. gadā 1. līgas čempionātu skāra nopietnas pārmaiņas&nbsp;— tajā vairs nespēlēja Virslīgas dublieru komandas. No 2015. līdz 2020. gadam tās galvenais atbalstītājs bija sporta preču veikals [https://komanda.lv/ Komanda.lv] un tās nosaukums bija '''Komanda.lv 1. līga'''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/1_liga/12032015-komanda_lv_klust_par_1_ligas_futbola_cemp|title="komanda.lv" kļūst par 1. līgas futbola čempionāta titulsponsoru|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-04-01|date=2015-03-12|language=lv}}</ref> 2017. gada sezonā 1. līgā startēja 14 klubi, taču 14. jūlijā LFF Disciplinārlietu komisija par aizdomīgām darbībām, kas vērstas uz spēļu rezultāta ietekmēšanu, no dalības turnīrā izslēdza "[[FK Jēkabpils/JSC]]" un "[[FK Ogre]]".<ref>[http://sportacentrs.com/futbols/1_liga/14072017-lff_no_1_ligas_izsledz_fk_jekabpils_jsc_u "FK Jēkabpils/JSC" un "FK Ogre" tiek izslēgtas no 1. līgas] sportacentrs.com</ref> 2020. gadā [[COVID-19]] pandēmijas dēļ otrā posma sacensības netika pabeigtas un vietu sadalījums turnīra tabulā tika noteikts ar koeficienta palīdzību. No 2021. gada par līgas ģenerālsponsoru kļuva azartspēļu uzņēmums "[[Optibet Latvija|Optibet]]" – līga ieguva jaunu [[korporatīvā identitāte|vizuālo identitāti]] un tika pārdēvēta par '''Optibet Nākotnes līgu'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.optibet.lv/mes-atbalstam|title=Atbalsts sportam {{!}} Optibet|website=optibet.lv|access-date=2022-06-19|archive-date=2022-05-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20220528222630/https://www.optibet.lv/mes-atbalstam}}</ref> 2022. gada sezonā pēc astoņu gadu pārtraukuma atgriezās dublieru komandas – tās var izkrist uz 2. līgu, taču nepiedalās cīņā par ceļazīmēm uz Virslīgu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevon.lv/sakas-optibet-nakotnes-liga/|title=Sākas Optibet Nākotnes līga - Leevon Saldus|access-date=2022-06-19|date=2022-04-08|language=lv|archive-date=2022-08-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20220810232732/https://leevon.lv/sakas-optibet-nakotnes-liga/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/14-komandas-sanem-licences-dalibai-optibet-nakotnes-liga/|title=14 komandas saņem licences dalībai “Optibet” Nākotnes līgā {{!}} Sportazinas.com|website=Sportaziņas.com|access-date=2022-06-19|date=2022-03-03|language=}}</ref> 2025. gadā sadarbība ar Optibet netika turpināta. 2026. gada sākumā tika izziņot jauna sadarbība - par līgas (un arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa futbolā]]) ģenerālsponsoru kļuva [[Azartspēles|azartspēļu]] uzņēmums "[[LVBet]]". Līga ieguva jaunu vizuālo identitāti un sadarbības ietvaros tika pārsaukta par "LVBET līga".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18806/lv-bet-klust-par-1-ligas-un-latvijas-kausa-titulsponsoru/|title="LV Bet" kļūst par 1. līgas un Latvijas kausa titulsponsoru|last=Krīgers|first=Renārs|website=LFF.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> == Dalībnieces == '''2026. gada LVBET līgas dalībnieces''' * [[JDFS Alberts]] ([[Rīga]]) * [[Leevon PPK]] ([[Rīga]]) * [[Mārupes SC]] ([[Mārupe]]) * [[Valmiera FC]] ([[Valmiera]]) * [[Rēzeknes FA|Rēzekne]] ([[Rēzekne]]) * [[Riga FC|Riga FC-2]] ([[Rīga]]) * [[RFS|FC RFS-2]] ([[Rīga]]) * [[Skanstes SK]] ([[Rīga]]) * [[SK Super Nova|SK Super Nova-2]] ([[Rīga]]) * [[FK Smiltene/BJSS]] ([[Smiltene]]) * [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000-2/TSS]] ([[Tukums]]) * [[JFK Ventspils]] ([[Ventspils]]) * [[FK Metta]] ([[Rīga]]) * [[FK Riga Mariners]] (Rīga) == Uzvarētāji == {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Sezona ! 1. vieta ! 2. vieta ! 3. vieta |- |[[1992. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1992]] |[[Decemviri]] |[[Zenta (futbola klubs)|Zenta]] |[[FK Kvadrāts|Kvadrāts]] |- |[[1993. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1993]] |[[Gemma-RFS]] |[[Baltnet]] |[[Skonto FC-2|Skonto II]] |- |[[1994. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1994]] |[[FK Kvadrāts|Kvadrāts]] |[[FK Brocēni "Starts"|Starts]] |[[FK Jūrnieks|Jūrnieks]] |- |[[1995. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1995]] |[[FK Jūrnieks|Jūrnieks]] |[[FC Noah Jurmala|Lokomotīve]] |[[FK Jaunība Daugavpils|Jaunība]] |- |[[1996. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1996]] |[[FK Vecrīga|Vecrīga]] |[[FK Valmiera]] |[[ASK-Flaminko]] |- |[[1997. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1997]] |[[Ranto-AVV]] |[[FK Jūrnieks|Jūrnieks]] |[[VAD (futbola klubs)|VAD]] |- |[[1998. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1998]] |[[PFK]] |[[FK Jaunība Daugavpils|Jaunība]] |[[Skonto FC-2|Skonto Metāls/Rinar]] |- |[[1999. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1999]] |[[LU/Daugava]] |[[LBB-Mido]] |[[FK Zibens/Zemessardze|Zibens/Zemessardze]] |- |[[2000. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2000]] |[[FK Zibens/Zemessardze|Zibens/Zemessardze]] |[[Skonto/Metāls]] |[[FK Auda]] |- |[[2001. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2001]] |[[FK Auda]] |[[RKB Arma]] |[[Skonto/Metāls]] |- |[[2002. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2002]] |[[RKB Arma]] |[[FC Daugava|Ditton]] |[[FK Zibens/Zemessardze|Zibens/Zemessardze]] |- |[[2003. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2003]] |[[FK Jūrmala]] |[[FK Multibanka]] |[[FC Ditton]] |- |[[2004. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2004]] |[[FK Zibens/Zemessardze]] |[[FK Venta]] |[[SK Dižvanagi]] |- |[[2005. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2005]] |[[SK Dižvanagi]] |[[FC Ditton]] |[[Valmieras FK]] |- |[[2006. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2006]] |[[JFK Olimps]] |[[Valmieras FK]] |[[FK Jelgava]] |- |[[2007. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2007]] |[[FK Vindava]] |[[SK Blāzma]] |[[FK Auda]] |- |[[2008. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2008]] |[[Daugava/RFS|FK Daugava]] |[[FC Tranzīts]] |[[FK Jaunība Rīga|FK Jaunība]] |- |[[2009. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2009]] |[[FK Jelgava]] |[[FK Jaunība Rīga|FK Jaunība]] |[[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs-2]] |- |[[2010. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2010]] |[[FB Gulbene 2005]] |[[FC Jūrmala]] |[[FK Daugava/RFS]] |- |[[2011. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2011]] |[[FS METTA/LU]] |[[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas metalurgs-2]] |[[FK Spartaks Jūrmala]] |- |[[2012. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2012]] |[[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas metalurgs-2]] |[[Ilūkstes NSS]] |[[Skonto FC-2]] |- |[[2013. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2013]] |[[BFC Daugava]] |[[FB Gulbene]] |[[Valmieras FK]] |- |[[2014. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2014]] |[[FB Gulbene]] |[[Rēzeknes BJSS]] |[[Valmieras FK]] |- |[[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2015]] |[[FC Caramba/Dinamo]] |[[Valmieras FK]] |[[RFS|Rīgas Futbola skola]] |- |[[2016. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2016]] |[[SK Babīte]] |[[AFA Olaine]] |[[FK Auda]] |- |[[2017. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2017]] |[[Valmiera Glass VIA]] |[[AFA Olaine|FK Progress/AFA Olaine]] |[[BFC Daugavpils]] |- |[[2018. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2018]] |[[BFC Daugavpils/Progress]] |[[SK Super Nova]] |[[FK Tukums 2000/TSS]] |- |[[2019. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2019]] |[[FK Tukums 2000/TSS]] |[[SK Super Nova]] |[[FK Smiltene/BJSS]] |- |[[2020. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2020]] |[[FC Lokomotiv Daugavpils]] |[[FK Auda]] |[[Grobiņas SC]] |- |[[2021. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2021]] |[[FK Auda]] |[[FK Tukums 2000|FS Tukums 2000/TSS]] |[[SK Super Nova]] |- |[[2022. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2022]] |[[FS Jelgava]] |[[Riga FC|Riga FC II]] |[[Grobiņas SC]] |- |[[2023. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2023]] |[[Grobiņas SC]] |[[Riga FC|Riga FC II]] |[[Skanstes SK]] |- |[[2024. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2024]] |[[SK Super Nova]] |[[RFS|RFS-2]] |[[JDFS Alberts]] |- |[[2025. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2025]] |[[Ogre United]] |[[JDFS Alberts]] |[[FK Riga Mariners]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.lff.lv/ Latvijas Futbola federācija] * [http://sportacentrs.com/futbols/1_liga/ Pirmās līgas sadaļa] portālā [[sportacentrs.com]] {{Latvijas futbola 1. līga}} {{Latvijas futbola 1. līgas sezonas}} {{Futbols Latvijā}} {{DEFAULTSORT:Latvijas futbola 1. liga}} [[Kategorija:Latvijas futbola 1. līga| ]] [[Kategorija:Latvijas futbola līgas| 1]] [[Kategorija:Futbola līgas]] [[Kategorija:Futbols Latvijā|Pirma liga]] ts7f8iorz9d2cqf37ne95s8t0icnkok 0 25210 4500758 4494219 2026-07-31T05:24:39Z Pirags 3757 /* Nosaukumi */ 4500758 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste |native = Rīgas Tehniskā universitāte |image = RTU 2026 logo.png |latin_name = |motto = |tagline = |established = 1958 (1862. gadā kā [[Rīgas Politehniskā augstskola]]) |vision = |type = [[Valsts pārvaldes iestādes Latvijā#Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Valsts universitāte]] |calendar = |endowment = |rector = [[Tālis Juhna]] |faculty = |staff = |students = 14 383 (2019) |undergrad = |postgrad = |doctoral = |divinity = |residents = |other = |profess = |alumni = |location = [[Ķīpsalas iela (Rīga)|Ķīpsalas iela]] 6a, [[Rīga]], {{LAT}} |country = |address =* Kaļķu iela 1 (galvenais birojs līdz 2021. gadam; vēsturiskā ēka) * Ķīpsalas ielā (mācību ēkas) * Āzenes ielā (mācību ēkas) |sports = |colors = |colours = |nickname = |mascot = |athletics = |affiliations = |nobel_laureates = |website = {{URL|http://www.rtu.lv}} |logo = |publictransit = |footnotes = |affiliation=BSRUN, BALTECH, NORDTEK, EUt+|image_name=[[Attēls:Riga Zunds and RTU (34183652963).jpg|220px]]|image_size=220|imagesize=220}} [[Attēls:The Polytechnic, Riga, 1890s.jpg|thumb|1862. gadā būvētā Rīgas Politehnikuma ēka [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa Bulvārī]] 19, ap 1890. gadu. Mūsdienās tā ir galvenā [[Latvijas Universitāte]]s ēka]] [[Attēls:Riga Tech Uni.jpg|thumb|Bijusī RTU galvenā ēka [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu ielā]] 1, būvēta 1958. gadā<ref name="RTU">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/rtu-atklaj-renoveto-lielo-zali-13110|title=RTU atklāj renovēto Lielo zāli {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=https://www.rtu.lv|access-date=2021-04-07|language=lv}}</ref>]] '''Rīgas Tehniskā universitāte''' ('''RTU''') ir otrā lielākā augstskola [[Latvija|Latvijā]] un vecākā tehniskā augstskola [[Baltijas valstis|Baltijā]], kuru dibināja 1862. gada 14. oktobrī. Tā tika 1958. gadā atdalīta no [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]], un sevi uzskata par [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] (1862—1896) un [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] (1896—1919) pēcteci. 1958. gadā atjaunoja Rīgas Politehnisko institūtu, atdalot [[Inženierzinātnes|inženierzinātņu]] katedras no Latvijas Valsts universitātes. 1990. gadā to pārdēvēja par Rīgas Tehnisko universitāti. Mūsdienās RTU ir 9 [[fakultāte]]s, un tā ir lielākā tehniski orientētā universitāte Latvijā. 2022. gada [[Latvijas augstskolu reitingi|QS EECA universitāšu reitingā]] RTU ieņēma 57. vietu starp [[Austrumeiropa]]s un [[Centrālāzija]]s labākajām universitātēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.topuniversities.com/university-rankings/eeca-rankings/2022|title=EECA University Rankings 2022|website=Top Universities|access-date=2022-04-05|language=en}}</ref> == Nosaukumi == Agrākie nosaukumi: * '''Rīgas Politehnikums''' no 1862. līdz 1896. gadam (privāta auɡstskola) * '''Rīgas Politehniskais institūts''' no 1896. līdz 1919. gadam un no 1958. līdz 1990. gadam (valsts auɡstskola) == Vēsture == {{pamatraksts|Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)}} Rīgas Politehnikums tika izveidots 1862. gadā un tas bija pirmais politehnikuma institūts [[Krievijas Impērija|Imperiālajā Krievijā]]. Tas piedāvāja grādus [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]], [[Ķīmija|ķīmijā]], [[Inženierija|inženierzinātnēs]], [[Mehānika|mehānikā]], [[Tirdzniecība|tirdzniecībā]] un [[Arhitektūra|arhitektūrā]] ar izglītību vācu valodā. Papildus četrām tehniskajām fakultātēm (arhitektūra, inženierzinātnes, mašīnbūve, ķīmija), politehnikums ietvēra arī lauksaimniecības un tirdzniecības fakultāti. Pirmie lektori ieradās no [[Vācijas Impērija|Vācijas]], Šveices un [[Austroungārija|Austrijas-Ungārijas]]. Mācību valoda bija vācu. No 1863. līdz 1869. gadam studentu skaits pieauga no sešpadsmit līdz deviņdesmit. Institūta vajadzībām tika īrētas pagaidu telpas Kaula namā [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]] un Suvorova (tagad [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona]]) ielas stūrī. 1869. gadā politehnikums pārcēlās uz jaunu ēku Raiņa bulvārī 19. Tā kā Krievijas Impērijā trūka tehnisko universitāšu, daudzi studenti - it īpaši no Baltijas jūras valstīm — bija devušies studēt [[Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē|ETH Cīrihē]], [[Karlsrūes Tehnoloģiju institūts|Karlsrūes Tehnoloģiskajā institūtā]], Drēzdenes TU un Leibnica Hannoveres Universitātē. Lai to mainītu, 1874. gada 1. janvārī Krievijas ķeizars [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] ieviesa vispārējo iesaukšanu. Tad visiem vīriešiem no 21 gada vecuma vajadzēja dienēt piecpadsmit gadus, sešus Krievijas Impērijas armijā un deviņus rezervē. Krievijas universitātes absolventiem, kuri vēlējās studēt, dienēt bija nepieciešams tikai sešus mēnešus. Šī atšķirība izraisīja ievērojamu studentu skaita pieaugumu. 1874./75. mācību gada sākumā reģistrējās 59 studenti, studentu kopskaitā bija 201 biedrs. [[Baltijas rusifikācija|Rusifikācijas]] gaitā Krievijas ķeizars [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] ar 1896. gada 6. maija dekrētu universitāti [[Nacionalizācija|nacionalizēja]]. 1896. gada 18. maijā to pārdēvēja par [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehnisko institūtu]] un mācību valoda tika mainīta uz krievu. Studentu skaits turpināja pieaugt, 1913./14. gadā sasniedzot 2088 studentus. Arhitektūras fakultātes izveidei Politehnikumā 1869. gadā bija liela nozīme, nodrošinot Rīgu ar vietēji apmācītu arhitektu grupu, kas ietekmēja raksturīgās [[Jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūras attīstību Rīgā.<ref name="krastins">{{publikācijas atsauce|last=Krastins|first=Janis|date=2006|title=Architecture and Urban Development of Art Nouveau – Metropolis Riga|journal=International Review of Sociology|volume=16|issue=2|pages=395–425|doi=10.1080/03906700600709327}}</ref> Kad 1914. gadā sākās [[Pirmais pasaules karš]], Rīgas Politehniskais institūtu evakuēja uz [[Maskava|Maskavu]], kur tas darbojās līdz 1918. gadam. Vācu okupācijas laikā 1918./19. gadā RPI pārdēvēja par Baltijas Tehnisko augstskolu. 1919. gadā izveidoja vienotu Latvijas Augstskolu, ko 1923. gadā pārdēvēja par Latvijas Universitāti. 1958. gada 1. septembrī tehniskās fakultātes atkal nodalīja Rīgas Politehniskajā institūtā, nododot tam sākotnēji Augstākajai partijas skolai paredzēto ēku [[Kaļķu iela (Rīga)|Kalķu ielā]] 1.<ref name="RTU" /> 1970. gadu vidū RPI kļuva par [[Latvijas PSR]] lielāko augstskolu, 1983. gadā tam piešķīra [[Arvīds Pelše|Arvīda Pelšes]] vārdu. Kopš 1990. gada marta augstskolu sauc par Rīgas Tehnisko universitāti. 1992. gada 23. aprīlī nodibināja studentu parlamentu, kas ir vecākā studentu pašpārvalde Latvijā. RTU struktūrvienības pamazām pārvietoja uz [[Ķīpsala|Ķīpsalu]], līdz 2021. gada decembrī RTU administrācija kā pēdējā atstāja ēku Kaļķu ielā [[Vecrīga|Vecrīgā]] un pārcēlās uz Ķīpsalu.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/rtu-atstaj-eku-kalku-iela-nama-turpmaka-izmantosana-pagaidam-neskaidra.d?id=53863073 Delfi. RTU atstāj ēku Kaļķu ielā, nama turpmākā izmantošana pagaidām neskaidra]</ref> == Struktūrvienības == {{pamatraksts|Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības}} Universitāte 2017. gadā sastāvēja no 9 fakultātēm, un no 2019. gada tajā studēja 14 383 studenti:<ref>[https://www.rtu.lv/writable/public_files/RTU_strukturvienibas_nov2017_eng.pdf Structure and administration: RTU Structure]</ref> * Arhitektūras fakultāte * Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte * E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultāte * Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultāte * Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte * Būvniecības inženierzinātņu fakultāte * Inženierekonomikas un vadības fakultāte * Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte * Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte [[Attēls:Zunda krastmala starp Paula Valdena un Āzenes ielu.jpg|thumb|Lielākā daļa RTU fakultāšu no dažādām vietām Rīgā ir pārceltas uz RTU studentu pilsētu Ķīpsalā, kuras izbūvēšana jau tika sākta 1960. gados<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/kipsalas-studentu-pilsetina/rtu-vestures-mantojums-kipsala|title=RTU vēstures mantojums Ķīpsalā {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=https://www.rtu.lv|access-date=2021-04-07|language=lv}}</ref>]] Tāpat pastāv [[RTU Rīgas Biznesa skola|Rīgas Biznesa Skola]], BALTECH studiju centrs, Neklātienes un vakara studiju departaments, [[RTU Neorganiskās ķīmijas institūts]], vairākas pētniecības laboratorijas, Vides modelēšanas centrs un Zinātniskā bibliotēka. RTU ir četri reģionālie centri Daugavpilī, Cēsīs, Ventspilī un Liepājā, RTU Olaines Tehnoloģiju koledža, kā arī pārstāvniecība Indijā. 2022. gadā Latvijas valdība pieņēma lēmumu par [[Latvijas Jūras akadēmija]]s (LJA) un [[Liepājas Jūrniecības koledža]]s (LJK) pievienošanu RTU, 2023. gada 23. maijā apstiprināja [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]]s pievienošanu RTU, bet 8. augustā arī [[Liepājas Universitāte]]s pievienošanu Rīgas Tehniskajai universitātei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.08.2023-liepajas-universitati-pievienos-rigas-tehniskajai-universitatei.a519332/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Liepājas Universitāti pievienos Rīgas Tehniskajai universitātei] lsm.lv 2023. gada 8. augustā</ref> == Novērtējums == 2017. gada martā RTU paziņoja, ka ieguvusi pirmo vietu starp universitātēm Latvijā starptautiskajā «''[[U-Multirank]]''» reitingā. Visaugstāk (A līmenī) novērtēta RTU absolventu nodarbinātība. Tāds pats vērtējums piešķirts universitātei par bakalaura programmām angļu valodā, par pašu radītajiem jeb ''spin-off'' uzņēmumiem, par pēcdoktorantūras studiju procesu un radošumu zinātnē.<ref>Starptautiskajā «U-Multirank» reitingā RTU — pirmajā vietā starp universitātēm Latvijā. / [http://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/starptautiskaja-u-multirank-reitinga-rtu---pirmaja-vieta-starp-universitatem-latvija rtu.lv]</ref> RTU ir arī visaugstāk novērtētā Latvijas augstskola «[[Times Higher Education reitings]]» 2020. gada ilgtspējas novērtējumā,<ref>[https://www.timeshighereducation.com/rankings/impact/2020/overall#!/page/0/length/25/sort_by/rank/sort_order/asc/cols/undefined=Impact Rankings 2020]</ref> kas vērtē universitāšu sniegumu ilgtspējīgā attīstībā, Iekļūstot 101.–200. vietā visaugstāk novērtēto augstskolu grupā. Visaugstāk RTU novērtēta kategorijā «Planētas aizsardzība» – šajā jomā 2020. gadā RTU atzīta par 14. labāko pasaulē.<ref>[https://www.rtu.lv/lv/universitate/reitingi=RTU Reitingi]{{Novecojusi saite}}</ref> RTU iekļauta arī tādos citos Eiropas un pasaules līmeņa augstskolu reitingos kā «[[QS pasaules universitāšu reitings]]», «[[Eduniversal]]» un «GreenMetric». == Universitātes rektori == ''Skatīt arī: [[Rīgas Tehniskās universitātes rektoru uzskaitījums]]'' * [[Kristaps Neilands]] (1958—1960) * [[Aleksandrs Mālmeistars]] (1961—1963) * [[Aleksandrs Veiss]] (1963—1985) * [[Egons Lavendelis]] (1985—1999) * [[Ivars Knēts]] (1999—2011) * [[Leonīds Ribickis]] (2011—2023) * [[Tālis Juhna]] <ref>https://lvportals.lv/dienaskartiba/349288-par-rtu-jauno-rektoru-parliecinosi-klust-rtu-zinatnu-prorektors-talis-juhna-2023</ref> (2023—pašlaik) == Ievērojami absolventi == [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehnisko institūtu]] absolvējuši * [[Bruno Abdank-Abakanovičs]] — matemātiķis un elektroinženieris * [[Vladislavs Anderss]] — ģenerālis un valstvīrs * [[Georgs Armitsteds]] — [[inženieris]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks un otrais [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas mērs]] * [[Vilhelms Bokslafs]] — arhitekts, projektējis vairākas Latvijas muižu ēkas un sabiedriskās celtnes Rīgā un Jūrmalā * [[Fridrihs Canders]] — raķešu būves pirmsācējs * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] — sabiedriskais, politiskais darbinieks un pirmais [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] * [[Ignacijs Moscickis]] — Polijas prezidents (1926—1939) * [[Vilhelms Ostvalds]] — [[Nobela prēmija]]s laureāts ķīmijā, mācībspēks (1881—1887) *[[Alfrēds Rozenbergs|Alfreds Rozenbergs]] — [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas]] ideologs * [[Pauls Valdens]] — ķīmiķis, [[Baltijas Tehniskā augstskola|Baltijas Tehniskās augstskolas]] un [[Latvijas Augstskola]]s rektors (1919) == Skatīt arī == * [[Latvijas Jūras akadēmija]] * [[Liepājas Jūrniecības koledža]] * [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]] * [[RTU Rīgas Biznesa skola]] * [[RTU Olaines Tehnoloģiju koledža]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Riga Technical University|Rīgas Tehniskā universitāte}} * [http://www.rtu.lv RTU mājaslapa] * [https://www.timeshighereducation.com/world-university-rankings/riga-technical-university timeshighereducation.com] {{izglītība-aizmetnis}} {{LV augstskolas}} {{Baltijas valstu universitātes}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rīgas Tehniskā universitāte| ]] [[Kategorija:Rīga]] [[Kategorija:Universitātes Latvijā]] 676n6k15jyf3n1cjske5gp8ydg7yeb0 0 27784 4500611 4453198 2026-07-30T19:14:06Z Treisijs 347 4500611 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Angle Symbol.svg|thumb|Leņķa [[simbols]]]] '''Leņķis''' ir [[plakne]]s daļa, ko ierobežo divi [[stars|stari]], kam ir kopīgs sākumpunkts. Šos starus sauc par leņķa malām, bet staru kopējo sākumpunktu — par leņķa [[virsotne (ģeometrija)|virsotni]].<ref>Inese Lude, Jolanta Lapiņa. Matemātika 7. klasei. [[Pētergailis]], 2013. 51. lpp.</ref> Leņķi var definēt arī kā figūru, ko veido sākumpunktā fiksēts stars, kuru griež ap šo [[Punkts (ģeometrija)|punktu]] līdz uzdotajam stāvoklim — tādā gadījumā leņķis ir stara pagrieziena mērs. == Leņķu mērīšana == [[Starptautiskā mērvienību sistēma|SI]] leņķa mērvienība ir [[radiāns]]. Vienu radiānu liels leņķis no [[riņķa līnija]]s (kuras centrs sakrīt ar leņķa virsotni) atšķeļ loku, kura garums ir vienāds ar riņķa līnijas rādiusu. Cita bieži izmantota leņķa mērvienība ir [[leņķa grāds]] un tā daļas — [[leņķa minūte]] un [[leņķa sekunde]]. Viens grāds ir deviņdesmitā daļa no [[taisns leņķis|taisna leņķa]]. == Leņķu iedalījums == Leņķus iedala šauros (0° līdz 89°), [[taisns leņķis|taisnos]] (90°), platos (91° līdz 179°), izstieptos (180°), atvērtos (181° līdz 359°) un pilnos (360°). [[Stereometrija|Stereometrijā]] apskata arī [[telpas leņķis|telpiskus leņķus]]. [[Attēls:Angles with parallel lines.png|thumb|Krustleņķis, kāpšleņķis, blakusleņķis]] == Leņķu īpašības == * Savstarpēji [[krustleņķi]] ir vienādi; * Ja divas paralēlas taisnes krusto trešā, to kāpšļu leņķi ir vienādi; * Summa [[blakusleņķi]]em ir 180°;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uzdevumi.lv/p/matematika/7-klase/lenki-un-to-veidi-2100/re-1320e0b3-541e-4658-bb47-12e838181cf9|title=Krustleņķi — teorija. Matemātika, 7. klase.|website=www.uzdevumi.lv|access-date=2023-06-03|language=lv}}</ref> == Skatīt arī == * [[Radiāns]] * [[Taisnleņķa trijstūris]] * [[Trijstūris]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Matemātika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Leņķis| ]] [[Kategorija:Fizikāli lielumi]] [[Kategorija:Ģeometrija]] a6jjhuij4kp8lga8u0bxf5t9k8z5m46 0 28356 4500465 4500281 2026-07-30T12:00:48Z Biafra 13794 /* Notikumi */ +1 4500465 wikitext text/x-wiki '''29. jūlijs''' ir gada 210. diena (211. [[garais gads|garajā gadā]]) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 155 dienas. == Vārda dienas == [[Edmunds]], [[Edžus (personvārds)|Edžus]], [[Vidmants]] == Notikumi == * [[1836. gads]] — [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] atklāta [[Triumfa arka (Parīze)|Triumfa arka]]. * [[1900. gads]]: ** [[Monca|Moncā]] [[Gaetano Breši]] atentātā nogalināja [[Itālija]]s karali [[Umberto I]]; ** [[Viktors Emanuels III]] kļuva par Itālijas karali pēc Umberto I atentāta. * [[1921. gads]] — [[Ādolfs Hitlers]] kļuva par [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacistu partijas]] vadītāju. * [[1938. gads]] — [[Komunarka (poligons)|NKVD Komunarkas poligonā]] [[NKVD "Latviešu operācija"|"Latviešu operācijā"]] nošauts [[Jānis Rudzutaks]], viens no redzamākajiem [[Krievijas PFSR|Padomju Krievijas]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] valsts un [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Komunistiskās partijas]] darbiniekiem. * [[1954. gads]] — pirmo reizi izdota angļu rakstnieka [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Džona Ronalda Rūela Tolkīna]] triloģijas "[[Gredzenu pavēlnieks]]" pirmā grāmata — "[[Gredzenu pavēlnieks: Gredzena brālība (romāns)|Gredzenu pavēlnieks: Gredzena brālība]]". * [[1957. gads]] — dibināta [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra]]. * [[1958. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Dvaits Eizenhauers]] parakstīja "Nacionālo aeronautikas un kosmosa aktu", kas bija par pamatu [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] dibināšanai. * [[1980. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Irānas karogs]]. * [[1981. gads]] — aptuveni 750 miljonu cilvēku auditorija visā pasaulē televīzijā noskatījās [[Čārlzs III Vindzors|Velsas prinča Čārlza]] un lēdijas [[Diāna Spensere|Diānas Spenseres]] kāzas [[Svētā Pāvila katedrāle|Svētā Pāvila katedrālē]] [[Londona|Londonā]]. * [[1982. gads]] — [[Ekvadora]]s pilsētā [[Gvajakila|Gvajakilā]] sākās ceturtais [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos]]. * [[1998. gads]] — [[Grieķija|Grieķijā]] sākās [[1998. gada Pasaules čempionāts basketbolā|trīspadsmitais Pasaules čempionāts basketbolā]]. * [[2001. gads]] — [[Japāna]]s pilsētā [[Fukuoka|Fukuokā]] beidzās devītais Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos. * [[2005. gads]] — astronomi paziņoja par lielākās Saules sistēmas pundurplanētas [[Erīda (pundurplanēta)|Erīda]]s atklāšanu. * [[2010. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Malāvijas karogs]]. == Dzimuši == * [[1793. gads]] — [[Jāns Kollārs]] (''Ján Kollár''), slovāku dzejnieks (miris 1852. gadā) * [[1817. gads]] — [[Ivans Aivazovskis]] (''Иван Айвазовский''), krievu gleznotājs (miris 1900. gadā) * [[1841. gads]] — [[Gerhards Armauers Hansens]] (''Gerhard Armauer Hansen''), norvēģu ārsts (miris 1912. gadā) * [[1874. gads]] — [[Ogists Žirū]] (''Auguste Giroux''), franču regbists (miris 1953. gadā) * [[1883. gads]] — [[Benito Musolīni]] (''Benito Mussolini''), Itālijas politiķis (miris 1945. gadā) * [[1885. gads]] — [[Teda Bara]] (''Theda Bara''), ASV aktrise (mirusi 1955. gadā) * [[1898. gads]] — [[Izidors Rabi]] (''Isidor Rabi''), ASV fiziķis (miris 1988. gadā) * [[1900. gads]]: ** [[Eivinds Junsons]] (''Eyvind Johnson''), zviedru rakstnieks (miris 1976. gadā) ** [[Mihails Tihonravovs]] (''Михаил Тихонравов''), PSRS raķešu un kosmisko aparātu konstruktors (miris 1974. gadā) * [[1905. gads]]: ** [[Klāra Bova]] (''Clara Bow''), amerikāņu aktrise (mirusi 1965. gadā) ** [[Žanis Butkus]], latviešu virsnieks (miris 1999. gadā) ** [[Dāgs Hammaršelds]] (''Dag Hammarskjöld''), ANO ģenerālsekretārs (miris 1961. gadā) * [[1913. gads]] — [[Ērihs Prībke]] (''Erich Priebke''), esesietis (miris 2013. gadā) * [[1927. gads]] — [[Harijs Mulišs]] (''Harry Mulisch''), nīderlandiešu rakstnieks (miris 2010. gadā) * [[1933. gads Latvijā|1933. gads]] — [[Jānis Peniķis]], latviešu politologs (miris 2020. gadā) * [[1936. gads]] — [[Eriks Gaļimovs]] (''Эрик Галимов''), PSRS un Krievijas ģeoķīmiķis (miris 2020. gadā) * [[1941. gads Latvijā|1941. gads]]: ** [[Imants Lancmanis]], latviešu vēsturnieks ** [[Deivids Vorners]] (''David Warner''), angļu aktieris (miris 2022. gadā) * [[1942. gads]] — [[Tonijs Siriko]] (''Tony Sirico''), amerikāņu aktieris (miris 2022. gadā) * [[1945. gads]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), rumāņu futbolists un treneris (miris 2026. gadā) * [[1954. gads]] — [[Igors Krutojs]] (''Игорь Крутой''), krievu komponists un producents * [[1974. gads]] — [[Džošs Rednors]] (''Josh Radnor''), ASV aktieris * [[1979. gads]] — [[Andrē Lakošs]] (''Andre Lakos''), Austrijas hokejists * [[1980. gads]] — [[Fernando Gonsaless]] (''Fernando González''), Čīles tenisists * [[1981. gads]] — [[Fernando Alonso]] (''Fernando Alonso''), Spānijas autosportists * [[1982. gads]] — [[Elisone Meka]] (''Allison Mack''), ASV aktrise, producente un režisore * [[1993. gads]] — [[Ajoze Peress]] (''Ayoze Pérez''), spāņu futbolists * [[2002. gads Latvijā|2002. gads]] — [[Agate Marija Bukša]], latviešu aktrise == Miruši == * [[1095. gads]] — [[Lāslo I Ārpāds]] (''I. László''), Ungārijas karalis (dzimis ap 1045. gadu) * [[1644. gads]] — [[Urbāns VIII]] (''Urbanus VIII''), Romas pāvests (miris 1568. gadā) * [[1808. gads]] — [[Selims III]] (''سليم ثالث''), Osmaņu impērijas sultāns (dzimis 1761. gadā) * [[1833. gads]] — [[Viljams Vilberforss]] (''William Wilberforce''), britu politiķis un filantrops (dzimis 1759. gadā) * [[1844. gads]] — [[Francis Ksavers Volfgangs Mocarts]] (''Franz Xaver Wolfgang Mozart''), austriešu mūziķis (dzimis 1791. gadā) * [[1856. gads]] — [[Roberts Šūmanis]] (''Robert Schumann''), vācu komponists (dzimis 1810. gadā) * [[1890. gads]] — [[Vinsents van Gogs]] (''Vincent van Gogh''), nīderlandiešu gleznotājs (dzimis 1853. gadā) * [[1900. gads]] — [[Umberto I]] (''Umberto I''), Itālijas karalis (dzimis 1844. gadā) * [[1938. gads Latvijā|1938. gads]] — [[Jānis Rudzutaks]], latviešu komunists, PSRS politiķis (dzimis 1887. gadā) * [[1942. gads Latvijā|1942. gads]] — [[Krišjānis Berķis]], latviešu ģenerālis (dzimis 1884. gadā) * [[1947. gads]] — [[Grentlijs Guldings]] (''Grantley Goulding''), britu vieglatlēts (dzimis 1874. gadā) * [[1962. gads]] — [[Ronalds Fišers]] (''Ronald Fisher''), angļu statistiķis un ģenētiķis (dzimis 1890. gadā) * [[1974. gads]] — [[Ērihs Kestners]] (''Erich Kästner''), vācu rakstnieks (dzimis 1899. gadā) * [[1979. gads]] — [[Herberts Markūze]] (''Herbert Marcuse''), Vācijas un ASV filozofs (dzimis 1898. gadā) * [[1983. gads]] — [[Luiss Bunjuels]] (''Luis Buñuel''), Spānijas kinorežisors (dzimis 1900. gadā) * [[1983. gads]] — [[Deivids Nivens]] (''David Niven''), britu aktieris (dzimis 1910. gadā) * [[1984. gads Latvijā|1984. gads]] — [[Jānis Mūrnieks]], latviešu kinooperators (dzimis 1947. gadā) * [[1994. gads]] — [[Dorotija Kraufuta Hodžkina]] (''Dorothy Crowfoot Hodgkin''), angļu bioķīmiķe (dzimusi 1910. gadā) * [[2001. gads]] — [[Edvards Gereks]] (''Edward Gierek''), Polijas līderis (dzimis 1913. gadā) * [[2022. gads Latvijā|2022. gads]] — [[Juris Hartmanis]], latviešu datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) * [[2026. gads]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * ''Ólavsøka'' ([[Fēru Salas]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūlijs]] rdhjnv7gdep6dc48xdqxg1djypxkvud 0 28381 4500481 4377666 2026-07-30T12:34:00Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4500481 wikitext text/x-wiki '''6. novembris''' ir gada 310. diena (311. [[garais gads|garajā gadā]]) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 55 dienas. == Vārda dienas == [[Leo (personvārds)|Leo]], [[Leonarda]], [[Leonards (personvārds)|Leonards]], [[Leons (personvārds)|Leons]], [[Linards (personvārds)|Linards]] == Notikumi == * [[1534. gads]] — dibināta [[Kito]], [[Ekvadora]]s galvaspilsēta. * [[1917. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: [[Kanāda]]s spēkiem ieņemot [[Passendāle|Passendāli]] [[Beļģija|Beļģijā]], beidzās trešā [[kauja pie Ipras]]. * [[1918. gads]] — [[sociālisms|sociālistiski]] noskaņotie zemnieki pasludināja no [[Austroungārija]]s neatkarīgu [[Tarnobžegas republika|Tarnobžegas republiku]] (tagad [[Polija]]s teritorijā). * [[1943. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Sarkanā armija]] ieņēma [[Kijiva|Kijivu]]; [[Vācija|vācieši]] atkāpjoties iznīcināja lielāko daļu vēsturisko celtņu. * [[1954. gads Latvijā|1954. gads]] — [[Latvijas PSR|Latvijā]], [[Rīga|Rīgā]] sāktas regulāras [[televīzija]]s pārraides. * [[1991. gads]] — [[Krievijas Federācijas prezidents]] [[Boriss Jeļcins]] izdeva rīkojumu par kompartijas darbības pārtraukšanu [[Krievija]]s [[federācija (valsts)|Federācijas]] teritorijā. * [[1999. gads]] — [[Austrālija]]s referendumā iedzīvotāji nobalsoja par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] monarha kā valsts galvas statusa saglabāšanu. == Dzimuši == * [[15. gads]] — [[Agripīna Jaunākā]] (''Agrippina minor''), Romas imperatora Klaudija sieva, Nerona māte (mirusi 59. gadā) * [[1494. gads]] — [[Suleimans I]] (سليمان),Osmaņu impērijas sultāns (miris 1566. gadā) * [[1661. gads]] — [[Karloss II]] (''Carlos II''), Spānijas karalis (miris 1700. gadā) * [[1673. gads]] — [[Aleksandrs Menšikovs]] (''Александр Меншиков''), krievu valsts darbinieks (miris 1729. gadā) * [[1814. gads]] — [[Ādolfs Sakss]] (''Adolphe Sax''), beļģu pūšamo instrumentu meistars, saksofona izgudrotājs (miris 1894. gadā) * [[1825. gads]] — [[Šarls Garnjē]] (''Charles Garnier''), franču arhitekts un mākslas zinātnieks (miris 1898. gadā) * [[1835. gads]] — [[Čezāre Lombrozo]] (''Cesare Lombroso''), itāliešu psihiatrs (miris 1909. gadā) * [[1841. gads]] — [[Armāns Faljērs]] (''Armand Fallières''), franču politiķis (miris 1931. gadā) * [[1860. gads]] — [[Ignacijs Jans Paderevskis]] (''Ignacy Jan Paderewski''), poļu pianists un politiķis (miris 1941. gadā) * [[1861. gads]] — [[Džeimss Neismits]] (''James Naismith''), basketbola izgudrotājs (miris 1939. gadā) * [[1874. gads]] — [[Mārtiņš Peniķis]], latviešu virsnieks, ģenerālis (miris 1964. gadā) * [[1880. gads]] — [[Roberts Mūzils]] (''Robert Musil''), austriešu rakstnieks (miris 1942. gadā) * [[1882. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||10|25}}) — [[Kārlis Bļodnieks]], Latvijas dzelzceļa vadītājs (miris 1942. gadā) * [[1925. gads]] — [[Mišels Bukē]] (''Michel Bouquet''), franču teātra un kino aktieris (miris 2022. gadā) * [[1929. gads]] — [[Džūna Skviba]] (''June Squibb''), amerikāņu aktrise * [[1930. gads]] — [[Činua Ačebe]] (''Chinua Achebe''), Nigērijas rakstnieks un dzejnieks (miris 2013. gadā) * [[1946. gads]] — [[Sallija Fīlda]] (''Sally Field''), amerikāņu aktrise * [[1948. gads]] — [[Roberts Hībners]] (''Robert Hübner''), Vācijas šahists (miris 2025. gadā) * [[1972. gads]] — [[Rebeka Romeina]] (''Rebecca Romijn''), amerikāņu aktrise * [[1979. gads]] — [[Lamars Odoms]] (''Lamar Odom''), ASV basketbolists * [[1981. gads]]: ** [[Kaspars Gorkšs]], latviešu futbolists ** [[Skots Mārtins]] (''Scott Martin''), britu rallija stūrmanis ** [[Dana Reizniece]], Latvijas šahiste un politiķe * [[1987. gads]] — [[Ana Ivanoviča]] (''Ана Ивановић''), serbu tenisiste * [[1990. gads]] — [[Andrē Širle]] (''André Schürrle''), vācu futbolists * [[1995. gads]]: ** [[Mama Baldē]] (''Mama Baldé''), Gvinejas-Bisavas futbolists ** [[Andrē Silva]] (''André Silva''), portugāļu futbolists * [[2001. gads]] — [[Likā Ševaljē]] (''Lucas Chevalier''), franču futbolists * [[2002. gads]] — [[Maija Līsija Neilore]] (''Mya-Lecia Naylor''), britu aktrise, dziedātāja un fotomodele (mirusi 2019. gadā) == Miruši == * [[1406. gads]] — [[Inocents VII]] (''Innocentius VII''), Romas pāvests (dzimis 1339. gadā) * [[1612. gads]] — [[Henrijs Frederiks]] (''Henry Frederick''), Velsas princis (dzimis 1594. gadā) * [[1650. gads]] — [[Orānas Villems II]] (''Willem II van Oranje''), Nīderlandes valdnieks (dzimis 1626.. gadā) * [[1672. gads]] — [[Heinrihs Šics]] (''Heinrich Schütz''), vācu komponists (dzimis 1585. gadā) * [[1836. gads]] — [[Karels Hineks Māha]] (''Karel Hynek Mácha''), čehu dzejnieks (dzimis 1810. gadā) * [[1893. gads]] — [[Pēteris Čaikovskis]] (''Пётр Чайкoвский''), krievu komponists (dzimis 1840. gadā) * [[1929. gads]] — [[Makss fon Bādens]] (''Max von Baden''), Vācijas kanclers (dzimis 1867. gadā) * [[1960. gads]] — [[Ērihs Rēders]] (''Erich Raeder''), vācu lieladmirālis (dzimis 1876. gadā) * [[1961. gads]] — [[Harijs Debeks]] (''Harry DeBaecke''), amerikāņu airētājs (dzimis 1879. gadā) * [[1963. gads Latvijā|1963. gads]] — [[Uga Skulme]], latviešu gleznotājs (dzimis 1895. gadā) * [[1991. gads]] — [[Džīna Tīrnija]] (''Gene Tierney''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1920. gadā) * [[1999. gads]] — [[Regina Kazarjana]] (''Ռեգինա Ղազարյան''), armēņu gleznotāja (dzimusi 1915. gadā) * [[2017. gads]] — [[Ričards Gordons]] (''Richard Gordon''), ASV kosmonauts (dzimis 1929. gadā) * [[2021. gads]] — [[Juhims Zvjahiļskis]] (''Юхим Звягiльский''), Ukrainas politiķis (dzimis 1933. gadā) * [[2024. gads]] — [[Dorotija Elisone]] (''Dorothy Allison''), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1949. gadā) * [[2025. gads]] — [[Džeimss Votsons]] (''James Watson''), amerikāņu molekulārbiologs (dzimis 1928. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Konstitūcijas diena ([[Dominikāna]] un [[Tadžikistāna]]) * [[Zaļais maršs|Zaļā marša]] diena (''Eid Al Massira Al Khadra'') ([[Maroka]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Novembris]] cwf1m7az8g0n684wguww65i41rdh99n 0 28901 4500614 4436974 2026-07-30T19:15:16Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4500614 wikitext text/x-wiki '''22. novembris''' ir gada 326. diena (327. [[garais gads|garajā gadā]]) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 39 dienas. == Vārda dienas == [[Aldis]], [[Aldris]], [[Alfons]] == Notikumi == * [[1858. gads]] — dibināta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsēta [[Denvera]]. * [[1943. gads]] — [[Libāna]] ieguva neatkarību no [[Francija]]s. * [[1955. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Semeja|Semipalatinskas]] poligonā notika pirmais veiksmīgais padomju [[ūdeņraža bumba]]s izmēģinājums. * [[1963. gads]] — atentātā [[Dalasa|Dalasā]] mira [[ASV prezidents]] [[Džons Kenedijs]]; viceprezidents [[Lindons Džonsons]] kļuva par 36. prezidentu. * [[1975. gads]] — pēc [[Fransisko Franko]] nāves [[Huans Karloss I]] kļuva par [[Spānija]]s karali. * [[1986. gads]] — [[Maiks Taisons]] uzvarēja [[Trevors Berbiks|Trevoru Berbiku]] un kļuva par jaunāko smagsvara čempionu boksa vēsturē. == Dzimuši == * [[1710. gads]] — [[Vilhelms Frīdemans Bahs]] (''Wilhelm Friedemann Bach''), vācu komponists (miris 1784. gadā) * [[1780. gads]] — [[Konradīns Kreicers]] (''Conradin Kreutzer''), vācu komponists (miris 1849. gadā) * [[1867. gads]] — [[Vilhelms Grēners]] (''Wilhelm Groener''), vācu politiķis (miris 1939. gadā) * [[1869. gads]] — [[Andrē Žids]] (''André Gide''), franču rakstnieks (miris 1951. gadā) * [[1873. gads]] — [[Alfrēds Bovermens]] (''Alfred Bowerman''), britu kriketa spēlētājs (miris 1947. gadā) * [[1874. gads]] — [[Ežēns Balme]] (''Eugène Balme''), franču sporta šāvējs (miris 1914. gadā) * [[1875. gads]] — [[Rosko Lokvuds]] (''Roscoe Lockwood''), amerikāņu airētājs, olimpiskais čempions (miris 1960. gadā) * [[1877. gads]] — [[Endre Adi]] (''Ady Endre''), ungāru dzejnieks (miris 1919. gadā) * [[1878. gads]] — [[Mihails Aleksandrovičs (lielkņazs)|Mihails Aleksandrovičs]] (''Михаил Александрович''), Krievijas augstmanis (miris 1918. gadā) * [[1890. gads]] — [[Šarls de Golls]] (''Charles de Gaulle''), Francijas prezidents (miris 1970. gadā) * [[1893. gads]] — [[Lazars Kaganovičs]] (''Лазарь Каганович''), padomju politiķis (miris 1991. gadā) * [[1901. gads]]: ** [[Hosē Leandro Andrade]] (''José Leandro Andrade''), Urugvajas futbolists (miris 1957. gadā) ** [[Hoakins Rodrigo]] (''Joaquín Rodrigo''), spāņu komponists (miris 1999. gadā) * [[1913. gads]] — [[Bendžamins Britens]] (''Benjamin Britten''), angļu komponists (miris 1976. gadā) * [[1922. gads]] — [[Adils Kulijevs]] (''Adil Quliyev'', ''Адиль Кулиев''), azerbaidžāņu izcelsmes Sarkanās armijas lidotājs (miris 1992. gadā) * [[1932. gads]] — [[Roberts Vons]] (''Robert Vaughn''), amerikāņu aktieris (miris 2016. gadā) * [[1940. gads]]: ** [[Terijs Giljams]] (''Terry Gilliam''), britu kinorežisors ** [[Andžejs Žulavskis]] (''Andrzej Żuławski''), poļu kinorežisors (miris 2016. gadā) * [[1946. gads]] — [[Jaroslavs Jevdokimovs]] (''Ярослав Евдокимов''), krievu dziedātājs (miris 2025. gadā) * [[1951. gads]] — [[Lidija Semjonova]] (''Лидия Семёнова''), Ukrainas šahiste (mirusi 2025. gadā) * [[1958. gads]] — [[Džeimija Lī Kērtisa]] (''Jamie Lee Curtis''), ASV kinoaktrise * [[1962. gads]] — [[Viktors Peļevins]] (''Виктор Пелевин''), krievu rakstnieks * [[1965. gads]]: ** [[Einārs Graudiņš]], latviešu politologs ** [[Madss Mikelsens]] (''Mads Mikkelsen''), dāņu aktieris * [[1967. gads]]: ** [[Boriss Bekers]] (''Boris Becker''), vācu tenisists ** [[Marks Rafalo]] (''Mark Ruffalo''), amerikāņu aktieris, kinorežisors, kinoproducents un scenārists * [[1968. gads]]: ** [[Sidse Babeta Knudsena]] (''Sidse Babett Knudsen''), dāņu aktrise ** [[Rasmuss Lerdorfs]] (''Rasmus Lerdorf''), Grenlandē dzimis Kanādas programmētājs * [[1969. gads]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (مرجان ساتراپی), irāņu un franču komiksu autore, kinorežisore un rakstniece (mirusi 2026. gadā) * [[1975. gads]] — [[Jūsaku Maedzava]] (前澤 友作, ''Maezawa Yūsaku''), Japānas uzņēmējs, kosmiskais tūrists * [[1978. gads]] — [[Frānsiss Obikvelu]] (''Francis Obikwelu''), Nigērijas, Portugāles vieglatlēts * [[1984. gads]] — [[Skārleta Džohansone]] (''Scarlett Johansson''), ASV, Dānijas aktrise * [[1986. gads Latvijā|1986. gads]] — [[Igors Birjukovs]], Latvijas hokejists * [[1993. gads]] — [[Adele Egzarkopulosa]] (''Adèle Exarchopoulos''), franču aktrise * [[1994. gads]] — [[Deikars Montgomerijs]] (''Dacre Montgomery''), austrāliešu aktieris == Miruši == * [[1900. gads]] — [[Arturs Salivens]] (''Arthur Sullivan''), angļu komponists (dzimis 1842. gadā) * [[1916. gads]] — [[Džeks Londons]] (''Jack London''), ASV rakstnieks (dzimis 1876. gadā) * [[1941. gads]] — [[Verners Melderss]] (''Werner Mölders''), vācu pilots (dzimis 1913. gadā) * [[1954. gads]] — [[Andrejs Višinskis]] (''Андрей Вышинский''), PSRS jurists un diplomāts (dzimis 1883. gadā) * [[1958. gads Latvijā|1958. gads]] — [[Verners Tepfers]], latviešu ģenerālis (dzimis 1893. gadā) * [[1963. gads]]: ** [[Oldess Hakslijs]] (''Aldous Huxley''), britu rakstnieks (dzimis 1894. gadā) ** [[Džons Kenedijs]] (''John Kennedy''), 35. ASV prezidents (dzimis 1917. gadā) ** [[Klaivs Steiplss Lūiss]] (''Clive Staples Lewis''), britu rakstnieks (dzimis 1898. gadā) * [[1981. gads]] — [[Hanss Ādolfs Krebss]] (''Hans Adolf Krebs''), vācu bioķīmiķis (dzimis 1900. gadā) * [[2020. gads]] — [[Mustafa Nadarevičs]] (''Mustafa Nadarević''), bosniešu aktieris (dzimis 1943. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Neatkarības diena ([[Libāna]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Novembris]] huirqdm24hznu1iq5eyau000pryguoa 0 30317 4500827 3942565 2026-07-31T09:11:04Z Pirags 3757 /* Loma Ulmaņa režīmā */ 4500827 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera''' ir nevalstiska, politiski neitrāla, brīvprātīga [[Latvija]]s uzņēmumu [[organizācija]], kuras mērķis ir veidot [[uzņēmējdarbība]]i labvēlīgu vidi, apzinot un aizstāvot Latvijas uzņēmumu saimnieciskās intereses un realizējot uzņēmējdarbību veicinošus projektus. Tirdzniecības un rūpniecības kamera Latvijā darbojas kopš 1934. gada. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs ir [[Aigars Rostovskis]], valdes priekšsēdētājs — [[Jānis Endziņš]]. 2015. gada janvārī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kļuva par sadarbības partneri ar [[Latvijas - Lielbritānijas Tirdzniecības kamera|Latvijas — Lielbritānijas Tirdzniecības kameru]], tādā veidā nostiprinot pārstāvēšanu Lielbritānijā un lai veicinātu aktīvāku tirdzniecību starp Latvijas un Lielbritānijas uzņēmējiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chamber.lv/lv/jaunumi/ltrk_paplasinas_biznesa_iespejas_latvijas_uznemumiem_lielbritanija-311 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|01|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304222457/http://www.chamber.lv/lv/jaunumi/ltrk_paplasinas_biznesa_iespejas_latvijas_uznemumiem_lielbritanija-311# |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Kārlis Ulmanis Rīgas pilī kopā ar valsts augstāko ierēdņu grupu 1938.jpg|thumb|300px|Valsts un Ministru prezidents [[Kārlis Ulmanis]] Rīgas pilī 1938. gada 11. janvārī kopā ar valsts augstāko ierēdņu grupu. No kreisās puses pirmais — [[Latvijas Hipotēku banka]]s galvenais direktors [[Pauls Ozoliņš]], LTRK vicepriekšsēdētājs kredītu sekcijā [[Jānis Eikerts]], ceturtais - LTRK tirdzniecības sekcijas vadītājs [[Jānis Vēciņš]], Kārlis Ulmanis, LTRK vicepriekšsēdētājs, Latvijas Bankas padomes loceklis (1933—1940) [[Augusts Kuraus]], G. Lagzdiņš.]] Tirdzniecības un rūpniecības kamera bija 1934. gada 21. decembrī ar [[Ulmaņa 5. Ministru kabinets|Ulmaņa valdības]] likumu izveidota organizācija kas no 1935. gada 1. janvāra darbojās [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijas]] pakļautībā. Kameras vadītājs bija [[Andrejs Bērziņš (politiķis)|Andrejs Bērziņš]]. Kameras sākotnējais uzdevums bija pārstāvēt un veicināt tirdzniecības un rūpniecības attīstību valstī. Tā pārstāvēja tirdzniecības un rūpniecības intereses valsts iestādēs, pētīja ekonomisko situāciju, izstrādāja un apsprieda ierosinājumus ekonomikas veicināšanai, deva atsauksmes par likumu, rīkojumu un saistošo noteikumu piemērotību, apkaroja spekulāciju utt. Tirdzniecības un rūpniecības kameras atklāšanas sēde notika 1935. gada 2. februārī [[Rīgas Latviešu biedrība]]s namā piedaloties valdībai, diplomātiskajam korpusam un aicinātajiem viesiem. === Struktūra === Kameru vadīja priekšsēdētājs, prezidijs, finanšu komisija un pilnsapulce. Prezidiju veidoja priekšsēdētājs, 7 vicepriekšsēdētāji, kases pārvaldnieks un Finanšu ministrijas pārstāvis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_rits1934n117%7carticle:DIVL5%7cquery:tirdzniecības%20rūpniecības%20kamera%20likumu%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20likuma%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kamera%20tirdzniecības%7cissueType:P |title=Nodibināta Tirdzniecības-rūpniecības kamera |access-date={{dat|2016|07|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_rits1934n117%7carticle:DIVL5%7cquery:tirdzniecības%20rūpniecības%20kamera%20likumu%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20likuma%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kamera%20tirdzniecības%7cissueType:P }}</ref> 1940. gadā kameru gadā vadīja: priekšsēdētājs Andrejs Bērziņš, priekšsēdētāja vietnieks Jūlijs Ērglis, vicepriekšsēdētāji Pāvils Dreijmanis, Augusts Kuravs, Jānis Ķērpis, Andrejs Lejas-Sauss, Eduards Rozītis, [[Jānis Zalcmanis]], [[Aurēlijs Zēbergs]]. Dibināšanas brīdī kamera dalīta piecās sekcijās: 1. tirdzniecības, 2. rūpniecības, 3. kuģniecības un transporta, 4. kredīta, 5. apdrošināšanas. To veidoja 60 aktīvie locekļi un 60 substitūti. 1936. gadā kamerā izveido arī namsaimnieku un būvnieku sekciju un kameras locekļu skaits tiek palielināts līdz 90, likvidējot substitūtus bet ieviešot 45 kandidātus. 1940. gada 22. februārī kameras locekļu skaits palielināts līdz 120 no kuriem 30 ieceļ Tirdzniecības un rūpniecības ministrs, bet 90 ievēl kameru veidojošas biedrības uz 3 gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_wawe1940n048%7carticle:DIVL20%7cquery:un%20Likumā%20par%20Tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20un%20likumu%20Likuma%20par%20Tirdzniecības%7cissueType:P |title=Pārgrozijumi un papildinājumi Likumā par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru |access-date={{dat|2016|07|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_wawe1940n048%7carticle:DIVL20%7cquery:un%20Likumā%20par%20Tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20un%20likumu%20Likuma%20par%20Tirdzniecības%7cissueType:P }}</ref> Pāreja uz daļēji vēlētu kameru sistēmu bija Ulmaņa ideja par korporatīvas valsts izveidi kurā kameras veidotu pseidoparlamentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_zeba1938n27%7carticle:DIVL156%7cquery:kameru%20likumu%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20un%20likumu%20par%20kameru%7cissueType:P |title=Jaunā Latvijas satversme veidojas |access-date={{dat|2016|07|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_zeba1938n27%7carticle:DIVL156%7cquery:kameru%20likumu%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20un%20likumu%20par%20kameru%7cissueType:P }}</ref> Kameras uzturēšanai tika ieviesta jauna piemaksa pie tirdzniecības-rūpniecības nodokļa 10% apmērā no nodokļa pamatsummas, kas kameras izveidošanas gadā tai deva 150 000 latus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_rits1934n117%7carticle:DIVL176%7cquery:tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameras%20likumu%20kamera%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%7cissueType:P |title=Kāpēc nodibināja tirdzniecības un rūpniecības kameru |access-date={{dat|2016|07|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_rits1934n117%7carticle:DIVL176%7cquery:tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameras%20likumu%20kamera%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%7cissueType:P }}</ref>, taču 1936. gadā kameras budžets jau ir 260 000 lati. 1940. gadam apstiprinātais kameras budžets bija 426 600 lati. === Ulmaņa režīma laikā === Attīstoties Ulmaņa autoritārās diktatūras modelim, kamera ieņēma vietu jaunajā arodkameru sistēmā, kā vienīgā nozares pārstāvniecības organizācija, kas pēc valdības pieprasījuma deva atsauksmes likumu izstrādāšanā. 1936. gada 1. janvārī stājās spēkā jauns likums, kas likvidēja visas līdz šim pastāvējušās uzņēmēju biedrības un paredzēja to iekļaušanu Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, izbeidzot jebkādu no režīma neatkarīgu organizāciju pastāvēšanu. Pilsētās ar 10 000 iedzīvotāju un apriņķu centra pilsētās turpmāk drīkstēja pastāvēt tikai viena tirgotāju un rūpnieku biedrība, vienīgi Rīgā darbojās atsevišķas tirgotāju, rūpnieku un namsaimnieku biedrības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_lkar1936n1%7carticle:DIVL456%7cquery:likums%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20likuma%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%7cissueType:P |title=Jaunais likums par tirdzniecības un rūpniecības kameru |access-date={{dat|2016|07|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_lkar1936n1%7carticle:DIVL456%7cquery:likums%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20likuma%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%7cissueType:P }}</ref> Kā vienīgā legālā nozares organizācija, kamera pārņēma režīma likvidēto uzņēmēju biedrību kustamos un nekustamos īpašumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_rits1936n125%7carticle:DIVL110%7cquery:un%20likumos%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20kameru%20un%7cissueType:P |title=Kas iegūst nekustamo mantu, kurai nav pārvaldes |access-date={{dat|2016|07|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_rits1936n125%7carticle:DIVL110%7cquery:un%20likumos%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20kameru%20un%7cissueType:P }}</ref> Piemēram, ar Iekšlietu ministrijas lēmumu 1936. gada aprīlī likvidēja Rīgas [[Lielā ģilde|lielās ģildes]] biedrību, Ventspils rūpniecības biedrību, Zemgales tirdzniecības savienību un Bauskas rūpniecības biedrību, par to likvidatoru ieceļot Tirdzniecības un rūpniecības kameru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_rits1936n93%7carticle:DIVL208%7cquery:rūpniecības%20un%20rūpniecības%20likumā%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%7cissueType:P |title=Slēgtās organizācijas |access-date={{dat|2016|07|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_rits1936n93%7carticle:DIVL208%7cquery:rūpniecības%20un%20rūpniecības%20likumā%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%7cissueType:P }}</ref> Attīstoties kameru sistēmai, 1940. gada sākumā paziņoja, ka kameru biedrus turpmāk iecels nevis ministrija, bet tos drīkstēs ievēlēt, taču vēlēšanas nenotika [[Latviju okupācija (1940)|Latviju okupācijas]] dēļ. 1940. gada 26. jūnijā okupācijas režīms piespieda atcelt likumu par kameru izveidošanu, tādējādi tās likvidējot. Likumu izsludināja vēl joprojām Valsts Prezidenta amatā esošais Ulmanis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_ceso1940n13%7carticle:DIVL147%7cquery:LIKUMS%20PAR%20LIKUMU%20par%20Tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20kameru%20kameru%20kameru%20un%20kameru%20un%7cissueType:P |title=Likums par Likumu |access-date={{dat|2016|07|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_ceso1940n13%7carticle:DIVL147%7cquery:LIKUMS%20PAR%20LIKUMU%20par%20Tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20kameru%20kameru%20kameru%20un%20kameru%20un%7cissueType:P }}</ref> == Skatīt arī == * [[Baltais nams (Rīga)]] == Ārējās saites == * [http://www.chamber.lv LTRK mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20050828144704/http://www.chamber.lv/ |date={{dat|2005|08|28||bez}} }} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas saimniecība|Tirdzniecības un rūpniecības kamera]] q9ougy66atmez9afwz4zif4w4dv7aqy 4500828 4500827 2026-07-31T09:11:41Z Pirags 3757 /* Ulmaņa režīma laikā */ 4500828 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera''' ir nevalstiska, politiski neitrāla, brīvprātīga [[Latvija]]s uzņēmumu [[organizācija]], kuras mērķis ir veidot [[uzņēmējdarbība]]i labvēlīgu vidi, apzinot un aizstāvot Latvijas uzņēmumu saimnieciskās intereses un realizējot uzņēmējdarbību veicinošus projektus. Tirdzniecības un rūpniecības kamera Latvijā darbojas kopš 1934. gada. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs ir [[Aigars Rostovskis]], valdes priekšsēdētājs — [[Jānis Endziņš]]. 2015. gada janvārī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kļuva par sadarbības partneri ar [[Latvijas - Lielbritānijas Tirdzniecības kamera|Latvijas — Lielbritānijas Tirdzniecības kameru]], tādā veidā nostiprinot pārstāvēšanu Lielbritānijā un lai veicinātu aktīvāku tirdzniecību starp Latvijas un Lielbritānijas uzņēmējiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chamber.lv/lv/jaunumi/ltrk_paplasinas_biznesa_iespejas_latvijas_uznemumiem_lielbritanija-311 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|01|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304222457/http://www.chamber.lv/lv/jaunumi/ltrk_paplasinas_biznesa_iespejas_latvijas_uznemumiem_lielbritanija-311# |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Kārlis Ulmanis Rīgas pilī kopā ar valsts augstāko ierēdņu grupu 1938.jpg|thumb|300px|Valsts un Ministru prezidents [[Kārlis Ulmanis]] Rīgas pilī 1938. gada 11. janvārī kopā ar valsts augstāko ierēdņu grupu. No kreisās puses pirmais — [[Latvijas Hipotēku banka]]s galvenais direktors [[Pauls Ozoliņš]], LTRK vicepriekšsēdētājs kredītu sekcijā [[Jānis Eikerts]], ceturtais - LTRK tirdzniecības sekcijas vadītājs [[Jānis Vēciņš]], Kārlis Ulmanis, LTRK vicepriekšsēdētājs, Latvijas Bankas padomes loceklis (1933—1940) [[Augusts Kuraus]], G. Lagzdiņš.]] Tirdzniecības un rūpniecības kamera bija 1934. gada 21. decembrī ar [[Ulmaņa 5. Ministru kabinets|Ulmaņa valdības]] likumu izveidota organizācija kas no 1935. gada 1. janvāra darbojās [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijas]] pakļautībā. Kameras vadītājs bija [[Andrejs Bērziņš (politiķis)|Andrejs Bērziņš]]. Kameras sākotnējais uzdevums bija pārstāvēt un veicināt tirdzniecības un rūpniecības attīstību valstī. Tā pārstāvēja tirdzniecības un rūpniecības intereses valsts iestādēs, pētīja ekonomisko situāciju, izstrādāja un apsprieda ierosinājumus ekonomikas veicināšanai, deva atsauksmes par likumu, rīkojumu un saistošo noteikumu piemērotību, apkaroja spekulāciju utt. Tirdzniecības un rūpniecības kameras atklāšanas sēde notika 1935. gada 2. februārī [[Rīgas Latviešu biedrība]]s namā piedaloties valdībai, diplomātiskajam korpusam un aicinātajiem viesiem. === Struktūra === Kameru vadīja priekšsēdētājs, prezidijs, finanšu komisija un pilnsapulce. Prezidiju veidoja priekšsēdētājs, 7 vicepriekšsēdētāji, kases pārvaldnieks un Finanšu ministrijas pārstāvis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_rits1934n117%7carticle:DIVL5%7cquery:tirdzniecības%20rūpniecības%20kamera%20likumu%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20likuma%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kamera%20tirdzniecības%7cissueType:P |title=Nodibināta Tirdzniecības-rūpniecības kamera |access-date={{dat|2016|07|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_rits1934n117%7carticle:DIVL5%7cquery:tirdzniecības%20rūpniecības%20kamera%20likumu%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20likuma%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kamera%20tirdzniecības%7cissueType:P }}</ref> 1940. gadā kameru gadā vadīja: priekšsēdētājs Andrejs Bērziņš, priekšsēdētāja vietnieks Jūlijs Ērglis, vicepriekšsēdētāji Pāvils Dreijmanis, Augusts Kuravs, Jānis Ķērpis, Andrejs Lejas-Sauss, Eduards Rozītis, [[Jānis Zalcmanis]], [[Aurēlijs Zēbergs]]. Dibināšanas brīdī kamera dalīta piecās sekcijās: 1. tirdzniecības, 2. rūpniecības, 3. kuģniecības un transporta, 4. kredīta, 5. apdrošināšanas. To veidoja 60 aktīvie locekļi un 60 substitūti. 1936. gadā kamerā izveido arī namsaimnieku un būvnieku sekciju un kameras locekļu skaits tiek palielināts līdz 90, likvidējot substitūtus bet ieviešot 45 kandidātus. 1940. gada 22. februārī kameras locekļu skaits palielināts līdz 120 no kuriem 30 ieceļ Tirdzniecības un rūpniecības ministrs, bet 90 ievēl kameru veidojošas biedrības uz 3 gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_wawe1940n048%7carticle:DIVL20%7cquery:un%20Likumā%20par%20Tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20un%20likumu%20Likuma%20par%20Tirdzniecības%7cissueType:P |title=Pārgrozijumi un papildinājumi Likumā par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru |access-date={{dat|2016|07|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_wawe1940n048%7carticle:DIVL20%7cquery:un%20Likumā%20par%20Tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20un%20likumu%20Likuma%20par%20Tirdzniecības%7cissueType:P }}</ref> Pāreja uz daļēji vēlētu kameru sistēmu bija Ulmaņa ideja par korporatīvas valsts izveidi kurā kameras veidotu pseidoparlamentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_zeba1938n27%7carticle:DIVL156%7cquery:kameru%20likumu%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20un%20likumu%20par%20kameru%7cissueType:P |title=Jaunā Latvijas satversme veidojas |access-date={{dat|2016|07|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_zeba1938n27%7carticle:DIVL156%7cquery:kameru%20likumu%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20un%20likumu%20par%20kameru%7cissueType:P }}</ref> Kameras uzturēšanai tika ieviesta jauna piemaksa pie tirdzniecības-rūpniecības nodokļa 10% apmērā no nodokļa pamatsummas, kas kameras izveidošanas gadā tai deva 150 000 latus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_rits1934n117%7carticle:DIVL176%7cquery:tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameras%20likumu%20kamera%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%7cissueType:P |title=Kāpēc nodibināja tirdzniecības un rūpniecības kameru |access-date={{dat|2016|07|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_rits1934n117%7carticle:DIVL176%7cquery:tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameras%20likumu%20kamera%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%7cissueType:P }}</ref>, taču 1936. gadā kameras budžets jau ir 260 000 lati. 1940. gadam apstiprinātais kameras budžets bija 426 600 lati. === Ulmaņa režīma laikā === Attīstoties Ulmaņa autoritārās diktatūras modelim, kamera ieņēma vietu jaunajā arodkameru sistēmā, kā vienīgā nozares pārstāvniecības organizācija, kas pēc valdības pieprasījuma deva atsauksmes likumu izstrādāšanā. 1936. gada 1. janvārī stājās spēkā jauns likums, kas likvidēja visas līdz šim pastāvējušās uzņēmēju biedrības un paredzēja to iekļaušanu Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, izbeidzot jebkādu no režīma neatkarīgu organizāciju pastāvēšanu. Pilsētās ar 10 000 iedzīvotāju un apriņķu centra pilsētās turpmāk drīkstēja pastāvēt tikai viena tirgotāju un rūpnieku biedrība, vienīgi Rīgā darbojās atsevišķas tirgotāju, rūpnieku un namsaimnieku biedrības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_lkar1936n1%7carticle:DIVL456%7cquery:likums%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20likuma%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%7cissueType:P |title=Jaunais likums par tirdzniecības un rūpniecības kameru |access-date={{dat|2016|07|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_lkar1936n1%7carticle:DIVL456%7cquery:likums%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20likuma%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%7cissueType:P }}</ref> Kā vienīgā legālā nozares organizācija, kamera pārņēma režīma likvidēto uzņēmēju biedrību kustamos un nekustamos īpašumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_rits1936n125%7carticle:DIVL110%7cquery:un%20likumos%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20kameru%20un%7cissueType:P |title=Kas iegūst nekustamo mantu, kurai nav pārvaldes |access-date={{dat|2016|07|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_rits1936n125%7carticle:DIVL110%7cquery:un%20likumos%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20kameru%20un%7cissueType:P }}</ref> Piemēram, ar Iekšlietu ministrijas lēmumu 1936. gada aprīlī likvidēja Rīgas [[Lielā ģilde|lielās ģildes]] biedrību, Ventspils rūpniecības biedrību, Zemgales tirdzniecības savienību un Bauskas rūpniecības biedrību, par to likvidatoru ieceļot Tirdzniecības un rūpniecības kameru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_rits1936n93%7carticle:DIVL208%7cquery:rūpniecības%20un%20rūpniecības%20likumā%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%7cissueType:P |title=Slēgtās organizācijas |access-date={{dat|2016|07|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_rits1936n93%7carticle:DIVL208%7cquery:rūpniecības%20un%20rūpniecības%20likumā%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%7cissueType:P }}</ref> Attīstoties kameru sistēmai, 1940. gada sākumā paziņoja, ka kameru biedrus turpmāk iecels nevis ministrija, bet tos drīkstēs ievēlēt, taču vēlēšanas nenotika [[Latvijas okupācija (1940)|Latviju okupācijas]] dēļ. 1940. gada 26. jūnijā okupācijas režīms piespieda atcelt likumu par kameru izveidošanu, tādējādi tās likvidējot. Likumu izsludināja vēl joprojām Valsts Prezidenta amatā esošais Ulmanis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_ceso1940n13%7carticle:DIVL147%7cquery:LIKUMS%20PAR%20LIKUMU%20par%20Tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20kameru%20kameru%20kameru%20un%20kameru%20un%7cissueType:P |title=Likums par Likumu |access-date={{dat|2016|07|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_ceso1940n13%7carticle:DIVL147%7cquery:LIKUMS%20PAR%20LIKUMU%20par%20Tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20kameru%20kameru%20kameru%20un%20kameru%20un%7cissueType:P }}</ref> == Skatīt arī == * [[Baltais nams (Rīga)]] == Ārējās saites == * [http://www.chamber.lv LTRK mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20050828144704/http://www.chamber.lv/ |date={{dat|2005|08|28||bez}} }} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas saimniecība|Tirdzniecības un rūpniecības kamera]] 9e0z9keqiershprn4ztrai3jv5lin9r 4500829 4500828 2026-07-31T09:12:19Z Pirags 3757 /* Ulmaņa režīma laikā */ 4500829 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera''' ir nevalstiska, politiski neitrāla, brīvprātīga [[Latvija]]s uzņēmumu [[organizācija]], kuras mērķis ir veidot [[uzņēmējdarbība]]i labvēlīgu vidi, apzinot un aizstāvot Latvijas uzņēmumu saimnieciskās intereses un realizējot uzņēmējdarbību veicinošus projektus. Tirdzniecības un rūpniecības kamera Latvijā darbojas kopš 1934. gada. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs ir [[Aigars Rostovskis]], valdes priekšsēdētājs — [[Jānis Endziņš]]. 2015. gada janvārī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kļuva par sadarbības partneri ar [[Latvijas - Lielbritānijas Tirdzniecības kamera|Latvijas — Lielbritānijas Tirdzniecības kameru]], tādā veidā nostiprinot pārstāvēšanu Lielbritānijā un lai veicinātu aktīvāku tirdzniecību starp Latvijas un Lielbritānijas uzņēmējiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chamber.lv/lv/jaunumi/ltrk_paplasinas_biznesa_iespejas_latvijas_uznemumiem_lielbritanija-311 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|01|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304222457/http://www.chamber.lv/lv/jaunumi/ltrk_paplasinas_biznesa_iespejas_latvijas_uznemumiem_lielbritanija-311# |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Kārlis Ulmanis Rīgas pilī kopā ar valsts augstāko ierēdņu grupu 1938.jpg|thumb|300px|Valsts un Ministru prezidents [[Kārlis Ulmanis]] Rīgas pilī 1938. gada 11. janvārī kopā ar valsts augstāko ierēdņu grupu. No kreisās puses pirmais — [[Latvijas Hipotēku banka]]s galvenais direktors [[Pauls Ozoliņš]], LTRK vicepriekšsēdētājs kredītu sekcijā [[Jānis Eikerts]], ceturtais - LTRK tirdzniecības sekcijas vadītājs [[Jānis Vēciņš]], Kārlis Ulmanis, LTRK vicepriekšsēdētājs, Latvijas Bankas padomes loceklis (1933—1940) [[Augusts Kuraus]], G. Lagzdiņš.]] Tirdzniecības un rūpniecības kamera bija 1934. gada 21. decembrī ar [[Ulmaņa 5. Ministru kabinets|Ulmaņa valdības]] likumu izveidota organizācija kas no 1935. gada 1. janvāra darbojās [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijas]] pakļautībā. Kameras vadītājs bija [[Andrejs Bērziņš (politiķis)|Andrejs Bērziņš]]. Kameras sākotnējais uzdevums bija pārstāvēt un veicināt tirdzniecības un rūpniecības attīstību valstī. Tā pārstāvēja tirdzniecības un rūpniecības intereses valsts iestādēs, pētīja ekonomisko situāciju, izstrādāja un apsprieda ierosinājumus ekonomikas veicināšanai, deva atsauksmes par likumu, rīkojumu un saistošo noteikumu piemērotību, apkaroja spekulāciju utt. Tirdzniecības un rūpniecības kameras atklāšanas sēde notika 1935. gada 2. februārī [[Rīgas Latviešu biedrība]]s namā piedaloties valdībai, diplomātiskajam korpusam un aicinātajiem viesiem. === Struktūra === Kameru vadīja priekšsēdētājs, prezidijs, finanšu komisija un pilnsapulce. Prezidiju veidoja priekšsēdētājs, 7 vicepriekšsēdētāji, kases pārvaldnieks un Finanšu ministrijas pārstāvis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_rits1934n117%7carticle:DIVL5%7cquery:tirdzniecības%20rūpniecības%20kamera%20likumu%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20likuma%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kamera%20tirdzniecības%7cissueType:P |title=Nodibināta Tirdzniecības-rūpniecības kamera |access-date={{dat|2016|07|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_rits1934n117%7carticle:DIVL5%7cquery:tirdzniecības%20rūpniecības%20kamera%20likumu%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20likuma%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kamera%20tirdzniecības%7cissueType:P }}</ref> 1940. gadā kameru gadā vadīja: priekšsēdētājs Andrejs Bērziņš, priekšsēdētāja vietnieks Jūlijs Ērglis, vicepriekšsēdētāji Pāvils Dreijmanis, Augusts Kuravs, Jānis Ķērpis, Andrejs Lejas-Sauss, Eduards Rozītis, [[Jānis Zalcmanis]], [[Aurēlijs Zēbergs]]. Dibināšanas brīdī kamera dalīta piecās sekcijās: 1. tirdzniecības, 2. rūpniecības, 3. kuģniecības un transporta, 4. kredīta, 5. apdrošināšanas. To veidoja 60 aktīvie locekļi un 60 substitūti. 1936. gadā kamerā izveido arī namsaimnieku un būvnieku sekciju un kameras locekļu skaits tiek palielināts līdz 90, likvidējot substitūtus bet ieviešot 45 kandidātus. 1940. gada 22. februārī kameras locekļu skaits palielināts līdz 120 no kuriem 30 ieceļ Tirdzniecības un rūpniecības ministrs, bet 90 ievēl kameru veidojošas biedrības uz 3 gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_wawe1940n048%7carticle:DIVL20%7cquery:un%20Likumā%20par%20Tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20un%20likumu%20Likuma%20par%20Tirdzniecības%7cissueType:P |title=Pārgrozijumi un papildinājumi Likumā par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru |access-date={{dat|2016|07|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_wawe1940n048%7carticle:DIVL20%7cquery:un%20Likumā%20par%20Tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20un%20likumu%20Likuma%20par%20Tirdzniecības%7cissueType:P }}</ref> Pāreja uz daļēji vēlētu kameru sistēmu bija Ulmaņa ideja par korporatīvas valsts izveidi kurā kameras veidotu pseidoparlamentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_zeba1938n27%7carticle:DIVL156%7cquery:kameru%20likumu%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20un%20likumu%20par%20kameru%7cissueType:P |title=Jaunā Latvijas satversme veidojas |access-date={{dat|2016|07|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_zeba1938n27%7carticle:DIVL156%7cquery:kameru%20likumu%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20un%20likumu%20par%20kameru%7cissueType:P }}</ref> Kameras uzturēšanai tika ieviesta jauna piemaksa pie tirdzniecības-rūpniecības nodokļa 10% apmērā no nodokļa pamatsummas, kas kameras izveidošanas gadā tai deva 150 000 latus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_rits1934n117%7carticle:DIVL176%7cquery:tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameras%20likumu%20kamera%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%7cissueType:P |title=Kāpēc nodibināja tirdzniecības un rūpniecības kameru |access-date={{dat|2016|07|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_rits1934n117%7carticle:DIVL176%7cquery:tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameras%20likumu%20kamera%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%7cissueType:P }}</ref>, taču 1936. gadā kameras budžets jau ir 260 000 lati. 1940. gadam apstiprinātais kameras budžets bija 426 600 lati. === Ulmaņa režīma laikā === Attīstoties Ulmaņa autoritārās diktatūras modelim, kamera ieņēma vietu jaunajā arodkameru sistēmā, kā vienīgā nozares pārstāvniecības organizācija, kas pēc valdības pieprasījuma deva atsauksmes likumu izstrādāšanā. 1936. gada 1. janvārī stājās spēkā jauns likums, kas likvidēja visas līdz šim pastāvējušās uzņēmēju biedrības un paredzēja to iekļaušanu Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, izbeidzot jebkādu no režīma neatkarīgu organizāciju pastāvēšanu. Pilsētās ar 10 000 iedzīvotāju un apriņķu centra pilsētās turpmāk drīkstēja pastāvēt tikai viena tirgotāju un rūpnieku biedrība, vienīgi Rīgā darbojās atsevišķas tirgotāju, rūpnieku un namsaimnieku biedrības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_lkar1936n1%7carticle:DIVL456%7cquery:likums%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20likuma%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%7cissueType:P |title=Jaunais likums par tirdzniecības un rūpniecības kameru |access-date={{dat|2016|07|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_lkar1936n1%7carticle:DIVL456%7cquery:likums%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20likuma%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%7cissueType:P }}</ref> Kā vienīgā legālā nozares organizācija, kamera pārņēma režīma likvidēto uzņēmēju biedrību kustamos un nekustamos īpašumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_rits1936n125%7carticle:DIVL110%7cquery:un%20likumos%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20kameru%20un%7cissueType:P |title=Kas iegūst nekustamo mantu, kurai nav pārvaldes |access-date={{dat|2016|07|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_rits1936n125%7carticle:DIVL110%7cquery:un%20likumos%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20kameru%20un%7cissueType:P }}</ref> Piemēram, ar Iekšlietu ministrijas lēmumu 1936. gada aprīlī likvidēja Rīgas [[Lielā ģilde|lielās ģildes]] biedrību, Ventspils rūpniecības biedrību, Zemgales tirdzniecības savienību un Bauskas rūpniecības biedrību, par to likvidatoru ieceļot Tirdzniecības un rūpniecības kameru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_rits1936n93%7carticle:DIVL208%7cquery:rūpniecības%20un%20rūpniecības%20likumā%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%7cissueType:P |title=Slēgtās organizācijas |access-date={{dat|2016|07|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_rits1936n93%7carticle:DIVL208%7cquery:rūpniecības%20un%20rūpniecības%20likumā%20par%20tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%7cissueType:P }}</ref> Attīstoties kameru sistēmai, 1940. gada sākumā paziņoja, ka kameru biedrus turpmāk iecels nevis ministrija, bet tos drīkstēs ievēlēt, taču vēlēšanas nenotika [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] dēļ. 1940. gada 26. jūnijā okupācijas režīms piespieda atcelt likumu par kameru izveidošanu, tādējādi tās likvidējot. Likumu izsludināja vēl joprojām Valsts Prezidenta amatā esošais Ulmanis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_ceso1940n13%7carticle:DIVL147%7cquery:LIKUMS%20PAR%20LIKUMU%20par%20Tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20kameru%20kameru%20kameru%20un%20kameru%20un%7cissueType:P |title=Likums par Likumu |access-date={{dat|2016|07|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_ceso1940n13%7carticle:DIVL147%7cquery:LIKUMS%20PAR%20LIKUMU%20par%20Tirdzniecības%20un%20rūpniecības%20kameru%20kameru%20kameru%20kameru%20un%20kameru%20un%7cissueType:P }}</ref> == Skatīt arī == * [[Baltais nams (Rīga)]] == Ārējās saites == * [http://www.chamber.lv LTRK mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20050828144704/http://www.chamber.lv/ |date={{dat|2005|08|28||bez}} }} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas saimniecība|Tirdzniecības un rūpniecības kamera]] 4vl9jsjtng0dipbmsz175u1d4mfmv9m 0 32502 4500867 4349807 2026-07-31T11:31:08Z Teatrālis 82063 4500867 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Lelde Stumbre | vārds_orig = | attēls = Sociālo un darba lietu komisijas sēde (12923528343).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1952 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 30 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Auce|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = Rīga | pilsonība = | tautība = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = dramaturģe | rakstīšanas valoda = | periods = | žanri = dramaturgija | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = "Andersons", "Zīmējumi smiltīs", "Tā, lai var redzēt ceļu", "Sarkanmatainais kalps", "Jānis", "Ipolits". | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Lelde Stumbre''' (dzimusi {{dat|1952|1|30}}) ir latviešu dramaturģe, vairāk nekā 50 lugu autore. 2014. gadā bijusi [[11. Saeima]]s deputāte. == Biogrāfija == Lelde Stumbre dzimusi 1952. gadā žurnālista Ērika Stumbra un muzikoloģes Silvijas Stumbres ģimenē. 1970. gadā beigusi [[Rīgas 5. vidusskola|Rīgas 5. vidusskolu]]. 1969. gadā uzsākusi literāro darbību, sākumā rakstījusi dzeju. Pirmā publikācija 1973. gadā bija dzejoļi jauno dzejnieku krājumā "Acis". Vēlāk pievērsusies dramaturģijai. Pazīstamākās Leldes Stumbres lugas ir “Andersons”, “Zīmējumi smiltīs”, “Tā, lai var redzēt ceļu”, “Sarkanmatainais kalps”, “Jānis”, “Ipolits”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://garamantas.lv/lv/person/25461|title=Lelde Stumbre|publisher=garamantas.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Stumbre 1983. gadā beigusi kursus Maksima Gorkija Literatūras institūtā. 1983. gadā kļuva par [[Rakstnieku savienība]]s biedri. Kopš 1999. gada ir Dramaturgu ģildē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.makslinieki.lv/profile/300/|title=Lelde Stumbre|publisher=www.makslinieki.lv|access-date={{dat|2018|08|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190504011945/http://www.makslinieki.lv/profile/300|archivedate={{dat|2019|05|04||bez}}}}</ref> 2014. gadā Stumbre bijusi [[11. Saeima]]s deputāte, pildot deputāta pienākumus uz laiku, kamēr ministra pienākumus pilda deputāti, kuri ievēlēti no partijas [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima11_DepWeb_Public.nsf//0/18ED2A28B6F4C44AC22579100046C62C?OpenDocument&lang=LV|title= Lelde Stumbre|publisher=titania.saeima.lv}}</ref> == Bibliogrāfija == * Pirmā nozīmīgā publikācija — dzejoļu kopa jauno dzejnieku dzejoļu krājumā «Acis» (1973) * Luga «Andersons» («Karogs», 1979, 4) * «Zīmējumi smiltīs» (grāmata 1982, abas teātrī iestudētas arī ar nosaukumu «Andersons un Millers» 1982) * «Ipolits», «Bērni» (abas teātrī ar nosaukumu «Klusā daba, lai var redzēt ceļu», Maskavā 1982, Latvijā 1990, grāmata 1989) * «Gaidīt» (radioteātrī 1979, teātrī Ungārijā 1983, Latvijā 1986) * «Jānis» (teātrī 1984) * «Sarkanmatainais kalps» (grāmatā un teātrī 1987; abas ekranizētas ar nosaukumu «[[Dīvainā mēnessgaisma]]» 1987) * «Nākošpavasar» (teātrī 1988, grāmatā 1989) * «Liels, spoži sarkans autobuss» (TV teātrī 1989) * «Kuģītis miglā» (teātrī 1988; abas grāmatā 1989) * Luga «Kronis» (periodikā un teātrī 1989, grāmatā 2000) * «Roze» (periodikā 1991, teātrī 1992) * «Suns» (teātrī 1992), ciklā «Deviņas īsas lugas» (TV teātrī daļēji 1992, periodikā daļēji 1993, grāmatā 2000) * «Slepkava un slepkava» (periodikā 1994, teātrī ar nosaukumu «Mīla — jā, mīla — nē» 1998, grāmatā 2000) * «Spalvas» (grāmatā un teātrī 1995) * «Svešinieki šeit» (teātrī 1995, periodikā 1996) * „Dancoju, spēlēju» (periodikā 1997) * «Aktieri» (periodikā 1999; visas trīs grāmatā 2000) * «Vasaras ainava» (radioteātrī 1981) * «Ziediņi» (teātrī 1986) * «Loto» (periodikā 1991) * «Divi forši suņi» (teātrī 1994) * «Zvaigznes diena» (periodikā 1998) * «Klasīte» (periodikā 2000) * «Persijs Dievišķīgais» (grāmatā 2000) * Lugu izlase «Kronis» (2000) * «Sunītis» (2005) == Literatūra == * Latviešu rakstnieku portreti : 70.-90. gadi : par rakstniekiem un literatūru : rakstu krājums / Jānis Jurkāns, Lelde Stumbre, Pēteris Brūveris, [[Andra Neiburga]], Jānis Einfelds, Guntis Berelis. Rīga : Zvaigzne ABC, [1998]. 127, [1] lpp. : portr. {{ISBN|9984-17-071-3}}. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20180801090557/https://stumbrelugas.wordpress.com/ Leldes Stumbres lugu vietne] * [https://www.filmas.lv/person/1060/ Lelde Stumbre] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920052841/https://www.filmas.lv/person/1060/ |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} filmas.lv * {{IMDB|1086654}} * [https://izrades.lv/persona/lelde-stumbre-7732 Lelde Stumbre] izrades.lv {{11. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Stumbre, Lelde}} [[Kategorija:1952. gadā dzimušie]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas dramaturgi]] [[Kategorija:Dramaturgi]] 0ohrcwxxs2lbenba4x06zl865jjgfk0 0 38840 4500641 4223981 2026-07-30T20:27:11Z Fippe 46753 logo 4500641 wikitext text/x-wiki {{Mazais burts|nginx}} {{Programmatūras infokaste | name = nginx | logo = [[Attēls:nginx logo 2024.svg|220px]] | screenshot = | caption = | author = Igors Sisojevs | developer = Nginx, Inc. | released = {{dat|2004|10|14|}} | latest release version = 1.14.0 | latest release date = {{dat|2018|4|17|}} | latest preview version = | latest preview date = | operating system = [[Unix]], [[Windows]] u.c. | platform = | language = | status = | genre = [[Tīmekļa serveris]] | license = BSD | website = http://www.nginx.org/ http://www.nginx.ru }} '''nginx''' (angliskā izruna "engine X") ir viegls [[tīmekļa serveris]] / [[starpniekserveris]] un [[e-pasts|e-pasta]] ([[IMAP]]/[[POP3]]) starpniekserveris. 2016. gada janvārī nginx tika izmantots 141 443 630 domēnu apkalpošanai, tādējādi ieņemot 15,6% tirgus daļas, atpaliekot tikai no [[Apache HTTP serveris|Apache]] un [[Internet Information Services|Microsoft]] pozīcijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://news.netcraft.com/archives/2016/01/26/january-2016-web-server-survey.html|title= January 2016 Web Server Survey | publisher=netcraft.com|accessdate={{dat|2016|2|16||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Nginx izejas kods tiek izplatīts ar [[BSD licence|BSD]] tipa licences nosacījumiem. Sākotnēji nginx tika izstrādāts Krievijā, lai spētu apkalpot dažādas augstas noslodzes tīmekļa lapas. == HTTP servera funkcionalitāte == * Statisku failu servēšana, automātiska direktorija satura ģenerēšana * Starpniekserveris (proxy) * SSL atbalsts * DNS un IP tipa virtuālie serveri * [[FLV]] plūsmošana == E-pasta starpniekservera funkcionalitāte == * POP3 un IMAP proxy serveris * STARTTLS atbalsts * SSL stbalsts Nginx darbojas uz [[UNIX]], [[Linux]], [[OpenBSD]], [[NetBSD]], [[FreeBSD]], [[Mac OS X]] un [[Solaris]] operētājsistēmām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * http://www.nginx.org/ * [https://web.archive.org/web/20070628211146/http://wiki.codemongers.com/Nginx Nginx wiki] [[Kategorija:Brīvā un atvērtā pirmkoda programmatūra]] [[Kategorija:Tīmekļa serveri]] l2zmiy7wvcme1p9uc7ft037epd570jc 0 40867 4500771 4186873 2026-07-31T06:25:44Z Pirags 3757 /* Sekas */ 4500771 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Krimas karš | partof = [[Krievu—turku kari]] | image = [[Attēls:Malakhov1.jpg|300px]] | caption = Franca Roboda panorāmas gleznojuma „Sevastopoles aplenkums” (1904) fragments. | date = 1853. gada 16. oktobris—1856. gada 30. marts | place = [[Krima|Krimas pussala]],<br /> [[Balkānu pussala|Balkāni]],<br /> [[Melnā jūra]],<br /> [[Baltijas jūra]],<br /> [[Klusais okeāns]] | casus = | territory = | result = Sabiedroto uzvara, [[Parīzes līgums (1856)|Parīzes līgums]] | combatant1 = Sabiedrotie:<br />{{flaga|Francija}} [[Francijas Otrā impērija]]<br />{{OTA}}<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Lielbritānija|Lielbritānijas impērija]]<br />{{flaga|Itālija|1861}} [[Sardīnijas Karaliste]]<hr />{{flagicon image|Thirdimamateflag.svg|border=no}} [[Ziemeļkaukāza Imamāts]] | combatant2 = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]]<hr /> [[Attēls:State Flag of Greece (1833-1858).svg|20px]] Grieķu brīvprātīgie | commander1 = [[Abdulmedžids I]]<hr />[[Imams Šamils]] | commander2 = [[Nikolajs I]]<br />[[Eduards Totlēbens]] | strength1 = Francija 309 268<br />Osmaņu impērija 165 000<br /> Lielbritānija 107 864<br />Sardīnija 21 000 | strength2 = Krievijas Impērija 324 478 (888 000 mobilizēti)<br />Grieķija 1000 | casualties1 = Francija 135 485<br />Osmaņu impērija 45 400<br />Lielbritānija 40 462<br />Sardīnija 2166<br /> nogalināti, ievainoti un miruši slimību dēļ | casualties2 = 210 000 <br /> nogalināti, ievainoti un miruši slimību dēļ }} {{Krievu-turku kari}} '''Krimas karš''' ([[1853]]—[[1856]]) risinājās starp [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]] un sabiedrotajiem: [[Francija|Franciju]], [[Lielbritānija|Lielbritāniju]], [[Sardīnijas Karaliste|Sardīniju]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. Galvenā karadarbība notika [[Krima|Krimas pussalā]] un Melnajā jūrā, bet atsevišķas operācijas tika īstenotas arī [[Baltijas jūra]]s piekrastē, [[Anatolija|Anatolijā]], [[Kaukāzs|Kaukāzā]], Baltajā jūrā un Klusajā okeānā. == Norise == 1853. gadā Krievijas Impērijas kara flote sagrāva Osmaņu impērijas floti [[Sinopas ils|Sinopas]] piekrastē. 1854. gadā Krimas karā iesaistījās arī Francija un Lielbritānija, vairāk nekā gadu ilga [[Sevastopole]]s aplenkums. Pēc Sevastopoles cietokšņa krišanas sākās miera sarunas, kas beidzās ar [[Parīze]]s līguma noslēgšanu 1856. gada martā. Saskaņā ar miera līgumu Krievijas Impērija nedrīkstēja izveidot kara floti Melnajā jūrā, bet [[Moldāvija]]s un [[Valahija]]s provinces ieguva lielu autonomiju. Krievijā uzsāka vērienīgas reformas un notika demilitarizācija. == Kara raksturojums == Krimas karu uzskata par pirmo „moderno” militāro konfliktu, kurā izmantoja tādas tehnoloģijas un metodes, kas pagrieza militārās nozares attīstību jaunā virzienā.<ref name=royle1>{{Grāmatas atsauce |last=Royle |first=Trevor |title=Crimea: The Great Crimean War, 1854–1856 |date=2000 |publisher=Palgrave Macmillan |isbn=1-4039-6416-5}}</ref> Krimas karā pirmo reizi taktiski tika pielietots [[dzelzceļš]] un [[telegrāfs]], kā arī [[Minjē lode]], kas vairāk bija atbildīga par postošajiem ievainojumiem kaujas laukā. Tāpat Krimas karš bija viens no pirmajiem militārajiem konfliktiem, kura gaita plaši tika atspoguļota rakstiskās liecībās un fotogrāfijās. Kara korespondentu sniegtās ziņas sasniedza visas karā iesaistītās puses, attiecīgi lielāku nozīmi nekā agrāk konflikta norisē spēlēja sabiedrības viedoklis. == Sekas == * Krimas karš noveda pie Krievijas Impērijas finanšu sistēmas sabrukuma, [[Krievijas rublis|Krievijas rubļa]] vērtība samazinājās vairāk nekā divas reizes. Krīze ieilga, 1867. gadā Krievijas Impērija bija spiesta pārdot [[Aļaska|Aļasku]] ASV par 7,2 miljoniem [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. * Krievijas Impērijā sākās ekonomiskās reformas un 1861. gadā notika [[dzimtbūšana]]s atcelšana. * Krimas kara sakāves noveda pie militārajām reformām Krievijā, atcēla 25 gadu militāro dienestu. * 1857. gada 26. janvārī izdeva dekrētu par pirmā impērijas dzelzceļa tīkla izveidi. * 1861. gada 22. novembrī Rīga ieguva brīvās tirdzniecības pilsētas statusu, caur kuru varēja bez muitas nodokļiem eksportēt visas Krievijas impērijā ražotās preces. == Karavadoņi == <gallery> Sultan Abdülmecid - Google Art Project.jpg|[[Abdulmedžids I]] Omer Pascha Litho.jpg|Omers Paša (Mihajlo Latass) Aleksander Iliński.jpg|Iskenders Paša (Antonijs Aleksandrs Iļiņskis) Brocky Károly Kmety György.jpg|Ismails Paša (Ģerģs Kmeti) Maréchal Leroy de Saint-Arnaud.jpg|Аrmāns Žaks Leruā de Senarno Friedrich Wilhelm Rembert von Berg.PNG|[[Frīdrihs fon Bergs]] Eduards Totlēbens.jpg|[[Eduards Totlēbens]] Иван Федорович Паскевич.jpg|[[Ivans Paskevičs]] Ботман - Портрет князя М. Д. Горчакова (1871).jpg|[[Mihails Gorčakovs]] Alexander Sergeyevich Menshikov.jpg|[[Aleksandrs Meņšikovs (1787—1869)]] </gallery> == Kara lielāko kauju hronoloģija == * [[Sinopas kauja]], 1853. gada 30. novembris * [[Silistras aplenkums]], 1854. gada 5. aprīlis — 25. jūnijs * Pirmā [[Bomarsundas kauja]], 1854. gada 21. jūnijā * Otrā [[Bomarsundas kauja]], 1854. gada 15. augusts * [[Petropavlovskas aplenkums]], 1854. gada 30.—31. augusts, Klusā okeāna piekrastē * [[Aļmas kauja]], 1854. gada 20. septembris * [[Sevastopoles aplenkums (1854–1855)|Sevastopoles aplenkums]], 1854. gada 25. septembris līdz 1855. gada 8. septembris * [[Balaklavas kauja]], 1854. gada 25. oktobris (''sk. arī'' [[Vieglās brigādes uzbrukums]] un [[Šaurā sārtā līnija (Balaklavas kauja)|Šaurā sārtā līnija]]) * [[Inkermanas kauja]], 1854. gada 5. novembris * [[Eutorijas kauja]], 1855. gada 17. februāris * [[Černajas kauja]] (arī "Traktiera tilta kauja"), 1855. gada 16. augusts * [[Kinburnas kauja (1855)]], 1855. gada 17. oktobris * [[Jūras karagājiens Azovas jūrā (1855)|Azovas jūras karagājiens]], no 1855. gada maija līdz novembrim * [[Karsas aplenkums]], 1855. gada jūnijs līdz 28. novembris == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:19. gadsimta kari]] [[Kategorija:Kari ar Krieviju]] [[Kategorija:Kari ar Apvienoto Karalisti]] [[Kategorija:Kari ar Franciju]] [[Kategorija:Kari ar Itāliju]] [[Kategorija:Kari ar Osmaņu impēriju]] [[Kategorija:Krievu-osmaņu kari]] [[Kategorija:Kari Eiropā]] [[Kategorija:Krimas vēsture]] nh88pprqu2rkg34pghzfhjy6tixi1u0 4500772 4500771 2026-07-31T06:27:39Z Pirags 3757 /* Sekas */ 4500772 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Krimas karš | partof = [[Krievu—turku kari]] | image = [[Attēls:Malakhov1.jpg|300px]] | caption = Franca Roboda panorāmas gleznojuma „Sevastopoles aplenkums” (1904) fragments. | date = 1853. gada 16. oktobris—1856. gada 30. marts | place = [[Krima|Krimas pussala]],<br /> [[Balkānu pussala|Balkāni]],<br /> [[Melnā jūra]],<br /> [[Baltijas jūra]],<br /> [[Klusais okeāns]] | casus = | territory = | result = Sabiedroto uzvara, [[Parīzes līgums (1856)|Parīzes līgums]] | combatant1 = Sabiedrotie:<br />{{flaga|Francija}} [[Francijas Otrā impērija]]<br />{{OTA}}<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Lielbritānija|Lielbritānijas impērija]]<br />{{flaga|Itālija|1861}} [[Sardīnijas Karaliste]]<hr />{{flagicon image|Thirdimamateflag.svg|border=no}} [[Ziemeļkaukāza Imamāts]] | combatant2 = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]]<hr /> [[Attēls:State Flag of Greece (1833-1858).svg|20px]] Grieķu brīvprātīgie | commander1 = [[Abdulmedžids I]]<hr />[[Imams Šamils]] | commander2 = [[Nikolajs I]]<br />[[Eduards Totlēbens]] | strength1 = Francija 309 268<br />Osmaņu impērija 165 000<br /> Lielbritānija 107 864<br />Sardīnija 21 000 | strength2 = Krievijas Impērija 324 478 (888 000 mobilizēti)<br />Grieķija 1000 | casualties1 = Francija 135 485<br />Osmaņu impērija 45 400<br />Lielbritānija 40 462<br />Sardīnija 2166<br /> nogalināti, ievainoti un miruši slimību dēļ | casualties2 = 210 000 <br /> nogalināti, ievainoti un miruši slimību dēļ }} {{Krievu-turku kari}} '''Krimas karš''' ([[1853]]—[[1856]]) risinājās starp [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]] un sabiedrotajiem: [[Francija|Franciju]], [[Lielbritānija|Lielbritāniju]], [[Sardīnijas Karaliste|Sardīniju]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. Galvenā karadarbība notika [[Krima|Krimas pussalā]] un Melnajā jūrā, bet atsevišķas operācijas tika īstenotas arī [[Baltijas jūra]]s piekrastē, [[Anatolija|Anatolijā]], [[Kaukāzs|Kaukāzā]], Baltajā jūrā un Klusajā okeānā. == Norise == 1853. gadā Krievijas Impērijas kara flote sagrāva Osmaņu impērijas floti [[Sinopas ils|Sinopas]] piekrastē. 1854. gadā Krimas karā iesaistījās arī Francija un Lielbritānija, vairāk nekā gadu ilga [[Sevastopole]]s aplenkums. Pēc Sevastopoles cietokšņa krišanas sākās miera sarunas, kas beidzās ar [[Parīze]]s līguma noslēgšanu 1856. gada martā. Saskaņā ar miera līgumu Krievijas Impērija nedrīkstēja izveidot kara floti Melnajā jūrā, bet [[Moldāvija]]s un [[Valahija]]s provinces ieguva lielu autonomiju. Krievijā uzsāka vērienīgas reformas un notika demilitarizācija. == Kara raksturojums == Krimas karu uzskata par pirmo „moderno” militāro konfliktu, kurā izmantoja tādas tehnoloģijas un metodes, kas pagrieza militārās nozares attīstību jaunā virzienā.<ref name=royle1>{{Grāmatas atsauce |last=Royle |first=Trevor |title=Crimea: The Great Crimean War, 1854–1856 |date=2000 |publisher=Palgrave Macmillan |isbn=1-4039-6416-5}}</ref> Krimas karā pirmo reizi taktiski tika pielietots [[dzelzceļš]] un [[telegrāfs]], kā arī [[Minjē lode]], kas vairāk bija atbildīga par postošajiem ievainojumiem kaujas laukā. Tāpat Krimas karš bija viens no pirmajiem militārajiem konfliktiem, kura gaita plaši tika atspoguļota rakstiskās liecībās un fotogrāfijās. Kara korespondentu sniegtās ziņas sasniedza visas karā iesaistītās puses, attiecīgi lielāku nozīmi nekā agrāk konflikta norisē spēlēja sabiedrības viedoklis. == Sekas == * Krimas karš noveda pie Krievijas Impērijas finanšu sistēmas sabrukuma, [[Krievijas rublis|Krievijas rubļa]] vērtība samazinājās vairāk nekā divas reizes. Krīze ieilga, 1867. gadā Krievijas Impērija bija spiesta pārdot [[Aļaska|Aļasku]] ASV par 7,2 miljoniem [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. * Krievijas Impērijā sākās ekonomiskās reformas un 1861. gadā notika [[dzimtbūšana]]s atcelšana. * Krimas kara sakāves noveda pie militārajām reformām Krievijā, atcēla 25 gadu militāro dienestu. * 1857. gada 26. janvārī izdeva dekrētu par pirmā impērijas dzelzceļa tīkla izveidi. * 1861. gada 22. novembrī [[Rīga]] ieguva brīvās tirdzniecības pilsētas statusu, caur kuru varēja bez muitas nodokļiem eksportēt visas Krievijas impērijā ražotās preces. == Karavadoņi == <gallery> Sultan Abdülmecid - Google Art Project.jpg|[[Abdulmedžids I]] Omer Pascha Litho.jpg|Omers Paša (Mihajlo Latass) Aleksander Iliński.jpg|Iskenders Paša (Antonijs Aleksandrs Iļiņskis) Brocky Károly Kmety György.jpg|Ismails Paša (Ģerģs Kmeti) Maréchal Leroy de Saint-Arnaud.jpg|Аrmāns Žaks Leruā de Senarno Friedrich Wilhelm Rembert von Berg.PNG|[[Frīdrihs fon Bergs]] Eduards Totlēbens.jpg|[[Eduards Totlēbens]] Иван Федорович Паскевич.jpg|[[Ivans Paskevičs]] Ботман - Портрет князя М. Д. Горчакова (1871).jpg|[[Mihails Gorčakovs]] Alexander Sergeyevich Menshikov.jpg|[[Aleksandrs Meņšikovs (1787—1869)]] </gallery> == Kara lielāko kauju hronoloģija == * [[Sinopas kauja]], 1853. gada 30. novembris * [[Silistras aplenkums]], 1854. gada 5. aprīlis — 25. jūnijs * Pirmā [[Bomarsundas kauja]], 1854. gada 21. jūnijā * Otrā [[Bomarsundas kauja]], 1854. gada 15. augusts * [[Petropavlovskas aplenkums]], 1854. gada 30.—31. augusts, Klusā okeāna piekrastē * [[Aļmas kauja]], 1854. gada 20. septembris * [[Sevastopoles aplenkums (1854–1855)|Sevastopoles aplenkums]], 1854. gada 25. septembris līdz 1855. gada 8. septembris * [[Balaklavas kauja]], 1854. gada 25. oktobris (''sk. arī'' [[Vieglās brigādes uzbrukums]] un [[Šaurā sārtā līnija (Balaklavas kauja)|Šaurā sārtā līnija]]) * [[Inkermanas kauja]], 1854. gada 5. novembris * [[Eutorijas kauja]], 1855. gada 17. februāris * [[Černajas kauja]] (arī "Traktiera tilta kauja"), 1855. gada 16. augusts * [[Kinburnas kauja (1855)]], 1855. gada 17. oktobris * [[Jūras karagājiens Azovas jūrā (1855)|Azovas jūras karagājiens]], no 1855. gada maija līdz novembrim * [[Karsas aplenkums]], 1855. gada jūnijs līdz 28. novembris == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:19. gadsimta kari]] [[Kategorija:Kari ar Krieviju]] [[Kategorija:Kari ar Apvienoto Karalisti]] [[Kategorija:Kari ar Franciju]] [[Kategorija:Kari ar Itāliju]] [[Kategorija:Kari ar Osmaņu impēriju]] [[Kategorija:Krievu-osmaņu kari]] [[Kategorija:Kari Eiropā]] [[Kategorija:Krimas vēsture]] mrwo09w9iu660spkxa8rj0zhmzs6p9e 0 42221 4500615 4005243 2026-07-30T19:15:43Z Treisijs 347 4500615 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cylinder geometry.svg|right|thumb|180px|Taisns riņķa cilindrs]] '''Cilindrs''' ({{val|el|κύλινδρος}} ''(kulindros)'' — 'ritulis') ir [[telpiska figūra]], ko ierobežo [[virsma]], kuras punkti atrodas vienādā attālumā no ass un divas paralēlas [[plakne]]s, kas ir perpendikulāras šai asij. Cilindru var definēt arī šādi: tā ir telpiska figūra, kas rodas taisnstūrim rotējot ap vienu no tā malām. Plašākā nozīmē cilindrs ir figūra, kas sastāv no virsmas, kas sastāv no savstarpēji paralēlām [[taisne|taisnēm]], kas iet cauri kādai [[plakne]]s [[līkne]]i. Ja taišņu krustošanās [[leņķis]] ar plakni ir [[taisns leņķis|taisns]], tas ir taisns cilindrs. Ja tas leņķis nav taisns, tas ir slīps cilindrs. Ja līkne ir [[riņķa līnija]] un leņķis ir taisns, tas ir taisns riņķa cilindrs (figūra, kuru parasti saprot ar jēdzienu cilindrs). Ja līkne ir [[elipse]], tas ir eliptiskais cilindrs (izskatās kā no sāniem saspiests riņķa cilindrs). Ja līkne ir lauzta līnija, tas ir [[prizma]]. Ja līkne ir [[parabola]] vai [[hiperbola]], tas ir paraboliskais vai hiperboliskais cilindrs. Tā kā šādas līknes nav noslēgtas, šādiem cilindriem viena puse ir vaļā. == Taisns riņķa cilindrs == Vispārīgā nozīmē cilindrs var būt bezgalīgi garš. Parasti tomēr cilindram ir garums un tas ir attālums starp galu plaknēm, un to apzīmē ar ''h''. Cilindra [[rādiuss|rādiusu]] parasti apzīmē ar ''r''. Cilindra tilpumu V var aprēķināt: :<math>V = \pi r^2 h \,</math> Cilindra virsmas laukums: * Augšējās plaknes (riņķa) laukums: <math>( \pi r^2 )\,</math> + * Apakšējās plaknes (riņķa) laukums: <math>( \pi r^2 )\,</math> + * Sānu virsmas laukums:<math>( 2 \pi r h )\,</math>. Kopā ar augšējo un apakšējo virsmu: :<math>A = 2 \pi r^2 + 2 \pi r h = 2 \pi r ( r + h ).\,</math> Cilindrs, kuram ''h=2r'' ir ar mazāko virsmas laukumu pie dotā tilpuma vai lielāko tilpumu pie dotā virsmas laukuma. == Cilindra šķēlumi == Cilindru šķeļot ar plakni, kas perpendikulāra cilindra asij, iegūst riņķi, kura rādiuss vienāds ar cilindra rādiusu. Cilindru šķeļot ar plakni, kas paralēla cilindra asij, iegūs divas taisnes, attālums starp kurām, atkarīgs no attāluma starp šķeļošo plakni un cilindra asi, kā arī no cilindra rādiusa. Cilindru šķeļot ar jebkuru citu plakni, iegūst elipsi, kuras īsākais rādiuss ir vienāds ar cilindra rādiusu un garākais rādiuss ir atkarīgs no cilindra rādiusa un leņķa starp šķeļošo plakni un cilindra asi. == Skatīt arī == * [[Konuss]] * [[Prizma]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ģeometriski ķermeņi]] bwz0l4l7enfx4v371wm5qk9t320tzkv 0 45935 4500683 4065259 2026-07-30T22:11:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500683 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Marks Rotko | image = Consuelo Kanaga, Mark Rothko, Yorktown Heights, ca. 1949.jpg | imagesize = 250px | caption = 1949. gada portrets | birthname = Markus Rotkovičs | birthdate = {{dat|1903|09|25}} | location = {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Dvinska|3s=Daugavpils|td=Latvija}} | deathdate = {{Miršanas datums un vecums|1970|2|25|1903|9|25}} | deathplace = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | places = | nationality = [[Latvijas ebreji|Latvijas ebrejs]] | field = [[glezniecība]] | training = | movement = [[abstraktais ekspresionisms]] | famous works = | paraksts = | patrons = | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = }} '''Marks Rotko''' ({{val|en|Mark Rothko}}; dzimis '''Markus Rotkovičs''' ({{val|ru|Ма́ркус Ротко́вич}}) {{dat|1903|9|25}} [[Daugavpils|Dvinskā]], [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]], miris {{dat|1970|2|25}} [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) bija [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] izcelsmes amerikāņu [[gleznotājs]], [[abstraktais ekspresionisms|abstraktā ekspresionisma]] un [[krāsu lauku gleznošana]]s aizsācējs. == Dzīvesgājums == [[Attēls:Mark Rothko gravestone.JPG|thumb|Rotko kapakmens]] Dzimis 1903. gadā [[Daugavpils|Daugavpilī]] [[farmaceits|farmaceita]] Jēkaba Rotkoviča un viņa sievas Annas Goldinas ģimenē. Piecu gadu vecumā Markus nosūtīts apgūt [[Talmūds|Talmūda]] pamatus ebreju reliģiskajā sākumskolā. Viņa tēvs, līdzīgi daudziem [[Latvijas ebreji]]em tajā laikā, [[Ebreju vēsture Krievijā|emigrēja uz ASV]]. Markus kopā ar vecāko māsu Sofiju un māti uz laiku vēl palika Daugavpilī un pievienojās tēvam tikai 1913. gadā pēc 12 dienu jūras ceļojuma. Viņa ģimene apmetās uz dzīvi [[Portlenda (Oregona)|Portlendā]] [[Oregona|Oregonas štatā]], kur viņa tēvs drīz vien nomira, atstājot ģimeni bez pastāvīgiem ienākumiem. Jaunā Rotkoviča politiskie uzskati bija kreisi orientēti, viņš ar entuziasmu uztvēra Krievijas [[Oktobra revolūcija|1917. gada revolūciju]]. 1921. gadā viņš iestājās [[Jeila Universitāte|Jeila Universitātē]], taču kritizēja to kā pārāk elitāru un [[rasisms|rasistisku]]. Pēc diviem gadiem pārcēlās uz dzīvi [[Ņujorka|Ņujorkā]], kur ņēma aktierstundas un mācījās pie [[Makss Vēbers (mākslinieks)|Maksa Vēbera]] (''Max Weber'') Mākslas studentu līgā (1924—1927), iepazīstoties ar [[kubisms|kubismu]] un [[Pols Sezans|Pola Sezana]] daiļradi. Lielu ietekmi uz viņu atstāja arī [[vācieši|vācu]] [[sirreālisms|sirreālistu]] [[Makss Ernsts|Maksa Ernsta]] un [[Volfgangs Pālens|Volfganga Pālena]] darbi. 1932. gadā apprecējās ar Edīti Sahari (''Edith Sachar''), 1940. gadā nomainīja uzvārdu uz '''Rotko''' (''Rothko''). 1945. gadā apprecējās otro reizi ar Melu Beistli (''Mell Beistle''), 1950. gadā viņam piedzima meita Keita. 1950. gadā piecus mēnešus pavadīja studiju ceļojumā [[Eiropa|Eiropā]]. 1956. gadā notika pirmā gleznu pārdošana kolekcionāram Dankanam Filipsam, kam sekoja pasūtījums restorāna ''Four Seasons'' izdaiļošanai (1958), [[Hārvarda Universitāte]]s sienas gleznojumiem (1961—1962) un Rotko kapelai [[Hjūstona|Hjūstonā]] (1964). 1963. gadā viņam piedzima dēls Kristofers. 1968. gadā Rotko smagi saslima, kam sekoja šķiršanās no sievas. Nespējot pārvarēt personības krīzi, viņš 1970. gadā izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]]. == Daiļrade == [[Attēls:Mark rothko 1957 no 20.JPG|thumb|Rotko glezna ''1957 # 20'' (1957)]] Marks Rotko bija viens no [[20. gadsimts|20. gadsimta]] nozīmīgākajiem, pasaules slavu ieguvušiem māksliniekiem. Viņš ir viena no centrālajām Amerikas Savienoto Valstu pēckara glezniecības figūrām, kopā ar [[Bārnets Ņūmens|Bārnetu Ņūmenu]] (''Barnett Newman'') un [[Klifords Stills|Klifordu Stillu]] (''Clyfford Still'') pārstāvot t. s. [[Ņujorkas skola]]s [[abstrakcionisms|abstraktā]] [[ekspresionisms|ekspresionisma]] virzienu. Tāpat kā citi viņa paaudzes mākslinieki, Rotko izmēģināja vairākus stilistiskos virzienus, līdz gadsimta vidū nonāca pie sev vien raksturīga stila. [[1920. gadi|1920.]] un [[1930. gadi|30. gados]] viņš uz papīra un audekla radīja simtiem figurālu darbu, attēlojot [[akts|aktus]], [[portrets|portretus]], interjerus ar cilvēku figūrām, lielpilsētu skatus un dabas ainavas. Ap 1940. gadu viņš uzsāka grieķu — romiešu mītu izpēti virknē [[neoklasika]]s gleznu, kurām raksturīgas slāņveida kompozīcijas, līdzīgas romiešu sarkofāgiem un grieķu frīzēm, ar cilvēku, dzīvnieku locekļiem un hibrīdiskām figūrām. Ap 1947. gadu Rotko savā daiļradē izskauda visus tēlainos elementus, savukārt līdz 1950. gadam bija krietni mainījis savu gleznu kompozīciju, pārejot uz taisnstūra formām un samazinot to skaitu uz divām līdz četrām, kā arī izvietojot tās vertikāli uz krāsaina pamata, kas saglabājās kā māksliniekam raksturīgs stils: gleznas, kas atbilst viņa ideālam — "sarežģītas domas vienkārša izteiksme". 1961. gadā [[Ņujorkas Modernās mākslas muzejs]] sarīkoja Marka Rotko personālizstādi, kas bija viņa daiļrades kulminācija, un tā apceļoja lielākās Eiropas pilsētas. 1962. gadā viņš pabeidza sienas gleznojumu sēriju [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitātē]], 1964. gadā uzsāka pasūtījuma darbu — sienas gleznojumus [[Hjūstona]]s kapelā ([[Teksasa]]), kas tika svinīgi atklāta pēc viņa nāves 1971. gadā. == Piemiņas zīme "Veltījums Rotko" == Atzīmējot Marka Rotko simtgadi, {{dat|2003|9|25||bez}} Daugavpilī tika atklāta mākslinieka [[Romualds Gibovskis|Romualda Gibovska]] veidotā piemiņas zīme "Veltījums Rotko". {{citāts|Piemiņas zīme tika uzstādīta gleznainajā [[Daugava]]s krastā, kas ir bijis mākslinieka spilgtāko bērnības iespaidu avots. Tā norāda arī uz Šosejas ielu (tagad [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]]), kur Rotkoviču ģimene dzīvoja no 1892. līdz 1913. gadam. Caur lielo un smago metāla formu var saskatīt debess un upes radošo tukšumu — arvien mainīgo ainavu, — gluži tāpat kā Marka Rotko klasiskajās gleznās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rotkocentrs.lv/rmc/simtgades-svinibas|title=Simtgades svinības|publisher=rotkocentrs.lv|accessdate=2014-02-16|archive-date=2016-03-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20160307145224/http://rotkocentrs.lv/rmc/simtgades-svinibas}}</ref>|Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs}} 2013. gadā [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugavpils cietoksnis|cietokšņa]] arsenāla ēkā, tika atvērts [[Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs|Rotko mākslas centrs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/daugavpili-atklaj-marka-rotko-centru.a55345/|title=Daugavpilī atklāj Marka Rotko centru|website=www.lsm.lv|access-date=2019-01-30|language=lv}}</ref> == Literatūra == * Anna C. Chave: ''Mark Rothko, subjects in abstraction''. Yale University Press, New Haven 1989. {{ISBN|0-300-04178-0}} * Julia Davis: ''Mark Rothko: The Art of Transcendence'', Crescent Moon, Kidderminster 1995. {{ISBN|1-871846-43-9}} * Marc Glimcher: ''The art of Mark Rothko, into an unknown world''. Barrie & Jenkins, London 1992. {{ISBN|0-7126-5265-5}} * James E.B. Breslin: ''Mark Rothko, a biography''. University of Chicago Press, Chicago 1993. {{ISBN|0-226-07405-6}} * Jacob Baal-Teshuva ''Mark Rothko: The pictures like a drama ''. Taschen, Münich, 2007. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20150303003821/http://rotkocentrs.lv/rmc Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs] * [http://www.moma.org/collection/artist.php?artist_id=5047 Marka Rotko darbi Modernās Mākslas Muzejā Ņujorkā] * [http://www.tate.org.uk/modern/exhibitions/markrothko/ Marka Rotko izstāde Tate Modern muzejā Londonā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090513131948/http://www.tate.org.uk/modern/exhibitions/markrothko/ |date={{dat|2009|05|13||bez}} }} * [http://www.guggenheim.org/new-york/collections/collection-online/show-full/bio/?artist_name=Mark%20Rothko&page=1&f=Name&cr=1 Marka Rotko biogrāfija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090228135550/http://www.guggenheim.org/new-york/collections/collection-online/show-full/bio/?artist_name=Mark%20Rothko&page=1&f=Name&cr=1 |date={{dat|2009|02|28||bez}} }} un [http://www.guggenheim.org/new-york/collections/collection-online/show-list/artist/r/?search=Mark%20Rothko darbi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100327231720/http://www.guggenheim.org/new-york/collections/collection-online/show-list/artist/r/?search=Mark%20Rothko |date={{dat|2010|03|27||bez}} }} Gugenheima muzejā Ņujorkā * [https://web.archive.org/web/20080124154431/http://www.nga.gov/feature/rothko/intro1.html Nacionālā mākslas galerija, Vašingtona] * [http://artchive.com/artchive/R/rothko.html Gleznas no Artchive.com] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160701210219/http://www.artchive.com/artchive/R/rothko.html |date={{dat|2016|07|01||bez}} }} * [http://www.cosmopolis.ch/cosmo26/mark_rothko.htm Mark Rothko Biografie und Ausstellungskritik in cosmopolis.ch]{{Novecojusi saite}} {{vāciski}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rotko, Marks}} [[Kategorija:1903. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1970. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV gleznotāji]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Ekspresionisms]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:Pašnāvību veikušie mākslinieki]] 6ewti7w1hqbsaebnwvao5rtxwmweg87 0 51135 4500843 4350210 2026-07-31T10:16:51Z Biafra 13794 pap. 4500843 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Einārs Tupurītis | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1973|12|9}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{LAT}} | dzīvesvieta = {{vieta|ASV|Florida|Orlando}} | garums = | svars = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = vidējās distances | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = Gints Bitītis | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 1.43,90 (1996) | PR1_d = [[800 m]] | PR2 = 2.18,03 {{icon|lr-v}} (1997) | PR2_d = [[1000 m]] | PR3 = 3.04,30 {{icon|lr-v}} (1997) | PR3_d = [[4×400 metru stafete|4x400 m]] | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Einārs Tupurītis''' (dzimis {{dat|1973|12|9}} [[Valka|Valkā]]) ir bijušais latviešu [[vieglatlēts]], skrējējs vidējās distancēs. Bijis Latvijas rekordists [[800 m]], pašlaik divu [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] īpašnieks (1000 m un [[4x400 m]]). == Dzīvesgājums == E. Tupurītis nāk no [[Valka]]s. Sākumā mācījies [[Valkas ģimnāzija|Valkas 1. vidusskolā]], pēc 7. klases mācības turpināja [[Murjāņu sporta internātskola|Murjāņu sporta internātskolā]]. Lai arī sākumā viņa sportiskie rezultāti bija salīdzinoši slikti, regulārie treniņi deva jūtamu izaugsmi. Pēc Murjāņu skolas beigšanas viņš devās mācīties uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur pabeidza [[Vičitas Universitāte|Vičitas Universitāti]]. Mācoties ASV, Einārs Tupurītis turpināja trenēties, un bija divkārtējs ASV studentu čempions 800 m distancē. Tajā laikā viņa labākais rezultāts 800 m distancē telpās bija 1.45,80, kas bija astotais visu laiku labākais rezultāts pasaulē. Tupurīša labākie rezultāti ir [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada Atlantas olimpiskajās spēlēs]] iegūtā 10. vieta, kā arī 6. vieta 1997. gada Pasaules čempionāta telpās un 7. viet 1998. gada Eiropas čempionātā telpāsa. Latvijas izlases sastāvā Einārs kopumā ir startējis 17 sacensībās, un 7 reizes bijis Latvijas čempions. Viņš četras reizes labojis Latvijas rekordu 800 m distancē. 1996. gadā viņš 800 m noskrēja 1.43,90, kas bija Latvijas rekords 10 gadus, līdz 2006. gada vasarā to spēja pārspēt [[Dmitrijs Miļkēvičs]], kurš rekordu laboja par 23 simtdaļām. Vēl E. Tupurītis divas reizes ir labojis Latvijas rekordu 4x400 m stafetē (3.04,30), un 1997. gadā viņš laboja Latvijas rekordu 1000 m distancē (2.18,03). Šie rekordi nav pārspēti. Pēc sportista karjeras beigām E. Tupurītis palika dzīvot ASV, kur, izmantojot iegūto biznesa vadības izglītību, ilgus gad strādājis finanšu sektorā, bet pēc tam attīstījis savu biznesu nekustamo īpašumu jomā. Šobrīd kopā ar ģimeni dzīvo [[Orlando]], Floridā, bet vasarās lielākoties savā Latvijas dzīvesvitā [[Kuldīga|Kuldīgā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Olimpisko spēļu dalībnieks-aizmetnis}} {{Vieglatlēts-aizmetnis}} {{Latvijas sportists-aizmetnis}} {{Latvija 1996 VOS}} {{DEFAULTSORT:Tupurītis, Einārs}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valkā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vieglatlēti]] [[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Vidējo distanču skrējēji]] [[Kategorija:Sprinteri]] 9ujpr4s8unwu8p0ftfm33gdspah440h 4500844 4500843 2026-07-31T10:17:34Z Biafra 13794 +atsauce 4500844 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Einārs Tupurītis | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1973|12|9}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{LAT}} | dzīvesvieta = {{vieta|ASV|Florida|Orlando}} | garums = | svars = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = vidējās distances | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = Gints Bitītis | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 1.43,90 (1996) | PR1_d = [[800 m]] | PR2 = 2.18,03 {{icon|lr-v}} (1997) | PR2_d = [[1000 m]] | PR3 = 3.04,30 {{icon|lr-v}} (1997) | PR3_d = [[4×400 metru stafete|4x400 m]] | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Einārs Tupurītis''' (dzimis {{dat|1973|12|9}} [[Valka|Valkā]]) ir bijušais latviešu [[vieglatlēts]], skrējējs vidējās distancēs. Bijis Latvijas rekordists [[800 m]], pašlaik divu [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] īpašnieks (1000 m un [[4x400 m]]). == Dzīvesgājums == E. Tupurītis nāk no [[Valka]]s. Sākumā mācījies [[Valkas ģimnāzija|Valkas 1. vidusskolā]], pēc 7. klases mācības turpināja [[Murjāņu sporta internātskola|Murjāņu sporta internātskolā]]. Lai arī sākumā viņa sportiskie rezultāti bija salīdzinoši slikti, regulārie treniņi deva jūtamu izaugsmi. Pēc Murjāņu skolas beigšanas viņš devās mācīties uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur pabeidza [[Vičitas Universitāte|Vičitas Universitāti]]. Mācoties ASV, Einārs Tupurītis turpināja trenēties, un bija divkārtējs ASV studentu čempions 800 m distancē. Tajā laikā viņa labākais rezultāts 800 m distancē telpās bija 1.45,80, kas bija astotais visu laiku labākais rezultāts pasaulē. Tupurīša labākie rezultāti ir [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada Atlantas olimpiskajās spēlēs]] iegūtā 10. vieta, kā arī 6. vieta 1997. gada Pasaules čempionāta telpās un 7. viet 1998. gada Eiropas čempionātā telpāsa. Latvijas izlases sastāvā Einārs kopumā ir startējis 17 sacensībās, un 7 reizes bijis Latvijas čempions. Viņš četras reizes labojis Latvijas rekordu 800 m distancē. 1996. gadā viņš 800 m noskrēja 1.43,90, kas bija Latvijas rekords 10 gadus, līdz 2006. gada vasarā to spēja pārspēt [[Dmitrijs Miļkēvičs]], kurš rekordu laboja par 23 simtdaļām. Vēl E. Tupurītis divas reizes ir labojis Latvijas rekordu 4x400 m stafetē (3.04,30), un 1997. gadā viņš laboja Latvijas rekordu 1000 m distancē (2.18,03). Šie rekordi nav pārspēti. Pēc sportista karjeras beigām E. Tupurītis palika dzīvot ASV, kur, izmantojot iegūto biznesa vadības izglītību, ilgus gad strādājis finanšu sektorā, bet pēc tam attīstījis savu biznesu nekustamo īpašumu jomā. Šobrīd kopā ar ģimeni dzīvo [[Orlando]], Floridā, bet vasarās lielākoties savā Latvijas dzīvesvitā [[Kuldīga|Kuldīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportajaunumi.com/uzmini-nu-kas-tas-ir-kadreizeja-latvijas-sporta-slaveniba-ar-maju-florida-dzivokli-kuldiga-un-noskatitu-maju-tobago|title=Uzmini nu – kas tas ir? Kādreizējā Latvijas sporta slavenība ar māju Floridā, dzīvokli Kuldīgā un noskatītu māju Tobāgo|website=sportajaunumi.com|access-date=2026-07-31|language=lv}}</ref> == Atsaucces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Olimpisko spēļu dalībnieks-aizmetnis}} {{Vieglatlēts-aizmetnis}} {{Latvijas sportists-aizmetnis}} {{Latvija 1996 VOS}} {{DEFAULTSORT:Tupurītis, Einārs}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valkā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vieglatlēti]] [[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Vidējo distanču skrējēji]] [[Kategorija:Sprinteri]] 4n774i846c7q15xef3l2r9qsbv24bxz 10 54860 4500838 4495735 2026-07-31T09:32:11Z Biafra 13794 4500838 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = BK Ventspils spēlētāji | rādīt_sastāvu = jā | bg = #ffcd35 | fg = blue | komanda = BK Ventspils | komanda_saite = BK Ventspils | turnīrs = pašreizējais sastāvs | apakša teksts = | list = * 2 [[Artūrs Ausējs|Ausējs]] * 7 [[Renārs Birkāns|Birkāns]] <!-- * 9 [[Amands Urķis|Urķis]] --> * 10 [[Roberts Bērze|Bērze]] * 12 [[Kārlis Šķiliņš|Šķiliņš]] * 15 [[Nikolajs Atanasovs|Atanasovs]] * 23 [[Rihards Teirumnieks|Teirumnieks]] * 30 [[Ronalds Zaķis|Zaķis]] * 31 [[Edvards Mežulis|Mežulis]] * 44 [[Jānis Censonis|Censonis]] * ? [[Aizeja Bārnets|Bārnets]] * ? [[Kristofers Karlsons|Karlsons]] * ? [[Kristens Kazemetss|Kazemetss]] * ? [[Toms Salnājs|Salnājs]] * Galvenais treneris [[Gints Fogels]] * Treneri [[Reinis Gubāts|Gubāts]] * [[Roberts Prūsis|Prūsis]] * [[Edgars Seredjuks|Seredjuks]] }}<noinclude> [[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes|Ventspils]]</noinclude> 5n06hooleq461i59fk60mdbmjeg4xuf 0 55708 4500636 4216151 2026-07-30T20:15:03Z ~2026-42336-92 148522 /* */ 4500636 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | binomial = Senecio vulgaris | autors = L. | attēls = Common Groundsel-first fruits.jpg | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = {{TaksoSaite|Senecio vulgaris|Parastā krustaine}} | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Asterales | rinda_lv = Asteru rinda | dzimta = Asteraceae | dzimta_lv = Kurvjziežu dzimta | ģints = Senecio | ģints_lv = Krustaines | suga = S. vulgaris | suga_lv = Parastā krustaine | kategorijas = nē |sinonīmi={{TaksoSaite|Senecio jacobaea|Jēkaba krustaine}}}} '''Parastā krustaine''' (''Senecio vulgaris''), sinonīms '''Jēkaba krustaine''' (''Senecio jacobaea'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uniprot.org/taxonomy/98722|title=Jacobaea vulgaris (Tansy ragwort) (Senecio jacobaea)|website=www.uniprot.org|access-date=2022-01-29}}</ref> ir viengadīgs, bet konkrētos apstākļos var būt arī daudzgadīgs 10-30 cm augsts [[kurvjziežu dzimta]]s [[lakstaugs]], kurš sastopams [[Eiropa|Eiropā]], tostarp visur [[Latvija|Latvijā]], un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]]. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/senecio-vulgaris-l/|title=parastā krustaine - Senecio vulgaris L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-01-29}}</ref><br />Bieži sastopams laukos, dārzos, mežmalās. [[Sakne]] tieva, vārpstveida. [[Stumbrs]] ir stāvs vai pacils, zarains, svītrains, kails vai ar tīmekļainiem matiņiem. [[Lapas|Lapa]]s izvietotas pamīšus, tās ir vienkāršas, otrādi lancetiskas vai lineāras, līdz 7 cm garas un 2,8 cm platas ar matiņiem. Tās parasti ir spilgti zaļas, plūksnaini daivainas, šķeltas vai dalītas, plūksnas olveida vai trīsstūrainas, mala zobaina, apakšējās lapas ar plati spārnainu kātu, augšējās sēdošas. Zied no maija līdz septembrim. Ziedu kurvīši paīsos kātos samērā blīvā vairogveida ziedkopā zaru galos. Vīkala lapas 21, tās lineāras, smailas, kailas, gaiši zaļas vai olīvzaļas, galotnē tumšas; ārējā [[vīkals|vīkala]] lapas parasti 10, galotnē melnganas. Ziedi gaiši dzelteni. Kausmatiņi vienkārši, balti, zīdaini, augļu laikā gandrīz 3 reizes garāki nekā auglis. Mēlziedu parasti nav vai tie ir īsi. Stobrziedu daudz (60-80). [[Auglis]] - pelēki brūns sēklenis, ar nedaudz matiņiem. Plaši izplatīta nezāle. Augļus izplata vējš. Kausmatiņi, nokļuvuši mitrumā, atdala [[gļotas]], kas palīdz auglim piestiprināties pie zemes. [[Tautas medicīna|Tautas medicīnā]] izmanto ziedošus lakstus, kam piemīt nomierinoša, sāpes remdinoša, pretkrampju, pretiekaisuma, mīkstinoša, dziedinoša iedarbība. Augs ir indīgs un ilgstošs eksponējums rada neatgriezenisku aknu bojājumu.Toksisks kā cilvēkiem, tā dzīvniekiem. [[Attēls:Range map-Senecio vulgaris-world.svg|right|300px|thumb|Parastās krustaines izplatība pasaulē]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Krustaines]] [[Kategorija:Ārstniecības augi]] [[Kategorija:Latvijas flora]] 3vm35htoswg8ll24srkk5dtrao83tof 4500761 4500636 2026-07-31T05:33:47Z Egilus 27634 4500761 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | binomial = Senecio vulgaris | autors = L. | attēls = Common Groundsel-first fruits.jpg | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = {{TaksoSaite|Senecio vulgaris|Parastā krustaine}} | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Asterales | rinda_lv = Asteru rinda | dzimta = Asteraceae | dzimta_lv = Kurvjziežu dzimta | ģints = Senecio | ģints_lv = Krustaines | suga = S. vulgaris | suga_lv = Parastā krustaine | kategorijas = nē |sinonīmi={{TaksoSaite|Senecio jacobaea|Jēkaba krustaine}}}} '''Parastā krustaine''' (''Senecio vulgaris''), sinonīms '''Jēkaba krustaine''' (''Senecio jacobaea'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uniprot.org/taxonomy/98722|title=Jacobaea vulgaris (Tansy ragwort) (Senecio jacobaea)|website=www.uniprot.org|access-date=2022-01-29}}</ref> ir viengadīgs, bet konkrētos apstākļos var būt arī daudzgadīgs 10-30 cm augsts [[kurvjziežu dzimta]]s [[lakstaugs]], kurš sastopams [[Eiropa|Eiropā]], tostarp visur [[Latvija|Latvijā]], un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]]. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/senecio-vulgaris-l/|title=parastā krustaine - Senecio vulgaris L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-01-29}}</ref><br />Bieži sastopams laukos, dārzos, mežmalās. [[Sakne]] tieva, vārpstveida. [[Stumbrs]] ir stāvs vai pacils, zarains, svītrains, kails vai ar tīmekļainiem matiņiem. [[Lapas|Lapa]]s izvietotas pamīšus, tās ir vienkāršas, otrādi lancetiskas vai lineāras, līdz 7 cm garas un 2,8 cm platas ar matiņiem. Tās parasti ir spilgti zaļas, plūksnaini daivainas, šķeltas vai dalītas, plūksnas olveida vai trīsstūrainas, mala zobaina, apakšējās lapas ar plati spārnainu kātu, augšējās sēdošas. Zied no maija līdz septembrim. Ziedu kurvīši paīsos kātos samērā blīvā vairogveida ziedkopā zaru galos. Vīkala lapas 21, tās lineāras, smailas, kailas, gaiši zaļas vai olīvzaļas, galotnē tumšas; ārējā [[vīkals|vīkala]] lapas parasti 10, galotnē melnganas. Ziedi gaiši dzelteni. Kausmatiņi vienkārši, balti, zīdaini, augļu laikā gandrīz 3 reizes garāki nekā auglis. Mēlziedu parasti nav vai tie ir īsi. Stobrziedu daudz (60-80). [[Auglis]] - pelēki brūns sēklenis, ar nedaudz matiņiem. Plaši izplatīta nezāle. Augļus izplata vējš. Kausmatiņi, nokļuvuši mitrumā, atdala [[gļotas]], kas palīdz auglim piestiprināties pie zemes. [[Tautas medicīna|Tautas medicīnā]] izmanto ziedošus lakstus, kam piemīt nomierinoša, sāpes remdinoša, pretkrampju, pretiekaisuma, mīkstinoša, dziedinoša iedarbība. Augs ir indīgs un ilgstoša lietošana rada neatgriezenisku aknu bojājumu.Toksisks gan cilvēkiem, gan mājlopiem. [[Attēls:Range map-Senecio vulgaris-world.svg|right|300px|thumb|Parastās krustaines izplatība pasaulē]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Krustaines]] [[Kategorija:Ārstniecības augi]] [[Kategorija:Latvijas flora]] t9nto2tdukfpsnvf1gjjqw679y1ug3v 0 55821 4500618 4499147 2026-07-30T19:17:06Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1....... 4500618 wikitext text/x-wiki '''4. jūnijs''' ir gada 155. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (156. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 210 dienas. == Vārda dienas == [[Elfrīda]], [[Sindija]], [[Sintija]] == Notikumi == * [[1133. gads]] — par [[Svētās Romas impērijas imperators|Svētās Romas impērijas imperatoru]] kronēts [[Lotārs III Zuplinburgs]]. * [[1840. gads]] — par [[Prūsija]]s karali kļuva [[Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns]]. * [[1920. gads]] — [[Parīze|Parīzē]] noslēgta [[Trianonas vienošanās]] starp [[Antante|Sabiedrotajiem]] un [[Ungārija|Ungāriju]]. * [[1926. gads]] — par [[Polija]]s prezidentu kļuva [[Ignacijs Moscickis]]. * [[1940. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: beidzās [[Denkerkas evakuācija]]. * [[1942. gads]] — Otrais pasaules karš: sākās [[Midveja kauja]] — viena no svarīgākajām jūras kaujām kara gaitā. * [[1943. gads]] — [[Argentīna|Argentīnā]] valsts apvērsumā gāzts prezidents [[Ramons Kastillo]]. * [[1970. gads]] — [[Tonga]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. * [[1979. gads]] — [[Džerijs Rolings]] pārņēma varu [[Gana|Ganā]] pēc valsts apvērsuma. * [[1996. gads]] — ar avāriju beidzās pirmais [[Eiropa]]s [[nesējraķete]]s ''[[Ariane 5]]'' lidojums. * [[1989. gads]]: ** [[Alī Hāmenejī|Alī Hāmeneī]] tika ievēlēts par [[Irāna]]s garīgo vadītāju pēc [[Rūhollāhs Mūsavī Homeinī|ajatollas Homeinī]] nāves; ** [[Ķīna|Ķīnā]], [[Pekina|Pekinā]], [[Tiaņaņmeņa laukums|Tiaņaņmeņa laukumā]] studentu protesti tika [[Protesti Tiaņaņmeņa laukumā|apspiesti]] ar armijas un tanku palīdzību, daudzi cilvēki gāja bojā; ** [[Polija|Polijā]] pirmajās brīvajās pēckara parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Solidaritāte (arodbiedrība)|Solidaritāte]]; ** netālu no [[Ufa]]s [[krievija|Krievijā]] notika bojāta [[dabasgāze]]s vada eksplozija, kad tam garām brauca divi pasažieru vilcieni; bojā gāja 575 cilvēki. * [[1992. gads]]: ** pieņemts pašreizējais [[Kazahstānas karogs]]; ** pieņemts pašreizējais [[Kazahstānas ģerbonis]]. * [[2020. gads]] — par [[Baltkrievija]]s premjerministru kļuva [[Ramans Halovčenka]], nomainot [[Sjarhejs Rumass|Sjarheju Rumasu]]. == Dzimuši == * [[1738. gads]] — [[Džordžs III]] (''George III''), Lielbritānijas un Īrijas karalis (miris 1760. gadā) * [[1854. gads]] — [[Solko van den Bergs]] (''Solko van den Bergh''), nīderlandiešu sporta šāvējs (miris 1916. gadā) * [[1860. gads]] — [[Rožē de Barbarēns]] (''Roger de Barbarin''), franču sporta šāvējs (miris 1925. gadā) * [[1867. gads]] — [[Karls Gustavs Mannerheims]] (''Carl Gustaf Mannerheim''), Somijas prezidents (miris 1951. gadā) * [[1881. gads]] — [[Ernē Šūberts]] (''Schubert Ernő''), ungāru vieglatlēts (miris 1931. gadā) * [[1882. gads]] — [[Jons Bauers]] (''John Bauer''), zviedru gleznotājs (miris 1918. gadā) * [[1907. gads]] — [[Rozalinda Rasela]] (''Rosalind Russell''), amerikāņu aktrise (mirusi 1976. gadā) * [[1929. gads]] — [[Karols Papulijs]] (''Κάρολος Παπούλιας''), Grieķijas prezidents (miris 2021. gadā) * [[1936. gads]] — [[Brūss Derns]] (''Bruce Dern''), amerikāņu aktieris * [[1938. gads Latvijā|1938. gads]] — [[Valdis Jākobsons]], latviešu uzņēmējs (miris 2021. gadā) * [[1946. gads Latvijā|1946. gads]] — [[Juris Rapa]], latviešu tēlnieks (miris 2022. gadā) * [[1952. gads]] — [[Broņislavs Komorovskis]] (''Bronisław Komorowski''), Polijas politiķis * [[1956. gads]] — [[Kīts Deivids]] (''Keith David'') ASV aktieris * [[1961. gads]] — [[Ferencs Ģurčāņs]] (''Gyurcsány Ferenc''), ungāru politiķis * [[1965. gads]] — [[Šenona Volkere]] (''Shannon Walker''), ASV kosmonaute * [[1967. gads]] — [[Šeins Kimbro]] (''Shane Kimbrough''), ASV kosmonauts * [[1971. gads]] ** [[Maiks Lī (politiķis)|Maiks Lī]] (''Mike Lee''), ASV politiķis ** [[Noa Vails]] (''Noah Wyle''), ASV aktieris * [[1975. gads]]: ** [[Rasels Brends]] (''Russell Brand''), angļu komiķis, aktieris, dziedātājs un rakstnieks ** [[Andželīna Džolija]] (''Angelina Jolie''), ASV aktrise * [[1976. gads]] — [[Aleksejs Navaļnijs]] (''Алексей Навальный''), Krievijas jurists un politiķis (miris 2024. gadā) * [[1977. gads]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (miris 2026. gadā) * [[1985. gads]]: ** [[Evans Lisačeks]] (''Evan Lysacek''), ASV daiļslidotājs ** [[Lukašs Podolskis]] (''Lukas Podolski''), Polijā dzimis Vācijas futbolists ** [[Jevgeņijs Ustjugovs]] (''Евгений Устюгов''), krievu biatlonists * [[1991. gads]] — [[Lorenco Insinje]] (''Lorenzo Insigne''), itāļu futbolists * [[1993. gads]] — [[Džonatans Iberdo]] (''Jonathan Huberdeau''), kanādiešu hokejists * [[1998. gads]] — [[Viktors Jēkeress]] (''Viktor Gyökeres''), zviedru futbolists == Miruši == * [[1039. gads]] — [[Konrāds II Salietis|Konrāds II]] (''Konrad II.''), Svētās Romas imperators (dzimis ap 990. gadu) * [[1102. gads]] — [[Vladislavs I Hermanis]] (''Władysław I Herman''), Polijas kņazs (dzimis ap 1042. gadu) * [[1792. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||5|24}}) — [[Jākobs Mihaels Reinholds Lencs]] (''Jakob Michael Reinhold Lenz''), vācbaltiesu dzejnieks (dzimis 1751. gadā) * [[1798. gads]] — [[Džakomo Kazanova]] (''Giacomo Casanova''), itāliešu avantūrists un rakstnieks (dzimis 1725. gadā) * [[1872. gads]] — [[Staņislavs Moņuško]] (''Stanisław Moniuszko''), poļu komponists (dzimis 1819. gadā) * [[1872. gads]] — [[Johans Rūdolfs Torbeke]] (''Johan Rudolph Thorbecke''), nīderlandiešu politiķis (dzimis 1798. gadā) * [[1876. gads]] — [[Abdulazizs]] (عبد العزيز, ''Abdülâziz''), Osmaņu impērijas 32. sultāns (dzimis 1830. gadā) * [[1918. gads]] — [[Čārlzs Fērbenkss]] (''Charles Fairbanks''), ASV viceprezidents (dzimis 1852. gadā) * [[1941. gads]] — [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelms II]] (''Wilhelm II''), Vācijas imperators un Prūsijas karalis (dzimis 1859. gadā) * [[1942. gads]] — [[Reinhards Heidrihs]] (''Reinhard Heydrich''), vācu amatpersona (dzimis 1904. gadā) * [[1945. gads]] — [[Georgs Kaizers]] (''Georg Kaiser''), vācu dramaturgs (dzimis 1878. gadā) * [[1971. gads]] — [[Ģerģs Lukāčs]] (''Lukács György''), ungāru filozofs, literatūrkritiķis un marksisma teorētiķis (dzimis 1885. gadā) * [[1973. gads]] — [[Moriss Renē Frešē]] (''Maurice René Fréchet''), franču matemātiķis (dzimis 1878. gadā) * [[2002. gads]] — [[Fernando Belaunde]] (''Fernando Belaúnde''), Peru prezidents (dzimis 1912. gadā) * [[2012. gads]] — [[Eduards Hiļs]] (''Эдуард Хиль''), krievu dziedātājs (dzimis 1934. gadā) * [[2026. gads]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (مرجان ساتراپی), irāņu un franču komiksu autore, kinorežisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Neatkarības diena ([[Tonga]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūnijs]] 2s3n2wz27extsi0qt3c5tzqoh50o52w 0 58105 4500759 4462102 2026-07-31T05:25:53Z Pirags 3757 /* Augstskolas izveide */ 4500759 wikitext text/x-wiki {{Augstskolas infokaste |nosaukums = Rīgas Politehniskā augstskola |attēla_nos = Polytechnikum zu Riga 1896.jpg |att_izm = |att_apraksts = |moto = |dibin = [[1862]]. gadā |valsts = |valsts_en = |vieta = Kaula nams Elizabetes un Suvorova (tagad — K. Barona) ielas stūrī (1862-1869), vēlāk jaunajā augstskolas ēkā Troņmantnieka bulvārī (tagad — Raiņa bulvārī 19), [[Rīga]] |tips = Privāta augstskola |studenti = Kopā 1862. - 1896. gadā augstskolā mācījās 4941 students |dotācijas = |rektors = |pasniedz = |publik = |asociācijas = |trangs = |arangs = |mlapa = [http://www.rtu.lv/content/view/19/591/lang,lv/] }} '''Rīgas Politehniskā augstskola''' ({{val|de|Polytechnikum zu Riga}}, {{val|ru|Рижское политехническое училище}}) pastāvēja no [[1862]]. līdz [[1896]]. gadam, kad to pārveidoja par [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehnisko institūtu]]. Šajā augstskolā pirmsākumi ir meklējami vairākām [[Latvijas augstskolas|Latvijas augstskolām]], tai skaitā [[Latvijas Universitāte]]i, [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajai universitātei]] un [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]i.<ref>[http://www.lza.lv/ZV/zv021600.htm#4 Rīgas Tehniskajai universitātei — 140] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080226070201/http://www.lza.lv/ZV/zv021600.htm#4 |date={{dat|2008|02|26||bez}} }}, Zinātnes Vēstnesis, {{dat|2002|10|7|N}}: 16 (245), informācija iegūta {{dat|2008|10|10|SK}}</ref> == Augstskolas izveide == [[Vidzemes guberņa]]s augstākās izglītības centrs bija [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitāte]], taču tā negatavoja tehniskos speciālistus. Rīgas biržas komiteja un Rīgas rāte ierosināja veidot Rīgā tehnisko augstskolu, ko atbalstīja Baltijas ģenerālgubernators A.Suvorovs. 1861. gada 16. (28.) maijā Krievijas ķeizars [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] apstiprināja nolikumu par Rīgas Politehnisko augstskolu. 1861. gadā ievēlēja augstskolas Padomi, kurā savus pārstāvjus deleģēja Igaunijas, [[Kurzemes bruņniecība|Kurzemes]], [[Vidzemes bruņniecība|Vidzemes]] un [[Sāmsala]]s bruņniecība, [[Rīgas rāte]], [[Lielā ģilde|Lielā]] un [[Mazā ģilde]], Tallinas pilsēta, Tallinas un [[Rīgas birža]]s. Sākotnēji tā darbojās kā pamatā [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] [[muižniecība]]s uzturēta privātā [[augstskola]]. Augstskolā bija atļauts mācīties jebkuram [[Krievijas Impērija]]s pilsonim (vīrietim), uzsākot mācības bez iestājeksāmeniem. Mācības bija par maksu un notika [[vācu valoda|vāciski]]. == Struktūrvienības == [[Attēls:National Library of Latvia01.JPG|thumb|270px|Pārbūvētā senākā Rīgas Politehnikuma ēka ([[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] 14).]] Rīgas Politehniskā augstskola bija sadalīta nodaļās:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www3.acadlib.lv/greydoc/Zigmundes_disertacija/Zigmunde_lat.doc |title=Alīda Zigmunde. Pedagoģiskā darbība Rīgas Politehnikumā un Rīgas Politehniskajā institūtā (1862-1919) |access-date={{dat|2010|08|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304190529/http://www3.acadlib.lv/greydoc/Zigmundes_disertacija/Zigmunde_lat.doc |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> * Ķīmijas nodaļa (''Chemische Abteilung'', no 1863), dekāni Francis Vēbers (1870—1881), [[Maksimiliāns Glāzenaps]] (1882—1906), * Inženieru nodaļa (''Ingenieur-Abteilung'', no 1863), dekāni Anrī Besārs (1870—1872), Kārlis Vilhelms Riters (l873-1882), Heinrihs Malhers (1882—1902), * Lauksaimniecības nodaļa (''Landwirtschaftliche Abteilung'', no 1863), Kārlis Hēns (1870—1873), Antons Šells (1873—1874), Jegors fon Ziverss (1874—1879), Reinholds Volfs (1879—1885), Georgs Tomss (1886—1902), * Fabrikantu nodaļa (''Fabrikanten-Abteilung'', 1863—1865), * Mehānikas nodaļa (''Mechanische Abteilung'', no 1864), dekāns Kārlis Loviss (1870—1901), * Tirdzniecības nodaļa (''Handelsabteilung'', no 1868), dekāni Gustavs Kons (1870—1872), Frīdrihs Kleinvehters (1872—1875), Kārlis Molls (1876—1877), [[Augusts Līventāls]] (1877—1886), Teodors Grēnbergs (1886—1888), Augusts Līventāls (1888—1900), * Arhitektūras nodaļa (''Architekten-Abteilung'', no 1869), dekāni [[Gustavs Hilbigs]] (1870—1887) un [[Johaness Kohs]] (1887—1905), * Mērniecības nodaļa (''Feldmesserabteilung'', 1869—1888), dekāni Antons Šells (1870—1874), Aleksandrs Beks (1874—1887). Papildus nodaļām augstskolā bija * kopīga bibliotēka ar lasītavu, * Analītiski zinātniskā laboratorija (''Das analytisch-wissenschaftliche Laboratorium'', 1864), * Ķīmiskā izmēģinājumu stacija (''Die chemische Versuchsstation'', 1864), * Lauksaimniecības izmēģinājumu stacija [[Pēternieki (Olaines pagasts)|Pēternieku muižā]] (''Die landwirtschaftliche Versuchsfarm auf dem Gute Peterhof, 1880), * Mehāniskā darbnīca (''Die mechanische Werkstatt'', 1885), * Elektrotehniskā laboratorija (''Das elektrotechnische Laboratorium'', 1887), * Ķīmiski tehnoloģiskā laboratorija (''Das chemisch-technologische Laboratorium'', 1889). == Atrašanās vieta == [[Attēls:Rīgas pilsēta 1865.jpg|thumb|280px|Skats no Doma baznīcas torņa uz tālumā esošo Rīgas Politehnikuma senāko ēku (gaišā ēka augšā vidū aiz [[Vērmanes dārzs|Vērmanes dārza]]) 1865. gadā]] [[Attēls:Riga Polytechnic 1890-1900.jpg|thumb|280px|Rīgas Politehniskās augstskolas jaunā ēka (1869).]] Rīgas Politehniskā augstskola 1862. gadā tika atvērta īrētās telpās Kaula namā Elizabetes un Suvorova (tagad — K. Barona) ielas stūrī. 1866. gadā pēc arhitekta [[Gustavs Hilbigs|Gustava Hilbiga]] (1822-1887) veidotā projekta tika uzsākta speciāli augstskolas vajadzībām paredzētas ēkas celtniecība Troņmantnieka bulvārī (tagad — Raiņa bulvārī 19), kuras pirmais korpuss tika pabeigts 1869. gadā. == Augstskolas direktori == [[Attēls:Oskara Bāra diploms 1874.jpg|thumb|250px|[[Oskars Bārs|Oskara Bāra]] arhitekta diploms (1874).]] * 1862.—1875. [[Ernests Nauks]] (Ernst Nauck, 1819—1875) fizikas, ķīmijas un mineraloģijas profesors; * 1875.—1885. [[Gustavs Kīzerickis]] (Gustav Kieseritzky, 1830—1896) matemātikas profesors; * 1885.—1891. [[Kārlis Augusts Līventāls]] (Carl August Lieventhal, 1844—1900) tautsaimniecības profesors; * 1891.—1896. [[Teodors Grēnbergs]] (Theodor Grönberg, 1845—1910) fizikas profesors. == Profesori == * [[Kārlis Hēns]] (''Hehn'', 1821-1875), lauksaimniecības profesors, pirmais dekāns (1869-1873), * [[Ziversi|Jegors Ziverss]] (''von Sivers'', 1823-1879), lauksaimniecības profesors un dekāns (1874—1879), * [[Gustavs Hilbigs]] (1822–1887), būvniecības profesors (1863-1887), jaunās Politehnikuma ēkas arhitekts, * [[Etjēns Laspeiress]] (''Laspeyres'', 1834—1913), ekonomikas profesors (1866—1869), * [[Antons Šells]] (''Schell'', 1835-1909), tēlojošās ģeometrijas profesors, * [[Augusts Tēplers]] (''Toepler'', 1836–1912), fizikas profesors (1865-1869), * [[Anrī Besārs]] (''Henri Bessard'', 1837-1873), inženierzinātņu profesors (1867-1873) un dekāns, * [[Frīdrihs Kleinvehters]] (''von Kleinwächter'', 1838—1927), ekonomikas profesors (1869—1875), * [[Augusts Mjaskovskis]] (''von Miaskowsky'', 1838-1899), ekonomikas profesors (1868-1873), * [[Kārlis Loviss]] (''Lovis'', 1839–1911), mašīnbūves profesors, * [[Leonīds Ļevickis]] (''Lewicki'', 1840–1907), mašīnbūves profesors (1864-1870), * [[Gustavs Kons]] (''Cohn'', 1840-1919), ekonomikas profesors (1871-1872), * [[Kārlis Molls]] (''Moll''), mašīnbūves profesors (1870—1896), * [[Edmunds Pfūls]] (''Pfuhl'', 1844–1919), mehāniskās tehnoloģijas profesors (1879–1905), * [[Maksimiliāns Glāzenaps]] (1845–1923), ķīmijas tehnoloģijas profesors (1878–1896), * [[Aleksandrs Beks]] (''Beck'', 1847-1926), tēlojošās ģeometrijas profesors (1874-1897), * [[Kārlis Vilhelms Riters]] (''Ritter'', 1847-1906), grafostatistikas un tiltu būves profesors (1873-1882), * [[Heinrihs Malhers]] (''Malcher'', 1848-1927), grafostatistikas un tiltu būves profesors (1877—1902), * [[Gustavs Langs]] (1850-1915), grafostatistikas un tiltu būves profesors (1882-1890), * [[Johaness Kohs]] (''Koch'', 1850—1915), arhitektūras profesors, dekāns (1887—1905), * [[Martins Grīblers]] (''Grübler'', 1851-1935), tehniskās mehānikas profesors (1886–1900), * [[Vilhelms Ostvalds]] (1853—1932), ķīmijas profesors (1881–1887), vēlākais [[Nobela prēmija]]s laureāts. Ar Zviedrijas Zinātņu akadēmijas stipendiju kā viesprofesors Vilhelma Ostvalda Rīgas Politehnikuma ķīmijas laboratorijā 1885. gadā strādāja jonu teorijas pamatlicējs [[Svante Arrēniuss]], * [[Francis Frīdrihs Šindlers]] (''Schindler'', 1854-1937), lauksaimniecības profesors (1888-1903), * [[Engelberts Arnolds]] (1856-1911), elektrotehnikas profesors (1883-1891), * [[Kārlis Mormans]] (''Mohrmann'', 1857—1927), būvniecības profesors (1887–1892) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rtu.lv/content/view/19/591/lang,lv/ Rīgas Tehniskā universitāte: Vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100723190137/http://www.rtu.lv/content/view/19/591/lang,lv/ |date={{dat|2010|07|23||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20071213163142/http://www.lvzs.lv/lat/plzk_materiali/stradins_ref_zinatneRiga800.htm Zinātne Rīgā 800 gados], Jānis Stradiņš, referāts Otrā Pasaules latviešu zinātnieku kongresa plenārsēdē Rīgā {{dat|2001|08|14}} [[Kategorija:Vairs neeksistējošas augstskolas]] [[Kategorija:Augstskolas Rīgā]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskā universitāte|Politehniska augstskola]] 1z56btd0gb6syze9tk47cckcxf8fkze 4500760 4500759 2026-07-31T05:26:30Z Pirags 3757 /* Augstskolas izveide */ 4500760 wikitext text/x-wiki {{Augstskolas infokaste |nosaukums = Rīgas Politehniskā augstskola |attēla_nos = Polytechnikum zu Riga 1896.jpg |att_izm = |att_apraksts = |moto = |dibin = [[1862]]. gadā |valsts = |valsts_en = |vieta = Kaula nams Elizabetes un Suvorova (tagad — K. Barona) ielas stūrī (1862-1869), vēlāk jaunajā augstskolas ēkā Troņmantnieka bulvārī (tagad — Raiņa bulvārī 19), [[Rīga]] |tips = Privāta augstskola |studenti = Kopā 1862. - 1896. gadā augstskolā mācījās 4941 students |dotācijas = |rektors = |pasniedz = |publik = |asociācijas = |trangs = |arangs = |mlapa = [http://www.rtu.lv/content/view/19/591/lang,lv/] }} '''Rīgas Politehniskā augstskola''' ({{val|de|Polytechnikum zu Riga}}, {{val|ru|Рижское политехническое училище}}) pastāvēja no [[1862]]. līdz [[1896]]. gadam, kad to pārveidoja par [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehnisko institūtu]]. Šajā augstskolā pirmsākumi ir meklējami vairākām [[Latvijas augstskolas|Latvijas augstskolām]], tai skaitā [[Latvijas Universitāte]]i, [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajai universitātei]] un [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]i.<ref>[http://www.lza.lv/ZV/zv021600.htm#4 Rīgas Tehniskajai universitātei — 140] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080226070201/http://www.lza.lv/ZV/zv021600.htm#4 |date={{dat|2008|02|26||bez}} }}, Zinātnes Vēstnesis, {{dat|2002|10|7|N}}: 16 (245), informācija iegūta {{dat|2008|10|10|SK}}</ref> == Augstskolas izveide == [[Vidzemes guberņa]]s augstākās izglītības centrs bija [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitāte]], taču tā negatavoja tehniskos speciālistus. Rīgas biržas komiteja un Rīgas rāte ierosināja veidot Rīgā tehnisko augstskolu, ko atbalstīja Baltijas ģenerālgubernators A.Suvorovs. 1861. gada 16. (28.) maijā [[Krievijas impērija]]s ķeizars [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] apstiprināja nolikumu par Rīgas Politehnisko augstskolu. 1861. gadā ievēlēja augstskolas Padomi, kurā savus pārstāvjus deleģēja Igaunijas, [[Kurzemes bruņniecība|Kurzemes]], [[Vidzemes bruņniecība|Vidzemes]] un [[Sāmsala]]s bruņniecība, [[Rīgas rāte]], [[Lielā ģilde|Lielā]] un [[Mazā ģilde]], Tallinas pilsēta, Tallinas un [[Rīgas birža]]s. Sākotnēji tā darbojās kā pamatā [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] [[muižniecība]]s uzturēta privātā [[augstskola]]. Augstskolā bija atļauts mācīties jebkuram [[Krievijas Impērija]]s pilsonim (vīrietim), uzsākot mācības bez iestājeksāmeniem. Mācības bija par maksu un notika [[vācu valoda|vāciski]]. == Struktūrvienības == [[Attēls:National Library of Latvia01.JPG|thumb|270px|Pārbūvētā senākā Rīgas Politehnikuma ēka ([[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] 14).]] Rīgas Politehniskā augstskola bija sadalīta nodaļās:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www3.acadlib.lv/greydoc/Zigmundes_disertacija/Zigmunde_lat.doc |title=Alīda Zigmunde. Pedagoģiskā darbība Rīgas Politehnikumā un Rīgas Politehniskajā institūtā (1862-1919) |access-date={{dat|2010|08|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304190529/http://www3.acadlib.lv/greydoc/Zigmundes_disertacija/Zigmunde_lat.doc |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> * Ķīmijas nodaļa (''Chemische Abteilung'', no 1863), dekāni Francis Vēbers (1870—1881), [[Maksimiliāns Glāzenaps]] (1882—1906), * Inženieru nodaļa (''Ingenieur-Abteilung'', no 1863), dekāni Anrī Besārs (1870—1872), Kārlis Vilhelms Riters (l873-1882), Heinrihs Malhers (1882—1902), * Lauksaimniecības nodaļa (''Landwirtschaftliche Abteilung'', no 1863), Kārlis Hēns (1870—1873), Antons Šells (1873—1874), Jegors fon Ziverss (1874—1879), Reinholds Volfs (1879—1885), Georgs Tomss (1886—1902), * Fabrikantu nodaļa (''Fabrikanten-Abteilung'', 1863—1865), * Mehānikas nodaļa (''Mechanische Abteilung'', no 1864), dekāns Kārlis Loviss (1870—1901), * Tirdzniecības nodaļa (''Handelsabteilung'', no 1868), dekāni Gustavs Kons (1870—1872), Frīdrihs Kleinvehters (1872—1875), Kārlis Molls (1876—1877), [[Augusts Līventāls]] (1877—1886), Teodors Grēnbergs (1886—1888), Augusts Līventāls (1888—1900), * Arhitektūras nodaļa (''Architekten-Abteilung'', no 1869), dekāni [[Gustavs Hilbigs]] (1870—1887) un [[Johaness Kohs]] (1887—1905), * Mērniecības nodaļa (''Feldmesserabteilung'', 1869—1888), dekāni Antons Šells (1870—1874), Aleksandrs Beks (1874—1887). Papildus nodaļām augstskolā bija * kopīga bibliotēka ar lasītavu, * Analītiski zinātniskā laboratorija (''Das analytisch-wissenschaftliche Laboratorium'', 1864), * Ķīmiskā izmēģinājumu stacija (''Die chemische Versuchsstation'', 1864), * Lauksaimniecības izmēģinājumu stacija [[Pēternieki (Olaines pagasts)|Pēternieku muižā]] (''Die landwirtschaftliche Versuchsfarm auf dem Gute Peterhof, 1880), * Mehāniskā darbnīca (''Die mechanische Werkstatt'', 1885), * Elektrotehniskā laboratorija (''Das elektrotechnische Laboratorium'', 1887), * Ķīmiski tehnoloģiskā laboratorija (''Das chemisch-technologische Laboratorium'', 1889). == Atrašanās vieta == [[Attēls:Rīgas pilsēta 1865.jpg|thumb|280px|Skats no Doma baznīcas torņa uz tālumā esošo Rīgas Politehnikuma senāko ēku (gaišā ēka augšā vidū aiz [[Vērmanes dārzs|Vērmanes dārza]]) 1865. gadā]] [[Attēls:Riga Polytechnic 1890-1900.jpg|thumb|280px|Rīgas Politehniskās augstskolas jaunā ēka (1869).]] Rīgas Politehniskā augstskola 1862. gadā tika atvērta īrētās telpās Kaula namā Elizabetes un Suvorova (tagad — K. Barona) ielas stūrī. 1866. gadā pēc arhitekta [[Gustavs Hilbigs|Gustava Hilbiga]] (1822-1887) veidotā projekta tika uzsākta speciāli augstskolas vajadzībām paredzētas ēkas celtniecība Troņmantnieka bulvārī (tagad — Raiņa bulvārī 19), kuras pirmais korpuss tika pabeigts 1869. gadā. == Augstskolas direktori == [[Attēls:Oskara Bāra diploms 1874.jpg|thumb|250px|[[Oskars Bārs|Oskara Bāra]] arhitekta diploms (1874).]] * 1862.—1875. [[Ernests Nauks]] (Ernst Nauck, 1819—1875) fizikas, ķīmijas un mineraloģijas profesors; * 1875.—1885. [[Gustavs Kīzerickis]] (Gustav Kieseritzky, 1830—1896) matemātikas profesors; * 1885.—1891. [[Kārlis Augusts Līventāls]] (Carl August Lieventhal, 1844—1900) tautsaimniecības profesors; * 1891.—1896. [[Teodors Grēnbergs]] (Theodor Grönberg, 1845—1910) fizikas profesors. == Profesori == * [[Kārlis Hēns]] (''Hehn'', 1821-1875), lauksaimniecības profesors, pirmais dekāns (1869-1873), * [[Ziversi|Jegors Ziverss]] (''von Sivers'', 1823-1879), lauksaimniecības profesors un dekāns (1874—1879), * [[Gustavs Hilbigs]] (1822–1887), būvniecības profesors (1863-1887), jaunās Politehnikuma ēkas arhitekts, * [[Etjēns Laspeiress]] (''Laspeyres'', 1834—1913), ekonomikas profesors (1866—1869), * [[Antons Šells]] (''Schell'', 1835-1909), tēlojošās ģeometrijas profesors, * [[Augusts Tēplers]] (''Toepler'', 1836–1912), fizikas profesors (1865-1869), * [[Anrī Besārs]] (''Henri Bessard'', 1837-1873), inženierzinātņu profesors (1867-1873) un dekāns, * [[Frīdrihs Kleinvehters]] (''von Kleinwächter'', 1838—1927), ekonomikas profesors (1869—1875), * [[Augusts Mjaskovskis]] (''von Miaskowsky'', 1838-1899), ekonomikas profesors (1868-1873), * [[Kārlis Loviss]] (''Lovis'', 1839–1911), mašīnbūves profesors, * [[Leonīds Ļevickis]] (''Lewicki'', 1840–1907), mašīnbūves profesors (1864-1870), * [[Gustavs Kons]] (''Cohn'', 1840-1919), ekonomikas profesors (1871-1872), * [[Kārlis Molls]] (''Moll''), mašīnbūves profesors (1870—1896), * [[Edmunds Pfūls]] (''Pfuhl'', 1844–1919), mehāniskās tehnoloģijas profesors (1879–1905), * [[Maksimiliāns Glāzenaps]] (1845–1923), ķīmijas tehnoloģijas profesors (1878–1896), * [[Aleksandrs Beks]] (''Beck'', 1847-1926), tēlojošās ģeometrijas profesors (1874-1897), * [[Kārlis Vilhelms Riters]] (''Ritter'', 1847-1906), grafostatistikas un tiltu būves profesors (1873-1882), * [[Heinrihs Malhers]] (''Malcher'', 1848-1927), grafostatistikas un tiltu būves profesors (1877—1902), * [[Gustavs Langs]] (1850-1915), grafostatistikas un tiltu būves profesors (1882-1890), * [[Johaness Kohs]] (''Koch'', 1850—1915), arhitektūras profesors, dekāns (1887—1905), * [[Martins Grīblers]] (''Grübler'', 1851-1935), tehniskās mehānikas profesors (1886–1900), * [[Vilhelms Ostvalds]] (1853—1932), ķīmijas profesors (1881–1887), vēlākais [[Nobela prēmija]]s laureāts. Ar Zviedrijas Zinātņu akadēmijas stipendiju kā viesprofesors Vilhelma Ostvalda Rīgas Politehnikuma ķīmijas laboratorijā 1885. gadā strādāja jonu teorijas pamatlicējs [[Svante Arrēniuss]], * [[Francis Frīdrihs Šindlers]] (''Schindler'', 1854-1937), lauksaimniecības profesors (1888-1903), * [[Engelberts Arnolds]] (1856-1911), elektrotehnikas profesors (1883-1891), * [[Kārlis Mormans]] (''Mohrmann'', 1857—1927), būvniecības profesors (1887–1892) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rtu.lv/content/view/19/591/lang,lv/ Rīgas Tehniskā universitāte: Vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100723190137/http://www.rtu.lv/content/view/19/591/lang,lv/ |date={{dat|2010|07|23||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20071213163142/http://www.lvzs.lv/lat/plzk_materiali/stradins_ref_zinatneRiga800.htm Zinātne Rīgā 800 gados], Jānis Stradiņš, referāts Otrā Pasaules latviešu zinātnieku kongresa plenārsēdē Rīgā {{dat|2001|08|14}} [[Kategorija:Vairs neeksistējošas augstskolas]] [[Kategorija:Augstskolas Rīgā]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskā universitāte|Politehniska augstskola]] ey9v6cja0dyvthn0adi9atjis29fjow 4500834 4500760 2026-07-31T09:24:40Z Pirags 3757 /* Augstskolas izveide */ 4500834 wikitext text/x-wiki {{Augstskolas infokaste |nosaukums = Rīgas Politehniskā augstskola |attēla_nos = Polytechnikum zu Riga 1896.jpg |att_izm = |att_apraksts = |moto = |dibin = [[1862]]. gadā |valsts = |valsts_en = |vieta = Kaula nams Elizabetes un Suvorova (tagad — K. Barona) ielas stūrī (1862-1869), vēlāk jaunajā augstskolas ēkā Troņmantnieka bulvārī (tagad — Raiņa bulvārī 19), [[Rīga]] |tips = Privāta augstskola |studenti = Kopā 1862. - 1896. gadā augstskolā mācījās 4941 students |dotācijas = |rektors = |pasniedz = |publik = |asociācijas = |trangs = |arangs = |mlapa = [http://www.rtu.lv/content/view/19/591/lang,lv/] }} '''Rīgas Politehniskā augstskola''' ({{val|de|Polytechnikum zu Riga}}, {{val|ru|Рижское политехническое училище}}) pastāvēja no [[1862]]. līdz [[1896]]. gadam, kad to pārveidoja par [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehnisko institūtu]]. Šajā augstskolā pirmsākumi ir meklējami vairākām [[Latvijas augstskolas|Latvijas augstskolām]], tai skaitā [[Latvijas Universitāte]]i, [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajai universitātei]] un [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]i.<ref>[http://www.lza.lv/ZV/zv021600.htm#4 Rīgas Tehniskajai universitātei — 140] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080226070201/http://www.lza.lv/ZV/zv021600.htm#4 |date={{dat|2008|02|26||bez}} }}, Zinātnes Vēstnesis, {{dat|2002|10|7|N}}: 16 (245), informācija iegūta {{dat|2008|10|10|SK}}</ref> == Augstskolas izveide == [[Vidzemes guberņa]]s augstākās izglītības centrs bija [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitāte]], taču tā negatavoja tehniskos speciālistus. Rīgas biržas komiteja un Rīgas rāte ierosināja veidot Rīgā tehnisko augstskolu, ko atbalstīja Baltijas ģenerālgubernators A.Suvorovs. 1861. gada 16. (28.) maijā [[Krievijas impērija]]s ķeizars [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] apstiprināja nolikumu par Rīgas Politehnisko augstskolu. 1861. gadā ievēlēja augstskolas Padomi, kurā savus pārstāvjus deleģēja Igaunijas, [[Kurzemes bruņniecība|Kurzemes]], [[Vidzemes bruņniecība|Vidzemes]] un [[Sāmsala]]s bruņniecība, [[Rīgas rāte]], [[Lielā ģilde|Lielā]] un [[Mazā ģilde]], Tallinas pilsēta, Tallinas biržas un [[Rīgas Biržas komiteja]]s. Sākotnēji tā darbojās kā pamatā [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] [[muižniecība]]s uzturēta privātā [[augstskola]]. Augstskolā bija atļauts mācīties jebkuram [[Krievijas Impērija]]s pilsonim (vīrietim), uzsākot mācības bez iestājeksāmeniem. Mācības bija par maksu un notika [[vācu valoda|vāciski]]. == Struktūrvienības == [[Attēls:National Library of Latvia01.JPG|thumb|270px|Pārbūvētā senākā Rīgas Politehnikuma ēka ([[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] 14).]] Rīgas Politehniskā augstskola bija sadalīta nodaļās:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www3.acadlib.lv/greydoc/Zigmundes_disertacija/Zigmunde_lat.doc |title=Alīda Zigmunde. Pedagoģiskā darbība Rīgas Politehnikumā un Rīgas Politehniskajā institūtā (1862-1919) |access-date={{dat|2010|08|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304190529/http://www3.acadlib.lv/greydoc/Zigmundes_disertacija/Zigmunde_lat.doc |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> * Ķīmijas nodaļa (''Chemische Abteilung'', no 1863), dekāni Francis Vēbers (1870—1881), [[Maksimiliāns Glāzenaps]] (1882—1906), * Inženieru nodaļa (''Ingenieur-Abteilung'', no 1863), dekāni Anrī Besārs (1870—1872), Kārlis Vilhelms Riters (l873-1882), Heinrihs Malhers (1882—1902), * Lauksaimniecības nodaļa (''Landwirtschaftliche Abteilung'', no 1863), Kārlis Hēns (1870—1873), Antons Šells (1873—1874), Jegors fon Ziverss (1874—1879), Reinholds Volfs (1879—1885), Georgs Tomss (1886—1902), * Fabrikantu nodaļa (''Fabrikanten-Abteilung'', 1863—1865), * Mehānikas nodaļa (''Mechanische Abteilung'', no 1864), dekāns Kārlis Loviss (1870—1901), * Tirdzniecības nodaļa (''Handelsabteilung'', no 1868), dekāni Gustavs Kons (1870—1872), Frīdrihs Kleinvehters (1872—1875), Kārlis Molls (1876—1877), [[Augusts Līventāls]] (1877—1886), Teodors Grēnbergs (1886—1888), Augusts Līventāls (1888—1900), * Arhitektūras nodaļa (''Architekten-Abteilung'', no 1869), dekāni [[Gustavs Hilbigs]] (1870—1887) un [[Johaness Kohs]] (1887—1905), * Mērniecības nodaļa (''Feldmesserabteilung'', 1869—1888), dekāni Antons Šells (1870—1874), Aleksandrs Beks (1874—1887). Papildus nodaļām augstskolā bija * kopīga bibliotēka ar lasītavu, * Analītiski zinātniskā laboratorija (''Das analytisch-wissenschaftliche Laboratorium'', 1864), * Ķīmiskā izmēģinājumu stacija (''Die chemische Versuchsstation'', 1864), * Lauksaimniecības izmēģinājumu stacija [[Pēternieki (Olaines pagasts)|Pēternieku muižā]] (''Die landwirtschaftliche Versuchsfarm auf dem Gute Peterhof, 1880), * Mehāniskā darbnīca (''Die mechanische Werkstatt'', 1885), * Elektrotehniskā laboratorija (''Das elektrotechnische Laboratorium'', 1887), * Ķīmiski tehnoloģiskā laboratorija (''Das chemisch-technologische Laboratorium'', 1889). == Atrašanās vieta == [[Attēls:Rīgas pilsēta 1865.jpg|thumb|280px|Skats no Doma baznīcas torņa uz tālumā esošo Rīgas Politehnikuma senāko ēku (gaišā ēka augšā vidū aiz [[Vērmanes dārzs|Vērmanes dārza]]) 1865. gadā]] [[Attēls:Riga Polytechnic 1890-1900.jpg|thumb|280px|Rīgas Politehniskās augstskolas jaunā ēka (1869).]] Rīgas Politehniskā augstskola 1862. gadā tika atvērta īrētās telpās Kaula namā Elizabetes un Suvorova (tagad — K. Barona) ielas stūrī. 1866. gadā pēc arhitekta [[Gustavs Hilbigs|Gustava Hilbiga]] (1822-1887) veidotā projekta tika uzsākta speciāli augstskolas vajadzībām paredzētas ēkas celtniecība Troņmantnieka bulvārī (tagad — Raiņa bulvārī 19), kuras pirmais korpuss tika pabeigts 1869. gadā. == Augstskolas direktori == [[Attēls:Oskara Bāra diploms 1874.jpg|thumb|250px|[[Oskars Bārs|Oskara Bāra]] arhitekta diploms (1874).]] * 1862.—1875. [[Ernests Nauks]] (Ernst Nauck, 1819—1875) fizikas, ķīmijas un mineraloģijas profesors; * 1875.—1885. [[Gustavs Kīzerickis]] (Gustav Kieseritzky, 1830—1896) matemātikas profesors; * 1885.—1891. [[Kārlis Augusts Līventāls]] (Carl August Lieventhal, 1844—1900) tautsaimniecības profesors; * 1891.—1896. [[Teodors Grēnbergs]] (Theodor Grönberg, 1845—1910) fizikas profesors. == Profesori == * [[Kārlis Hēns]] (''Hehn'', 1821-1875), lauksaimniecības profesors, pirmais dekāns (1869-1873), * [[Ziversi|Jegors Ziverss]] (''von Sivers'', 1823-1879), lauksaimniecības profesors un dekāns (1874—1879), * [[Gustavs Hilbigs]] (1822–1887), būvniecības profesors (1863-1887), jaunās Politehnikuma ēkas arhitekts, * [[Etjēns Laspeiress]] (''Laspeyres'', 1834—1913), ekonomikas profesors (1866—1869), * [[Antons Šells]] (''Schell'', 1835-1909), tēlojošās ģeometrijas profesors, * [[Augusts Tēplers]] (''Toepler'', 1836–1912), fizikas profesors (1865-1869), * [[Anrī Besārs]] (''Henri Bessard'', 1837-1873), inženierzinātņu profesors (1867-1873) un dekāns, * [[Frīdrihs Kleinvehters]] (''von Kleinwächter'', 1838—1927), ekonomikas profesors (1869—1875), * [[Augusts Mjaskovskis]] (''von Miaskowsky'', 1838-1899), ekonomikas profesors (1868-1873), * [[Kārlis Loviss]] (''Lovis'', 1839–1911), mašīnbūves profesors, * [[Leonīds Ļevickis]] (''Lewicki'', 1840–1907), mašīnbūves profesors (1864-1870), * [[Gustavs Kons]] (''Cohn'', 1840-1919), ekonomikas profesors (1871-1872), * [[Kārlis Molls]] (''Moll''), mašīnbūves profesors (1870—1896), * [[Edmunds Pfūls]] (''Pfuhl'', 1844–1919), mehāniskās tehnoloģijas profesors (1879–1905), * [[Maksimiliāns Glāzenaps]] (1845–1923), ķīmijas tehnoloģijas profesors (1878–1896), * [[Aleksandrs Beks]] (''Beck'', 1847-1926), tēlojošās ģeometrijas profesors (1874-1897), * [[Kārlis Vilhelms Riters]] (''Ritter'', 1847-1906), grafostatistikas un tiltu būves profesors (1873-1882), * [[Heinrihs Malhers]] (''Malcher'', 1848-1927), grafostatistikas un tiltu būves profesors (1877—1902), * [[Gustavs Langs]] (1850-1915), grafostatistikas un tiltu būves profesors (1882-1890), * [[Johaness Kohs]] (''Koch'', 1850—1915), arhitektūras profesors, dekāns (1887—1905), * [[Martins Grīblers]] (''Grübler'', 1851-1935), tehniskās mehānikas profesors (1886–1900), * [[Vilhelms Ostvalds]] (1853—1932), ķīmijas profesors (1881–1887), vēlākais [[Nobela prēmija]]s laureāts. Ar Zviedrijas Zinātņu akadēmijas stipendiju kā viesprofesors Vilhelma Ostvalda Rīgas Politehnikuma ķīmijas laboratorijā 1885. gadā strādāja jonu teorijas pamatlicējs [[Svante Arrēniuss]], * [[Francis Frīdrihs Šindlers]] (''Schindler'', 1854-1937), lauksaimniecības profesors (1888-1903), * [[Engelberts Arnolds]] (1856-1911), elektrotehnikas profesors (1883-1891), * [[Kārlis Mormans]] (''Mohrmann'', 1857—1927), būvniecības profesors (1887–1892) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rtu.lv/content/view/19/591/lang,lv/ Rīgas Tehniskā universitāte: Vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100723190137/http://www.rtu.lv/content/view/19/591/lang,lv/ |date={{dat|2010|07|23||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20071213163142/http://www.lvzs.lv/lat/plzk_materiali/stradins_ref_zinatneRiga800.htm Zinātne Rīgā 800 gados], Jānis Stradiņš, referāts Otrā Pasaules latviešu zinātnieku kongresa plenārsēdē Rīgā {{dat|2001|08|14}} [[Kategorija:Vairs neeksistējošas augstskolas]] [[Kategorija:Augstskolas Rīgā]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskā universitāte|Politehniska augstskola]] r6f3fng2j7bgignhymerq2u5m8ofab6 4500835 4500834 2026-07-31T09:25:18Z Pirags 3757 /* Augstskolas izveide */ 4500835 wikitext text/x-wiki {{Augstskolas infokaste |nosaukums = Rīgas Politehniskā augstskola |attēla_nos = Polytechnikum zu Riga 1896.jpg |att_izm = |att_apraksts = |moto = |dibin = [[1862]]. gadā |valsts = |valsts_en = |vieta = Kaula nams Elizabetes un Suvorova (tagad — K. Barona) ielas stūrī (1862-1869), vēlāk jaunajā augstskolas ēkā Troņmantnieka bulvārī (tagad — Raiņa bulvārī 19), [[Rīga]] |tips = Privāta augstskola |studenti = Kopā 1862. - 1896. gadā augstskolā mācījās 4941 students |dotācijas = |rektors = |pasniedz = |publik = |asociācijas = |trangs = |arangs = |mlapa = [http://www.rtu.lv/content/view/19/591/lang,lv/] }} '''Rīgas Politehniskā augstskola''' ({{val|de|Polytechnikum zu Riga}}, {{val|ru|Рижское политехническое училище}}) pastāvēja no [[1862]]. līdz [[1896]]. gadam, kad to pārveidoja par [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehnisko institūtu]]. Šajā augstskolā pirmsākumi ir meklējami vairākām [[Latvijas augstskolas|Latvijas augstskolām]], tai skaitā [[Latvijas Universitāte]]i, [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajai universitātei]] un [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]i.<ref>[http://www.lza.lv/ZV/zv021600.htm#4 Rīgas Tehniskajai universitātei — 140] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080226070201/http://www.lza.lv/ZV/zv021600.htm#4 |date={{dat|2008|02|26||bez}} }}, Zinātnes Vēstnesis, {{dat|2002|10|7|N}}: 16 (245), informācija iegūta {{dat|2008|10|10|SK}}</ref> == Augstskolas izveide == [[Vidzemes guberņa]]s augstākās izglītības centrs bija [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitāte]], taču tā negatavoja tehniskos speciālistus. Rīgas biržas komiteja un Rīgas rāte ierosināja veidot Rīgā tehnisko augstskolu, ko atbalstīja Baltijas ģenerālgubernators A.Suvorovs. 1861. gada 16. (28.) maijā [[Krievijas impērija]]s ķeizars [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] apstiprināja nolikumu par Rīgas Politehnisko augstskolu. 1861. gadā ievēlēja augstskolas Padomi, kurā savus pārstāvjus deleģēja Igaunijas, [[Kurzemes bruņniecība|Kurzemes]], [[Vidzemes bruņniecība|Vidzemes]] un [[Sāmsala]]s bruņniecība, [[Rīgas rāte]], [[Lielā ģilde|Lielā]] un [[Mazā ģilde]], [[Tallinas pilsēta]], Tallinas biržas un [[Rīgas Biržas komiteja]]s. Sākotnēji tā darbojās kā pamatā [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] [[muižniecība]]s uzturēta privātā [[augstskola]]. Augstskolā bija atļauts mācīties jebkuram [[Krievijas Impērija]]s pilsonim (vīrietim), uzsākot mācības bez iestājeksāmeniem. Mācības bija par maksu un notika [[vācu valoda|vāciski]]. == Struktūrvienības == [[Attēls:National Library of Latvia01.JPG|thumb|270px|Pārbūvētā senākā Rīgas Politehnikuma ēka ([[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] 14).]] Rīgas Politehniskā augstskola bija sadalīta nodaļās:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www3.acadlib.lv/greydoc/Zigmundes_disertacija/Zigmunde_lat.doc |title=Alīda Zigmunde. Pedagoģiskā darbība Rīgas Politehnikumā un Rīgas Politehniskajā institūtā (1862-1919) |access-date={{dat|2010|08|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304190529/http://www3.acadlib.lv/greydoc/Zigmundes_disertacija/Zigmunde_lat.doc |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> * Ķīmijas nodaļa (''Chemische Abteilung'', no 1863), dekāni Francis Vēbers (1870—1881), [[Maksimiliāns Glāzenaps]] (1882—1906), * Inženieru nodaļa (''Ingenieur-Abteilung'', no 1863), dekāni Anrī Besārs (1870—1872), Kārlis Vilhelms Riters (l873-1882), Heinrihs Malhers (1882—1902), * Lauksaimniecības nodaļa (''Landwirtschaftliche Abteilung'', no 1863), Kārlis Hēns (1870—1873), Antons Šells (1873—1874), Jegors fon Ziverss (1874—1879), Reinholds Volfs (1879—1885), Georgs Tomss (1886—1902), * Fabrikantu nodaļa (''Fabrikanten-Abteilung'', 1863—1865), * Mehānikas nodaļa (''Mechanische Abteilung'', no 1864), dekāns Kārlis Loviss (1870—1901), * Tirdzniecības nodaļa (''Handelsabteilung'', no 1868), dekāni Gustavs Kons (1870—1872), Frīdrihs Kleinvehters (1872—1875), Kārlis Molls (1876—1877), [[Augusts Līventāls]] (1877—1886), Teodors Grēnbergs (1886—1888), Augusts Līventāls (1888—1900), * Arhitektūras nodaļa (''Architekten-Abteilung'', no 1869), dekāni [[Gustavs Hilbigs]] (1870—1887) un [[Johaness Kohs]] (1887—1905), * Mērniecības nodaļa (''Feldmesserabteilung'', 1869—1888), dekāni Antons Šells (1870—1874), Aleksandrs Beks (1874—1887). Papildus nodaļām augstskolā bija * kopīga bibliotēka ar lasītavu, * Analītiski zinātniskā laboratorija (''Das analytisch-wissenschaftliche Laboratorium'', 1864), * Ķīmiskā izmēģinājumu stacija (''Die chemische Versuchsstation'', 1864), * Lauksaimniecības izmēģinājumu stacija [[Pēternieki (Olaines pagasts)|Pēternieku muižā]] (''Die landwirtschaftliche Versuchsfarm auf dem Gute Peterhof, 1880), * Mehāniskā darbnīca (''Die mechanische Werkstatt'', 1885), * Elektrotehniskā laboratorija (''Das elektrotechnische Laboratorium'', 1887), * Ķīmiski tehnoloģiskā laboratorija (''Das chemisch-technologische Laboratorium'', 1889). == Atrašanās vieta == [[Attēls:Rīgas pilsēta 1865.jpg|thumb|280px|Skats no Doma baznīcas torņa uz tālumā esošo Rīgas Politehnikuma senāko ēku (gaišā ēka augšā vidū aiz [[Vērmanes dārzs|Vērmanes dārza]]) 1865. gadā]] [[Attēls:Riga Polytechnic 1890-1900.jpg|thumb|280px|Rīgas Politehniskās augstskolas jaunā ēka (1869).]] Rīgas Politehniskā augstskola 1862. gadā tika atvērta īrētās telpās Kaula namā Elizabetes un Suvorova (tagad — K. Barona) ielas stūrī. 1866. gadā pēc arhitekta [[Gustavs Hilbigs|Gustava Hilbiga]] (1822-1887) veidotā projekta tika uzsākta speciāli augstskolas vajadzībām paredzētas ēkas celtniecība Troņmantnieka bulvārī (tagad — Raiņa bulvārī 19), kuras pirmais korpuss tika pabeigts 1869. gadā. == Augstskolas direktori == [[Attēls:Oskara Bāra diploms 1874.jpg|thumb|250px|[[Oskars Bārs|Oskara Bāra]] arhitekta diploms (1874).]] * 1862.—1875. [[Ernests Nauks]] (Ernst Nauck, 1819—1875) fizikas, ķīmijas un mineraloģijas profesors; * 1875.—1885. [[Gustavs Kīzerickis]] (Gustav Kieseritzky, 1830—1896) matemātikas profesors; * 1885.—1891. [[Kārlis Augusts Līventāls]] (Carl August Lieventhal, 1844—1900) tautsaimniecības profesors; * 1891.—1896. [[Teodors Grēnbergs]] (Theodor Grönberg, 1845—1910) fizikas profesors. == Profesori == * [[Kārlis Hēns]] (''Hehn'', 1821-1875), lauksaimniecības profesors, pirmais dekāns (1869-1873), * [[Ziversi|Jegors Ziverss]] (''von Sivers'', 1823-1879), lauksaimniecības profesors un dekāns (1874—1879), * [[Gustavs Hilbigs]] (1822–1887), būvniecības profesors (1863-1887), jaunās Politehnikuma ēkas arhitekts, * [[Etjēns Laspeiress]] (''Laspeyres'', 1834—1913), ekonomikas profesors (1866—1869), * [[Antons Šells]] (''Schell'', 1835-1909), tēlojošās ģeometrijas profesors, * [[Augusts Tēplers]] (''Toepler'', 1836–1912), fizikas profesors (1865-1869), * [[Anrī Besārs]] (''Henri Bessard'', 1837-1873), inženierzinātņu profesors (1867-1873) un dekāns, * [[Frīdrihs Kleinvehters]] (''von Kleinwächter'', 1838—1927), ekonomikas profesors (1869—1875), * [[Augusts Mjaskovskis]] (''von Miaskowsky'', 1838-1899), ekonomikas profesors (1868-1873), * [[Kārlis Loviss]] (''Lovis'', 1839–1911), mašīnbūves profesors, * [[Leonīds Ļevickis]] (''Lewicki'', 1840–1907), mašīnbūves profesors (1864-1870), * [[Gustavs Kons]] (''Cohn'', 1840-1919), ekonomikas profesors (1871-1872), * [[Kārlis Molls]] (''Moll''), mašīnbūves profesors (1870—1896), * [[Edmunds Pfūls]] (''Pfuhl'', 1844–1919), mehāniskās tehnoloģijas profesors (1879–1905), * [[Maksimiliāns Glāzenaps]] (1845–1923), ķīmijas tehnoloģijas profesors (1878–1896), * [[Aleksandrs Beks]] (''Beck'', 1847-1926), tēlojošās ģeometrijas profesors (1874-1897), * [[Kārlis Vilhelms Riters]] (''Ritter'', 1847-1906), grafostatistikas un tiltu būves profesors (1873-1882), * [[Heinrihs Malhers]] (''Malcher'', 1848-1927), grafostatistikas un tiltu būves profesors (1877—1902), * [[Gustavs Langs]] (1850-1915), grafostatistikas un tiltu būves profesors (1882-1890), * [[Johaness Kohs]] (''Koch'', 1850—1915), arhitektūras profesors, dekāns (1887—1905), * [[Martins Grīblers]] (''Grübler'', 1851-1935), tehniskās mehānikas profesors (1886–1900), * [[Vilhelms Ostvalds]] (1853—1932), ķīmijas profesors (1881–1887), vēlākais [[Nobela prēmija]]s laureāts. Ar Zviedrijas Zinātņu akadēmijas stipendiju kā viesprofesors Vilhelma Ostvalda Rīgas Politehnikuma ķīmijas laboratorijā 1885. gadā strādāja jonu teorijas pamatlicējs [[Svante Arrēniuss]], * [[Francis Frīdrihs Šindlers]] (''Schindler'', 1854-1937), lauksaimniecības profesors (1888-1903), * [[Engelberts Arnolds]] (1856-1911), elektrotehnikas profesors (1883-1891), * [[Kārlis Mormans]] (''Mohrmann'', 1857—1927), būvniecības profesors (1887–1892) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rtu.lv/content/view/19/591/lang,lv/ Rīgas Tehniskā universitāte: Vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100723190137/http://www.rtu.lv/content/view/19/591/lang,lv/ |date={{dat|2010|07|23||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20071213163142/http://www.lvzs.lv/lat/plzk_materiali/stradins_ref_zinatneRiga800.htm Zinātne Rīgā 800 gados], Jānis Stradiņš, referāts Otrā Pasaules latviešu zinātnieku kongresa plenārsēdē Rīgā {{dat|2001|08|14}} [[Kategorija:Vairs neeksistējošas augstskolas]] [[Kategorija:Augstskolas Rīgā]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskā universitāte|Politehniska augstskola]] gp0xmzxxz0kq9jb5wgmrw09okepspdg 0 59366 4500546 4353706 2026-07-30T15:19:24Z Meistars Joda 781 tā nav latviešu izruna 4500546 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latin L with cedilla or with comma below - uppercase and lowercase.svg|thumb|150px|Ļ burts]] '''Ļ''' ir modificēts [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burts, ko izmanto [[latviešu valoda|latviešu valodā]]. Tas izveidots no burta [[L]], pievienojot tam [[mīkstinājuma zīme|mīkstinājuma zīmi]] zem burta. Ļ ir [[latviešu alfabēts|latviešu alfabēta]] 19. burts, [[latgaliešu alfabēts|latgaliešu alfabētā]]&nbsp;— 20. burts. Burts Ļ ir 9. retākais burts latviešu valodā — analizētā korpusā tas sastāda tikai 0,40% no visiem burtiem tekstos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sttmedia.com/characterfrequency-latvian|title=Alphabet and Character Frequency: Latvian (Latviešu)|last=Trost|first=Stefan|website=www.sttmedia.com|access-date=2025-10-26|language=en}}</ref> == Izruna == Ļ apzīmē balsīgu palatālu laterālo aproksimantu [ʎ]. Izrunas laikā [[mēle]]s vidusdaļa tiek pacelta pret cietajām [[aukslējas|aukslējām]], bet mēles galiņš saskaras ar augšējām [[smaganas|smaganām]]. Gaisa plūsma netiek pilnībā aizturēta, bet tiek virzīta gar mēles sāniem, radot skaidru, skanošu skaņu. Atšķirībā no [[L]], kas ir balsīgs alveolārs laterālais aproksimants, Ļ ir palatāls, proti, veidojas vairāk [[mutes dobums|mutes dobuma]] vidusdaļā. == Atsauces == {{atsauces}} {{latviešu alfabēts}} [[Kategorija:Latviešu alfabēta burti]] 3kaihm7u5bkv2vwgfgy1gybjiurp1lk 0 59375 4500853 4479025 2026-07-31T10:50:37Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4500853 wikitext text/x-wiki {{Pilsētas daļas infokaste | nosaukums = Daugavgrīva | attels = [[Attēls:Daugavgriva Parades iela.jpg|250px]] | paraksts = Parādes iela | karte = [[Attēls:Daugavgriva karte.png|250px]] | paraksts2 = | pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] <!-- VIENMĒR ATSTĀJ --> | priekspilseta = [[Kurzemes rajons]] <!-- IELIEK TIKAI PRIEKŠPILSĒTU --> | apaksrajoni = [[Memmes pļava]] | platiba = 10,147 km² | iedzivotaju_skaits = 7 270 ([[2025. gads|2025]]) | iever_celtnes = Daugavgrīvas cietoksnis<br />[[Daugavgrīvas bāka]]<br />[[Ziemas osta]]<br />[[Ūdens attīrīšanas stacija Daugavgrīva|Ūdens attīrīšanas stacija]] | udenstilpnes = [[Rīgas līcis]]<br />[[Daugava]]<br />[[Buļļupe]] | parki = [[Daugavgrīvas dabas liegums|Dabas liegums]] | autobuss = {{Rīga sab|t=a|3|30|36|56}} | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = | pasta_indekss = LV-1016 | areja_saite = [http://www.apkaimes.lv/sakums/daugavgriva/ apkaimes.lv] }} '''Daugavgrīva''' ir [[Rīga]]s pilsētas [[apkaime (pilsēta)|apkaime]] [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], kurā ietilpst arī pilsētas daļa [[Memmes pļava]]. Daugavgrīvas apkaime atrodas Rīgas ziemeļrietumu daļā uz [[Buļļu sala]]s (ietver arī neapdzīvoto [[Mīlestības saliņa|Mīlestības saliņu]]). Tā robežojas ar [[Buļļi (apkaime)|Rītabuļļu]], [[Bolderāja]]s, [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] un [[Mangaļsala]]s apkaimēm, taču savienojums pa sauszemi ir tikai ar Rītabuļļu apkaimi un Bolderāju (savienojums pa tiltu). Daugavgrīvas apkaimes robežas ir [[Rīgas līcis]], [[Daugava]], [[Loču kanāls]], [[Buļļupe]], [[Dzintara iela (Rīga)|Dzintara iela]] un taka, kas ved uz Rīgas līci. Apkaimē atrodas [[Piejūra|dabas parks "Piejūra"]], tā daļa ir starp [[Ziemeļupe|Ziemeļupi]] un Ziemas ostu esošais [[dabas liegums "Daugavgrīva"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/sakops-dabas-liegumu-daugavgriva-179776|title=Sakops dabas liegumu Daugavgrīva|website=Dienas Bizness|access-date=2024-06-24|language=lv}}</ref> Daugavgrīvas apkaimes kopējā platība ir {{nobr|10,147 km²}}, kas ir divreiz vairāk nekā Rīgas apkaimju vidējais platības rādītājs. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir {{sk|14831|metri}}. Centrālā Daugavgrīvas iela ir [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]]. == Vēsture == [[Attēls:Bolderājas un Daugavgrīvas apkaimes 1937.jpg|thumb|250px|Bolderājas un Daugavgrīvas apkaimes 1937. gada Rīgas pilsētas plānā.]] Daugavgrīva ({{val|de|Dünamünde}}) vēstures avotos pirmo reizi minēta 1205. gadā, kad krusta karotāji vecās Daugavas grīvas labajā krastā (tagadējās [[Vecdaugava (atteka)|Vecdaugavas]] krastā, [[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugavas]] apkaimē) uz Svētā Nikolaja kāpas ({{val|la|Mons S. Nicolai}}) uzcēla [[Daugavgrīvas klosteris|cisterciešu klosteri]]. 1228. gadā [[kurši]] un [[zemgaļi]] to ieņēma un nopostīja. No 1305. gada, kad atjaunoto klosteri nopirka [[Livonijas ordenis]], tajā atradās komturijas centrs — [[Daugavgrīvas viduslaiku pils|Daugavgrīvas pils]]. Nocietinājumiem pie Rīgas jūras vārtiem bija liela stratēģiska nozīme, un tie kļuva par Rīgas bīskapa atbalstītāju un ordeņa sadursmju objektu. [[Daugava]]s gultnes rietumu atzars aptuveni tagadējās [[grīva]]s vietā izveidojās 1567. gadā. Vēl 1681. gadā tika uzturēts kuģu ceļš pa tagadējo Vecdaugavu, bet kārtējā [[ledus]] sastrēguma laikā tagadējo grīvu izskaloja dziļāku, un jau 17. gadsimta beigās Vecdaugava kļuva par nenozīmīgu atteku, kuras grīva aizsērēja. Tagadējā vietā Daugavgrīva sāka veidoties 17. gadsimta sākumā. Par Daugavgrīvu cīņa notika arī 17. un 18. gadsimta karos. [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu-zviedru kara]] laikā 1608. gadā zviedru armija uzcēla pirmos [[Nocietinājums|nocietinājumus]] Daugavas jaunajā grīvā (Neimindes skansti — ''Neumünde'') un tajā nometināja 250 karavīru lielu [[Garnizons|garnizonu]]. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1640. gados uzbūvēja lielu cietoksni ar pieciem bastioniem un diviem vārtiem, 1670. gadā inženieris [[Ēriks Dālbergs]] piecus agrākos bastionus paplašināja, uzbūvēja sesto bastionu, jaunus kazemātus, pulvera pagrabus, uzbēra vaļņus un padziļināja grāvjus. 1680.—1683. gadā Daugavgrīvas cietoksnī par garnizona luterāņu mācītāju kalpoja [[Ernests Gliks]]. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] (1700—1721) [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksni]] vairākkārt pārbūvēja un paplašināja. Pie cietokšņa izveidojās apdzīvota vieta. 17. gadsimtā Daugavgrīvā sāka darboties latviešu skola. 1773.—1776. gadā cietoksnī pēc Aleksandra Vista projekta uzcēla garnizona [[Pareizticība|pareizticīgo]] baznīcu (''Свято-Преображенская церковь''). 18. gadsimta beigās Daugavgrīva kļuva par Rīgas ziemas ostu (tajā pārziemoja aptuveni 1000 kuģu gadā), bet pēc [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Rīgas—Bolderājas (Ostasdambja) dzelzceļa]] atklāšanas 1873. gadā — par priekšostu. 1852. gadā no Rīgas līdz Daugavgrīvas loču stacijai ierīkoja telegrāfu. 19. gadsimtā sāka veidoties arī dzīvojamais rajons, kur dzīvoja galvenokārt zvejnieki un ostas strādnieki.<ref name="Piejūra">Aivars Jakovičs, “''Rīgas piejūra. 1. daļa.''”. “''Jumava''”, 2016., Rīga. 157.-160. lpp. ISBN 978-9934-11-935-4</ref> 1863. gadā uzcēla [[Daugavgrīvas bāka|Daugavgrīvas bāku]], kuras augstums bija 31,4 metri. 1865. gadā [[Rīgas biržas komiteja]] Daugavgrīvas ziemas ostā uzbūvēja slīpdoku. 1866. gadā blakus uzbūvēja mašīnbūves fabrika, bet pie tās 1898. gadā uzbūvēts peldošs doks. [[Baltijas pārkrievošana]]s laikā 1893. gadā Dinemindes cietoksni pārdēvēja par Ustjdvinskas cietoksni (''Усть-Двинск''). [[1905. gada revolūcija]]s laikā Daugavgrīvas cietoksnī darbojās sociāldemokrātiskās partijas Rīgas komitejas kara organizācija. 1905. gada 23. jūnijā notika plaša demonstrācija, bet 22. oktobrī masu mītiņš. 20. novembrī Daugavgrīvas garnizona kareivji piedalījās masu mītiņā [[Bolderāja|Bolderājā]]. 1909. gadā Daugavgrīvā bija 110 ēkas un iedzīvotāju skaits bija aptuveni 2 tūkstoši cilvēku, galvenokārt ostas strādnieki un zvejnieki. [[Attēls:Daugavgrīva, Birzes iela.JPG|thumb|250px|Daugavgrīva (skats no [[Buļļupe]]s dzelzceļa tilta). Daudzstāvu nami [[Birzes iela (Rīga)|Birzes ielā]]]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules kara]] laikā Daugavgrīvas cietokšņa zemessargu bataljoni 1915. gada 2. un 3. maijā piedalījās [[Jelgava]]s aizstāvēšanā.<ref>[https://www.dveseluputenis.lv/lv/laika-skala/notikums/66/kaujas-par-jelgavu/ dveseluputenis.lv]</ref> Rīgas aizstāvēšanai 1915. gada 16. augustā no brīvprātīgajiem sāka veidot [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks|1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonu]], vēlāk cietoksnī formēja un apmācīja arī citus latviešu strēlnieku bataljonus. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas neatkarības kara]] laikā 1919. gada 15. oktobrī [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] [[9. Rēzeknes kājnieku pulks]] forsēja Daugavu un ar sabiedroto flotes artilērijas ieņēma Daugavgrīvas cietoksni, kurā padevās ap 300 [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]]s krievu karavīru ar vienu lielgabalu un radiostaciju. Pēc kara beigām 1921. gadā atjaunoja Daugavgrīvas bāku, tās augstums bija 35,5 metri. 1924. gadā Daugavgrīvu pievienoja [[Rīga]]s pilsētai, Daugavgrīvas cietoksnī izvietojās [[Latvijas Krasta artilērijas pulks]]. Pēc Otrā pasaules kara Daugavgrīvas cietokšņa akvatorijā atradās mīnu traleru divizions un zemūdeņu brigāde, visa Daugavgrīva kļuva par slēgto militāro zonu. Vairumu Daugavgrīvas koka apbūves nojauca un uzcēla daudzdzīvokļu namus.<ref name="Piejūra" /> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1993. gadā Krievijas Federācijas karaspēks nodeva Daugavgrīvas cietoksni Latvijas armijas rīcībā. == Daugavgrīvas bāka == [[Attēls:Daugavgrivas baka 2008.jpg|thumb|250px|Daugavgrīvas bāka 2008. gada augustā]] {{Pamatraksts|Daugavgrīvas bāka}} Daugavgrīvas bāka atrodas [[Daugava]]s kreisajā krastā pie ietekas jūrā. Pirmā karte, kurā atzīmēta bāka pie [[Rīga]]s, datēta ar [[1536. gads|1536. gadu]]. [[Krievijas Impērija]]s bāku uzskaitē minēta arī Daugavgrīvas bāka — akmeņu krāvums, uz kura dedzis ugunskurs. No [[1788. gads|1788. gada]] ugunskuru kurināja uz koka torņa augšējās platformas. 1812. gadā starp Daugavgrīvas bāku un [[Rīgas Doms|Doma baznīcu]] ierīkoja [[optiskais telegrāfs#Semaforu telegrāfs|semafora līniju]]{{nepieciešama atsauce}}, bet 1819. gadā uzcēla jaunu koka torni (uz mūra cokola), kurā dedzināja ar reflektoriem aprīkotas eļļas lampas. [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā [[1854. gads|1854. gadā]] Daugavgrīvas bākas koka daļu nojauca un pamatos novietoja lielgabalus. 1857. gadā torni atjaunoja. 1863. gadā uzstādīja saliekamu čuguna torni, bet 1915. gadā to uzspridzināja, tādēļ 1921. gadā uzbūvēja cilindrisku dzelzsbetona torni. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]] torni atkal uzspridzināja. 1945. gadā uzcēla koka pagaidu torni, bet kopš 1957. gada kompleksā ar miglas signālu un radiobāku darbojas pašreizējā bāka. Tas ir cilindriskas formas dzelzsbetona tornis ar baltu zibšņa uguni, kura augstums ir 35 metri virs jūras līmeņa. == Izglītība == Daugavgrīvas apkaimē darbojas [[Latvijas Jūras akadēmija]] un [[Rīgas Daugavgrīvas pamatskola]]. Tā kā kopā ar [[Bolderāja]]s divām vidusskolām (19. un 33. vidusskolu) abās apkaimēs 2017. gadā mācījās tikai 183 vidusskolēni, turklāt divās no šīm skolām obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indekss bija mazāks par 35%, tika ierosināts šīs trīs vidusskolas reorganizēt par pamatskolām vai arī izveidot vienu kopīgu vidusskolu.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/riga-skolenu-pietiek-42-vidusskolu-nokomplektesanai-secina-petijuma.d?id=49378245 Rīgā skolēnu pietiek 42 vidusskolu nokomplektēšanai, secina pētījumā] [[LETA]] 2017. gada 25. oktobrī</ref> 2022. gadā Rīgas Daugavgrīvas vidusskolu pārveidoja par pamatskolu. == Attēlu galerija == <gallery widths="100px" heights="80px" perrow="6"> Attēls:Bombardment of the fortress of Dünamünde by the Swedish army in 1701 during the Great Northern War.jpg|<small>Zviedru armija bombardē Daugavgrīvas cietoksni</small> Attēls:BM08134ABm.jpg|<small>Daugavgrīvas cietokšņa pareizticīgo baznīca ([[Johans Kristofs Broce|Broce]], 1800)</small> Attēls:Daunamunde.jpg|<small>Vācijas ķeizars [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelms II]] 1917. gadā inspicē cietoksni</small> Attēls:Enter in fort of Daugavgriva.jpg|<small>Vieni no vārtiem, kas ved cietoksnī</small> Attēls:Daugavgrivas mols 2021nov06.jpg|<small>[[Daugavgrīvas mols]] 2021. gada novembrī</small> Attēls:16-08-30-Riga Daugavgrīva-RR2 3800.jpg|<small>Skats uz Bolderājas dzelzceļa tiltu, ko līdz 2002. gada novembrim izmantoja arī autotransportam.</small> Bolderaja - panoramio (14).jpg|<small>Daugavgrīva no putna lidojuma</small> </gallery> == Iedzīvotāji == === Ievērojamas personības === * [[Augusts Lūkins]] (1898—1968), Latvijas politiķis. Bijis 3. un 4. Saeimas deputāts === Ar nosaukumu saistīti raksti === * [[Daugavgrīvas bāka]] * [[Buļļu sala|Daugavgrīvas sala]] * [[Daugavgrīvas cietoksnis]] * [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] * [[Daugavgrīvas šoseja]] == Piezīmes == Rakstā izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājaslapas] un [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.apkaimes.lv/sakums/daugavgriva/ Daugavgrīva portālā apkaimes.lv] * [http://www.vesture.eu/index.php/Dinamindes_cietoksnis Dinamindes cietoksnis — Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca] {{Rīgas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Daugavgrīva| ]] [[Kategorija:PSRS kara flotes bāzes]] m13is3u8oqesha3ruag55cfce9buzfr 0 60225 4500486 3237162 2026-07-30T12:54:38Z Meistars Joda 781 4500486 wikitext text/x-wiki [[Attēls:AnalogClockAnimation1 2hands 1h in 6sec.gif|thumb|Stundas apritēšana (no pulksten divpadsmitiem līdz pulksten vieniem) analogajā pulkstenī]] '''Stunda''' ir [[laiks|laika]] mērvienība. Tā nav [[Starptautiskā mērvienību sistēma|SI]] mērvienība, bet ir pieņemts lietot kopā ar SI. Stundas starptautiskais apzīmējums ir '''h''' (no {{val|la|hora}}), bet [[latviešu valoda|latviešu valodā]] izmanto arī '''st.''' Viena stunda ir 60 [[minūte]]s jeb 3600 [[sekunde]]s. Tā ir aptuveni 1/24 no [[Zeme]]s [[diena]]s. == Etimoloģija == Pēc [[Jānis Endzelīns|Endzelīna]] un [[Jānis Zēvers|Zēvera]] uzskatiem stundas nosaukums ir aizgūts no [[viduslejasvācu valoda]]s vārda ''stunde''. [[Konstantīns Karulis]] norāda, ka vārda forma ''stunda'' (arī ''stunds'') ir bijusi plaši izplatīta jau pirms viduslejasvācu valodas un secina, ka tā varētu būt aizgūta no [[gotu valoda]]s (''stunda'') vai no [[senskandināvu valoda]]s (''stund'').<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Latviešu etimoloģijas vārdnīca |author=[[Konstantīns Karulis]] |year=2001 |publisher=[[Avots (izdevniecība)|Avots]] |location=Rīga |isbn=9984-700-12-7 |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?#panel:pp%7cissue:/g_001_0302029372%7carticle:DIVL122%7cpage:952 |pages=948.—949 |accessdate={{dat|2020|04|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/g_001_0302029372%7carticle:DIVL122%7cpage:952 |archivedate={{dat|2019|09|02||bez}} }}</ref> == Vēsture == Dienas dalījums 24 stundās nāk no [[Senā Roma|Senās Romas]]: diennakts bija sadalīta 2 daļās&nbsp;— dienā un naktī&nbsp;— un katra no tām 12 stundās. Tā kā atkarībā no gadalaika mainās dienas un nakts garums, mainījās arī stundas ilgums. Tāpēc, lasot latīņu avotos, ka kaut kas noticis tādā un tādā stundā naktī, notikuma laiku jāskatās nevis pēc mūsdienu pulksteņa, kur stundā ir 60 minūtes, bet pēc attiecīgā gadalaika nakts garuma, sadalot to 12 daļās.{{nepieciešama atsauce}} == Atsauces == {{atsauces}} {{zinātne-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Laika mērvienības]] kzmojjowhddbgbr06jlkdypfvx4m4zy 0 60355 4500851 4491201 2026-07-31T10:44:25Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4500851 wikitext text/x-wiki {{Pilsētas daļas infokaste | nosaukums = Pētersala-Andrejsala | attels = [[Attēls:Eksporta iela.jpg|250px]] | paraksts = Eksporta iela. Pa kreisi Andrejsala, pa labi — [[Viestura dārzs]]. | karte = [[Attēls:Petersala-Andrejsala karte.png|250px]] | paraksts2 = | pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekspilseta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] | apaksrajoni = [[Pētersala]]<br />[[Andrejsala]] | platiba = 2,773 km² | iedzivotaju_skaits = 5 492 ([[2025. gads|2025]]) | iever_celtnes = | udenstilpnes = | parki = | autobuss = {{Rīga sab|t=a|2|20|24}} | trolejbuss = {{Rīga sab|t=tb|1|19}} | tramvajs = {{Rīga sab|t=tr|5|8}} | mikroautobuss = | cits = | pasta_indekss = LV-1010 | areja_saite = [http://www.apkaimes.lv/sakums/petersala-andrejsala/ apkaimes.lv] }} '''Pētersala-Andrejsala''' ir [[Rīga]]s pilsētas [[apkaime]] [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], kurā ietilpst [[Rīgas pilsētas daļa]]s [[Pētersala]] un [[Andrejsala]]. Pētersalas-Andrejsalas apkaime atrodas [[Rīga]]s centrā, [[Daugava]]s labā krasta dzelzceļa loka ZR daļā. Pa sauszemi tā robežojas ar [[Sarkandaugava]]s, [[Skanste]]s un [[Centrs (Rīga)|Centra apkaimēm]], bet pa ūdeni tai ir robežas ar [[Spilve (Rīga)|Spilve]]s un [[Ķīpsala]]s apkaimēm. Pētersalas-Andrejsalas apkaimes robežas ir [[Daugava]], Eksporta iela, Hanzas iela, Ganību dambis, dzelzceļš līdz Eksporta ielai, līnija no Eksporta ielas līdz [[Daugava]]i (Eksportosta). Pētersalas-Andrejsalas apkaimes kopējā platība ir 2,773 km², kas ir apmēram uz pusi mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs [[Rīga|Rīgā]]. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 7 726 metri. Pašreiz noteiktajās robežās Pētersalas-Andrejsalas apkaime ir grūti identificējama kā telpiski vienota un funkcionāli saistīta [[Rīga]]s pilsētas teritorija jeb apkaime, jo apkaimes pašreizējā telpa funkcionāli ir fragmentēta un tās R daļa ir primāri orientēta uz Rīgas brīvostas darbību, kas nav tieši saistāma ar pašu apkaimi. Tomēr, skatoties no attīstības perspektīvas viedokļa, noteiktās robežas ir racionālas, jo tādējādi kā apkaimes centrs veidosies pašreiz transformācijas procesā esošā Andrejsala, bet robežas ies pa skaidri izteiktiem transporta koridoriem — Eksporta iela, Hanzas iela, Ganību dambis un Ziemeļu koridors. == Vēsture == [[Attēls:Pētersala un Andrejsala Rīgas kartē 1876.jpg|thumb|left|250px|Pētersalas un Andrejsalas (''Andreas Holm'') apkaime ar [[Ķeizardārzs|Ķeizardārzu]] un [[Hermeliņa muiža|Hermeliņa]], Mellera un Pīlēna muižiņām 1876. gada Rīgas kartē.]] [[Attēls:Ganību apkaime 1937.jpg|thumb|left|250px|Ganību apkaime 1937. gada Rīgas kartē.]] [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 17. gadsimtā šajā apkaimē bija vairākas saplūstošas Daugavas salas (''Gustavs Holm, Schiffholm, Schlüßelholm''), uz kurām atradās [[Hermeliņa muiža]], Mellera muiža, Pīla muiža un citas muižas. Kad pēc astoņus mēnešus ilgā [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas aplenkuma]] Krievijas karaspēks ieņēma Rīgas cietoksni, [[cars]] [[Pēteris I]] [[1711]]. gadā lika [[Rīgas citadele]]s ziemeļu priekšpilī ierīkot Forburgas dārzu (tagad [[Viesturdārzs]]) holandiešu stilā. Gustavsalu pārdēvēta par [[Pētersala|Pētersalu]] un dārzā uzcēla Pētera I ārpilsētas namiņu. 1756. gadā Hermeliņa muižu nopirka latviešu mastu šķirotājs [[Jānis Šteinhauers]] un iekārtoja tajā ar [[vējdzirnavas|vējdzirnavām]] darbinātu kokzāģētavu. Šteinhauers iepirka kokus, zāģēja tos dēļos un, galvenokārt pēc Rīgā iebraukušo kuģu kapteiņu pasūtījuma, izgatavoja kuģu un liellaivu piederumus. Līdz 1880. gadam muižas zemi izpārdeva ēku celtniecībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Petersala/HermelinaMuiz.htm |title=ambermarks.com |access-date={{dat|2017|06|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170620122722/http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Petersala/HermelinaMuiz.htm |archivedate={{dat|2017|06|20||bez}} }}</ref> [[1892]]. gada [[31. decembris|31. decembrī]] [[Rīga]]s pilsētas valde izveidoja pirmo komisiju, kas lēma par Andrejsalas izmantošanu (par tās vadītāju tika iecelts pilsētas galvas biedrs K. fon Pikardts). [[1903]]. gadā pilsētas valde pieņēma noteikumus par pagaidu būvju celtniecību Andrejsalā. Jau pirms tam, [[1902]]. gadā [[Rīga]]s galvenais inženieris D. fon Rennekampfs sāka izstrādāt jaunu Andrejsalas teritorijas izmantošanas projektu, ko [[1906]]. gadā ar parakstu apstiprināja pilsētas galva [[Džordžs Armitsteds]] un citas amatpersonas. Projekts paredzēja noliktavu un transporta sistēmas izbūvi un paplašināšanu Andrejsalā, pēc [[Rīgas Biržas komiteja]]s ierosmes uzbūvēja saldēšanas iekārtas. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā Andrejsalā tika sākta intensīva apbūve, ostas darbības un dzelzceļa tīkla attīstība. Ap 1903. gadu uz Hermeliņa muižas zemes bija 12 mūra un 123 koka ēkas. Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņām]] Andrejsalas teritorijas attīstības pamatā bija [[1906]]. gada plāns. Gadsimta sākumā tapušo teritorijas attīstības plānu Ostu būvju virsvalde atzina [[1919]]. gadā ([[1928]]. gadā Satiksmes ministrijas Jūrniecības departaments piekrita turpināt tā realizāciju). Galvenais uzdevums bija likvidēt kara sekas un piemērot esošās ēkas turpmākai ekspluatācijai. Andrejsala bija Rīgas ostas sastāvdaļa un zeme piederēja pilsētai. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1940]]. gadā Latviju [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja Padomju Savienība]]. Rīgas ostu pārstrukturēja, un Andrejosta kļuva par vienu no septiņiem ostas rajoniem. Privātuzņēmumus atsavināja un iekļāva valsts saimniecībā. [[Trešais reihs|Vācijas]] okupācijas vara Andrejsalu izmantoja [[Akmeņogles|akmeņogļu]] importam (ogles ieveda no okupētās Polijas). Lauksaimniecības produkcijas izvešanai izmantoja elevatoru un saldētavu. [[1944]]. gada oktobrī, atkāpjoties no [[Rīga]]s, [[Vērmahts]] uzspridzināja piestātnes un ēkas Andrejsalā, daļēji sagrāva pilsētas elektrostaciju un elevatoru (saldētavas bija uzspridzinātas un izdegušas). [[1944]].—[[1945]]. gados novāca sagrauto ēku drupas un sāka atjaunošanas darbus, atjaunoja piestātnes un ar būvgružiem nostiprināja krastmalas. [[1946]]. gadā atjaunoja [[Rīgas elektrostacija]]s darbību, gadu vēlāk — [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] pievedceļus. [[1940. gadi|1940. gadu]] beigās darbību atsāka arī Rīgas ostas elevators. Andrejsalu un Andrejostu pārdēvēja par "Rīgas Jūras tirdzniecības ostas Andrejostas rajonu", taču lietoja arī nosaukumu "Andreja rajons" ([[1946]]. gadā apstiprinātajā ostas rekonstrukcijas projektā Andrejsalu atzina par neperspektīvu no ostas attīstības skatu punkta). Līdz 1950. gadu vidum Andreja rajonā kravu izvietošanai izmantoja pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] būvētās noliktavas, darbību turpināja atjaunotie elevatori. [[1955]].—[[1956]]. gados Andrejsalā uzbūvēja divas ostas strādnieku kopmītnes, bet [[1958]]. gadā nodeva ekspluatācijā dzīvojamo māju ar divpadsmit dzīvokļiem. [[1977]]. gadā pabeidza Andrejsalas laukumu asfaltēšanu un nodeva ekspluatācijā rampu ķīmiskām kravām. [[1980. gadi|1980. gados]] Andrejsalas ziemeļu daļā uzcēla jaunas biroju ēkas un laboratoriju. === Pārbūves projekts === [[2006. gads|2006]]. gadā ar Ministru kabineta lēmumu mainīja ostas robežas, un Andrejsalu izslēdza no [[Rīgas brīvosta]]s teritorijas. 2009. gadā apstiprināja Andrejsalas detālplānojumu. Vēlāk izdeva būvatļauju divām daudzdzīvokļu ēkām, vienai apartamentu viesnīcai un termoelektrostacijas ēkas pārbūvei. Teritorijas attīstīšanai nodibināja SIA "''Riga Waterfront Development''" un apkaimes biedrību "Pētersala-Andrejsala". Andrejsalas teritorija sastāv no vairākiem zemes gabaliem, kas pieder diviem ar [[Ainārs Šlesers|Aināru Šleseru]], [[Andris Šķēle|Andri Šķēli]] un [[Leonīds Esterkins|Leonīdu Esterkinu]] pastarpināti saistītiem uzņēmumiem. Viena no tiem ir "''Riga Port City''", kurā patiesā labuma guvējs pastarpināti ir Esterkins. 2024. gada janvārī [[Rīgas dome]] parakstīja sadarbības memorandu par projekta "''Riga Waterfront''" attīstīšanu. Rīgas projekta aktivitātēm 2024. gadā nodibināja kompāniju “''Eagle Hills Waterfront Limited''”, kurā vienīgais patiesais labuma guvējs ir [[AAE|Apvienoto Arābu Emirātu]] pilsonis Mohameds Ali Alabbars.<ref>[https://tv3.lv/zinas/ekonomika/potenciala-andrejsalas-investora-darbiba-vdd-nesaskata-riskus-latvijas-drosibai/ Potenciālā Andrejsalas investora darbībā VDD nesaskata riskus Latvijas drošībai] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20251023114002/https://tv3.lv/zinas/ekonomika/potenciala-andrejsalas-investora-darbiba-vdd-nesaskata-riskus-latvijas-drosibai/ |date={{dat|2025|10|23||bez}} }} tv3.lv 2024. gada 15. aprīlī</ref> == Skatīt arī == [[Attēls:Saldetava.jpg|thumb|250px|Skats uz ostas saldētavu no [[Daugava]]s]] * [[Rīga]] * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] * [[Rīgas klimats]] == Piezīmes un atsauces == * Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas]. * Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.apkaimes.lv/sakums/petersala-andrejsala/ Apkaimes oficiālā mājas lapa] * [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. * [http://andrejsala.lv/183/ Andrejsala.lv:Andrejsalas vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090208040443/http://andrejsala.lv/183/ |date={{dat|2009|02|08||bez}} }} * [http://www.citariga.lv/?page=12&lng=1 Andrejsala portālā Cita Rīga] * [https://www.tvnet.lv/6815720/vieta-kur-reiz-kusaja-dziviba-petersalas-ielas-apkaime-sodien-un-atminas Vieta, kur reiz kūsāja dzīvība. Pētersalas ielas apkaime šodien un atmiņās] {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Pētersala-Andrejsala| ]] 2g1cfuaqxt4ffszv3xjemienvyuenpp 0 62890 4500820 4332769 2026-07-31T08:55:31Z Pirags 3757 4500820 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste | name = Latvijas Mākslas akadēmija | native_name = | image_name = Maakslas akadeemija.jpg | image_size = | image_alt = | caption = | latin_name = | motto = | mottoeng = | established = 1921. (1919.) gads | closed = | type = valsts augstskola | affiliation = | endowment = | budget = | officer_in_charge = | chairman = | chancellor = | president = | vice-president = | superintendent = | provost = | vice_chancellor = | rector = [[Kristaps Zariņš (gleznotājs)|Kristaps Zariņš]] | principal = | dean = | director = | head_label = | head = | academic_staff = | administrative_staff = | students = | undergrad = | postgrad = | doctoral = | other = | location = [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvāris 13]], [[Rīga]], [[Latvija]] | coor = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 17 | latNS = N | longd = 24 | longm = 06 | longs = 40 | longEW = E | campus = | former_names = | free_label = | free = | colors = | colours = | athletics = | sports = | nickname = | mascot = | affiliations = | website = http://www.lma.lv | logo = Lma logo.gif | footnotes = }} [[Attēls:Latvijas Mākslas akadēmija2.jpg|thumb|Latvijas Mākslas akadēmijas ēkas galvenā fasāde]] '''Latvijas Mākslas akadēmija (LMA)''' ir mākslas, jaunrades un kultūras augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības [[akadēmija]] [[Rīga|Rīgā]]. Dibināta [[1919]]. gadā, īstenojot [[Vilhelms Purvītis|Vilhelma Purvīša]] ieceri izveidot [[Latvija|Latvijā]] augstāko [[māksla]]s [[izglītība]]s iestādi. Akadēmija atrodas [[neogotika]]s stilā celtajā agrākās [[Rīgas birža]]s komercskolas ēkā (arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]]). Tā ir autonoma augstskola ar tiesībām patstāvīgi izstrādāt savu [[Satversme (augstskolas pamatlikums)|satversmi]] un noteikt studiju saturu un formas, pētniecības darba virzienus un to saturu. Studiju programmas tiek īstenotas pilna laika studijās klātienē, latviešu valodā visu augstskolas pastāvēšanas laiku. Kopš 2019. gada nogales LMA kopā ar sadarbības partneriem no ''Accademia di Belle Arti di Roma'', ''Dresden Academy of Fine Arts'' un ''Hungarian University of Fine Arts'' mākslas akadēmijām kopīgi īsteno pilotprojektu EU4ART Alianse, kura galvenais uzdevums ir harmonizēt tēlotājmākslas studiju programmu glezniecības, tēlniecības un grafikas mākslas jomā, lai nākotnē studenti varētu iegūt starptautisku diplomu, kombinējot studijas vairākās Eiropas Savienības valstīs, kas sekmēs Eiropas universitāšu starptautisko konkurētspēju. Rektors kopš 2017. gada ir [[Kristaps Zariņš (gleznotājs)|Kristaps Zariņš]]. 1990. gadu sākumā [[Rēzekne|Rēzeknē]] tika atvērta LMA Latgales filiāle, kas piedāvā studijas bakalaura programmā glezniecības, grafikas, tēlniecības apakšnozarēs. 2021. gada rudenī LMA kopā ar [[Lapzeme]]s Universitāti Somijā plāno uzņemt studentus divu gadu starptautiskās Maģistra programmas studijās “Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas”. Studiju process noritēs starptautiski gan [[Kuldīga|Kuldīgā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.diena.lv/kd/maksla/makslas-potencials-kuldiga-14022195|title=Mākslas potenciāls Kuldīgā.|author=Lana Kazlauskiene |date= 2013. gada 27. augusts|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2015|4|16||bez}}}}</ref> gan [[Rovaniemi]] Somijā. == Studiju programmas == LMA piedāvā studijas piecpadsmit specialitātēs, kas apvienotas 5 nodaļās: * Vizuālās mākslas nodaļā iespējams specializēties glezniecībā, grafikā vai tekstilmākslā; * Vizuāli plastiskās mākslas nodaļa piedāvā tēlniecības, keramikas un stikla mākslas specialitātes; * Dizaina nodaļa piedāvā studijas funkcionālajā dizainā, vides mākslā, metāla dizainā un modes mākslā; * Audio-vizuālās mediju mākslas nodaļā iespējams specializēties vizuālajā komunikācijā, apakšnozarē "Kustība, attēls, skaņa" un scenogrāfija; * Mākslas zinātnes nodaļā studēt mākslas vēsturi un teoriju un restaurāciju. Studējot LMA, var iegūt šādus akadēmiskās izglītības grādus: * humanitāro zinātņu bakalaurs mākslā, * humanitāro zinātņu maģistrs mākslā, * mākslas doktors, *profesionālais mākslas doktors. == LMA karogs == Averss: zaļā laukā pelēkas lentes un liesmu motīva apņemts zils vairogs ar diagonāli novietotu baļķi (šķērsjoslu) baltā krāsā. Vairogā - augstskolas nosaukuma abreviatūra "LMA". Zem vairoga - ozollapas un valsts karoga krāsas lente, kā arī pilns augstskolas nosaukums "Latvijas Mākslas akadēmija". Reverss: zaļā laukā dzelteniem burtiem izšūts teksts [[Latīņu valoda|latīņu valodā]] “Nulla dies sine linea” (''Nevienu dienu bez līnijas''). == Vēsture == [[Attēls:Riga (23077009473).jpg|thumb|Latvijas Mākslas akadēmija no 1922. līdz 1942. gadam atradās tagadējā Satiksmes ministrijas ēkā.]] 1919. gada 4. maijā laikrakstā "[[Cīņa (avīze)|Cīņa]]" tika publicēts [[LSPR]] Tautas izglītības komisāriāta ziņojums, ka maija vidū Rīgā darbību uzsākšot "plaša proletāriskās mākslas darbnīca". Apzīmējums "[[akadēmija]]" vairs netika lietots, jo ar akadēmijas jēdzienu saistījās priekšstats par veco, konservatīvo iekārtu un tās mākslas ideāliem.<ref>Arī [[Pēterburgas Mākslas akadēmija|Pēterburgas Mākslas akadēmiju]] pēc [[Oktobra revolūcija|revolūcijas]] pārdēvēja par "Brīvās mākslas darbnīcām"</ref> Tā kā 22. maijā Rīgu ieņēma [[Niedras valdība]]i pakļautais vācu karaspēks, tad "proletāriskās mākslas darbnīca" darbību nepaspēja uzsākt, toties 1919. gada 20. augustā [[Latvijas Pagaidu valdība]]s Ministru kabinets pieņēma lēmumu nodibināt Latvijas Mākslas akadēmiju. Par mācībspēkiem sagatavošanas klasēs un meistardarbnīcās bija aicināti [[Vilhelms Purvītis|V. Purvītis]], [[Teodors Zaļkalns|T. Zaļkalns]], [[Jānis Roberts Tillbergs|J. Tilbergs]], [[Rihards Zariņš|R. Zariņš]], [[Jūlijs Madernieks|J. Madernieks]], [[Jānis Kuga|J. Kuga]], [[Burkards Dzenis|B. Dzenis]], [[Sigismunds Vidbergs|S. Vidbergs]], [[Aleksandrs Drēviņš|A. Drēviņš]], [[Konrāds Ubāns|K. Ubāns]], [[Valdemārs Tone|V. Tone]] u.c. Latvijas Mākslas akadēmijas oficiālā atklāšana notika 1921. gada 12. oktobrī, tās septiņas studijas meistardarbnīcas neilgu laiku atradās [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda (Puškina) bulvārī 1]], tad no 1922. gada [[Emīlijas Benjamiņas iela|Gogoļa ielā 3]]. 1920. gadu pirmajā pusē LMA pasniedzēju kolektīvam pievienojās [[Kārlis Miesnieks|K. Miesnieks]], [[Burkards Dzenis|B. Dzenis]], [[Konrāds Ubāns|K. Ubāns]], [[Valdemārs Tone|V. Tone]] un [[Konstantīns Rončevskis|K. Rončevskis]], vēlāk [[Kārlis Zāle|K. Zāle]], [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|K. Jansons]] un [[Teodors Zaļkalns|T. Zaļkalns]]. Pirmā šīs augstskolas Satversme tika pieņemta 1924. gada 7. februārī [[Latvijas Republikas Saeima|Latvijas Republikas Saeimā]] un to izsludināja Valsts Prezidents [[Jānis Čakste]]. 1921.-1940. gadā akadēmiju pabeidza 229 cilvēki.<ref name="Рига">{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия "Рига"|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=157-158}}</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] no 1940. gada līdz 1942. gadam augstskolas nosaukums bija '''Valsts Mākslas akadēmija''', bet 1944. gadā to pārdēvēja par '''Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmiju'''. No 1944. līdz 1946. gada martam akadēmija bija padota LPSR Tautas Komisāru Padomes Mākslas lietu pārvaldei; no 1946. gada marta līdz 1952. gadam — LPSR Ministru Padomes Mākslas lietu pārvaldei; no 1953. gada līdz 1959. gada septembrim — LPSR Kultūras ministrijai; 1959. gada septembra akadēmija tika pakļauta LPSR Ministru Padomes Augstākās un Vidējās speciālās izglītības Valsts Komitejai. Šī pakļautība pastāvēja līdz 1961. gada jūnijam, kad tā atkal pārgāja LPSR Kultūras ministrijas pakļautībā. No 1973. gada līdz 1988. gadam augstskolas nosaukums bija '''Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmija'''.<ref>LPSR Ministru Padomes 1973. gada 20. februāra lēmums Nr.98.</ref> Ar [[Latvijas PSR|LPSR]] Ministru Padomes lēmumu 1988. gadā tika atjaunots vēsturiskais nosaukums — ''Latvijas Mākslas akadēmija''.<ref>LPSR Ministru Padomes 1988. gada 29. decembra lēmums Nr.438.</ref> == LMA rektori == * ''Skatīt arī: '''[[Latvijas Mākslas akadēmijas rektoru uzskaitījums]]''''' # [[Vilhelms Purvītis]] — Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātājs un pirmais rektors (1921—1934); # Profesors [[Jānis Kuga]] (1934—1940 un 1941—1944); # Profesors [[Oto Skulme]] (1940—1941 un 1944—1961); # Profesors [[Leo Svemps]] (1961—1974); # Profesors [[Edgars Iltners]] (1974—1976); # Profesors [[Valdis Dišlers]] (1976—1987); # Profesors [[Indulis Zariņš]] (1988—1997); # Profesors [[Jānis Andris Osis]] (1997–2007); # Profesors [[Aleksejs Naumovs]] (2007—2017); #Profesors [[Kristaps Zariņš (gleznotājs)|Kristaps Zariņš]] (kopš 2017. gada). == Filiāles == === Latgales filiāle === LMA Latgales filiāle Baznīcas ielā 34A Rēzeknē īsteno akadēmiskās bakalaura augstākās izglītības programmas "Māksla" studijas vizuālās mākslas un vizuāli plastiskās mākslas nozarēs – glezniecības, grafikas un tēlniecības apakšnozarēs. Filiāle darbu uzsāka 1990. gadu sākumā, lai sagatavotu tekstilmāksliniekus un mākslas pedagogus lielākoties Latgales reģionam, vēlāk studējošie sāka ierasties no visas Latvijas.<ref>[http://www.lma.lv/?parent=3911 LATVIJAS MĀKSLAS AKADĒMIJAS LATGALES FILIĀLE] lma.lv, apmeklēta 2018. gada 4. janvārī</ref> === Kuldīgas filiāle === LMA Kuldīgas filiāli plānots 2019./2020. mācību gadā iekārtot kādreizējās Kuldīgas slimnīcas ēkā Kalpaka ielā 4. Ēkas renovācijas būvprojektu izstrādā arhitektes [[Zaiga Gaile|Zaigas Gailes]] birojs.<ref>[http://www.lma.lv/index.php?parent=6814 Kuldīgā notikusi Latvijas Mākslas akadēmijas un Kuldīgas novada pašvaldības pārstāvju tikšanās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171230090328/http://www.lma.lv/index.php?parent=6814# |date={{dat|2017|12|30||bez}} }} lma.lv 2017. gada oktobrī</ref> == Ēka == [[Attēls:Rīgas Biržas komercskola pirms 1915.png|thumb|Rīgas Biržas komitejas komercskola (pēc 1905).]] Akadēmijas ēka [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]] 13 būvēta 1902.-1905. gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta neogotiski eklektiskā stilā [[Rīgas Biržas komitejas komercskola]]s vajadzībām.<ref name="Рига" /><ref name="Fil">{{Grāmatas atsauce|title=Rīga tête-à-tête|last=Fil|first=Olga|publisher=Beaux-Arts|year=2017|isbn=978-993-48690-1-3|location=Rīga|pages=237-239}}</ref> Ārsienas veidotas no sarkanajiem ķieģeļiem ar pelēkbalta [[Dolomīts|dolomīta]] iespraudumiem (nesenajā restaurācijā to aizvietoja ar [[Betons|betonu]]),<ref name="Fil" /> jumts sākotnēji bija klāts ar melno [[Tīringene|Tīringenes]] [[Šīferis|šīferi]], vēlāk - ar [[Varš|vara]] plāksnēm. Stāvu vestibilus izgreznoja ar dažādu krāsu smilšakmens kolonnām, ieejas portika kolonnas veidotas no [[kaļķakmens]].<ref name="Рига" /> Aktu zāles un kāpņu laukumiņu logus izgreznoja ar Ernsta Todes darbnīcā gatavotām [[Vitrāža|vitrāžām]]. Ēkas plānojumā, kāpņu margās un vitrāžās samanāma [[Modernisms|modernisma]] vai [[Jūgendstils|jūgendstila]] ietekme.<ref name="Рига" /><ref name="Fil" /> Skulpturālos dekorus veidojis [[Augusts Francs Folcs|Augusts Folcs]]. Komercskola ēkā atradās līdz Rīgas evakuācijai 1915. gadā. Pēc Pirmā pasaules kara beigām līdz 1934. gadam šeit bija [[Rīgas pilsētas vācu ģimnāzija]], [[Rīgas 13. vācu pamatskola]], Vācu pedagoģiskais institūts un arī Vācbaltiešu Skolotāju savienības mītne. No 1934. līdz 1940. gadam ēkā atradās [[Viļa Olava komercskola]] un tirdzniecības skola. 1940. gadā ēku nodeva [[Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmija]]i.<ref name="Fil" /> Pēc Otrā pasaules kara ēkā darbojās arī [[J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola]].<ref>[https://zudusilatvija.lv/objects/object/24318/ zudusilatvija.lv]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Latvijas PSR Valsts Mākslas Akadēmija. / Red. Indulis Zariņš. Rīga: Liesma, 1969. 142 lpp. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.lma.lv}} * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=76772&from=off Likums "Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmi"] * [http://www.360cities.net/image/art-academy-jarmarka-riga-latvia Studentu darbu izstāde LMA] 360 grādu panorāma {{LV augstskolas}} {{Baltijas valstu augstskolas}} {{Skolas Rēzeknē}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Akadēmijas Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmija| ]] [[Kategorija:Augstskolas Rīgā]] [[Kategorija:Skolas Rēzeknē]] nr3occ7v521j22ihhuphd6lp2n728ej 0 66827 4500610 4499162 2026-07-30T19:13:30Z Baisulis 11523 /* Novembris */ +1...... 4500610 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1969. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1969. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1968}} {{Gada citi notikumi|1969}} {{Gads citos kalendāros|1969}} '''1969. gads''' ({{rom_sk_gadam|1969}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[15. janvāris]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz-5]]''. * [[16. janvāris]] — PSRS kosmosa kuģi ''[[Sojuz-4]]'' un ''Sojuz-5'' veica pirmo pilotējamo saslēgšanos [[Zeme]]s orbītā. * [[19. janvāris]]: ** [[Čehoslovākija]]s students [[Jans Palahs]] Vāclava laukumā [[Prāga|Prāgā]] veica pašsadedzināšanos, protestējot pret PSRS iebrukumu; ** Dienvidkorejas uzņēmums ''[[Samsung]]'' dibināja elektroierīču ražotāju ''Samsung Electric Industries'' (tagad ''[[Samsung Electronics]]''). * [[20. janvāris]] — [[Krabja miglājs|Krabja miglājā]] atklāts pirmais [[pulsārs]]. * [[22. janvāris]] — atentāta mēģinājums pret PSRS vadītāju [[Leonīds Brežņevs|Leonīdu Brežņevu]]. === Februāris === * [[4. februāris]] — [[Jāsirs Arafāts]] kļuva par [[Palestīna]]s Atbrīvošanās organizācijas vadītāju. === Marts === * [[2. marts]] — virsskaņas pasažieru lidmašīna ''[[Concorde]]'' veica pirmo izmēģinājumu lidojumu. * [[3. marts]] — [[Apollo programma]]: palaists kosmosa kuģis ''[[Apollo 9]]'', lai izmēģinātu [[Mēness]] nolaižamo moduli. * [[7. marts]] — [[Golda Meira]] kļuva par pirmo sievieti [[Izraēla]]s premjerministra amatā. * [[11. marts]] — par [[Venecuēla]]s prezidentu kļuva [[Rafaels Kaldera]]. * [[15. marts|15.]]—[[30. marts]] — [[Stokholma|Stokholmā]] notika [[1969. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]]. Par čempioniem kļuva [[PSRS hokeja izlase]]. * [[16. marts]] — Venecuēlas aviokompānijas ''Venezuelan Airlines'' lidmašīnas DC-9 katastrofā pie [[Marakaibo]] gāja bojā 155 cilvēki. * [[27. marts]] — palaista [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[Mariner 7]]''. * [[29. marts]] — [[Spānija]]s galvaspilsētā [[Madride|Madridē]] notika [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|14. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja četru valstu pārstāvji — [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]]s pārstāve [[Salome (dziedātāja)|Salome]] ar dziesmu ''[[Vivo cantando]]'', [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]]s pārstāve [[Lenija Kūra]] ar dziesmu ''[[De troubadouro]]'', [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]]s pārstāve ''[[Lulu]]'' ar dziesmu ''[[Boom Bang-a-Bang]]'' un [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]]s pārstāve [[Frīda Bokara]] ar dziesmu ''[[Un jour, un enfant]]''. === Aprīlis === * [[5. aprīlis]] — [[Vjetnamas karš]]: daudzās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētās notika plašas pretkara demonstrācijas. * [[7. aprīlis]] — [[internets|interneta]] simboliskā dzimšanas diena: tika publicēts RCF 1. * [[17. aprīlis]] — [[Aleksandrs Dubčeks|Aleksandru Dubčeku]] padzina no [[Čehoslovākija]]s kompartijas 1. sekretāra amata. * [[28. aprīlis]] — [[Šarls de Golls]] atkāpās no [[Francija]]s prezidenta amata. === Maijs === * [[16. maijs]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] zonde ''[[Venera-5]]'' nolaidās uz [[Venera (planēta)|Veneras]]. * [[18. maijs]] — Apollo programma: palaists kosmosa kuģis ''[[Apollo 10]]''. * [[22. maijs]] — ''Apollo 10'' mēness modulis nolaidās no 18 kilometru augstuma no [[Mēness]] virsmas. === Jūnijs === * [[20. jūnijs]] — par [[Francija]]s [[Francijas prezidenti|prezidentu]] tika iecelts [[Žoržs Pompidū]]. * [[30. jūnijs]] — izveidota [[Kuveitas Centrālā banka]]. === Jūlijs === * [[16. jūlijs]] — Apollo programma: palaists kosmosa kuģis ''[[Apollo 11]]'', ar kuru uz [[Mēness]] virsmu tika nogādāti pirmie cilvēki. * [[20. jūlijs]] — Apollo programma: ''Apollo 11'' veica pirmo pilotējamo nolaišanos uz Mēness (20:17 UTC). * [[21. jūlijs]] — Apollo programma: [[Nīls Ārmstrongs]] un [[Bazs Oldrins]] kā pirmie cilvēki izkāpa (02:56 UTC) uz Mēness virsmas misijas ''Apollo 11'' laikā. === Augusts === * [[5. augusts]] — ''[[Mariner 7]]'' veica [[Marss (planēta)|Marsa]] pārlidojumu (3524 km no planētas virsmas). * [[15. augusts]] — dibināta [[Indijas Kosmosa pētījumu organizācija]]. === Septembris === * [[1. septembris]] — [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] vadītā virsnieku grupa gāza [[Lībija]]s karali Idrisu. * [[4. septembris]] — atklāts [[Mehiko metro]]. === Oktobris == * [[21. oktobris]] — par [[Vācijas kanclers|Vācijas kancleru]] kļuva [[Villijs Brants]], amatā nomainot [[Kurts Georgs Kīzingers|Kurtu Georgu Kīzingeru]]. === Novembris === * [[15. novembris]] : ** [[Aukstais karš]]: [[Padomju Savienība|PSRS]] zemūdene K-19 sadūrās ar ASV zemūdeni ''USS Gato'' [[Barenca jūra|Barenca jūrā]]. ** [[Vjetnamas karš]]: [[Vašingtona|Vašingtonā]] notika pretkara demonstrācija, kurā piedalījās 250 000 — 500 000 cilvēku. == Dzimuši == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — [[Mihaels Šūmahers]] (''Michael Schumacher''), vācu autosportists * [[5. janvāris]] — [[Merilins Mensons]] (''Marilyn Manson''; Braiens Hjū Vorners), ASV mūziķis * [[12. janvāris]] — [[Roberts Prosinečki]] (''Robert Prosinečki''), horvātu futbolists un treneris * [[15. janvāris]] — [[Anatolijs Ivaņišins]] (''Анатолий Алексеевич Иванишин''), Krievijas kosmonauts * [[17. janvāris]] — [[Lukass Modisons]] (''Lukas Moodysson''), zviedru kinorežisors * [[23. janvāris]] — [[Brendons Šanahens]] (''Brendan Shanahan''), Kanādas hokejists === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Gabriels Batistuta]] (''Gabriel Batistuta''), Argentīnas futbolists * [[11. februāris]] — [[Dženifere Anistone]] (''Jennifer Aniston''), ASV aktrise * [[20. februāris]] — [[Siniša Mihajlovičs]] (''Синиша Михајловић''), serbu futbolists un treneris (miris 2022. gadā) * [[22. februāris]] — [[Ugo Lopess-Gatels Ramiress]] (''Hugo López-Gatell Ramírez''), meksikāņu epidemiologs, valsts amatpersona === Marts === * [[1. marts]] — [[Havjers Bardems]] (''Javier Bardem''), spāņu aktieris * [[27. marts]] — [[Meraija Kerija]] (''Mariah Carey''), ASV mūziķe un aktrise === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — [[Bens Mendelsons]] (''Ben Mendelsohn''), austrāliešu aktieris * [[6. aprīlis]] — [[Pols Rads]] (''Paul Rudd''), amerikāņu aktieris * [[19. aprīlis]] — [[Žuža Polgāra]] (''Polgár Zsuzsa''), ungāru šahiste * [[20. aprīlis]] — [[Fēlikss Baumgartners]] (''Felix Baumgartner''), austriešu izpletņlēcējs un ekstrēmo sporta veidu pārstāvis (miris 2025. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Renē Zelvēgere]] (''Renée Zellweger''), ASV aktrise * [[27. aprīlis]] — [[Korijs Bukers]] (''Cory Booker''), ASV politiķis === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Vess Andersons]] (''Wes Anderson''), ASV kinoscenārists * [[10. maijs]] — [[Deniss Bergkamps]] (''Dennis Bergkamp''), Nīderlandes futbolists * [[10. maijs]] — [[Bobs Sinklars]] (''Bob Sinclar''), franču dīdžejs un producents * [[15. maijs]] — [[Keita Blanšeta]] (''Cate Blanchett''), austrāliešu aktrise * [[16. maijs]]: ** [[Lato Lapsa]], latviešu publicists ** [[Janniks Bisons]] (''Yannick Bisson''), kanādiešu aktieris, režisors un producents * [[21. maijs]] — [[Tods Heiss]] (''Todd Hays''), ASV bobslejists * [[22. maijs]] — [[Huans Karloss Agilera]] (''Juan Carlos Aguilera''), spāņu futbolists * [[25. maijs]] — [[Dmitrijs Kondratjevs]] (''Дмитрий Юрьевич Кондратьев''), Krievijas kosmonauts === Jūnijs === * [[14. jūnijs]] — [[Štefija Grāfa]] (''Steffi Graf''), Vācijas tenisiste * [[15. jūnijs]]: ** ''[[Ice Cube]]'' (O'Šea Džeksons), ASV reperis, aktieris un filmu režisors ** [[Olivers Kāns]] (''Oliver Rolf Kahn''), Vācijas futbolists === Jūlijs === * [[5. jūlijs]] — [[Eduardo Rīdels]] (''Eduardo Riedel''), Brazīlijas politiķis * [[7. jūlijs]]: ** [[Kima Rodsa]] (''Kim Rhodes''), amerikāņu aktrise ** [[Džo Sakiks]] (''Joe Sakic''), Kanādas hokejists * [[17. jūlijs]]: ** [[F. Gērijs Grejs]] (''F. Gary Gray''), amerikāņu kinorežisors ** [[Jāns Kirsipū]] (''Jaan Kirsipuu''), igauņu riteņbraucējs * [[21. jūlijs]] — [[Izabella Verta]] (''Isabell Werth''), vācu jātniece * [[24. jūlijs]] — [[Dženifere Lopesa]] (''Jennifer Lopez''), ASV dziedātāja un aktrise * [[31. jūlijs]] — [[Antonio Konte]] (''Antonio Conte''), itāļu futbolists un treneris === Augusts === * [[6. augusts]] — [[Eliots Smits]] (''Steven Paul Smith''), ASV mūziķis (miris 2003. gadā) * [[14. augusts]] — [[Treisija Koldvela Daisone]] (''Tracy Caldwell Dyson''), ASV kosmonaute * [[18. augusts]] — [[Edvards Nortons]] (''Edward H. Norton''), ASV aktieris, režisors * [[19. augusts]] — [[Metjū Perijs]] (''Matthew Perry''), ASV aktieris (miris 2023. gadā) === Septembris === * [[3. septembris]] — [[Noa Baumbaks]] (''Noah Baumbach''), amerikāņu kinorežisors un scenārists * [[8. septembris]] — [[Gērijs Spīds]] (''Garry Speed''), velsiešu futbolists un treneris (miris 2011. gadā) * [[14. septembris]] — [[Pons Čunho]] (봉준호), Dienvidkorejas kinorežisors un scenārists * [[17. septembris]] — [[Kīts Flints]] (''Keith Flint''), angļu dziedātājs un dejotājs (miris 2019. gadā) * [[25. septembris]] — [[Ketrina Zeta-Džonsa]] (''Catherine Zeta-Jones''), velsiešu aktrise * [[27. septembris]] — [[Žans Kristofs Bujons]] (''Jean-Christophe Boullion''), Francijas autosportists === Oktobris === * [[3. oktobris]] : ** [[Masimiljāno Papiss]] (''Massimiliano "Max" Papis''), Itālijas autosportists ** [[Gvena Stefani]] (''Gwen Stefani''), ASV dziedātāja *[[22. oktobris]] — [[Spaiks Džonzs]] (''Spike Jonze''), amerikāņu kinorežisors *[[28. oktobris]] — [[Bens Hārpers]] (''Ben Harper''), amerikāņu dziedātājs un dziesmu autors === Novembris === * [[3. novembris]] — [[Peteri Orpo]] (''Petteri Orpo''), Somijas premjerministrs * [[10. novembris]] — [[Jenss Lēmans]] (''Jens Lehmann''), Vācijas futbolists * [[22. novembris]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (مرجان ساتراپی), irāņu un franču komiksu autore, kinorežisore un rakstniece === Decembris === * [[1. decembris]] — [[Sjarhejs Rumass]] (''Сяргей Мікалаевіч Румас''), Baltkrievijas premjerministrs * [[3. decembris]] — [[Halvars Hanevolls]] (''Halvard Hanevold''), norvēģu biatlonists * [[4. decembris]] — ''[[Jay-Z]]'' (Šons Kārters), ASV reperis * [[9. decembris]] — [[Bisente Lizarazū]] (''Bixente Lizarazu''), franču futbolists * [[11. decembris]] — [[Višvanatans Anands]] (''விசுவநாதன் ஆனந்த்''), Indijas šahists * [[12. decembris]] — [[Sofija Kinsella]] (''Sophie Kinsella''), britu rakstniece (mirusi 2025. gadā) * [[13. decembris]] — [[Sergejs Fjodorovs]] (''Сергей Викторович Фёдоров''), krievu hokejists * [[14. decembris]] — [[Nataša Makelhona]] (''Natascha McElhone''), angļu aktrise * [[19. decembris]] — [[Ričards Hamonds]] (''Richard Hammond''), britu televīzijas un radio raidījumu vadītājs un žurnālists * [[24. decembris]] — [[Oļegs Skripočka]] (''Олег Иванович Скрипочка''), Krievijas kosmonauts * [[28. decembris]] — [[Līnuss Tūrvaldss]] (''Linus Torvalds''), somu datorprogrammētājs == Miruši == * [[19. janvāris]] — [[Jans Palahs]] (''Jan Palach''), čehu students (dzimis 1948. gadā) * [[2. februāris]] — [[Boriss Kārlofs]] (''Boris Karloff''), angļu kinoaktieris (dzimis 1887. gadā) * [[5. februāris]] — [[Telma Ritera]] (''Thelma Ritter''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1902. gadā) * [[14. marts]] — [[Klements Deikens]] (''Clement Deykin''), britu regbists, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1877. gadā) * [[28. marts]] — [[Dvaits Eizenhauers]] (''Dwight David Eisenhower''), ASV 34. prezidents (dzimis 1890. gadā) * [[2. maijs]] — [[Francis fon Pāpens]] (''Franz von Papen''), Vācijas kanclers (dzimis 1879. gadā) * [[14. maijs]] — [[Frederiks Leins]] (''Frederick Lane''), austrāliešu peldētājs un divu olimpisko zelta medaļu ieguvējs (dzimis 1880. gadā) * [[2. jūnijs]] — [[Radivojs Koračs]] (''Радивој Кораћ''), Dienvidslāvijas basketbolists (dzimis 1938. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Karls Jasperss]] (''Karl Jaspers''), vācu filozofs (dzimis 1883. gadā) * [[16. jūnijs]] — [[Harolds Aleksanders]] (''Harold Alexander''), britu feldmaršals, Kanādas ģenerālgubernators (dzimis 1891. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Džūdija Gārlenda]] (''Judy Garland''), ASV aktrise (dzimusi 1922. gadā) * [[5. jūlijs]]: ** [[Valters Gropiuss]] (''Walter Gropius''), vācu arhitekts (dzimis 1883. gadā) ** [[Leo Makerijs]] (''Leo McCarey''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1898. gadā) * [[24. jūlijs]] — [[Vitolds Gombrovičs]] (''Witold Gombrowicz''), poļu rakstnieks (dzimis 1904. gadā) * [[25. jūlijs]] — [[Oto Dikss]] (''Otto Dix''), vācu mākslinieks (dzimis 1891. gadā) * [[6. augusts]] — [[Teodors Adorno]] (''Theodor Ludwig Wiesengrund''), vācu filozofs (dzimis 1903. gadā) * [[9. augusts]]: ** [[Sesils Pauels]] (''Cecil Powell''), britu fiziķis (dzimis 1903. gadā) ** [[Šerona Teita]] (''Sharon Marie Tate''), ASV aktrise (dzimusi 1943. gadā) * [[17. augusts]] — [[Oto Šterns]] (''Otto Stern''), vācu fiziķis (dzimis 1888. gadā) * [[19. augusts]] — [[Ludvigs Mīss van der Roe]] (''Ludwig Mies van der Rohe''), vācu/amerikāņu arhitekts (dzimis 1886. gadā) * [[2. septembris]] — [[Ho Ši Mins]] (''Hồ Chí Minh''), Ziemeļvjetnamas prezidents (dzimis 1890. gadā) * [[12. oktobris]] — [[Sonja Henije]] (''Sonja Henie''), norvēģu daiļslidotāja un aktrise (dzimusi 1912. gadā) * [[21. oktobris]] — [[Džeks Keruaks]] (''Jack Kerouac''), ASV rakstnieks (dzimis 1922. gadā) * [[28. oktobris]] — [[Kornejs Čukovskis]] (''Корней Иванович Чуковский''), krievu dzejnieks (dzimis 1889. gadā) * [[2. decembris]] — [[Kliments Vorošilovs]] (''Климент Ефремович Ворошилов''), padomju militārais darbinieks un politiķis (dzimis 1881. gadā) * [[22. decembris]] — [[Armīns fon Gerkāns]] (''Armin von Gerkan''), vācu arheologs (dzimis 1884. gadā) {{pg3}} [[Kategorija:1969. gads| ]] e0x130vjrb0pgtnexcirhhx6bnzkjtm 4500612 4500610 2026-07-30T19:14:33Z Baisulis 11523 /* Novembris */ : 4500612 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1969. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1969. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1968}} {{Gada citi notikumi|1969}} {{Gads citos kalendāros|1969}} '''1969. gads''' ({{rom_sk_gadam|1969}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[15. janvāris]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz-5]]''. * [[16. janvāris]] — PSRS kosmosa kuģi ''[[Sojuz-4]]'' un ''Sojuz-5'' veica pirmo pilotējamo saslēgšanos [[Zeme]]s orbītā. * [[19. janvāris]]: ** [[Čehoslovākija]]s students [[Jans Palahs]] Vāclava laukumā [[Prāga|Prāgā]] veica pašsadedzināšanos, protestējot pret PSRS iebrukumu; ** Dienvidkorejas uzņēmums ''[[Samsung]]'' dibināja elektroierīču ražotāju ''Samsung Electric Industries'' (tagad ''[[Samsung Electronics]]''). * [[20. janvāris]] — [[Krabja miglājs|Krabja miglājā]] atklāts pirmais [[pulsārs]]. * [[22. janvāris]] — atentāta mēģinājums pret PSRS vadītāju [[Leonīds Brežņevs|Leonīdu Brežņevu]]. === Februāris === * [[4. februāris]] — [[Jāsirs Arafāts]] kļuva par [[Palestīna]]s Atbrīvošanās organizācijas vadītāju. === Marts === * [[2. marts]] — virsskaņas pasažieru lidmašīna ''[[Concorde]]'' veica pirmo izmēģinājumu lidojumu. * [[3. marts]] — [[Apollo programma]]: palaists kosmosa kuģis ''[[Apollo 9]]'', lai izmēģinātu [[Mēness]] nolaižamo moduli. * [[7. marts]] — [[Golda Meira]] kļuva par pirmo sievieti [[Izraēla]]s premjerministra amatā. * [[11. marts]] — par [[Venecuēla]]s prezidentu kļuva [[Rafaels Kaldera]]. * [[15. marts|15.]]—[[30. marts]] — [[Stokholma|Stokholmā]] notika [[1969. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]]. Par čempioniem kļuva [[PSRS hokeja izlase]]. * [[16. marts]] — Venecuēlas aviokompānijas ''Venezuelan Airlines'' lidmašīnas DC-9 katastrofā pie [[Marakaibo]] gāja bojā 155 cilvēki. * [[27. marts]] — palaista [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[Mariner 7]]''. * [[29. marts]] — [[Spānija]]s galvaspilsētā [[Madride|Madridē]] notika [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|14. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja četru valstu pārstāvji — [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]]s pārstāve [[Salome (dziedātāja)|Salome]] ar dziesmu ''[[Vivo cantando]]'', [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]]s pārstāve [[Lenija Kūra]] ar dziesmu ''[[De troubadouro]]'', [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]]s pārstāve ''[[Lulu]]'' ar dziesmu ''[[Boom Bang-a-Bang]]'' un [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]]s pārstāve [[Frīda Bokara]] ar dziesmu ''[[Un jour, un enfant]]''. === Aprīlis === * [[5. aprīlis]] — [[Vjetnamas karš]]: daudzās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētās notika plašas pretkara demonstrācijas. * [[7. aprīlis]] — [[internets|interneta]] simboliskā dzimšanas diena: tika publicēts RCF 1. * [[17. aprīlis]] — [[Aleksandrs Dubčeks|Aleksandru Dubčeku]] padzina no [[Čehoslovākija]]s kompartijas 1. sekretāra amata. * [[28. aprīlis]] — [[Šarls de Golls]] atkāpās no [[Francija]]s prezidenta amata. === Maijs === * [[16. maijs]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] zonde ''[[Venera-5]]'' nolaidās uz [[Venera (planēta)|Veneras]]. * [[18. maijs]] — Apollo programma: palaists kosmosa kuģis ''[[Apollo 10]]''. * [[22. maijs]] — ''Apollo 10'' mēness modulis nolaidās no 18 kilometru augstuma no [[Mēness]] virsmas. === Jūnijs === * [[20. jūnijs]] — par [[Francija]]s [[Francijas prezidenti|prezidentu]] tika iecelts [[Žoržs Pompidū]]. * [[30. jūnijs]] — izveidota [[Kuveitas Centrālā banka]]. === Jūlijs === * [[16. jūlijs]] — Apollo programma: palaists kosmosa kuģis ''[[Apollo 11]]'', ar kuru uz [[Mēness]] virsmu tika nogādāti pirmie cilvēki. * [[20. jūlijs]] — Apollo programma: ''Apollo 11'' veica pirmo pilotējamo nolaišanos uz Mēness (20:17 UTC). * [[21. jūlijs]] — Apollo programma: [[Nīls Ārmstrongs]] un [[Bazs Oldrins]] kā pirmie cilvēki izkāpa (02:56 UTC) uz Mēness virsmas misijas ''Apollo 11'' laikā. === Augusts === * [[5. augusts]] — ''[[Mariner 7]]'' veica [[Marss (planēta)|Marsa]] pārlidojumu (3524 km no planētas virsmas). * [[15. augusts]] — dibināta [[Indijas Kosmosa pētījumu organizācija]]. === Septembris === * [[1. septembris]] — [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] vadītā virsnieku grupa gāza [[Lībija]]s karali Idrisu. * [[4. septembris]] — atklāts [[Mehiko metro]]. === Oktobris == * [[21. oktobris]] — par [[Vācijas kanclers|Vācijas kancleru]] kļuva [[Villijs Brants]], amatā nomainot [[Kurts Georgs Kīzingers|Kurtu Georgu Kīzingeru]]. === Novembris === * [[15. novembris]] : ** [[Aukstais karš]]: [[Padomju Savienība|PSRS]] zemūdene K-19 sadūrās ar ASV zemūdeni ''USS Gato'' [[Barenca jūra|Barenca jūrā]]. ** [[Vjetnamas karš]]: [[Vašingtona|Vašingtonā]] notika pretkara demonstrācija, kurā piedalījās 250 000 — 500 000 cilvēku. == Dzimuši == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — [[Mihaels Šūmahers]] (''Michael Schumacher''), vācu autosportists * [[5. janvāris]] — [[Merilins Mensons]] (''Marilyn Manson''; Braiens Hjū Vorners), ASV mūziķis * [[12. janvāris]] — [[Roberts Prosinečki]] (''Robert Prosinečki''), horvātu futbolists un treneris * [[15. janvāris]] — [[Anatolijs Ivaņišins]] (''Анатолий Алексеевич Иванишин''), Krievijas kosmonauts * [[17. janvāris]] — [[Lukass Modisons]] (''Lukas Moodysson''), zviedru kinorežisors * [[23. janvāris]] — [[Brendons Šanahens]] (''Brendan Shanahan''), Kanādas hokejists === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Gabriels Batistuta]] (''Gabriel Batistuta''), Argentīnas futbolists * [[11. februāris]] — [[Dženifere Anistone]] (''Jennifer Aniston''), ASV aktrise * [[20. februāris]] — [[Siniša Mihajlovičs]] (''Синиша Михајловић''), serbu futbolists un treneris (miris 2022. gadā) * [[22. februāris]] — [[Ugo Lopess-Gatels Ramiress]] (''Hugo López-Gatell Ramírez''), meksikāņu epidemiologs, valsts amatpersona === Marts === * [[1. marts]] — [[Havjers Bardems]] (''Javier Bardem''), spāņu aktieris * [[27. marts]] — [[Meraija Kerija]] (''Mariah Carey''), ASV mūziķe un aktrise === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — [[Bens Mendelsons]] (''Ben Mendelsohn''), austrāliešu aktieris * [[6. aprīlis]] — [[Pols Rads]] (''Paul Rudd''), amerikāņu aktieris * [[19. aprīlis]] — [[Žuža Polgāra]] (''Polgár Zsuzsa''), ungāru šahiste * [[20. aprīlis]] — [[Fēlikss Baumgartners]] (''Felix Baumgartner''), austriešu izpletņlēcējs un ekstrēmo sporta veidu pārstāvis (miris 2025. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Renē Zelvēgere]] (''Renée Zellweger''), ASV aktrise * [[27. aprīlis]] — [[Korijs Bukers]] (''Cory Booker''), ASV politiķis === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Vess Andersons]] (''Wes Anderson''), ASV kinoscenārists * [[10. maijs]] — [[Deniss Bergkamps]] (''Dennis Bergkamp''), Nīderlandes futbolists * [[10. maijs]] — [[Bobs Sinklars]] (''Bob Sinclar''), franču dīdžejs un producents * [[15. maijs]] — [[Keita Blanšeta]] (''Cate Blanchett''), austrāliešu aktrise * [[16. maijs]]: ** [[Lato Lapsa]], latviešu publicists ** [[Janniks Bisons]] (''Yannick Bisson''), kanādiešu aktieris, režisors un producents * [[21. maijs]] — [[Tods Heiss]] (''Todd Hays''), ASV bobslejists * [[22. maijs]] — [[Huans Karloss Agilera]] (''Juan Carlos Aguilera''), spāņu futbolists * [[25. maijs]] — [[Dmitrijs Kondratjevs]] (''Дмитрий Юрьевич Кондратьев''), Krievijas kosmonauts === Jūnijs === * [[14. jūnijs]] — [[Štefija Grāfa]] (''Steffi Graf''), Vācijas tenisiste * [[15. jūnijs]]: ** ''[[Ice Cube]]'' (O'Šea Džeksons), ASV reperis, aktieris un filmu režisors ** [[Olivers Kāns]] (''Oliver Rolf Kahn''), Vācijas futbolists === Jūlijs === * [[5. jūlijs]] — [[Eduardo Rīdels]] (''Eduardo Riedel''), Brazīlijas politiķis * [[7. jūlijs]]: ** [[Kima Rodsa]] (''Kim Rhodes''), amerikāņu aktrise ** [[Džo Sakiks]] (''Joe Sakic''), Kanādas hokejists * [[17. jūlijs]]: ** [[F. Gērijs Grejs]] (''F. Gary Gray''), amerikāņu kinorežisors ** [[Jāns Kirsipū]] (''Jaan Kirsipuu''), igauņu riteņbraucējs * [[21. jūlijs]] — [[Izabella Verta]] (''Isabell Werth''), vācu jātniece * [[24. jūlijs]] — [[Dženifere Lopesa]] (''Jennifer Lopez''), ASV dziedātāja un aktrise * [[31. jūlijs]] — [[Antonio Konte]] (''Antonio Conte''), itāļu futbolists un treneris === Augusts === * [[6. augusts]] — [[Eliots Smits]] (''Steven Paul Smith''), ASV mūziķis (miris 2003. gadā) * [[14. augusts]] — [[Treisija Koldvela Daisone]] (''Tracy Caldwell Dyson''), ASV kosmonaute * [[18. augusts]] — [[Edvards Nortons]] (''Edward H. Norton''), ASV aktieris, režisors * [[19. augusts]] — [[Metjū Perijs]] (''Matthew Perry''), ASV aktieris (miris 2023. gadā) === Septembris === * [[3. septembris]] — [[Noa Baumbaks]] (''Noah Baumbach''), amerikāņu kinorežisors un scenārists * [[8. septembris]] — [[Gērijs Spīds]] (''Garry Speed''), velsiešu futbolists un treneris (miris 2011. gadā) * [[14. septembris]] — [[Pons Čunho]] (봉준호), Dienvidkorejas kinorežisors un scenārists * [[17. septembris]] — [[Kīts Flints]] (''Keith Flint''), angļu dziedātājs un dejotājs (miris 2019. gadā) * [[25. septembris]] — [[Ketrina Zeta-Džonsa]] (''Catherine Zeta-Jones''), velsiešu aktrise * [[27. septembris]] — [[Žans Kristofs Bujons]] (''Jean-Christophe Boullion''), Francijas autosportists === Oktobris === * [[3. oktobris]] : ** [[Masimiljāno Papiss]] (''Massimiliano "Max" Papis''), Itālijas autosportists ** [[Gvena Stefani]] (''Gwen Stefani''), ASV dziedātāja *[[22. oktobris]] — [[Spaiks Džonzs]] (''Spike Jonze''), amerikāņu kinorežisors *[[28. oktobris]] — [[Bens Hārpers]] (''Ben Harper''), amerikāņu dziedātājs un dziesmu autors === Novembris === * [[3. novembris]] — [[Peteri Orpo]] (''Petteri Orpo''), Somijas premjerministrs * [[10. novembris]] — [[Jenss Lēmans]] (''Jens Lehmann''), Vācijas futbolists * [[22. novembris]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (مرجان ساتراپی), irāņu un franču komiksu autore, kinorežisore un rakstniece (mirusi 2026. gadā) === Decembris === * [[1. decembris]] — [[Sjarhejs Rumass]] (''Сяргей Мікалаевіч Румас''), Baltkrievijas premjerministrs * [[3. decembris]] — [[Halvars Hanevolls]] (''Halvard Hanevold''), norvēģu biatlonists * [[4. decembris]] — ''[[Jay-Z]]'' (Šons Kārters), ASV reperis * [[9. decembris]] — [[Bisente Lizarazū]] (''Bixente Lizarazu''), franču futbolists * [[11. decembris]] — [[Višvanatans Anands]] (''விசுவநாதன் ஆனந்த்''), Indijas šahists * [[12. decembris]] — [[Sofija Kinsella]] (''Sophie Kinsella''), britu rakstniece (mirusi 2025. gadā) * [[13. decembris]] — [[Sergejs Fjodorovs]] (''Сергей Викторович Фёдоров''), krievu hokejists * [[14. decembris]] — [[Nataša Makelhona]] (''Natascha McElhone''), angļu aktrise * [[19. decembris]] — [[Ričards Hamonds]] (''Richard Hammond''), britu televīzijas un radio raidījumu vadītājs un žurnālists * [[24. decembris]] — [[Oļegs Skripočka]] (''Олег Иванович Скрипочка''), Krievijas kosmonauts * [[28. decembris]] — [[Līnuss Tūrvaldss]] (''Linus Torvalds''), somu datorprogrammētājs == Miruši == * [[19. janvāris]] — [[Jans Palahs]] (''Jan Palach''), čehu students (dzimis 1948. gadā) * [[2. februāris]] — [[Boriss Kārlofs]] (''Boris Karloff''), angļu kinoaktieris (dzimis 1887. gadā) * [[5. februāris]] — [[Telma Ritera]] (''Thelma Ritter''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1902. gadā) * [[14. marts]] — [[Klements Deikens]] (''Clement Deykin''), britu regbists, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1877. gadā) * [[28. marts]] — [[Dvaits Eizenhauers]] (''Dwight David Eisenhower''), ASV 34. prezidents (dzimis 1890. gadā) * [[2. maijs]] — [[Francis fon Pāpens]] (''Franz von Papen''), Vācijas kanclers (dzimis 1879. gadā) * [[14. maijs]] — [[Frederiks Leins]] (''Frederick Lane''), austrāliešu peldētājs un divu olimpisko zelta medaļu ieguvējs (dzimis 1880. gadā) * [[2. jūnijs]] — [[Radivojs Koračs]] (''Радивој Кораћ''), Dienvidslāvijas basketbolists (dzimis 1938. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Karls Jasperss]] (''Karl Jaspers''), vācu filozofs (dzimis 1883. gadā) * [[16. jūnijs]] — [[Harolds Aleksanders]] (''Harold Alexander''), britu feldmaršals, Kanādas ģenerālgubernators (dzimis 1891. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Džūdija Gārlenda]] (''Judy Garland''), ASV aktrise (dzimusi 1922. gadā) * [[5. jūlijs]]: ** [[Valters Gropiuss]] (''Walter Gropius''), vācu arhitekts (dzimis 1883. gadā) ** [[Leo Makerijs]] (''Leo McCarey''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1898. gadā) * [[24. jūlijs]] — [[Vitolds Gombrovičs]] (''Witold Gombrowicz''), poļu rakstnieks (dzimis 1904. gadā) * [[25. jūlijs]] — [[Oto Dikss]] (''Otto Dix''), vācu mākslinieks (dzimis 1891. gadā) * [[6. augusts]] — [[Teodors Adorno]] (''Theodor Ludwig Wiesengrund''), vācu filozofs (dzimis 1903. gadā) * [[9. augusts]]: ** [[Sesils Pauels]] (''Cecil Powell''), britu fiziķis (dzimis 1903. gadā) ** [[Šerona Teita]] (''Sharon Marie Tate''), ASV aktrise (dzimusi 1943. gadā) * [[17. augusts]] — [[Oto Šterns]] (''Otto Stern''), vācu fiziķis (dzimis 1888. gadā) * [[19. augusts]] — [[Ludvigs Mīss van der Roe]] (''Ludwig Mies van der Rohe''), vācu/amerikāņu arhitekts (dzimis 1886. gadā) * [[2. septembris]] — [[Ho Ši Mins]] (''Hồ Chí Minh''), Ziemeļvjetnamas prezidents (dzimis 1890. gadā) * [[12. oktobris]] — [[Sonja Henije]] (''Sonja Henie''), norvēģu daiļslidotāja un aktrise (dzimusi 1912. gadā) * [[21. oktobris]] — [[Džeks Keruaks]] (''Jack Kerouac''), ASV rakstnieks (dzimis 1922. gadā) * [[28. oktobris]] — [[Kornejs Čukovskis]] (''Корней Иванович Чуковский''), krievu dzejnieks (dzimis 1889. gadā) * [[2. decembris]] — [[Kliments Vorošilovs]] (''Климент Ефремович Ворошилов''), padomju militārais darbinieks un politiķis (dzimis 1881. gadā) * [[22. decembris]] — [[Armīns fon Gerkāns]] (''Armin von Gerkan''), vācu arheologs (dzimis 1884. gadā) {{pg3}} [[Kategorija:1969. gads| ]] teca3avr3r2qmjb76k27lzlicc72ni4 0 72339 4500855 4499034 2026-07-31T10:52:34Z Ivario 51458 4500855 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Carnikavas pagasts | karte = Carnikava in Latvia.svg | karte2 = Carnikavas novads.png | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Carnikavas pagasts COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Carnikavas pagasta ģerbonis | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = Carnikavas pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Ādažu novads | centrs = Carnikava | mērs = | mērs_partija = | mērs_gads = | platība = 80,2<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc |title=Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |access-date={{dat|2009|08|27||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|26||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/67CSnViHZ?url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc }}</ref> | iedzīvotāji = 9 525 (deklarētie; vasaras sezonā faktiski ap 30 000)<ref name="carn">[http://carnikava.lv/sabiedriba/skaitli-fakti Skaitļi un fakti par Carnikavas novadu, Carnikavas novada Domes dzimtsarakstu nodaļas dati 2019. gada 27. maijā]</ref> | iedzīvotāji_gads = 2019 | blīvums = {{#expr: 9525 / 80.2 round 1}} | izveidots =1992 | likvidēts = | mājaslapa = www.carnikava.lv }} '''Carnikavas pagasts''' atrodas [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] pie [[Rīga]]s [[pilsēta]]s ziemeļaustrumu robežas, [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Vidzemes piekrastē no [[Kalngale]]s līdz pat [[Lilaste (upe)|Lilastes]] [[upe]]i. Robežojas ar [[Rīga]]s pilsētu un [[Garkalnes pagasts|Garkalnes]], [[Ādažu pagasts|Ādažu]] un [[Saulkrastu pagasts|Saulkrastu]] pagastiem. Pagasta centrs ir [[Carnikava]], kas atrodas 25 km attālumā no [[Rīga]]s. Pirmoreiz izveidots 1992. gadā. No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā '''Carnikavas novads'''. 2021. gadā Carnikavas novadu iekļāva jaunajā [[Ādažu novads|Ādažu novadā]]. == Daba == [[Attēls:Возле берега - panoramio.jpg|thumb|[[Gauja]]s krasts.]] Kopējā pagasta platība ir 80,2 kvadrātkilometru, turklāt lielāko daļu aizņem [[mežs|meži]], bet ceturtdaļa no kopplatības tiek izmantota [[lauksaimniecība]]i. Carnikava ir pazīstama ar [[Piejūra|dabas parku "Piejūra"]], kas ir iekļauts Eiropas Savienības izveidotajā īpaši aizsargājamo teritoriju tīklā "Natura 2000"<ref name="daba.gov.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_parki/piejura/|title=Dabas aizsardzības pārvalde|website=www.daba.gov.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> un kurā sastopamas vairākas aizsargājamas augu sugas. [[Ummis|Ummja ezerā]] konstatētas daudzas beznoteces dzidrūdens tipa ezeriem raksturīgas augu sugas: Dortmaņa lobēlija, ezerenes u.c. Pie Garezera konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas.<ref name="daba.gov.lv"/> Parks aizņem apmēram piektdaļu visas pagasta teritorijas. Carnikavas pagasta teritorijā ir piecas upes un kanāli, astoņi ezeri un četras ezeru salas. Pagastā ir 19 kilometrus gara pludmale gar Rīgas līča Vidzemes piekrasti no Kalngales līdz Lilastei.<ref name="carn" /> === Reljefa formas === * [[Brēdes smilts]] * [[Dižpalvas kāpa]] * [[Labošanās virsotne]] * [[Lagzdu kalns]] * [[Lilastes kāpa]] * [[Nagaiņu kalns]] * [[Saules kalns]] * [[Vilku kalni]] === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== * [[Dzirnupe (Gaujas pieteka)|Dzirnupe]] * [[Eimura kanāls]] * [[Gauja]] * [[Langa]] * [[Langas kanāls]] * [[Lilaste (upe)|Lilaste]] * [[Mangaļu Eimurs]] * [[Vecgauja]] * [[Veclanga]] ==== Ūdenstilpes ==== * [[Dienvidu Garezers]] * [[Dzirnezers]] * [[Laveru ezers]] * [[Lilastes ezers]] * [[Mazais Dzirnezers]] * [[Mazlandziņas ezers]] * [[Pulksteņezers]] * [[Serģis (ezers)|Serģis]] * [[Ummis]] * [[Vidējais Garezers]] * [[Ziemeļu Garezers]] ==== Purvi ==== * [[Briežu purvs]] * [[Ķikatpurvs]] * [[Lapu purvs]] * [[Lielpurvs]] * [[Serģa purvs]] === Dabas aizsardzība === Daļa no pagasta atrodas [[Piejūra|Piejūras dabas parka]] teritorijā. == Vēsture == [[Attēls:Stamps of Latvia, 2011-03.jpg|200px|thumb|Latvijas pastmarka ar pirmo novada ģerboni (2009–2015)]] Carnikavas pagasts vēsturiski veidojies kā zvejnieku ciems pie garākās upes Latvijā — [[Gauja|Gaujas]]. Šī ir senās [[Kubesele|Kubeseles]] novada [[Līvu zemes|Līvu zeme]]. 1211. gadā [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] minēts, ka vietā, kur Gauja ieplūst jūrā, pulcējies līvu karaspēks. Tā saukta par "Koivemundi" (upes muti), savukārt paši [[Lībieši|līvi]] šo vietu dēvējuši par "Sarnikau" (ošleju, [[Parastais osis|ošu]] ieleju).<ref name="carnikava.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.carnikava.lv/sabiedriba/vesture|title=Vēsture|website=www.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> Carnikavas kā apdzīvotas vietas sākums saistīts ar lielu Gaujas salu, uz kuras 17. gadsimtā tika uzcelta greznākā muiža Vidzemē, kas sava krāšņuma dēļ tika dēvēta par [[Meņģeles pils|Meņģeles pili]]. Tās saimnieki kļuvuši zināmi arī ar pirmo zivju audzētavas izveidi Latvijā un Krievijā, kā arī zivju konservu fabriku. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā muiža tika iznīcināta un tā arī netika atjaunota.<ref name="carnikava.lv"/> 1549. gadā pirmo reizi rakstos minēts [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads]] (''Neuermühlen-Zarnikau''), 1826. gadā tajā ietilpa [[Baltezera baznīca|Sv. Pētera un Pāvila Ādažu baznīca]] ar divām filiālbaznīcām — koka [[Carnikavas luterāņu baznīca|Carnikavas baznīcu]] (nodegusi 2017. gadā) un koka<ref>[http://www.garkalnesbaznica.lv/baznica/vesture.html Garkalnes evaņģēliski luteriskā draudze]</ref> [[Garkalnes baznīca|Garkalnes baznīcu]] jeb Vesterotes kapellu (''Weterotten, Hilchens Kapelle''). 19. gadsimtā tagadējā Carnikavas pagasta teritorija atradās [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]]. Pēc [[Agrārā reforma Latvijā|1920. gada agrārās reformas]] [[Carnikavas muiža]], saukta arī par Gaujas-Meņģeļu jeb Sānkaules muižu, tika sadalīta 101 vienībā 2237 [[Hektārs|ha]] kopplatībā.<ref>{{LKV|I.|1427}}</ref> Tagadējā pagasta rietumu daļa (Garciems, Kalngale, Mežgarciems, Eimuri) līdz 1949. gadam bija [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagasta]] sastāvdaļa. 1945. gadā Ādažu pagastā izveidoja Ādažu, [[Berģu ciems|Berģu]], [[Carnikavas ciems|Carnikavas]] un [[Garkalnes ciems|Garkalnes]] [[ciema padome]]s, bet pagastus un apriņķus 1949. gadā likvidēja. '''Carnikavas ciems''' no 1949. gada ietilpa [[Saulkrastu rajons|Saulkrastu rajonā]], 1954. gada 14. jūnijā to pievienoja [[Ādažu ciems|Ādažu ciemam]]. Pēc Saulkrastu rajona likvidācijas {{dat|1956|12|07}} Ādažu ciemu iekļāva [[Rīgas rajons|Rīgas rajonā]]. Bijušā Mangaļu pagasta vietā izveidotā Mangaļu ciema lielāko daļu 1974. gada 16. augustā pievienoja [[Ādažu ciems|Ādažu ciemam]], bet nelielu daļu - [[Berģu ciems|Berģu ciemam]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=68300989&isArticle=true&query=Manga%C4%BCu%20ciema%20|title=Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Dekrēta PAR CIEMU PADOMJU LIKVIDĒŠANU UN IZVEIDOŠANU UN DAŽU PILSĒTU, PILSĒTCIEMATU UN CIEMU PADOMJU ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLO ROBEŽU GROZĪŠANU|work=Darba Balss|date=1974. gada 7. septembrī|publisher=Periodika.lv}}</ref> Carnikavas pagastu Rīgas rajona sastāvā izveidoja {{dat|1992|4|2}}, kad no 1990. gadā atjaunotā [[Ādažu novads|Ādažu pagasta]] tika atdalītas zvejnieku [[kolhozs|kolhoza]] «Carnikava» zemes un vasarnīcu ciemi gar [[autoceļš P1|šoseju P1]]. 2006. gada 21. martā pagastu reorganizēja par Rīgas rajona '''Carnikavas novadu''', kurš 2009. gada 1. jūlijā kļuva par patstāvīgu administratīvi teritoriālu vienību.<ref>[http://www.rpr.gov.lv/uploads/filedir/Attistibas%20programmas/Novadu%20un%20pagastu/Carnikavas%20novads/Carnikavas_novada_attistibas_programma_12_01_09.pdf?PHPSESSID=5216a4de48323a5c6c3c290af5c233ca Carnikavas novada attīstības programma 2008-2013. gadam]{{Novecojusi saite}}</ref> 2021. gada 1. jūlijā Carnikavas novads atgriezās Carnikavas pagasta statusā jaunajā [[Ādažu novads|Ādažu novadā]]. 2026. gadā 15. jūlijā, [[Saeima]] nobalsoja par pilsētas statusa piešķiršanu Carnikavai, sākot ar 2026. gada 22. augustu, atdalot to no Carnikavas pagasta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> === Militārā mantojuma objekti === * [[Latvijas Sapieru pulks|Latvijas armijas Sapieru pulka]] līdz 1938. gadam uzbūvētie krasta aizsardzības nocietinājumi (Carnikavā, Gaujas ietekas jūrā kreisajā krastā);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/529?0|title=Krasta aizsardzības nocietinājumi Carnikavā|website=Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts „Militārais mantojums”|access-date=2023-07-06}}</ref> * [[Vērmahts|Vērmahta]] 1944. gadā būvētie ierakumi Langas upes stāvkrastā;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/113?0|title=Ierakumi Langas upes stāvkrastā|website=Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts „Militārais mantojums”|access-date=2023-07-06}}</ref> * [[Mežgarciems|Mežgarciemā]] atrodas bijusī [[Sarkanā armija|Padomju armijas]] Pretgaisa aizsardzības karaspēka daļas pilsētiņa (ierīkota ap 1960. gadu), kur savulaik atradās bāze armijas mācību vajadzībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/109?0|title=Padomju armijas pilsētiņa Mežgarciemā|website=Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts „Militārais mantojums”|access-date=2023-07-06}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zivis.carnikava.lv/lv/turisms/ko-apskatit/mezgarciems-un-bunkuri|title=Carnikavas Novadpētniecības centrs|website=www.zivis.carnikava.lv|access-date=2020-06-16|archive-date=2020-06-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20200616105407/http://www.zivis.carnikava.lv/lv/turisms/ko-apskatit/mezgarciems-un-bunkuri}}</ref> Carnikavas pagasta teritorijas plānojumā tā atzīmēta kā dzīvojamās apbūves teritorija, ierīkota brīvdabas ekspozīcija;<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/5202-foto-padomju-simbolika-mezgarciemu-vel-kadu-laiku-izdailos |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160828051614/http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/5202-foto-padomju-simbolika-mezgarciemu-vel-kadu-laiku-izdailos# |archivedate={{dat|2016|08|28||bez}}}}</ref> * Padomju armijas raķešu bāžu darbinieku apmācību vieta [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilastē]] (sākta būvēt [[1960. gadi|1960. gados]]);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://m.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/5522-raketes-no-lilastes-nelidos-nekad-grausti-lenam-pazud|title=Arhivēta kopija|access-date={{dat|2013|07|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160629152457/http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/5522-raketes-no-lilastes-nelidos-nekad-grausti-lenam-pazud#|archivedate={{dat|2016|06|29||bez}}}}</ref> * Padomju armijas militārs objekts aiz bijušās dārzkopības sabiedrības "Sala 2", blakus [[Mazlandziņas ezers|Mazlandziņas ezeram]] [[Carnikava|Carnikavā]],{{Nepieciešama atsauce}} kas ir pārveidota par savrupmāju rajonu Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā. === Apdzīvotās vietas === {{pamatraksts|Carnikavas novada ciemu uzskaitījums}} [[Attēls:Carnikavas novads COA since 2015.png|thumb|182x182px|Carnikavas novada ģerbonis (2015–2021)]] Carnikavas pagastā ir desmit ciemi virzienā no Rīgas [[Trīsciems|Trīsciema]] Mangaļu muižas uz [[Bādciems|Bādciemu]] Saulkrastu novadā: * [[Kalngale]] * [[Eimuri (Carnikavas pagasts)|Eimuri]] * [[Garciems]] un tajā esošais [[Mežciems (Carnikavas pagasts)|Mežciems]] * [[Mežgarciems]] * [[Garupe (ciems)|Garupe]] * [[Laveri]] * [[Carnikava]] * [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gauja]] * [[Siguļi]] — vēsturiskais Carnikavas centrs * [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]]<ref name="carn" /> == Iedzīvotāji == === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Carnikavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=10&zoom=100,467,-106 |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016. |access-date=12.01.2017 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170116171219/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=10&zoom=100,467,-106 |archivedate=16.01.2017 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (5276) |green|62.1}} {{bar percent|[[Krievi]] (2093) |red|24.6}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (280) |violet|3.3}} {{bar percent|[[Poļi]] (146) |black|1.7}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (268) |blue|3.2}} {{bar percent|Cita tautība (285) |purple|3.4}} {{bar percent|Nav izvēlēta (152) |orange|1.8}} }} {{-}} === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1993|4893 |2000|4593 |2011|6712 |2021|9525 }} === Ievērojami Carnikavas pagasta novadnieki === * [[Augusts Albanuss|Johans Augusts Lēberehts Albanuss]] (1765—1839), mācītājs Kalngales pastorātā,<ref name="baltabaznica.lv">[http://www.baltabaznica.lv/mes-esam/musu-vesture/9-musu-vesture Baltābaznīca.lv]</ref> cenzors, [[Rīgas Domskola]]s rektors, [[Vidzemes guberņas ģimnāzija]]s direktors * [[Anna Auziņa]] (1975), dzejniece * [[Ludmila Azarova|Ludmila Azarova (Vāciete)]] (1935—2012), žurnāliste un dzejniece, dzīvoja pie mātes Emmas Dimpēnas-Azarovas (1909—1998) mājā Cīrulīšu ielā 15<ref name="aprinkis.lv">[http://www.aprinkis.lv/index.php/kultura/10456-pierigas-legendas-carnikavas-novads-ojara-vaciesa-vilna-titana-un-melanijas-vanagas-majvieta Griškeviča, Una, Pierīgas leģendas: Carnikavas novads — Ojāra Vācieša, Viļņa Titāna un Melānijas Vanagas mājvieta, «Aprinkis.lv», 2019. gada 8. augustā]</ref> * [[Agita Balode]] (1962), gleznotāja * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988), aktrise, teātra režisore un dramatiskā pedagoģe, dzīvoja Kalngalē<ref>[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/visu-pati-12567127 Šaitere, Tekla. Visu pati. Diena, 2015, 15. oktobris]</ref> * [[Reinholds Bernhards|Mārtiņš Reinholds Bernhards]] (1879—1937), [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|1919. gada Latvijas S.P.R.]] [[jūras kara flote]]s komandieris,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://issuu.com/history_of_a_ship/docs/ievads.docx_b739401e71c242 |title=46-47. lpp. |access-date={{dat|2019|05|12||bez}} |archive-date={{dat|2022|05|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220520114826/https://issuu.com/history_of_a_ship/docs/ievads.docx_b739401e71c242 }}</ref> tālbraucējs kapteinis, Ķeizariskās zinātņu akadēmijas hidrogrāfs, meteorologs un hidrologs, [[Polinēzija]]s ģeogrāfs un antropologs<ref>Bernhards, R., kapt. "Piedzīvojumi un novērojumi Polinēzijā", «Latvijas Jaunatne», Nr. 115, 1935, 1. septembris, 12. lpp.</ref> * [[Kristofs Frīdrihs Brose]] (1773—1827), pseidonīms Ernsts Bonsens, mācītājs Kalngales pastorātā, rakstnieks, [[Maskavas Universitāte]]s mācībspēks, mēnešraksta «Ruthenia» izdevējs<ref name="baltabaznica.lv"/><ref>[https://bbld.de/0000000015725785 Brosse, Friedrich Christoph (Ps.: Ernst Bonsens) (1773—1827)]</ref> * [[Dzintars Dreibergs]] (1981), latviešu kino režisors, dzīvo Garupē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/dzintars-dreibergs|title=Dzintars Dreibergs {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-11-06|language=lv}}</ref> * [[Augusts Ludvigs Otomārs Drēziņš]] (dzimis 1899. gada 17. jūnijā «[[Drunkas Nagaiņi|Drunkas Nagaiņos]]»<ref>[https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2310:15657#&gid=1&pid=8 Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva 235. fonds «Latvijas evaņģēliski luterisko draudžu baznīcu grāmatas» 12. uzskaites saraksta 745. lieta «Ādažu latviešu un vācu draudzes 1899. gada dzimušo un kristīto, laulāto un mirušo reģistrs», 8. lpp.]</ref> Carnikavā, miris 1983. gada 31. decembrī Sidnejā) Austrālijas latviešu gleznotājs * [[Ilmārs Reinholds Drēziņš]] (1930—2022), būvinženieris, ilggadējs būvniecības nozares eksperts, [[Atzinības krusts|Atzinības krusta]] kavalieris (2020)<ref>[https://likumi.lv/ta/id/318555-par-apbalvosanu-ar-atzinibas-krustu Valsts Prezidenta Egila Levita un Ordeņu kapitula paziņojums Nr. 11 «Latvijas Vēstnesis», Nr. 219, 2020, 11. novembris]</ref> * [[Jēkabs Aleksandrs Dzenis]] (1983—1979), akciju sabiedrības «Laima» valdes loceklis, [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/lacplesa-kara-ordena-kavalieri/jekabs-aleksandrs-dzenis |title=Jēkabs Aleksandrs Dzenis |access-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190513001639/http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/lacplesa-kara-ordena-kavalieri/jekabs-aleksandrs-dzenis }}</ref> * [[Heinrihs Gēgingers]] (dzimis 1875. gada 3. septembrī Rīgā, miris 1943. gada 30. septembrī Lissā, Vācijā), rūpnieks * [[Eduards Grantskalns]] (dzimis 1881. gada 22. decembrī Lodē, miris 1964. gada 12. martā Ņūdžersijā, ASV) [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Latvijas Republikas Satversmes sapulces loceklis]], 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts, paraugsaimniecības «Ruthenia» īpašnieks, [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] kavalieris (1933) * [[Modris Ģelzis]] (1929—2009), arhitekts * [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993),<ref>[http://www.archiv.org.lv/1983/index.php?id=205 Gunārs Freimanis, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvs]</ref> dzejnieks un [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja|VDK]] represiju upuris * [[Aleksandrs Jaunbērzs]] (1882—1969), [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Latvijas Republikas Satversmes sapulces loceklis]], [[Rīgas apriņķa valde|Rīgas apriņķa valdes priekšsēdētājs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pagd1938n07{{!}}article:DIVL205{{!}}query:Jaunb%C4%93rzu%20Jaunb%C4%93rzs%20Triju%20Zvaig%C5%BE%C5%86u%20Jaunb%C4%93rzs{{!}}issueType:P |title=Pilsētu nodaļas vadītājs aiziet pensijā, «Pagasta Dzīve», Nr. 7, 1938, 1. jūlijs |access-date={{dat|2020|11|18||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pagd1938n07{{!}}article:DIVL205{{!}}query:Jaunb%C4%93rzu%20Jaunb%C4%93rzs%20Triju%20Zvaig%C5%BE%C5%86u%20Jaunb%C4%93rzs{{!}}issueType:P }}</ref> dzīvoja [[Latveri|Laveros]] kopā ar mazdēlu [[Andris Ruģēns|Andri Ruģēnu]] * [[Anna Jēkabsone]] (1890—1944), Latvijas Nacionālā teātra aktrise, dzīvoja «Karašu» mājās<ref name="aprinkis.lv"/> * [[Benedikts Kalnačs]] (1965), literatūrzinātnieks * [[Ramons Kepe]] (1932—2013), operdziedātājs * [[Rita Kukaine]] (1922—2011), mikrobioloģe, [[Latvijas Zinātņu akadēmija|LZA]] Mikrobioloģijas institūta direktore * [[Harijs Lapiņš]], PSRS Vissavienības autortiesību aģentūras Latvijas republikāniskās nodaļas priekšnieks (1932-2023) * [[Vilis Lācis]] (Jānis Vilhelms Lāce) (1904—1966), rakstnieks, [[Latvijas PSR ministru padomes priekšsēdētājs|LPSR Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs]],<ref name="Pavasara, L 1982">Pavasara, L. "Ievērojamie novadnieki", ''Darba Balss'', Nr. 110, 1982, 14. septembris, 3. lpp.</ref> viens no galvenajiem PSRS okupācijas kolaboracionistiem, vasarās dzīvoja [[Garciems|Garciema]] «Dīķos», blakus tagadējai Vaļu ielai * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992), rakstnieks<ref name="Pavasara, L 1982"/> * [[Anrijs Matīss]] (1973), Latvijas Republikas satiksmes ministrs * [[Māra Marnauza]] (1963), kordiriģente * [[Auguste Juliāna fon Mendgena|Baronese Auguste Juliāna fon Mengdena]] (1719—1787),<ref>[http://www.utlib.ee/ekollekt/eeva/index.php/index.php?lang=de&do=tekst&tid=4908 Nachricht von dem Fräulein Augusta Juliana, Freyherrinn von Mengden (1787)]{{Novecojusi saite}}</ref> [[Krievijas Impērija]]s politiķe kā Impērijas valdnieces, reģentes [[Anna Leopoldovna (Krievijas Impērijas reģente)|Annas Leopoldovnas]] favorīte un mīļākā<ref name="e-reading-lib.com">[http://www.e-reading-lib.com/chapter.php/90999/9/Anisimov_-_Ivan_VI_Antonovich.html#note_307 Анисимов, Евгений. ''Иван VI Антонович''. Серия: Жизнь замечательных людей. Молодая гвардия, 2008. {{ISBN|978-5-235-03026-8}}.]</ref> * [[Ernsts Reinholds fon Mengdens|Svētās Romas Impērijas reihsgrāfs Ernests Reinholds fon Mengdens]] (1726—1798), [[Krievijas Impērija]]s galma virskambarkungs, [[tiesībzinātnieks]], landrāts, [[Valsts padomnieks (Krievijas Impērija)|valsts padomnieks]] * [[Frīdrihs Mēnijs|Frīdrihs Meins]]<ref>Silinš, Uldis. ''Mēs esam Carnikavieši: pastaiga pa novada vēsturi 1211.—1944.'' Elpa, 2002. 38. lpp.</ref> (1593—1659),<ref>[http://libris.kb.se/bib/2518137 Friderici Menii Historischer Prodromus des lieffländischen Rechtens und Regiments von Anfange der Provintz Erfindunge]</ref> [[tiesībzinātnieks]], [[vēsturnieks]], [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors, [[alķīmiķi]]s,<ref>Marek Tamm, Linda Kaljundi, Carsten Selch Jensen. Crusading and Chronicle Writing on the Medieval Baltic Frontier: A Companion to the Chronicle of Henry of Livonia. Ashgate Publishing, Ltd., 2011. p.372., Andreae Antonii Stiernman Centuria secunda anonymorum nec non decas prima pseudonymorum ex scriptoribus gentis suigothicae: In qua haeresis Friderici Menii de sacrosancta trinitate etc. exhibetur. Holmiaw, Sumptibus & Tupis Joh. Laur. Horrn, Reg. Antiqv. Archivi Typogr, 1726.</ref> kurš pirmais drukā publicējis [[dainas]] [[latviešu valoda|latviešu valodā]].<ref>Fridericus Menius. Syntagma de origine Livonorum. Dorpat, 1632. S.45. [arī] — In: Scriptores rerum Livonicarum. Bd. 2. Riga, Leipzig, 1848, S. 511—542.</ref> * [[Zigurds Neimanis]] (1947), aktieris, režisors * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014), dzejnieks<ref name="Pavasara, L 1982"/> * [[Miķelis Voldemārs Pētersons]] (1893—1977), [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/lacplesa-kara-ordena-kavalieri/mikelis-voldemars-petersons |title=Miķelis Voldemārs Pētersons |access-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190513001639/http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/lacplesa-kara-ordena-kavalieri/mikelis-voldemars-petersons }}</ref> * [[Jēkabs Prīmanis]] (1892—1971), [[antropoloģija|antropologs]] un [[eigēnika|eigēniķis]], [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte]]s un [[Baltijas Universitāte]]s profesors, Atzinības krusta kavalieris (1936), Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris (1939) * [[Kristians Panders|Kristians Heinrihs Panders]] (1794—1865), [[paleontologs]], [[embriologs]] un [[ģeologs]], kuru [[Čārlzs Darvins]] darbā ''Sugu izcelšanās'' atzina par savas evolūcijas teorijas priekšteci.<ref name="Charles Robert Darwin 1861">Charles Robert Darwin. ''On the Origin of Species by Means of Natural Selection Or The Preservation of Favoured Races in the Struggle for Life.'' London: John Murray, Albemarle Street, 1861. p.xviii.</ref> * [[Lilija Kepe-Sniedze|Lilija Sniedze]] (1922—2008), operdziedātāja, dzīvoja arhitektes [[Marta Staņa|Staņas]] veidotā ēkā [[Garciems|Garciemā]]<ref>[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/ta-dulla-milestiba-13190113 Šaitere, Tekla. «Tā dullā mīlestība», [[Diena (laikraksts)]], 2007, [[14. jūlijs]]]</ref> * [[Mārtiņš Eduards Šiliņš]] (1900—1980), [[Sidneja]]s latviešu biedrības vadītājs (1953—1974) * [[Mārtiņš Štālbergs]] (1867—1942), tālbraucējs kapteinis<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/kapteini/kapteinis-martins-stalbergs |title=Mārtiņš Štālbergs, kapteinis |access-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190513000021/http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/kapteini/kapteinis-martins-stalbergs }}</ref> * [[Ferdinands Erdmans Štolls (mācītājs)|Ferdinands Erdmans Štolls]] (1816—1893), mācītājs Kalngales pastorātā<ref name="baltabaznica.lv"/> * [[Vilnis Titāns]] (1944—2006), tēlnieks, dzīvoja [[Garupe (ciems)|Garupē]] * [[Aina Tītmane]] (1928-2020<ref>[https://timenote.info/lv/Aina-Titmane Aina Tītmane, 1928. gada 15. aprīlis — 2020. gada 16. septembris]</ref>), arhitekte-pilsētbūvniece, Latvijas Arhitektu savienības atbildīgā sekretāre (1984—1996),<ref>[http://www.makslinieki.lv/profile/Aina-T%C4%ABtmane/ Aina Tītmane]</ref> dzīvoja Garupē * [[Pēteris Eduards Tomsons]] (1891-?), kara lidotājs, Brīvības cīņu dalībnieks<ref>[https://timenote.info/lv/Peteris-Eduards-Tomsons]</ref> * [[Ojārs Vācietis]] (1933—1983), dzejnieks, dzīvoja Carnikavā, Cīrulīšu ielā * [[Mārtiņš Vācietis]] (1873—1945), Latvijas Republikas armijas ģenerālis, [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|kara ministrs]], [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] komandieris, dzīvoja Carnikavā, muižas pārvaldnieka namā * [[Melānija Vanaga]] (1905—1997), rakstniece un LPSR Valsts drošības komitejas represiju upure, [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] virsniece<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/240689-triju-zvaigznu-ordena-domes-pazinojums Triju Zvaigžņu ordeņa domes paziņojums, «Latvijas Vēstnesis», Nr. 132, 1994, 10. novembris]</ref> * [[Andris Vējāns]] (Donats Kalnačs) (1927—2005), rakstnieks un dzejnieks, [[Latvijas miera aizstāvēšanas komiteja|LPSR miera komitejas]] priekšsēdētājs, dzīvoja [[Garciems|Garciemā]] * [[Tālis Vīksna]] (1951—2005), šahists * [[Alfrēds Vītols (zemnieks)|Alfrēds Vītols]] (1896—1974), [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris]], izcēlies [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņu]] kaujās pie Carnikavas * [[Alvis Vītoliņš]] (1946—1997), šahists * [[Pēteris Zandbergs]] (1894—1980), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris * [[Uldis Zemzaris]] (1924—2022), gleznotājs, dzīvoja Garciemā<ref>Ivanova, Inese. «Tracīcija sakņojoties», [[Literatūra un Māksla]], 1993, 1. oktobris.</ref>[[Attēls:LVA Carnikavas novads flag.png|thumb|160x160px|Carnikavas novada karogs (2010–2021, nelielas izmaiņas no 2015)]] === Novada pašvaldība (2006—2021) === {{Pamatraksts|Carnikavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums}} Pēdējā pašvaldības vadītāja bija [[Daiga Mieriņa]] (dz. Jurēvica) no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta. Pašvaldības vadītāja iepriekš ilgstoši bija [[Elfa Sloceniece]] (1996.–2010.), īslaicīgi 2015. gadā – [[Imants Krastiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/94461-carnikavas-strida-abols-jeb-zelta-tilts.htm|title=Carnikavas strīda ābols jeb Zelta tilts|website=nra.lv|access-date=2022-02-02|date=2013-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/atkal-mainita-carnikavas-domes-vadiba|title=Atkal mainīta Carnikavas domes vadība|website=LA.LV|access-date=2022-02-02|date=2016-01-22|language=lv}}</ref> == Tautsaimniecība == === Satiksme === Carnikavas pagastu šķērso 1. šķiras ceļš Rīga (Jaunciems) — Carnikava — Ādaži ([[autoceļš P1|P1]]). Teritorijas austrumu pusē piekļaujas autoceļš "[[Via Baltica]]" (E67). Pagastam cauri stiepjas elektrificēta dzelzceļa līnija [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga — Skulte]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazi.lv/novads/novada-raksturojums/|title=Novada raksturojums|website=Ādažu novads|access-date=2022-09-11|language=lv-LV|archive-date=2021-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20211226130040/https://www.adazi.lv/novads/novada-raksturojums/}}</ref> === Uzņēmējdarbība === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == === Laikmetīgā māksla === 1972. gadā Carnikavā Gaujas estuāra kreisā krasta Jūrasleju pļavās pie jūras notika laikmetīgās mākslas pasaulē ievērību ieguvusī performance «''Wedding of Jesus Christ'' ([[Jēzus Kristus kāzas Carnikavā]])», kuru vadīja [[Andris Grīnbergs]] un kurā piedalījās arī Irēna Birmbauma, Māra Brašmane, dzejniece [[Ināra Eglīte]], Mudīte Gaiševska, Aija Grīnberga, Inta Jaunzema (Grīnberga), aktrise [[Ninuce Kaupuža-Leimane]], Ingvars Leitis, Ināra Podkalne, Sandrs Rīga, Ivars Skanstiņš un Eižens Valpēters.<ref>[https://books.google.lv/books?id=cCpKDwAAQBAJ&pg=PT228&lpg=PT228&dq=%22J%C4%93zus+Kristus+k%C4%81zas%22+Carnikav%C4%81&source=bl&ots=qZ3g1n1xrx&sig=ACfU3U0pQAuWo-aTEBfmAywJ72LsK9Y0Ig&hl=en&sa=X&ved=2ahUKEwj9rsWJztHpAhVi16YKHVo1BO8Q6AEwDXoECAoQAQ#v=onepage&q=%22J%C4%93zus%20Kristus%20k%C4%81zas%22%20Carnikav%C4%81&f=false Cseh-Varga, Katalin, Czirak, Adam (eds). «Performance art in the second public sphere: event-based art in late socialist europe.» Rotledge Advances in Theatre and Performance Studies. New York: Routledge, 2018.]</ref><ref>[https://dom.lndb.lv/data/obj/89245.html Akcija “Jēzus Kristus kāzas” Carnikavā. Dalībnieki: Andris Bergmanis, Irēna Birmbauma, Māra Brašmane, Ināra Eglīte, Mudīte Gaiševska, Aija Grīnberga, Andris Grīnbergs, Inta Jaunzema (Grīnberga), Ninuce Kaupuža, Ingvars Leitis, Ināra Podkalne, Aleksandrs Rotbergs ('Sandrs Rīga'), Ivars Skanstiņš, Eižens Valpēters (Photos: Māra Brašmane). Diapozitīvu kolekcija. Pieder kolekcijai: Laikmetīgās Mākslas centra kolekcijas (Europeana) Izveidošanas datums: 2019. gada 12. jūlijs.]</ref> === Nemateriālais kultūras mantojums === Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā 2019. gadā iekļautas Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lnkc.gov.lv/jaunumi/nemateriala-kulturas-mantojuma-saraksta-ieklautas-vel-tris-vertibas/|title=Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautas vēl trīs vērtības|website=Latvijas Nacionālais kultūras centrs|access-date=2020-06-15|language=en|archive-date=2020-06-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20200615133157/https://www.lnkc.gov.lv/jaunumi/nemateriala-kulturas-mantojuma-saraksta-ieklautas-vel-tris-vertibas/}}</ref> 17. gadsimtā Gaujas lejtecē Carnikavā atradās vienīgā pārceltuve, kas bija īpaši svarīga starptautiskajam ceļam Rīga — [[Pērnava]]. Tās tuvumā 1851. gadā tika uzcelta māja "Cēlāji”, kuras iemītnieki rūpējās, lai ikviens varētu nokļūt otrpus Gaujai. 1966. gadā māja tika nogādāta uz [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju]], bet tagad tās kopija ir uzbūvēta no jauna un ēkā, kas atrodas Gaujas krastā, darbojas Carnikavas Novadpētniecības centrs, kas svinīgi tika atklāts 2012. gada rudenī. Tur var iepazīt Carnikavas novada veidošanās vēsturi, tradīcijas, vērtības un īpašo nēģu zvejas arodu gadsimtu gaitā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kultura.carnikava.lv/novadpetniecibas-centrs|title=Novadpētniecības centrs|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> === Kultūras pieminekļi === {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Carnikavas novadā}} * [[Baltgalvju Upurkalni]] - vietējas nozīmes kultūras piemineklis;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mantojums.lv/cultural-objects/2088|title=2088 - Baltgalvju Upurkalni - Mantojums.lv|website=mantojums.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> * [[Carnikavas luterāņu baznīca|Carnikavas baznīca]] (gājusi bojā 2017. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mantojums.lv/cultural-objects/8692|title=8694 - Carnikavas luterāņu baznīca - Mantojums.lv|website=mantojums.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> === Reliģija === Carnikavas luterāņu draudze pēc baznīcas izpostīšanas ugunsgrēkā 2017. gadā tiekas "Laivu mājas" kapelā Carnikavā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baltezerabaznica.lv/lv/?n=carnikavas_baznica|title=Carnikavas baznīca|website=www.baltezerabaznica.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> Carnikavas kapos atrodas 18. gadsimtā celtā Carnikavas muižas kapliča.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celotajs.lv/lv/e/carnikavas_kapi|title=Carnikavas kapi|last=|first=|website=www.celotajs.lv|access-date=2024-06-09|language=en}}</ref> == Ievērojamas vietas == === Gaujas ieteka jūrā (Gaujas grīva) === [[Gauja]] ir Latvijas garākā upe (452 km), kas savu ceļu tā sāk Vidzemes augstienē, bet noslēdz satiekoties ar [[Baltijas jūra]]s [[Rīgas līcis|Rīgas līci]] Carnikavā. Gauja ir viena no Latvijas upēm, kura saglabājusi tās dabisko izskatu, un Gaujas grīva ir piemērota vieta, kur vērot upes un jūras mijiedarbību. Carnikavas pagasta teritorijā esošajā [[Piejūra|Piejūras dabas parkā]] iespējams vērot vairāk nekā 232 putnu sugas, jo īpaši Gaujas grīvas kreisā krasta teritorijā un vecupēs, kas nodrošina visu reto ūdensputnu un bridējputnu ligzdošanu. Nozīmīgākās atsevišķu reto un aizsargājamo sugu, kā, piemēram, [[mazais zīriņš]], [[jūras zīriņš]] un [[jūras žagata]], ligzdošanas vietas ir smiltāji un smilšainās salas upju grīvās un lejtecēs, tai skaitā Gaujas grīvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tourism.carnikava.lv/apskates-objekti/561-gauja-un-tas-ieteka-jura|title=Gauja un tās ieteka jūrā|website=tourism.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> === Carnikavas muižas parks === Līdz 1917. gadam Carnikava varēja lepoties ar vienu no greznākajām muižām Vidzemē. Barona Magnusa Gustava fon Mengdena dēls Ernsts Reinholds [[Mengdeni|fon Mengdens]] (1726—1798) savai bagātībai 1774. gadā Vācijā nopirka grāfa titulu un apmēram šajā laikā tika uzcelta Carnikavas muižas ēka — lepnākā pils Vidzemē. Tajā ilgus gadus saimniekoja arī fon Panderu dzimta (piem. [[Kristians Panders]]). Pirmā pasaules kara laikā, 1917. gada 30. septembrī, Carnikavas muižas ēkas nopostīja ugunsgrēks un tās vairs neatjaunoja. Pēdējais muižas īpašnieks bija rūpnieks Heinrihs Gēgingers.<ref name="tourism.carnikava.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://tourism.carnikava.lv/apskates-objekti/784-carnikavas-muizas-parks|title=Carnikavas muižas parks|website=tourism.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> 1960. gados padomju okupācijas režīms pils drupu vietā ierīkoja 1944. gadā kritušo padomju karavīru brāļu kapus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/par-kadreiz-grezno-carnikavas-muizu-sodien-liecina-vien-kolonnas-kapitelis.a292823/|title=Par kādreiz grezno Carnikavas muižu šodien liecina vien kolonnas kapitelis|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-06|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sovietheritage.blogspot.com/2017/05/carnikavas-padomju-armijas-krituso.html|title=Padomju mantojums. Soviet heritage.: Carnikavas padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Carnikava|last=Ceļamāja|website=Padomju mantojums. Soviet heritage.|access-date=2023-07-06|date=pirmdiena, 2017. gada 22. maijs}}</ref> Muižas parks 2005. gadā atjaunots un labiekārtots. Parka vidū var apskatīt pēdējo muižas liecinieku — 18. gadsimta 80. g. kolonnas [[Kapitelis|kapiteli]] (valsts nozīmes mākslas pieminekli), savukārt tautas nama "Ozolaine” ēka uzcelta muižas klēts vietā. Parkā ir arī piemiņas vieta 1919. gadā [[Baltijas landesvērs|Landesvēra]] nošautajiem 12 carnikaviešiem, kurus tie turēja aizdomās par simpatizēšanu [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|komunistiem]].<ref name="tourism.carnikava.lv"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/528?0|title=Piemineklis pieminot 1919. gadā Landesvēra nošautos carnikaviešus|website=Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts „Militārais mantojums”|access-date=2023-07-06}}</ref> === Svētku laukums === Carnikavas pagastā ir izveidots laukums ar vietu piemineklim, kur iedzīvotājiem pulcēties Latvijas valsts svētkos un citos nozīmīgos pasākumos. Svētku laukuma centrā ir 2011. gadā tēlnieka [[Vilnis Titāns|Viļņa Titāna]] Carnikavai piemineklis "Atceroties" — granītā izkaltais tēls simbolizē nepadošanos, mūžīgu celšanos un iešanu tālāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/attistiba/projekti/pasvaldibas/599-svetku-laukums|title=Svētku laukums|website=carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tourism.carnikava.lv/apskates-objekti/556-skulptura-atceroties|title=Skulptūra "Atceroties"|website=tourism.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> Laukumā atrodas arī 2018. gadā pēc [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] rosinājuma uzstādīta piemiņas [[stēla]], godinot trīs no Carnikavas novada nākušos [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalierus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijaspieminekli.lv/carnikava-lacplesa-kara-ordena-kavalieru-pieminas-stela/|title=Carnikava. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas stēla.|website=Latvijas pieminekļi|access-date=2023-07-06|date=2020-07-06|language=lv|archive-date=2023-07-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230707162604/https://latvijaspieminekli.lv/carnikava-lacplesa-kara-ordena-kavalieru-pieminas-stela/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://karavirukapi.blogspot.com/2021/11/carnikava-pieminas-stela-novada.html|title=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Carnikavā piemiņas stēla novadā dzimušajiem LKOK|website=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas|access-date=2023-07-06|date=svētdiena, 2021. gada 14. novembris}}</ref><ref>[https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/AM%20publiskais%20parskats_2016.pdf Aizsardzības ministrijas 2016. gada publiskais pārskats]</ref> === Ojāra Vācieša piemineklis === Carnikavas pagasta kapos Siguļos atdusas latviešu tautas dzejnieks [[Ojārs Vācietis]] (1933—1983). Par godu dzejnieka 80. gadu jubilejai labiekārtota O. Vācieša un arī viņa mūžībā aizgājušās dzīvesbiedres, dzejnieces [[Ludmila Azarova|Ludmilas Azarovas]] (1935—2012) piemiņas vieta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tourism.carnikava.lv/apskates-objekti/553-o-vaciesa-piemineklis|title=O.Vācieša piemineklis|website=tourism.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> Pieminekļa autori ir arhitekti Ingūna Rībena un Uģis Zābers un tēlnieks Gļebs Panteļejevs. Pieminekļa idejas pamatā ir O. Vācieša dzejoļu krājuma "Zibens pareizrakstība" poētika, un esošais dzejnieka portrets ir atveidots zibens šķērsgriezumā, savukārt L. Azarovas kapavieta attēlota kā balta lode, simbolizējot saulesgaismu un līdzsvaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/turismagids/latvija/brivdienu-marsruts-carnikava-daudzveidigi-apskates-objekti-kuros-atzimet-ari-lacplesa-dienu.d?id=49432349&page=7|title=Ojāra Vācieša piemiņas vieta|last=Tūrismagids|website=delfi.lv|access-date=2020-06-16|date=2017-11-10|language=lv}}</ref> === Carnikavas promenāde === Latvijā garākā promenāde uz jūru ar cieto segumu, kas 1800 metru garumā stiepjas cauri [[Piejūra|dabas parkam “Piejūra”]] līdz pašai jūrai. Carnikavas promenādes betona plātņu segumā ietverts Līvu ceļa raksta koncepts, attēlojot trīs krāsu (melna, balta, sarkana) vilni kā Gaujas un piekrastes simbolu. Cieto segumu kāpu zonā nomaina koka laipas, savukārt pirms noejas uz jūru ir 4x4 m liela koka skatu platforma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.carnikava.lv/jaunumi/20-attistiba/3625-carnikavas-promenades-atklasana-jau-so-sestdien|title=Sestdien svinīgi tiks atklāta Carnikavas promenāde|website=www.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> == Attēlu galerija == {{Gallery |title= |width=150 |height=150 |lines=4 |align=center |Attēls:Царникава (Латвия) Этнографический музей - рыбачий баркас - panoramio.jpg|Zvejas laiva Carnikavas novadpētniecības centrā |Attēls:Carnikavas luterāņu baznīca 1.jpg|[[Carnikavas luterāņu baznīca]] |Attēls:Ummis 2002-08-16.jpg|[[Ummis|Ummja]] ezers|Attēls:Stamps of Lithuania, 2012-31.jpg|Carnikavas dzelzceļa tilts Lietuvas pastmarkā |Attēls:Зимний берег - panoramio (1).jpg|[[Rīgas līcis|Rīgas līča]] krasts |Attēls:Гарциемс (Латвия) Осеннее море... - panoramio.jpg|Piekraste [[Garciems|Garciemā]] }} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|www.carnikava.lv}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Ādažu novads}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Rīgas rajons}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Ādažu novada pagasti]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts| ]] kzajiz7uje15g1il3y0o1w3r61er8nb 4500877 4500855 2026-07-31T11:49:26Z Olgerts V 41522 /* Vēsture */ precīz. 4500877 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Carnikavas pagasts | karte = Carnikava in Latvia.svg | karte2 = Carnikavas novads.png | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Carnikavas pagasts COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Carnikavas pagasta ģerbonis | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = Carnikavas pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Ādažu novads | centrs = Carnikava | mērs = | mērs_partija = | mērs_gads = | platība = 80,2<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc |title=Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |access-date={{dat|2009|08|27||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|26||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/67CSnViHZ?url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc }}</ref> | iedzīvotāji = 9 525 (deklarētie; vasaras sezonā faktiski ap 30 000)<ref name="carn">[http://carnikava.lv/sabiedriba/skaitli-fakti Skaitļi un fakti par Carnikavas novadu, Carnikavas novada Domes dzimtsarakstu nodaļas dati 2019. gada 27. maijā]</ref> | iedzīvotāji_gads = 2019 | blīvums = {{#expr: 9525 / 80.2 round 1}} | izveidots =1992 | likvidēts = | mājaslapa = www.carnikava.lv }} '''Carnikavas pagasts''' atrodas [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] pie [[Rīga]]s [[pilsēta]]s ziemeļaustrumu robežas, [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Vidzemes piekrastē no [[Kalngale]]s līdz pat [[Lilaste (upe)|Lilastes]] [[upe]]i. Robežojas ar [[Rīga]]s pilsētu un [[Garkalnes pagasts|Garkalnes]], [[Ādažu pagasts|Ādažu]] un [[Saulkrastu pagasts|Saulkrastu]] pagastiem. Pagasta centrs ir [[Carnikava]], kas atrodas 25 km attālumā no [[Rīga]]s. Pirmoreiz izveidots 1992. gadā. No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā '''Carnikavas novads'''. 2021. gadā Carnikavas novadu iekļāva jaunajā [[Ādažu novads|Ādažu novadā]]. == Daba == [[Attēls:Возле берега - panoramio.jpg|thumb|[[Gauja]]s krasts.]] Kopējā pagasta platība ir 80,2 kvadrātkilometru, turklāt lielāko daļu aizņem [[mežs|meži]], bet ceturtdaļa no kopplatības tiek izmantota [[lauksaimniecība]]i. Carnikava ir pazīstama ar [[Piejūra|dabas parku "Piejūra"]], kas ir iekļauts Eiropas Savienības izveidotajā īpaši aizsargājamo teritoriju tīklā "Natura 2000"<ref name="daba.gov.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_parki/piejura/|title=Dabas aizsardzības pārvalde|website=www.daba.gov.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> un kurā sastopamas vairākas aizsargājamas augu sugas. [[Ummis|Ummja ezerā]] konstatētas daudzas beznoteces dzidrūdens tipa ezeriem raksturīgas augu sugas: Dortmaņa lobēlija, ezerenes u.c. Pie Garezera konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas.<ref name="daba.gov.lv"/> Parks aizņem apmēram piektdaļu visas pagasta teritorijas. Carnikavas pagasta teritorijā ir piecas upes un kanāli, astoņi ezeri un četras ezeru salas. Pagastā ir 19 kilometrus gara pludmale gar Rīgas līča Vidzemes piekrasti no Kalngales līdz Lilastei.<ref name="carn" /> === Reljefa formas === * [[Brēdes smilts]] * [[Dižpalvas kāpa]] * [[Labošanās virsotne]] * [[Lagzdu kalns]] * [[Lilastes kāpa]] * [[Nagaiņu kalns]] * [[Saules kalns]] * [[Vilku kalni]] === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== * [[Dzirnupe (Gaujas pieteka)|Dzirnupe]] * [[Eimura kanāls]] * [[Gauja]] * [[Langa]] * [[Langas kanāls]] * [[Lilaste (upe)|Lilaste]] * [[Mangaļu Eimurs]] * [[Vecgauja]] * [[Veclanga]] ==== Ūdenstilpes ==== * [[Dienvidu Garezers]] * [[Dzirnezers]] * [[Laveru ezers]] * [[Lilastes ezers]] * [[Mazais Dzirnezers]] * [[Mazlandziņas ezers]] * [[Pulksteņezers]] * [[Serģis (ezers)|Serģis]] * [[Ummis]] * [[Vidējais Garezers]] * [[Ziemeļu Garezers]] ==== Purvi ==== * [[Briežu purvs]] * [[Ķikatpurvs]] * [[Lapu purvs]] * [[Lielpurvs]] * [[Serģa purvs]] === Dabas aizsardzība === Daļa no pagasta atrodas [[Piejūra|Piejūras dabas parka]] teritorijā. == Vēsture == [[Attēls:Stamps of Latvia, 2011-03.jpg|200px|thumb|Latvijas pastmarka ar pirmo novada ģerboni (2009–2015)]] Carnikavas pagasts vēsturiski veidojies kā zvejnieku ciems pie garākās upes Latvijā — [[Gauja|Gaujas]]. Šī ir senās [[Kubesele|Kubeseles]] novada [[Līvu zemes|Līvu zeme]]. 1211. gadā [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] minēts, ka vietā, kur Gauja ieplūst jūrā, pulcējies līvu karaspēks. Tā saukta par "Koivemundi" (upes muti), savukārt paši [[Lībieši|līvi]] šo vietu dēvējuši par "Sarnikau" (ošleju, [[Parastais osis|ošu]] ieleju).<ref name="carnikava.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.carnikava.lv/sabiedriba/vesture|title=Vēsture|website=www.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> Carnikavas kā apdzīvotas vietas sākums saistīts ar lielu Gaujas salu, uz kuras 17. gadsimtā tika uzcelta greznākā muiža Vidzemē, kas sava krāšņuma dēļ tika dēvēta par [[Meņģeles pils|Meņģeles pili]]. Tās saimnieki kļuvuši zināmi arī ar pirmo zivju audzētavas izveidi Latvijā un Krievijā, kā arī zivju konservu fabriku. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā muiža tika iznīcināta un tā arī netika atjaunota.<ref name="carnikava.lv"/> 1549. gadā pirmo reizi rakstos minēts [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads]] (''Neuermühlen-Zarnikau''), 1826. gadā tajā ietilpa [[Baltezera baznīca|Sv. Pētera un Pāvila Ādažu baznīca]] ar divām filiālbaznīcām — koka [[Carnikavas luterāņu baznīca|Carnikavas baznīcu]] (nodegusi 2017. gadā) un koka<ref>[http://www.garkalnesbaznica.lv/baznica/vesture.html Garkalnes evaņģēliski luteriskā draudze]</ref> [[Garkalnes baznīca|Garkalnes baznīcu]] jeb Vesterotes kapellu (''Weterotten, Hilchens Kapelle''). 19. gadsimtā tagadējā Carnikavas pagasta teritorija atradās [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]]. Pēc [[Agrārā reforma Latvijā|1920. gada agrārās reformas]] [[Carnikavas muiža]], saukta arī par Gaujas-Meņģeļu jeb Sānkaules muižu, tika sadalīta 101 vienībā 2237 [[Hektārs|ha]] kopplatībā.<ref>{{LKV|I.|1427}}</ref> Tagadējā pagasta rietumu daļa (Garciems, Kalngale, Mežgarciems, Eimuri) līdz 1949. gadam bija [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagasta]] sastāvdaļa. 1945. gadā Ādažu pagastā izveidoja Ādažu, [[Berģu ciems|Berģu]], [[Carnikavas ciems|Carnikavas]] un [[Garkalnes ciems|Garkalnes]] [[ciema padome]]s, bet pagastus un apriņķus 1949. gadā likvidēja. '''Carnikavas ciems''' no 1949. gada ietilpa [[Saulkrastu rajons|Saulkrastu rajonā]], 1954. gada 14. jūnijā to pievienoja [[Ādažu ciems|Ādažu ciemam]]. Pēc Saulkrastu rajona likvidācijas {{dat|1956|12|07}} Ādažu ciemu iekļāva [[Rīgas rajons|Rīgas rajonā]]. Bijušā Mangaļu pagasta vietā izveidotā Mangaļu ciema lielāko daļu 1974. gada 16. augustā pievienoja [[Ādažu ciems|Ādažu ciemam]], bet nelielu daļu - [[Berģu ciems|Berģu ciemam]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=68300989&isArticle=true&query=Manga%C4%BCu%20ciema%20|title=Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Dekrēta PAR CIEMU PADOMJU LIKVIDĒŠANU UN IZVEIDOŠANU UN DAŽU PILSĒTU, PILSĒTCIEMATU UN CIEMU PADOMJU ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLO ROBEŽU GROZĪŠANU|work=Darba Balss|date=1974. gada 7. septembrī|publisher=Periodika.lv}}</ref> Carnikavas pagastu Rīgas rajona sastāvā izveidoja {{dat|1992|4|2}}, kad no 1990. gadā atjaunotā [[Ādažu novads|Ādažu pagasta]] tika atdalītas zvejnieku [[kolhozs|kolhoza]] «Carnikava» zemes un vasarnīcu ciemi gar [[autoceļš P1|šoseju P1]]. 2006. gada 21. martā pagastu reorganizēja par Rīgas rajona '''Carnikavas novadu''', kurš 2009. gada 1. jūlijā kļuva par patstāvīgu administratīvi teritoriālu vienību.<ref>[http://www.rpr.gov.lv/uploads/filedir/Attistibas%20programmas/Novadu%20un%20pagastu/Carnikavas%20novads/Carnikavas_novada_attistibas_programma_12_01_09.pdf?PHPSESSID=5216a4de48323a5c6c3c290af5c233ca Carnikavas novada attīstības programma 2008-2013. gadam]{{Novecojusi saite}}</ref> 2021. gada 1. jūlijā Carnikavas novads atgriezās Carnikavas pagasta statusā jaunajā [[Ādažu novads|Ādažu novadā]]. 2026. gadā 15. jūlijā [[Saeima]]s Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja likumprojektu par pilsētas statusa piešķiršanu Carnikavai, sākot ar 2026. gada 22. augustu, atdalot to no Carnikavas pagasta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> === Militārā mantojuma objekti === * [[Latvijas Sapieru pulks|Latvijas armijas Sapieru pulka]] līdz 1938. gadam uzbūvētie krasta aizsardzības nocietinājumi (Carnikavā, Gaujas ietekas jūrā kreisajā krastā);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/529?0|title=Krasta aizsardzības nocietinājumi Carnikavā|website=Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts „Militārais mantojums”|access-date=2023-07-06}}</ref> * [[Vērmahts|Vērmahta]] 1944. gadā būvētie ierakumi Langas upes stāvkrastā;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/113?0|title=Ierakumi Langas upes stāvkrastā|website=Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts „Militārais mantojums”|access-date=2023-07-06}}</ref> * [[Mežgarciems|Mežgarciemā]] atrodas bijusī [[Sarkanā armija|Padomju armijas]] Pretgaisa aizsardzības karaspēka daļas pilsētiņa (ierīkota ap 1960. gadu), kur savulaik atradās bāze armijas mācību vajadzībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/109?0|title=Padomju armijas pilsētiņa Mežgarciemā|website=Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts „Militārais mantojums”|access-date=2023-07-06}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zivis.carnikava.lv/lv/turisms/ko-apskatit/mezgarciems-un-bunkuri|title=Carnikavas Novadpētniecības centrs|website=www.zivis.carnikava.lv|access-date=2020-06-16|archive-date=2020-06-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20200616105407/http://www.zivis.carnikava.lv/lv/turisms/ko-apskatit/mezgarciems-un-bunkuri}}</ref> Carnikavas pagasta teritorijas plānojumā tā atzīmēta kā dzīvojamās apbūves teritorija, ierīkota brīvdabas ekspozīcija;<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/5202-foto-padomju-simbolika-mezgarciemu-vel-kadu-laiku-izdailos |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160828051614/http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/5202-foto-padomju-simbolika-mezgarciemu-vel-kadu-laiku-izdailos# |archivedate={{dat|2016|08|28||bez}}}}</ref> * Padomju armijas raķešu bāžu darbinieku apmācību vieta [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilastē]] (sākta būvēt [[1960. gadi|1960. gados]]);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://m.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/5522-raketes-no-lilastes-nelidos-nekad-grausti-lenam-pazud|title=Arhivēta kopija|access-date={{dat|2013|07|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160629152457/http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/5522-raketes-no-lilastes-nelidos-nekad-grausti-lenam-pazud#|archivedate={{dat|2016|06|29||bez}}}}</ref> * Padomju armijas militārs objekts aiz bijušās dārzkopības sabiedrības "Sala 2", blakus [[Mazlandziņas ezers|Mazlandziņas ezeram]] [[Carnikava|Carnikavā]],{{Nepieciešama atsauce}} kas ir pārveidota par savrupmāju rajonu Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā. === Apdzīvotās vietas === {{pamatraksts|Carnikavas novada ciemu uzskaitījums}} [[Attēls:Carnikavas novads COA since 2015.png|thumb|182x182px|Carnikavas novada ģerbonis (2015–2021)]] Carnikavas pagastā ir desmit ciemi virzienā no Rīgas [[Trīsciems|Trīsciema]] Mangaļu muižas uz [[Bādciems|Bādciemu]] Saulkrastu novadā: * [[Kalngale]] * [[Eimuri (Carnikavas pagasts)|Eimuri]] * [[Garciems]] un tajā esošais [[Mežciems (Carnikavas pagasts)|Mežciems]] * [[Mežgarciems]] * [[Garupe (ciems)|Garupe]] * [[Laveri]] * [[Carnikava]] * [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gauja]] * [[Siguļi]] — vēsturiskais Carnikavas centrs * [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]]<ref name="carn" /> == Iedzīvotāji == === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Carnikavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=10&zoom=100,467,-106 |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016. |access-date=12.01.2017 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170116171219/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=10&zoom=100,467,-106 |archivedate=16.01.2017 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (5276) |green|62.1}} {{bar percent|[[Krievi]] (2093) |red|24.6}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (280) |violet|3.3}} {{bar percent|[[Poļi]] (146) |black|1.7}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (268) |blue|3.2}} {{bar percent|Cita tautība (285) |purple|3.4}} {{bar percent|Nav izvēlēta (152) |orange|1.8}} }} {{-}} === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1993|4893 |2000|4593 |2011|6712 |2021|9525 }} === Ievērojami Carnikavas pagasta novadnieki === * [[Augusts Albanuss|Johans Augusts Lēberehts Albanuss]] (1765—1839), mācītājs Kalngales pastorātā,<ref name="baltabaznica.lv">[http://www.baltabaznica.lv/mes-esam/musu-vesture/9-musu-vesture Baltābaznīca.lv]</ref> cenzors, [[Rīgas Domskola]]s rektors, [[Vidzemes guberņas ģimnāzija]]s direktors * [[Anna Auziņa]] (1975), dzejniece * [[Ludmila Azarova|Ludmila Azarova (Vāciete)]] (1935—2012), žurnāliste un dzejniece, dzīvoja pie mātes Emmas Dimpēnas-Azarovas (1909—1998) mājā Cīrulīšu ielā 15<ref name="aprinkis.lv">[http://www.aprinkis.lv/index.php/kultura/10456-pierigas-legendas-carnikavas-novads-ojara-vaciesa-vilna-titana-un-melanijas-vanagas-majvieta Griškeviča, Una, Pierīgas leģendas: Carnikavas novads — Ojāra Vācieša, Viļņa Titāna un Melānijas Vanagas mājvieta, «Aprinkis.lv», 2019. gada 8. augustā]</ref> * [[Agita Balode]] (1962), gleznotāja * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988), aktrise, teātra režisore un dramatiskā pedagoģe, dzīvoja Kalngalē<ref>[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/visu-pati-12567127 Šaitere, Tekla. Visu pati. Diena, 2015, 15. oktobris]</ref> * [[Reinholds Bernhards|Mārtiņš Reinholds Bernhards]] (1879—1937), [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|1919. gada Latvijas S.P.R.]] [[jūras kara flote]]s komandieris,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://issuu.com/history_of_a_ship/docs/ievads.docx_b739401e71c242 |title=46-47. lpp. |access-date={{dat|2019|05|12||bez}} |archive-date={{dat|2022|05|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220520114826/https://issuu.com/history_of_a_ship/docs/ievads.docx_b739401e71c242 }}</ref> tālbraucējs kapteinis, Ķeizariskās zinātņu akadēmijas hidrogrāfs, meteorologs un hidrologs, [[Polinēzija]]s ģeogrāfs un antropologs<ref>Bernhards, R., kapt. "Piedzīvojumi un novērojumi Polinēzijā", «Latvijas Jaunatne», Nr. 115, 1935, 1. septembris, 12. lpp.</ref> * [[Kristofs Frīdrihs Brose]] (1773—1827), pseidonīms Ernsts Bonsens, mācītājs Kalngales pastorātā, rakstnieks, [[Maskavas Universitāte]]s mācībspēks, mēnešraksta «Ruthenia» izdevējs<ref name="baltabaznica.lv"/><ref>[https://bbld.de/0000000015725785 Brosse, Friedrich Christoph (Ps.: Ernst Bonsens) (1773—1827)]</ref> * [[Dzintars Dreibergs]] (1981), latviešu kino režisors, dzīvo Garupē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/dzintars-dreibergs|title=Dzintars Dreibergs {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-11-06|language=lv}}</ref> * [[Augusts Ludvigs Otomārs Drēziņš]] (dzimis 1899. gada 17. jūnijā «[[Drunkas Nagaiņi|Drunkas Nagaiņos]]»<ref>[https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2310:15657#&gid=1&pid=8 Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva 235. fonds «Latvijas evaņģēliski luterisko draudžu baznīcu grāmatas» 12. uzskaites saraksta 745. lieta «Ādažu latviešu un vācu draudzes 1899. gada dzimušo un kristīto, laulāto un mirušo reģistrs», 8. lpp.]</ref> Carnikavā, miris 1983. gada 31. decembrī Sidnejā) Austrālijas latviešu gleznotājs * [[Ilmārs Reinholds Drēziņš]] (1930—2022), būvinženieris, ilggadējs būvniecības nozares eksperts, [[Atzinības krusts|Atzinības krusta]] kavalieris (2020)<ref>[https://likumi.lv/ta/id/318555-par-apbalvosanu-ar-atzinibas-krustu Valsts Prezidenta Egila Levita un Ordeņu kapitula paziņojums Nr. 11 «Latvijas Vēstnesis», Nr. 219, 2020, 11. novembris]</ref> * [[Jēkabs Aleksandrs Dzenis]] (1983—1979), akciju sabiedrības «Laima» valdes loceklis, [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/lacplesa-kara-ordena-kavalieri/jekabs-aleksandrs-dzenis |title=Jēkabs Aleksandrs Dzenis |access-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190513001639/http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/lacplesa-kara-ordena-kavalieri/jekabs-aleksandrs-dzenis }}</ref> * [[Heinrihs Gēgingers]] (dzimis 1875. gada 3. septembrī Rīgā, miris 1943. gada 30. septembrī Lissā, Vācijā), rūpnieks * [[Eduards Grantskalns]] (dzimis 1881. gada 22. decembrī Lodē, miris 1964. gada 12. martā Ņūdžersijā, ASV) [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Latvijas Republikas Satversmes sapulces loceklis]], 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts, paraugsaimniecības «Ruthenia» īpašnieks, [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] kavalieris (1933) * [[Modris Ģelzis]] (1929—2009), arhitekts * [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993),<ref>[http://www.archiv.org.lv/1983/index.php?id=205 Gunārs Freimanis, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvs]</ref> dzejnieks un [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja|VDK]] represiju upuris * [[Aleksandrs Jaunbērzs]] (1882—1969), [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Latvijas Republikas Satversmes sapulces loceklis]], [[Rīgas apriņķa valde|Rīgas apriņķa valdes priekšsēdētājs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pagd1938n07{{!}}article:DIVL205{{!}}query:Jaunb%C4%93rzu%20Jaunb%C4%93rzs%20Triju%20Zvaig%C5%BE%C5%86u%20Jaunb%C4%93rzs{{!}}issueType:P |title=Pilsētu nodaļas vadītājs aiziet pensijā, «Pagasta Dzīve», Nr. 7, 1938, 1. jūlijs |access-date={{dat|2020|11|18||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pagd1938n07{{!}}article:DIVL205{{!}}query:Jaunb%C4%93rzu%20Jaunb%C4%93rzs%20Triju%20Zvaig%C5%BE%C5%86u%20Jaunb%C4%93rzs{{!}}issueType:P }}</ref> dzīvoja [[Latveri|Laveros]] kopā ar mazdēlu [[Andris Ruģēns|Andri Ruģēnu]] * [[Anna Jēkabsone]] (1890—1944), Latvijas Nacionālā teātra aktrise, dzīvoja «Karašu» mājās<ref name="aprinkis.lv"/> * [[Benedikts Kalnačs]] (1965), literatūrzinātnieks * [[Ramons Kepe]] (1932—2013), operdziedātājs * [[Rita Kukaine]] (1922—2011), mikrobioloģe, [[Latvijas Zinātņu akadēmija|LZA]] Mikrobioloģijas institūta direktore * [[Harijs Lapiņš]], PSRS Vissavienības autortiesību aģentūras Latvijas republikāniskās nodaļas priekšnieks (1932-2023) * [[Vilis Lācis]] (Jānis Vilhelms Lāce) (1904—1966), rakstnieks, [[Latvijas PSR ministru padomes priekšsēdētājs|LPSR Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs]],<ref name="Pavasara, L 1982">Pavasara, L. "Ievērojamie novadnieki", ''Darba Balss'', Nr. 110, 1982, 14. septembris, 3. lpp.</ref> viens no galvenajiem PSRS okupācijas kolaboracionistiem, vasarās dzīvoja [[Garciems|Garciema]] «Dīķos», blakus tagadējai Vaļu ielai * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992), rakstnieks<ref name="Pavasara, L 1982"/> * [[Anrijs Matīss]] (1973), Latvijas Republikas satiksmes ministrs * [[Māra Marnauza]] (1963), kordiriģente * [[Auguste Juliāna fon Mendgena|Baronese Auguste Juliāna fon Mengdena]] (1719—1787),<ref>[http://www.utlib.ee/ekollekt/eeva/index.php/index.php?lang=de&do=tekst&tid=4908 Nachricht von dem Fräulein Augusta Juliana, Freyherrinn von Mengden (1787)]{{Novecojusi saite}}</ref> [[Krievijas Impērija]]s politiķe kā Impērijas valdnieces, reģentes [[Anna Leopoldovna (Krievijas Impērijas reģente)|Annas Leopoldovnas]] favorīte un mīļākā<ref name="e-reading-lib.com">[http://www.e-reading-lib.com/chapter.php/90999/9/Anisimov_-_Ivan_VI_Antonovich.html#note_307 Анисимов, Евгений. ''Иван VI Антонович''. Серия: Жизнь замечательных людей. Молодая гвардия, 2008. {{ISBN|978-5-235-03026-8}}.]</ref> * [[Ernsts Reinholds fon Mengdens|Svētās Romas Impērijas reihsgrāfs Ernests Reinholds fon Mengdens]] (1726—1798), [[Krievijas Impērija]]s galma virskambarkungs, [[tiesībzinātnieks]], landrāts, [[Valsts padomnieks (Krievijas Impērija)|valsts padomnieks]] * [[Frīdrihs Mēnijs|Frīdrihs Meins]]<ref>Silinš, Uldis. ''Mēs esam Carnikavieši: pastaiga pa novada vēsturi 1211.—1944.'' Elpa, 2002. 38. lpp.</ref> (1593—1659),<ref>[http://libris.kb.se/bib/2518137 Friderici Menii Historischer Prodromus des lieffländischen Rechtens und Regiments von Anfange der Provintz Erfindunge]</ref> [[tiesībzinātnieks]], [[vēsturnieks]], [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors, [[alķīmiķi]]s,<ref>Marek Tamm, Linda Kaljundi, Carsten Selch Jensen. Crusading and Chronicle Writing on the Medieval Baltic Frontier: A Companion to the Chronicle of Henry of Livonia. Ashgate Publishing, Ltd., 2011. p.372., Andreae Antonii Stiernman Centuria secunda anonymorum nec non decas prima pseudonymorum ex scriptoribus gentis suigothicae: In qua haeresis Friderici Menii de sacrosancta trinitate etc. exhibetur. Holmiaw, Sumptibus & Tupis Joh. Laur. Horrn, Reg. Antiqv. Archivi Typogr, 1726.</ref> kurš pirmais drukā publicējis [[dainas]] [[latviešu valoda|latviešu valodā]].<ref>Fridericus Menius. Syntagma de origine Livonorum. Dorpat, 1632. S.45. [arī] — In: Scriptores rerum Livonicarum. Bd. 2. Riga, Leipzig, 1848, S. 511—542.</ref> * [[Zigurds Neimanis]] (1947), aktieris, režisors * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014), dzejnieks<ref name="Pavasara, L 1982"/> * [[Miķelis Voldemārs Pētersons]] (1893—1977), [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/lacplesa-kara-ordena-kavalieri/mikelis-voldemars-petersons |title=Miķelis Voldemārs Pētersons |access-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190513001639/http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/lacplesa-kara-ordena-kavalieri/mikelis-voldemars-petersons }}</ref> * [[Jēkabs Prīmanis]] (1892—1971), [[antropoloģija|antropologs]] un [[eigēnika|eigēniķis]], [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte]]s un [[Baltijas Universitāte]]s profesors, Atzinības krusta kavalieris (1936), Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris (1939) * [[Kristians Panders|Kristians Heinrihs Panders]] (1794—1865), [[paleontologs]], [[embriologs]] un [[ģeologs]], kuru [[Čārlzs Darvins]] darbā ''Sugu izcelšanās'' atzina par savas evolūcijas teorijas priekšteci.<ref name="Charles Robert Darwin 1861">Charles Robert Darwin. ''On the Origin of Species by Means of Natural Selection Or The Preservation of Favoured Races in the Struggle for Life.'' London: John Murray, Albemarle Street, 1861. p.xviii.</ref> * [[Lilija Kepe-Sniedze|Lilija Sniedze]] (1922—2008), operdziedātāja, dzīvoja arhitektes [[Marta Staņa|Staņas]] veidotā ēkā [[Garciems|Garciemā]]<ref>[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/ta-dulla-milestiba-13190113 Šaitere, Tekla. «Tā dullā mīlestība», [[Diena (laikraksts)]], 2007, [[14. jūlijs]]]</ref> * [[Mārtiņš Eduards Šiliņš]] (1900—1980), [[Sidneja]]s latviešu biedrības vadītājs (1953—1974) * [[Mārtiņš Štālbergs]] (1867—1942), tālbraucējs kapteinis<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/kapteini/kapteinis-martins-stalbergs |title=Mārtiņš Štālbergs, kapteinis |access-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190513000021/http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/kapteini/kapteinis-martins-stalbergs }}</ref> * [[Ferdinands Erdmans Štolls (mācītājs)|Ferdinands Erdmans Štolls]] (1816—1893), mācītājs Kalngales pastorātā<ref name="baltabaznica.lv"/> * [[Vilnis Titāns]] (1944—2006), tēlnieks, dzīvoja [[Garupe (ciems)|Garupē]] * [[Aina Tītmane]] (1928-2020<ref>[https://timenote.info/lv/Aina-Titmane Aina Tītmane, 1928. gada 15. aprīlis — 2020. gada 16. septembris]</ref>), arhitekte-pilsētbūvniece, Latvijas Arhitektu savienības atbildīgā sekretāre (1984—1996),<ref>[http://www.makslinieki.lv/profile/Aina-T%C4%ABtmane/ Aina Tītmane]</ref> dzīvoja Garupē * [[Pēteris Eduards Tomsons]] (1891-?), kara lidotājs, Brīvības cīņu dalībnieks<ref>[https://timenote.info/lv/Peteris-Eduards-Tomsons]</ref> * [[Ojārs Vācietis]] (1933—1983), dzejnieks, dzīvoja Carnikavā, Cīrulīšu ielā * [[Mārtiņš Vācietis]] (1873—1945), Latvijas Republikas armijas ģenerālis, [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|kara ministrs]], [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] komandieris, dzīvoja Carnikavā, muižas pārvaldnieka namā * [[Melānija Vanaga]] (1905—1997), rakstniece un LPSR Valsts drošības komitejas represiju upure, [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] virsniece<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/240689-triju-zvaigznu-ordena-domes-pazinojums Triju Zvaigžņu ordeņa domes paziņojums, «Latvijas Vēstnesis», Nr. 132, 1994, 10. novembris]</ref> * [[Andris Vējāns]] (Donats Kalnačs) (1927—2005), rakstnieks un dzejnieks, [[Latvijas miera aizstāvēšanas komiteja|LPSR miera komitejas]] priekšsēdētājs, dzīvoja [[Garciems|Garciemā]] * [[Tālis Vīksna]] (1951—2005), šahists * [[Alfrēds Vītols (zemnieks)|Alfrēds Vītols]] (1896—1974), [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris]], izcēlies [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņu]] kaujās pie Carnikavas * [[Alvis Vītoliņš]] (1946—1997), šahists * [[Pēteris Zandbergs]] (1894—1980), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris * [[Uldis Zemzaris]] (1924—2022), gleznotājs, dzīvoja Garciemā<ref>Ivanova, Inese. «Tracīcija sakņojoties», [[Literatūra un Māksla]], 1993, 1. oktobris.</ref>[[Attēls:LVA Carnikavas novads flag.png|thumb|160x160px|Carnikavas novada karogs (2010–2021, nelielas izmaiņas no 2015)]] === Novada pašvaldība (2006—2021) === {{Pamatraksts|Carnikavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums}} Pēdējā pašvaldības vadītāja bija [[Daiga Mieriņa]] (dz. Jurēvica) no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta. Pašvaldības vadītāja iepriekš ilgstoši bija [[Elfa Sloceniece]] (1996.–2010.), īslaicīgi 2015. gadā – [[Imants Krastiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/94461-carnikavas-strida-abols-jeb-zelta-tilts.htm|title=Carnikavas strīda ābols jeb Zelta tilts|website=nra.lv|access-date=2022-02-02|date=2013-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/atkal-mainita-carnikavas-domes-vadiba|title=Atkal mainīta Carnikavas domes vadība|website=LA.LV|access-date=2022-02-02|date=2016-01-22|language=lv}}</ref> == Tautsaimniecība == === Satiksme === Carnikavas pagastu šķērso 1. šķiras ceļš Rīga (Jaunciems) — Carnikava — Ādaži ([[autoceļš P1|P1]]). Teritorijas austrumu pusē piekļaujas autoceļš "[[Via Baltica]]" (E67). Pagastam cauri stiepjas elektrificēta dzelzceļa līnija [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga — Skulte]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazi.lv/novads/novada-raksturojums/|title=Novada raksturojums|website=Ādažu novads|access-date=2022-09-11|language=lv-LV|archive-date=2021-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20211226130040/https://www.adazi.lv/novads/novada-raksturojums/}}</ref> === Uzņēmējdarbība === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == === Laikmetīgā māksla === 1972. gadā Carnikavā Gaujas estuāra kreisā krasta Jūrasleju pļavās pie jūras notika laikmetīgās mākslas pasaulē ievērību ieguvusī performance «''Wedding of Jesus Christ'' ([[Jēzus Kristus kāzas Carnikavā]])», kuru vadīja [[Andris Grīnbergs]] un kurā piedalījās arī Irēna Birmbauma, Māra Brašmane, dzejniece [[Ināra Eglīte]], Mudīte Gaiševska, Aija Grīnberga, Inta Jaunzema (Grīnberga), aktrise [[Ninuce Kaupuža-Leimane]], Ingvars Leitis, Ināra Podkalne, Sandrs Rīga, Ivars Skanstiņš un Eižens Valpēters.<ref>[https://books.google.lv/books?id=cCpKDwAAQBAJ&pg=PT228&lpg=PT228&dq=%22J%C4%93zus+Kristus+k%C4%81zas%22+Carnikav%C4%81&source=bl&ots=qZ3g1n1xrx&sig=ACfU3U0pQAuWo-aTEBfmAywJ72LsK9Y0Ig&hl=en&sa=X&ved=2ahUKEwj9rsWJztHpAhVi16YKHVo1BO8Q6AEwDXoECAoQAQ#v=onepage&q=%22J%C4%93zus%20Kristus%20k%C4%81zas%22%20Carnikav%C4%81&f=false Cseh-Varga, Katalin, Czirak, Adam (eds). «Performance art in the second public sphere: event-based art in late socialist europe.» Rotledge Advances in Theatre and Performance Studies. New York: Routledge, 2018.]</ref><ref>[https://dom.lndb.lv/data/obj/89245.html Akcija “Jēzus Kristus kāzas” Carnikavā. Dalībnieki: Andris Bergmanis, Irēna Birmbauma, Māra Brašmane, Ināra Eglīte, Mudīte Gaiševska, Aija Grīnberga, Andris Grīnbergs, Inta Jaunzema (Grīnberga), Ninuce Kaupuža, Ingvars Leitis, Ināra Podkalne, Aleksandrs Rotbergs ('Sandrs Rīga'), Ivars Skanstiņš, Eižens Valpēters (Photos: Māra Brašmane). Diapozitīvu kolekcija. Pieder kolekcijai: Laikmetīgās Mākslas centra kolekcijas (Europeana) Izveidošanas datums: 2019. gada 12. jūlijs.]</ref> === Nemateriālais kultūras mantojums === Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā 2019. gadā iekļautas Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lnkc.gov.lv/jaunumi/nemateriala-kulturas-mantojuma-saraksta-ieklautas-vel-tris-vertibas/|title=Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautas vēl trīs vērtības|website=Latvijas Nacionālais kultūras centrs|access-date=2020-06-15|language=en|archive-date=2020-06-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20200615133157/https://www.lnkc.gov.lv/jaunumi/nemateriala-kulturas-mantojuma-saraksta-ieklautas-vel-tris-vertibas/}}</ref> 17. gadsimtā Gaujas lejtecē Carnikavā atradās vienīgā pārceltuve, kas bija īpaši svarīga starptautiskajam ceļam Rīga — [[Pērnava]]. Tās tuvumā 1851. gadā tika uzcelta māja "Cēlāji”, kuras iemītnieki rūpējās, lai ikviens varētu nokļūt otrpus Gaujai. 1966. gadā māja tika nogādāta uz [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju]], bet tagad tās kopija ir uzbūvēta no jauna un ēkā, kas atrodas Gaujas krastā, darbojas Carnikavas Novadpētniecības centrs, kas svinīgi tika atklāts 2012. gada rudenī. Tur var iepazīt Carnikavas novada veidošanās vēsturi, tradīcijas, vērtības un īpašo nēģu zvejas arodu gadsimtu gaitā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kultura.carnikava.lv/novadpetniecibas-centrs|title=Novadpētniecības centrs|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> === Kultūras pieminekļi === {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Carnikavas novadā}} * [[Baltgalvju Upurkalni]] - vietējas nozīmes kultūras piemineklis;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mantojums.lv/cultural-objects/2088|title=2088 - Baltgalvju Upurkalni - Mantojums.lv|website=mantojums.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> * [[Carnikavas luterāņu baznīca|Carnikavas baznīca]] (gājusi bojā 2017. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mantojums.lv/cultural-objects/8692|title=8694 - Carnikavas luterāņu baznīca - Mantojums.lv|website=mantojums.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> === Reliģija === Carnikavas luterāņu draudze pēc baznīcas izpostīšanas ugunsgrēkā 2017. gadā tiekas "Laivu mājas" kapelā Carnikavā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baltezerabaznica.lv/lv/?n=carnikavas_baznica|title=Carnikavas baznīca|website=www.baltezerabaznica.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> Carnikavas kapos atrodas 18. gadsimtā celtā Carnikavas muižas kapliča.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celotajs.lv/lv/e/carnikavas_kapi|title=Carnikavas kapi|last=|first=|website=www.celotajs.lv|access-date=2024-06-09|language=en}}</ref> == Ievērojamas vietas == === Gaujas ieteka jūrā (Gaujas grīva) === [[Gauja]] ir Latvijas garākā upe (452 km), kas savu ceļu tā sāk Vidzemes augstienē, bet noslēdz satiekoties ar [[Baltijas jūra]]s [[Rīgas līcis|Rīgas līci]] Carnikavā. Gauja ir viena no Latvijas upēm, kura saglabājusi tās dabisko izskatu, un Gaujas grīva ir piemērota vieta, kur vērot upes un jūras mijiedarbību. Carnikavas pagasta teritorijā esošajā [[Piejūra|Piejūras dabas parkā]] iespējams vērot vairāk nekā 232 putnu sugas, jo īpaši Gaujas grīvas kreisā krasta teritorijā un vecupēs, kas nodrošina visu reto ūdensputnu un bridējputnu ligzdošanu. Nozīmīgākās atsevišķu reto un aizsargājamo sugu, kā, piemēram, [[mazais zīriņš]], [[jūras zīriņš]] un [[jūras žagata]], ligzdošanas vietas ir smiltāji un smilšainās salas upju grīvās un lejtecēs, tai skaitā Gaujas grīvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tourism.carnikava.lv/apskates-objekti/561-gauja-un-tas-ieteka-jura|title=Gauja un tās ieteka jūrā|website=tourism.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> === Carnikavas muižas parks === Līdz 1917. gadam Carnikava varēja lepoties ar vienu no greznākajām muižām Vidzemē. Barona Magnusa Gustava fon Mengdena dēls Ernsts Reinholds [[Mengdeni|fon Mengdens]] (1726—1798) savai bagātībai 1774. gadā Vācijā nopirka grāfa titulu un apmēram šajā laikā tika uzcelta Carnikavas muižas ēka — lepnākā pils Vidzemē. Tajā ilgus gadus saimniekoja arī fon Panderu dzimta (piem. [[Kristians Panders]]). Pirmā pasaules kara laikā, 1917. gada 30. septembrī, Carnikavas muižas ēkas nopostīja ugunsgrēks un tās vairs neatjaunoja. Pēdējais muižas īpašnieks bija rūpnieks Heinrihs Gēgingers.<ref name="tourism.carnikava.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://tourism.carnikava.lv/apskates-objekti/784-carnikavas-muizas-parks|title=Carnikavas muižas parks|website=tourism.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> 1960. gados padomju okupācijas režīms pils drupu vietā ierīkoja 1944. gadā kritušo padomju karavīru brāļu kapus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/par-kadreiz-grezno-carnikavas-muizu-sodien-liecina-vien-kolonnas-kapitelis.a292823/|title=Par kādreiz grezno Carnikavas muižu šodien liecina vien kolonnas kapitelis|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-06|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sovietheritage.blogspot.com/2017/05/carnikavas-padomju-armijas-krituso.html|title=Padomju mantojums. Soviet heritage.: Carnikavas padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Carnikava|last=Ceļamāja|website=Padomju mantojums. Soviet heritage.|access-date=2023-07-06|date=pirmdiena, 2017. gada 22. maijs}}</ref> Muižas parks 2005. gadā atjaunots un labiekārtots. Parka vidū var apskatīt pēdējo muižas liecinieku — 18. gadsimta 80. g. kolonnas [[Kapitelis|kapiteli]] (valsts nozīmes mākslas pieminekli), savukārt tautas nama "Ozolaine” ēka uzcelta muižas klēts vietā. Parkā ir arī piemiņas vieta 1919. gadā [[Baltijas landesvērs|Landesvēra]] nošautajiem 12 carnikaviešiem, kurus tie turēja aizdomās par simpatizēšanu [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|komunistiem]].<ref name="tourism.carnikava.lv"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/528?0|title=Piemineklis pieminot 1919. gadā Landesvēra nošautos carnikaviešus|website=Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts „Militārais mantojums”|access-date=2023-07-06}}</ref> === Svētku laukums === Carnikavas pagastā ir izveidots laukums ar vietu piemineklim, kur iedzīvotājiem pulcēties Latvijas valsts svētkos un citos nozīmīgos pasākumos. Svētku laukuma centrā ir 2011. gadā tēlnieka [[Vilnis Titāns|Viļņa Titāna]] Carnikavai piemineklis "Atceroties" — granītā izkaltais tēls simbolizē nepadošanos, mūžīgu celšanos un iešanu tālāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/attistiba/projekti/pasvaldibas/599-svetku-laukums|title=Svētku laukums|website=carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tourism.carnikava.lv/apskates-objekti/556-skulptura-atceroties|title=Skulptūra "Atceroties"|website=tourism.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> Laukumā atrodas arī 2018. gadā pēc [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] rosinājuma uzstādīta piemiņas [[stēla]], godinot trīs no Carnikavas novada nākušos [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalierus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijaspieminekli.lv/carnikava-lacplesa-kara-ordena-kavalieru-pieminas-stela/|title=Carnikava. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas stēla.|website=Latvijas pieminekļi|access-date=2023-07-06|date=2020-07-06|language=lv|archive-date=2023-07-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230707162604/https://latvijaspieminekli.lv/carnikava-lacplesa-kara-ordena-kavalieru-pieminas-stela/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://karavirukapi.blogspot.com/2021/11/carnikava-pieminas-stela-novada.html|title=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Carnikavā piemiņas stēla novadā dzimušajiem LKOK|website=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas|access-date=2023-07-06|date=svētdiena, 2021. gada 14. novembris}}</ref><ref>[https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/AM%20publiskais%20parskats_2016.pdf Aizsardzības ministrijas 2016. gada publiskais pārskats]</ref> === Ojāra Vācieša piemineklis === Carnikavas pagasta kapos Siguļos atdusas latviešu tautas dzejnieks [[Ojārs Vācietis]] (1933—1983). Par godu dzejnieka 80. gadu jubilejai labiekārtota O. Vācieša un arī viņa mūžībā aizgājušās dzīvesbiedres, dzejnieces [[Ludmila Azarova|Ludmilas Azarovas]] (1935—2012) piemiņas vieta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tourism.carnikava.lv/apskates-objekti/553-o-vaciesa-piemineklis|title=O.Vācieša piemineklis|website=tourism.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> Pieminekļa autori ir arhitekti Ingūna Rībena un Uģis Zābers un tēlnieks Gļebs Panteļejevs. Pieminekļa idejas pamatā ir O. Vācieša dzejoļu krājuma "Zibens pareizrakstība" poētika, un esošais dzejnieka portrets ir atveidots zibens šķērsgriezumā, savukārt L. Azarovas kapavieta attēlota kā balta lode, simbolizējot saulesgaismu un līdzsvaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/turismagids/latvija/brivdienu-marsruts-carnikava-daudzveidigi-apskates-objekti-kuros-atzimet-ari-lacplesa-dienu.d?id=49432349&page=7|title=Ojāra Vācieša piemiņas vieta|last=Tūrismagids|website=delfi.lv|access-date=2020-06-16|date=2017-11-10|language=lv}}</ref> === Carnikavas promenāde === Latvijā garākā promenāde uz jūru ar cieto segumu, kas 1800 metru garumā stiepjas cauri [[Piejūra|dabas parkam “Piejūra”]] līdz pašai jūrai. Carnikavas promenādes betona plātņu segumā ietverts Līvu ceļa raksta koncepts, attēlojot trīs krāsu (melna, balta, sarkana) vilni kā Gaujas un piekrastes simbolu. Cieto segumu kāpu zonā nomaina koka laipas, savukārt pirms noejas uz jūru ir 4x4 m liela koka skatu platforma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.carnikava.lv/jaunumi/20-attistiba/3625-carnikavas-promenades-atklasana-jau-so-sestdien|title=Sestdien svinīgi tiks atklāta Carnikavas promenāde|website=www.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> == Attēlu galerija == {{Gallery |title= |width=150 |height=150 |lines=4 |align=center |Attēls:Царникава (Латвия) Этнографический музей - рыбачий баркас - panoramio.jpg|Zvejas laiva Carnikavas novadpētniecības centrā |Attēls:Carnikavas luterāņu baznīca 1.jpg|[[Carnikavas luterāņu baznīca]] |Attēls:Ummis 2002-08-16.jpg|[[Ummis|Ummja]] ezers|Attēls:Stamps of Lithuania, 2012-31.jpg|Carnikavas dzelzceļa tilts Lietuvas pastmarkā |Attēls:Зимний берег - panoramio (1).jpg|[[Rīgas līcis|Rīgas līča]] krasts |Attēls:Гарциемс (Латвия) Осеннее море... - panoramio.jpg|Piekraste [[Garciems|Garciemā]] }} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|www.carnikava.lv}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Ādažu novads}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Rīgas rajons}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Ādažu novada pagasti]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts| ]] nmpswx0lsfh3voj6s6vapi1nma4hgz0 0 73507 4500800 4464142 2026-07-31T08:19:47Z Vylks 50297 /* Dalība UEFA turnīros */ 4500800 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0066B3 | nos = RFS | logo = [[Attēls:RFS logo.png|180px]] | pilns = Biedrība "FC RFS" | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025.]] | poz = 2. vieta | dib = 2005 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = <br><small>Kā FSK Daugava 90, mūsdienu formātā izveidota 2016. gadā</small> | stad = [[LNK Sporta parks]] | ietilp = | krāsas = Zila, balta, melna | īpašn = {{flaga|Latvija}} [[LNK Group]] | prez = {{flaga|Latvija}} [[Artjoms Milovs]] | menedžeris = {{flaga|Latvija}} [[Māris Verpakovskis]] | tren = {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]] | kapteinis = {{flaga|Slovenia}} [[Žiga Lipuščeks]] | mediji = [http://www.fkrfs.lv Mājaslapa] | sadarbojas = | current = [[2023. gada RFS sezona]] <!------ Nosaukuma vēsture ------->| name1 = FSK Daugava 90 | dates1 = 2005 | name2 = FK Daugava | dates2 = 2008 | name3 = Daugava/RFS | dates3 = 2010 | name4 = Rīgas Futbola Skola | dates4 = 2011 | name5 = RFS | dates5 = 2016 | name6 = | dates6 = | name7 = | dates7 = | name8 = | dates8 = | name9 = | dates9 = | name10 = | dates10 = <!------ Čempiontituli -------> | līga1 = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] | uzvaras1 = 3 (2021, 2023,<ref>https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/11112023-virsligas_cempiontitula_trofejas_cina</ref> 2024<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/03112024-rfs_futbolisti_treso_reizi_cel_virs_savam|title=RFS futbolisti trešo reizi ceļ virs savām galvām Virslīgas čempionu kausu|last=|website=sportacentrs.com|access-date=2024-11-03|language=|trans-title=}}</ref>) | līga2 = [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgas]] | uzvaras2 = 1 | līga3 = [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas]] | uzvaras3 = 3 | līga4 = | uzvaras4 = | līga5 = | uzvaras5 = | līga6 = | uzvaras6 = <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1 = _nikestrike3gr | pattern_b1 = _nikevapor3grn | pattern_ra1 = _nikestrike3gr | pattern_sh1 = _nikevapor3gr | pattern_so1 = | leftarm1 = 0000ff | body1 = 0000ff | rightarm1 = 0000ff | shorts1 = 0000ff | socks1 = 0000ff | pattern_la2 = _norrkoping21h | pattern_b2 = _olimpija2122a | pattern_ra2 = _norrkoping21h | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | pattern_la3 = | pattern_b3 = _nikepark7b | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''RFS''' (FK RFS, arī FC RFS) ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Klubs dibināts 2005. gadā kā '''FSK Daugava 90''', pašreizējo identitāti un nosaukumu iegūstot 2016. gadā. [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada Virslīgas sezonā]] RFS pirmo reizi kļuva par Latvijas čempioniem. Klubs ir trīsreiz izcīnījis arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausu]] ([[2019. gada Latvijas kauss futbolā|2019]], [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|2021]], [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]]), kā arī divreiz kvalificējies Eiropas klubu turnīru – [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas]] un [[UEFA Konferences līga|Konferences līgu]] – grupu posmiem. Klubam nav saistības ar [[Rīgas dome|Rīgas pašvaldības]] 1962. gadā dibināto [[Rīgas Futbola skola (1962)|Rīgas Futbola skolu]] (jeb RFS), kuras pieaugušo komanda šobrīd spēlē [[Altero.lv LIIGA|Altero.lv LIIGA (2.līgas) A grupā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://rigasfs.lv/par-skolu/|title=Par skolu|last=SkolaRFS62|website=Rīgas Futbola Skola|access-date=2023-10-18|language=|trans-title=}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/rigas-futbola-skola-11835/?cid=20849250|title=Rīgas Futbola skola - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2025-07-18}}</ref> == Vēsture == Līdz 2003. gadam tagadējais futbola klubs RFS bija 1990. un 1991. gadā dzimušo zēnu vecuma grupas komanda [[JFC Skonto]] sastāvā, tobrīd šīs vecuma grupas un visa JFC Skonto galvenais treneris bija [[Vladimirs Beļajevs]]. 2003. gadā Vladimirs Beļajevs aizgāja no darba "Skonto" un tajā pašā gadā viņš nodibināja futbola sporta skolu "Daugava", līdzi ņemot savus audzēkņus. Divus gadus vēlāk, {{dat|2005|5|19}}, tika izveidots pusprofesionāls futbola klubs '''FSK Daugava 90'''. Sporta klubu dibināja uz futbola sporta skolas "Daugava" bāzes, kuras audzēkņi dzimuši no 1989. līdz 1999. gadam. Savā pirmajā sezonā, 2006. gadā, FSK Daugava 90 piedalījās [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgas]] [[Rīgas futbola čempionāts|Rīgas čempionātā]] un ieguva tiesības iekļūt 1. līgā. 2007. gadā klubs piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgā]], bet pirms [[2008. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2008. gada sezonas]] nomainīja savu nosaukumu uz '''FK Daugava'''. Tajā pašā sezonā izcīnīja 1. vietu un ieguva tiesības spēlēt [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://daugavababite.ucoz.lv/|title=Futbola klubs Daugava-Rīga - Galvenā|website=daugavababite.ucoz.lv|access-date=2025-07-18}}</ref> Tomēr 2009. gadā FK Daugava nespēja noturēties Virslīgā. 2011. gadā kluba nosaukums tika mainīts uz "'''Rīgas Futbola Skola'''", par spīti tam, ka klubam nebija saistības ar jau eksistējošo, Rīgas pašvaldības dibināto Rīgas futbola skolu. 2015. gada sezonā FK "Rīgas Futbola Skola" izcīnīja 3. vietu 1. līgā, kas nedeva tiesības pacelties uz Virslīgu, taču 2016. gada sākumā Latvijas futbola federācija nolēma nepiešķirt licenci [[Skonto FC|futbola klubam "Skonto"]] dalībai Virslīgā, līdz ar to Virslīgā varēja startēt futbola klubs "Rīgas Futbola Skola", kas 2016. gada sezonu uzsāka ar jaunu vizuālo tēlu un nosaukumu '''RFS''' (FK RFS).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkrfs.lv/vesture/|title=Vēsture|website=FC RFS|access-date=2025-07-18|language=lv}}</ref> Klubam bija jauna vadība un par tā ģenerālsponsoru kļuva [[pārvaldītājsabiedrība]] ''[[LNK Group]].'' 2019. gadā klubs kļuva par [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/6811104/rfs-papildlaika-uzvar-jelgavu-un-izcina-latvijas-kausu|title=RFS papildlaikā uzvar "Jelgavu" un izcīna Latvijas kausu|website=Futbols|access-date=2024-10-03|date=2019-10-26|language=lv}}</ref> [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada sezonā]] tas pirmoreiz izcīnīja Latvijas Virslīgas čempiontitulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/06112021-pirmo_reizi_par_virsligas_cempioni_klust_|title=Pirmo reizi par Virslīgas čempioni kļūst RFS, liepājnieki aizsniedzas līdz bronzai|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-10-03|date=2021-11-06|language=lv}}</ref> 2022. gadā RFS izcīnīja 3. vietu [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]] un nodrošināja dalību 2023. gada [[UEFA Eiropas konferences līga]]s kvalifikācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkrfs.lv/nodrosinata-bronza-un-eirokausi-nakamgad/|title=Nodrošināta bronza un Eirokausi nākamgad!|last=Jakelis|first=Paulius|website=FK RFS|access-date=2023-04-06|date=2022-11-07|language=lv}}</ref> 2023. gadā par RFS ģenerālsponsoru kļuva uzņēmums ''Tonybet Fan''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetfan.com/rfs/tonybet-uzsak-sadarbibu-ar-rfs/|title=“Tonybet” uzsāk sadarbību ar pērn Eiropu iekarojušo RFS|last=#fb|website=TonybetFan|access-date=2024-03-15|date=2023-03-07|language=lv}}</ref> == Mājvieta == No kluba pirmsākumiem līdz 2022. gadam klubs mājas spēles aizvadīja sporta kompleksā "Arkādija" (šobrīd – [[Jāņa Skredeļa stadions]]). {{dat|2022|8|7||bez}} tika aizvadīta pirmā spēle uz dabīgā seguma laukuma jaunuzceltajā [[LNK Sporta parks|LNK sporta parkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/07082022-rfs_izgazas_pret_pastariti_un_zaude_lauku |title=RFS izgāžas pret pastarīti un zaudē laukuma atklāšanas svētkos |accessdate={{dat|2022|8|7||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref> == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2005 till:03/11/2025 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2006 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:bl3 value:rgb(0.9,0.5,0.5) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/2005 till:01/07/2006 shift:(0,-4) text:[[Rīgas futbola čempionāts 2006|7]] from:01/07/2006 till:01/07/2007 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2007|11]] from:01/07/2007 till:01/07/2008 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2008|1]] from:01/07/2008 till:01/07/2009 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2009|8]] from:01/07/2009 till:01/07/2010 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2010|3]] from:01/07/2010 till:01/07/2011 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2011|4]] from:01/07/2011 till:01/07/2012 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2012|5]] from:01/07/2012 till:01/07/2013 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2013|7]] from:01/07/2013 till:01/07/2014 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2014|5]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2015|3]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|6]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2021 till:01/07/2022 shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2022 till:01/07/2023 shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2023 till:01/07/2024 shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2024 till:01/07/2025 shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2005 till:01/07/2006 color:bl3 shift:(0,13) text: "[[Rīgas futbola čempionāts|Rīga]]" from:01/07/2006 till:01/07/2008 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2008 till:01/07/2009 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" from:01/07/2009 till:01/07/2015 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2015 till:03/11/2025 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == * [[2009.—2010. gada Latvijas kauss futbolā|2009/10]] — [[2009.—2010. gada Latvijas kauss futbolā#Ceturtdaļfināli|ceturtdaļfināls]] * [[2008. gada Latvijas kauss futbolā|2008]] — ''nepiedalījās'' * [[2007. gada Latvijas kauss futbolā|2007]] — [[2007. gada Latvijas kauss futbolā#Trešā kārta|3. kārta]] * [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]] — '''Čempioni''' == Dalība UEFA turnīros == {| class="wikitable" !Sezona !Sacensības !Kārta !Valsts !Klubs !Mājās !Viesos !Kopā |- |2019—20 |[[UEFA Eiropas līga]] |1QR |{{Flaga|SLO}} |[[Ļubļanas "Olimpija" (futbols)|Ļubļanas "Olimpija"]] |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;"|3:2 |style="text-align:center;background:#fdd""|'''3:4''' |- |2020—21 |[[UEFA Eiropas līga]] |1QR |{{Flaga|SRB}} |[[FK Partizan|Partizan]] |{{n/a}} |style="text-align:center;background:#fdd""|'''0:1''' |{{n/a}} |- | rowspan="3" |2021—22 | rowspan="3" |[[UEFA Eiropas konferences līga]] |1QR |{{Flaga|FRO}} |[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]] |style="text-align:center;"|2:3 |style="text-align:center;"|4:2 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |style="text-align:center;background:#dfd"|'''6:5''' |- |2QR |{{Flaga|HUN}} |[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]] |style="text-align:center;"|3:0 |style="text-align:center;"|2:0 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''5:0''' |- |3QR |{{Flaga|BEL}} |[[KAA Gent|Gent]] |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;"|2:2 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''2:3''' |- | rowspan="6"|2022—23 |[[UEFA Čempionu līga]] |2QR |{{Flaga|FIN}} |[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;"|2:1 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''2:2''' <small>(11 m: 4:5)</small> |- | rowspan=5|[[UEFA Eiropas konferences līga]] |3QR |{{flaga|MLT}} |[[Hibernians F.C.|Hibernians]] |style="text-align:center;"|1:1 |style="text-align:center;"|3:1 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''4:2''' |- |PO |{{flaga|NIR}} |[[Linfield FC|Linfield]] |style="text-align:center;"|2:2 |style="text-align:center;"|1:1 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''3:3''' <small>(11 m: 4:2)</small> |- | rowspan=3|{{piezīme|GS|Grupu turnīrs}} |{{flaga|TUR}} |[[Stambulas "Başakşehir"|Başakşehir]] |style="text-align:center;"|0:0 |style="text-align:center;"|0:3 |style="text-align:center;background:#fdd" rowspan=3|'''2 punkti'''<br />4. vieta grupā |- |{{flaga|ITA}} |[[ACF Fiorentina|Fiorentina]] |style="text-align:center;"|0:3 |style="text-align:center;"|1:1 |- |{{flaga|SCO}} |[[Heart of Midlothian FC|Hearts]] |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;"|1:2 |- |rowspan=2|2023—24 |rowspan=2|[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Eiropas konferences līga]] |1QR |{{Flaga|MKD}} |[[FK Makedonija G.P.|Makedonija]] |style="text-align:center;"|4:1 |style="text-align:center;"|1:0 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''5:1''' |- |2QR |{{Flaga|AZE}} |[[Sabah FK|Sabah]] |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;"|1:2 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''1:4''' |- |rowspan=12|2024—25 |rowspan=2|[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] |1QR |{{Flaga|NIR}} |[[Larne FC|Larne]] |style="text-align:center;"|3:0 |style="text-align:center;"|4:0 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''7:0''' |- |2QR |{{Flaga|NOR}} |[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]] |style="text-align:center;"|1:3 |style="text-align:center;"|0:4 |style="text-align:center;background:#fdd"|1:7 |- |rowspan=10|[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] |3QR |{{Flaga|AND}} |[[UE Santa Coloma]] |style="text-align:center;"|7:0 |style="text-align:center;"|2:0 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''9:0''' |- |PO |{{Flaga|CYP}} |[[Nikosijas APOEL|APOEL]] |style="text-align:center;"|2:1 |style="text-align:center;"|1:2 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''3:3''' <small>(11 m: 4:2)</small> |- | rowspan="8"| {{piezīme|LP|Līgas fāze}} | {{flaga|NED}} |[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]] |style="text-align:center;background:#dfd"|1:0 | align=center {{N/A}} |style="text-align:center;background:#fdd" rowspan=8|'''5 punkti'''<br />32. vieta |- | {{flaga|GER}} |[[Eintracht Frankfurt]] | align=center {{N/A}} |style="text-align:center;" bgcolor="#FFDDDD"|0:1 |- | {{flaga|GRE}} |[[Saloniku PAOK|PAOK]] |style="text-align:center;" bgcolor="#FFDDDD"|0:2 | align=center {{N/A}} |- | {{flaga|ISR}} |[[Telavivas "Maccabi" (futbols)|Maccabi Tel Aviv]] | align=center {{N/A}} |style="text-align:center;" bgcolor="#FFDDDD"|1:2 |- | {{flaga|TUR}} | [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | style="text-align:center;" bgcolor="#FFFFDD"|2:2 | align=center {{N/A}} |- | {{flaga|UKR}} |[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]] | align=center {{N/A}} | style="text-align:center;" bgcolor="#FFDDDD"|0:1 |- | {{flaga|BEL}} |[[RSC Anderlecht|Anderlecht]] |style="text-align:center;" bgcolor="#FFFFDD"|1:1 | align=center {{N/A}} |- | {{flaga|ROU}} |[[FCSB]] | align=center {{N/A}} | style="text-align:center;" bgcolor="#FFDDDD"| 1:4 |- |rowspan=4|2025—26 |rowspan=2|[[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] |1QR |{{Flaga|EST}} |[[FCI Levadia|Levadia]] |style="text-align:center;"|1:0 |style="text-align:center;"|1:0 |style="text-align:center; background:#dfd"|'''2:0''' |- |2QR |{{Flaga|SWE}} |[[Malmö FF]] |style="text-align:center;"|1:4 |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''1:5''' |- |[[2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] |3QR |{{Flaga|FIN}} |[[Kuopio "Palloseura"|KuPS]] |style="text-align:center;"|1:2 |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''1:3''' |- |[[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |PO |{{Flaga|MLT}} |[[Hamrun Spartans F.C.|Hamrun Spartans]] |style="text-align:center;"|2:2 |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''2:3''' |- |rowspan=3|2026—27 |rowspan=3|[[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{Flaga|NIR}} |[[Glentoran F.C.|Glentoran]] |style="text-align:center;"|2:0 |style="text-align:center;"|2:1 |style="text-align:center; background:#dfd"|'''4:1''' |- |2QR |{{Flaga|ISL}} |[[Vestri]] |style="text-align:center;"|4:1 |style="text-align:center;"|1:1 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''5:2''' |- |3QR |{{Flaga|CZE}} |[[FK Jablonec|Jablonec]] |style="text-align:center;"| |style="text-align:center;"| |style="text-align:center;| |} == Spēlētāji == === Pamatsastāvs === : ''{{dat|2026|3|1||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/rfs/#players|title=RFS|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2025-03-04}}</ref>'' {{Fs start}} {{Fs player | no= 1| nat=LAT | pos=GK | name=[[Jānis Beks]]}} {{Fs player | no= 2| nat=SER | pos=DF | name=[[Aleksandrs Filipovičs]]}} {{Fs player | no= 3| nat=NGA | pos=FW | name=[[Viktors Osvagvu]]}} {{Fs player | no= 4| nat=LAT | pos=DF | name=[[Roberts Veips]]}} {{Fs player | no= 5| nat=LAT | pos=DF | name=[[Niks Sliede]]}} {{Fs player | no= 7| nat=CIV | pos=MF | name=[[Ismaēls Diomandē]]}} {{Fs player | no= 8| nat=GEO | pos=MF | name=[[Laša Odišarija]]}} {{Fs player | no=10| nat=LAT | pos=MF | name=[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]]}} {{Fs player | no=11| nat=LAT | pos=DF | name=[[Roberts Savaļnieks]]}} {{Fs player | no=14| nat=CIV | pos=FW | name=[[Mamadu Silla]]}} {{Fs player | no=15| nat=CMR | pos=MF | name=[[Rostāns Ndžiki]]}} {{Fs player | no=16| nat=LAT | pos=GK | name=[[Jevgēņijs Ņerugals]]}} {{Fs player | no=17| nat=CIV | pos=FW | name=[[Sedriks Kuadio]]}} {{Fs player | no=18| nat=LAT | pos=FW | name=[[Dmitrijs Zelenkovs]]}} {{Fs player | no=21| nat=LAT | pos=FW | name=[[Niks Dusalijevs]]}} {{Fs player | no=22| nat=SER | pos=FW | name=[[Darko Lemajičs]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=23| nat=ALB | pos=DF | name=[[Herdi Prenga]]}} {{Fs player | no=24| nat=JAP | pos=MF | name=[[Mikaze Nagasava]]}} {{Fs player | no=26| nat=SRB | pos=MF | name=[[Stefans Paničs]]}} {{Fs player | no=27| nat=POR | pos=MF | name=[[Mateušs Klemente]]}} {{Fs player | no=30| nat=GAM | pos=MF | name=[[Haruna Rasids Njē]]}} {{Fs player | no=32| nat=ARG | pos=MF | name=[[Fakundo Garsija]]}} {{Fs player | no=35| nat=CRO | pos=GK | name=[[Marko Maričs]]}} {{Fs player | no=39| nat=LAT | pos=FW | name=[[Ruslans Deružinskis]]}} {{Fs player | no=43| nat=SVN | pos=DF | name=[[Žiga Lipuščeks]] ([[Kapteinis (futbols)|kapteinis]])}} {{Fs player | no=49| nat=LAT | pos=MF | name=[[Mārtiņš Ķigurs]]}} {{Fs player | no=66| nat=GAM | pos=MF | name=[[Modu Saidī]]}} {{Fs player | no=69| nat=UKR | pos=DF | name=[[Maksims Derkačs]]}} {{Fs player | no=77| nat=SEN | pos=FW | name=[[Mors Talla]]}} {{Fs player | no=81| nat=SER | pos=MF | name=[[Strahiņa Rakičs]]}} {{Fs player | no=99| nat=NGA | pos=DF | name=[[Šina Kumaters]]}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=FW | name=[[Valērijs Lizunovs]]}} {{Fs end}} === Izīrētie spēlētāji === {{Fs start}} {{Fs player | no=72 | nat=LAT | pos=FW | name=[[Valerijs Lizunovs]] | other=izīrēts [[BFC Daugavpils]]<ref name="fkrfs.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=BRA | pos=FW | name=Leu Gaušu | other=izīrēts [[FK Spartaks Jūrmala]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/leu-gausu-izirets-spartakam/ |title=Leu Gaušu izīrēts “Spartakam” |accessdate={{dat|2022|6|30||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=GK | name=Sergejs Vilkovs | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]<ref name="fkrfs.lv"/>}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=DF | name=Niks Sliede | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]<ref name="fkrfs.lv"/>}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=DF | name=Jānis Krautmanis | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/v-galkins-un-a-sestjuks-atgriezusies-savos-klubos-j-krautmanis-speles-tukuma/ |title=V.Galkins un A.Šestjuks atgriezušies savos klubos, J.Krautmanis spēlēs Tukumā |accessdate={{dat|2022|7|15||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs end}} == Komandas vadība == : ''{{dat|2022|7|1||bez}}.''<ref> {{Tīmekļa atsauce | url=https://fkrfs.lv/vadiba/ | title=RFS personāls | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=fkrfs.lv}} </ref> {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Galvenais treneris | {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]] |- | Treneris | {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Žavoronkovs]]<ref> {{Tīmekļa atsauce | url=https://fkrfs.lv/rfs-treneru-stabam-pievienojies-v-zavoronkovs/ | title=RFS treneru štābam pievienojies V.Žavoronkovs | accessdate={{dat|2022|1|4||bez}} | website=fkrfs.lv}} </ref> |- | Vārtsargu treneris | {{flaga|Krievija}} Antons Savčenkovs |- | Fiziskās sagatavotības treneris | {{flaga|Latvija}} Oļegs Semjonovs |- | Ģenerāldirektors | {{flaga|Latvija}} [[Māris Verpakovskis]] |- | Sporta direktors | {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Usovs |- | Izpilddirektors | {{flaga|Latvija}} Nikolajs Kulmanakovs |- | Futbola analītiķis | {{flaga|Latvija}} Ilja Ščaņicins |- | Ārsts | {{flaga|Latvija}} Jelena Dmitrieva<ref name="lff.lv">{{Tīmekļa atsauce | url=https://lff.lv/klubi/rfs-36395/?cid=11741737 | title=RFS oficiālās personas | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=lff.lv}}</ref> |- | Fizioterapeits | {{flaga|Latvija}} Dmitrijs Jefremenkovs |- | Fizioterapeits | {{flaga|Latvija}} Rihards Ūdris |- | Komandas administrators | {{flaga|Latvija}} Kirils Butovskis |- | Komunikācijas speciālists | {{flaga|Lietuva}} Paulius Jakelis |- | Video satura veidotājs | {{flaga|Latvija}} Edgars Vērpe |- | Spēļu organizators | {{flaga|Latvija}} Artemijs Mišins |- | Menedžeris | {{flaga|Latvija}} Raimonds Grants<ref name="lff.lv"/> |} == Treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Beļajevs]] (2003—2009) * {{flaga|Latvija}} [[Sergejs Semjonovs]] (2009—2012) * {{flaga|Latvija}} [[Igors Stepanovs (futbolists, 1966)|Igors Stepanovs]] (2013—2014) * {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Popkovs]] (2015—2016) * {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Ševļakovs]] (pienākumu izpildītājs) (2016) * {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Vasiļenko]] (2016) * {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Ševļakovs]] (2016) * {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Kaļiņins]] (2017) * {{flaga|Lietuva}} [[Valds Dambrausks]] (2017—2020) * {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]] (2020—pašlaik) == Rekordi == * Visvairāk gūto vārtu sezonā — 2007/2008. gadā [[Eduards Višņakovs]] — 30. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://fkrfs.lv Kluba oficiālā mājaslapa] * [http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/synottip-virsliga/sastavi/rfs/ Kluba lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160505181238/http://www.lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/synottip-virsliga/sastavi/rfs |date={{dat|2016|05|05||bez}} }} [http://www.lff.lv Latvijas Futbola Federācijas mājaslapā] * [https://www.facebook.com/fkrfs/ Kluba Facebook lapa] * [https://www.youtube.com/channel/UCSV-iL8B4ICN_kRcoliiiGw Kluba Youtube lapa] {{futbols-aizmetnis}} {{Latvijas futbola Virslīga}} {{Latvijas čempioni futbolā}} {{DEFAULTSORT:Rīgas Futbola skola}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Rīgā]] [[Kategorija:FK RFS]] j09ra9nt6w7koeam3mv2a76nqbgetbn 0 74324 4500833 4395469 2026-07-31T09:23:07Z Pirags 3757 4500833 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1993. gadā dibināto biržu|par senāko Rīgas biržu|Rīgas birža}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS ''Nasdaq Riga'' | logo = [[Attēls:Nasdaq_blue_black_transparent backgr.png|right|200px]] | caption = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1993. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = Daiga Auziņa-Melalksne, valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, valdes locekle | industry = [[finanses]] | products = [[fondu birža]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = ''[[Nasdaq Nordic]]'' (92,98 %) | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [http://www.nasdaqbaltic.com nasdaqbaltic.com] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Nasdaq Riga birojs.jpg|alt=|thumb|240x240px|''Nasdaq Riga'' birojs ēkā Vaļņu ielā 1]] '''AS ''Nasdaq Riga''''' (iepriekšējie nosaukumi — '''''NASDAQ OMX Riga''''', '''Rīgas Fondu birža''') ir vienīgā regulētā birža [[Latvija|Latvijā]]. Tā nodrošina regulētu un augstākajiem standartiem atbilstošu tirgus infrastruktūru. ''Nasdaq Riga'' darbību licencē un uzrauga [[Latvijas Banka]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nasdaqbaltic.com/lv/par-mums/nasdaq-riga/|title=Nasdaq Riga|website=Nasdaq Baltic|access-date=2026-01-07|language=lv}}</ref> ''Nasdaq Riga'' īpašnieki ir ''[[Nasdaq]]'' grupā ietilpstošais Somijas uzņēmums ''[[Nasdaq Nordic|Nasdaq Nordic Oy]]'', kam pieder 92,98 % akciju, un [[Rietumu banka|AS Rietumu banka]] ar 7,02 %.<ref name="Lursoft" /> == Biržas funkcijas == Birža sniedz iespēju uzņēmumiem efektīvā veidā piesaistīt [[Kapitāls|kapitālu]], veicinot institucionālo un privāto investoru dalību uzņēmumu publiskajos piedāvājumos un turpmākajā [[Vērtspapīrs|vērtspapīru]] tirdzniecībā. Izmantojot elektronisku tirdzniecības sistēmu, birža saved kopā uzņēmumus, kuri vēlas piesaistīt [[Izaugsmes kapitāls|kapitālu izaugsmei]] un ieguldītājus, kuriem ir brīvi līdzekļi un vēlme gūt peļņu, kā arī biržas biedrus – bankas un [[Brokeris|brokeru]] sabiedrības, kuri darbojas kā starpnieki ieguldītāju vārdā. Nasdaq Riga tiek izmantota vērtspapīru tirdzniecības sistēma INET, kas ir Nasdaq pamat-tehnoloģija, un to lieto Nasdaq akciju tirgos visā pasaulē. Tirdzniecībai ar obligācijām un pirmreizējām izsolēm izmanto Genuim INET, kuru lieto arī Nasdaq biržās [[Baltijas valstis|Baltijā]] un Ziemeļvalstīs. === Vērtspapīru kotācija === ''Nasdaq Riga'' nodrošina akciju, [[parāda vērtspapīri|parāda vērtspapīru]] (obligācijas un parādzīmes) un [[ieguldījumu fondu apliecības|ieguldījumu fondu apliecību]] kotāciju jeb iekļaušanu vērtspapīru tirgū. Baltijas vērtspapīru tirgū vērtspapīri tiek kotēti šādos sarakstos:<ref>[http://www.nasdaqomxbaltic.com/lv/birzas-informacija/vertspapiru-tirdznieciba/sarakstu-struktura/ Sarakstu struktūra] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110111012204/http://www.nasdaqomxbaltic.com/lv/birzas-informacija/vertspapiru-tirdznieciba/sarakstu-struktura |date={{dat|2011|01|11||bez}} }}, Biržas Nasdaq Riga Sarakstu struktūra.</ref> {| class="wikitable" |- ! Akcijas !! Parāda vērtspapīri !! Ieguldījumu fondu apliecības |- | [[Baltijas Oficiālais saraksts]]|| [[Baltijas Parāda vērtspapīru saraksts]]|| [[Baltijas Ieguldījumu fondu saraksts]] |- | [[Baltijas Otrais saraksts]]|| ''First North'' Baltijas parāda vērtspapīru saraksts | [[Baltijas Fondu centrs]] |- | [[First North Baltijas akciju saraksts|Alternatīvais akciju tirgus ''First North'']]|| || |} === Vērtspapīru tirdzniecība === Biržā iekļautie vērtspapīri ir dematerializēti — tie nepastāv papīra formātā, bet gan kā ieraksts to īpašnieka vērtspapīru kontā. Darījumu veikšana ar vērtspapīriem notiek ieguldītājiem iesniedzot vērtspapīru pirkšanas vai pārdošanas uzdevumus bankās vai brokeru sabiedrībās, kas ir biržas ''Nasdaq Riga'' biedri.<ref>[http://www.nasdaqomxbaltic.com/market/?pg=members&lang=lv Baltijas biržu biedru saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130616161012/http://www.nasdaqomxbaltic.com/market/?pg=members&lang=lv |date={{dat|2013|06|16||bez}} }}.</ref> Vērtspapīru elektroniskai tirdzniecībai tiek izmantota vērtspapīru tirdzniecības sistēma [[INET]], kas ir kopīga visām ''Nasdaq'' biržām. Kad vērtspapīri tiek pirkti vai pārdoti, ''Nasdaq CSD'' vērtspapīru depozitārijs veic naudas un vērtspapīru norēķinus starp pircējiem un pārdevējiem. Tirdzniecība biržā notiek darbadienās no 10:00 līdz 16:00. === Vērtspapīru izsoļu organizēšana === Birža ''Nasdaq Riga'' organizē gan valsts parādzīmju izsoles, gan Latvijas valstij piederošo uzņēmumu akciju izsoles. === Vērtspapīru tirgus uzraudzība === Latvijas vērtspapīru tirgus tiek regulēts saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu ''Markets in Financial Instruments Directive (MIFID)'', LR Finanšu instrumentu tirgus likumu, kā arī biržas Nasdaq Riga un Nasdaq CSD noteikumiem. Vērtspapīru [[Emitents|emitentus]], investorus un biržas biedrus — bankas un brokeru sabiedrības — uzrauga gan birža ''Nasdaq Riga'', gan Latvijas Banka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nasdaqbaltic.com/lv/noteikumi/uzraudziba/|title=Tirgus uzraudzība|website=Nasdaq Baltic|access-date=2026-01-07|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uzraudziba.bank.lv/en/market/financial-instruments-market/regulated-market-organizers/nasdaq-riga/|title=NASDAQ Riga|website=Latvijas Banka (Uzraudzība)|access-date=2026-01-07|language=en}}</ref> === Informācijas pieejamības nodrošināšana === Saskaņā ar Finanšu Instrumentu tirgus likumu un biržas noteikumiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīri tiek kotēti biržā, bez kavēšanās ir jāatklāj jebkura informācija, kurai varētu būt ietekme uz uzņēmuma vērtspapīru cenu. Uzņēmumiem ir jāatklāj informācija par jebkuru nozīmīgu notikumu to saimnieciskajā darbībā, kā arī regulāri jāpublisko ceturkšņa un gada finanšu pārskati. Informācijas atklāšanas prasību mērķis ir nodrošināt visus vērtspapīru tirgus dalībniekus ar vienādu un pilnīgu informāciju par biržā iekļautajiem uzņēmumiem. Emitenti informāciju tirgus dalībniekiem atklāj, izplatot paziņojumus ar biržas informācijas izplatīšanas sistēmas ''[[GlobeNewswire]]'' starpniecību. Informācija biržā jāiesniedz vienlaicīgi ar vai pirms informācijas publiskas atklāšanas.<ref>[http://www.nasdaqomxbaltic.com/lv/birzas-informacija/uznemumiem/uznemumu-pienakumi/ Informācijas atklāšanas prasības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110524073922/http://www.nasdaqomxbaltic.com/lv/birzas-informacija/uznemumiem/uznemumu-pienakumi/ |date={{dat|2011|05|24||bez}} }}.</ref> == Nasdaq Riga vadība == Biržas Nasdaq Riga pārvaldi īsteno biržas padome un valde. Padomes priekšsēdētāja ir Arminta Saladžiene (''Arminta Saladžienė''). Kopš 2005. gada biržas valdes priekšsēdētāja ir [[Daiga Auziņa–Melalksne]]. == Biržas vēsture == Birža tika dibināta 1993. gada 7. decembrī ar nosaukumu Rīgas Fondu birža. * '''1995'''. gada 25. jūlijā notika pirmā tirdzniecības sesija. * '''1998'''. gadā Rīgas birža uzsāka sadarbību ar Tallinas, Viļņas un Ziemeļvalstu biržām, lai atvērtu Latvijas vērtspapīru tirgu starptautiskiem investoriem. * '''2001'''. gada par Rīgas Fondu biržas un abu pārējo Baltijas biržu lielāko akcionāru kļuva Somijas birža ''[[NASDAQ OMX Helsinki|HEX Group]]''. * '''2003'''. gadā HEX Group apvienojās ar Zviedrijas biržu ''OM'', izveidojot vienu no tolaik lielākajām biržu grupām Eiropā — ''OMX''. * '''2004'''. gadā izveido vienotu [[Baltijas vērtspapīru tirgus]], ietverot trīs biržas un depozitārijus Baltijā - kopīgi vērtspapīru saraksti, viena vērtspapīru tirdzniecības sistēma, kā arī saskaņoti tirgus noteikumi. * '''2008'''. gadā biržas mātesuzņēmums ''OMX'' apvienojās ar ASV biržu ''[[NASDAQ]]'', izveidojot pasaulē lielāko biržu uzņēmumu ''[[NASDAQ OMX Group|NASDAQ OMX Group, Inc.]]''. * '''2009'''. gadā Rīgas Fondu biržas nosaukums tika mainīts uz '''''NASDAQ OMX Riga''''',<ref>[http://www.nasdaqomxbaltic.com/lv/birzas-informacija/par-mums/nasdaq-omx-riga/vesture/ Biržas NASDAQ OMX Riga vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110524004714/http://www.nasdaqomxbaltic.com/lv/birzas-informacija/par-mums/nasdaq-omx-riga/vesture/ |date={{dat|2011|05|24||bez}} }}, Biržas Nasdaq Riga vēsture.</ref> * '''2015'''. gada 15. oktobrī biržas NASDAQ OMX Riga, AS juridiskais nosaukums tika mainīts uz '''''Nasdaq Riga, AS'''''. == Skatīt arī == * ''[[Nasdaq Tallinn]]'' * ''[[Nasdaq Vilnius]]'' * ''[[OMX Baltic 10]]'' == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Lursoft">[https://company.lursoft.lv/lv/nasdaq-riga/40003167049 Nasdaq Riga, Akciju sabiedrība] Lursoft</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://nasdaqbaltic.com/lv/ Nasdaq Baltic] {{NASDAQ OMX Riga}} [[Kategorija:Nasdaq Riga| ]] 4ei5lm33mmorg7idzqhir6a75tx1r5g 100 80595 4500645 4500223 2026-07-30T20:35:31Z Dainis 876 4500645 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[30. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Tongxin Jishu Shiyan 27]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-585]]'' (''NROL-95''). * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''. * [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]]. * [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi. * [[23. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Tianyi 48]]'', ''[[Gande 1-01]]'', ''[[Xiguang 2-03]]'', ''[[Jitianxing A04]]'', ''[[Yinglong Fengguang 1]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''. h1dc4lkc5itwf8zxgdpipgfpsu6zb3u 100 80630 4500648 4500226 2026-07-30T20:37:52Z Dainis 876 4500648 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[31. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Jūlijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * Jūlijs — pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''. * Jūlijs — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''), nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''. * [[1. augusts]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[6. augusts]] — navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''), nesējraķete ''[[H3-22S]]''. * [[27. augusts]] — meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'', nesējraķete ''[[Ariane 62]]''. * [[30. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]'', nesējraķete ''[[Falcon Heavy]]''. * Augusts — 9 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[9. septembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * [[11. septembris]] — Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Sentinel-3C]]'', ''[[FLEX]]'', nesējraķete ''[[Vega-C]]''. <!-- * [[15. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[1. jūlijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR-13''), nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). — * Septembris — pavadonis ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''. * Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''. * [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''. * Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[11. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> 10zdq8vhf4b0h4sqld5nivs3aes81o0 0 86106 4500658 4360313 2026-07-30T21:22:44Z Baisulis 11523 pārrakstīts ievads..... 4500658 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Freds Dērsts |Vārds_orig = ''Fred Durst'' |Attēls = Fred Durst 2021 (cropped).jpg |Att_izm = 250px |Apraksts = Freds Dērsts 2021. gadā |Fons = solists |Dz_vārds = Viljams Frederiks Dērsts |Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1970|8|20}} |Vieta_dz = {{vieta|ASV|Džeksonvila}} |Instrumenti = [[balss]], [[ģitāra]] |Žanrs = [[ņūmetāls]], [[repkors]], [[reproks]] |Nodarbošanās = mūziķis, reperis, dziedātājs, dziesmu autors, filmu veidotājs, aktieris |Gadi = 1994—pašlaik |Izdevējkompānija = ''[[Interscope Records|Interscope]]'', ''[[Geffen Records|Geffen]]'' |Darbojies_arī = ''[[Limp Bizkit]]'' |Mlapa = {{URL|freddurst.com}} |Dzimums = V }} '''Viljams Frederiks Dērsts''' ({{val|en|William Frederick Durst}}; dzimis kā '''Frederiks Allens Meins III''' (''Frederick Allen Mayne III'') {{dat|1970|8|20}})<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kerrang.com/features/limp-bizkit-how-significant-other-saw-the-nu-metal-anti-heroes-take-over-the-world/|title=Limp Bizkit: How Significant Other Saw The Nu-Metal Anti-Heroes Take Over The World|author=Sam Law|work=Kerrang|date=June 22, 2020|accessdate=March 16, 2021|archive-date=June 25, 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210625210111/https://www.kerrang.com/features/limp-bizkit-how-significant-other-saw-the-nu-metal-anti-heroes-take-over-the-world/|dead-url=no}}</ref> ir [[amerikāņi|amerikāņu]] reperis, dziedātājs, dziesmu autors, aktieris un filmu veidotājs, vislabāk pazīstams kā 1994. gadā dibinātās [[ņūmetāls|ņūmetāla]] grupas ''[[Limp Bizkit]]'' solists un dziesmu tekstu autors, ar kuru kopā ir izdevis sešus studijas albumus. == Dzīvesgājums == === Agrie gadi === Dērsts piedzima kā Frederiks Allens Meins III [[Džeksonvila|Džeksonvilā]], [[Florida|Floridā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], bet drīz vien gada vecumā pārcēlās uz [[Orlando]] un pēc tam uz fermu [[Červela|Červelā]], [[Ziemeļkarolīna|Ziemeļkarolīnā]]. Viņa māte Anita pēc atkārtotām laulībām ar vietējo policistu Bilu Dērstu nomainīja dēla vārdu uz Viljams Frederiks Dērsts. Neilgi pēc tam Dērsta mātei un patēvam piedzima bērns, viņa pusbrālis Korijs Dērsts. Piektajā klasē Freds Dērsts pārcēlās uz [[Gastonija|Gastoniju]], Ziemeļkarolīnā, kur absolvēja Hantera Hasa vidusskolu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hamovhotov.com/celebrities/?p=923|title=Fred Durst: <<< All About Celebrities}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.goupstate.com/story/news/2013/05/24/how-being-bullied-at-gastonia-nc-school-helped-durst-form-limp-bizkit/30028658007/ | title=How being bullied at Gastonia, NC, school helped Durst form Limp Bizkit }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jacksonville.com/tu-online/stories/092299/dsr_0922bizk.html |title=Jacksonville.com: No. 1 son 09/22/99 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20020828063850/http://jacksonville.com/tu-online/stories/092299/dsr_0922bizk.html |archive-date=August 28, 2002 |access-date=February 28, 2020}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce |last=Cepeda |first=Raquel |url=https://books.google.com/books?id=KFUyjave3gUC&q=fred+durst+cherryville&pg=PA221 |title=And It Don't Stop: The Best American Hip-Hop Journalism of the Last 25 Years |date=September 29, 2004 |publisher=Farrar, Straus and Giroux |isbn=978-1-4668-1046-4 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Media |first=Bernie Petit / Halifax |title=Limp Bizkit's Fred Durst reflects on growing up in Cherryville and Gastonia |url=https://www.shelbystar.com/article/20130523/lifestyle/305239773 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200228022908/https://www.shelbystar.com/article/20130523/lifestyle/305239773 |archive-date=February 28, 2020 |access-date=February 28, 2020 |website=Shelby Star |language=en}}</ref> Bērnībā Dērstu izsmēja vienaudži, un šī tēma ir iekļauta viņa mūzikā. 12 gadu vecumā Dērsts sāka interesēties par [[breiks|breika dejām]], [[hiphops|hiphopu]], [[pankroks|pankroku]] un [[smagais metāls (mūzikas žanrs)|smago metālu]]. Viņš sāka [[reps|repot]], [[skrituļdēlis|skeitot]], [[bītbokss|bītboksot]] un darboties kā [[diskžokejs|dīdžejs]]. Pēc divu gadu dienesta [[ASV Jūras kara flote|Jūras spēkos]] Dērsts kopā ar tēvu pārcēlās atpakaļ uz Džeksonvilu, kur strādāja par ainavu arhitektu un [[tetovēšana]]s mākslinieku, vienlaikus attīstot ideju par grupu, kas apvienotu [[rokmūzika|roka]] un hiphopa elementus.<ref name="Devenish1">{{grāmatas atsauce |last=Devenish |first=Colin |url=https://archive.org/details/limpbizkit0000deve/page/1 |title=Limp Bizkit |publisher=St. Martin's |year=2000 |isbn=0-312-26349-X |pages=[https://archive.org/details/limpbizkit0000deve/page/1 1–20]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.allmusic.com/artist/fred-durst-p240084/biography |title=Fred Durst Biography |last=Ankeny, Jason |website=Allmusic |access-date=December 17, 2011 |archive-date=December 10, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191210051812/http://www.allmusic.com/artist/fred-durst-p240084/biography |dead-url=no}}</ref> === Limp Bizkit === Dērsta karjera sākās 1994. gadā Džeksonvillā, Floridā, kad Freds satika ātro ēstuvju restorāna darbinieku, nākamās grupas basģitāristu [[Sems Riverss|Semu Riversu]]. Kurš atveda uz grupu savu brālēnu, bundzinieku [[Džons Oto|Džonu Oto]]. Vēlāk grupai pievienojās arī [[Vess Borlands]], bet 1995. gadā par pēdējo pienācēju grupai kļuva [[DJ Lethal]] (iepriekš muzicējis hiphopa grupā ''[[House of Pain]]''). Pirmais ''Limp Bizkit'' hits, [[Džordžs Maikls|Džordža Maikla]] 1980. gadu beigu dziesmas ''"Faith"'' kaverversija, ieguva atbalstu pēc pastiprinātas translācijas [[MTV]] kanālā, īpaši pirmā gada laikā programmā ''"[[Total Request Live]]"''. Citi grupas hiti ir ''"Nookie"'', ''"Break Stuff"'', ''"Re-agganged"'', ''"Counterfeit"'', ''"N 2 Gether Now"'', ''"Take a Look Around"'', ''"Rollin"'' un ''"My Generation"''. Dērsts ir režisējis lielāko daļu ''[[Limp Bizkit]]'' klipu, kā arī ''[[Korn]]'' (''"Falling Away From Me"''), ''[[Deadsy]]'' (''"The Key to Gramercy Park"''), ''[[Cold]]'' (''"No One"''), ''[[Puddle of Mudd]]'' (''"Blurry"''), ''[[Staind]]'' (''"It’s Been Awhile"'' un ''"Just Go"'') un citus. Freds nodarbojas arī ar skatuvju dizainu grupas koncertiem. === Citas profesionālās intereses === Freds Dērsts nospēlēja nelielu lomu televīzijas seriālā "''Revelations''", Odgena lomā. Filmejies filmā "''[[Population 436]]''" ar [[Džeremijs Sisto|Džeremiju Sisto]], policijas oficiera Bobija Keina loma, divās 4. sezonas epizodēs amerikāņu televīzijas seriālā "[[Doktors Hauss]]" epizodiskā bārmeņa lomā. Freds pārstāv savu skaņu ierakstu studiju [[Flawless Records]], [[Geffen Records]] apakšuzņēmumu. Studija noslēgusi līgumus ar tādiem izpildītājiem kā [[Puddle of Mudd]], [[The Revolution Smile]], [[Ringside]] un [[She Wants Revenge]]. Pēdējos gados Dērsts izrāda lielu interesi filmu režisēšanā. Freds režisējis drāmu "[[Čārlija Benksa izglītība]]" un režisē filmu "''Comeback''". == Skandāli un konflikti == === Koncerti === Freda Dērsta atrašanās uz skatuves bieži vien novedusi līdz konflikta situācijām. Dziesma ''Break Stuff'' 1999. gadā festivālā ''[[Woodstock 99]]'' sagādāja raizes organizatoriem, saistītas ar vardarbību un vandalismu. Neskatoties uz festivāla organizatoru lūgumiem palīdzēt nomierināt pūli, Dērsts teica pūlim sekojošo: "Es nedomāju, ka Jums jānomierinās. Šis ir 1999. gads, kuņas dēli, — iebāziet šos Birkenstokus sev pakaļā!". Par atbildi dziesmai, kas kļuva par hitu, satrakojušies fanu pūļi izraisīja masu vandalisma nekārtības, plēšot nost dēļus no skatuves un metot atkritumus pa [[MTV]] darbiniekiem.<ref>[http://www.sfgate.com/cgi-bin/article.cgi?file=/examiner/archive/1999/07/28/STYLE5820.dtl/ Woodstock'99. Diena, kas nomira mūzika]{{Novecojusi saite}}</ref> 2000. gadā, koncertā ''ROCK Dysfunctional Family Picnic'', ''Limp Bizkit'' un Fredu Dērstu kritizēja [[Skots Veilands]] no ''[[Stone Temple Pilots]]'' par stundu ilgu kavēšanos. Tajā pašā koncertā, kad Dērsts iznāca uz skatuves, viņš sāka izteikt pārmetumus ''[[Creed (grupa)|Creed]]'' vokālistam [[Skots Taps|Skotam Tapam]]: "Es vēlos veltīt nākamo dziesmu ''Creed'' galvenajam vokālistam. Šis puisis ir egomaniaks. Viņš ir stulbs panks, un pašlaik aizkulisēs uzvedas kā stulbais [[Maikls Džeksons]]. Lai tas muļķis iet, un Jūs visi arī ejat. Un, kad ''Creed'' iznāks uz skatuves, ja vajag, šeit ir kiosks, kur tirgo spilvenus un segas."<ref name="creed">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mtv.com/news/articles/1427590/20000626/creed.jhtml/ |title=Limp un Creed |access-date={{dat|2009|05|25||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081224152417/http://www.mtv.com/news/articles/1427590/20000626/creed.jhtml }}</ref> ''Creed'' uzstāšanās laikā Staps atbildēja, sakot: "Vajag vairāk drosmes pateikt to kādam sejā, nekā runāt aiz muguras".<ref name="creed" /> Dērstu kritizēja arī par izteikumiem sakarā ar [[Austrālija|austrāliešu]] pusaudzes Džesikas Mihalikas nāvi, kura tika nāvējoši traumēta ''Limp Bizkit'' uzstāšanās laikā ''[[2001 Big Day Out]]'' koncertā [[Sidneja|Sidnejā]]. Dērsts paziņoja, ka bija norūpējies par drošību vēl dienu pirms atgadījuma, bet neviens viņā neklausījās.<ref>[http://www.wholenote.com/default.asp?iTarget=http%3A//www.wholenote.com/news/item.asp%3Fi%3D400/ Dērsts komentē baumas]{{Novecojusi saite}}</ref> Bija ierakstīts uz video, kā Dērsts saka pūlim: "Drošība pirmām kārtām, ja kāds ir nokritis, pieceliet viņu". Nedēļas garumā pirms koncerta ''[[Limp Bizkit]]'' ar ''[[Metallica]] Summer Sanitarium 2003'' [[Čikāga|Čikāgā]], Menkojs Mullers izsmēja Fredu Dērstu savā radiošovā. Kad Mullera fani atnāca uz koncertu ar izsmejošiem plakātiem, atklāti ņirgājoties par dziedātāju, neatbalstoši kliedzot un mētājoties, Dērsts sadusmojās un pameta skatuvi pēc 17 uzstāšanās minūtēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mtv.com/news/articles/1474912/20030728/limp_bizkit.jhtml?headlines=true/ |title=Dērsts pamet skatuvi Čikāgā koncerta laikā |access-date={{dat|2009|05|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|09|07||bez}} |archive-url=https://archive.today/20120907020838/http://www.mtv.com/news/articles/1474912/20030728/limp_bizkit.jhtml?headlines=true/ }}</ref> Beigās Dērstu iesūdzēja tiesā par līguma neievērošanu (nepabeigts šovs). === Konflikts ar Slipknot === Dērsts bija iesaistīts konfliktā ar grupu [[Slipknot]], pēc tā, kad grupas vokālists [[Korijs Teilors]] izdzirdēja no drauga, ka Dērsts nosaucis Slipknot fanus par "resniem kroplīgiem bērneļiem" intervija ar žurnālu [[Spin]]. [[Šons Krehans]], viens no Slipknot perkusionistiem, piedraudēja Fredam Dērstam ar fizisku izrēķināšanos, ja viņš vēlreiz kritizēs viņu fanus, bet Teilors vēlāk izteicās intervijā priekš [[MuchMusic]], ka viņš uzskata Dērstu kā izcilu biznesmeni, nevis kā mākslinieku. 2001. gadā oficiālajā Limp Bizkit mājaslapā, Dērsts izteicās par šo izteicienu Slipknot virzienā: "Mēs ļoti mīlam Slipknot un esam ļoti laimīgi, ka viņi mūs neieredz, tādēļ, ka tas padara viņu mūziku smagāku, ļaunāku un īstāku!" Šis izteiciens sadusmoja [[Kriss Fens|Krisu Fenu]], citu Slipknot perkusionistu. Fens vēlāk paziņoja, ka Dērsts "nobijās no mums (Slipknot) un viņš nemaz nezināja, ka klauns (Šons Krehans) runāja nopietni par saviem draudiem". === Attiecības ar Britniju Spīrsu === 2003. gadā tika publicētas [[paparaci]] bildes, kurās Dērsts bija kopā ar popzvaigzni [[Britnija Spīrsa|Britniju Spīrsu]], pēc kā sāka izplatīties baumas, ka viņi satiekas. Dērsts nekomentēja fotogrāfijas. Vēlāk kļuva skaidrs, ka Dērsts tikai palīdzēja ierakstīt un producēt Spīrsas albumu "[[In The Zone]]", kas iznāca tajā pašā gadā. Britnija savukārt noliedza jebkādus sakarus ar Dērstu, apgalvojot, ka viņa nav viņu satikusi ne reizi un viņš "neesot viņas tips". Freds Dērsts, kurš vēlāk piedalījās [[Hauards Sterns|Hauarda Sterna]] radiošovā, paziņoja, ka kaut arī viņi nekad oficiāli nav tikušies, viņiem bija sekss strādājot pie viņas albuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vh1.com/news/articles/1470210/02272003/limp_bizkit.jhtml/ |title=Hauards Sterna radiošovā, Dērsts paziņo, ka gulējis ar Spīrsu |access-date={{dat|2009|05|25||bez}} |archive-date={{dat|2009|03|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090323073756/http://www.vh1.com/news/articles/1470210/02272003/limp_bizkit.jhtml }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090323073756/http://www.vh1.com/news/articles/1470210/02272003/limp_bizkit.jhtml |date={{dat|2009|03|23||bez}} }}</ref> Dažas dziesmas no [[Limp Bizkit]] ''[[Results May Vary]]'' it kā tikusi veltīti šim atgadījumam un sekām, arī pirmais singls no albuma "Eat You Alive". Dziesmas tekstā ir vārdi "Ei, Tu, Miss-pārāk-laba-lai-paskatītos-uz-manu-pusi" un "Es nožēloju, ka tavs skaistums ir veltīgs". Kaut arī Dērsts noliedz, ka kaut vienai dziesmai ir sakars ar Britniju Spīrsu, viņš ir pieļāvis noplūdi internetā dziesmai ar nosaukumu "Just Drop Dead" kā atbildi dažiem Spīrsas komentāriem, bet dziesmas teksts līdzinās notikumiem, kas notika atgadījuma laikā ar Britniju Spīrsu. === Seksa video === 2005. gada februārī trīs minūšu videoieraksts, kurā Dērsts nodarbojas ar seksu, tika nozagts no viņa datora cietņa un nokļuva internetā. Freds diezgan mierīgi uztvēra šo atgadījumu, un daži grupas fani uzskata, ka ierakstu internetā izvietojis pats Dērsts, pašreklāmai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mtv.com/news/articles/1497523/20050225/limp_bizkit.jhtml?headlines=true/ |title=Freds Dērsts saka, ka video ieraksts ticis nozagts no viņa datora |access-date={{dat|2009|05|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|09|04||bez}} |archive-url=https://archive.today/20120904034047/http://www.mtv.com/news/articles/1497523/20050225/limp_bizkit.jhtml?headlines=true/ }}</ref> === Nosacītais apcietinājums === 2007. gadā Dērstam piespriests nosacīts 120 dienu cietuma ieslodzījums, par to, ka ar automašīnu notriecis divus cilvēkus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/6998744.stm/ |title=Limp Bizkit zvaigzne neies cietumā |access-date={{dat|2009|05|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090217120841/http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/6998744.stm |archivedate={{dat|2009|02|17||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090217120841/http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/6998744.stm |date={{dat|2009|02|17||bez}} }}</ref> === Karš Ukrainā === Dērsts atbalstījis [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumu Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/120094381/krievijas-agresijas-atbalstitaji-igaunija-nav-gaiditi-limp-bizkit-koncerts-raisa-sasutumu|title="Krievijas agresijas atbalstītāji Igaunijā nav gaidīti." "Limp Bizkit" koncerts raisa sašutumu|website=Delfi|access-date=2025-11-09|date=2025-11-08|language=lv}}</ref> == Personīgā dzīve == Dienesta laikā, 20 gadu vecumā, pirmo reizi apprecējās. Jaunlaulātie pārvācās uz [[Kalifornija|Kaliforniju]], kur viņiem piedzima meita Adrianna. Vēlāk viņi izšķīrās Freda sievas neuzticības dēļ. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * 1997 — ''[[Three Dollar Bill, Yall$]]'' * 1999 — ''[[Significant Other]]'' * 2000 — ''[[Chocolate Starfish and the Hotdog Flavored Water]]'' * 2001 — ''[[New Old Songs]]'' * 2003 — ''[[Results May Vary]]'' * 2005 — ''[[The Unquestionable Truth (Part 1)]]'' * 2005 — ''[[Greatest Hitz]]'' * 2011 — ''[[Gold Cobra]]'' == Filmogrāfija == ;Muzikālie video * Visi ''Limp Bizkit'' videoklipi * ''[[Methods of Mayhem]]'' — ''Get Naked'' (1997) * ''[[Soulfly]]'' — ''Bleed'' (1998) * ''[[Korn]]'' — ''[[Got the Life]]'' (1998) * ''[[Lil' Bow Wow]]'' — ''[[Bow Wow (That's My Name)]]'' (2000) * ''[[Eminem]]'' — ''[[The Real Slim Shady]]'' (2000) * ''[[Puddle of Mudd]]'' — ''[[Control (dziesma)|Control]]'' (2001) * ''[[Cold]]'' — ''Give'' (1997) * ''[[8Ball & MJG|8-Ball]]'' — ''Stop Playin' Games'' (2001) * ''[[Strait Up]]'' — ''Angel’s Son'' (2000) * ''All Stars Tribute'' — ''What’s Going On'' (2001) ;Filmas * "[[Paraugtēviņš]]" (2001), epizodē * ''[[Pauly Shore Is Dead]]'' (2003), epizodē * ''[[Be Cool!]]'' (2005), epizodē * ''[[Revelations]]'' (2005) * ''[[Population 436]]'' (2006) * ''[[The Education of Charlie Banks]]'' (2007) * "[[Doktors Hauss]]" (2008) * ''[[The Longshots]]'' (2008) * ''[[Play Dead]]'' === Režisors === * ''Limp Bizkit'' — ''[[Faith (Limp Bizkit singls)|Faith]]'' (1997) * ''Limp Bizkit'' — ''[[Nookie]]'' (1999) * ''Limp Bizkit'' — ''[[Break Stuff]]'' (1999) * ''Limp Bizkit'' — ''[[Re-Arranged]]'' (1999) * ''Limp Bizkit'' — ''[[N 2 Gether Now]]'' (1999) * ''[[Staind]]'' — ''Just Go'' (1999) * ''Staind'' — ''Home'' (1999) * ''[[Korn]]'' — ''[[Falling Away from Me]]'' (1999) * ''Limp Bizkit'' — ''[[My Generation]]'' (2000) * ''Limp Bizkit'' — ''[[Rollin' (Air Raid Vehicle)]]'' (2000) * ''Limp Bizkit'' — ''[[My Way]]'' (2000) * ''Limp Bizkit'' — ''[[Boiler]]'' (2000), līdzrežisors * ''[[Cold]]'' — ''No One'' (2000) * ''[[Puddle of Mudd]]'' — ''Blurry'' (2002) * ''Staind'' — ''[[It's Been Awhile]]'' (2001) * ''[[Eightball & MJG|8-Ball]]'' — ''Stop Playin Games'' (2001) * ''[[Deadsy]]'' — ''The Key to Gramercy Park'' (2002) * ''Staind'' — ''Epiphany'' (2002) * ''Limp Bizkit'' — ''[[Eat You Alive]]'' (2003) * ''Limp Bizkit'' — ''Behind Blue Eyes'' (2003) * ''[[The Education of Charlie Banks]]'' (2007) * ''[[Dwight Yoakam]]'' — ''Close Up the Honky Tonks'' (2007) * ''[[The Longshots]]'' (2008) == Videospēles == * Dērsts ir kā apslēptais personāžs [[World Wrestling Entertainment|WWF]] video spēlēs [[WWF SmackDown! Just Bring It|SmackDown! Just Bring It]] un [[WWE Raw (video game)|WWE Raw]] apmaiņā pret to, ka ļauj izmantot dziesmu "Rollin' (Air Raid Vehicle)", kā tituldziesmu spēlei [[The Undertaker|Undertaker]]. * Dērsts ir bonusa personāžs ''[[Fight Club (video game)|Fight Club]]'' video spēlē. == Citi fakti == * Kamēr vēl Freds nebija slavens, viņš bija precēts, bet kad uzzināja, ka sieva viņu krāpj, viņš piekāva viņas mīļāko un mēnesi pavadīja cietumā, pēc kā nolēma mainīt savu dzīvi. * Iepriekš Freds Dērsts bija labs tetovētājs, un tagad viņam pieder apmēram 45 tetovēšanas saloni, pa vienam gandrīz katrā štatā. * Liels [[Deivids Finčers|Deivida Finčera]] mākslas filmu fans. Freds palīdzējis režisoram filmās "[[Se7en]]" un "[[Cīņas klubs (filma)|Cīņas klubs]]". * Kad [[Edvards Nortons]] un [[Breds Pits]] atteicās kļūt par varoņiem spēlē "Fight Club", par galveno varoni kļuva Freds Dērsts. * Intervijā žurnālam [[Kerrang!]] [[Korn]] vokālists [[Džonatans Deivis]] sacīja, ka Freds Dērsts ir pēdējais cilvēks uz zemes, ar kuru viņš gribētu iesprūst liftā.<ref>[http://www.kornspace.com/main/comment.php?comment.news.1503/ JD intervija ar Kerrang!]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{IMDB|0004890}} * [http://www.allmusic.com/artist/fred-durst-p240084 Freda Dērsta profils allmusic.com] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dersts, Freds}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] i3y3i29m05ygf6lfxervruscvnvafhe 4500659 4500658 2026-07-30T21:23:50Z Baisulis 11523 /* Dzīvesgājums */ : 4500659 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Freds Dērsts |Vārds_orig = ''Fred Durst'' |Attēls = Fred Durst 2021 (cropped).jpg |Att_izm = 250px |Apraksts = Freds Dērsts 2021. gadā |Fons = solists |Dz_vārds = Viljams Frederiks Dērsts |Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1970|8|20}} |Vieta_dz = {{vieta|ASV|Džeksonvila}} |Instrumenti = [[balss]], [[ģitāra]] |Žanrs = [[ņūmetāls]], [[repkors]], [[reproks]] |Nodarbošanās = mūziķis, reperis, dziedātājs, dziesmu autors, filmu veidotājs, aktieris |Gadi = 1994—pašlaik |Izdevējkompānija = ''[[Interscope Records|Interscope]]'', ''[[Geffen Records|Geffen]]'' |Darbojies_arī = ''[[Limp Bizkit]]'' |Mlapa = {{URL|freddurst.com}} |Dzimums = V }} '''Viljams Frederiks Dērsts''' ({{val|en|William Frederick Durst}}; dzimis kā '''Frederiks Allens Meins III''' (''Frederick Allen Mayne III'') {{dat|1970|8|20}})<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kerrang.com/features/limp-bizkit-how-significant-other-saw-the-nu-metal-anti-heroes-take-over-the-world/|title=Limp Bizkit: How Significant Other Saw The Nu-Metal Anti-Heroes Take Over The World|author=Sam Law|work=Kerrang|date=June 22, 2020|accessdate=March 16, 2021|archive-date=June 25, 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210625210111/https://www.kerrang.com/features/limp-bizkit-how-significant-other-saw-the-nu-metal-anti-heroes-take-over-the-world/|dead-url=no}}</ref> ir [[amerikāņi|amerikāņu]] reperis, dziedātājs, dziesmu autors, aktieris un filmu veidotājs, vislabāk pazīstams kā 1994. gadā dibinātās [[ņūmetāls|ņūmetāla]] grupas ''[[Limp Bizkit]]'' solists un dziesmu tekstu autors, ar kuru kopā ir izdevis sešus studijas albumus. == Dzīvesgājums == Dērsts piedzima kā Frederiks Allens Meins III [[Džeksonvila|Džeksonvilā]], [[Florida|Floridā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], bet drīz vien gada vecumā pārcēlās uz [[Orlando]] un pēc tam uz fermu [[Červela|Červelā]], [[Ziemeļkarolīna|Ziemeļkarolīnā]]. Viņa māte Anita pēc atkārtotām laulībām ar vietējo policistu Bilu Dērstu nomainīja dēla vārdu uz Viljams Frederiks Dērsts. Neilgi pēc tam Dērsta mātei un patēvam piedzima bērns, viņa pusbrālis Korijs Dērsts. Piektajā klasē Freds Dērsts pārcēlās uz [[Gastonija|Gastoniju]], Ziemeļkarolīnā, kur absolvēja Hantera Hasa vidusskolu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hamovhotov.com/celebrities/?p=923|title=Fred Durst: <<< All About Celebrities}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.goupstate.com/story/news/2013/05/24/how-being-bullied-at-gastonia-nc-school-helped-durst-form-limp-bizkit/30028658007/ | title=How being bullied at Gastonia, NC, school helped Durst form Limp Bizkit }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jacksonville.com/tu-online/stories/092299/dsr_0922bizk.html |title=Jacksonville.com: No. 1 son 09/22/99 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20020828063850/http://jacksonville.com/tu-online/stories/092299/dsr_0922bizk.html |archive-date=August 28, 2002 |access-date=February 28, 2020}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce |last=Cepeda |first=Raquel |url=https://books.google.com/books?id=KFUyjave3gUC&q=fred+durst+cherryville&pg=PA221 |title=And It Don't Stop: The Best American Hip-Hop Journalism of the Last 25 Years |date=September 29, 2004 |publisher=Farrar, Straus and Giroux |isbn=978-1-4668-1046-4 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Media |first=Bernie Petit / Halifax |title=Limp Bizkit's Fred Durst reflects on growing up in Cherryville and Gastonia |url=https://www.shelbystar.com/article/20130523/lifestyle/305239773 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200228022908/https://www.shelbystar.com/article/20130523/lifestyle/305239773 |archive-date=February 28, 2020 |access-date=February 28, 2020 |website=Shelby Star |language=en}}</ref> Bērnībā Dērstu izsmēja vienaudži, un šī tēma ir iekļauta viņa mūzikā. 12 gadu vecumā Dērsts sāka interesēties par [[breiks|breika dejām]], [[hiphops|hiphopu]], [[pankroks|pankroku]] un [[smagais metāls (mūzikas žanrs)|smago metālu]]. Viņš sāka [[reps|repot]], [[skrituļdēlis|skeitot]], [[bītbokss|bītboksot]] un darboties kā [[diskžokejs|dīdžejs]]. Pēc divu gadu dienesta [[ASV Jūras kara flote|Jūras spēkos]] Dērsts kopā ar tēvu pārcēlās atpakaļ uz Džeksonvilu, kur strādāja par ainavu arhitektu un [[tetovēšana]]s mākslinieku, vienlaikus attīstot ideju par grupu, kas apvienotu [[rokmūzika|roka]] un hiphopa elementus.<ref name="Devenish1">{{grāmatas atsauce |last=Devenish |first=Colin |url=https://archive.org/details/limpbizkit0000deve/page/1 |title=Limp Bizkit |publisher=St. Martin's |year=2000 |isbn=0-312-26349-X |pages=[https://archive.org/details/limpbizkit0000deve/page/1 1–20]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.allmusic.com/artist/fred-durst-p240084/biography |title=Fred Durst Biography |last=Ankeny, Jason |website=Allmusic |access-date=December 17, 2011 |archive-date=December 10, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191210051812/http://www.allmusic.com/artist/fred-durst-p240084/biography |dead-url=no}}</ref> == Karjera == === Limp Bizkit === Dērsta karjera sākās 1994. gadā Džeksonvillā, Floridā, kad Freds satika ātro ēstuvju restorāna darbinieku, nākamās grupas basģitāristu [[Sems Riverss|Semu Riversu]]. Kurš atveda uz grupu savu brālēnu, bundzinieku [[Džons Oto|Džonu Oto]]. Vēlāk grupai pievienojās arī [[Vess Borlands]], bet 1995. gadā par pēdējo pienācēju grupai kļuva [[DJ Lethal]] (iepriekš muzicējis hiphopa grupā ''[[House of Pain]]''). Pirmais ''Limp Bizkit'' hits, [[Džordžs Maikls|Džordža Maikla]] 1980. gadu beigu dziesmas ''"Faith"'' kaverversija, ieguva atbalstu pēc pastiprinātas translācijas [[MTV]] kanālā, īpaši pirmā gada laikā programmā ''"[[Total Request Live]]"''. Citi grupas hiti ir ''"Nookie"'', ''"Break Stuff"'', ''"Re-agganged"'', ''"Counterfeit"'', ''"N 2 Gether Now"'', ''"Take a Look Around"'', ''"Rollin"'' un ''"My Generation"''. Dērsts ir režisējis lielāko daļu ''[[Limp Bizkit]]'' klipu, kā arī ''[[Korn]]'' (''"Falling Away From Me"''), ''[[Deadsy]]'' (''"The Key to Gramercy Park"''), ''[[Cold]]'' (''"No One"''), ''[[Puddle of Mudd]]'' (''"Blurry"''), ''[[Staind]]'' (''"It’s Been Awhile"'' un ''"Just Go"'') un citus. Freds nodarbojas arī ar skatuvju dizainu grupas koncertiem. === Citas profesionālās intereses === Freds Dērsts nospēlēja nelielu lomu televīzijas seriālā "''Revelations''", Odgena lomā. Filmejies filmā "''[[Population 436]]''" ar [[Džeremijs Sisto|Džeremiju Sisto]], policijas oficiera Bobija Keina loma, divās 4. sezonas epizodēs amerikāņu televīzijas seriālā "[[Doktors Hauss]]" epizodiskā bārmeņa lomā. Freds pārstāv savu skaņu ierakstu studiju [[Flawless Records]], [[Geffen Records]] apakšuzņēmumu. Studija noslēgusi līgumus ar tādiem izpildītājiem kā [[Puddle of Mudd]], [[The Revolution Smile]], [[Ringside]] un [[She Wants Revenge]]. Pēdējos gados Dērsts izrāda lielu interesi filmu režisēšanā. Freds režisējis drāmu "[[Čārlija Benksa izglītība]]" un režisē filmu "''Comeback''". == Skandāli un konflikti == === Koncerti === Freda Dērsta atrašanās uz skatuves bieži vien novedusi līdz konflikta situācijām. Dziesma ''Break Stuff'' 1999. gadā festivālā ''[[Woodstock 99]]'' sagādāja raizes organizatoriem, saistītas ar vardarbību un vandalismu. Neskatoties uz festivāla organizatoru lūgumiem palīdzēt nomierināt pūli, Dērsts teica pūlim sekojošo: "Es nedomāju, ka Jums jānomierinās. Šis ir 1999. gads, kuņas dēli, — iebāziet šos Birkenstokus sev pakaļā!". Par atbildi dziesmai, kas kļuva par hitu, satrakojušies fanu pūļi izraisīja masu vandalisma nekārtības, plēšot nost dēļus no skatuves un metot atkritumus pa [[MTV]] darbiniekiem.<ref>[http://www.sfgate.com/cgi-bin/article.cgi?file=/examiner/archive/1999/07/28/STYLE5820.dtl/ Woodstock'99. Diena, kas nomira mūzika]{{Novecojusi saite}}</ref> 2000. gadā, koncertā ''ROCK Dysfunctional Family Picnic'', ''Limp Bizkit'' un Fredu Dērstu kritizēja [[Skots Veilands]] no ''[[Stone Temple Pilots]]'' par stundu ilgu kavēšanos. Tajā pašā koncertā, kad Dērsts iznāca uz skatuves, viņš sāka izteikt pārmetumus ''[[Creed (grupa)|Creed]]'' vokālistam [[Skots Taps|Skotam Tapam]]: "Es vēlos veltīt nākamo dziesmu ''Creed'' galvenajam vokālistam. Šis puisis ir egomaniaks. Viņš ir stulbs panks, un pašlaik aizkulisēs uzvedas kā stulbais [[Maikls Džeksons]]. Lai tas muļķis iet, un Jūs visi arī ejat. Un, kad ''Creed'' iznāks uz skatuves, ja vajag, šeit ir kiosks, kur tirgo spilvenus un segas."<ref name="creed">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mtv.com/news/articles/1427590/20000626/creed.jhtml/ |title=Limp un Creed |access-date={{dat|2009|05|25||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081224152417/http://www.mtv.com/news/articles/1427590/20000626/creed.jhtml }}</ref> ''Creed'' uzstāšanās laikā Staps atbildēja, sakot: "Vajag vairāk drosmes pateikt to kādam sejā, nekā runāt aiz muguras".<ref name="creed" /> Dērstu kritizēja arī par izteikumiem sakarā ar [[Austrālija|austrāliešu]] pusaudzes Džesikas Mihalikas nāvi, kura tika nāvējoši traumēta ''Limp Bizkit'' uzstāšanās laikā ''[[2001 Big Day Out]]'' koncertā [[Sidneja|Sidnejā]]. Dērsts paziņoja, ka bija norūpējies par drošību vēl dienu pirms atgadījuma, bet neviens viņā neklausījās.<ref>[http://www.wholenote.com/default.asp?iTarget=http%3A//www.wholenote.com/news/item.asp%3Fi%3D400/ Dērsts komentē baumas]{{Novecojusi saite}}</ref> Bija ierakstīts uz video, kā Dērsts saka pūlim: "Drošība pirmām kārtām, ja kāds ir nokritis, pieceliet viņu". Nedēļas garumā pirms koncerta ''[[Limp Bizkit]]'' ar ''[[Metallica]] Summer Sanitarium 2003'' [[Čikāga|Čikāgā]], Menkojs Mullers izsmēja Fredu Dērstu savā radiošovā. Kad Mullera fani atnāca uz koncertu ar izsmejošiem plakātiem, atklāti ņirgājoties par dziedātāju, neatbalstoši kliedzot un mētājoties, Dērsts sadusmojās un pameta skatuvi pēc 17 uzstāšanās minūtēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mtv.com/news/articles/1474912/20030728/limp_bizkit.jhtml?headlines=true/ |title=Dērsts pamet skatuvi Čikāgā koncerta laikā |access-date={{dat|2009|05|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|09|07||bez}} |archive-url=https://archive.today/20120907020838/http://www.mtv.com/news/articles/1474912/20030728/limp_bizkit.jhtml?headlines=true/ }}</ref> Beigās Dērstu iesūdzēja tiesā par līguma neievērošanu (nepabeigts šovs). === Konflikts ar Slipknot === Dērsts bija iesaistīts konfliktā ar grupu [[Slipknot]], pēc tā, kad grupas vokālists [[Korijs Teilors]] izdzirdēja no drauga, ka Dērsts nosaucis Slipknot fanus par "resniem kroplīgiem bērneļiem" intervija ar žurnālu [[Spin]]. [[Šons Krehans]], viens no Slipknot perkusionistiem, piedraudēja Fredam Dērstam ar fizisku izrēķināšanos, ja viņš vēlreiz kritizēs viņu fanus, bet Teilors vēlāk izteicās intervijā priekš [[MuchMusic]], ka viņš uzskata Dērstu kā izcilu biznesmeni, nevis kā mākslinieku. 2001. gadā oficiālajā Limp Bizkit mājaslapā, Dērsts izteicās par šo izteicienu Slipknot virzienā: "Mēs ļoti mīlam Slipknot un esam ļoti laimīgi, ka viņi mūs neieredz, tādēļ, ka tas padara viņu mūziku smagāku, ļaunāku un īstāku!" Šis izteiciens sadusmoja [[Kriss Fens|Krisu Fenu]], citu Slipknot perkusionistu. Fens vēlāk paziņoja, ka Dērsts "nobijās no mums (Slipknot) un viņš nemaz nezināja, ka klauns (Šons Krehans) runāja nopietni par saviem draudiem". === Attiecības ar Britniju Spīrsu === 2003. gadā tika publicētas [[paparaci]] bildes, kurās Dērsts bija kopā ar popzvaigzni [[Britnija Spīrsa|Britniju Spīrsu]], pēc kā sāka izplatīties baumas, ka viņi satiekas. Dērsts nekomentēja fotogrāfijas. Vēlāk kļuva skaidrs, ka Dērsts tikai palīdzēja ierakstīt un producēt Spīrsas albumu "[[In The Zone]]", kas iznāca tajā pašā gadā. Britnija savukārt noliedza jebkādus sakarus ar Dērstu, apgalvojot, ka viņa nav viņu satikusi ne reizi un viņš "neesot viņas tips". Freds Dērsts, kurš vēlāk piedalījās [[Hauards Sterns|Hauarda Sterna]] radiošovā, paziņoja, ka kaut arī viņi nekad oficiāli nav tikušies, viņiem bija sekss strādājot pie viņas albuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vh1.com/news/articles/1470210/02272003/limp_bizkit.jhtml/ |title=Hauards Sterna radiošovā, Dērsts paziņo, ka gulējis ar Spīrsu |access-date={{dat|2009|05|25||bez}} |archive-date={{dat|2009|03|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090323073756/http://www.vh1.com/news/articles/1470210/02272003/limp_bizkit.jhtml }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090323073756/http://www.vh1.com/news/articles/1470210/02272003/limp_bizkit.jhtml |date={{dat|2009|03|23||bez}} }}</ref> Dažas dziesmas no [[Limp Bizkit]] ''[[Results May Vary]]'' it kā tikusi veltīti šim atgadījumam un sekām, arī pirmais singls no albuma "Eat You Alive". Dziesmas tekstā ir vārdi "Ei, Tu, Miss-pārāk-laba-lai-paskatītos-uz-manu-pusi" un "Es nožēloju, ka tavs skaistums ir veltīgs". Kaut arī Dērsts noliedz, ka kaut vienai dziesmai ir sakars ar Britniju Spīrsu, viņš ir pieļāvis noplūdi internetā dziesmai ar nosaukumu "Just Drop Dead" kā atbildi dažiem Spīrsas komentāriem, bet dziesmas teksts līdzinās notikumiem, kas notika atgadījuma laikā ar Britniju Spīrsu. === Seksa video === 2005. gada februārī trīs minūšu videoieraksts, kurā Dērsts nodarbojas ar seksu, tika nozagts no viņa datora cietņa un nokļuva internetā. Freds diezgan mierīgi uztvēra šo atgadījumu, un daži grupas fani uzskata, ka ierakstu internetā izvietojis pats Dērsts, pašreklāmai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mtv.com/news/articles/1497523/20050225/limp_bizkit.jhtml?headlines=true/ |title=Freds Dērsts saka, ka video ieraksts ticis nozagts no viņa datora |access-date={{dat|2009|05|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|09|04||bez}} |archive-url=https://archive.today/20120904034047/http://www.mtv.com/news/articles/1497523/20050225/limp_bizkit.jhtml?headlines=true/ }}</ref> === Nosacītais apcietinājums === 2007. gadā Dērstam piespriests nosacīts 120 dienu cietuma ieslodzījums, par to, ka ar automašīnu notriecis divus cilvēkus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/6998744.stm/ |title=Limp Bizkit zvaigzne neies cietumā |access-date={{dat|2009|05|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090217120841/http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/6998744.stm |archivedate={{dat|2009|02|17||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090217120841/http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/6998744.stm |date={{dat|2009|02|17||bez}} }}</ref> === Karš Ukrainā === Dērsts atbalstījis [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumu Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/120094381/krievijas-agresijas-atbalstitaji-igaunija-nav-gaiditi-limp-bizkit-koncerts-raisa-sasutumu|title="Krievijas agresijas atbalstītāji Igaunijā nav gaidīti." "Limp Bizkit" koncerts raisa sašutumu|website=Delfi|access-date=2025-11-09|date=2025-11-08|language=lv}}</ref> == Personīgā dzīve == Dienesta laikā, 20 gadu vecumā, pirmo reizi apprecējās. Jaunlaulātie pārvācās uz [[Kalifornija|Kaliforniju]], kur viņiem piedzima meita Adrianna. Vēlāk viņi izšķīrās Freda sievas neuzticības dēļ. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * 1997 — ''[[Three Dollar Bill, Yall$]]'' * 1999 — ''[[Significant Other]]'' * 2000 — ''[[Chocolate Starfish and the Hotdog Flavored Water]]'' * 2001 — ''[[New Old Songs]]'' * 2003 — ''[[Results May Vary]]'' * 2005 — ''[[The Unquestionable Truth (Part 1)]]'' * 2005 — ''[[Greatest Hitz]]'' * 2011 — ''[[Gold Cobra]]'' == Filmogrāfija == ;Muzikālie video * Visi ''Limp Bizkit'' videoklipi * ''[[Methods of Mayhem]]'' — ''Get Naked'' (1997) * ''[[Soulfly]]'' — ''Bleed'' (1998) * ''[[Korn]]'' — ''[[Got the Life]]'' (1998) * ''[[Lil' Bow Wow]]'' — ''[[Bow Wow (That's My Name)]]'' (2000) * ''[[Eminem]]'' — ''[[The Real Slim Shady]]'' (2000) * ''[[Puddle of Mudd]]'' — ''[[Control (dziesma)|Control]]'' (2001) * ''[[Cold]]'' — ''Give'' (1997) * ''[[8Ball & MJG|8-Ball]]'' — ''Stop Playin' Games'' (2001) * ''[[Strait Up]]'' — ''Angel’s Son'' (2000) * ''All Stars Tribute'' — ''What’s Going On'' (2001) ;Filmas * "[[Paraugtēviņš]]" (2001), epizodē * ''[[Pauly Shore Is Dead]]'' (2003), epizodē * ''[[Be Cool!]]'' (2005), epizodē * ''[[Revelations]]'' (2005) * ''[[Population 436]]'' (2006) * ''[[The Education of Charlie Banks]]'' (2007) * "[[Doktors Hauss]]" (2008) * ''[[The Longshots]]'' (2008) * ''[[Play Dead]]'' === Režisors === * ''Limp Bizkit'' — ''[[Faith (Limp Bizkit singls)|Faith]]'' (1997) * ''Limp Bizkit'' — ''[[Nookie]]'' (1999) * ''Limp Bizkit'' — ''[[Break Stuff]]'' (1999) * ''Limp Bizkit'' — ''[[Re-Arranged]]'' (1999) * ''Limp Bizkit'' — ''[[N 2 Gether Now]]'' (1999) * ''[[Staind]]'' — ''Just Go'' (1999) * ''Staind'' — ''Home'' (1999) * ''[[Korn]]'' — ''[[Falling Away from Me]]'' (1999) * ''Limp Bizkit'' — ''[[My Generation]]'' (2000) * ''Limp Bizkit'' — ''[[Rollin' (Air Raid Vehicle)]]'' (2000) * ''Limp Bizkit'' — ''[[My Way]]'' (2000) * ''Limp Bizkit'' — ''[[Boiler]]'' (2000), līdzrežisors * ''[[Cold]]'' — ''No One'' (2000) * ''[[Puddle of Mudd]]'' — ''Blurry'' (2002) * ''Staind'' — ''[[It's Been Awhile]]'' (2001) * ''[[Eightball & MJG|8-Ball]]'' — ''Stop Playin Games'' (2001) * ''[[Deadsy]]'' — ''The Key to Gramercy Park'' (2002) * ''Staind'' — ''Epiphany'' (2002) * ''Limp Bizkit'' — ''[[Eat You Alive]]'' (2003) * ''Limp Bizkit'' — ''Behind Blue Eyes'' (2003) * ''[[The Education of Charlie Banks]]'' (2007) * ''[[Dwight Yoakam]]'' — ''Close Up the Honky Tonks'' (2007) * ''[[The Longshots]]'' (2008) == Videospēles == * Dērsts ir kā apslēptais personāžs [[World Wrestling Entertainment|WWF]] video spēlēs [[WWF SmackDown! Just Bring It|SmackDown! Just Bring It]] un [[WWE Raw (video game)|WWE Raw]] apmaiņā pret to, ka ļauj izmantot dziesmu "Rollin' (Air Raid Vehicle)", kā tituldziesmu spēlei [[The Undertaker|Undertaker]]. * Dērsts ir bonusa personāžs ''[[Fight Club (video game)|Fight Club]]'' video spēlē. == Citi fakti == * Kamēr vēl Freds nebija slavens, viņš bija precēts, bet kad uzzināja, ka sieva viņu krāpj, viņš piekāva viņas mīļāko un mēnesi pavadīja cietumā, pēc kā nolēma mainīt savu dzīvi. * Iepriekš Freds Dērsts bija labs tetovētājs, un tagad viņam pieder apmēram 45 tetovēšanas saloni, pa vienam gandrīz katrā štatā. * Liels [[Deivids Finčers|Deivida Finčera]] mākslas filmu fans. Freds palīdzējis režisoram filmās "[[Se7en]]" un "[[Cīņas klubs (filma)|Cīņas klubs]]". * Kad [[Edvards Nortons]] un [[Breds Pits]] atteicās kļūt par varoņiem spēlē "Fight Club", par galveno varoni kļuva Freds Dērsts. * Intervijā žurnālam [[Kerrang!]] [[Korn]] vokālists [[Džonatans Deivis]] sacīja, ka Freds Dērsts ir pēdējais cilvēks uz zemes, ar kuru viņš gribētu iesprūst liftā.<ref>[http://www.kornspace.com/main/comment.php?comment.news.1503/ JD intervija ar Kerrang!]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{IMDB|0004890}} * [http://www.allmusic.com/artist/fred-durst-p240084 Freda Dērsta profils allmusic.com] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dersts, Freds}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] evscikn7t5n70m4huofec5upee8f6zb 4500670 4500659 2026-07-30T22:03:16Z Baisulis 11523 /* Limp Bizkit */ papildināts...... 4500670 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Freds Dērsts |Vārds_orig = ''Fred Durst'' |Attēls = Fred Durst 2021 (cropped).jpg |Att_izm = 250px |Apraksts = Freds Dērsts 2021. gadā |Fons = solists |Dz_vārds = Viljams Frederiks Dērsts |Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1970|8|20}} |Vieta_dz = {{vieta|ASV|Džeksonvila}} |Instrumenti = [[balss]], [[ģitāra]] |Žanrs = [[ņūmetāls]], [[repkors]], [[reproks]] |Nodarbošanās = mūziķis, reperis, dziedātājs, dziesmu autors, filmu veidotājs, aktieris |Gadi = 1994—pašlaik |Izdevējkompānija = ''[[Interscope Records|Interscope]]'', ''[[Geffen Records|Geffen]]'' |Darbojies_arī = ''[[Limp Bizkit]]'' |Mlapa = {{URL|freddurst.com}} |Dzimums = V }} '''Viljams Frederiks Dērsts''' ({{val|en|William Frederick Durst}}; dzimis kā '''Frederiks Allens Meins III''' (''Frederick Allen Mayne III'') {{dat|1970|8|20}})<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kerrang.com/features/limp-bizkit-how-significant-other-saw-the-nu-metal-anti-heroes-take-over-the-world/|title=Limp Bizkit: How Significant Other Saw The Nu-Metal Anti-Heroes Take Over The World|author=Sam Law|work=Kerrang|date=June 22, 2020|accessdate=March 16, 2021|archive-date=June 25, 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210625210111/https://www.kerrang.com/features/limp-bizkit-how-significant-other-saw-the-nu-metal-anti-heroes-take-over-the-world/|dead-url=no}}</ref> ir [[amerikāņi|amerikāņu]] reperis, dziedātājs, dziesmu autors, aktieris un filmu veidotājs, vislabāk pazīstams kā 1994. gadā dibinātās [[ņūmetāls|ņūmetāla]] grupas ''[[Limp Bizkit]]'' solists un dziesmu tekstu autors, ar kuru kopā ir izdevis sešus studijas albumus. == Dzīvesgājums == Dērsts piedzima kā Frederiks Allens Meins III [[Džeksonvila|Džeksonvilā]], [[Florida|Floridā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], bet drīz vien gada vecumā pārcēlās uz [[Orlando]] un pēc tam uz fermu [[Červela|Červelā]], [[Ziemeļkarolīna|Ziemeļkarolīnā]]. Viņa māte Anita pēc atkārtotām laulībām ar vietējo policistu Bilu Dērstu nomainīja dēla vārdu uz Viljams Frederiks Dērsts. Neilgi pēc tam Dērsta mātei un patēvam piedzima bērns, viņa pusbrālis Korijs Dērsts. Piektajā klasē Freds Dērsts pārcēlās uz [[Gastonija|Gastoniju]], Ziemeļkarolīnā, kur absolvēja Hantera Hasa vidusskolu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hamovhotov.com/celebrities/?p=923|title=Fred Durst: <<< All About Celebrities}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.goupstate.com/story/news/2013/05/24/how-being-bullied-at-gastonia-nc-school-helped-durst-form-limp-bizkit/30028658007/ | title=How being bullied at Gastonia, NC, school helped Durst form Limp Bizkit }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jacksonville.com/tu-online/stories/092299/dsr_0922bizk.html |title=Jacksonville.com: No. 1 son 09/22/99 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20020828063850/http://jacksonville.com/tu-online/stories/092299/dsr_0922bizk.html |archive-date=August 28, 2002 |access-date=February 28, 2020}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce |last=Cepeda |first=Raquel |url=https://books.google.com/books?id=KFUyjave3gUC&q=fred+durst+cherryville&pg=PA221 |title=And It Don't Stop: The Best American Hip-Hop Journalism of the Last 25 Years |date=September 29, 2004 |publisher=Farrar, Straus and Giroux |isbn=978-1-4668-1046-4 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Media |first=Bernie Petit / Halifax |title=Limp Bizkit's Fred Durst reflects on growing up in Cherryville and Gastonia |url=https://www.shelbystar.com/article/20130523/lifestyle/305239773 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200228022908/https://www.shelbystar.com/article/20130523/lifestyle/305239773 |archive-date=February 28, 2020 |access-date=February 28, 2020 |website=Shelby Star |language=en}}</ref> Bērnībā Dērstu izsmēja vienaudži, un šī tēma ir iekļauta viņa mūzikā. 12 gadu vecumā Dērsts sāka interesēties par [[breiks|breika dejām]], [[hiphops|hiphopu]], [[pankroks|pankroku]] un [[smagais metāls (mūzikas žanrs)|smago metālu]]. Viņš sāka [[reps|repot]], [[skrituļdēlis|skeitot]], [[bītbokss|bītboksot]] un darboties kā [[diskžokejs|dīdžejs]]. Pēc divu gadu dienesta [[ASV Jūras kara flote|Jūras spēkos]] Dērsts kopā ar tēvu pārcēlās atpakaļ uz Džeksonvilu, kur strādāja par ainavu arhitektu un [[tetovēšana]]s mākslinieku, vienlaikus attīstot ideju par grupu, kas apvienotu [[rokmūzika|roka]] un hiphopa elementus.<ref name="Devenish1">{{grāmatas atsauce |last=Devenish |first=Colin |url=https://archive.org/details/limpbizkit0000deve/page/1 |title=Limp Bizkit |publisher=St. Martin's |year=2000 |isbn=0-312-26349-X |pages=[https://archive.org/details/limpbizkit0000deve/page/1 1–20]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.allmusic.com/artist/fred-durst-p240084/biography |title=Fred Durst Biography |last=Ankeny, Jason |website=Allmusic |access-date=December 17, 2011 |archive-date=December 10, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191210051812/http://www.allmusic.com/artist/fred-durst-p240084/biography |dead-url=no}}</ref> == Karjera == === ''Limp Bizkit'' izveide (1994—1998) === {{skatīt arī|Limp Bizkit}} 1994. gadā Dērsts, grupas ''Malachi Sage'' basģitārists [[Sems Riverss]] un Riversa vidusskolas draugs [[Džons Oto]] sāka kopā dziedāt, improvizēt un sarakstīja trīs dziesmas. Vēlāk pievienojās ģitārists [[Vess Borlands]]. Dērsts grupu nosauca par ''Limp Bizkit'', jo vēlējās nosaukumu, kas atbaidītu klausītājus.<ref name="Devenish21">{{grāmatas atsauce |last=Devenish |first=Colin |url=https://archive.org/details/limpbizkit0000deve/page/21 |title=Limp Bizkit |publisher=St. Martin's |year=2000 |isbn=0-312-26349-X |pages=[https://archive.org/details/limpbizkit0000deve/page/21 21–51]}}</ref> ''Limp Bizkit'' ieguva kulta statusu ''underground'' mūzikas skatuvē, kad grupas [[Džordžs Maikls|Džordža Maikla]] dziesmas ''[[Faith (Džordža Maikla dziesma)|Faith]]'' un [[Pola Abdula|Polas Abdulas]] dziesmas ''[[Straight Up]]'' kaverversijas sāka piesaistīt ziņkārīgus koncertu apmeklētājus.<ref name=Devenish21/> Vēlāk, kad ''[[Korn]]'' uzstājās pilsētā kā iesildītāji grupai ''[[Sick of It All]]'', Dērsts uzaicināja ''Korn'' ciemos pie sevis. Viņam izdevās pierunāt basģitāristu [[Redžinalds Arvizu|Redžinaldu Arvizu]] noklausīties dziesmu ''Pollution'', ''[[Counterfeit]]'' un ''Stalemate'' demo versijas. ''Korn'' savās divās turnejās iekļāva toreiz vēl līgumu neparakstījušos ''Limp Bizkit'', kas jaunajai grupai paplašināja auditoriju.<ref name=Devenish21/><ref name="amg">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.allmusic.com/artist/limp-bizkit-mn0000290502 |title=Limp Bizkit — Biography |last=Bush |first=John |year=2006 |website=Allmusic |access-date=January 27, 2008}}</ref> ''[[DJ Lethal]]'', kurš iepriekš bija hiphopa grupas ''[[House of Pain]]'' dalībnieks, pievienojās grupai 1995. gadā kā [[tērnteiblisms|tērnteiblists]]. Šajā laikā Dērsta domstarpības ar Borlandu lika ģitāristam uz neilgu laiku pamest grupu.<ref name=Devenish21/> 1997. gadā grupa ''Limp Bizkit'' parakstīja līgumu ar ''[[Interscope Records]]'' meitasuzņēmumu ''Flip Records'' un izdeva savu debijas albumu ''[[Three Dollar Bill, Y'all]]'', kas saņēma mērenu atsaucību. 1997. gada 23. oktobrī Dērsts iepazinās ar grupu ''[[Staind]]'', taču starp abiem ātri vien radās domstarpības par ''Staind'' albuma vāka noformējumu. Dērsts neveiksmīgi mēģināja izņemt ''Staind'' no koncerta programmas neilgi pirms tās uzstāšanās, taču, noklausījies grupas spēli,<ref name="Devenish127">{{grāmatas atsauce |last=Devenish |first=Colin |url=https://archive.org/details/limpbizkit0000deve/page/127 |title=Limp Bizkit |publisher=St. Martin's |year=2000 |isbn=0-312-26349-X |pages=[https://archive.org/details/limpbizkit0000deve/page/127 127–153]}}</ref> viņš bija tik ļoti iespaidots, ka parakstīja līgumu ar grupu ''Flip/Elektra'', un ierakstīja demo versiju kopā ar grupu un bija tās nākamā albuma ''Dysfunction'' viens no [[mūzikas producents|producentiem]].<ref name=Devenish127/> Pēc tam, kad ''Limp Bizkit'' pabeidza turneju kopā ar grupu ''[[Deftones]]'', [[Makss Kavalera]], bijušais grupas ''[[Sepultura]]'' dalībnieks, lūdza Dērstu un ''DJ Lethal'' piedalīties dziesmā ''Bleed'' no viņa jaunās grupas ''[[Soulfly]]'' tāda paša nosaukuma debijas albuma. Kavalera apgalvoja, ka producents Ross Robinsons ieteicis viņam sadarboties ar Dērstu.<ref name="Devenish51">{{grāmatas atsauce |last=Devenish |first=Colin |url=https://archive.org/details/limpbizkit0000deve/page/51 |title=Limp Bizkit |publisher=St. Martin's |year=2000 |isbn=0-312-26349-X |pages=[https://archive.org/details/limpbizkit0000deve/page/51 51–78]}}</ref> Dērsts piedalījās arī ''Korn'' albumā ''[[Follow the Leader]]''. [[Džonatans Deiviss]] bija iecerējis ierakstīt repa cīņu ar ''[[B-Real]]'' no ''[[Cypress Hill]]'', taču repa grupas ierakstu kompānija viņam to neļāva, un tā vietā nolīga Dērstu.<ref name=Devenish51/> Deiviss un Dērsts sarakstīja dziesmas ''All in the Family'' vārdus, kuros abi vokālisti apmainījās ar apvainojumiem. Deiviss un Dērsts bieži piedāvāja ieteikumus viens otra dziesmu tekstiem.<ref name=Devenish51/> Dērsts sāka interesēties par filmu veidošanu, režisējot mūzikas videoklipu grupas ''Limp Bizkit'' singlam ''Faith'', lai reklamētu dziesmas iekļaušanu filmas "[[Ļoti sliktas lietas]]" skaņu celiņā. Viņš nebija apmierināts ar rezultātu un izveidoja otru videoklipu, kurā godināja turnejas biedrus ''[[Primus]]'', ''Deftones'' un ''[[Mötley Crüe]]'', grupas, kas piedalījās videoklipā.<ref name=Devenish51/> Dērsts ir režisējis lielāko daļu ''Limp Bizkit'' klipu, kā arī mūzikas klipus grupām ''Korn'' (''Falling Away From Me''), ''[[Deadsy]]'' (''The Key to Gramercy Park''), ''[[Cold]]'' (''No One''), ''[[Puddle of Mudd]]'' (''Blurry''), ''Staind'' (''It’s Been Awhile'' un ''Just Go'') un citiem. Dērsts nodarbojas arī ar skatuvju dizainu grupas koncertiem. === Citas profesionālās intereses === Freds Dērsts nospēlēja nelielu lomu televīzijas seriālā "''Revelations''", Odgena lomā. Filmejies filmā "''[[Population 436]]''" ar [[Džeremijs Sisto|Džeremiju Sisto]], policijas oficiera Bobija Keina loma, divās 4. sezonas epizodēs amerikāņu televīzijas seriālā "[[Doktors Hauss]]" epizodiskā bārmeņa lomā. Freds pārstāv savu skaņu ierakstu studiju [[Flawless Records]], [[Geffen Records]] apakšuzņēmumu. Studija noslēgusi līgumus ar tādiem izpildītājiem kā [[Puddle of Mudd]], [[The Revolution Smile]], [[Ringside]] un [[She Wants Revenge]]. Pēdējos gados Dērsts izrāda lielu interesi filmu režisēšanā. Freds režisējis drāmu "[[Čārlija Benksa izglītība]]" un režisē filmu "''Comeback''". == Skandāli un konflikti == === Koncerti === Freda Dērsta atrašanās uz skatuves bieži vien novedusi līdz konflikta situācijām. Dziesma ''Break Stuff'' 1999. gadā festivālā ''[[Woodstock 99]]'' sagādāja raizes organizatoriem, saistītas ar vardarbību un vandalismu. Neskatoties uz festivāla organizatoru lūgumiem palīdzēt nomierināt pūli, Dērsts teica pūlim sekojošo: "Es nedomāju, ka Jums jānomierinās. Šis ir 1999. gads, kuņas dēli, — iebāziet šos Birkenstokus sev pakaļā!". Par atbildi dziesmai, kas kļuva par hitu, satrakojušies fanu pūļi izraisīja masu vandalisma nekārtības, plēšot nost dēļus no skatuves un metot atkritumus pa [[MTV]] darbiniekiem.<ref>[http://www.sfgate.com/cgi-bin/article.cgi?file=/examiner/archive/1999/07/28/STYLE5820.dtl/ Woodstock'99. Diena, kas nomira mūzika]{{Novecojusi saite}}</ref> 2000. gadā, koncertā ''ROCK Dysfunctional Family Picnic'', ''Limp Bizkit'' un Fredu Dērstu kritizēja [[Skots Veilands]] no ''[[Stone Temple Pilots]]'' par stundu ilgu kavēšanos. Tajā pašā koncertā, kad Dērsts iznāca uz skatuves, viņš sāka izteikt pārmetumus ''[[Creed (grupa)|Creed]]'' vokālistam [[Skots Taps|Skotam Tapam]]: "Es vēlos veltīt nākamo dziesmu ''Creed'' galvenajam vokālistam. Šis puisis ir egomaniaks. Viņš ir stulbs panks, un pašlaik aizkulisēs uzvedas kā stulbais [[Maikls Džeksons]]. Lai tas muļķis iet, un Jūs visi arī ejat. Un, kad ''Creed'' iznāks uz skatuves, ja vajag, šeit ir kiosks, kur tirgo spilvenus un segas."<ref name="creed">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mtv.com/news/articles/1427590/20000626/creed.jhtml/ |title=Limp un Creed |access-date={{dat|2009|05|25||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081224152417/http://www.mtv.com/news/articles/1427590/20000626/creed.jhtml }}</ref> ''Creed'' uzstāšanās laikā Staps atbildēja, sakot: "Vajag vairāk drosmes pateikt to kādam sejā, nekā runāt aiz muguras".<ref name="creed" /> Dērstu kritizēja arī par izteikumiem sakarā ar [[Austrālija|austrāliešu]] pusaudzes Džesikas Mihalikas nāvi, kura tika nāvējoši traumēta ''Limp Bizkit'' uzstāšanās laikā ''[[2001 Big Day Out]]'' koncertā [[Sidneja|Sidnejā]]. Dērsts paziņoja, ka bija norūpējies par drošību vēl dienu pirms atgadījuma, bet neviens viņā neklausījās.<ref>[http://www.wholenote.com/default.asp?iTarget=http%3A//www.wholenote.com/news/item.asp%3Fi%3D400/ Dērsts komentē baumas]{{Novecojusi saite}}</ref> Bija ierakstīts uz video, kā Dērsts saka pūlim: "Drošība pirmām kārtām, ja kāds ir nokritis, pieceliet viņu". Nedēļas garumā pirms koncerta ''[[Limp Bizkit]]'' ar ''[[Metallica]] Summer Sanitarium 2003'' [[Čikāga|Čikāgā]], Menkojs Mullers izsmēja Fredu Dērstu savā radiošovā. Kad Mullera fani atnāca uz koncertu ar izsmejošiem plakātiem, atklāti ņirgājoties par dziedātāju, neatbalstoši kliedzot un mētājoties, Dērsts sadusmojās un pameta skatuvi pēc 17 uzstāšanās minūtēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mtv.com/news/articles/1474912/20030728/limp_bizkit.jhtml?headlines=true/ |title=Dērsts pamet skatuvi Čikāgā koncerta laikā |access-date={{dat|2009|05|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|09|07||bez}} |archive-url=https://archive.today/20120907020838/http://www.mtv.com/news/articles/1474912/20030728/limp_bizkit.jhtml?headlines=true/ }}</ref> Beigās Dērstu iesūdzēja tiesā par līguma neievērošanu (nepabeigts šovs). === Konflikts ar Slipknot === Dērsts bija iesaistīts konfliktā ar grupu [[Slipknot]], pēc tā, kad grupas vokālists [[Korijs Teilors]] izdzirdēja no drauga, ka Dērsts nosaucis Slipknot fanus par "resniem kroplīgiem bērneļiem" intervija ar žurnālu [[Spin]]. [[Šons Krehans]], viens no Slipknot perkusionistiem, piedraudēja Fredam Dērstam ar fizisku izrēķināšanos, ja viņš vēlreiz kritizēs viņu fanus, bet Teilors vēlāk izteicās intervijā priekš [[MuchMusic]], ka viņš uzskata Dērstu kā izcilu biznesmeni, nevis kā mākslinieku. 2001. gadā oficiālajā Limp Bizkit mājaslapā, Dērsts izteicās par šo izteicienu Slipknot virzienā: "Mēs ļoti mīlam Slipknot un esam ļoti laimīgi, ka viņi mūs neieredz, tādēļ, ka tas padara viņu mūziku smagāku, ļaunāku un īstāku!" Šis izteiciens sadusmoja [[Kriss Fens|Krisu Fenu]], citu Slipknot perkusionistu. Fens vēlāk paziņoja, ka Dērsts "nobijās no mums (Slipknot) un viņš nemaz nezināja, ka klauns (Šons Krehans) runāja nopietni par saviem draudiem". === Attiecības ar Britniju Spīrsu === 2003. gadā tika publicētas [[paparaci]] bildes, kurās Dērsts bija kopā ar popzvaigzni [[Britnija Spīrsa|Britniju Spīrsu]], pēc kā sāka izplatīties baumas, ka viņi satiekas. Dērsts nekomentēja fotogrāfijas. Vēlāk kļuva skaidrs, ka Dērsts tikai palīdzēja ierakstīt un producēt Spīrsas albumu "[[In The Zone]]", kas iznāca tajā pašā gadā. Britnija savukārt noliedza jebkādus sakarus ar Dērstu, apgalvojot, ka viņa nav viņu satikusi ne reizi un viņš "neesot viņas tips". Freds Dērsts, kurš vēlāk piedalījās [[Hauards Sterns|Hauarda Sterna]] radiošovā, paziņoja, ka kaut arī viņi nekad oficiāli nav tikušies, viņiem bija sekss strādājot pie viņas albuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vh1.com/news/articles/1470210/02272003/limp_bizkit.jhtml/ |title=Hauards Sterna radiošovā, Dērsts paziņo, ka gulējis ar Spīrsu |access-date={{dat|2009|05|25||bez}} |archive-date={{dat|2009|03|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090323073756/http://www.vh1.com/news/articles/1470210/02272003/limp_bizkit.jhtml }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090323073756/http://www.vh1.com/news/articles/1470210/02272003/limp_bizkit.jhtml |date={{dat|2009|03|23||bez}} }}</ref> Dažas dziesmas no [[Limp Bizkit]] ''[[Results May Vary]]'' it kā tikusi veltīti šim atgadījumam un sekām, arī pirmais singls no albuma "Eat You Alive". Dziesmas tekstā ir vārdi "Ei, Tu, Miss-pārāk-laba-lai-paskatītos-uz-manu-pusi" un "Es nožēloju, ka tavs skaistums ir veltīgs". Kaut arī Dērsts noliedz, ka kaut vienai dziesmai ir sakars ar Britniju Spīrsu, viņš ir pieļāvis noplūdi internetā dziesmai ar nosaukumu "Just Drop Dead" kā atbildi dažiem Spīrsas komentāriem, bet dziesmas teksts līdzinās notikumiem, kas notika atgadījuma laikā ar Britniju Spīrsu. === Seksa video === 2005. gada februārī trīs minūšu videoieraksts, kurā Dērsts nodarbojas ar seksu, tika nozagts no viņa datora cietņa un nokļuva internetā. Freds diezgan mierīgi uztvēra šo atgadījumu, un daži grupas fani uzskata, ka ierakstu internetā izvietojis pats Dērsts, pašreklāmai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mtv.com/news/articles/1497523/20050225/limp_bizkit.jhtml?headlines=true/ |title=Freds Dērsts saka, ka video ieraksts ticis nozagts no viņa datora |access-date={{dat|2009|05|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|09|04||bez}} |archive-url=https://archive.today/20120904034047/http://www.mtv.com/news/articles/1497523/20050225/limp_bizkit.jhtml?headlines=true/ }}</ref> === Nosacītais apcietinājums === 2007. gadā Dērstam piespriests nosacīts 120 dienu cietuma ieslodzījums, par to, ka ar automašīnu notriecis divus cilvēkus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/6998744.stm/ |title=Limp Bizkit zvaigzne neies cietumā |access-date={{dat|2009|05|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090217120841/http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/6998744.stm |archivedate={{dat|2009|02|17||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090217120841/http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/6998744.stm |date={{dat|2009|02|17||bez}} }}</ref> === Karš Ukrainā === Dērsts atbalstījis [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumu Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/120094381/krievijas-agresijas-atbalstitaji-igaunija-nav-gaiditi-limp-bizkit-koncerts-raisa-sasutumu|title="Krievijas agresijas atbalstītāji Igaunijā nav gaidīti." "Limp Bizkit" koncerts raisa sašutumu|website=Delfi|access-date=2025-11-09|date=2025-11-08|language=lv}}</ref> == Personīgā dzīve == Dienesta laikā, 20 gadu vecumā, pirmo reizi apprecējās. Jaunlaulātie pārvācās uz [[Kalifornija|Kaliforniju]], kur viņiem piedzima meita Adrianna. Vēlāk viņi izšķīrās Freda sievas neuzticības dēļ. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * 1997 — ''[[Three Dollar Bill, Yall$]]'' * 1999 — ''[[Significant Other]]'' * 2000 — ''[[Chocolate Starfish and the Hotdog Flavored Water]]'' * 2001 — ''[[New Old Songs]]'' * 2003 — ''[[Results May Vary]]'' * 2005 — ''[[The Unquestionable Truth (Part 1)]]'' * 2005 — ''[[Greatest Hitz]]'' * 2011 — ''[[Gold Cobra]]'' == Filmogrāfija == ;Muzikālie video * Visi ''Limp Bizkit'' videoklipi * ''[[Methods of Mayhem]]'' — ''Get Naked'' (1997) * ''[[Soulfly]]'' — ''Bleed'' (1998) * ''[[Korn]]'' — ''[[Got the Life]]'' (1998) * ''[[Lil' Bow Wow]]'' — ''[[Bow Wow (That's My Name)]]'' (2000) * ''[[Eminem]]'' — ''[[The Real Slim Shady]]'' (2000) * ''[[Puddle of Mudd]]'' — ''[[Control (dziesma)|Control]]'' (2001) * ''[[Cold]]'' — ''Give'' (1997) * ''[[8Ball & MJG|8-Ball]]'' — ''Stop Playin' Games'' (2001) * ''[[Strait Up]]'' — ''Angel’s Son'' (2000) * ''All Stars Tribute'' — ''What’s Going On'' (2001) ;Filmas * "[[Paraugtēviņš]]" (2001), epizodē * ''[[Pauly Shore Is Dead]]'' (2003), epizodē * ''[[Be Cool!]]'' (2005), epizodē * ''[[Revelations]]'' (2005) * ''[[Population 436]]'' (2006) * ''[[The Education of Charlie Banks]]'' (2007) * "[[Doktors Hauss]]" (2008) * ''[[The Longshots]]'' (2008) * ''[[Play Dead]]'' === Režisors === * ''Limp Bizkit'' — ''[[Faith (Limp Bizkit singls)|Faith]]'' (1997) * ''Limp Bizkit'' — ''[[Nookie]]'' (1999) * ''Limp Bizkit'' — ''[[Break Stuff]]'' (1999) * ''Limp Bizkit'' — ''[[Re-Arranged]]'' (1999) * ''Limp Bizkit'' — ''[[N 2 Gether Now]]'' (1999) * ''[[Staind]]'' — ''Just Go'' (1999) * ''Staind'' — ''Home'' (1999) * ''[[Korn]]'' — ''[[Falling Away from Me]]'' (1999) * ''Limp Bizkit'' — ''[[My Generation]]'' (2000) * ''Limp Bizkit'' — ''[[Rollin' (Air Raid Vehicle)]]'' (2000) * ''Limp Bizkit'' — ''[[My Way]]'' (2000) * ''Limp Bizkit'' — ''[[Boiler]]'' (2000), līdzrežisors * ''[[Cold]]'' — ''No One'' (2000) * ''[[Puddle of Mudd]]'' — ''Blurry'' (2002) * ''Staind'' — ''[[It's Been Awhile]]'' (2001) * ''[[Eightball & MJG|8-Ball]]'' — ''Stop Playin Games'' (2001) * ''[[Deadsy]]'' — ''The Key to Gramercy Park'' (2002) * ''Staind'' — ''Epiphany'' (2002) * ''Limp Bizkit'' — ''[[Eat You Alive]]'' (2003) * ''Limp Bizkit'' — ''Behind Blue Eyes'' (2003) * ''[[The Education of Charlie Banks]]'' (2007) * ''[[Dwight Yoakam]]'' — ''Close Up the Honky Tonks'' (2007) * ''[[The Longshots]]'' (2008) == Videospēles == * Dērsts ir kā apslēptais personāžs [[World Wrestling Entertainment|WWF]] video spēlēs [[WWF SmackDown! Just Bring It|SmackDown! Just Bring It]] un [[WWE Raw (video game)|WWE Raw]] apmaiņā pret to, ka ļauj izmantot dziesmu "Rollin' (Air Raid Vehicle)", kā tituldziesmu spēlei [[The Undertaker|Undertaker]]. * Dērsts ir bonusa personāžs ''[[Fight Club (video game)|Fight Club]]'' video spēlē. == Citi fakti == * Kamēr vēl Freds nebija slavens, viņš bija precēts, bet kad uzzināja, ka sieva viņu krāpj, viņš piekāva viņas mīļāko un mēnesi pavadīja cietumā, pēc kā nolēma mainīt savu dzīvi. * Iepriekš Freds Dērsts bija labs tetovētājs, un tagad viņam pieder apmēram 45 tetovēšanas saloni, pa vienam gandrīz katrā štatā. * Liels [[Deivids Finčers|Deivida Finčera]] mākslas filmu fans. Freds palīdzējis režisoram filmās "[[Se7en]]" un "[[Cīņas klubs (filma)|Cīņas klubs]]". * Kad [[Edvards Nortons]] un [[Breds Pits]] atteicās kļūt par varoņiem spēlē "Fight Club", par galveno varoni kļuva Freds Dērsts. * Intervijā žurnālam [[Kerrang!]] [[Korn]] vokālists [[Džonatans Deivis]] sacīja, ka Freds Dērsts ir pēdējais cilvēks uz zemes, ar kuru viņš gribētu iesprūst liftā.<ref>[http://www.kornspace.com/main/comment.php?comment.news.1503/ JD intervija ar Kerrang!]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{IMDB|0004890}} * [http://www.allmusic.com/artist/fred-durst-p240084 Freda Dērsta profils allmusic.com] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dersts, Freds}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] 4wuu9jpxtmoarubyvv4aeocfsui6br2 0 90749 4500620 3860746 2026-07-30T19:19:36Z Treisijs 347 4500620 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bisection construction.gif|thumb|500px|Bisektrises konstruēšana]] '''Bisektrise''' (no {{val|la|bi-}} — 'divi' un ''sectio'' — 'nogriešana') ir [[stars]], kas sākas [[leņķis|leņķa]] virsotnē un dala leņķi divās vienādās daļās. Bisektrise ir arī visu to leņķa iekšpusē esošo [[punkts (ģeometrija)|punktu]] [[kopa]], kuri atrodas vienādā attālumā no leņķa malām. Plaknē uzzīmētam leņķim bisektrisi var viegli konstruēt, izmantojot [[Cirkulis|cirkuli]] un [[Lineāls|lineālu]]. == Leņķa bisektrise == [[Leņķis|Leņķa]] bisektrise ir stars, kas novilkts no leņķa virsotnes un sadala leņķi divās vienādās daļās. Leņķa bisektrisi var uzzīmēt, izmantojot [[Transportieris|transportieri]].<ref>Inese Lude, Jolanta Lapiņa. Matemātika 7. klasei. [[Pētergailis]], 2013. 356. lpp.</ref> Leņķa bisektrisei piemīt šādas īpašības: * Katram leņķim var novilkt tikai vienu bisektrisi. * Izstieptu leņķi tā bisektrise sadala divos [[taisns leņķis|taisnos leņķos]], bet pilnu leņķi — divos izstieptos leņķos. * No dotā stara vienā [[Pusplakne|pusplaknē]] var atlikt tikai vienu prasītā lieluma leņķi. Ja no stara abās pusplaknēs atliek viena un tā paša lieluma leņķus, tad šo leņķu summa ir leņķis, kura bisektrise ir dots stars.<ref>Inese Lude, Jolanta Lapiņa. Matemātika 7. klasei. [[Pētergailis]], 2013. 59. lpp.</ref> == Trijstūra bisektrise == [[Trijstūris|Trijstūra]] bisektrise ir trijstūra leņķa bisektrises [[nogrieznis]], kas atrodas trijstūra iekšpusē.<ref>Inese Lude, Jolanta Lapiņa. Matemātika 7. klasei. [[Pētergailis]], 2013. 359. lpp.</ref> Trijstūra bisektrisei piemīt šādas īpašības: * Visas trīs jebkura trijstūra bisektrises krustojas vienā punktā, tas sakrīt ar trijstūrī ievilktās [[riņķa līnija]]s centru. * Trijstūra bisektrise dala pretējo malu tādā attiecībā, kāda ir abu tai pieguļošo malu attiecība. * Ja divas trijstūra bisektrises ir vienāda garuma, tad trijstūris ir [[vienādsānu trijstūris|vienādsānu]]. == Skatīt arī == * [[Leņķis]] * [[Leņķa trisekcija]] * [[Mediāna (ģeometrija)|Mediāna]] * [[Trijstūra augstums]] * [[Vidusperpendikuls]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Matemātika-aizmetnis}} [[Kategorija:Leņķis]] [[Kategorija:Ģeometrija]] [[Kategorija:Planimetrija]] [[Kategorija:Trijstūris]] 894zg0798xl7sne8mhnj9a4ncp7dv18 0 90750 4500626 3958167 2026-07-30T19:33:13Z Treisijs 347 4500626 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Triangle.Centroid.svg|right|thumb|220px|Trijstūra mediānas]] '''Mediāna''' ir [[nogrieznis]] [[trijstūris|trijstūra]] iekšpusē, kas trijstūra virsotni savieno ar pretējās malas viduspunktu. Tā sadala trijstūri divās daļās ar vienādiem [[laukums|laukumiem]]. Mediāna sadala [[leņķis|leņķi]] vienādās daļās ''tikai tad'', ja leņķa sānu malas ir vienāda garuma (tādā gadījumā mediāna sakrīt ar [[bisektrise|bisektrisi]] un trijstūris ir [[vienādsānu trijstūris|vienādsānu]]). Visas trīs trijstūra mediānas krustojas vienā punktā, kas sakrīt ar trijstūra [[masas centrs|masas centru]]. Masas centrs mediānas dala attiecībā 2:1, skaitot no virsotnes. Mediānas trijstūri sadala sešos vienlielos trijstūros. Trijstūra garākajai malai atbilst īsākā mediāna. Garums taisnleņķa trijstūra mediānai, kas novilkta no [[taisns leņķis|taisnā leņķa]] virsotnes, ir vienāds ar pusi no hipotenūzas garuma. == Skatīt arī == * [[Bisektrise]] * [[Trijstūra augstums]] * [[Vidusperpendikuls]] * [[Masas centrs]] {{Matemātika-aizmetnis}} [[Kategorija:Trijstūris]] [[Kategorija:Ģeometrija]] [[Kategorija:Planimetrija]] njt3l883u66t68vzas5xl51mp53qoe0 0 92302 4500845 4282230 2026-07-31T10:24:21Z Pirags 3757 pap 4500845 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Jaunmīlgrāvja apkaime 1937.jpg|thumb|310px|Jaunmīlgrāvja apkaime 1937. gada Rīgas pilsētas plānā.]] '''Jaunmīlgrāvis''' ir [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvja]] [[apkaime]]s rietumu daļa [[Rīga]]s pilsētas [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]]. Tas robežojas ar [[Sarkandaugava]]s un [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] apkaimēm (savienojums pa [[Mīlgrāvja tilts|Mīlgrāvja tiltu]]), bet pa [[Sarkandaugava (upe)|Sarkandaugavu]] tam ir robeža arī ar [[Kundziņsala]]s apkaimi. [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte]] atdala Jaunmīlgrāvi no [[Aplokciems|Aplokciema]]. == Vēsture == 1873. gadā pēc [[Rīgas Biržas komiteja]]s ierosmes pilsēta Mīlɡrāvī uzbūvēja jaunus ostas molus. == Ārējās saites == * [http://www.apkaimes.lv/sakums/milgravis/ Mīlgrāvja apkaimes oficiālā mājas lapa] [[Kategorija:Mīlgrāvis]] 4qxqvg6zmld31mc215i5pj5nvelfx52 4500848 4500845 2026-07-31T10:27:41Z Pirags 3757 4500848 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Jaunmīlgrāvja apkaime 1937.jpg|thumb|310px|Jaunmīlgrāvja apkaime 1937. gada Rīgas pilsētas plānā.]] '''Jaunmīlgrāvis''' ir [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvja]] [[apkaime]]s rietumu daļa [[Rīga]]s pilsētas [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]]. Tas robežojas ar [[Sarkandaugava]]s un [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] apkaimēm (savienojums pa [[Mīlgrāvja tilts|Mīlgrāvja tiltu]]), bet pa [[Sarkandaugava (upe)|Sarkandaugavu]] tam ir robeža arī ar [[Kundziņsala]]s apkaimi. [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte]] atdala Jaunmīlgrāvi no [[Aplokciems|Aplokciema]]. == Vēsture == 1867. gadā Rīgas—Dinaburgas dzelzceļa sabiedrība nolēma izbūvēt 11 km garu dzelzceļu no Rīgas līdz Mīlgrāva kuģu piestātnēm ar atzarojumiem uz lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem. Dzelzceļa līnijas celtniecību pabeidza 1872. gadā, pa to kursēja gan preču vilcieni, gan pasažieru vilcieni. 1873. gadā pēc [[Rīgas Biržas komiteja]]s ierosmes pilsēta uzbūvēja jaunus ostas molus. == Ārējās saites == * [http://www.apkaimes.lv/sakums/milgravis/ Mīlgrāvja apkaimes oficiālā mājas lapa] [[Kategorija:Mīlgrāvis]] gx6pnczepxlhbm7ebvyg22f5bnfj5vf 0 94019 4500476 4315034 2026-07-30T12:23:57Z Meistars Joda 781 4500476 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''The Slip'' | Izpildītājs = ''[[Nine Inch Nails]]'' studijas albums | Vāks = The Slip (Nine Inch Nails album).jpg‎ | Background = #83ADC0 | Izdots = {{Dat|2008|5|5}} | Ierakstīts = 2008. gada aprīlis | Žanrs = [[Industriālais roks]]<br />[[Alternatīvais roks]] | Garums = 43:45 | Valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = ''[[The Null Corporation]]'' | Producents = [[Trents Reznors]], [[Atikuss Ross]], [[Elans Maulders]] | Izpildītājsģen = ''[[Nine Inch Nails]]'' | Iepriekšējais albums = [[Attēls:Ghosts i-iv.jpg‎|67px]]<br />''[[Ghosts I-IV]]''<br />([[2008. gads|2008]]) | Šis albums = [[Attēls:The Slip (Nine Inch Nails album).jpg|67px]]<br />'''''[[The Slip]]'''''<br />([[2008. gads|2008]]) | Nākamais albums = [[Attēls:Nine Inch Nails - Hesitation Marks album art.jpg|67px]]<br />''[[Hesitation Marks]]''<br />([[2013. gads|2013]]) | Singls1 = [[Discipline (Nine Inch Nails dziesma)|Discipline]] | Singls1 datums = {{dat|2008|4|22}} }} '''''The Slip''''' ir septītais amerikāņu [[industriālais roks|industriālā roka]] projekta ''[[Nine Inch Nails]]'' studijas albums. Tas tika izdots {{dat|2008|5|5}} bez iepriekšējas albuma reklāmas un jebkādas citas norādes par tā izdošanu. ''The Slip'' sākotnēji tika piedāvāts bezmaksas lejupielādei ''Nine Inch Nails'' oficiālajā mājas lapā, bet [[kompaktdisks|kompaktdiska]] formātā tas iznāca tikai pēc diviem mēnešiem. Šis albums, tāpat kā ''[[Ghosts I-IV]]'' tika izdots ar ''[[Creative Commons]]'' licenci. == Skaņdarbu saraksts == {{Skaņdarbu saraksts | all_writing = [[Trents Reznors]] | title1 = 999,999 | length1 = 1:25 | title2 = 1,000,000 | length2 = 3:56 | title3 = Letting You | length3 = 3:49 | title4 = [[Discipline (Nine Inch Nails dziesma)|Discipline]] | length4 = 4:19 | title5 = Echoplex | length5 = 4:45 | title6 = Head Down | length6 = 4:55 | title7 = Lights in the Sky | length7 = 3:29 | title8 = Corona Radiata | length8 = 7:33 | title9 = The Four of Us Are Dying | length9 = 4:37 | title10 = Demon Seed | length10 = 4:59 }} ==== Ierobežota izdevuma DVD video ieraksti ==== # 1,000,000 (tiešraide) # Letting You (tiešraide) # Discipline (tiešraide) # Echoplex (tiešraide) # Head Down (tiešraide) == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20120211143943/http://theslip.nin.com/ Oficiālā albuma mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.archive.org/details/nine_inch_nails_the_slip Albuma lejupielāde] ''[[Internet Archive]]'' profils {{en ikona}} {{mūzikas albums-aizmetnis}} {{Nine Inch Nails}} [[Kategorija:Nine Inch Nails albumi]] [[Kategorija:2008. gada albumi]] 6ok628d69cx4qzngarynhrrsam1o3c2 0 99136 4500735 4136022 2026-07-31T04:38:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500735 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Meza prusaks.JPG | att_nosaukums=Meža prusaka (''Ectobius sylvestris'') mātīte | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Arthropoda | tips_lv =Posmkāji | klase =Insecta | klase_lv =Kukaiņi | kārta =Blattaria | kārta_lv =Prusaki | dzimta = Blattellidae | dzimta_lv=Brūnie prusaki | ģints = Ectobius | ģints_lv=Meža prusaki | suga = E. sylvestris | suga_lv = Meža prusaks |binomial =Ectobius sylvestris |kategorijas=nē }} '''Meža prusaks''' ({{val|la|Ectobius sylvestris}}) ir [[Latvija|Latvijā]] dzīvojošs [[Brūnie prusaki|brūno prusaku dzimtas]] (''Blattellidae'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://leb.daba.lv/Blattodea.htm |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2009|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090515170058/http://leb.daba.lv/Blattodea.htm }}</ref> pārstāvis no [[meža prusaki|meža prusaku]] (''Ectobius'') ģints. == Morfoloģija == [[Attēls:Ectobius.sylvestris.jpg|thumbnail|130px|left|Meža prusaka tēviņam atšķirībā no mātītes spārni sniedzas pāri ķermenim]] Meža prusaka ķermeņa garums 7–11 mm. [[Priekškrūšu vairogs]] (''pronotum'') tumši brūns ar manāmu baltu vai bēšu maliņu, aiz kuras skaidri redzama vairoga mala. Uz [[galva]]s var būt [[Baltā krāsa|balta]] svītra, kas līdzīga lentei.<ref name="iz"/> [[Kāpuri]] melni vai tumši brūni. Mātīšu [[dzīvnieka ķermenis|ķermenis]] drukns ar īsiem [[spārni]]em, kas nenosedz ķermeņa aizmugurējo daļu. Tēviņu ķermenis slaids ar gariem koniskiem spārniem, kas sniedzas pāri ķermeņa aizmugurējai daļai.<ref name="iz">[http://bugguide.net/node/view/161813 Species Ectobius sylvestris - Forest Cockroach - BugGuide.Net<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Tēviņi var lidot, tādēļ reizēm nejauši iekļūst lauku mājās.<ref>[http://books.google.lv/books?id=aluUgDVYJ8wC&pg=PA48&lpg=PA48&dq=Forest+Cockroach&source=bl&ots=HstzkHWINr&sig=Nq0qNTN8vDPz5Kv9sSTsMv5ko0w&hl=lv&ei=k4kBS-TUPJzBsgaD6OmhDA&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=8&ved=0CCUQ6AEwBzgK#v=onepage&q=Forest%20Cockroach&f=false Handbook of urban insects]</ref> == Ekoloģija == Izplatīti [[Eirāzija]]s lielākajā daļā, (beidzamajā laikā ir ievazāti arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]). Tas ir tipisks līdzenumu [[prusaks]], jo sastopams tikai no jūras līmeņa līdz 603 [[metrs|metriem]] virs jūras līmeņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://zipcodezoo.com/Animals/E/Ectobius_sylvestris/ |title=Ectobius sylvestris (Forest Cockroach)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|11|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100503114638/http://zipcodezoo.com/Animals/E/Ectobius%5Fsylvestris/ |archivedate={{dat|2010|05|03||bez}} }}</ref> Apdzīvo lapukoku mežus. Pārtiek no lapu komposta. [[diena|Dienā]] slēpjas augsnē, aktīvi [[nakts|naktī]],<ref>http://priede.bf.lu.lv/grozs/Zoologijas/Dzivnieku_ekologija_I/Manuskripts.pdf{{Novecojusi saite}}</ref> lai gan ir informācijas avoti, kuros teikts, ka meža prusaki ir aktīvi dienā.<ref name="kr">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.phytonica.ru/Nat/natur13.html |title=Растения и животные.Руководство для натуралиста.Животные.Описания видов13. Фитоника<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|11|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090718134756/http://www.phytonica.ru/Nat/natur13.html |archivedate={{dat|2009|07|18||bez}} }}</ref> Mātītes uzturas meža zemsegā, tēviņi — zālājā. [[Imago]] periods ir no [[maijs|maija]] līdz [[septembris|septembrim]]. Kāpuri šķiļas sākot ar [[jūnijs|jūniju]] un pārziemo [[augsne|augsnē]], bet nākamajā [[pavasaris|pavasarī]] pārtop pieaugušos īpatņos (imago).<ref name="kr"/> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100713010226/http://www.commanster.eu/commanster/Insects/Misc/Dictyoptera/Ectobius.sylvestris.html Ectobius sylvestris] * [http://www.biolib.cz/en/image/id27019/ Meža prusaka foto]{{Novecojusi saite}} (BioLib) [[Kategorija:Prusaki]] [[Kategorija:Latvijas kukaiņi]] [[Kategorija:Eiropas kukaiņi]] [[Kategorija:Āzijas kukaiņi]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas kukaiņi]] 7sfyvbt52inwnkk78pu777tdgr3x4uv 0 99217 4500482 3940191 2026-07-30T12:35:39Z Baisulis 11523 +1..... 4500482 wikitext text/x-wiki '''Mārtins''' var būt: * [[Denjels Mārtins]] (''Daniel Martin''), Īrijas riteņbraucējs (dzimis 1986. gadā); * [[Dīns Mārtins]] (''Dean Martin''), amerikāņu dziedātājs, aktieris un komiķis (1917—1995); * [[Džordžs Mārtins]] (''George Martin''), angļu mūzikas producents (1926—2016); * [[Džordžs R. R. Mārtins]] (''George R. R. Martin''), ASV rakstnieks (dzimis 1948. gadā); * [[Kenjons Mārtins]] (''Kenyon Martin''), ASV basketbolists (dzimis 1977. gadā); * [[Kevins Mārtins]] (''Kevin Martin''), ASV basketbolists (dzimis 1983. gadā); * [[Kriss Mārtins]] (''Chris Martin''), angļu mūziķis (dzimis 1977. gadā); * [[Skots Mārtins]] (''Scott Martin''), britu rallija stūrmanis (dzimis 1981. gadā); * [[Stīvs Mārtins]] (''Steve Martin''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā). == Skatīt arī == * [[Martins]] {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] rdw73n791o17i3hzywg59wvr4q066qw 0 101384 4500773 4492617 2026-07-31T06:30:32Z Pirags 3757 /* 19. gadsimts */ pap 4500773 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rigas_vietas_shema.jpeg|thumb|250px|Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte]] [[Attēls:Rīga, Zemgale un Kurzeme Erbstorfas kartē 13. gadsimta sākumā.jpg|thumb|250px|Viens no pirmajiem Rīgas, Zemgales un Kurzemes attēlojumiem Erbstorfas kartē (13. gadsimta sākums). Ar dzeltenu iezīmēta aptuvenā Latvijas teritorija tolaik zināmās pasaules ziemeļaustrumu malā, kura atrodas Daugavas krastos. Uz augšu (austrumiem) parādīta ''Municia'' ("nocietinājumu zeme", [[Garderīke]]), pa kreisi (ziemeļiem) divas salas ''Miopar'' un ''Gadarontha'', pa labi (dienvidiem) [[Polocka]]s pilsēta pie Daugavas. Uz leju (rietumiem) pie [[Nemuna]]s un pie [[Visla]]s atrodas [[Prūsija]], agrākās svēbu ([[goti|gotu]]) zemes un attēlotas Polijas pilsētas]] '''Rīgas vēsture''' ir vēstījums par [[Rīga]]s pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām. Uzskata, ka Rīgas vietā pirms tam ir atradusies [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] apmetne ({{val|liv|Rīgõ}}) ar [[Osta|ostu]], kuru krustneši izmantoja kā galveno atbalsta punktu [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā. [[1225]]. gadā Rīga ieguva pilsētas tiesības un kopš [[1255]]. gada bija arhibīskapa sēdeklis un plašas baznīcas provinces centrs. [[1282]]. gadā Rīgas pilsēta noslēdza pastāvīgās tirdzniecības partnerības līgumus ar [[Visbija|Visbiju]] un [[Lībeka|Lībeku]], tā liekot pamatus vēlākajai [[Hanzas savienība]]i. == Priekšvēsture == Vēsturiski pirmā zināmā liecība par cilvēku klātbūtni Rīgas teritorijā ir ap 8000 gadus veca [[Kauls|kaula]] [[harpūna]], kas atrasta [[Daugava|Daugavas]] krastā pie [[Zaķusala]]s.<ref name="FeodālāRīga">"''Feodālā Rīga''", "Zinātne", 1978., 19.-33. lpp.</ref> Tomēr šim laikposmam sekoja periods, kad [[Litorīnas jūra]] atkal applūdināja lielu daļu Rīgas teritorijas. Neolītā, sākot no laikposma apmēram pirms 5500 gadiem, jūrai atkāpjoties, krastā izveidojās lagūnu ezeri, kas bija labvēlīgi zvejniecībai un ūdensputnu medībām. Pēc 2000. gada p.m.ē. Rīgas teritorijā no dienvidiem ienāca baltu priekšteči — toreizējās laivas cirvju un [[Auklas keramikas kultūra|auklas keramikas]] kultūras pārstāvji, kuru priekšmeti atrasti daudzās Rīgas vietās.<ref name="FeodālāRīga" /> Tomēr mazauglīgie piejūras smiltāji īpaši nevilināja zemkopjus, kuri tolaik koncentrējās 15-20 kilometrus augstāk gar Daugavu [[Doles sala]]s un [[Salaspils]] apkārtnē.<ref name="FeodālāRīga" /> Ap mūsu ēras sākumu, pieaugot Daugavas nozīmei kā ūdensceļam, attīstījās starptautu tirdzniecības sakari. Tā, mūsdienu [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Valdemāra ielā]] atrasts 1.—4. gadsimta [[Senā Roma|romiešu]] monētu depozīts, atsevišķas romiešu monētas atrastas arī [[Torņakalns|Torņakalnā]].<ref name="FeodālāRīga" /> Tomēr nav drošu liecību par pastāvīgām apmetnēm mūsdienu Rīgas teritorijā šai laikā. Pirmās senlietas, kas liek domāt par pastāvīgām apmetnēm, attiecas uz 5.—6. gadsimtu un piederējušas [[zemgaļi]]em vai [[latgaļi]]em.<ref name="FeodālāRīga" /> Liels zemgaļu pilskalns šai laikā bija [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Pļavniekkalnā]] Katlakalna apkārtnē, vēlāk īpaši svarīga kļuva no Rīgas attālākā [[Daugmales pilskalns|Daugmale]]. 10. gadsimtā reģionā sākās lībiešu pieplūdums un izveidojās etniski jaukta teritorija. Šai laikā vietējās ciltis aktīvi tirgojās ar iebraucēju kuģiem no [[Dānija]]s un [[Zviedrija]]s, 12. gadsimtā īpaši izvirzījās [[Visbija]] Zviedrijā un [[Lībeka]] [[Vācija|Vācijā]]. Ar šo laiku datējami arī senākie pastāvīgas apdzīvotības kultūrslāņi Rīgas teritorijā, konkrēti [[Audēju iela (Rīga)|Audēju]]-[[Mārstaļu iela (Rīga)|Mārstaļu]] ielas un [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukuma]] rajonā. Pie [[Rīgas Doms|Dombaznīcas]] atrasts šā laika kapulauks ar Kurzemes ziemeļdaļai — lībiešiem un pārkuršotiem lībiešiem — raksturīgajām rotām.<ref name="FeodālāRīga" /> Kopš 12. gadsimtā pastāvēja iekārtota osta [[Rīdzene (bijusī upe)|Rīdzenes]] upītes grīvā. Atrastās senlietas liecina par ievērojamu ievedumu no [[Rietumeiropa]]s un [[Kijivas Krievzeme]]s ziemeļu apgabaliem.<ref name="FeodālāRīga" /> Izvedums bijis [[dzintars]], [[Bišu vasks|vasks]], iespējams, arī [[kažokāda]]s un [[medus]].<ref name="FeodālāRīga" /> Rīgas abās apmetnēs arī kausēts [[dzelzs]] no [[purva rūda]]s, atrasti rotkaļu instrumenti, [[Dzintars|dzintara]], [[Ragi|ragu]] un [[Kauls|kaula]] apstrādes pārpalikumi, koka trauku, apģērbu un apavu gatavošanas pazīmes. Izplatīta bijusi zvejniecība un lopkopība. Tomēr arī amatnieku darbnīcās bieži sastopami zvejnieku darbarīki, kas liecina par tālaika nepieciešamību apvienot profesijas.<ref name="FeodālāRīga" /> == Pilsētas dibināšana == [[attēls:Brēmenes tirgotāju ierašanās Daugavas krastā 1156.PNG|thumb|“Brēmenes tirgotāju ierašanās Daugavas krastā 1156. ɡadā” ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels]]).]] [[attēls:Bīskaps Alberts liek pirmo akmeni Rīgas pamatos 1200.JPG|thumb|Bīskaps Alberts liek pirmo akmeni Rīgas pamatos (1200).]] Rīga kā lībiešu osta un [[apdzīvota vieta]] pastāvējusi jau pirms 1158. gada, pēc 1158. gada šeit vācu [[Tirgotājs|tirgotāji]] kā viesi nodibināja savu [[Faktorija|faktoriju]].<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas vēsture XII-XX gadsimts|last=Straubergs|first=Jānis|publisher=Latvijas Mediji|year=2019|isbn=9789934156823|pages=43., 490}}</ref> Senākajā [[Livonija]]s hronikā, t.s. [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] minēts (IV nodaļas 5. paragrāfā), ka [[1200]]. gadā [[Daugava]]s [[grīva]]s [[Lībieši|lībiešu]] vecākais [[Aso]] ierādīja [[Bīskaps|bīskapam]] [[Alberts fon Bukshēvdens|Albertam]] vietu (''locum'') apmetnes celšanai Daugavas labajā krastā, apmēram 15 km attālumā no upes ietekas jūrā.<ref>[[Indriķa hronika]]: «Pirms bīskapa [[Alberta]] aizbraukšanas [[līvi]] viņam parādīja tās pilsētas vietu, ko arī sauc par Rīgu — vai nu pēc Rīgas ezera, vai tāpēc, ka tā ir it kā veldzēta, jo tai ir valgme lejā un valgme no augšas: valgme lejā — tāpēc, ka to veldzē ūdeņi un ganības, vai tāpēc, ka grēciniekiem tajā top piešķirta pilnīga grēku atlaišana un caur to tātad tiek arī veldze augšā, tas ir, debesu valstība; vai tāpēc, ka Rīga saņēmusi jaunās ticības veldzi un apkārtējie pagāni Rīgas dēļ tiek veldzēti ar svēto kristības avotu.»</ref> Vieta bijusi visai zināma, jo tā pati [[Indriķa hronika]] min, ka šajā vietā (''in loco Rigae'') 1198. gadā notikusi [[1198. gada Kauja pie Rīgas|militāra sadursme]] starp bīskapa ļaudīm un lībiešiem, kurā tika nogalināts [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolds]]. 1201. gada vasara: "Savas konsekrācijas trešajā gadā bīskaps, atstājis ķīlniekus Vācijā, ar krustnešiem, kurus varēja sadabūt, atgriezās Līvzemē, un tajā pašā vasarā uz plaša lauka, kuram līdzās varēja būt kuģu osta, tika celta Rīgas pilsēta." Ierādītās vietas dienvidu un austrumu dabiskā robeža bija Daugavas pieteka — [[Rīdzene (bijusī upe)|Rīgas upe]] (vēlāk saukta arī par Rīdzeni, tai sašaurinoties — Rīdziņu). Pie Rīgas upes ietekas Daugavā bija izdevīga vieta ostai — paplašinājums, — t.s. Rīgas ezers. Blakus atradās vietējo iedzīvotāju ciemi ([[Rīgas lībiešu ciemi]] — viens pie Rīgas ezera, otrs — pie Rīgas upes ietekas Daugavā). Hronikas V nodaļā minēts, ka [[1201]]. gadā esot sākts celt Rīgas pilsētu plašā jeb klajā laukā (''in campo spatioso''), kura tuvumā bijis iespējams ierīkot ostu (V:1), [[1202]]. gadā esot ieradies Alberta brālis Engelberts ar pirmajiem namniekiem (''cives'') (VI:2), bet pēc tam bīskaps pārcēlis no [[Ikšķile]]s uz Rīgu arī [[Livonijas bīskapija]]s sēdekli. Avoti nav vienoti jautājumā par pilsētas dibinātāja personu. [[Vecākā atskaņu hronika|Vecākā Livonijas atskaņu hronika]] min, ka ''"pēc tam drīz bīskaps Bertolds sāk celt Rīgu kā jau vīrs, kas nāk, lai paliktu šeit labuprāt"''.<ref>Vecākā Livonijas atskaņu hronika. 523.-525. rinda, J.Saivas tulkojumā.</ref> Arī citi avoti: [[Jaunākā Livonijas atskaņu hronika]], [[Vartberges Hermanis]], [[Augustīns Eicedijs]], [[Johans Renners]] un [[Baltazars Rusovs]], [[Dionīsijs Fabricijs]] un [[Kristians Kelhs]], par Rīgas pilsētas dibinātāju dēvēja bīskapu [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertoldu]]. Tikai [[16. gadsimts|16. gadsimta]] beigās sarakstītajā [[Bazīlijs Plīnijs|Bazīlija Plīnija]] Rīgas vēsturē dzejā atkal minēts bīskaps Alberts kā pilsētas dibinātājs. Kopš [[1740]]. gada, kad pirmo reizi tika nodrukāta Indriķa hronika, historiogrāfijā iegājās kā vispārpieņemts pilsētas vēsturi sākt ar [[1201]]. gadu un par tās dibinātāju pieņemt bīskapu Albertu. == 13. gadsimts == [[Attēls:Pirmais Rīgas zīmogs 1226.jpeg|thumb|250px|Pirmais Rīgas zīmogs (1226)]] [[Attēls:Kuģa vraks 1938. gadā.jpg|thumb|250px|Armijas Ekonomiskā veikala būvēšanas laikā 1938. gadā Rīdzenes ezera vietā atrastais kuģa vraks]] Pirmie tirgotāji, kas uzsāka dzīvi jaunajā apmetnē un bīskapa ļaudis savām pirmajām būvēm apkārt uzberot zemes valni un uzceļot noasinātu koka pāļu žogu — [[Palisāde|palisādi]]. Pēc 1204. gada [[Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204)|lietuviešu un līvu karagājiena uz Rīgu]] [[1207]]. gadā tika uzsākta [[mūris|mūra]] celtniecība, kuru pēc [[Rīgas aplenkums (1210)|kuršu uzbrukuma]] [[1210]]. gadā pagarināja līdz Daugavai, un nocietinājumu siena ieslēdza arī vietējo iedzīvotāju ciemus, bet kopš [[1234]]. gada mūris apjoza arī pilsētas ziemeļu daļu — nu 2,2 km garais mūris norobežoja no apkārtnes 28 ha lielu pilsētu (sīkāk skat. [[Rīgas nocietinājumi]]). Pie apmetnes Rīgas upē bija dabiskā osta (vismaz 50 m plats un 3—5 m dziļš akvatorijs),<ref>Feodālā Rīga. / red. T.Zeids — Zinātne: Rīga, 1978., 30. lpp.</ref> kuru paplašināja un nostiprināja krastus (skat. arī [[Rīgas kuģis]]). Pilsētas tiešais [[sizerēns]] bija [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskaps]] (kurš savukārt bija pakļauts [[Romas pāvests|pāvestam]] un [[Svētā Romas impērija|Sv. Romas impērijas]] [[Imperators|imperatora]] vasalis), bet pašpārvaldi un tiesu nodrošināja no ievērojamākajiem namniekiem ievēlēta [[Rīgas rāte]] (pirmo reizi Rīgas rāte jau kā esoša struktūra minēta dokumentā, kas datēts ar [[1226]]. gada [[18. aprīlis|18. aprīli]],<ref>Feodālā Rīga. / red. T.Zeids — Zinātne: Rīga, 1978., 41. lpp.</ref> skat arī [[Rīgas rāte]]). [[1225]]. gadā tika apstiprinātas Rīgas namnieku un Rīgas pilsētas tiesības — t.s. Visbijas-Rīgas jeb Gotlandes-Rīgas tiesības. Bīskapa laicīgo varu pilsētā pārstāvēja tā iecelts [[fogts]] jeb soģis (''advocatus''), kura uzdevums bija izšķirt bīskapa vārdā visus konfliktus, kas rastos pilsētnieku starpā. Bīskapa militāro varu realizēja ar tā svētību dibinātais [[Zobenbrāļu ordenis]] (vēlāk arī paša bīskapa vasaļi bruņinieki). Lai nepieļautu tik svarīgā vietā izveidoties nocietinātam centram, kas kontrolētu visus reģiona tirdzniecības ceļus, uzreiz pēc Rīgas izveidošanas sākās citu vietējo cilšu uzbrukumi tai. Jau 1203. gadā [[Jersika (valsts)|Jersikas]] valdnieks [[Visvaldis]] kopā ar lietuviešiem tai uzbruka. Nākamajā gadā Rīgai uzbruka lietuvieši kopā [[Aizkraukle]]s un [[Lielvārde]]s lībiešiem. [[1205]]. gadā Rīgu apdraudēja pa Vidzemi sirojošais lietuviešu kunigaitis [[Svelgats|Svelgatis]], un rīdziniekiem izdevās uzbrukumu novērst tikai ar sava sabiedrotā [[Zemgaļi|zemgaļu]] vadoņa [[Viestards|Viestarda]] palīdzību. [[1206]]. gadā Rīgu apdraudēja Polockas [[kņazs]] Vladimirs. [[1210]]. gadā Rīgu ielenca [[Kurši|kuršu]] karaspēks, ieradies kuģos pa jūru (turpmāk kuršu uzbrukuma atvairīšanas dienu — [[13. jūlijs|13. jūliju]], Sv. Margaritas dienu, — rīdzinieki svinēja kā svētku dienu). [[1215]]. gadā Daugavas grīvu bloķēja, nogremdējot ar akmeņiem pildītas laivas, un pilsētu ielenca [[Sāmsala|sāmsalieši]]. Taču ieņemt Rīgu nevienam neizdevās. Zināmu politisko patstāvību Rīgas pilsēta ieguva [[1221]]. gadā, kad atteicās pildīt bīskapa Alberta lēmumu par padošanos [[Dānija]]s [[Karalis|karalim]] Valdemāram II — rīdzinieki padzina no pilsētas karaļa emisāru bruņinieku Gotšalku.<ref>Indriķa hronika. XXV:2-3</ref> Pēc tās pilsēta sāk lietot savu [[Rīgas ģerbonis|ģerboni]] un [[Rīgas karogs|karogu]], pašorganizējās [[Ģilde|ģildēs]]. Turpmākajās desmitgadēs, kaut arī rīdziniekiem nācās atzīt te arhibīskapa, te ordeņa varu, savā iekš- un ārpolitikā pilsēta kļuva aizvien patstāvīgāka, visai bieži pat ar ieročiem aizstāvot savu teritoriju un brīvības. [[1232]]. gadā Rīgas rāte pasludināja, ka gruntsgabalus Rīgas lauku novadā (markā) drīkst iegādāties tikai Rīgas pilsoņi — namnieki, — bet ne klosteri vai garīgie ordeņi. [[1255]]. gada 20. janvārī Romas pāvests [[Aleksandrs IV]] pēc Rīgas arhibīskapa Alberta lūguma apstiprināja Rīgu par metropolīta sēdekli, turklāt noteica, ka Rīgas vārdā turpmāk titulējama arī visa baznīcas province un tās arhibīskaps, neaizskarot Romas baznīcas un Vācu ordeņa tiesības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/index.htm |title=Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 2.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1940. - dokuments nr. 414. |access-date={{dat|2012|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120717004819/http://www.historia.lv/index.htm |archivedate={{dat|2012|07|17||bez}} }}</ref> [[1256]]. gadā bīskapam Albertam nācās atteikties no savām feodālā senjora tiesībām apstiprināt amatā pilsētas soģi, bet [[1257]]. gada [[15. maijs|15. maijā]] pāvests Aleksandrs IV atbrīvoja Rīgu no desmitās tiesas maksāšanas. [[1275]]. gadā [[Vācu ordenis]] no [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizara Rūdolfa Hābsburga ieguva tiesu varu Rīgas pilsētā. 1287. gada [[Zemgaļu uzbrukums Rīgai|karagājienā uz Rīgu]] zemgaļu karaspēks uzbruka pilsētas ziemeļu vārtiem un kaujā nogalināja, ievainoja vai saņēma gūstā daudzus Vācu ordeņa brāļus, bet Rīgas pilsētā neiebruka. Pēc uzvaras pār zemgaļiem 1290. gadā samilza pretstāve starp Vācu ordeni un Rīgas pilsētu, tas noveda līdz [[Livonijas pilsoņu karš|Livonijas pilsoņu karam]], kas ilga vairākus gadu desmitus.<ref>Feodālā Rīga. / red. T.Zeids — Zinātne: Rīga, 1978., 43.-48. lpp.</ref> === Ekonomika === Pēc sava ģeogrāfiskā novietojuma Rīga veidojās vietā, kur beidzās Daugavas upes tirdzniecības ceļš un sākās jūras ceļš, t.i. vietā, kur preces tika pārkrautas no jūras kuģiem upes laivās un otrādi. Līdz ar to tā jau pirmajās desmitgadēs sāka veidoties par nopietnu tirdzniecības centru [[Baltijas jūra]]s austrumu krastā. Novietojuma izdevīguma ziņā ar Rīgu varēja sacensties un to pārspēt tikai [[Danciga]] un [[Kēnigsberga]] (vēlāk arī [[Sanktpēterburga|Pēterburga]]). Papildus priekšrocības Rīgai deva plašais sauszemes tirdzniecības ceļu tīkls: ceļš no Daugavas grīvas caur [[Kurzeme|Kursu]] un [[Žemaitija|Žemaitiju]] uz [[Prūsija|Prūsiju]], ceļš uz lietuviešu zemēm (caur mūsdienu [[Bauska|Bausku]]), ceļš gar jūras krastu uz [[Pērnava|Pērnavu]], ceļš caur Vidzemi uz [[Tartu|Tērbatu]], [[Pleskava|Pleskavu]] un [[Novgoroda|Novgorodu]], ceļš gar Daugavas labo krastu uz [[Vitebska|Vitebsku]] un [[Polocka|Polocku]]. Līdz ar to Rīgas galvenais ienākumu avots bija kā tirdzniecības tranzītmezglam. [[1282]]. gadā Rīgas pilsēta noslēdza pastāvīgās tirdzniecības partnerības līgumus ar [[Visbija|Visbiju]] un [[Lībeka|Lībeku]], tā liekot pamatus vēlākajai [[Hanzas savienība]]i. Gadsimta vidū pilsētai jau piederēja visai plaši zemes īpašumi — t.s. Rīgas patrimoniālais apgabals, — kurus tā visbiežāk dabūja kā atlīdzību par piedalīšanos karagājienos vai atpērkot no brīvajiem zemniekiem. Piepilsētas tīrumos audzēja kviešus, miežus, pupas, kaņepes, rāceņus un, pateicoties tolaik siltākajam klimatam nekā mūsdienās, arī [[Prosa|prosu]].<ref name="RDuPC2">Baiba Pīra-Rezovska, Anitra Tooma, “''Rīgas dārzu un parku ceļvedis''”. “''Jumava''”, 2017., Rīga. 10. lpp.</ref> ;Demogrāfiskie rādītāji Balstoties uz netiešiem avotiem (hronikas, namnieku un tirgotāju saraksti, parādu grāmatas), aptuveni noteikts, ka [[13. gadsimts|13. gadsimta]] sākumā Rīgā dzīvoja aptuveni 1000 cilvēku, 30. gados vairāk nekā 2000.{{nepieciešama atsauce}} == 14. gadsimts == [[Attēls:Rīgas karte ap 1400.jpg|thumb|250px|Rīgas karte (ap 1400).]] Gadsimta sākumā Rīgas pilsēta savienībā ar arhibīskapu piedalījās [[Livonijas pilsoņu karš|pilsoņu karā]] pret Ordeni. Šajā laikā Rīga militāri cieši sadarbojās ar [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazisti]], bet 1320. gados Lietuvas lielkņazu uzdevumā veica to ārējos maksājumus.<ref>Feodālā Rīga. / red. T.Zeids — Zinātne: Rīga, 1978., 48. lpp.</ref> Kara kulminācija bija 1329. gadā, kad oktobrī Ordeņa karaspēks aplenca pilsētu un pilnībā to bloķēja. 1330. gada 20. martā Rīgas rāte vienojās ar Ordeni par padošanās noteikumiem. Lai simboliski demonstrētu Rīgas sakāvi, pilsētniekiem nācās izlauzt mūrī plašu atveri, pa kuru, nevis pa vārtiem, pilsētā iejāja mestrs ar pavadoņiem. 30. martā tika apzīmogots Rīgas padošanās līgums (ko [[1332]]. gadā apstiprināja [[Svētās Romas impērijas ķeizars]] [[Ludvigs IV]] kā pilsētas augstākais senjors), saskaņā ar kuru visas Rīgas privilēģijas zaudēja savu spēku. Rīga kļuva par vienu no ordeņa pārvaldītajām [[Livonijas Konfederācija]]s pilsētām. Tika atceltas virkne arhibīskapa tiesību pār pilsētu. Turpmākās desmitgades pagāja Ordeņa un arhibīskapu strīdos par tiesībām valdīt Rīgā, un rīdzinieku politiskajos manevros, cenšoties panākt iepriekšējo privilēģiju atjaunošanu un jaunu privilēģiju iegūšanu. 1340. gados Rīgas tirgotāji ieguva starpnieku privilēģiju,{{nepieciešama atsauce}} kas noteica, ka Rīgā iebraukušie citu pilsētu tirgotāji darījumus varēja slēgt tikai ar Rīgas tirgotāju starpniecību, un tas rīdziniekiem deva lielu peļņu. Gadsimta vidū sākās aktīvāka Rīgas līdzdalība Hanzas savienības politikā (līdz tam Hanzas savienība nekādi nebija Rīgai palīdzējusi, kā tikai uzstājusies kā starpnieks pamiera līgumu slēgšanā), [[1380]]. gadā pat atsakoties dot karavīrus karam pret Tērbatas bīskapiju, jo ar Tērbatas pilsētu to saistīja savstarpējās palīdzības līgums savienības ietvaros. ;Demogrāfiskie rādītāji [[14. gadsimts|14. gadsimta]] pirmajā pusē Rīgā dzīvoja 6—7 000 cilvēku, bet gadsimta otrajā pusē (pēc mēra epidēmijas) 4—5 000.{{nepieciešama atsauce}} == 15. gadsimts == [[Attēls:Rīgas skats 1499.jpeg|thumb|250px|Rīgas skats 1499. gadā]] [[1406]]. gada Kopusas tirdzniecības līgumā ar Lietuvas pakļautībā esošo [[Polocka]]s pilsētu Rīga panāca netraucētu tirdzniecību pa Daugavu un brīvu tirgošanos Polockā. Ievērojami rīdzinieku pašapziņu un pilsētas lomu pastiprināja jaunizveidotais [[Livonijas landtāgs]], kurā drīz tika izveidota pilsētu kūrija (kaut arī Livonijā bija 15 apdzīvotu vietu ar pilsētu tiesībām, noteicošās balsis kūrijā bija Rīgai, Rēvelei un Tērbatai, kuras bieži lēma jautājumus visu pārējo pilsētu vārdā). Pilsēta bija jau tik spēcīga, ka [[1423]]. gadā Rīgas rāte atsacījās sodīt par krāpšanos tirdzniecībā ar sāli tirgotāju Hermani Klempovu, un pat bija tā dēļ gatava sākt karu pret Ordeni, un tikai visa Landtāga lēmums lika pilsētai samierināties un maksāt sodu. [[1451]]. gadā Rīga pat uzsāka slepenas sarunas ar [[Prūsijas savienība|Prūsijas savienību]] par iespējamu spēku apvienošanu pretstāvei Ordenim.<ref>Feodālā Rīga. / red. T.Zeids — Zinātne: Rīga, 1978., 52. lpp.</ref> Taču atklāti Ordeņa uzbrukuma draudi piespieda pilsētu piekāpties un parakstīt [[1452]]. gada [[30. novembris|30. novembrī]] [[Salaspils līgums|Salaspils līgumu]] par Rīgas vienlaicīgu pakļaušanos diviem feodālajiem senjoriem — Livonijas ordenim un Rīgas arhibīskapam. Turpmākās desmitgades pagāja, Rīgas pilsētai diplomātiski lavierējot starp abiem senjoriem un cenšoties atgūt savas brīvības. [[1479]]. gadā pilsēta atbrīvojās no viena senjora — pēc neveiksmīgas februārī sākušās karadarbības ar Ordeni, arhibīskapu [[Silvestrs Stodevešers|Stodevešeru]] saņēma gūstā, kur tas [[12. jūlijs|12. jūlijā]] mira. Turpinājās pilsētas rātes centieni samazināt Ordeņa kontroli pār pilsētu. ;Demogrāfiskie rādītāji [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] pilsētnieku skaits bija aptuveni 8 000 cilvēku,{{nepieciešama atsauce}} no kuriem, kā [[1452]]. gada novembrī, Rīgas domkapitula prāvests Nagels min savā aicinājumā Livonijas ordenim, 1/3 daļa bijuši nevāci.<ref>Feodālā Rīga. / red. T.Zeids — Zinātne: Rīga, 1978., 53. lpp.</ref> == 16. gadsimts == {{Pamatraksts|Rīgas brīvpilsēta}} [[Attēls:Rīga Sebastiāna Minstera Kosmogrāfijā pēc 1544.jpg|thumb|250px|Rīgas panorāma no "Cosmographia" (pēc 1544). No diviem ģerboņiem noprotams, ka Rīga tolaik atradās gan Livonijas ordeņa, gan arhibīskapa pakļautībā]] [[Attēls:Rīgas ģerbonis1591. gadā.jpg|thumb|250px|Rīgas ģerbonis (1591)]] Zināms, ka [[1510]]. gadā Rīgas [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukumā]] tika izgreznota [[Ziemassvētku egle]], šo gadaskaitli uzskata par pirmo dokumentēto šīs [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] tradīcijas aprakstu. To par godu Kristus dzimšanai ar papīra ziediem izgreznoja [[Melngalvju nams|Mengalvju brālības]] tirgotāji. Pakāpeniski šī tradīcija attīstījās un izplatījās visā kristīgajā pasaulē.<ref>[http://www.latviatourism.lv/info.php?id=4910 Ziemassvētku pilsēta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20051218110836/http://latviatourism.lv/info.php?id=4910 |date={{dat|2005|12|18||bez}} }}, latviatourism.lv</ref><ref>[http://urbanext.illinois.edu/trees/facts.cfm Christmas Tree Facts] {{en ikona}}</ref> Citi avoti liecina, ka pirmā Ziemassvētku egle tikusi izgreznota [[Igaunija]]s galvaspilsētā [[Tallina|Tallinā]] jau [[1441]]. gadā, tomēr šim faktam trūkst rakstisku liecību. [[16. gadsimts|16. gadsimta]] 20. gados [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] sākusies [[reformācija]] samērā drīz sasniedza Rīgu. Reformācijas ietekmē [[1535]]. gadā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[mestrs]] piešķīra Rīgai ticības brīvību. Kopš tā laika baznīcas lietu pārvalde nonāca rātes pārziņā, tika pārņemti baznīcu un klosteru īpašumi, [[Rīgas Domskola|Rīgas Domskolu]] pārveidoja par luterāņu skolu, [[franciskāņi|franciskāņu]] klosterus — par nabago patversmēm. Pēc [[Rusova hronika]]s ziņām, 1547. gadā, Debesbraukšanas dienā, dienas laikā Rīgas ārpilsētā izcēlās liels ugunsgrēks, "kuŗš apņēma arī pilsētu un nodarīja lielu skādi. Pilsētā, bīskapa rajonā, nodega daudzas mājas un baznīcas; ārpilsētā daudzas tirgoņu noliktavas ar visām mantām krita ugunij par laupījumu".<ref>no [[Rusova hronika]]s sadaļas par Livonijas ordeņa mestru [[Hermans fon Brigenejs|Hermani]]</ref> [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā ([[1558]]—[[1583]]) krievu un tatāru karaspēks 1559. gadā uzbruka ordeņa pilīm [[Bukultu pils|Bukultos]], [[Ropažu viduslaiku pils|Ropažos]] un [[Salaspils viduslaiku pils|Salaspilī]], tomēr Rīga tikpat kā necieta, šajā laikā tā deklarēja [[Rīgas brīvpilsēta|brīvpilsētas statusu]] (1561—1582). Tomēr kara beigās [[1581]]. gadā, lai saglabātu savas privilēģijas, pilsētas namnieki zvērēja uzticību [[Polija-Lietuva|Polijas un Lietuvas]] valdniekam [[Stefans Batorijs|Stefanam Batorijam]]. Rīgā ar nemieriem pagāja jaunā jeb [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] ieviešana. [[Kalendāra nemieri Rīgā]] ilga no [[1584]]. līdz [[1589]]. gadam, to laikā tika izpostītas baznīcas, kā arī nodarīti citi zaudējumi. [[1566]]. gadā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogistes]] teritorijā izveidoja [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķi]] (distriktu). [[1582]]. gadā apriņķis tika iekļauts [[Cēsu prezidiāts|Cēsu prezidiātā]], kuru [[1598]]. gadā pārdēvēja par [[Cēsu vaivadija|Cēsu vaivadiju]], kurā ietilpa Rīgas pilsēta. ;Demogrāfiskie rādītāji [[16. gadsimts|16. gadsimta]] vidū (pirms [[Livonijas karš|Livonijas kara]]) iedzīvotāju skaits sasniedza 12-16 tūkstošus.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Enciklopēdija "Rīga"|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1988|location=Rīga|pages=32|first=P.|last=Jērāns}}</ref> Rīga bija viena no lielākajām [[Baltijas jūra]]s piekrastes pilsētām. == 17. gadsimts == [[Attēls:Riga 1650.jpg|thumb|250px|Rīga [[1650]]. gadā, [[Johans Kristofs Broce|Johana Kristofa Broces]] attēls]] [[Attēls:Riga docks detail.gif|thumb|250px|Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu ([[Broce]]s zīmējums pēc gleznas rātsnamā)]] [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu-zviedru kara]] sākumā tika pastiprināta Rīgas nocietinājumu sistēma, un [[17. gadsimts|17. gadsimta]] sākumā zviedru mēģinājumi ieņemt pilsētu beidzās neveiksmīgi, līdz [[1621]]. gada septembrī pēc ilgstoša aplenkuma Rīga padevās. Ilgstošais pagrimums tirdzniecībā, kā cēlonis bija karš, tika pārvarēts līdz gadsimta vidum, kad visaugstāko līmeni sasniedza [[lini|linu]], [[pelni|pelnu]], [[koksne|meža materiālu]], [[āda]]s un [[tauki|tauku]] eksports. Pati Rīga gan, neraugoties uz lielo eksportu, ražoja gandrīz tikai vietējam patēriņam.<ref name="IepazīsimLatviju1">sast. Uldis Bormanis, "''Iepazīsim Latviju''", "Aplis", 43.-44. lpp. ISBN 9984-10-193-2</ref> [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā tiem laikiem milzīgs Krievijas karaspēks vairākus mēnešus aplenca Rīgas cietoksni, bet bija spiests atkāpties. Gadsimta beigās par nozīmīgākajiem eksporta produktiem kļuva [[graudaugi]] un [[Bišu vasks|vasks]]. Visu [[17. gadsimts|17. gadsimtu]] Rīgas pilsēta bija viens no nozīmīgākajiem Zviedrijas kreditoriem, Rīga kļuva par Zviedrijas karaļvalsts lielāko pilsētu. Vienlaikus Rīga šai laikā zaudēja daudzas līdz tam izmantotās privilēģijas, jo nozaudēto dokumentu dēļ nespēja pierādīt tiesības uz tām zviedru valdībai.<ref name="IepazīsimLatviju1" /> [[Rīgas budžets]] šajā laikā balstījās uz nekustamā īpašuma nodokli, pilsētas īpašumu iznomāšanas, ienākumiem no pilsētas muižām, tirgus vietu iznomāšanas.<ref name="IepazīsimLatviju1" /> Pēc [[Altmarkas pamiers|Altmarkas pamiera]] [[1629]]. gadā [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemes]] sastāvā atjaunoja Rīgas apriņķi. Skat. arī [[Rīgas citadele]] [[Attēls:Riga Metropolis Livoniae, c.1720.jpg|thumb|250px|Rīgas panorāma ap 1720. gadu]] ;Demogrāfiskie rādītāji [[17. gadsimts|17. gadsimta]] demogrāfisko situāciju ietekmēja ilgstošs karš, bads, mēris, kā arī ekonomiskais pagrimums — gadsimta beigās Rīgas iedzīvotāju skaits samazinājās līdz 10 000.{{nepieciešama atsauce}} == 18. gadsimts == [[18. gadsimts]] sākās ar [[Ziemeļu karš|Ziemeļu karu]] ([[1700]]—[[1721]]). [[1701]]. gadā pēc uzvaras pār krieviem pie [[Narva]]s Rīgā ieradās [[Zviedrija]]s karalis [[1709]]. gadā [[Pēteris I|Pētera I]] karaspēks [[Rīgas aplenkums 1709-1710|aplenca Rīgu]], un pēc deviņiem mēnešiem tā bija spiesta padoties. Pilsēta stipri bija cietusi apšaudēs, un [[Melnā nāve|mēra]] epidēmijas laikā mira aptuveni puse Rīgas iedzīvotāju. Pēc kara, 1713. gadā, pilsēta kļuva par [[Rīgas guberņa]]s Rīgas provinces (vēlāk — [[Rīgas vietniecība|Rīgas vietniecības]] un [[Vidzemes guberņa]]s<nowiki/>Rīgas apriņķa) administratīvo centru. ;Demogrāfiskie rādītāji [[18. gadsimts|18. gadsimta]] pirmajā pusē pilsētas iedzīvotāju skaitu negatīvi ietekmēja [[Ziemeļu karš]] un mēris. [[1720]]. gadā Rīgā bija mazāk kā 6 tūkstoši, [[1728]]. gadā aptuveni 10 000 iedzīvotāju.<ref name=":0" /> [[1782]]. gadā Baltijas guberņās sākās pirmā t.s. iedzīvotāju revīzija. Rīgas iedzīvotāju revīziju (izņemot 10. revīziju) sarakstos ierakstīja visus civiliedzīvotājus, tādējādi ir samērā precīzi zināms faktiskais iedzīvotāju skaits pilsētā. 1709. gada amatnieku saraksti rāda, ka "vācu" amatos strādā 440 amatnieku, bet "nevācu" — 526 amatnieki (turklāt sarakstā nav uzskaitīti Pārdaugavas nevācu amati: zvejnieki, enkurnieki, pārcēlāji, loči un mucu šķirotāji).<ref>Kolbergs A. Rīga kājāmgājējiem. — A.K.A.: Jūrmala, 2001., 31. lpp.</ref> == 19. gadsimts == [[Attēls:Riga panorama by Carl Traugott Fechhelm (1815).jpg|thumb|250px|Rīgas ostas panorāma 1815. gadā ([[Kārlis Traugots Fehhelms|Kārļa Traugota Fehhelma]] glezna)]] [[Attēls:Riga old.jpg|thumb|250px|[[Vecrīga]]s panorāma starp [[1890]]. un [[1900]]. gadu]] [[Attēls:Rīgas panorāma ap 1890. gadu.jpg|thumb|250px|Daugavas krastmala (ap [[1890]])]] Arī [[19. gadsimts]] nāca ar jaunu karu. [[1812]]. gadā [[Napoleons]] uzbruka [[Krievijas Impērija|Krievijai]]. Lai aizstāvētos pret iespējamo Napoleona uzbrukumu, ar pilsētas vadības ziņu tika nopostītas un nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas. Tomēr, kā vēlāk izrādījās, šis solis bija pārsteidzīgs — Napoleons Rīgai nemaz neuzbruka. Eiropā [[18. gadsimts|18.]] un īpaši [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] palielinājās tirdzniecības apjoms, kas veicināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] eksporta pieaugumu. Rīga organiski iekļāvās šajā procesā, kļūdama par vienu no galvenajām [[Krievijas Impērija|Krievijas]] ostas pilsētām. Pilsētas attīstība kļuva īpaši strauja pēc tam, kad [[1856]]. gadā [[Krievijas Impērija]]s valdība atļāva likvidēt [[Rīgas cietoksnis|Rīgas cietoksni]], t.i. nojaukt pilsētas nocietinājumus un būvēt mūra ēkas priekšpilsētās. [[1861]]. gadā uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līniju Rīga—Dinaburga]], kas caur [[Daugavpils|Daugavpili]] savienoja Rīgu ar [[Sanktpēterburga|Pēterburgu]] un citām pilsētām. 1861. gada 22. novembrī ar ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] dekrētu Rīga ieguva brīvās tirdzniecības pilsētas statusu, caur kuru varēja bez muitas nodokļiem eksportēt visas Krievijas impērijā ražotās preces. [[1866]]. gada likums par amatniecības un rūpniecības brīvību pilnīgi likvidēja [[cunfte|cunfšu]] monopoltiesības. [[19. gadsimts|19. gadsimta]] 2. pusē izveidojās jauna Rīgas rūpniecības seja — [[metālapstrāde]], [[mašīnbūve]], [[ķīmiskā rūpniecība]], [[šķiedras|šķiedru]] apstrāde, [[vadmala]]s, [[ķemmdzija]]s audumu ražošana, [[papīrs|papīra]], [[porcelāns|porcelāna]], [[fajanss|fajansa]], [[korķis|korķu]] ražošana, [[kokzāģēšana]]. Līdz ar [[kapitālisms|kapitālistisko]] attiecību rašanos pilsētas dzīvē veidojās [[rūpniecība]]s [[proletariāts]] un [[buržuāzija]]. Jaunās [[šķira]]s nomainīja līdzšinējo kārtu struktūru pilsētā. Tās, īpaši strādniecība, skaitliski strauji pieauga pēc [[zemnieku brīvlaišana]]s [[Vidzeme|Vidzemē]] ([[1817]]) un [[Kurzeme|Kurzemē]] ([[1819]]). Rīgas strādnieku šķiras veidošanās process noslēdzās [[19. gadsimts|19. gadsimta]] [[1890. gadi|90. gados]]. Nabadzīgo iedzīvotāju skaita pieaugums izraisīja sociālas problēmas. Jau 1870. gados notika pirmie streiki, bet nozīmīgākais bija [[1899]]. gada Rīgas dumpis. Liela nozīme strādnieku kustības veicināšanā bija [[Jaunā strāva|Jaunajai strāvai]], kas radīja pamatu [[sociāldemokrāti|sociāldemokrātu]] darbībai. ;Demogrāfiskie rādītāji No [[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigām līdz [[19. gadsimts|19. gadsimta]] pirmajai pusei ([[1782]]-[[1812]]) Rīgas civiliedzīvotāju skaits palielinājās par vairāk kā 40 tūkstošiem, kas ir 2,7 reizes. Samērā strauji Rīgas iedzīvotāju skaits palielinājās [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā, stipri samazinājās [[1812]]. gada kara laikā un nākamajā gadu desmitā, turpretim strauji palielinājās [[19. gadsimts|19. gadsimta]] 20. gadu otrajā pusē un it īpaši pēc 60. gadiem, galvenokārt tāpēc, ka Rīgā ieplūda daudz ieceļotāju no laukiem. Sākot ar [[1867]]. gadu, Rīgā sāka organizēt tautas skaitīšanas, tāpēc demogrāfiskās ziņas jau ir daudz precīzākas. [[19. gadsimts|19. gadsimta]] otrajā pusē ievērojami mainījās Rīgas pilsētas iedzīvotāju etniskais sastāvs. Latviski runājošo rīdzinieku īpatsvars no 23,6% [[1867]]. gadā pieauga līdz 29,5% [[1881]]. gadā un 39,6% [[1897]]. gadā. Vācbaltieši no 42,9% [[1867]]. gadā saruka līdz 16,7% [[1913]]. gadā. Krievu īpatsvars Rīgā no 25,1% [[1867]]. gadā samazinājās līdz 21,2% [[1913]]. gadā.<ref>Rīga 1860-1917. / red.J.Krastiņš — Zinātne: Rīga, 1978., 22. lpp.</ref> Tieši [[19. gadsimts|19. gadsimta]] pēdējā trešdaļā un [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā notika ļoti strauja Rīgas iedzīvotāju skaita palielināšanās, ko veicināja feodālisma laikmetam raksturīgo ierobežojumu atcelšana, zemnieku atbrīvošana no dzimtbūšanas, strauja rūpniecības attīstība. [[1881]]. gadā Rīgā dzīvoja 169 000 cilvēku. [[19. gadsimts|19.]] un [[20. gadsimts|20. gadsimta]] mijā — gandrīz 300 000. == 20. gadsimts == [[Attēls:Elizabetes iela Rīgā ap 1910.jpg|thumb|250px|[[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] ap 1910. gadu]] [[Attēls:Riga panorama from pardauga.jpg|thumb|250px|Rīgas panorāma [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā]] [[Attēls:Riga in der Zukunft.jpg|thumb|250px|Rīga nākotnē (pastkarte ''Riga in der Zukunft'' 20. gadsimta sākumā). Tagadējais [[Brīvības laukums (Rīga)|Brīvības laukums]]. Fotogrāfs paredzējis gaisa tramvajus, dirižabļus, automašīnas un dažādu rasu iedzīvotājus]] [[Attēls:Bermontiādes laikā sagrautie nami Kārļa ielā Rīgā.jpg|thumb|250px|[[Bermontiāde]]s laikā sagrautie nami Kārļa ielā (tagad [[13. janvāra iela|13. janvāra ielā]])]] [[Attēls:Rīgas aerofoto 1918.jpg|thumb|250px|Rīgas aerofoto (1918)]] === Gadsimta sākums, Pirmais pasaules karš === [[1900]]. — [[1901]]. gadā Krievijas Impērijas saimnieciskās krīzes dēļ Rīgas ekonomikas attīstība apstājās, stāvokli vēl pasliktināja [[Krievijas—Japānas karš]]. [[1904]]. gadā tika nodibināta [[Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija]], Rīga bija viens no galvenajiem [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] centriem. Līdz [[1908]]. gadam Rīgā pastāvēja karastāvoklis, bet līdz [[1912]]. gadam — "pastiprinātas apsardzības stāvoklis". Neraugoties uz to, pilsētā kopš 1910. gada atjaunojās strauja saimnieciskā izaugsme, Rīga kļuva par vienu no lielākajiem [[Ziemeļeiropa]]s ekonomiskajiem centriem. 1914. gada vidū Rīgā darbojās 372 fabrikas ar 87 000 strādnieku. Ražojumu vērtības ziņā pirmo vietu ieņēma gumijas rūpniecība, kurai sekoja mašīnbūve, ķīmiskā rūpniecība, tekstilrūpniecība, pārtikas un baudvielu rupniecība, kokrūpniecība, metālapstrāde, izrakteņu apstrāde, papīrrūpniecība, ādu un apģērbu rūpniecība.<ref>{{LKV|XVIII.|36096}}</ref> Rīgā darbojās [[Argentīna]]s, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Austroungārija]]s, [[Beļģija]]s, [[Brazīlija]]s, [[Dānija]]s, [[Francija]]s, [[Itālija]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Meksika]]s, [[Nīderlande]]s, [[Norvēģija]]s, [[Persija]]s, [[Portugāle]]s, [[Spānija]]s, [[Šveice]]s, [[Vācija]]s un [[Zviedrija]]s konsulāti un vicekonsulāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_003_m161-723{{!}}article:DIVL739{{!}}issueType:B |title=Rigasches Adressbuch (1914) |access-date={{dat|2015|10|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_003_m161-723{{!}}article:DIVL739{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|09|02||bez}} }}</ref> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā, tuvojoties [[Kara fronte|frontei]], 1915. gadā sākās Rīgas uzņēmumu evakuācija. Uz [[Krievijas Impērija]]s iekšējiem rajoniem kopā ar rūpnīcu, fabriku, darbnīcu u.c. uzņēmumu iekārtām tika izvesti apmēram 200 000 kvalificētu strādnieku un viņu ģimenes locekļu. Rīga kļuva par kara nometni, sabiedriskās vietās aizliedza lietot [[vācu valoda|vācu valodu]], par Rīgas pilsētas galvu pirmoreiz tika iecelts latvietis — [[Andrejs Krastkalns]]. Visu [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laiku Rīgas tuvumā atradās frontes līnija, bet [[Rīgas operācija]]s rezultātā pilsētu 1917. gada 3. septembrī ieņēma [[Vācijas Impērija]]s 8. armija. 1917. gada beigās latviešu partijas Rīgā nodibināja [[Demokrātiskais bloks|Demokrātisko bloku]], kurā ietilpa sociāldemokrāti, [[Latviešu Zemnieku savienība]], kā arī dažas citas partijas. {{dat|1918|3|3}} Vācija un Krievija noslēdza [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]]. 1918. gada [[12. aprīlis|12. aprīlī]] Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome nolēma izveidot Baltijas hercogisti un lūgt Vācijas ķeizaram ņemt to savā protektorātā. [[1918]]. gada [[27. augusts|27. augustā]] [[Berlīne|Berlīnē]] tika parakstīta Vācijas—Krievijas vienošanās par Krievijas atteikšanos no [[Igaunija]]s un [[Vidzeme]]s provincēm, bet [[22. septembris|22. septembrī]] Vācijas ķeizars atzina Baltijas hercogistes suverenitāti. 1918. gada 23. septembrī Rīgas Demokrātiskā bloka pārstāvji [[Oberosts|Oberosta]] pārvaldei iesniedza prasību atjaunot pirms okupācijas ievēlētās [[Rīgas dome]]s darbību, kā arī aizrādīja, ka "latvju tauta, kā agrāk, tā arī pašreizējos apstākļos, aizstāv viedokli par Latvijas nedalāmību, tautu pašnoteikšanos un pašpārvaldību".<ref>Latvijas Republika desmit pastāvēšanas gados (red. Alfrēds Bīlmanis, Jūlijs Izaks, Lizete Skalbe), Rīga: Golts un Jurjans, 1928. — 55 lpp.</ref> === Latvijas Republikā starp kariem === 1918. gada 19. oktobrī Rīgas Demokrātiskais bloks atklāti paziņoja, ka tā mērķis ir "Latvija kā neatkarīga, demokrātiska republika [[Tautu Savienība|Tautu Savienībā]]",<ref>Andersons E. Latvijas vēsture: 1914-1920. — Daugava: Stokholma, 1967. — 241. lpp.</ref> tomēr 1918. gada [[5. novembris|5. novembrī]] Rīgā tika proklamēta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]]. Savukārt [[1918]]. gada [[18. novembris|18. novembrī]] Rīgas Otrajā Pilsētas (tag. [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālajā]]) teātrī [[Latvijas Tautas padome]] [[Latvijas valsts pasludināšana|proklamēja neatkarīgu Latvijas valsti]] un izveidoja [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]] ar [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]] priekšgalā. Par Rīgas pilsētas pagaidu domes vadītāju tika ievēlēts [[Gustavs Zemgals]] (amatā līdz [[1920]]. gadam). [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919]]. gada 3. janvārī Rīgu ieņēma [[Sarkanā armija]], 13.—15. janvārī Rīgā notika Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongress. Kongress ievēlēja Centrālo izpildkomiteju, kas izveidoja [[LSPR|Padomju Latvijas]] Komisāru padomi [[Pēteris Stučka|Pētera Stučkas]] vadībā. Tomēr jau 1919. gada [[22. maijs|22. maijā]] Rīgu ieņēma vācu [[landesvērs]] un [[dzelzsdivīzija]]. Dienu vēlāk Rīgā ienāca arī latviešu nacionālā karaspēka vienības. [[6. jūlijs|6. jūlijā]] pēc uzvaras [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] Rīgā ienāca [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s karaspēka vienības. [[8. jūlijs|8. jūlijā]] pilsētā ieradās arī [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] Latvijas Pagaidu valdība, ko atbalstīja [[Antante]]s valstis. [[1919]]. gada [[8. oktobris|8. oktobrī]] sākās sīvas cīņas starp [[Latvija]]s karaspēku un [[Pāvels Bermonts|Pāvela Bermonta — Avalova]] komandēto [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju]]. 11. novembrī Bermonta karaspēks no Rīgas pievārtes tika padzīts. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] izpostītā Rīga bija kļuvusi par faktisko Latvijas galvaspilsētu, tomēr oficiāls galvaspilsētas statuss tika piešķirts tikai [[1931]]. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigamuz.lv/rvkm/ekspoz_lv/rigas-vesture-riga-latvijas-republikas-galvaspilseta-1918-1940/|title=Rīgas vēsture: Rīga – Latvijas Republikas galvaspilsēta (1918–1940) – Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs|access-date=2024-10-23|language=lv}}</ref><ref name="RDuPC">Baiba Pīra-Rezovska, Anitra Tooma, “''Rīgas dārzu un parku ceļvedis''”. “''Jumava''”, 2017., Rīga. 9. lpp.</ref> Rīgas pilsēta lielākoties tika uzskatīta par ārpus [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] esošu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas apriņķis. Dzīve un darbs|publisher=Latvijas Lauksaimniecības kamera|year=1937|location=Rīga|pages=5.,43|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18719622.pdf|quote=Rīgas apriņķī atrodas sešas pilsētas – Rīgas Jūrmala, Sloka, Ogre, Sigulda, Pļaviņas un Ķemeri. [..] Apriņķu starpā Rīgas apriņķis, kas pēc pagastu skaita un platības ir Latvijas lielākais apriņķis, ieņem izcilu vietu, jo viņa 57 pagasti plašā lokā apņem mūsu galvas pilsētu Rīgu.}}</ref> Pirmā pasaules kara laikā Rīga bija smagi cietusi. Tā kā rūpnīcas bija izpostītas un mašīnas evakuētas, Rīgas rūpniecība un lielā mērā arī amatniecība bija iznīcināti, arī iedzīvotāju skaits bija samazinājies vairāk kā par pusi. Tā, ja [[1913]]. gadā Rīgā bija 517 522 iedzīvotāji, tad [[1917]]. gadā — 212 797.<ref>K.Apinis. Latvijas pilsētu vēsture. Rīga, 1931., 15.lpp.</ref> No Krievijas tika atgūta neliela daļa evakuēto uzņēmumu,{{nepieciešama atsauce}} tomēr pirmskara ražošanas un tirdzniecības apjomi netika sasniegti. Latvijas brīvvalsts laikā Rīga kļuva par samērā latvisku pilsētu pretstatā agrākajam vāciskajam garam. === PSRS un Nacistiskās Vācijas okupācijas === [[1940]]. gada [[17. jūnijs|17. jūnijā]] [[Latvijas okupācija (1940)|Rīgā ienāca]] [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks, bet jau [[1941]]. gada jūlijā to nomainīja nacistiskās [[Trešais reihs|Vācijas]] armija. Nodega [[Rīgas Sv. Pētera baznīca|Pētera baznīcas]] tornis, kas līdz tam bija augstākais koka tornis pasaulē. [[Otrais pasaules karš|Kara]] laikā Rīgā attīstīja tikai tās nozares, kas ražoja kara apstākļiem nepieciešamo (metālrūpniecība, ādu apstrāde, kokapstrāde). 1944. gada vasarā atkāpjoties, vācieši uzpridzināja stratēģiski svarīgus objektus pilsētā — tiltus, elektrostacijas, noliktavas, ūdensvadu. Mainoties varām, tika sagrauts arī [[Melngalvju nams]] un [[Rīgas rātsnams|Rātsnams]]. 1949. gadā pēc [[Latvijas apriņķi|apriņķu]] likvidācijas padomju okupācijas vara no lielākās Rīgas apriņķa daļas izveidoja [[Rīgas rajons|Rīgas rajonu]], bet Rīga joprojām bija atsevišķa, republikas pakļautības pilsēta (vēlāk – republikas pilsēta). Rīgas rūpniecība pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atjaunojās strauji — tika izmantotas lielo rūpnīcu ēkas, kas bija saglabājušās Rīgā no [[Krievijas Impērija]]s laikiem. Līdz ar rūpniecības attīstību strauji pieauga Rīgas iedzīvotāju skaits, galvenokārt uz iebraucēju no PSRS rēķina. Rīgas pilsētas robežas paplašināja un tajās iekļāva jaunas apkaimes (tolaik – mikrorajonus), kas agrāk atradās citos pagastos: Padomju varas gados Rīga nostiprinājās kā Latvijas centrs, [[1980. gadi|1980. gadu]] beigās tās iedzīvotāju skaits tuvojās miljonam, bet latvieši atkal bija mazākumā. === Pēc neatkarības atgūšanas === [[1991]]. gadā Rīga atkal kļuva par vienu no galvenajiem sacelšanās centriem [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]. Šī gada [[janvāris|janvārī]] pie stratēģiskajiem Rīgas objektiem tika uzbūvētas [[Barikāžu laiks|barikādes]], pie kurām nepārtraukti dežurēja Latvijas iedzīvotāji. Pēc Rīgas barikāžu parauga [[1991]]. gada augustā tika veidotas arī barikādes [[Sanktpēterburga|Ļeņingradā]] un [[Maskava|Maskavā]], kas lielā mērā izšķīra [[Padomju Savienība|PSRS]] likteni. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Rīga atkal kļuva par Latvijas Republikas galvaspilsētu. Tomēr pārejas process uz tirgus ekonomiku bija smags — jaunajos apstākļos konkurenci nespēja izturēt lielākā daļa Rīgas lielo rūpniecības uzņēmumu, kas radīja nopietnu ekonomisko krīzi. Rūpnieciskā ražošana 1990. gados Rīgā samazinājās vairāk nekā par pusi. 1998. gadā Latvijas, tai skaitā Rīgas, ekonomiku satricināja [[banku krīze]]. ;Demogrāfiskie rādītāji 1913. gadā Rīgā dzīvoja 482 000 (kopā ar patrimoniālo apgabalu 517 000) un tā bija viena no lielākajām pilsētām Krievijā. 19. gadsimtā Rīgas iedzīvotāju skaits palielinājās 10 reižu, bet laika posmā no 1867. līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumam (Rīgas teritorija šajā laika posmā divkāršojās) — gandrīz 5 reizes. Visstraujāk iedzīvotāju skaits pieauga 1867-1881., 1895-1899. un 1911-1913. (par vairāk kā 3% gadā). [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], vācu okupācijas un brīvības cīņu laikā Rīgas iedzīvotāju skaits samazinājās gandrīz 3 reizes. 1920. gadā Rīgā bija 185 000 iedzīvotāju. Atgriežoties kara bēgļiem, 1920.-1925. gadā, iedzīvotāju skaits palielinājās gandrīz divkārt, taču turpmāk tas pieauga gausi. Pirmās Latvijas brīvvalsts, pēdējās tautas skaitīšanas laikā 1935. gadā Rīgā bija 385 000 iedzīvotāju, bet no 1939. gadā sākās iedzīvotāju skaita samazināšanās sakarā ar vāciešu repatriāciju. 1941. gada sākumā Rīgā bija 335 000 iedzīvotāju (mazāk nekā 1925. gadā). Pirmajā padomju okupācijas gadā, [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un vācu okupācijas laikā Rīga zaudēja vairāk kā 100 000 cilvēku jeb 1/3 iedzīvotāju kopskaita ([[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada deportācijas]] un citas represijas, militārpersonu un civiliedzīvotāju bojāeja, gandrīz visu ebreju tautības iedzīvotāju iznīcināšana, rīdzinieku aizvešana vai aizbraukšana uz Vāciju u.c.). Pēc vērtējuma, 1944. gada oktobrī Rīgā bija tikai 226 000 iedzīvotāju. Pirmajos pēckara gados (nu jau [[Padomju Savienība]]s sastāvā) Rīgas iedzīvotāju skaits strauji palielinājās, galvenokārt dēļ imigrācijas no Padomju Savienības (pārsvarā krievi, ukraiņi un baltkrievi), taču mājās atgriezās arī demobilizētie un izbraukušie un aizvestie uz Vāciju un citām vācu okupācijas zemēm. Rezultātā no 1946. līdz 1950. gadam Rīgas iedzīvotāju skaits pieauga vidēji par 50 000 cilvēku gadā un 1951. gada sākumā sasniedza 500 000. Turpmākajos gados iedzīvotāju skaits palielinājās lēnāk, tomēr vidējais ikgadējais absolūtais Rīgas iedzīvotāju skaita pieaugums 1951. līdz 1987. gadam bija 11 000 (1979. līdz 1987. — 8 000). [[1960. gadi]] gadu sākumā Rīgas iedzīvotāju skaits pārsniedza 600 000, 1967. gadā — 700 000, 1976. gadā — 800 000, 1986. gada beigās 900 000. Lielāko daļu iedzīvotāju skaita pieauguma veidoja mehāniskais pieaugums, taču arī [[dabiskais pieaugums]] visā Padomju Savienības okupācijas laikā bija pozitīvs. PSRS republiku galvaspilsētu vidū Rīga iedzīvotāju skaita ziņā 1980. gadu vidū bija 9. vietā, bet visu Padomju Savienības pilsētu vidū — 26. vietā. Astoņdesmito gadu vidū tika prognozēts, ka līdz 2000. gadam rīdzinieku skaits pārsniegs 1 miljonu, bet šis scenārijs nepiepildījās. Rīga iedzīvotāju skaita maksimumu sasniedza 1990. gadā — 909 135 cilvēki. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, Krievijas pilsoņu un karaspēka atgriešanās [[Krievija|Krievijā]] dēļ, kā arī ekonomiskās situācijas krasas pasliktināšanās dēļ, iedzīvotāju skaits Rīgā sāka strauji samazināties. 1990. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 8680, 1991. gadā par 10 714 bet 1992. gadā pat par 26 084 cilvēkiem un 1993. gada sākumā Rīgā bija jau vairs 863 657 iedzīvotāju. Turpmāk skaita samazināšanās tempi palēninājās. 1996. gada otrajā pusē Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 800 000. == 21. gadsimts == [[Attēls:Iedzivotaju skaits Riga 1990 2010.png|right|400px|thumb|Rīgas iedzīvotāju skaita izmaiņas no 1990. līdz 2010. gadam]] [[Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai]] veicināja strauju Rīgas [[Ekonomikas izaugsme|ekonomisko izaugsmi]] un celtniecības pieaugumu. 2003. gadā Rīgā notika [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]], 2006. gada maijā [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]], bet tā paša gada novembrī [[19. NATO samits]]. Sakarā ar [[2008. gada globālā finanšu krīze|globālo finanšu krīzi]] 2008. gadā Rīgas ekonomiskā attīstība apstājās. 2009. gada 13. janvārī Rīgā notika pret valdību vērsta [[13. janvāra Vecrīgas nemieri|protesta akcija un nemieri]]. Kaut arī krīzes dēļ daudzi celtniecības un attīstības projekti tika ierobežoti vai apturēti, tomēr 2008. gadā tika atklāts [[Dienvidu tilts]] un uzsākta [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]]s ēkas — "[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils]]" celtniecība. 2010.-2011. gadā Rīgas ekonomiskā izaugsme atjaunojās. [[Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā|2013. gada 21. novembrī Zolitūdē sabruka lielveikala]] "[[Maxima Grupė|Maxima]]" jumts, bojā gāja 54 cilvēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/av/world-europe-25069947|title=Remaining Riga mall roof caves in|work=BBC News|access-date=2023-07-28|language=en-GB}}</ref> Rīga bija viena no [[Rīga 2014|2014. gada]] [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētām]]. 2015. gada pirmajā pusē Rīgā notika [[Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|Latvijas prezidentūras]] [[Eiropas Savienības Padome|Eiropas Savienības Padomē]] oficiālie pasākumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/es-prezidenturas-pasakumu-laika-lielakie-ierobezhojumi-bus-pie-g.a110033/|title=ES prezidentūras pasākumu laikā lielākie ierobežojumi būs pie Gaismas pils|publisher=LSM.lv|accessdate={{dat|2014|12|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304193803/http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/es-prezidenturas-pasakumu-laika-lielakie-ierobezhojumi-bus-pie-g.a110033/|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā]] ielu, uz kuras atrodas Krievijas Federācijas vēstniecība, pārdēvēja par [[Ukrainas neatkarības iela|Ukrainas neatkarības ielu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/10/lithuania-names-road-leading-to-russian-embassy-ukrainian-heroes-street|title=Lithuania names road leading to Russian embassy ‘Ukrainian Heroes’ Street’|work=The Guardian|access-date=2023-07-28|date=2022-03-10|last=France-Presse|first=Agence|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> [[Saeima]] 12. maijā nobalsoja par Latvijas un Krievijas līguma daļas par memoriālo būvju saglabāšanu darbības apturēšanu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/politics/saeima/saeima-decides-to-legally-allow-soviet-monument-demolition.a456417/|title=Saeima decides to legally allow Soviet monument demolition|website=eng.lsm.lv|access-date=2023-07-28|language=en}}</ref> un nākamajā dienā Rīgas dome nobalsoja par 1985. gadā uzslietā [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|pieminekļa "Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistu iebrucējiem"]] nojaukšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn-news.com/riga-city-council-votes-in-favour-of-demolition-of-occupation-monument-234717|title=Riga City Council votes in favour of demolition of «Occupation monument»|last=LETA|first=BNN /|website=Baltic News Network|access-date=2023-07-28|date=2022-05-13|language=en-US}}</ref> 2022. gada 22. augustā sāka pieminekļa nojaukšanu un 25. augustā nogāza tā obelisku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/society/environment/demolition-of-soviet-victory-monument-in-riga.a470869/|title=Demolition of Soviet Victory monument in Rīga|website=eng.lsm.lv|access-date=2023-07-28|language=en}}</ref> ;Demogrāfiskie rādītāji 2000. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] Rīgā dzīvoja 0,764 miljoni cilvēku un ikgadējais samazinājums noslīdēja zem 10 000 iedzīvotāju gadā. Kopš 2000. gada latvieši atkal kļuva par lielāko etnisko grupu Rīgā. Tomēr darbaspēka pārvietošanās brīvība, lielā algu starpība dažādās [[Eiropas Savienība]]s valstīs un 2008. gada globālā finanšu krīze veicināja Rīgas iedzīvotāju skaita samazināšanos. Tomēr arī pēc ekonomiskās situācijas uzlabošanās vēlākos gados, Rīgas iedzīvotāju skaits turpināja sarukt teju ik gadu. 2021. gada 1. janvārī Rīgā (pirms teritoriālās reformas) bija 0,614 miljoni iedzīvotāju, kopš 2008. gada skaitam krītot par vēl12%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv:443/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS030/|title=Iedzīvotāju skaits gada sākumā, tā izmaiņas un dabiskās kustības galvenie rādītāji reģionos, pilsētās un novados 1967 - 2022|website=Oficiālās statistikas portāls|access-date=2022-11-10|language=lv}}</ref> Iedzīvotāju migrācijas un naturalizācijas dēļ Rīgā palielinājās Latvijas pilsoņu un citu valstu pilsoņu skaits, bet samazinājās [[nepilsoņi|nepilsoņu]] īpatsvars. Ja 2007. gadā Rīgā bija piereģistrēti 503 573 Latvijas pilsoņi (69,6%), 197 752 [[Latvijas nepilsoņi]] (27,3%), 111 bezvalstnieki, kā arī 22 495 citu valstu pilsoņi (3,1%).<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/documents/statistika/statsitikapils_nepils.pdf Iedzīvotaju skaits pašvaldībās sadalījumā pēc valstiskās piederības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200924140234/https://www.pmlp.gov.lv/lv/documents/statistika/statsitikapils_nepils.pdf |date={{dat|2020|09|24||bez}} }} 01.01.2007.</ref> Turpretī 2017. gadā Rīgā bija piereģistrēti 527 942 Latvijas pilsoņi (75,4%), 122 821 [[Latvijas nepilsoņi]] (17,5%), 98 bezvalstnieki, 111 alternatīvie, 74 bēgļi, kā arī 49 472 citu valstu pilsoņi (7,1%).<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/010717/ISPP_Pasvaldibas_pec_VPD.pdf Iedzīvotaju skaits pašvaldībās sadalījumā pēc valstiskās piederības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171117224035/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/010717/ISPP_Pasvaldibas_pec_VPD.pdf |date={{dat|2017|11|17||bez}} }} 01.07.2017.</ref> == Skatīt arī == * [[Rīgas vēstures hronoloģija]] == Atsauces == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> === Literatūra === * [[Jānis Straubergs]]. Rīgas vēsture. Rīga: Grāmatu draugs, 1936.-1937. — 491 lpp. * [[Rubinčiks, Staņislavs|Staņislavs Rubinčiks]]. ''Pasakas par pilsētas transportu un gailīti'', līdzautors О.Slepkovs. Rīga: «Liesma», 1969.g. * [[Andris Kolbergs]]. Rīga kājāmgājējiem. — A.K.A.: Jūrmala, 2001., — 560. lpp., {{ISBN|978-9984-548-00-7}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160305060414/http://academia.lndb.lv/xmlui/bitstream/handle/1/260/9102100408.pdf?sequence=1 Wadons pa Rigu ar isstahdes un pilsehtas plahneem, eestahschu, weikalu, personu adresem, grahmatu galdu, dselzsceļa sarakstu u. t. t. Rīga: A. Freija apgāds — 1901.] (1901. gada izstādes ceļvedis pa Rīgu ar skatu kartēm un adresēm) * [http://zurbu.net/f/8 Rīgas karte 1:24000, izdota 1936. gadā] * [http://zurbu.net/f/4 Rīgas karte 1:25200 ar krievu vietvārdiem, izdota 1916. gadā] * [http://zurbu.net/f/Cx Rīgas karte 1:25200 ar vācu vietvārdiem, izdota 1937. gadā] * [http://zurbu.net/f/Cy Rīgas karte 1:25000, izdota 1941. gadā, balstoties uz 1928. gada P.Mantnieka kartogrāfijas institūta karti] * [https://web.archive.org/web/20081216075346/http://www.virtualriga.com/photo.asp Rīgas vēsture fotogrāfijās] * [https://web.archive.org/web/20090409151120/http://www.virtualriga.com/video.asp Rīgas vēstures kinomateriāli] * [http://www.citariga.lv/ Cita Rīga — Portāls par Rīgu un Rīgas vēsturi] {{Latvijas pilsētu vēsture}} [[Kategorija:Rīgas vēsture|*]] [[Kategorija:Latvijas pilsētu vēsture]] 75y0mmazytvmn5gyzj0i6gx8ygl2zz3 4500774 4500773 2026-07-31T06:31:28Z Pirags 3757 /* 19. gadsimts */ 4500774 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rigas_vietas_shema.jpeg|thumb|250px|Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte]] [[Attēls:Rīga, Zemgale un Kurzeme Erbstorfas kartē 13. gadsimta sākumā.jpg|thumb|250px|Viens no pirmajiem Rīgas, Zemgales un Kurzemes attēlojumiem Erbstorfas kartē (13. gadsimta sākums). Ar dzeltenu iezīmēta aptuvenā Latvijas teritorija tolaik zināmās pasaules ziemeļaustrumu malā, kura atrodas Daugavas krastos. Uz augšu (austrumiem) parādīta ''Municia'' ("nocietinājumu zeme", [[Garderīke]]), pa kreisi (ziemeļiem) divas salas ''Miopar'' un ''Gadarontha'', pa labi (dienvidiem) [[Polocka]]s pilsēta pie Daugavas. Uz leju (rietumiem) pie [[Nemuna]]s un pie [[Visla]]s atrodas [[Prūsija]], agrākās svēbu ([[goti|gotu]]) zemes un attēlotas Polijas pilsētas]] '''Rīgas vēsture''' ir vēstījums par [[Rīga]]s pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām. Uzskata, ka Rīgas vietā pirms tam ir atradusies [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] apmetne ({{val|liv|Rīgõ}}) ar [[Osta|ostu]], kuru krustneši izmantoja kā galveno atbalsta punktu [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā. [[1225]]. gadā Rīga ieguva pilsētas tiesības un kopš [[1255]]. gada bija arhibīskapa sēdeklis un plašas baznīcas provinces centrs. [[1282]]. gadā Rīgas pilsēta noslēdza pastāvīgās tirdzniecības partnerības līgumus ar [[Visbija|Visbiju]] un [[Lībeka|Lībeku]], tā liekot pamatus vēlākajai [[Hanzas savienība]]i. == Priekšvēsture == Vēsturiski pirmā zināmā liecība par cilvēku klātbūtni Rīgas teritorijā ir ap 8000 gadus veca [[Kauls|kaula]] [[harpūna]], kas atrasta [[Daugava|Daugavas]] krastā pie [[Zaķusala]]s.<ref name="FeodālāRīga">"''Feodālā Rīga''", "Zinātne", 1978., 19.-33. lpp.</ref> Tomēr šim laikposmam sekoja periods, kad [[Litorīnas jūra]] atkal applūdināja lielu daļu Rīgas teritorijas. Neolītā, sākot no laikposma apmēram pirms 5500 gadiem, jūrai atkāpjoties, krastā izveidojās lagūnu ezeri, kas bija labvēlīgi zvejniecībai un ūdensputnu medībām. Pēc 2000. gada p.m.ē. Rīgas teritorijā no dienvidiem ienāca baltu priekšteči — toreizējās laivas cirvju un [[Auklas keramikas kultūra|auklas keramikas]] kultūras pārstāvji, kuru priekšmeti atrasti daudzās Rīgas vietās.<ref name="FeodālāRīga" /> Tomēr mazauglīgie piejūras smiltāji īpaši nevilināja zemkopjus, kuri tolaik koncentrējās 15-20 kilometrus augstāk gar Daugavu [[Doles sala]]s un [[Salaspils]] apkārtnē.<ref name="FeodālāRīga" /> Ap mūsu ēras sākumu, pieaugot Daugavas nozīmei kā ūdensceļam, attīstījās starptautu tirdzniecības sakari. Tā, mūsdienu [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Valdemāra ielā]] atrasts 1.—4. gadsimta [[Senā Roma|romiešu]] monētu depozīts, atsevišķas romiešu monētas atrastas arī [[Torņakalns|Torņakalnā]].<ref name="FeodālāRīga" /> Tomēr nav drošu liecību par pastāvīgām apmetnēm mūsdienu Rīgas teritorijā šai laikā. Pirmās senlietas, kas liek domāt par pastāvīgām apmetnēm, attiecas uz 5.—6. gadsimtu un piederējušas [[zemgaļi]]em vai [[latgaļi]]em.<ref name="FeodālāRīga" /> Liels zemgaļu pilskalns šai laikā bija [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Pļavniekkalnā]] Katlakalna apkārtnē, vēlāk īpaši svarīga kļuva no Rīgas attālākā [[Daugmales pilskalns|Daugmale]]. 10. gadsimtā reģionā sākās lībiešu pieplūdums un izveidojās etniski jaukta teritorija. Šai laikā vietējās ciltis aktīvi tirgojās ar iebraucēju kuģiem no [[Dānija]]s un [[Zviedrija]]s, 12. gadsimtā īpaši izvirzījās [[Visbija]] Zviedrijā un [[Lībeka]] [[Vācija|Vācijā]]. Ar šo laiku datējami arī senākie pastāvīgas apdzīvotības kultūrslāņi Rīgas teritorijā, konkrēti [[Audēju iela (Rīga)|Audēju]]-[[Mārstaļu iela (Rīga)|Mārstaļu]] ielas un [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukuma]] rajonā. Pie [[Rīgas Doms|Dombaznīcas]] atrasts šā laika kapulauks ar Kurzemes ziemeļdaļai — lībiešiem un pārkuršotiem lībiešiem — raksturīgajām rotām.<ref name="FeodālāRīga" /> Kopš 12. gadsimtā pastāvēja iekārtota osta [[Rīdzene (bijusī upe)|Rīdzenes]] upītes grīvā. Atrastās senlietas liecina par ievērojamu ievedumu no [[Rietumeiropa]]s un [[Kijivas Krievzeme]]s ziemeļu apgabaliem.<ref name="FeodālāRīga" /> Izvedums bijis [[dzintars]], [[Bišu vasks|vasks]], iespējams, arī [[kažokāda]]s un [[medus]].<ref name="FeodālāRīga" /> Rīgas abās apmetnēs arī kausēts [[dzelzs]] no [[purva rūda]]s, atrasti rotkaļu instrumenti, [[Dzintars|dzintara]], [[Ragi|ragu]] un [[Kauls|kaula]] apstrādes pārpalikumi, koka trauku, apģērbu un apavu gatavošanas pazīmes. Izplatīta bijusi zvejniecība un lopkopība. Tomēr arī amatnieku darbnīcās bieži sastopami zvejnieku darbarīki, kas liecina par tālaika nepieciešamību apvienot profesijas.<ref name="FeodālāRīga" /> == Pilsētas dibināšana == [[attēls:Brēmenes tirgotāju ierašanās Daugavas krastā 1156.PNG|thumb|“Brēmenes tirgotāju ierašanās Daugavas krastā 1156. ɡadā” ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels]]).]] [[attēls:Bīskaps Alberts liek pirmo akmeni Rīgas pamatos 1200.JPG|thumb|Bīskaps Alberts liek pirmo akmeni Rīgas pamatos (1200).]] Rīga kā lībiešu osta un [[apdzīvota vieta]] pastāvējusi jau pirms 1158. gada, pēc 1158. gada šeit vācu [[Tirgotājs|tirgotāji]] kā viesi nodibināja savu [[Faktorija|faktoriju]].<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas vēsture XII-XX gadsimts|last=Straubergs|first=Jānis|publisher=Latvijas Mediji|year=2019|isbn=9789934156823|pages=43., 490}}</ref> Senākajā [[Livonija]]s hronikā, t.s. [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] minēts (IV nodaļas 5. paragrāfā), ka [[1200]]. gadā [[Daugava]]s [[grīva]]s [[Lībieši|lībiešu]] vecākais [[Aso]] ierādīja [[Bīskaps|bīskapam]] [[Alberts fon Bukshēvdens|Albertam]] vietu (''locum'') apmetnes celšanai Daugavas labajā krastā, apmēram 15 km attālumā no upes ietekas jūrā.<ref>[[Indriķa hronika]]: «Pirms bīskapa [[Alberta]] aizbraukšanas [[līvi]] viņam parādīja tās pilsētas vietu, ko arī sauc par Rīgu — vai nu pēc Rīgas ezera, vai tāpēc, ka tā ir it kā veldzēta, jo tai ir valgme lejā un valgme no augšas: valgme lejā — tāpēc, ka to veldzē ūdeņi un ganības, vai tāpēc, ka grēciniekiem tajā top piešķirta pilnīga grēku atlaišana un caur to tātad tiek arī veldze augšā, tas ir, debesu valstība; vai tāpēc, ka Rīga saņēmusi jaunās ticības veldzi un apkārtējie pagāni Rīgas dēļ tiek veldzēti ar svēto kristības avotu.»</ref> Vieta bijusi visai zināma, jo tā pati [[Indriķa hronika]] min, ka šajā vietā (''in loco Rigae'') 1198. gadā notikusi [[1198. gada Kauja pie Rīgas|militāra sadursme]] starp bīskapa ļaudīm un lībiešiem, kurā tika nogalināts [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolds]]. 1201. gada vasara: "Savas konsekrācijas trešajā gadā bīskaps, atstājis ķīlniekus Vācijā, ar krustnešiem, kurus varēja sadabūt, atgriezās Līvzemē, un tajā pašā vasarā uz plaša lauka, kuram līdzās varēja būt kuģu osta, tika celta Rīgas pilsēta." Ierādītās vietas dienvidu un austrumu dabiskā robeža bija Daugavas pieteka — [[Rīdzene (bijusī upe)|Rīgas upe]] (vēlāk saukta arī par Rīdzeni, tai sašaurinoties — Rīdziņu). Pie Rīgas upes ietekas Daugavā bija izdevīga vieta ostai — paplašinājums, — t.s. Rīgas ezers. Blakus atradās vietējo iedzīvotāju ciemi ([[Rīgas lībiešu ciemi]] — viens pie Rīgas ezera, otrs — pie Rīgas upes ietekas Daugavā). Hronikas V nodaļā minēts, ka [[1201]]. gadā esot sākts celt Rīgas pilsētu plašā jeb klajā laukā (''in campo spatioso''), kura tuvumā bijis iespējams ierīkot ostu (V:1), [[1202]]. gadā esot ieradies Alberta brālis Engelberts ar pirmajiem namniekiem (''cives'') (VI:2), bet pēc tam bīskaps pārcēlis no [[Ikšķile]]s uz Rīgu arī [[Livonijas bīskapija]]s sēdekli. Avoti nav vienoti jautājumā par pilsētas dibinātāja personu. [[Vecākā atskaņu hronika|Vecākā Livonijas atskaņu hronika]] min, ka ''"pēc tam drīz bīskaps Bertolds sāk celt Rīgu kā jau vīrs, kas nāk, lai paliktu šeit labuprāt"''.<ref>Vecākā Livonijas atskaņu hronika. 523.-525. rinda, J.Saivas tulkojumā.</ref> Arī citi avoti: [[Jaunākā Livonijas atskaņu hronika]], [[Vartberges Hermanis]], [[Augustīns Eicedijs]], [[Johans Renners]] un [[Baltazars Rusovs]], [[Dionīsijs Fabricijs]] un [[Kristians Kelhs]], par Rīgas pilsētas dibinātāju dēvēja bīskapu [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertoldu]]. Tikai [[16. gadsimts|16. gadsimta]] beigās sarakstītajā [[Bazīlijs Plīnijs|Bazīlija Plīnija]] Rīgas vēsturē dzejā atkal minēts bīskaps Alberts kā pilsētas dibinātājs. Kopš [[1740]]. gada, kad pirmo reizi tika nodrukāta Indriķa hronika, historiogrāfijā iegājās kā vispārpieņemts pilsētas vēsturi sākt ar [[1201]]. gadu un par tās dibinātāju pieņemt bīskapu Albertu. == 13. gadsimts == [[Attēls:Pirmais Rīgas zīmogs 1226.jpeg|thumb|250px|Pirmais Rīgas zīmogs (1226)]] [[Attēls:Kuģa vraks 1938. gadā.jpg|thumb|250px|Armijas Ekonomiskā veikala būvēšanas laikā 1938. gadā Rīdzenes ezera vietā atrastais kuģa vraks]] Pirmie tirgotāji, kas uzsāka dzīvi jaunajā apmetnē un bīskapa ļaudis savām pirmajām būvēm apkārt uzberot zemes valni un uzceļot noasinātu koka pāļu žogu — [[Palisāde|palisādi]]. Pēc 1204. gada [[Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204)|lietuviešu un līvu karagājiena uz Rīgu]] [[1207]]. gadā tika uzsākta [[mūris|mūra]] celtniecība, kuru pēc [[Rīgas aplenkums (1210)|kuršu uzbrukuma]] [[1210]]. gadā pagarināja līdz Daugavai, un nocietinājumu siena ieslēdza arī vietējo iedzīvotāju ciemus, bet kopš [[1234]]. gada mūris apjoza arī pilsētas ziemeļu daļu — nu 2,2 km garais mūris norobežoja no apkārtnes 28 ha lielu pilsētu (sīkāk skat. [[Rīgas nocietinājumi]]). Pie apmetnes Rīgas upē bija dabiskā osta (vismaz 50 m plats un 3—5 m dziļš akvatorijs),<ref>Feodālā Rīga. / red. T.Zeids — Zinātne: Rīga, 1978., 30. lpp.</ref> kuru paplašināja un nostiprināja krastus (skat. arī [[Rīgas kuģis]]). Pilsētas tiešais [[sizerēns]] bija [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskaps]] (kurš savukārt bija pakļauts [[Romas pāvests|pāvestam]] un [[Svētā Romas impērija|Sv. Romas impērijas]] [[Imperators|imperatora]] vasalis), bet pašpārvaldi un tiesu nodrošināja no ievērojamākajiem namniekiem ievēlēta [[Rīgas rāte]] (pirmo reizi Rīgas rāte jau kā esoša struktūra minēta dokumentā, kas datēts ar [[1226]]. gada [[18. aprīlis|18. aprīli]],<ref>Feodālā Rīga. / red. T.Zeids — Zinātne: Rīga, 1978., 41. lpp.</ref> skat arī [[Rīgas rāte]]). [[1225]]. gadā tika apstiprinātas Rīgas namnieku un Rīgas pilsētas tiesības — t.s. Visbijas-Rīgas jeb Gotlandes-Rīgas tiesības. Bīskapa laicīgo varu pilsētā pārstāvēja tā iecelts [[fogts]] jeb soģis (''advocatus''), kura uzdevums bija izšķirt bīskapa vārdā visus konfliktus, kas rastos pilsētnieku starpā. Bīskapa militāro varu realizēja ar tā svētību dibinātais [[Zobenbrāļu ordenis]] (vēlāk arī paša bīskapa vasaļi bruņinieki). Lai nepieļautu tik svarīgā vietā izveidoties nocietinātam centram, kas kontrolētu visus reģiona tirdzniecības ceļus, uzreiz pēc Rīgas izveidošanas sākās citu vietējo cilšu uzbrukumi tai. Jau 1203. gadā [[Jersika (valsts)|Jersikas]] valdnieks [[Visvaldis]] kopā ar lietuviešiem tai uzbruka. Nākamajā gadā Rīgai uzbruka lietuvieši kopā [[Aizkraukle]]s un [[Lielvārde]]s lībiešiem. [[1205]]. gadā Rīgu apdraudēja pa Vidzemi sirojošais lietuviešu kunigaitis [[Svelgats|Svelgatis]], un rīdziniekiem izdevās uzbrukumu novērst tikai ar sava sabiedrotā [[Zemgaļi|zemgaļu]] vadoņa [[Viestards|Viestarda]] palīdzību. [[1206]]. gadā Rīgu apdraudēja Polockas [[kņazs]] Vladimirs. [[1210]]. gadā Rīgu ielenca [[Kurši|kuršu]] karaspēks, ieradies kuģos pa jūru (turpmāk kuršu uzbrukuma atvairīšanas dienu — [[13. jūlijs|13. jūliju]], Sv. Margaritas dienu, — rīdzinieki svinēja kā svētku dienu). [[1215]]. gadā Daugavas grīvu bloķēja, nogremdējot ar akmeņiem pildītas laivas, un pilsētu ielenca [[Sāmsala|sāmsalieši]]. Taču ieņemt Rīgu nevienam neizdevās. Zināmu politisko patstāvību Rīgas pilsēta ieguva [[1221]]. gadā, kad atteicās pildīt bīskapa Alberta lēmumu par padošanos [[Dānija]]s [[Karalis|karalim]] Valdemāram II — rīdzinieki padzina no pilsētas karaļa emisāru bruņinieku Gotšalku.<ref>Indriķa hronika. XXV:2-3</ref> Pēc tās pilsēta sāk lietot savu [[Rīgas ģerbonis|ģerboni]] un [[Rīgas karogs|karogu]], pašorganizējās [[Ģilde|ģildēs]]. Turpmākajās desmitgadēs, kaut arī rīdziniekiem nācās atzīt te arhibīskapa, te ordeņa varu, savā iekš- un ārpolitikā pilsēta kļuva aizvien patstāvīgāka, visai bieži pat ar ieročiem aizstāvot savu teritoriju un brīvības. [[1232]]. gadā Rīgas rāte pasludināja, ka gruntsgabalus Rīgas lauku novadā (markā) drīkst iegādāties tikai Rīgas pilsoņi — namnieki, — bet ne klosteri vai garīgie ordeņi. [[1255]]. gada 20. janvārī Romas pāvests [[Aleksandrs IV]] pēc Rīgas arhibīskapa Alberta lūguma apstiprināja Rīgu par metropolīta sēdekli, turklāt noteica, ka Rīgas vārdā turpmāk titulējama arī visa baznīcas province un tās arhibīskaps, neaizskarot Romas baznīcas un Vācu ordeņa tiesības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/index.htm |title=Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 2.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1940. - dokuments nr. 414. |access-date={{dat|2012|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120717004819/http://www.historia.lv/index.htm |archivedate={{dat|2012|07|17||bez}} }}</ref> [[1256]]. gadā bīskapam Albertam nācās atteikties no savām feodālā senjora tiesībām apstiprināt amatā pilsētas soģi, bet [[1257]]. gada [[15. maijs|15. maijā]] pāvests Aleksandrs IV atbrīvoja Rīgu no desmitās tiesas maksāšanas. [[1275]]. gadā [[Vācu ordenis]] no [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizara Rūdolfa Hābsburga ieguva tiesu varu Rīgas pilsētā. 1287. gada [[Zemgaļu uzbrukums Rīgai|karagājienā uz Rīgu]] zemgaļu karaspēks uzbruka pilsētas ziemeļu vārtiem un kaujā nogalināja, ievainoja vai saņēma gūstā daudzus Vācu ordeņa brāļus, bet Rīgas pilsētā neiebruka. Pēc uzvaras pār zemgaļiem 1290. gadā samilza pretstāve starp Vācu ordeni un Rīgas pilsētu, tas noveda līdz [[Livonijas pilsoņu karš|Livonijas pilsoņu karam]], kas ilga vairākus gadu desmitus.<ref>Feodālā Rīga. / red. T.Zeids — Zinātne: Rīga, 1978., 43.-48. lpp.</ref> === Ekonomika === Pēc sava ģeogrāfiskā novietojuma Rīga veidojās vietā, kur beidzās Daugavas upes tirdzniecības ceļš un sākās jūras ceļš, t.i. vietā, kur preces tika pārkrautas no jūras kuģiem upes laivās un otrādi. Līdz ar to tā jau pirmajās desmitgadēs sāka veidoties par nopietnu tirdzniecības centru [[Baltijas jūra]]s austrumu krastā. Novietojuma izdevīguma ziņā ar Rīgu varēja sacensties un to pārspēt tikai [[Danciga]] un [[Kēnigsberga]] (vēlāk arī [[Sanktpēterburga|Pēterburga]]). Papildus priekšrocības Rīgai deva plašais sauszemes tirdzniecības ceļu tīkls: ceļš no Daugavas grīvas caur [[Kurzeme|Kursu]] un [[Žemaitija|Žemaitiju]] uz [[Prūsija|Prūsiju]], ceļš uz lietuviešu zemēm (caur mūsdienu [[Bauska|Bausku]]), ceļš gar jūras krastu uz [[Pērnava|Pērnavu]], ceļš caur Vidzemi uz [[Tartu|Tērbatu]], [[Pleskava|Pleskavu]] un [[Novgoroda|Novgorodu]], ceļš gar Daugavas labo krastu uz [[Vitebska|Vitebsku]] un [[Polocka|Polocku]]. Līdz ar to Rīgas galvenais ienākumu avots bija kā tirdzniecības tranzītmezglam. [[1282]]. gadā Rīgas pilsēta noslēdza pastāvīgās tirdzniecības partnerības līgumus ar [[Visbija|Visbiju]] un [[Lībeka|Lībeku]], tā liekot pamatus vēlākajai [[Hanzas savienība]]i. Gadsimta vidū pilsētai jau piederēja visai plaši zemes īpašumi — t.s. Rīgas patrimoniālais apgabals, — kurus tā visbiežāk dabūja kā atlīdzību par piedalīšanos karagājienos vai atpērkot no brīvajiem zemniekiem. Piepilsētas tīrumos audzēja kviešus, miežus, pupas, kaņepes, rāceņus un, pateicoties tolaik siltākajam klimatam nekā mūsdienās, arī [[Prosa|prosu]].<ref name="RDuPC2">Baiba Pīra-Rezovska, Anitra Tooma, “''Rīgas dārzu un parku ceļvedis''”. “''Jumava''”, 2017., Rīga. 10. lpp.</ref> ;Demogrāfiskie rādītāji Balstoties uz netiešiem avotiem (hronikas, namnieku un tirgotāju saraksti, parādu grāmatas), aptuveni noteikts, ka [[13. gadsimts|13. gadsimta]] sākumā Rīgā dzīvoja aptuveni 1000 cilvēku, 30. gados vairāk nekā 2000.{{nepieciešama atsauce}} == 14. gadsimts == [[Attēls:Rīgas karte ap 1400.jpg|thumb|250px|Rīgas karte (ap 1400).]] Gadsimta sākumā Rīgas pilsēta savienībā ar arhibīskapu piedalījās [[Livonijas pilsoņu karš|pilsoņu karā]] pret Ordeni. Šajā laikā Rīga militāri cieši sadarbojās ar [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazisti]], bet 1320. gados Lietuvas lielkņazu uzdevumā veica to ārējos maksājumus.<ref>Feodālā Rīga. / red. T.Zeids — Zinātne: Rīga, 1978., 48. lpp.</ref> Kara kulminācija bija 1329. gadā, kad oktobrī Ordeņa karaspēks aplenca pilsētu un pilnībā to bloķēja. 1330. gada 20. martā Rīgas rāte vienojās ar Ordeni par padošanās noteikumiem. Lai simboliski demonstrētu Rīgas sakāvi, pilsētniekiem nācās izlauzt mūrī plašu atveri, pa kuru, nevis pa vārtiem, pilsētā iejāja mestrs ar pavadoņiem. 30. martā tika apzīmogots Rīgas padošanās līgums (ko [[1332]]. gadā apstiprināja [[Svētās Romas impērijas ķeizars]] [[Ludvigs IV]] kā pilsētas augstākais senjors), saskaņā ar kuru visas Rīgas privilēģijas zaudēja savu spēku. Rīga kļuva par vienu no ordeņa pārvaldītajām [[Livonijas Konfederācija]]s pilsētām. Tika atceltas virkne arhibīskapa tiesību pār pilsētu. Turpmākās desmitgades pagāja Ordeņa un arhibīskapu strīdos par tiesībām valdīt Rīgā, un rīdzinieku politiskajos manevros, cenšoties panākt iepriekšējo privilēģiju atjaunošanu un jaunu privilēģiju iegūšanu. 1340. gados Rīgas tirgotāji ieguva starpnieku privilēģiju,{{nepieciešama atsauce}} kas noteica, ka Rīgā iebraukušie citu pilsētu tirgotāji darījumus varēja slēgt tikai ar Rīgas tirgotāju starpniecību, un tas rīdziniekiem deva lielu peļņu. Gadsimta vidū sākās aktīvāka Rīgas līdzdalība Hanzas savienības politikā (līdz tam Hanzas savienība nekādi nebija Rīgai palīdzējusi, kā tikai uzstājusies kā starpnieks pamiera līgumu slēgšanā), [[1380]]. gadā pat atsakoties dot karavīrus karam pret Tērbatas bīskapiju, jo ar Tērbatas pilsētu to saistīja savstarpējās palīdzības līgums savienības ietvaros. ;Demogrāfiskie rādītāji [[14. gadsimts|14. gadsimta]] pirmajā pusē Rīgā dzīvoja 6—7 000 cilvēku, bet gadsimta otrajā pusē (pēc mēra epidēmijas) 4—5 000.{{nepieciešama atsauce}} == 15. gadsimts == [[Attēls:Rīgas skats 1499.jpeg|thumb|250px|Rīgas skats 1499. gadā]] [[1406]]. gada Kopusas tirdzniecības līgumā ar Lietuvas pakļautībā esošo [[Polocka]]s pilsētu Rīga panāca netraucētu tirdzniecību pa Daugavu un brīvu tirgošanos Polockā. Ievērojami rīdzinieku pašapziņu un pilsētas lomu pastiprināja jaunizveidotais [[Livonijas landtāgs]], kurā drīz tika izveidota pilsētu kūrija (kaut arī Livonijā bija 15 apdzīvotu vietu ar pilsētu tiesībām, noteicošās balsis kūrijā bija Rīgai, Rēvelei un Tērbatai, kuras bieži lēma jautājumus visu pārējo pilsētu vārdā). Pilsēta bija jau tik spēcīga, ka [[1423]]. gadā Rīgas rāte atsacījās sodīt par krāpšanos tirdzniecībā ar sāli tirgotāju Hermani Klempovu, un pat bija tā dēļ gatava sākt karu pret Ordeni, un tikai visa Landtāga lēmums lika pilsētai samierināties un maksāt sodu. [[1451]]. gadā Rīga pat uzsāka slepenas sarunas ar [[Prūsijas savienība|Prūsijas savienību]] par iespējamu spēku apvienošanu pretstāvei Ordenim.<ref>Feodālā Rīga. / red. T.Zeids — Zinātne: Rīga, 1978., 52. lpp.</ref> Taču atklāti Ordeņa uzbrukuma draudi piespieda pilsētu piekāpties un parakstīt [[1452]]. gada [[30. novembris|30. novembrī]] [[Salaspils līgums|Salaspils līgumu]] par Rīgas vienlaicīgu pakļaušanos diviem feodālajiem senjoriem — Livonijas ordenim un Rīgas arhibīskapam. Turpmākās desmitgades pagāja, Rīgas pilsētai diplomātiski lavierējot starp abiem senjoriem un cenšoties atgūt savas brīvības. [[1479]]. gadā pilsēta atbrīvojās no viena senjora — pēc neveiksmīgas februārī sākušās karadarbības ar Ordeni, arhibīskapu [[Silvestrs Stodevešers|Stodevešeru]] saņēma gūstā, kur tas [[12. jūlijs|12. jūlijā]] mira. Turpinājās pilsētas rātes centieni samazināt Ordeņa kontroli pār pilsētu. ;Demogrāfiskie rādītāji [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] pilsētnieku skaits bija aptuveni 8 000 cilvēku,{{nepieciešama atsauce}} no kuriem, kā [[1452]]. gada novembrī, Rīgas domkapitula prāvests Nagels min savā aicinājumā Livonijas ordenim, 1/3 daļa bijuši nevāci.<ref>Feodālā Rīga. / red. T.Zeids — Zinātne: Rīga, 1978., 53. lpp.</ref> == 16. gadsimts == {{Pamatraksts|Rīgas brīvpilsēta}} [[Attēls:Rīga Sebastiāna Minstera Kosmogrāfijā pēc 1544.jpg|thumb|250px|Rīgas panorāma no "Cosmographia" (pēc 1544). No diviem ģerboņiem noprotams, ka Rīga tolaik atradās gan Livonijas ordeņa, gan arhibīskapa pakļautībā]] [[Attēls:Rīgas ģerbonis1591. gadā.jpg|thumb|250px|Rīgas ģerbonis (1591)]] Zināms, ka [[1510]]. gadā Rīgas [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukumā]] tika izgreznota [[Ziemassvētku egle]], šo gadaskaitli uzskata par pirmo dokumentēto šīs [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] tradīcijas aprakstu. To par godu Kristus dzimšanai ar papīra ziediem izgreznoja [[Melngalvju nams|Mengalvju brālības]] tirgotāji. Pakāpeniski šī tradīcija attīstījās un izplatījās visā kristīgajā pasaulē.<ref>[http://www.latviatourism.lv/info.php?id=4910 Ziemassvētku pilsēta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20051218110836/http://latviatourism.lv/info.php?id=4910 |date={{dat|2005|12|18||bez}} }}, latviatourism.lv</ref><ref>[http://urbanext.illinois.edu/trees/facts.cfm Christmas Tree Facts] {{en ikona}}</ref> Citi avoti liecina, ka pirmā Ziemassvētku egle tikusi izgreznota [[Igaunija]]s galvaspilsētā [[Tallina|Tallinā]] jau [[1441]]. gadā, tomēr šim faktam trūkst rakstisku liecību. [[16. gadsimts|16. gadsimta]] 20. gados [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] sākusies [[reformācija]] samērā drīz sasniedza Rīgu. Reformācijas ietekmē [[1535]]. gadā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[mestrs]] piešķīra Rīgai ticības brīvību. Kopš tā laika baznīcas lietu pārvalde nonāca rātes pārziņā, tika pārņemti baznīcu un klosteru īpašumi, [[Rīgas Domskola|Rīgas Domskolu]] pārveidoja par luterāņu skolu, [[franciskāņi|franciskāņu]] klosterus — par nabago patversmēm. Pēc [[Rusova hronika]]s ziņām, 1547. gadā, Debesbraukšanas dienā, dienas laikā Rīgas ārpilsētā izcēlās liels ugunsgrēks, "kuŗš apņēma arī pilsētu un nodarīja lielu skādi. Pilsētā, bīskapa rajonā, nodega daudzas mājas un baznīcas; ārpilsētā daudzas tirgoņu noliktavas ar visām mantām krita ugunij par laupījumu".<ref>no [[Rusova hronika]]s sadaļas par Livonijas ordeņa mestru [[Hermans fon Brigenejs|Hermani]]</ref> [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā ([[1558]]—[[1583]]) krievu un tatāru karaspēks 1559. gadā uzbruka ordeņa pilīm [[Bukultu pils|Bukultos]], [[Ropažu viduslaiku pils|Ropažos]] un [[Salaspils viduslaiku pils|Salaspilī]], tomēr Rīga tikpat kā necieta, šajā laikā tā deklarēja [[Rīgas brīvpilsēta|brīvpilsētas statusu]] (1561—1582). Tomēr kara beigās [[1581]]. gadā, lai saglabātu savas privilēģijas, pilsētas namnieki zvērēja uzticību [[Polija-Lietuva|Polijas un Lietuvas]] valdniekam [[Stefans Batorijs|Stefanam Batorijam]]. Rīgā ar nemieriem pagāja jaunā jeb [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] ieviešana. [[Kalendāra nemieri Rīgā]] ilga no [[1584]]. līdz [[1589]]. gadam, to laikā tika izpostītas baznīcas, kā arī nodarīti citi zaudējumi. [[1566]]. gadā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogistes]] teritorijā izveidoja [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķi]] (distriktu). [[1582]]. gadā apriņķis tika iekļauts [[Cēsu prezidiāts|Cēsu prezidiātā]], kuru [[1598]]. gadā pārdēvēja par [[Cēsu vaivadija|Cēsu vaivadiju]], kurā ietilpa Rīgas pilsēta. ;Demogrāfiskie rādītāji [[16. gadsimts|16. gadsimta]] vidū (pirms [[Livonijas karš|Livonijas kara]]) iedzīvotāju skaits sasniedza 12-16 tūkstošus.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Enciklopēdija "Rīga"|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1988|location=Rīga|pages=32|first=P.|last=Jērāns}}</ref> Rīga bija viena no lielākajām [[Baltijas jūra]]s piekrastes pilsētām. == 17. gadsimts == [[Attēls:Riga 1650.jpg|thumb|250px|Rīga [[1650]]. gadā, [[Johans Kristofs Broce|Johana Kristofa Broces]] attēls]] [[Attēls:Riga docks detail.gif|thumb|250px|Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu ([[Broce]]s zīmējums pēc gleznas rātsnamā)]] [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu-zviedru kara]] sākumā tika pastiprināta Rīgas nocietinājumu sistēma, un [[17. gadsimts|17. gadsimta]] sākumā zviedru mēģinājumi ieņemt pilsētu beidzās neveiksmīgi, līdz [[1621]]. gada septembrī pēc ilgstoša aplenkuma Rīga padevās. Ilgstošais pagrimums tirdzniecībā, kā cēlonis bija karš, tika pārvarēts līdz gadsimta vidum, kad visaugstāko līmeni sasniedza [[lini|linu]], [[pelni|pelnu]], [[koksne|meža materiālu]], [[āda]]s un [[tauki|tauku]] eksports. Pati Rīga gan, neraugoties uz lielo eksportu, ražoja gandrīz tikai vietējam patēriņam.<ref name="IepazīsimLatviju1">sast. Uldis Bormanis, "''Iepazīsim Latviju''", "Aplis", 43.-44. lpp. ISBN 9984-10-193-2</ref> [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā tiem laikiem milzīgs Krievijas karaspēks vairākus mēnešus aplenca Rīgas cietoksni, bet bija spiests atkāpties. Gadsimta beigās par nozīmīgākajiem eksporta produktiem kļuva [[graudaugi]] un [[Bišu vasks|vasks]]. Visu [[17. gadsimts|17. gadsimtu]] Rīgas pilsēta bija viens no nozīmīgākajiem Zviedrijas kreditoriem, Rīga kļuva par Zviedrijas karaļvalsts lielāko pilsētu. Vienlaikus Rīga šai laikā zaudēja daudzas līdz tam izmantotās privilēģijas, jo nozaudēto dokumentu dēļ nespēja pierādīt tiesības uz tām zviedru valdībai.<ref name="IepazīsimLatviju1" /> [[Rīgas budžets]] šajā laikā balstījās uz nekustamā īpašuma nodokli, pilsētas īpašumu iznomāšanas, ienākumiem no pilsētas muižām, tirgus vietu iznomāšanas.<ref name="IepazīsimLatviju1" /> Pēc [[Altmarkas pamiers|Altmarkas pamiera]] [[1629]]. gadā [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemes]] sastāvā atjaunoja Rīgas apriņķi. Skat. arī [[Rīgas citadele]] [[Attēls:Riga Metropolis Livoniae, c.1720.jpg|thumb|250px|Rīgas panorāma ap 1720. gadu]] ;Demogrāfiskie rādītāji [[17. gadsimts|17. gadsimta]] demogrāfisko situāciju ietekmēja ilgstošs karš, bads, mēris, kā arī ekonomiskais pagrimums — gadsimta beigās Rīgas iedzīvotāju skaits samazinājās līdz 10 000.{{nepieciešama atsauce}} == 18. gadsimts == [[18. gadsimts]] sākās ar [[Ziemeļu karš|Ziemeļu karu]] ([[1700]]—[[1721]]). [[1701]]. gadā pēc uzvaras pār krieviem pie [[Narva]]s Rīgā ieradās [[Zviedrija]]s karalis [[1709]]. gadā [[Pēteris I|Pētera I]] karaspēks [[Rīgas aplenkums 1709-1710|aplenca Rīgu]], un pēc deviņiem mēnešiem tā bija spiesta padoties. Pilsēta stipri bija cietusi apšaudēs, un [[Melnā nāve|mēra]] epidēmijas laikā mira aptuveni puse Rīgas iedzīvotāju. Pēc kara, 1713. gadā, pilsēta kļuva par [[Rīgas guberņa]]s Rīgas provinces (vēlāk — [[Rīgas vietniecība|Rīgas vietniecības]] un [[Vidzemes guberņa]]s<nowiki/>Rīgas apriņķa) administratīvo centru. ;Demogrāfiskie rādītāji [[18. gadsimts|18. gadsimta]] pirmajā pusē pilsētas iedzīvotāju skaitu negatīvi ietekmēja [[Ziemeļu karš]] un mēris. [[1720]]. gadā Rīgā bija mazāk kā 6 tūkstoši, [[1728]]. gadā aptuveni 10 000 iedzīvotāju.<ref name=":0" /> [[1782]]. gadā Baltijas guberņās sākās pirmā t.s. iedzīvotāju revīzija. Rīgas iedzīvotāju revīziju (izņemot 10. revīziju) sarakstos ierakstīja visus civiliedzīvotājus, tādējādi ir samērā precīzi zināms faktiskais iedzīvotāju skaits pilsētā. 1709. gada amatnieku saraksti rāda, ka "vācu" amatos strādā 440 amatnieku, bet "nevācu" — 526 amatnieki (turklāt sarakstā nav uzskaitīti Pārdaugavas nevācu amati: zvejnieki, enkurnieki, pārcēlāji, loči un mucu šķirotāji).<ref>Kolbergs A. Rīga kājāmgājējiem. — A.K.A.: Jūrmala, 2001., 31. lpp.</ref> == 19. gadsimts == [[Attēls:Riga panorama by Carl Traugott Fechhelm (1815).jpg|thumb|250px|Rīgas ostas panorāma 1815. gadā ([[Kārlis Traugots Fehhelms|Kārļa Traugota Fehhelma]] glezna)]] [[Attēls:Riga old.jpg|thumb|250px|[[Vecrīga]]s panorāma starp [[1890]]. un [[1900]]. gadu]] [[Attēls:Rīgas panorāma ap 1890. gadu.jpg|thumb|250px|Daugavas krastmala (ap [[1890]])]] Arī [[19. gadsimts]] nāca ar jaunu karu. [[1812]]. gadā [[Napoleons]] uzbruka [[Krievijas Impērija|Krievijai]]. Lai aizstāvētos pret iespējamo Napoleona uzbrukumu, ar pilsētas vadības ziņu tika nopostītas un nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas. Tomēr, kā vēlāk izrādījās, šis solis bija pārsteidzīgs — Napoleons Rīgai nemaz neuzbruka. Eiropā [[18. gadsimts|18.]] un īpaši [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] palielinājās tirdzniecības apjoms, kas veicināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] eksporta pieaugumu. Rīga organiski iekļāvās šajā procesā, kļūdama par vienu no galvenajām [[Krievijas Impērija]]s ostas pilsētām. Pilsētas attīstība kļuva īpaši strauja pēc tam, kad [[1856]]. gadā [[Krievijas Impērija]]s valdība atļāva likvidēt [[Rīgas cietoksnis|Rīgas cietoksni]], t.i. nojaukt pilsētas nocietinājumus un būvēt mūra ēkas priekšpilsētās. [[1861]]. gadā uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līniju Rīga—Dinaburga]], kas caur [[Daugavpils|Daugavpili]] savienoja Rīgu ar [[Sanktpēterburga|Pēterburgu]] un citām pilsētām. 1861. gada 22. novembrī ar ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] dekrētu Rīga ieguva brīvās tirdzniecības pilsētas statusu, caur kuru varēja bez muitas nodokļiem eksportēt visas Krievijas impērijā ražotās preces. [[1866]]. gada likums par amatniecības un rūpniecības brīvību pilnīgi likvidēja [[cunfte|cunfšu]] monopoltiesības. [[19. gadsimts|19. gadsimta]] 2. pusē izveidojās jauna Rīgas rūpniecības seja — [[metālapstrāde]], [[mašīnbūve]], [[ķīmiskā rūpniecība]], [[šķiedras|šķiedru]] apstrāde, [[vadmala]]s, [[ķemmdzija]]s audumu ražošana, [[papīrs|papīra]], [[porcelāns|porcelāna]], [[fajanss|fajansa]], [[korķis|korķu]] ražošana, [[kokzāģēšana]]. Līdz ar [[kapitālisms|kapitālistisko]] attiecību rašanos pilsētas dzīvē veidojās [[rūpniecība]]s [[proletariāts]] un [[buržuāzija]]. Jaunās [[šķira]]s nomainīja līdzšinējo kārtu struktūru pilsētā. Tās, īpaši strādniecība, skaitliski strauji pieauga pēc [[zemnieku brīvlaišana]]s [[Vidzeme|Vidzemē]] ([[1817]]) un [[Kurzeme|Kurzemē]] ([[1819]]). Rīgas strādnieku šķiras veidošanās process noslēdzās [[19. gadsimts|19. gadsimta]] [[1890. gadi|90. gados]]. Nabadzīgo iedzīvotāju skaita pieaugums izraisīja sociālas problēmas. Jau 1870. gados notika pirmie streiki, bet nozīmīgākais bija [[1899]]. gada Rīgas dumpis. Liela nozīme strādnieku kustības veicināšanā bija [[Jaunā strāva|Jaunajai strāvai]], kas radīja pamatu [[sociāldemokrāti|sociāldemokrātu]] darbībai. ;Demogrāfiskie rādītāji No [[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigām līdz [[19. gadsimts|19. gadsimta]] pirmajai pusei ([[1782]]-[[1812]]) Rīgas civiliedzīvotāju skaits palielinājās par vairāk kā 40 tūkstošiem, kas ir 2,7 reizes. Samērā strauji Rīgas iedzīvotāju skaits palielinājās [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā, stipri samazinājās [[1812]]. gada kara laikā un nākamajā gadu desmitā, turpretim strauji palielinājās [[19. gadsimts|19. gadsimta]] 20. gadu otrajā pusē un it īpaši pēc 60. gadiem, galvenokārt tāpēc, ka Rīgā ieplūda daudz ieceļotāju no laukiem. Sākot ar [[1867]]. gadu, Rīgā sāka organizēt tautas skaitīšanas, tāpēc demogrāfiskās ziņas jau ir daudz precīzākas. [[19. gadsimts|19. gadsimta]] otrajā pusē ievērojami mainījās Rīgas pilsētas iedzīvotāju etniskais sastāvs. Latviski runājošo rīdzinieku īpatsvars no 23,6% [[1867]]. gadā pieauga līdz 29,5% [[1881]]. gadā un 39,6% [[1897]]. gadā. Vācbaltieši no 42,9% [[1867]]. gadā saruka līdz 16,7% [[1913]]. gadā. Krievu īpatsvars Rīgā no 25,1% [[1867]]. gadā samazinājās līdz 21,2% [[1913]]. gadā.<ref>Rīga 1860-1917. / red.J.Krastiņš — Zinātne: Rīga, 1978., 22. lpp.</ref> Tieši [[19. gadsimts|19. gadsimta]] pēdējā trešdaļā un [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā notika ļoti strauja Rīgas iedzīvotāju skaita palielināšanās, ko veicināja feodālisma laikmetam raksturīgo ierobežojumu atcelšana, zemnieku atbrīvošana no dzimtbūšanas, strauja rūpniecības attīstība. [[1881]]. gadā Rīgā dzīvoja 169 000 cilvēku. [[19. gadsimts|19.]] un [[20. gadsimts|20. gadsimta]] mijā — gandrīz 300 000. == 20. gadsimts == [[Attēls:Elizabetes iela Rīgā ap 1910.jpg|thumb|250px|[[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] ap 1910. gadu]] [[Attēls:Riga panorama from pardauga.jpg|thumb|250px|Rīgas panorāma [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā]] [[Attēls:Riga in der Zukunft.jpg|thumb|250px|Rīga nākotnē (pastkarte ''Riga in der Zukunft'' 20. gadsimta sākumā). Tagadējais [[Brīvības laukums (Rīga)|Brīvības laukums]]. Fotogrāfs paredzējis gaisa tramvajus, dirižabļus, automašīnas un dažādu rasu iedzīvotājus]] [[Attēls:Bermontiādes laikā sagrautie nami Kārļa ielā Rīgā.jpg|thumb|250px|[[Bermontiāde]]s laikā sagrautie nami Kārļa ielā (tagad [[13. janvāra iela|13. janvāra ielā]])]] [[Attēls:Rīgas aerofoto 1918.jpg|thumb|250px|Rīgas aerofoto (1918)]] === Gadsimta sākums, Pirmais pasaules karš === [[1900]]. — [[1901]]. gadā Krievijas Impērijas saimnieciskās krīzes dēļ Rīgas ekonomikas attīstība apstājās, stāvokli vēl pasliktināja [[Krievijas—Japānas karš]]. [[1904]]. gadā tika nodibināta [[Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija]], Rīga bija viens no galvenajiem [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] centriem. Līdz [[1908]]. gadam Rīgā pastāvēja karastāvoklis, bet līdz [[1912]]. gadam — "pastiprinātas apsardzības stāvoklis". Neraugoties uz to, pilsētā kopš 1910. gada atjaunojās strauja saimnieciskā izaugsme, Rīga kļuva par vienu no lielākajiem [[Ziemeļeiropa]]s ekonomiskajiem centriem. 1914. gada vidū Rīgā darbojās 372 fabrikas ar 87 000 strādnieku. Ražojumu vērtības ziņā pirmo vietu ieņēma gumijas rūpniecība, kurai sekoja mašīnbūve, ķīmiskā rūpniecība, tekstilrūpniecība, pārtikas un baudvielu rupniecība, kokrūpniecība, metālapstrāde, izrakteņu apstrāde, papīrrūpniecība, ādu un apģērbu rūpniecība.<ref>{{LKV|XVIII.|36096}}</ref> Rīgā darbojās [[Argentīna]]s, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Austroungārija]]s, [[Beļģija]]s, [[Brazīlija]]s, [[Dānija]]s, [[Francija]]s, [[Itālija]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Meksika]]s, [[Nīderlande]]s, [[Norvēģija]]s, [[Persija]]s, [[Portugāle]]s, [[Spānija]]s, [[Šveice]]s, [[Vācija]]s un [[Zviedrija]]s konsulāti un vicekonsulāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_003_m161-723{{!}}article:DIVL739{{!}}issueType:B |title=Rigasches Adressbuch (1914) |access-date={{dat|2015|10|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_003_m161-723{{!}}article:DIVL739{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|09|02||bez}} }}</ref> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā, tuvojoties [[Kara fronte|frontei]], 1915. gadā sākās Rīgas uzņēmumu evakuācija. Uz [[Krievijas Impērija]]s iekšējiem rajoniem kopā ar rūpnīcu, fabriku, darbnīcu u.c. uzņēmumu iekārtām tika izvesti apmēram 200 000 kvalificētu strādnieku un viņu ģimenes locekļu. Rīga kļuva par kara nometni, sabiedriskās vietās aizliedza lietot [[vācu valoda|vācu valodu]], par Rīgas pilsētas galvu pirmoreiz tika iecelts latvietis — [[Andrejs Krastkalns]]. Visu [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laiku Rīgas tuvumā atradās frontes līnija, bet [[Rīgas operācija]]s rezultātā pilsētu 1917. gada 3. septembrī ieņēma [[Vācijas Impērija]]s 8. armija. 1917. gada beigās latviešu partijas Rīgā nodibināja [[Demokrātiskais bloks|Demokrātisko bloku]], kurā ietilpa sociāldemokrāti, [[Latviešu Zemnieku savienība]], kā arī dažas citas partijas. {{dat|1918|3|3}} Vācija un Krievija noslēdza [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]]. 1918. gada [[12. aprīlis|12. aprīlī]] Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome nolēma izveidot Baltijas hercogisti un lūgt Vācijas ķeizaram ņemt to savā protektorātā. [[1918]]. gada [[27. augusts|27. augustā]] [[Berlīne|Berlīnē]] tika parakstīta Vācijas—Krievijas vienošanās par Krievijas atteikšanos no [[Igaunija]]s un [[Vidzeme]]s provincēm, bet [[22. septembris|22. septembrī]] Vācijas ķeizars atzina Baltijas hercogistes suverenitāti. 1918. gada 23. septembrī Rīgas Demokrātiskā bloka pārstāvji [[Oberosts|Oberosta]] pārvaldei iesniedza prasību atjaunot pirms okupācijas ievēlētās [[Rīgas dome]]s darbību, kā arī aizrādīja, ka "latvju tauta, kā agrāk, tā arī pašreizējos apstākļos, aizstāv viedokli par Latvijas nedalāmību, tautu pašnoteikšanos un pašpārvaldību".<ref>Latvijas Republika desmit pastāvēšanas gados (red. Alfrēds Bīlmanis, Jūlijs Izaks, Lizete Skalbe), Rīga: Golts un Jurjans, 1928. — 55 lpp.</ref> === Latvijas Republikā starp kariem === 1918. gada 19. oktobrī Rīgas Demokrātiskais bloks atklāti paziņoja, ka tā mērķis ir "Latvija kā neatkarīga, demokrātiska republika [[Tautu Savienība|Tautu Savienībā]]",<ref>Andersons E. Latvijas vēsture: 1914-1920. — Daugava: Stokholma, 1967. — 241. lpp.</ref> tomēr 1918. gada [[5. novembris|5. novembrī]] Rīgā tika proklamēta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]]. Savukārt [[1918]]. gada [[18. novembris|18. novembrī]] Rīgas Otrajā Pilsētas (tag. [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālajā]]) teātrī [[Latvijas Tautas padome]] [[Latvijas valsts pasludināšana|proklamēja neatkarīgu Latvijas valsti]] un izveidoja [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]] ar [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]] priekšgalā. Par Rīgas pilsētas pagaidu domes vadītāju tika ievēlēts [[Gustavs Zemgals]] (amatā līdz [[1920]]. gadam). [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919]]. gada 3. janvārī Rīgu ieņēma [[Sarkanā armija]], 13.—15. janvārī Rīgā notika Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongress. Kongress ievēlēja Centrālo izpildkomiteju, kas izveidoja [[LSPR|Padomju Latvijas]] Komisāru padomi [[Pēteris Stučka|Pētera Stučkas]] vadībā. Tomēr jau 1919. gada [[22. maijs|22. maijā]] Rīgu ieņēma vācu [[landesvērs]] un [[dzelzsdivīzija]]. Dienu vēlāk Rīgā ienāca arī latviešu nacionālā karaspēka vienības. [[6. jūlijs|6. jūlijā]] pēc uzvaras [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] Rīgā ienāca [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s karaspēka vienības. [[8. jūlijs|8. jūlijā]] pilsētā ieradās arī [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] Latvijas Pagaidu valdība, ko atbalstīja [[Antante]]s valstis. [[1919]]. gada [[8. oktobris|8. oktobrī]] sākās sīvas cīņas starp [[Latvija]]s karaspēku un [[Pāvels Bermonts|Pāvela Bermonta — Avalova]] komandēto [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju]]. 11. novembrī Bermonta karaspēks no Rīgas pievārtes tika padzīts. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] izpostītā Rīga bija kļuvusi par faktisko Latvijas galvaspilsētu, tomēr oficiāls galvaspilsētas statuss tika piešķirts tikai [[1931]]. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigamuz.lv/rvkm/ekspoz_lv/rigas-vesture-riga-latvijas-republikas-galvaspilseta-1918-1940/|title=Rīgas vēsture: Rīga – Latvijas Republikas galvaspilsēta (1918–1940) – Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs|access-date=2024-10-23|language=lv}}</ref><ref name="RDuPC">Baiba Pīra-Rezovska, Anitra Tooma, “''Rīgas dārzu un parku ceļvedis''”. “''Jumava''”, 2017., Rīga. 9. lpp.</ref> Rīgas pilsēta lielākoties tika uzskatīta par ārpus [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] esošu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas apriņķis. Dzīve un darbs|publisher=Latvijas Lauksaimniecības kamera|year=1937|location=Rīga|pages=5.,43|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18719622.pdf|quote=Rīgas apriņķī atrodas sešas pilsētas – Rīgas Jūrmala, Sloka, Ogre, Sigulda, Pļaviņas un Ķemeri. [..] Apriņķu starpā Rīgas apriņķis, kas pēc pagastu skaita un platības ir Latvijas lielākais apriņķis, ieņem izcilu vietu, jo viņa 57 pagasti plašā lokā apņem mūsu galvas pilsētu Rīgu.}}</ref> Pirmā pasaules kara laikā Rīga bija smagi cietusi. Tā kā rūpnīcas bija izpostītas un mašīnas evakuētas, Rīgas rūpniecība un lielā mērā arī amatniecība bija iznīcināti, arī iedzīvotāju skaits bija samazinājies vairāk kā par pusi. Tā, ja [[1913]]. gadā Rīgā bija 517 522 iedzīvotāji, tad [[1917]]. gadā — 212 797.<ref>K.Apinis. Latvijas pilsētu vēsture. Rīga, 1931., 15.lpp.</ref> No Krievijas tika atgūta neliela daļa evakuēto uzņēmumu,{{nepieciešama atsauce}} tomēr pirmskara ražošanas un tirdzniecības apjomi netika sasniegti. Latvijas brīvvalsts laikā Rīga kļuva par samērā latvisku pilsētu pretstatā agrākajam vāciskajam garam. === PSRS un Nacistiskās Vācijas okupācijas === [[1940]]. gada [[17. jūnijs|17. jūnijā]] [[Latvijas okupācija (1940)|Rīgā ienāca]] [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks, bet jau [[1941]]. gada jūlijā to nomainīja nacistiskās [[Trešais reihs|Vācijas]] armija. Nodega [[Rīgas Sv. Pētera baznīca|Pētera baznīcas]] tornis, kas līdz tam bija augstākais koka tornis pasaulē. [[Otrais pasaules karš|Kara]] laikā Rīgā attīstīja tikai tās nozares, kas ražoja kara apstākļiem nepieciešamo (metālrūpniecība, ādu apstrāde, kokapstrāde). 1944. gada vasarā atkāpjoties, vācieši uzpridzināja stratēģiski svarīgus objektus pilsētā — tiltus, elektrostacijas, noliktavas, ūdensvadu. Mainoties varām, tika sagrauts arī [[Melngalvju nams]] un [[Rīgas rātsnams|Rātsnams]]. 1949. gadā pēc [[Latvijas apriņķi|apriņķu]] likvidācijas padomju okupācijas vara no lielākās Rīgas apriņķa daļas izveidoja [[Rīgas rajons|Rīgas rajonu]], bet Rīga joprojām bija atsevišķa, republikas pakļautības pilsēta (vēlāk – republikas pilsēta). Rīgas rūpniecība pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atjaunojās strauji — tika izmantotas lielo rūpnīcu ēkas, kas bija saglabājušās Rīgā no [[Krievijas Impērija]]s laikiem. Līdz ar rūpniecības attīstību strauji pieauga Rīgas iedzīvotāju skaits, galvenokārt uz iebraucēju no PSRS rēķina. Rīgas pilsētas robežas paplašināja un tajās iekļāva jaunas apkaimes (tolaik – mikrorajonus), kas agrāk atradās citos pagastos: Padomju varas gados Rīga nostiprinājās kā Latvijas centrs, [[1980. gadi|1980. gadu]] beigās tās iedzīvotāju skaits tuvojās miljonam, bet latvieši atkal bija mazākumā. === Pēc neatkarības atgūšanas === [[1991]]. gadā Rīga atkal kļuva par vienu no galvenajiem sacelšanās centriem [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]. Šī gada [[janvāris|janvārī]] pie stratēģiskajiem Rīgas objektiem tika uzbūvētas [[Barikāžu laiks|barikādes]], pie kurām nepārtraukti dežurēja Latvijas iedzīvotāji. Pēc Rīgas barikāžu parauga [[1991]]. gada augustā tika veidotas arī barikādes [[Sanktpēterburga|Ļeņingradā]] un [[Maskava|Maskavā]], kas lielā mērā izšķīra [[Padomju Savienība|PSRS]] likteni. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Rīga atkal kļuva par Latvijas Republikas galvaspilsētu. Tomēr pārejas process uz tirgus ekonomiku bija smags — jaunajos apstākļos konkurenci nespēja izturēt lielākā daļa Rīgas lielo rūpniecības uzņēmumu, kas radīja nopietnu ekonomisko krīzi. Rūpnieciskā ražošana 1990. gados Rīgā samazinājās vairāk nekā par pusi. 1998. gadā Latvijas, tai skaitā Rīgas, ekonomiku satricināja [[banku krīze]]. ;Demogrāfiskie rādītāji 1913. gadā Rīgā dzīvoja 482 000 (kopā ar patrimoniālo apgabalu 517 000) un tā bija viena no lielākajām pilsētām Krievijā. 19. gadsimtā Rīgas iedzīvotāju skaits palielinājās 10 reižu, bet laika posmā no 1867. līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumam (Rīgas teritorija šajā laika posmā divkāršojās) — gandrīz 5 reizes. Visstraujāk iedzīvotāju skaits pieauga 1867-1881., 1895-1899. un 1911-1913. (par vairāk kā 3% gadā). [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], vācu okupācijas un brīvības cīņu laikā Rīgas iedzīvotāju skaits samazinājās gandrīz 3 reizes. 1920. gadā Rīgā bija 185 000 iedzīvotāju. Atgriežoties kara bēgļiem, 1920.-1925. gadā, iedzīvotāju skaits palielinājās gandrīz divkārt, taču turpmāk tas pieauga gausi. Pirmās Latvijas brīvvalsts, pēdējās tautas skaitīšanas laikā 1935. gadā Rīgā bija 385 000 iedzīvotāju, bet no 1939. gadā sākās iedzīvotāju skaita samazināšanās sakarā ar vāciešu repatriāciju. 1941. gada sākumā Rīgā bija 335 000 iedzīvotāju (mazāk nekā 1925. gadā). Pirmajā padomju okupācijas gadā, [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un vācu okupācijas laikā Rīga zaudēja vairāk kā 100 000 cilvēku jeb 1/3 iedzīvotāju kopskaita ([[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada deportācijas]] un citas represijas, militārpersonu un civiliedzīvotāju bojāeja, gandrīz visu ebreju tautības iedzīvotāju iznīcināšana, rīdzinieku aizvešana vai aizbraukšana uz Vāciju u.c.). Pēc vērtējuma, 1944. gada oktobrī Rīgā bija tikai 226 000 iedzīvotāju. Pirmajos pēckara gados (nu jau [[Padomju Savienība]]s sastāvā) Rīgas iedzīvotāju skaits strauji palielinājās, galvenokārt dēļ imigrācijas no Padomju Savienības (pārsvarā krievi, ukraiņi un baltkrievi), taču mājās atgriezās arī demobilizētie un izbraukušie un aizvestie uz Vāciju un citām vācu okupācijas zemēm. Rezultātā no 1946. līdz 1950. gadam Rīgas iedzīvotāju skaits pieauga vidēji par 50 000 cilvēku gadā un 1951. gada sākumā sasniedza 500 000. Turpmākajos gados iedzīvotāju skaits palielinājās lēnāk, tomēr vidējais ikgadējais absolūtais Rīgas iedzīvotāju skaita pieaugums 1951. līdz 1987. gadam bija 11 000 (1979. līdz 1987. — 8 000). [[1960. gadi]] gadu sākumā Rīgas iedzīvotāju skaits pārsniedza 600 000, 1967. gadā — 700 000, 1976. gadā — 800 000, 1986. gada beigās 900 000. Lielāko daļu iedzīvotāju skaita pieauguma veidoja mehāniskais pieaugums, taču arī [[dabiskais pieaugums]] visā Padomju Savienības okupācijas laikā bija pozitīvs. PSRS republiku galvaspilsētu vidū Rīga iedzīvotāju skaita ziņā 1980. gadu vidū bija 9. vietā, bet visu Padomju Savienības pilsētu vidū — 26. vietā. Astoņdesmito gadu vidū tika prognozēts, ka līdz 2000. gadam rīdzinieku skaits pārsniegs 1 miljonu, bet šis scenārijs nepiepildījās. Rīga iedzīvotāju skaita maksimumu sasniedza 1990. gadā — 909 135 cilvēki. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, Krievijas pilsoņu un karaspēka atgriešanās [[Krievija|Krievijā]] dēļ, kā arī ekonomiskās situācijas krasas pasliktināšanās dēļ, iedzīvotāju skaits Rīgā sāka strauji samazināties. 1990. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 8680, 1991. gadā par 10 714 bet 1992. gadā pat par 26 084 cilvēkiem un 1993. gada sākumā Rīgā bija jau vairs 863 657 iedzīvotāju. Turpmāk skaita samazināšanās tempi palēninājās. 1996. gada otrajā pusē Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 800 000. == 21. gadsimts == [[Attēls:Iedzivotaju skaits Riga 1990 2010.png|right|400px|thumb|Rīgas iedzīvotāju skaita izmaiņas no 1990. līdz 2010. gadam]] [[Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai]] veicināja strauju Rīgas [[Ekonomikas izaugsme|ekonomisko izaugsmi]] un celtniecības pieaugumu. 2003. gadā Rīgā notika [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]], 2006. gada maijā [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]], bet tā paša gada novembrī [[19. NATO samits]]. Sakarā ar [[2008. gada globālā finanšu krīze|globālo finanšu krīzi]] 2008. gadā Rīgas ekonomiskā attīstība apstājās. 2009. gada 13. janvārī Rīgā notika pret valdību vērsta [[13. janvāra Vecrīgas nemieri|protesta akcija un nemieri]]. Kaut arī krīzes dēļ daudzi celtniecības un attīstības projekti tika ierobežoti vai apturēti, tomēr 2008. gadā tika atklāts [[Dienvidu tilts]] un uzsākta [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]]s ēkas — "[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils]]" celtniecība. 2010.-2011. gadā Rīgas ekonomiskā izaugsme atjaunojās. [[Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā|2013. gada 21. novembrī Zolitūdē sabruka lielveikala]] "[[Maxima Grupė|Maxima]]" jumts, bojā gāja 54 cilvēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/av/world-europe-25069947|title=Remaining Riga mall roof caves in|work=BBC News|access-date=2023-07-28|language=en-GB}}</ref> Rīga bija viena no [[Rīga 2014|2014. gada]] [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētām]]. 2015. gada pirmajā pusē Rīgā notika [[Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|Latvijas prezidentūras]] [[Eiropas Savienības Padome|Eiropas Savienības Padomē]] oficiālie pasākumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/es-prezidenturas-pasakumu-laika-lielakie-ierobezhojumi-bus-pie-g.a110033/|title=ES prezidentūras pasākumu laikā lielākie ierobežojumi būs pie Gaismas pils|publisher=LSM.lv|accessdate={{dat|2014|12|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304193803/http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/es-prezidenturas-pasakumu-laika-lielakie-ierobezhojumi-bus-pie-g.a110033/|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā]] ielu, uz kuras atrodas Krievijas Federācijas vēstniecība, pārdēvēja par [[Ukrainas neatkarības iela|Ukrainas neatkarības ielu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/10/lithuania-names-road-leading-to-russian-embassy-ukrainian-heroes-street|title=Lithuania names road leading to Russian embassy ‘Ukrainian Heroes’ Street’|work=The Guardian|access-date=2023-07-28|date=2022-03-10|last=France-Presse|first=Agence|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> [[Saeima]] 12. maijā nobalsoja par Latvijas un Krievijas līguma daļas par memoriālo būvju saglabāšanu darbības apturēšanu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/politics/saeima/saeima-decides-to-legally-allow-soviet-monument-demolition.a456417/|title=Saeima decides to legally allow Soviet monument demolition|website=eng.lsm.lv|access-date=2023-07-28|language=en}}</ref> un nākamajā dienā Rīgas dome nobalsoja par 1985. gadā uzslietā [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|pieminekļa "Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistu iebrucējiem"]] nojaukšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn-news.com/riga-city-council-votes-in-favour-of-demolition-of-occupation-monument-234717|title=Riga City Council votes in favour of demolition of «Occupation monument»|last=LETA|first=BNN /|website=Baltic News Network|access-date=2023-07-28|date=2022-05-13|language=en-US}}</ref> 2022. gada 22. augustā sāka pieminekļa nojaukšanu un 25. augustā nogāza tā obelisku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/society/environment/demolition-of-soviet-victory-monument-in-riga.a470869/|title=Demolition of Soviet Victory monument in Rīga|website=eng.lsm.lv|access-date=2023-07-28|language=en}}</ref> ;Demogrāfiskie rādītāji 2000. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] Rīgā dzīvoja 0,764 miljoni cilvēku un ikgadējais samazinājums noslīdēja zem 10 000 iedzīvotāju gadā. Kopš 2000. gada latvieši atkal kļuva par lielāko etnisko grupu Rīgā. Tomēr darbaspēka pārvietošanās brīvība, lielā algu starpība dažādās [[Eiropas Savienība]]s valstīs un 2008. gada globālā finanšu krīze veicināja Rīgas iedzīvotāju skaita samazināšanos. Tomēr arī pēc ekonomiskās situācijas uzlabošanās vēlākos gados, Rīgas iedzīvotāju skaits turpināja sarukt teju ik gadu. 2021. gada 1. janvārī Rīgā (pirms teritoriālās reformas) bija 0,614 miljoni iedzīvotāju, kopš 2008. gada skaitam krītot par vēl12%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv:443/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS030/|title=Iedzīvotāju skaits gada sākumā, tā izmaiņas un dabiskās kustības galvenie rādītāji reģionos, pilsētās un novados 1967 - 2022|website=Oficiālās statistikas portāls|access-date=2022-11-10|language=lv}}</ref> Iedzīvotāju migrācijas un naturalizācijas dēļ Rīgā palielinājās Latvijas pilsoņu un citu valstu pilsoņu skaits, bet samazinājās [[nepilsoņi|nepilsoņu]] īpatsvars. Ja 2007. gadā Rīgā bija piereģistrēti 503 573 Latvijas pilsoņi (69,6%), 197 752 [[Latvijas nepilsoņi]] (27,3%), 111 bezvalstnieki, kā arī 22 495 citu valstu pilsoņi (3,1%).<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/documents/statistika/statsitikapils_nepils.pdf Iedzīvotaju skaits pašvaldībās sadalījumā pēc valstiskās piederības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200924140234/https://www.pmlp.gov.lv/lv/documents/statistika/statsitikapils_nepils.pdf |date={{dat|2020|09|24||bez}} }} 01.01.2007.</ref> Turpretī 2017. gadā Rīgā bija piereģistrēti 527 942 Latvijas pilsoņi (75,4%), 122 821 [[Latvijas nepilsoņi]] (17,5%), 98 bezvalstnieki, 111 alternatīvie, 74 bēgļi, kā arī 49 472 citu valstu pilsoņi (7,1%).<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/010717/ISPP_Pasvaldibas_pec_VPD.pdf Iedzīvotaju skaits pašvaldībās sadalījumā pēc valstiskās piederības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171117224035/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/010717/ISPP_Pasvaldibas_pec_VPD.pdf |date={{dat|2017|11|17||bez}} }} 01.07.2017.</ref> == Skatīt arī == * [[Rīgas vēstures hronoloģija]] == Atsauces == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> === Literatūra === * [[Jānis Straubergs]]. Rīgas vēsture. Rīga: Grāmatu draugs, 1936.-1937. — 491 lpp. * [[Rubinčiks, Staņislavs|Staņislavs Rubinčiks]]. ''Pasakas par pilsētas transportu un gailīti'', līdzautors О.Slepkovs. Rīga: «Liesma», 1969.g. * [[Andris Kolbergs]]. Rīga kājāmgājējiem. — A.K.A.: Jūrmala, 2001., — 560. lpp., {{ISBN|978-9984-548-00-7}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160305060414/http://academia.lndb.lv/xmlui/bitstream/handle/1/260/9102100408.pdf?sequence=1 Wadons pa Rigu ar isstahdes un pilsehtas plahneem, eestahschu, weikalu, personu adresem, grahmatu galdu, dselzsceļa sarakstu u. t. t. Rīga: A. Freija apgāds — 1901.] (1901. gada izstādes ceļvedis pa Rīgu ar skatu kartēm un adresēm) * [http://zurbu.net/f/8 Rīgas karte 1:24000, izdota 1936. gadā] * [http://zurbu.net/f/4 Rīgas karte 1:25200 ar krievu vietvārdiem, izdota 1916. gadā] * [http://zurbu.net/f/Cx Rīgas karte 1:25200 ar vācu vietvārdiem, izdota 1937. gadā] * [http://zurbu.net/f/Cy Rīgas karte 1:25000, izdota 1941. gadā, balstoties uz 1928. gada P.Mantnieka kartogrāfijas institūta karti] * [https://web.archive.org/web/20081216075346/http://www.virtualriga.com/photo.asp Rīgas vēsture fotogrāfijās] * [https://web.archive.org/web/20090409151120/http://www.virtualriga.com/video.asp Rīgas vēstures kinomateriāli] * [http://www.citariga.lv/ Cita Rīga — Portāls par Rīgu un Rīgas vēsturi] {{Latvijas pilsētu vēsture}} [[Kategorija:Rīgas vēsture|*]] [[Kategorija:Latvijas pilsētu vēsture]] l17qpzijiy39ds1w638nj8h6kioaaf1 10 121566 4500634 2347887 2026-07-30T20:12:28Z ~2026-42336-92 148522 4500634 wikitext text/x-wiki {{Uzlabošanas veidne | šis = Šajā|šī = Šajā|locīj = l | type = style | image = Wiki-broom.svg | image_size = 30px | issue = trūkst būtiskas informācijas. | fix = | reason = {{{1|}}} | help = | talk = | talk-section = {{{talk|}}} | extra = | cat = Nepilnīgi raksti | cat-other = | nocat = {{{nocat|}}} }}<noinclude> [[Kategorija:Nepilnīgi raksti| ]] [[Kategorija:Uzlabošanas veidnes]] </noinclude>Augs ir indīgs un ilgstošs eksponējums rada neatgriezenisku aknu bojājumu.Toksisks kā cilvēkiem, tā dzīvniekiem. gyp7xly5wnv77sub4laz3ibtptq71wt 4500762 4500634 2026-07-31T05:34:02Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-42336-92|~2026-42336-92]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Edgars2007 2347887 wikitext text/x-wiki {{Uzlabošanas veidne | šis = Šajā|šī = Šajā|locīj = l | type = style | image = Wiki-broom.svg | image_size = 30px | issue = trūkst būtiskas informācijas. | fix = | reason = {{{1|}}} | help = | talk = | talk-section = {{{talk|}}} | extra = | cat = Nepilnīgi raksti | cat-other = | nocat = {{{nocat|}}} }}<noinclude> [[Kategorija:Nepilnīgi raksti| ]] [[Kategorija:Uzlabošanas veidnes]] </noinclude> f0tskca49jc7y92z014sf4bwa5s1rrl 0 127404 4500543 4500305 2026-07-30T14:40:27Z Ugfans 99101 4500543 wikitext text/x-wiki {{pareizrakstība}} {{cita nozīme|latviešu seriālu|nekontrolējamu uguns izplatīšanos|ugunsgrēks}} {{Televīzijas seriāla infokaste | bgcolour = #8CC6FC | show_name = UgunsGrēks | color text = | image = File:UgunsGrēka titri.png | caption = "UgunsGrēka" logo | show_name_2 = | genre = [[Ziepju opera]] | format = | creator = | developer = | writer = {{plainlist| * [[Inta Bernova]] 1.-15. sezona * [[Gunta Kalniņa]] 1.-17. sezona * [[Vilnis Bīriņš]] 16.-17. sezona }} | director = [[Inta Gorodecka]] | creative_director = | starring = {{plainlist| * [[Ģirts Ķesteris]] – Leons / Fēlikss * [[Uldis Dumpis]] – Aivars * [[Ilze Vazdika]] – Milda * [[Egils Melbārdis]] – Gunārs * [[Regīna Devīte]] – Zenta * [[Zane Daudziņa]] – Helēna * [[Jakovs Rafaļsons]] – Vadims * [[Leons Krivāns]] – Miervaldis * [[Ilze Pukinska]] – Silvija }} <div class="mw-collapsible mw-collapsed" style="text-align:left; margin-top:0.2em;"> <div>'''Citi galvenie aktieri''' <span class="mw-collapsible-toggle-placeholder"></span></div> <div class="mw-collapsible-content"> {{plainlist| * [[Artūrs Skrastiņš]] – Rihards * [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] – Elza * [[Dita Lūriņa]] – Marta * [[Marija Bērziņa]] – Rita * [[Mārtiņš Freimanis]] – Oto * [[Kristīne Nevarauska]] – Līga * [[Ainārs Ančevskis]] – Aleksis * [[Aldis Siliņš]] – Donāts * [[Veronika Plotņikova]] – Serafima * [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] – Pēteris * [[Indra Burkovska]] – Mirdza * [[Anita Kvāla]] – Solveiga * [[Anna Šteina]] – Kitija * [[Uldis Anže]] – Česlavs * [[Maija Doveika]] – Elizabete * [[Jūlija Ļaha]] – Santa * [[Voldemārs Šoriņš]] – Jānis * [[Ģirts Liuziniks]] – Deniss * [[Ieva Aleksandrova-Eklone]] – Ramona * [[Normunds Bērzs]] – Cēzars * [[Artūrs Dīcis]] – Edijs * [[Inga Ungure|Inga Tropa]] – Ieva * [[Olga Dreģe]] – Lidija * [[Līga Zeļģe]] – Dana * [[Emīls Kivlenieks]] – Intars * [[Madars Zvagulis]] – Dāvids * [[Marija Linarte]] – Krista / Sandija * [[Mārtiņš Brūveris]] – Gatis * [[Jānis Āmanis]] – Mareks * [[Ance Muižniece]] – Annija * [[Āris Matesovičs]] – Kaspars }} </div> </div> | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = {{plainlist| * [[Mārtiņš Freimanis]] <small>(1.—2. sezona)</small> * [[Gints Stankēvičs]] <small>(3.—10.sezona)</small> * [[Gunārs Kalniņš]] <small>(10.—15. sezona)</small> * [[Dons|Arturs Šingirejs]] <small>(16.—17. sezona)</small> }} | opentheme = {{plainlist| * [[Tumsa (grupa)|Tumsa]] — "Mans neatklātais super NLO" <small>(1.—2. sezona)</small> * [[Kaža (grupa)|Kaža]] — "Tici vai nē" <small>(3.—9. sezona)</small>{{efn|No 3. sezonas 17. sērijas līdz sezonas beigām (72. sērija) dziesmu kopā ar Kažu izpilda arī [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]].}} * [[Gunārs Kalniņš]] — "Divi vēji" <small>(10.—15. sezona)</small> * [[Dons]] — "Tepat" <small>(16.—17. sezona)</small> }} | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]], [[krievu valoda|krievu]] | num_seasons = 17<ref name="apollo.tvnet.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/sogad-partrauks-tv-seriala-ugunsgreks-radisanu/782756 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|01|05||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170106145630/http://apollo.tvnet.lv/zinas/sogad-partrauks-tv-seriala-ugunsgreks-radisanu/782756 }}</ref><ref name="delfi.lv">http://www.delfi.lv/izklaide/televizija/eras-gals-sogad-beigs-radit-serialu-ugunsgreks.d?id=48378467</ref> | num_episodes = 1204 | list_episodes = | producer = [[Baiba Saleniece]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://zinas.nra.lv/maja/sarunas/52497-ugunsgreka-producente-tiecas-pec-veseliga.htm |title="UgunsGrēka" producente tiecas pēc veselīgā |access-date={{dat|2011|08|27||bez}} |archive-date={{dat|2011|09|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110914122731/http://zinas.nra.lv/maja/sarunas/52497-ugunsgreka-producente-tiecas-pec-veseliga.htm }}</ref> | executive_producer = | location = {{plainlist| * [[Bīriņu muiža|Bīriņu pils]] (ārskati) * Latgales iela 322, Rīga (filmēšanas paviljons) }} | camera = Vairākas kameras ([[Multi-camera]]) | runtime = 23-53 minūtes | editor = Gunta Kalniņa | cinematography = | company = SIA "UgunsGrēks" | distributor = | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] | picture_format = {{plainlist| * 1.—259. sērija: '''4:3''' * 260.—1204. sērija '''16:9''' }} | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2009|3|15|N|bez}} | last_aired = {{dat|2017|5|19|N|bez}} | status = | channel_LV = | preceded_by = "[[Neprāta cena]]" | followed_by = "[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]" | related = {{plainlist| * "[[Neprāta spogulī]]" * "[[Zentas brīvdienas]]" * "[[UgunsGrēks. Atgriešanās: Aizkadri]]" * "[[Viena diena UgunsGrēka]]" }} | website = http://skaties.lv/sovi-seriali/seriali/ugunsgreks/ | production_website = }} '''"UgunsGrēks"''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2009. gada līdz 2017. gadam un tiek pārraidīts atkal no 2022. gada ar "Atgriešanās" sezonu. "UgunsGrēks" ir turpinājums [[Latvijas Televīzija]]s seriālam "[[Neprāta cena]]". "UgunsGrēks" tika pārraidīts piecas reizes nedēļā (sākumā 4 reizes nedēļā). Seriālu parasti filmēja studijā, taču notikumi filmēti arī [[Bīriņu muiža|Bīriņu pilī]], un sākot ar "Atgriešanās" sezonu, seriāls tiek aktīvi filmēts tur. "UgunsGrēks" tiek uzskatīts par vienu no skatītākajiem seriāliem Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/izklaide/77768-ugunsgreks-vienigais-eiropas-audiovizualais-darbs-skatitako-serialu-desmitnieka.htm|title="Ugunsgrēks" vienīgais Eiropas audiovizuālais darbs skatītāko seriālu desmitniekā|publisher=NRA.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}}</ref> 2013. gadā iznāca seriāla [[Atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] — "[[Zentas brīvdienas]]". 2017. gada 5. janvārī paziņoja, ka seriāls noslēgsies pēc 17. sezonas, kuru sāka demonstrēt 30. janvārī.<ref name="apollo.tvnet.lv" /><ref name="delfi.lv" /> Pēdējā seriāla sērija tika demonstrēta 2017. gada 19. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/foto-ka-1206-seriju-laika-mainijies-serials-ugunsgreks/794810|title=Foto: Kā 1206 sēriju laikā mainījies seriāls «UgunsGrēks»|publisher=apollo.tvnet.lv|access-date={{dat|2017|05|20||bez}}|archive-date={{dat|2017|05|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170520214411/http://apollo.tvnet.lv/zinas/foto-ka-1206-seriju-laika-mainijies-serials-ugunsgreks/794810}}</ref> Pēc piecu gadu pārtraukuma 2022. gada 11. aprīlī ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'' paziņoja par seriāla atgriešanos. 10. oktobrī [[Go3]] straumēšanas platformā iznāca seriāla turpinājums "[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/legenda-atgriezas-sakusies-seriala-ugunsgreks-turpinajuma-filmesana/|title=Leģenda atgriežas: sākusies seriāla ”UgunsGrēks” turpinājuma filmēšana|publisher=izklaide.tv3.lv|access-date={{dat|2022|04|11||bez}}|archive-date={{dat|2022|04|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220411133911/https://izklaide.tv3.lv/seriali/legenda-atgriezas-sakusies-seriala-ugunsgreks-turpinajuma-filmesana/}}</ref> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide ! style="padding: 0px 30px; width:70px;" rowspan="2" | Skatītāji (vidēji) |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- | '''1''' | 55 | {{dat|2009|3|15|N|bez}} (1. sērija) | {{dat|2009|6|16|N|bez}} (55. sērija) | 210 800<ref>TV kanālu auditorijas 2009. gada {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2944 |title=martā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2954 |title=aprīlī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2974 |title=maijā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2985 |title=jūnijā}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2009|7|8|I|bez}}.</ref> |- | '''2''' | 83 | {{dat|2009|8|24|N|bez}} (56. sērija) | {{dat|2010|1|13|N|bez}} (138. sērija) | 213 700<ref>TV kanālu auditorijas 2009. gada {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3000 |title=augustā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3025 |title=septembrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3032 |title=oktobrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3057 |title=novembrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3059 |title=decembrī}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2010|1|8|I|bez}}.</ref> |- | '''3''' | 72 | {{dat|2010|2|8|N|bez}} (139. sērija) | {{dat|2010|6|10|N|bez}} (210. sērija) | 245 300<ref name="TNS2010">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3358 |title=2010. gada skatītāko TV programmu TOP 40 }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2011|1|13|I|bez}}.</ref> |- | '''4''' | 73 | {{dat|2010|8|22|N|bez}} (211. sērija) | {{dat|2010|12|23|N|bez}} (283. sērija) | 226 700<ref name="TNS2010"/> |- | '''5''' | 93 | {{dat|2011|2|13|N|bez}} (284. sērija) | {{dat|2011|6|22|N|bez}} (376. sērija) | 236 200<ref name="TNS2011">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3711 |title=TV kanālu auditorijas 2011. gadā }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2012|1|5|I|bez}}.</ref> |- | '''6''' | 82 | {{dat|2011|8|21|N|bez}} (377. sērija) | {{dat|2011|12|23|N|bez}} (458. sērija) | 215 600<ref name="TNS2011"/> |- | '''7''' | 71 | {{dat|2012|2|13|N|bez}} (459. sērija) | {{dat|2012|6|14|N|bez}} (529. sērija) | 221 500<ref name="TNS2012">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4062 |title=2012. gada skatītāko TV programmu TOP 40 }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2013|1|10|I|bez}}.</ref> |- | '''8''' | 60 | {{dat|2012|9|10|N|bez}} (530. sērija) | {{dat|2012|12|20|N|bez}} (589. sērija) | 213 800<ref name="TNS2012"/> |- | '''9''' | 68 | {{dat|2013|2|18|N|bez}} (590. sērija) | {{dat|2013|6|20|N|bez}} (657. sērija) | 194 700<ref name="TNS2013">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4448 |title=2013. gada skatītāko TV programmu TOP 40}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2014|1|10|I|bez}}.</ref> |- | '''10''' | 60 | {{dat|2013|9|9|N|bez}} (658. sērija) | {{dat|2013|12|19|N|bez}} (717. sērija) | 185 500<ref name="TNS2013"/> |- | '''11''' | 69 | {{dat|2014|1|20|N|bez}} (718. sērija) | {{dat|2014|5|29|N|bez}} (786. sērija) | 164 900<ref name="TNS2014">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4701 |title=2014. gada skatītāko TV programmu TOP 40}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2015|1|12|I|bez}}.</ref> |- | '''12''' | 68 | {{dat|2014|9|15|N|bez}} (787. sērija) | {{dat|2014|12|19|N|bez}} (854. sērija) | 184 200<ref name="TNS2014"/> |- |'''13''' | 80 | {{dat|2015|1|19|N|bez}} (855. sērija) | {{dat|2015|6|8|N|bez}} (934. sērija) |190 000 |- |'''14''' |60 |2015. gada 7. septembrī (935. sērija) |2015. gada 17. decembrī (994. sērija) |190 032 |- |'''15''' |64 |2016. gada 1. februārī (995. sērija) |2016. gada 19. maijā (1058. sērija) |193 393 |- |'''16''' |70 |2016. gada 19. septembrī (1059. sērija) |2016. gada 30. decembrī (1128. sērija) |154 500 |- |'''17''' <ref name="apollo.tvnet.lv" /> |76 |2017. gada 30. janvārī (1129. sērija) |2017. gada 19. maijā (1204. sērija) | 183 200 |} == Viena diena "UgunsGrēkā" == "Viena diena "UgunsGrēkā"" ir īpašs aizkadru raidījums, kas dokumentē seriāla ceturtās sezonas filmēšanas procesu. Raidījums sniedz skatītājiem unikālu ieskatu seriāla tapšanā, parādot gan aktieru darbu filmēšanas laukumā, gan tehniskās komandas – operatoru, režisoru un citu iesaistīto pušu – ikdienu. Tajā tiek atklāti dažādi interesanti filmēšanas aspekti, kuriozi un profesionālie izaicinājumi, ar kuriem komanda saskaras, veidojot Latvijā populāro seriālu. Šis raidījums ļauj labāk izprast seriāla producēšanas apjomu un aktieru spēju iejusties savos tēlos ārpus kameras.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/movies/viena-diena-ugunsgreka,vod-4693735|title=Viena diena "UgunsGrēkā"|website=Go3|access-date=2025-08-17|date=2013}}</ref> == Turpinājums == {{pamatraksts|UgunsGrēks. Atgriešanās.}} Pēc seriāla filmēšanas pārtraukšanas, ''[[Go3]]'' 2022. gadā sāka veidot seriāla turpinājumu ar nosaukumu "UgunsGrēks. Atgriešanās". Turpinājums vēsta par galveno varoņu atkal satikšanos viesnīcā pēc septiņiem gadiem, kad Aivars, viesnīcas īpašnieks, atlaida visus pēc preses skandāla. Aivars uzaicinājis visus, kuri ir palīdzējuši viesnīcai tapt un strādāt. Viesi, nezinot par iemeslu, kādēļ tikuši uzaicināti, tiek pārsteigti ar paziņojumu, ka visiem uzlūgtajiem ir iespēja cīnīties par pils iegūšanu. Režisorei [[Inta Gorodecka|Intai Gorodeckai]] piedāvāja turpināt seriāla filmēšanu otrajai sezonai, taču slimības dēļ viņai nebija laika. Pēc viņas nāves tika pārtraukta filmēšana, un pagaidām nav plānots atsākt seriāla darbību. ==Galvenie varoņi== {{pamatraksts|"Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts|l1="Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts}} {| class="wikitable" |- | colspan="4" align=center| '''Key''' |- | style="background: #dfd"| galvenais varonis || style="background: #fdd" | otrā plāna loma || style="background: #ececec" | neparādās |} {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:100%; line-height:15px;" |- ! style="background:#000;" colspan="19"| |- ! style="width:4%;"| Aktieris ! style="width:4%;"| Tēli ! style="width:4%;"|1 ! style="width:4%;"|2 ! style="width:4%;"|3 ! style="width:4%;"|4 ! style="width:4%;"|5 ! style="width:4%;"|6 ! style="width:4%;"|7 ! style="width:4%;"|8 ! style="width:4%;"|9 ! style="width:4%;"|10 ! style="width:4%;"|11 ! style="width:4%;"|12 ! style="width:4%;"|13 ! style="width:4%;"|14 ! style="width:4%;"|15 ! style="width:4%;"|16 ! style="width:4%;"|17 |- | [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]] | [[Marta Timmermane|Marta Pētersone]] | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="14" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | rowspan="2"|[[Ģirts Ķesteris]] | [[Leons Timmermanis]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Fēlikss Seņkovs | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] | [[Elza Baumane|Elza Timmermane]] | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Artūrs Skrastiņš]] | [[Rihards Baumanis]] | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Mārtiņš Freimanis]] | Oto Pētersons | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Zane Daudziņa]] | [[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]] | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Jakovs Rafaļsons]] | [[Vadims Felzenbahers]] | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Ilze Pukinska]] | [[Silvija Felzenbahere]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Uldis Dumpis]] | Aivars Pētersons | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="8" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Marija Bērziņa]] | Rita Liepiņa | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="4" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Egils Melbārdis]] | Gunārs Liepiņš | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd;; color:red;"| |- | [[Ilze Vazdika]] | [[Milda Upīte]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Regīna Devīte]] | [[Zenta Upīte]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Leons Krivāns]] | Miervaldis Bērziņs | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Ainārs Ančevskis]] | Aleksis Grīnbergs | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="14" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Kristīne Nevarauska-Atkočūne|Kristīne Nevarauska]] | Līga Eglīte | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Aldis Siliņš]] | Donāts Jagudins | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="13" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] | Pēteris Jagudins | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Veronika Plotņikova]] | Serafima Seņkova | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anita Kvāla]] | Solveiga Kārkliņa | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Indra Burkovska]] | Mirdza Liepiņa | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anna Šteina]] | Kitija Kārkliņa | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Uldis Anže]] | Česlavs Komarovskis | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Maija Doveika]] | [[Elizabete Timmermane]] | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="6" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Jūlija Ļaha]] | Santa Ziemele | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Voldemārs Šoriņš]] | [[Jānis Ziemelis]] | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ģirts Liuziniks]] | Deniss Tarasovs | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Normunds Bērzs]] | [[Cēzars Andersons]] | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ieva Aleksandrova-Eklone]] | Ramona Vintere | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Gabriela Utāne | rowspan="2"|Ieva Timmermane | colspan="6" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="11" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Inga Ungure|Inga Tropa]] | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Olga Dreģe]] | Lidija Āboliņa | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Līga Zeļģe]] | Dana Āboliņa | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Artūrs Dīcis]] | Edijs Āboliņš | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Mārtiņš Brūveris]] | Gatis Āboliņš | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| |- | rowspan="2"|[[Marija Linarte]] | Krista Zariņa | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Sandija | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Madars Zvagulis]] | Dāvids Ozols | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Emīls Kivlenieks]] | Intars Miķelsons | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ieva Pļavniece]] | Eva Grīnberga | colspan="14" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Jānis Āmanis]] | Mareks | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Āris Matesovičs]] | Kaspars | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ance Muižniece]] | Annija Lazdiņa | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- |} * Dažās 7. un 9. sezonas sērijās tika izmantoti iepriekšējo sezonu sākuma titri; Anna Šteina (Kitija) un Ģirts Liuziniks (Deniss) bija redzami šajos titros, neskatoties uz to, ka varoņi tika izrakstīti iepriekšējās sezonās - Kitija 6. sezonā, Deniss 8. sezonā * Uldis Anže (Česlavs) un Jūlija Ļaha (Santa) ir redzami 7. un 9. sezonas ievadtitros, bet tika noņemti līdz ar Annu Šteinu un Ģirtu Liuziniku, taču atšķirībā no iepriekšējiem diviem tie joprojām bija redzami šajās sezonās. * 16. sezonas pirmajās desmit sērijās sākuma titros ir redzami Madars Zvagulis (Dāvids) un Emīls Kivlenieks (Intars). Sākot ar 11. sēriju viņus aizstāj Līga Zeļģe (Dana) un Jānis Āmanis (Mareks) == Tēli == {{enciklopēdisks stils+}} {{atsauces+}} '''Aivars Pētersons''' (1. - 8., 10. - 17. sezona) ([[Uldis Dumpis]]) — Pētersonu viesnīcas bijušais īpašnieks, agrāk tenisists un turīgs cilvēks. Diezgan piekasīgs cilvēks - uzskata, ka viņa viedoklis ir svarīgāks. Pieder zirgu staļļi un ferma Anglijā, kur aizbēdzis no PSRS padomju laikos. Regulāri ceļo uz Angliju. Viņam ir divi dēli, Edgars un Oto, kas viens otru nav satikuši, un mazmeita Ieva Timmermane. Sākotnēji bija paskarbas attiecības ar Leonu, bet vēlāk abi atrada kopīgu valodu un ar laiku kļuva par lieliskiem draugiem. Iepazinās un bija iemīlējies Martas cietuma biedrenē Solveigā Kārkliņā, domādams, ka viņa ir Martas tante no Austrālijas. Vēlāk pēc Martas nāves apprecējās ar Solveigu, nezinot, ka viņa vainojama Martas uzspridzināšanā. Uzdāvināja Leonam viesnīcu, lai nepārdzīvotu par Martas nāvi. Uzzinot no Oto par Solveigas pagātni, Aivars izlēma no viņas šķirties. Pārdzīvoja, ka bija pieļāvis Solveigas ierašanos viesnīcā un Martas nāvi. Pēc Leona kāzām un pārvākšanās ar Elizabeti uz Vāciju atkal uzņēmās rūpes par viesnīcu, lai palīdzētu to vadīt Ievai. Pateicoties Viesturam, atguva viesnīcu no Danas 12. sezonā. Sākumā veidoja attiecības ar Magdu, taču viņas alkohola problēmu dēļ tās pārtrauca. '''Aldis Putniņš''' (1., 3., 5.- 12., 14., 16. - 17. sezona) ([[Juris Lisners]]) — izmeklētājs. Leona un Fēliksa brālēns, Mildas bijušais skolnieks. Patīk iedzert konjaku ar Leonu un ēst kūkas. Seriālā parādās diezgan reti, taču svarīgāka loma 7. un 11. sezonā. Lai gan precējies, bija dēka ar Terēzu. Izmeklēja Baranovska lietu. '''Aleksandrs Jansons''' (5. - 6. sezona) ([[Dainis Gaidelis]]) — iesaukts “Saša”. Palīdzēja Kitijai ar Ievas nolaupīšanu. Piedalījās deju šovā un uzvarēja ar Zentu. Bija attiecības ar Oksanu un arī bērns no viņas. '''Aleksis Grīnbergs''' (1. - 3. sezona) ([[Ainārs Ančevskis]]) — bijušais viesnīcas pārvaldnieks, Martas advokāts. Savai māsai Līgai lika viltot Martas parakstus, tādējādi ievietojot Martu cietumā. 3. sezonā iekļuva [[Autoavārija|autoavārijā]] un kļuva paralizēts, tomēr vēlāk parādījās cerības uz atveseļošanos. '''Alise''' (2. sezona) ([[Kristīne Priedīte]]) — Madaras un Gunas draudzene. '''Alise Sokolova''' (13. - 14. sezona) ([[Jana Ļisova]]) — Kristas labākā draudzene. Bija kopā ar Jezupu un sāka ar viņu dzīvot kopā, bet vēlāk aizbrauca uz Angliju. '''Anna''' (2. sezona) ([[Ilona Balode]]) — bijusī Vadima mīļākā. Palika no viņa stāvoklī, nozaga Vadimam naudu un aizbēga no viesnīcas. '''Annija Lazdiņa''' (17. sezona) ([[Ance Muižniece]]) — Aivara Pētersona jaunā privātsekretāre. Ir jūtas pret Kasparu. '''Antons Dambītis''' (10. - 11. sezona) ([[Rūdolfs Plēpis]]) — bēres izvadītājs, Mildas bijušais draugs. Lidijas klasesbiedrs; jaunībā bija iemīlējies. Izvadīja Endrjū Āboliņa bēres, kuru Milda noturēja par Ediju. Aizbrauca uz Īriju pie meitas. '''Anna Jagudina''' (11. - 12., 15. sezona) ([[Polina Orlova]]) — Helēnas un Donāta meita. Izlepusi un izlutināta meitene. Grib kļūt par modeli un ir apmeklējusi modeļu skolu. Tika nolaupīta un pamatīgi sazāļota pēc brīža, kad Āboliņi uzzināja, ka Vadims pasūtijis Gata un Edija vecāku nāves. Satikās ar vecāku, pieaugušu vīrieti Viktoru un Helēna sākumā bija pret, taču Viktors Helēnu piedzirdīja, un Helēna piekrita par abu attiecībām, savukārt Donāts - kategoriski pret. Meloja un izspieda naudu no vecākiem, lai to iedotu Viktoram, kas pats gribēja no viņas izdabūt naudu. '''Apdrošinātājs''' (1. sezona) ([[Armans Upīts]]) — viens no viesnīcas apdrošinātājiem pēc ugunsgrēka. '''Apsardze''' (1. - 3., 5. - 7. sezona) ([[Maija Ievina]]) — iepriekš strādāja pie Rasmas Stabulītēs, taču aizgāja prom. Vēlāk redzama kā apsardze cietumā, kur bija Marta, Serafima un Solveiga. '''Arnis''' (4. sezona) ([[Aivars Ieviņš]]) — Viktorijas vīrs. Draudēja Donātam, lai viņš Viktorijai vairs netuvotos. '''Augusts Andersons''' (8. - 9. sezona) ([[Pāvils Andress]]) — Elizabetes un Cēzara dēls. '''Beatrise Hartmane''' (13. sezona) ([[Gunta Virkava]]) – Sofijas māte. Ieradās viesnīcā pēc Sofijas nāves. Iesita Jevgēņijai pa galvu, noturot viņu par Ievu. '''[[Cēzars Andersons]]''' (8. - 9. sezona) ([[Normunds Bērzs]]) — bijušais riteņbraucējs, pēcāk progresīvs uzņēmējs Francijā, kas ražo sporta inventāru. Lūcijas dēls un Elizabetes bijušais vīrs, ir kopīgs dēls Augusts. Slimo ar mēnessērdzību. Gribēja nopirkt no Leona Pētersonu viesnīcu. Mēnessērdzības lēkmes iespaidā nogalinājis somu tūristu Peku. Nodokļu nemaksāšanas dēļ Francijā zaudēja savu biznesu un piedzīvoja nervu sabrukumu, kā rezultātā kļūstot garīgi nelīdzsvarotam. Ārkārtīgi necieta Leonu, jo nevēlējās zaudēt Elizabeti. 9. sezonā centās uzbrukt Leonam viņa kāzās ar Elizabeti. Atrodas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. '''[[Česlavs Komarovskis]]''' (4. - 9. sezona) ([[Uldis Anže]]) — dejotājs un krāpnieks, Vandas tēvs. Bija romāns ar Kitiju, Ramonu, Sintiju un Silviju. Ieradās Pētersonu viesnīcā ar nolūku to iegūt kopā ar Kitiju. Piedalījās Ieviņas nolaupīšanā, bet par to netika apcietināts, jo sniedza liecību. Izmantoja Silviju naudas dēļ, taču viņa, to uzzinot, pameta Česlavu un salaba ar Vadimu. Centās iepatikties Serafimai, jo no Vadima bija dzirdējis, ka Serafima esot mantojusi naftas atradnes Krievijā, lai gan tā nebija patiesība. 7. sezonā bija pirmais, kas atrada Rasas līķi biljarda zālē. Centās salabt ar bijušo draudzeni un Vandas māti Sintiju. 8. sezonā atgriezās viesnīcā no ārzemēm. Tā kā atklājās, ka Česlavs nodedzināja Ramonas māju, tādējādi nogalinot Ramonas vīru, izlikās par fiktīvu viesnīcas pircēju, lai Cēzars varētu nopirkt viesnīcu. 9. sezonā bija asinsdonors Vadimam, kad viņam vajadzēja asins pārliešanu; kopā ar Margotu sameloja Vadimam par viņa veselības stāvokli, cerot, ka izspiedīs naudu. '''Dakteris Apse''' (5. sezona) ([[Juris Rijnieks]]) — Kitijas un Helēnas ginekologs laikā, kad Helēna gaidīja Annu. Bija īslaicīga dēka ar Helēnu. Kitijas un Česlava piekukuļots, pārliecināja Leonu, ka Kitija ir no viņa stāvoklī. '''Dana Āboliņa''' (bijusi Felzenbahere) (10. - 17. sezona) ([[Līga Zeļģe]]) — viesnīcas "Mare SPA" kādreizējā izpilddirektore, Edija bijusī sieva. Piedzimusi trūcīgā ģimenē. Agrāk bijusi prostitūta. Mācījusies psiholoģiju kopā ar Mareku. Palika stāvoklī no sava mīļākā - Daniela, bet veica abortu. Tika ar varu ievietota psihiatriskajā slimnīcā un sazāļota. Zaga no Edija konta naudu, lai to maksātu Jurčikam, bet vēlāk Jurčiku nogalināja. Nofilmēja video, kurā redzams, kā Gatis iešauj Baranovskim un draudēja Ievai to iznīcināt. Pēc attiecībām ar Gati uz laiku aizbrauca prom, vēlāk atgriezās Pētersonu viesnīcā un atvēra psihiatrijas privātpraksi. Izlikās, ka ir attiecībās ar Mareku, lai padarītu Gati greizsirdīgu. Seriāla noslēgumā apprecējās ar Gati. '''Daniels Leja''' (6. - 12. sezona) ([[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]) — bijušais Pētersonu un "Mare SPA" viesnīcas administrators un hakeris. Sarmītes brālis, bijušais Markusa un Sabīnes draugs. Patika Vanda. Iedomīgs un pārliecināts par sevi, visur meklē izdevību. Bija romāns ar Santu, Ramonu un Danu. Bija Pētersonu viesnīcas administrators līdz brīdim, kad tika pieķerts dokumentu zagšanā no Ievas datora, tāpēc uzrakstīja atlūgumu un aizgāja prom. Aiz atriebības gandrīz nodedzināja Pētersonu viesnīcu. Pēc tam strādāja "Mare SPA" viesnīcā par administratoru. Dana gaidīja no viņa bērnu un abiem bija kopīgi plāni, līdz Dana veica abortu. Daniels par to pret viņu izturējās ar naidu un aizgāja prom no darba. '''Dāvids Ozols''' (14. - 16. sezona) ([[Madars Zvagulis]]) — ķirurgs. Ļoti ilgi seriālā tika slēpts, vēlāk bija Kristas ārsts. Aivara labs paziņa un draugs. Veidoja attiecības ar Kristu un 16. sezonā ar viņu apprecējās. '''[[Deniss Tarasovs (UgunsGrēks)|Deniss Tarasovs]]''' (5. - 8. sezona) ([[Ģirts Liuziniks]]) — Elizabetes bijušais vīrs. Santas dēla Jāņa "juniora" īstais tēvs. Strādāja par [[Advokāts|advokātu]] Jāņa Ziemeļa firmā. 5. sezonā nonāca cietumā pēc nepatiesas Santas liecības par viņas izvarošanas mēģinājumu. No cietuma izkļuva, pateicoties Leona, Elizabetes un Mareka plānam. Kopā ar Santu plānoja iegūt Ziemeļa firmu un naudu. 7. sezonā mēģināja viņu padarīt par rīcībnespējīgu. Šantažēja Elizabeti. 8. sezonā Deniss bija parādā Vadimam 10000 [[Lats|latu]]. Kad Vadims tika apcietināts par Leona slepkavības mēģinājumu, strādāja par viņa advokātu. '''Dins/Bruno''' (10. - 11., 14. - 17. sezona) ([[Jēkabs Reinis]]) — Bruno mēģināja nogalināt Baranovski. Mare SPA Hotel administrators - Dins. Satikās ar Sandiju, rīkojās viņas labā. Bija iemīlējies Annijā. '''Donāts Jagudins''' (1. - 15. sezona) ([[Aldis Siliņš]]) — uzņēmējs, ar Vadimu vada kazino biznesu. Pētera Jagudina dēls un Gunas pusbrālis. Precējies ar Helēnu, ir kopīga meita Anna. Ir bērns no Viktorijas, kura pazuda no viesnīcas un neatgriezās. Pēc Helēnas atgriešanās no 3 gadu prombūtnes Turcijā neļāva satikties ar meitu. Kad aizbrauca uz Kazahstānu atvērt jaunu kazino, tur palika un krāpa Helēnu ar savu sekretāri, kura bija stāvoklī. '''Džonatans''' un '''Daniels Felzenbaheri''' (1., 10. - 11. sezona) ([[Dmitrijs Hapilovs]]; [[Vladislavs Hapilovs]], agrāk [[Viktors Vilks]] un [[Vasilijs Vilks]]) — dvīņi, Silvijas un Vadima Felzenbaheru dēli. Pārdeva Vadima doto viesu namu. '''Edgars Pētersons †''' ([[Mārtiņš Freimanis]]) — Aivara dēls un Oto pusbrālis. Dzīvoja pie tēva Anglijā. Tika noslepkavots, īsi pirms tam apprecoties ar Martu. '''Edijs Āboliņš''' (10. - 16. sezona) ([[Artūrs Dīcis]]) — arhitekts, Lidijas mazdēls, Gata brālis, Danas bijušais vīrs. Bija piekritis Lidijas plānam savaldzināt Ievu un kopā ar Danu tēloja, ka ir māsa un brālis, lai iegūtu viesnīcu, taču vēlāk viņā iemīlējās. Nošāva Āboliņu šoferi. Tika nepatiesi apsūdzēts Baranovska slepkavībā. Atšķiras no savas ģimenes, jo uzskata, ka Gatis un Lidija rīkojas nepareizi un cietsirdīgi biznesā. Vienu brīdi izlikās, ka pieņem viņu lēmumus, lai varētu atgūt naudu un īpašumus, ko viņa ģimene izkrāpusi no citiem, un atdot tos īpašniekiem. Tika ar varu ievietots psihiatriskajā klīnikā pēc viņa ģimenes lūguma. Edijs Vēlāk devās uz Franciju, strādājot par arhitektu. '''[[Elizabete Timmermane]]''' (bijusi Ziemele, Tarasova, Andersone) (4. - 9. sezona) ([[Maija Doveika]]) — Ievas bijusī mājskolotāja, Ziemeļa meita un Denisa bijusī līgava. Ritas labākā draudzene. Bija aizbēgusi no ģimenes un Denisa, jo uzzināja par savu nāvējošo slimību, kura progresēja. Ieradās Pētersonu viesnīcā, kur neviens viņu nezināja, lai strādātu par Ievas mājskolotāju. Izglāba un atturēja aklo Leonu no pašnāvības mēģinājuma ezerā. Būdams akls, Leons kādu laiku centās viņu nicināt un saņēma nepatiesas baumas no savas medmāsas Kitijas par Elizabeti, kuras izrādījās nepatiesas. Domāja, ka ir Kitijas draudzene, bet tad uzzināja viņas patiesos nodomus un raksturu. 5. sezonā atklāja patiesību redzi atguvušajam Leonam par savu izvairīgo rīcību, jo no ārstiem bija uzzinājusi, ka vairs nav slima. Uzsāka attiecības ar Leonu, bet tās izjauca Kitija ar savām intrigām. Pēc laika, uzzinot patiesību, atsāka attiecības ar Leonu, bet tās pārtrauca autokatastrofa, kuras rezultātā bija zaudējusi atmiņu. Deniss to izmantoja savā labā un ar meliem apprecēja Elizabeti. Vēlāk atguva atmiņu, bet kopābūšanai ar Leonu traucēja Rasa. 7. sezonā īsu brīdi tika turēta aizdomās par Rasas slepkavību, taču sezonas noslēgumā gandrīz gāja bojā pēc Georga Lapsas uzbrukuma. Uzzinot, ka Leons slēpis tēva veselības stāvokli, pameta Leonu un devās uz ārzemēm. Francijā bija iepazinusies ar uzņēmēju un bijušo riteņbraucēju Cēzaru Andersonu un apprecējās ar viņu. Piedzima dēls Augusts. Nevarēja ciest Cēzara mātes Lūcijas nepatiku pret sevi un Augusta audzināšanu. Pēc 5 gadiem atgriezās no Francijas Pētersonu viesnīcā, kuru Cēzars bija plānojis iegādāties no Leona un uzdāvināt Elizabetei. Satiekot Leonu, uzvirmojās vecās mīlas rētas un kopīgā pagātne. Pārdzīvoja par Leona sašaušanu un no tās gūto invaliditāti. Centās savākt naudu Leona operācijai Šveicē. 9. sezonā pēc Cēzara uzbraucieniem un Lūcijas naidpilnās attieksmes saprata, ka nekad patiesībā nav mīlējusi Cēzaru un izšķīrās, lai beidzot būtu kopā ar Leonu. Sezonas noslēgumā notika Leona un Elizabetes kāzas. Pēc tam abi pārvācās uz Vāciju, kur bija grūtības atrast darbu un apgūt vācu valodu. '''[[Elza Baumane]]''' (1. - 2. sezona) ([[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]]) — Leona bijusī sieva, Oto bērnības draudzene - abi uzauga bērnu namā. Piekrāpa Leonu ar Oto un viņi izšķīrās. 2. sezonā pēc vairākām domstarpībām iepatikās Rihards un viņi apprecējās. '''Elīna''' (15. sezona) ([[Laura Atelsone]]) — Intara paziņa. Intara uzpirkta, pateica Kristai, ka gaida bērnu no Dāvida, lai viņus sanaidotu. '''Emīls Baranovskis''' (11. - 12. sezona) ([[Ivars Brakovskis]]) — psihiatriskās klīnikas darbinieks. Sadarbojās ar Āboliņiem un sagandēja Danas veselību uz kādu laiku. Gatis viņu sašāva, slimnīcā vēl dažas reizes gandrīz tika nogalināts. Turēja Ediju klīnikā pēc viņa ģimenes lūguma. '''Ernests Jansons''' (7. sezona) ([[Uldis Norenbergs]]) — bioloģiskās zemnieku saimniecības ’’Rūķīši’’ īpašnieks un bijušais kafejnīcas dārzeņu piegādātājs. Garīgi nelīdzsvarots. Iepriekš tiesāts par smagu miesas bojājumu nodarīšanu savai meitai. Ārstējies pie Rasas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Tika turēts aizdomās par savas sievas slepkavību. Terēza viņu turēja aizdomās par Rasas slepkavību. Patika Milda, gribēja nogalināt Aivaru. Iesita Gunāram pa galvu. '''Eva Grīnberga''' (bijusi Baumane) (15. - 17. sezona) ([[Ieva Pļavniece]]) — precējusies ar Teodoru Grīnbergu. Kristas un Sandijas māte. 16 gadu vecumā satikās ar Gati un dzemdēja dvīnes. Domāja, ka dvīnes ir mirušas, tomēr Edijs viņu uzmeklēja un paziņoja, ka viņas ir dzīvas. Viņas vienīgā uzticamā persona bija Mareks. Atkal bija attiecības ar Gati, bet izlikās, jo grib iekļūt Āboliņu ģimenē, lai sniegtu informāciju par Āboliņu biznesu Teodoram. Kad Grīnbergs tika nogalināts, ieradās viņa brāļa dēls Jānis un šantažēja Evu. Bija stāvoklī no Jāņa, bet bērnu zaudēja. Nogalināja Jāņa tēvu un Jāni. '''Evelīna''' (1. - 2. sezona) ([[Dana Avotiņa-Lāce|Dana Lāce]]) — Ivo bijusī sieva, kas vienlaicīgi satikās gan ar Kristapu, gan ar Aleksi. '''Feldmanis''' (4. sezona) ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) — Leona acu ārsts 4. sezonā, kad Leons bija akls. '''Fēlikss Seņkovs''' (3., 5. - 17. sezona) ([[Ģirts Ķesteris]]) — Leona dvīņubrālis un izbijis armijnieks no Krievijas. Bērnībā tika izšķirts no Leona uzreiz pēc dzemdībām un atdots audzināšanā kādai Seņkovu ģimenei Krievijā. Dienējis un dzīvojis Murmanskā. Gunāra dēla Jāņa krusttēvs un Ievas onkulis. Diezgan sportisks un spēcīgs cilvēks. Mīl iedzert ‘’vodku’’ jeb degvīnu un dievina pelmeņus. 3. sezonā ieradās Pētersonu viesnīcā, lai atrastu Leonu. Palīdzēja Leonam uzzināt patiesību par bijušā Pētersona viesnīcas pārvaldnieka Alekša Grīnberga mahinācijām. Bija izlicies par uzticības personu Aleksim un visu 3. sezonu mēģināja izlikties par Leonu, lai apturētu Aleksi. Satika viesnīcā Serafimu un iemīlējās, vēlāk apprecējās ar viņu. 5. sezonā palīdzēja Leonam atgūt Ievu no Kitijas. Pēc laika Serafima viņu piekrāpa un abi izšķīrās. Pēc tam apprecējās ar Jevgēņiju un abiem ir meita Marija. Strādāja viesnīcā, 10. sezonā kļuva par viesnīcas saimniecības daļas vadītāju pēc Leona aizbraukšanas uz Vāciju kopā ar Elizabeti. Leons bija uzticējis Fēliksam pieskatīt Ievu. Kamēr Jevgēņija bija Krievijā ārstēties, bija mīļākā — Sabīne. Greizsirdības iespaidā netīšām tika sadurts no Jevgēnijas ar nazi. '''Gatis Āboliņš''' (10. - 17. sezona) ([[Mārtiņš Brūveris]]) — jurists. Lidijas mazdēls, Edija brālis. Gadu vecāks par Ediju. Baranovska slepkava. Reiz izvaroja Danu, bet vēlāk ar viņu veidoja nopietnas attiecības. Naidojās ar Ediju par Ievu. Naivi un labsirdīgi izturas pret savām meitām, Kristu un Sandiju. Kopš Evas ierašanās bija kopā ar viņu, bet bija pārāk greizsirdīgs, kaut gan pats slepus satikās ar Danu. Gribēja precēties ar Evu, bet uzzinot, ka viņa zaudējusi bērnu, izšķīrās. Vēlāk apprecējās ar Danu. '''Georgs Lapsa''' (1., 6. - 7. sezona) ([[Arnolds Osis]]) — 1. sezonas 1. sērijā redzams kā klients viesnīcā. Ziemeļa kopējs, Santas paziņa. 7. sezonā uztraucās par Rasas slepkavības izmeklēšanu. Pēc Denisa un Santas lūguma centās sazāļot Ziemeli, lai iegūtu Ziemeļa firmu un naudu. Sezonas noslēgumā gandrīz nogalināja Ziemeli un Elizabeti. '''Izmeklētājs Grava''' (2. sezona) ([[Jānis Vimba]]) — strādā cietumā. Izmeklēja Martas lietu. '''Guna''' (2. - 4. sezona) ([[Anete Krasovska]]) — Madaras labākā draudzene, Donāta pusmāsa. Bija attiecības ar Oto, vēlāk ar Maksi. 4. sezonā strādāja par oficianti pie Gunāra. '''Gunārs Liepiņš''' (1. - 17. sezona) ([[Egils Melbārdis]]) — kafejnīcas īpašnieks, pirms tam bārmenis. Bijušas četras laulības: pirmā ar Ritu, otrā — ar Mirdzu Liepiņu. 10. sezonā apprecēja Signi, ir kopīgs dēls Jānis. Piespiedu kārtā apprecējies ar Luīzi, kura ar laiku tomēr iepatikās. '''Guntis Beķeris''' (13. - 14. sezona) ([[Juris Jope]]) — izmeklētājs, iepriekš strādājis Rīgā. Sofijas klasesbiedrs. Nejauši nogalināja Sofiju un vainoja Ievu un Viesturu viņas sašaušanā, jo, izņemot Danu un Gati, viņi bija pirmie, kas atrada Sofijas līķi. '''Helēna Jagudina''' (1. - 17. sezona) (dzimusi Felzenbahere) ([[Zane Daudziņa]]) — Vadima meita, precējusies ar Donātu un ir meita Anna (Aņa). Bija modeļu skolas un skaistumkopšanas salona īpašniece, līdz salons sadega ugunsgrēkā. Sava tēva mīlule. Par Edgara nogalināšanu piecus gadus sēdēja cietumā. Bijusi neliela dēka ar Dakteri Apsi un vēlāk ar Fēliksu pārpratuma dēļ, domādama, ka Donāts viņu krāpj. 3 gadus dzīvoja Turcijā ar citu vīrieti. Atgriezās atpakaļ, lai salabtu ar Donātu. 16. sezonā uzzināja, ka Donāts viņu krāpj, un izlēma šķirties. Kafejnīcā satika Jāni Grīnbergu un veidoja attiecības. '''Ieva Timmermane''' (1. - 6., 10. - 14. sezona) ([[Inga Ungure|Inga Tropa]], agrāk [[Gabriela Utāne]]) — Leona un Martas meita, viesnīcas īpašniece. Bērnībā tika nolaupīta, pēc tam uzauga Anglijā. Ieradās atpakaļ uz Leona un Elizabetes kāzām. Tika nepatiesi turēta aizdomās par Sofijas Hartmanes slepkavību. Ir bijusi kopā ar Viesturu un Ediju, taču vairāk iemīlējās Edijā. Edija dēļ pārdeva Danai viesnīcu. Pēc šķiršanās ar Ediju aizbrauca uz Angliju. Fēlikss Ievu sauca par "Dočurku". '''Indulis Strautiņš''' (11. - 17. sezona) ([[Jānis Jarāns]]) — naivs policists, Alda Putniņa padotais, Jezupa mātesbrālis. Apprecējās ar Zentu. '''Ingeborga Bergmane''' (5., 11. sezona) ([[Zanda Štrausa]]) — Zigmāra sieva, audzina dēlu. Strādā vietējā veikalā par pārdevēju. Gunārs domāja, ka viņa ir bankas prezidente un izlikās iemīlējies, cerot, ka saņems no viņas naudu. '''Intars Miķelsons''' (14. - 16. sezona) ([[Emīls Kivlenieks]]) — satikās ar Sandiju, kopā ar viņu saindēja Kristu un vēlāk arī nolaupīja. Palaida Kristu brīvībā, jo iemīlējās viņā. Gribēja nošaut Sandiju, bet nenoticēja, ka tā ir Krista, un rezultātā sašāva Dāvidu, kurš, glābjot Kristu, pagāja priekšā. Šobrīd atrodas cietumā. '''Ivo Balodis''' (1. sezona) ([[Ivars Puga]]) — arhitekts. Bija precējies ar Evelīnu, līdz atklāja, ka sieva viņu krāpj ar viņa dēlu. '''Jana Abremenko''' (17. sezona) ([[Sarmīte Rubule]]) — prostitūta, Megijas sabiedrotā. '''Jānis Bērziņš''' (2. sezona) ([[Madars Zvagulis]]) — Riharda pacients. Piedalījās Alekša mahinācijās. '''Jānis Grīnbergs †''' (3., 16. - 17. sezona) ([[Mārtiņš Liepa]]) — Jānis Vīksna, arī zināms kā Vaņa. Bija attiecības ar Serafimu, abiem kopīgs bērns. Jagudina bijušais šoferis. Sadūra Leonu, domādams, ka viņš ir Fēlikss. Solveiga viņu izmantoja, lai nogalinātu Leonu. Teodora brāļa dēls, kurš vainoja Evu tēva slepkavībā. Eva izprovocēja Jāni uz intīmu tuvību, jo pateica Gatim, ka ir stāvoklī, bet tūlīt pēc tam nošāva. '''Jānis Ziemelis''' (5. - 9. sezona) ([[Voldemārs Šoriņš]]) — advokātu firmas īpašnieks, Elizabetes tēvs un Jāņa "juniora" patēvs. Viņa sieva Santa viņu daudzreiz krāpa. 7. sezonā izlikās slims un bezpalīdzīgs, lai uzzinātu, ko Deniss un Santa no viņa slēpj. Kā advokāts mēģināja glābt Cēzara bankrotējušo biznesu. 8. sezonā Ziemelis un Elizabete uzzināja, ka Jānis "juniors" nav viņa bioloģiskais dēls un vēlējās Santu padzīt no ģimenes, bet vēlāk salabst ar viņu. 9. sezonā izšķīrās no Santas, jo atklāja, ka viņu krāpj ar Danielu, bet pēc tam kļuva par draugiem, kad Santa nokļuva slimnīcā Cēzara un Lūcijas dēļ. '''Jānis Ziemelis (juniors)''' (8. - 9. sezona) ([[Ralfs Dragons]]) — Denisa un Santas bioloģiskais dēls, Ziemeļa pieņemtais dēls. '''Jevgēnija Seņkova''' (1. - 2., 9. - 17. sezona) ([[Jekaterina Frolova]]) — Sibillas un Nikolaja meita, Fēliksa sieva, agrāk - Vadima mīļākā. Gunāra dēla krustmāte. Ar Fēliksu audzina kopīgu meitu Mariju. Neilgi strādāja "Mare SPA" par bārmeni. Nejauši sadūra Fēliksu, gribēdama pabaidīt Sabīni ar nazi. Seriāla beigās Fēliksam atklāja, ka ir stāvoklī. Fēlikss viņu sauca par "Rusalačku". '''Jezups Martinovs''' (10. - 17. sezona) ([[Kristaps Rasims]]) — viesnīcas administrators, agrāk patika Ieva. Bija iemīlējies Sabīnē. Satikās ar Alisi un sāka dzīvot kopā, bet Alise aizbrauca uz Angliju. Kafejnīcā satika Janu un sākumā nezināja, ka viņa ir vieglas uzvedības sieviete. '''Juris "Jurčiks" Strazdiņš †''' (10. sezona) ([[Vilnis Briedis]]) — Ramonas draugs un suteners. Agrāk izmantojis Danas pakalpojumus, bet pēc tam prasīja no viņas naudu, lai pārējie neuzzina, kā viņa pelnīja jaunībā: ar prostitūciju, lai varētu palīdzēt māsai. Dana viņu nogalināja. '''Karīna Grāvīte''' (14. sezona) ([[Zane Burnicka]]) — īstajā vārdā Sanita Cīrule. Gunāra kafejnīcas oficiante. Gunārs viņā iemīlējās, taču izrādījās zagle un apzaga Gunāru. '''Kaspars Gross''' (17. sezona) ([[Āris Matesovičs]]) — Aivara Pētersona drauga dēls, privātsekretāra kandidāts, kurš tika padzīts no darba. Ir jūtas pret Anniju. '''Kaspars Šmits''' (4. - 9., 12. - 15. sezona) ([[Kaspars Arājs]]) — Mērijas galvenais fotogrāfs, arī operators, šantāžists. Palīdzēja iegāzt Fēliksu sakarā ar Sofijas slepkavību. Vadims centās uzpirkt viņu dejas izlozē. '''Katrīna''' (10. sezona) ([[Helēna Vasiļevska|Helēna Eimane]]) — Vadima nolīgtā un apmaksātā Donāta draudzene, lai padarītu Helēnu greizsirdīgu. Tiešām iemīlējās Donātā, bet viņu piekrāpa un atgriezās pie prostitūcijas. '''Kitija Kārkliņa''' (4. - 6. sezona) ([[Anna Šteina]]) — Solveigas meita. Agrāk bijusi dejotāja un no tiem laikiem pazinusi Česlavu, ar kuru bija romāns. Ieradās viesnīcā, lai savaldzinātu Leonu, izmantojot savu medicīnas darbu. 5. sezonā nolaupīja Ievu un šantažēja Leonu, lai iegūtu Pētersonu viesnīcu, bet Aleksandrs ‘’Saša’’ ar Česlavu viņas plānu izjauca. Atrodas cietumā. '''Kriss''' (4. - 6. sezona) ([[Ivars Lūsis]]) — dzīvoja kopā ar Ritu, taču dzērumā viņu sita. Krisu atlaida no darba zirgu staļļos, un viņš meklēja darbu Vācijā, kur apgalvoja, ka tika divreiz apzagts. Mēģināja veikt pašnāvību. Bija vienalga par to, ka Ritas bērns nomira nepiedzimis. Dzīvo Vācijā ar citu sievieti. '''Krista Zariņa''' (13. - 16. sezona) ([[Marija Linarte]]) — Gata meita, Alises labākā draudzene. 14. sezonā uzzināja, ka ir adoptēta. Nejaušā gadījumā saņēma bultu vēderā. Sandija ienīst viņu, tādēļ Krista tika saindēta, paralizēta un nolaupīta, kā arī regulāri nepatiesi apvainota. Izveidojās attiecības ar Dāvidu, kuru iepazina, kad viņš viņu ārstēja. Dāvids par viņu rūpējās un 16. sezonā ar viņu apprecējās. '''Kristaps''' (1. sezona) ([[Ivo Martinsons]]) — Ivo dēls. Satikās ar Evelīnu, līdz pieķēra viņu gultā ar Aleksi. '''Laimonis Blumbergs †''' (1. sezona) ([[Pēteris Liepiņš]]) — Viesu nama "Stabulītes" saimnieks, Rasmas vīrs. Aiz muguras Aivaram viesnīcā organizēja striptīza vakarus. Vīrs, kura sieva saindējās ar Laimoņa produktiem, viņu nogalināja. '''[[Leons Timmermanis]]''' (1. - 9., (10.) sezona) ([[Ģirts Ķesteris]]) — ārsts un bijušais viesnīcas īpašnieks, Elizabetes vīrs un Ievas tēvs, Vadima draugs. Aivars savulaik uzdāvinājis viņam viesnīcu ar nodomu, ka tā vēlāk pāries Ievai. Daudzreiz bijis attiecībās. Pirmo sievu Ievu zaudēja autoavārijā kopā ar dēlu. Savulaik bija iemīlējies Annā. Otrā bija Līga, kura nokļuva psihiatriskajā klīnikā, un vēlāk bija apprecējies ar Elzu. Abi izšķīrās, kad Leons atkal atjaunoja attiecības ar Martu, bet Elza saprata, ka viņai lemts būt kopā ar Rihardu. Trešā sieva - Marta, kas mira kāzu dienā. Ar Martu ir kopīga meita Ieva, kura tika nosaukta Leona pirmās sievas vārdā. Iemīlējās Elizabetē. Bildinājis Rasu un Ramonu. Pēc sprādziena kāzās zaudēja redzi, kļūstot aklam. Veica vairākas neveiksmīgas acu operācijas, no kurām pēdējā izrādījās veiksmīga. Gribēja divreiz veikt pašnāvību pēc Martas nāves; pirmo reizi atturēja Gunārs ar Aivaru, otrajā - Elizabete. Kitijas draudu un intrigu dēļ, ar vēlmi izkrāpt viesnīcu, bija ar viņu saderinājies. Sāka atkal attiecības ar Elizabeti pēc Rasas pašnāvības. 8. sezonā Vadims, domādams, ka Leons ir Silvijas mīļākais, viņu sašāva. 9. sezonas noslēgumā apprecējās ar Elizabeti, tagad ar viņu dzīvo Vācijā. 10. sezonā runāja vairākas reizes ar Ievu caur ’’[[Skype]]’’. 10. sezonā palīdzēja Gunāra dēlam sarunāt Minhenes slimnīcā aknu transplantāciju. '''Lidija Āboliņa''' (10. - 17. sezona) ([[Olga Dreģe]]) — viesnīcas "Mare SPA" īpašniece, miljonāre, Edija un Gata vecmāmiņa, Antona klasesbiedrene. Āboliņu ģimenes galva. Meloja policijai par Jurčika nāves apstākļiem. 14. sezonā Vadims viņu nolaupīja, lai prasītu atbrīvot mazmeitu Annu. 16. sezonā bija Sandijas upuris un izlikās mirusi. '''Līga Eglīte''' (1. - 2. sezona) ([[Kristīne Nevarauska-Atkočūne|Kristīne Nevarauska]]) — Leona bijusī draudzene, Alekša māsa. Savulaik bija saindējusi Helēnas kāzās šampanieti, piedalījās Alekša mahinācijās. Ir psihiski slima un šobrīd atrodas psihiatriskajā klīnikā. 3. sezonā Marta apmeklēja Līgu un uzzināja patiesību par Aleksi un viesnīcu. '''Luīze Apine''' (9., 15. - 17. sezona) ([[Madara Melne-Tomsone]]) — kādreizējā viesnīcas istabene, Signes labākā draudzene. Nākusi no bērnu nama, kurā tika ievietota 10 gadu vecumā, jo vecāki lietoja alkoholu. Ir no [[Liepāja]]s, satika Signi bērnu namā. 15. sezonā atgriezās kā Vadima mīļākā un dzemdēja bērnu no viņa. Apprecējās ar Gunāru aprēķina dēļ, bet tomēr Gunārs iepatikās. '''Lūcija Andersone''' (8. - 9. sezona) ([[Rasma Garne]]) — Cēzara māte, Elizabetes bijušā vīra māte un Augusta vecmāmiņa. Nepatīk Elizabete, uzskatot, ka viņa nav piemērota Cēzaram. 9. sezonā centās savaldzināt Ziemeli. Gandrīz noindēja Santu. '''Madara''' (2. sezona) ([[Zane Meldere]]) — skolniece, Evelīnas māsa. Bija kopā ar Aleksi, līdz abu attiecības izjauca Evelīna. Draudzējas ar Gunu. Pēc 2. sezonas aizbrauca mācīties uz Angliju. '''Magda Zariņa''' (14. - 16. sezona) ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Kristas audžu māte. To ilgi slēpa no viņas un par to pieņēma Lidijas naudu. Ir problēmas ar alkoholu. Strādāja Pētersonu viesnīcā par istabeni un veidoja attiecības ar Aivaru. Aivars viņu atlaida un viņa strādāja netālā viesu namā par istabeni. Dzērumā, aizstāvot Kristu, nošāva Grīnbergu. Atrodas cietumā. '''Maigonis''' (3. sezona) ([[Ziedonis Veits]]) — kopā ar Ziedoni ir izspiedēji. Mirdza viņiem bija parādā, un kad izlikās par mirušu, Maigonis un Ziedonis domāja, ka Gunāram ir Mirdzas nauda, tāpēc sāka viņu šantažēt. Vienā brīdī pat nolaupīja Ritu, lai izspiestu naudu ātrāk. '''Maksis''' (3. sezona) ([[Arturs Krūzkops]]) — Miervalža mazdēls. Strādāja par kurjeru un aizbrauca studēt medicīnu Anglijā. Bija iemīlējies Gunā. '''Manfrēds Ķirsis''' (13. sezona) ([[Edgars Pujāts]]) — Silvijas līgavainis, aktieris un žigolo. Pirms ieradās viesnīcā bija jau pazīstams ar Lidiju un apzadzis viņu. Aizbrauca no viesnīcas. '''Mareks Bērziņš''' (5. - 6., 16. - 17. sezona) ([[Jānis Āmanis]]) — jurists un psihoterapeits, Denisa bērnības draugs. Bijis precējies, taču izšķīrās. Ieradās ar Denisu kopā 5. sezonas sākumā uz juristu semināru. Sākumā, kad ieradās viesnīcā, kādu laiku nebija labās domās par Elizabeti, jo Deniss bija pārņemts ar viņu. Kad Denisu, Santas melu dēļ, apcietināja, kļuva tuvāki ar Elizabeti un strādāja kopā lai atbrīvotu Denisu. Pēc ilgāka laika 16. sezonā parādījās kā psihologu semināra dalībnieks un izlēma ar Danu nodibināt psihoterapijas privātpraksi Pētersonu viesnīcā. Agrāk ar Danu kopā mācījies un, satiekoties atkal, uzplauka bijušās jūtas, bet Danai bija citas intereses. Mareks kļuva tuvs ar Evu un ir uzticams. '''Margots Vilkābele''' (9. sezona) ([[Ģirts Rāviņš]]) — Šarlatāns. Kopā ar Česlavu izspieda naudu no Vadima, melojot, ka viņam ir atlicis maz laika dzīvot. Iepatikās Česlavs. '''Markuss''' (6. sezona) ([[Rihards Lepers]]) — Vandas un Rozes draugs, jauniešu bandas vadonis. '''Marta Timmermane'''† (1. - 3. sezona) ([[Dita Lūriņa]]) — bijusī viesnīcas īpašniece. Bija precējusies ar Edgaru. Ar Leonu ir kopīga meita Ieva. Anglijā dzīvoja kopā ar Rihardu, bet vēlāk viņu piekrāpa, jo iemīlējās Leonā. Alekša dēļ tika ieslodzīta cietumā. Nomira savās kāzās ar Leonu Solveigas izraisītā sprādziena dēļ. '''"Asiņainā" Mērija''' (4. - 7., 12. - 14. sezona) ([[Inese Ramute]]) — ziņotāju galvenā redaktore, žurnāliste. Sadarbojās ar Mirdzu. Domāja, ka Gunārs viņu mīl. '''Megija Lasmane''' (17. sezona) ([[Karina Lučiņina]]) — prostitūta, Evas sabiedrotā, kas palīdzēja slepkavības iestudēšanā un nelikumīgās darbībās. '''Miervaldis Bērziņs''' (1. - 17. sezona) ([[Leons Krivāns]]) — Pētersonu viesnīcas portjē, Makša vectēvs un Olafa kaimiņš. Bijušais jūrnieks. '''Milda Upīte''' (1. - 17. sezona) ([[Ilze Vazdika]]) — Pētersonu viesnīcas galvenā pavāre Gunāra kafejnīcā, Leona krustmāte, Zentas nelaiķa vīra māte, bijusī skolotāja. Aivara bijusī klasesbiedrene. Dzīvo kopā ar Zentu un viņas bārenīšiem. Iemīlējās Antonā, bet viņš aizlidoja uz Īriju. Kopā ar Nikolaju. '''Mirdza Liepiņa''' (2. - 7., 12. - 13. sezona) ([[Indra Burkovska]]) — bijusi pilsētas mērs, precējusies un šķīrusies ar Gunāru. Jaunībā bijušas attiecības ar Pēteri Jagudinu, ar kuru ir kopīga meita Guna. Par godu pilsētas jubilejai, nolēma sarīkot deju šovu "Dejo savai pilsētai", kur galvenā balva bija 50 tūkstoši. Bijusi cietumā par deju šova naudas balvas piesavināšanos. Atbrīvota, pateicoties Ziemelim un Denisam. Maksāja Gunāram, lai neizstāsta Mērijai par laulības problēmām. '''Nikolajs Gončarovs''' (16. - 17. sezona) ([[Ģirts Jakovļevs]]) — Jevgēņijas tēvs, Sibillas vīrs. Dzīvo Krievijā. Meitas aicināts, atbrauca pie sievas uz viesnīcu pierādīt, ka nav vienaldzīgs pret viņu. Iemīlējās Mildā. '''Oksana Griščeņko''' (5. - 6. sezona) ([[Jeļena Sigova]]) — profesionāla dejotāja. Starptautiski zināma ar savu dejošamas grupu "Uzliesmojums", kuru viņa vada. Ar Gunāru piedalījās Mirdzas organizētajā deju šovā. Ir dēls no Sašas. Pēc šova aizbrauca. '''Olafs Birznieks''' (6. - 9. sezona) ([[Gints Andžāns]]) — bijušais Pētersonu viesnīcas administrators, kurš kādu laiku aizvietoja Mieriņu, bet vēlāk pastāvīgi sāka strādāt viesnīcā. Miervalža kaimiņš. Brīvajā laikā remontē automobiļus un spēlē basketbolu. Sportisks. Bija iemīlējies Vandā un abiem bija attiecības, vēlāk Signes draugs. '''Oto Pētersons''' (1. - 5. sezona) ([[Mārtiņš Freimanis]]) — Aivara dēls un Edgara pusbrālis. Dzīvoja pie mātes Latvijā. Uzaudzis bērnu namā kopā ar Elzu un bija iemīlējies. Vēlāk nodibinājis attiecības ar Gunu, taču tās izjuka. Kopā ar Leonu 4. un 5. sezonā centās atklāt patiesību par Solveigas pagātni. Oto vairs nebija seriālā redzams aktiera nāves dēļ, tikai minēts, ka dzīvo Anglijā. '''Pēteris Jagudins''' (1. - 4., 6. - 7. sezona) ([[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]) — Donāta tēvs, uzņēmējs un miljonārs. Bijušas attiecības ar Mirdzu. Iemīlējās Sintijā. No sākuma bija pretenzijas pret Donāta lēmumu precēt Helēnu, bet vēlāk ar faktu samierinājās. Centās izjaukt Helēnas un Donāta attiecības, iepazīstinot Donātu ar Viktoriju. '''Ramona Vintere''' (8. - 10. sezona) ([[Ieva Aleksandrova-Eklone]]) — bijusī Pētersonu viesnīcas izpilddirektore. Bijusī Leona draudzene pēc Elizabetes pazušanas. Ir meita Signe, kuru pameta dzemdību namā. Viņai bija mīļākais - Daniels, kurš viņu izmantoja naudas dēļ. Leons pēc kāzām ar Elizabeti atlaida viņu no darba par netīrām shēmām grāmatvedībā. Sāka dzert un strādāja par prostitūtu pie Jurčika. Domāja, ka patīk Jurčikam, lai gan viņš viņu izmantoja. Palīdzēja Gunāra dēlam - savam mazdēlam kā aknu donore. '''Rasa Dimaitīte †''' (6. sezona) ([[Liene Gāliņa]]) — kliba. Zaudēja spēju staigāt uz gadu pēc neveiksmīga kritiena, kamēr slēpojot [[Alpi|Alpu kalnos]]. Draugs viņu turpat bildināja, bet pēc kritiena vairs nejuta intimitāti pret viņu. Ieradās viesnīcā, lai palīdzētu Elizabetei atgūt atmiņu. Pēc Elizabetes kāzām ar Denisu uzsāka attiecības ar Leonu. Kad Elizabete atguva atmiņu, viņu tas saniknoja. 7. sezonā Rasa tika atrasta mirusi viesnīcas biljarda zālē. Sākotnēji visi domāja, ka viņa ir noslepkavota, taču vēlāk atklājās, ka viņa veikusi pašnāvību, pakaroties. Rakstījusi dienasgrāmatu, ko izmeklētāja Rakēviča izmantoja kā lietišķo pierādījumu izmeklēšanas gaitā. '''Rasma Blumberga''' (1. - 2. sezona) ([[Indra Briķe]]) — viesu nama "Stabulītes" saimniece, Blumberga sieva, Līgas un Alekša māte. '''Rihards Baumanis''' (1. - 2. sezona) ([[Artūrs Skrastiņš]]) — psihoterapeits. Kādu laiku dzīvoja Anglijā kopā ar Martu un Ievu. Gatavojās precēties ar Martu, bet Marta viņu pameta. 2. sezonā apprecējās ar Elzu. '''Rita Liepiņa''' (1. - 7., 9. sezona) ([[Marija Bērziņa]]) — strādāja Pētersonu viesnīcas apkalpojošā personālā. Bija precējusies ar Gunāru. Iemīlējās Krisā, gaidīja no viņa bērnu, bet vēlāk Krisa dzeršanas problēmu dēļ pameta viņu. Martas labākā draudzene, vēlāk — Elizabetes labākā draudzene. 9. sezonā cerēja atjaunot attiecības ar Gunāru. '''Rozālija''' "'''Roze'''" (6. - 7. sezona) ([[Baiba Rasima|Baiba Neja]]) — Īstais vārds Rozālija, bet draugi sauc viņu par Rozi. Vandas labākā draudzene, taču neatbalstīja Vandas un Olafa attiecības. Bagātu vecāku meita. Bija iemīlējusies Markusā, taču uzzināja, ka viņš to izmantojis. Meloja Česlavam par sava tēva alkoholismu. '''Rūdolfs''' (2. sezona) ([[Valdis Lūriņš]]) — Martas tēvs. Mīl iedzert. Nedaudz iepatikās Zenta. '''Sabīne Zivtiņa''' (11. sezona) ([[Māra Mennika]]) — “Mare SPA" istabene, Jezupa paziņa. Vienkārša un laucinieciska meitene. Neilgu laiku bija romāns ar Fēliksu, līdz atgriezās Jevgēņija. Draudzējas ar Danielu. Strādāja pie Donāta par informācijas piegādātāju. Fēlikss viņu sauca par "Fišiņu". '''Sandija''' (14. - 16. sezona) ([[Marija Linarte]]) — Kristas dvīņu māsa, Gata un Evas meita. Bērnību pavadīja audžuģimenē, līdz uzzināja, ka ir adoptēta. Satikās ar Intaru, kopā saindēja Kristu un arī nolaupīja viņu, tikmēr izliekoties citu acīs par Kristu un pret visiem necienīgi izturējās. Vairākkārt gribējusi Kristu nogalināt, lai būtu vienīgā Āboliņu mantiniece. Ar meliem ieguvusi Āboliņu uzticību un mīlestību, pārvācās pie viņiem un mēģināja nogalināt Lidiju. Izmanto Dīnu savā labā. Atrodas psihatriskajā slimnīcā, jo slimo ar šizofrēniju. '''Santa Ziemele''' (4. - 9. sezona) ([[Jūlija Ļaha]]) — Ziemeļa bijusī sieva. Pirmo reizi redzama Silvijas iepazīšanās salonā, kur satika Vadimu. Krāpa vīru ar Vadimu, Denisu un Danielu. Atriebās Denisam, apsūdzot izvarošanas mēģinājumā, bet vēlāk salaba un kopīgi centās iegūt Ziemeļa firmu un naudu. Meloja Ziemelim, ka ir stāvoklī no viņa, lai gan īstenībā bija stāvoklī no Denisa. 9. sezonā Lūcija mēģināja Santu noindēt. Pēc šķiršanās no Ziemeļa viņi kļuva par draugiem un izlēma mēģināt atjaunot attiecības. '''Sarmīte''' (7. sezona) ([[Jana Herbsta]]) — Daniela māsa. Uz brīdi bija izjaukusi Vandas attiecības ar Olafu. '''Serafima Seņkova''' (2. - 3., 5. - 7. sezona) ([[Veronika Plotņikova]]) — sēdēja cietumā, kur iepazinās ar Martu. Cietumā sēdējusi par zagšanu, uz kuru viņu bija vedinājis iepriekšējais mīļākais Vaņa. Ir bērns no Vaņas, ko nosauca par Ļovu par godu Leonam, kurš bija palīdzējis viņai sākt jaunu dzīvi, palīdzot Martai izkļūt no cietuma. Patika Leons, līdz brīdim, kad satika viņa dvīņubrāli Fēliksu, kurā neprātīgi iemīlējās. Vēlāk apprecējās ar viņu un pārvācās uz Murmansku. Nereti vien bija greizsirdīga par Fēliksa patiku pret citām sievietēm un biežo braukšanu uz Latviju, atstājot viņu Murmanskā. Pēc tam piekrāpa ar ģenerāli un viņi izšķīrās. '''Sibilla Gončarova''' (16. - 17. sezona) ([[Lāsma Kugrēna]]) — Jevgēņijas māte, Nikolaja sieva. Dzīvo [[Krievija|Krievijā]] un strādā [[Omska]]s stacijas bufetē. Pieprot visādus negodīgus trikus un prot labi apmānīt cilvēkus. Ieradās viesnīcā, lai tikai paciemotos, bet palika ilgāku laiku. Satikās ar Aivaru. Tika turēta aizdomās par Grīnberga slepkavību, jo slepus paņēma savu laimēto naudu. '''Signe Kļaviņa''' (9. - 10. sezona) ([[Anta Aizupe]]) — bijusī Gunāra kafejnīcas oficiante un Olafa draudzene. Luīzes labākā draudzene. Ieradās viesnīcā, lai satiktu un ieraudzītu savu mammu Ramonu, kas viņu pameta bērnunamā. Necietusi Daniela uzmākšanos Ramonai un Ramonas izturēšanos pret viņu, centās Ramonu sāpināt, noceļot Danielu. 10. sezonā apprecējās ar Gunāru, no viņa ir dēls Jānis. Vēlāk pameta gan Gunāru, gan savu bērnu, lai ielaistos dēkā ar savu zobārstu. '''Silvija Felzenbahere''' (1. - 17. sezona) ([[Ilze Pukinska]]) — Vadima sieva. Laulībā ar Vadimu ir dzimuši dvīņi. Bijusi atkarīga no alkohola. Strādājusi skaistumkopšanas salonā. Cietusi lielajā Pētersonu viesnīcas ugunsgrēkā un guvusi apdegumus. Atkal sagājusi kopā ar Vadimu ar Veronikas piepalīdzēšanu. Vadīja iepazīšanās salonu. Sākotnēji nespēja pieņemt vīra sānsoļus, bet ar laiku pati sāka krāpt vīru ar Česlavu, vēlāk ar Gunāru. Greizsirdīga par to, ka Vadims lutina Aņu vairāk nekā viņas dvīņus. 17. sezonā kļuva par ‘’Mare SPA’’ īpašnieci. '''Sintija Saulīte''' (7. sezona) ([[Evija Skulte]]) — Vandas māte, Česlava bijusī draudzene. 7. sezonas sākumā bija kopā ar Jagudinu. '''Sofija Hartmane †''' (13., (14.) sezona) ([[Elīna Dzelme]]) — Viestura bijusī līgava, ar kuru Viesturs saderinājās, dzīvojot Austrijā vēl pirms iepazinās ar Ievu. Sofija Insbrukā strādāja par Viestura firmas izpilddirektori. Piemīt psihiskas problēmas. Ieradās Pētersonu viesnīcā, jo bija greizsirdīga par Ievas un Viestura attiecībām. Dusmās, ka Viesturs viņu krāpj, sašāva viņu. Pēc tam to ļoti nožēloja un centās pielabināties Viesturam, bet vīlās, jo viņš viņu pameta un patiesi uzsāka nopietnas attiecības ar Ievu. Kopā ar Ediju mēģināja sanaidot Ievu ar Viesturu, lai abi atgūtu savus mīļotos. Aiz dusmām uz Viesturu pārgulēja ar Ediju, sazāļoja Fēliksu un centās nožņaugt Ievu. Izmantoja izmeklētāju Gunti Beķeri, bijušo klasesbiedru, kurš vēlāk viņu nogalināja. 14. sezonā redzama atskatā; Guntis prasīja Sofijai, kāpēc nozagusi ieroci. Viņa atzinās, ka grib nogalināt Ievu. Guntis, mēģinot atņemt ieroci, viņai nejauši iešāva. '''Solveiga Kārkliņa''' (bijusi Pētersone) (2. - 5. sezona) ([[Anita Kvāla]]) — aukstasinīga slepkava, Kitijas māte un Aivara bijusī sieva. Sēdēja cietumā par sava vīra nogalināšanu ar cirvi. Bieži centās cilvēkus sazāļot vai noindēt. Cietumā iepazinās ar Martu, ar kuru no sākuma attiecības bija drausmīgas, bet vēlāk kļuva par labām draudzenēm. Tika izlaista no cietuma un tēloja Martas tanti no Austrālijas, lai slēptu savu pagātni. Uzsāka flirtu ar Aivaru. Slēpusi Vaņu no policijas, saistībā ar Leona saduršanu un vēlāk izmantojusi viņu, lai nogalinātu Leonu. Tā kā nepatika Leons, viņa Martas kāzu pušķī ielika spridzekli, kuru bija nozagusi, tādējādi nejauši nogalinot Martu un padarot Leonu aklu. Pēc Martas nāves apprecējās ar Aivaru aiz patikas pret viņa bagātību. Nekaunīgi un neiejūtīgi komandēja un izturējās pret Pētersonu viesnīcas personālu un pārdzīvoja, ka Aivars viesnīcu bija uzdāvinājis Leonam. Sadūra sevi ar nazi un vainoja tajā Zentu, lai Aivars viņu atlaiž. Vēlāk Aivars no Oto un Leona uzzināja patiesību par Solveigas pagātni un gribēja viņu patriekt. Uz īsu brīdi salaba ar Aivaru līdz brīdim, kad aiz nepatikas pret Gunāra kafejnīcu sabēra zupas katlos indi, kā rezultātā gandrīz noindējot Česlavu, Elizabeti un Zentu. Kitija nodeva viņu un pastāstīja Leonam, ka indi iebēra viņa. Leons no Česlava uzzināja, ka Solveiga bija nogalinājusi Martu. Solveiga centās bēgt no policijas un tika meklēta pa visu viesnīcu, līdz Kriss ar Leonu viņu notvēra. Pēc apcietināšanas atzinās, ka nogalinājusi Martu, tostarp vēl neskaitāmus noziegumus. Aivars dusmās un bēdās saplēsa visas fotogrāfijas, kurās redzams kopā ar Solveigu. '''Sūna Baltezers''' (9. sezona) ([[Juris Abramenko]]) — Cēzara ārsts. Centās panākt, lai viņam kļūst sliktāk. Tikās ar Santu. '''Svjatoslavs Zaicevs''' (12. - 13. sezona) (Antons Zamišļajevs/[[Uldis Siliņš]]) — pēc mirušās mātes apgalvojumiem domāja, ka ir Fēliksa dēls. Neīstais Svjatoslavs izkrāpa no viņa informāciju un izlikās par Fēliksa dēlu. DNS testa analīzes uzrādīja, ka viņš nav Fēliksa dēls. '''Terēza Rakēviča''' (7. sezona) ([[Marta Grase]]) — izmeklētāja. Bija apcietinājusi Liepājas maniaku. Iemīlējās Aldī. Bija vecākā māsa, kas Terēzas bērnībā tika izvarota un nogalināta; šī iemesla dēļ kļuva par izmeklētāju. Sākotnēji piemīt stingrs raksturs, taču ar laiku kļuva nedaudz iejūtīgāka, izrādot kognitīvo empātiju. Ne visai veiksmīgi centās atklāt šķietamo Rasas slepkavu, pakāpeniski apcietinot un atbrīvojot vairākus viesnīcas iemītniekus. Tika ievainota galvā ar smagu priekšmetu no Ernesta, vienā brīdī turēta par ķīlnieci. Vēlāk iesāka rakstīt atlūgumu, jo neuzskatīja sevi par labu izmeklētāju, ņemot vērā Rasas lietas risināšanas ilgumu, bet Aldis viņu atrunāja. Pārgulēja ar viņu un nākamajā dienā izvirzīja ultimātu. Pēc kāda laika abi salīga mieru, jo saprata, ka nevēlējās, lai Alda sieva piedzīvotu to pašu, ko viņa - vīru, kas dzīvoja ar viņu un vēl citu sievieti - un palika par vienkārši kolēģiem. '''Teodors Grīnbergs †''' (15. - 16. sezona) ([[Arno Upenieks]]) — miljonārs, kosmētikas firmas īpašnieks. Evas vīrs. Ar Evas palīdzību apkrāpis vairākus bagātniekus. Pilnībā neuzticējās Evai un glabāja par viņu nelabvēlīgu informāciju. 16. sezonā tika nogalināts'''.''' '''Vadims Felzenbahers''' (1. - 17. sezona) ([[Jakovs Rafaļsons]]) — krievu miljonārs, vietējā kazino īpašnieks ar plašiem sakariem. Turīgākais un ietekmīgākais cilvēks pilsētā. Helēnas tēvs, Silvijas vīrs, ir dvīņi no Silvijas. Edija un Gata vecāku slepkava. Ir dēls no Luīzes. Bieži krāpj sievu, ir bijušas vairākas mīļākās no kazino. Bieži cenšas uzpirkt un noalgot cilvēkus, lai iegūtu to, ko vēlas, un lai nav jādara netīrs darbs. Leona draugs līdz brīdim, kad palīdzēja Kitijai izkļūt no cietuma, jo viņam vajadzēja dejot ar Kitiju šovā. Centās uzpirkt Kasparu, Mērijas fotogrāfu, lai nav jādejo to, ko viņš nemāk. Silvija dzirdēja sarunu un nosūdzēja. Uz īsu brīdi salaba ar Leonu, bet pēc tam sašāva viņu, jo domāja, ka viņš ir Silvijas mīļākais, lai gan patiesībā tas bija Gunārs. Noticēja Margota un Česlava meliem par savu veslības stāvokli un domāja, ka drīz mirs. Likās, ka Leons ir tas, kurš melo par viņa slimību, tāpēc atkal sastrīdējās. Netika ielūgts uz Leona un Elizabetes kāzām, bet tajās tāpat ieradās, lai salabtu ar Leonu. '''Valdis Zembergs''' (2. - 9., 11., 14. - 17. sezona) ([[Juris Frinbergs]]) — nopietns ārsts, Leona kolēģis. Pētersonu un Ziemeļu ģimenes ārsts. Strādā arī cietumā. Bija ārsts Martai cietumā, kamēr viņa gaidīja bērnu. Iesita Leonam par melošanu, lai piekļūtu Martai cietumā, pēc kāda laika abi salaba. Baidījās atklāt Aivaram patiesību par Solveigas pagātni, jo negribēja riskēt ar savu dzīvību. Solveiga viņu gandrīz noindēja. Sākumā palīdzēja Ziemelim tēlot slimu, bet no tā ātri atteicās. 11. sezonā ārstēja Baranovski; gandrīz tika noindēts ar Vadima sūtītajām konfektēm Baranovskim. '''Valdis Ziemiņš''' (2. sezona) ([[Aivars Siliņš]]) — valsts advokāts, no kura Marta atteicās. '''Vanda Saulīte''' (6. - 7. sezona) ([[Dārta Daneviča]]) — bijusī Pētersonu viesnīcas istabene. Tā kā Vandas māte Sintija uz pusgadu aizceļoja uz Angliju, viņa devās pie sava bioloģiskā tēva Česlava uz viesnīcu. Iepatikās Daniels, līdz Olafs un Vanda sadraudzējās. Pēc 7. sezonas aizbrauca uz ārzemēm studēt. '''Veronika Strazdite''' (1. - 2. sezona) ([[Venta Vecumniece]]) — draugs visiem. Vecāka kundze, vienmēr priecīga. Saveda Elzu un Rihardu, Vadimu un Silviju kopā. '''Viesturs Smilga''' (12. - 14. sezona) ([[Ivars Kļavinskis]]) — uzņēmējs no Austrijas, Aivara drauga dēls. Jaunībā nodarbojies ar motosportu un avarējis. Avārijas dēļ zaudējis sajūtu labajā rokā. Aivars viņu bija uzaicinājis kā fiktīvu pircēju viņa vārdā, lai atpirktu Ievas pazaudēto viesnīcu no Danas. Pēc Aivara lūguma izlicies par viesnīcas īpašnieku, lai parādītu Ievai, cik grūti ir jāstrādā, lai iegūtu viesnīcu, un ka ar mantu nedrīkst izturēties vieglprātīgi. Iepatikās Ieva un nodibināja ar viņu attiecības. Nespēja paziņot līgavai Sofijai Austrijā, ka šķiras no viņas. Vēlāk izšķīrās no Sofijas un nodibināja attiecības ar Ievu. Jutās vainīgs Sofijas nāvē. '''Viktorija''' (3. sezona) ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — strādāja viesnīcas kafejnīcā pie Gunāra par oficianti. Piekrita iznēsāt Helēnas un Donāta mazuli, bet vēlāk iemīlējās Donātā un aizbēga ar Donāta bērnu. '''Viktors''' (15. sezona) ([[Pāvels Griškovs]]) — sieviešu izmantotājs, kādreizējais Vadima kazino darbinieks, ar ko bija satuvinājusies Helēnas meita Aņa. '''Visvaldis''' (12. - 14. sezona) ([[Dainis Ozoliņš]]) — diriģents. Bija iemīlējies Mildā. Āboliņu ģimene mahināciju ceļā piesavinājās Miezīša kunga viesu namu. Iebēra aktieru speciālajā pūderī žurku zāles, jo nedabūja lomu Helēnas paredzētajā izrādē. 14. sezonas beigās tika arestēts. '''Zaiga''' (16. sezona) ([[Egija Silāre]]) — medmāsa, kura nolaupīja Luīzes bērnu Kristiānu. '''Zenta Upīte''' (1. - 17. sezona) ([[Regīna Devīte]]) — Pētersonu viesnīcas istabene un atraitne, Mildas nelaiķa dēla sieva. Citiem stāsta un uztraucas par saviem bērniem, kurus sauc par bārenīšiem. Dzīvo kopā ar Mildu vienā dzīvoklī. Bieži vien ir bezkaunīga - patīk baumot, melot un kādreiz ar to arī nopelnīt. Kādreiz bija iemīlējusies Aivarā un joprojām viņš patīk. Piemīt vēlme piesavināties kaut ko svešu un noklausīties citu sarunas. Šo darbību dēļ reiz tika atlaista un tad neilgu laiku strādāja "Mare SPA" par istabeni, bet arī tur to pašu iemeslu dēļ tika atlaista. Viņai izdevās Aivaram izlūgties tikt atpakaļ Pētersonu viesnīcā. Bija iemīlējusies Zigmārā, Rūdolfā un Krisā. 4. sezonā tika atlaista, jo Solveiga sameloja, ka Zenta viņai iedūra. Vēlāk viņu pieņēma atpakaļ darbā. Fēlikss palūdza Zentu nelaist Ievu no istabas, jo Ieva gribēja palīdzēt Edijam izkļūt no cietuma. Viņa baidījās, ka Ieva viņu atlaidīs no darba. Apprecējās ar Induli. '''Ziedonis''' (3. sezona) ([[Jānis Kirmuška]]) — kopā ar Maigoni ir izspiedēji. '''Zigmārs Bergmanis''' (11. - 12. sezona) ([[Aigars Vilims]]) — prasmīgs krāpnieks, blēdis un zaglis. Ingeborgas līgavainis, ir kopīgs bērns Otomārs. Saukts par Zigi. Apmāna un apkrāpj. Piecas reizes bija precējies, sēdējis cietumā. Pēc iznākšanas no cietuma iepazinās ar Zentu un viņu aplidoja, tādējādi izkrāpjot naudu. Āboliņi viņu nepatiesi ievietoja psihiatriskajā slimnīcā par Baranovska sašaušanu. Ingeborga par naudu sameloja un deva nepatiesu liecību par Zigmāru. Vēlāk izbēga no klīnikas un glabāja pie sevis nozagto Baranovska piezīmju bloku ar pierādījumiem pret Āboliņu ģimenes mahinācijām. Bloks diemžēl bija šifrēts. Slēpās viesnīcā, pēcāk apcietināts. Atrodas cietumā. '''Žanete Vītola''' (5. - 6. sezona) ([[Vita Vārpiņa]]) — stjuarte, kautrīga dāma. Aivars bija viņā iemīlējies. Pieklājīga un pedantiska. == Tituluzraksti == {{Galerija |width=150 | height=150 |perrow=3|lines=1 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:UgunsGreks 1.sezona.jpg|1. — 2. sezona |Attēls:UgunsGrēks.jpg|3. — 9. sezona |Attēls:Ugunsgreks10sezona.PNG|10. — 17. sezona }} == Skatīt arī == * "[[Neprāta cena]]" == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/kino-televizija/televizija/ugunsgreka-piecgade-fakti-kuriozi-un-varonu-likstas.d?id=44299995|title='UgunsGrēka' piecgade: Fakti, kuriozi un varoņu likstas|last=Švāne|first=Līga|date={{dat|2014|3|15||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160215093630/http://tvplay.skaties.lv/parraides/ugunsgreks TVplay profils] {{lv ikona}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{UgunsGrēks}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:"UgunsGrēks" un "Neprāta cena"| ]] jbhx44l5l0crse48gszt08o6j0fpwh1 0 128609 4500560 3055975 2026-07-30T15:33:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500560 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Arthropoda | tips_lv = Posmkāji | klase = Insecta | klase_lv = Kukaiņi | apakšklase = Pterygota | apakšklase_lv = Spārneņi | kārta = Coleoptera | kārta_lv = Vaboles | apakškārta = Polyphaga | apakškārta_lv = Visēdājas vaboles | virsdzimta = Chrysomeloidea | virsdzimta_lv = | dzimta = Cerambycidae | dzimta_lv = Koksngraužu dzimta | apakšdzimta = Prioninae |apakšdzimta_lv = | ģints = Ergates | ģints_lv = | suga = Ergates faber | suga_lv = Lielais dižkoksngrauzis | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Lielais dižkoksngrauzis''' ({{val|la|Ergates faber}}) — [[Koksngraužu dzimta|koksngraužu]] [[Vaboles|vaboļu]] [[suga]], kura ir [[Latvijas Sarkanā grāmata|oficiāli aizsargājama]] [[Latvija|Latvijā]] kā pirmās kategorijas aizsargājamā suga<ref name=DTLv>Dmitrijs Teļnovs (2004). Latvijas Entomoloģijas biedrība. Latvijas vaboļu (Insecta: Coleoptera) sugu saraksts. {{ISBN|9984-9768-0-7}}</ref>. Tā ir vislielākā koksngraužu vabole Eiropā — 23—60 mm gara. == Izplatība == Sastopama [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]], [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], [[Ukraina|Ukrainā]], [[Kaukāzs|Kaukāzā]], [[Turcija|Turcijā]] un [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]]<ref name="FaunaUSSR">Плавильщиков Н. Н., 1936. Жуки-дровосеки, ч. 1. — Фауна СССР, Насекомые жесткокрылые, т. 22. — Изд. АН СССР, М.-Л. — С. 63—65. 785 с.</ref>. [[Kalns|Kalnos]] šī vabole sastopama līdz 1000 [[Metrs|metriem]] virs jūras līmeņa<ref name="FaunaUSSR"/>. Latvijā pēdējos gados suga noverota ļoti reti un sporādiski. Lielāks eksemplāru skaits pēdējo reizi noverots [[Rīgas rajons|Rīgas]] un [[Ventspils rajons|Ventspils rajonos]] [[1950]].-[[1956]]. gadā. Populācijas strauju samazināšanos izraisa atmirstošo koku izciršana. Pašlaik tiek aizsargātas dažas atradnes [[Piejūras dabas parks|Piejūras dabas parkā]]<ref name="LSG">Latvijas Sarkanā grāmata. Redaktors Zandis Spuris. 4.sējums, Rīga-1998.gads, 78.lpp. {{ISBN|9984-559-06-8}}</ref>. == Ekoloģija == Sugas [[biotops]] ir veci priežu meži, izcirtumi un jūrmalas [[Kāpa|kāpas]]. [[Kāpuri]] attīstās vecu, atmirstošu priežu celmu un stumbru [[Koksne|koksnē]]. Kāpuru attīstība ilgst 3-5 gadus. [[Imago]] sastopami uz [[Celms (nozīmju atdalīšana)|celmiem]], baļķiem, atmirstošu koku stumbriem. un to dobumos. Sugas aizsardzība Latvijā iekļauj sevī pasākumus saglabāt vecus priežu mežus [[Piejūras zemiene|Piejūras zemienē]], saglabāt vecas atmirstošas priedes, izciršanai paredzētajās teritorijās<ref name="LSG" />. == Sugas varietātes == Suga iedalās divās ''varietātēs''<ref name="BioLib">[http://www.biolib.cz/cz/taxon/id10995/ BioLib] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100807165003/http://www.biolib.cz/cz/taxon/id10995/ |date={{dat|2010|08|07||bez}} }} Profil taxonu — druh '''tesařík zavalitý ''Ergates faber''''' (Linnaeus, 1761)</ref>, kuras atšķiras ar ķermeņa garumu. * ''Ergates faber'' var. ''grandiceps'' Tournier, 1872 * ''Ergates faber'' var. ''opifex'' Mulsant, 1851 == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} {{bioloģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Koksngraužu dzimta]] kas1m0a444q7xjuyd8ajkgy5efr50xx 0 133035 4500736 4415226 2026-07-31T04:40:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500736 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Anas platyrhynchos male female quadrat.jpg | att_nosaukums = Pīļtēviņš un pīle | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | valsts_r = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Anseriformes | kārta_lv = Zosveidīgie | dzimta = Anatidae | dzimta_lv = Pīļu dzimta | ģints = Anas | ģints_lv = Meža pīles | suga = Anas platyrhynchos | suga_lv = Meža pīle | binomial = Anas platyrhynchos <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | izplatība = [[Attēls:Anas platyrhynchos distribution map.png|240px]]<br />Meža pīles izplatības areāls | kategorijas = nē }} '''Meža pīle''' jeb '''mercene'''<ref name=mer>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/ |title=Putni (Aves) |access-date={{dat|2010|12|04||bez}} |archive-date={{dat|2012|12|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121203095305/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/ }}</ref> (''Anas platyrhynchos'') ir [[pīļu dzimta]]s (''Anatidae'') [[zosveidīgie|zosveidīgais]] (''Anseriformes'') putns, kas pieder [[meža pīles|meža pīļu ģintij]] (''Anas''). Lielākās daļas [[mājas pīle|mājas pīļu]] šķirņu priekštece ir meža pīle.<ref name=maj>[http://digimorph.org/specimens/anas_platyrhynchos/skull/ Anas platyrhynchos, Domestic Duck]</ref> == Izplatība == [[Attēls:Mallard speculum.jpg|thumb|200px|left|Mainoties apgaismojumam, mainās zilo lidspalvu tonis no tumši zilas līdz gaiši zilai]] [[Attēls:Mallard in flight.jpg|thumb|left|200px|Abiem dzimumiem uz spārniem ir šaura, balta josla]] Tā ir vislabāk zināmā [[pīles|pīle]] visā [[pasaule|pasaulē]], jo tās izplatības areāls ir ļoti plašs, aptverot visu [[Ziemeļu puslode|ziemeļu puslodi]]. Tā nemājo tikai [[Arktika]]s [[tundra]]s zonā, [[kalns|augstkalnu]] apgabalos un [[tuksnesis|tuksnešos]].<ref name=lat>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_anapla.htm |title=Meža pīle (Anas platyrhynchos) |access-date={{dat|2010|12|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100608120417/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_anapla.htm |archivedate={{dat|2010|06|08||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100608120417/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_anapla.htm |date={{dat|2010|06|08||bez}} }}</ref> Meža pīli var sastapt [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], [[Eiropa|Eiropā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]]. Tā ir introducēta [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/141504/0 |title=IUCN: Anas platyrhynchos |access-date={{dat|2010|12|04||bez}} |archive-date={{dat|2010|07|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100723092814/http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/141504/0 }}</ref> Vēsturiski meža pīle tiek augstu vērtēta kā medījumu putns.<ref name=mer/> Meža pīle mājo dažādu ūdenstilpju tuvumā, tās var būt gan [[upe]]s, gan [[ezers|ezeri]], gan dīķi. Tām patīk krūmiem un niedrēm aizauguši krasti. Meža pīles ir elastīgas biotopu izvēlē, teritorijās, kur tās agrāk nav bijušas sastopamas kā ziemotājas, arvien biežāk apmetas pilsētu neaizsalstošajās ūdenstilpēs. == Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] meža pīle ir parastākā pīļu suga, kā bieža ligzdotāja sastopama visā teritorijā,<ref name=mer/> samērā lielā skaitā arī pārziemo vietās, kur atrodami neaizsaluši ūdeņi. == Izskats == Meža pīles ķermenis ir 50—65 [[Centimetrs|cm]] garš, [[spārnu plētums]] 81—98 cm,<ref name=lat/> svars 0,9—1,2 [[Kilograms|kg]]. Ziemeļos dzīvojošās meža pīles augumā ir lielākas kā dienvidos dzīvojošās. Meža pīlei raksturīgs [[dzimumu dimorfisms]], un [[tēviņš|tēviņu]] var ļoti viegli atšķirt no [[mātīte]]s. Tēviņam [[galva]] un [[kakls]] ir vizuļojoši [[Zaļā krāsa|zaļi]] [[Melnā krāsa|melns]] ar metālisku spīdumu, ap kakla lejasdaļu tam ir [[Baltā krāsa|balts]] gredzens. Spārnu iekšējās lidspalvas toties ir vizuļojoši [[Zilā krāsa|zili]] melnas ar metālisku spīdumu. Tās var labi redzēt pie izplestiem spārniem. Pavēdere un spārnu apakšdaļa pīļtēviņam ir gandrīz balta, arī astes malējās lidspalvas ir baltas. Krūtis sarkanbrūnas, mugura un spārnu augšpuse tumši pelēkbrūna ar raibumiem. [[Knābis]] [[Dzeltenā krāsa|oranždzeltens]], reizēm pat [[Sarkanā krāsa|sarkans]] ar melnu galu. Kājas koši oranžas. [[vasara|Vasarā]] pēc pārošanās sezonas pīļtēviņa apspalvojums [[krāsa|krāsā]] kļūst līdzīgs mātītes apspalvojumam — brūni [[Pelēkā krāsa|pelēks]],<ref name=mez>[http://www.mezaavize.lv/index.php?page=article&id=123&article=1491&lang=lat Meža pīle]{{Novecojusi saite}}</ref> tomēr joprojām tam ir oranžs knābis un sarkanbrūns krūšu apspalvojums. Mātīte visu gadu ir brūni raiba, tās krāsai piemīt izcils [[kamuflāža]]s efekts, jo mātīte ir vienīgā, kas perē un rūpējas par pīlēniem. Knābis un [[kājas]] tai ir tumši brūnas. Abiem dzimumiem ir raksturīga šaura, baltu spalvu josla uz spārniem, ko vislabāk var novērot lidojumā. Tomēr vasarā baltā josla izzūd. Meža pīlēm kā jau ūdensputniem raksturīgi, ka pirkstus savieno peldplēve, šādas pēdas sauc par pleznām. == Uzvedība == [[Attēls:Flying mallard duck - female.jpg|thumb|220px|Aizvien biežāk Latvijas meža pīles paliek apdzīvoto vietu tuvumā neaizsalstošās ūdenstilpēs]] [[Attēls:Mallard eggs and nest.jpg|thumb|220px|Meža pīles ligzda]] Meža pīle var būt gan nometniece, gan daļēji migrējoša. Eiropas [[populācija]] ir daļēji migrējoša.<ref name=lat/> Pamatā ziemeļu reģionu meža pīles [[ziema]]s sezonā migrē uz dienvidiem. Daļa Eiropas meža pīļu sasniedz Āfriku.<ref name=lat/> Tā diezgan neveikli staigā, bet labi peld un nirst. Vasaras beigās pīles veido lielus barus, kas kopīgi barojas un meklē labākās barošanās vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://baltimorebirdclub.org/gnlist.html |title=Baltimore Bird Club. Group Name for Birds: A Partial List |access-date={{dat|2010|12|04||bez}} |archive-date={{dat|2011|09|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110906014629/http://baltimorebirdclub.org/gnlist.html }}</ref> == Barība == Meža pīle ir [[visēdājs|visēdāja]], tā barojas [[augi|augu]] jaunajām [[lapas|lapiņām]], pumpuriem, asniem, [[ūdensaugi|ūdensaugu]] jaunajiem dzinumiem, [[vaboles|vabolēm]], [[gliemeži]]em, [[tārpi]]em, [[varde|vardēm]], [[zivis|zivtiņām]] un citiem nelieliem [[dzīvnieki]]em.<ref name=mez/> == Ligzdošana == Meža pīles veido pāri līdz brīdim, kad mātīte sāk dēt olas. Tad tēviņš pamet mātīti un, ja satiek citu vientuļu mātīti, veido ar to jaunu pāri. Meža pīlēm Latvijā [[riests]] sākas [[aprīlis|aprīlī]], [[maijs|maijā]]. Ligzda tiek vīta uz zemes, ieslēpta zālēs un krūmos. Reizēm ligzda ir diezgan tālu no ūdenstilpes. Meža pīle labprāt izvēlas mākslīgās ligzdvietas.<ref>[http://www.zm.gov.lv/doc_upl/atskaite_ligzdvietas_meza_pilei.pdf Mākslīgās ligzdvietas meža pīlei]{{Novecojusi saite}}</ref> Dējumā ir 9—13 olas. Inkubācijas periods ilgst 26—28 dienas.<ref name=maj/> Pīlēni izšķiļas pūkaini un spējīgi uzreiz sekot mātei gan uz zemes, gan [[ūdens|ūdenī]]. Tie paši uzreiz spēj ķert kukaiņus, bet paliek cieši pie mātes tās aizsardzībā. Spalvas tiem izaug pēc 50—60 dienām. == Klasifikācija == Meža pīlei ir 7 pasugas. Latvijā ir sastopama nominālpasuga ''Anas platyrhynchos platyrhynchos''. Šī pasuga dzīvo visā [[palearktika|palearktiskajā]] zonā, izņemot [[Grenlande|Grenlandi]], kurā dzīvo Grenlandes meža pīle (''Anas platyrhynchos conboschas'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ibc.lynxeds.com/species/mallard-anas-platyrhynchos |title=IBC: Mallard (Anas platyrhynchos) |access-date={{dat|2010|12|04||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160331020659/http://ibc.lynxeds.com/species/mallard-anas-platyrhynchos }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons|Anas platyrhynchos|Meža pīle}} * [http://avibase.bsc-eoc.org/species.jsp?lang=EN&avibaseid=FE8FDEBA181A9499 Avibase: Mallard (Anas platyrhynchos) Linnaeus, 1758] * [http://www.latvijasdaba.lv/putni/anas-platyrhynchos-l/ Meža pīle (Anas platyrhynchos)] * [https://web.archive.org/web/20101028124652/http://www.allforhunt.com/lv/animal/anas-platyrhynchos Meža pīle] * [http://www.fws.gov/southeast/news/2002/mallards/ Florida mottled duck (Anas fulvigula fulvigula)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100906030415/http://www.fws.gov/southeast/news/2002/mallards/ |date={{dat|2010|09|06||bez}} }} * [http://www.rspb.org.uk/wildlife/birdguide/name/m/mallard/index.aspx 1758 Mallard in UK] * [https://web.archive.org/web/20101214033336/http://birdsinbackyards.net/species/Anas-platyrhynchos Birds in Backyards: Mallard] * [https://web.archive.org/web/20101031041820/http://birdguides.com/species/species.asp?sp=027083 Bird Guides: Mallard] * [http://www.putnubildes.lv/main.php?g2_itemId=1953 Pīļtēviņa foto riesta tērpā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304131616/http://www.putnubildes.lv/main.php?g2_itemId=1953 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} (putnubildes) * [http://sites.google.com/site/sanchox2010/family-profiles/meza-pile Albīna pīļtēviņa foto]{{Novecojusi saite}} (Dabas brīnumi fotogrāfijās) * [http://www.selgasfoto.lv/?level=album&id=252 Meža pīles foto galerija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150406030218/http://www.selgasfoto.lv/?level=album&id=252 |date={{dat|2015|04|06||bez}} }} (selgasfoto) [[Kategorija:Meža pīles]] [[Kategorija:Latvijas putni]] [[Kategorija:Eiropas putni]] [[Kategorija:Islandes fauna]] [[Kategorija:Āzijas putni]] [[Kategorija:Āfrikas putni]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas putni]] [[Kategorija:Grenlandes fauna]] [[Kategorija:Austrālijas putni]] 1stp4sa2z1e44gr343zwyrl8u9o0v09 0 135454 4500699 4415206 2026-07-30T23:48:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500699 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Smew.both.arp.600pix.jpg | att_nosaukums = Tēviņš augšpusē, mātīte apakšpusē | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Anseriformes | kārta_lv = Zosveidīgie | dzimta = Anatidae | dzimta_lv = Pīļu dzimta | apakšdzimta = Merginae | apakšdzimta_lv = Gauru apakšdzimta | ģints=Mergellus | ģints_lv=Mazās gauras | ģints_r=Mazā gaura | suga=Mergellus albellus | suga_lv=Mazā gaura | binomial = Mergellus albellus <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | kategorijas = nē }} '''Mazā gaura''' (''Mergellus albellus'') ir [[pīļu dzimta]]s (''Anatidae'') ūdensputnu suga, kas pieder [[gauru apakšdzimta]]i (''Merginae''). Mazā gaura ir vienīgā suga '''mazo gauru ģintī''' (''Mergellus''). Lai arī šo sugu sauc par gauru, un kādreiz tā tika sistematizēta [[gauras|gauru ģintī]] (''Mergus''), tā tomēr ir tuvāk radniecīga [[gaigalas|gaigalām]] (''Bucephala'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://elibrary.unm.edu/sora/Auk/v103n04/p0737-p0754.pdf |title=A phylogenetic analysis of recent anseriform genera using morphological characters. |access-date={{dat|2010|12|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100805062551/http://elibrary.unm.edu/sora/Auk/v103n04/p0737-p0754.pdf |archivedate={{dat|2010|08|05||bez}} }}</ref> Reizēm mazā gaura hibridizējas ar [[gaigala|gaigalu]] (''Bucephala clangula''). Mazā gaura ir ļoti sena ūdensputnu suga, tās senākās [[fosilija]]s ir atrastas [[Anglija|Anglijā]], un tās ir 2—1,5 miljonus gadu vecas no [[pleistocēns|pleistocēna]] sākuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nm.cz/download/JML-18-2002-CBE.pdf |title=Mlíkovský, Jirí (2002): Cenozoic Birds of the World, Part 1: Europe. Ninox Press, Prague. |access-date={{dat|2010|12|23||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/5wzfLX4u8?url=http://www.nm.cz/download/JML-18-2002-CBE.pdf |archivedate={{dat|2011|03|07||bez}} }}</ref> == Izplatība == Mazā gaura ligzdo [[Eiropa]]s un [[Āzija]]s ziemeļos. Ligzdošanai tai ir nepieciešami koki, tādēļ to nevar sastapt aiz [[mežs|mežu]] līnijas. Ziemas periodā tā migrē nedaudz uz dienvidiem un ziemo vēju pasargātajos [[Baltijas jūra]]s līčos, iekšzemes ezeros [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]].<ref name=La/> Tā ziemo arī [[Melnā jūra|Melnās jūras]] krastos un [[Vidusjūra]]s austrumdaļā, kā arī neliels daudzums ziemo [[Lielbritānija]]s piekrastēs. Dažas mazās gauras ir ieceļojušas [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. == Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] mazā gaura neligzdo, bet ir bieža caurceļotāja. Nelielā skaitā ziemo neaizsalušajos piejūras ezeros un Rīgas līča piekrastē. Reizēm mazo gauru var novērot arī vasarā zivju dīķos pie [[Lubānas ezers|Lubānas ezera]].<ref name=La>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_meralb.htm |title=Mazā gaura Mergellus albellus |access-date={{dat|2010|12|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120208224531/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_meralb.htm |archivedate={{dat|2012|02|08||bez}} }}</ref> == Izskats == [[Attēls:Smew (Mergellus albellus) (1).jpg|thumb|left|220px|Tēviņa apspalvojumu mēdz salīdzināt ar saplaisājušu ledu]] Mazā gaura ir maza auguma [[pīle]], un ārēji ir kaut kas pa vidu gaurām un gaigalām. Tās ķermenis ir apmēram 38—44 [[Centimetrs|cm]] garš, [[spārnu plētums]] 56—69 cm,<ref>[http://www.litenesputni.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=68&Itemid=49&lang=lv Putni Gulbenes novadā: Mazā gaura]{{Novecojusi saite}}</ref> tēviņa svars ir apmēram 540—940 [[grams|g]], mātītes 700—800 g.<ref name=waza>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.waza.org/en/zoo/visit-the-zoo/ducks-geese-pelikanes-and-relatives/mergellus-albellus |title=WAZA: Smew |access-date={{dat|2010|12|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110107083315/http://www.waza.org/en/zoo/visit-the-zoo/ducks-geese-pelikanes-and-relatives/mergellus-albellus |archivedate={{dat|2011|01|07||bez}} }}</ref> Tai ir izteikts [[dzimumdimorfisms]] apspalvojumā. Tēviņi [[riests|riesta]] tērpā ir melnbalti, bet mātītes [[Pelēkā krāsa|pelēkas]] ar brūnu [[galva]]s virsu, to pazodes un vaigi ir [[Baltā krāsa|balti]]. Lidojumā uz spārniem var redzēt košus, baltus laukumus. Tēviņu balto apspalvojumu, uz kura izceļas šaurās, melnās līnijas, mēdz salīdzināt ar ieplaisājušu ledu. Tā mugura un spārnu virspuse ir melna, bet tāpat kā mātītei uz spārniem ir balts laukums. Tēviņam uz galvas ir arī cekuls, kura nav mātītei. Uz acīm tam ir melnas brilles. Kad pārošanās beidzas, tēviņi kļūst līdzīgi mātītēm, arī jaunie putni izskatās līdzīgi mātītēm.<ref>[http://www.arthurgrosset.com/europebirds/smew.html Smew (Mergellus albellus)]</ref> Mazās gauras knābis ir pelēks, samērā šaurs, smails un ar līku knābja galu. Knābja malas ir robotas, kas ļauj labāk satvert [[zivis]]. == Uzvedība == [[Attēls:MergellusAlbellusTakeOffv2.jpg|thumb|right|220px|Mazā gaura ir kautrīgs putns, un iztraucēta uzreiz aizlido]] Tā mājo [[zivis|zivīm]] bagātos [[ezers|ezeros]] un lēnās [[upe|upēs]], uzturoties krastu tuvumā un slēpjoties zem nolīkušiem koku zariem. Mazās gauras ir ļoti draudzīgas un sociālas. Kad mazuļi ir izaudzināti tās veido barus, kas kopīgi barojas un migrē. Migrācijas laikā bars var būt ļoti liels, tajā var būt apmēram 10 000 putnu.<ref name=bird>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.birdlife.org/datazone/speciesfactsheet.php?id=497 |title=BirdLife: Smew Mergellus albellus |access-date={{dat|2010|12|23||bez}} |archive-date={{dat|2013|11|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131110002706/http://www.birdlife.org/datazone/speciesfactsheet.php?id=497 }}</ref> == Barība == Mazā gaura barojas dienas laikā, nirstot zem ūdens 1—4 metru dziļumā. Ligzdošanas sezonas laikā mazā gaura barojas ar dažādiem [[bezmugurkaulnieki]]em, [[vēžveidīgie|vēžveidīgajiem]], [[moluski]]em, [[varde|vardēm]], [[zivis|zivīm]] un [[ūdensaugi|ūdensaugu]] [[sēkla|sēklām]], [[sakne|saknēm]] un [[lapas|lapām]]. Ziemas laikā un pavasarī tās pamatā barojas tikai ar zivīm.<ref name=bird/> == Ligzdošana == Mazā gaura veido monogāmus, īslaicīgus pārus. Pēc sapārošanās tēviņi pulcējas lielos baros, un uzturas kopā, kamēr tiem nomainās apspalvojums. Šajā laikā putni nevar lidot.<ref name=bird/> Mazā gaura ligzdo [[maijs|maijā]]. Ligzda tiek būvēta augstu koku dobumā, izmantotas tiek arī vecās [[dzenis|dzeņu]] ligzdas. Mazā gaura labprāt ligzdo speciāli pagatavotos putnu būros.<ref name=bird/> Dējumā ir 6—9 [[ola]]s. Inkubācijas periods ilgst 28 dienas, un olas perē tikai mātīte.<ref name=waza/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Mergellus albellus|Mazā gaura}} * [https://web.archive.org/web/20100808074420/http://www.birdguides.com/species/species.asp?sp=027136 BirdGuides: Smew Mergellus albellus] * [http://www.latvijasdaba.lv/putni/mergus-albellus-l/ Mergus albellus (L.)] * [http://www.putnubildes.lv/main.php?g2_itemId=71 Mazās gauras foto galerija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304132342/http://www.putnubildes.lv/main.php?g2_itemId=71 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} (putnubildes.lv) * [https://web.archive.org/web/20150927195130/http://www.arkive.org/smew/mergellus-albellus/photos.html Mazās gauras foto] (ARKive) * [http://www.ainars.mck.lv/idutgallery/Maz%C4%81%20gaura--mergus_albellus_zm.jpg.html Mazās gauras foto] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160314091910/http://www.ainars.mck.lv/idutgallery/Maz%C4%81%20gaura--mergus_albellus_zm.jpg.html |date={{dat|2016|03|14||bez}} }} (Ainara putni) * [https://web.archive.org/web/20100521021803/http://www.ornitofaunistika.com/kur/liepaja.htm Kur novērot putnus Latvijā] * [http://www.biolib.cz/en/image/id29122/ Mazās gauras foto]{{Novecojusi saite}} (biolib.cz) [[Kategorija:Gauru apakšdzimta]] [[Kategorija:Latvijas putni]] [[Kategorija:Eiropas putni]] [[Kategorija:Āzijas putni]] t731ov4a3ybelh7t2x8mavmhqmttgla 0 136200 4500582 4490557 2026-07-30T17:42:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500582 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Lolita Čigāne | attēls = Flickr - Saeima - 24. maija Saeimas sēde (14).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Lolita Čigāne 2012. gadā | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāte | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāte | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāte | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1973|8|18}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ozolnieki|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = * [[Pilsoniskā savienība]] <small>(2010-2011)</small> * [[Vienotība]] <small>(2011—2017)</small> * [[Kustība Par!]] <small>(2017—2018)</small> * [[Vienotība]] <small>(2018—2023)</small> | dzīvesb = Nils Students | alma_mater = [[Latvijas Kultūras akadēmija]]<br>[[Centrāleiropas universitāte]]<br>[[Londonas Ekonomikas skola]] | profesija = | tautība = [[latvieši|latviete]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Lolita Čigāne''' (dzimusi {{dat|1973|08|18}} [[Ozolnieki|Ozolniekos]]<ref name="ps">{{Tīmekļa atsauce | title = Lolita Čigāne | publisher = Pilsoniskā savienība | accessdate = 2010.12.28 | url = http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?&s=1279526559&fu=i&id=1280158740 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20101109065832/http://pilsoniska-savieniba.lv/ | archivedate = {{dat|2010|11|09||bez}} }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce | title = Jubilāri | publisher = Vienotība | date = 2010. gada augustā | accessdate = 2010. gada 28. decembrī | url = http://www.vienotiba.lv/media/VIENOTIBA-4-RIGA.pdf | archive-date = 2010. gada 1. Decembris | archive-url = https://web.archive.org/web/20101201080007/http://vienotiba.lv/media/VIENOTIBA-4-RIGA.pdf }}</ref>) ir [[latvieši|latviešu]] sabiedriskā darbiniece, politiķe, pasniedzēja un konsultante starptautiskās organizācijās. Strādājusi žurnālistikā un bijusi sabiedriskās politikas analītiķe un starptautiska konsultante labas pārvaldības, pretkorupcijas un vēlēšanu jautājumos. Bijusi ievēlēta vairākos [[Saeima]]s sasaukumos. Kopš 2020. gada bijusi vairāku [[EDSO]] vēlēšanu misiju vadītāja. == Biogrāfija == === Izglītība === Lolita Čigāne mācījusies [[Ozolnieku pamatskola|Ozolnieku pamatskolā]] un [[Jelgavas 2. vidusskola|Jelgavas 2. vidusskolā]] no 1980. līdz 1990. gadam.<ref name="lc">{{Tīmekļa atsauce | title = Mans CV | publisher = Lolita Čigāne | accessdate = 2010.12.28 | url = http://www.lolitacigane.com/p/par-mani_30.html | archiveurl = https://web.archive.org/web/20101101054403/http://www.lolitacigane.com/p/par-mani_30.html | archivedate = {{dat|2010|11|01||bez}} }}</ref> 1996. gadā viņa absolvēja [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmiju]] ar bakalaura grādu mākslā (specializējoties starptautiskajos kultūras sakaros ar [[Zviedrija|Zviedriju]]). Šajā laikā viņa [[Studentu apmaiņas programma|studentu apmaiņas programmā]] studēja [[Vesterosas augstskola|Vesterosas augstskolā]] [[Zviedrija|Zviedrijā]].<ref name="vien">{{Tīmekļa atsauce | title = Lolita Čigāne | publisher = Vienotība | accessdate = 2010.12.29 | url = http://www.vienotiba.lv/lolita_cigane | archiveurl = https://web.archive.org/web/20101104125900/http://www.vienotiba.lv/lolita_cigane | archivedate = {{dat|2010|11|04||bez}} }}</ref> 2000. gadā, absolvējot [[Centrāleiropas universitāte|Centrāleiropas universitāti]] [[Ungārija|Ungārijā]], L. Čigāne ieguva maģistra grādu mākslā (specializējoties starptautiskajās attiecībās un Eiropas studijās), 2001. gadā absolvēja [[Londonas Ekonomikas skola|Londonas Ekonomikas skolu]] ar zinātņu maģistra grādu starptautiskajā politiskajā ekonomikā.<ref name="vien" /><ref name="cvk">{{Tīmekļa atsauce | title = Lolita Čigāne | publisher = CVK | accessdate = 2010.12.28 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.cvkand10.kandid2?NR1=2&cbutton=54261930060 | archive-date = {{dat|2010|10|06||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20101006203942/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.cvkand10.kandid2?NR1=2&cbutton=54261930060 }}</ref> === Karjera === No 1993. līdz 1997. gadam L. Čigāne strādājusi par [[zviedru valoda]]s tulku un biroja vadītāju vairākos zviedru uzņēmumos un organizācijās. No 1997. līdz 1999. gadam strādāja [[Radio Brīvā Eiropa]] par korespondenti un starptautisko ziņu analītiķi redakcijās [[Rīga|Rīgā]] un [[Prāga|Prāgā]]. No 2001. līdz 2003. gadam L. Čigāne strādāja [[Fonds DOTS|Sorosa fonda-Latvija]] un [[Delna (organizācija)|Sabiedrības par atklātību "Delna"]] par priekšvēlēšanu kampaņu monitoringa projektu vadītāju. Kā nevalstisko organizāciju pārstāve piedaloties atbildīgās Saeimas komisijas darbā panāca likumu grozījumus, kas samazina naudas ietekmi politikā.<ref name="vien" /> No 2004. līdz 2007. gadam L. Čigāne strādāja sabiedriskās politikas centrā "[[Providus]]", kur vadīja sabiedriskās politikas projektus par partiju finansēšanu, priekšvēlēšanu kampaņu norisi un ES struktūrfondu sadales uzraudzību. No 2007. līdz 2010. gadam viņa strādāja par konsultanti vairākās starptautiskās organizācijās, tostarp Eiropas drošības un sadarbības organizācijā ([[EDSO]]), Starptautiskajā Vēlēšanu sistēmu fondā, Finanšu mehānisma birojā (FMO) u.c. Sākot ar 2005. gadu, piedalījās aptuveni 20 EDSO vēlēšanu novērošanas misijās kā misijas vadītāja vietniece, politikas un vēlēšanu analītiķe un kampaņu finansēšanas eksperte. No 2008. līdz 2010. gadam bija "Delnas" padomes priekšsēdētāja.<ref name="vien" /> Kopš 2018. gada L. Čigāne strādā kā pasniedzēja [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridiskajā augstskolā]] un [[Stokholmas Ekonomikas skola Rīgā|Stokholmas Ekonomikas skolā Rīgā]], kā arī sadarbojas ar vairākām starptautiskām organizācijām starptautiskā konsultanta amatā. === Politiskā darbība === [[Attēls:Lolita Čigāne matchbox, 2010-09-01.jpg|thumb|200px|left|Čigāne vēlēšanās izmantoja iespēju reklamēt savu kandidatūru individuāli]] 2010. gada {{dat||03|21||bez}} [[Sarmīte Ēlerte|Sarmītes Ēlertes]] vadībā tika dibināta "Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām" un L. Čigāne kļuva par tās biedri.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ēlerte nodibinājusi 'Meierovica biedrību par progresīvām pārmaiņām' (papildināta 20:30) | publisher = Delfi | date = 2010.03.21. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/elerte-nodibinajusi-meierovica-biedribu-par-progresivam-parmainam-papildinata-2030.d?id=30747999}}</ref> {{dat||03|30||bez}} šī iemesla dēļ viņa pameta amatu "Delnā".<ref>{{Ziņu atsauce | title = Lolita Čigāne varētu iet politikā; aiziet no Delnas | first = Barbara | last = Ālīte | publisher = Diena | date = 2010. gada 30. martā | accessdate = 2010. gada 30. decembrī | url = http://diena.lv/lat/politics/hot/lolita-cigane-varetu-kandidet-velesanas-aiziet-no-delnas }}{{Novecojusi saite}}</ref> {{dat||05|28||bez}} vairāki biedrības biedri, tostarp L. Čigāne, paziņoja par kandidēšanu tā gada oktobrī paredzētajās [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] politisko partiju apvienības "[[Vienotība]]" sarakstā un {{dat||06|02}} pievienojās apvienību veidojošajai politiskajai partijai "[[Pilsoniskā savienība]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 'Lietussargu grupa' stāsies PS; arī Ēlerte | publisher = Delfi | date = 2010.06.02. | accessdate = 2010.10.21 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/lietussargu-grupa-stasies-ps-ari-elerte.d?id=32267321}}</ref> {{dat||09|16||bez}} L. Čigānei, aģitējot [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgū]], apsardze par to aizrādīja. Viņa notikušo saistīja ar Centrāltirgus vadītāja [[Dainis Liepiņš (uzņēmējs)|Daiņa Liepiņa]] kandidēšanu vēlēšanās no apvienības "[[Par Labu Latviju]]" saraksta. Tajā pašā dienā līdzīgā incidentā bija iesaistīta cita "Vienotības" deputāta kandidāte [[Rasma Kārkliņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vienotības kandidāti Kārkliņu aizved no Stacijas laukuma; Čigānei konflikts Centrāltirgū | publisher = Diena | date = 2010.09.16. | accessdate = 2010.11.19 | url = http://diena.lv/lat/politics/riga/vienotibas-deputata-kandidati-origo-apsardze-no-stacijas-laukuma-nogada-policija#comments | archive-date = {{dat|2010|09|19||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20100919135438/http://diena.lv/lat/politics/riga/vienotibas-deputata-kandidati-origo-apsardze-no-stacijas-laukuma-nogada-policija#comments }}</ref> Vēlēšanās Čigāne kandidēja ar 8. numuru Rīgas sarakstā un tika ievēlēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Zināmi deputāti no visiem reģioniem | publisher = TvNET | date = 2010.10.04. | accessdate = 2010.10.21 | url = http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/348657-zinami_deputati_no_visiem_regioniem | archive-date = {{dat|2016|03|06||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20160306052752/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/348657-zinami_deputati_no_visiem_regioniem }}</ref> {{dat||10|28||bez}}, nepilnu nedēļu pirms [[10. Saeima]]s pirmās sēdes, portāls "[[Kas jauns?]]" publicēja informāciju, ka L. Čigāne 2007. gadā, kopā ar vīru atgriežoties no [[Turcija]]s, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] tika aizturēta par kontrabandu. Viņa mēģināja ievest 54 lakatus, 7 somas, 95 somu aksesuārus, 3 pildspalvas, 15 bižutērijas priekšmetus, 100 papīra maisiņus, 2 guaša krāsas, 1 etiķeti un 20 dāvanu maisiņus, kuru kopējā vērtība sastādīja 498,50 [[eiro]]. Likumdošana paredzēja, ka šādos gadījumos ievesto preču vērtība nedrīkst pārsniegt 350 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Lolita Čigāne pieķerta, pārvadājot kontrabandu | publisher = Kas jauns? | date = 2010.10.28. | accessdate = 2010.12.30 | url = http://www.kasjauns.lv/lv/news/lolita-cigane-piekerta-parvadajot-kontrabandu&news_id=32002 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304194132/http://www.kasjauns.lv/lv/news/lolita-cigane-piekerta-parvadajot-kontrabandu%26news_id%3D32002 | archivedate = {{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> 2011. gadā septembrī notikušajās [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] L. Čigāne ''[[Vienotība]]s'' sarakstā Rīgas vēlēšanu apgabalā ierindojās 7. vietā, taču ievēlēti tika tikai 6 kandidāti. Viņa ieņēma vietu [[11. Saeima|11. Saeimā]] uz laiku, kamēr viņas partijas biedrs [[Andris Vilks (ekonomists)|Andris Vilks]] pildīja finanšu ministra pienākumus. 2013. gada rudenī kļuva par [[Latvijas Finanšu ministrija|Finanšu ministrija]]s [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāri]]. Viena no viņas iniciatīvām bija būtiska publisko iepirkumu pretendentu nodokļu nomaksas uzlabošana. Būtiskākās L. Čigānes iniciatīvas 11. Saeimā bijušas saistītas ar politiskās kultūras uzlabošanu, samazinot naudas ietekmi politikā, un pašvaldību darba uzlabošanu. 2012. gada 29. novembrī Saeima pieņēma Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu un grozījumus Politisko partiju finansēšanas likumā, kas paredz, ka politiskās reklāmas televīzijā netiek rādītas 30 dienas pirms vēlēšanām, nacionālo pasūtījumu priekšvēlēšanu debatēm, atvieglotus noteikumus kandidātu tiešai saziņai ar vēlētājiem, administratīvo resursu izmantošanas aizliegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lolitacigane.lv/2012/11/kandidats-ar-vardu-seju-un-balsi.html|title=Kandidāts ar vārdu, seju un balsi|first=Autors: Lolita|last=Čigāne}}</ref> 2013. gada 31. janvārī Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par pašvaldībām", kas nosaka, ka pašvaldības deputāts nevar vienlaikus strādāt domes administrācijā, tādējādi nošķirot lēmējvaru un izpildvaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lolitacigane.lv/2013/01/merkis-ricibspejigas-pasvaldibas.html|title=Mērķis: rīcībspējīgas pašvaldības|first=Autors: Lolita|last=Čigāne}}</ref> 2014. gadā Ministru kabinets Saeimā iesniedza grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredzēja atlikt dabasgāzes tirgus atvēršanu uz nenoteiktu laiku. L. Čigāne kopā ar [[Atis Lejiņš|Ati Lejiņu]], [[Arvils Ašeradens|Arvilu Ašeradenu]] un [[Einārs Cilinskis|Eināru Cilinski]] panāca, ka gāzes tirgus atvēršanai tiek noteikts gala termiņš — 2017. gada 1. aprīlis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2014/02/13/komisija-atbalsta-gazes-tirgus-atversanu-velakais-2017-gada/|title=Gāzes tirgu atvērs vēlākais 2017. gadā (papild.) • IR.lv|date=2014. gada 13. febr.|website=IR.lv}}</ref> [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] 2014. gada rudenī ievēlēta [[12. Saeima|Saeimā]]. L. Čigāne bija trešā visvairāk svītrotā deputāta kandidāte 12. Saeimas vēlēšanās,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.lv/Diena/2014/10/16/kandidatu-svitrosanas-posts|title=News.lv: Kandidātu svītrošanas posts 16.10.2014 Diena|date=2021. gada 16. maijs|website=LLB}}</ref> taču saņēma arī sesto lielāko plusu skaitu starp kandidātiem savā sarakstā un tika ievēlēta.<ref>Partijas Vienotība rezultāti 12. Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā, [http://sv2014.cvk.lv/Part-5-Strukt-2.html CVK.lv]. Atjaunināts 16.12.2014.</ref> 10. novembrī viņa kļuva par Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju. [[Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības padomē]] (2015. gada janvāris-jūnijs) laikā L. Čigāne aktīvi piedalījusies prezidentūras parlamentārās dimensijas norisēs. 12. Saeimā L. Čigāne strādāja arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, Korupcijas novēršanas apakškomisijā un Pašvaldību sistēmas pilveidošanas apakškomisijā. 2017. gada jūlijā izstājusies no partijas "Vienotība".<ref>{{Ziņu atsauce|title=Dālderis, Viņķele, Čigāne, Judins un Loskutovs izstājas no «Vienotības»|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/dalderis-vinkele-cigane-judins-un-loskutovs-izstajas-no-vienotibas.a243618/|accessdate={{dat|2017|7|17||bez}}|work=[[lsm.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170717195239/http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/dalderis-vinkele-cigane-judins-un-loskutovs-izstajas-no-vienotibas.a243618/|archivedate={{dat|2017|07|17||bez}}}}</ref> Kopā ar bijušajiem "Vienotības" biedriem [[Ilze Viņķele|Ilzi Viņķeli]], [[Andrejs Judins|Andreju Judinu]], [[Aleksejs Loskutovs|Alekseju Loskutovu]] un [[Ints Dālderis|Intu Dālderi]] 2017. gada 26. augustā dibinājusi partiju "[[Kustība Par!]]". 2018. gada martā izstājās no "Kustības Par!", turpinot darboties "Vienotības" Saeimas frakcijā un atgriezusies arī partijā. [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] L. Čigāne nekandidēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2018/07/25/tiksimies-arpus-nakamas-saeimas/|title=Tiksimies ārpus nākamās Saeimas! • IR.lv|website=IR.lv|access-date=2022-11-22|date=2018-07-25|language=lv}}</ref> Lolita Čigāne ir aktīva politisko un likumdošanas procesu komentētāja un bieži parādās nacionālajos un reģionālajos medijos. Viņa arī aktīvi lieto lielākos [[sociālie tīkli|sociālos tīklus]] un raksta savu [[blogs|blogu]].<ref>[http://www.lolitacigane.lv Lolitas Čigānes blogs]</ref> Kopš 2020. gada veikusi [[EDSO]] Vēlēšanu novērošanas misiju vadītājas pienākumus Horvātijā (2020), Mongolijā (2021) un Vācijā (2021). 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] L. Čigāne kandidēja no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" saraksta, taču netika ievēlēta. 2023. gada pavasarī L. Čigāne vēlreiz izstājās no partijas "Vienotība". == Privātā dzīve == L. Čigāne ir precējusies ar uzņēmēju Nilu Studentu,<ref name="cvk" /><ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Nils Students par „Latvieša stāju svešumā“ | publisher = Latvietis | date = 2010.09.30. | accessdate = 2010.12.28 | url = http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=666 | archive-date = {{dat|2013|05|04||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20130504062645/http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=666 }}</ref> ģimenē ir divi dēli.<ref name="lc" /> Brīvajā laikā nodarbojas ar [[dārzs|dārza]] darbiem, [[divritenis|riteņbraukšanu]], [[joga|jogu]], [[kalnu slēpošana|slēpošanu]], kā arī [[daiļliteratūra]]s lasīšanu.<ref name="ps" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Lolita Čigāne}} * [http://www.lolitacigane.lv/ L. Čigānes blogs] * {{twitter|lolita_cigane}} {{Navboxes | title = Latvijas Republikas Saeima | list = {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} }} {{DEFAULTSORT:Čigāne, Lolita}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jelgavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Pilsoniskās savienības politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]] kvch2b96ilj2me8ur55slg6xitfglsw 0 138150 4500868 4019066 2026-07-31T11:32:02Z Teatrālis 82063 4500868 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Velga Krile | vārds_orig = | attēls = Krile.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1945 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 27 | dz_vieta = [[Valkas pagasts]] ''Strautiņi'' {{flag|Latvijas PSR}} | m_dat_alt = | m_gads = 1991 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 31 | m_vieta = [[Valkas pagasts]] ''Strautiņi'' {{flag|Latvija}} | dzīves_vieta = [[Rīga]] | pilsonība = | tautība = latviete | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = Dzejniece |rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} {{noformējums+}} '''Velga Krile''' (dzimusi {{dat|1945|9|27}}, mirusi {{dat|1991|7|31}}) bija latviešu dzejniece un dramaturģe. Dzimusi [[Valkas pagasts|Valkas pagasta]] "Strautiņos" skolotāja ģimenē. [[1964]]. gadā beigusi [[Valka]]s 1. vidusskolu. Mācījusies [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā, ko pabeidza [[1967]]. gadā. Strādājusi par kluba vadītāju Valkas rajona kolhozā "Ļeņina ceļš" (1967-1969), par korektori izdevniecībā "Liesma" (1970. un 1973-1976), par bibliotekāri Zinātniski tehniskajā bibliotēkā (1972-1973). No [[1977]]. gada algotu darbu nestrādāja slimības dēļ. Tajā pašā gadā uzņemta Rakstnieku Savienībā. Dzejniece mirusi savās lauku mājās 1991. gada 31. jūlijā. Nāves iemesls bija pašnāvība. == Dzeja == Velgas Kriles pirmā publikācija — dzejolis "Runča grēksūdze mazajai" publicēts [[Valkas rajons|Valkas rajona]] laikrakstā "Darba Karogs" 1959. gada 23. jūlijā. Viņas dzīves laikā iznāca septiņi krājumi. Velgas Kriles maksimālisms dzejā ir radniecisks [[Ojārs Vācietis|O. Vācieša]], A. Aizpurietes un [[Vizma Belševica|V. Belševicas]] dzejai. Pēdējais dzejnieces pašas sastādītais krājums ir "Sikspārnis. Rekviēms". Turpmākos krājumus un izlases sastādījusi dzejnieces māsa Antra Krile. === Dzejoļu krājumi === * "Dzeltenās palodzes". Rīga: Liesma, 1966. * "Bērzi". Rīga: Liesma, 1976. * "Gaismēna". Rīga: Liesma, 1979. * "Es diennaktī esmu". Rīga: Liesma, 1982. * "Nepiekrāp mani". Rīga: Liesma, 1985. * "Uz zāles fona". Rīga: Liesma, 1989. * "Uz tā tālā ceļa". Rīga: Liesma, 1991. * "Sikspārnis. Rekviēms" Rīga: Preses nams, 1994. * "Vanagi". Rīga: SolVita, 1995. * "Debesu akrobāts". Rīga: Garā pupa, 1995. * "Skrien sarkans jaguārs" [mīlas lirikas izlase]. Rīga: Neputns, 2005. * "Ugunspuķe, aizmirstība". Sast. Antra Krile. Rīga: Zvaigzne ABC, 2008. * "Kā mirdzošas būtnes". Sast. Antra Krile. Rīga: Mansards, 2012. == Lugas == Velgas Kriles sešpadsmit lugas palikušas lasītājiem maz zināmas. Viņa sarakstījusi lugas "Orfejs un Eiridike"(1968), "Dimanta dziesma" (1969), "Stepans Razins" (1969/70), "Vanems Imanta" (1972), "Ivans Bargais" (1973), "Vietlavs un Veseta" (1976), "Asaras"(farss)(1976), "Katastrofa" (1979), "Vai jūs baiļojaties, jūs, mazticīgie!" (1980), "N-tā pilsēta" (1983), "Nebukadnecars" (1983/84), "Kains" (1984), "Leģenda" (1984/85), "Tronis un mīlestība" (1985), "Svētlaimīgo sala" (1987), "Manā zemē ir tādi vārdi…" (1990). V. Kriles dramaturģija pārstāv neparastu žanru — traģēdija dzejā. [[Valkas pilsētas teātris]] ir iestudējis trīs dzejnieces lugas — "Vai jūs baiļojaties, jūs mazticīgie!", "Kains" un "Katastrofa". Izrādes guvušas skatītāju atzinību vairākos teātru festivālos. * "Svētlaimīgo sala" [lugu izlase]. Rīga: Pils, 1999 <small>["Ivans Bargais"; "Katastrofa"; "Vai jūs baiļojaties, jūs, mazticīgie!"; "Svētlaimīgo sala"; "Manā zemē ir tādi vārdi"]</small> == Ārējās saites == * Valkas novada bibliotēka — [http://vpb.valka.lv/?p=79 Izstāde "Mūsu dzejas Pelnrušķīte — Velga Krile"] * Valmieras integrētā bibliotēka — [http://www.biblioteka.valmiera.lv/lat/piedavajam/sikak/121 Dzīve un radošā darbība]{{Novecojusi saite}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Krile, Velga}} [[Kategorija:1945. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1991. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas dramaturgi]] [[Kategorija:Dramaturgi]] [[Kategorija:Pašnāvnieki]] [[Kategorija:Valkas novadā dzimušie]] efd5amuhrbx4vl6jn8oidc90lqjgt2u 4500880 4500868 2026-07-31T11:56:28Z Edgars2007 9590 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Teatrālis|Teatrālis]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Baisulis 3581422 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Velga Krile | vārds_orig = | attēls = Krile.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1945 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 27 | dz_vieta = [[Valkas pagasts]] ''Strautiņi'' {{flag|Latvijas PSR}} | m_dat_alt = | m_gads = 1991 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 31 | m_vieta = [[Valkas pagasts]] ''Strautiņi'' {{flag|Latvija}} | dzīves_vieta = [[Rīga]] | pilsonība = | tautība = latviete | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = Dzejniece |rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} {{noformējums+}} '''Velga Krile''' (dzimusi {{dat|1945|9|27}}, mirusi {{dat|1991|7|31}}) bija latviešu dzejniece un dramaturģe. Dzimusi [[Valkas pagasts|Valkas pagasta]] "Strautiņos" skolotāja ģimenē. [[1964]]. gadā beigusi [[Valka]]s 1. vidusskolu. Mācījusies [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā, ko pabeidza [[1967]]. gadā. Strādājusi par kluba vadītāju Valkas rajona kolhozā "Ļeņina ceļš" (1967-1969), par korektori izdevniecībā "Liesma" (1970. un 1973-1976), par bibliotekāri Zinātniski tehniskajā bibliotēkā (1972-1973). No [[1977]]. gada algotu darbu nestrādāja slimības dēļ. Tajā pašā gadā uzņemta Rakstnieku Savienībā. Dzejniece mirusi savās lauku mājās 1991. gada 31. jūlijā. Nāves iemesls bija pašnāvība. == Dzeja == Velgas Kriles pirmā publikācija — dzejolis "Runča grēksūdze mazajai" publicēts [[Valkas rajons|Valkas rajona]] laikrakstā "Darba Karogs" 1959. gada 23. jūlijā. Viņas dzīves laikā iznāca septiņi krājumi. Velgas Kriles maksimālisms dzejā ir radniecisks [[Ojārs Vācietis|O. Vācieša]], A. Aizpurietes un [[Vizma Belševica|V. Belševicas]] dzejai. Pēdējais dzejnieces pašas sastādītais krājums ir "Sikspārnis. Rekviēms". Turpmākos krājumus un izlases sastādījusi dzejnieces māsa Antra Krile. === Dzejoļu krājumi === * "Dzeltenās palodzes". Rīga: Liesma, 1966. * "Bērzi". Rīga: Liesma, 1976. * "Gaismēna". Rīga: Liesma, 1979. * "Es diennaktī esmu". Rīga: Liesma, 1982. * "Nepiekrāp mani". Rīga: Liesma, 1985. * "Uz zāles fona". Rīga: Liesma, 1989. * "Uz tā tālā ceļa". Rīga: Liesma, 1991. * "Sikspārnis. Rekviēms" Rīga: Preses nams, 1994. * "Vanagi". Rīga: SolVita, 1995. * "Debesu akrobāts". Rīga: Garā pupa, 1995. * "Skrien sarkans jaguārs" [mīlas lirikas izlase]. Rīga: Neputns, 2005. * "Ugunspuķe, aizmirstība". Sast. Antra Krile. Rīga: Zvaigzne ABC, 2008. * "Kā mirdzošas būtnes". Sast. Antra Krile. Rīga: Mansards, 2012. == Lugas == Velgas Kriles sešpadsmit lugas palikušas lasītājiem maz zināmas. Viņa sarakstījusi lugas "Orfejs un Eiridike"(1968), "Dimanta dziesma" (1969), "Stepans Razins" (1969/70), "Vanems Imanta" (1972), "Ivans Bargais" (1973), "Vietlavs un Veseta" (1976), "Asaras"(farss)(1976), "Katastrofa" (1979), "Vai jūs baiļojaties, jūs, mazticīgie!" (1980), "N-tā pilsēta" (1983), "Nebukadnecars" (1983/84), "Kains" (1984), "Leģenda" (1984/85), "Tronis un mīlestība" (1985), "Svētlaimīgo sala" (1987), "Manā zemē ir tādi vārdi…" (1990). V. Kriles dramaturģija pārstāv neparastu žanru — traģēdija dzejā. [[Valkas pilsētas teātris]] ir iestudējis trīs dzejnieces lugas — "Vai jūs baiļojaties, jūs mazticīgie!", "Kains" un "Katastrofa". Izrādes guvušas skatītāju atzinību vairākos teātru festivālos. * "Svētlaimīgo sala" [lugu izlase]. Rīga: Pils, 1999 <small>["Ivans Bargais"; "Katastrofa"; "Vai jūs baiļojaties, jūs, mazticīgie!"; "Svētlaimīgo sala"; "Manā zemē ir tādi vārdi"]</small> == Ārējās saites == * Valkas novada bibliotēka — [http://vpb.valka.lv/?p=79 Izstāde "Mūsu dzejas Pelnrušķīte — Velga Krile"] * Valmieras integrētā bibliotēka — [http://www.biblioteka.valmiera.lv/lat/piedavajam/sikak/121 Dzīve un radošā darbība]{{Novecojusi saite}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Krile, Velga}} [[Kategorija:1945. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1991. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas dramaturgi]] [[Kategorija:Pašnāvnieki]] [[Kategorija:Valkas novadā dzimušie]] jmaus9ukk5im5et9a46xwdj1nu02mop 0 142476 4500784 3881743 2026-07-31T07:18:16Z 2026 Nigerian presidential election 148536 4500784 wikitext text/x-wiki Šis ir [[Nigērija]]s prezidentu saraksts kopš 1963. gada, kad tā ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. == President (1963) == {|class="wikitable" |- ! !Portrait ! Name ! <small>Took office</small> ! <small>Left office</small> ! Political party (at time of election) |- | | [[File:Nnamdi Azikiwe PC (cropped).jpg|100px]] | '''[[Nnamdi Azikiwe]]'''<br>{{small|(1904–1996)}} | 1 October 1963 | 16 January 1966<br>{{small|(''deposed.'')}} | [[National Council of Nigeria and the Cameroons]] |- | | |[[Nwafor Orizu]] (1914—1999) |1 November 1965 |16 January 1966 |Independent |- | | |[[Chukwuma Kaduna Nzeogwu]] (1933—1967) |16 January 1966 |16 January 1966 |Federal Military Government |- | | [[File:No image.svg|100px]] | '''[[Johnson Aguiyi-Ironsi|{{small|Major-General}} Johnson Aguiyi-Ironsi]]'''<br>{{small|(1924–1966)}} | 16 January 1966 | 29 July 1966<br>{{small|(''assassinated.'')}} | Federal Military Government |- | | |[[Babafemi Ogundipe]](1924—1971) |29 July 1966 |29 July 1966 |Federal Military Government |- | | |'''[[Joseph Edet Akinwale Wey]]''' (1918 –1991) |29 July 1966 |1 August 1966 |Federal Military Government |- | | [[File:Yakubu Gowon during the Friends of Global fund Africa meeting in Kigali.jpg|100px]] | '''[[Yakubu Gowon|{{small|General}} Yakubu Gowon]]'''<br>{{small|(1934–)}} | 1 August 1966 | 29 July 1975<br>{{small|(''deposed.'')}} | Federal Military Government |- | | [[File:No image.svg|100px]] | '''[[Murtala Mohammed|{{small|General}} Murtala Mohammed]]'''<br>{{small|(1938–1976)}} | 29 July 1975 | 13 February 1976<br>{{small|(''assassinated.'')}} | Federal Military Government |- | | [[File:Obasanjo 1978.gif|100px]] | '''[[Olusegun Obasanjo|{{small|Major-General}} Olusegun Obasanjo]]'''<br>{{small|(1937–)}} | 13 February 1976 | 1 October 1979<br>{{small|(''resigned.'')}} | Federal Military Government |- | | [[File:President Sharari cropped.jpg|100px]] | '''[[Shehu Shagari]]'''<br>{{small|(1925–2018)}} | 1 October 1979 | 31 December 1983<br>{{small|(''deposed.'')}} | [[National Party of Nigeria]] |- | | |[[Alex Ekwueme]] |31 December 1983 |31 December 1983 |[[National Party of Nigeria]] |- | | [[File:Muhammadu Buhari 2015-07-21.jpg|100px]] | '''[[Muhammadu Buhari|{{small|Major-General}} Muhammadu Buhari]]'''<br>{{small|(1942–2025)}} | 31 December 1983 | 27 August 1985<br>{{small|(''deposed.'')}} | [[Supreme Military Council of Nigeria (1983–1985)|Supreme Military Council]] |- | | [[File:Ibrahim Babangida (cropped).jpg|100px]] | '''[[Ibrahim Babangida|{{small|General}} Ibrahim Babangida]]'''<br>{{small|(1941–)}} | 27 August 1985 | 26 August 1993<br>{{small|(''resigned.'')}} | [[Armed Forces Ruling Council (Nigeria)|Armed Forces Ruling Council]] |- | | | '''''[[Moshood Abiola|M. K. O. Abiola]]'''<br>{{small|(1937–1998)}}'' | colspan="2" | ''Never took office'' | [[Social Democratic Party (Nigeria)]] |- | | [[File:Ambassador Bob Dewar with Ernest Shonekan (3509232597) (cropped).jpg|100px]] | '''[[Ernest Shonekan]]'''<br>{{small|(1936–2022)}} | 26 August 1993 | 17 November 1993<br>{{small|(''deposed'')}} |[[Independent (politician)|Independent]] |- | | [[File:No image.svg|100px]] | '''[[Sani Abacha|{{small|General}}<br> Sani Abacha]]'''<br>{{small|(1943–1998)}} | 17 November 1993 | 8 June 1998<br>{{small|(''died in office'')}} | Provisional Ruling Council |- | | [[File:Abdulsalami Abubakar detail DF-SC-02-04323.jpg|100px]] | '''[[Abdulsalami Abubakar|{{small|General}}<br> Abdulsalami Abubakar]]'''<br>{{small|(1942–)}} | 8 June 1998 | 29 May 1999<br>{{small|(''resigned'')}} | Provisional Ruling Council |- | | [[File:Olusegun Obasanjo 2001-05-10 (002).jpg|100px]] | '''[[Olusegun Obasanjo]]'''<br>{{small|(1937–)}} | 29 May 1999 | 29 May 2007 | rowspan="3" | [[People's Democratic Party (Nigeria)]] |- | | [[File:Umaru Yar'Adua 2007-06-07.jpg|100px]] | '''[[Umaru Musa Yar'Adua]]'''<br>{{small|(1951–2010)}} | 29 May 2007 | 5 May 2010{{refn|[[Goodluck Jonathan]] was Acting President from 9 February to 5 May 2010}}<br>{{small|(''died in office'')}} |- | |[[File:Goodluck Jonathan 2014-08-05.jpg|100px]] |'''[[Goodluck Jonathan]]''' {{small|(1957–)}} |9 February 2010 |29 May 2015 |- | |[[File:Muhammadu Buhari, President of the Federal Republic of Nigeria (cropped).jpg|100px]] |[[Muhammadu Buhari]] {{small|(1942–2025)}} |[[Inauguration of Muhammadu Buhari|29 May 2015]] |6 June 2016 | rowspan="3" |[[All Progressives Congress]] |- | |[[File:Yemi Osinbajo 2017-05-27 (cropped).jpg|100px]] |[[Yemi Osinbajo]] {{Small|(8 March 1957)}} |6 June 2016 |19 June 2016 |- | |[[File:Muhammadu Buhari, President of the Federal Republic of Nigeria (cropped).jpg|100px]] |'''[[Muhammadu Buhari]]'''<br>{{small|(1942–2025)}} | 19 June 2016 | 29 May 2023 |- | | |[[Bola Ahmed Tinubu]] |29 May 2023 |29 May 2024 |[[All Progressives Congress]] |- | | |[[Kashim Shettima]] |29 May 2024 |29 May 2024 |[[All Progressives Congress]] |- | | |[[Bola Ahmed Tinubu]] |29 May 2024 |— |[[All Progressives Congress]] |- |} [[Kategorija:Valsts prezidenti]] lg9kmk3a9ie639wustqlm4fxxit6u2u 4500792 4500784 2026-07-31T07:43:42Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/2026 Nigerian presidential election|2026 Nigerian presidential election]] ([[User talk:2026 Nigerian presidential election|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4500784 Here is Wikipedia in Latvian, sorry. 4500792 wikitext text/x-wiki Šis ir [[Nigērija]]s prezidentu saraksts kopš 1963. gada, kad tā ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. == Nigērijas Republika (Pirmā) ([[1963]] — [[1966]]) == {|class="wikitable" |- ! Vārds, Uzvārds ! Pilnvaru termiņš ! Piezīmes |- | [[Namdi Azikivs]] | [[1963]]. gads [[1. oktobris]] — [[1966]]. gads [[16. janvāris]] | 1. [[Nigērijas prezidents]] |- |} == Nigērijas Militārais režīms (1966 — 1979) == {|class="wikitable" |- ! Vārds, Uzvārds ! Pilnvaru termiņš ! Piezīmes |- | [[Džonsons Aguiji — Ironsi]] | [[1966]]. gada [[16. janvāris]] — [[29. jūlijs]] | 2. Nigērijas prezidents |- | [[Jakubu Govons]] | [[1966]]. gada [[1. augusts]] — [[1975]]. gada [[29. jūlijs]] | 3. Nigērijas prezidents |- | [[Murtala Muhameds]] | [[1975]]. gada [[29. jūlijs]] — [[1976]]. gada [[13. februāris]] | 4. Nigērijas prezidents |- | [[Oluseguns Obasandžo]] | [[1976]]. gada [[13. februāris]] — [[1979]]. gada [[1. oktobris]] | 5. Nigērijas prezidents |- |} == Nigērijas Republika (Otrā) (1979 — 1983) == {|class="wikitable" |- ! Vārds, Uzvārds ! Pilnvaru termiņš ! Piezīmes |- | [[Šehu Šagari]] | [[1979]]. gada [[1. oktobris]] — [[1983]]. gada [[31. decembris]] | 6. Nigērijas prezidents |} == Nigērijas Militārais režīms (Otrais) (1983 — 1993) == {|class="wikitable" |- ! Vārds, Uzvārds ! Pilnvaru termiņš ! Piezīmes |- | [[Muhammadu Buhari]] | [[1983]]. gada [[31. decembris]] — [[1985]]. gada [[27. augusts]] | 7. Nigērijas prezidents |- | [[Ibrahims Babangida]] | [[1985]]. gads [[27. augusts]] — [[1993]]. gads [[26. augusts]] | 8. Nigērijas prezidents |} == Nigērijas Republika (Trešā) (1993) == {|class="wikitable" |- ! Vārds, Uzvārds ! Pilnvaru termiņš ! Piezīmes |- | [[Ernests Šonekans]] | [[1993]]. gads [[26. augusts]] — [[17. novembris]] | 9. Nigērijas prezidents |} == Nigērijas Militārais režīms (Trešais) (1993 — 1999) == {|class="wikitable" |- ! Vārds, Uzvārds ! Pilnvaru termiņš ! Piezīmes |- | [[Sani Abača]] | [[1993]]. gads [[17. novembris]] — [[1998]]. gads [[8. jūnijs]] | 10. Nigērijas prezidents |- | [[Abdulsalami Abubakars]] | [[1998]]. gads [[8. jūnijs]] — [[1999]]. gads [[29. maijs]] | 11. Nigērijas prezidents |- |} == Nigērijas Republika (Ceturtā) ([[1999]] —) == {|class="wikitable" |- ! Vārds, Uzvārds ! Pilnvaru termiņš ! Piezīmes |- | [[Oluseguns Obasandžo]] | [[1999]]. gada [[29. maijs]] — [[2007]]. gada [[29. maijs]] | 12. Nigērijas prezidents |- | [[Umaru Musa Jardua]] | [[2007]]. gada [[29. maijs]] — [[2010]]. gada [[5. maijs]] | 13. Nigērijas prezidents |- | [[Gudlaks Džonatans]] | [[2010]]. gada [[6. maijs]] — [[2015]]. gada [[29. maijs]] | 14. Nigērijas prezidents |- | [[Muhammadu Buhari]] | [[2015]]. gada [[29. maijs]] — [[2023]]. gada [[29. maijs]] | 15. Nigērijas prezidents |- | [[Bola Tinubu]] | [[2023]]. gada [[29. maijs]] — ''pašlaik'' | 16. Nigērijas prezidents |} [[Kategorija:Valsts prezidenti]] gc7q93l3g3c9s18f6kpszq952g4b5qm 0 145322 4500709 4136006 2026-07-31T01:49:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500709 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Schwarzspecht.jpg | att_nosaukums = Tēviņš | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Piciformes | kārta_lv = Dzilnveidīgie | dzimta = Picidae | dzimta_lv = Dzilnu dzimta | apakšdzimta = Picinae |apakšdzimta_lv = Dzilnu apakšdzimta | ģints_lv = Melnās dzilnas | ģints = Dryocopus | suga = Dryocopus martius | suga_lv = Melnā dzilna | izplatība = [[Attēls:Dryocopus martius distr.PNG|center|240px]] | kategorijas = nē | binomial = Dryocopus martius <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> }} '''Melnā dzilna''' (''Dryocopus martius'') ir liela auguma [[dzilnu dzimta]]s (''Picidae'') [[putns|putnu]] suga, kurai ir 2 pasugas.<ref name=world>[http://www.worldbirdnames.org/bow/woodpeckers/ World Bird List: Woodpeckers, 2020]</ref> Tā sastopama [[Eirāzija]]s mežos, [[Latvija|Latviju]] ieskaitot. Melnā dzilna ir vienīgā [[melno dzilnu ģints]] (''Dryocopus'') suga, kas sastopama šajā reģionā. Tā ir nometniece un ziemo ligzdošanas areālā.<ref name=orn>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_drymar.htm |title=Ornitofaunistika: Melnā dzilna Dryocopus martius |access-date={{dat|2014|02|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130424021203/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_drymar.htm |archivedate={{dat|2013|04|24||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021203/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_drymar.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }}</ref> Melnās dzilnas [[Eiropa]]s populāciju var uzskatīt par stabilu. Pierādīta skaita samazināšanās 1990. gados bijusi tikai [[Nīderlande|Nīderlandē]], savukārt vairākās citās Eiropas valstīs ligzdojošo melno dzilnu skaits ir pieaudzis.<ref name=lob/> Melnā dzilna ir izraudzīta par 2007. gada [[Gada putns Latvijā|Gada putnu Latvijā]].<ref name=lob>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lob.lv/lv/g_putns/melna_dzilna.php |title=LOB: Melnā dzilna – 2007. gada putns |access-date={{dat|2014|02|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305001027/http://www.lob.lv/lv/g_putns/melna_dzilna.php |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305001027/http://www.lob.lv/lv/g_putns/melna_dzilna.php |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> ==Izplatība== [[Attēls:Dryocopus Martius Haukipudas 20120429.JPG|thumb|left|220px|Melnās dzilnas izkaltajos dobumos ligzdo vairākas retas un apdraudētas sugas]] [[Attēls:Dryocopus martius Helsinki LQ.jpg|thumb|left|220px|Melnā dzilna ligzdošanai dobumu bieži kaļ vecā apsē]] Melnā dzilna mājo gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]], izņemot [[Islande|Islandi]], [[Īrija|Īriju]], [[Lielbritānija|Lielbritāniju]] un galējos ziemeļus, bet [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] tā sastopama tikai fragmentāri. Nelielas, izolētas populācijas mājo arī [[Turcija|Turcijā]] un [[Aizkaukāzs|Aizkaukāzā]] līdz [[Irāna]]s ziemeļiem. Vienlaidus izplatības areāls melnai dzilnai no Eiropas turpinās [[Krievija|Krievijā]], austrumu virzienā pāri [[Sibīrija]]s centrālajai un dienvidu daļai līdz [[Tālie Austrumi|Tālajiem Austrumiem]], ietverot arī [[Kamčatka|Kamčatku]], [[Sahalīna|Sahalīnu]] un [[Japāna]]s ziemeļus. [[Āzija]]s austrumos areāls paplašinās virzienā uz dienvidiem, iesniedzoties [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkorejā]] un [[Ķīna]]s ziemeļaustrumos. Nošķirta populācija, kas izdalīta kā atsevišķa pasuga — ''D.m.khamensis'', mājo arī Ķīnas dienvidrietumos.<ref name=orn/> ==Latvijā== [[Latvija|Latvijā]] melnā dzilna ir samērā parasta ligzdotāja un nometniece. No divām pasugām Latvijā sastopama nominālpasuga — ''Dryocopus martius martius''. Reizēm rudeņos Latvijā var novērot nelielas šīs sugas invāzijas.<ref name=orn/> Melnajai dzilnai ir liela ekoloģiskā nozīme — tās kaltajos dobumos ligzdo vairākas retas un apdraudētas putnu sugas. [[Meža balodis]] un [[bikšainais apogs]] ligzdo galvenokārt melnās dzilnas kaltajos dobumos, tos izmanto arī [[lielā gaura]], [[gaigala]] un [[zaļā vārna]]. Izņemot gaigalu, visas pārējās sugas ir iekļautas [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]], kurām dobumaino koku trūkums ir nozīmīgs skaitu limitējošais faktors.<ref name=lob/> Latvijā melnā dzilna mājo dažādu tipu, galvenokārt jauktos un [[skujkoki|skujkoku]] [[mežs|mežos]]. Ligzdošanai tā izvēlas skrajākas vietas pie izcirtumiem, laucēm un stigu malām. Dobumus melnā dzilna visbiežāk kaļ resnās [[apses|apsēs]] vai [[Parastā priede|priedēs]], kas atrodas klajumiņa malā. Labprāt ligzdo arī izcirtumu ekoloģiskajos [[koks|kokos]]. Latvijā ligzdo 6000—8000 pāru melno dzilnu. Par skaita svārstībām pēdējos gados datu nav, visticamāk, ka Latvijā nozīmīgas skaita svārstības nav bijušas.<ref name=lob/> Tomēr samazinoties veco mežu īpatsvaram, iespējama melnās dzilnas skaita lejupslīde, līdz ar to arī citu dzilnas dobumos ligzdojošo putnu sugu skaita izmaiņas. Latvijā vairāk nekā 80% melno dzilnu ligzdo kokos ar diametru virs 40 cm, bet mazākais reģistrētais koka diametrs ir bijis 35 cm. Mežaudzei, kur valdošā koku suga ir priede, ciršanas vecums ir 101 gads, bet priedei vidējais diametrs šādā vecumā ir 34,6 cm. Tātad normāli apsaimniekota mežaudze tiek nocirsta pirms vēl koki ir sasnieguši melnās dzilnas dobumiem piemērotu resnumu.<ref name=lob/> ==Izskats un īpašības== [[Attēls:Specht 01.jpg|thumb|180px|Tēviņam ir sarkana visa galvas virsa]] Melnā dzilna ir lielākā [[Palearktika]]s dzilnu dzimtas suga. Tā augumā ir tikai mazliet mazāka par [[Krauķis|krauķi]]. Tās ķermeņa garums ir 45—57 [[centimetrs|cm]], [[spārnu plētums]] 67—84 cm,<ref name=orn/><ref name=ark>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/black-woodpecker/dryocopus-martius/ |title=Black woodpecker (Dryocopus martius) |access-date={{dat|2014|02|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140204013647/http://www.arkive.org/black-woodpecker/dryocopus-martius/ |archivedate={{dat|2014|02|04||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140204013647/http://www.arkive.org/black-woodpecker/dryocopus-martius/ |date={{dat|2014|02|04||bez}} }}</ref><ref name=avi>[http://www.avibirds.com/euhtml/Black_Woodpecker.html Avibirds: Black Woodpecker]{{Novecojusi saite}}</ref> svars 250—450 g<ref name="Ryabitsev">Рябицев В. К. ''Птицы Урала, Приуралья и Западной Сибири: Справочник-определитель.'' — Екатеринбург: Изд-во Уральского университета, 2001. — С. 339-340.</ref>. Melnajai dzilnai ir garš, zilgan pelēks [[knābis]], apmēram 5—6,7 cm garš,<ref>Woodpeckers: An Identification Guide to the Woodpeckers of the World by Hans Winkler, David A. Christie & David Nurney. Houghton Mifflin (1995), {{ISBN|978-0395720431}}</ref> turklāt tas aug visu mūžu.<ref name=vid>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=98&what=32 |title=Melns dzenis ar sarkanu pauri |access-date={{dat|2014|02|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305043557/http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=98&what=32 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305043557/http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=98&what=32 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Lai aizsniegtu kokā kukaiņus, tā spēj izbāzt [[mēle|mēli]] papildus vēl 5—5,5 cm garumā. Mēli sedz lipīgas siekalas, kas barojoties palīdz uzķert kukaiņus, turklāt mēles galā ir 4—5 pāri uz atpakaļu vērstu bārkstu.<ref name=avi/> Melnās dzilnas apspalvojums kā jau tās nosaukums norāda ir [[melns]], ar metālisku spīdumu, bet galvas virsa tai ir [[sarkans|sarkana]]. [[tēviņš|Tēviņiem]] sarkana ir visa galvas virsa, bet [[mātīte|mātītēm]] tikai pakausis un piere ir melna.<ref name=avi/> Jaunie putni ir līdzīgi pieaugušajiem, tikai to apspalvojumam iztrūkst metāliskais spīdums un sarkanā galvas virsa nav tik koša. Melnajai dzilnai ir gaiši [[dzeltens|dzeltenas]], gandrīz baltas [[acis]] ar tumšām zīlītēm. Kā visiem dzilnu dzimtas putniem melnajai dzilnai koku kalšanai ir īpaši piemērots [[kakls]] ar spēcīgiem [[muskuļi]]em, īsas, masīvas kājas ar asiem nagiem un aste ar stīvām spalvām, pret kurām putns atbalstās kalšanas laikā. ==Uzvedība== Tā kā melnā dzilna ir liela un spēcīga, tā spēj ar savu garo, aso knābi iekalties koka stumbrā īpaši dziļi. Tā kalšanai visbiežāk izvēlas slimus, trupējošus kokus, bet melnā dzilna iekaļas arī dzīvos kokos. Kad dzilna ir izkalusi ieeju koka stumbrā, tā pēc tam kaļas pa stumbru uz leju, izveidojot dobumu. Melnās dzilnas dobumos ligzdo daudzas citas putnu sugas un mazie kokos dzīvojošie [[zīdītāji]]. Lai sazinātos, melnā dzilna skaļi sit pa koka stumbru. Šī klaudzināšana ir viena no skaļākajām un ilgstošākajām visā dzilnu dzimtā.<ref name=avi/> ==Barība== [[Attēls:BlackWoods.jpg|thumb|left|240px|Paaugoties mazuļi cīnās par iespēju piekļūt pie ieejas, lai pirmie tiktu pabaroti]] Melnā dzilna pārtiek galvenokārt no [[koksnes skudras|koksnes skudru]] (''Camponotus'') un koksnē dzīvojošu [[vaboles|vaboļu]] [[kāpuri]]em, kūniņām un pieaugušajiem [[kukaiņi]]em. Ļoti nozīmīgas barošanās vietas šai sugai ir trūdošie celmi un nokaltušie koki.<ref name=lob/> Melnā dzilna spēj iekalties ļoti dziļi un aizsniegt tur dzīvojošos kukaiņus,<ref name=ark/> nereti iekaļoties 15—25 cm dziļumā.<ref name=vid/> Visbiežāk putna barības meklējumu caurumi ieraugāmi koku lejasdaļā, sakņu tuvumā.<ref name=vid/> ==Ligzdošana== Melnajai dzilnai sezonā ir viens perējums. Katram pārim ir ligzdošanas teritorija un vairāki dobumi. Kaļ parasti mātīte.<ref name=vid/> Ligzdošanas dobumu visbiežāk tā izkaļ [[apses|apsēs]] un [[priedes|priedēs]], bet tā kaļ arī [[dižskābarži|dižskābaržos]], [[egles|eglēs]], [[bērzi|bērzos]], [[vītoli|vītolos]] un [[alkšņi|alkšņos]], apmēram 4—25 metru augstumā no zemes.<ref name=avi/> Ieejas caurums ir apmēram 8 x 11 cm, dobuma dziļums 37—60 cm.<ref name=avi/> Atkarībā no koksnes cietības, dobums tiek kalts līdz 4 nedēļām.<ref name=ark/> Ligzda tiek izklāta ar koku skaidām. Ja pāris izmanto iepriekšējā gada dobumu, tas rūpīgi pirms olu dēšanas iztīrīts.<ref name=vid/> Dējumā ir 2—8 baltas [[ola]]s,<ref name=ark/> visbiežāk 6 olas. Perē abi vecāki un pāris ik pa laikam viens otru nomaina. Inkubācijas periods ilgst 12—14 dienas. Izšķīlušies putnēni ir nevarīgi un nepietiekami apspalvoti, tādēļ tēviņš tos naktīs silda.<ref name=vid/> Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Tie pamatā tiek baroti ar skudru bumbiņām — ar siekalām salipinātas kopā skudras un to kūniņas.<ref name=vid/> Paaugoties mazuļi cīnās par iespēju piekļūt pie dobuma ieejas, lai pirmie dabūtu vecāku atnesto barību. Sasniedzot 24—28 dienu vecumu, jaunie putni pamet ligzdu,<ref name=avi/> bet paliek kopā ar vecākiem vēl vienu nedēļu, vecākiem turpinot tos piebarot.<ref name=ark/><ref name=vid/> Jaunie putni pamet vecāku ligzdošanas teritoriju, meklējot savu teritoriju. Ja tie to nedara labprātīgi, vecāki tos padzen.<ref name=vid/> == Sistemātika == Melnajai dzilnai ir 2 pasugas:<ref name=world/> *''Dryocopus martius martius'' — sastopama no [[Eiropa]]s līdz [[Kamčatka]]i un [[Japāna]]i; *''Dryocopus martius khamensis'' — sastopama [[Tibet|Tibetā]] un [[Ķīna|Ķīnā]]. == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{commons|Dryocopus martius|Melnā dzilna}} *[http://dabasdati.lv/site/img/pub/1/2/13/1331848190.pdf Dzeņveidīgo putnu noteicējs] *[http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/#v158 Dzilnveidīgie] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121203095305/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/#v158 |date={{dat|2012|12|03||bez}} }} *[http://www.redzet.lv/?code=D-0348-08&view=Melnā+dzilna+(Dryocopus+martius) Melnā dzilna] *[http://www.luontoportti.com/suomi/en/linnut/black-woodpecker NatureGate: Black Woodpecker] *[https://web.archive.org/web/20160316020735/http://www.planetofbirds.com/piciformes-picidae-black-woodpecker-dryocopus-martius Planet of Birds: Black Woodpecker (Dryocopus marts)] *[https://web.archive.org/web/20140709195343/http://birdguides.com/species/species.asp?sp=099157 Bird Guides: Black Woodpecker (Dryocopus marts)] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Melnās dzilnas]] [[Kategorija:Latvijas putni]] [[Kategorija:Eiropas putni]] [[Kategorija:Āzijas putni]] fwqr2azs4tzuf6x84zk0e52oh5992az 0 146631 4500616 4500369 2026-07-30T19:15:50Z Baisulis 11523 /* Jūnijs */ : 4500616 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]]. * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena. * [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]]. == Paredzētie notikumi == === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijā]] notiks [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]]. * [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) * [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā) * [[19. maijs]]: ** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā) ** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā) * [[21. maijs]]: ** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) ** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[25. maijs]]: ** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā) ** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā) * [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā) * [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]] Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā) ** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada) ** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[15. jūnijs]]: ** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā) ** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā) * [[21. jūnijs]]: ** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) ** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā) <gallery> Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]] Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]] Aleksandr Samokutyayev 2011.jpg|[[Aleksandrs Samokutjajevs]] Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]] Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]] </gallery> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]]: ** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā) ** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[11. jūlijs]]: ** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā) ** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā) ** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā) * [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā) * [[23. jūlijs]] — [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā) <gallery> Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]] U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]] Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]] Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]] Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] 5uvug9ntrisp3e3zo6j3l68di7wbg9g 4500728 4500616 2026-07-31T04:25:35Z Biafra 13794 /* Jūnijs */ 4500728 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]]. * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena. * [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]]. == Paredzētie notikumi == === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijā]] notiks [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]]. * [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) * [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā) * [[19. maijs]]: ** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā) ** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā) * [[21. maijs]]: ** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) ** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[25. maijs]]: ** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā) ** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā) * [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā) * [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]] Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā) ** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada) ** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[15. jūnijs]]: ** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā) ** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā) * [[21. jūnijs]]: ** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) ** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā) <gallery> Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]] Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]] Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]] Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]] Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]] </gallery> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]]: ** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā) ** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[11. jūlijs]]: ** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā) ** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā) ** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā) * [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā) * [[23. jūlijs]] — [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā) <gallery> Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]] U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]] Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]] Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]] Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] 9xstwkknk5y79n9xp3xak34idq0a7t5 0 154043 4500498 2976873 2026-07-30T13:13:06Z Silraks 36716 4500498 wikitext text/x-wiki '''Igaunijas marka''' ({{val|et|Eesti mark}}) bija Igaunijas nacionālā valūta no 1918. līdz 1928. gadam, kad to nomainīja ar [[Igaunijas krona|Igaunijas kronu]]. Viena marka atbilda 100 penijiem. 1918. gadā, kad tika proklamēta [[Igaunija|Igaunijas Republika]], tās teritorijā par maksāšanas līdzekli tika izmantotas vācu [[ostmarka]]s. Vēlāk paralēli sāka cirkulēt arī [[Padomju Krievija]]s valūta, tomēr jau 1918. gada novembrī Igaunijas Finanšu ministrija izdeva rīkojumu par Igaunijas markas laišanu apgrozībā. Līdz 1919. gada martam, kad tika uzsākta marku drukāšana, valūtas vietā tika izdotas Valsts kases biļetes. Pirmās markas izgatavoja Tallinas tipogrāfijā un Helsinku litogrāfijā. 1919. gada jūnijā gatavā valūta tika nogādātas Valsts tipogrāfijā Tallinā, lai tās tālāk varētu laist apgrozībā. Igaunijas markas tika mainītas 1 pret 1 ar vāciešu okupācijas varas iestāžu izlaistajām ostmarkām. Uz pirmajām banknotēm teksts bija dublēts četrās vietējās valodās — igauņu, vācu, zviedru un krievu. Par valūtas [[Emisija (ekonomika)|emisiju]] bija atbildīga [[Igaunijas Banka]], kas kopš 1919. gada 30. aprīļa bija valsts centrālā banka. 1924. gadā apgrozībā paralēli markām parādījās kronas, kas 1928. gada 1. janvārī naudas reformas rezultātā pilnībā aizstāja markas. Viena krona tika mainīta pret 100 markām. {{ekonomika-aizmetnis}} [[Kategorija:Eiropas naudasvienības]] h0e91grj24ft5brsfa5a6eyohe2v4kw 0 154398 4500748 4458919 2026-07-31T04:54:40Z Biafra 13794 atj. 4500748 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Jons Valančūns | vārds_orig = ''Jonas Valančiūnas'' | attēls = Jonas Valanciunas 2022 by Augustas Didzgalvis (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Jons Valančūns 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|5|6}} | dz_viet = {{vieta|Lietuva|Utena}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[lietuvieši|lietuvietis]] | garums = {{mērvienība|cm=211}} | svars = {{mērvienība|kg=120}} | poz = [[Centrs (basketbols)|centrs]] | kar_sāk = 2008 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] | numurs = 17 | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 5. | dr_gads = [[2011. gada NBA drafts|2011]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Toronto "Raptors"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2008—2009 | klubs 1 = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas "Perlas"]] | kl_sez 2 = 2010—2012 | klubs 2 = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas "Lietuvos Rytas"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2012|start}}—{{nbay|2018|end}} | klubs 3 = {{flaga|Kanāda}} [[Toronto "Raptors"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2019|start}}—{{nbay|2020|end}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Memfisas "Grizzlies"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2021|start}}—{{nbay|2023|end}} | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Ņūorleānas "Pelicans"]] | kl_sez 6 = {{nbay|2024|start}}—{{nbay|2024|end}} | klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas "Wizards"]] | kl_sez 7 = {{nbay|2024|end}} | klubs 7 = {{flaga|ASV}} [[Sakramento "Kings"]] | kl_sez 8 = {{nbay|2025|fs}} | klubs 8 = {{flaga|ASV}} [[Denveras "Nuggets"]] | kl_sez 9 = 2026—pašlaik | klubs 9 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bk|Lietuva}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu otrā izlase]] <small>({{nbay|2012|end}})</small> * Eirokausa uzlecošā zvaigzne <small>(2012)</small> * [[LKL|Lietuvas]] čempions <small>(2010)</small> * [[LKL|Lietuvas]] līgas MVP <small>(2012)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2025|2|6||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{Medaļa|Competition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medaļa|Silver|[[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Slovēnija 2013]]|Basketbols}} {{Medaļa|Silver|[[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Francija 2015]]|Basketbols}} {{Medaļa|Competition|[[U19 Pasaules čempionāts basketbolā|U19 Pasaules čempionāts]]}} {{Medaļa|Gold|[[2011. gada U19 Pasaules čempionāts basketbolā|Latvija 2011]]|Basketbols}} }} '''Jons Valančūns''' ({{val|lt|Jonas Valančiūnas}}; dzimis {{dat|1992|5|6}} [[Utena|Utenā]], [[Lietuva|Lietuvā]]) ir [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā, [[Lietuvas basketbola izlase]]s dalībnieks. 2026. gadā pārstāv [[Lietuvas Basketbola līga]]s un [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] klubu [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]]. Iepriekš 14 sezonas aizvadījis dažādos [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubos. == Karjera == Karjeru profesionālā klubā uzsācis 2008. gadā, spēlējot [[Viļņas "Perlas"]]. Šī kluba sastāvā spēlēja līdz 2009. gada decembrim. 2008.—2009. gada sezonā klubs spēlēja pēc spēka otrajā Lietuvas līgā, taču jau nākamajā sezonā kvalificējās [[LKL|Lietuvas basketbola līgai (LKL)]]. Aizvadījis "Perlas" sastāvā sezonas pirmo pusi, J. Valančūns {{dat|2010|1|17||bez}} parakstīja līgumu ar [[Viļņas "Lietuvos Rytas"]] ("Perlas" ir "Lietuvos Rytas" [[fārmklubs]]). "Lietuvos Rytas" sastāvā J. Valančūns ir piedalījies divās [[LKL Visu zvaigžņu spēle|LKL Visu zvaigžņu spēlēs]] (2010, 2011). 2011. gada Visu zvaigžņu spēlē basketbolists guva 18 punktus un savāca 10 atlēkušās bumbas, tādējādi palīdzot lietuviešu komandai uzvarēt ārzemniekus. Viņš tika atzīts par spēles [[MVP|vērtīgāko spēlētāju]]. "Lietuvos Rytas" gan 2010., gan 2011. gadā tika līdz LKL finālsērijai. 2010. gada finālsērijā tika gūta uzvara ar 4—3 pār [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]], taču 2011. gada finālsērijā Viļņas klubs piekāpās ar 1—4. 2010. gadā tika izcīnīts arī Lietuvas basketbola federācijas kauss. === NBA === [[2011. gada NBA drafts|2011. gada NBA draftā]] J. Valančūnu ar kopējo 5. kārtas numuru izraudzījās [[Toronto "Raptors"]]. Šī bija tobrīd augstākā drafta izvēle starp visiem Lietuvas un [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] basketbolistiem ([[2015. gada NBA drafts|2015. gada NBA draftā]] to pārspēja latvietis [[Kristaps Porziņģis]], kuru draftēja kā 4.) Spēlētājs izlēma vēl vienu sezonu palikt [[Eiropa|Eiropā]] un turpināja pārstāvēt "Lietuvos Rytas", ar kuru viņam bija spēkā esošs līgums. Pēc šīs sezonas viņš devās uz Ziemeļameriku, lai sāktu karjeru [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]. Jau no pirmās sezonas "Raptors" sastāvā J. Valančūns nostiprinājās komandas vadošā centra spēlētāja pozīcijā un sezonas noslēgumā viņš tika iekļauts [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskajā debitantu otrajā izlasē]]. {{dat|2019|2|7||bez}} J. Valančūns kopā ar [[C. J. Mailzs|C. J. Mailzu]] un [[Delons Raits|Delonu Raitu]] tika aizmainīts uz [[Memfisas "Grizzlies"]], kas bija nozīmīgs maiņas darījums "Raptors" ceļā uz NBA čempiontitulu. {{dat|2021|8|7||bez}} "Grizzlies" J. Valančūnu aizmainīja uz [[Ņūorleānas "Pelicans"]] pret [[Ēriks Bledso|Ēriku Bledso]], [[Stīvens Adamss|Stīvenu Adamsu]] un [[2022. gada NBA drafts|2022. gada drafta]] pirmās kārtas izvēli. 2024. gada jūlijā spēlētājs tika aizmainīts uz [[Vašingtonas "Wizards"]] ''sign-and-trade'' darījumā, pretī dodot vien [[2027. gada NBA drafts|2027. gada NBA drafta]] otrās kārtas izvēli. 2025. gada 5. februārī J. Valančūns tika aizmainīts uz [[Sakramento "Kings"]] komandu apmaiņā pret divām NBA drafta otrās kārtas izvēlēm (2028. un 2029. gadā) un uzbrucēju [[Sidijs Sisoko|Sidiju Sisoko]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/nba/06022025-kalifornijas_galvaspilseta_noforme_leisu_ |title=Kalifornijas galvaspilsēta noformē leišu dvīņu torņus |publisher=Sportacentrs.com |date= |accessdate=2025-02-06}}</ref> "Kings" sastāvā viņš spēlēja kopā ar citu izcilu Lietuvas basketbolistu [[Domants Sabonis|Domantu Saboni]]. 2025. gada jūlijā centra spēlētāju aizmainīja uz [[Denveras "Nuggets"]] pret [[Dario Šaričs|Dario Šariču]]. === Atgriešanās Lietuvā === 2026. gada julijā pēc 14 sezonām NBA J. Valančūns atgriezās Lietuvā, parakstot divu gadu līgumu ar [[Lietuvas Basketbola līga]]s un [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] klubu [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]], kas paredz 5,5 miljonu dolāru lielu atlīdzību. === Karjera izlasē === J. Valančūns spēlēja Lietuvas U-16 izlases sastāvā 2008. gada Eiropas U-16 čempionātā. Viņš vidēji spēlē guva 14,3 punktus, savāca 11,1 atlēkušo bumbu un bloķēja 2,3 pretinieku metienus. Lietuvas izlase izcīnīja zelta medaļas un J. Valančūns tika atzīts par turnīra MVP. Divus gadus vēlāk spēlētājs bija U-18 izlases līderis Eiropas čempionātā Lietuvā. Viņš vidēji spēlē guva 19,4 punktus, savāca 13,4 atlēkušās bumbas un bloķēja 2,7 pretinieku metienus. Izlase atkal izcīnīja zelta medaļas un J. Valančūns arī šajā čempionātā tika atzīts par turnīra MVP. 2011. gadā Lietuvas U-19 izlase uzvarēja [[2011. gada Pasaules čempionāts basketbolā U-19|Pasaules čempionātā šī vecuma izlasēm]], kas notika [[Latvija|Latvijā]].<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/pc_u_19_viriesiem/jaunumi/10072011-lietuvas_u_19_pirmo_reizi_klust_par_pasau Lietuvas U-19 izlase pirmo reizi kļūst par pasaules čempioni], sportacentrs.com</ref><ref>[http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/lietuva-triumfe-pasaules-u-19-basketbola-cempionata.d?id=39502711 Lietuva triumfē pasaules U-19 basketbola čempionātā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110915065756/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/lietuva-triumfe-pasaules-u-19-basketbola-cempionata.d?id=39502711 |date={{dat|2011|09|15||bez}} }}, delfi.lv</ref> J. Valančūns bija komandas kapteinis un līderis (14,3 punkti, 11,1 atlēkusī bumba, 2,3 bloki vidēji spēlē)<ref>[http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/dukulis-ceturtais-labakais-cinitajs-par-atlekusajam-bumbam-pasaules-u-19-cempionata.d?id=39510813 Dukulis — ceturtais labākais cīnītājs par atlēkušajām bumbām pasaules U-19 čempionātā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110817073537/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/dukulis-ceturtais-labakais-cinitajs-par-atlekusajam-bumbam-pasaules-u-19-cempionata.d?id=39510813 |date={{dat|2011|08|17||bez}} }}, delfi.lv</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/pc_u_19_viriesiem/jaunumi/11072011-statistika_valancuns_domine_latvijai_visv |title=Statistika: Valančūns dominē; Latvijai visvairāk kļūdu |publisher=Sportacentrs.com |date= |accessdate=2012-01-04}}</ref> un pārliecinoši tika atzīts par visa turnīra vērtīgāko spēlētāju.<ref>[http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/par-pasaules-u-19-cempionata-mvp-atzits-valancuns.d?id=39503797 Par pasaules U-19 čempionāta MVP atzīts Valančūns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110817073911/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/par-pasaules-u-19-cempionata-mvp-atzits-valancuns.d?id=39503797 |date={{dat|2011|08|17||bez}} }}, delfi.lv</ref> [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2011. gada Eiropas čempionātā pieaugušajiem]], kas notika Lietuvā, J. Valančūns debitēja pieaugušo izlasē. Debijas spēlē pret [[Čehijas basketbola izlase|Čehiju]] viņš guva 26 punktus un 11 atlēkušās bumbas. Lietuvas izlase čempionātā ieguva 5. vietu. Lietuvas izlases sastāvā J. Valančūns spēlēja arī [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada Olimpiskajās spēlēs]] Londonā. 2013. gadā kopā ar izlasi izcīnīja sudraba medaļu [[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātā]], ko izdevās atkārtot arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gada Eiropas čempionātā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Valanczuns, Jons}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola centri]] [[Kategorija:Toronto "Raptors" spēlētāji]] [[Kategorija:Memfisas "Grizzlies" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņūorleānas "Pelicans" spēlētāji]] [[Kategorija:Vašingtonas "Wizards" spēlētāji]] [[Kategorija:Sakramento "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:Denveras "Nuggets" spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem Lietuvas labā" apbalvotie]] bw7xntl7sddajw0qj7sotauwnq9e5y8 4500750 4500748 2026-07-31T04:58:39Z Biafra 13794 +atsauce 4500750 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Jons Valančūns | vārds_orig = ''Jonas Valančiūnas'' | attēls = Jonas Valanciunas 2022 by Augustas Didzgalvis (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Jons Valančūns 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|5|6}} | dz_viet = {{vieta|Lietuva|Utena}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[lietuvieši|lietuvietis]] | garums = {{mērvienība|cm=211}} | svars = {{mērvienība|kg=120}} | poz = [[Centrs (basketbols)|centrs]] | kar_sāk = 2008 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] | numurs = 17 | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 5. | dr_gads = [[2011. gada NBA drafts|2011]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Toronto "Raptors"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2008—2009 | klubs 1 = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas "Perlas"]] | kl_sez 2 = 2010—2012 | klubs 2 = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas "Lietuvos Rytas"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2012|start}}—{{nbay|2018|end}} | klubs 3 = {{flaga|Kanāda}} [[Toronto "Raptors"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2019|start}}—{{nbay|2020|end}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Memfisas "Grizzlies"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2021|start}}—{{nbay|2023|end}} | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Ņūorleānas "Pelicans"]] | kl_sez 6 = {{nbay|2024|start}}—{{nbay|2024|end}} | klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas "Wizards"]] | kl_sez 7 = {{nbay|2024|end}} | klubs 7 = {{flaga|ASV}} [[Sakramento "Kings"]] | kl_sez 8 = {{nbay|2025|fs}} | klubs 8 = {{flaga|ASV}} [[Denveras "Nuggets"]] | kl_sez 9 = 2026—pašlaik | klubs 9 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bk|Lietuva}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu otrā izlase]] <small>({{nbay|2012|end}})</small> * Eirokausa uzlecošā zvaigzne <small>(2012)</small> * [[LKL|Lietuvas]] čempions <small>(2010)</small> * [[LKL|Lietuvas]] līgas MVP <small>(2012)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2025|2|6||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{Medaļa|Competition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medaļa|Silver|[[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Slovēnija 2013]]|Basketbols}} {{Medaļa|Silver|[[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Francija 2015]]|Basketbols}} {{Medaļa|Competition|[[U19 Pasaules čempionāts basketbolā|U19 Pasaules čempionāts]]}} {{Medaļa|Gold|[[2011. gada U19 Pasaules čempionāts basketbolā|Latvija 2011]]|Basketbols}} }} '''Jons Valančūns''' ({{val|lt|Jonas Valančiūnas}}; dzimis {{dat|1992|5|6}} [[Utena|Utenā]], [[Lietuva|Lietuvā]]) ir [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā, [[Lietuvas basketbola izlase]]s dalībnieks. 2026. gadā pārstāv [[Lietuvas Basketbola līga]]s un [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] klubu [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]]. Iepriekš 14 sezonas aizvadījis dažādos [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubos. == Karjera == Karjeru profesionālā klubā uzsācis 2008. gadā, spēlējot [[Viļņas "Perlas"]]. Šī kluba sastāvā spēlēja līdz 2009. gada decembrim. 2008.—2009. gada sezonā klubs spēlēja pēc spēka otrajā Lietuvas līgā, taču jau nākamajā sezonā kvalificējās [[LKL|Lietuvas basketbola līgai (LKL)]]. Aizvadījis "Perlas" sastāvā sezonas pirmo pusi, J. Valančūns {{dat|2010|1|17||bez}} parakstīja līgumu ar [[Viļņas "Lietuvos Rytas"]] ("Perlas" ir "Lietuvos Rytas" [[fārmklubs]]). "Lietuvos Rytas" sastāvā J. Valančūns ir piedalījies divās [[LKL Visu zvaigžņu spēle|LKL Visu zvaigžņu spēlēs]] (2010, 2011). 2011. gada Visu zvaigžņu spēlē basketbolists guva 18 punktus un savāca 10 atlēkušās bumbas, tādējādi palīdzot lietuviešu komandai uzvarēt ārzemniekus. Viņš tika atzīts par spēles [[MVP|vērtīgāko spēlētāju]]. "Lietuvos Rytas" gan 2010., gan 2011. gadā tika līdz LKL finālsērijai. 2010. gada finālsērijā tika gūta uzvara ar 4—3 pār [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]], taču 2011. gada finālsērijā Viļņas klubs piekāpās ar 1—4. 2010. gadā tika izcīnīts arī Lietuvas basketbola federācijas kauss. === NBA === [[2011. gada NBA drafts|2011. gada NBA draftā]] J. Valančūnu ar kopējo 5. kārtas numuru izraudzījās [[Toronto "Raptors"]]. Šī bija tobrīd augstākā drafta izvēle starp visiem Lietuvas un [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] basketbolistiem ([[2015. gada NBA drafts|2015. gada NBA draftā]] to pārspēja latvietis [[Kristaps Porziņģis]], kuru draftēja kā 4.) Spēlētājs izlēma vēl vienu sezonu palikt [[Eiropa|Eiropā]] un turpināja pārstāvēt "Lietuvos Rytas", ar kuru viņam bija spēkā esošs līgums. Pēc šīs sezonas viņš devās uz Ziemeļameriku, lai sāktu karjeru [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]. Jau no pirmās sezonas "Raptors" sastāvā J. Valančūns nostiprinājās komandas vadošā centra spēlētāja pozīcijā un sezonas noslēgumā viņš tika iekļauts [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskajā debitantu otrajā izlasē]]. {{dat|2019|2|7||bez}} J. Valančūns kopā ar [[C. J. Mailzs|C. J. Mailzu]] un [[Delons Raits|Delonu Raitu]] tika aizmainīts uz [[Memfisas "Grizzlies"]], kas bija nozīmīgs maiņas darījums "Raptors" ceļā uz NBA čempiontitulu. {{dat|2021|8|7||bez}} "Grizzlies" J. Valančūnu aizmainīja uz [[Ņūorleānas "Pelicans"]] pret [[Ēriks Bledso|Ēriku Bledso]], [[Stīvens Adamss|Stīvenu Adamsu]] un [[2022. gada NBA drafts|2022. gada drafta]] pirmās kārtas izvēli. 2024. gada jūlijā spēlētājs tika aizmainīts uz [[Vašingtonas "Wizards"]] ''sign-and-trade'' darījumā, pretī dodot vien [[2027. gada NBA drafts|2027. gada NBA drafta]] otrās kārtas izvēli. 2025. gada 5. februārī J. Valančūns tika aizmainīts uz [[Sakramento "Kings"]] komandu apmaiņā pret divām NBA drafta otrās kārtas izvēlēm (2028. un 2029. gadā) un uzbrucēju [[Sidijs Sisoko|Sidiju Sisoko]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/nba/06022025-kalifornijas_galvaspilseta_noforme_leisu_ |title=Kalifornijas galvaspilsēta noformē leišu dvīņu torņus |publisher=Sportacentrs.com |date= |accessdate=2025-02-06}}</ref> "Kings" sastāvā viņš spēlēja kopā ar citu izcilu Lietuvas basketbolistu [[Domants Sabonis|Domantu Saboni]]. 2025. gada jūlijā centra spēlētāju aizmainīja uz [[Denveras "Nuggets"]] pret [[Dario Šaričs|Dario Šariču]]. === Atgriešanās Lietuvā === 2026. gada julijā pēc 14 sezonām NBA J. Valančūns atgriezās Lietuvā, parakstot divu gadu līgumu ar [[Lietuvas Basketbola līga]]s un [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] klubu [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]], kas paredz 5,5 miljonu dolāru lielu atlīdzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://basketnews.com/news-251564-jonas-valanciunas-return-europe-zalgiris-deal-contract.html|title=Jonas Valanciunas officially signs with EuroLeague team|website=basketnews.com|access-date=2026-07-31|language=en}}</ref> === Karjera izlasē === J. Valančūns spēlēja Lietuvas U-16 izlases sastāvā 2008. gada Eiropas U-16 čempionātā. Viņš vidēji spēlē guva 14,3 punktus, savāca 11,1 atlēkušo bumbu un bloķēja 2,3 pretinieku metienus. Lietuvas izlase izcīnīja zelta medaļas un J. Valančūns tika atzīts par turnīra MVP. Divus gadus vēlāk spēlētājs bija U-18 izlases līderis Eiropas čempionātā Lietuvā. Viņš vidēji spēlē guva 19,4 punktus, savāca 13,4 atlēkušās bumbas un bloķēja 2,7 pretinieku metienus. Izlase atkal izcīnīja zelta medaļas un J. Valančūns arī šajā čempionātā tika atzīts par turnīra MVP. 2011. gadā Lietuvas U-19 izlase uzvarēja [[2011. gada Pasaules čempionāts basketbolā U-19|Pasaules čempionātā šī vecuma izlasēm]], kas notika [[Latvija|Latvijā]].<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/pc_u_19_viriesiem/jaunumi/10072011-lietuvas_u_19_pirmo_reizi_klust_par_pasau Lietuvas U-19 izlase pirmo reizi kļūst par pasaules čempioni], sportacentrs.com</ref><ref>[http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/lietuva-triumfe-pasaules-u-19-basketbola-cempionata.d?id=39502711 Lietuva triumfē pasaules U-19 basketbola čempionātā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110915065756/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/lietuva-triumfe-pasaules-u-19-basketbola-cempionata.d?id=39502711 |date={{dat|2011|09|15||bez}} }}, delfi.lv</ref> J. Valančūns bija komandas kapteinis un līderis (14,3 punkti, 11,1 atlēkusī bumba, 2,3 bloki vidēji spēlē)<ref>[http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/dukulis-ceturtais-labakais-cinitajs-par-atlekusajam-bumbam-pasaules-u-19-cempionata.d?id=39510813 Dukulis — ceturtais labākais cīnītājs par atlēkušajām bumbām pasaules U-19 čempionātā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110817073537/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/dukulis-ceturtais-labakais-cinitajs-par-atlekusajam-bumbam-pasaules-u-19-cempionata.d?id=39510813 |date={{dat|2011|08|17||bez}} }}, delfi.lv</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/pc_u_19_viriesiem/jaunumi/11072011-statistika_valancuns_domine_latvijai_visv |title=Statistika: Valančūns dominē; Latvijai visvairāk kļūdu |publisher=Sportacentrs.com |date= |accessdate=2012-01-04}}</ref> un pārliecinoši tika atzīts par visa turnīra vērtīgāko spēlētāju.<ref>[http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/par-pasaules-u-19-cempionata-mvp-atzits-valancuns.d?id=39503797 Par pasaules U-19 čempionāta MVP atzīts Valančūns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110817073911/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/par-pasaules-u-19-cempionata-mvp-atzits-valancuns.d?id=39503797 |date={{dat|2011|08|17||bez}} }}, delfi.lv</ref> [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2011. gada Eiropas čempionātā pieaugušajiem]], kas notika Lietuvā, J. Valančūns debitēja pieaugušo izlasē. Debijas spēlē pret [[Čehijas basketbola izlase|Čehiju]] viņš guva 26 punktus un 11 atlēkušās bumbas. Lietuvas izlase čempionātā ieguva 5. vietu. Lietuvas izlases sastāvā J. Valančūns spēlēja arī [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada Olimpiskajās spēlēs]] Londonā. 2013. gadā kopā ar izlasi izcīnīja sudraba medaļu [[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātā]], ko izdevās atkārtot arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gada Eiropas čempionātā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Valanczuns, Jons}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola centri]] [[Kategorija:Toronto "Raptors" spēlētāji]] [[Kategorija:Memfisas "Grizzlies" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņūorleānas "Pelicans" spēlētāji]] [[Kategorija:Vašingtonas "Wizards" spēlētāji]] [[Kategorija:Sakramento "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:Denveras "Nuggets" spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem Lietuvas labā" apbalvotie]] qqej5ylc1m191yj9nqg8dpa0h497hxt 0 155000 4500630 4417465 2026-07-30T19:50:39Z Cirkulis11 92566 Veidošu lapu par Rail Baltica dzelceļa staciju Rīgas lidostā 4500630 wikitext text/x-wiki [[Attēls:RBINFO.png|thumb|390px|''Rail Baltica'' kā daļa no Ziemeļjūras—Baltijas transporta koridora.]] [[Attēls:Rokai, geležinkelis.JPG|thumb|390px|Pabeigtais posms netālu no Kauņas Lietuvā (2020).]] {{nosaukums slīprakstā}} '''''Rail Baltica''''' ir [[normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma dzelzceļa]] infrastruktūras projekts [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] integrēšanai Eiropas dzelzceļu tīklā. Tas ir viens no Eiropas Savienības transporta tīklu (''Trans-European Transport Networks'', TEN-T) prioritārajiem projektiem. ''Rail Baltica'' savienos [[Tallina|Tallinu]], [[Pērnava|Pērnavu]], [[Rīga|Rīgu]], [[Panevēža|Paņevežu]], [[Kauņa|Kauņu]], [[Viļņa|Viļņu]] ar [[Varšava|Varšavu]]. Latvijā dzelzceļš šķērsos [[Limbažu novads|Limbažu]], [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]], [[Siguldas novads|Siguldas]], [[Ropažu novads|Ropažu]], [[Salaspils novads|Salaspils]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Bauskas novads|Bauskas novadu]], kā arī Rīgas valstspilsētu, [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Olaines novads|Olaines]] novadu ("Rīgas loks")<ref>[http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/var-izbraukt-rail-baltica-marsrutu-latvija-428486 Var «izbraukt» Rail Baltica maršrutu Latvijā] Db.lv, 2015. gada 3. martā</ref> 263 km garumā. Projektēšanas fāzi uzsāka 2016. gadā ar projektēšanas darbiem Rīgas Centrālajā Stacijā un Starptautiskajā lidostā "Rīga". Pirmos celtniecības darbus Igaunijā sāka 2020. gada pavasarī, bet Latvijā — 2020. gada rudenī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/igaunija-sakta-rail-baltica-buvnieciba-latvija-tas-gaidams-rudeni.a360800/ Igaunijā sākta Rail Baltica būvniecība] apmeklēts 2020. gada 19. septembrī</ref> 2024. gada jūnijā ''Rail Baltica'' vadība paziņoja, ka projekta plānotās kopējās izmaksas pieaugušas no 5,8 līdz 23,8 miljardiem eiro, tādēļ starp Lietuvas-Polijas robežu un Tallinu līdz 2030. gadam divu sliežu ceļu vietā izveidos viensliežu ātrgaitas līnijas koridoru. Tādā veidā plānotās izmaksas sarukšot līdz 15,3 miljardiem eiro, no kuriem Latvijas daļa būs 6,4 miljardi eiro. [[Rīgas Centrālā stacija|Rīgas Centrālās stacijas]] un [[Lidosta "Rīga" (stacija)|Lidostas "Rīga" stacijas]] izbūvē apsvēra piesaistīt privātos investorus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.06.2024-krasa-izmaksu-pieauguma-del-rail-baltica-projektu-lidz-2030-gadam-istenos-tikai-daleji.a557498/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krasā izmaksu pieauguma dēļ «Rail Baltica» projektu līdz 2030. gadam īstenos tikai daļēji] lsm.lv 2024. gada 10. jūnijā</ref> == Pamatojums un solījumi == Projekta mērķis ir integrēt [[Baltijas valstis]] Eiropas dzelzceļu tīklā, jo Latvijā un pārējās Baltijas valstīs līdz šim saglabājies pēc [[Krievija]]s standartiem būvētais 1520 mm platsliežu dzelzceļš, bet vairumā pārējo Eiropas valstu ir 1435 mm [[normālplatuma dzelzceļš]]. Tādēļ esošais Baltijas dzelzceļa tīkls un ritošais sastāvs nav tehniski savietojams ar [[Polija]]s un [[Vācija]]s dzelzceļa tīklu un neiekļaujas vienotā Eiropas transporta tīklā. Kaut arī sākotnēji uzskatīja, ka šo mērķu sasniegšanai pietiktu nomainīt patlaban esošās Krievijas standarta sliedes pret Eiropas platuma sliedēm esošajā dzelzceļa trasē maršrutā Tallina-Tartu-Rīga-Jelgava-Kauņa-Polijas robeža, šāda risinājuma nodrošināšana radītu lielākas celtniecības un uzturēšanas izmaksas, ilgāku ceļošanas laiku un lēnāku satiksmi, kas to padarītu ekonomiski neizdevīgu. Jau projekta plānošanas laikā visas trīs valstis vienojās par to, ka dzelzceļa līnijai nepieciešams būt pēc iespējas taisnākai, lai nodrošinātu maksimālos ieguvumus pie zema izmaksu līmeņa. ''Rail Baltica'' ticis dēvēts gan par Baltijas valstu simbolisku atgriešanos Eiropas sastāvā (līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] Rīgu ar Berlīni jau savienoja 1435 mm platas sliedes), gan arī par "otro [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļu]]". Balstoties uz izmaksu-ieguvumu analīzi (2017), projektētāji lēsa, ka ''Rail Baltica'' būvniecība spēs sniegt 7,1 miljardu eiro ietaupījumus klimata izmaiņu rezultātā un trokšņu samazinājumu, kā arī nozīmīgu transporta plūsmas novirzīšanu uz dzelzceļiem (30—40%). Plānoja, ka būvniecības posmā tiks radītas 13 000 darba vietas, ietaupīti 5,3 miljoni stundu, līdz ar to 5,3 miljardi eiro ietaupīti pasažieru un kravas pārvadājumos, kā arī izglābtas 400 cilvēku dzīvības 29 gadu laikā. Vērtēja, ka IKP multiplikatora efekts sniegs papildus 2 miljardus euro.<ref name="ReferenceA"/> === Raksturojums === ''Rail Baltica'' ir paredzēta kā elektrificēta 1435 mm [[Normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma dzelzceļa]] līnija, kuras maksimālais būvprojektētais ātrums pasažieru pārvadājumiem būs 249 km/h un kravas pārvadājumiem 120 km/h. ''Rail Baltica'' dzelzceļa trases Latvijas daļā plānoja būvēt tiltus pār [[Daugava|Daugavu]], [[Gauja|Gauju]] un citām upēm, divlīmeņu šķērsojumus ar autoceļiem, Rīgas ielām un 1520 mm platsliežu dzelzceļiem, viaduktus pār ielejām, gravām un citām pazeminātām teritorijām, dzīvnieku pārejas (zaļos tuneļus un tiltus) un citus šķērsojumus gājējiem, lauksaimniecības tehnikai, kā arī elektroapgādes apakšstacijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edzl.lv/lv/projekta-norise/skaidrojosa-vardnica |title=Skaidrojam visbiežāk lietotos dzelzceļa projekta Rail Baltica terminus |access-date={{dat|2018|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200208194534/http://edzl.lv/lv/projekta-norise/skaidrojosa-vardnica }}</ref> Kopumā Latvijā paredzētas divas starptautiskās pasažieru stacijas ([[Rīgas centrālā dzelzceļa stacija|Rīgas Centrālā stacija]] un [[Lidosta "Rīga" (stacija)|Lidosta "Rīga"]]), viena kravas vilcienu stacija, piecas apdzīšanas stacijas, divi apkalpes punkti un viens intermodālais kravu terminālis Salaspilī. Paredzēta arī trīs multimodālo termināļu — Mūgas (Igaunija), Salaspils (Latvija) un Kauņas (Lietuva) būve — veidojot sinerģiju ar jau esošo 1520 mm dzelzceļa tīkla infrastruktūru, septiņām starptautiskajām pasažieru stacijām ([[Tallina|Tallinā]], [[Pērnava|Pērnavā]], [[Rīga|Rīgā]], [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Rīgas lidostā]], Paņevežā, Kauņā un Viļņā) ar potenciālām reģionālajām stacijām un savienojumiem ar lidostām un ostām. Citi tehniskie parametri: * maksimālais kravas pārvadājumu vilcienu garums — 1050 metri; * maksimālā ass slodze — 25 tonnas; * Rail Baltica infrastruktūrā nav pieļaujami viena līmeņa krustojumi ar autoceļiem un 1520 mm platsliežu dzelzceļiem, izņemot vietas, kur cita veida risinājumi nav iespējami; * dzelzceļa uzturēšanas un ārkārtas gadījumu servisa pieejamība galvenajai dzelzceļa līnijai jānodrošina ik pēc diviem līdz trim kilometriem un īpašos punktos; * dzelzceļam būs balasta sliežu ceļš; * enerģētikas sistēma — 2x25kV; * ETRMSL2 satiksmes vadība.<ref name="railbaltica.org">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/apstiprinatas-rail-baltica-buvprojektesanas-vadlinijas/|title=Apstiprinātas Rail Baltica būvprojektēšanas vadlīnijas {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv}}</ref> == Priekšvēsture == [[Attēls:Nord Express Interwar period.svg|thumb|300px|Ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' maršruti 1925. — 1939. gadā.]] [[Attēls:Nord-Express guļamvagons.jpg|thumb|300px|''Nord-Express'' guļamvagons pirms Otrā pasaules kara.]] 1861. gadā tika atklāta [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]], kas [[Daugavpils|Daugavpilī]] savienojās ar 1860. gadā izbūvēto [[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Daugavpils]], ko 1862. gadā caur [[Viļņa|Viļņu]] pagarināja līdz [[Varšava]]i un savienoja ar Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Varšava—Vīne. Dzelzceļa atzars [[Lentvare]]-[[Kauņa]]-[[Kēnigsberga]] to savienoja ar [[Berlīne|Berlīni]]. 1896. gadā starptautiskā akciju sabiedrība ''Compagnie Internationale des Wagons-Lits'' uzsāka ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' kustību maršrutā Parīze—Berlīne—Kēnigsberga—Kauņa—Viļņa—Daugavpils—Pēterburga ar īpašu Rīgas vagonu, ko atkabināja [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils stacijā]]. Vilciens kursēja divas reizes nedēļā ar pārsēšanos [[Virbale]]s stacijā uz Vācijas un Krievijas Impēriju robežas, kopējais brauciens no Parīzes līdz Pēterburgai ilga 52 stundas (vairāk nekā divas diennaktis).<ref>Reichs-Kursbuch 1905, Nachdruck bei Ritzau Verlag Zeit und Eisenbahn, 2005</ref> Pirmā pasaules kara laikā [[Oberosts|Vācijas okupācijas iestādes]] uzbūvēja [[dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte|dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte]] ar Eiropas standarta sliežu platumu. Pēc kara beigām un neilgi pirms [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] parakstīšanas 1921. gada 15. februārī atjaunoja tiešo dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Virbali, bet tā paša gada 19. augustā pagarināja bezpārsēšanās vagonu kursēšanu līdz [[Parīze]]i un [[Ostende]]i, iekļaujot Rīgu kā galapunktu jaunajā ''Nord-Express'' maršrutā. 1923. gadā Rīgas-Berlīnes vilcienā sāka iekļaut arī Latvijas dzelzceļu, Lietuvas dzelzceļu un Vācijas dzelzceļu vagonus, jo šie pārvadājumi izrādījās ļoti pieprasīti. 1925. gadā pēc Latvijas dzelzceļu pasūtījuma [[Rīgas Vagonu rūpnīca|Rīgas rūpnīca "Fēnikss"]] uzsāka ražot guļamvagonus. Vilciens, kurš no Latvijas kursēja pirms Otrā pasaules kara maršrutā Rīga—Jelgava—Kauņa—Kēnigsberga—Berlīne, sasniedza galamērķi 15 stundās un 19 minūtēs, atceļā pavadot pat mazāk — 14 stundas un 43 minūtes, un kļuva par ērtāko un ātrāko transporta līdzekli. Latvijas teritorijā tā vidējais komerciālais kustības ātrums bija 77,1 km/h, Lietuvā — 79,2 km/h, bet Vācijā — 80,4 km/h. 1949. gadā maršrutā Tallina-Rīga-Viļņa tika ieviesti Ungārijā ražoti dīzeļvilcieni, kas ceļu no Rīgas līdz Viļņai veica 8 stundās, bet līdz Kauņai brauca 6 stundas (1940. gadā Rīgas-Berlīnes ātrvilciens Kauņu sasniedza 4 stundu un 14 minūšu laikā). Tiešā bezpārsēšanās starptautiskā satiksme uz Poliju un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] tika atjaunota 1970. gados, kad tika ieviesti tiešās satiksmes vagoni maršrutos Rīga—Varšava un Rīga—Berlīne. PSRS un Polijas robežstacijā Kuzņicā (tagadējā Baltkrievijas-Polijas robežstacijā) tika izveidots vagonu ratiņu maiņas punkts, jo PSRS sliežu platums (1520 mm) atšķīrās no citur Eiropā pieņemtā sliežu standartplatuma (1435 mm). No Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga—Jelgava—Viļņa—Varšava—Berlīne (ceļā bija jāpavada 31 stunda 15 minūtes), Rīga—Varšava, Tallina—Varšava. Caur Rēzekni un Daugavpili kursēja Ļeņingradas—Varšavas un Ļeņingradas—Berlīnes vilcieni.<ref name=":3">Par Rail Baltic [http://edzl.lv/lv/par-rail-baltica/fakti fakti]</ref> == Projektēšana == [[Attēls:RB infografiki Karte PDF LV-1.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' infografika ar RB maršrutu Baltijas valstīs (2017).]] [[Attēls:Rail Baltica plāksnīte.JPG|thumb|300px|Plāksnīte, kas 2015. gadā bija uzstādīta pie [[Rīgas Pasažieru stacija]]s ēkas]] [[Attēls:Rail Baltica projekta struktura.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta ieviesēju struktūra pirms Somijas ''Oy Suomen Rata'' AB iesaistīšanās 2019. gadā.]] [[Attēls:RB infografiks LV-1.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta reklāma.]] [[Attēls:RailBaltica-lv.svg|thumb|300px|''Rail Baltica'' sākotnējie varianti 2009. gadā. Vēlāk tika nolemts būvēt jaunu dzelzceļa līniju no Rīgas caur Panevēžu uz Kauņu]] Pēc ilgām diskusijām visas trīs Baltijas valstis 2011. gada martā vienojās, ka ''Rail Baltica'' būvēs pa īsāko maršrutu [[Tallina]]-[[Pērnava]]-[[Rīga]]-[[Panevēža]]-[[Kauņa]], lai nodrošinātu lielākos ieguvumus par zemākajām izmaksām. Šādu secinājumu izteica arī AECOM veiktais pētījums 2013. gadā, analizējot iespējamos maršrutus un sliežu ceļu atrašanās vietu visās trīs Baltijas valstīs. 2017. gadā visu Baltijas valstu ministrijas apstiprināja starpvaldību līgumu, kas nosaka ''Rail Baltica'' maršrutu no Tallinas caur Pērnavu, Rīgu, Panevēžu, Kauņu līdz Lietuvas/Polijas robežai ar Kauņa—Viļņa savienojumu kā daļu no kopējā projekta, un nosakot projektēšanas ātrumu 240 km/h pasažieru pārvadājumiem. 2018. gada aprīlī apstiprināja izstrādātās būvprojektēšanas vadlīnijas, kas nosaka maksimālo projektēto pasažieru vilcienu ātrumu 249 km/h, nodrošinot iespēju pārvietoties ar ātrumu līdz 234 km/h, un maksimālo kravas vilcienu kustības ātrumu — 120 km/h.<ref name="railbaltica.org"/> Kustība posmā no Tallinas līdz Helsinkiem nodrošinās, izmantojot esošos komercprāmjus. Nākotnē iespējama [[Tunelis Tallina–Helsinki|tuneļa Tallina—Helsinki]] izbūve, kas nodrošinātu dzelzceļa transportu abu pilsētu starpā. Paredzēts, ka dzelzceļš no Tallinas līdz Varšavai būs vismaz 950 km garš, taču posma garums Baltijas valstīs sasniegs 870 km. Igaunijā paredzēja būvēt divas pasažieru dzelzceļa stacijas — Tallinas Centrālo staciju un Pērnavas staciju, Latvijā — [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālo staciju]] un Starptautiskās lidostas "Rīga" staciju, bet Lietuvā — Panevēžā, Palemonas staciju Kauņā un Viļņā. Latvijā jaunā dzelzceļa līnija no Lietuvas robežas virzīsies garām [[Bauska]]i, kur paredzēta apdzīšanas stacija, Misai un [[Iecava]]i. Netālu no [[Baldone]]s atzarosies Rīgas dzelzceļa loks, bet pamattrase šķērsos [[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvi]] netālu no Salaspils, kur paredzēts uzbūvēt Salaspils intermodālo kravu termināli un apdzīšanas staciju. Pamattrase turpināsies gar [[Vangaži]]em, kur paredzēts infrastruktūras apkalpes punkts un apdzīšanas stacija, cauri [[Sējas novads|Sējas novadam]], kur atradīsies kravas vilcienu stacija, un gar [[Zvejniekciems|Zvejniekciemu]], kur būs apdzīšanas stacija. Tālāk jaunais dzelzceļš virzīsies paralēli [[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]] līdz [[Salacgrīva]]i, kur atradīsies apdzīšanas stacija. === Rīgas loks === Sākotnēji plānoja būvēt īpašu Rīgas dzelzceļa loku, kas no pamattrases atdalītos pie [[Baldone]]s un vestu paralēli [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļam]] līdz [[Lidosta "Rīga" (stacija)|Lidostas "Rīga" stacijai]], tālāk caur [[Imanta (Rīga)|Imantu]], [[Zasulauks|Zasulauku]], [[Torņakalns|Torņakalnu]], pāri Daugavai pa jaunu tiltu blakus [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tiltam]] līdz [[Rīgas Pasažieru stacija]]i. Izmantojot likvidētās [[Dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi|dzelzceļa līnijas Rīga Preču—Ērgļi]] daļu, vilcieni brauktu garām pasažieru vilcienu apkalpes punktam [[Acone|Aconē]] līdz [[Upeslejas|Upeslejām]], kur savienotos ar ''Rail Baltica'' pamattrasi. 2017. gada 31. janvārī Tallinā parakstītajā triju Baltijas valstu starpvaldību līgumā par ''Rail Baltica'' dzelzceļa izveidi Rīgas dzelzceļa loks caur lidostu nebija pieminēts.<ref>[https://likumi.lv/ta/id/292029-par-igaunijas-republikas-valdibas-latvijas-republikas-valdibas-un-lietuvas-republikas-valdibas-ligumu-par-irail-balticrail-balticai-dzelzcela-savienojuma-izveidi Nosaukums: Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Rail Baltic/Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi] pieņemts Saeimā 22.06.2017.</ref> Sakarā ar finansējuma trūkumu 2024. gada septembrī Satiksmes ministrija piedāvāja atteikties no sākotnējā Rīgas loka projekta un izveidot 1520 mm platsliežu dzelzceļa savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī modernizēt esošo savienojumu līdz plānotajai multimodālajai pasažieru stacijai "Daugavkrasti" Salaspilī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.09.2024-pirms-rail-baltica-ienaksanas-riga-piedava-buvet-esoso-sliezu-platuma-celu-starp-centru-un-lidostu.a567369/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Pirms «Rail Baltica» ienākšanas Rīgā piedāvā būvēt esošo sliežu platuma ceļu starp centru un lidostu] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī</ref> === Reģionālās stacijas === Atkarībā no pasažieru skaita, plānoti trīs ''Rail Baltica'' reģionālo staciju varianti — pamatstacija, paplašinātā stacija vai pieturvieta tikai ar peroniem, katrā stacijā un pieturvietā būs nodrošināta autostāvvieta, e-automašīnu uzlādes stacija, kā arī velosipēdu novietnes. Sākotnēji vilcienu kustības plāns paredzēja Igaunijā 12, Lietuvā 10 un Latvijā 15 reģionālās pieturas. 2021. gada oktobrī Latvijā norisinājās sabiedrības iesaistes kampaņa, kurā aicināja iedzīvotājus, apkaimju biedrības un pašvaldības piedalīties balsojumā, lai palīdzētu rast topošo Rail Baltica staciju nosaukumus 16 reģionālajiem mobilitātes punktiem: [[Salacgrīva]], [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]], [[Vangaži]], [[Saurieši]], [[Slāvu tilts]], [[Torņakalns]], [[Zasulauks]], [[Imanta (Rīga)|Imanta]], [[Jaunmārupe]], [[Olaine]], [[Ķekava]], [[Salaspils]], [[Baldone]], [[Iecava]] un [[Bauska]] un vienai jaunai pieturvietai pie [[Stradiņa slimnīca]]s uz esošā sliežu ceļa.<ref>[https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/ka-sauksi-ta-brauksi-sak-sabiedribas-balsojumu-rail-baltica-regionalo-staciju-nosaukumu-izveidei „Kā sauksi, tā brauksi” — sāk sabiedrības balsojumu Rail Baltica reģionālo staciju nosaukumu izveidei] Satiksmes ministrija, 2021</ref> Finansējuma trūkuma dēļ 2024. gadā samazināja plānoto staciju skaitu un martā apstiprināja šādus staciju nosaukumus Latvijā: [[Salacgrīva]], [[Skultes muiža]], [[Vangaži]], [[Dārzciems]], [[Daugavkrasti (Salaspils)]], [[Baldone]], [[Lieliecava]], [[Mūsa (Bauska)]], [[Ķekava]], [[Bērzpils (Jaunolaine)]], [[Jaunmārupe]], [[Lidosta "Rīga" (stacija)|Lidosta "Rīga"]], [[Zasulauks]], [[Saurieši]].<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120004619/doti-nosaukumi-rail-baltica-dzelzcela-stacijam-latvija Doti nosaukumi 'Rail Baltica' dzelzceļa stacijām Latvijā]</ref> 2014. gada novembrī Mārupes<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |title=Pašvaldība neatbalsta projekta „Rail Baltica” iespējamos trasējumus Mārupes teritorijā |access-date={{dat|2014|11|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141120174742/http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |archivedate={{dat|2014|11|20||bez}} }}</ref> un Babītes novadu pašvaldības kategoriski iebilda pret piedāvātajiem ''Rail Baltica'' savienojumu variantiem ar Rīgas lidostu un ostu Krievu salā, bet Babītes novada pašvaldība atsauca savu iebildumu, uzzinot, ka savienojums netiks būvēts Babītes novadā. 2015. gada janvārī ''Rail Baltica'' plānotajam maršrutam iebilda arī Rīgas,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/temas/rail-baltica/|title=Rail Baltica|website=www.lsm.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}</ref> kā arī Ķekavas<ref>[http://financenet.tvnet.lv/viedokli/549524-kekavas_pasvaldiba_neredz_ieguvumus_no_rail_baltica_projekta Ķekavas pašvaldība neredz ieguvumus no «Rail Baltica» projekta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150301170757/http://financenet.tvnet.lv/viedokli/549524-kekavas_pasvaldiba_neredz_ieguvumus_no_rail_baltica_projekta |date={{dat|2015|03|01||bez}} }}, TVnet, 2015. gada 26. februāris.</ref> un Sējas<ref>[http://www.la.lv/sejas-novads-ar-rail-baltica-ii-marsrutu-rupji-parkaptas-iedzivotaju-intereses/ Sējas novads: Ar “Rail Baltica II” maršrutu rupji pārkāptas iedzīvotāju intereses], Latvijas Avīze, 2015. gada 24. februāris. </ref> novada pašvaldība, Limbažu<ref>[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/limbazu-novada-iedzivotaji-satraukti-par-rail-baltica-projektu-dazi-to-salidzina-ar-monstru.d?id=45640636 Limbažu novada iedzīvotāji satraukti par 'Rail Baltica' projektu; daži to salīdzina ar monstru]. Delfi, [[LETA]], 2015. gada 2. marts</ref> novada iedzīvotāji. === Rīgas Centrālā stacija === Sākotnēji plānoja izbūvēt divus jaunus normālplatuma (1435 mm) dzelzceļus 2,6 km garumā, 6 jaunus dzelzceļa pārvadus, dzelzceļa satiksmi organizējot pa estakādi un 1 km garu tiltu pāri Daugavai un [[Mazā Daugava (Rīga)|Mazajai Daugavai]]. ''Rail Baltica'' Rīgas Centrālās pasažieru stacijas un tilta projektētājs un būvnieks bija personu apvienība ''BESIX RERE GROUP''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://info.railbaltica.org/lv/infrastruktura |title=info.railbaltica.org |access-date={{dat|2021|11|02||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211102092715/https://info.railbaltica.org/lv/infrastruktura }}</ref> Jaunās Rīgas Centrālās stacijas būvi plānoja pabeigt 2025.—2026. gadā, bet finansējuma kavēšanās dēļ būvniecības pabeigšanu pārbīdīja līdz 2026.—2027. gadam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.04.2023-rail-baltica-ievieseji-paslaik-finansejuma-piesaiste-netiek-lidzi-buvdarbiem.a504661/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Rail Baltica» ieviesēji: Pašlaik finansējuma piesaiste netiek līdzi būvdarbiem] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> Rīgas Centrālās stacijas izbūve no 200 miljoniem eiro 2017. gadā pieauga līdz 430 miljoniem 2019. gadā, tad līdz 566 miljoniem vai pat 888 miljoni eiro 2024. gadā.<ref name="LSM16NOV">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/15.09.2024-apsver-iespeju-rail-baltica-buvesanu-turpinat-pa-sakotneji-nesavienotiem-posmiem.a568853/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Apsver iespēju «Rail Baltica» būvēšanu turpināt pa sākotnēji nesavienotiem posmiem] lsm.lv 2024. gada 16. septembrī</ref> 2025. gada 18. februārī Latvijas valdība nolēma pārdalīt 114 miljonus eiro no [[Eiropas Savienības Atveseļošanas fonds|Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda]] finansējuma. Centrālās stacijas dienvidu daļas celtniecību plānoja pabeigt līdz 2026. gada 31. augustam, ietverot stacijas ēkas uzgaidāmā stāva un jumta darbus, platformu apdari, kā arī piekļuves izveidi stacijas ēkai gan no stacijas laukuma puses, gan no Satiksmes ministrijas ēkas puses.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/18.02.2025-rigas-centralas-stacijas-buvniecibai-pardala-114-miljonus-eiro.a588324/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rīgas Centrālās stacijas būvniecībai pārdala 114 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 18. februārī</ref> Aprīlī "Eiropas Dzelzceļa līnijas" informēja, ka atsākti darbi Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā un būtiskos darbus plānots pabeigt līdz 2026. gada rudenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/18.02.2025-rigas-centralas-stacijas-buvniecibai-pardala-114-miljonus-eiro.a588324/ Atsāk «Rail Baltica» Rīgas Centrālās stacijas būvniecību; ēku varētu izmantot 2027. gada vasarā] lsm.lv 2025. gada 16. aprīlī</ref> === Rīgas lidostas dzelzceļa stacija === Jaunbūvējamo lidostas dzelzceļa staciju plānots pilnībā integrēt esošajā [[lidosta "Rīga"|lidostas "Rīga"]] infrastruktūrā. Paredzams, ka pa jaunuzbūvēto dzelzceļu līdz [[Rīgas centrālā dzelzceļa stacija|Rīgas centrālajai dzelzceļa stacijai]] četras reizes dienā kursēs "Rail Baltica" ātrvilciens, un ik pa 15-30 minūtēm atspoles (''shuttle'') vilciens, ļaujot astoņās minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā. Kopumā būvniecības darbi plānoti vairākās kārtās: stacijas ēkas būve trijos līmeņos un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru, stacijas ēkas fasādes izveide, estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve. Dzelzceļa estakādes plānotais augstums ir apmēram 10 metri, pār K. Ulmaņa gatvi būvēs 113 m garu dzelzceļa pārvadu. Līdztekus "Rail Baltica" stacijas izbūvei plānota arī lidostas termināla paplašināšanas 6. kārta un jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība.<ref name="lidosta"/> ''Rail Baltica'' stacijas būvniecību pie lidostas sāka 2021. gada 30. jūnijā, termināli bija plānots pabeigt 2023. gada sākumā, savukārt lidostas infrastruktūru kopumā — līdz 2025. gada beigām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/ Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas] lsm.lv 2021. gada 30. jūnijā</ref> Lai gan 2023. gadā termināļa ēka nebija uzcelta, tomēr būvnieku konsorcijs ([[Austrija]]s uzņēmums ''Swietelsky AG'', Latvijas ceļu būves firma SIA Binders un AS ''LNK Industries'') solīja lidostas dzelzceļa stacijas būvdarbus paveikt piecos posmos līdz 2025. gada decembrim.<ref>[https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-lidosta-riga Rail Baltica stacija starptautiskajā lidostā "Rīga"]</ref> 2023. gada septembrī kļuva zināms, ka ar tobrīd pieejamo finansējumu līdz 2025. gadam varēs pabeigt darbus ap Satiksmes ministriju un Centrāltirgu, turpināt iesākto ap lidostu un izbūvēt 13 kilometrus sliežu starp Iecavu un Bausku. Lai Rīgā iesāktos darbus līdz 2027. gadam pabeigtu, pietrūka vairāk nekā 200 miljonu eiro, no tiem mazāk par pusi paredzēja Centrālās stacijas posmam, savukārt vairāk nekā simt miljoni eiro bija vajadzīgi, lai uzbūvētu 4,5 kilometrus garo sliežu ceļu no Jaunmārupes līdz Imantai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/26.09.2023-rail-baltica-darbiem-riga-pietrukst-200-miljonu-eiro-pirmie-vilcieni-latvija-varetu-sakt-kurset-agrak.a525297/ «Rail Baltica» darbiem Rīgā pietrūkst 200 miljonu eiro; pirmie vilcieni Latvijā varētu sākt kursēt agrāk] lsm.lv 2023. gada 26. septembrī</ref> "Rail Baltica" Lidostas stacijas (RIX) būvniecības izmaksas no sākotnēji nosolītajiem 237 miljoniem izauga līdz 399 miljoniem eiro 2024. gadā.<ref name="LSM16NOV"/> 2025. gada jūlijā kļuva zināms, ka ir pabeigta dzelzceļa stacijas ēkas dzelzsbetona nesošās konstrukcijas, pasažieru platformas un iekšējā viadukta posma izbūve, kā arī uzbūvēti 45 sliežu ceļa viadukta balsti 1,5 km garumā. Tālākajā posmā paredzēta 2,4 km dzelzceļa uzbēruma būvniecība un 115 metru gara pārvada izbūve pār [[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.07.2025-pabeigta-rail-baltica-lidostas-stacijas-nesosas-konstrukcijas-un-pasazieru-platformas-izbuve.a605246/ Pabeigta «Rail Baltica» lidostas stacijas nesošās konstrukcijas un pasažieru platformas izbūve] lsm.lv 2025. gada 2. jūlijā</ref> === Projekta ieviesēji === 2014. gadā nodibināja projekta centrālo koordinatoru Baltijas valstu kopuzņēmumu ''[[RB Rail]]'', kura pārziņā ir dzelzceļa līnijas projektēšana, būvniecība un mārketinga aktivitāšu realizācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/projekta-ievieseji/centralais-koordinators/|title=Centrālais koordinators|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612180442/http://www.railbaltica.org/lv/projekta-ievieseji/centralais-koordinators/}}</ref> "RB Rail" padomi veido seši locekļi, kurus ievēlē uz trīs gadiem. Katrs akcionārs – Igaunija, Latvija, Lietuva – izvirza divus kandidātus, kurus apstiprina akcionāru pilnsapulcē. Akcionāru līgums nosaka, ka padomes priekšsēdētāja amatu katru gadu rotācijas kārtībā ieņem kopuzņēmuma pārstāvis no citas valsts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.01.2025-rail-baltica-dzelzcela-projektam-draud-noraut-stopkranu-rb-rail-valstij-prasa-9-miljonus-eiro.a585341/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Rail Baltica» dzelzceļa projektam draud «noraut stopkrānu»; «RB Rail» valstij prasa 9 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 27. janvārī</ref> Projekta nacionālie ieviesēji ir ''Rail Baltic Estonia'' OU un ''Estonian Technical Regulatory Authority'' Igaunijā, "Eiropas Dzelzceļa līnijas" SIA Latvijā, ''Rail Baltica statybe'' UAB un ''Lietuvos geležinkeliai'' JSC Lietuvā. Būvniecība, ko veic projekta ieviesēji, notiek ''RB RAIL'' AS pārraudzībā un atbilstoši vienotiem iepirkuma principiem un līgumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/implementing-bodies/|title=Implementing bodies|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612180340/http://www.railbaltica.org/lv/implementing-bodies/}}</ref> 2019. gada 1. februārī Somijas valdība pieņēma lēmumu dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību ''Oy Suomen Rata'' AB, plānojot, ka tās apakšuzņēmums ''Rail Baltica company'' kļūs par ''Rail Baltica'' projekta kopuzņēmuma ''RB Rail'' AS akcionāru. Somija apņēmās sekmēt [[Ziemeļjūra]]s—Baltijas pamattīkla koridora izaugsmi arī uz ziemeļiem no Helsinkiem.<ref>[http://www.railbaltica.org/lv/somija-klus-par-rail-baltica-kopuznemuma-akcionariem/ Somija kļūs par Rail Baltica kopuzņēmuma akcionāriem] railbaltica.org, 05.02.2019</ref> 2024. gada aprīlī no amata atkāpās uzņēmuma "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, kurš amata pienākumus sāka pildīt 2019. gada 1. augustā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.04.2024-eiropas-dzelzcela-liniju-valdes-vaditajs-atkapjas-no-amata.a551963/ «Eiropas Dzelzceļa līniju» valdes vadītājs atkāpjas no amata] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī</ref> == Finansēšanas problēmas == Sākotnējā AECOM analīze 2011. gadā paredzēja projekta izmaksas 3,6 miljardu apmērā un pierādīja, ka projekts ir ilgtspējīgs un nesīs ekonomiskos ieguvumus. Pēc AECOM analīzes projektu papildināja ar pasažieru staciju Starptautiskajā lidostā "Rīga" Latvijā, Kauņa—Viļņa savienojumu Lietuvā, tramvaja līniju [[Ilemiste (stacija)|Ilemiste]]—[[Tallinas lidosta]] Igaunijā. Paredzēja, ka ''Rail Baltica'' projekts radīs arī vairākus nekvantificējamus ieguvumus, ko būs iespējams realizēt caur reģionu integrāciju, tūrisma attīstību, jaunām biznesa iespējām, ārvalstu tiešajām investīcijām, pieeju jauniem eksporta tirgiem, tehnoloģiju transfēru, inovācijām, u.c. 2017. gadā kopējās plānotās izmaksas ''Rail Baltica'' projektam bija 5,8 miljardi visās trīs Baltijas valstīs. Veiktā izmaksu-ieguvumu analīze pierādīja projekta ekonomisko ilgtspēju un sabiedrības ieguvumus, lai turpinātu projekta finansēšanu no ES un Baltijas valstu puses.<ref name="ReferenceA"/> Projektu finansē iesaistītās valstis, Eiropas Savienības TEN-T budžets, kā arī Eiropas Savienības Struktūrfondi un Kohēzijas fondi. 2018. gada sākumā Baltijas valstis un RB Rail AS saņēma CEF 2 stipendijas Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvniecībai, parakstot līgumu ar kopējo vērtību 765 miljoni eiro. 2018. gada 13. jūlijā tika parakstīts trešais CEF līdzfinansējuma līgums, kura kopējā vērtība sasniedza 130 miljonus eiro, no kuriem CEF ieguldījums bija 110 miljoni eiro jeb 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/parakstits-tresais-rail-baltica-globala-projekta-cef-lidzfinansejuma-ligums/|title=Parakstīts trešais Rail Baltica Globālā projekta CEF līdzfinansējuma līgums {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-07-23|language=lv}}</ref> Finansiālais ieguldījums no CEF un Baltijas valstīm 2018. gada jūlijā bija aplēsts 824 miljonu eiro apjomā (Igaunija 235, Latvija 303, Lietuva 286).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/finansejums/|title=Projekta finansējums|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20180607144212/http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/finansejums/}}</ref> Sākotnēji būvdarbus bija plānots pabeigt 2026. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/video/rail-baltica-is-your-future/|title=Rail Baltica is your future {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en|archive-date=2024-05-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20240505000658/https://www.railbaltica.org/video/rail-baltica-is-your-future/}}</ref> taču tikai 2023. gada sākumā uzņēmuma "RB Rail" vadība pavēstīja, ka ir gatava sākt liela mēroga celtniecības darbus, solot jauno dzelzceļu pa posmiem pabeigt starp 2028. un 2030. gadu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rail-baltica-koordinatore-pamattrases-celtniecibu-svarigi-pabeigt-lidz-2030-gadam.a494441/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Rail Baltica» koordinatore: Pamattrases celtniecību svarīgi pabeigt līdz 2030. gadam] lsm.lv 2023. gada 1. februārī</ref> 2023. gada novembrī kļuva zināms, ka "RB Rail" kopā ar ekspertiem veido vairākus scenārijus dzelzceļa un ar to saistīto objektu būves dalīšanai vismaz divās kārtās, lai taupītu laiku un naudu. Diskutēja par variantiem, kuros līdz 2030. gadam jāuzbūvē vienīgi līniju, kas no Igaunijas puses caur Salaspili aiziet uz Iecavu un tālāk uz Lietuvu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2023-rail-baltica-atrvilciens-var-paiet-garam-rigai.a532280/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular «Rail Baltica» ātrvilciens var paiet garām Rīgai] lsm.lv 2023. gada 19. novembrī</ref> 2024. gada martā Satiksmes ministrija saskaņošanai iesniedza ziņojumu par projekta pirmās fāzes finansēšanu līdz 2030. gadam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/24.03.2024-rail-baltica-cauri-visai-rigai-pirmaja-posma-visticamak-neies-trukst-ap-3-miljardiem-eiro.a547888/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular «Rail Baltica» cauri visai Rīgai pirmajā posmā, visticamāk, neies; trūkst ap 3 miljardiem eiro] lsm.lv 2024. gada 24. martā</ref> 2024. gada 16. jūlijā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta koordinācijas komiteja (EISI) nolēma projekta īstenošanai piešķirt papildu 346 miljonus eiro Latvijai,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/eiropas-komisija-pieskir-3461-miljonu-eiro-rail-baltica-projekta-istenosanai-latvija|title=Eiropas Komisija piešķir 346,1 miljonu eiro Rail Baltica projekta īstenošanai Latvijā {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2025-10-06|language=lv}}</ref> 370 miljonus eiro – Igaunijai un 458 miljonus eiro – Lietuvai. Šis finansējums Latvijas posmā paredzēts pamattrases būvniecībai aptuveni 27 km garumā no Misas līdz [[Latvijas-Lietuvas robeža]]i. Līdzfinansējums tiks saņemts arī dabasgāzes cauruļvada pārvietošanai posmā Vangaži–Misa, Iecavas augstsprieguma pieslēguma vietas izbūvei un Skultes būvobjektam, kas kalpos kā būvniecības loģistikas bāze Latvijas pamattrases ziemeļu posmam Igaunijas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/17.07.2024-eiropas-komisija-rail-baltica-projekta-turpinasanai-pieskir-papildu-12-miljardus-eiro.a561781/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Eiropas Komisija «Rail Baltica» projekta turpināšanai piešķir papildu 1,2 miljardus eiro] lsm.lv 2024. gada 17. jūlijā</ref> 27. augustā Latvijas valdība apstiprināja 61 miljona eiro nacionālo līdzfinansējumu pamattrases būvniecībai no Lietuvas robežas līdz [[Misas stacija]]i. Parāds būvniekiem par jau padarītajiem darbiem augusta sākumā sasniedza 40 miljonus eiro. Līdz augusta beigām no valsts budžeta samaksāja 10 miljonus, bet līdz septembra beigām bija jāatrod vēl aptuveni 16 miljonus eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.08.2024-parads-rail-baltica-buvniekiem-aptuveni-16-miljoni-eiro-kas-jaatrod-lidz-septembra-beigam.a566711/ Parāds «Rail Baltica» būvniekiem – aptuveni 16 miljoni eiro, kas jāatrod līdz septembra beigām] lsm.lv 2024. gada 28. augustā</ref> 2025. gada rudenī projekta vadība pavēstīja, ka Latvija nodokļos pēdējos gados atgūst vairāk, nekā iemaksājusi projektā, jo visi projekta nodokļi tiek maksāti Latvijā, ieskaitot nodokļus no Igaunijas un Lietuvas finansējuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120090074/tris-eiro-pret-vienu-latvija-pat-nopelna-no-rb-rail-darbibas-apgalvo-amatpersonas|title=Trīs eiro pret vienu – Latvija pat nopelna no "RB Rail" darbības, apgalvo amatpersonas|website=Delfi|access-date=2025-10-06|date=2025-10-06|language=lv}}</ref> === Izmeklēšana Latvijā === 2024. gada 13. decembra Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā bija minēts, ka būtiskākās kļūdas projekta plānošanas etapā pieļāva Ministru Prezidents [[Krišjānis Kariņš]], AS "RB Rail" stratēģiskais direktors [[Kaspars Briškens]] un satiksmes ministrs [[Tālis Linkaits]]. Kopumā komisijas gala ziņojumā ir ietverti 29 secinājumi, 16 priekšlikumi un nosauktas 18 personas, kuras komisijas ieskatā pieļāva kļūdas, apdraudēja projekta īstenošanu un nepieņēma pietiekami aktīvu pozīciju tā īstenošanā. Ziņojumā teikts, ka Krišjānis Kariņš pēc būtības neiedziļinājās "Rail Baltica" projekta īstenošanā, tostarp arī neizveidoja šim projektam nepieciešamo uzraudzības un institucionālās pārvaldības sistēmu. Kaspars Briškens bija atbildīgs par 2017. gada "Rail Baltica" projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, kas ietvēra tās pasūtīšanu, izvērtēšanu un pieņemšanu, kas saturēja būtiskas kļūdas un neatbilda realitātei. Tālis Linkaits valdībai nesniedza objektīvu informāciju par "Rail Baltica" projekta patiesajām izmaksām, tostarp nekontrolējot projekta investīciju un ekspluatācijas izmaksas, sekmējot to, ka projekta izmaksu palielinājumu atbalstīja bez to pienācīgas izvērtēšanas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.12.2024-parlamentaras-izmeklesanas-komisija-butiskakas-kludas-rail-baltica-projekta-pielava-karins-briskens-un-linkaits.a580272/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Parlamentārās izmeklēšanas komisija: Būtiskākās kļūdas «Rail Baltica» projektā pieļāva Kariņš, Briškens un Linkaits] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī</ref> 2024. gada 10. decembrī [[Latvijas Republikas prokuratūra]]s Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļa uzsāka kriminālprocesu par to, ka par "Rail Baltica" projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar projekta infrastruktūras objektu būvniecību. Kriminālprocess sākts par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā, nevis pret konkrētām amatpersonām. Saskaņā ar ģenerālprokurora lēmumu kriminālprocesu nodeva izmeklēšanai [[KNAB|Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.12.2024-sak-kriminalprocesu-par-parkapumiem-rail-baltica-projekta-ieviesana.a580770/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Sāk kriminālprocesu par pārkāpumiem «Rail Baltica» projekta ieviešanā] lsm.lv 2024. gada 18. decembrī</ref> ==== Pirmās kārtas plāns Latvijā ==== 2024. gada 28. oktobrī Satiksmes ministrija publiskoja informatīvo ziņojumu par plānoto ''Rail Baltica'' projekta pirmo kārtu, līdz 2030. gadam piedāvājot uzbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijas robežai ar [[Bauska]]s, [[Salaspils]]/[[Daugavkrasti|Daugavkrastu]], [[Skulte (stacija)|Skultes muiža]]s un [[Salacgrīva]]s reģionālajām stacijām, uzbūvēt sliežu ceļu no [[Imantas stacija]]s līdz Rīgas lidostai, pabeidzot darbus Rīgas lidostas stacijā un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā. Paredzēja ar privātās un publiskās partnerības finansējuma palīdzību uzbūvēt arī sliežu ceļu no [[Upeslejas|Upeslejām]] līdz Rīgas Centrālajai stacijai vai arī no Misas līdz lidostas stacijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.10.2024-riga-savienota-tikai-no-vienas-puses-un-sliedem-uz-igauniju-naudu-vel-mekle-rail-baltica-sakotnejie-scenariji.a574278/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rīga savienota tikai no vienas puses, un sliedēm uz Igauniju naudu vēl meklē – «Rail Baltica» sākotnējie scenāriji] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī</ref> 6. novembrī "RB Rail" informēja, ka Latvijā projekta pirmās kārtas īstenošana 6,4 miljardu eiro vietā izmaksās 5 miljardus eiro. SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" skaidroja, ka galvenais ietaupījums rodas, nebūvējot 900 miljonus eiro vērto tiešo savienojumu starp lidostu un Misu, kā arī 400 miljonus eiro vērtās trokšņu sienas un autoceļu šķērsojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/06.11.2024-par-15-miljardiem-letak-rail-baltica-pirmaja-karta-atrod-butisku-ietaupijumu.a575463/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Par 1,5 miljardiem lētāk – «Rail Baltica» pirmajā kārtā atrod būtisku ietaupījumu] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> 10. decembrī Latvijas valdība konceptuāli atbalstīja prioritāros uzdevumus:<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.12.2024-rail-baltica-projektam-noteiks-izmaksu-griestus-sapnis-par-rigas-ieklausanu-vel-nemirst.a579686/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme «Rail Baltica» projektam noteiks izmaksu griestus; sapnis par Rīgas iekļaušanu vēl nemirst] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī</ref> #izveidot normālplatuma dzelzceļa maģistrāli Lietuvas robeža–Misa–Upeslejas–Vangaži–Igaunijas robeža, sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža–Misa; #pabeigt būvdarbus "Rail Baltica" pasažieru stacijā "Starptautiskā lidosta "Rīga"" un dzelzceļa stacijas "Rīgas Centrālā stacija" dienvidu daļā; #izveidot jaunu dzelzceļa savienojumu no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu un uzbūvēt staciju "Daugavkrasti" Salaspilī, nodrošinot pārsēšanās iespēju starp "Rail Baltica" un esošo 1520 mm platsliežu dzelzceļa tīklu; #izveidot kravu uzkraušanas/izkraušanas vietu abās Daugavas pusēs militārās mobilitātes vajadzībām, neuzņemoties papildu finansiālu segumu. 2025. gada 2. jūlijā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) koordinācijas komiteja piešķīra papildu 153,5 miljonu eiro finansējumu "Rail Baltica" projekta Latvijas prioritārajām aktivitātēm, 47,1 miljonu eiro piešķīra Igaunijai un 94,9 miljonus eiro Lietuvai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/03.07.2025-eiropas-komisija-pieskir-latvijai-1535-miljonus-eiro-dzelzcela-projektam-rail-baltica.a605488/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Eiropas Komisija piešķir Latvijai 153,5 miljonus eiro dzelzceļa projektam «Rail Baltica»] lsm.lv 2025. gada 3. jūlijā</ref> 11. jūlijā "Eiropas Dzelzceļa līnijas" un "ERB Rail" parakstīja aktus par plaša mēroga būvdarbu uzsākšanu "Rail Baltica" pamattrases dienvidu posmā Misa–Lietuvas robeža, kas iekļauj nesprāgušās munīcijas pārbaudes, dzelzceļa uzbēruma būvniecību, pievadceļu un pagaidu ceļu būvdarbus, kā arī jauna dzelzceļa pārvada un tilta pār [[Iecava (upe)|Iecavas upi]] būvniecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.07.2025-ar-pirmajiem-ligumiem-latvija-saks-plasus-rail-baltica-dzelzcela-pamattrases-buvdarbus.a606520/ Ar pirmajiem līgumiem Latvijā sāks plašus «Rail Baltica» dzelzceļa pamattrases būvdarbus] lsm.lv 2025. gada 11. jūlijā</ref> 2026. gada 27. janvārī Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens brīdināja, ka līdz 2030. gadam pamattrasi pabeigt neizdosies, jo "Rail Baltica" pamattrases pabeigšanai trūkst 3–4 miljardu eiro.<ref>[https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/370575/intervija-ar-eiropas-dzelzcela-linijas-valdes-priekssedetaju-mari-dzelmi Intervija ar "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētāju Māri Dzelmi] lsm.lv 28.01.2026</ref> == Būvdarbu gaita == === Polijā === [[Attēls:Rail Baltica.svg|thumb|''Rail Baltica'' (E75) Polijas daļas karte.]] "Rail Baltica" Polijas posmā esošo normālplatuma dzelzceļu sāka modernizēt pirms tā plānošanas sākuma Baltijas valstīs 2016. gadā. 400 km garo modernizējamo dzelzceļu sadalīja piecos posmos – no [[Varšava]]s līdz Sadovnei (''Sadowne Węgrowskie''), tālāk līdz [[Čiževa]]i (''Czyżew''), tad līdz [[Bjalistoka]]i (449. un 6. Polijas dzelzceļa līnijas), tālāk līdz [[Elka]]i (38. Polijas dzelzceļa līnija) un līdz Lietuvas robežai. Līdz 2025. gadam lielākajā daļā posmu darbi bija paveikti, bet pēdējo posmu caur [[Oļecko]] (41. Polijas dzelzceļa līnija), [[Suvalki]]em (39. Polijas dzelzceļa līnija) līdz Trakiškiem (51. Polijas dzelzceļa līnija) plāno pabeigt īsi pēc 2030. gada, jo tam vajadzīga jauna sliežu ceļa izbūve ap divu miljardu eiro vērtībā. Brauciena ilgumu no Varšavas līdz Lietuvas robežai plānoja ap trim stundām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.02.2025-polija-darbi-pie-rail-baltica-rit-uz-prieksu-gaida-uz-ieviesanu-baltija.a588879/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Polijā darbi pie «Rail Baltica» rit uz priekšu; gaida uz ieviešanu Baltijā] lsm.lv 2025. gada 22. februārī</ref> <gallery> 07.05.18 Trakiszki SA133-019 (42085245382).jpg|Vilciens uz Bjalistoku Trakišķu stacijā (2018) WK15 Suwałki (8) Lichen99.jpg|Vilciens uz Bjalistoku Suvalku stacijā (2015) Ełk PKP 1.jpg|Elkas stacija (2018) 20240406 124923 April 2024 in Białystok.jpg|Modernizētā Bjalistokas stacija (2024) 20241218 083011 December 2024 in Białystok.jpg|Vilciens uz [[Suvalki]]em Bjalistokas stacijā (2024) 2020 PKP Czyzew 02.jpg|Čiževas stacija (2020) </gallery> === Lietuvā === 2026. ɡada sākumā dzelzceļa būvdarbi Lietuvas daļā notika 114 kilometrus garā posmā Kauņa–Paņeveža un bija sākta sliežu ieklāšana, sliežu ceļa pamatnes izbūve bija pabeigta aptuveni 9 kilometrus garajā [[Jonava]]s posmā. 2026. ɡadā plānoja investēt ap 325 miljonus eiro (pamattrases būvniecībai 240 miljonus eiro, sliežu ieklāšanai 9,8 miljonus eiro), daļa no šīs naudas paredzēta projektēšanai un zemes atpirkšanai posmā no Polijas robežas līdz Kauņai.<ref name=“lsm19.02.2026”>[https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/19.02.2026-kas-notiek-ar-rail-baltica-latvija-pamattrase-sogad-plano-ieguldit-32-lidz-46-reizes-mazak-neka-lietuva-un-igaunija.a635312/ Kas notiek ar «Rail Baltica»? Latvijā pamattrasē šogad plāno ieguldīt 3,2 līdz 4,6 reizes mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā] lsm.lv 19.02.2026</ref> === Latvijā === 2026. ɡada sākumā dzelzceļa trases sagatavošanas darbi Latvijas daļā notika aptuveni 30 kilometrus garā posmā, bet ɡalvenie darbi notika Rīgas Centrālajā un lidostas dzelzceļa stacijās. 2026. ɡadā plānoja investēt 260 miljonus eiro no Eiropas savienošanas instrumenta (''Connecting Europe Facility''), no ES Atveseļošanas fonda un Kohēzijas fonda un no Latvijas valsts budžeta finansējuma (120 miljonus eiro Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā un 52 miljonus eiro lidostas "Rīga" dzelzceļa stacijā, 75 miljonus eiro dzelzceļa pamattrases būvniecībai). 8 miljonus eiro plānoja izlietot trases posma Lietuvas robeža–Misa pārprojektēšanai, tostarp samazinot sākotnēji plānoto uzbēruma augstumu.<ref name=“lsm19.02.2026”/> === Igaunijā === 2026. ɡada sākumā dzelzceļa trases sagatavošanas darbi Igaunijas daļā notika 103 kilometrus garā posmā. 2026. gada budžetā investīcijām "Rail Baltica" plānoja 435,7 miljonus eiro, no tiem 345 miljonus eiro pamattrases zemes darbiem, uzbērumiem, tiltiem, līmeņu atdalījumiem un saistītajām civilajām būvēm, bet sliežu ieklāšanu vēl neplānoja sākt.<ref name=“lsm19.02.2026”/> == Hronoloģija == [[Attēls:Pan-European corridor I.svg|thumb|300px|Paneiropas 1. transporta koridors iezīmēts ar sarkanu.]] * Trīs pirmo Paneiropas transporta konferenču laikā Prāgā (1991), Krētā (1994) un Helsinkos (1997) apstiprināja Paneiropas transporta koridorus. Koridoru Nr. 1 veidoja ''[[Via Baltica]]'' autoceļš un dzelzceļa līnija ''Rail Baltica'' Helsinki-Tallina-Rīga-Viļņa-Varšava. * 2001. gadā Baltijas valstu satiksmes ministri Pērnavā parakstīja sadarbības līgumu par sagatavošanas darbu uzsākšanu ''Rail Baltica ''dzelzceļa koridora attīstībai. * 2004. gadā projekts ''Rail Baltica'' ar Eiropas Savienības Parlamenta un Padomes lēmumu tika iekļauts Eiropas transporta tīkla (''TEN-T'') koridoru sarakstā kā viens no deviņiem TEN-T konvencionālā dzelzceļu tīkla koridoriem ar nosaukumu [[Ziemeļjūras-Baltijas koridors]], savienojot [[Roterdama|Roterdamu]] caur Berlīni un Varšavu ar Kauņu, Rīgu un Tallinu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm |title=Infrastructure - TEN-T - Connecting Europe |access-date={{dat|2017|05|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161003092311/http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm }}</ref> * Lai izvērtētu projekta tehniski ekonomisko pamatojumu un rastu efektīvāko risinājumu jaunās transporta saiknes izveidošanai, 2005. gada beigās tika sākta priekšizpēte, ko veica Dānijas uzņēmums ''COWI AS'', novērtējot labāko projekta risinājumu ''Rail Baltica'' maršruta, ātruma, izmantojamā sliežu platuma, vilces un citu tehnisko parametru izvēlei. * 2007. gada janvārī tika saņemts ''COWI AS'' veiktās projekta priekšizpētes noslēguma ziņojums par visu maršrutu Tallina — Rīga — Kauņa — Varšava. Tika izvēlēts vistaisnākais savienojums starp Baltijas valstīm un Poliju, paredzot jaunas Eiropas standartiem atbilstošas dzelzceļa līnijas izbūvi visā ''Rail Baltica'' maršrutā, veidojot jaunu maršrutu pa iespējami īsāko ceļu. Balstoties uz ziņojumu, iesaistīto valstu atbildīgo nozaru ministri panāca vienošanos par ''Rail Baltica'' projekta 1. kārtas īstenošanu — esošā sliežu ceļa atjaunošanu posmā Kauņa—Rīga—Tallina, līdz 2013. gadam nodrošinot infrastruktūru pasažieru un kravu pārvadājumiem ar ātrumu vismaz 120 km/h visā ''Rail Baltica'' maršrutā. * Lai nodrošinātu savstarpēji koordinētu projekta ieviešanu visās trīs Baltijas valstīs un Polijā, 2007. gada vasarā parakstīja saprašanās memorandus par esošās dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un tehniski-ekonomiskā pamatojuma izstrādi, lai noteiktu nepieciešamību jaunas, Eiropas platuma dzelzceļa līnijas izbūvei nākotnē. Tika panākta arī vienošanās par attiecīgu projektu pieteikumu iesniegšanu Eiropas Komisijā finansējuma saņemšanai no Eiropas transporta tīkla (TEN-T) budžeta 2007.-2013. gada daudzgadu programmas. * 2008. gadā [[Eiropas Komisija]] pieņēma lēmumu par ''TEN-T'' budžeta līdzfinansējumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projektu iesniegumiem. * 2010. gada jūnijā Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas satiksmes ministriju pārstāvji parakstīja memorandu, kurā apliecināja politisko gribu turpināt ''Rail Baltica ''projekta īstenošanu, tai skaitā deklarēja, ka līgumslēdzējas puses apsvērs iespēju izveidot jaunu, kopēju pasažieru satiksmes līniju Tallina-Rīga-Kauņa-Belostoka-Varšava, izmantojot mūsdienīgas sliežu platuma maiņas iekārtas gan ritošam sastāvam, gan sliežu ceļam, lai nodrošinātu pakalpojumu, kas ir ātrs, ērts un maršrutā konkurētspējīgs ar autosatiksmi. * 2010.—2011. gadā Apvienotās Karalistes uzņēmums ''AECOM Ltd'' veica priekšizpēti, izvērtējot jaunas 1435 mm dzelzceļa līnijas būvniecības tehniski ekonomisko pamatojumu. * 2011. gada 10. novembrī [[Valdis Dombrovskis]] kopā ar citiem Baltijas valstu premjeriem Tallinā vienojās ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai veidot atsevišķu uzņēmumu ar galveno biroju Rīgā (šādu nepieciešamību — biroja mītnes vieta Rīgā — apliecināja arī Baltijas valstīs praktizējošās juridisko biroju apvienības ''TRINITI'' veiktais pētījums, kuru pasūtīja Igaunijas Tehniskās uzraudzības iestāde (TSA) ar mērķi izanalizēt ''Rail Baltic'' kopuzņēmuma izveides juridiskos aspektus). * 2013. gada 11. aprīlī, apliecinot interesi un vēlmi turpināt attīstīt dzelzceļa projektu ''Rail Baltica Globālais projekts'', [[Anrijs Matīss]] kopā ar citu Baltijas valstu transporta ministriem Rīgā parakstīja deklarāciju par turpmāko sadarbību šī projekta realizēšanā. * 2014. gada aprīlī par uzvarētājiem konkursā par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas ''Rail Baltica'' Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu atzina apvienību SIA ''Konstruktionsgruppe Bauen Latvia'', SIA ''Grupa93'' un ''EPG Eisenbahn-und Bauplanungsgesellscaft mbH Erfurt'', kas nodibināja pilnsabiedrību ''RB Latvija''. * 2014. gada 28. oktobrī, lai sekmīgi varētu realizēt ''Rail Baltica'' Eiropas standarta dzelzceļa līnijas Globālo projektu, klātesot visiem trim Baltijas valstu transporta ministriem, nodibināja ''Rail Baltica Globālā projekta'' Baltijas valstu kopuzņēmumu, kuru 12. novembrī kā a/s ''RB Rail'' ierakstīja Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā. Uzņēmumam līdz 2015. gada 26. februārim bija jāiesniedz Baltijas valstu kopīgs pieteikums CEF Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://edzl.lv/|title=Rail Baltica tapšanas vēsture - Rail Baltica|website=edzl.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}</ref> * 2015. gada 22. jūnijā Rīgā Latvijas Satiksmes ministrs [[Anrijs Matīss]], kā arī Somijas transporta ministre, Polijas infrastruktūras un attīstības ministre, Lietuvas transporta ministrs, Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs parakstīja ''Rail Baltica'' attīstības deklarāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title=Rīgā paraksta deklarāciju par «Rail Baltica» attīstību | url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/riga-paraksta-deklaraciju-par-rail-baltica-attistibu/695999 | publisher=Apollo | accessdate={{dat|2015|6|22}} | archive-date={{dat|2015|06|23||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20150623194536/http://apollo.tvnet.lv/zinas/riga-paraksta-deklaraciju-par-rail-baltica-attistibu/695999 }} {{lv ikona}}</ref> * 2015. gada 16. oktobrī atklāja vilcienu satiksmi posmā no [[Šestoka]]s līdz Kauņai pa nesen izbūvētajām normālplatuma dzelzceļa sliedēm. 2016. gada jūnijā sāka kursēt vilciens Kauņa-[[Bjalistoka]].<ref>{{ziņu atsauce|title=Lithuanian, Polish railways to launch Kaunas-Bialystok passenger route in June|publisher=[[The Baltic Course]] |url= http://www.baltic-course.com/eng/good_for_business/?doc=121482 |date=31 May 2016}}</ref> * 2016. gada augustā [[Kučinska Ministru kabinets]] akceptēja Latvijas Satiksmes ministra [[Uldis Augulis|Ulda Auguļa]] piedāvāto ''Rail Baltica'' dzelzceļa līnijas trases izvietojumu Latvijas teritorijā. Valdība arī noteica nacionālo interešu objekta statusu normālplatuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai ''Rail Baltica,'' lai nodrošinātu projekta vienotu ieviešanu Baltijas valstīs un arī Latvijā, projekta ieviešanā vienoti strādājot 15 tālaika pašvaldībām. Šai dzelzceļa infrastruktūrai noteica aizsargjoslu. * 2017. gada 31. janvārī Ministru prezidents [[Māris Kučinskis]] Tallinā parakstīja triju Baltijas valstu starpvaldību līgumu par ''Rail Baltica'' dzelzceļa izveidi. Līgums definēja, ka kopīgi uzbūvētā infrastruktūra pieder katrai valstij, kurā tā atrodas, un pārvaldītājam tiks nodrošināta nepieciešamā piekļuve.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/valdiba-atbalsta-triju-baltijas-valstu-starpvaldibu-liguma-projektu-par-rail-baltica.d?id=48441355|title=Valdība atbalsta triju Baltijas valstu starpvaldību līguma projektu par 'Rail Baltica'|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2023-02-02|date=2017-01-24|language=lv}} </ref> * 2017. gadā publicēja EY izstrādāto izmaksu-ieguvumu analīzi par projekta potenciālajiem ieguvumiem 16,2 miljardu eiro vērtībā un novērtēja izmaksas 5,8 miljardu eiro apmērā.<ref name="ReferenceA">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/rail-baltica-globala-projekta-izmaksu-un-ieguvumu-analize-projekts-ir-finansiali-un-ekonomiski-pamatots/|title=Rail Baltica Globālā projekta izmaksu un ieguvumu analīze: projekts ir finansiāli un ekonomiski pamatots {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv}}</ref> * 2018. gada sākumā [[Kučinska valdība]] no Latvijas puses apstiprināja būvprojektēšanas vadlīnijas — obligātos vienotos standartus ''Rail Baltica'' infrastruktūras projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/vesture/|title=Projekta vēsture|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20180614055056/http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/vesture/}}</ref> * 2018. gadā pabeidza ilgtermiņa biznesa un operacionālā plāna izstrādi, posma Kauņa — Lietuvas/Polijas robeža uzlabošanas iespēju izpēti, infrastruktūras pārvaldības izpēti, kā arī citus pētījumus, kas saistīti ar komercializāciju un materiālu nodrošināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/annual-press-conference-of-the-rail-baltica-implementers-2/|title=Annual Press Conference of the Rail Baltica implementers {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en}}</ref> * 2018. gada 20. martā normālplatuma dzelzceļa projekta ieviesējs Latvijā SIA "Eiropas Dzelzceļa līnija" noslēdza pirmo līgumu par ''Rail Baltica'' atzara projekta izstrādi 4,4 kilometru garam dzelzceļa savienojumam ar Starptautisko [[Rīgas starptautiskā lidosta|lidostu "Rīga"]], tā celtniecību bija plānots sākt 2020. gadā. Projekta izstrādi veica uzņēmumu apvienība "Prosiv" ([[Itālija]]s uzņēmums "Sintagma", [[Slovākija]]s uzņēmums "Prodex" un Latvijas uzņēmums "Vektors T"). Projektēšanas cena bija 4,5 miljoni eiro, tajā bija iekļauta arī būvniecības autoruzraudzība līdz 2025. gadam, kad plānoja pabeigt jaunās dzelzceļa stacijas būvi lidostā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/paraksta-ligumu-par-rail-baltica-stacijas-projektesanu-lidosta-riga.a271951/?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4% Paraksta līgumu par «Rail Baltica» stacijas projektēšanu lidostā «Rīga»] ''lsm.lv'' ziņu redakcija 2018. gada 20. martā</ref> * 2019. gadā sāka ''Rail Baltica'' [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Rīgas dzelzceļa tilta]], uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrādi, būvdarbus plānojot paveikt 2021. — 2022. gadā. Šī projekta aprēķinātās izmaksas bija tuvu 200 miljoniem [[eiro]].<ref>[http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html Uzsākta Rail Baltica Centrālās stacijas iepirkuma 2. kārta un parakstīts sadarbības memorands ar NVO] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200813180055/http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html |date={{dat|2020|08|13||bez}} }} edzl.lv 2018. gada 22. augustā</ref> * 2020. gada februārī SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas", "RB Rail" un [[LR Satiksmes ministrija]]s pārstāvji sāka kandidātu atlasi konkursā par Rīgas lidostas "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi. Starptautiskajā konkursā bija saņemti 11 kandidātu pieteikumi no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Igaunijas, Turcijas un Austrijas uzņēmumiem.<ref name="lidosta">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-kandidatu-atlasi-konkursa-par-rail-baltica-stacijas-un-saistitas-infrastrukturas-izbuvi.a347276/ Sāk kandidātu atlasi konkursā par «Rail Baltica» stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi] lsm.lv 2020. gada 5. februārī</ref> * 2020. gada aprīlī kļuva zināms, ka 94 km garā dzelzceļa posma no [[Vangaži]]em līdz [[Latvijas un Igaunijas valsts robeža]]i projektēšanu 30 mēnešus veiks uzņēmumu apvienība ''INECO-ARDANUY'' (līguma summa 13 523 414 eiro), bet 45 km garo posmu no [[Misa]]s līdz [[Latvijas un Lietuvas valsts robeža]]i 24 mēnešus projektēs uzņēmumu apvienība ''IDOM, Consulting, Engineering, Architecture S.A.U.'' (līguma summa 6 903 802 eiro). Posmā no Vangažiem līdz Latvijas un Igaunijas valsts robežai paredzēti 13 tilti, 36 ceļu pārvadi, 3 dzelzceļa pārvadi, 119 caurtekas un 3 dzīvnieku pārejas, bet posmā no Misas līdz Latvijas un Lietuvas robežai paredzēti 4 tilti, 16 ceļu pārvadi, 4 dzelzceļa pārvadi, 54 caurtekas un 1 dzīvnieku pāreja.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/projektesanas-darbi-sakas-visa-rail-baltica-pamata-trase-latvija.d?id=52033503 Projektēšanas darbi sākas visā 'Rail Baltica' pamata trasē Latvijā] delfi.lv 06.04.2020.</ref> * 2022. gada 21. jūlijā ar svinīgu ceremoniju [[Nere]]s krastā sāka ''Rail Baltica'' būvniecību posmā no Kauņas līdz [[Latvijas-Lietuvas robeža]]i.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuva-sakusies-rail-baltica-buvnieciba-posma-lidz-latvijas-robezai.a466328/ Lietuvā sākusies «Rail Baltica» būvniecība posmā līdz Latvijas robežai] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā</ref> * 2022. gada 13. septembrī sāka 13 metru augstas un 2 km garas dzelzceļa estakādes būvniecību pie lidostas "Rīga".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pie-lidostas-sakta-rail-baltica-dzelzcela-stacijas-estakades-buvnieciba.a473435/ Pie lidostas sākta «Rail Baltica» dzelzceļa stacijas estakādes būvniecība] lsm.lv 2022. gada 13. septembrī</ref> * 2024. gada 30. maijā Baltijas valstu satiksmes ministrus aicināja piedalīties ''Rail Baltica'' ātrgaitas dzelzceļa pamatakmens ielikšanas pasākumā [[Ilemiste (stacija)|Ilemistes stacijā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.05.2024-rail-baltica-projekts-iestredzis-valdibas-gaitenos.a555623/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular «Rail Baltica» projekts iestrēdzis valdības gaiteņos] lsm.lv 2024. gada 28. maijā</ref> * 2025. gada 12. martā kļuva zināms, ka "ERB Rail" ir uzsācis pamattrases būvlaukuma iekārtošanu Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā 10,5 km no Iecavas centra pie [[autoceļš V9|autoceļa V9]] [[Iecava]]—[[Baldone]]—[[Daugmale]]. Celtniecības kravu piegādēm izmantos arī [[autoceļš V5|autoceļu V5]] Piebalgas—Dzelzāmurs—Ratstrauti un [[autoceļš P89|autoceļu P89]] [[Ķekava]]–[[Skaistkalne]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.03.2025-foto-iecava-gatavojas-rail-baltica-dzelzcela-pamattrases-buvdarbu-uzsaksanai.a591235/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Iecavā gatavojas «Rail Baltica» dzelzceļa pamattrases būvdarbu uzsākšanai] lsm.lv 2025. gada 12. martā</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * ''[[Via Baltica]]'' * [[Vikiprojekts:Rail Baltica]] == Ārējās saites == * [https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-dzelzcela-stacija-riga Rail Baltica stacija starptautiskajā dzelzceļa stacijā Rīgā] (vizualizācija) * [http://railbaltica.org/info/lv Informācija par Rail Baltica] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200117163007/http://www.railbaltica.org/info/lv |date={{dat|2020|01|17||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20110826012039/http://ec.europa.eu/transport/infrastructure/maps/maps_en.htm Progresa ziņojums 2008. gadā (PDF fails)] * [https://web.archive.org/web/20150201044903/http://www.irir.lv/2011/11/29/dzelzcels-rail-baltica Dzelzceļš "Rail Baltica" — ir.lv Dzīvie šķirkļi] * [https://www.google.com/maps/d/u/0/viewer?mid=14ViyipBQg8vhbBP75jNHjf7N5pw&ll=57.09481510016359%2C24.297019999999975&z=8 Rail Baltica trase Latvijā — nodalījuma joslas koridors — Google maps] {{Vikikrātuves kategorija}} [[Kategorija:Dzelzceļš]] [[Kategorija:Dzelzceļš Igaunijā]] [[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļš Lietuvā]] [[Kategorija:Rīga]] [[Kategorija:Limbažu novads]] [[Kategorija:Saulkrastu novads]] [[Kategorija:Ropažu novads]] [[Kategorija:Siguldas novads]] [[Kategorija:Salaspils novads]] [[Kategorija:Ķekavas novads]] [[Kategorija:Mārupes novads]] [[Kategorija:Olaines novads]] [[Kategorija:Bauskas novads]] 5gxmrmnqdkzf8vv0twj9flt9xeuwtyf 0 156631 4500702 4469795 2026-07-31T00:34:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500702 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Mehāniskais apelsīns | attēls = Clockwork orangeA.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''A Clockwork Orange'' | žanrs = [[krimināldrāma]]<br />[[zinātniskā fantastika]] | režisors = [[Stenlijs Kubriks]] | producents = Stenlijs Kubriks | scenārija autors = Stenlijs Kubriks | galvenajās lomās = * [[Malkolms Makdauels]] * [[Godfreijs Kviglijs]] * [[Entonijs Šarps]] * [[Entonijs Šarps]] * [[Patriks Magī]] * [[Vorens Klarks]] | mūzika = [[Vendija Karlosa]] | operators = [[Džons Alkots]] | montāža = [[Bils Batlers]] | studija = | izplatītājs = ''[[Warner Bros. Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|1971|12|19}} | ilgums = 137 minūtes | valsts = {{GBR}}<br />{{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|2,2 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|26,5 miljoni}} | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} "'''Mehāniskais apelsīns'''" ({{val|en|A Clockwork Orange}}) ir 1971. gada [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[krimināldrāmas filma]]. Tās režisors, scenārists un producents ir [[Stenlijs Kubriks]]. Filma uzņemta pēc [[Entonijs Bērdžess|Entonija Bērdžesa]] [[Mehāniskais apelsīns|tāda paša nosaukuma]] romāna motīviem.<ref>[http://www.tvnet.lv/izklaide/skatuve/59569-nacionalaja_teatri_pirmizrade_mehaniskajam_apelsinam Nacionālajā teātrī pirmizrāde "Mehāniskajam apelsīnam"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121113105016/http://www.tvnet.lv/izklaide/skatuve/59569-nacionalaja_teatri_pirmizrade_mehaniskajam_apelsinam |date={{dat|2012|11|13||bez}} }}, 2006. gada 19. janvāris. Tvnet.lv. Atjaunots: {{dat|2011|7|15}}.</ref> Filmas sižeta pamatā ir galvenā varoņa Aleksa un viņas bandas ikdienas darbības nākotnes [[Anglija|Anglijā]]. Alekss ir harismātisks un psihopātisks bandas vadonis, kura dzīves galvenās baudas un izpriecas ir [[klasiskā mūzika]] (it īpaši [[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovena]] un [[Džoakīno Rosīni|Rosīni]] mūzika), [[izvarošana]] un [[vardarbība]], ko dēvē par ''ultra-violence''. Kad vienu vakaru Aleksu noķer un apcietina, viņam piedāvā piedalīties medicīniskā eksperimentā, kura mērķis ir radīt Aleksā riebumu pret visām tām lietām, ko sabiedrībā uzskata par grēcīgām un ļaunām un kas pašam Aleksam sagādājušas baudu. Filma pēc tās iznākšanas saņēma ļoti divdomīgu attieksmi, it īpaši [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], kur to pat aizliedza, jo uzskatīja, ka filma propagandē vardarbību, slepkavības un antisociālu uzvedību.<ref name="School">"Serious pockets of violence at London school, QC says", 1972. gada 21. marts. {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.diena.lv/arhivs/dieva-un-nelaba-mehanisms-12976307 Dieva un Nelabā mehānisms], 2006. gada 25. novembris. Diena.lv. Atjaunots: {{dat|2011|7|15}}.</ref> == Sižets == [[Attēls:Stanley_Kubrick_The_Exhibition_-_LACMA_-_A_Clockwork_Orange_-_Korova_Milk_Bar_(8998526527).jpg|alt=Stanley Kubrick The Exhibition — LACMA — A Clockwork Orange — Korova Milk Bar (8998526527)|thumb|240x240px|Bārā, kurā pasniedz ''milk-plus'', izmantotās dekorācijas]] Futūristiskā [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] Alekss ir jauniešu bandas līderis, kurā ietilpst vēl Džordžijs, Dims un Pīts. Kādu nakti pēc narkotiska ''milk-plus'' dzēriena lietošanas viņi iesaistās cīņā ar konkurējošu bandu. Tad viņi brauc uz rakstnieka Frenka Aleksandra mājām, piemāna viņus un iekļūst ēkā. Viņi piekauj Aleksandru, un Alekss vardarbīgi izvaro Aleksandra sievu, dziedot dziesmu ''[[Singin' in the Rain (dziesma)|Singin' in the Rain]]''. Nākamajā dienā sakarā ar skolas kavēšanu pie Aleksa ierodas probācijas darbinieks Deltoids, kurš zina par Aleksa darbībām un brīdina viņu. Aleksa draugi pauž neapmierinātību ar sīkajiem noziegumiem un vēlas lielāku vienlīdzību un lielākas zādzības, taču Alekss apliecina savu varu, uzbrūkot viņiem. Vēlāk Alekss, kamēr draugi paliek ārpusē, iebrūk turīgas "kaķu dāmas" mājās un iesit viņai ar lielu fallisku skulptūru. Izdzirdot sirēnas, Alekss mēģina bēgt, bet Dims ar pudeli iesit viņam pa seju un atstāj viņu policijai. Deltoids paziņo, ka sieviete no gūtajām traumām ir mirusi, un Aleksu notiesā par slepkavību un iesloga uz 14 gadiem cietumā. Divus gadus pavadījis cietumā, Alekss piekrīt piedalīties iekšlietu ministra jaunajā Ludoviko tehnikas eksperimentā, kas divu nedēļu laikā rada nepatiku pret noziegumiem. Aleksu piesprādzē pie krēsla, viņa acis atver, un viņam injicē narkotikas. Pēc tam viņš ir spiests skatīties filmas par seksu un vardarbību, no kurām dažās skan viņa mīļākā komponista [[Ludvigs van Bēthovens|Ludviga van Bēthovena]] mūzika. Aleksam no filmām paliek slikti, un, baidoties, ka terapijas dēļ viņam radīsies riebums no Bēthovena mūzikas, viņš lūdz eksperimentu pārtraukt. Pēc divām nedēļām ministrs amatpersonu sapulcē demonstrē Aleksa rehabilitāciju. Alekss nespēj cīnīties pret cilvēku, kas par viņu ņirgājas un viņam uzbrūk, kā arī kļūst slikti, vēloties seksu ar kailu sievieti. Cietuma kapelāns sūdzas, ka Aleksam ir laupīta brīvā griba, savukārt ministrs apgalvo, ka Ludoviko tehnika samazinās noziedzību un ieslodzīto skaitu. Aleksu atbrīvo no cietuma, bet atklāj, ka policija ir pārdevusi viņa mantas, lai sniegtu kompensāciju viņa upuriem, un viņa vecāki ir izīrējuši viņa istabu. Alekss sastopas ar vecu klaidoni, kuram viņš uzbruka pirms vairākiem gadiem, un klaidonis ar draugiem uzbrūk viņam. Aleksu izglābj divi policisti, bet viņš ir pārsteigts, redzot, ka tie ir Dims un Džordžijs. Abi ved Aleksu ārpus pilsētas, kur viņu piekauj un gandrīz noslīcina. Alekss ar pēdējiem spēkiem tiek līdz tuvējās mājas slieksnim, kur sabrūk. Alekss pamostas un atrod sevi Aleksandra kunga mājās, kurš tagad pārvietojas ratiņkrēslā. Aleksandrs neatpazīst Aleksu no iepriekšējā uzbrukuma, bet zina par viņu un Ludoviko tehniku no laikrakstiem. Viņš Aleksu uzskata par politisko ieroci un gatavojas iepazīstināt viņu ar saviem kolēģiem. Aleksandrs saprot, ka Alekss bija tas, tas uzbruka viņam un viņa sievai. Ar kolēģu palīdzību Aleksandrs apreibina Aleksu un ieslēdz viņu augšstāva guļamistabā. Pēc tam viņš no apakšas skaļi atskaņo [[Bēthovena 9. simfonija|Bēthovena 9. simfoniju]]. Nespēdams izturēt nežēlīgās sāpes, Alekss mēģina izdarīt pašnāvību, izlecot par logu. Alekss izdzīvo un pamostas slimnīcā ar vairākiem savainojumiem. Kamēr viņam veic virkni psiholoģisko testu, viņš atklāj, ka viņam vairs nav nepatikas pret vardarbību un seksu. Ierodas ministrs un atvainojas Aleksam. Viņu piedāvā arī parūpēties par viņu apmaiņā pret sadarbošanos ar valsts iestādēm. Ministrs atskaņo 9. simfoniju un Alekss sapņo par seksu ar sievieti, pie sevis domājot: "Es esmu izārstēts." == Tēmas == === Morāle === Filmā tiek apspriesta "labā" definīcija un tas, vai ir jēga izmantot terapiju, lai apturētu amorālu uzvedību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://reason.com/2005/06/01/should-we-cure-bad-behavior/|title=Should We Cure Bad Behavior?|last=Bailey|first=Ronald|website=Reason.com|access-date=2022-12-30|date=2005-06-01|language=en}}</ref> Stenlijs Kubriks, rakstot ''Saturday Review'', aprakstīja filmu kā sociālu satīru, kas risina jautājumu, vai uzvedības psiholoģija un [[Nosacījuma refleksi|nosacījuma refleksu]] ievingrināšana ir jauni bīstami ieroči totalitārai valdībai, ko izmantot, lai uzspiestu pilsoņiem kontroli un padarītu tos nedaudz līdzīgus robotiem.<ref>''Saturday Review'', 1971. gada 25. decembris</ref> Tāpat Kubriks teica, ka tas ir stāsts par pusaudža likumpārkāpēja apšaubāmu labošanu ar terapijas palīdzību, kā arī stāsts par brīvo gribu. Pēc terapijas Alekss uzvedas kā labs sabiedrības loceklis, lai gan ne pēc savas izvēles. Viņa labestība ir piespiesta; viņš ir kļuvis par mehānisku apelsīnu — organisks no ārpuses, mehānisks no iekšpuses. Kad Aleksam ir veikta Ludoviko tehnika, kapelāns viņa jauno attieksmi kritizē kā nepatiesu, apgalvojot, ka patiesai labestībai jānāk no iekšpuses. Tas noved pie tēmas par Aleksa ļaunprātīgu izmantošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.nytimes.com/www.nytimes.com/books/97/11/30/home/burgess-orange.html|title=Home|website=archive.nytimes.com|access-date=2022-12-30}}</ref> [[Attēls:LudovicoMalcolmMcDowellAClockworkOrangetrailer.png|thumb|240x240px|Ludoviko tehnika]] === Psiholoģija === Filma kritizē psihologu [[Džons Votsons (psihologs)|Džona Votsona]] un [[Beress Frederiks Skiners|Beresa Frederika Skinera]] ierosināto [[Biheiviorisms|biheiviorismu]] jeb "uzvedības psiholoģiju". Bērdžess noraidīja biheiviorismu, nosaucot Skinera grāmatu ''Beyond Freedom and Dignity'' (1971) par "vienu no visbīstamākajām grāmatām, kas jebkad sarakstītas". Filmā attēlotā Ludoviko tehnika ir parodija par nepatiku terapiju, kas ir veids, kā vingrināt nosacījuma refleksus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.city-journal.org/html/prophetic-and-violent-masterpiece-12926.html|title=A Prophetic and Violent Masterpiece|website=City Journal|access-date=2022-12-30|date=2015-12-23|language=en}}</ref> === Sabiedrība === Filmā attēloto sabiedrību daži uztvēra kā komunistisku, saskatīja saistību ar krievu kultūru. Filmā, tāpat kā grāmatā, pusaudžu slengam ir spēcīga krievu ietekme. Bērdžess skaidro, ka slengs ir daļēji paredzēts, lai lasītāju ievilktu grāmatas varoņu pasaulē un novērstu grāmatas novecošanos. Ir daži pierādījumi, kas liecina, ka sabiedrība ir sociālistiska vai varbūt no neveiksmīga sociālisma attīstās par autoritāru sabiedrību. Romānā uz ielām ir gleznojumi ar strādniekiem krievu sociālistiskās mākslas stilā, un filmā redzams neķītrs sociālistisks murālis. Kā DVD komentāros norāda Malkolms Makdauels, Aleksa mājas atrodas sociālisma stila daudzdzīvokļu ēkās.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.visual-memory.co.uk/amk/doc/interview.aco.html|title=The Kubrick Site: Kubrick's comments regarding 'A Clockwork Orange'|website=www.visual-memory.co.uk|access-date=2022-12-30}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sprachcaffe.com/english/magazine-article/in-the-presence-of-stars-famous-filming-locations-near-sprachcaffe-schools-2017-03-31.htm|title=Famous filming locations near Sprachcaffe schools|last=Plus|first=Sprachcaffe Languages|website=www.sprachcaffe.com|access-date=2022-12-30|language=en}}</ref> Kubriks nesniedza skaidru atbildi par to, kāda ir sabiedrība filmā, sakot "ministrs, kuru atveido Entonijs Šārps, nepārprotami ir labējā spārna pārstāvis. Rakstnieks Patriks Magī ir vājprātīgs kreisais. Viņi atšķiras tikai ar savu dogmu. Viņu līdzekļi un mērķi neatšķiras."<ref name=":0" /> == Darbs pie filmas == Entonijs Bērdžess sava romāna filmas tiesības pārdeva par 500 [[ASV dolārs|ASV dolāriem]] (atbilst 4500 dolāriem 2021. gadā) neilgi pēc tā publicēšanas 1962. gadā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://catalog.afi.com/Catalog/moviedetails/54041|title=AFI{{!}}Catalog|website=catalog.afi.com|access-date=2022-12-30}}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka filmā galvenās lomas atveido rokgrupas ''[[The Rolling Stones]]'' dalībnieki. Grupas solists [[Miks Džegers]] izrādīja interesi par Aleksa galvenās lomas atveidošanu, bet britu režisors [[Kens Rasels]] bija piesaistīts režijai.<ref name=":1" /> Tomēr tas neizdevās, jo radās problēmas ar [[Britu filmu klasifikācijas padome|Britu filmu klasifikācijas padomi]] (BBFC), un galu galā tiesības uz filmu nokļuva pie Kubrika.<ref name=":1" /> [[Malkolms Makdauels]] izvēlēts Aleksa lomai pēc tam, kad Kubriks viņu redzēja filmā "[[Ja....]]" (1968).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nme.com/features/film-interviews/a-clockwork-orange-at-50-malcolm-mcdowell-3058239|title=Malcolm McDowell talks 'A Clockwork Orange' at 50: "It was torture"|last=Beaumont|first=Mark|website=NME|access-date=2022-12-30|date=2021-09-30|language=en}}</ref> Ludoviko tehnikas ainas filmēšanas laikā Makdauels saskrāpēja radzeni un uz laiku kļuva akls.<ref>"Art Adams interview". "The Mutant Report." Volume 3. ''Marvel Age'' #71 (February 1989). Marvel Comics. pp. 12—15.</ref> Ārsts, kurš stāvēja viņam blakus ainā un pilināja Aleksa piespiedu kārtā atvērtajās acīs sāls šķīdumu, bija īsts ārsts, lai novērstu aktiera acu izžūšanu. Makdauels filmēšanas laikā salauza arī dažas ribas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://worldtv.com/blog/misc/|title=Misc|website=Worldtv.com|access-date=2022-12-30|date=2011-04-12|archive-date=2011-04-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20110412145120/http://worldtv.com/blog/misc/}}</ref> [[Attēls:Thamesmead Housing Estate 01.jpg|thumb|240x240px|Filmēšanai izmantotā vietā [[Londona|Londonā]]]] === Adaptācija === Romāna adaptācija sākotnēji nemaz netika plānota. Scenārists [[Terijs Sauterns]] iedeva Kubrikam romāna kopiju, taču viņš to nolika malā, jo tobrīd izstrādāja ar [[Napoleons Bonaparts|Napoleonu Bonapartu]] saistītu projektu. Kubrika sieva intervijā sacīja, ka iedevusi Kubrikam romānu pēc tā izlasīšanas. Kubriks sacīja: "Mani tajā sajūsmināja viss — sižets, idejas, varoņi un, protams, valoda. Stāsts darbojas vairākos līmeņos — politiskā, socioloģiskā, filozofiskā un, pats galvenais, sapņainā psiholoģiski simboliskā līmenī." Kubriks uzrakstīja romānam tuvu scenāriju. Viņš saka: "Es domāju, ka viss, kas Bērdžesam bija sakāms par stāstu, tika ielikts grāmatā, taču es iekļāvu dažas noderīgas stāstījuma idejas un pārveidoju dažas ainas."<ref name=":0" /> Scenārijs balstīts uz ASV izdotās grāmatas versiju, kurā ir izlaista pēdējā nodaļa. === Mūzika === Par galveno mūziku tika izvēlēts [[Henrijs Pērsels|Henrija Pērsela]] skaņdarbs ''[[Music for the Funeral of Queen Mary]]''. Filmā arī iekļauta [[Edvards Elgars|Edvarda Elgara]] un [[Džoakīno Rosīni]] mūzika, kā arī [[Ludvigs van Bēthovens|Ludviga van Bēthovena]] mūzika, īpaši Aleksa iecienītā [[Bēthovena 9. simfonija|9. simfonija]]. Tomēr skaņu celiņā ir vairāk Rosīnī nekā Bēthovena mūzikas. == Vērtējums == === Kritiķu vērtējums === Izdošanas brīdī filma saņēma dalītas kritiķu atsauksmes.<ref name=":1" /> Pēc tam, kad filma saņēma [[Ņujorkas kinokritiķu balva|Ņujorkas kinokritiķu balvu]], Vinsens Kenbijs no ''[[The New York Times]]'' par filmu teica, ka "tas ir spožs un bīstams darbs, taču bīstams tādā veidā, kā dažkārt izcilas lietas ir."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.nytimes.com/www.nytimes.com/library/film/010972kubrick-orange.html|title='A Clockwork Orange': Disorienting But Human Comedy|website=archive.nytimes.com|access-date=2022-12-30}}</ref> Viņš slavēja arī filmas tehniskos sasniegumus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1971/12/20/archives/a-clockwork-orange-dazzles-the-senses-and-mind.html|title=' A Clockwork Orange' Dazzles the Senses and Mind|work=The New York Times|access-date=2022-12-30|date=1971-12-20|last=Canby|first=Vincent|issn=0362-4331|language=en}}</ref> [[Rodžers Īberts]] filmai deva divas no četrām zvaigznēm, saucot to par "ideoloģisku bardaku."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rogerebert.com/reviews/a-clockwork-orange-1972|title=A Clockwork Orange movie review (1972) {{!}} Roger Ebert|last=Ebert|first=Roger|website=https://www.rogerebert.com/|access-date=2022-12-30|language=en}}</ref> Savā ''[[New Yorker]]'' recenzijā ar nosaukumu "Stenlijs Streindžlavs" Polīna Kēla filmu nodēvēja par pornogrāfisku un Kubriku par "sliktu pornogrāfistu", jo tā dehumanizēja Aleksa upurus, vienlaikus izceļot galvenā varoņa ciešanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.visual-memory.co.uk/amk/doc/0051.html|title=The Kubrick Site: Pauline Kael on 'A Clockwork Orange'|website=www.visual-memory.co.uk|access-date=2022-12-30}}</ref> Gadu laikā "Mehāniskais apelsīns" kļuvis par [[Kulta filma|kulta klasiku]]. Laikrakstam ''[[The Guardian]]'' Pīters Frenčš norādīja, ka filmas pretrunīgo reputāciju, iespējams, izraisīja fakts, ka tā izlaista laikā, kad bija lielas bailes no pusaudžu likumpārkāpumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/film/2000/feb/27/6|title=You looking at me?|last=Staff|first=Guardian|website=the Guardian|access-date=2022-12-30|date=2000-02-27|language=en}}</ref> Ādams Neimans no ''[[The Ringer]]'' rakstīja, ka filmas tēmas par noziedzību, korumpētām varas struktūrām un dehumanizāciju ir aktuālas mūsdienu sabiedrībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theringer.com/movies/2019/3/13/18262905/revisiting-a-clockwork-orange-stanley-kubrick|title=‘A Clockwork Orange’ in the Age of Cancellation|last=Nayman|first=Adam|website=The Ringer|access-date=2022-12-30|date=2019-03-13|language=en}}</ref> Saimons Braunds no [[Empire (žurnāls)|''Empire'']] uzteica "žilbinošo vizuālo stilu" un Makdauela "vienkārši pārsteidzošo" Aleksa attēlojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.empireonline.com/movies/reviews/empire-essay-clockwork-orange-review/|title=EMPIRE ESSAY: A Clockwork Orange|website=Empire|access-date=2022-12-30}}</ref> Tīmekļa vietnē ''[[Rotten Tomatoes]]'' filmai ir 88% vērtējums, rakstot "satraucošs un pārdomu rosinošs, "Mehāniskais apelsīns" ir auksts un antiutopisks murgs ar ļoti tumšu humora izjūtu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/clockwork_orange|title=A Clockwork Orange (1971)|website=[[Rotten Tomatoes]]|access-date=30.12.2022}}</ref> ''[[Metacritic]]'' filmas vērtējums ir 77 no 100.<ref>{{Atsauce|title=A Clockwork Orange|url=https://www.metacritic.com/movie/a-clockwork-orange|accessdate=2022-12-30}}</ref> Filma nominēta četrām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]] kategorijās "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]", "[[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais adaptētais scenārijs]]" un "[[Labākā montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā montāža]]". Tā nominēta arī septiņām [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvām]], tomēr nevienu nesaņēma. === Kases ieņēmumi === Filma guva finansiālus panākumus, nopelnot 41 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ASV un aptuveni 73 miljonus ārzemes, kopējiem ieņēmumiem sasniedzot 114 miljonus pie 1,3 miljonu budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1998-sep-29-fi-27418-story.html|title=Kubrick Keeps 'em in Dark With 'Eyes Wide Shut'|last=Eller|first=Claudia|website=Los Angeles Times|access-date=2022-12-30|date=1998-09-29|language=en}}</ref> === Pretrunas === Amerikas Savienotajās Valstīs filmai "Mehāniskais apelsīns" sākotnēji 1972. gadā piešķīra "X vērtējumu". Kubriks no filmas izgrieza aptuveni 30 sekundes seksuāla rakstura kadrus, lai iegūtu "R vērtējumu".<ref name=":1" /> Filmā attēloto seksuālo darbību un vardarbības dēļ, ASV katoļu filmu birojs aizliedza katoļiem filmu skatīties. 1982. gadā šo vērtējumu atcēla un deva tai "nosodīts" vērtējumu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Roman Catholicism in America|url=http://archive.org/details/romancatholicism00gill_0|publisher=Columbia University Press|date=1999-04-15|isbn=978-0-231-10870-6|last=Chester Gillis}}</ref> Lai gan Apvienotās Karalistes kinoteātros 1971. gada decembrī to demonstrēja bez cenzūras, Lielbritānijas varas iestādes uzskatīja, ka filmā redzamā seksuālā vardarbība ir ekstrēma. 1972. gada martā tiesas procesa laikā pret 14 gadus vecu zēnu, kuru apsūdzēja par klasesbiedra slepkavību, prokurors atsaucās uz filmu "Mehāniskais apelsīns", liekot domāt, ka filma viņu bija ietekmējusi.<ref>"Serious pockets of violence at London school, QC says", ''[[The Times]]'', 21.03.1972</ref> Filmu saistīja ar vecāka gadagājuma klaidoņa slepkavību, ko veica 16 gadus vecs zēns, [[Bakingemšīra|Bakingemšīrā]], kurš atzina savu vainu pēc tam, kad bija paziņojis policijai, ka draugi viņam stāstījuši par filmu un par veca klaidoņa piekaušanu.<ref>" 'Clockwork Orange' link with boy's crime", ''The Times'', 04.07.1973</ref> Prese vainoja arī filmu izvarošanā, kuras laikā uzbrucēji esot dziedājuši dziesmu ''Singin' in the Rain''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sparknotes.com/film/clockworkorange/context/|title=A Clockwork Orange: Context|website=SparkNotes|access-date=2022-12-30|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> Kubrika sieva sacīja, ka viņu ģimene esot saņēmuši draudus un ka pie viņu mājām esot bijuši protestētāji.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/video/2011/may/20/cannes-2011-clockwork-orange-malcolm-mcdowell-video|title=Cannes 2011: Re-winding A Clockwork Orange with Malcolm McDowell - video|work=The Guardian|access-date=2022-12-30|date=2011-05-20|last=Brooks|first=Xan|issn=0261-3077|language=en}}</ref> 1973. gadā ''[[Warner Bros. Pictures]]'' pēc Kubrika lūguma filmu pārtrauca izrādīt Lielbritānijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/film/2000/mar/03/fiction|title=The old ultra-violence|website=the Guardian|access-date=2022-12-30|date=2000-03-03|language=en}}</ref> Tikai pēc Kubrika nāves 1999. gadā filmu atkārtoti izlaida kinoteātros, [[VHS]] un [[DVD]] formātos. Filmu 1973. gadā aizliedza [[Īrija|Īrijā]] un to izlaida tikai {{Dat|2000|3|17|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://comeheretome.com/2013/07/21/banned-like-clockwork/|title=Banned like Clockwork.|website=Come Here To Me!|access-date=2022-12-30|date=2013-07-21|language=en}}</ref> [[Singapūra|Singapūrā]] filma bija aizliegta 30 gadus, līdz 2006. gadā tā centās iegūt izlaišanas atļauju. To noraidīja un aizliegumu atcēla tikai 2011. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sg.style.yahoo.com/blogs/advanced-screening/controversial-films-premiere-pore-student-film-fest-025008083.html|title=‘A Clockwork Orange’ to premiere at S’pore film fest|website=sg.style.yahoo.com|access-date=2022-12-30|language=en-SG|archive-date=2022-12-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20221230203005/https://sg.style.yahoo.com/blogs/advanced-screening/controversial-films-premiere-pore-student-film-fest-025008083.html}}</ref> Filma uz laiku bija aizliegta arī citās valstīs, kā [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] un [[Malta|Maltā]]. == Ietekme == Kopā ar filmām, kā "[[Bonija un Klaids (filma)|Bonija un Klaids]]" (''Bonnie and Clyde'', 1967), "[[Dzīvo miroņu nakts]]" (1968), "[[Mežonīgais bars]]" (''The Wild Bunch'', 1969), ''[[Soldier Blue]]'' (1970), "[[Netīrais Harijs]]" (1971) un "[[Salmu suņi]]" (1971), "Mehāniskais apelsīns" tiek uzskatīta par vienu no pirmajām uzskatāmajām kinoteātros izrādītām filmām, ar samazinātu vardarbības kontroli.<ref>MacDonald, Ian. ''Revolution in the Head''. Pimlico. p. 235.</ref> [[AFI 100 gadi... 100 filmas]] sarakstā "Mehāniskais apelsīns" ierindojās 46. vietā 1998. gada sarakstā un 70. vietā 2007. gada sarakstā. Alekss ir ierindots 12. vietā AFI 100 ļaundaru sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.afi.com/afis-100-years-100-heroes-villians/|title=AFI’s 100 YEARS…100 HEROES & VILLAINS|website=American Film Institute|access-date=2022-12-30|language=en}}</ref> 2008. gadā [[AFI 10 Top 10]] sarakstā "Mehāniskais apelsīns" nosaukts par ceturto labāko zinātniskās fantastikas filmu. Filma ierindota arī AFI 100 labāko trilleru saraksta 21. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.afi.com/afis-100-years-100-thrills/|title=AFI’s 100 YEARS…100 THRILLS|website=American Film Institute|access-date=2022-12-30|language=en}}</ref> 2010. gadā ''[[Time]]'' žurnāls filmu iekļāva savā 10 vardarbīgāko filmu saraksta 9. vietā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://entertainment.time.com/2010/09/03/top-10-ridiculously-violent-movies/slide/a-clockwork-orange/|title=A Clockwork Orange {{!}} Top 10 Ridiculously Violent Movies|work=Time|access-date=2022-12-30|date=2010-09-02|last=Tharoor|first=Ishaan|issn=0040-781X|language=en|archive-date=2013-02-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20130217004917/http://entertainment.time.com/2010/09/03/top-10-ridiculously-violent-movies/slide/a-clockwork-orange/}}</ref> 2008. gadā žurnāls [[Empire (žurnāls)|''Empire'']] to ierindoja 500. visu laiku labāko filmu saraksta 75. vietā, bet 2013. gada 100 labāko britu saraksta 11. vietā. 2010. gadā ''[[The Guardian]]'' to nosauca par 6. labāko mākslas filmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/film/2010/oct/20/clockwork-orange-kubrick-arthouse|title=A Clockwork Orange: No 6 best arthouse film of all time|website=the Guardian|access-date=2022-12-30|date=2010-10-20|language=en}}</ref> 2020. gadā filma iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kino reģistrā]] kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2020/film/news/dark-knight-shrek-grease-blues-brothers-national-film-registry-1234852610/|title=‘Dark Knight,’ ‘Shrek,’ ‘Grease,’ ‘Blues Brothers’ Added to National Film Registry|last=McNary|first=Dave|website=Variety|access-date=2022-12-30|date=2020-12-14|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20120121085421/http://kubrickfilms.warnerbros.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Filmu ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20100406010511/http://ifdb.lv/f172 IFDB.lv profils] {{Stenlijs Kubriks}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1971. gada filmas]] [[Kategorija:Stenlija Kubrika filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Krimināldrāmas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] [[Kategorija:Nacionālajā kino reģistrā iekļautās filmas]] [[Kategorija:Antiutopiskas filmas]] 2q08l7x8vxxqdggxkdix33hal0y9ppn 3 165596 4500770 4493001 2026-07-31T06:20:11Z EdgarsBot 50781 Bot: Notice of potential markup breaking 4500770 wikitext text/x-wiki {| class="infobox" style="width: 300px; font-size: 90%; text-align: left; background: #DDDDDD;" | style="padding-top:4px; text-align:center;"| [[Attēls:Vuilnis.JPG|88px|Arhīvs]]'''<br />[[Lietotājs:Egilus|Egilus]] veco diskusiju arhīvs''' |- | 0. [[Lietotāja diskusija:Egilus/Arhīvs/00|Visādi novecojuši kilobaiti (11.04.2017.—31.12.2037.)]] |} == Angermindes pils attēls == Sveiks! Skatījos, ka esi ielādējis Angermindes pils attēlu. Šobrīd notiek [[Vikiprojekts:Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015|kultūras pieminekļu fotokonkurss]] un Angermindes pils ir [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ventspils novadā|šajā sarakstā]]. Tur ir jāspiež uz bildes "Ielādēt attēlus" un pārējais jau būs saprotams. Es pats arī varētu pārvietot, bet labāk, ja dari to pats. Protams, visdrīzāk šī bilde konkursā neuzvarēs, bet varbūt ir vēl kādas bildes no šiem sarakstiem (pat ja nav raksti par šīm tēmām)? Fotokonkurss notiks visu septembri, bet ielādēt drīkst arī savus arhīva attēlus. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 10:39, 1 septembrī, 2015 (EEST) :Sveiks! Paldies par atgādinājumu. Jā, es savā dzīvē esmu sabildējis un savos blogos izlicis ne mazumu konkursam teorētiski derīgu foto - lai gan starp tiem nav neviena, kas varētu uzvarēt. Bet bez tevis nez vai būtu iedomājies piedalīties, es vispār biju plānojis tikai sataisīt galda hokeja šķirkli (bet priekš tā man vismaz jāuzcep speciāls saits, kur materiālus salikt, darbiņš uz nedēļu vismaz). Parakņāšos pa saviem blogiem, kas tur būtu lietojamāks priekš konkursa. Vēlreiz paldies! --[[Lietotājs:Egilus|Egilus]] ([[Lietotāja diskusija:Egilus|diskusija]]) 11:28, 1 septembrī, 2015 (EEST) == Tulkošanas rīks == Ieskatieties, lūdzu, Kopienas portālā par veidu, kā izmantot tulkošanas rīku. Varbūt mans paņēmiens noder, divi dalībnieki, mani neskaitot, tādu lieto. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.13 (EEST) :[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] Es akurāt no turienes paņēmu ideju pārvilkt pusgatavo rakstu uz savu smilšukasti :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.16 (EEST) ::Jau tulkojot kā nosaukumu var norādīt smilšu kasti, tad jauns raksts neveidojas, var mierigi noslīpēt un publicēt, kad gatavs. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.19 (EEST) :::{{u|Zuiks}} Es to nevarēju. Mana planšete tādu iespēju nepiedāvāja... Bet es nedomāju, ka man vajadzēs veselu nedēļu. Tikai propagandisks gan tas oriģināls kā programma Vremja savulaik. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.25 (EEST) Tā kā tur vairs nekā nevar atrast, pielieku pagaidām saiti te: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls&direction=prev&oldid=2597001#Tulko.C5.A1anas_r.C4.ABka_izmanto.C5.A1ana Par tulkojamo lapu nosaukumiem] == Trīsciems == Sveiks! Vai Tu būtu ar mieru, ja mēs kādu dienu abi nofotogrāfētu Trīsciema ielas? --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 12.41 (EET) :{{u|Titāns}} Sveiks! Jā, būtu. Bet šai gadalaikā tak tur būs kaut kas gauži neestētisks (tāpat kā jau esošajās aprīļa bildēs). Domā, tā lieta nevar pagaidīt vasaru?.. Ar laiku es esmu ļoti brīvs, parasti aizņemtas tikai otrdienas un ceturtdienas. Varbūt vajadzētu saulainu dienu ar mākoņiem, lai vismaz debesis būtu. Meteoprognoze saitā tādu sola uz pirmdienu. Ja tev nav tik brīvi ar laiku, protams, var izdarīt kā dabas likumi atļaus.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 13.03 (EET) ::Nu par pirmdienu es vēl paskatīšos, jo man nākamnedēļ ir lielais eksāmens piektdien, tāpēc tam man ir jāgatavojas, bet iespējams, ka varētu. Vēl došu ziņu, ja kas. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 13.15 (EET) ::Tad Tu riec rīt vai nē. Ja tiec, tad varam 11:00 pie Origo satikties. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 13.24 (EET) ::::{{u|Titāns}} Tieku. OK, būšu zilā kurtkā pie Origo galvenās ieejas (kur gājēju pāreja). --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 14.02 (EET) :::::Labi. Tad līdz rītdienai. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 14.09 (EET) ::::::{{u|Titāns}}, {{u|GreenZeb}} Atskaite feisā - https://www.facebook.com/egils.belsevics/media_set?set=a.10202639486224281.1073742141.1711496710&type=3 [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 12. decembris, plkst. 22.21 (EET) == Pamācība "smukām atsaucēm" == Apskati [[:Attēls:Atsauces ievietošana ar RefToolbar.gif|šo pamācību]], varbūt iepatīkas. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 19. decembris, plkst. 19.36 (EET) :Paldies, bet tas ir tiem, kas strādā no datora. Gan jau es atcerēšos, ko kādreiz zināju... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 19. decembris, plkst. 19.40 (EET) == Gada sēne == Sveiks! Skatos, ka sēņu lietas tev galīgi nav svešas. Ja rodas luste, tad būtu jauki, ja izveidotu rakstu par [[Baltā cūktrifele|balto cūktrifeli]] (''Choiromyces meandriformis''), kas ir šā gada Latvijas sēne! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 10. septembris, plkst. 21.07 (EEST) :{{u|Baisulis}} Kolīdz atradīšu laiku, papūlēšos :) Gribās jau aprakstīt visas pēc kārtas...--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2017. gada 11. septembris, plkst. 11.02 (EEST) ::Liels paldies! Lai veicas ar turpmāko rakstu veidošanu! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 11. septembris, plkst. 22.31 (EEST) == 100 wikidays == Apsveicu ar izturēšanu — izaicinājums ir pietiekami nesaprātīgs un ikdienu bojājošs. Bet paveiktais paliek. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 00.29 (EET) :{{u|Papuass}} Analoģisks apsveikums - lai gan man pašam šī 100 dienu ideja nešķiet veiksmīga, turpmāk savās darbībās vairāk vadīšos pēc paša ērtībām. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 16.01 (EET) == Vikipēdijas sakopšanas konkurss == [[File:WikiGnome Barnstar5.svg|right|200px|WikiGnome zvaigzne]] Paldies par dalību [[Vikipēdija:Sakopšanas konkurss|Vikipēdijas sakopšanas konkursā]]. Kopīgi mums izdevās sakārtot 85 rakstus! Tavs devums bija atzinības vērts, tāpēc nākamajā reizē, kad tiksimies, tiksi pie kāda suvenīra. Informācija par turpmākajiem konkursiem būs pieejama [[Vikipēdija:Konkursi|šajā lapā]], kā arī mūsu sociālo mediju kontos. Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.10 (EET) :{{u|Papuass}} Paldies! Jā, es plānoju ierasties, ja neaizmirsīšu. Bet kā tad ar uzvarētājiem, kuri, atšķirībā no manis, cīnījās pa īstam? Kaut kā neviens nesolās nākt... == Pēdējās stundās skatītie raksti == Atbildot uz "Mani gan vairāk interesētu nevis nedēļas laikā skatītie, bet pēdējās 3-6 stundās skatītie, kopā ar info par raksta garumu. Tas parādītu, kas steidzami jāsakārto", varētu derēt [http://lv.wikiscan.org/?menu=live&date=24&list=pages&sort=hits&filter=main šis te]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 10.52 (EEST) :{{ping|Papuass}} :Ups, paldies. Tas vēl rada domu par to, ka kaut kur vajadzētu vienā vietā sarakstīt visu, kas Vikipēdistam vajadzīgs, citādi katrs tādus sarakstus veido pie sevis, kā sanāk :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 13.12 (EEST) == Sveicieni == Sveicieni ar admina tiesībām! Formalitāšu pēc (jā, es labi zinu atbildi, bet lai man pēc tam neviens nepārmet): varētu sniegt šeit atbildi uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs39#Diskusija un balsojums(?)|šo jautājumu]]. Un, protams, ja kas - vaicā! Tagad lielākas sačakarēšanas iespējas ir pieaugušas, bet neko neatgriezenisku (dažu min laikā) izdarīt īsti nevari. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.14 (EET) :Paldies! Nē, manas zināšanas programmēšanā ir tik zemas, ka man ar šādām tiesībām nekas nav darāms. Ja kaut ko ļoti vajadzēs izdarīt, pakritīšu uz nerviem tiem, kas kaut ko saprot. Nevajag.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.35 (EET) ::Sveicieni arī no manis. Viens adminu triks — ja izmaiņu atcelšanai lieto "novērst (rollback)" saiti, nevis "atcelt (revert)", tad vandaļu izmaiņas tiek arī atzīmētas kā pārbaudītas (pazūd izsaukuma zīmes). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 28. februāris, plkst. 11.12 (EET) :::Paldies! Es to kaut kā nebiju uztvēris un lauzīju smadzenes, kā noņemt izsaukuma zīmes pēc atcelšanas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 28. februāris, plkst. 11.15 (EET) == tā grāmata == es patiešām tev, kā vikipēdistam, kolēģim ar izcilu devumu, šo grāmatu gribētu uzdāvināt. saki, kā mēs varam sakontaktēt. manu vārdu zini, taču FB gan atrodams neesmu. citos kanālos jāmeklē. vai arī caur citiem vikipēdistiem, kam ir mani kontakti, drošvien jau nojaut, kuriem ir. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 17. aprīlis, plkst. 13.24 (EEST) :Mans e-pasts (''adrese izņemta, jo kontakts noticis''). Liekas, tas ir visvienkāršākais sakaru veids. Vieta un laiks man nav principiāli.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. aprīlis, plkst. 13.35 (EEST) ::kādi pirmie iespaidi? kā patīk mūsu veikums? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 21.50 (EEST) :::{{ping|Biafra}}Akurāt tas, ko autores solīja - un savā žanrā labi nostrādāts. Sēņotājiem kā tādiem no šī darba maz labuma (un es, protams, vairāk cenšos skatīties no parasta sēņēdāja, nevis zinātniskā viedokļa), toties es to censtos iedabūt katras skolas bibliotēkā kā bioloģiskās proforientācijas propagandu. Tas pie mums ir vēsturē pirmais universālais populārzinātniskais izdevums par sēņu tēmu, visi citi bijuši šauri specializēti. Nu un man personiski tas noderēs kā atsauču avots, kad man galīgi apriebsies niekoties pa Austrumeiropas konkursu, aprakstot cietokšņus, pat kuru pārciestie kari mums bieži nav pieminēti, un atgriezīšos pie lietderīgākām lietām. Gribu, lai mūsu Vikipēdija par sēnēm būtu tai pašā līmenī kā tā grāmata (tikai ar lielāku uzsvaru uz pārtikas vērtību), bet visu laiku atrodas citas tēmas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 23.01 (EEST) ::::prieks! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 22. aprīlis, plkst. 11.31 (EEST) == [[Pgp_engineering]] == Hello, would you please review the article in title? I suppose it is an advertisement based on both Google Translate and the contributor's username. Thanks. --[[Dalībnieks:Hamish|Hamish]] ([[Dalībnieka diskusija:Hamish|diskusija]]) 2020. gada 20. aprīlis, plkst. 23.16 (EEST) :{{ping|Hamish}} Thanks for attention. It's a humouristic page (about timber researches on planet Pluto) and should be deleted... but not an advertisement. If we not have a secret base of lumberjacks on Pluto, of course.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 20. aprīlis, plkst. 23.43 (EEST) :: Well, sorry for my poor judgement. --[[Dalībnieks:Hamish|Hamish]] ([[Dalībnieka diskusija:Hamish|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 00.02 (EEST) == K.Raudives politiskie uzskati == Uzskatu Jūsu veiktos labojumus par klaji melīgiem un apzināti kaitnieciskiem. K.Raudive nav slavens ar saviem, it kā, nacistiskiem uzskatiem, vēl vairāk, K.Raudive ir bijis nacistu ieslodzīts un apvainots sadarbībā ar sarkanajiem par savu krievu valodas pasniegšanu. Rakstā norādīt viņa politiski pārliecību kā nacistiski ir klaja tumsonība vai apzināta neslavas celšana. Līdzīga veida raksta autora neizpratne un tumsonība ir dzimšanas vietas norādīšana. K.Raudive asociējas ar Latviju un nevis Vitebskas guberņu un Krievijas impēriju. Kas Jūs, šādu tumsoņu, ir iecēlis par administratoru?! :Man ir pilnīgi vienaldzīgi K. Raudives politiskie uzskati. Rakstā stāv ar atsauci apstiprināta informācija, tādas dzēšana bez pamatošanas ar atsaucēm ir vandalisms, un administratora pienākums ir šādu rīcību bloķēt. Jūsu vai maniem uzskatiem te nav nozīmes. Tas, ka jūs nesaprotat, kur atrodaties, un neprotat uzvesties, arī neliecina par jūsu viedokļa nozīmību. Ja jums ir atsauces, kas liecina par pretējo, lieciet tās galdā. :Tāpat par dzimšanas vietas norādīšanu - tas ir Vikipēdijā pieņemtais princips, ka tiek norādīts dzimšanas laika faktiskais administratīvais iedalījums, nevis kas kuram ar ko asociējas. Nav nekāda pamata taisīt Raudivem izņēmumu. :Turpmāk, pirms ko šeit rakstiet, labāk painteresējieties par to, kā to dara, izlasot vismaz palīdzības sadaļu, jo ne visi būs tik iecietīgi kā es. Un parakstieties.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 11.39 (EEST) Tā atsauce neliecina par Raudives politiskajiem uzskatiem. "Vācu okupācijas sākumā Raudive nonācis gestapo. Vācu drošības dienestam bijušas aizdomas par Raudives sakaru ar Valmierā atklātajiem padomju partizāniem, ar Vilmu Brūkleni. Pratināts par krievu valodas pasniegšanu Spānijā, kur starp tās apguvējiem bijusi komuniste Doloresa Ibaruri. Ar Zentas Mauriņas atbalstu Raudive atbrīvots. skat: http://literatura.lv/lv/person/Konstantins-Raudive/872593 Par dzimšanas vietu - vismaz esat šobrīd pielicis, ka dzimšanas vieta ir tagadējā Latvija, laikam sākat kaut ko saprast... [[Dalībnieks:Letticus7777|Letticus7777]] ([[Dalībnieka diskusija:Letticus7777|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 14.14 (EEST) :Jums vajadzētu vispirms papētīt, kas un kā te notiek. Tad varēsiet runāt par citu saprašanu. Veidni "tagad - Latvija" nepieliku es, bet varēju arī es, tā neko nemaina. Administratīvi joprojām tiek norādīts reālais stāvoklis. :Lai nebūtu visa atkārtošanās desmit vietās, labāk, kā Vikipēdijā pieņemts, strīdēties [[Diskusija:Konstantīns Raudive|attiecīgā raksta diskusijā]]. Bet tur arī vajadzīgs pamatot savu viedokli ar atsaucēm, nevis "es uzskatu".--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 14.29 (EEST) == Pateicība no Kb10076 == {| class="messagebox plainlinks" style="padding:5px;" | [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|80px]] | <div align=middle><div style="font-size:1.4em">'''Pateicība!'''</div>.Liels paldies par vandāļa, kas bojāja [[Jānis Klīdzējs|šo]] rakstu bloķēšanu. Paldies!</div> |} [[Dalībnieks:Kb10076|Kb10076]] ([[Dalībnieka diskusija:Kb10076|diskusija]]) 2020. gada 17. septembris, plkst. 13.42 (EEST) :{{Ping|Kb10076}} Paldies! Tāpēc jau man tās admina funkcijas :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Propoganda? == Greetings, I edited Aisha article yesterday. But you changed it by defining “propaganda”. First of all, sources I added are primarily sources except one (it’s secondary source). If you know historical methods these sources can not be rejected by defining “propoganda”. And if you pay attention, these sources are written long before condemning of pedophilia. Also if you know Islamic sciences, you could aware of there are cornerstones of prophetic biography between these sources. It would have been better for those who don’t know history science to be silent :) Have a good day :) [[Dalībnieks:Abdulmecid Komnenos|Abdulmecid Komnenos]] ([[Dalībnieka diskusija:Abdulmecid Komnenos|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 13.50 (EEST) :{{Ping|Abdulmecid Komnenos}} Greetings, We are not interested in any inner wars of Islam but use traditional versions of info. Your links could not be tested for us (we don't have these books in understanding language) and therefore we prefer cite more accessible sources through big Wikipedias. Besides, I told not about propaganda but about propagandists. Evidently your translation from Latvian is not right - "pedophilia" is used about the present situation and I specially added info and link about normality of such behaviour at that time. In result, we have neutral and verifiable info. If it is not acceptable for you, c'est la vie :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 14.07 (EEST)<p> Actually these sources are traditional sources. If the problem is about the understanding of sources, I could translate these parts. First source is an hadith (it’s a traditional source). According to that hadith Aisha was a playfull girl in 614. The second source is a book (al-Munjid fī al-lughah wa-al-aʻlām) of Louis Ma’luf ,a Lebanese Christian researcher, about idioms and special words in regions or traditions of Arabic language. According to that book, old Arab women says their age after puberty. Because Arabs before Islam burry alive their daughters (وأد البنات) before puberty and also they really don’t care their girls before puberty. The third source is an article of Maqsood about history of Islam. The last two sources are traditional sources too. Both of them are important and primarily source in Islamic history. In these sources Ibn Athir and Ibn S’ad state that Aisha was born before 610. They used Ibn Ishaq (704-767) ,one of the most important prophetical biographers and the other are use him as a reference generally, as reference. He states that Asmā' bint Abi Bakr was 10 year older than Aisha. And it’s clear that she was born in 595. I also know another secondary sources for that Also in these times marrying of 15 year (or after puberty) old person is normal everywhere, that’s true because people accept pubert is same with full age everywhere. But nine was never been normal. It’s against Islamic law. I know it’s not enough for confuting arguments about borning in 614 (there are arguments between Islamic theologians too) but it could be added with 604 and 614 in same time. Because there are important sources about 604 too. Hayat böyle ama adam Buhari’yi kaynak gösterip Buhari’yi yalanlıyor :) [[Dalībnieks:Abdulmecid Komnenos|Abdulmecid Komnenos]] ([[Dalībnieka diskusija:Abdulmecid Komnenos|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 15.04 (EEST)</p> :{{Ping|Abdulmecid Komnenos}}The problem is some your unknown for us sources which rewrite the Islam. About the first - there is not exact info about age, in another hadithes such info is. Besides your first link can be in accordance with 613/614 version - that Aisha was little girl at 622 or earlier, no exact date is there. Personally I support total rewriting of Islam and am glad that some Islamic theologs do it, but in Wikipedia we use more traditional version and in such situations we see mainly to English Wiki. If the English version will change their opinion and sources, we may do it too - however, nobody here was interested in it until you came in LVviki and we wrote nothing until then about she's marriage age. It's not our jihad. :BTW, again about wrong translations: I wrote in article that there is another versions about age of marriage - 10, 15 and 17 years, consequently they are mentioned already. But they are less popular now, therefore their place in post is smaller. As I said, now we have neutral and balanced version. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 15.56 (EEST) == lietotājs Decembris == sveiks! man grūti saprast pamatojumu, kādēļ uzskati, ka {{u|Decembris}} ir vandalisma nolūkos veidots konts? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 19.24 (EET) :pagaidām atbloķēšu, kamēr nav skaidrojuma. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.23 (EET) ::{{Ping|Biafra}} Ē... bet kā vēl raksturot jūzeri, kurš uzskata par normu biogrāfijās turēt tādas lietas kā "2016.-2019.g Ko šajā laika periodā esmu sadarījis, to izskaidrot nespēj neviens, sevi ieskaitot."? Jā, sākotnēji gandrīz šādu frāzi uzrakstīja 159.148.65.233 (kopā ar tādām frāzēm kā "tautība = nodevējs", bet tūlīt pēc tam tika izveidots lietotājs Decembris, kurš šo frāzi izmainīja... tikai par gadskaitli. Iespēja, ka tas nav viens un tas pats lietotājs, ar to kļūst tuva nullei, un lapas stāvoklis pēc Decembra izmaiņām palika vandalizēts.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.24 (EET) :::ok, sapratu. nu paskatīsimies, kas tur notiek. nobloķēt jau var pagūt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.28 (EET) == Duvra == Izstāsti man no kurienes tu dabūji Duvru Doveras vietā? [[Dalībnieks:Jarmandins|Jarmandins]] ([[Dalībnieka diskusija:Jarmandins|diskusija]]) 2020. gada 23. decembris, plkst. 17.05 (EET) :No ģeogrāfiskā atlasa. Vai mums ir kāds atlass, enciklopēdija vai vēl kas, kur būtu Dovera Duvras vietā?--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 23. decembris, plkst. 17.10 (EET) == Latvijas valsts meži == Liels paldies par palīdzību. Vai būtu iespējams atsūtīt savus e pastu uz <!-- a.sedlenieks@lvm.lv --> saziņai? == Galerija iekš Vecrīga raksta == >"Kāpēc šeit vajadzīgi nenormāla izmēra attēli?" 'Nenormāli'? Attēliem taču ir atvēlēta speciāla sadaļa - galerija, un attēlus automātiski saspiež no sāna, ja samazina loga izmēru. Galerijas jēga ir parādīt attēlus, viegli un pārskatāmi, neklikšķinot kaut kur virsū speciāli uz mikroskopiskām ikonām. [[Dalībnieks:Yerachmiel Coinblatt|Yerachmiel Coinblatt]] ([[Dalībnieka diskusija:Yerachmiel Coinblatt|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 03.14 (EEST) :{{Ping|Yerachmiel Coinblatt}} Jā, liekajiem (t.i. tiem, kam nav atradusies vieta pie teksta) attēliem šeit tiek paredzēta speciāla galerija, un tajā tiek automātiski ierādīts viņu pareizais izmērs. Tāds, lai cilvēki varētu daudzmaz normāli atvērt lapu, lai nekas nekropļotos un viņiem nebūtu jāblenž uz "viegliem un pārskatāmiem", pareizāk, viens otram traucējošiem un viņiem nevajadzīgiem kadriem. Šeit ir enciklopēdija, nevis zema līmeņa tūrisma saits, un ilustrācijas kalpo informācijai, nevis tiek liktas "lai būtu smuki". Ja attēli traucē uztvert tekstu, tad viņi ir jānovāc. Pietiek paskatīties uz to, kā ar lielu attēlu kaudzi sabojāts šis pats raksts angļu Vikipēdijā, kur teksta mazāk un tāpēc attēli viņu nospieduši pavisam. :Galerijas attēlu izmērs nav nejauši izdomāts, bet pielāgots lasītāju ērtībām. Cilvēki nenāk šeit bildītes skatīties (priekš tam ir Commons, Wikivoyage un attiecīgas vietnes) un galerijas jēga nav bāzt acīs grūti pārskatāmu tūrisma reklāmu, cilvēki nāk pēc informācijas. Kaut kādu problēmu gadījumā viņas var palielināt, dažas reizes esmu to darījis (saprātīgos apmēros, ne jau tā, lai viņas viena otrai traucētu), bet šeit teksts neko tādu neprasa, neviena no tām galerijas bildēm nedod būtisku informāciju.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 04.25 (EEST) == Oriģināls pētījums == vārds proarmēniski nav neitrāls. un skaitlim 80000 nav avotu. vikipēdija nav zinātnisks avots. [[Dalībnieks:Aramjan11|Aramjan11]] ([[Dalībnieka diskusija:Aramjan11|diskusija]]) 2021. gada 26. aprīlis, plkst. 17.26 (EEST) :Varēju rupjāk: margināli (ir arī avots par 50 000, un tad?). Es pats domāju, ka šādi gugļdiska avoti ir izvācami kā Vikipēdijas līmeni pazeminoši. Skaitļiem "80 000-300 000", tieši šādā formā ir milzums avotu ārpus Vikipēdijas un vairāki tika norādīti saitēs. :Par konkrēto rakstu labāk strīdēties [[Diskusija:Armēņu genocīds]].--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 26. aprīlis, plkst. 17.35 (EEST) == Edit revert == Hi! About [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pokai%C5%86u_me%C5%BEs&oldid=prev&diff=3404916] - what's wrong? [[Dalībnieks:Wikisaurus|Wikisaurus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wikisaurus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.09 (EEST) :{{Ping|Wikisaurus}} In Latvian Wikipedia we don't use in articles links to other Wikipedias.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.17 (EEST) :: Hm, then why do you have [[template:saite-starpviki]]? Can you nominate it on AfD, so that the users wouldn't spend their times trying to use it? [[Dalībnieks:Wikisaurus|Wikisaurus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wikisaurus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.20 (EEST) ::: This consensus can be changed at future. And about it there is written in our rules therefore it's not a problem.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.32 (EEST) == Про бумеранг == Здравствуйте, Egilus, а зачем вы меня откатили? Я заменил иллюстрацию тем же мотивом (деревянный возвращающийся бумеранг), но сравните техническое качество старой и новой фотографий. --[[Dalībnieks:A.Savin|A.Savin]] ([[Dalībnieka diskusija:A.Savin|diskusija]]) 2021. gada 20. jūnijs, plkst. 19.59 (EEST) :{{Ping|A.Savin}} Здравствуйте. Я не вижу разницы в качестве в том размере, в котором фото реально используется, но обратите внимание на слово в подписи "типичный". Ваш бумеранг выглядит не типичным, а каким-то специфически-многослойным, поэтому я и его сбросил как менее подходящий.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 20. jūnijs, plkst. 21.03 (EEST) ::Он не многослойный, это профиль, и он на моей фотке отчётливо виден, в отличие от старой. --[[Dalībnieks:A.Savin|A.Savin]] ([[Dalībnieka diskusija:A.Savin|diskusija]]) 2021. gada 21. jūnijs, plkst. 04.10 (EEST) :::На вашей фотке это непонятно даже на максимальном увеличении, и в любом случае это очевидно не типичный представитель. В ВикиКоммонс и без того множество фото бумерангов с пояснениями и без, но старое изображение просто естественнее выглядит и нет смысла ломать работающее.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. jūnijs, plkst. 10.00 (EEST) == Arturs Konans Doils == Доброго времени суток, уважаемый коллега! Получил от вас это сообщение - https://lv.wikipedia.org/wiki/Diskusija:Arturs_Konans_Doils Во-первых, прошу великодушно извинить, что неправильно употребил прилагательное ("латышская"-латвийская") в своем сообщении. Спасибо вам за то, что поправили! Во-вторых, обычно при обращении к незнакомому коллеге принято его приветствовать, нет? В-третьих, если вам не интересно создание статей по рассказам Артура Конан Дойла о Шерлоке Холмсе, то зачем вы мне написали? Я, безусловно, уважаю мнение любого зарубежного коллеги, но оно (в такой виде, в каком вы мне его прислали) мне совсем не интересно, извините. Мне, в первую очередь, интересны те коллеги, которые готовы делать страницы по рассказам о Холмсе. В-четвертых, никак не могу оценивать нынешнее состояние дел в русскоязычной Википедии, поскольку с февраля 2014 года в ней не участвую. Если вы знаете о русскоязычной Википедии что-то больше, то остается лишь поверить вам на слово. В-пятых, пока никак не могу оценивать нынешнее состояние дел в латышской Википедии и продуктивность ее участников, поскольку только вчера решил в ней участвовать. В-шестых, ваше утверждение, что "участники латышской Википедии слишком заняты более актуальными для латышской Википедии вопросами", кажется мне немного отдающим манией величия (с вашей стороны). Согласно страницы статистики, в латышкой Википедии 99.500 "простых" участников, из них 264 "активных". Пока только вы один сообщили, что они "заняты более актуальными для латышской Википедии вопросами". Не кажется ли вам слишком самонадеянно говорить от имени почти сотни тысяч человек, даже несмотря на то, что вы "автопатрулируемый" и "администратор"? В-седьмых, Вы всерьез считаете, что в латышской википедии надо в первую очередь создавать страницы, касающиеся исключительно национальной литературы, не уделяя при этом должного внимания произведениям, составляющим "золотой фонд" литературы мировой? Простите, но такая узость взглядов на литературу достойна скорее гражданина тоталитарного, а не свободного государства. "Наши рассказы на первом месте, английские - долой", так что ли? с уважением, ulugbeck1 : {{Ping|ulugbeck1}} На вопрос "зачем" ответ прост - из благожелательности и желания пояснить ситуацию. Как видите, никто другой не посчитал нужным ответить, потому что я уже сказал всё нужное. Кое-кто мог и вспомнить, что с аналогичным предложением вы [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/Ulugbeck1 приходили к нам и 8 лет назад], кстати, и тоже не встретили понимания по причинам, которых я изложил в дискуссии о Конан-Дойле. Если вам неинтересно слышать то, что вам не нравится - это ваши проблемы. : У вас некоторые ошибки в цифрах. В латышской Википедии примерно 20 (прописью: двадцать) участников, способных написать должное количество статей. А не сто тысяч. И да, мы тут все всех знаем и о чём каждый пишет - тоже. Вы тоже могли бы это выяснить, если бы не поленились посмотреть статистику. В частности, могли обратиться к единственному человеку, который за последние 10 лет проявил хоть какой-то интерес к теме (найти его для минимально знакомого с Википедией на любом языке - дело 2 минут, но вряд ли он меня поблагодарит, если я его тут назову). : Я, конечно, тоже умею толсто намекать на вежливость (например, на принятую в Вики форму подписи, 8 лет назад вы правильно подписываться умели), но не люблю тратить на это своего и чужого времени. У нас тут рабочая обстановка, а не церемониальные расшаркивания. : Да, обычно малые Википедии в первую очередь заняты своими делами, потому что за них это никто не сделает, а затем уже чужими. Ваши передёргивания типа "только" и "исключительно" - ваши личные тоталитарные тараканы, выводы из них же - соответственно тоже. : Вообще-то, если бы мне нужно было, чтобы кто-то другой занялся нужной мне, но не ему работой (будь это кому-то нужно, он бы это уже сделал), я устраивал бы конкурс с призами. Да, дело недёшевое. Но когда мне что-то нужно сделать в чужеязычной Википедии, я сам сижу и корплю над языками, а не надеюсь на чужого дядю. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 8. jūlijs, plkst. 23.28 (EEST) Доброго времени суток, уважаемый коллега! С большим интересом прочитал ваш ответ и был немного неприятно удивлен. Во-первых, обычно при обращении к незнакомому коллеге принято его приветствовать, нет? Ссылка на "рабочую обстановку" подразумевает "тыкание", "ни здрасте, ни до свидания", так что ли? Ну мы ж вроде не в свинарнике и не в казарме? Во-вторых, вторичное обращение было продиктовано исключительно предположением, что за 8 лет ситуация могла и поменяться. Но если верить вам, то нет, что печально. В-третьих, насчет ошибок в цифрах. На этой странице (https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Statistics) написаны следующие данные: "Зарегистрированные участники (список участников) - 99 513 (Прописью - Девяносто девять тысяч пятьсот тринадцать)", "Активные участники (список участников)(Участники, совершившие какое-либо действие за последние 30 дней) - 264 (Прописью - Двести шестьдесят четыре). Неужели эта информация в латышской Википедии не соответствует действительности? Во-четвертых, вы пишете, что "обычно малые Википедии в первую очередь заняты своими делами, потому что за них это никто не сделает, а затем уже чужими". К сожалению, не могу с вами согласиться, поскольку знаю как минимум одну "малую Википедию" (болгарскую), в которой участники пишут страницы не только по своим литературным произведениям, но и по литературе других стран. В-пятых, вы пишите, "если бы мне нужно было, чтобы кто-то другой занялся нужной мне, но не ему работой". То есть вы всерьез считаете, что создание страниц по рассказам о Холмсе в латышской Википедии нужно в первую очередь мне, а не гражданам Латвии?!? В-шестых, вы пишите "будь это кому-то нужно, он бы это уже сделал". Увы, иногда дело годами стоит на месте не по причине "ненужности", а лишь по причине банальной "искры", "импульса к действию". Поэтому хоть какая-то попытка "сдвинуть дело с мертвой точки" должно поощряться, а не осуждаться, нет? В-седьмых, все-таки надеюсь, что вы неправы насчет полного отсутствия интереса у зарегистрированных участников латышкой Википедии к Холмсу. Может, кого-то это и заинтересует. Надеюсь, в этом случае на вашу помощь и сотрудничество! с большим уважением, ulugbeck1 : *вздыхая* "Активный участник", то есть совершивший какое-либо действие, не то же самое, что человек, могущий написать кучу статей на заданную тему, которая его не увлекает или на которую у него нет времени. : Мы тоже иногда пишем по чужим произведениям (и я сам это делал), но это не отменяет ранжира задач. И да, страницы здесь по рассказам о Холмсе, которые станут писать за счёт других страниц - потому что тот, кто стал бы их писать, не сможет написать тем временем другие страницы - нужны лично вам, а не кому-то ещё. Когда это станет актуально гражданам Латвии, они как-нибудь сами об этом позаботятся. : Может, кто-то другой к вампиризму относится терпимее, чем я, но пока не заметно. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 9. jūlijs, plkst. 13.19 (EEST) == Baltu slāvu pirmvaloda == Manis veiktās izmaiņas baltu-slāvu pirmvalodas rakstā ir nevis melu izplatīšana bet gan mēģinājums uzlabot informāciju. Visā pasaulē baltu slāvu valodas izdala kā vienu zaru kurš tālāk sadalās baltu valodās un slāvu valodās. Es nevis pievienoju angļu Vikipēdiju kā atsauci bet gan gribēju lai kāds kurš labāk par mani prot pievienot atsauces tur aiziet un palīdz atrast atsauci uz manis pievienoto faktu jo angļu Vikipēdijā tas fakts ir pievienots un tam klāt ir atsauce. Tā atsauce nav no Britanica. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 15.16 (EEST) :Re, [https://cdn.britannica.com/83/1983-050-705E524C/locations-languages-Indo-European-Eurasia.jpg te ir karte enciklopēdijā Britannica], kurā redzams, ka baltu un slāvu valodas netiek apvienotas vienā zarā. Tātad apgalvojums par vienprātību ir meli, jo mēs redzam, ka pretējais viedoklis pastāv, vēl jo vairāk, autoritatīvs avots savā kartē pretējo viedokli atzīst par galveno. Ko saraksta angļvalodīgajā Vikipēdijā, tās ir viņas problēmas,- mana angļu valoda nav tik laba, lai es ietu labot viņas kļūdas. Un tai atsaucei, kas tur minēta, nav nekādas vērtības, ja viņas meli ir pierādīti ar uzrādītu faktu. :Starp citu, es pats pieturos pie Toporova hipotēzes, bet atšķirībā no fanātiķiem, neuzskatu to par vienīgo iespējamo un pārbaudu faktus pirms publikācijas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 15.33 (EEST) ::Es neesmu nekāds fanātiķis, esmu tikai parasts cilvēks kurš studē valodas. Un vispār, šeit (https://lv.m.wikipedia.org/wiki/Indoeiropie%C5%A1u_valodas) attēlos ir pievienots indoeiropiešu valodu koks kurā ir baltu slāvu atzars kurš pēc tam sadalās divos zaros. Šis koks tiek izmantots pilnīgi visu valodu Vikipēdijās. Tā kā nekādu kļūdu šeit nav. Arī raksta par baltu-slavu valodu atzaru latviešu Vikipēdijā diemžēl nav. To uztaisīt laikam būs darbiņš man tāpēc kad man būs laiks to arī izdarīšu. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.31 (EEST) ::::Tas apliecina tikai to, ka šāds viedoklis eksistē, un par to neviens arī nestrīdējās. Tas nekādi neapliecina to, ka citi viedokļi neeksistē, un runa iet tieši par to - par apgalvojumu, ka visi speciālisti ir vienprātīgi, kurš demonstratīvi neatbilst faktiem. Kas attiecas uz atzaru - svarīgi norādīt, ka tā eksistence pašlaik ir tikai viena no versijām (līdz šodienai es biju domājis, ka vispopulārākā, bet tagad jau, paskatījies viedokļus sīkāk, šaubos), citādi atkal sanāks faktu ignorēšana. Hipotēžu uztiepšana par vienīgajām patiesībām - tas nav Vikipēdijas uzdevums.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.47 (EEST) ::::Tieši tā, tā ir viena no versijām. Par versijas popularitāti - tā tiešām ir vispopulārākā versija un to lieto gandrīz visur, lielākoties jaunākajos izdevumos. Kad studēju tad arī visas grāmatas kuras lietojām klasificēja baltu un slāvu valodas vienā grupā (tās grāmatas gan nebija latviski, mācījāmies pārsvarā angliski un nedaudz arī franciski un spāniski). Visās citu valodu, kuras protu, Vikipēdijās arī pie baltu valodām liek klasifikāciju Indoeiropiešu - > Baltu-slāvu - > baltu utt un tam visam ir klāt atsauces. Tāpēc arī domāju uztaisīt rakstu par pašu baltu-slāvu atzaru jo latviešu Vikipēdijā diemžēl ir tikai tas raksts par hipotēzi bet ne pašu zaru kuru ļoti plaši izmanto visā pasaulē. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 15.05 (EEST) == Saziņa par R. P. lapu == Labvakar, Vēršu Jūsu uzmanību uz faktu, ka LSM nav atsauce konkrētajam Jūsu ievietotajam teikumam. LSM citē konkrētās personas Facebook ierakstu. Tas nav neitrāls un faktos balstīts avots, bet gan notikumu un viedokļu atspoguļošana medijos. Citādi lapa būtu jāpapildina ar nevajadzīgām daudzām rindkopām par to, ko ir apgalvojusi partija, kas arī ir ticis atspoguļots medijos. Vikipēdijas lapā, savukārt, personas apgalvojumi ir konstatēti kā fakti bez pēdiņām, kamēr partijas apgalvojumi ir devaluēti kā tikai viedokļi. Tā nav neitrāla redakcija. --[[Special:Contributions/212.3.198.42|212.3.198.42]] 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 18.18 (EEST) (P. S. šie ir labojumi no mobila interneta, neesmu saistīts ar šīs dinamiskās IP iepriekšējām dīvainībām) : Tā tieši ir neitrāla redakcija. LSM ievietojis tieši šādu, nevis citādu rakstu, un mēs te netaisāmies nodarboties ar zīšanu no pirksta. Ja partija ir apgalvojusi pretējo, ka izslēgšana nav bijusi aizmuguriska, tad jā, šāda informācija pie atsauces uz viņu tiks atspoguļota Vikipēdijā, un raksta diskusijā to joprojām var ievietot. Taču pagaidām no anonīmu puses ir tikai mēģinājumi likvidēt informāciju, nevis to sniegt, un tas nu nekādi nav neitrālisms. Man šis konflikts un vispār jebkuri nepopulāru politiķu strīdi vienaldzīgs, bet Vikipēdijas reputācija prasa sniegt to informāciju, kas par notikušo ir pieejama, un nedzēst to.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 18.28 (EEST) ::Par to ir pārpratums, jo mans nolūks ir nevis dzēst informāciju, bet atspoguļot no tiem pašiem uzticamajiem avotiem pieejamo sauso atlikumu. Iepriekš rediģēju rakstu, tieši pievienojot detaļas par šo skandālu.--[[Special:Contributions/78.84.116.84|78.84.116.84]] 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 10.08 (EEST) :::Nu, tajos rakstos partijas pozīcija nav pateikta (un spriežot pēc Gugļa un skandāla ar Ētikas komisiju, partijas pozīcija nav viennozīmīga, tā ka nāktos ietilpināt ne vienu vien viedokli, kas rakstā par konkrēto cilvēku ir lieki un, starp citu, pagrautu partijas reputāciju krietni vairāk kā pašreizējais īsais apraksts.)--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 10.55 (EEST) == Jaunais tjurku alfabēts == Здравствуйте! Это официальное название данного проекта для [[Latinizācija Padomju Savienībā|латинизации языков в Советском союзе]], сокращённо и обиходно называется Яналиф. Не путать с Унифицированным тюркским алфавитом, который основан на турецком алфавите. В прочем вообще дело как называть его на латышском языке.--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 07.40 (EET) :{{Ping|Modun}} Здравствуйте! Просто слово janalif в такой форме не сходится с латышской грамматикой (да и то, как Вам Гугль в этом месте про якутский язык перевёл "новый", тоже не годится). Соответственно, лучше было в тексте оставлять старую, но понятную форму, чем неудачный гуглоперевод. Сейчас поменяю на "новый" (в отличие от русского языка, на латышском для этого слова есть две формы перевода с разным смыслом). Вообще говоря, у нас в языковых и этнических вопросах полно всякой фигни (а теперь её ещё добавляют согласно конъюнктуре некоторые полагающие себя филологами), но всё-таки, править язык надо при его знании, а то получается нечто в духе шотландской Вики.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.28 (EET) :: Ну в данной форме это уже не я написал, а кто то уже другой подправил. Подумал в такой форме подойдёт.--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.36 (EET) ::: Кстати, в другой статье добавил в обсуждениях источник по транслитерации языков. Там есть информациях о старых алфавитах соответствующих языков. Решил вдруг кому нибудь пригодится. Правда там есть некоторые неточности с составом алфавитов, но в целом для заполнения статей хватит--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.39 (EET) :::: Дело в грамматическом окончании, у нас на "ф" слова не кончаются (а термин явно требует латышизации). Насчёт [[Diskusija:Latinizācija Padomju Savienībā|вашей ссылки]] - она интересна, но не вздумайте применить её на латышском. У нас собственный транслит с кириллицы есть ещё с давних времён. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.45 (EET) == Bžezinskis == nopietni. beidzam. uzskati šo par nākamo ķeksi uz kaut kādu formālāku brīdinājumu :) atceries, ka mums te nav neaizskaramo personu (es arī neesmu neizmetams no saviem "amatiem" kopienā). es tiešām bez ironijas cienu tavu devumu, noteikti var kādreiz pavilkt uz zoba par visādiem bžezinskiem un saistītajiem topikiem, bet ir pārāk bieži. un imo uz nepareizajām personām vērsts. konstruktīva kritika vienmēr ir cieņā, protams. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.31 (EET) : Es lieliski zinu, ciena mani vai nē par devumu - bet zinu arī to, ka ir lietas, kuras var paciest (un es neko nesaku 99% gadījumu, kad uzskatu kaut ko par nepareizu, vienkārši lai būtu mazāk kašķu), un ir tādas, kuras grauj Vikipēdijas autoritāti daudz vairāk kā mans viedoklis diskusijās un graus, kamēr netiks izlabotas. Bžezinskis ir viens no tiem uzvārdiem, kuru rakstību mana paaudze ir ielāgojusi absolūtajā pakāpē. Un nē, man nav tik svarīga atrašanās Vikipēdijā (nemaz jau nerunājot par amatiem), salīdzinot ar iespēju neslēpt savu uzskatu par mūsu brīvprātīgo pakļautību valsts orgāniem pat tad, kad valsts to no mums neprasa. It īpaši tad, kad situācija prasa paskaidrot cilvēkiem, kāpēc mēs lietojam tieši šādus terminus un atveidi. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.49 (EET) : p.s. Un kā noprotu no taviem komentāriem pie Turaida, tu vispār esi izlasījis ne to :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.55 (EET) ::ar "Bžezinskis" biju domājis pēdējā laika komentārus vispār (nu labi, patiesībā jau tu vispār "kašķējies" diskusijās, bet saasinājumu redzu pēc bžezinska diskusijas). cik nu lasītas diskusijas pēdējā laikā, tu to sev sāpīgo jautājumu tiešā vai netiešā veidā piemini katrā no tām. pēc brazīlijas izlēmu jums abiem iedot (dažāda lieluma) dzelteno kartīti. par vikipēdijas ''autoritāti'' - protams, ir vienalga vai konkrēti mūsu abu viedokļi sakrīt, bet es uz to neskatītos / nedomāju, ka visādi īpašvārdu, lielo burtu topiki to dara. mums noteikti ir daudz lielākas problēmas par to. piemēram, rakstu trūkums vai rakstu kvalitāte par tiešām nozīmīgiem topikiem, kamēr ir simtiem rakstu par filmām, trešā ranga basketbolistiem un aktrisēm. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.26 (EET) :::pateikt lietotājam (kas nav ''vikidarbonis'' un nezina "vēsturi") par atveidošanas "problēmām" var arī neitrāli, bez bžezinska piegaršas :) pietiek ar saiti uz [[Īpašvārdu atveidošana]]. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.28 (EET) :::: Tur jau nav. Man visu laiku niez uzrakstīt par portugāļu (un indomalaju pie viena) atveidi pašam, bet tad točna būs kašķi un strīdi, un man nevajadzīgas galvassāpes.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.44 (EET) :::::es par topiku kopumā, bet jā, piezīme vietā, tur vismaz grieķu, armēņu un portugāļu atveides grāmatas nav pieminēta, ja es kādu neesmu aizmirsis. sakarīgāks linkojams teksts gan ir [[Vikipēdija:Īpašvārdu atveidošana|šis]] :) vispār tās abas lapas būtu jāapvieno. konkrēto valodu atveides vadlīniju uzskaitījumu var organizēt ar linkiem uz konkrētām valodām mājaslapā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 19.11 (EET) :::::: Par to portugāļu grāmatu man arī ir zināms un agrāk izteikts viedoklis (es būtu pārstāstījis pasaules atlasa atveides principus un tikai tur, kur viņā kādas skaņas nav, grāmatu vai LPE).--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 19.32 (EET) == Jehovas Liecinieki == Skatos, ka esi labojis šo tēmu. Tātad esi to pētījis. Jau pirmajā teikumā man izskatās, ka tur ir neprecizitāte, jo ar Bībeles pētniekiem viņiem nav ne kāda sakara. Viņi atšķēlās no tiem un iedibināja savu reliģisko kustību. To pierāda tas fakts, ka Bībeles pētnieki kā organizācija pastāv vēl mūsdienās. Vai Luterāņus var saukt par Katoļiem, ja viņi no viņiem ir atšķēlušies? Šaubos, ka tas būtu korekti. [[Special:Contributions/213.226.141.212|213.226.141.212]] 2021. gada 7. novembris, plkst. 04.47 (EET) : Es esmu tikai labojis sīkumus; ja es būtu pētījis, es to rakstu pārrakstītu no augšas līdz apakšai, jo pats tas raksts ir vienkārši ne pārāk slēpta JL reklāma. : Cik es saprotu, Bībeles pētnieki kā organizācija nav tas pats, kas Bībeles pētnieki vispār, jēdziens ir plašāks. Un spriežot pēc angļu Vikipēdijā rakstītā, viņus joprojām daudzi uzskata par vienu (un pašu lielāko) daļu šajā jau sen sašķeltajā kustībā un paši viņi, atšķirībā no luterāņu-katoļu gadījuma, uzskata sevi par vienīgajiem īstajiem Bībeles pētniekiem, no kuriem atšķēlušies nenozīmīgi sīkmaņi. Jaukties jautājumā, kuram tur taisnība un kurš ir īstāks "katolis", kad visas puses pieturas pie subjektīviem vērtējumiem, nevienam no Vikivečiem te īsti nav laika...--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 10. novembris, plkst. 06.49 (EET) == Ekonomiskās sankcijas == Manīju, ka atzīmēji, ka raksts par [[ekonomiskās sankcijas|ekonomiskajām sankcijām]] nav uzrakstīts no neiatralitātes puses, kaut gan katrā teikumā norādīju atsauces no autentiskiem avotiem. Tev nešķiet, ka Tavs arguments par šprotēm pats par sevi ir diez gan subjektīvs un zaudē neitralitāti – ”es nepiekrītu definīcijai, iekams mans personīgais skatījums uz to netiks iekļauts!“. Manuprāt, raksts pietiekami neitrāli izklāsta ekonomisko sankciju būtību, tāpēc to var droši pēc tam papildināt ar atsevišķiem gadījumiem, kad tās var saprast arī daudz plašākā kontekstā. --[[Dalībnieks:Maranello Prime|Maranello Prime]] ([[Dalībnieka diskusija:Maranello Prime|diskusija]]) 2021. gada 14. novembris, plkst. 14.22 (EET) :{{Ping|Maranello Prime}} Es vispār tur neredzu aprakstītu ekonomisko sankciju būtību, it īpaši ievadā. Tur ir tikai propagandistisks apraksts par dažu sankciju deklarētajiem motīviem, nevis par sankcijām. Palasāmies angļu vai krievu versijās - tur jautājumam pieiet no praktiskā viedokļa... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 14. novembris, plkst. 14.37 (EET) == Palīdzība ar raksta veidošanu == Sveiki! Veidoju rakstu par futbola klubu Saldus SS / Leevon. Vai Tu varētu to ātri pārskatīt, pateikt vai ir kāda kļūda, un man pastāstīt kā ievietot kluba logo? Raksts: [[Dalībnieks:Krix455/Saldus SS / Leevon]] Paldies :) : {{Ping|Krix455}} Sveiks! Visumā izskatās normāli. Ko es pats būtu darījis (varētu arī pats izmainīt, bet svešās dalībnieka lapās parasti citi ar saviem labojumiem neiet): * [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Latvijas_futbola_klubi Latvijas futbola klubu kategorijā] redzams, ka visiem klubiem ar slīpsvītriņu nosaukumu raksta bez atstarpēm ap to. Tas nav īpaši principiāli, vienkārši labāk vienots stils visiem. Nu un līgas klubu veidnē arī nosaukums ir bez atstarpēm. * Pāris vietās ir lieki lielie burti (Saldus Sporta Skola, Saldus Pilsētas Stadions, Komandas Sastāvs). Visādus niekus, kā "debites" - "debijas", saskaņot gramatiku vai ielikt komatu punkta vietā, var pielabot gan tagad, gan arī pēc tam, kad raksts tiks izlikts publikai. Galvenais ir neapvainoties, kad tādas pareizrakstības lietas labo, neviens nav nekļūdīgs :) * Portugāļu vārda atveide latviski - Vitors Urbanu. * Izbraukuma forma - ja krāsa nav zināma vai šādas formas nav, tad lai paliek kā ir, bet ja ir zināma, tad labāk pielikt. Viss infokastē tas pats, mainās tikai krāsa un 1 vietā 2. * Galvenā problēma ar tādiem komandu rakstiem, ka kādam viņi regulāri jāatjauno, un parasti to dara tikai ieinteresētās personas... tā ka ja pašam autoram apnīk ar rakstu ņemties, tad viņš tā arī stāv ar desmit gadu vecu sastāvu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. decembris, plkst. 01.22 (EET) : p.s. Tas raksts, no kura stils laikam kopēts, [[SK Super Nova]], arī slimo ar dažām no šīm problēmām.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. decembris, plkst. 01.41 (EET) == Jautājumi par infokasti. == Labdien. Es pamaniju ka esat rediģējis manu rakstu par [[Bišu kolibri]] un pieminējāt ka vajadzētu pievienot infokasti. Sakarā ar to ka vikipēdijā uzsāku rakstīt nesen es nezinu kā to pievienot. Vai jūs varētu man lūdzu sniegt palīdzību? {{neparakstījies|Attlas567}} :{{Ping|Attlas567}} Labdien! Infokastes visvienkāršākajā veidā iegūst pēc tā paša principa, kas aprakstīts tajā pavārgrāmatā, kura sākās ar vārdiem: “Nozodziet kastroli”... Tas ir, infokasti pamatā kopējam no kādas līdzīgas vietas, kur tā jau ir. Atveram pirmkodā kādu lapu, kur varētu būt kaut kas radniecisks izvēlētajai tēmai, teiksim, [[Zaļzoda kolibri]], un pārkopējam tekstu savā lapā, pirms saglabāšanas nomainot tos punktus, kas nesaskan abos rakstos. Šai gadījumā tie ir ģints un sugas nosaukums, kā arī attēls un izplatības karte (attēlu vienkārši pārliekam no teksta, pēc kartes meklējam Vikikrātuvē, raksta beigās ir saite uz turieni). Sarežģītāks ceļš ir izlasīt infokastes veidnes nosaukumu (šai gadījumā BioTakso infokaste) un pameklēt to pēc [[Veidne:BioTakso infokaste]], bet tad pašam ierakstāmā sanāk trīsreiz vairāk, tas darāms tikai tad, ja atrastais pirmajā veidā īsais variants ir par nepilnīgu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 10.46 (EET) :Liels paldies! [[Dalībnieks:Attlas567|attlas]] ([[Dalībnieka diskusija:Attlas567|diskusija]]) 2021. gada 26. decembris, plkst. 11.09 (EET) == Jautājums par dalībnieka lapu == Labvakar, vēlējos pajautāt kā es varu savā dalībnieka lapā ievietot informāciju par sevi līdzīgā veidā kā jūs? Ka es esmu Rīgas iedzīvotājs utt. --[[Dalībnieks:Misters32|Misters32]] ([[Dalībnieka diskusija:Misters32|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 19.12 (EET) :{{Ping|Misters32}} Labvakar! Akurāt tāpat kā manējā. Atveram lapas pirmkodu un pārkopējam attiecīgo infokasti (infokastes sākas ar '''<nowiki>{|</nowiki>'''), šai gadījumā - to, kura satur veidnes <nowiki>{{userbox|...}}</nowiki> un atstājam no viņām vajadzīgās, bet ja vajadzīgās nav, tad izmainām - ieliekam veidnē citu attēlu un atbilstošu tekstu. Dažas bez “userbox” sākumā ir standartizētas jau tiktāl, ka tur nav ko mainīt, kā, piemēram, <nowiki>{{Lietotājs vīrietis}}</nowiki>, to vienkārši atstājam infokastē kā ir. :Visas viņas galīgi nav obligātas, pašlaik es skatos un brīnos, kāpēc man ar to vispār kādreiz gribējās noņemties. Bet eksperimenta pēc var izmēģināt.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 19.35 (EET) == Lappušu tulkošana == Labdien! Atvainojiet par traucējumu. Es pamēģināju lietot Vikipēdijas mašīntulkojumu no angļu valodas (lappuse Damnation), bet mašīntulkojums man netulko dažas vietas, un iztulko literatūras sarakstus un atsauces, kurām taču būtu jāpaliek angliski. Tādā izskatā negribas likt Vikipēdijā, lai pēc tam labotu. Vai nevar kaut kā izdarīt, lai es varētu to lappusi pārtulkot līdz galam, pirms viņa tiek publicēta? --[[Dalībnieks:DaceX|DaceX]] ([[Dalībnieka diskusija:DaceX|diskusija]]) 2022. gada 15. janvāris, plkst. 08.36 (EET) :Labdien! Jā, tas mašīntulkotājs ir grūti pierunājams. Divi ceļi ir ar viņu cīnīties, viens ātrs un barbarisks - likt Vikipēdijā kā ir, uzliekot augšā <nowiki>{{inuse}}</nowiki>, tad citi centīsies nejaukties procesā. Un elegantāks: uzrakstīt tulkojamu adreses lapas nosaukumā Dalībnieks:DaceX/Smilšu kaste, tad tas teksts aizies pa taisno uz jūsu smilšu kasti un tur viņu varēs labot pēc sirds patikas un cik ilgi gribās. Tā var likt pie sevis vispār netulkotus tekstus :Var rasties vēl viena problēma: automātiskais tulkotājs negrib ielikt maz koriģētu tekstu (un izšķir to kā pagadās). Tad vienkārši ieliekam pa vidu kādu nejaušu dažas rindkopas garu tekstu, kuru pēc tam nodzēšam. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 15. janvāris, plkst. 12.04 (EET) == Jautājums no [[User:Marcishistorian|Marcishistorian]] (2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.05) == Labvakar! es uzrakstīju nelielu rakstiņu savā ''Smilšu kastē'', bet līdz galam nesapratu kas tālāk jādara --[[Dalībnieks:Marcishistorian|Marcishistorian]] ([[Dalībnieka diskusija:Marcishistorian|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.05 (EET) : {{Ping|Marcishistorian}} Labdien! Kā es saprotu, problēma radusies no vizuālā redaktora lietošanas. Pārkopēt uz citu vietu tekstu var, strādājot režīmā "Labot pirmkodu". Soli pa solim, kas ar rakstu būtu jādara, lai tas jau no paša sākuma būtu pieņemams: : 1.) Jāpaskatās pirmkoda labošanas režīmā kāds cits raksts, teiksim, [[Žils Verns]], un jāpavēro tehniskas detaļas: kā taisīta infokaste sākumā, valodas saite un datumi. Visu to var pārkopēt uz savējo, izmainot tikai konkrētos ciparus, dzīves datus utt. Beigās tur ir arī redzams, kā rīkoties ar atsaucēm - tas atsauču virsraksts un veidne <nowiki>{{atsauces}}</nowiki> arī vienkārši pārkopējami. Ja tas par sarežģītu, to visu var izdarīt arī kāds pieredzējušāks, bet jums droši vien gribās pašam uzreiz iemanīties :) : 2.) Jāpārlasa teksts - tādi negludumi kā "arhEpelāgs", "Hautevīra", "izsētos Francijā", mēnešu rakstība ar lielo burtu kritīs uz nerviem nākamajiem labotājiem. Protams, mēs visi pieļaujam pārrakstīšanās kļūdas un labojam viens otru, neviens te nav ideāls, bet jo vairāk tekstu pirms publicēšanas pārskata, jo labāks tas paliek. Visus franču nosaukumus labāk dot kursīvā, lai atšķirtos. Un starp citu, franču pretošanās kustības dalībnieks nav tas pats, kas disidents, ar iekšsaitēm par katru cenu arī var pārspīlēt (tas pie mums pēdējā laikā bieži gadās). : 3.) Uzspiežam uz saites [[Mario Marē]] un atveras tukša lapa. Tajā (pirmkoda režīmā) iekopējam pirmkodu no savas lapas, uzspiežam "Parādīt pirmsskatu" un, ja nekādas šausmas neieraugām, tad saglabājam lapu... viss, gatavs. Pēc tam atliks tikai skatīties, ko citi rakstā labos, un ņemt vērā. Vai strīdēties, jo citi arī var kļūdīties... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 19.44 (EET) == Jautājums no [[User:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] (2022. gada 17. februāris, plkst. 12.41) == Labdien! Vēlos mainīt Vikipēdijas raksta galveno virsrakstu. Kopš 2021. gada vasaras nosaukums Vidzemes Olimpiskais centrs vairs neeksistē. Mainīts nosaukums un uzņēmuma identitāte. Rakstos visur esmu veikusi labojumus no Vidzemes uz Valmieras Olimpiskais centrs, taču, lai mainītu pašu galveno virsrakstu, neatrodu tādu opciju. Vai varat, lūdzu, palīdzēt? --[[Dalībnieks:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] ([[Dalībnieka diskusija:Valmieras Olimpiskais centrs|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.41 (EET) :Pārvietoju, visdrīzāk šāda iespēja pirmajās dienās nav pieejama jauniem dalībniekiem. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.55 (EET) == Jautājums no [[User:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] (2022. gada 17. februāris, plkst. 12.42) == Labdien! Tāpat arī radies jautājums par "info kasti", nevaru pievienot Valmieras Olimpiskā centra fotogrāfiju.. Kā izdarīt to? --[[Dalībnieks:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] ([[Dalībnieka diskusija:Valmieras Olimpiskais centrs|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.42 (EET) :Labdien! Vispirms - ielādējot to Vikipēdijā (ja nav problēmu ar autortiesībām - Latvijā nav [[panorāmas brīvība]]s un turklāt, piemēram, nedrīkst likt citās vietnēs publicētus foto), vai nu [[Special:Upload|latviešu versijā]], vai [[:commons:Special:UploadWizard|kopējā krātuvē]] (kurā uz autortiesībām skatās pavisam stingri). Nezinu gan, vai nepieredzējuši lietotāji to var uzreiz darīt pat latviešu versijā, tad dažas dienas jāpagaida. Pārāk jau bieži autortiesību dēļ jauno lietotāju attēlus nākas dzēst. :Starp citu, tai rakstā saliktas ārsaites (t.i., formā <nowiki>[saite teksts]</nowiki>), ko rakstu tekstos darīt nav pieņemts. Izņemšu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 13.29 (EET) == [[Rīgas Loža "Saule Pērkons Daugava"]] == Pastāstiet, kāpēc, jūsuprāt, šis raksts ir jāizņem no Vikipēdijas? [[Dalībnieks:Warschauer|Warschauer]] ([[Dalībnieka diskusija:Warschauer|diskusija]]) 2022. gada 20. februāris, plkst. 14.41 (EET) :Neatbilst [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|nozīmības kritērijiem]]. Ja loža būtu ar kaut ko pazīstama, tad varētu mēģināt to rakstu sakārtot, bet no raksta nav redzams pilnīgi nekas, kas liecinātu par tās darbību vai atpazīstamību, izņemot pašu dibināšanas faktu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 20. februāris, plkst. 20.22 (EET) ::Tomēr cieši vedinu uz to, ka ka "Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijā" ir pietiekama nozīmība. Pastāv fakts, ka šie ir mani pirmie soļi wiki lapu veidošanā. Labprāt gaidīšu kādas norādes, kas uzlabotu rakstu. Bet ne jau rupju dzēšanu. [[Dalībnieks:ID-EGO-SUPEREGO|ID-EGO-SUPEREGO]] ([[Dalībnieka diskusija:ID-EGO-SUPEREGO|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 20.09 (EET) :::{{Ping|ID-EGO-SUPEREGO}} Rupja dzēšana ir dzēšana uzreiz, kas būtu bijis precīzi pēc noteikumiem, bet pārlieku nežēlīgi pret pirmo autoru no cilvēciskā viedokļa. Šeit tā vietā ir dotas divas nedēļas, lai sameklētu Guglī vai literatūrā atsauces, kas apliecinātu organizācijas nozīmību. Vienkārša kaut kāda tusiņa eksistence vēl nepadara viņu nozīmīgu, ja tas nav Ministru kabinets... Izteiciens "Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijā" nozīmībai nedod neko, vajag atsauces par tās atpazīstamību un/vai darbību. Laiks vēl ir, lai gan man neizskatās, ka to lietu varētu kaut kā uzvilkt līdz nozīmībai. Un es tieši piederu pie tiem cilvēkiem, kas cenšas rakstus paglābt, nevis izdzēst,- tikai tādēļ viņš vēl stāv. :::Un jā, pirmās lapas vienmēr vēlams veidot treniņam un par kaut ko, kas rakstītājam vienaldzīgs, jo sākumā '''vienmēr''' sanāk ķibeles (tas attiecas uz visām dzīves sfērām, ne tikai Vikipēdiju). Es savulaik savu pirmo rakstu uzrakstīju par Džibutijas karogu :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) ::::Tieši par atsaucēm man būtu izzinošs jautājums - LV wiki nevar pielikt neko no citās valodās esošā. Ar kādu domu tas tā veidots? Tas būtu viens. ::::Otrs. Tomēr tā papētot LV sadaļu wiki labi pamanāms, ka nozīmīgas organizācijas (raksti nav dzēsti), ir konservatīvās organizācijas. Tas šķiet nepilnīgi. Vikipēdiju uzskatīju par tādu kā enciklopēdiju, kur var palasīt dažādus viedokļus. Mans ieraksts veidotu arī paralēlo informācijas līniju. ::::Jā, šobrīd tiek gatavoti vēl materiāli, kas uzrādītu gan vietēja mēroga nozīmību, gan starptautisku nozīmību. Tikmēr gribētu tikt galā ar šo soli. Ja ir nepietiekamas atsauces, tad jau raksts būtu ar atzīmi, kas tas ir jāuzlabo - japieliek atsauces? Vai ne tā? [[Dalībnieks:ID-EGO-SUPEREGO|ID-EGO-SUPEREGO]] ([[Dalībnieka diskusija:ID-EGO-SUPEREGO|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 23.15 (EET) :::::Rakstam ir arī citas problēmas, ieskaitot vienkāršu atsauču trūkumu, bet to visu var salabot, salīdzinot ar galveno: nav redzama organizācijas nozīmība. Tieši šādas atsauces vispirms vajag, kas apliecinātu nozīmību, lai nebūtu jādzēš,- par uzlabošanu var domāt vēlāk. :::::Materiāli par nozīmību nav jāgatavo, uz tiem ir jāatsaucas. Pašas organizācijas gatavoti materiāli nav nozīmīgi, nozīmīgi ir raksti neatkarīgos avotos par tās darbību. :::::LV Wiki nav nekādu problēmu pielikt atsauces uz materiāliem jebkurā valodā. Iekšsaites uz rakstiem citu valodu Vikipēdijās jā, neliek, lai nemaldinātu cilvēkus (savulaik aktīvais vairākums tā nolēma, mans personiskais viedoklis ir cits). :::::Dievs vien zina, ko jūs saucat par konservatīvām organizācijām, kuras netiek dzēstas. Es pats teiktu, ka Vikipēdijai ir stipri kreiss novirziens, jo kreiso aktīvistu grupas te saražoja kaudzi nekvalitatīvu un vienpusēju rakstu, kurus normālākiem ļaudīm nav laika salabot, patiesībā vikipēdistiem vispār ne uz ko nepietiek laika. Un nē, enciklopēdijas nav domātas tam, lai viņās lasītu dažādus vai vienalga kādus viedokļus, vēl jo vairāk lai viņās veidotu paralēlas informācijas līnijas. Viņas ir domātas tam, lai viņās lasītu un viegli atrastu lietderīgu informāciju. Priekš viedokļiem un paralēlām līnijām ir personiskās vietnes. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 23. februāris, plkst. 00.24 (EET) == copyvio dzēšana uzreiz == čau. saprotu, ka varētu būt labi argumenti pret, bet imo uzreiz dzēst nevajag. vajadzētu likt {{tl|copyvio}} veidni. tad vismaz cilvēkam (varbūt) būs skaidrs, kas no viņa tiek sagaidīts. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 12. jūlijs, plkst. 16.48 (EEST) :Es būtu uzrakstījis cilvēkam viņa diskusijā, bet ieraudzīju, ka tas jau izdarīts. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 12. jūlijs, plkst. 16.58 (EEST) == Rūjienas stacija == Labrīt! Man Jums ir lūgums. Vai Jūs nevarētu izveidot infokasti Rūjienas stacijai? Attēls un aprakstiņš man jau ir, tikai grūtības ar infokasti. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 09.49 (EEST)Aérospatiale Concorde :@[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] Var jau (ja to dara divi cilvēki, tad infokasti pieliek jau esošam rakstam, viena pati infokaste rakstā nav laba), bet vēl labāk - iemācīties to izdarīt pašam. Kā to dara sliņķi, kas nemīl lieku darbu, kā es: :1. Uz laiku aizmirstam par vizuālo redaktoru. Viņš der tikai atsauču un iekšsaišu ģenerēšanai, un arī tad vēl var strīdēties. :2. Paņemam līdzīgu rakstu ar infokasti (teiksim, [[Mazsalaca (stacija)]]), atveram to režīmā "Labot pirmkodu", nokopējam pilnībā. :3. Liekam izveidot rakstu [[Rūjiena (stacija)]], iekopējam visu tur. :4. Mainām bildes un tos skaitļus un teksta daļu, kuri neatbilst konkrētajai stacijai. :5. Saglabājam, paņemam vizuālo un saliekam iekšsaites un atsauces. :6. Okī, raksts ar visu infokasti gatavs. :Ja nesanāk, tad es to infokasti pēc tam pielikšu, kad rakstam jau ir teksts - tad viņu uzmunsturēt ir dažu minūšu pūles. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 15.13 (EEST) Skaidrs,paldies! Mēģināšu. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 15.15 (EEST) == 333 sporta komplekss (atcelts labojums) == Sveiks, labojums bija ne tikai wiki saites pievienošana, bet arī uzvārda labošana, pareizais uzvārds ir Abkhazava. Kāpēc nevar pievienot saiti uz eng lapu? Šo īsti nesaprotu. Vai to vajadzēja norādīt savādāk? Priecāšos par atbildi. [[Dalībnieks:Dinarom|Dinarom]] ([[Dalībnieka diskusija:Dinarom|diskusija]]) 2022. gada 12. septembris, plkst. 10.12 (EEST) :Sveiks! Par otro atbilde ir vienkārša: latviešu Vikipēdijas rakstos vispār neliek saites uz rakstiem citvalodu Vikipēdijās. Kaut kad sen šādu lēmumu vairākums pieņēma un lai to atceltu, vajadzīga aktīva iebilstošo grupa. Galvenā motivācija, cik zinu, bija cilvēku maldināšana ar šādām saitēm un nevēlēšanās iejaukt svešvalodas latviešu valodā. :Par uzvārdu: kāds ir pamats uzskatīt, ka latviski viņš ir Abkhazava? Angļu 'kh" latviski atveido kā "h", arī krievu versija atveido kā Абхазава. Piemērs šādai atveidei - Abkhazia angliski un Abhāzija latviski. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 12. septembris, plkst. 10.34 (EEST) == Jautājums no [[User:MarisKolatvietis|MarisKolatvietis]] (2022. gada 11. oktobris, plkst. 05.15) == Sveiks, mans jautajums - kā šo rakstu ir ierosināts pārvietot uz Mārcis Skadmanis no Marcis Liors Skadmanis https://lv.wikipedia.org/wiki/Mārcis_Liors_Skadmanis ? Vai ir kāda pamācība, kā to darīt. Paldies. --[[Dalībnieks:MarisKolatvietis|MarisKolatvietis]] ([[Dalībnieka diskusija:MarisKolatvietis|diskusija]]) 2022. gada 11. oktobris, plkst. 05.15 (EEST) :Viegli - uzspiest lapas augšā uz saiti "vairāk" un izvēlēties "pārvietot", tālāk sekojam norādēm. Bet šai gadījumā es pats nupat izdarīju, jo neviens pa šo laiku nav iebildis. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 11. oktobris, plkst. 20.33 (EEST) ::Paldies. Vismaz zināšu nākotnē. Jauku vakaru! [[Dalībnieks:MarisKolatvietis|MarisKolatvietis]] ([[Dalībnieka diskusija:MarisKolatvietis|diskusija]]) 2022. gada 12. oktobris, plkst. 20.26 (EEST) == Jautājums no [[User:V1gurs|V1gurs]] (2022. gada 8. novembris, plkst. 23.31) == Kā es varu nomainīt lai man nerādas Dalībnieks V1gurs smilšu kasteu pārlabotu uz Koko crew? --[[Dalībnieks:V1gurs|V1gurs]] ([[Dalībnieka diskusija:V1gurs|diskusija]]) 2022. gada 8. novembris, plkst. 23.31 (EET) :Izveidojot lapu ar šādu nosaukumu :) Bet tāds raksts, kas šobrīd ir smilšu kastē, tiks izdzēsts no Vikipēdijas tai pašā dienā, kad tajā parādīsies - no tā nav redzams nekāds pamatojums, kāpēc lai par šo "draugu grupu" būtu raksts Vikipēdijā. Pastāv [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji]], kuriem raksta tematam kaut cik jāatbilst. Vispirms jāiegūst kaut kāda atpazīstamība presē... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 9. novembris, plkst. 00.26 (EET) :Nez kādēļ regulāri dažiem šķiet, ka enciklopēdija ir īstā vieta Youtube kanālu reklāmai. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 9. novembris, plkst. 00.30 (EET) :: Ta visos soctīklos arī. Vikipēdiju uztver kā vēl vienu soctīklu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 9. novembris, plkst. 00.35 (EET) == The Wikipedia Asian Month 2022 Barnstar == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="border: 3px solid #32AFAF; background-color: #EEEEEE; margin:0 auto; padding:20px 20px; width:70%;{{border-radius|1em}} {{box-shadow|0.1em|0.1em|0.5em|rgba(0,0,0,0.75)}}" class="plainlinks">[[File:2022 Wikipedia Asian Month Barnstar.png|left|180px]] {{Center|{{resize|150%|'''''The Wikipedia Asian Month 2022 Barnstar'''''}}}} <div style="color: #333333; margin-left:220px; font-size:110%; "> Dear {{ROOTPAGENAME}} : :Thanks for participating Wikipedia Asian Month 2022. We are grateful of your dedication to Wikimedia movement and hope you join us next year! :Wish you all the best! </div> <div style="color: #333333; text-align:right; font-size:120%; ">Wikipedia Asian Month Team</div> </div> {{clear}} </div> <!-- Message sent by User:Joycewikiwiki@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikipedia_Asian_Month_2022/Regular_Barnstars_Receiver&oldid=24454024 --> == Jautājums no [[User:RudolfsUiska|RudolfsUiska]] (2023. gada 20. marts, plkst. 21.06) == Sveiki. Vēlamies saprast kādu juridisku dokumentu jums jānosūta, lai jūs Sinole.lv lapu uzskatītu par leģitīmu. Ar cieņu, Rūdolfs. --[[Dalībnieks:RudolfsUiska|RudolfsUiska]] ([[Dalībnieka diskusija:RudolfsUiska|diskusija]]) 2023. gada 20. marts, plkst. 21.06 (EET) :Nekādu. Pašā lapā jābūt attiecīgajiem paziņojumiem un rekvizītiem, kā tas darīts visās apdzīvotu vietu un pagastu oficiālajās mājaslapās. Pašlaik, kā es saprotu, tā ir tikko aizsākta vietējo jauniešu mājaslapa, uz kuru atsaukties Vikipēdijā vispār nav iespējams - tajā praktiski nekā nav un par "autoritatīvu izziņas avotu" viņu nosaukt nekādi nevar,- bet ja šī redzami neoficiālā un negatavā lapa tiks izveidota par pilnvērtīgu mājaslapu, viņu varēs pieminēt atsaucēs vai ārējās saitēs kā kaut kam konkrēti piederošu. Vispirms tā lapa ir jāuztaisa, pēc tam būs jēga viņu reklamēt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 20. marts, plkst. 21.59 (EET) : Iesaku mājaslapu pabeigt, pirms to kaut kur publicēt. :) Ja mājaslapā parādās tādas frāzes kā "Kautkāds teksts no wikipedia" (jā, es to nokopēju no mājaslapas), nekādā gadījumā to neuzskatīšu par oficiālu un leģitīmu mājaslapu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 20. marts, plkst. 22.58 (EET) == Kuratora piezīmes == Sveiks! Liec lūdzu to trolli mierā! Ja viņus (troļļus) ignorē, tad (ja idejisks, nevis apmaksāts) entuāzisms ātri noplok. Ja pārējie konti izrādīs aktivitāti, piebloķēšu bezgalīgi. [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 14. aprīlis, plkst. 10.41 (EEST) :Ta ne jau viņi mani interesēja, bet citi lasītāji :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 14. aprīlis, plkst. 10.43 (EEST) :: Зачем Вы занимаетесь [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=%C5%A0ev%C4%8Denkove&diff=3849985&oldid=3849973 вандализмом]? Что мешает вам исправить грамматику?--[[Special:Contributions/31.128.240.49|31.128.240.49]] 2023. gada 18. maijs, plkst. 13.51 (EEST) :::Зачем я должен вас править? Здесь нет платных работников, чтобы исправлять машинные переводы каждого, кто вздумает их вопреки правилам поставить. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 18. maijs, plkst. 14.10 (EEST) ::::Вы ошиблись проектом, если ожидаете оплату за каждое свое действие [[Special:Contributions/31.128.240.49|31.128.240.49]] 2023. gada 18. maijs, plkst. 14.22 (EEST) :::::Вы ошиблись проектом, если думаете, что будете ставить непроверенные переводы, а другие будут спешить вас обслуживать, бесплатно или нет. У других, знаете ли, и свои дела в проекте есть, а тексты такого уровня, что они портят вид Википедии, мы обязаны удалять. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 18. maijs, plkst. 14.55 (EEST) == Jautājums no [[User:Hokejafans|Hokejafans]] (2023. gada 25. maijs, plkst. 15.58) == Sveiki kā kļūt par administratoru --[[Dalībnieks:Hokejafans|Hokejafans]] ([[Dalībnieka diskusija:Hokejafans|diskusija]]) 2023. gada 25. maijs, plkst. 15.58 (EEST) :Iegūstot autoritāti apkārtējo acīs ar ilggadējām derīgām darbībām. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 25. maijs, plkst. 16.00 (EEST) == Lapas dzēšana == Varēji taču nedzēst uzreiz ārā lapu "Orientēšanās klubs "Ogre" / OK Ogre", bet izdzēst to daļu kas skaitās reklāma vai arī pateikt lai izlaboju. [[Dalībnieks:SaAndris|SaAndris]] ([[Dalībnieka diskusija:SaAndris|diskusija]]) 2023. gada 2. jūnijs, plkst. 10.30 (EEST) :Tur nebija gandrīz neviena teikuma, kurš nesaturētu reklāmas izteicienus. Atstāt kaut ko tādu Vikipēdijā nozīmētu vēl vairāk sabojāt viņas reputāciju. Es nezinu, vai tam klubam ir pietiekama nozīmība, lai par viņu rakstītu (neatkarīgu atsauču, kas to apstiprinātu, rakstā nebija), bet tas jebkurā gadījumā jāraksta no nulles bez reklāmas izteicieniem, tādiem kā "Profesionālu kluba treneru vadībā", "izaudzinājis daudzus izcilus orientieristus", "ar augstiem rezultātiem aktīvi piedalās" utt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 2. jūnijs, plkst. 15.25 (EEST) == Arvila Bergmaņa bildes noņemšana == Labvakar, kādēļ tika noņemta bilde ar [[c:File:Latvijas_hokeja_izlases_sveikšana_-_Arvils_Bergmanis.jpg|Arvili Bergmani]] no [[Arvils Bergmanis|raksta]] par viņu? Vai tas nav viņš, vai bilde pārāk nekvalitatīva, vai viņam ir mute vaļā, vai citu iemeslu dēļ? --[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2023. gada 8. jūnijs, plkst. 21.29 (EEST) :Tikai tāpēc, ka es reizēm esmu stulbs, kas ir admina necienīgi :) Pārskatījos un ātri nometu, pieņēmis, ka tur ir kļūda kodā. Paldies, ka aizrādīji! -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 8. jūnijs, plkst. 21.59 (EEST) == Super infokaste == Sveiks! Tāds jautājums, varbūt zini, kā veidot [[:ru:Либерализм|tādu kasti]]? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 4. jūlijs, plkst. 22.23 (EEST) :Nē,- lai taisītu veidnes, kas izskatās pēc infokastēm, ir drusku jāsaprot no programmēšanas, bet man tas prasmēs neietilpst. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 4. jūlijs, plkst. 23.31 (EEST) ::ja domāta [[:ru:Шаблон:Либерализм sidebar|šī veidne]], tad laikam jau "programmēšanas" tur ir mazāk kā Egilus domā :) var sekot, piemēram, [[Veidne:Livonijas krusta kari|šīs veidnes]] paraugam. BET mūsu vikipēdijā tomēr vairāk piemērotas kastes [[Veidne:Navbox|lapas apakšai]]. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 5. jūlijs, plkst. 07.13 (EEST) :::Paldies! [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 5. jūlijs, plkst. 13.21 (EEST) == Par lapu «Ķeipene (stacija)» == Sveiks. Par daļu izmesto bilžu vēl var saprast, ka tās jau tā par daudz. Vienīgi attēli „Ķeipenes Kinostacija 2023.07 6.jpg” un „Ķeipenes Kinostacija 2023.07 9.jpg” bija atšķirīgi un pašreizējo izskatu raksturojoši. Ar ko neiepatikās pieliktās ārējās atsauces? Divas no tām bija Ogres novada oficiālas lapas par Ķeipenes staciju kā tūrisma objektu, savukārt trešā ir pilnīgākais Muzeja apraksts, kuru iespējams atrast Tīmeklī. Pie viena gribu norādīt, ka Ķeipenē esošo bāku gluži par imitāciju nevar nosaukt. Jā, tā ir tālu iekšzemē un vairs savu funkciju nepilda, bet tā ir no līča krasta atvesta kādreiz strādājoša bāka. Lai mums visiem sokas. [[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] ([[Dalībnieka diskusija:Zirneklītis|diskusija]]) 2023. gada 2. augusts, plkst. 22.40 (EEST) :Ārējās saites, kuras nebija atsauces, nepatika ar pašu savu eksistenci starp ārējām saitēm. Tās parasti lieto, kad nu nekādi nesanāk viņas ielikt kā atsauces, t.i. kāda apgalvojuma apstiprinājumus. Un vairumā gadījumu viņas atsevišķā sadaļā izskatās pēc spama. :Normāli attēlu galerijā, ja tāda vispār ir, ir 4-5 standarta izmēra (t.i. ļoti mazi) attēli. No esošajiem 15 vismaz pusi var mierīgi izmest - tie neko nedod rakstam. Par to, vai jāsteidz likt aktuālākās bildes, ja tās nav redzami labākas, pastāv pretēji viedokļi. :Par bāku derētu pierakstīt (norādot konkrēto vietu, no kurienes tā atvesta, vēlams ar atsauci), bet par to domāšu ne tagad. Sorī, esmu miegains un tas redzams no teksta toņa. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 3. augusts, plkst. 01.03 (EEST) ::Paldies par skaidrojumu. ::Par bāku izlasāms pašā Ķeipenes Kinostacijas ekspozīcijā. Vislabākais uzziņas avots ir cilvēks, kurš piedalījies šī muzeja tapšanā ja no paša sākuma – Vilnis Sirsonis (Ķeipenes pagasta pārvaldes vadītājs). Tīmeklī vienīgo atsauci par bākas īstumu, atradu rakstā [https://jauns.lv/raksts/zinas/400374-kada-tam-saistiba-ar-spaniju-eizensteina-muzejs-keipene Kāda tam saistība ar Spāniju? Eizenšteina muzejs Ķeipenē]. ::Sadaļu «Muzejs» vajadzētu kaut kā sasaistīt ar rakstu «[https://lv.wikipedia.org/wiki/Augusts_Sukuts Augusts Sukuts]». ::Par pašu stacijas ēku atradu ziņas, ka „Ķeipenes stacijas ēka celta 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, kara laikā cietusi, pašreizējā izskatā tā atjaunota 1951. gadā.” ([https://www.visitogre.lv/lv/jaunumi/3787/keipenes-stacija-iegus-jaunu-vizualo-telu Ķeipenes stacija iegūs jaunu vizuālo tēlu]). Tātad '''atjaunota''', nevis uzbūvēta. Būtu vērts pārbaudīt, kam taisnība. ::Vēl radās pārdomas par attēlu publicēšanu. [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Att%C4%93li_lv.wikipedia.org_server%C4%AB_un_pielietot%C4%81s_licences. Tās izklāstīšu «Kopienas portālā»]. [[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] ([[Dalībnieka diskusija:Zirneklītis|diskusija]]) 2023. gada 4. augusts, plkst. 07.58 (EEST) :::Nu, ja informācija nav publicēta, tad viņa Vikipēdijai nepastāv, un cilvēks, kas nav publicējis to, ko viņš varbūt zina, kā uzziņas avots neder. :::Par Sukutu pieliku. :::Viena no vārda "atjaunot" nozīmēm ir "uzbūvēt no jauna", tā ka pretrunu neredzu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 4. augusts, plkst. 21.39 (EEST) ::::"Atjaunot" un "uzbūvēt" latviešu valodā nav savstarpēji aizvietojami. Tie nenozīmē vienu un to pašu. [[Special:Contributions/81.198.47.228|81.198.47.228]] 2023. gada 17. septembris, plkst. 21.59 (EEST) :::::Cik var saprast no nopietniem avotiem, Ķeipenē padomju laikā uzbūvēta pavisam jauna tipveida stacijas ēka, nevis atjaunota vecā. Neesmu gan uzgājis nevienu sākotnējās ēkas foto. Pēc tam jā, 2017. gadā ēka renovēta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 18. septembris, plkst. 09.46 (EEST) :::::Latviešu literārās valodas vārdnīca par vārda "atjaunot" nozīmēm: [https://llvv.tezaurs.lv/atjaunot 1. Atkal, no jauna izveidot (ko tādu, kas ir pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis). Piemēri - Atjaunot sagrauto pilsētu.] [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 18. septembris, plkst. 16.46 (EEST) == Deletion of [[Belgorodas brīvprātīgie]] == Good evening, and pardon me for writing in English, as I don't know any Latvian. The page about Belgorod volunteers in Chechnya has no sources besides a sites.google page of no importance or verifiability (anyone can create a website there and write whatever they want; no further sources cited in the [https://sites.google.com/view/flagivoyny/главная-страница linked page]). Other than that, I can't find any other page to even mention the said volunteers. Hence, I believe that the page should be deleted. [[Dalībnieks:MonX94|MonX94]] ([[Dalībnieka diskusija:MonX94|diskusija]]) 2023. gada 20. oktobris, plkst. 18.26 (EEST) :Good evening! I am quite ready to agree that the topic of the article is fake or, at best, unverifiable information. And unless the author finds a better source, the article should be removed, even by our very tolerant standards. But this does not mean that someone who does not have any reputation in the Latvian Wikipedia has the right to place deletion marks in articles. Such things are discussed in discussions to articles before the start of action, and not after. :I will copy this text where it belongs - in the discussion page of the article. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 20. oktobris, plkst. 23.56 (EEST) == Jautājums no [[User:Rk8988|Rk8988]] (2023. gada 13. novembris, plkst. 18.44) == Vai jūs varētu lūdzu izņemt no interneta nepatiesu rakstu par mani, kas ir rakstīts Wikipedia lapā? --[[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 13. novembris, plkst. 18.44 (EET) :Un kādā kristāla bumbā mums būtu jāzīlē, kurš varētu būt šis raksts? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 13. novembris, plkst. 19.36 (EET) :Varētu, ja tas ir nepatiess. Bet vispār kļūdas rakstos pie mums parasti labo, nevis to dēļ dzēš kādus rakstus. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 13. novembris, plkst. 19.58 (EET) ::Ja jūs ierakstat Google Reinis Kancēvičs, tad tur izmetās uzreiz Wikipedia lapa, kur ir nepatiesa informācija izplatīta [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 16.28 (EET) :::Vai varētu lūdzu Izdzēst to lapu pilnībā [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 16.31 (EET) ::::Skaidrs, situācija tiešām nelāga. Tādas lietas mēs dzēšam uzreiz, un arī šis gadījums nav izņēmums (viss dalībnieka "AsphaltSteal4000" devums izdzēsts 15.10.2023), bet Googles boti bijuši ātrāki, un tur nu mēs neko nevaram līdzēt — jāsazinās ir ar Google un jālūdz noņemt meklēšanas rezultātu. Principā pēc zināma laika tas pazudīs pats, jo attiecīgās lapas vairs nav. Katram gadījumam paslēpu visas dzēstās versijas, bet tās tā vai tā bija redzamas tikai administratoriem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 16.54 (EET) :::::Labi, liels paldies par palīdzību👍 [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 16.57 (EET) ::::::Vēl vienā vietā bija palicis visiem redzams kopsavilkums, to arī likvidēju. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.31 (EET) :::::::Bet ja mēs lapu uz laiku atjaunosim un ierakstīsim tajā ko citu? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.34 (EET) ::::::::Nu varētu bez tā iztikt [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.36 (EET) :::::::::Es par to, ka tad guglis varbūt nomainīs tekstu pret jauno, kurā var ierakstīt kaut ko neitrālu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.38 (EET) ::::::::::Kad nevajag, tad tie boti reaģē momentā, kad vajag — neliekas ne zinis :) Principā pamēģināt jau var, ierakstīt, teiksim "tests" un pagaidīt kādu stundu, sliktāk jau nebūs. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 19.04 (EET) :::::::::::Pieņemu, ka uz izmaiņām esošā lapā viņi reaģē lēnāk nekā uz jaunveidotu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 19.35 (EET) ::::::::::::Izskatās, ka tas ir nostrādājis, bet nu vietā ir cits meklēšanas rezultāts. Internets vispār ir nejauka padarīšana... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 15. novembris, plkst. 08.59 (EET) :::::::::::::{{ping|Rk8988}} vismaz savos rezultātos es vairs nekā tāda neredzu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 16. novembris, plkst. 07.51 (EET) ::::::::::::::Paldies avenger būs laba un skaista leben! [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 16. novembris, plkst. 08.01 (EET) Nevajag neko vispar rakstit [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.39 (EET) == "Šo labojumu nevar atcelt jo pēc tā tika veikti nozīmīgi labojumi" == Sveiks! Šodien mēģināju atcelt vandāļa vairākus labojumus ar hronoloģijas un compare pogas palīdzību. Es netīšām jau vienreiz atgriezu labojumus uz vandalismu, un kad mēģināju atgriezt to uz lapas pēdējo parasto labojumu, un man izmeta "Šo labojumu nevar atcelt jo pēc tā tika veikti nozīmīgi labojumi", un tad man manuāli vienkārši vajadzēja iet no izmaiņas uz izmaiņu spiežot atcelt pogu, beigās piesārņojot pēdējo izmaiņu lapu. Vai šim ir kāds risinājums? Jau iepriekš atvainojos par iespējams nesaprotamu ziņu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 29. novembris, plkst. 08.13 (EET) Geitsbijs :Kā atcelt ar vienu reizi vairākas un vajadzības gadījumā arī vairāku lietotāju izmaiņas rakstā: :1. Atveram raksta hronoloģiju. :2. Automātiski ir atzīmētas pēdējās divas izmaiņas, kur rakstīts "Salīdzināt izvēlētās versijas". Izmainām apakšējo atzīmi uz to vietu, kur ir acīmredzami nevandalizēta versija (pazīstama lietotāja labojums vai vienkārši jau vairākas dienas vecs) :3. Uzspiežam "Salīdzināt izvēlētās versijas". :4. Spiežam "Atcelt". Parādās nevandalizētā versija, ko arī saglabājam. :3a - pie viena palasām izmaiņas, starp tām var būt arī kāda derīga - to tad tieši no salīdzināšanas lapas iekopējam 4. punkta teksta lodziņā atpakaļ. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 29. novembris, plkst. 22.28 (EET) == Jautājums == Vai vārdu “Egilus” loka tāpat, kā visus pārējos 3. deklinācijas lietvārdus, vai tas ir izņēmums? [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2024. gada 1. februāris, plkst. 13.14 (EET) :Tā ir mazliet parodiska latīņu forma manam vārdam un ja kādām deklinācijām arī atbilst, tad tikai latīņu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 1. februāris, plkst. 19.54 (EET) == Wikipedia Asian Month 2023 Barnstar == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="border: 3px solid #32AFAF; background-color: #EEEEEE; margin:0 auto; padding:20px 20px; width:70%;{{border-radius|1em}} {{box-shadow|0.1em|0.1em|0.5em|rgba(0,0,0,0.75)}}" class="plainlinks">[[File:2023_Wikipedia_Asian_Month_Barnstar.png|left|180px]] {{Center|{{resize|150%|'''''Wikipedia Asian Month 2023 Barnstar'''''}}}} <div style="color: #333333; margin-left:220px; font-size:110%; "> Dear {{ROOTPAGENAME}} : :Congratulations! Thank you so much for participating in the Wikipedia Asian Month 2023. We are very grateful for your dedication to the Wikimedia movement and effort in promoting Asian content. Hope to see you again this year and celebrate the 10th year of Wikipedia Asian Month together. :Sincerely, </div> <div style="color: #333333; text-align:right; font-size:120%; ">Wikipedia Asian Month International Team</div> </div> {{clear}} </div> <!-- Message sent by User:Theredunicorn@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Theredunicorn/WAM2023_Ambassador_MassMessage_Receiver_1&oldid=26163882 --> == Jautājums no [[User:DziAiHīta|DziAiHīta]] (2024. gada 8. februāris, plkst. 10.27) == Sveiki! Man ir divi jautājumi! Ka izdzēst savu akountu? Kā izdzēst savu rakstu? --[[Dalībnieks:DziAiHīta|DziAiHīta]] ([[Dalībnieka diskusija:DziAiHīta|diskusija]]) 2024. gada 8. februāris, plkst. 10.27 (EET) :Akauntu - nekādi, tas ir nepieciešams darbību vēsturei. Wiki viss tiek saglabāts. Rakstu - nu viņu tāpat jau, kā saprotu, admini izdzēsīs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 8. februāris, plkst. 10.30 (EET) == [[Boriss Bērziņš]] == Hi! Please explain {{diff|oldid=prev|diff=4058847|label=your reverting}}. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 20. maijs, plkst. 19.33 (EEST) :@[[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] In Latvian Wikipedia we don't use interwiki links. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 20. maijs, plkst. 21.54 (EEST) :: What is the reason for this strange decision? You don't want to develop your language edition? <br>Please show me a link to the policy/rule about this so I can learn more.<br>----<br>In any case, if your reverting action had a comment, it would have been more transparent. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 21. maijs, plkst. 15.31 (EEST) :: PS: I was very surprised that an article about ''latvian sculptor'' [[Rasma Bruzīte]] in the [[:et:Rasma Bruzīte|Estonian edition]] only, and there's no such article here. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 21. maijs, plkst. 15.45 (EEST) :::Really, it is normally, that contributors of LvWiki know our rules before editing :) I know that it is a impossible ideal, especially we are too lazy to write a normal help :) But the reverting of change must be enough info about the rule, I think. :::The rule about anti-interwikies was written in our [[Palīdzība:Stila rokasgrāmata#Starpviki saites|style manual]] but how much I know, it was used since the start of LvWiki, much before I started contribute here. Many rules was accepted without their official registration and in personal contacts, as the active editors here always were in small number. BTW, I'm not a fan of this rule, but I understand it: such links are not understable for standard user and if he don't know that language then it is a nonsense for him. Machine translations to Latvian even from English are bad. From Estonian to Latvian - bad². :::I don't see how such interwikis can develop any language edition (exclude the biggest Wikis, having thousands active editors). I see how it can stop any development. :::In Latvian Wiki nobody has personal interest to sculptors, how much I know. As a consequence, we have little articles about them." :::И кстати, пользоваться инглышом, когда оба юзера указали, что намного лучше знают русский, мне кажется извращением. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 21. maijs, plkst. 21.55 (EEST) ::::I couldn't help but laught at the "many rules are not written down anywhere, but you should know them anyway" and "I can revert you without providing a reason, because my own interpretation of the rules is enough". What would be those "individual cases" mentioned in the style manual then ("tekstos saites uz citām Vikipēdijām tiek pieļautas tikai atsevišķos gadījumos") if not an article about a Latvian person? And that's after another admin [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vojcehs_Jaruzelskis&action=history already disagreed] with what you presumptuously refered to as [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Poļu īpašvārdu atveide|"common sense"]] 10 days ago. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 02.26 (EEST) :::::[[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs41#Citvalodu_Vikisaites|Šeit]] bija tā diskusija. Manuprāt, konkrētajā gadījumā saiti uz igauņu vikipēdiju varēja atstāt, tā ir noderīga. Ja būtu prastais variants [[et:Rasma Bruzīte|Rasma Bruzīte]], kur visa saite pataisīta zila, tad gan nē. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 03.52 (EEST) ::::::Būtu gan jocīgi visā Vikipēdijā īs saites neatstāt un konkrētā rakstā atstāt. Ja mēs mainām šo pozīciju, tad tam jānotiek visur. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 05.59 (EEST) :::::::Kāpēc tikai šajā konkrētā? Mums šī padarīšana ir pat vienā navigācijas [[Veidne:Krievijas Impērijas administratīvais iedalījums|veidnē]] (sk. lejā pie atkarīgajām teritorijām), un līdz šim neviens nav iebildis, jo attiecīgie raksti tik drīz no sarkaniem par ziliem netaps. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 07.50 (EEST) ::::::::Tieši tā, viņa ir navigācijas veidnē, nevis Vikipēdijas rakstā. Es zinu vēl vairākas vietas, kur tādas ir, un tur tās atbilst "īpašo gadījumu" jēdzienam. Starp citu, tu nupat kā apgāzi šo intervīķu galveno argumentu - ka viņas ir tādēļ, lai pārtaisītu sarkanos par zilajiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 23.26 (EEST) ::::::Cik saprotu, tad diskusijas sausais atlikums ir pašreizējais visnotaļ dažādi interpretējamais definējums [[Palīdzība:Stila rokasgrāmata|Stila rokasgrāmatā]] par „atsevišķiem gadījumiem”, ko derētu tad precizēt. Mans piedāvājums — par Latviju un latviešiem saistītām tēmām augšējā indeksa formātā, parastajā tekstā saglabājot sarkano saiti. Līdz galam nesapratu, kas ir tas zemāk piesauktais „another admin”, bet, ja {{u|Meistars Joda}}, tad viņš apraksta pavisam citādu citvalodu vikisaišu noformējumu nekā šajā gadījumā. Un vispār derētu turpmāk '''uzreiz''' sniegt pamatojumu, [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Boriss_B%C4%93rzi%C5%86%C5%A1&diff=prev&oldid=4058847 atceļot labojumus], kas nav acīmredzams vandalisms, jo citiem dalībniekiem nav jāgudro vai jālūdzās pēc paskaidrojuma, kas tad šoreiz kādam nav paticis. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 02.06 (EEST) :::::::Nu, pirmkārt, jebkuras diskusijas parādījušas savu bezjēdzību - atnāks kāds Kikoss un vienalga izdarīs pēc sava prāta, neraugoties uz notiekošo diskusiju. Īpašie gadījumi manā uztverē sākas ar Special:, Vikipēdija: un Diskusija:. Kā te, piemēram: [[Vikipēdija:Pieprasītie raksti]]. Rakstos, cik zinu, tās nav nekur. :::::::Kad kāds veic neadekvātus labojumus, kas acīmredzami netiek lietoti šajā Vikipēdijā (kas redzams no katra mūsu raksta, kur vien ir sarkanās saites - un bez iw), tad rūpēties par garu savu darbību aprakstu, tos atceļot, nav ne tikai laika (un viņa nav nekad), bet arī vajadzības. Tik daudz ir jāpaskatās katram pašam, pirms uzsāk aktivitāti kādā projektā. Es kaut kā tādas lietas svešvalodu versijās paskatos, pirms sāku citus mācīt, kā jādzīvo. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 02.42 (EEST) :::::::Palūrēju sīkāk - dažās vietās rakstos tomēr ir (parasti Ivario saliktas), bet ne vairāk kā citi reti brāķi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 04.09 (EEST) ::::::::Vai atnāks Egilus ar savu personīgo viedokli, ko pasludinājis par „acīmredzamu” un „veselo saprātu”, bet citu dalībnieku labojumus, kas ar to nesakrīt, par „neadekvātiem” un „brāķiem”. Abi esat spilgti piemēri tam, kā no pārāk ilgas administrēšanas var sakāpt galvā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2024. gada 6. jūnijs, plkst. 06.03 (EEST) :::::::::Man savukārt vienmēr bijis iespaids, ka galvā ir sakāpis tieši tev, turklāt jau pirms manas admina "karjeras" sākuma. :::::::::Kā tu vari pamanīt, es šeit atsaucos uz Vikipēdijas normu, kuru neesmu ieviesis es un kuru pat diez kā neatbalstu, un kuras faktisko eksistenci tev pārbaudīt nav grūtāk kā man. Un kad tu piedāvāji izplānot kādu konsensusu, es biju vienīgais, kurš aktīvi atsaucās un kaut ko piedāvāja. Attiecīgi ja man kaut kur sakāpis galvā, tad tikai tajā nozīmē, ka es esmu paklausīgs vecākiem un pieredzējušākiem lietotājiem, pat kad uzskatu viņu izdarības par strīdīgām, aprobežojoties ar sava viedokļa izteikšanu. Befehl ist Befehl, mein Sturmbannführer. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 6. jūnijs, plkst. 19.59 (EEST) :::::"Another admin" was disagreed with any discussion about it, which we publicly started. Therefore, we again do not have any rule in that theme - it is impossible to work with rules when one man does by own sense and ignore discussions. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 06.05 (EEST) :::: Спасибо за предложение сменить язык. В русском разделе тоже были масштабные обсуждения, использовать или нет ссылки на статьи из других разделов, и если да, то в какой форме. Прямо сейчас идет отдельный виток этого обсуждения, касающийся языковых меток (их недавно русифицировали, заменив коды языков на сокращенные названия - как раз из соображений большей понятности читателям).<br>Лично я - последовательный сторонник таких ссылок. Мне как читателю и редактору важно знать, что статья существует на каком-то другом языке. И если такой ссылки нет, то догадаться об этом - нетривиальная задача. Для латиницы это ещё ничего, а вот когда встречаюсь с арабицей или армянским/грузинскимм письмом, тут впору приуныть.<br>Я считаю, что больше шансов на создание/перевод статьи, когда есть уже готовая канва и подбор источников. А несовершенство машинного перевода на латышский - тут вообще не аргумент. Разные сведения я могу проверить и без перевода или с переводом на третий язык. <br>Ну и в целом, пусть даже кажется, что текущим авторам латышского раздела эти ссылки без надобности, все равно, наверное, удалять их не следует, когда их добавляют те, кто считает их полезными. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 17.57 (EEST) :::::Ну вот у нас масштабных обсуждений ни про что не было никогда и не будет, поскольку в малых и средних Википедиях некому этот масштаб создавать. По той же причине, у нас нет Арбитражного комитета и прочих средств управления толпою. И нет вменяемо прописанных правил, что печально, но неизбежно - потому что болтать горазды многие, а когда надо эти правила написать... :::::Мне представляется абсурдом, когда разные статьи в одной Википедии написаны по разным правилам и в разных стилях. Более того. Когда-то я сам интересовался, не стоит ли ввести эти интервики у нас в статьях, используя именно русскую версию как образец. Но не получил никакой поддержки и убедился, что древний, одни лишь боги знают чей, "консенсус" так и сохранится. Тем самим, я и сам стал его строго соблюдать, чтобы не портить общего стиля. Кстати, это довольно частая вещь, когда я действую против собственных взглядов, чтобы не разрушать сложившегося равновесия. :::::Однако у меня была совсем другая мотивация, потому что Ваша аргументация - это примерно как убеждать фермера, что ему нужен бойнг, чтобы удобно лететь на свои поля вокруг дома. Идея о том, что ссылка на иноязычные страницы может побудить к созданию статьи, может работать там, где есть кому её создавать. Количество наших активных редакторов и их погружённость в им самим интересные темы исключает какое-либо побуждение их интервикой. И то же касается всех Википедий, где количество активно действующих людей ничтожно. Они слишком заняты для создания случайных неинтересных им статей. Тем самим, редакторам такая ссылка бесполезна. :::::Обычным читателям - тем более, поскольку им непонятен ни принцип интервик, ни условные обозначения (этот et, например, никак невозможно в уме связать с эстонским языком). Для них это просто бессмысленные закорючки, мешающие восприятию текста. Боюсь, что "эст." вместо "et" там ничего не изменит, а отправлять латышского читателя на эстоноязычную страницу в лучшем случае бессмысленно по уже указанной мною причине "несовершенства" перевода. :::::Некоторую эффективность для редакторов мог бы создать бот, обегающий с десяток Википедий на поиск статей на латвийские темы (ища по категориям), которых нет на латышском. Но кто его писать будет? Напоминаю о количестве активных редакторов. Тем нескольким человек, которые в силах это сделать, и так дел хватает. :::::Между прочим, поскольку все потенциальные создатели статьи, разумеется, читали эту дискуссию, они могли бы её и создать и тем сделать что-то полезное. Лично мне некогда и неинтересно (второе главнее), так что они могли бы меня тем посрамить. (Вообще у Вас несколько идеализированное представление о том, как функционируют Википедии размером с нашу. Здесь лента последних обновлений, Recent changes, реально читается и является важным источником информации.) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 23. maijs, plkst. 00.09 (EEST) :::::: По поводу "идеализированного" - да нет, я же не с луны свалился, так-то. И сам довольно много времени потратил ня "сопровождение" ряда малых разделов на языках РФ (существенно меньших, чем этот).<br>Мне просто кажется, что некоторое "окукливание" и апатия сообщества - это не только причина подобного активного неприятия внешних ссылок, но, отчасти, и следствие этого.<br>Про "поиск статей на латвийские темы (ища по категориям), которых нет на латышском." - для этого давно не нужен бот, достаточно запроса к Викиданным. А ботом можно только дергать регулярно этот запрос и перекладывать найденный список сюда. Или вручную. ::::::* См. у нас [[:ru:Википедия:К созданию/Статьи английской Википедии без русских интервики|пример такого списка статей англовики без русских интервик]] ::::::* а вот пример запроса к специальному инструменту как раз для этой цели - [https://not-in-the-other-language.toolforge.org/?lang1=ru&proj1=wiki&lang2=lv&proj2=wiki&cat=Латвия&depth=9&starts_with=A&pagepile=&format=html&targets=wikidata&doit=Do+it список статей ру-вики из категории "Латвия"], которых нет тут. :::::: [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 01.38 (EEST) :::::: В общем, я тут, разумеется, никакую "бучу" поднимать не собирался - вообще случайно зашел. Но если вдруг чем-то могу быть полезен - пишите, пожалуйста, без стеснения ;) В принципе, о каких-то вещах можно просить наших технарей - я не гарантирую прямо энтузиазма, но там, где можно небольшими усилиями адаптировать под ваш раздел какие-то уже работающие инструменты - почему бы и нет? Это может быть поводом тут вместе поговорить на какие-то новые темы. А то, если годами друг с другом не разговаривать, то как раз такое вот "заболачивание" и происходит. Пусть у вас тут "в моменте" порядка 20 активных участников, но на дистанции в 2 года [https://stats.wikimedia.org/#/lv.wikipedia.org/contributing/active-editors/normal%7Cline%7C2-year%7C(page_type)~content*non-content%7Cmonthly вики-статистика показывает уже порядка 100 участников], и это уже достаточно представительное сообщество. Если получится хотя бы треть "сфокусировать" на каком-то обсуждении, это может немного оживить атмосферу. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 01.46 (EEST) :::::::Да дело не в вас. Тут некоторые пользуются любым поводом для наездов, поскольку сами решить проблемы не могут и не хотят - как и всюду. :::::::За ссылку большое спасибо. Я сам, к сожалению, очень слаб в технических делах, и это одна из наших проблем - что в чём-то разбираются только старые асы, а прибывшие после нулевых типа меня, как правило, уже только пользуются готовым и не в состоянии даже это использовать полностью. :::::::Однако у меня появилась одна мыслишка: воспользоваться вашей ссылкой для конкурса создания статей. Наше Вики обладает возможностью доставать призы для них, так что неплохо было бы заинтересовать редакторов не ссылками на чужие языки, а списком тематических статей в стиле Вики-Весны. Это, кажется, единственное, что выводит наших из спячки. Я немножко подумаю над его созданием в более уютной форме и предложу потом на форуме. Так что пользу ваши действия уже принесли. :::::::В обсуждениях реально участвует 5, максимум 10 человек. Примерно столько же и приходят на встречи Википедистов (а большинство у нас в состоянии на них прибыть). Это и есть те реальные силы, на которых рассчитывать. Кстати, значительная часть якобы активных пользователей - это явные мультиаккаунты, созданные не для участия в дискуссиях и голосованиях, а чтобы основному не вызывать лишние конфликты с троллями и критикантами уже самой своей красивой персоной. (И да, я лишь из-за админской должности не уточняю, имею ли и я таковых. В целом политика Википедии это разрешает, если аккаунты не взаимодействуют и не жульничают на голосованиях, но грань тонкая.) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 18.30 (EEST) :::::::: Ясно. Ну что, - тогда я рад, что не зря заходил ;)<br>Вообще, конечно, мне довольно грустно наблюдать эту стагнацию - я как-то исходно ждал от балтийских разделов гораздо большей активности.<br>Что касается статейных конкурсов по словнику, то есть специальный гаджет "Фонтан", который помогает в работе жюри. Вот [[:File:Using Fountain to judge an article.webm|видео про то, как им пользоваться]], а вот он сам: [[m:Fountain tool/ru]]. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 18.42 (EEST) :::::::::Мы пользуемся Фонтаном в Месяце Азии, но у нас есть своя система (учитывающая реальную длину статей, без таблиц и шаблонов), которая для нас получше, однако требует много времени. Но такой конкурс я могу и сам вручную обсчитать, по нашим фактическим условиям (на прошлом Месяце Азии у нас были 22 статьи и 5 участников, и это показатель нашего уровня). Здесь проблема не в технике. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 9. jūnijs, plkst. 00.26 (EEST) == Jautājums no [[User:Inese Pri|Inese Pri]] (2024. gada 1. jūnijs, plkst. 10.58) == Labdien.Nevaru ielikt foto esošajā Zilupas katoļu baznīcas lapā. Tur Ir bilde ar baznīcu, kas tika nojaukta pirms 5 gadiem. Bet 2019.g.uzcelta jauna. Kādu iemeslu dēļ tas nepieņem fotogrāfijas, un galerijā nav nevienas jaunās baznīcas fotoattēlu, tāpēc es vēlos ievietot savējos. Taču tiek ziņots, ka tas nav iespējams. Es gribēju ievietot jaunu fotoattēlu vismaz kreisajā pusē, bet arī tas neizdevās. --[[Dalībnieks:Inese Pri|Inese Pri]] ([[Dalībnieka diskusija:Inese Pri|diskusija]]) 2024. gada 1. jūnijs, plkst. 10.58 (EEST) :Īsumā - autortiesības. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 1. jūnijs, plkst. 11.32 (EEST) :Ahā, neuzminēju, ka jums varbūt nav foto ielādes tiesību... Sorī, varēšu ko nopietnāku pateikt tikai vakarā, šobrīd ķimerējos darbā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 1. jūnijs, plkst. 11.48 (EEST) == Jautājums no [[User:Ainartam|Ainartam]] (2024. gada 9. jūlijs, plkst. 15.40) == Amatieru futbola klubs JFC Jelgava 2023.gada beigās mainīja nosaukumu uz JFC Viola. Vai ir iespējams nomainīt wiki lapas nosaukumu no JFC Jelgava un JFC Viola ? --[[Dalībnieks:Ainartam|Ainartam]] ([[Dalībnieka diskusija:Ainartam|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 15.40 (EEST) :Var. Novācot esošo lapu JFC Viola. Tas būtu labāk nekā atstāt esošo JFC Violu, jo pārvietojot saglabāsies labojumu vēsture. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 20.23 (EEST) == Anykščiai == Hi! I have reverted your edit on Anykščiai https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=An%C4%ABk%C5%A1%C4%8Di&oldid=prev&diff=4091705 According to a the law '''[https://e-seimas.lrs.lt/portal/legalAct/lt/TAD/TAIS.36/KeRaDzkhnT Lietuvos Respublikos valstybės herbo, kitų herbų ir herbinių ženklų įstatymas]''' part III (TREČIASIS SKIRSNIS KITI HERBAI IR HERBINIAI ŽENKLAI), article 8 (8 straipsnis. Savivaldybės, etnografinio regiono, miesto, miestelio ir kaimo herbas) says: ''The municipality's coat of arms is the coat of arms of its centre. Where the centre of the municipality is not located within the municipality, the municipal coat of arms shall be the coat of arms of the largest town within the municipality or another approved coat of arms. In this case, the municipal council shall decide on the municipal coat of arms.'' Thank you and have a great day! [[Dalībnieks:Blowwhite1|Blowwhite1]] ([[Dalībnieka diskusija:Blowwhite1|diskusija]]) 2024. gada 18. jūlijs, plkst. 14.53 (EEST) :Oho! Thanks, you were right. My mistake - I didn't know about such collision. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 18. jūlijs, plkst. 15.27 (EEST) == Ciemi == [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Lemki&curid=432800&diff=4120263&oldid=4119594 šādus] ar botiem ir veikt supervienkārši. Arī {{u|Baisulis}} ar awb pāris minūšu laikā izdarīs... [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 16.51 (EEST) :Es nešaubos, ka ar botiem ļoti daudz ko viegli izdarīt, taču man nav attiecīgo zināšanu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 16.59 (EEST) ::kur tu redzi, ka es tevi sūtu mācīties rakstīt botus? :) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 17.57 (EEST) :::Visi pārējie taču arī redz, ka Latvijā 1897. gadā parādījušies "katoļu ciemi", "pareizticībnieku ciemi" un tamlīdzīga ģeogrāfiskā fantastika. Ja neviens cits neko nedara - tad jādara man.-- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 19.46 (EEST) ::::{{ping|Prieditis2012}} jānudien, gribētos zināt, no kurienes vispār šī informācija ir ņemta? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 19.52 (EEST) :::::Precīzēti dati 1897. gadā tautas skaitīšanas, Vietebskas gubernija. Saskaitot visus ciemus dabujāmi kopskaitļi pa pagastiem un aprēķinam. Turpmāk links ar avotu. https://rusneb.ru/catalog/000199_000009_003739130/ [[Dalībnieks:Prieditis2012|Prieditis2012]] ([[Dalībnieka diskusija:Prieditis2012|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 20.02 (EEST) ::::::Grāmata interesanta, bet visai slikti ieskenēta, tur vietām nav iespējams pateikt, kas tie par cipariem. Būtu labi dot arī lappusi, lai var pārbaudīt. Un vai tas, ka ciems "pieder" noteiktai draudzei, obligāti nozīmē, ka tas ir katoļu vai vecticībnieku ciems? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 20.14 (EEST) :::::::Vienkārši runājot - Latvijā neatkarīgi no tajā esošajam draudzēm nekad nav bijis kādai reliģijai piederīgu ciemu, izņemot daļēji vecticībnieku bēgļus 17. un drusku 18. gadsimtā, un 1897. gadā par tādiem var runāt tikpat daudz kā par Cēsīm kā luterāņu pilsētu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 20.52 (EEST) == Tabestic Enteron lapa == Tas, ka grupa ir pieminēta grāmatā un kinofilmā ir pārāk maznozīmīgi? Tas taču bija identificēts rakstā. Par noformējumu piekrītu - vēl tikai mācos - noderīgāk būtu bijis iedot konkrētu padomu. Jūtos, ka mans vairāku stundu darbs ir izsviests vējā un pārdzīvoju, ka man nekur nav saglabāta ieraksta kopija. [[Dalībnieks:Linsirsnina|Linsirsnina]] ([[Dalībnieka diskusija:Linsirsnina|diskusija]]) 2024. gada 24. septembris, plkst. 12.21 (EEST) :{{ping|Linsirsnina}} gluži vējā nav. Tas tagad pieejams [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Linsirsnina/Smil%C5%A1u_kaste smilšu kastē]. Ja uzrakstīsiet puslīdz pieņemamu rakstu (apmēram pēc [[Sanctimony|šāda parauga]]) un pamatosiet nozīmību, pārnesīsim pie pamatrakstiem. Padomus arī varēs dabūt :) Starp citu, bilde tiešām ir paša darbs? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 24. septembris, plkst. 12.40 (EEST) ::Lūgums pārskatīt, vai tagad lapa atbilst publicēšanai izvirzītajām prasībām. [[Dalībnieks:Linsirsnina|Linsirsnina]] ([[Dalībnieka diskusija:Linsirsnina|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.36 (EET) :::@[[Dalībnieks:Linsirsnina|Linsirsnina]] @[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] Pašlaik es neredzu, kur grupai būtu parādījusies kaut vai kāda nozīmība. Stils joprojām prasa labojumus, bet tas nav būtiski, kamēr grupa paliek nezināma pasaulei un nav saņēmusi kauču pašu sīkāku godalgu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 21.07 (EET) :Manuprāt, tas vienalga ir vējā izsviests darbs. Jā, tas, ka grupa ir kaut kur pieminēta, vēl nepadara viņu nozīmīgu. Un ja par plašai publikai galīgi nepazīstamām lietām tiek lietots tāds vārds kā "leģendārā", tad atvainojiet - ko tādu pat pašas grupas vietnē būtu kauns rakstīt. :Ja būtu kāda viena problēma, tad to padoma vietā vienkārši klusi izlabotu, bet problēma ir paša raksta eksistencē. Ja grupai ir kāda nozīmība, nevis, ka ir atzīta pati tās eksistence ("sulīgi" - tas nozīmē, ka tā rupji nolamāta? Pat šajā gadījumā vienkārša pieminēšana neko neglābs). Jā, mums ir daudz rakstu par mūziku uz nozīmības robežas, bet šeit nav redzams nekas tuvu tai, turklāt pār robežu var pārvilkt normāls teksts un noformējums, nevis leģendārums un sulīgums. Šeit ir enciklopēdija, nevis Dzejas dienas. Kā noformēt grupai veltītu rakstu, var paskatīties kādā jau gatavā lapā, piemēram, [[Prāta Vētra]]. Bet jebkurā gadījumā nozīmība būs vajadzīga. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 24. septembris, plkst. 12.42 (EEST) :Jā, nu paskatījos periodika.lv — nekur presē tā makten leģendārā grupa nefigurē, un ar skolēnu avīzi būs priekš nozīmības daudz par maz. Un tas, kas atrodams [https://tabesticenteron.bandcamp.com/album/gaili-ap-d-visu-porciju-ep Bandcampā] — citēju — ''Pilna garuma albumam "Gaili, Apēd Visu Porciju!" bija jāiznāk jau sen. Kaut kas sapisās, dažas partijas palika neierakstītas. Albums tā arī neiznāca, grupa pamira. Šīs ir vienīgās četras albuma dziesmas, kas tika pabeigtas...'' diez vai kvalificē šo grupu enciklopēdijai. Gaidīsim komentārus. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 24. septembris, plkst. 12.56 (EEST) == Valodas (dzēst) == Sveiks! Atceries, ka ieliki dzēšanas veidnes raktos [[vieglā valoda]] un [[vienkāršā valoda]]? Kaut kas tur kārtots ir un termiņš jau kādu laiku beidzies.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 12.42 (EEST) :Jā, aizmirsu (kā parasti). Tūlīt pārskatīšu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.11 (EEST) == RIX == Bišku pagaidi - [https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/56284188/tuvak-neka-gaidiji-rigas-lidosta-prezente-jauno-zimolu izskatās konstruktīvi]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2024. gada 6. decembris, plkst. 14.48 (EET) :Heh, es vnk nodublēju tevi :) Bet vispār man nešķiet vajadzīgs strēbt karstu, steidzoties mainīt (to pašu ViVi, man šķiet, joprojām par Pasažieru Vilcieu parasti dēvē). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 6. decembris, plkst. 15.35 (EET) == Cilvēks, kuram nerūp Vikipēdijas noteikumi == Administrators Egilus atsakās dzēst saites, kas pārkāpj autortiesības (divas reizes izdzēsa manus labojumus par saišu noņemšanu) šajā lapā - MU Online. Šīs ir saites: * [https://mu.lv/guides ''Mu Online'' (lv) jaunākās ziņas, tendences un pamācības] * [https://muonline.us/ ''Mu Online'' ziņas un pamācības] [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 14. janvāris, plkst. 15.57 (EET) :Jautājums jau apspriests attiecīgās vietās. Linkspamera darbības, kas vērstas uz cīņu ar konkurentiem, tiks dzēstas vienmēr. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 14. janvāris, plkst. 16.26 (EET) == Thy changes in Oj, pri lužku, pri lužke == There is a lot of latinisms in thy tongue, besides "Sižets". Go on. --[[Dalībnieks:Tamtam90|Tamtam90]] ([[Dalībnieka diskusija:Tamtam90|diskusija]]) 2025. gada 20. marts, plkst. 11.44 (EET) : Better right "latinism", than the wrong word. If you think that machine translation can produce right texts in Latvian, you are mistaked. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 20. marts, plkst. 11.58 (EET) == Swedbank == Sveiki, vai bloga saite, kas bija iekļauta [[Swedbank]] rakstā, tika uzskatīta par „reklāmas” saiti? Šajā blogā netiek mēģināts pārdot neko; tajā ir diezgan daudz izglītojoša un informatīva satura. [[Special:Contributions/&#126;2026-37510-63|&#126;2026-37510-63]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-37510-63|talk]]) 2026. gada 30. jūnijs, plkst. 08.49 (EEST) :Sveiki, ārējās saitēs nav vēlama vairāk kā viena saite uz vienu un to pašu organizāciju. Parasti tiek izvēlēta galvenā lapa, kā tas arī ir šajā gadījumā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 30. jūnijs, plkst. 14.24 (EEST) == Opekalna luterāņu baznīca == Par atceltajām izmaiņām: OK, var iedot norādi uz LĢIA mājas lapu, vai pat karti, bet kartē jau būs jāmeklē pašam. Otrs (konsultatīvas dabas jautājums): Cik korekta ir esošā atsauce Opekalna baznīcas šķirklī esošā atsauce uz ZudusīLatvija? Pēc būtības, ir norāde uz citu tīkla lapu, kur nav norādīts sākotnējais iznormācijas avots. Vai ar to pietiek? (Vienkāŗši gatavoju infomāciju atsevišķam šķirklim par Ežu (Māļu) baznīcu, negribētos iebraukt auzās) [[Dalībnieks:JStrods|JStrods]] ([[Dalībnieka diskusija:JStrods|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 12.25 (EEST) :@[[Dalībnieks:JStrods|JStrods]] Kartes runā pretī viena otrai, LĢIA ir 236, OSM kalnu norāda kā 235[https://www.openstreetmap.org/?mlat=57.55&mlon=26.905556&zoom=15#map=17/57.549049/26.904370]. Tāpēc arī Vikipēdija cenšas lietot otrreizējos avotus... Māļiem OSM neko nav norādījusi, bet laikam jau tā ir par visaugstāko, taču pagaidām nav formāla apstiprinājuma. Pagaidīsim, kad atradīsies kaut cik derīga atsauce, tas "nepieciešama atsauce" var kaut 100 gadus gaidīt. Par korektumu - sākotnējos informācijas avotus (kuri parasti nav viens vien) nenorāda daudzas Tīkla lapas, un it īpaši jau blogi. Konkrēti šo blogu mēs esam lietojuši kopš aizvēsturiskiem laikiem un parasti tas ir precīzs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 16.15 (EEST) ::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] Nu nebūs īsti korekti salīdzināt OSM, kas būtībā ir tāds pats kolektīvā brīvprātīgā darba rezultāts, kā Wiki, ar LĢIA, kas ir oficiāla Latvijas Republikas institūcija. Atļaušos apelēt pie viņu "Par mums" sadaļā teiktā! https://www.lgia.gov.lv/lv/par-mums ::Autoritatīvāka avota par Latvijas augstuma punktiem nav! Līdz ar to, no kurienes vēl var rasties "derīgāka atsauce"?! ::Šobrīd sanāk tā, ka, ja izdosies piedabūt Zudušo Latviju publicēt šos datus, tad tas būs derīgāks avots, par avotu, kuru kūrē LR Aizsardzības ministrija. ::Turklāt, runa nav par metru, vai diviem. [[Dalībnieks:JStrods|JStrods]] ([[Dalībnieka diskusija:JStrods|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 19.16 (EEST) :::Mēs LĢIA kļūdās un paviršībās esam pieķēruši ne reizi vien. Jā, viņi vienalga ir labākie, bet viņu kartes, tāpat kā jebkuras citas kartes, ir primārais avots, un Vikipēdijas noteikumos ierakstīts no tādiem vairīties, kad vien ir iespēja tikt pie sekundārajiem. Ja LĢIA būtu uzrakstījusi objekta aprakstā par augstumu, tas jau būtu sekundārais (un tā mēs LĢIA arī lietojam). Izmisuma reizē var izgrozīties, rakstot nevis "tā ir", bet "LĢIA karte uzrāda". :::Starp citu, Aizsardzības ministrijas klātbūtne ir brēcošs brīdinājums par tīšas dezinformācijas iespējamību LĢIA.-- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 19.56 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] Sanāk tā, ka uz Bībeli tieši atsaukties nedrīkst, jo tā ir pirmavots. Bet, vot, ja Engelss ir pieminējis šo Bībeles vietu, tad viss ir kārtībā! ::::Labi, strādājot pašvaldības iestādē, esmu šo to iemācījies... ::::Jauku vakaru! [[Dalībnieks:JStrods|JStrods]] ([[Dalībnieka diskusija:JStrods|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 20.07 (EEST) :::::Apmēram tā, paši nereti ņirdzam. Noteikumi izstrādāti angļvalodīgajai Vikipēdijai, kur ir daudz stingrāka pieeja objektu nozīmībai un par katru EnWiki pieminēto objektu netrūkst rakstu nopietnos avotos, tā ka nav vajadzības pēc pašpētījumiem kartēs. Dabiski, mēs vienalga to apejam, bet parasti to darām tad, kad nav citas izejas (daudzu mazo upju tecējums ir aprakstīts pēc kartēm bez atsaucēm, jo nekur citur šādas informācijas nav un nebūs). Bet tā parasti rīkojamies tur, kur tēma acīmredzami nav jūtīga, kamēr tāda lieta "pats ... Latvijā" automātiski kļūst ķildas provocējoša. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 20.21 (EEST) == Jautājums no [[User:Elvisdics64|Elvisdics64]] (2026. gada 9. jūlijs, plkst. 04.40) == Sveiks Ko darīt lai es nepieļautu kļūdas kā gadījumā ar Kaspara Antesa lapas izveidi? --[[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 04.40 (EEST) :Sveiks! Nu vispirms jau izlasīt [[Palīdzība:Saturs|palīdzību]] (RTFM, kā saka jeņķi), tur ir ja ne viss, tad vismaz obligātais minimums. Kad kļūst par smagu, te ir [[Dalībnieks:Egilus/Eseja: Kā spēlēt Vikipēdiju|teksts par jēgu un ideoloģiju]]. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 05.10 (EEST) ::Es nevēlējos nodarīt absolūti neko ļaunu [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 05.17 (EEST) :::Ja kāds domātu, ka tu vēlies nodarīt ko ļaunu, tu būtu uzreiz nobanots :) Nedomā, ka tu esi vienīgais, kas atnācis nesaprazdams, kas te īsti darās. Par Vikipēdiju daudziem ir maldīgs priekšstats. :::Un, starp citu, kaut ko ļaunu te ir grūti nodarīt, sistēma ļauj visu ātri atgriezt kā bija. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 05.32 (EEST) ::::Tad izveido Tu un nebūs nekādu problēmu [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 05.58 (EEST) :::::Nav ne intereses, ne laika - man ir daudz svarīgākas lietas, kas vēl jāizdara. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 06.08 (EEST) ::::::Un kurš tad ? [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 17.18 (EEST) :::::::Tas, kuram to vajag (sk. spoguli). Par personām, kuru nozīmība ir zema un Vikipēdijai viņi nav būtiski, lai uztraucas citi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 02.00 (EEST) ::::::::Nja bet viņš ir arī samērā populārs [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 02.15 (EEST) :::::::::Samērā populārs - tas jāsaprot kā "Guglis viņu atrod"? Popularitāte Vikipēdijā ir jāpierāda ar sasniegumiem. Cik es saprotu, viņa popularitātes pietiek uz latviešu Vikipēdiju mūsu milzīgās iecietības dēļ pret pašmāju muzikantiem, bet tas ir viens no tūkstošiem, ar kuriem kāds īpaši neieinteresēts sāks noņemties tikai tad, ja viņi iekļūs Eirovīzijā vai izdarīs ko citu tikpat nozīmīgu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 02.22 (EEST) ::::::::::Lūdzu izveido to 🥺🥺 [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 05.27 (EEST) :::::::::::…..saprotams ar visu kā vajag ja Tev ir laiks [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 05.28 (EEST) :::::::::::Nav laika un, es domāju, arī nekad nebūs, ir svarīgākas lietas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 05.29 (EEST) ::::::::::::😒 [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 11.13 (EEST) == Iekavas (31.07.2026) == {{subst:Iekavu paziņojums|diff=4500763|page=Korpo|debug=(1, 0, 0, 0)|list=yes|remaining=pilsētas pašvaldību ar centru Pargasas salā. 2012. gadā pilsētas nosaukums tika mainīts atpakaļ uz Pargasu <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>&#123;&#123;val{{!}}fi{{!}}Parainen&#125;&#125;. Korpo sastāv no vairākām salām un ir daļa no [[Turku arhipelāgs{{!}}Turku|lines=2}} hvik74rlrbjxkq9uvdg8ip8ovqze8xx 4500776 4500770 2026-07-31T06:34:43Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/EdgarsBot|EdgarsBot]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Elvisdics64 4493001 wikitext text/x-wiki {| class="infobox" style="width: 300px; font-size: 90%; text-align: left; background: #DDDDDD;" | style="padding-top:4px; text-align:center;"| [[Attēls:Vuilnis.JPG|88px|Arhīvs]]'''<br />[[Lietotājs:Egilus|Egilus]] veco diskusiju arhīvs''' |- | 0. [[Lietotāja diskusija:Egilus/Arhīvs/00|Visādi novecojuši kilobaiti (11.04.2017.—31.12.2037.)]] |} == Angermindes pils attēls == Sveiks! Skatījos, ka esi ielādējis Angermindes pils attēlu. Šobrīd notiek [[Vikiprojekts:Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015|kultūras pieminekļu fotokonkurss]] un Angermindes pils ir [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ventspils novadā|šajā sarakstā]]. Tur ir jāspiež uz bildes "Ielādēt attēlus" un pārējais jau būs saprotams. Es pats arī varētu pārvietot, bet labāk, ja dari to pats. Protams, visdrīzāk šī bilde konkursā neuzvarēs, bet varbūt ir vēl kādas bildes no šiem sarakstiem (pat ja nav raksti par šīm tēmām)? Fotokonkurss notiks visu septembri, bet ielādēt drīkst arī savus arhīva attēlus. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 10:39, 1 septembrī, 2015 (EEST) :Sveiks! Paldies par atgādinājumu. Jā, es savā dzīvē esmu sabildējis un savos blogos izlicis ne mazumu konkursam teorētiski derīgu foto - lai gan starp tiem nav neviena, kas varētu uzvarēt. Bet bez tevis nez vai būtu iedomājies piedalīties, es vispār biju plānojis tikai sataisīt galda hokeja šķirkli (bet priekš tā man vismaz jāuzcep speciāls saits, kur materiālus salikt, darbiņš uz nedēļu vismaz). Parakņāšos pa saviem blogiem, kas tur būtu lietojamāks priekš konkursa. Vēlreiz paldies! --[[Lietotājs:Egilus|Egilus]] ([[Lietotāja diskusija:Egilus|diskusija]]) 11:28, 1 septembrī, 2015 (EEST) == Tulkošanas rīks == Ieskatieties, lūdzu, Kopienas portālā par veidu, kā izmantot tulkošanas rīku. Varbūt mans paņēmiens noder, divi dalībnieki, mani neskaitot, tādu lieto. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.13 (EEST) :[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] Es akurāt no turienes paņēmu ideju pārvilkt pusgatavo rakstu uz savu smilšukasti :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.16 (EEST) ::Jau tulkojot kā nosaukumu var norādīt smilšu kasti, tad jauns raksts neveidojas, var mierigi noslīpēt un publicēt, kad gatavs. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.19 (EEST) :::{{u|Zuiks}} Es to nevarēju. Mana planšete tādu iespēju nepiedāvāja... Bet es nedomāju, ka man vajadzēs veselu nedēļu. Tikai propagandisks gan tas oriģināls kā programma Vremja savulaik. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.25 (EEST) Tā kā tur vairs nekā nevar atrast, pielieku pagaidām saiti te: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls&direction=prev&oldid=2597001#Tulko.C5.A1anas_r.C4.ABka_izmanto.C5.A1ana Par tulkojamo lapu nosaukumiem] == Trīsciems == Sveiks! Vai Tu būtu ar mieru, ja mēs kādu dienu abi nofotogrāfētu Trīsciema ielas? --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 12.41 (EET) :{{u|Titāns}} Sveiks! Jā, būtu. Bet šai gadalaikā tak tur būs kaut kas gauži neestētisks (tāpat kā jau esošajās aprīļa bildēs). Domā, tā lieta nevar pagaidīt vasaru?.. Ar laiku es esmu ļoti brīvs, parasti aizņemtas tikai otrdienas un ceturtdienas. Varbūt vajadzētu saulainu dienu ar mākoņiem, lai vismaz debesis būtu. Meteoprognoze saitā tādu sola uz pirmdienu. Ja tev nav tik brīvi ar laiku, protams, var izdarīt kā dabas likumi atļaus.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 13.03 (EET) ::Nu par pirmdienu es vēl paskatīšos, jo man nākamnedēļ ir lielais eksāmens piektdien, tāpēc tam man ir jāgatavojas, bet iespējams, ka varētu. Vēl došu ziņu, ja kas. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 13.15 (EET) ::Tad Tu riec rīt vai nē. Ja tiec, tad varam 11:00 pie Origo satikties. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 13.24 (EET) ::::{{u|Titāns}} Tieku. OK, būšu zilā kurtkā pie Origo galvenās ieejas (kur gājēju pāreja). --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 14.02 (EET) :::::Labi. Tad līdz rītdienai. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 14.09 (EET) ::::::{{u|Titāns}}, {{u|GreenZeb}} Atskaite feisā - https://www.facebook.com/egils.belsevics/media_set?set=a.10202639486224281.1073742141.1711496710&type=3 [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 12. decembris, plkst. 22.21 (EET) == Pamācība "smukām atsaucēm" == Apskati [[:Attēls:Atsauces ievietošana ar RefToolbar.gif|šo pamācību]], varbūt iepatīkas. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 19. decembris, plkst. 19.36 (EET) :Paldies, bet tas ir tiem, kas strādā no datora. Gan jau es atcerēšos, ko kādreiz zināju... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 19. decembris, plkst. 19.40 (EET) == Gada sēne == Sveiks! Skatos, ka sēņu lietas tev galīgi nav svešas. Ja rodas luste, tad būtu jauki, ja izveidotu rakstu par [[Baltā cūktrifele|balto cūktrifeli]] (''Choiromyces meandriformis''), kas ir šā gada Latvijas sēne! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 10. septembris, plkst. 21.07 (EEST) :{{u|Baisulis}} Kolīdz atradīšu laiku, papūlēšos :) Gribās jau aprakstīt visas pēc kārtas...--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2017. gada 11. septembris, plkst. 11.02 (EEST) ::Liels paldies! Lai veicas ar turpmāko rakstu veidošanu! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 11. septembris, plkst. 22.31 (EEST) == 100 wikidays == Apsveicu ar izturēšanu — izaicinājums ir pietiekami nesaprātīgs un ikdienu bojājošs. Bet paveiktais paliek. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 00.29 (EET) :{{u|Papuass}} Analoģisks apsveikums - lai gan man pašam šī 100 dienu ideja nešķiet veiksmīga, turpmāk savās darbībās vairāk vadīšos pēc paša ērtībām. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 16.01 (EET) == Vikipēdijas sakopšanas konkurss == [[File:WikiGnome Barnstar5.svg|right|200px|WikiGnome zvaigzne]] Paldies par dalību [[Vikipēdija:Sakopšanas konkurss|Vikipēdijas sakopšanas konkursā]]. Kopīgi mums izdevās sakārtot 85 rakstus! Tavs devums bija atzinības vērts, tāpēc nākamajā reizē, kad tiksimies, tiksi pie kāda suvenīra. Informācija par turpmākajiem konkursiem būs pieejama [[Vikipēdija:Konkursi|šajā lapā]], kā arī mūsu sociālo mediju kontos. Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.10 (EET) :{{u|Papuass}} Paldies! Jā, es plānoju ierasties, ja neaizmirsīšu. Bet kā tad ar uzvarētājiem, kuri, atšķirībā no manis, cīnījās pa īstam? Kaut kā neviens nesolās nākt... == Pēdējās stundās skatītie raksti == Atbildot uz "Mani gan vairāk interesētu nevis nedēļas laikā skatītie, bet pēdējās 3-6 stundās skatītie, kopā ar info par raksta garumu. Tas parādītu, kas steidzami jāsakārto", varētu derēt [http://lv.wikiscan.org/?menu=live&date=24&list=pages&sort=hits&filter=main šis te]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 10.52 (EEST) :{{ping|Papuass}} :Ups, paldies. Tas vēl rada domu par to, ka kaut kur vajadzētu vienā vietā sarakstīt visu, kas Vikipēdistam vajadzīgs, citādi katrs tādus sarakstus veido pie sevis, kā sanāk :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 13.12 (EEST) == Sveicieni == Sveicieni ar admina tiesībām! Formalitāšu pēc (jā, es labi zinu atbildi, bet lai man pēc tam neviens nepārmet): varētu sniegt šeit atbildi uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs39#Diskusija un balsojums(?)|šo jautājumu]]. Un, protams, ja kas - vaicā! Tagad lielākas sačakarēšanas iespējas ir pieaugušas, bet neko neatgriezenisku (dažu min laikā) izdarīt īsti nevari. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.14 (EET) :Paldies! Nē, manas zināšanas programmēšanā ir tik zemas, ka man ar šādām tiesībām nekas nav darāms. Ja kaut ko ļoti vajadzēs izdarīt, pakritīšu uz nerviem tiem, kas kaut ko saprot. Nevajag.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.35 (EET) ::Sveicieni arī no manis. Viens adminu triks — ja izmaiņu atcelšanai lieto "novērst (rollback)" saiti, nevis "atcelt (revert)", tad vandaļu izmaiņas tiek arī atzīmētas kā pārbaudītas (pazūd izsaukuma zīmes). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 28. februāris, plkst. 11.12 (EET) :::Paldies! Es to kaut kā nebiju uztvēris un lauzīju smadzenes, kā noņemt izsaukuma zīmes pēc atcelšanas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 28. februāris, plkst. 11.15 (EET) == tā grāmata == es patiešām tev, kā vikipēdistam, kolēģim ar izcilu devumu, šo grāmatu gribētu uzdāvināt. saki, kā mēs varam sakontaktēt. manu vārdu zini, taču FB gan atrodams neesmu. citos kanālos jāmeklē. vai arī caur citiem vikipēdistiem, kam ir mani kontakti, drošvien jau nojaut, kuriem ir. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 17. aprīlis, plkst. 13.24 (EEST) :Mans e-pasts (''adrese izņemta, jo kontakts noticis''). Liekas, tas ir visvienkāršākais sakaru veids. Vieta un laiks man nav principiāli.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. aprīlis, plkst. 13.35 (EEST) ::kādi pirmie iespaidi? kā patīk mūsu veikums? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 21.50 (EEST) :::{{ping|Biafra}}Akurāt tas, ko autores solīja - un savā žanrā labi nostrādāts. Sēņotājiem kā tādiem no šī darba maz labuma (un es, protams, vairāk cenšos skatīties no parasta sēņēdāja, nevis zinātniskā viedokļa), toties es to censtos iedabūt katras skolas bibliotēkā kā bioloģiskās proforientācijas propagandu. Tas pie mums ir vēsturē pirmais universālais populārzinātniskais izdevums par sēņu tēmu, visi citi bijuši šauri specializēti. Nu un man personiski tas noderēs kā atsauču avots, kad man galīgi apriebsies niekoties pa Austrumeiropas konkursu, aprakstot cietokšņus, pat kuru pārciestie kari mums bieži nav pieminēti, un atgriezīšos pie lietderīgākām lietām. Gribu, lai mūsu Vikipēdija par sēnēm būtu tai pašā līmenī kā tā grāmata (tikai ar lielāku uzsvaru uz pārtikas vērtību), bet visu laiku atrodas citas tēmas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 23.01 (EEST) ::::prieks! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 22. aprīlis, plkst. 11.31 (EEST) == [[Pgp_engineering]] == Hello, would you please review the article in title? I suppose it is an advertisement based on both Google Translate and the contributor's username. Thanks. --[[Dalībnieks:Hamish|Hamish]] ([[Dalībnieka diskusija:Hamish|diskusija]]) 2020. gada 20. aprīlis, plkst. 23.16 (EEST) :{{ping|Hamish}} Thanks for attention. It's a humouristic page (about timber researches on planet Pluto) and should be deleted... but not an advertisement. If we not have a secret base of lumberjacks on Pluto, of course.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 20. aprīlis, plkst. 23.43 (EEST) :: Well, sorry for my poor judgement. --[[Dalībnieks:Hamish|Hamish]] ([[Dalībnieka diskusija:Hamish|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 00.02 (EEST) == K.Raudives politiskie uzskati == Uzskatu Jūsu veiktos labojumus par klaji melīgiem un apzināti kaitnieciskiem. K.Raudive nav slavens ar saviem, it kā, nacistiskiem uzskatiem, vēl vairāk, K.Raudive ir bijis nacistu ieslodzīts un apvainots sadarbībā ar sarkanajiem par savu krievu valodas pasniegšanu. Rakstā norādīt viņa politiski pārliecību kā nacistiski ir klaja tumsonība vai apzināta neslavas celšana. Līdzīga veida raksta autora neizpratne un tumsonība ir dzimšanas vietas norādīšana. K.Raudive asociējas ar Latviju un nevis Vitebskas guberņu un Krievijas impēriju. Kas Jūs, šādu tumsoņu, ir iecēlis par administratoru?! :Man ir pilnīgi vienaldzīgi K. Raudives politiskie uzskati. Rakstā stāv ar atsauci apstiprināta informācija, tādas dzēšana bez pamatošanas ar atsaucēm ir vandalisms, un administratora pienākums ir šādu rīcību bloķēt. Jūsu vai maniem uzskatiem te nav nozīmes. Tas, ka jūs nesaprotat, kur atrodaties, un neprotat uzvesties, arī neliecina par jūsu viedokļa nozīmību. Ja jums ir atsauces, kas liecina par pretējo, lieciet tās galdā. :Tāpat par dzimšanas vietas norādīšanu - tas ir Vikipēdijā pieņemtais princips, ka tiek norādīts dzimšanas laika faktiskais administratīvais iedalījums, nevis kas kuram ar ko asociējas. Nav nekāda pamata taisīt Raudivem izņēmumu. :Turpmāk, pirms ko šeit rakstiet, labāk painteresējieties par to, kā to dara, izlasot vismaz palīdzības sadaļu, jo ne visi būs tik iecietīgi kā es. Un parakstieties.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 11.39 (EEST) Tā atsauce neliecina par Raudives politiskajiem uzskatiem. "Vācu okupācijas sākumā Raudive nonācis gestapo. Vācu drošības dienestam bijušas aizdomas par Raudives sakaru ar Valmierā atklātajiem padomju partizāniem, ar Vilmu Brūkleni. Pratināts par krievu valodas pasniegšanu Spānijā, kur starp tās apguvējiem bijusi komuniste Doloresa Ibaruri. Ar Zentas Mauriņas atbalstu Raudive atbrīvots. skat: http://literatura.lv/lv/person/Konstantins-Raudive/872593 Par dzimšanas vietu - vismaz esat šobrīd pielicis, ka dzimšanas vieta ir tagadējā Latvija, laikam sākat kaut ko saprast... [[Dalībnieks:Letticus7777|Letticus7777]] ([[Dalībnieka diskusija:Letticus7777|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 14.14 (EEST) :Jums vajadzētu vispirms papētīt, kas un kā te notiek. Tad varēsiet runāt par citu saprašanu. Veidni "tagad - Latvija" nepieliku es, bet varēju arī es, tā neko nemaina. Administratīvi joprojām tiek norādīts reālais stāvoklis. :Lai nebūtu visa atkārtošanās desmit vietās, labāk, kā Vikipēdijā pieņemts, strīdēties [[Diskusija:Konstantīns Raudive|attiecīgā raksta diskusijā]]. Bet tur arī vajadzīgs pamatot savu viedokli ar atsaucēm, nevis "es uzskatu".--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 14.29 (EEST) == Pateicība no Kb10076 == {| class="messagebox plainlinks" style="padding:5px;" | [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|80px]] | <div align=middle><div style="font-size:1.4em">'''Pateicība!'''</div>.Liels paldies par vandāļa, kas bojāja [[Jānis Klīdzējs|šo]] rakstu bloķēšanu. Paldies!</div> |} [[Dalībnieks:Kb10076|Kb10076]] ([[Dalībnieka diskusija:Kb10076|diskusija]]) 2020. gada 17. septembris, plkst. 13.42 (EEST) :{{Ping|Kb10076}} Paldies! Tāpēc jau man tās admina funkcijas :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Propoganda? == Greetings, I edited Aisha article yesterday. But you changed it by defining “propaganda”. First of all, sources I added are primarily sources except one (it’s secondary source). If you know historical methods these sources can not be rejected by defining “propoganda”. And if you pay attention, these sources are written long before condemning of pedophilia. Also if you know Islamic sciences, you could aware of there are cornerstones of prophetic biography between these sources. It would have been better for those who don’t know history science to be silent :) Have a good day :) [[Dalībnieks:Abdulmecid Komnenos|Abdulmecid Komnenos]] ([[Dalībnieka diskusija:Abdulmecid Komnenos|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 13.50 (EEST) :{{Ping|Abdulmecid Komnenos}} Greetings, We are not interested in any inner wars of Islam but use traditional versions of info. Your links could not be tested for us (we don't have these books in understanding language) and therefore we prefer cite more accessible sources through big Wikipedias. Besides, I told not about propaganda but about propagandists. Evidently your translation from Latvian is not right - "pedophilia" is used about the present situation and I specially added info and link about normality of such behaviour at that time. In result, we have neutral and verifiable info. If it is not acceptable for you, c'est la vie :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 14.07 (EEST)<p> Actually these sources are traditional sources. If the problem is about the understanding of sources, I could translate these parts. First source is an hadith (it’s a traditional source). According to that hadith Aisha was a playfull girl in 614. The second source is a book (al-Munjid fī al-lughah wa-al-aʻlām) of Louis Ma’luf ,a Lebanese Christian researcher, about idioms and special words in regions or traditions of Arabic language. According to that book, old Arab women says their age after puberty. Because Arabs before Islam burry alive their daughters (وأد البنات) before puberty and also they really don’t care their girls before puberty. The third source is an article of Maqsood about history of Islam. The last two sources are traditional sources too. Both of them are important and primarily source in Islamic history. In these sources Ibn Athir and Ibn S’ad state that Aisha was born before 610. They used Ibn Ishaq (704-767) ,one of the most important prophetical biographers and the other are use him as a reference generally, as reference. He states that Asmā' bint Abi Bakr was 10 year older than Aisha. And it’s clear that she was born in 595. I also know another secondary sources for that Also in these times marrying of 15 year (or after puberty) old person is normal everywhere, that’s true because people accept pubert is same with full age everywhere. But nine was never been normal. It’s against Islamic law. I know it’s not enough for confuting arguments about borning in 614 (there are arguments between Islamic theologians too) but it could be added with 604 and 614 in same time. Because there are important sources about 604 too. Hayat böyle ama adam Buhari’yi kaynak gösterip Buhari’yi yalanlıyor :) [[Dalībnieks:Abdulmecid Komnenos|Abdulmecid Komnenos]] ([[Dalībnieka diskusija:Abdulmecid Komnenos|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 15.04 (EEST)</p> :{{Ping|Abdulmecid Komnenos}}The problem is some your unknown for us sources which rewrite the Islam. About the first - there is not exact info about age, in another hadithes such info is. Besides your first link can be in accordance with 613/614 version - that Aisha was little girl at 622 or earlier, no exact date is there. Personally I support total rewriting of Islam and am glad that some Islamic theologs do it, but in Wikipedia we use more traditional version and in such situations we see mainly to English Wiki. If the English version will change their opinion and sources, we may do it too - however, nobody here was interested in it until you came in LVviki and we wrote nothing until then about she's marriage age. It's not our jihad. :BTW, again about wrong translations: I wrote in article that there is another versions about age of marriage - 10, 15 and 17 years, consequently they are mentioned already. But they are less popular now, therefore their place in post is smaller. As I said, now we have neutral and balanced version. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 15.56 (EEST) == lietotājs Decembris == sveiks! man grūti saprast pamatojumu, kādēļ uzskati, ka {{u|Decembris}} ir vandalisma nolūkos veidots konts? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 19.24 (EET) :pagaidām atbloķēšu, kamēr nav skaidrojuma. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.23 (EET) ::{{Ping|Biafra}} Ē... bet kā vēl raksturot jūzeri, kurš uzskata par normu biogrāfijās turēt tādas lietas kā "2016.-2019.g Ko šajā laika periodā esmu sadarījis, to izskaidrot nespēj neviens, sevi ieskaitot."? Jā, sākotnēji gandrīz šādu frāzi uzrakstīja 159.148.65.233 (kopā ar tādām frāzēm kā "tautība = nodevējs", bet tūlīt pēc tam tika izveidots lietotājs Decembris, kurš šo frāzi izmainīja... tikai par gadskaitli. Iespēja, ka tas nav viens un tas pats lietotājs, ar to kļūst tuva nullei, un lapas stāvoklis pēc Decembra izmaiņām palika vandalizēts.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.24 (EET) :::ok, sapratu. nu paskatīsimies, kas tur notiek. nobloķēt jau var pagūt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.28 (EET) == Duvra == Izstāsti man no kurienes tu dabūji Duvru Doveras vietā? [[Dalībnieks:Jarmandins|Jarmandins]] ([[Dalībnieka diskusija:Jarmandins|diskusija]]) 2020. gada 23. decembris, plkst. 17.05 (EET) :No ģeogrāfiskā atlasa. Vai mums ir kāds atlass, enciklopēdija vai vēl kas, kur būtu Dovera Duvras vietā?--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 23. decembris, plkst. 17.10 (EET) == Latvijas valsts meži == Liels paldies par palīdzību. Vai būtu iespējams atsūtīt savus e pastu uz <!-- a.sedlenieks@lvm.lv --> saziņai? == Galerija iekš Vecrīga raksta == >"Kāpēc šeit vajadzīgi nenormāla izmēra attēli?" 'Nenormāli'? Attēliem taču ir atvēlēta speciāla sadaļa - galerija, un attēlus automātiski saspiež no sāna, ja samazina loga izmēru. Galerijas jēga ir parādīt attēlus, viegli un pārskatāmi, neklikšķinot kaut kur virsū speciāli uz mikroskopiskām ikonām. [[Dalībnieks:Yerachmiel Coinblatt|Yerachmiel Coinblatt]] ([[Dalībnieka diskusija:Yerachmiel Coinblatt|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 03.14 (EEST) :{{Ping|Yerachmiel Coinblatt}} Jā, liekajiem (t.i. tiem, kam nav atradusies vieta pie teksta) attēliem šeit tiek paredzēta speciāla galerija, un tajā tiek automātiski ierādīts viņu pareizais izmērs. Tāds, lai cilvēki varētu daudzmaz normāli atvērt lapu, lai nekas nekropļotos un viņiem nebūtu jāblenž uz "viegliem un pārskatāmiem", pareizāk, viens otram traucējošiem un viņiem nevajadzīgiem kadriem. Šeit ir enciklopēdija, nevis zema līmeņa tūrisma saits, un ilustrācijas kalpo informācijai, nevis tiek liktas "lai būtu smuki". Ja attēli traucē uztvert tekstu, tad viņi ir jānovāc. Pietiek paskatīties uz to, kā ar lielu attēlu kaudzi sabojāts šis pats raksts angļu Vikipēdijā, kur teksta mazāk un tāpēc attēli viņu nospieduši pavisam. :Galerijas attēlu izmērs nav nejauši izdomāts, bet pielāgots lasītāju ērtībām. Cilvēki nenāk šeit bildītes skatīties (priekš tam ir Commons, Wikivoyage un attiecīgas vietnes) un galerijas jēga nav bāzt acīs grūti pārskatāmu tūrisma reklāmu, cilvēki nāk pēc informācijas. Kaut kādu problēmu gadījumā viņas var palielināt, dažas reizes esmu to darījis (saprātīgos apmēros, ne jau tā, lai viņas viena otrai traucētu), bet šeit teksts neko tādu neprasa, neviena no tām galerijas bildēm nedod būtisku informāciju.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 04.25 (EEST) == Oriģināls pētījums == vārds proarmēniski nav neitrāls. un skaitlim 80000 nav avotu. vikipēdija nav zinātnisks avots. [[Dalībnieks:Aramjan11|Aramjan11]] ([[Dalībnieka diskusija:Aramjan11|diskusija]]) 2021. gada 26. aprīlis, plkst. 17.26 (EEST) :Varēju rupjāk: margināli (ir arī avots par 50 000, un tad?). Es pats domāju, ka šādi gugļdiska avoti ir izvācami kā Vikipēdijas līmeni pazeminoši. Skaitļiem "80 000-300 000", tieši šādā formā ir milzums avotu ārpus Vikipēdijas un vairāki tika norādīti saitēs. :Par konkrēto rakstu labāk strīdēties [[Diskusija:Armēņu genocīds]].--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 26. aprīlis, plkst. 17.35 (EEST) == Edit revert == Hi! About [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pokai%C5%86u_me%C5%BEs&oldid=prev&diff=3404916] - what's wrong? [[Dalībnieks:Wikisaurus|Wikisaurus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wikisaurus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.09 (EEST) :{{Ping|Wikisaurus}} In Latvian Wikipedia we don't use in articles links to other Wikipedias.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.17 (EEST) :: Hm, then why do you have [[template:saite-starpviki]]? Can you nominate it on AfD, so that the users wouldn't spend their times trying to use it? [[Dalībnieks:Wikisaurus|Wikisaurus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wikisaurus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.20 (EEST) ::: This consensus can be changed at future. And about it there is written in our rules therefore it's not a problem.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.32 (EEST) == Про бумеранг == Здравствуйте, Egilus, а зачем вы меня откатили? Я заменил иллюстрацию тем же мотивом (деревянный возвращающийся бумеранг), но сравните техническое качество старой и новой фотографий. --[[Dalībnieks:A.Savin|A.Savin]] ([[Dalībnieka diskusija:A.Savin|diskusija]]) 2021. gada 20. jūnijs, plkst. 19.59 (EEST) :{{Ping|A.Savin}} Здравствуйте. Я не вижу разницы в качестве в том размере, в котором фото реально используется, но обратите внимание на слово в подписи "типичный". Ваш бумеранг выглядит не типичным, а каким-то специфически-многослойным, поэтому я и его сбросил как менее подходящий.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 20. jūnijs, plkst. 21.03 (EEST) ::Он не многослойный, это профиль, и он на моей фотке отчётливо виден, в отличие от старой. --[[Dalībnieks:A.Savin|A.Savin]] ([[Dalībnieka diskusija:A.Savin|diskusija]]) 2021. gada 21. jūnijs, plkst. 04.10 (EEST) :::На вашей фотке это непонятно даже на максимальном увеличении, и в любом случае это очевидно не типичный представитель. В ВикиКоммонс и без того множество фото бумерангов с пояснениями и без, но старое изображение просто естественнее выглядит и нет смысла ломать работающее.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. jūnijs, plkst. 10.00 (EEST) == Arturs Konans Doils == Доброго времени суток, уважаемый коллега! Получил от вас это сообщение - https://lv.wikipedia.org/wiki/Diskusija:Arturs_Konans_Doils Во-первых, прошу великодушно извинить, что неправильно употребил прилагательное ("латышская"-латвийская") в своем сообщении. Спасибо вам за то, что поправили! Во-вторых, обычно при обращении к незнакомому коллеге принято его приветствовать, нет? В-третьих, если вам не интересно создание статей по рассказам Артура Конан Дойла о Шерлоке Холмсе, то зачем вы мне написали? Я, безусловно, уважаю мнение любого зарубежного коллеги, но оно (в такой виде, в каком вы мне его прислали) мне совсем не интересно, извините. Мне, в первую очередь, интересны те коллеги, которые готовы делать страницы по рассказам о Холмсе. В-четвертых, никак не могу оценивать нынешнее состояние дел в русскоязычной Википедии, поскольку с февраля 2014 года в ней не участвую. Если вы знаете о русскоязычной Википедии что-то больше, то остается лишь поверить вам на слово. В-пятых, пока никак не могу оценивать нынешнее состояние дел в латышской Википедии и продуктивность ее участников, поскольку только вчера решил в ней участвовать. В-шестых, ваше утверждение, что "участники латышской Википедии слишком заняты более актуальными для латышской Википедии вопросами", кажется мне немного отдающим манией величия (с вашей стороны). Согласно страницы статистики, в латышкой Википедии 99.500 "простых" участников, из них 264 "активных". Пока только вы один сообщили, что они "заняты более актуальными для латышской Википедии вопросами". Не кажется ли вам слишком самонадеянно говорить от имени почти сотни тысяч человек, даже несмотря на то, что вы "автопатрулируемый" и "администратор"? В-седьмых, Вы всерьез считаете, что в латышской википедии надо в первую очередь создавать страницы, касающиеся исключительно национальной литературы, не уделяя при этом должного внимания произведениям, составляющим "золотой фонд" литературы мировой? Простите, но такая узость взглядов на литературу достойна скорее гражданина тоталитарного, а не свободного государства. "Наши рассказы на первом месте, английские - долой", так что ли? с уважением, ulugbeck1 : {{Ping|ulugbeck1}} На вопрос "зачем" ответ прост - из благожелательности и желания пояснить ситуацию. Как видите, никто другой не посчитал нужным ответить, потому что я уже сказал всё нужное. Кое-кто мог и вспомнить, что с аналогичным предложением вы [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/Ulugbeck1 приходили к нам и 8 лет назад], кстати, и тоже не встретили понимания по причинам, которых я изложил в дискуссии о Конан-Дойле. Если вам неинтересно слышать то, что вам не нравится - это ваши проблемы. : У вас некоторые ошибки в цифрах. В латышской Википедии примерно 20 (прописью: двадцать) участников, способных написать должное количество статей. А не сто тысяч. И да, мы тут все всех знаем и о чём каждый пишет - тоже. Вы тоже могли бы это выяснить, если бы не поленились посмотреть статистику. В частности, могли обратиться к единственному человеку, который за последние 10 лет проявил хоть какой-то интерес к теме (найти его для минимально знакомого с Википедией на любом языке - дело 2 минут, но вряд ли он меня поблагодарит, если я его тут назову). : Я, конечно, тоже умею толсто намекать на вежливость (например, на принятую в Вики форму подписи, 8 лет назад вы правильно подписываться умели), но не люблю тратить на это своего и чужого времени. У нас тут рабочая обстановка, а не церемониальные расшаркивания. : Да, обычно малые Википедии в первую очередь заняты своими делами, потому что за них это никто не сделает, а затем уже чужими. Ваши передёргивания типа "только" и "исключительно" - ваши личные тоталитарные тараканы, выводы из них же - соответственно тоже. : Вообще-то, если бы мне нужно было, чтобы кто-то другой занялся нужной мне, но не ему работой (будь это кому-то нужно, он бы это уже сделал), я устраивал бы конкурс с призами. Да, дело недёшевое. Но когда мне что-то нужно сделать в чужеязычной Википедии, я сам сижу и корплю над языками, а не надеюсь на чужого дядю. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 8. jūlijs, plkst. 23.28 (EEST) Доброго времени суток, уважаемый коллега! С большим интересом прочитал ваш ответ и был немного неприятно удивлен. Во-первых, обычно при обращении к незнакомому коллеге принято его приветствовать, нет? Ссылка на "рабочую обстановку" подразумевает "тыкание", "ни здрасте, ни до свидания", так что ли? Ну мы ж вроде не в свинарнике и не в казарме? Во-вторых, вторичное обращение было продиктовано исключительно предположением, что за 8 лет ситуация могла и поменяться. Но если верить вам, то нет, что печально. В-третьих, насчет ошибок в цифрах. На этой странице (https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Statistics) написаны следующие данные: "Зарегистрированные участники (список участников) - 99 513 (Прописью - Девяносто девять тысяч пятьсот тринадцать)", "Активные участники (список участников)(Участники, совершившие какое-либо действие за последние 30 дней) - 264 (Прописью - Двести шестьдесят четыре). Неужели эта информация в латышской Википедии не соответствует действительности? Во-четвертых, вы пишете, что "обычно малые Википедии в первую очередь заняты своими делами, потому что за них это никто не сделает, а затем уже чужими". К сожалению, не могу с вами согласиться, поскольку знаю как минимум одну "малую Википедию" (болгарскую), в которой участники пишут страницы не только по своим литературным произведениям, но и по литературе других стран. В-пятых, вы пишите, "если бы мне нужно было, чтобы кто-то другой занялся нужной мне, но не ему работой". То есть вы всерьез считаете, что создание страниц по рассказам о Холмсе в латышской Википедии нужно в первую очередь мне, а не гражданам Латвии?!? В-шестых, вы пишите "будь это кому-то нужно, он бы это уже сделал". Увы, иногда дело годами стоит на месте не по причине "ненужности", а лишь по причине банальной "искры", "импульса к действию". Поэтому хоть какая-то попытка "сдвинуть дело с мертвой точки" должно поощряться, а не осуждаться, нет? В-седьмых, все-таки надеюсь, что вы неправы насчет полного отсутствия интереса у зарегистрированных участников латышкой Википедии к Холмсу. Может, кого-то это и заинтересует. Надеюсь, в этом случае на вашу помощь и сотрудничество! с большим уважением, ulugbeck1 : *вздыхая* "Активный участник", то есть совершивший какое-либо действие, не то же самое, что человек, могущий написать кучу статей на заданную тему, которая его не увлекает или на которую у него нет времени. : Мы тоже иногда пишем по чужим произведениям (и я сам это делал), но это не отменяет ранжира задач. И да, страницы здесь по рассказам о Холмсе, которые станут писать за счёт других страниц - потому что тот, кто стал бы их писать, не сможет написать тем временем другие страницы - нужны лично вам, а не кому-то ещё. Когда это станет актуально гражданам Латвии, они как-нибудь сами об этом позаботятся. : Может, кто-то другой к вампиризму относится терпимее, чем я, но пока не заметно. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 9. jūlijs, plkst. 13.19 (EEST) == Baltu slāvu pirmvaloda == Manis veiktās izmaiņas baltu-slāvu pirmvalodas rakstā ir nevis melu izplatīšana bet gan mēģinājums uzlabot informāciju. Visā pasaulē baltu slāvu valodas izdala kā vienu zaru kurš tālāk sadalās baltu valodās un slāvu valodās. Es nevis pievienoju angļu Vikipēdiju kā atsauci bet gan gribēju lai kāds kurš labāk par mani prot pievienot atsauces tur aiziet un palīdz atrast atsauci uz manis pievienoto faktu jo angļu Vikipēdijā tas fakts ir pievienots un tam klāt ir atsauce. Tā atsauce nav no Britanica. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 15.16 (EEST) :Re, [https://cdn.britannica.com/83/1983-050-705E524C/locations-languages-Indo-European-Eurasia.jpg te ir karte enciklopēdijā Britannica], kurā redzams, ka baltu un slāvu valodas netiek apvienotas vienā zarā. Tātad apgalvojums par vienprātību ir meli, jo mēs redzam, ka pretējais viedoklis pastāv, vēl jo vairāk, autoritatīvs avots savā kartē pretējo viedokli atzīst par galveno. Ko saraksta angļvalodīgajā Vikipēdijā, tās ir viņas problēmas,- mana angļu valoda nav tik laba, lai es ietu labot viņas kļūdas. Un tai atsaucei, kas tur minēta, nav nekādas vērtības, ja viņas meli ir pierādīti ar uzrādītu faktu. :Starp citu, es pats pieturos pie Toporova hipotēzes, bet atšķirībā no fanātiķiem, neuzskatu to par vienīgo iespējamo un pārbaudu faktus pirms publikācijas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 15.33 (EEST) ::Es neesmu nekāds fanātiķis, esmu tikai parasts cilvēks kurš studē valodas. Un vispār, šeit (https://lv.m.wikipedia.org/wiki/Indoeiropie%C5%A1u_valodas) attēlos ir pievienots indoeiropiešu valodu koks kurā ir baltu slāvu atzars kurš pēc tam sadalās divos zaros. Šis koks tiek izmantots pilnīgi visu valodu Vikipēdijās. Tā kā nekādu kļūdu šeit nav. Arī raksta par baltu-slavu valodu atzaru latviešu Vikipēdijā diemžēl nav. To uztaisīt laikam būs darbiņš man tāpēc kad man būs laiks to arī izdarīšu. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.31 (EEST) ::::Tas apliecina tikai to, ka šāds viedoklis eksistē, un par to neviens arī nestrīdējās. Tas nekādi neapliecina to, ka citi viedokļi neeksistē, un runa iet tieši par to - par apgalvojumu, ka visi speciālisti ir vienprātīgi, kurš demonstratīvi neatbilst faktiem. Kas attiecas uz atzaru - svarīgi norādīt, ka tā eksistence pašlaik ir tikai viena no versijām (līdz šodienai es biju domājis, ka vispopulārākā, bet tagad jau, paskatījies viedokļus sīkāk, šaubos), citādi atkal sanāks faktu ignorēšana. Hipotēžu uztiepšana par vienīgajām patiesībām - tas nav Vikipēdijas uzdevums.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.47 (EEST) ::::Tieši tā, tā ir viena no versijām. Par versijas popularitāti - tā tiešām ir vispopulārākā versija un to lieto gandrīz visur, lielākoties jaunākajos izdevumos. Kad studēju tad arī visas grāmatas kuras lietojām klasificēja baltu un slāvu valodas vienā grupā (tās grāmatas gan nebija latviski, mācījāmies pārsvarā angliski un nedaudz arī franciski un spāniski). Visās citu valodu, kuras protu, Vikipēdijās arī pie baltu valodām liek klasifikāciju Indoeiropiešu - > Baltu-slāvu - > baltu utt un tam visam ir klāt atsauces. Tāpēc arī domāju uztaisīt rakstu par pašu baltu-slāvu atzaru jo latviešu Vikipēdijā diemžēl ir tikai tas raksts par hipotēzi bet ne pašu zaru kuru ļoti plaši izmanto visā pasaulē. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 15.05 (EEST) == Saziņa par R. P. lapu == Labvakar, Vēršu Jūsu uzmanību uz faktu, ka LSM nav atsauce konkrētajam Jūsu ievietotajam teikumam. LSM citē konkrētās personas Facebook ierakstu. Tas nav neitrāls un faktos balstīts avots, bet gan notikumu un viedokļu atspoguļošana medijos. Citādi lapa būtu jāpapildina ar nevajadzīgām daudzām rindkopām par to, ko ir apgalvojusi partija, kas arī ir ticis atspoguļots medijos. Vikipēdijas lapā, savukārt, personas apgalvojumi ir konstatēti kā fakti bez pēdiņām, kamēr partijas apgalvojumi ir devaluēti kā tikai viedokļi. Tā nav neitrāla redakcija. --[[Special:Contributions/212.3.198.42|212.3.198.42]] 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 18.18 (EEST) (P. S. šie ir labojumi no mobila interneta, neesmu saistīts ar šīs dinamiskās IP iepriekšējām dīvainībām) : Tā tieši ir neitrāla redakcija. LSM ievietojis tieši šādu, nevis citādu rakstu, un mēs te netaisāmies nodarboties ar zīšanu no pirksta. Ja partija ir apgalvojusi pretējo, ka izslēgšana nav bijusi aizmuguriska, tad jā, šāda informācija pie atsauces uz viņu tiks atspoguļota Vikipēdijā, un raksta diskusijā to joprojām var ievietot. Taču pagaidām no anonīmu puses ir tikai mēģinājumi likvidēt informāciju, nevis to sniegt, un tas nu nekādi nav neitrālisms. Man šis konflikts un vispār jebkuri nepopulāru politiķu strīdi vienaldzīgs, bet Vikipēdijas reputācija prasa sniegt to informāciju, kas par notikušo ir pieejama, un nedzēst to.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 18.28 (EEST) ::Par to ir pārpratums, jo mans nolūks ir nevis dzēst informāciju, bet atspoguļot no tiem pašiem uzticamajiem avotiem pieejamo sauso atlikumu. Iepriekš rediģēju rakstu, tieši pievienojot detaļas par šo skandālu.--[[Special:Contributions/78.84.116.84|78.84.116.84]] 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 10.08 (EEST) :::Nu, tajos rakstos partijas pozīcija nav pateikta (un spriežot pēc Gugļa un skandāla ar Ētikas komisiju, partijas pozīcija nav viennozīmīga, tā ka nāktos ietilpināt ne vienu vien viedokli, kas rakstā par konkrēto cilvēku ir lieki un, starp citu, pagrautu partijas reputāciju krietni vairāk kā pašreizējais īsais apraksts.)--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 10.55 (EEST) == Jaunais tjurku alfabēts == Здравствуйте! Это официальное название данного проекта для [[Latinizācija Padomju Savienībā|латинизации языков в Советском союзе]], сокращённо и обиходно называется Яналиф. Не путать с Унифицированным тюркским алфавитом, который основан на турецком алфавите. В прочем вообще дело как называть его на латышском языке.--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 07.40 (EET) :{{Ping|Modun}} Здравствуйте! Просто слово janalif в такой форме не сходится с латышской грамматикой (да и то, как Вам Гугль в этом месте про якутский язык перевёл "новый", тоже не годится). Соответственно, лучше было в тексте оставлять старую, но понятную форму, чем неудачный гуглоперевод. Сейчас поменяю на "новый" (в отличие от русского языка, на латышском для этого слова есть две формы перевода с разным смыслом). Вообще говоря, у нас в языковых и этнических вопросах полно всякой фигни (а теперь её ещё добавляют согласно конъюнктуре некоторые полагающие себя филологами), но всё-таки, править язык надо при его знании, а то получается нечто в духе шотландской Вики.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.28 (EET) :: Ну в данной форме это уже не я написал, а кто то уже другой подправил. Подумал в такой форме подойдёт.--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.36 (EET) ::: Кстати, в другой статье добавил в обсуждениях источник по транслитерации языков. Там есть информациях о старых алфавитах соответствующих языков. Решил вдруг кому нибудь пригодится. Правда там есть некоторые неточности с составом алфавитов, но в целом для заполнения статей хватит--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.39 (EET) :::: Дело в грамматическом окончании, у нас на "ф" слова не кончаются (а термин явно требует латышизации). Насчёт [[Diskusija:Latinizācija Padomju Savienībā|вашей ссылки]] - она интересна, но не вздумайте применить её на латышском. У нас собственный транслит с кириллицы есть ещё с давних времён. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.45 (EET) == Bžezinskis == nopietni. beidzam. uzskati šo par nākamo ķeksi uz kaut kādu formālāku brīdinājumu :) atceries, ka mums te nav neaizskaramo personu (es arī neesmu neizmetams no saviem "amatiem" kopienā). es tiešām bez ironijas cienu tavu devumu, noteikti var kādreiz pavilkt uz zoba par visādiem bžezinskiem un saistītajiem topikiem, bet ir pārāk bieži. un imo uz nepareizajām personām vērsts. konstruktīva kritika vienmēr ir cieņā, protams. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.31 (EET) : Es lieliski zinu, ciena mani vai nē par devumu - bet zinu arī to, ka ir lietas, kuras var paciest (un es neko nesaku 99% gadījumu, kad uzskatu kaut ko par nepareizu, vienkārši lai būtu mazāk kašķu), un ir tādas, kuras grauj Vikipēdijas autoritāti daudz vairāk kā mans viedoklis diskusijās un graus, kamēr netiks izlabotas. Bžezinskis ir viens no tiem uzvārdiem, kuru rakstību mana paaudze ir ielāgojusi absolūtajā pakāpē. Un nē, man nav tik svarīga atrašanās Vikipēdijā (nemaz jau nerunājot par amatiem), salīdzinot ar iespēju neslēpt savu uzskatu par mūsu brīvprātīgo pakļautību valsts orgāniem pat tad, kad valsts to no mums neprasa. It īpaši tad, kad situācija prasa paskaidrot cilvēkiem, kāpēc mēs lietojam tieši šādus terminus un atveidi. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.49 (EET) : p.s. Un kā noprotu no taviem komentāriem pie Turaida, tu vispār esi izlasījis ne to :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.55 (EET) ::ar "Bžezinskis" biju domājis pēdējā laika komentārus vispār (nu labi, patiesībā jau tu vispār "kašķējies" diskusijās, bet saasinājumu redzu pēc bžezinska diskusijas). cik nu lasītas diskusijas pēdējā laikā, tu to sev sāpīgo jautājumu tiešā vai netiešā veidā piemini katrā no tām. pēc brazīlijas izlēmu jums abiem iedot (dažāda lieluma) dzelteno kartīti. par vikipēdijas ''autoritāti'' - protams, ir vienalga vai konkrēti mūsu abu viedokļi sakrīt, bet es uz to neskatītos / nedomāju, ka visādi īpašvārdu, lielo burtu topiki to dara. mums noteikti ir daudz lielākas problēmas par to. piemēram, rakstu trūkums vai rakstu kvalitāte par tiešām nozīmīgiem topikiem, kamēr ir simtiem rakstu par filmām, trešā ranga basketbolistiem un aktrisēm. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.26 (EET) :::pateikt lietotājam (kas nav ''vikidarbonis'' un nezina "vēsturi") par atveidošanas "problēmām" var arī neitrāli, bez bžezinska piegaršas :) pietiek ar saiti uz [[Īpašvārdu atveidošana]]. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.28 (EET) :::: Tur jau nav. Man visu laiku niez uzrakstīt par portugāļu (un indomalaju pie viena) atveidi pašam, bet tad točna būs kašķi un strīdi, un man nevajadzīgas galvassāpes.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.44 (EET) :::::es par topiku kopumā, bet jā, piezīme vietā, tur vismaz grieķu, armēņu un portugāļu atveides grāmatas nav pieminēta, ja es kādu neesmu aizmirsis. sakarīgāks linkojams teksts gan ir [[Vikipēdija:Īpašvārdu atveidošana|šis]] :) vispār tās abas lapas būtu jāapvieno. konkrēto valodu atveides vadlīniju uzskaitījumu var organizēt ar linkiem uz konkrētām valodām mājaslapā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 19.11 (EET) :::::: Par to portugāļu grāmatu man arī ir zināms un agrāk izteikts viedoklis (es būtu pārstāstījis pasaules atlasa atveides principus un tikai tur, kur viņā kādas skaņas nav, grāmatu vai LPE).--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 19.32 (EET) == Jehovas Liecinieki == Skatos, ka esi labojis šo tēmu. Tātad esi to pētījis. Jau pirmajā teikumā man izskatās, ka tur ir neprecizitāte, jo ar Bībeles pētniekiem viņiem nav ne kāda sakara. Viņi atšķēlās no tiem un iedibināja savu reliģisko kustību. To pierāda tas fakts, ka Bībeles pētnieki kā organizācija pastāv vēl mūsdienās. Vai Luterāņus var saukt par Katoļiem, ja viņi no viņiem ir atšķēlušies? Šaubos, ka tas būtu korekti. [[Special:Contributions/213.226.141.212|213.226.141.212]] 2021. gada 7. novembris, plkst. 04.47 (EET) : Es esmu tikai labojis sīkumus; ja es būtu pētījis, es to rakstu pārrakstītu no augšas līdz apakšai, jo pats tas raksts ir vienkārši ne pārāk slēpta JL reklāma. : Cik es saprotu, Bībeles pētnieki kā organizācija nav tas pats, kas Bībeles pētnieki vispār, jēdziens ir plašāks. Un spriežot pēc angļu Vikipēdijā rakstītā, viņus joprojām daudzi uzskata par vienu (un pašu lielāko) daļu šajā jau sen sašķeltajā kustībā un paši viņi, atšķirībā no luterāņu-katoļu gadījuma, uzskata sevi par vienīgajiem īstajiem Bībeles pētniekiem, no kuriem atšķēlušies nenozīmīgi sīkmaņi. Jaukties jautājumā, kuram tur taisnība un kurš ir īstāks "katolis", kad visas puses pieturas pie subjektīviem vērtējumiem, nevienam no Vikivečiem te īsti nav laika...--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 10. novembris, plkst. 06.49 (EET) == Ekonomiskās sankcijas == Manīju, ka atzīmēji, ka raksts par [[ekonomiskās sankcijas|ekonomiskajām sankcijām]] nav uzrakstīts no neiatralitātes puses, kaut gan katrā teikumā norādīju atsauces no autentiskiem avotiem. Tev nešķiet, ka Tavs arguments par šprotēm pats par sevi ir diez gan subjektīvs un zaudē neitralitāti – ”es nepiekrītu definīcijai, iekams mans personīgais skatījums uz to netiks iekļauts!“. Manuprāt, raksts pietiekami neitrāli izklāsta ekonomisko sankciju būtību, tāpēc to var droši pēc tam papildināt ar atsevišķiem gadījumiem, kad tās var saprast arī daudz plašākā kontekstā. --[[Dalībnieks:Maranello Prime|Maranello Prime]] ([[Dalībnieka diskusija:Maranello Prime|diskusija]]) 2021. gada 14. novembris, plkst. 14.22 (EET) :{{Ping|Maranello Prime}} Es vispār tur neredzu aprakstītu ekonomisko sankciju būtību, it īpaši ievadā. Tur ir tikai propagandistisks apraksts par dažu sankciju deklarētajiem motīviem, nevis par sankcijām. Palasāmies angļu vai krievu versijās - tur jautājumam pieiet no praktiskā viedokļa... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 14. novembris, plkst. 14.37 (EET) == Palīdzība ar raksta veidošanu == Sveiki! Veidoju rakstu par futbola klubu Saldus SS / Leevon. Vai Tu varētu to ātri pārskatīt, pateikt vai ir kāda kļūda, un man pastāstīt kā ievietot kluba logo? Raksts: [[Dalībnieks:Krix455/Saldus SS / Leevon]] Paldies :) : {{Ping|Krix455}} Sveiks! Visumā izskatās normāli. Ko es pats būtu darījis (varētu arī pats izmainīt, bet svešās dalībnieka lapās parasti citi ar saviem labojumiem neiet): * [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Latvijas_futbola_klubi Latvijas futbola klubu kategorijā] redzams, ka visiem klubiem ar slīpsvītriņu nosaukumu raksta bez atstarpēm ap to. Tas nav īpaši principiāli, vienkārši labāk vienots stils visiem. Nu un līgas klubu veidnē arī nosaukums ir bez atstarpēm. * Pāris vietās ir lieki lielie burti (Saldus Sporta Skola, Saldus Pilsētas Stadions, Komandas Sastāvs). Visādus niekus, kā "debites" - "debijas", saskaņot gramatiku vai ielikt komatu punkta vietā, var pielabot gan tagad, gan arī pēc tam, kad raksts tiks izlikts publikai. Galvenais ir neapvainoties, kad tādas pareizrakstības lietas labo, neviens nav nekļūdīgs :) * Portugāļu vārda atveide latviski - Vitors Urbanu. * Izbraukuma forma - ja krāsa nav zināma vai šādas formas nav, tad lai paliek kā ir, bet ja ir zināma, tad labāk pielikt. Viss infokastē tas pats, mainās tikai krāsa un 1 vietā 2. * Galvenā problēma ar tādiem komandu rakstiem, ka kādam viņi regulāri jāatjauno, un parasti to dara tikai ieinteresētās personas... tā ka ja pašam autoram apnīk ar rakstu ņemties, tad viņš tā arī stāv ar desmit gadu vecu sastāvu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. decembris, plkst. 01.22 (EET) : p.s. Tas raksts, no kura stils laikam kopēts, [[SK Super Nova]], arī slimo ar dažām no šīm problēmām.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. decembris, plkst. 01.41 (EET) == Jautājumi par infokasti. == Labdien. Es pamaniju ka esat rediģējis manu rakstu par [[Bišu kolibri]] un pieminējāt ka vajadzētu pievienot infokasti. Sakarā ar to ka vikipēdijā uzsāku rakstīt nesen es nezinu kā to pievienot. Vai jūs varētu man lūdzu sniegt palīdzību? {{neparakstījies|Attlas567}} :{{Ping|Attlas567}} Labdien! Infokastes visvienkāršākajā veidā iegūst pēc tā paša principa, kas aprakstīts tajā pavārgrāmatā, kura sākās ar vārdiem: “Nozodziet kastroli”... Tas ir, infokasti pamatā kopējam no kādas līdzīgas vietas, kur tā jau ir. Atveram pirmkodā kādu lapu, kur varētu būt kaut kas radniecisks izvēlētajai tēmai, teiksim, [[Zaļzoda kolibri]], un pārkopējam tekstu savā lapā, pirms saglabāšanas nomainot tos punktus, kas nesaskan abos rakstos. Šai gadījumā tie ir ģints un sugas nosaukums, kā arī attēls un izplatības karte (attēlu vienkārši pārliekam no teksta, pēc kartes meklējam Vikikrātuvē, raksta beigās ir saite uz turieni). Sarežģītāks ceļš ir izlasīt infokastes veidnes nosaukumu (šai gadījumā BioTakso infokaste) un pameklēt to pēc [[Veidne:BioTakso infokaste]], bet tad pašam ierakstāmā sanāk trīsreiz vairāk, tas darāms tikai tad, ja atrastais pirmajā veidā īsais variants ir par nepilnīgu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 10.46 (EET) :Liels paldies! [[Dalībnieks:Attlas567|attlas]] ([[Dalībnieka diskusija:Attlas567|diskusija]]) 2021. gada 26. decembris, plkst. 11.09 (EET) == Jautājums par dalībnieka lapu == Labvakar, vēlējos pajautāt kā es varu savā dalībnieka lapā ievietot informāciju par sevi līdzīgā veidā kā jūs? Ka es esmu Rīgas iedzīvotājs utt. --[[Dalībnieks:Misters32|Misters32]] ([[Dalībnieka diskusija:Misters32|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 19.12 (EET) :{{Ping|Misters32}} Labvakar! Akurāt tāpat kā manējā. Atveram lapas pirmkodu un pārkopējam attiecīgo infokasti (infokastes sākas ar '''<nowiki>{|</nowiki>'''), šai gadījumā - to, kura satur veidnes <nowiki>{{userbox|...}}</nowiki> un atstājam no viņām vajadzīgās, bet ja vajadzīgās nav, tad izmainām - ieliekam veidnē citu attēlu un atbilstošu tekstu. Dažas bez “userbox” sākumā ir standartizētas jau tiktāl, ka tur nav ko mainīt, kā, piemēram, <nowiki>{{Lietotājs vīrietis}}</nowiki>, to vienkārši atstājam infokastē kā ir. :Visas viņas galīgi nav obligātas, pašlaik es skatos un brīnos, kāpēc man ar to vispār kādreiz gribējās noņemties. Bet eksperimenta pēc var izmēģināt.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 19.35 (EET) == Lappušu tulkošana == Labdien! Atvainojiet par traucējumu. Es pamēģināju lietot Vikipēdijas mašīntulkojumu no angļu valodas (lappuse Damnation), bet mašīntulkojums man netulko dažas vietas, un iztulko literatūras sarakstus un atsauces, kurām taču būtu jāpaliek angliski. Tādā izskatā negribas likt Vikipēdijā, lai pēc tam labotu. Vai nevar kaut kā izdarīt, lai es varētu to lappusi pārtulkot līdz galam, pirms viņa tiek publicēta? --[[Dalībnieks:DaceX|DaceX]] ([[Dalībnieka diskusija:DaceX|diskusija]]) 2022. gada 15. janvāris, plkst. 08.36 (EET) :Labdien! Jā, tas mašīntulkotājs ir grūti pierunājams. Divi ceļi ir ar viņu cīnīties, viens ātrs un barbarisks - likt Vikipēdijā kā ir, uzliekot augšā <nowiki>{{inuse}}</nowiki>, tad citi centīsies nejaukties procesā. Un elegantāks: uzrakstīt tulkojamu adreses lapas nosaukumā Dalībnieks:DaceX/Smilšu kaste, tad tas teksts aizies pa taisno uz jūsu smilšu kasti un tur viņu varēs labot pēc sirds patikas un cik ilgi gribās. Tā var likt pie sevis vispār netulkotus tekstus :Var rasties vēl viena problēma: automātiskais tulkotājs negrib ielikt maz koriģētu tekstu (un izšķir to kā pagadās). Tad vienkārši ieliekam pa vidu kādu nejaušu dažas rindkopas garu tekstu, kuru pēc tam nodzēšam. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 15. janvāris, plkst. 12.04 (EET) == Jautājums no [[User:Marcishistorian|Marcishistorian]] (2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.05) == Labvakar! es uzrakstīju nelielu rakstiņu savā ''Smilšu kastē'', bet līdz galam nesapratu kas tālāk jādara --[[Dalībnieks:Marcishistorian|Marcishistorian]] ([[Dalībnieka diskusija:Marcishistorian|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.05 (EET) : {{Ping|Marcishistorian}} Labdien! Kā es saprotu, problēma radusies no vizuālā redaktora lietošanas. Pārkopēt uz citu vietu tekstu var, strādājot režīmā "Labot pirmkodu". Soli pa solim, kas ar rakstu būtu jādara, lai tas jau no paša sākuma būtu pieņemams: : 1.) Jāpaskatās pirmkoda labošanas režīmā kāds cits raksts, teiksim, [[Žils Verns]], un jāpavēro tehniskas detaļas: kā taisīta infokaste sākumā, valodas saite un datumi. Visu to var pārkopēt uz savējo, izmainot tikai konkrētos ciparus, dzīves datus utt. Beigās tur ir arī redzams, kā rīkoties ar atsaucēm - tas atsauču virsraksts un veidne <nowiki>{{atsauces}}</nowiki> arī vienkārši pārkopējami. Ja tas par sarežģītu, to visu var izdarīt arī kāds pieredzējušāks, bet jums droši vien gribās pašam uzreiz iemanīties :) : 2.) Jāpārlasa teksts - tādi negludumi kā "arhEpelāgs", "Hautevīra", "izsētos Francijā", mēnešu rakstība ar lielo burtu kritīs uz nerviem nākamajiem labotājiem. Protams, mēs visi pieļaujam pārrakstīšanās kļūdas un labojam viens otru, neviens te nav ideāls, bet jo vairāk tekstu pirms publicēšanas pārskata, jo labāks tas paliek. Visus franču nosaukumus labāk dot kursīvā, lai atšķirtos. Un starp citu, franču pretošanās kustības dalībnieks nav tas pats, kas disidents, ar iekšsaitēm par katru cenu arī var pārspīlēt (tas pie mums pēdējā laikā bieži gadās). : 3.) Uzspiežam uz saites [[Mario Marē]] un atveras tukša lapa. Tajā (pirmkoda režīmā) iekopējam pirmkodu no savas lapas, uzspiežam "Parādīt pirmsskatu" un, ja nekādas šausmas neieraugām, tad saglabājam lapu... viss, gatavs. Pēc tam atliks tikai skatīties, ko citi rakstā labos, un ņemt vērā. Vai strīdēties, jo citi arī var kļūdīties... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 19.44 (EET) == Jautājums no [[User:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] (2022. gada 17. februāris, plkst. 12.41) == Labdien! Vēlos mainīt Vikipēdijas raksta galveno virsrakstu. Kopš 2021. gada vasaras nosaukums Vidzemes Olimpiskais centrs vairs neeksistē. Mainīts nosaukums un uzņēmuma identitāte. Rakstos visur esmu veikusi labojumus no Vidzemes uz Valmieras Olimpiskais centrs, taču, lai mainītu pašu galveno virsrakstu, neatrodu tādu opciju. Vai varat, lūdzu, palīdzēt? --[[Dalībnieks:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] ([[Dalībnieka diskusija:Valmieras Olimpiskais centrs|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.41 (EET) :Pārvietoju, visdrīzāk šāda iespēja pirmajās dienās nav pieejama jauniem dalībniekiem. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.55 (EET) == Jautājums no [[User:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] (2022. gada 17. februāris, plkst. 12.42) == Labdien! Tāpat arī radies jautājums par "info kasti", nevaru pievienot Valmieras Olimpiskā centra fotogrāfiju.. Kā izdarīt to? --[[Dalībnieks:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] ([[Dalībnieka diskusija:Valmieras Olimpiskais centrs|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.42 (EET) :Labdien! Vispirms - ielādējot to Vikipēdijā (ja nav problēmu ar autortiesībām - Latvijā nav [[panorāmas brīvība]]s un turklāt, piemēram, nedrīkst likt citās vietnēs publicētus foto), vai nu [[Special:Upload|latviešu versijā]], vai [[:commons:Special:UploadWizard|kopējā krātuvē]] (kurā uz autortiesībām skatās pavisam stingri). Nezinu gan, vai nepieredzējuši lietotāji to var uzreiz darīt pat latviešu versijā, tad dažas dienas jāpagaida. Pārāk jau bieži autortiesību dēļ jauno lietotāju attēlus nākas dzēst. :Starp citu, tai rakstā saliktas ārsaites (t.i., formā <nowiki>[saite teksts]</nowiki>), ko rakstu tekstos darīt nav pieņemts. Izņemšu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 13.29 (EET) == [[Rīgas Loža "Saule Pērkons Daugava"]] == Pastāstiet, kāpēc, jūsuprāt, šis raksts ir jāizņem no Vikipēdijas? [[Dalībnieks:Warschauer|Warschauer]] ([[Dalībnieka diskusija:Warschauer|diskusija]]) 2022. gada 20. februāris, plkst. 14.41 (EET) :Neatbilst [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|nozīmības kritērijiem]]. Ja loža būtu ar kaut ko pazīstama, tad varētu mēģināt to rakstu sakārtot, bet no raksta nav redzams pilnīgi nekas, kas liecinātu par tās darbību vai atpazīstamību, izņemot pašu dibināšanas faktu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 20. februāris, plkst. 20.22 (EET) ::Tomēr cieši vedinu uz to, ka ka "Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijā" ir pietiekama nozīmība. Pastāv fakts, ka šie ir mani pirmie soļi wiki lapu veidošanā. Labprāt gaidīšu kādas norādes, kas uzlabotu rakstu. Bet ne jau rupju dzēšanu. [[Dalībnieks:ID-EGO-SUPEREGO|ID-EGO-SUPEREGO]] ([[Dalībnieka diskusija:ID-EGO-SUPEREGO|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 20.09 (EET) :::{{Ping|ID-EGO-SUPEREGO}} Rupja dzēšana ir dzēšana uzreiz, kas būtu bijis precīzi pēc noteikumiem, bet pārlieku nežēlīgi pret pirmo autoru no cilvēciskā viedokļa. Šeit tā vietā ir dotas divas nedēļas, lai sameklētu Guglī vai literatūrā atsauces, kas apliecinātu organizācijas nozīmību. Vienkārša kaut kāda tusiņa eksistence vēl nepadara viņu nozīmīgu, ja tas nav Ministru kabinets... Izteiciens "Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijā" nozīmībai nedod neko, vajag atsauces par tās atpazīstamību un/vai darbību. Laiks vēl ir, lai gan man neizskatās, ka to lietu varētu kaut kā uzvilkt līdz nozīmībai. Un es tieši piederu pie tiem cilvēkiem, kas cenšas rakstus paglābt, nevis izdzēst,- tikai tādēļ viņš vēl stāv. :::Un jā, pirmās lapas vienmēr vēlams veidot treniņam un par kaut ko, kas rakstītājam vienaldzīgs, jo sākumā '''vienmēr''' sanāk ķibeles (tas attiecas uz visām dzīves sfērām, ne tikai Vikipēdiju). Es savulaik savu pirmo rakstu uzrakstīju par Džibutijas karogu :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) ::::Tieši par atsaucēm man būtu izzinošs jautājums - LV wiki nevar pielikt neko no citās valodās esošā. Ar kādu domu tas tā veidots? Tas būtu viens. ::::Otrs. Tomēr tā papētot LV sadaļu wiki labi pamanāms, ka nozīmīgas organizācijas (raksti nav dzēsti), ir konservatīvās organizācijas. Tas šķiet nepilnīgi. Vikipēdiju uzskatīju par tādu kā enciklopēdiju, kur var palasīt dažādus viedokļus. Mans ieraksts veidotu arī paralēlo informācijas līniju. ::::Jā, šobrīd tiek gatavoti vēl materiāli, kas uzrādītu gan vietēja mēroga nozīmību, gan starptautisku nozīmību. Tikmēr gribētu tikt galā ar šo soli. Ja ir nepietiekamas atsauces, tad jau raksts būtu ar atzīmi, kas tas ir jāuzlabo - japieliek atsauces? Vai ne tā? [[Dalībnieks:ID-EGO-SUPEREGO|ID-EGO-SUPEREGO]] ([[Dalībnieka diskusija:ID-EGO-SUPEREGO|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 23.15 (EET) :::::Rakstam ir arī citas problēmas, ieskaitot vienkāršu atsauču trūkumu, bet to visu var salabot, salīdzinot ar galveno: nav redzama organizācijas nozīmība. Tieši šādas atsauces vispirms vajag, kas apliecinātu nozīmību, lai nebūtu jādzēš,- par uzlabošanu var domāt vēlāk. :::::Materiāli par nozīmību nav jāgatavo, uz tiem ir jāatsaucas. Pašas organizācijas gatavoti materiāli nav nozīmīgi, nozīmīgi ir raksti neatkarīgos avotos par tās darbību. :::::LV Wiki nav nekādu problēmu pielikt atsauces uz materiāliem jebkurā valodā. Iekšsaites uz rakstiem citu valodu Vikipēdijās jā, neliek, lai nemaldinātu cilvēkus (savulaik aktīvais vairākums tā nolēma, mans personiskais viedoklis ir cits). :::::Dievs vien zina, ko jūs saucat par konservatīvām organizācijām, kuras netiek dzēstas. Es pats teiktu, ka Vikipēdijai ir stipri kreiss novirziens, jo kreiso aktīvistu grupas te saražoja kaudzi nekvalitatīvu un vienpusēju rakstu, kurus normālākiem ļaudīm nav laika salabot, patiesībā vikipēdistiem vispār ne uz ko nepietiek laika. Un nē, enciklopēdijas nav domātas tam, lai viņās lasītu dažādus vai vienalga kādus viedokļus, vēl jo vairāk lai viņās veidotu paralēlas informācijas līnijas. Viņas ir domātas tam, lai viņās lasītu un viegli atrastu lietderīgu informāciju. Priekš viedokļiem un paralēlām līnijām ir personiskās vietnes. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 23. februāris, plkst. 00.24 (EET) == copyvio dzēšana uzreiz == čau. saprotu, ka varētu būt labi argumenti pret, bet imo uzreiz dzēst nevajag. vajadzētu likt {{tl|copyvio}} veidni. tad vismaz cilvēkam (varbūt) būs skaidrs, kas no viņa tiek sagaidīts. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 12. jūlijs, plkst. 16.48 (EEST) :Es būtu uzrakstījis cilvēkam viņa diskusijā, bet ieraudzīju, ka tas jau izdarīts. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 12. jūlijs, plkst. 16.58 (EEST) == Rūjienas stacija == Labrīt! Man Jums ir lūgums. Vai Jūs nevarētu izveidot infokasti Rūjienas stacijai? Attēls un aprakstiņš man jau ir, tikai grūtības ar infokasti. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 09.49 (EEST)Aérospatiale Concorde :@[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] Var jau (ja to dara divi cilvēki, tad infokasti pieliek jau esošam rakstam, viena pati infokaste rakstā nav laba), bet vēl labāk - iemācīties to izdarīt pašam. Kā to dara sliņķi, kas nemīl lieku darbu, kā es: :1. Uz laiku aizmirstam par vizuālo redaktoru. Viņš der tikai atsauču un iekšsaišu ģenerēšanai, un arī tad vēl var strīdēties. :2. Paņemam līdzīgu rakstu ar infokasti (teiksim, [[Mazsalaca (stacija)]]), atveram to režīmā "Labot pirmkodu", nokopējam pilnībā. :3. Liekam izveidot rakstu [[Rūjiena (stacija)]], iekopējam visu tur. :4. Mainām bildes un tos skaitļus un teksta daļu, kuri neatbilst konkrētajai stacijai. :5. Saglabājam, paņemam vizuālo un saliekam iekšsaites un atsauces. :6. Okī, raksts ar visu infokasti gatavs. :Ja nesanāk, tad es to infokasti pēc tam pielikšu, kad rakstam jau ir teksts - tad viņu uzmunsturēt ir dažu minūšu pūles. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 15.13 (EEST) Skaidrs,paldies! Mēģināšu. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 15.15 (EEST) == 333 sporta komplekss (atcelts labojums) == Sveiks, labojums bija ne tikai wiki saites pievienošana, bet arī uzvārda labošana, pareizais uzvārds ir Abkhazava. Kāpēc nevar pievienot saiti uz eng lapu? Šo īsti nesaprotu. Vai to vajadzēja norādīt savādāk? Priecāšos par atbildi. [[Dalībnieks:Dinarom|Dinarom]] ([[Dalībnieka diskusija:Dinarom|diskusija]]) 2022. gada 12. septembris, plkst. 10.12 (EEST) :Sveiks! Par otro atbilde ir vienkārša: latviešu Vikipēdijas rakstos vispār neliek saites uz rakstiem citvalodu Vikipēdijās. Kaut kad sen šādu lēmumu vairākums pieņēma un lai to atceltu, vajadzīga aktīva iebilstošo grupa. Galvenā motivācija, cik zinu, bija cilvēku maldināšana ar šādām saitēm un nevēlēšanās iejaukt svešvalodas latviešu valodā. :Par uzvārdu: kāds ir pamats uzskatīt, ka latviski viņš ir Abkhazava? Angļu 'kh" latviski atveido kā "h", arī krievu versija atveido kā Абхазава. Piemērs šādai atveidei - Abkhazia angliski un Abhāzija latviski. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 12. septembris, plkst. 10.34 (EEST) == Jautājums no [[User:MarisKolatvietis|MarisKolatvietis]] (2022. gada 11. oktobris, plkst. 05.15) == Sveiks, mans jautajums - kā šo rakstu ir ierosināts pārvietot uz Mārcis Skadmanis no Marcis Liors Skadmanis https://lv.wikipedia.org/wiki/Mārcis_Liors_Skadmanis ? Vai ir kāda pamācība, kā to darīt. Paldies. --[[Dalībnieks:MarisKolatvietis|MarisKolatvietis]] ([[Dalībnieka diskusija:MarisKolatvietis|diskusija]]) 2022. gada 11. oktobris, plkst. 05.15 (EEST) :Viegli - uzspiest lapas augšā uz saiti "vairāk" un izvēlēties "pārvietot", tālāk sekojam norādēm. Bet šai gadījumā es pats nupat izdarīju, jo neviens pa šo laiku nav iebildis. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 11. oktobris, plkst. 20.33 (EEST) ::Paldies. Vismaz zināšu nākotnē. Jauku vakaru! [[Dalībnieks:MarisKolatvietis|MarisKolatvietis]] ([[Dalībnieka diskusija:MarisKolatvietis|diskusija]]) 2022. gada 12. oktobris, plkst. 20.26 (EEST) == Jautājums no [[User:V1gurs|V1gurs]] (2022. gada 8. novembris, plkst. 23.31) == Kā es varu nomainīt lai man nerādas Dalībnieks V1gurs smilšu kasteu pārlabotu uz Koko crew? --[[Dalībnieks:V1gurs|V1gurs]] ([[Dalībnieka diskusija:V1gurs|diskusija]]) 2022. gada 8. novembris, plkst. 23.31 (EET) :Izveidojot lapu ar šādu nosaukumu :) Bet tāds raksts, kas šobrīd ir smilšu kastē, tiks izdzēsts no Vikipēdijas tai pašā dienā, kad tajā parādīsies - no tā nav redzams nekāds pamatojums, kāpēc lai par šo "draugu grupu" būtu raksts Vikipēdijā. Pastāv [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji]], kuriem raksta tematam kaut cik jāatbilst. Vispirms jāiegūst kaut kāda atpazīstamība presē... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 9. novembris, plkst. 00.26 (EET) :Nez kādēļ regulāri dažiem šķiet, ka enciklopēdija ir īstā vieta Youtube kanālu reklāmai. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 9. novembris, plkst. 00.30 (EET) :: Ta visos soctīklos arī. Vikipēdiju uztver kā vēl vienu soctīklu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 9. novembris, plkst. 00.35 (EET) == The Wikipedia Asian Month 2022 Barnstar == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="border: 3px solid #32AFAF; background-color: #EEEEEE; margin:0 auto; padding:20px 20px; width:70%;{{border-radius|1em}} {{box-shadow|0.1em|0.1em|0.5em|rgba(0,0,0,0.75)}}" class="plainlinks">[[File:2022 Wikipedia Asian Month Barnstar.png|left|180px]] {{Center|{{resize|150%|'''''The Wikipedia Asian Month 2022 Barnstar'''''}}}} <div style="color: #333333; margin-left:220px; font-size:110%; "> Dear {{ROOTPAGENAME}} : :Thanks for participating Wikipedia Asian Month 2022. We are grateful of your dedication to Wikimedia movement and hope you join us next year! :Wish you all the best! </div> <div style="color: #333333; text-align:right; font-size:120%; ">Wikipedia Asian Month Team</div> </div> {{clear}} </div> <!-- Message sent by User:Joycewikiwiki@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikipedia_Asian_Month_2022/Regular_Barnstars_Receiver&oldid=24454024 --> == Jautājums no [[User:RudolfsUiska|RudolfsUiska]] (2023. gada 20. marts, plkst. 21.06) == Sveiki. Vēlamies saprast kādu juridisku dokumentu jums jānosūta, lai jūs Sinole.lv lapu uzskatītu par leģitīmu. Ar cieņu, Rūdolfs. --[[Dalībnieks:RudolfsUiska|RudolfsUiska]] ([[Dalībnieka diskusija:RudolfsUiska|diskusija]]) 2023. gada 20. marts, plkst. 21.06 (EET) :Nekādu. Pašā lapā jābūt attiecīgajiem paziņojumiem un rekvizītiem, kā tas darīts visās apdzīvotu vietu un pagastu oficiālajās mājaslapās. Pašlaik, kā es saprotu, tā ir tikko aizsākta vietējo jauniešu mājaslapa, uz kuru atsaukties Vikipēdijā vispār nav iespējams - tajā praktiski nekā nav un par "autoritatīvu izziņas avotu" viņu nosaukt nekādi nevar,- bet ja šī redzami neoficiālā un negatavā lapa tiks izveidota par pilnvērtīgu mājaslapu, viņu varēs pieminēt atsaucēs vai ārējās saitēs kā kaut kam konkrēti piederošu. Vispirms tā lapa ir jāuztaisa, pēc tam būs jēga viņu reklamēt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 20. marts, plkst. 21.59 (EET) : Iesaku mājaslapu pabeigt, pirms to kaut kur publicēt. :) Ja mājaslapā parādās tādas frāzes kā "Kautkāds teksts no wikipedia" (jā, es to nokopēju no mājaslapas), nekādā gadījumā to neuzskatīšu par oficiālu un leģitīmu mājaslapu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 20. marts, plkst. 22.58 (EET) == Kuratora piezīmes == Sveiks! Liec lūdzu to trolli mierā! Ja viņus (troļļus) ignorē, tad (ja idejisks, nevis apmaksāts) entuāzisms ātri noplok. Ja pārējie konti izrādīs aktivitāti, piebloķēšu bezgalīgi. [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 14. aprīlis, plkst. 10.41 (EEST) :Ta ne jau viņi mani interesēja, bet citi lasītāji :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 14. aprīlis, plkst. 10.43 (EEST) :: Зачем Вы занимаетесь [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=%C5%A0ev%C4%8Denkove&diff=3849985&oldid=3849973 вандализмом]? Что мешает вам исправить грамматику?--[[Special:Contributions/31.128.240.49|31.128.240.49]] 2023. gada 18. maijs, plkst. 13.51 (EEST) :::Зачем я должен вас править? Здесь нет платных работников, чтобы исправлять машинные переводы каждого, кто вздумает их вопреки правилам поставить. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 18. maijs, plkst. 14.10 (EEST) ::::Вы ошиблись проектом, если ожидаете оплату за каждое свое действие [[Special:Contributions/31.128.240.49|31.128.240.49]] 2023. gada 18. maijs, plkst. 14.22 (EEST) :::::Вы ошиблись проектом, если думаете, что будете ставить непроверенные переводы, а другие будут спешить вас обслуживать, бесплатно или нет. У других, знаете ли, и свои дела в проекте есть, а тексты такого уровня, что они портят вид Википедии, мы обязаны удалять. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 18. maijs, plkst. 14.55 (EEST) == Jautājums no [[User:Hokejafans|Hokejafans]] (2023. gada 25. maijs, plkst. 15.58) == Sveiki kā kļūt par administratoru --[[Dalībnieks:Hokejafans|Hokejafans]] ([[Dalībnieka diskusija:Hokejafans|diskusija]]) 2023. gada 25. maijs, plkst. 15.58 (EEST) :Iegūstot autoritāti apkārtējo acīs ar ilggadējām derīgām darbībām. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 25. maijs, plkst. 16.00 (EEST) == Lapas dzēšana == Varēji taču nedzēst uzreiz ārā lapu "Orientēšanās klubs "Ogre" / OK Ogre", bet izdzēst to daļu kas skaitās reklāma vai arī pateikt lai izlaboju. [[Dalībnieks:SaAndris|SaAndris]] ([[Dalībnieka diskusija:SaAndris|diskusija]]) 2023. gada 2. jūnijs, plkst. 10.30 (EEST) :Tur nebija gandrīz neviena teikuma, kurš nesaturētu reklāmas izteicienus. Atstāt kaut ko tādu Vikipēdijā nozīmētu vēl vairāk sabojāt viņas reputāciju. Es nezinu, vai tam klubam ir pietiekama nozīmība, lai par viņu rakstītu (neatkarīgu atsauču, kas to apstiprinātu, rakstā nebija), bet tas jebkurā gadījumā jāraksta no nulles bez reklāmas izteicieniem, tādiem kā "Profesionālu kluba treneru vadībā", "izaudzinājis daudzus izcilus orientieristus", "ar augstiem rezultātiem aktīvi piedalās" utt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 2. jūnijs, plkst. 15.25 (EEST) == Arvila Bergmaņa bildes noņemšana == Labvakar, kādēļ tika noņemta bilde ar [[c:File:Latvijas_hokeja_izlases_sveikšana_-_Arvils_Bergmanis.jpg|Arvili Bergmani]] no [[Arvils Bergmanis|raksta]] par viņu? Vai tas nav viņš, vai bilde pārāk nekvalitatīva, vai viņam ir mute vaļā, vai citu iemeslu dēļ? --[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2023. gada 8. jūnijs, plkst. 21.29 (EEST) :Tikai tāpēc, ka es reizēm esmu stulbs, kas ir admina necienīgi :) Pārskatījos un ātri nometu, pieņēmis, ka tur ir kļūda kodā. Paldies, ka aizrādīji! -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 8. jūnijs, plkst. 21.59 (EEST) == Super infokaste == Sveiks! Tāds jautājums, varbūt zini, kā veidot [[:ru:Либерализм|tādu kasti]]? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 4. jūlijs, plkst. 22.23 (EEST) :Nē,- lai taisītu veidnes, kas izskatās pēc infokastēm, ir drusku jāsaprot no programmēšanas, bet man tas prasmēs neietilpst. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 4. jūlijs, plkst. 23.31 (EEST) ::ja domāta [[:ru:Шаблон:Либерализм sidebar|šī veidne]], tad laikam jau "programmēšanas" tur ir mazāk kā Egilus domā :) var sekot, piemēram, [[Veidne:Livonijas krusta kari|šīs veidnes]] paraugam. BET mūsu vikipēdijā tomēr vairāk piemērotas kastes [[Veidne:Navbox|lapas apakšai]]. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 5. jūlijs, plkst. 07.13 (EEST) :::Paldies! [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 5. jūlijs, plkst. 13.21 (EEST) == Par lapu «Ķeipene (stacija)» == Sveiks. Par daļu izmesto bilžu vēl var saprast, ka tās jau tā par daudz. Vienīgi attēli „Ķeipenes Kinostacija 2023.07 6.jpg” un „Ķeipenes Kinostacija 2023.07 9.jpg” bija atšķirīgi un pašreizējo izskatu raksturojoši. Ar ko neiepatikās pieliktās ārējās atsauces? Divas no tām bija Ogres novada oficiālas lapas par Ķeipenes staciju kā tūrisma objektu, savukārt trešā ir pilnīgākais Muzeja apraksts, kuru iespējams atrast Tīmeklī. Pie viena gribu norādīt, ka Ķeipenē esošo bāku gluži par imitāciju nevar nosaukt. Jā, tā ir tālu iekšzemē un vairs savu funkciju nepilda, bet tā ir no līča krasta atvesta kādreiz strādājoša bāka. Lai mums visiem sokas. [[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] ([[Dalībnieka diskusija:Zirneklītis|diskusija]]) 2023. gada 2. augusts, plkst. 22.40 (EEST) :Ārējās saites, kuras nebija atsauces, nepatika ar pašu savu eksistenci starp ārējām saitēm. Tās parasti lieto, kad nu nekādi nesanāk viņas ielikt kā atsauces, t.i. kāda apgalvojuma apstiprinājumus. Un vairumā gadījumu viņas atsevišķā sadaļā izskatās pēc spama. :Normāli attēlu galerijā, ja tāda vispār ir, ir 4-5 standarta izmēra (t.i. ļoti mazi) attēli. No esošajiem 15 vismaz pusi var mierīgi izmest - tie neko nedod rakstam. Par to, vai jāsteidz likt aktuālākās bildes, ja tās nav redzami labākas, pastāv pretēji viedokļi. :Par bāku derētu pierakstīt (norādot konkrēto vietu, no kurienes tā atvesta, vēlams ar atsauci), bet par to domāšu ne tagad. Sorī, esmu miegains un tas redzams no teksta toņa. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 3. augusts, plkst. 01.03 (EEST) ::Paldies par skaidrojumu. ::Par bāku izlasāms pašā Ķeipenes Kinostacijas ekspozīcijā. Vislabākais uzziņas avots ir cilvēks, kurš piedalījies šī muzeja tapšanā ja no paša sākuma – Vilnis Sirsonis (Ķeipenes pagasta pārvaldes vadītājs). Tīmeklī vienīgo atsauci par bākas īstumu, atradu rakstā [https://jauns.lv/raksts/zinas/400374-kada-tam-saistiba-ar-spaniju-eizensteina-muzejs-keipene Kāda tam saistība ar Spāniju? Eizenšteina muzejs Ķeipenē]. ::Sadaļu «Muzejs» vajadzētu kaut kā sasaistīt ar rakstu «[https://lv.wikipedia.org/wiki/Augusts_Sukuts Augusts Sukuts]». ::Par pašu stacijas ēku atradu ziņas, ka „Ķeipenes stacijas ēka celta 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, kara laikā cietusi, pašreizējā izskatā tā atjaunota 1951. gadā.” ([https://www.visitogre.lv/lv/jaunumi/3787/keipenes-stacija-iegus-jaunu-vizualo-telu Ķeipenes stacija iegūs jaunu vizuālo tēlu]). Tātad '''atjaunota''', nevis uzbūvēta. Būtu vērts pārbaudīt, kam taisnība. ::Vēl radās pārdomas par attēlu publicēšanu. [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Att%C4%93li_lv.wikipedia.org_server%C4%AB_un_pielietot%C4%81s_licences. Tās izklāstīšu «Kopienas portālā»]. [[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] ([[Dalībnieka diskusija:Zirneklītis|diskusija]]) 2023. gada 4. augusts, plkst. 07.58 (EEST) :::Nu, ja informācija nav publicēta, tad viņa Vikipēdijai nepastāv, un cilvēks, kas nav publicējis to, ko viņš varbūt zina, kā uzziņas avots neder. :::Par Sukutu pieliku. :::Viena no vārda "atjaunot" nozīmēm ir "uzbūvēt no jauna", tā ka pretrunu neredzu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 4. augusts, plkst. 21.39 (EEST) ::::"Atjaunot" un "uzbūvēt" latviešu valodā nav savstarpēji aizvietojami. Tie nenozīmē vienu un to pašu. [[Special:Contributions/81.198.47.228|81.198.47.228]] 2023. gada 17. septembris, plkst. 21.59 (EEST) :::::Cik var saprast no nopietniem avotiem, Ķeipenē padomju laikā uzbūvēta pavisam jauna tipveida stacijas ēka, nevis atjaunota vecā. Neesmu gan uzgājis nevienu sākotnējās ēkas foto. Pēc tam jā, 2017. gadā ēka renovēta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 18. septembris, plkst. 09.46 (EEST) :::::Latviešu literārās valodas vārdnīca par vārda "atjaunot" nozīmēm: [https://llvv.tezaurs.lv/atjaunot 1. Atkal, no jauna izveidot (ko tādu, kas ir pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis). Piemēri - Atjaunot sagrauto pilsētu.] [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 18. septembris, plkst. 16.46 (EEST) == Deletion of [[Belgorodas brīvprātīgie]] == Good evening, and pardon me for writing in English, as I don't know any Latvian. The page about Belgorod volunteers in Chechnya has no sources besides a sites.google page of no importance or verifiability (anyone can create a website there and write whatever they want; no further sources cited in the [https://sites.google.com/view/flagivoyny/главная-страница linked page]). Other than that, I can't find any other page to even mention the said volunteers. Hence, I believe that the page should be deleted. [[Dalībnieks:MonX94|MonX94]] ([[Dalībnieka diskusija:MonX94|diskusija]]) 2023. gada 20. oktobris, plkst. 18.26 (EEST) :Good evening! I am quite ready to agree that the topic of the article is fake or, at best, unverifiable information. And unless the author finds a better source, the article should be removed, even by our very tolerant standards. But this does not mean that someone who does not have any reputation in the Latvian Wikipedia has the right to place deletion marks in articles. Such things are discussed in discussions to articles before the start of action, and not after. :I will copy this text where it belongs - in the discussion page of the article. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 20. oktobris, plkst. 23.56 (EEST) == Jautājums no [[User:Rk8988|Rk8988]] (2023. gada 13. novembris, plkst. 18.44) == Vai jūs varētu lūdzu izņemt no interneta nepatiesu rakstu par mani, kas ir rakstīts Wikipedia lapā? --[[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 13. novembris, plkst. 18.44 (EET) :Un kādā kristāla bumbā mums būtu jāzīlē, kurš varētu būt šis raksts? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 13. novembris, plkst. 19.36 (EET) :Varētu, ja tas ir nepatiess. Bet vispār kļūdas rakstos pie mums parasti labo, nevis to dēļ dzēš kādus rakstus. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 13. novembris, plkst. 19.58 (EET) ::Ja jūs ierakstat Google Reinis Kancēvičs, tad tur izmetās uzreiz Wikipedia lapa, kur ir nepatiesa informācija izplatīta [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 16.28 (EET) :::Vai varētu lūdzu Izdzēst to lapu pilnībā [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 16.31 (EET) ::::Skaidrs, situācija tiešām nelāga. Tādas lietas mēs dzēšam uzreiz, un arī šis gadījums nav izņēmums (viss dalībnieka "AsphaltSteal4000" devums izdzēsts 15.10.2023), bet Googles boti bijuši ātrāki, un tur nu mēs neko nevaram līdzēt — jāsazinās ir ar Google un jālūdz noņemt meklēšanas rezultātu. Principā pēc zināma laika tas pazudīs pats, jo attiecīgās lapas vairs nav. Katram gadījumam paslēpu visas dzēstās versijas, bet tās tā vai tā bija redzamas tikai administratoriem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 16.54 (EET) :::::Labi, liels paldies par palīdzību👍 [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 16.57 (EET) ::::::Vēl vienā vietā bija palicis visiem redzams kopsavilkums, to arī likvidēju. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.31 (EET) :::::::Bet ja mēs lapu uz laiku atjaunosim un ierakstīsim tajā ko citu? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.34 (EET) ::::::::Nu varētu bez tā iztikt [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.36 (EET) :::::::::Es par to, ka tad guglis varbūt nomainīs tekstu pret jauno, kurā var ierakstīt kaut ko neitrālu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.38 (EET) ::::::::::Kad nevajag, tad tie boti reaģē momentā, kad vajag — neliekas ne zinis :) Principā pamēģināt jau var, ierakstīt, teiksim "tests" un pagaidīt kādu stundu, sliktāk jau nebūs. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 19.04 (EET) :::::::::::Pieņemu, ka uz izmaiņām esošā lapā viņi reaģē lēnāk nekā uz jaunveidotu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 19.35 (EET) ::::::::::::Izskatās, ka tas ir nostrādājis, bet nu vietā ir cits meklēšanas rezultāts. Internets vispār ir nejauka padarīšana... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 15. novembris, plkst. 08.59 (EET) :::::::::::::{{ping|Rk8988}} vismaz savos rezultātos es vairs nekā tāda neredzu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 16. novembris, plkst. 07.51 (EET) ::::::::::::::Paldies avenger būs laba un skaista leben! [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 16. novembris, plkst. 08.01 (EET) Nevajag neko vispar rakstit [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.39 (EET) == "Šo labojumu nevar atcelt jo pēc tā tika veikti nozīmīgi labojumi" == Sveiks! Šodien mēģināju atcelt vandāļa vairākus labojumus ar hronoloģijas un compare pogas palīdzību. Es netīšām jau vienreiz atgriezu labojumus uz vandalismu, un kad mēģināju atgriezt to uz lapas pēdējo parasto labojumu, un man izmeta "Šo labojumu nevar atcelt jo pēc tā tika veikti nozīmīgi labojumi", un tad man manuāli vienkārši vajadzēja iet no izmaiņas uz izmaiņu spiežot atcelt pogu, beigās piesārņojot pēdējo izmaiņu lapu. Vai šim ir kāds risinājums? Jau iepriekš atvainojos par iespējams nesaprotamu ziņu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 29. novembris, plkst. 08.13 (EET) Geitsbijs :Kā atcelt ar vienu reizi vairākas un vajadzības gadījumā arī vairāku lietotāju izmaiņas rakstā: :1. Atveram raksta hronoloģiju. :2. Automātiski ir atzīmētas pēdējās divas izmaiņas, kur rakstīts "Salīdzināt izvēlētās versijas". Izmainām apakšējo atzīmi uz to vietu, kur ir acīmredzami nevandalizēta versija (pazīstama lietotāja labojums vai vienkārši jau vairākas dienas vecs) :3. Uzspiežam "Salīdzināt izvēlētās versijas". :4. Spiežam "Atcelt". Parādās nevandalizētā versija, ko arī saglabājam. :3a - pie viena palasām izmaiņas, starp tām var būt arī kāda derīga - to tad tieši no salīdzināšanas lapas iekopējam 4. punkta teksta lodziņā atpakaļ. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 29. novembris, plkst. 22.28 (EET) == Jautājums == Vai vārdu “Egilus” loka tāpat, kā visus pārējos 3. deklinācijas lietvārdus, vai tas ir izņēmums? [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2024. gada 1. februāris, plkst. 13.14 (EET) :Tā ir mazliet parodiska latīņu forma manam vārdam un ja kādām deklinācijām arī atbilst, tad tikai latīņu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 1. februāris, plkst. 19.54 (EET) == Wikipedia Asian Month 2023 Barnstar == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="border: 3px solid #32AFAF; background-color: #EEEEEE; margin:0 auto; padding:20px 20px; width:70%;{{border-radius|1em}} {{box-shadow|0.1em|0.1em|0.5em|rgba(0,0,0,0.75)}}" class="plainlinks">[[File:2023_Wikipedia_Asian_Month_Barnstar.png|left|180px]] {{Center|{{resize|150%|'''''Wikipedia Asian Month 2023 Barnstar'''''}}}} <div style="color: #333333; margin-left:220px; font-size:110%; "> Dear {{ROOTPAGENAME}} : :Congratulations! Thank you so much for participating in the Wikipedia Asian Month 2023. We are very grateful for your dedication to the Wikimedia movement and effort in promoting Asian content. Hope to see you again this year and celebrate the 10th year of Wikipedia Asian Month together. :Sincerely, </div> <div style="color: #333333; text-align:right; font-size:120%; ">Wikipedia Asian Month International Team</div> </div> {{clear}} </div> <!-- Message sent by User:Theredunicorn@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Theredunicorn/WAM2023_Ambassador_MassMessage_Receiver_1&oldid=26163882 --> == Jautājums no [[User:DziAiHīta|DziAiHīta]] (2024. gada 8. februāris, plkst. 10.27) == Sveiki! Man ir divi jautājumi! Ka izdzēst savu akountu? Kā izdzēst savu rakstu? --[[Dalībnieks:DziAiHīta|DziAiHīta]] ([[Dalībnieka diskusija:DziAiHīta|diskusija]]) 2024. gada 8. februāris, plkst. 10.27 (EET) :Akauntu - nekādi, tas ir nepieciešams darbību vēsturei. Wiki viss tiek saglabāts. Rakstu - nu viņu tāpat jau, kā saprotu, admini izdzēsīs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 8. februāris, plkst. 10.30 (EET) == [[Boriss Bērziņš]] == Hi! Please explain {{diff|oldid=prev|diff=4058847|label=your reverting}}. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 20. maijs, plkst. 19.33 (EEST) :@[[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] In Latvian Wikipedia we don't use interwiki links. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 20. maijs, plkst. 21.54 (EEST) :: What is the reason for this strange decision? You don't want to develop your language edition? <br>Please show me a link to the policy/rule about this so I can learn more.<br>----<br>In any case, if your reverting action had a comment, it would have been more transparent. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 21. maijs, plkst. 15.31 (EEST) :: PS: I was very surprised that an article about ''latvian sculptor'' [[Rasma Bruzīte]] in the [[:et:Rasma Bruzīte|Estonian edition]] only, and there's no such article here. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 21. maijs, plkst. 15.45 (EEST) :::Really, it is normally, that contributors of LvWiki know our rules before editing :) I know that it is a impossible ideal, especially we are too lazy to write a normal help :) But the reverting of change must be enough info about the rule, I think. :::The rule about anti-interwikies was written in our [[Palīdzība:Stila rokasgrāmata#Starpviki saites|style manual]] but how much I know, it was used since the start of LvWiki, much before I started contribute here. Many rules was accepted without their official registration and in personal contacts, as the active editors here always were in small number. BTW, I'm not a fan of this rule, but I understand it: such links are not understable for standard user and if he don't know that language then it is a nonsense for him. Machine translations to Latvian even from English are bad. From Estonian to Latvian - bad². :::I don't see how such interwikis can develop any language edition (exclude the biggest Wikis, having thousands active editors). I see how it can stop any development. :::In Latvian Wiki nobody has personal interest to sculptors, how much I know. As a consequence, we have little articles about them." :::И кстати, пользоваться инглышом, когда оба юзера указали, что намного лучше знают русский, мне кажется извращением. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 21. maijs, plkst. 21.55 (EEST) ::::I couldn't help but laught at the "many rules are not written down anywhere, but you should know them anyway" and "I can revert you without providing a reason, because my own interpretation of the rules is enough". What would be those "individual cases" mentioned in the style manual then ("tekstos saites uz citām Vikipēdijām tiek pieļautas tikai atsevišķos gadījumos") if not an article about a Latvian person? And that's after another admin [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vojcehs_Jaruzelskis&action=history already disagreed] with what you presumptuously refered to as [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Poļu īpašvārdu atveide|"common sense"]] 10 days ago. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 02.26 (EEST) :::::[[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs41#Citvalodu_Vikisaites|Šeit]] bija tā diskusija. Manuprāt, konkrētajā gadījumā saiti uz igauņu vikipēdiju varēja atstāt, tā ir noderīga. Ja būtu prastais variants [[et:Rasma Bruzīte|Rasma Bruzīte]], kur visa saite pataisīta zila, tad gan nē. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 03.52 (EEST) ::::::Būtu gan jocīgi visā Vikipēdijā īs saites neatstāt un konkrētā rakstā atstāt. Ja mēs mainām šo pozīciju, tad tam jānotiek visur. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 05.59 (EEST) :::::::Kāpēc tikai šajā konkrētā? Mums šī padarīšana ir pat vienā navigācijas [[Veidne:Krievijas Impērijas administratīvais iedalījums|veidnē]] (sk. lejā pie atkarīgajām teritorijām), un līdz šim neviens nav iebildis, jo attiecīgie raksti tik drīz no sarkaniem par ziliem netaps. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 07.50 (EEST) ::::::::Tieši tā, viņa ir navigācijas veidnē, nevis Vikipēdijas rakstā. Es zinu vēl vairākas vietas, kur tādas ir, un tur tās atbilst "īpašo gadījumu" jēdzienam. Starp citu, tu nupat kā apgāzi šo intervīķu galveno argumentu - ka viņas ir tādēļ, lai pārtaisītu sarkanos par zilajiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 23.26 (EEST) ::::::Cik saprotu, tad diskusijas sausais atlikums ir pašreizējais visnotaļ dažādi interpretējamais definējums [[Palīdzība:Stila rokasgrāmata|Stila rokasgrāmatā]] par „atsevišķiem gadījumiem”, ko derētu tad precizēt. Mans piedāvājums — par Latviju un latviešiem saistītām tēmām augšējā indeksa formātā, parastajā tekstā saglabājot sarkano saiti. Līdz galam nesapratu, kas ir tas zemāk piesauktais „another admin”, bet, ja {{u|Meistars Joda}}, tad viņš apraksta pavisam citādu citvalodu vikisaišu noformējumu nekā šajā gadījumā. Un vispār derētu turpmāk '''uzreiz''' sniegt pamatojumu, [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Boriss_B%C4%93rzi%C5%86%C5%A1&diff=prev&oldid=4058847 atceļot labojumus], kas nav acīmredzams vandalisms, jo citiem dalībniekiem nav jāgudro vai jālūdzās pēc paskaidrojuma, kas tad šoreiz kādam nav paticis. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 02.06 (EEST) :::::::Nu, pirmkārt, jebkuras diskusijas parādījušas savu bezjēdzību - atnāks kāds Kikoss un vienalga izdarīs pēc sava prāta, neraugoties uz notiekošo diskusiju. Īpašie gadījumi manā uztverē sākas ar Special:, Vikipēdija: un Diskusija:. Kā te, piemēram: [[Vikipēdija:Pieprasītie raksti]]. Rakstos, cik zinu, tās nav nekur. :::::::Kad kāds veic neadekvātus labojumus, kas acīmredzami netiek lietoti šajā Vikipēdijā (kas redzams no katra mūsu raksta, kur vien ir sarkanās saites - un bez iw), tad rūpēties par garu savu darbību aprakstu, tos atceļot, nav ne tikai laika (un viņa nav nekad), bet arī vajadzības. Tik daudz ir jāpaskatās katram pašam, pirms uzsāk aktivitāti kādā projektā. Es kaut kā tādas lietas svešvalodu versijās paskatos, pirms sāku citus mācīt, kā jādzīvo. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 02.42 (EEST) :::::::Palūrēju sīkāk - dažās vietās rakstos tomēr ir (parasti Ivario saliktas), bet ne vairāk kā citi reti brāķi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 04.09 (EEST) ::::::::Vai atnāks Egilus ar savu personīgo viedokli, ko pasludinājis par „acīmredzamu” un „veselo saprātu”, bet citu dalībnieku labojumus, kas ar to nesakrīt, par „neadekvātiem” un „brāķiem”. Abi esat spilgti piemēri tam, kā no pārāk ilgas administrēšanas var sakāpt galvā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2024. gada 6. jūnijs, plkst. 06.03 (EEST) :::::::::Man savukārt vienmēr bijis iespaids, ka galvā ir sakāpis tieši tev, turklāt jau pirms manas admina "karjeras" sākuma. :::::::::Kā tu vari pamanīt, es šeit atsaucos uz Vikipēdijas normu, kuru neesmu ieviesis es un kuru pat diez kā neatbalstu, un kuras faktisko eksistenci tev pārbaudīt nav grūtāk kā man. Un kad tu piedāvāji izplānot kādu konsensusu, es biju vienīgais, kurš aktīvi atsaucās un kaut ko piedāvāja. Attiecīgi ja man kaut kur sakāpis galvā, tad tikai tajā nozīmē, ka es esmu paklausīgs vecākiem un pieredzējušākiem lietotājiem, pat kad uzskatu viņu izdarības par strīdīgām, aprobežojoties ar sava viedokļa izteikšanu. Befehl ist Befehl, mein Sturmbannführer. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 6. jūnijs, plkst. 19.59 (EEST) :::::"Another admin" was disagreed with any discussion about it, which we publicly started. Therefore, we again do not have any rule in that theme - it is impossible to work with rules when one man does by own sense and ignore discussions. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 06.05 (EEST) :::: Спасибо за предложение сменить язык. В русском разделе тоже были масштабные обсуждения, использовать или нет ссылки на статьи из других разделов, и если да, то в какой форме. Прямо сейчас идет отдельный виток этого обсуждения, касающийся языковых меток (их недавно русифицировали, заменив коды языков на сокращенные названия - как раз из соображений большей понятности читателям).<br>Лично я - последовательный сторонник таких ссылок. Мне как читателю и редактору важно знать, что статья существует на каком-то другом языке. И если такой ссылки нет, то догадаться об этом - нетривиальная задача. Для латиницы это ещё ничего, а вот когда встречаюсь с арабицей или армянским/грузинскимм письмом, тут впору приуныть.<br>Я считаю, что больше шансов на создание/перевод статьи, когда есть уже готовая канва и подбор источников. А несовершенство машинного перевода на латышский - тут вообще не аргумент. Разные сведения я могу проверить и без перевода или с переводом на третий язык. <br>Ну и в целом, пусть даже кажется, что текущим авторам латышского раздела эти ссылки без надобности, все равно, наверное, удалять их не следует, когда их добавляют те, кто считает их полезными. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 17.57 (EEST) :::::Ну вот у нас масштабных обсуждений ни про что не было никогда и не будет, поскольку в малых и средних Википедиях некому этот масштаб создавать. По той же причине, у нас нет Арбитражного комитета и прочих средств управления толпою. И нет вменяемо прописанных правил, что печально, но неизбежно - потому что болтать горазды многие, а когда надо эти правила написать... :::::Мне представляется абсурдом, когда разные статьи в одной Википедии написаны по разным правилам и в разных стилях. Более того. Когда-то я сам интересовался, не стоит ли ввести эти интервики у нас в статьях, используя именно русскую версию как образец. Но не получил никакой поддержки и убедился, что древний, одни лишь боги знают чей, "консенсус" так и сохранится. Тем самим, я и сам стал его строго соблюдать, чтобы не портить общего стиля. Кстати, это довольно частая вещь, когда я действую против собственных взглядов, чтобы не разрушать сложившегося равновесия. :::::Однако у меня была совсем другая мотивация, потому что Ваша аргументация - это примерно как убеждать фермера, что ему нужен бойнг, чтобы удобно лететь на свои поля вокруг дома. Идея о том, что ссылка на иноязычные страницы может побудить к созданию статьи, может работать там, где есть кому её создавать. Количество наших активных редакторов и их погружённость в им самим интересные темы исключает какое-либо побуждение их интервикой. И то же касается всех Википедий, где количество активно действующих людей ничтожно. Они слишком заняты для создания случайных неинтересных им статей. Тем самим, редакторам такая ссылка бесполезна. :::::Обычным читателям - тем более, поскольку им непонятен ни принцип интервик, ни условные обозначения (этот et, например, никак невозможно в уме связать с эстонским языком). Для них это просто бессмысленные закорючки, мешающие восприятию текста. Боюсь, что "эст." вместо "et" там ничего не изменит, а отправлять латышского читателя на эстоноязычную страницу в лучшем случае бессмысленно по уже указанной мною причине "несовершенства" перевода. :::::Некоторую эффективность для редакторов мог бы создать бот, обегающий с десяток Википедий на поиск статей на латвийские темы (ища по категориям), которых нет на латышском. Но кто его писать будет? Напоминаю о количестве активных редакторов. Тем нескольким человек, которые в силах это сделать, и так дел хватает. :::::Между прочим, поскольку все потенциальные создатели статьи, разумеется, читали эту дискуссию, они могли бы её и создать и тем сделать что-то полезное. Лично мне некогда и неинтересно (второе главнее), так что они могли бы меня тем посрамить. (Вообще у Вас несколько идеализированное представление о том, как функционируют Википедии размером с нашу. Здесь лента последних обновлений, Recent changes, реально читается и является важным источником информации.) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 23. maijs, plkst. 00.09 (EEST) :::::: По поводу "идеализированного" - да нет, я же не с луны свалился, так-то. И сам довольно много времени потратил ня "сопровождение" ряда малых разделов на языках РФ (существенно меньших, чем этот).<br>Мне просто кажется, что некоторое "окукливание" и апатия сообщества - это не только причина подобного активного неприятия внешних ссылок, но, отчасти, и следствие этого.<br>Про "поиск статей на латвийские темы (ища по категориям), которых нет на латышском." - для этого давно не нужен бот, достаточно запроса к Викиданным. А ботом можно только дергать регулярно этот запрос и перекладывать найденный список сюда. Или вручную. ::::::* См. у нас [[:ru:Википедия:К созданию/Статьи английской Википедии без русских интервики|пример такого списка статей англовики без русских интервик]] ::::::* а вот пример запроса к специальному инструменту как раз для этой цели - [https://not-in-the-other-language.toolforge.org/?lang1=ru&proj1=wiki&lang2=lv&proj2=wiki&cat=Латвия&depth=9&starts_with=A&pagepile=&format=html&targets=wikidata&doit=Do+it список статей ру-вики из категории "Латвия"], которых нет тут. :::::: [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 01.38 (EEST) :::::: В общем, я тут, разумеется, никакую "бучу" поднимать не собирался - вообще случайно зашел. Но если вдруг чем-то могу быть полезен - пишите, пожалуйста, без стеснения ;) В принципе, о каких-то вещах можно просить наших технарей - я не гарантирую прямо энтузиазма, но там, где можно небольшими усилиями адаптировать под ваш раздел какие-то уже работающие инструменты - почему бы и нет? Это может быть поводом тут вместе поговорить на какие-то новые темы. А то, если годами друг с другом не разговаривать, то как раз такое вот "заболачивание" и происходит. Пусть у вас тут "в моменте" порядка 20 активных участников, но на дистанции в 2 года [https://stats.wikimedia.org/#/lv.wikipedia.org/contributing/active-editors/normal%7Cline%7C2-year%7C(page_type)~content*non-content%7Cmonthly вики-статистика показывает уже порядка 100 участников], и это уже достаточно представительное сообщество. Если получится хотя бы треть "сфокусировать" на каком-то обсуждении, это может немного оживить атмосферу. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 01.46 (EEST) :::::::Да дело не в вас. Тут некоторые пользуются любым поводом для наездов, поскольку сами решить проблемы не могут и не хотят - как и всюду. :::::::За ссылку большое спасибо. Я сам, к сожалению, очень слаб в технических делах, и это одна из наших проблем - что в чём-то разбираются только старые асы, а прибывшие после нулевых типа меня, как правило, уже только пользуются готовым и не в состоянии даже это использовать полностью. :::::::Однако у меня появилась одна мыслишка: воспользоваться вашей ссылкой для конкурса создания статей. Наше Вики обладает возможностью доставать призы для них, так что неплохо было бы заинтересовать редакторов не ссылками на чужие языки, а списком тематических статей в стиле Вики-Весны. Это, кажется, единственное, что выводит наших из спячки. Я немножко подумаю над его созданием в более уютной форме и предложу потом на форуме. Так что пользу ваши действия уже принесли. :::::::В обсуждениях реально участвует 5, максимум 10 человек. Примерно столько же и приходят на встречи Википедистов (а большинство у нас в состоянии на них прибыть). Это и есть те реальные силы, на которых рассчитывать. Кстати, значительная часть якобы активных пользователей - это явные мультиаккаунты, созданные не для участия в дискуссиях и голосованиях, а чтобы основному не вызывать лишние конфликты с троллями и критикантами уже самой своей красивой персоной. (И да, я лишь из-за админской должности не уточняю, имею ли и я таковых. В целом политика Википедии это разрешает, если аккаунты не взаимодействуют и не жульничают на голосованиях, но грань тонкая.) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 18.30 (EEST) :::::::: Ясно. Ну что, - тогда я рад, что не зря заходил ;)<br>Вообще, конечно, мне довольно грустно наблюдать эту стагнацию - я как-то исходно ждал от балтийских разделов гораздо большей активности.<br>Что касается статейных конкурсов по словнику, то есть специальный гаджет "Фонтан", который помогает в работе жюри. Вот [[:File:Using Fountain to judge an article.webm|видео про то, как им пользоваться]], а вот он сам: [[m:Fountain tool/ru]]. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 18.42 (EEST) :::::::::Мы пользуемся Фонтаном в Месяце Азии, но у нас есть своя система (учитывающая реальную длину статей, без таблиц и шаблонов), которая для нас получше, однако требует много времени. Но такой конкурс я могу и сам вручную обсчитать, по нашим фактическим условиям (на прошлом Месяце Азии у нас были 22 статьи и 5 участников, и это показатель нашего уровня). Здесь проблема не в технике. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 9. jūnijs, plkst. 00.26 (EEST) == Jautājums no [[User:Inese Pri|Inese Pri]] (2024. gada 1. jūnijs, plkst. 10.58) == Labdien.Nevaru ielikt foto esošajā Zilupas katoļu baznīcas lapā. Tur Ir bilde ar baznīcu, kas tika nojaukta pirms 5 gadiem. Bet 2019.g.uzcelta jauna. Kādu iemeslu dēļ tas nepieņem fotogrāfijas, un galerijā nav nevienas jaunās baznīcas fotoattēlu, tāpēc es vēlos ievietot savējos. Taču tiek ziņots, ka tas nav iespējams. Es gribēju ievietot jaunu fotoattēlu vismaz kreisajā pusē, bet arī tas neizdevās. --[[Dalībnieks:Inese Pri|Inese Pri]] ([[Dalībnieka diskusija:Inese Pri|diskusija]]) 2024. gada 1. jūnijs, plkst. 10.58 (EEST) :Īsumā - autortiesības. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 1. jūnijs, plkst. 11.32 (EEST) :Ahā, neuzminēju, ka jums varbūt nav foto ielādes tiesību... Sorī, varēšu ko nopietnāku pateikt tikai vakarā, šobrīd ķimerējos darbā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 1. jūnijs, plkst. 11.48 (EEST) == Jautājums no [[User:Ainartam|Ainartam]] (2024. gada 9. jūlijs, plkst. 15.40) == Amatieru futbola klubs JFC Jelgava 2023.gada beigās mainīja nosaukumu uz JFC Viola. Vai ir iespējams nomainīt wiki lapas nosaukumu no JFC Jelgava un JFC Viola ? --[[Dalībnieks:Ainartam|Ainartam]] ([[Dalībnieka diskusija:Ainartam|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 15.40 (EEST) :Var. Novācot esošo lapu JFC Viola. Tas būtu labāk nekā atstāt esošo JFC Violu, jo pārvietojot saglabāsies labojumu vēsture. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 20.23 (EEST) == Anykščiai == Hi! I have reverted your edit on Anykščiai https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=An%C4%ABk%C5%A1%C4%8Di&oldid=prev&diff=4091705 According to a the law '''[https://e-seimas.lrs.lt/portal/legalAct/lt/TAD/TAIS.36/KeRaDzkhnT Lietuvos Respublikos valstybės herbo, kitų herbų ir herbinių ženklų įstatymas]''' part III (TREČIASIS SKIRSNIS KITI HERBAI IR HERBINIAI ŽENKLAI), article 8 (8 straipsnis. Savivaldybės, etnografinio regiono, miesto, miestelio ir kaimo herbas) says: ''The municipality's coat of arms is the coat of arms of its centre. Where the centre of the municipality is not located within the municipality, the municipal coat of arms shall be the coat of arms of the largest town within the municipality or another approved coat of arms. In this case, the municipal council shall decide on the municipal coat of arms.'' Thank you and have a great day! [[Dalībnieks:Blowwhite1|Blowwhite1]] ([[Dalībnieka diskusija:Blowwhite1|diskusija]]) 2024. gada 18. jūlijs, plkst. 14.53 (EEST) :Oho! Thanks, you were right. My mistake - I didn't know about such collision. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 18. jūlijs, plkst. 15.27 (EEST) == Ciemi == [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Lemki&curid=432800&diff=4120263&oldid=4119594 šādus] ar botiem ir veikt supervienkārši. Arī {{u|Baisulis}} ar awb pāris minūšu laikā izdarīs... [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 16.51 (EEST) :Es nešaubos, ka ar botiem ļoti daudz ko viegli izdarīt, taču man nav attiecīgo zināšanu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 16.59 (EEST) ::kur tu redzi, ka es tevi sūtu mācīties rakstīt botus? :) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 17.57 (EEST) :::Visi pārējie taču arī redz, ka Latvijā 1897. gadā parādījušies "katoļu ciemi", "pareizticībnieku ciemi" un tamlīdzīga ģeogrāfiskā fantastika. Ja neviens cits neko nedara - tad jādara man.-- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 19.46 (EEST) ::::{{ping|Prieditis2012}} jānudien, gribētos zināt, no kurienes vispār šī informācija ir ņemta? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 19.52 (EEST) :::::Precīzēti dati 1897. gadā tautas skaitīšanas, Vietebskas gubernija. Saskaitot visus ciemus dabujāmi kopskaitļi pa pagastiem un aprēķinam. Turpmāk links ar avotu. https://rusneb.ru/catalog/000199_000009_003739130/ [[Dalībnieks:Prieditis2012|Prieditis2012]] ([[Dalībnieka diskusija:Prieditis2012|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 20.02 (EEST) ::::::Grāmata interesanta, bet visai slikti ieskenēta, tur vietām nav iespējams pateikt, kas tie par cipariem. Būtu labi dot arī lappusi, lai var pārbaudīt. Un vai tas, ka ciems "pieder" noteiktai draudzei, obligāti nozīmē, ka tas ir katoļu vai vecticībnieku ciems? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 20.14 (EEST) :::::::Vienkārši runājot - Latvijā neatkarīgi no tajā esošajam draudzēm nekad nav bijis kādai reliģijai piederīgu ciemu, izņemot daļēji vecticībnieku bēgļus 17. un drusku 18. gadsimtā, un 1897. gadā par tādiem var runāt tikpat daudz kā par Cēsīm kā luterāņu pilsētu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 20.52 (EEST) == Tabestic Enteron lapa == Tas, ka grupa ir pieminēta grāmatā un kinofilmā ir pārāk maznozīmīgi? Tas taču bija identificēts rakstā. Par noformējumu piekrītu - vēl tikai mācos - noderīgāk būtu bijis iedot konkrētu padomu. Jūtos, ka mans vairāku stundu darbs ir izsviests vējā un pārdzīvoju, ka man nekur nav saglabāta ieraksta kopija. [[Dalībnieks:Linsirsnina|Linsirsnina]] ([[Dalībnieka diskusija:Linsirsnina|diskusija]]) 2024. gada 24. septembris, plkst. 12.21 (EEST) :{{ping|Linsirsnina}} gluži vējā nav. Tas tagad pieejams [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Linsirsnina/Smil%C5%A1u_kaste smilšu kastē]. Ja uzrakstīsiet puslīdz pieņemamu rakstu (apmēram pēc [[Sanctimony|šāda parauga]]) un pamatosiet nozīmību, pārnesīsim pie pamatrakstiem. Padomus arī varēs dabūt :) Starp citu, bilde tiešām ir paša darbs? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 24. septembris, plkst. 12.40 (EEST) ::Lūgums pārskatīt, vai tagad lapa atbilst publicēšanai izvirzītajām prasībām. [[Dalībnieks:Linsirsnina|Linsirsnina]] ([[Dalībnieka diskusija:Linsirsnina|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.36 (EET) :::@[[Dalībnieks:Linsirsnina|Linsirsnina]] @[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] Pašlaik es neredzu, kur grupai būtu parādījusies kaut vai kāda nozīmība. Stils joprojām prasa labojumus, bet tas nav būtiski, kamēr grupa paliek nezināma pasaulei un nav saņēmusi kauču pašu sīkāku godalgu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 21.07 (EET) :Manuprāt, tas vienalga ir vējā izsviests darbs. Jā, tas, ka grupa ir kaut kur pieminēta, vēl nepadara viņu nozīmīgu. Un ja par plašai publikai galīgi nepazīstamām lietām tiek lietots tāds vārds kā "leģendārā", tad atvainojiet - ko tādu pat pašas grupas vietnē būtu kauns rakstīt. :Ja būtu kāda viena problēma, tad to padoma vietā vienkārši klusi izlabotu, bet problēma ir paša raksta eksistencē. Ja grupai ir kāda nozīmība, nevis, ka ir atzīta pati tās eksistence ("sulīgi" - tas nozīmē, ka tā rupji nolamāta? Pat šajā gadījumā vienkārša pieminēšana neko neglābs). Jā, mums ir daudz rakstu par mūziku uz nozīmības robežas, bet šeit nav redzams nekas tuvu tai, turklāt pār robežu var pārvilkt normāls teksts un noformējums, nevis leģendārums un sulīgums. Šeit ir enciklopēdija, nevis Dzejas dienas. Kā noformēt grupai veltītu rakstu, var paskatīties kādā jau gatavā lapā, piemēram, [[Prāta Vētra]]. Bet jebkurā gadījumā nozīmība būs vajadzīga. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 24. septembris, plkst. 12.42 (EEST) :Jā, nu paskatījos periodika.lv — nekur presē tā makten leģendārā grupa nefigurē, un ar skolēnu avīzi būs priekš nozīmības daudz par maz. Un tas, kas atrodams [https://tabesticenteron.bandcamp.com/album/gaili-ap-d-visu-porciju-ep Bandcampā] — citēju — ''Pilna garuma albumam "Gaili, Apēd Visu Porciju!" bija jāiznāk jau sen. Kaut kas sapisās, dažas partijas palika neierakstītas. Albums tā arī neiznāca, grupa pamira. Šīs ir vienīgās četras albuma dziesmas, kas tika pabeigtas...'' diez vai kvalificē šo grupu enciklopēdijai. Gaidīsim komentārus. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 24. septembris, plkst. 12.56 (EEST) == Valodas (dzēst) == Sveiks! Atceries, ka ieliki dzēšanas veidnes raktos [[vieglā valoda]] un [[vienkāršā valoda]]? Kaut kas tur kārtots ir un termiņš jau kādu laiku beidzies.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 12.42 (EEST) :Jā, aizmirsu (kā parasti). Tūlīt pārskatīšu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.11 (EEST) == RIX == Bišku pagaidi - [https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/56284188/tuvak-neka-gaidiji-rigas-lidosta-prezente-jauno-zimolu izskatās konstruktīvi]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2024. gada 6. decembris, plkst. 14.48 (EET) :Heh, es vnk nodublēju tevi :) Bet vispār man nešķiet vajadzīgs strēbt karstu, steidzoties mainīt (to pašu ViVi, man šķiet, joprojām par Pasažieru Vilcieu parasti dēvē). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 6. decembris, plkst. 15.35 (EET) == Cilvēks, kuram nerūp Vikipēdijas noteikumi == Administrators Egilus atsakās dzēst saites, kas pārkāpj autortiesības (divas reizes izdzēsa manus labojumus par saišu noņemšanu) šajā lapā - MU Online. Šīs ir saites: * [https://mu.lv/guides ''Mu Online'' (lv) jaunākās ziņas, tendences un pamācības] * [https://muonline.us/ ''Mu Online'' ziņas un pamācības] [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 14. janvāris, plkst. 15.57 (EET) :Jautājums jau apspriests attiecīgās vietās. Linkspamera darbības, kas vērstas uz cīņu ar konkurentiem, tiks dzēstas vienmēr. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 14. janvāris, plkst. 16.26 (EET) == Thy changes in Oj, pri lužku, pri lužke == There is a lot of latinisms in thy tongue, besides "Sižets". Go on. --[[Dalībnieks:Tamtam90|Tamtam90]] ([[Dalībnieka diskusija:Tamtam90|diskusija]]) 2025. gada 20. marts, plkst. 11.44 (EET) : Better right "latinism", than the wrong word. If you think that machine translation can produce right texts in Latvian, you are mistaked. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 20. marts, plkst. 11.58 (EET) == Swedbank == Sveiki, vai bloga saite, kas bija iekļauta [[Swedbank]] rakstā, tika uzskatīta par „reklāmas” saiti? Šajā blogā netiek mēģināts pārdot neko; tajā ir diezgan daudz izglītojoša un informatīva satura. [[Special:Contributions/&#126;2026-37510-63|&#126;2026-37510-63]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-37510-63|talk]]) 2026. gada 30. jūnijs, plkst. 08.49 (EEST) :Sveiki, ārējās saitēs nav vēlama vairāk kā viena saite uz vienu un to pašu organizāciju. Parasti tiek izvēlēta galvenā lapa, kā tas arī ir šajā gadījumā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 30. jūnijs, plkst. 14.24 (EEST) == Opekalna luterāņu baznīca == Par atceltajām izmaiņām: OK, var iedot norādi uz LĢIA mājas lapu, vai pat karti, bet kartē jau būs jāmeklē pašam. Otrs (konsultatīvas dabas jautājums): Cik korekta ir esošā atsauce Opekalna baznīcas šķirklī esošā atsauce uz ZudusīLatvija? Pēc būtības, ir norāde uz citu tīkla lapu, kur nav norādīts sākotnējais iznormācijas avots. Vai ar to pietiek? (Vienkāŗši gatavoju infomāciju atsevišķam šķirklim par Ežu (Māļu) baznīcu, negribētos iebraukt auzās) [[Dalībnieks:JStrods|JStrods]] ([[Dalībnieka diskusija:JStrods|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 12.25 (EEST) :@[[Dalībnieks:JStrods|JStrods]] Kartes runā pretī viena otrai, LĢIA ir 236, OSM kalnu norāda kā 235[https://www.openstreetmap.org/?mlat=57.55&mlon=26.905556&zoom=15#map=17/57.549049/26.904370]. Tāpēc arī Vikipēdija cenšas lietot otrreizējos avotus... Māļiem OSM neko nav norādījusi, bet laikam jau tā ir par visaugstāko, taču pagaidām nav formāla apstiprinājuma. Pagaidīsim, kad atradīsies kaut cik derīga atsauce, tas "nepieciešama atsauce" var kaut 100 gadus gaidīt. Par korektumu - sākotnējos informācijas avotus (kuri parasti nav viens vien) nenorāda daudzas Tīkla lapas, un it īpaši jau blogi. Konkrēti šo blogu mēs esam lietojuši kopš aizvēsturiskiem laikiem un parasti tas ir precīzs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 16.15 (EEST) ::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] Nu nebūs īsti korekti salīdzināt OSM, kas būtībā ir tāds pats kolektīvā brīvprātīgā darba rezultāts, kā Wiki, ar LĢIA, kas ir oficiāla Latvijas Republikas institūcija. Atļaušos apelēt pie viņu "Par mums" sadaļā teiktā! https://www.lgia.gov.lv/lv/par-mums ::Autoritatīvāka avota par Latvijas augstuma punktiem nav! Līdz ar to, no kurienes vēl var rasties "derīgāka atsauce"?! ::Šobrīd sanāk tā, ka, ja izdosies piedabūt Zudušo Latviju publicēt šos datus, tad tas būs derīgāks avots, par avotu, kuru kūrē LR Aizsardzības ministrija. ::Turklāt, runa nav par metru, vai diviem. [[Dalībnieks:JStrods|JStrods]] ([[Dalībnieka diskusija:JStrods|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 19.16 (EEST) :::Mēs LĢIA kļūdās un paviršībās esam pieķēruši ne reizi vien. Jā, viņi vienalga ir labākie, bet viņu kartes, tāpat kā jebkuras citas kartes, ir primārais avots, un Vikipēdijas noteikumos ierakstīts no tādiem vairīties, kad vien ir iespēja tikt pie sekundārajiem. Ja LĢIA būtu uzrakstījusi objekta aprakstā par augstumu, tas jau būtu sekundārais (un tā mēs LĢIA arī lietojam). Izmisuma reizē var izgrozīties, rakstot nevis "tā ir", bet "LĢIA karte uzrāda". :::Starp citu, Aizsardzības ministrijas klātbūtne ir brēcošs brīdinājums par tīšas dezinformācijas iespējamību LĢIA.-- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 19.56 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] Sanāk tā, ka uz Bībeli tieši atsaukties nedrīkst, jo tā ir pirmavots. Bet, vot, ja Engelss ir pieminējis šo Bībeles vietu, tad viss ir kārtībā! ::::Labi, strādājot pašvaldības iestādē, esmu šo to iemācījies... ::::Jauku vakaru! [[Dalībnieks:JStrods|JStrods]] ([[Dalībnieka diskusija:JStrods|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 20.07 (EEST) :::::Apmēram tā, paši nereti ņirdzam. Noteikumi izstrādāti angļvalodīgajai Vikipēdijai, kur ir daudz stingrāka pieeja objektu nozīmībai un par katru EnWiki pieminēto objektu netrūkst rakstu nopietnos avotos, tā ka nav vajadzības pēc pašpētījumiem kartēs. Dabiski, mēs vienalga to apejam, bet parasti to darām tad, kad nav citas izejas (daudzu mazo upju tecējums ir aprakstīts pēc kartēm bez atsaucēm, jo nekur citur šādas informācijas nav un nebūs). Bet tā parasti rīkojamies tur, kur tēma acīmredzami nav jūtīga, kamēr tāda lieta "pats ... Latvijā" automātiski kļūst ķildas provocējoša. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 20.21 (EEST) == Jautājums no [[User:Elvisdics64|Elvisdics64]] (2026. gada 9. jūlijs, plkst. 04.40) == Sveiks Ko darīt lai es nepieļautu kļūdas kā gadījumā ar Kaspara Antesa lapas izveidi? --[[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 04.40 (EEST) :Sveiks! Nu vispirms jau izlasīt [[Palīdzība:Saturs|palīdzību]] (RTFM, kā saka jeņķi), tur ir ja ne viss, tad vismaz obligātais minimums. Kad kļūst par smagu, te ir [[Dalībnieks:Egilus/Eseja: Kā spēlēt Vikipēdiju|teksts par jēgu un ideoloģiju]]. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 05.10 (EEST) ::Es nevēlējos nodarīt absolūti neko ļaunu [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 05.17 (EEST) :::Ja kāds domātu, ka tu vēlies nodarīt ko ļaunu, tu būtu uzreiz nobanots :) Nedomā, ka tu esi vienīgais, kas atnācis nesaprazdams, kas te īsti darās. Par Vikipēdiju daudziem ir maldīgs priekšstats. :::Un, starp citu, kaut ko ļaunu te ir grūti nodarīt, sistēma ļauj visu ātri atgriezt kā bija. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 05.32 (EEST) ::::Tad izveido Tu un nebūs nekādu problēmu [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 05.58 (EEST) :::::Nav ne intereses, ne laika - man ir daudz svarīgākas lietas, kas vēl jāizdara. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 06.08 (EEST) ::::::Un kurš tad ? [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 17.18 (EEST) :::::::Tas, kuram to vajag (sk. spoguli). Par personām, kuru nozīmība ir zema un Vikipēdijai viņi nav būtiski, lai uztraucas citi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 02.00 (EEST) ::::::::Nja bet viņš ir arī samērā populārs [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 02.15 (EEST) :::::::::Samērā populārs - tas jāsaprot kā "Guglis viņu atrod"? Popularitāte Vikipēdijā ir jāpierāda ar sasniegumiem. Cik es saprotu, viņa popularitātes pietiek uz latviešu Vikipēdiju mūsu milzīgās iecietības dēļ pret pašmāju muzikantiem, bet tas ir viens no tūkstošiem, ar kuriem kāds īpaši neieinteresēts sāks noņemties tikai tad, ja viņi iekļūs Eirovīzijā vai izdarīs ko citu tikpat nozīmīgu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 02.22 (EEST) ::::::::::Lūdzu izveido to 🥺🥺 [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 05.27 (EEST) :::::::::::…..saprotams ar visu kā vajag ja Tev ir laiks [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 05.28 (EEST) :::::::::::Nav laika un, es domāju, arī nekad nebūs, ir svarīgākas lietas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 05.29 (EEST) ::::::::::::😒 [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 11.13 (EEST) q39rqbl0a68lmu1h1im8u4kcdlqsyud 0 165853 4500550 1456234 2026-07-30T15:30:13Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]] to [[Vācijas Kristīgo demokrātu savienība]] 4500550 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vācijas Kristīgo demokrātu savienība]] llsz1vqx4jcoqoeezfdfs6pe67ad7is 0 165854 4500551 1456235 2026-07-30T15:30:18Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]] to [[Vācijas Kristīgo demokrātu savienība]] 4500551 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vācijas Kristīgo demokrātu savienība]] llsz1vqx4jcoqoeezfdfs6pe67ad7is 0 165855 4500552 1456236 2026-07-30T15:30:23Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]] to [[Vācijas Kristīgo demokrātu savienība]] 4500552 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vācijas Kristīgo demokrātu savienība]] llsz1vqx4jcoqoeezfdfs6pe67ad7is 0 165857 4500553 1456240 2026-07-30T15:30:28Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]] to [[Vācijas Kristīgo demokrātu savienība]] 4500553 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vācijas Kristīgo demokrātu savienība]] llsz1vqx4jcoqoeezfdfs6pe67ad7is 0 165902 4500554 1456875 2026-07-30T15:30:33Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]] to [[Vācijas Kristīgo demokrātu savienība]] 4500554 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vācijas Kristīgo demokrātu savienība]] llsz1vqx4jcoqoeezfdfs6pe67ad7is 0 165953 4500555 1457414 2026-07-30T15:30:38Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]] to [[Vācijas Kristīgo demokrātu savienība]] 4500555 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vācijas Kristīgo demokrātu savienība]] llsz1vqx4jcoqoeezfdfs6pe67ad7is 0 167152 4500779 4369927 2026-07-31T06:42:58Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4500779 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Darmštate | official_name = ''Darmstadt'' | settlement_type = pilsēta | motto = | image_skyline = {{multiple image | total_width = 280 | border = infobox | perrow = 1/2/2/1 | caption_align = center | image1 = Luisenplatz, Darmstadt.jpg | image2 = Darmstadt_Residenzschloss_20110514.jpg | image3 = Merck KGaA Pyramide Gruener Turm.jpg | image4 = 171231 Darmstadt Ludwigshöhstr. 3 - 2.jpg | image5 = Views in the Main Control Room (12052189474).jpg | image6 = Mathildenhöhe - Darmstadt.JPG }} | image_caption = | image_flag = Hissflagge der Stadt Darmstadt.svg | image_seal = | image_shield = Wappen Darmstadt.svg | shield_link = | flag_link = <!-- karoga nosaukums (piem. "Rīgas karogs") --> | shield_size = 70px | image_map = | pushpin_map = Vācija#Hesene | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federālā zeme | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_type3 = | subdivision_name = {{GER}} | subdivision_name1 = [[Hesene]] | subdivision_name2 = [[Darmštates reģions|Darmštate]] | subdivision_name3 = | parts_type = Mikrorajoni | parts = 9 | government_type = | leader_title = Oberbirģermeistars | leader_name = Hanno Bencs ([[SPD]]) | established_title = Dibināta | established_date = 11. gadsimts | established_title2 = | established_date2 = | area_magnitude = | area_total_sq_mi = | area_total_km2 = 122.24 | area_land_sq_mi = | area_land_km2 = | area_water_sq_mi = | area_water_km2 = | area_urban_sq_mi = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | area_metro_sq_mi = | population_as_of = 2010 | population_footnotes = | population_total = 144402 | population_urban = | population_metro = | population_density_sq_mi = | population_density_km2 = auto | timezone = | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd =49 | latm =52 | lats =0 | latNS = N | longd = 8 | longm =39 | longs =0 | longEW =E | postal_code_type = [[Pasta kods]] | postal_code = 64283 - 64297 | area_code_type = Tālsarunu kods | area_code = 06151 <br /> 06150 (Wixhausen) | elevation_footnotes = | elevation_ft = | elevation_m = 144 | blank_info = DA | blank_name = Auto reģ. nr. kods | website = {{url|http://www.darmstadt.de/}} | footnotes = | embedded = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Darmštates Matildenhēe | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = ii, iv | designation1_date = 2021 <!-- <small>(18. sesija)</small> --> | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/1614 1614] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{DEU}} | designation1_free2name = Platība | designation1_free2value = 5.37 ha | designation1_free3name = Buferzona | designation1_free3value = 76.54 ha }} }} '''Darmštate''' ({{val-de|Darmstadt}}) ir [[pilsēta]] [[Vācija|Vācijā]], kas atrodas [[Hesene]]s federālās zemes dienvidu daļā. [[1997. gads|1997. gadā]] Darmštate ieguva "Zinātnes pilsētas" ({{val-de|Wissenschaftsstadt}}) oficiālo statusu. 19. gadsimta beigās (vai 20. gadsimta sākumā) tika veikts eksperiments [[Darmštates priežu audze|Darmštates priedes]] introducēt Latvijas apstākļos. == Vēsture == Pilsēta pirmo reizi tika minēta [[XI gadsimts|11. gadsimtā]] ar nosaukumu ''Darmundestat''. Oficiāli no [[Svētās Romas impērijas imperators|Svētās Romas ķeizara]] [[Ludviķis IV Bavārietis|Ludviķa IV Bavārieša]] puses par pilsētu tika atzīta [[1330. gads|1330. gadā]], kļūstot par [[Katcenelbogenas grāfiste]]s (''Grafschaft Katzenelnbogen'') daļu. Vēlāk tā tika iekļauta [[Hesenes landgrāfiste]]s (''Landgrafschaft Hessen'') sastāvā. Nedaudz vēlāk Darmštate kļuva par lielo Hesenes hercogu rezidenci. [[19. gadsimts|19. gadsimta]] laikā pilsētas iedzīvotāju skaits pieauga no nedaudz vairāk par 10 000 līdz 72 000. [[1877. gads|1877. gadā]] tika dibināta pirmā Tehniskā skola, kas vēlāk kļuva par Tehnisko universitāti. [[20. gadsimts|20. gadsimtā]] Darmštate kļuva par [[Jūgendstils|jūgendstila]] mākslinieciskā novirziena centru. 2021. gadā Matildenhēes mākslinieku kvartāls tika iekļauts [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarkstā.<ref>[https://whc.unesco.org/en/list/1614 Mathildenhöhe Darmstadt]</ref> Dažādu projektu ikgadējie konkursi deva impulsu daudzu šī perioda "arhitektūras pērļu" celtniecībai. [[1937. gads|1937. gadā]], lai paplašinātu Darmštates teritoriju, pilsētai tika pievienotas apkārtnes teritorijas, bet [[1938. gads|1938. gadā]] pilsēta ieguva administratīvu neatkarību. Pilsētā bāzēts futbola klubs [[SV Darmstadt 98|''SV Darmstadt 98'']]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācija-aizmetnis}} {{Vācija UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Hesenes pilsētas]] 3z92g9xnc2dh7c0rb5goppe35yoa65j 0 184550 4500752 4300016 2026-07-31T05:05:00Z Biafra 13794 atj. 4500752 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Demarkuss Kazinss | vārds_orig = ''DeMarcus Cousins'' | attēls = 1 demarcus cousins 2019 (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Demarkuss Kazinss 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|8|13}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Alabama|Mobila}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = amerikānis | garums = {{mērvienība|cm=208}} | svars = {{mērvienība|kg=122}} | poz = [[Centrs (basketbols)|centrs]] | kar_sāk = 2010 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''LeFlore'' ([[Alabama]]) | koledža = | augstskola = [[Kentuki Universitāte]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Mongolija}} ''[[Selenge Bodons]]'' | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 5., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2010. gada NBA drafts|2010]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Sakramento "Kings"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2010|start}}—{{nbay|2016|end}} | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Sakramento "Kings"]] | kl_sez 2 = {{nbay|2016|fs}} | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Ņūorleānas "Pelicans"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2020|fs}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Hjūstonas "Rockets"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2020|end}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Clippers"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2021|fs}} | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Milvoki "Bucks"]] | kl_sez 6 = {{nbay|2021|end}} | klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Denveras "Nuggets"]] | kl_sez 7 = 2023 | klubs 7 = {{flaga|Puertoriko}} ''[[Mets de Guaynabo]]'' | kl_sez 8 = 2023—2024 | klubs 8 = {{flaga|Taivāna}} ''[[Taiwan Beer Leopards]]'' | kl_sez 9 = 2025 | klubs 9 = {{flaga|Mongolija}} ''[[Selenge Bodons]]'' | kl_sez 10 = 2025 | klubs 10 = {{flaga|Puertoriko}} ''[[Mets de Guaynabo]]'' | kl_sez 11 = 2026—pašlaik | klubs 11 = {{flaga|Mongolija}} ''[[Selenge Bodons]]'' <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 4× [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]] <small>(2015—2018)</small> * 2× [[NBA simboliskā otrā izlase]] <small>({{nbay|2014|end}}, {{nbay|2015|end}})</small> * [[NBA All-Rookie First Team|NBA simboliskā debitantu pirmā izlase]] <small>({{nbay|2010|end}})</small> * Taivānas čempions <small>(2024)</small> * Taivānas līgas finālu MVP <small>(2024)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{Medaļa|Sport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{Medaļa|Country|{{karogs|ASV}}}} {{Medaļa|VOS}} {{Medaļa|Gold|{{oss|V=2016|teksts=Riodežaneiro 2016}}|{{osv|Basketbols|2016|Vasaras|subcat=Vīrieši|title=Basketbols}}}} {{Medaļa|Competition|[[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]}} {{Medaļa|Gold|[[2014. gada Pasaules čempionāts basketbolā|Spānija 2014]]|Basketbols}} }} '''Demarkuss Amīrs Kazinss''' ({{val|en|DeMarcus Amir Cousins}}; dzimis {{dat|1990|8|13}}) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. 202. gadā pārstāv [[Mongolija]]s klubu ''[[Selenge Bodons]]'', bet iepriekš 11 sezonas aizvadījis [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubos. Piedalījies četrās [[NBA Visu Zvaigžņu spēle|NBA Visu Zvaigžņu spēlēs]]. Pārstāvējis [[ASV basketbola izlase|ASV basketbola izlasi]], tās sastāvā kļuvis par olimpisko čempionu un [[FIBA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] ieguvēju. == Karjera == Spēlējis [[Kentuki Universitāte]]s basketbola komandā [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā. [[2010. gada NBA drafts|2010. gada NBA draftā]] viņu izraudzījās [[Sakramento "Kings"]] ar kopējo 5. kārtas numuru pirmajā kārtā. [[2010.—2011. gada NBA sezona|Debijas sezonā]] D. Kazinss tika iekļauts [[NBA All-Rookie First Team|līgas simboliskajā debitantu pirmajā izlasē]]. [[2011. gada NBA Visu zvaigžņu spēle|2011]]. un [[2012. gada NBA Visu zvaigžņu spēle|2012. gadā]] tika iekļauts startam ''BBVA Rising Stars Challenge'' spēlē Visu zvaigžņu spēles nedēļas nogalē, bet kopā piedalījies četrās [[NBA Visu Zvaigžņu spēle|NBA Visu Zvaigžņu spēlēs]]. Aizvadot septīto sezonu "Kings" sastāvā, 2017. gada februārī D. Kazinsu kopā ar [[Omri Kaspi]] aizmainīja uz [[Ņūorleānas "Pelicans"]] pret [[Tairīks Evanss|Tairīku Evansu]], [[Badijs Hīlds|Badiju Hīldu]], [[Lengstons Galovejs|Lengstonu Galoveju]] un divām 2017. gada drafta izvēlēm. 2018. gada vasarā viņš noslēdza viena gada līgumu ar [[Goldensteitas "Warriors"]], kur aizvadīja vienu sezonu, sasniedzot [[NBA finālsērija|NBA finālsēriju]], kurā "Warriors" zaudēja [[Toronto "Raptors"]]. Sekojošajā vasarā viņš pievienojās [[Losandželosas "Lakers"]], taču guva nopietnu traumu jau pirms sezonas, neaizvadot nevienu spēli "Lakers" sastāvā un tiekot atbrīvots no līgumsaistībām jau februārī, kamēr komanda 2020. gada vasarā, ''[[Covid-19]]'' ietekmētajā sezonā, kļuva par [[NBA čempioni]]em. 2020. gada 1. decembrī D. Kazinss noslēdza viena gada līgumu ar [[Hjūstonas "Rockets"]], kuras sastāvā viņš nospēlēja 25 spēles, līdz tika atlaists 2021. gada 23. februārī. 5. aprīlī viņš pievienojās [[Losandželosas "Clippers"]], kur noslēdza šo sezonu, visās spēlēs "Clippers" sastāvā dodoties laukumā kā rezervists. 2021. gada novembra beigās D. Kazinss kļuva par [[Milvoki "Bucks"]] spēlētāju, bet jau 2022. gada 6. janvārī komanda viņu atbrīvoja. Pēc dažām nedēļām D. Kazinss pievienojās [[Denveras "Nuggets"]], kur nospēlēja līdz savas pēdējās NBA sezonas beigām. Pēc tam spēlējis [[Puertoriko]], [[Ķīnas Republika|Taivānas]] un [[Mongolija]]s klubos. D. Kazinss pārstāvēja [[ASV basketbola izlase|ASV basketbola izlasi]] [[2014. gada Pasaules čempionāts basketbolā|2014. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] un [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada olimpiskajā turnīrā]], abas reizes iegūstot zelta medaļu. == Statistika == {{Basketbolista statistika}} === NBA === ==== Regulārā sezona ==== {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2010|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | '''81''' || 62 || 28,5 || 43,0 || 16,7 || 68,7 || 8,6 || 2,5 || 1 || 0,8 || 14,1 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2011|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 64 || 62 || 30,5 || 44,8 || 14,3 || 70,2 || 11,0 || 1,6 || 1,5 || 1,2 || 18,1 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2012|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 75 || '''74''' || 30,5 || 46,5 || 18,2 || 73,8 || 9,9 || 2,7 || 1,4 || 0,7 || 17,1 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2013|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 71 || 71 || 32,4 || '''49,6''' || 0 || 72,6 || 11,7 || 2,9 || 1,5 || 1,3 || 22,7 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2014|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 59 || 59 || 34,1 || 46,7 || 25,0 || '''78,2''' || 12,7 || 3,6 || 1,5 || '''1,8''' || 24,1 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2015|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 65 || 65 || 34,6 || 45,1 || 33,3 || 71,8 || 11,5 || 3,3 || '''1,6''' || 1,4 || 26,9 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2016|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 55 || 55 || 34,4 || 45,1 || 35,6 || 77,0 || 10,6 || 4,8 || 1,4 || 1,3 || '''27,8''' |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2016|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Ņūorleānas "Pelicans"|"Pelicans"]] | 17 || 17 || 33,8 || 45,2 || '''37,5''' || 77,7 || 12,5 || 3,9 || 1,5 || 1,1 || 24,4 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2017|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Ņūorleānas "Pelicans"|"Pelicans"]] | 48 || 48 || '''36,2''' || 47,0 || 35,4|| 74,6 || '''12,9''' || '''5,4''' || '''1,6''' || 1,6 || 25,2 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2018|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Goldensteitas "Warriors"|"Warriors"]] | 30 || 30 || 25,7 || 48,0 || 27,4 || 73,6 || 8,2 || 3,6 || 1,3 || 1,5 || 16,3 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"|Karjera | 565 || 543 || 32,0 || 46,1 || 33,2 || 73,7 || 10,9 || 3,2 || 1,4 || 1,2 || 21,2 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"|Visu zvaigžņu spēle | 3 || 0 || 10,4 || 80,0 || 50,0 || 66,7 || 3,7 || 0,3 || 0,3 || 0 || 9,3 |} ==== Izslēgšanas spēles ==== {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"|[[2019. gada NBA izslēgšanas spēles|2019]] | style="text-align:left;"|[[Goldensteitas "Warriors"|"Warriors"]] | 8 || 5 || 16,6 || 39,6 || 25,0 || 64,0 || 4,9 || 2,4 || 0,6 || 0,8 || 7,6 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"|Karjera | 8 || 5 || 16,6 || 39,6 || 25,0 || 64,0 || 4,9 || 2,4 || 0,6 || 0,8 || 7,6 |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} {{ASV basketbols sastāvs 2016 OS}} {{DEFAULTSORT:Kazinss, Demarkuss}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Alabamā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola centri]] [[Kategorija:Sakramento "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņūorleānas "Pelicans" spēlētāji]] [[Kategorija:Hjūstonas "Rockets" spēlētāji]] [[Kategorija:Losandželosas "Clippers" spēlētāji]] [[Kategorija:Milvoki "Bucks" spēlētāji]] [[Kategorija:Denveras "Nuggets" spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Pasaules čempioni basketbolā]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] ep6a9ji5yk1w23rpfr5tqf81wc9820i 0 199950 4500808 2789193 2026-07-31T08:40:40Z Pirags 3757 jauna lpp 4500808 wikitext text/x-wiki '''Rīgas birža''' bija senākā [[Rīga]]s pilsētas [[birža]], ko 1856. gada 26. maijā nodibināja 1816. gadā izveidotā Biržas komiteja. Tā pārņēma [[Lielā ģilde|Lielās ģildes]] funkcijas preču darījumu reɡulēšanā. Rīgas biržu likvidēja pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā.<ref name="Рига">{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия "Рига"|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=615}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Riga panorama by Carl Traugott Fechhelm (1815).jpg|thumb|250px|Rīgas ostas panorāma 1815. gadā ([[Kārlis Traugots Fehhelms|Kārļa Traugota Fehhelma]] glezna)]] Pēc [[Napoleona kari]]em 1816. gadā 14 tirgotāji nodibināja Biržas komiteju, kurā ietilpa arī ārvalstu tirgotāji vai ārvalstu konsuli, sadarbojās ar [[Hamburga]]s, [[Kopenhāgena]]s, [[Odesa]]s un [[Stokholma]]s biržām. 1844. gadā Rīgas Biržas komiteja pārņēma jurisdikciju pār [[Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola|Rīgas jūrskolu]]. 1851. gadā Lielā ģilde un Birža komiteja arhitektam [[Haralds Bose|Haraldam Bosem]] pasūtīja biržas ēkas projektu Pils un Jēkaba ielas stūrī, būvniecība ilɡa no 1852. līdz 1855. gadam. 1852. gadā pēc Biržas komitejas iniciatīvas ierīkoja civilā telegrāfa līniju no Biržas komitejas ēkas līdz [[Bolderāja]]s loču stacijai. Lielā ģilde centās kavēt Biržas komitejas darbu, tādēļ pēc [[Krimas karš|Krimas kara]] beigām [[Krievijas impērija]] atcēla gandrīz visas Rīgas tirgotāju privilēģijas un Rīgas Biržas komiteja 1856. gada 26. maijā nodibināja neatkarīɡu Rīgas biržu. 1861. gada 22. novembrī ar ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] dekrētu Rīga ieguva brīvās tirdzniecības pilsētas statusu, caur kuru varēja bez muitas nodokļiem eksportēt visas Krievijas impērijā ražotās preces. 1862. gadā Rīgas Biržas komiteja bija viena no [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikuma]] dibinātājām. 1864. gadā komiteja nodibināja Rīgas Biržas banku. 1864. gadā ar biržas komitejas atbalstu [[Krišjānis Valdemārs]] izveidoja [[Ainažu jūrskola|Ainažu jūrskolu]]. 1873. gadā pēc Rīgas Biržas komitejas ierosmes pilsēta uzbūvēja jaunus molus [[Jaunmīlgrāvis|Mīlɡrāvī]] un Bolderājā, 1884.–1885. gadā uzbūvēja Rietumu molu, no 1877. līdz 1881. gadam ziemas ostu, pabeidza [[Andrejsala]]s būvniecību, bet 1902. gadā uzbūvēja saldēšanas iekārtas eksportēto un importēto pārtikas produktu uzglabāšanai. 1901. gadā Rīgas biržas komiteja noorganizēja starptautisku tirdzniecības un rūpniecības izstādi, kurā bija apskatāma 788 ražotāju produkcija (597 ražotāji bija no Rīgas). 1901. gadā biržas komiteja nodibināja Rīgas Komercskolu (ēkas arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]]). Ik ɡadus publicēja “Rīgas Tirdzniecības arhīvu” (''Rigar Handels-Archiv'', 1874–1915), vēlāk arī “Rīgas Biržas lapu” (''Rigar Börsenblatt'', 1896–1914). Rīgas Biržas komiteja tieši kontrolēja visus pilsētā noslēgtos tirdzniecības darījumus un operācijas līdz 1904. gadam, kad kontroles funkcijas pārņēma Rīgas Ražotāju biedrība. Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s Rīgas biržas komitejā pieauɡa latviešu tirgotāju un rūpnieku ietekme. 1939. gada 10. jūlijā Rīgas Biržas komiteju likvidēja un tās funkcijas pārņēma tirdzniecības un rūpniecības kamera. 1939. gada rudenī notika vācbaltiešu masveida izceļošana, bet pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Rīgas Biržu slēdza. == Skatīt arī == * [[Rīgas birža (mākslas muzejs)]] * [[Nasdaq Riga]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] q4ey8fqmfr45mqcvidexevpjd1uecho 4500809 4500808 2026-07-31T08:41:34Z Pirags 3757 /* Skatīt arī */ 4500809 wikitext text/x-wiki '''Rīgas birža''' bija senākā [[Rīga]]s pilsētas [[birža]], ko 1856. gada 26. maijā nodibināja 1816. gadā izveidotā Biržas komiteja. Tā pārņēma [[Lielā ģilde|Lielās ģildes]] funkcijas preču darījumu reɡulēšanā. Rīgas biržu likvidēja pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā.<ref name="Рига">{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия "Рига"|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=615}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Riga panorama by Carl Traugott Fechhelm (1815).jpg|thumb|250px|Rīgas ostas panorāma 1815. gadā ([[Kārlis Traugots Fehhelms|Kārļa Traugota Fehhelma]] glezna)]] Pēc [[Napoleona kari]]em 1816. gadā 14 tirgotāji nodibināja Biržas komiteju, kurā ietilpa arī ārvalstu tirgotāji vai ārvalstu konsuli, sadarbojās ar [[Hamburga]]s, [[Kopenhāgena]]s, [[Odesa]]s un [[Stokholma]]s biržām. 1844. gadā Rīgas Biržas komiteja pārņēma jurisdikciju pār [[Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola|Rīgas jūrskolu]]. 1851. gadā Lielā ģilde un Birža komiteja arhitektam [[Haralds Bose|Haraldam Bosem]] pasūtīja biržas ēkas projektu Pils un Jēkaba ielas stūrī, būvniecība ilɡa no 1852. līdz 1855. gadam. 1852. gadā pēc Biržas komitejas iniciatīvas ierīkoja civilā telegrāfa līniju no Biržas komitejas ēkas līdz [[Bolderāja]]s loču stacijai. Lielā ģilde centās kavēt Biržas komitejas darbu, tādēļ pēc [[Krimas karš|Krimas kara]] beigām [[Krievijas impērija]] atcēla gandrīz visas Rīgas tirgotāju privilēģijas un Rīgas Biržas komiteja 1856. gada 26. maijā nodibināja neatkarīɡu Rīgas biržu. 1861. gada 22. novembrī ar ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] dekrētu Rīga ieguva brīvās tirdzniecības pilsētas statusu, caur kuru varēja bez muitas nodokļiem eksportēt visas Krievijas impērijā ražotās preces. 1862. gadā Rīgas Biržas komiteja bija viena no [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikuma]] dibinātājām. 1864. gadā komiteja nodibināja Rīgas Biržas banku. 1864. gadā ar biržas komitejas atbalstu [[Krišjānis Valdemārs]] izveidoja [[Ainažu jūrskola|Ainažu jūrskolu]]. 1873. gadā pēc Rīgas Biržas komitejas ierosmes pilsēta uzbūvēja jaunus molus [[Jaunmīlgrāvis|Mīlɡrāvī]] un Bolderājā, 1884.–1885. gadā uzbūvēja Rietumu molu, no 1877. līdz 1881. gadam ziemas ostu, pabeidza [[Andrejsala]]s būvniecību, bet 1902. gadā uzbūvēja saldēšanas iekārtas eksportēto un importēto pārtikas produktu uzglabāšanai. 1901. gadā Rīgas biržas komiteja noorganizēja starptautisku tirdzniecības un rūpniecības izstādi, kurā bija apskatāma 788 ražotāju produkcija (597 ražotāji bija no Rīgas). 1901. gadā biržas komiteja nodibināja Rīgas Komercskolu (ēkas arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]]). Ik ɡadus publicēja “Rīgas Tirdzniecības arhīvu” (''Rigar Handels-Archiv'', 1874–1915), vēlāk arī “Rīgas Biržas lapu” (''Rigar Börsenblatt'', 1896–1914). Rīgas Biržas komiteja tieši kontrolēja visus pilsētā noslēgtos tirdzniecības darījumus un operācijas līdz 1904. gadam, kad kontroles funkcijas pārņēma Rīgas Ražotāju biedrība. Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s Rīgas biržas komitejā pieauɡa latviešu tirgotāju un rūpnieku ietekme. 1939. gada 10. jūlijā Rīgas Biržas komiteju likvidēja un tās funkcijas pārņēma tirdzniecības un rūpniecības kamera. 1939. gada rudenī notika vācbaltiešu masveida izceļošana, bet pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Rīgas Biržu slēdza. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Rīgas birža (mākslas muzejs)]] * [[Nasdaq Riga]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] 3ksa3v8tb1r0c0e2vgsk49l0ck0rqal 4500814 4500809 2026-07-31T08:45:30Z Pirags 3757 +bilde 4500814 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Riga stock exchange.jpg|thumb|250px|Rīgas Biržas nams (arhitekts [[Haralds Jūliuss Bose|Bose]], 1855).]] '''Rīgas birža''' bija senākā [[Rīga]]s pilsētas [[birža]], ko 1856. gada 26. maijā nodibināja 1816. gadā izveidotā Biržas komiteja. Tā pārņēma [[Lielā ģilde|Lielās ģildes]] funkcijas preču darījumu reɡulēšanā. Rīgas biržu likvidēja pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā.<ref name="Рига">{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия "Рига"|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=615}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Riga panorama by Carl Traugott Fechhelm (1815).jpg|thumb|250px|Rīgas ostas panorāma 1815. gadā ([[Kārlis Traugots Fehhelms|Kārļa Traugota Fehhelma]] glezna)]] Pēc [[Napoleona kari]]em 1816. gadā 14 tirgotāji nodibināja Biržas komiteju, kurā ietilpa arī ārvalstu tirgotāji vai ārvalstu konsuli, sadarbojās ar [[Hamburga]]s, [[Kopenhāgena]]s, [[Odesa]]s un [[Stokholma]]s biržām. 1844. gadā Rīgas Biržas komiteja pārņēma jurisdikciju pār [[Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola|Rīgas jūrskolu]]. 1851. gadā Lielā ģilde un Birža komiteja arhitektam [[Haralds Bose|Haraldam Bosem]] pasūtīja biržas ēkas projektu Pils un Jēkaba ielas stūrī, būvniecība ilɡa no 1852. līdz 1855. gadam. 1852. gadā pēc Biržas komitejas iniciatīvas ierīkoja civilā telegrāfa līniju no Biržas komitejas ēkas līdz [[Bolderāja]]s loču stacijai. Lielā ģilde centās kavēt Biržas komitejas darbu, tādēļ pēc [[Krimas karš|Krimas kara]] beigām [[Krievijas impērija]] atcēla gandrīz visas Rīgas tirgotāju privilēģijas un Rīgas Biržas komiteja 1856. gada 26. maijā nodibināja neatkarīɡu Rīgas biržu. 1861. gada 22. novembrī ar ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] dekrētu Rīga ieguva brīvās tirdzniecības pilsētas statusu, caur kuru varēja bez muitas nodokļiem eksportēt visas Krievijas impērijā ražotās preces. 1862. gadā Rīgas Biržas komiteja bija viena no [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikuma]] dibinātājām. 1864. gadā komiteja nodibināja Rīgas Biržas banku. 1864. gadā ar biržas komitejas atbalstu [[Krišjānis Valdemārs]] izveidoja [[Ainažu jūrskola|Ainažu jūrskolu]]. 1873. gadā pēc Rīgas Biržas komitejas ierosmes pilsēta uzbūvēja jaunus molus [[Jaunmīlgrāvis|Mīlɡrāvī]] un Bolderājā, 1884.–1885. gadā uzbūvēja Rietumu molu, no 1877. līdz 1881. gadam ziemas ostu, pabeidza [[Andrejsala]]s būvniecību, bet 1902. gadā uzbūvēja saldēšanas iekārtas eksportēto un importēto pārtikas produktu uzglabāšanai. 1901. gadā Rīgas biržas komiteja noorganizēja starptautisku tirdzniecības un rūpniecības izstādi, kurā bija apskatāma 788 ražotāju produkcija (597 ražotāji bija no Rīgas). 1901. gadā biržas komiteja nodibināja Rīgas Komercskolu (ēkas arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]]). Ik ɡadus publicēja “Rīgas Tirdzniecības arhīvu” (''Rigar Handels-Archiv'', 1874–1915), vēlāk arī “Rīgas Biržas lapu” (''Rigar Börsenblatt'', 1896–1914). Rīgas Biržas komiteja tieši kontrolēja visus pilsētā noslēgtos tirdzniecības darījumus un operācijas līdz 1904. gadam, kad kontroles funkcijas pārņēma Rīgas Ražotāju biedrība. Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s Rīgas biržas komitejā pieauɡa latviešu tirgotāju un rūpnieku ietekme. 1939. gada 10. jūlijā Rīgas Biržas komiteju likvidēja un tās funkcijas pārņēma tirdzniecības un rūpniecības kamera. 1939. gada rudenī notika vācbaltiešu masveida izceļošana, bet pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Rīgas Biržu slēdza. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Rīgas birža (mākslas muzejs)]] * [[Nasdaq Riga]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] 73ody0onf0tq483gjyvu3e0cqbgb3se 4500815 4500814 2026-07-31T08:47:49Z Pirags 3757 4500815 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Riga stock exchange.jpg|thumb|250px|Rīgas Biržas nams (pēc 1900).]] '''Rīgas birža''' bija senākā [[Rīga]]s pilsētas [[birža]], ko 1856. gada 26. maijā nodibināja 1816. gadā izveidotā Biržas komiteja. Tā pārņēma [[Lielā ģilde|Lielās ģildes]] funkcijas preču darījumu reɡulēšanā. Rīgas biržu likvidēja pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā.<ref name="Рига">{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия "Рига"|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=615}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Riga panorama by Carl Traugott Fechhelm (1815).jpg|thumb|250px|Rīgas ostas panorāma 1815. gadā ([[Kārlis Traugots Fehhelms|Kārļa Traugota Fehhelma]] glezna)]] Pēc [[Napoleona kari]]em 1816. gadā 14 tirgotāji nodibināja Biržas komiteju, kurā ietilpa arī ārvalstu tirgotāji vai ārvalstu konsuli, sadarbojās ar [[Hamburga]]s, [[Kopenhāgena]]s, [[Odesa]]s un [[Stokholma]]s biržām. 1844. gadā Rīgas Biržas komiteja pārņēma jurisdikciju pār [[Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola|Rīgas jūrskolu]]. 1851. gadā Lielā ģilde un Birža komiteja arhitektam [[Haralds Bose|Haraldam Bosem]] pasūtīja biržas ēkas projektu Pils un Jēkaba ielas stūrī, būvniecība ilɡa no 1852. līdz 1855. gadam. 1852. gadā pēc Biržas komitejas iniciatīvas ierīkoja civilā telegrāfa līniju no Biržas komitejas ēkas līdz [[Bolderāja]]s loču stacijai. Lielā ģilde centās kavēt Biržas komitejas darbu, tādēļ pēc [[Krimas karš|Krimas kara]] beigām [[Krievijas impērija]] atcēla gandrīz visas Rīgas tirgotāju privilēģijas un Rīgas Biržas komiteja 1856. gada 26. maijā nodibināja neatkarīɡu Rīgas biržu. 1861. gada 22. novembrī ar ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] dekrētu Rīga ieguva brīvās tirdzniecības pilsētas statusu, caur kuru varēja bez muitas nodokļiem eksportēt visas Krievijas impērijā ražotās preces. 1862. gadā Rīgas Biržas komiteja bija viena no [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikuma]] dibinātājām. 1864. gadā komiteja nodibināja Rīgas Biržas banku. 1864. gadā ar biržas komitejas atbalstu [[Krišjānis Valdemārs]] izveidoja [[Ainažu jūrskola|Ainažu jūrskolu]]. 1873. gadā pēc Rīgas Biržas komitejas ierosmes pilsēta uzbūvēja jaunus molus [[Jaunmīlgrāvis|Mīlɡrāvī]] un Bolderājā, 1884.–1885. gadā uzbūvēja Rietumu molu, no 1877. līdz 1881. gadam ziemas ostu, pabeidza [[Andrejsala]]s būvniecību, bet 1902. gadā uzbūvēja saldēšanas iekārtas eksportēto un importēto pārtikas produktu uzglabāšanai. 1901. gadā Rīgas biržas komiteja noorganizēja starptautisku tirdzniecības un rūpniecības izstādi, kurā bija apskatāma 788 ražotāju produkcija (597 ražotāji bija no Rīgas). 1901. gadā biržas komiteja nodibināja Rīgas Komercskolu (ēkas arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]]). Ik ɡadus publicēja “Rīgas Tirdzniecības arhīvu” (''Rigar Handels-Archiv'', 1874–1915), vēlāk arī “Rīgas Biržas lapu” (''Rigar Börsenblatt'', 1896–1914). Rīgas Biržas komiteja tieši kontrolēja visus pilsētā noslēgtos tirdzniecības darījumus un operācijas līdz 1904. gadam, kad kontroles funkcijas pārņēma Rīgas Ražotāju biedrība. Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s Rīgas biržas komitejā pieauɡa latviešu tirgotāju un rūpnieku ietekme. 1939. gada 10. jūlijā Rīgas Biržas komiteju likvidēja un tās funkcijas pārņēma tirdzniecības un rūpniecības kamera. 1939. gada rudenī notika vācbaltiešu masveida izceļošana, bet pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Rīgas Biržu slēdza. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Rīgas birža (mākslas muzejs)]] * [[Nasdaq Riga]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] jqg3nkuxno35wonh9b1urdtxr39u3fs 4500818 4500815 2026-07-31T08:51:32Z Pirags 3757 /* Vēsture */ +bilde 4500818 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Riga stock exchange.jpg|thumb|250px|Rīgas Biržas nams (pēc 1900).]] '''Rīgas birža''' bija senākā [[Rīga]]s pilsētas [[birža]], ko 1856. gada 26. maijā nodibināja 1816. gadā izveidotā Biržas komiteja. Tā pārņēma [[Lielā ģilde|Lielās ģildes]] funkcijas preču darījumu reɡulēšanā. Rīgas biržu likvidēja pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā.<ref name="Рига">{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия "Рига"|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=615}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Riga panorama by Carl Traugott Fechhelm (1815).jpg|thumb|250px|Rīgas ostas panorāma 1815. gadā ([[Kārlis Traugots Fehhelms|Kārļa Traugota Fehhelma]] glezna)]] [[Attēls:Kr. Valdemāra Rīgas jūrskola 1938.jpg|thumb|250px|Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola (1938).]] Pēc [[Napoleona kari]]em 1816. gadā 14 tirgotāji nodibināja Biržas komiteju, kurā ietilpa arī ārvalstu tirgotāji vai ārvalstu konsuli, sadarbojās ar [[Hamburga]]s, [[Kopenhāgena]]s, [[Odesa]]s un [[Stokholma]]s biržām. 1844. gadā Rīgas Biržas komiteja pārņēma jurisdikciju pār [[Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola|Rīgas jūrskolu]]. 1851. gadā Lielā ģilde un Birža komiteja arhitektam [[Haralds Bose|Haraldam Bosem]] pasūtīja biržas ēkas projektu Pils un Jēkaba ielas stūrī, būvniecība ilɡa no 1852. līdz 1855. gadam. 1852. gadā pēc Biržas komitejas iniciatīvas ierīkoja civilā telegrāfa līniju no Biržas komitejas ēkas līdz [[Bolderāja]]s loču stacijai. Lielā ģilde centās kavēt Biržas komitejas darbu, tādēļ pēc [[Krimas karš|Krimas kara]] beigām [[Krievijas impērija]] atcēla gandrīz visas Rīgas tirgotāju privilēģijas un Rīgas Biržas komiteja 1856. gada 26. maijā nodibināja neatkarīɡu Rīgas biržu. 1861. gada 22. novembrī ar ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] dekrētu Rīga ieguva brīvās tirdzniecības pilsētas statusu, caur kuru varēja bez muitas nodokļiem eksportēt visas Krievijas impērijā ražotās preces. 1862. gadā Rīgas Biržas komiteja bija viena no [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikuma]] dibinātājām. 1864. gadā komiteja nodibināja Rīgas Biržas banku. 1864. gadā ar biržas komitejas atbalstu [[Krišjānis Valdemārs]] izveidoja [[Ainažu jūrskola|Ainažu jūrskolu]]. 1873. gadā pēc Rīgas Biržas komitejas ierosmes pilsēta uzbūvēja jaunus molus [[Jaunmīlgrāvis|Mīlɡrāvī]] un Bolderājā, 1884.–1885. gadā uzbūvēja Rietumu molu, no 1877. līdz 1881. gadam ziemas ostu, pabeidza [[Andrejsala]]s būvniecību, bet 1902. gadā uzbūvēja saldēšanas iekārtas eksportēto un importēto pārtikas produktu uzglabāšanai. 1901. gadā Rīgas biržas komiteja noorganizēja starptautisku tirdzniecības un rūpniecības izstādi, kurā bija apskatāma 788 ražotāju produkcija (597 ražotāji bija no Rīgas). 1901. gadā biržas komiteja nodibināja Rīgas Komercskolu (ēkas arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]]). Ik ɡadus publicēja “Rīgas Tirdzniecības arhīvu” (''Rigar Handels-Archiv'', 1874–1915), vēlāk arī “Rīgas Biržas lapu” (''Rigar Börsenblatt'', 1896–1914). Rīgas Biržas komiteja tieši kontrolēja visus pilsētā noslēgtos tirdzniecības darījumus un operācijas līdz 1904. gadam, kad kontroles funkcijas pārņēma Rīgas Ražotāju biedrība. Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s Rīgas biržas komitejā pieauɡa latviešu tirgotāju un rūpnieku ietekme. 1939. gada 10. jūlijā Rīgas Biržas komiteju likvidēja un tās funkcijas pārņēma tirdzniecības un rūpniecības kamera. 1939. gada rudenī notika vācbaltiešu masveida izceļošana, bet pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Rīgas Biržu slēdza. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Rīgas birža (mākslas muzejs)]] * [[Nasdaq Riga]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] k7avyrakazhhdu6cv3jz3rs3niyas5n 4500821 4500818 2026-07-31T08:57:19Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4500821 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Riga stock exchange.jpg|thumb|250px|Rīgas Biržas nams (pēc 1900).]] '''Rīgas birža''' bija senākā [[Rīga]]s pilsētas [[birža]], ko 1856. gada 26. maijā nodibināja 1816. gadā izveidotā Biržas komiteja. Tā pārņēma [[Lielā ģilde|Lielās ģildes]] funkcijas preču darījumu reɡulēšanā. Rīgas biržu likvidēja pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā.<ref name="Рига">{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия "Рига"|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=615}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Riga panorama by Carl Traugott Fechhelm (1815).jpg|thumb|250px|Rīgas ostas panorāma 1815. gadā ([[Kārlis Traugots Fehhelms|Kārļa Traugota Fehhelma]] glezna)]] [[Attēls:Kr. Valdemāra Rīgas jūrskola 1938.jpg|thumb|250px|Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola (1938).]] Pēc [[Napoleona kari]]em 1816. gadā 14 tirgotāji nodibināja Biržas komiteju, kurā ietilpa arī ārvalstu tirgotāji vai ārvalstu konsuli, sadarbojās ar [[Hamburga]]s, [[Kopenhāgena]]s, [[Odesa]]s un [[Stokholma]]s biržām. 1844. gadā Rīgas Biržas komiteja pārņēma jurisdikciju pār [[Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola|Rīgas jūrskolu]]. 1851. gadā Lielā ģilde un Birža komiteja arhitektam [[Haralds Bose|Haraldam Bosem]] pasūtīja biržas ēkas projektu Pils un Jēkaba ielas stūrī, būvniecība ilɡa no 1852. līdz 1855. gadam. 1852. gadā pēc Biržas komitejas iniciatīvas ierīkoja civilā telegrāfa līniju no Biržas komitejas ēkas līdz [[Bolderāja]]s loču stacijai. Lielā ģilde centās kavēt Biržas komitejas darbu, tādēļ pēc [[Krimas karš|Krimas kara]] beigām [[Krievijas impērija]] atcēla gandrīz visas Rīgas tirgotāju privilēģijas un Rīgas Biržas komiteja 1856. gada 26. maijā nodibināja neatkarīɡu Rīgas biržu. 1861. gada 22. novembrī ar ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] dekrētu Rīga ieguva brīvās tirdzniecības pilsētas statusu, caur kuru varēja bez muitas nodokļiem eksportēt visas Krievijas impērijā ražotās preces. 1862. gadā Rīgas Biržas komiteja bija viena no [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikuma]] dibinātājām. 1864. gadā komiteja nodibināja Rīgas Biržas banku. 1864. gadā ar biržas komitejas atbalstu [[Krišjānis Valdemārs]] izveidoja [[Ainažu jūrskola|Ainažu jūrskolu]]. 1873. gadā pēc Rīgas Biržas komitejas ierosmes pilsēta uzbūvēja jaunus molus [[Jaunmīlgrāvis|Mīlɡrāvī]] un Bolderājā, 1884.–1885. gadā uzbūvēja Rietumu molu, no 1877. līdz 1881. gadam ziemas ostu, pabeidza [[Andrejsala]]s būvniecību, bet 1902. gadā uzbūvēja saldēšanas iekārtas eksportēto un importēto pārtikas produktu uzglabāšanai. 1901. gadā Rīgas biržas komiteja noorganizēja starptautisku tirdzniecības un rūpniecības izstādi, kurā bija apskatāma 788 ražotāju produkcija (597 ražotāji bija no Rīgas). 1901. gadā biržas komiteja nodibināja [[Rīgas Biržas komercskola|Rīgas Biržas komercskolu]] (ēkas arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]]). Ik ɡadus publicēja “Rīgas Tirdzniecības arhīvu” (''Rigar Handels-Archiv'', 1874–1915), vēlāk arī “Rīgas Biržas lapu” (''Rigar Börsenblatt'', 1896–1914). Rīgas Biržas komiteja tieši kontrolēja visus pilsētā noslēgtos tirdzniecības darījumus un operācijas līdz 1904. gadam, kad kontroles funkcijas pārņēma Rīgas Ražotāju biedrība. Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s Rīgas biržas komitejā pieauɡa latviešu tirgotāju un rūpnieku ietekme. 1939. gada 10. jūlijā Rīgas Biržas komiteju likvidēja un tās funkcijas pārņēma tirdzniecības un rūpniecības kamera. 1939. gada rudenī notika vācbaltiešu masveida izceļošana, bet pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Rīgas Biržu slēdza. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Rīgas birža (mākslas muzejs)]] * [[Nasdaq Riga]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] ftpc4c4qkxbtzp0e64n323vx149qzyr 4500823 4500821 2026-07-31T08:59:55Z Pirags 3757 +bilde 4500823 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Riga stock exchange.jpg|thumb|250px|Rīgas Biržas nams (pēc 1900).]] '''Rīgas birža''' bija senākā [[Rīga]]s pilsētas [[birža]], ko 1856. gada 26. maijā nodibināja 1816. gadā izveidotā Biržas komiteja. Tā pārņēma [[Lielā ģilde|Lielās ģildes]] funkcijas preču darījumu reɡulēšanā. Rīgas biržu likvidēja pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā.<ref name="Рига">{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия "Рига"|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=615}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Riga panorama by Carl Traugott Fechhelm (1815).jpg|thumb|250px|Rīgas ostas panorāma 1815. gadā ([[Kārlis Traugots Fehhelms|Kārļa Traugota Fehhelma]] glezna)]] [[Attēls:Kr. Valdemāra Rīgas jūrskola 1938.jpg|thumb|250px|Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola (1938).]] [[Attēls:Rīgas Biržas komercskola pirms 1915.png|thumb|250px|Rīgas Biržas komitejas komercskola (pēc 1905).]] Pēc [[Napoleona kari]]em 1816. gadā 14 tirgotāji nodibināja Biržas komiteju, kurā ietilpa arī ārvalstu tirgotāji vai ārvalstu konsuli, sadarbojās ar [[Hamburga]]s, [[Kopenhāgena]]s, [[Odesa]]s un [[Stokholma]]s biržām. 1844. gadā Rīgas Biržas komiteja pārņēma jurisdikciju pār [[Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola|Rīgas jūrskolu]]. 1851. gadā Lielā ģilde un Birža komiteja arhitektam [[Haralds Bose|Haraldam Bosem]] pasūtīja biržas ēkas projektu Pils un Jēkaba ielas stūrī, būvniecība ilɡa no 1852. līdz 1855. gadam. 1852. gadā pēc Biržas komitejas iniciatīvas ierīkoja civilā telegrāfa līniju no Biržas komitejas ēkas līdz [[Bolderāja]]s loču stacijai. Lielā ģilde centās kavēt Biržas komitejas darbu, tādēļ pēc [[Krimas karš|Krimas kara]] beigām [[Krievijas impērija]] atcēla gandrīz visas Rīgas tirgotāju privilēģijas un Rīgas Biržas komiteja 1856. gada 26. maijā nodibināja neatkarīɡu Rīgas biržu. 1861. gada 22. novembrī ar ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] dekrētu Rīga ieguva brīvās tirdzniecības pilsētas statusu, caur kuru varēja bez muitas nodokļiem eksportēt visas Krievijas impērijā ražotās preces. 1862. gadā Rīgas Biržas komiteja bija viena no [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikuma]] dibinātājām. 1864. gadā komiteja nodibināja Rīgas Biržas banku. 1864. gadā ar biržas komitejas atbalstu [[Krišjānis Valdemārs]] izveidoja [[Ainažu jūrskola|Ainažu jūrskolu]]. 1873. gadā pēc Rīgas Biržas komitejas ierosmes pilsēta uzbūvēja jaunus molus [[Jaunmīlgrāvis|Mīlɡrāvī]] un Bolderājā, 1884.–1885. gadā uzbūvēja Rietumu molu, no 1877. līdz 1881. gadam ziemas ostu, pabeidza [[Andrejsala]]s būvniecību, bet 1902. gadā uzbūvēja saldēšanas iekārtas eksportēto un importēto pārtikas produktu uzglabāšanai. 1901. gadā Rīgas biržas komiteja noorganizēja starptautisku tirdzniecības un rūpniecības izstādi, kurā bija apskatāma 788 ražotāju produkcija (597 ražotāji bija no Rīgas). 1901. gadā biržas komiteja nodibināja [[Rīgas Biržas komercskola|Rīgas Biržas komercskolu]] (ēkas arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]]). Ik ɡadus publicēja “Rīgas Tirdzniecības arhīvu” (''Rigar Handels-Archiv'', 1874–1915), vēlāk arī “Rīgas Biržas lapu” (''Rigar Börsenblatt'', 1896–1914). Rīgas Biržas komiteja tieši kontrolēja visus pilsētā noslēgtos tirdzniecības darījumus un operācijas līdz 1904. gadam, kad kontroles funkcijas pārņēma Rīgas Ražotāju biedrība. Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s Rīgas biržas komitejā pieauɡa latviešu tirgotāju un rūpnieku ietekme. 1939. gada 10. jūlijā Rīgas Biržas komiteju likvidēja un tās funkcijas pārņēma tirdzniecības un rūpniecības kamera. 1939. gada rudenī notika vācbaltiešu masveida izceļošana, bet pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Rīgas Biržu slēdza. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Rīgas birža (mākslas muzejs)]] * [[Nasdaq Riga]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] 11qf281lgvmj235e2nay48kb1n7utkj 4500824 4500823 2026-07-31T09:00:26Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4500824 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Riga stock exchange.jpg|thumb|250px|Rīgas Biržas nams (pēc 1900).]] '''Rīgas birža''' bija senākā [[Rīga]]s pilsētas [[birža]], ko 1856. gada 26. maijā nodibināja 1816. gadā izveidotā Biržas komiteja. Tā pārņēma [[Lielā ģilde|Lielās ģildes]] funkcijas preču darījumu reɡulēšanā. Rīgas biržu likvidēja pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā.<ref name="Рига">{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия "Рига"|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=615}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Riga panorama by Carl Traugott Fechhelm (1815).jpg|thumb|250px|Rīgas ostas panorāma 1815. gadā ([[Kārlis Traugots Fehhelms|Kārļa Traugota Fehhelma]] glezna)]] [[Attēls:Kr. Valdemāra Rīgas jūrskola 1938.jpg|thumb|250px|Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola (1938).]] [[Attēls:Rīgas Biržas komercskola pirms 1915.png|thumb|250px|Rīgas biržas komercskola (pēc 1905).]] Pēc [[Napoleona kari]]em 1816. gadā 14 tirgotāji nodibināja Biržas komiteju, kurā ietilpa arī ārvalstu tirgotāji vai ārvalstu konsuli, sadarbojās ar [[Hamburga]]s, [[Kopenhāgena]]s, [[Odesa]]s un [[Stokholma]]s biržām. 1844. gadā Rīgas Biržas komiteja pārņēma jurisdikciju pār [[Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola|Rīgas jūrskolu]]. 1851. gadā Lielā ģilde un Birža komiteja arhitektam [[Haralds Bose|Haraldam Bosem]] pasūtīja biržas ēkas projektu Pils un Jēkaba ielas stūrī, būvniecība ilɡa no 1852. līdz 1855. gadam. 1852. gadā pēc Biržas komitejas iniciatīvas ierīkoja civilā telegrāfa līniju no Biržas komitejas ēkas līdz [[Bolderāja]]s loču stacijai. Lielā ģilde centās kavēt Biržas komitejas darbu, tādēļ pēc [[Krimas karš|Krimas kara]] beigām [[Krievijas impērija]] atcēla gandrīz visas Rīgas tirgotāju privilēģijas un Rīgas Biržas komiteja 1856. gada 26. maijā nodibināja neatkarīɡu Rīgas biržu. 1861. gada 22. novembrī ar ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] dekrētu Rīga ieguva brīvās tirdzniecības pilsētas statusu, caur kuru varēja bez muitas nodokļiem eksportēt visas Krievijas impērijā ražotās preces. 1862. gadā Rīgas Biržas komiteja bija viena no [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikuma]] dibinātājām. 1864. gadā komiteja nodibināja Rīgas Biržas banku. 1864. gadā ar biržas komitejas atbalstu [[Krišjānis Valdemārs]] izveidoja [[Ainažu jūrskola|Ainažu jūrskolu]]. 1873. gadā pēc Rīgas Biržas komitejas ierosmes pilsēta uzbūvēja jaunus molus [[Jaunmīlgrāvis|Mīlɡrāvī]] un Bolderājā, 1884.–1885. gadā uzbūvēja Rietumu molu, no 1877. līdz 1881. gadam ziemas ostu, pabeidza [[Andrejsala]]s būvniecību, bet 1902. gadā uzbūvēja saldēšanas iekārtas eksportēto un importēto pārtikas produktu uzglabāšanai. 1901. gadā Rīgas biržas komiteja noorganizēja starptautisku tirdzniecības un rūpniecības izstādi, kurā bija apskatāma 788 ražotāju produkcija (597 ražotāji bija no Rīgas). 1901. gadā biržas komiteja nodibināja [[Rīgas Biržas komercskola|Rīgas Biržas komercskolu]] (ēkas arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]]). Ik ɡadus publicēja “Rīgas Tirdzniecības arhīvu” (''Rigar Handels-Archiv'', 1874–1915), vēlāk arī “Rīgas Biržas lapu” (''Rigar Börsenblatt'', 1896–1914). Rīgas Biržas komiteja tieši kontrolēja visus pilsētā noslēgtos tirdzniecības darījumus un operācijas līdz 1904. gadam, kad kontroles funkcijas pārņēma Rīgas Ražotāju biedrība. Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s Rīgas biržas komitejā pieauɡa latviešu tirgotāju un rūpnieku ietekme. 1939. gada 10. jūlijā Rīgas Biržas komiteju likvidēja un tās funkcijas pārņēma tirdzniecības un rūpniecības kamera. 1939. gada rudenī notika vācbaltiešu masveida izceļošana, bet pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Rīgas Biržu slēdza. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Rīgas birža (mākslas muzejs)]] * [[Nasdaq Riga]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] tj9icftf5luc5qv59e746rrfm70vdsq 4500825 4500824 2026-07-31T09:02:29Z Pirags 3757 4500825 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Riga stock exchange.jpg|thumb|250px|Rīgas Biržas nams (pēc 1900).]] '''Rīgas birža''' ({{val-de|Rigaer Börse}}) bija senākā [[Rīga]]s pilsētas [[birža]], ko 1856. gada 26. maijā nodibināja 1816. gadā izveidotā Biržas komiteja. Tā pārņēma [[Lielā ģilde|Lielās ģildes]] funkcijas preču darījumu reɡulēšanā. Rīgas biržu likvidēja pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā.<ref name="Рига">{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия "Рига"|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=615}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Riga panorama by Carl Traugott Fechhelm (1815).jpg|thumb|250px|Rīgas ostas panorāma 1815. gadā ([[Kārlis Traugots Fehhelms|Kārļa Traugota Fehhelma]] glezna)]] [[Attēls:Kr. Valdemāra Rīgas jūrskola 1938.jpg|thumb|250px|Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola (1938).]] [[Attēls:Rīgas Biržas komercskola pirms 1915.png|thumb|250px|Rīgas biržas komercskola (pēc 1905).]] Pēc [[Napoleona kari]]em 1816. gadā 14 tirgotāji nodibināja Biržas komiteju, kurā ietilpa arī ārvalstu tirgotāji vai ārvalstu konsuli, sadarbojās ar [[Hamburga]]s, [[Kopenhāgena]]s, [[Odesa]]s un [[Stokholma]]s biržām. 1844. gadā Rīgas Biržas komiteja pārņēma jurisdikciju pār [[Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola|Rīgas jūrskolu]]. 1851. gadā Lielā ģilde un Birža komiteja arhitektam [[Haralds Bose|Haraldam Bosem]] pasūtīja biržas ēkas projektu Pils un Jēkaba ielas stūrī, būvniecība ilɡa no 1852. līdz 1855. gadam. 1852. gadā pēc Biržas komitejas iniciatīvas ierīkoja civilā telegrāfa līniju no Biržas komitejas ēkas līdz [[Bolderāja]]s loču stacijai. Lielā ģilde centās kavēt Biržas komitejas darbu, tādēļ pēc [[Krimas karš|Krimas kara]] beigām [[Krievijas impērija]] atcēla gandrīz visas Rīgas tirgotāju privilēģijas un Rīgas Biržas komiteja 1856. gada 26. maijā nodibināja neatkarīɡu Rīgas biržu. 1861. gada 22. novembrī ar ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] dekrētu Rīga ieguva brīvās tirdzniecības pilsētas statusu, caur kuru varēja bez muitas nodokļiem eksportēt visas Krievijas impērijā ražotās preces. 1862. gadā Rīgas Biržas komiteja bija viena no [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikuma]] dibinātājām. 1864. gadā komiteja nodibināja Rīgas Biržas banku. 1864. gadā ar biržas komitejas atbalstu [[Krišjānis Valdemārs]] izveidoja [[Ainažu jūrskola|Ainažu jūrskolu]]. 1873. gadā pēc Rīgas Biržas komitejas ierosmes pilsēta uzbūvēja jaunus molus [[Jaunmīlgrāvis|Mīlɡrāvī]] un Bolderājā, 1884.–1885. gadā uzbūvēja Rietumu molu, no 1877. līdz 1881. gadam ziemas ostu, pabeidza [[Andrejsala]]s būvniecību, bet 1902. gadā uzbūvēja saldēšanas iekārtas eksportēto un importēto pārtikas produktu uzglabāšanai. 1901. gadā Rīgas biržas komiteja noorganizēja starptautisku tirdzniecības un rūpniecības izstādi, kurā bija apskatāma 788 ražotāju produkcija (597 ražotāji bija no Rīgas). 1901. gadā biržas komiteja nodibināja [[Rīgas Biržas komercskola|Rīgas Biržas komercskolu]] (ēkas arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]]). Ik ɡadus publicēja “Rīgas Tirdzniecības arhīvu” (''Rigar Handels-Archiv'', 1874–1915), vēlāk arī “Rīgas Biržas lapu” (''Rigar Börsenblatt'', 1896–1914). Rīgas Biržas komiteja tieši kontrolēja visus pilsētā noslēgtos tirdzniecības darījumus un operācijas līdz 1904. gadam, kad kontroles funkcijas pārņēma Rīgas Ražotāju biedrība. Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s Rīgas biržas komitejā pieauɡa latviešu tirgotāju un rūpnieku ietekme. 1939. gada 10. jūlijā Rīgas Biržas komiteju likvidēja un tās funkcijas pārņēma tirdzniecības un rūpniecības kamera. 1939. gada rudenī notika vācbaltiešu masveida izceļošana, bet pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Rīgas Biržu slēdza. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Rīgas birža (mākslas muzejs)]] * [[Nasdaq Riga]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] l3nmm01qppc52zojetye5lmakbedomj 4500830 4500825 2026-07-31T09:13:31Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4500830 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Riga stock exchange.jpg|thumb|250px|Rīgas Biržas nams (pēc 1900).]] '''Rīgas birža''' ({{val-de|Rigaer Börse}}) bija senākā [[Rīga]]s pilsētas [[birža]], ko 1856. gada 26. maijā nodibināja 1816. gadā izveidotā Biržas komiteja. Tā pārņēma [[Lielā ģilde|Lielās ģildes]] funkcijas preču darījumu reɡulēšanā. Rīgas biržu likvidēja pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā.<ref name="Рига">{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия "Рига"|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=615}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Riga panorama by Carl Traugott Fechhelm (1815).jpg|thumb|250px|Rīgas ostas panorāma 1815. gadā ([[Kārlis Traugots Fehhelms|Kārļa Traugota Fehhelma]] glezna)]] [[Attēls:Kr. Valdemāra Rīgas jūrskola 1938.jpg|thumb|250px|Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola (1938).]] [[Attēls:Rīgas Biržas komercskola pirms 1915.png|thumb|250px|Rīgas biržas komercskola (pēc 1905).]] Pēc [[Napoleona kari]]em 1816. gadā 14 tirgotāji nodibināja Biržas komiteju, kurā ietilpa arī ārvalstu tirgotāji vai ārvalstu konsuli, sadarbojās ar [[Hamburga]]s, [[Kopenhāgena]]s, [[Odesa]]s un [[Stokholma]]s biržām. 1844. gadā Rīgas Biržas komiteja pārņēma jurisdikciju pār [[Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola|Rīgas jūrskolu]]. 1851. gadā Lielā ģilde un Birža komiteja arhitektam [[Haralds Bose|Haraldam Bosem]] pasūtīja biržas ēkas projektu Pils un Jēkaba ielas stūrī, būvniecība ilɡa no 1852. līdz 1855. gadam. 1852. gadā pēc Biržas komitejas iniciatīvas ierīkoja civilā telegrāfa līniju no Biržas komitejas ēkas līdz [[Bolderāja]]s loču stacijai. Lielā ģilde centās kavēt Biržas komitejas darbu, tādēļ pēc [[Krimas karš|Krimas kara]] beigām [[Krievijas impērija]] atcēla gandrīz visas Rīgas tirgotāju privilēģijas un Rīgas Biržas komiteja 1856. gada 26. maijā nodibināja neatkarīɡu Rīgas biržu. 1861. gada 22. novembrī ar ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] dekrētu Rīga ieguva brīvās tirdzniecības pilsētas statusu, caur kuru varēja bez muitas nodokļiem eksportēt visas Krievijas impērijā ražotās preces. 1862. gadā Rīgas Biržas komiteja bija viena no [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikuma]] dibinātājām. 1864. gadā komiteja nodibināja Rīgas Biržas banku. 1864. gadā ar biržas komitejas atbalstu [[Krišjānis Valdemārs]] izveidoja [[Ainažu jūrskola|Ainažu jūrskolu]]. 1873. gadā pēc Rīgas Biržas komitejas ierosmes pilsēta uzbūvēja jaunus molus [[Jaunmīlgrāvis|Mīlɡrāvī]] un Bolderājā, 1884.–1885. gadā uzbūvēja Rietumu molu, no 1877. līdz 1881. gadam ziemas ostu, pabeidza [[Andrejsala]]s būvniecību, bet 1902. gadā uzbūvēja saldēšanas iekārtas eksportēto un importēto pārtikas produktu uzglabāšanai. 1901. gadā Rīgas biržas komiteja noorganizēja starptautisku tirdzniecības un rūpniecības izstādi, kurā bija apskatāma 788 ražotāju produkcija (597 ražotāji bija no Rīgas). 1901. gadā biržas komiteja nodibināja [[Rīgas Biržas komercskola|Rīgas Biržas komercskolu]] (ēkas arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]]). Ik ɡadus publicēja “Rīgas Tirdzniecības arhīvu” (''Rigar Handels-Archiv'', 1874–1915), vēlāk arī “Rīgas Biržas lapu” (''Rigar Börsenblatt'', 1896–1914). Rīgas Biržas komiteja tieši kontrolēja visus pilsētā noslēgtos tirdzniecības darījumus un operācijas līdz 1904. gadam, kad kontroles funkcijas pārņēma Rīgas Ražotāju biedrība. Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s Rīgas biržas komitejā pieauɡa latviešu tirgotāju un rūpnieku ietekme. 1939. gada 10. jūlijā Rīgas Biržas komiteju likvidēja un tās funkcijas pārņēma [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera]]. 1939. gada rudenī notika vācbaltiešu masveida izceļošana, bet pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Rīgas Biržu slēdza. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Rīgas birža (mākslas muzejs)]] * [[Nasdaq Riga]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] aw0z18b7ppvn2pxp631s54l4r3y8qud 4500831 4500830 2026-07-31T09:19:49Z Pirags 3757 4500831 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|senāko Rīgas biržu|par mākslas muzeju|Rīgas birža (mākslas muzejs)}} [[Attēls:Riga stock exchange.jpg|thumb|250px|Rīgas Biržas nams (pēc 1900).]] '''Rīgas birža''' ({{val-de|Rigaer Börse}}) bija senākā [[Rīga]]s pilsētas [[birža]], ko 1856. gada 26. maijā nodibināja 1816. gadā izveidotā Biržas komiteja. Tā pārņēma [[Lielā ģilde|Lielās ģildes]] funkcijas preču darījumu reɡulēšanā. Rīgas biržu likvidēja pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā.<ref name="Рига">{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия "Рига"|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=615}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Riga panorama by Carl Traugott Fechhelm (1815).jpg|thumb|250px|Rīgas ostas panorāma 1815. gadā ([[Kārlis Traugots Fehhelms|Kārļa Traugota Fehhelma]] glezna)]] [[Attēls:Kr. Valdemāra Rīgas jūrskola 1938.jpg|thumb|250px|Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola (1938).]] [[Attēls:Rīgas Biržas komercskola pirms 1915.png|thumb|250px|Rīgas biržas komercskola (pēc 1905).]] Pēc [[Napoleona kari]]em 1816. gadā 14 tirgotāji nodibināja Biržas komiteju, kurā ietilpa arī ārvalstu tirgotāji vai ārvalstu konsuli, sadarbojās ar [[Hamburga]]s, [[Kopenhāgena]]s, [[Odesa]]s un [[Stokholma]]s biržām. 1844. gadā Rīgas Biržas komiteja pārņēma jurisdikciju pār [[Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola|Rīgas jūrskolu]]. 1851. gadā Lielā ģilde un Birža komiteja arhitektam [[Haralds Bose|Haraldam Bosem]] pasūtīja biržas ēkas projektu Pils un Jēkaba ielas stūrī, būvniecība ilɡa no 1852. līdz 1855. gadam. 1852. gadā pēc Biržas komitejas iniciatīvas ierīkoja civilā telegrāfa līniju no Biržas komitejas ēkas līdz [[Bolderāja]]s loču stacijai. Lielā ģilde centās kavēt Biržas komitejas darbu, tādēļ pēc [[Krimas karš|Krimas kara]] beigām [[Krievijas impērija]] atcēla gandrīz visas Rīgas tirgotāju privilēģijas un Rīgas Biržas komiteja 1856. gada 26. maijā nodibināja neatkarīɡu Rīgas biržu. 1861. gada 22. novembrī ar ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] dekrētu Rīga ieguva brīvās tirdzniecības pilsētas statusu, caur kuru varēja bez muitas nodokļiem eksportēt visas Krievijas impērijā ražotās preces. 1862. gadā Rīgas Biržas komiteja bija viena no [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikuma]] dibinātājām. 1864. gadā komiteja nodibināja Rīgas Biržas banku. 1864. gadā ar biržas komitejas atbalstu [[Krišjānis Valdemārs]] izveidoja [[Ainažu jūrskola|Ainažu jūrskolu]]. 1873. gadā pēc Rīgas Biržas komitejas ierosmes pilsēta uzbūvēja jaunus molus [[Jaunmīlgrāvis|Mīlɡrāvī]] un Bolderājā, 1884.–1885. gadā uzbūvēja Rietumu molu, no 1877. līdz 1881. gadam ziemas ostu, pabeidza [[Andrejsala]]s būvniecību, bet 1902. gadā uzbūvēja saldēšanas iekārtas eksportēto un importēto pārtikas produktu uzglabāšanai. 1901. gadā Rīgas biržas komiteja noorganizēja starptautisku tirdzniecības un rūpniecības izstādi, kurā bija apskatāma 788 ražotāju produkcija (597 ražotāji bija no Rīgas). 1901. gadā biržas komiteja nodibināja [[Rīgas Biržas komercskola|Rīgas Biržas komercskolu]] (ēkas arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]]). Ik ɡadus publicēja “Rīgas Tirdzniecības arhīvu” (''Rigar Handels-Archiv'', 1874–1915), vēlāk arī “Rīgas Biržas lapu” (''Rigar Börsenblatt'', 1896–1914). Rīgas Biržas komiteja tieši kontrolēja visus pilsētā noslēgtos tirdzniecības darījumus un operācijas līdz 1904. gadam, kad kontroles funkcijas pārņēma Rīgas Ražotāju biedrība. Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s Rīgas biržas komitejā pieauɡa latviešu tirgotāju un rūpnieku ietekme. 1939. gada 10. jūlijā Rīgas Biržas komiteju likvidēja un tās funkcijas pārņēma [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera]]. 1939. gada rudenī notika vācbaltiešu masveida izceļošana, bet pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Rīgas Biržu slēdza. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Rīgas birža (mākslas muzejs)]] * [[Nasdaq Riga]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] 17sgbz93ol92dnw64jnmtpp8hivkmh7 4500849 4500831 2026-07-31T10:29:05Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4500849 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|senāko Rīgas biržu|par mākslas muzeju|Rīgas birža (mākslas muzejs)}} [[Attēls:Riga stock exchange.jpg|thumb|250px|Rīgas Biržas nams (pēc 1900).]] '''Rīgas birža''' ({{val-de|Rigaer Börse}}) bija senākā [[Rīga]]s pilsētas [[birža]], ko 1856. gada 26. maijā nodibināja 1816. gadā izveidotā Biržas komiteja. Tā pārņēma [[Lielā ģilde|Lielās ģildes]] funkcijas preču darījumu reɡulēšanā. Rīgas biržu likvidēja pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā.<ref name="Рига">{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия "Рига"|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=615}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Riga panorama by Carl Traugott Fechhelm (1815).jpg|thumb|250px|Rīgas ostas panorāma 1815. gadā ([[Kārlis Traugots Fehhelms|Kārļa Traugota Fehhelma]] glezna)]] [[Attēls:Kr. Valdemāra Rīgas jūrskola 1938.jpg|thumb|250px|Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola (1938).]] [[Attēls:Rīgas Biržas komercskola pirms 1915.png|thumb|250px|Rīgas biržas komercskola (pēc 1905).]] Pēc [[Napoleona kari]]em 1816. gadā 14 tirgotāji nodibināja Biržas komiteju, kurā ietilpa arī ārvalstu tirgotāji vai ārvalstu konsuli, sadarbojās ar [[Hamburga]]s, [[Kopenhāgena]]s, [[Odesa]]s un [[Stokholma]]s biržām. 1844. gadā Rīgas Biržas komiteja pārņēma jurisdikciju pār [[Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola|Rīgas jūrskolu]]. 1851. gadā Lielā ģilde un Birža komiteja arhitektam [[Haralds Bose|Haraldam Bosem]] pasūtīja biržas ēkas projektu Pils un Jēkaba ielas stūrī, būvniecība ilɡa no 1852. līdz 1855. gadam. 1852. gadā pēc Biržas komitejas iniciatīvas ierīkoja civilā telegrāfa līniju no Biržas komitejas ēkas līdz [[Bolderāja]]s loču stacijai. Lielā ģilde centās kavēt Biržas komitejas darbu, tādēļ pēc [[Krimas karš|Krimas kara]] beigām [[Krievijas impērija]] atcēla gandrīz visas Rīgas tirgotāju privilēģijas un Rīgas Biržas komiteja 1856. gada 26. maijā nodibināja neatkarīɡu Rīgas biržu. 1861. gada 22. novembrī ar ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] dekrētu Rīga ieguva brīvās tirdzniecības pilsētas statusu, caur kuru varēja bez muitas nodokļiem eksportēt visas Krievijas impērijā ražotās preces. 1862. gadā Rīgas Biržas komiteja bija viena no [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikuma]] dibinātājām. 1864. gadā komiteja nodibināja Rīgas Biržas banku. 1864. gadā ar biržas komitejas atbalstu [[Krišjānis Valdemārs]] izveidoja [[Ainažu jūrskola|Ainažu jūrskolu]]. 1873. gadā pēc Rīgas Biržas komitejas ierosmes pilsēta uzbūvēja jaunus molus [[Jaunmīlgrāvis|Mīlɡrāvī]] un [[Bolderāja|Bolderājā]], 1884.–1885. gadā uzbūvēja Rietumu molu, no 1877. līdz 1881. gadam ziemas ostu, pabeidza [[Andrejsala]]s būvniecību, bet 1902. gadā uzbūvēja saldēšanas iekārtas eksportēto un importēto pārtikas produktu uzglabāšanai. 1901. gadā Rīgas biržas komiteja noorganizēja starptautisku tirdzniecības un rūpniecības izstādi, kurā bija apskatāma 788 ražotāju produkcija (597 ražotāji bija no Rīgas). 1901. gadā biržas komiteja nodibināja [[Rīgas Biržas komercskola|Rīgas Biržas komercskolu]] (ēkas arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]]). Ik ɡadus publicēja “Rīgas Tirdzniecības arhīvu” (''Rigar Handels-Archiv'', 1874–1915), vēlāk arī “Rīgas Biržas lapu” (''Rigar Börsenblatt'', 1896–1914). Rīgas Biržas komiteja tieši kontrolēja visus pilsētā noslēgtos tirdzniecības darījumus un operācijas līdz 1904. gadam, kad kontroles funkcijas pārņēma Rīgas Ražotāju biedrība. Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s Rīgas biržas komitejā pieauɡa latviešu tirgotāju un rūpnieku ietekme. 1939. gada 10. jūlijā Rīgas Biržas komiteju likvidēja un tās funkcijas pārņēma [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera]]. 1939. gada rudenī notika vācbaltiešu masveida izceļošana, bet pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Rīgas Biržu slēdza. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Rīgas birža (mākslas muzejs)]] * [[Nasdaq Riga]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] k5vogt73m7hctsptkrlxor0fghz4k5q 4500852 4500849 2026-07-31T10:47:33Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4500852 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|senāko Rīgas biržu|par mākslas muzeju|Rīgas birža (mākslas muzejs)}} [[Attēls:Riga stock exchange.jpg|thumb|250px|Rīgas Biržas nams (pēc 1900).]] '''Rīgas birža''' ({{val-de|Rigaer Börse}}) bija senākā [[Rīga]]s pilsētas [[birža]], ko 1856. gada 26. maijā nodibināja 1816. gadā izveidotā Biržas komiteja. Tā pārņēma [[Lielā ģilde|Lielās ģildes]] funkcijas preču darījumu reɡulēšanā. Rīgas biržu likvidēja pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā.<ref name="Рига">{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия "Рига"|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=615}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Riga panorama by Carl Traugott Fechhelm (1815).jpg|thumb|250px|Rīgas ostas panorāma 1815. gadā ([[Kārlis Traugots Fehhelms|Kārļa Traugota Fehhelma]] glezna)]] [[Attēls:Kr. Valdemāra Rīgas jūrskola 1938.jpg|thumb|250px|Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola (1938).]] [[Attēls:Rīgas Biržas komercskola pirms 1915.png|thumb|250px|Rīgas biržas komercskola (pēc 1905).]] Pēc [[Napoleona kari]]em 1816. gadā 14 tirgotāji nodibināja Biržas komiteju, kurā ietilpa arī ārvalstu tirgotāji vai ārvalstu konsuli, sadarbojās ar [[Hamburga]]s, [[Kopenhāgena]]s, [[Odesa]]s un [[Stokholma]]s biržām. 1844. gadā Rīgas Biržas komiteja pārņēma jurisdikciju pār [[Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola|Rīgas jūrskolu]]. 1851. gadā Lielā ģilde un Birža komiteja arhitektam [[Haralds Bose|Haraldam Bosem]] pasūtīja biržas ēkas projektu Pils un Jēkaba ielas stūrī, būvniecība ilɡa no 1852. līdz 1855. gadam. 1852. gadā pēc Biržas komitejas iniciatīvas ierīkoja civilā telegrāfa līniju no Biržas komitejas ēkas līdz [[Bolderāja]]s loču stacijai. Lielā ģilde centās kavēt Biržas komitejas darbu, tādēļ pēc [[Krimas karš|Krimas kara]] beigām [[Krievijas impērija]] atcēla gandrīz visas Rīgas tirgotāju privilēģijas un Rīgas Biržas komiteja 1856. gada 26. maijā nodibināja neatkarīɡu Rīgas biržu. 1861. gada 22. novembrī ar ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] dekrētu Rīga ieguva brīvās tirdzniecības pilsētas statusu, caur kuru varēja bez muitas nodokļiem eksportēt visas Krievijas impērijā ražotās preces. 1862. gadā Rīgas Biržas komiteja bija viena no [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikuma]] dibinātājām. 1864. gadā komiteja nodibināja Rīgas Biržas banku. 1864. gadā ar biržas komitejas atbalstu [[Krišjānis Valdemārs]] izveidoja [[Ainažu jūrskola|Ainažu jūrskolu]]. 1873. gadā pēc Rīgas Biržas komitejas ierosmes pilsēta uzbūvēja jaunus molus [[Jaunmīlgrāvis|Mīlɡrāvī]] un [[Bolderāja|Bolderājā]], 1884.–1885. gadā uzbūvēja Rietumu molu, no 1877. līdz 1881. gadam ziemas ostu, pabeidza [[Andrejsala]]s būvniecību, kurā 1902. gadā uzbūvēja saldēšanas iekārtas eksportēto un importēto pārtikas produktu uzglabāšanai. 1901. gadā Rīgas biržas komiteja noorganizēja starptautisku tirdzniecības un rūpniecības izstādi, kurā bija apskatāma 788 ražotāju produkcija (597 ražotāji bija no Rīgas). 1901. gadā biržas komiteja nodibināja [[Rīgas Biržas komercskola|Rīgas Biržas komercskolu]] (ēkas arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]]). Ik ɡadus publicēja “Rīgas Tirdzniecības arhīvu” (''Rigar Handels-Archiv'', 1874–1915), vēlāk arī “Rīgas Biržas lapu” (''Rigar Börsenblatt'', 1896–1914). Rīgas Biržas komiteja tieši kontrolēja visus pilsētā noslēgtos tirdzniecības darījumus un operācijas līdz 1904. gadam, kad kontroles funkcijas pārņēma Rīgas Ražotāju biedrība. Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s Rīgas biržas komitejā pieauɡa latviešu tirgotāju un rūpnieku ietekme. 1939. gada 10. jūlijā Rīgas Biržas komiteju likvidēja un tās funkcijas pārņēma [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera]]. 1939. gada rudenī notika vācbaltiešu masveida izceļošana, bet pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Rīgas Biržu slēdza. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Rīgas birža (mākslas muzejs)]] * [[Nasdaq Riga]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] 5guj3b7ttxlmkahlrq0w4kw2pfjm3so 4 212491 4500466 3284090 2026-07-30T12:02:55Z Biafra 13794 nomainu uz atraktīvāku notikumu un attēlu. 4500466 wikitext text/x-wiki <noinclude>{{../doc}}</noinclude> <!-- Only uncomment ONE image at a time --> <div style="float:right;margin-left:0.5em"> [[Attēls:Wedding of Prince Charles and Lady Diana.jpg|150x150px|Velsas prinča Čārlza un Diānas Spenseres kāzas]] </div> * [[1921. gads|1921]]. — [[Ādolfs Hitlers]] kļuva par [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas]] vadītāju. * [[1957. gads|1957]]. — dibināta [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra]]. * [[1938. gads|1938]]. — [[Komunarka (poligons)|NKVD Komunarkas poligonā]] [[NKVD "Latviešu operācija"|"Latviešu operācijā"]] nošauts [[Jānis Rudzutaks]], viens no redzamākajiem [[Padomju Krievija]]s un [[PSRS]] valsts un [[PSKP|Komunistiskās partijas]] darbiniekiem. * [[1958. gads|1958]]. — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Dvaits Eizenhauers]] parakstīja "Nacionālo aeronautikas un kosmosa aktu", kas bija par pamatu [[Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] dibināšanai. * [[1981. gads]] — aptuveni 750 miljonu cilvēku auditorija visā pasaulē televīzijā noskatījās [[Čārlzs III Vindzors|Velsas prinča Čārlza]] un lēdijas [[Diāna Spensere|Diānas Spenseres]] kāzas <small>(attēlā)</small> [[Svētā Pāvila katedrāle|Svētā Pāvila katedrālē]] [[Londona|Londonā]]. {{Izmeklēta notikuma kājene|Month=July|Day=29}} <noinclude> [[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|7-29]] </noinclude> fe0cngkm37futgiy6cs5t5qw5af74cw 0 223542 4500856 3227453 2026-07-31T11:06:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500856 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Scatophaga stercoraria 01.JPG | att_nosaukums = [[Dzeltenā mēslumuša]] (''Scathophaga stercoraria'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Arthropoda | tips_lv = Posmkāji | klase = Insecta | klase_lv = Kukaiņi | virskārta = Endopterygota | virskārta_lv = Pilnas pārvērtības kukaiņi | kārta = Diptera | kārta_lv = Divspārņi | apakškārta = Brachycera | apakškārta_lv = Mušveidīgie | infrakārta = Muscomorpha | infrakārta_lv = Mušu infrakārta | virsdzimta = Muscoidea | virsdzimta_lv =Mušu virsdzimta | dzimta = Scathophagidae | dzimta_lv = Mēslumušas | binomial = Scathophagidae <small>([[Latreille]], 1802)</small> | izplatība = | iedalījums = 2 apakšdzimtas: *''[[Scathophaginae]]'' *''[[Delininae]]'' | kategorijas = nē | sinonīmi = *''Scatophagidae'' *''Cordyluridae'' *''Scopeumatidae''<ref name="Barnard2011"/> }} '''Mēslumušas''' jeb '''mēslu mušas, mēslumušu dzimta''' (''Scathophagidae'') ir [[Mušveidīgie|mušveidīgo]] [[Divspārņi|divspārņu]] dzimta, kas pieder pie [[mušu virsdzimta]]s (''Muscoidea''). Mēslumušu dzimta ir salīdzinoši neliela un līdz 2007. gadam dzimtā bija aprakstītas ap 500 [[suga]]s no 66 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]].<ref name="Ball2007"/> No tām [[Palearktika|Palearktikā]] konstatētas ap 220 sugas<ref name="Shifner2008"/> no 38 ģintīm,<ref name="Shifner2009"/> bet [[Latvija|Latvijā]] 28 sugas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://leb.daba.lv/46Karpa.pdf |title=Catalogue of Latvian Flies (Diptera: Brachycera) |access-date={{dat|2015|10|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305031020/http://leb.daba.lv/46Karpa.pdf |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> == Izplatība == Mēslmušu kāpuri parasti dzīvo uz sauszemes un, kā liecina dzimtas nosaukums, attīstās [[Zīdītāji|zīdītāju]] [[Izkārnījumi|mēslos]]. Kāpuri bieži sastopami tādās vidēs kā [[pļava]]s un [[Purvs|purvi]], kā arī [[Strauts|strautu]] un [[Upe|upju]] [[Krasts|krasti]].<ref name="Oscoz.etal2011"/> Kopumā lielāka sugu dažādība sastopama [[Ziemeļu puslode|ziemeļu puslodē]], un līdz šim [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodē]] ir zināmas tikai 5 sugas, no kurām divas mājo arī ziemeļu puslodē. Viena no visbiežāk sastopamajām [[mušas|mušu]] sugām ziemeļu puslodē ir [[dzeltenā mēslumuša]] (''Scathophaga stercoraria''), kas sastopama arī Latvijā.<ref>[http://www.dabasdati.lv/lv/image/34c4ec66ed3f1de13b860861ec03c8e5/10465/ Dabas dati: Dzeltenā mēslumuša]</ref> Toties citām sugām ir ļoti ierobežota izplatība un sastopamas salīdzinoši nelielās teritorijās, piemēram, ''[[Nanna longicornis]]'', kas mājo tikai [[Vācija]]s dienvidos un [[Čehija|Čehijā]].<ref>[http://www.aemnp.eu/PDF/48_1/48_1_103.pdf Three new species of the family Scathophagidae (Diptera) from the Palaearctic region with a redescription of the male of Amaurosoma longicorne]</ref> == Apraksts == [[Attēls:Dung-fly (Scathophaga furcata) (13520916275).jpg|thumb|left|240px|Mēslumušām ir salīdzinoši gari spārni, attēlā [[Scathophaga furcata|mēslumuša]] (''Scathophaga furcata'')]] === Pieaugušie īpatņi === Pieaugušo īpatņu krāsa ir diezgan variabla, raksturīgs salīdzinoši liels apmatojums un gari spārni, kas bieži ir ar zīmējumiem vai krāsaini.<ref name="Barnard2011"/> === Preimaginālās stadijas === Mēslumušu [[Kāpurs|kāpuri]] ir balti, ar cilindrisku ķermeni. Trešās fāzes kāpuri parasti ir 4—14 mm gari. Ķermeņa priekšējais gals ir raibs, aizmugurējais gals ir resnāks un nošķelts, bieži ar dažām īsām konusveidīgām daivām apkārt spirakulārajai plāksnītei.<!-- kā tas ir noformulēts oriģinālavotā? --><ref name="Oscoz.etal2011"/> Kāpura ķermenis sastāv no neattīstītas [[galva]]s, trim torakāliem segmentiem un astoņiem abdomināliem segmentiem. Galva satur mazu kārpiņu pāri, ūsiņas un maksilārus tausteklīšus. Iekšējais cefalofaringeālais skelets satur mutes āķīšus, kuri apakšā satur izaugumus un kuru forma variē no tieviem līdz resnākiem atkarībā no barošanas paradumiem. Torakālie un abdominālie segmenti ir gludi vai ar transversālām īsu radžu rievām. No ventrālās puses uz vēdera segmentiem ir ložņājoša rieva.<ref name="Oscoz.etal2011"/> == Attīstība == Mātītes ielien ūdenī un dēj olas uz citu kukaiņu, piemēram [[Maksteņu kārta|maksteņu]] un divspārņu, olu kopumu virsmas. Radušies kāpuri sāk baroties ar olām un želejmasu, kas ir apkārt kukaiņu olām.<ref name="Oscoz.etal2011"/> Uz sauszemes dzīvojoši kāpuri pārvēršas par kūniņu, kura tālāk attīstās augsnē zem kāpuru barībai izmantotā substrāta.<ref name="Picker.etal2004"/> == Ekoloģija == Pieaugušie [[Īpatnis|īpatņi]] barības iegūšanai apmeklē zīdītāju mēslus un [[Zieds|ziedus]].<ref name="Picker.etal2004"/> Mēslumušu kāpuri ir [[saprofāgi]], [[fitofāgi]], [[parazīti]] vai [[plēsēji]].<ref name="Purcell2007"/> Plēsīgie kāpuri barojas ar [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] kāpuriem, tajā skaitā divspārņu kāpuriem. Dažu sugu (no ''[[Scathophaga]]'', ''[[Acanthocnema]]'', ''[[Hydromyza]]'' ģintīm) kāpuri ir īsti ūdens iedzīvotāji, kuru ekoloģija un bioloģija joprojām ir slikti izpētītas. Daži no šiem kāpuriem ir zemūdens augu lapu [[minieri]], piemēram, ''[[Hydromyza livens]]''. Citi kāpuri attīstās brīvi ūdenī, piemēram, ''Acanthocnema'' ģints, dzīvojot straujos strautos un barojoties ar ūdens kukaiņu [[Ola|olām]].<ref name="Oscoz.etal2011"/> == Sistemātika == '''Mēslumušu dzimta''' (''Scathophagidae'') * apakšdzimta ''[[Scathophaginae]]'' * apakšdzimta ''[[Delininae]]'' === Dažas ģintis === * ''[[Acanthocnema]]'' Becker, 1894 * ''[[Acerocnema]]'' Becker, 1894 * ''[[Allomyella]]'' Malloch, 1923 * ''[[Bostrichopyga]]'' Becker, 1894 * ''[[Ceratinostoma]]'' Meade, 1885 * ''[[Chaetosa]]'' Coquillett, 1898 * ''[[Cleigastra]]'' Macquart, 1835 * ''[[Cochliarium]]'' Becker, 1894 * ''[[Conisternum]]'' Strobl, 1894 * ''[[Cordilura]]'' Fallén, 1810 * ''[[Cosmetopus]]'' Becker, 1894 * ''[[Delina]]'' Robineau-Desvoidy, 1830 * ''[[Ernoneura]]'' Becker, 1894 * ''[[Gimnomera]]'' Rondani, 1866 * ''[[Gonarcticus]]'' Becker, 1894 * ''[[Gonatherus]]'' Rondani, 1856 * ''[[Hexamitocera]]'' Becker, 1894 * ''[[Hydromyza]]'' Fallen, 1813 * ''[[Leptopa]]'' Zetterstedt, 1838 * ''[[Megaphthalma]]'' Becker, 1894 * ''[[Megaphthalmoides]]'' Ringdahl, 1936 * ''[[Microprosopa]]'' Becker, 1894 * ''[[Micropselapha]]'' Becker, 1894 * ''[[Nanna (ģints)|Nanna]]'' Strobl, 1894 * ''[[Norellia]]'' * ''[[Norellisoma]]'' Wahlgren, 1917 * ''[[Okeniella]]'' Hendel, 1907 * ''[[Orthacheta]]'' Becker, 1894 * ''[[Paracosmetopus]]'' Hackman, 1956 * ''[[Parallelomma]]'' Strobl, 1894 * ''[[Phrosia]]'' Robineau-Desvoidy, 1830 * ''[[Pleurochaetella]]'' Vockeroth, 1965 * ''[[Pogonota]]'' Zetterstedt, 1860 * ''[[Scathophaga]]'' Meigen, 1803 * ''[[Spathephilus]]'' Becker, 1894 * ''[[Spaziphora]]'' Rondani, 1856 * ''[[Staegeria]]'' Rondani, 1856 * ''[[Trichopalpus]]'' Rondani, 1856 == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Ball2007">Stuart G. Ball (2007). ''[http://www.dipteristsforum.org.uk/documents/scathophagid%20key%20v3_1.pdf Key to the British Scathophagidae (Diptera)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140210124029/http://www.dipteristsforum.org.uk/documents/scathophagid%20key%20v3_1.pdf |date={{dat|2014|02|10||bez}} }}''. Vol.3(1)</ref> <ref name="Shifner2008">František Šifner (2008). ''[http://www.aemnp.eu/PDF/48_1/Sifner_katalog_abstr.pdf A catalogue of the Scathophagidae (Diptera) of the Palaearctic region, with notes on their taxonomy and faunistics]{{Novecojusi saite}}''. Acta Entomologica Musei Nationalis Pragae. 48(1), pp. 111-196. ISSN 0374-1036</ref> <ref name="Shifner2009">František Šifner (2009). ''[http://www.aemnp.eu/PDF/49_1/Sifner_additions.pdf Additions and corrections to the Catalogue of the Scathophagidae (Diptera) of the Palaearctic Region]{{Novecojusi saite}}''. Acta Entomologica Musei Nationalis Pragae. 49(1), 293–295. ISSN 0374-1036</ref> <ref name="Barnard2011">Peter C. Barnard (2011). ''The Royal Entomological Society Book of British Insects''. pp 400. Wiley-Blackwell. {{ISBN|978-1-4443-3256-8}}</ref> <ref name="Oscoz.etal2011">Jovier Oscoz, David Galicia, Rafael Miranda (2011). ''Identification Guide of Freshwater Macroinvertebrates of Spain''. New York. Springer. {{doi|10.1007/978-94-007-1554-7}} {{ISBN|978-94-007-1554-7}}</ref> <ref name="Picker.etal2004">Mike Picker, Charles Griffiths & Alan Weaving (2004). ''Field Guide to Insects of South Africa''. Struik Publishes (a division of New Holland Publishing (South Africa) (Pty) Ltd.) {{ISBN|1-77007-061-3}}</ref> <ref name="Purcell2007">Alison Holmes Purcell (2007). ''Benthic Macroinvertebrates and Ecological Assessments: Examining the Biological Potential of Urban Stream Restoration in the San Francisco Bay Area''. ProQuest</ref> }} == Ārējās saites == * ''[http://www.biolib.cz/en/taxon/id17465/ Scathophagidae] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305100026/http://www.biolib.cz/en/taxon/id17465/ |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}''. BioLib.cz * [https://web.archive.org/web/20140401020220/http://www.commanster.eu/commanster/Insects/Flies/Scathophagidae.html Photo of Scathophagidae] [[Kategorija:Mēslumušu dzimta| ]] j0cim2iaittep64z9vz6mvpeiws0sxy 0 224689 4500494 4350920 2026-07-30T13:04:49Z Edis 27633 4500494 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Schneider Electric SE'' | logo = [[Attēls:Schneider Electric.svg|220px]] | caption = | type = [[Eiropas komercsabiedrība]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1981. gads | founder = | defunct = | location_city = ''Rueil-Malmaison'' | location_country = {{FRA}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[elektrotehnika]] | products = iekārtas elektrības sadalei un automatizācijai | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.se.com se.com] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Head-office-Schneider Electric.jpg|thumb|280px|''Schneider Electric'' galvenā biroja ēka ''Rueil-Malmaison'']] [[Attēls:Schneider DCKD43 load switch.JPG|thumb|120px|''Schneider Electric'' ražots 3 fāžu slēdzis]] [[Attēls:IRVE EVC1S22P4E4ERFM SN=D41929100000001 04.jpg|thumb|120px|''Schneider Electric'' ražota elektromobiļu uzlādes stacija]] '''''Schneider Electric [[Eiropas komercsabiedrība|SE]]''''' ir [[Francija]]s uzņēmums, kas piedāvā elektrības sadales un automatizācijas risinājumus. Tas ir dibināts 1981. gadā. Galvenais birojs atrodas ''Rueil-Malmaison''. Uzņēmums izgatavo zema un vidēja sprieguma elektrosadales un drošības ierīces, nepārtrauktas barošanas avotus, rūpnieciskos robotus, viedo tīklu risinājumus un citas elektroiekārtas. ''Schneider Electric'' akcijas tiek kotētas ''[[Euronext Paris]]'' biržā. Lielākie akciju turētāji ir (2025. gada oktobrī): ''[[BlackRock]]'' (8,0 %), darbinieki (3,2 %).<ref name="boursorama.com" /> == Vēsture == ''Schneider Electric'' pirmsākumi meklējami 1836. gadā, kad brāļi Šneideri ieguva dzelzs ieguves šahtas un apstrādes darbnīcas [[Lekrezo]] apkaimē. Pēc diviem gadiem viņi dibināja uzņēmumu ''Schneider & Cie.'' Ar laiku tas kļuva par nozīmīgu metalurģijas uzņēmumu un vienu no lielākajiem ieroču ražotājiem Eiropā. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] uzņēmums pievērsās elektrosadales iekārtu ražošanai. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika pārtraukta ieroču ražošana, uzņēmumam pilnībā pārejot uz civilās produkcijas izlaidi. Galvenās nozares bija celtniecība, dzelzs un tērauda izstrādājumi, elektroiekārtas. 1960. gados uzņēmuma vadību pārņēma barons ''Edouard-Jean Empain''. Tika izveidota grupa ''Empain-Schneider'', sākta [[diversifikācija]], bet uzņēmuma stāvoklis neuzlabojās. 1980. gadā par uzņēmuma vadītāju kļuva ''Didier Pineau-Valencienne''. Viņš reformēja ''Groupe Schneider'' struktūru, turpmāk koncentrējoties tikai uz elektroiekārtu ražošanu. 1981. gadā ''Groupe Schneider'' tika reģistrēta kā akciju sabiedrība (''Société Anonyme''). Tika piesaistīti jauni investori: investīciju banka ''[[Paribas]]'', investīciju grupa ''[[Axa]]'', ''Bruxelles-Lambert France'' un apdrošināšanas uzņēmums ''[[AGF (uzņēmums)|AGF]]''. 1986. gadā šiem četriem akciju turētājiem piederēja grupas holdinga uzņēmuma ''SPEP'' 60 % kapitāldaļu. 1999. gadā to daļa bija samazinājusies līdz 8,2 %, bet publiskie akcionāri turēja 82,8 %.<ref name="170 years" /> 1988. gadā ''Schneider'' grupa nopirka uzņēmumu ''[[Telemecanique]]''. 1991. gadā tika nopirkts ASV uzņēmums ''[[Square D]]''. 1992. gadā tika iegādāts uzņēmums ''[[Merlin Gerin]]''. 1994. gadā tika nopirkts Somijas elektropārvades iekārtu ražotājs ''[[Alstom Grid Oy|Nokia Kondensaattorit]]''; 1994. gadā kopā ar Vācijas ''[[AEG]]'' uz tai piederošā ''Modicon'' bāzes tika izveidots kopuzņēmums ''AEG Schneider Automation'' automātiskās kontroles iekārtu ražošanai. 1996. gadā no ''AEG'' pilnībā iegūts ''AEG Schneider Automation'' (''Modicon'').<ref name="Modicon" /> 1997. gadā tika pārdots celtniecības uzņēmums ''[[Spie Batignolles]]'', tādējādi ''Schneider'' darbība turpmāk pilnībā saistīta ar elektroizstrādājumiem. 1999. gada maijā uzņēmums mainīja nosaukumu uz '''''Schneider Electric'''''. Iegādāts Skandināvijas ''Lexel'', Itālijas ''Schyller'', Francijas ''Mafelec'' un ASV ''Veris Industries'', ''Electrical Switchgear and Power Distribution Services''.<ref name="170 years" /> 2000. gadā tika nopirkti zemsprieguma ierīču ražotāji: Turcijas ''Metesan Lexel Elektrik'', Ungārijas ''Prodax'', Indijas ''Crompton Greaves'' un ''S&S Power Switchgear'', Vācijas ''May & Steffens'', Dienvidāfrikas ''Conlog'', Francijas ''Infra +'' un ASV ''EFI Electronics''; vidēja sprieguma ierīču ražotāji: Francijas ''Bardin'' un Austrālijas ''Nu-Lec''; rūpnieciskās vadības un automatizācijas iekārtu ražotāji: ASV ''Steeplechase Software'' un ''Quantronix'', Francijas ''[[Thomson CSF]]'' meitas uzņēmums ''Crouzet Automatismes'', Šveices ''Positec''.<ref name="170 years" /> 2001. gadā ''Schneider Electric'' nopirka uzņēmumu ''[[Legrand (uzņēmums)|Legrand]]'', bet [[Eiropas Komisija]] šo darījumu neatļāva, tādēļ ''Legrand'' nācās pārdot. No 2002. līdz 2008. gadam ''Schneider Electric'' divkāršoja ienākumus. 2003. gadā tika iegādāts Zviedrijas automatizācijas risinājumu uzņēmums ''TAC''. 2004. gada martā tika iegādāts ASV spiediena sensoru ražotājs ''Kavlico''. 2004. gadā tika nopirkts ''Andover Controls'', ko apvienoja ar ''TAC'' ar nosaukumu ''Tour Andover Controls''. 2004. gadā ''Schneider Electric'' ieguva Austrālijas uzņēmuma ''Clipsal'' vairākuma kapitāldaļu. 2005. gadā tika iegādāti ASV uzņēmumi: ''Juno Lighting'' (apgaismojuma ierīces) un ''BEI Technologies'' (pielāgoti sensori). 2006. gadā tika nopirkts Vācijas uzņēmums ''Merten'' un Austrālijas SCADA sistēmu un MES automatizācijas programmatūras izztrādātājs ''Citect''. 2007. gadā tika iegādāts nepārtrauktās elektroapgādes avotu ražotājs ''[[APC by Schneider Electric|American Power Conversion]]'' (''APC''), ko apvienoja ar 2003. gadā iegādāto ''MGE-UPS''. 2007. gadā par 1,5 miljardiem ASV dolāru tika nopirkts ASV drošības tehnoloģiju uzņēmums ''[[Pelco]]''. 2008. gadā tika iegādāts [[invertors|invertoru]] (no līdzstrāvas uz maiņstrāvu) ražotājs ''Xantrex Technology Inc.''<ref name="170 years" /> Kopš 2009. gada ''Merlin Gerin'' un ''Telemecanique'' produkcija tiek pārdota ar ''Schneider Electric'' zīmolu. 2010. gadā ''Schneider Electric'' kopā ar ''[[Alstom]]'' no ''[[Areva]]'' nopirka elektropārvades un sadales iekārtu nodaļu ''Areva T&D''; tā elektropārvades bizness tika integrēts ''Alstom Grid'', bet elektrosadales iekārtu ražošana pievienota ''Schneider Electric''. 2011. gadā tika nopirkts Spānijas uzņēmums ''Telvent'', kas specializējies informācijas sistēmu izstrādē rūpnieciskajai automatizācijai. 2014. gadā uzņēmums tika pārreģistrēts par [[Eiropas komercsabiedrība|Eiropas komercsabiedrību]] (''SE''). 2014. gada janvārī tika nopirkts Apvienotās Karalistes uzņēmums ''Invensys'', kas nodarbojās ar rūpniecisko automatizāciju un enerģijas kontroli. 2015. gadā apgaismojuma ražotājam ''[[Acuity Brands]]'' tika pārdots meitas uzņēmums ''Juno Lighting''. 2017. gada septembrī tika paziņots, ka ''Schneider Electric'' iegādāsies 60 % Apvienotās Karalistes informācijas tehnoloģiju uzņēmuma ''[[AVEVA Group]]'' kapitāldaļu; darījums pabeigts 2018. gada 1. martā. 2017. gada novembrī tika nopirkts ASV ēku elektrības un sakaru pārvaldības risinājumu uzņēmums ''ASCO Power Technologies''. 2018. gada maijā tika panākta vienošanās, ka [[konsorcijs]], ko vada ''Schneider Electric'', no Indijas uzņēmuma ''[[Larsen & Toubro]]'' iegādāsies elektrotehnikas un automatizācijas biznesu. 2019. gada 29. maijā investīciju uzņēmumam ''Transom Capital'' tika pārdots video drošības uzņēmums ''[[Pelco]]''. 2020. gada februārī ''Schneider'' izteica 1,4 miljardu eiro lielu pārņemšanas piedāvājumu Vācijas uzņēmumam ''[[RIB Software|RIB Software se]]'', darījums tika pabeigts 10. jūlijā. 2020. gada 23. aprīlī ''Schneider Electric'' vienojās iegādāties Vācijas uzņēmumu ''ProLeiT AG'', kas specializējies rūpnieciskās automatizācijas risinājumos pārtikas un dzērienu nozarei; darījums pabeigts 4. augustā. 2020. gada 31. augustā tika pabeigts ''Larsen & Toubro'' elektrotehnikas un automatizācijas biznesa iegādes darījuma, un ''L&T'' nodaļu apvienoja ar ''Schneider'' biznesu Indijā uzņēmumā ''Schneider Electric India Private Ltd'', kurā ''Schneider Electric'' ieguva 65 % kapitāldaļu, un investīciju uzņēmums ''Temasek'' — 35 %. 2020. gada 17. decembrī ''Schneider Electric'' iegādājās celtniecības un darbu organizācijas programmatūras izstrādes uzņēmuma ''Planon Beheer B.V.'' 25 % kapitāldaļu. 2021. gada 11. janvārī tika iegādāts Nīderlandes jaunuzņēmums ''DC Systems B.V.'', kas specializējies aktīvajos maiņstrāvas / līdzstrāvas mikrotīklos, līdzstrāvas jaudas pārveidošanā un līdzstrāvas risinājumos. 2021. gada 28. jūnijā tika pabeigts darījums par kontrolpaketes iegādi ASV uzņēmumā ''Operation Technology, Inc.'' (''ETAP''), kas bija viens no vadošajiem programmatūras nodrošinātājiem elektrisko tīklu projektēšanas un simulācijas jomā (2022. gada 30. jūnijā bija iegādāti 80 % kapitāldaļu). 2021. gada oktobrī kustības kontroles komponenšu ražotājs ''Schneider Electric Motion'' tika pārdots ASV uzņēmumam ''Novanta''. 2021. gada 20. decembrī uzņēmums iegādājās 85,85 % uzņēmuma ''Qmerit'' kapitāldaļu. Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada 24. februārī ''Schneider Electric'' apturēja jaunas investīcijas Krievijā un Baltkrievijā, kā arī jaunus pasūtījumus uz šīm valstīm. Uzņēmums no Krievijas guva aptuveni 2 % no kopējā pārdošanas apjoma, Baltkrievija bija nenozīmīga. 3. jūlijā tika pārdoti galvenie meitas uzņēmumi Krievijā un Baltkrievijā. 2022. gada 5. maijā tika pabeigta Francijas programmatūras uzņēmuma ''IGE+XAO SA'' apvienošana ar ''Schneider Electric'' uz akciju apmaiņas pamata. 11. maijā tika panākta vienošanās par izkliedēto energoresursu pārvaldības platformas uzņēmuma ''EnergySage'' iegādi. 21. jūnijā ''Schneider'' pabeidza 95,52 % kapitāldaļu iegādi elektromobiļu lādēšanas pārvaldības risinājumu uzņēmumā ''EV Connect Inc.'', turklāt atlikušo 4,48 % daļu paredzēts iegādāties 2027. gadā. 20. jūlijā grupa pabeidza enerģētikas pārvaldības risinājumu uzņēmuma ''Autogrid'' iegādi, palielinot savu līdzdalību no 24,2 % līdz 91,8 % kapitāldaļu. 21. septembrī ''Schneider'' piekrita pilnīgai ''[[AVEVA Group|AVEVA]]'' pārņemšanai, samaksājot aptuveni 3,87 miljardus sterliņu mārciņu par atlikušo akciju daļu (40 %); darījums tika pabeigts 2023. gada 18. janvārī. 27. jūlijā tika panākta vienošanās par transformatoru rūpnīcu Polijā un Turcijā pārdošanu Francijas ''Cahors'' grupai. 30. septembrī ''Schneider Electric'' vienojās ar par ''ASCO Power Technologies'' elektriskās slodzes banku testēšanai biznesa pārdošanu ASV privātā kapitāla sabiedrībai ''Hidden Harbor''. 27. oktobrī tika paziņots par industriālo sensoru biznesa nodalīšanu, Telemecanique Sensors pārdošanu Taivānas uzņēmumam ''[[YAGEO]]''. 31. oktobrī ''Schneider Electric'' vienojās par ''Eurotherm'' struktūrvienības (temperatūras un elektroenerģijas kontroles sistēmas) pārdošanu uzņēmumam ''Watlow Electric Manufacturing Company''. 30. novembrī tika pabeigta Vācijas apkures un gaisa kondicionēšanas risinājumu piegādātāja ''Eberle Controls GmbH'' pārdošana ''Eberle'' vadībai un ''Borromin Capital Fund IV''. 8. decembrī ''Schneider Electric'' noslēdza līgumu ar kādu Eiropas uzņēmumu par ''RIB Software'' IT pakalpojumu un konsultāciju biznesa ''VinZero'' pārdošanu. 23. decembrī uzņēmums vienojās Francijas privātā kapitāla investoram ''Latour Capital'' pārdot rūpniecisko [[nepārtrauktās barošanas avots|nepārtrauktās barošanas avotu]] ražotāja ''Gutor Electronics'' darbību. 2023. gada novembrī ''Schneider Electric'' iegādājās klimata konsultāciju un dabas balstītu risinājumu Francijas uzņēmumu ''EcoAct''. 2024. gada oktobrī tika iegādāts datu centru šķidruma dzesēšanas un uzlabotu siltuma vadības risinājumu ASV uzņēmums ''Motivair''. 2025. gada 30. jūlijā ''Schneider Electric'' vienojusies no Singapūras investīciju sabiedrības ''Temasek'' par 5,5 miljardiem eiro izpirkt 35 % kapitāldaļu savā Indijas kopuzņēmumā ''Schneider Electric India'', kas dibināts 2018. gadā. 2026. gada 30. jūnijā ''Schneider Electric'' noslēdza galīgo vienošanos par rūpniecisko datu un AI programmatūras nodrošinātāja ''Cognite Holding B.V.'' iegādi darījumā, kas novērtēts 3,1 miljarda ASV dolāru apmērā. == ''Schneider Electric'' Latvijā == 1996. gadā Latvijā reģistrēta ''Schneider Electric S.A.'' pārstāvniecība, kas 2000. gadā pārdēvēta par ''Schneider Electric Industries S.A.'' pārstāvniecību, bet likvidēta 2005. gadā.<ref name="SCHNEIDER ELECTRIC INDUSTRIES Lursoft" /> Kad ''Schneider Electric'' nopirka Skandināvijas uzņēmumu ''Lexel'', tā meitas uzņēmums Latvijā ''SIA LEXEL Elektropreces'', arī pārgāja tā pārziņā. 2002. gadā mainīts nosaukums uz ''SIA LEXEL Elektropreces'', bet kopš 2004. gadā nosaukums ir ''SIA Schneider Electric Latvija''.<ref name="Schneider Electric Latvija Lursoft" /> 2008. gadā reģistrēta ''SIA Schneider Electric Baltic Distribution Centre''.<ref name="Schneider Electric Baltic Distribution Centre Lursoft" /> Šie uzņēmumi nodarbojas ar produktu un risinājumu tirdzniecību.<ref name="amatā stājās Uģis Tumpelis" /> Latvijā ir Dānijā reģistrētā ''Shneider Nordic Baltic A/S'' meitas uzņēmums ''SIA LEXEL Fabrika'', kas ir ''Schneider Electric'' vienīgā ražotne Baltijas valstīs.<ref name="KP 2018.05.31" /> Tā dibināta 1993. gadā ar nosaukumu ''SIA AHLSTROM-REMLR ELEKTRA'', bet 2002. gadā mainīts nosaukums uz līdzšinējo.<ref name="LEXEL FABRIKA Lursoft" /> Fabrikā bija nodarbināti ap 180 darbinieki. Tā ražoja elektroinstalācijas piederumus (kontaktligzdas, slēdžus u.c.).<ref name="amatā stājās Uģis Tumpelis" /> Produkcija tiek eksportēta galvenokārt uz Ziemeļvalstu reģionu un Vāciju. Latvijas ražotne paplašinājās, jo notika papildu ražošanas līniju pārņemšana no citiem ''Schneider Electric'' grupas uzņēmumiem. 2005. gadā rūpnīca pārcēlās uz plašākām telpām Bukultu ielā Rīgā. 2014. gada jūlijā sākās jaunas ražotnes celtniecība, investējot gandrīz 10 miljonus EUR.<ref name="NOZARE.LV 2014.08.19" /> Darbu jaunajās telpās Rīgā, Krustpils ielā 35A sāka 2015. gadā. Fabrika pārkvalificējās uz elektronikas ražošanu (sensori un slēdži, elektrības vadības ierīces u.c.), darbinieku skaits pieauga līdz 350.<ref name="rūpnīca rāda zaļu priekšzīmi" /> 2023. gada aprīlī sāka celt piebūvi ''Schneider Electric'' esošajai rūpnīcai Rīgā Krustpils ielā 35A ar mērķi kļūt par grupas lielāko elektronisko produktu ražotāju Eiropā.<ref name="db 2023.04.25" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="boursorama.com">[http://www.boursorama.com/bourse/profil/resume_societe.phtml?symbole=1rPSU SCHNEIDER ELECTRIC]</ref> <ref name="170 years">[http://www.schneider-electric.com/sites/corporate/en/group/profile/history/schneider-electric-history-animation.page 170 years of history]</ref> <ref name="SCHNEIDER ELECTRIC INDUSTRIES Lursoft">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/schneider-electric-industries-s.a. SCHNEIDER ELECTRIC INDUSTRIES S.A., Ārvalstu komersanta (organizācijas) pārstāvniecība]{{Novecojusi saite}} Lursoft</ref> <ref name="Schneider Electric Latvija Lursoft">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/schneider-electric-latvija Schneider Electric Latvija, SIA] Lursoft</ref> <ref name="Schneider Electric Baltic Distribution Centre Lursoft">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/schneider-electric-baltic-distribution-centre Schneider Electric Baltic Distribution Centre, SIA] Lursoft</ref> <ref name="LEXEL FABRIKA Lursoft">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/lexel-fabrika LEXEL FABRIKA, SIA] Lursoft</ref> <ref name="amatā stājās Uģis Tumpelis">[http://www.bleea.lv/?catid=133 2010. gada 2. augustā „Schneider Electric Latvija”, SIA vadītāja amatā stājās Uģis Tumpelis]</ref> <ref name="Modicon">[https://www.se.com/uk/en/about-us/company-profile/brands/modicon.jsp Modicon is now Schneider Electric]</ref> <ref name="NOZARE.LV 2014.08.19">[http://financenet.tvnet.lv/zinas/522822-schneider_electric_investe_10_miljonus_eiro_jauna_rupnica_latvija «Schneider Electric» investē 10 miljonus eiro jaunā rūpnīcā Latvijā] NOZARE.LV, 2014.08.19</ref> <ref name="KP 2018.05.31">[https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/6503/lexel-fabrika-apgrozijums-pern-parsniedz-50-miljonus-eiro “Lexel Fabrika” apgrozījums pērn pārsniedz 50 miljonus eiro] Klientu portfelis, 31.05.2018</ref> <ref name="rūpnīca rāda zaļu priekšzīmi">[https://www.delfi.lv/interaktivie-stasti/nakotnes-tehnologiju-milza-schneider-electric-latvijas-rupnica-rada-zalu-priekszimi.d?id=53767231 Nākotnes tehnoloģiju milža 'Schneider Electric' Latvijas rūpnīca rāda zaļu priekšzīmi] Delfi</ref> <ref name="db 2023.04.25">[https://www.db.lv/zinas/schneider-electric-uzsak-rupnicas-paplasinasanu-511481 Schneider Electric uzsāk rūpnīcas paplašināšanu] Db.lv, 25.04.2023</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.se.com ''Schneider Electric''] * [https://www.se.com/lv/lv/ ''Schneider Electric'' latviešu valodā] {{CAC 40}} {{Euro Stoxx 50}} {{Stoxx Europe 50}} [[Kategorija:Francijas uzņēmumi]] oglg6qmh4rdhitm3h415zxxpvj6j9u4 0 231949 4500642 4498084 2026-07-30T20:28:02Z Baisulis 11523 atsvaidzināts...... 4500642 wikitext text/x-wiki {{vairāki attēli | perrow = 3 | total_width = 800 | image1 = Baltas by Augustas Didzgalvis.jpg | image2 = Riga downtown.jpg | image3 = Tallinn skyline 2025.jpg | footer = [[Viļņa]]s, [[Rīga]]s un [[Tallina]]s pilsētu panorāmas skati }} Šis ir '''[[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] augstāko [[celtne|ēku]]''' saraksts, kurā iekļautas visas ēkas [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kuru augstums pārsniedz {{nobr|67 metrus}}. Augstuma mērījumos nav iekļauti [[televīzijas tornis|televīzijas torņi]] un [[dūmvads|dūmvadi]]. Šajā sarakstā ir 43 Lietuvas, 26 Latvijas un 15 Igaunijas ēkas. {{clear left}} == Pabeigtas ēkas == {| class="wikitable sortable" |- !Vieta !class="unsortable"|Attēls !Nosaukums !Pilsēta !Valsts !Augstums !Stāvu<br />skaits !Gads !class="unsortable"|Piezīmes |- style{{=}}"background:#ddffdd; |1||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||[[Eiropas tornis]]<br />(''Europos bokštas'')||[[Viļņa]]||{{LTU}}||148,3 metri||33||2005||Augstākā ēka [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]<hr /><ref>{{Ziņu atsauce |title=Aukščiausias Vilniaus pastatas kvies grožėtis panorama iš paukščio skrydžio |url=https://www.delfi.lt/veidai/muzika/auksciausias-vilniaus-pastatas-kvies-grozetis-panorama-is-paukscio-skrydzio.d?id=4219612 |access-date=25 April 2021 |work=DELFI |date=27 April 2004 |language=lt}}</ref> |- style{{=}}"background:#ddffdd; |2||[[Attēls:St Olaf's church, Tallinn, July 2008.jpg|150px]]||[[Tallinas Olafa baznīca]]<br />(''Oleviste kirik'')||[[Tallina]]||{{EST}}||123,7 metri||||1549||Augstākā ēka Igaunijā<hr /><ref name="t2k3" /> |- |3||[[Attēls:Riga; St.Peter’s Church.jpg|150px]]||[[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]||[[Rīga]]||{{LAT}}||123,25 metri||||1690||Augstākā ēka Latvijā<hr /><ref name="la12">{{Tīmekļa atsauce |last=Tiļļa |first=Andris |date=January 6, 2012 |title=Augstākās celtnes Rīgā |url=https://www.la.lv/augstakas-celtnes-riga-2 |access-date=2026-05-01 |website=LA.LV |language=lv}}</ref> |- |4||[[Attēls:Z-Towers 2016-10.jpg|150px]]||''[[Zunda Towers|Zunda Towers I]]''||Rīga||{{LAT}}||123 metri||31||2019||Augstākie dvīņu torņi Baltijas valstīs |- |5||[[Attēls:Saules akmens 2012.jpg|150px]]||[[Saules akmens]]||Rīga||{{LAT}}||122,78 metri||27||2004||<ref name="la12" /> |- |6||[[Attēls:Z-Towers 2016-10.jpg|150px]]||''[[Zunda Towers|Zunda Towers II]]''||Rīga||{{LAT}}||117,5 metri||30||2019||Augstākie dvīņu torņi Baltijas valstīs |- |7||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''[[Swissôtel Tallinn]]''||Tallina||{{EST}}||117 metri||30||2007||Augstākā viesnīca Baltijas valstīs |- |8||[[Attēls:Tallinn-Tornimae.jpg|150px]]||[[Tornimäe ēku komplekss|''Tornimäe'' ēku komplekss]]||Tallina||{{EST}}||117 metri|||30||2006|| |- |9||[[Attēls:Pilsotasminijosg1.jpg|150px]]||''[[Pilsotas]]''||[[Klaipēda]]||{{LTU}}||112 metri||34||2007|| |- |10||[[Attēls:Arter Kvartal.jpg|200x200px]]||''[[Arter Kvartal]]''||Tallina||{{EST}}||111 metri|||28||2024|| |- |11||[[Attēls:Tallinn - 49414494251.jpg|150px]]||''[[Maakri Kvartal|Maakri Torn]]''||Tallina||{{EST}}||110 metri|||30||2018|| |- |12||[[Attēls:Akadēmijas laukums tip.jpeg|150px]]||[[Zinātņu akadēmijas augstceltne]]||Rīga||{{LAT}}||107,6 metri|||21||1958||<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.lza.lv/images/LZA_augstceltne/11_Krastins_ZinAkademijasArhitektura.pdf | title=Latvijas zinātņu akadēmijas ēka pasaules arhitektūras kontekstā | language=lv | trans-title=The Latvian Academy of Sciences building in the context of world architecture | website=www.lza.lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |date=2012-09-08 |title=Rīgas augstāko ēku top 35 |url=https://www.delfi.lv/193/politics/42654470/rigas-augstako-eku-top-35 |access-date=2026-05-01 |website=Delfi |language=lv}}</ref> |- style{{=}}"background:#ddffdd; |13||[[Attēls:Niguliste kirik (1) (Kenny McFly).jpg|150px]]||[[Tallinas Nikolaja baznīca]]<br />(''Niguliste kirik'')||Tallina||{{EST}}||105 metri||||1515||<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.geda.de/en/company/news/news-detail/news/geda-and-the-landmarks-of-tallinn/|title=GEDA and the landmarks of Tallinn|first=GEDA|last=GmbH|website=www.geda.de}}</ref> |- |14||[[Attēls:Nacionalinė dailės galerija - 52576850688.jpg|150px]]||''[[TOWER Apartments|#Tower]]''||Viļņa||{{LTU}}||104 metri||29||2018||<ref>{{Ziņu atsauce |title="Tower" pasiūlė išeitį, kur Vilniaus centre pasistatyti automobilį |url=https://tv.lrytas.lt/zinios/gyvenimo-budas/2018/05/17/news/-tower-pasiule-iseiti-kur-vilniaus-centre-pasistatyti-automobili-6308095/ |access-date=25 April 2021 |work=Lrytas.tv |date=17 May 2018 |language=lt}}</ref> |- |15||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''[[Radisson Blu|Radisson Blu Hotel Tallinn]]''||Tallina||{{EST}}||103 metri|||25||2001||<ref name="t2k3">{{Ziņu atsauce | last=Seaver | first=Urmas | title=Muinsuskaitse keelas Olevistest kõrgema maja | work=Postimees | date=2003-11-07 | url=https://www.postimees.ee/1382599/muinsuskaitse-keelas-olevistest-korgema-maja | language=et | access-date=2026-04-20}}</ref> |- |16||rowspan=2|[[Attēls:Panorama Plaza 2023 (4).jpg|150px]]||[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]||Rīga||{{LAT}}||101,5 metri||32||2007||<ref name="la12" /> |- |17||[[Panorama Plaza|Panorama Plaza III]]||Rīga||{{LAT}}||101,5 metri||30||2024|| |- |18||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Helios City Tower A''||Viļņa||{{LTU}}||97,67 metri|||27||2006|| |- |19||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Europe Square Apartments''||Viļņa||{{LTU}}||96,19 metri|||27||2004|| |- |20||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''[[Skyon]]''||Tallina||{{EST}}||95 metri||26||2021||<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Extreme wreath-cutting! SKYON has reached its final height of 95 metres |url=https://www.capitalmill.eu/en/extreme-wreath-cutting-skyon-has-reached-its-final-height-of-95-metres/ |publisher=Capital Mill |access-date=6 October 2022 |date=4 December 2020}}</ref> |- |21||[[Attēls:SEB Eesti Ühispank - peahoone 2006-08-14.jpg|150px]]||[[Skandinaviska Enskilda Banken|SEB bankas galvenā ēka]]||Tallina||{{EST}}||94,4 metri|||24||1999||<ref>{{Ziņu atsauce | last=Vedler | first=Sulev | title=„Pank 2": kuidas Ühispank Ain Hanschmidti rikkaks tegi | work=Magnaat | publisher=Eesti Ekspress | date=2019-05-16 | url=https://ekspress.delfi.ee/artikkel/85891555/pank-2-kuidas-uhispank-ain-hanschmidti-rikkaks-tegi | language=et | access-date=2026-04-20}}</ref> |- |22||[[Attēls:P1210093 (3357944052).jpg|150px]]||[[Zemkopības ministrijas augstceltne]]||Rīga||{{LAT}}||92,5 metri|||26||1978||<ref name=":1" /><ref name="la12" /> |- |23||[[Attēls:Vecrīga, Central District, Riga, LV-1050, Latvia - panoramio (227).jpg|150px]]||[[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]]||Rīga||{{LAT}}||91,64 metri||||1225||Ēkas sākotnējais augstums bija 86 metri,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lidz-vasarai-atjaunos-jekaba-katedrales-gaili.a354586/|title=Līdz vasarai atjaunos Jēkaba katedrāles gaili|website=www.lsm.lv}}</ref> bet kopš 1726. gada 2. jūnija tās virsotni rotā gailis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/kapec-rigas-smailes-rota-zelta-gaili|title=Kāpēc Rīgas smailes rotā zelta gaiļi? &#124; Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv}}</ref><hr /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/culture/history/15.11.2023-what-is-hidden-under-st-jekabs-cathedral-in-riga.a531453/|title=What is hidden under St Jekabs' Cathedral in Rīga?|website=eng.lsm.lv}}</ref> |- style{{=}}"background:#ddffdd; |24||[[Attēls:Rīgas Doms.jpg|150px]]||[[Rīgas Doms]]||Rīga||{{LAT}}||90 metri|||||1211|| |- |25||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''[[Tigutorn]]''||[[Tartu]]||{{EST}}||89,92 metri||23||2008|| |- |26||[[Attēls:LTV - panoramio (8).jpg|150px]]||[[Latvijas Televīzijas augstceltne]]||Rīga||{{LAT}}||88,7 metri||22||1987||<ref name=":1" /><ref name="la12" /> |- |27||[[Attēls:3bures by Augustas Didzgalvis.jpg|150px]]||''[[3 burės]]'' A tornis||Viļņa||{{LTU}}||87,78 metri|||24||2008|| |- |28||[[Attēls:Riga Elizabetes iela 2009.jpg|150px]]||''[[Radisson Blu Hotel Latvija]]''||Rīga||{{LAT}}||85,65 metri|||27||1976||<ref name="la12" /> |- |29||[[Attēls:Radisson Blu Hotel Lietuva Vilnius.jpg|150px]]||''[[Radisson Blu Hotel Lietuva]]''||Viļņa||{{LTU}}||85,3 metri|||23||1983|| |- |30||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''[[Radisson Blu Hotel Olümpia]]''||Tallina||{{EST}}||84 metri|||28||1980||<ref name="t2k3" /> |- |31||[[Attēls:Complex high Buildings on bank Neris river.jpg|150px]]||''Artery''||[[Viļņa]]||{{LTU}}||84 metri ||20||2023||<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arcgis.com/home/webscene/viewer.html|title=Scene Viewer|website=scenes.arcgis.com}}</ref> |- |32||[[Attēls:Panorama Plaza 2023 (2).jpg|150px]]||[[Panorama Plaza|Panorama Plaza I]]||Rīga||{{LAT}}||83,3 metri||27||2006||<ref name="la12" /> |- |33||[[Attēls:GrandOffice1.jpg|150px]]||''Grand Office''||Viļņa||{{LTU}}||82,4 metri ft|abbr=on}}||21||2014||<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Balčiūtė |first1=Giedrė |title=Taip gimsta vienas aukščiausių pastatų Vilniuje |url=https://www.delfi.lt/verslas/nekilnojamas-turtas/taip-gimsta-vienas-auksciausiu-pastatu-vilniuje.d?id=64729211 |access-date=30 May 2021 |work=DELFI |date=11 May 2014 |language=lt}}</ref> |- |34||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Big2 2''||Klaipēda||{{LTU}}||82 metri||25||2009|| |- |35||[[Attēls:3bures by Augustas Didzgalvis.jpg|150px]]||''[[3 burės]]'' D tornis||Viļņa||{{LTU}}||81 metri||23||2018|| |- |36||[[Attēls:AstraLux 02.2009.jpg|150px]]||''[[Astra Lux]]''||Rīga||{{LAT}}||80,7 metri|||25||2007||<ref name="la12" /> |- |37||[[Attēls:Metropole - panoramio - Dmitrijs Purgalvis (2).jpg|150px]]||''[[Solaris (ēku komplekss)|Solaris I]]''||Rīga||{{LAT}}||79,2 metri||25||2005||<ref name="la12" /> |- |38||[[Attēls:Metropole - panoramio.jpg|150px]]||''[[Solaris (ēku komplekss)|Solaris II]]''||Rīga||{{LAT}}||79,2 metri||25||2005||<ref name="la12" /> |- |39||[[Attēls:Anyksciai_church.jpg|150px]]||[[Anīkšču Svētā Mateja Evaņģēliski luterāniskā baznīca]]<br />(''Anykščių šv. apaštalo evangelisto Mato bažnyčia'')||[[Anīkšči]]||{{LTU}}||79 metri|||||1909|| |- |40||[[Attēls:Tallinn Kompassi1.jpg|150px]]||''City Plaza''||Tallina||{{EST}}||78 metri|||23||2004|| |- |41||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||[[Viļņa|Pašvaldības ēka]]||Viļņa||{{LTU}}||76,85 metri|||20||2004||<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Sostinės vizija tapo tikrove |url=http://www.constructus.lt/226 |publisher=UAB "Constructus" |archive-url=https://web.archive.org/web/20040606125054/http://www.constructus.lt/lt/226 |archive-date=6 June 2004 |language=lt |dead-url=yes}}</ref> |- |42||[[Attēls:Old soviet building (8229119199).jpg|150px]]||[[Preses nams]]||Rīga||{{LAT}}||76,8 metri|||22||1977||Rekonstrukcijas procesā |- |43||[[Attēls:Vilniaus vartai didysis bokštas.JPG|150px]]||''[[Vilniaus vartai]]''||Viļņa||{{LTU}}||76,7 metri|||18||2007|| |- |44||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Victoria Tower''||Viļņa||{{LTU}}||76,3 metri ft|abbr=on}}||16||2005||<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Naujasis verslo akcentas sostinės centre |url=http://www.constructus.lt/211 |publisher=UAB "Constructus" |archive-url=https://web.archive.org/web/20060818001708/http://www.constructus.lt/211 |archive-date=18 August 2006 |language=lt |dead-url=yes}}</ref> |- |45||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Viršuliškių Porelė 1''||Viļņa||{{LTU}}||75,81 metri||24||2006|| |- |46||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Viršuliškių Porelė 2''||Viļņa||{{LTU}}||75,63 metri||24||2006|| |- |47||[[Attēls:Joniskio_baznycia.JPG|150px]]||[[Jonišķu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca]]<br />(''Joniškio Švč. Mergelės Marijos Ėmimo į dangų bažnyčia'')||[[Jonišķi]]||{{LTU}}||75 metri||||1626|| |- |48||[[Attēls:SveksnaBaznycFas.jpg|150px]]||[[Švēkšnas Svētā apustuļa Jēkaba baznīca]]<br />(''Švėkšnos šv. apaštalo Jokūbo bažnyčia'')||[[Švēkšna]]||{{LTU}}||75 metri||||1905|| |- |49||[[Attēls:Salakas, Lithuania - panoramio (3).jpg|150px]]||[[Salakas Vissvētākās Jaunavas Marijas Sāpju baznīca]]<br />(''Salako Švč. Mergelės Marijos Sopulingosios bažnyčia'')||[[Salaka]]||{{LTU}}||75 metri||||1911|| |- |50||[[Attēls:Church - panoramio - diesel3377.jpg|150px]]||[[Klaipēdas Vissvētākās Jaunavas Marijas, Miera Karalienes, baznīca]]<br />(''Klaipėdos Švč. Mergelės Marijos Taikos Karalienės bažnyčia'')||Klaipēda||{{LTU}}||75 metri||||1960||<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Žemės sklypo Rumpiškės g. 6, Klaipėdoje, detalusis planas |url=https://www.klaipeda.lt/data/wfiles/file9412.pdf |publisher=[[Klaipēda]] |access-date=7 February 2022 |language=lt }}</ref> |- |51||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Flow''||[[Viļņa]]||{{LTU}}||74,8 metri ||20||2023||<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Administracinis pastatas. Lvovo g. 21A, Vilniuje. Statybos projektas |url=https://vilnius.lt/wp-content/uploads/2020/12/LVOVO-21A-PP-2020-121.pdf |website=vilnius.lt |publisher=UAB "Architektūros kūrybinė grupė" |access-date=15 December 2023 |pages=75 |language=lt}}</ref> |- |52||[[Attēls:Ramygalos_baznycia_4.jpg|150px]]||[[Ramīgalas Svētā Jāņa Kristītāja baznīca]]<br />(''Ramygalos šv. Jono Krikštytojo bažnyčia'')||[[Ramīgala]]||{{LTU}}||74 metri||||1914|| |- |53||rowspan=4|[[Attēls:Skanstes masivi - panoramio (1).jpg|150px]]||[[Skanstes virsotnes]] I||Rīga||{{LAT}}||74 metri||24||2008|| |- |54||Skanstes virsotnes II||Rīga||{{LAT}}||74 metri||24||2008|| |- |55||Skanstes virsotnes III||Rīga||{{LAT}}||74 metri||24||2011|| |- |56||Skanstes virsotnes IV||Rīga||{{LAT}}||74 metri||24||2012|| |- |57||[[Attēls:Sokos Hotel Viru - panoramio.jpg|150px]]||''[[Sokos Hotel Viru]]''||Tallina||{{EST}}||74 metri|||23||1972||<ref name="t2k3" /> |- |58||[[Attēls:Lygumai_pakruojo_2006.jpg|150px]]||[[Līgumu Svētās Trīsvienības baznīca]]<br />(''Lygumų Švč. Trejybės bažnyčia'')||[[Līgumi]]||{{LTU}}||73,84 metri||||1915||<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Vansauskienė |first1=Janina |title=Sužinotas tikras Lygumų bažnyčios aukštis |url=http://old.skrastas.lt/?data=2016-06-17&rub=1065924810&id=1466090071 |access-date=16 June 2020 |work=skrastas.lt |date=17 June 2016 |language=lt}}</ref> |- |59||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Big2 1''||Klaipēda||{{LTU}}||73 metri|||22||2009|| |- |60||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Big2 3''||Klaipēda||{{LTU}}||73 metri|||22||2009|| |- |61||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''K Tower''||Klaipēda||{{LTU}}||73 metri||21||2006|| |- |62||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''D Tower''||Klaipēda||{{LTU}}||73 metri||21||2006|| |- |63||[[Attēls:Antakalnis, Vilnius, Lithuania - panoramio (10) (cropped).jpg|150px]]||''Zirgo butai''||Viļņa||{{LTU}}||72,3 metri||20||2004|| |- |64||[[Attēls:Tallinn maja 01.jpg|150px]]||''[[Maakri Maja]]''||Tallina||{{EST}}||72 metri||20||2003||<ref name="t2k3" /> |- |65||[[Attēls:Klaipėda Šarlotė.JPG|150px]]||''Dragūnų 1''||Klaipēda||{{LTU}}||72 metri||19||2009|| |- |66||[[Attēls:Sarlote 2023.jpg|150px]]||''Dragūnų 2''||Klaipēda||{{LTU}}||72 metri||19||2013|| |- |67||[[Attēls:Spaudos by Augustas Didzgalvis.jpg|150px]]||[[Viļņas Preses nams]]<br />(''Vilniaus spaudos rūmai'')||Viļņa||{{LTU}}||71,43 metri||18||1986|| |- |68||[[Attēls:Kretinga kosciol Zwiastowania NMP 13.jpg|150px]]||[[Kretingas Kunga pasludināšanas Vissvētākajai Jaunavai Marijai baznīca]]<br />(''Kretingos Viešpaties Apreiškimo Švč. Mergelei Marijai bažnyčia'')||[[Kretinga]]||{{LTU}}||70 metri||||1617|| |- |69||[[Attēls:Catedral_de_Siauliai,_Lituania,_2012-08-09,_DD_03.JPG|150px]]||[[Šauļu katedrāle|Šauļu svēto apustuļu Pētera un Pāvila katedrāle]]<br />(''Šiaulių šv. apaštalų Petro ir Pauliaus katedra'')||[[Šauļi]]||{{LTU}}||70 metri||||1626|| |- |70||[[Attēls:Salantu_baznycia_2013.jpg|150px]]||[[Salantu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca]]<br />(''Salantų Švč. Mergelės Marijos Ėmimo į dangų bažnyčia'')||[[Salanti]]||{{LTU}}||70 metri||||1911|| |- |71||[[Attēls:Church of Christ's Resurrection, Kaunas, side view.jpg|150px]]||[[Kauņas Kunga Jēzus Kristus Augšāmcelšanās bazilika]]<br />(''Kauno mūsų Viešpaties Jėzaus Kristaus Prisikėlimo bazilika'')||[[Kauņa]]||{{LTU}}||70 metri||||1940|| |- |72||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Philosophers Residence I''||Rīga||{{LAT}}||70 metri||21||2019|| |- |73||[[Attēls:Mālpils iela 7 un RCC.jpg|150px]]||''[[Rietumu Capital Centre]]''||Rīga||{{LAT}}||70 metri||20||2008|| |- |74||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''High Smeltė''||Klaipēda||{{LTU}}||70 metri||20||2010||<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Žemės sklypų Minijos g. 159/Statybininkų pr. 88 ir Priegliaus g.2 detalusis planas |url=https://www.klaipeda.lt/data/wfiles/file6449.pdf |publisher=Klaipēda |access-date=6 October 2022 |language=lt }}</ref> |- |75||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Skylum A''||Viļņa||{{LTU}}||70 metri||20||2023||<ref>{{Ziņu atsauce|title="Omberg" pradeda antrąjį NT projekto "Skylum" sostinėje etapą: statys 205 butus |url=https://www.15min.lt/verslas/naujiena/kvadratinis-metras/nekilnojamasis-turtas/omberg-pradeda-antraji-nt-projekto-skylum-sostineje-etapa-statys-205-butus-973-1625558 |access-date=2 February 2022 |work=15min |date=10 January 2022 |language=lt}}</ref> |- |76||[[Attēls:DSC 2157 Skylum Vilnius.jpg|150px]]||''Skylum Buzz''||Viļņa||{{LTU}}||70 metri ||20||2023||<ref>{{Ziņu atsauce |title=Sostinėje kils antras 205 butų dangoraižis: statytojai vardija tik jo privalumus |url=https://www.lrytas.lt/bustas/architektura/2022/10/06/news/miesta-abipus-nemuno-garsins-tituluotas-sportininkas-bustus-cia-jau-perka-kaunieciai-ir-vilnieciai-24794322 |access-date=6 October 2022 |work=Lietuvos rytas |date=6 October 2022 |language=lt}}</ref> |- |77||[[Attēls:SkyOffice-VNO.jpg|150px]]||''[[Sky Office]]''||[[Viļņa]]||{{LTU}}||69,55 metri ||18||2023||<ref>{{Ziņu atsauce | title="YIT Lietuva" Viršuliškėse užbaigė "Sky Office" statybą | work=LRT | date=15 December 2023 | url=https://www.lrt.lt/naujienos/verslas/4/2151313/yit-lietuva-virsuliskese-uzbaige-sky-office-statyba | language=lt | access-date=15 December 2023}}</ref> |- |78||[[Attēls:SEBTaikosKlp.JPG|150px]]||''Klaipėda Sail''||Klaipēda||{{LTU}}||69,2 metri||21||2009||<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Žemės sklypo Taikos pr.32A detalusis planas |url=https://www.klaipeda.lt/data/wfiles/file6461.pdf |publisher=Klaipēda |access-date=4 May 2021 |language=lt|date=31 October 2006}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title=Brangiausi būstai Kaune ir Klaipėdoje: perkančiųjų daugėja, negaili šimtų tūkstančių eurų |url=https://www.delfi.lt/verslas/nekilnojamas-turtas/brangiausi-bustai-kaune-ir-klaipedoje-perkanciuju-daugeja-negaili-simtu-tukstanciu-euru.d?id=83113761 |access-date=4 May 2021 |work=DELFI |date=24 December 2019 |language=lt}}</ref> |- |79||[[Attēls:Rīga - panoramio (5).jpg|150px]]||[[Centra nams]]||Rīga||{{LAT}}||69,05 metri||9||2005||Jumta augstums — 44 metri. |- |80||[[Attēls:St. Gertrude New Church, Riga.JPG|150px]]||[[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca]]||Rīga||{{LAT}}||69 metri||||1906||<ref>{{Tīmekļa atsauce |last= |date=2013-12-15 |title=Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskā baznīca |url=https://www.citariga.lv/lat/rigas-centrs/baznicas/jauna-gertrudes-baznica/ |access-date=2026-05-01 |website=Cita Rīga |language=lv}}</ref> |- |81||[[Attēls:Quadrum East2.jpg|150px]]||''Quadrum Business City East Building''||Viļņa||{{LTU}}||68,52 metri|||18||2015|| |- |82||[[Attēls:Vilnius_University_Great_Courtyard_1,_Vilnius,_Lithuania_-_Diliff.jpg|150px]]||[[Viļņas Svētā Jāņa baznīca]]<br />(''Vilniaus šv. Jonų bažnyčia'')||Viļņa||{{LTU}}||68,2 metri|||||1571|| |- |83||[[Attēls:2018-04-21-17-02-49-IMG 7711 (39989373593).jpg|150px]]||[[Tallinas Doms]]<br />(''Tallinna toomkirik'')||Tallina||{{EST}}||68 metri|||||1779|| |- |84||[[Attēls:Rīga, bibliotēka - panoramio.jpg|150px]]||[[Latvijas Nacionālā bibliotēka]]||Rīga||{{LAT}}||68 metri||13||2013|| |} == Skatīt arī == * [[Rīgas augstceltnes un augstākās būves]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Baltijas valstis}} [[Kategorija:Baltijas valstis]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] [[Kategorija:Celtnes un būves Latvijā]] [[Kategorija:Celtnes un būves Igaunijā]] 9oa6d3kxx5eqskzi9ackh1jkvdbdvbv 0 238651 4500781 4339931 2026-07-31T06:53:22Z ~2026-42579-25 148535 /* */ 4500781 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija | logo = | seal_image = | image = Rīgas Klasiskā ģimnāzija.png | image size = | caption = Naaaah bro | location = [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema iela]] 38, [[Rīga]], {{LAT}} | schooltype = valsts ģimnāzija | fundingtype = | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 13 | latNS = N | longd = 24 | longm = 10 | longs = 54 | longEW = E | established = [[1997]] ([[1983|1983. gadā]] kā Rīgas 87. vidusskola) | headmaster = Romāns Alijevs | staff = | teaching_staff = 1830 | employees = | grades = 1. — 7 | years = | students = 1866 (2022) | language = latviešu | revenue = | homepage = {{url|http://www.rkg.lv/}} }} '''Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija''' ir vispārizglītojošā [[Rīga]]s [[ģimnāzija|skola]], kas atrodas Purvciemā: galvenā ēka [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema ielā]] 38, un [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas ielā]] 6, kur mācās [[Sākumskola|sākumskolas]] klases. Skolēnu izglītošanā tā izmanto plurilingvālo mācīšanas metodi. == Izglītības programmas == * Pamatizglītības humanitārā un sociālā virziena programma (izglītības programmas kods 21012121) * Pamatizglītības otrā posma (7. — 9. klase) matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (23013121) * Vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programma * Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (31013011) ** A modulis (inženierzinātnes) ** B modulis (matemātika un fizika) ** C modulis (veselības mācība) == Vēsture == Skolu atvēra 1983. gada 1. septembrī kā '''Rīgas 87. vidusskolu''' ar krievu mācību valodu, tā bija paredzēta 1604 skolēniem no 1. līdz 10. klasei.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Latinform|first=Ziņu aģentūra|date=1983-09-02|title=Septembra skaistā diena|url=|journal=Rīgas Balss|volume=|pages=|via=}}</ref> 1997. gadā skolu pārdēvēja par '''Klasisko ģimnāziju''', kuru saskaņā ar savu Radošā universuma koncepciju izveidoja pedagoģijas zinātņu doktors un ilgadējais direktors [[Romans Alijevs]]. [[Multikulturālisms|Multikulturālā vidē]] tajā mācījās gan krievi un latvieši, gan ukraiņi, ebreji, poļi, azerbaidžāņi, gruzīni, baltkrievi, čečeni, ķīnieši, spāņi, armēņi.<ref>[http://www.rkg.lv/?page_id=1460 RKG mājaslapa]</ref> Par godu ģimnāzijas 20 gadu jubilejai tā 2017. gadā izdeva grāmatu "Rīgas Klasiskās ģimnāzijas radošais universums". Ata Kronvalda fonda [[Latvijas skolu reitings|Latvijas skolu reitingā]] Rīgas Klasiskā ģimnāzija lielo skolu grupā 2019. gadā ieņēma 2. vietu. [[Latvijas skolu reforma]]s gaitā 2019. gadā Rīgas Klasiskajai ģimnāzijai pievienoja [[Rīgas 60. vidusskola|Rīgas 60. vidusskolu]], kas atrodas [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas ielā 6]]. Tur atrodas skolas sākumskola (1. —3. klase).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rkg.lv/?page_id=11426|title=Kontakti {{!}} Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija|access-date=2020-10-09}}</ref> 2020. gada vasarā skola ieguva visaugstāko statusu un kļuva par valsts ģimnāziju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/skolu-tikla-optimizacija-riga-sogad-slegs-vienu-izglitibas-iestadi.a371624/|title=Skolu tīkla optimizācija: Rīgā šogad slēgs vienu izglītības iestādi|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-09|language=lv}}</ref> 2024. gadā [[Rīgas dome]] apstiprināja apkures un ventilācijas sistēmu izbūvi Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas sākumskolas ēkā Vaidavas ielā 6 par kopējo projekta summu 919 000 eiro, no kuriem valsts budžeta aizdevuma apmērs ir 827 100 eiro, bet Rīgas pašvaldības budžeta līdzfinansējums – līdz 91 900 eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.05.2024-rigas-skolas-un-bernudarzos-investes-14-miljonus-eiro.a556182/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rīgas skolās un bērnudārzos investēs 14 miljonus eiro] lsm.lv 2024. gada 31. maijā</ref> == Ārējās saites== * [http://www.rkg.lv/?page_id=717 Pašnovērtējuma ziņojums (2017)] * [https://twitter.com/RigasKlasiska RKG Twitter lapa] == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Ģimnāzijas Rīgā]] [[Kategorija:Purvciems]] ejs6mq9ou7et0t5rd1dcscm1gnydkao 4500793 4500781 2026-07-31T07:44:05Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-42579-25|~2026-42579-25]], atjaunoju versiju, ko saglabāja ScAvenger 4311548 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija |logo = |seal_image = |image = Rīgas Klasiskā ģimnāzija.png |image size = |caption = |location = [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema iela]] 38, [[Rīga]], {{LAT}} |schooltype = valsts ģimnāzija |fundingtype = |type = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 13 | latNS = N | longd = 24 | longm = 10 | longs = 54 | longEW = E |established = [[1997]] ([[1983|1983. gadā]] kā Rīgas 87. vidusskola) |headmaster = Romāns Alijevs |staff = |teaching_staff = 131 (2017) |employees = |grades = 1. — 12. |years = |students = 1866 (2022) |language = latviešu |revenue = |homepage = {{url|http://www.rkg.lv/}} }} '''Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija''' ir vispārizglītojošā [[Rīga]]s [[ģimnāzija|skola]], kas atrodas Purvciemā: galvenā ēka [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema ielā]] 38, un [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas ielā]] 6, kur mācās [[Sākumskola|sākumskolas]] klases. Skolēnu izglītošanā tā izmanto plurilingvālo mācīšanas metodi. == Izglītības programmas == * Pamatizglītības humanitārā un sociālā virziena programma (izglītības programmas kods 21012121) * Pamatizglītības otrā posma (7. — 9. klase) matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (23013121) * Vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programma * Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (31013011) ** A modulis (inženierzinātnes) ** B modulis (matemātika un fizika) ** C modulis (veselības mācība) == Vēsture == Skolu atvēra 1983. gada 1. septembrī kā '''Rīgas 87. vidusskolu''' ar krievu mācību valodu, tā bija paredzēta 1604 skolēniem no 1. līdz 10. klasei.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Latinform|first=Ziņu aģentūra|date=1983-09-02|title=Septembra skaistā diena|url=|journal=Rīgas Balss|volume=|pages=|via=}}</ref> 1997. gadā skolu pārdēvēja par '''Klasisko ģimnāziju''', kuru saskaņā ar savu Radošā universuma koncepciju izveidoja pedagoģijas zinātņu doktors un ilgadējais direktors [[Romans Alijevs]]. [[Multikulturālisms|Multikulturālā vidē]] tajā mācījās gan krievi un latvieši, gan ukraiņi, ebreji, poļi, azerbaidžāņi, gruzīni, baltkrievi, čečeni, ķīnieši, spāņi, armēņi.<ref>[http://www.rkg.lv/?page_id=1460 RKG mājaslapa]</ref> Par godu ģimnāzijas 20 gadu jubilejai tā 2017. gadā izdeva grāmatu "Rīgas Klasiskās ģimnāzijas radošais universums". Ata Kronvalda fonda [[Latvijas skolu reitings|Latvijas skolu reitingā]] Rīgas Klasiskā ģimnāzija lielo skolu grupā 2019. gadā ieņēma 2. vietu. [[Latvijas skolu reforma]]s gaitā 2019. gadā Rīgas Klasiskajai ģimnāzijai pievienoja [[Rīgas 60. vidusskola|Rīgas 60. vidusskolu]], kas atrodas [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas ielā 6]]. Tur atrodas skolas sākumskola (1. —3. klase).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rkg.lv/?page_id=11426|title=Kontakti {{!}} Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija|access-date=2020-10-09}}</ref> 2020. gada vasarā skola ieguva visaugstāko statusu un kļuva par valsts ģimnāziju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/skolu-tikla-optimizacija-riga-sogad-slegs-vienu-izglitibas-iestadi.a371624/|title=Skolu tīkla optimizācija: Rīgā šogad slēgs vienu izglītības iestādi|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-09|language=lv}}</ref> 2024. gadā [[Rīgas dome]] apstiprināja apkures un ventilācijas sistēmu izbūvi Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas sākumskolas ēkā Vaidavas ielā 6 par kopējo projekta summu 919 000 eiro, no kuriem valsts budžeta aizdevuma apmērs ir 827 100 eiro, bet Rīgas pašvaldības budžeta līdzfinansējums – līdz 91 900 eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.05.2024-rigas-skolas-un-bernudarzos-investes-14-miljonus-eiro.a556182/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rīgas skolās un bērnudārzos investēs 14 miljonus eiro] lsm.lv 2024. gada 31. maijā</ref> == Ārējās saites== * [http://www.rkg.lv/?page_id=717 Pašnovērtējuma ziņojums (2017)] * [https://twitter.com/RigasKlasiska RKG Twitter lapa] == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Ģimnāzijas Rīgā]] [[Kategorija:Purvciems]] 4c25k5hsna5fmv4v6prsj1ol8ba39rl 0 246526 4500807 4492578 2026-07-31T08:30:56Z Vylks 50297 /* Dalība UEFA turnīros */ 4500807 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #008000 | nos = FK Liepāja | logo_links = Fkliepajalogo.png | logo_izm = 163px | pilns = Futbola klubs Liepāja | iesauka = | pilsēta = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025.]] | poz = 3. vieta | dib = 2014 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = {{flaga|Latvija}} [[Daugavas stadions (Liepāja)|Daugavas stadions]], [[Liepāja]] | ietilp = 5000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Latvija}} [[Oļegs Hramovs]] | menedžeris = | tren = {{flaga|Igaunija}} [[Vladimirs Vasiļjevs]] | kapteinis = | mediji = | sadarbojas = | current = <!------ Nosaukuma vēsture -------> | name1 = FK Liepāja | dates1 = 2014—2017 | name2 = FK Liepāja/Mogo | dates2 = 2017—2019 | līga1 = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] | uzvaras1 = 1 | līga2 = [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas]] | uzvaras2 = 2 <!-- First Kit -->| pattern_la1 = _adidasstriped24wr | pattern_b1 = _adidasstriped24wr | pattern_ra1 = _adidasstriped24wr | pattern_sh1 = _adidassquadra21wr2 | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF <!-- Second Kit -->| pattern_la2 = _adidastiro24bw | pattern_b2 = _adidastiro24bw | pattern_ra2 = _adidastiro24bw | pattern_sh2 = _adidastiro24bw | pattern_so2 = _color_3_stripes_white | leftarm2 = 000000 | body2 = 000000 | rightarm2 = 000000 | shorts2 = 000000 | socks2 = 000000 <!-- Third Kit -->| pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = | dates3 = 2019— <!------ Čempiontituli ------->| name3 = FK Liepāja }} '''FK Liepāja''' ir [[futbols|futbola]] klubs no [[Liepāja]]s, kas spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]]. Tas tika dibināts 2014. gadā ar nosaukumu '''FK Liepāja''' kā mantinieks [[FK Liepājas Metalurgs|futbola klubam "Liepājas Metalurgs"]], kurš savu darbību pārtrauca 2014. gada janvārī pēc uzņēmuma īpašnieka "[[Liepājas Metalurgs]]" bankrota. [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gadā]] klubs kļuva par Latvijas čempioniem, bet [[2017. gada Latvijas kauss futbolā|2017. gadā]] ieguva Latvijas kausu. Kluba prezidents līdz 2018. gada beigām bija bijušais Liepājas futbolists [[Māris Verpakovskis]]. 2017. gada martā pirms otrās [[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|Virslīgas]] kārtas FK Liepāja paziņoja par sponsora Mogo.lv piesaisti un tā iekļaušanu kluba nosaukumā,<ref>{{ziņu atsauce|last1=Novickis|first1=Edmunds|title="Liepāja" paziņo par kluba jauno nosaukumu - "Liepāja/Mogo"|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/16032017-liepaja_pazino_par_kluba_jauno_nosaukumu_|accessdate={{dat|2017|3|17||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|3|16||bez}}}}</ref> bet 2019. gada janvārī klubs paziņoja, ka sezonu sāks ar veco nosaukumu FK Liepāja. == Iegūtie tituli == * '''[[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempioni]] (1):''' [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015]] * '''[[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa ieguvēji]] (2):''' [[2017. gada Latvijas kauss futbolā|2017]], [[2020. gada Latvijas kauss futbolā|2020]] == Komandas sastāvs == : ''{{dat|2026|3|4||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/fk-liepaja/#players|title=FK Liepāja|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2026-03-04}}</ref>'' {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=LAT|pos=GK|name=[[Alvis Sorokins]]|other=īrē no [[FK Metta]]}} {{Fs player|no= 2|nat=NED|pos=DF|name=[[Barts Strālmans]]}} {{Fs player|no= 3|nat=LAT|pos=DF|name=[[Kirils Iļjins]]}} {{Fs player|no= 4|nat=LUX|pos=DF|name=[[Marvins Martinss]]}} {{Fs player|no= 5|nat=POR|pos=DF|name=[[Amilsars Silva]]}} {{Fs player|no= 6|nat=CIV|pos=MF|name=[[Rūdolfs Ekū]]}} {{Fs player|no= 7|nat=NGA|pos=FW|name=[[Abioduns Oguniji]]}} {{Fs player|no= 8|nat=FRA|pos=FW|name=[[Amadu Traorē]]}} {{Fs player|no=10|nat=BRA|pos=FW|name=[[Luiss Paulu Ilariu|Dodo]]}} {{Fs player|no=11|nat=LAT|pos=MF|name=[[Ivans Patrikejevs]]}} {{Fs player|no=12|nat=MNE|pos=GK|name=[[Danijels Petkovičs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=14|nat=SEN|pos=FW|name=[[Džibrils Geje]]}} {{Fs player|no=17|nat=LAT|pos=FW|name=[[Bruno Melnis]]}} {{Fs player|no=21|nat=LAT|pos=MF|name=[[Jānis Grīnbergs (futbolists)|Jānis Grīnbergs]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=22|nat=KEN|pos=MF|name=[[Irads Mušindi Ambugo]]}} {{Fs player|no=23|nat=MTN|pos=MF|name=[[Amars Aidara]]}} {{Fs player|no=24|nat=LAT|pos=GK|name=[[Dāvis Ošs]]}} {{Fs player|no=26|nat=LAT|pos=DF|name=[[Vjačeslavs Isajevs]]}} {{Fs player|no=28|nat=UKR|pos=MF|name=[[Andrijs Korobenko]]}} {{Fs player|no=31|nat=SXM|pos=FW|name=[[Čovanie Amatkarijo]]}} {{Fs player|no=33|nat=LAT|pos=DF|name=[[Iļja Korotkovs]]}} {{Fs player|no=35|nat=LAT|pos=DF|name=[[Vladislavs Sorokins]]}} {{Fs player|no=44|nat=NED|pos=FW|name=[[Kivons Leidsmans]]}} {{Fs player|no=55|nat=BRA|pos=MF|name=[[Felipe Vieira]]}} {{Fs player|no=70|nat=LAT|pos=MF|name=[[Danila Patijčuks]]}} {{Fs player|no=99|nat=LAT|pos=FW|name=[[Ingars Pūlis]]}} {{Fs player|no= |nat=CIV|pos=DF|name=[[Sisē Morī]]}} {{Fs player|no= |nat=LAT|pos=FW|name=[[Markuss Ivulāns]]}} {{Fs end}} == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2013 till:01/07/2025 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2014 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:17 color:white align:center from:01/07/2013 till:01/07/2014 shift:(0,-4) text:[[2014. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|6]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2021 till:01/07/2022 shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]] from:01/07/2022 till:01/07/2023 shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]] from:01/07/2023 till:01/07/2024 shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|6]] from:01/07/2024 till:01/07/2025 shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2013 till:01/07/2025 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Dalība UEFA turnīros == {| class="wikitable" |+ !Sezona !Sacensības !Kārta !Valsts !Klubs !Mājās !Viesos !Summā |- |2016—17 |[[UEFA Čempionu līga]] |2QR |{{Flaga|AUT}} |[[FC Red Bull Salzburg]] |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''0:3''' |- | rowspan="2" |2017—18 | rowspan="2" |[[UEFA Eiropas līga]] |1QR |{{Flaga|NIR}} |[[Crusaders F.C.]] |style="text-align:center;"|2:0 |style="text-align:center;"|1:3 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''3:3''' ({{piezīme|i|pēc gūtiem vārtiem izbraukumā}}) |- |2QR |{{Flaga|LTU}} |[[Marijampoles "Sūduva"]] |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;"|1:0 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''1:2''' |- |2018—19 |[[UEFA Eiropas līga]] |1QR |{{Flaga|SWE}} |[[BK Häcken]] |style="text-align:center;"|0:3 |style="text-align:center;"|2:1 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''2:4''' |- | rowspan="2" |2019—20 | rowspan="2" |[[UEFA Eiropas līga]] |1QR |{{Flaga|BLR}} |[[Minskas "Dinamo" (futbols)|Minskas "Dinamo"]] |style="text-align:center;"|1:1 |style="text-align:center;"|2:1 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''3:2''' |- |2QR |{{Flaga|SWE}} |[[IFK Norrköping]] |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''0:3''' |- | rowspan="2" |2021—22 | rowspan="2" |[[UEFA Konferences līga]] |1QR |{{Flaga|MKD}} |[[FC Struga]] |style="text-align:center;"|1:1 |style="text-align:center;"|4:1 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''5:2''' |- |2QR |{{Flaga|BUL}} |[[Sofijas CSKA]] |style="text-align:center;"|0:0 |style="text-align:center;"|0:0 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''0:0''' <small>(11 m: 1:3)</small> |- | rowspan="2" |2022—23 | rowspan="2" |[[UEFA Konferences līga]] |1QR |{{Flaga|Kosova}} |[[KF Gjilani]] |style="text-align:center;"|3:1 |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''3:2''' |- |2QR |{{Flaga|Šveice}} |[[BSC Young Boys]] |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;"|0:3 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''0:4''' |- | 2024—25 | [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{Flaga|FRO}} |[[Víkingur Gøta|Víkingur]] |style="text-align:center;"|1:1 |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''1:3''' |- | rowspan="2" |2026—27 | rowspan="2" |[[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{Flaga|MNE}} |[[FK Dečić]] |style="text-align:center;"|1:0 |style="text-align:center;"|2:1 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''3:1''' |- |2QR |{{Flaga|AUT}} |[[Vīnes "Austria"]] |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;"|1:3 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''1:5''' |} == Komandas vadība == {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Kluba prezidents | [[Oļegs Hramovs]] |- | Galvenais treneris | {{Flaga|EST}} [[Vladimirs Vasiļjevs]] |- | Trenera asistents | {{flaga|Horvātija}} [[Gorans Rosanda]] |- | Vārtsargu treneris | {{flaga|Latvija}} [[Viktors Spole]] |- | Komandas ārsts | {{flaga|Latvija}} Jurijs Ksenzovs |- | Ģenerālmenedžeris | {{flaga|Latvija}} Dāvids Jansons |} == Komandas galvenie treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Viktors Dobrecovs]] (2014. gada marts — 2016. gada novembris) * {{flaga|Gruzija}} [[Tamazs Pertija]] (2016. gada novembris — 2018. gada jūlijs) * {{flaga|Argentīna}} [[Karloss Dario Aurelio]] (2018. gada augusts — septembris){{efn|Karlosam Dario Aurellio bija Dienvidamerikas Futbola konfederācija (CONMEBOL) licence, taču tā nav derīga darbam Eiropā, tāpēc viņš nevarēja palikt galvenā trenera amatā ilgstoši}} * {{flaga|Skotija}} [[Gordons Jangs]] (2018. gada septembris — 2019. gada aprīlis) * {{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Starkovs]] (2019. gada aprīlis — 2019. gada septembris) * {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]] (pienākumu izpildītājs) (2019. gada septembris — 2019. gada novembris) * {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Kaļiņins]] (2020. gada janvāris — 2020. gada jūnijs) * {{flaga|Baltkrievija}} [[Dmitrijs Mološs]] (2020. gada jūnijs — 2021. gada jūnijs) * {{flaga|Serbija}} [[Nebojša Vigņevičs]] (2021. gada jūlijs — 2022. gada februāris) * {{flaga|Baltkrievija}} [[Kirils Aļševskis]] (2022. gada februāris — 2022. gada jūnijs) * {{flaga|Gruzija}} [[Tamazs Pertija]] (2022. gada jūnijs — 2024. gada novembris) * {{flaga|Horvātija}} [[Dino Skenders]] (2025. gada janvāris — aprīlis) * {{flaga|Latvija}} [[Jānis Goba]] (2025. gada aprīlis — maijs) * {{Flaga|SWE}} [[Andrēass Alms]] (2025. gada maijs — 2026. gada maijs) * {{Flaga|EST}} [[Vladimirs Vasiļjevs]] (2026. gada jūnijs — pašlaik) :''Piezīmes:'' {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * {{twitter|LiepajaFK}} * {{facebook|FKLiepaja}} * [https://web.archive.org/web/20140427011204/http://instagram.com/fkliepaja Komandas Instagram profils] {{futbols-aizmetnis}} {{Latvijas futbola Virslīga}} {{Latvijas čempioni futbolā|state=collapsed}} {{DEFAULTSORT:Liepāja, FK}} [[Kategorija:Sports Liepājā]] [[Kategorija:FK Liepāja]] [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] ro8sykbj0rg3wu73wec55qp622qc8r2 0 256862 4500695 4403324 2026-07-30T22:43:07Z Turaids 8965 4500695 wikitext text/x-wiki {{Atsauces+}}{{Organizācijas infokaste | name = Latvijas Mākslinieku savienība | former name = | bgcolor = | fgcolor = | image = Latvijas Mākslinieku savienība.JPG | image_border = | size = | alt = | caption = Latvijas Mākslinieku savienības ēka | map = | msize = | malt = | mcaption = | abbreviation = LMS | motto = | predecessor = | successor = | formation = 1941 | extinction = | type = | status = Biedrība | purpose = | headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga|11. novembra krastmala 35|3s=11. novembra krastmala}} | location = | coords = {{Coord|56.94461|24.10936|display=inline}} | region_served = | membership = | language = | general = | leader_title = Prezidents | leader_name = Igors Dobičins | key_people = | num_staff = | num_volunteers = | website = {{URL|lms.lv}} | remarks = }} '''Latvijas Mākslinieku savienība''' ir profesionāla nevaldības organizācija, kuras mērķis ir veicināt Latvijas [[vizuālā māksla|vizuālās mākslas]] un mākslas zinātnes attīstību. Savienības birojs atrodas [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]] 35, [[Rīga|Rīgā]]. Tā tikusi dibināta 1941. gadā, līdz 1992. gadam ietilpa PSRS Mākslinieku savienībā.<ref name="lat">{{LAT e|4|305}}</ref> Šobrīd Latvijas Mākslinieku savienībai ir 860 biedri. Savienībā ir apvienojušies profesionālie mākslinieki, kuratori un mākslas zinātnieki, lai veicināt mākslas attīstību un kultūras vērtību saglabāšanu Latvijā. Latvijas Mākslinieku savienības ir dalīborganizācija Starptautiskājā Vizuālās Mākslas Asociācijā AIAP/IAA un [[Latvijas Radošo savienību padome|Latvijas Radošo savienību padomē]]. No 2000. — 2005. gadam tika pasniegta Gada balva vizuālajā mākslā.<ref name="lat" /> == Vēsture == 1941. gadā dibinātā Latvijas PSR Mākslinieku savienība un tās pārvaldībā esošais LPSR Mākslas fonds bija Latvijā lielākais vizuālās mākslas un dizaina industrijas uzņēmums, kas, piesaistot pasūtījumu izpildei Latvijas māksliniekus un apstrādes meistarus, nodrošināja projektu izstrādi un realizāciju. Latvijas PSR Mākslinieku savienības (LPSRMS) praktiskais uzdevums bija nodrošināt pieprasījumu pēc vizuālās mākslas un dizaina priekšmetiem un interjeru projektiem Latvijā un citās PSRS republikās (Krievijā, Baltkrievijā, Uzbekistānā u.c.). Valdības, sabiedriskajās un kultūras celtnēs, kā arī infrastruktūras objektos (metro un dzelzceļa stacijās, lidostās) un publiskajā telpā tika realizēti latviešu mākslinieku un apstrādes speciālistu veiktie pasūtījuma darbi. LPSRMS ražotnes nodrošināja materiālo bāzi minēto funkciju veikšanai. To darbības nodrošināšanai tika uzbūvēts “Mākslinieku nams” 11. novembra krastmalā 35 un [[Radošais kvartāls "kombināts MĀKSLA"]] ēku komplekss [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielā 5]], Rīgā. 1992. gadā, mainoties politiskajai un ekonomiskajai situācijai Latvijā, LPSRMS beidza pastāvēt, jo tirgus ekonomikas apstākļos zuda padomju periodā praktizētais valsts nodrošinājums tās darbībai. Kopš 1992. gada Latvijas Mākslinieku savienība ir LPSRMS tiesību un saistību pārņēmēja. Tās administrācijas uzdevumi bija darbnīcu kompleksu uzturēšana, mākslinieku nodrošināšana ar pasūtījumiem, kā arī Latvijas Mākslinieku savienības mākslas darbu kolekcijas uzturēšana un papildināšana. == Muzejs == Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) īpašumā ir '''Latvijas Mākslinieku savienības muzejs,''' kuram pieder 20. gadsimta otrās puses mākslas darbu krājums. Šo krājumu sāka iepirkt 1957. gadā, un uz šīs kolekcijas bāzes 2001. gada 27. septembrī tika izveidots LMS muzejs. Par muzeja izveidi tika nolemts LMS valdē toreizējā LMS prezidenta [[Egils Rozenbergs|Egila Rozenberga]] vadībā. Muzeja pirmā vadītāja bija gleznotāja [[Sandra Krastiņa]], kas izveidoja ekspozīciju Rīgā, 11. novembra krastmalā 35, 3. stāvā. LMS muzejs ir turpinājis 1941. gadā dibinātās Latvijas PSR Mākslinieku savienības un Latvijas PSR Mākslinieku savienības Mākslas fonda, kā arī sabiedriskās organizācijas „Latvijas Mākslinieku savienība” darbības stratēģiju, un kopš 2014. gada 1. novembra LMS ēkas un muzeja krājums ir vienots muzeja komplekss. LMS īpašumā atrodas muzeja krājums (ap 16 000 vienības, t.sk. ap 5000 mākslas darbiem ir piešķirts Nacionālā muzeja krājuma statuss) un mākslinieciskai daiļradei speciāli celtās ēkas, radošās darbnīcas, to aprīkojums, kas ir vienīgais šāds Latvijas kultūras industrijas komplekss, kurš tiek izmantots arī mūsdienās. LMS muzejā ir pārstāvētas spilgtas personības — [[Leo Svemps]], [[Boriss Bērziņš]], [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]], [[Gunārs Krollis]], [[Lea Davidova-Medene]], [[Juris Mauriņš]], [[Bruno Strautiņš]], [[Rūdolfs Heimrāts]], [[Silvija Šmidhena]], [[Juris Gagainis]] un citi autori. Laikā no 2011. gada līdz mūsdienām LMS muzeja ekspozīcijas ir paplašinātas un atjaunotas. == Arhitektūra == '''Latvijas Mākslinieku savienības muzeja ēka''' jeb '''Mākslinieku nams''' 11. novembra krastmalā 35, Rīgā atrodas teritorijā, kas ir Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” teritorija, UNESCO Pasaules kultūras un dabas manojuma objekta “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorija un valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa “Vecrīgas arheoloģiskais komplekss” teritorija. Ēkas “Mākslinieku nams” autors ir arhitekts [[Kārlis Plūksne]]. Ēkas projekta izstrāde ilga no 1953. gada līdz 1955. gadam, būvniecība notika līdz 1960. gadam, kad ēka tiek pieņemta ekspluatācijā. Ēkas arhitektūra ieturēta modernisma stilistikā. Ēkas ārsienas ir mūrētas no baltajiem silikāta ķieģeļiem, fasādes apdarē ir lietots dekoratīvais, raupjais apmetums, uz apmetuma pamatkārtas virsmas ir uzklāta krāsainā apmetuma dekoratīvā virskārta, ko veido java, kas pildīta ar sarkanā okera toni saturošiem minerālajiem pigmentiem, tādējādi radot fasādei matētu, gaismu absorbējošu faktūru. Raksturojot Kārļa Plūksnes veikumu ēkas 11. novembra krastmalā 35, Rīgā tapšanā jāatzīmē, ka ir tikusi uzcelta pirmā ēka, kas tika būvēta tieši mākslinieku vajadzībām. Tiek nodrošinātas radošā procesa vajadzības— darbnīcas, kurās top glezniecības un grafikas darbi, izstāžu zāles, kas radīja iespēju skatītājam iepazīties ar mākslinieku veikumu, tika izveidota bāze vizuālās mākslas attīstībai Latvijā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Literatūra-aizmetnis}} {{Organizācija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas|M]] [[Kategorija:Latvijas māksla]] slab4szzbr6sxiafuqxm0cxlx9wg70n 0 269736 4500746 2900979 2026-07-31T04:50:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500746 wikitext text/x-wiki [[File:Oly-EM1-connector.jpg|thumb|right|[[Olympus OM-D E-M1]] ir viena no kamerām, kura izmanto Micro Four Thirds sistēmu]] '''Micro Four Thirds sistēma''' ('''MFT''') ir standarts, ko izveidoja ''[[Olympus Corporation|Olympus]]'' un ''[[Panasonic]]'', plašāk to izziņojot 2008. gada 5. augustā,<ref name = 'DPReview.com 2008-08-05'>{{cite news | first= | last= | coauthors= | title=Olympus and Panasonic announce Micro Four Thirds | date=2008-08-05 | publisher=Digital Photography Review | url=http://www.dpreview.com/news/0808/08080501microfourthirds.asp | work= | pages= | accessdate=2008-08-05 | archive-date=2014-08-17 | archive-url=https://web.archive.org/web/20140817224642/http://www.dpreview.com/articles/4821964954/microfourthirds }}</ref> bezspoguļa foto un video kamerām ar maināmiem objektīviem.<ref>{{cite web |url=http://www2.panasonic.com/webapp/wcs/stores/servlet/prModelDetail?storeId=11301&catalogId=13251&itemId=407080&modelNo=Content04082010101919040&surfModel |title=Panasonic introduces AG-AF100 |publisher=.panasonic.com |date= |accessdate=2012-05-19 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120427044852/http://www2.panasonic.com/webapp/wcs/stores/servlet/prModelDetail?storeId=11301&catalogId=13251&itemId=407080&modelNo=Content04082010101919040&surfModel |archivedate=2012-04-27 }}</ref> 2014. gadā, ''JK Imaging Ltd.'', kam šobrīd pieder [[Kodak]] zīmols, izlaida savu pirmo Micro Four Thirds kameru, [[Kodak Pixpro S-1]].<ref>{{cite web |url=http://www.dpreview.com/previews/kodak-pixpro-s-1/ |title=Kodak Pixpro S-1 First Impressions Review |author=Andy Westlake |accessdate=September 30, 2014}}</ref> MFT ir tāds pats [[attēla sensors|attēla sensora]] izmērs un prasības kā [[Four Thirds sistēma]]i, kura tika radīta [[digitālā spoguļkamera|digitālajām spoguļkamerām]]. Atšķirībā no Four Thirds, MFT sistēmas specifikācija nepiedāvā telpu spoguļa mehānismam un [[pentaprizma]]i, ļaujot veidot mazākas fotokameras ar mazāku attālumu starp objektīvu un sensoru, tāpēc nepieciešami arī mazāki fotoobjektīvi. Ar MFT fotokamerām var izmantot gandrīz jebkuru fotoobjektīvu, ja vien ir pieejama attiecīgā pāreja. Piemēram, var izmantot Four Third objektīvus ar [[autofokuss|autofokusu]], izmantojot ''Olympus'' un ''Panasonic'' izstrādātās pārejas. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Fototehnika]] 8kfquvqt07l9p8l5bfdlk8sczj0cd33 0 274463 4500704 2290167 2026-07-31T00:38:27Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Krūmu čuža]] to [[Krūma čuža]] 4500704 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Krūma čuža]] iw9zwaq4ronda46detf07q7xj737x2e 0 274464 4500703 2290168 2026-07-31T00:38:17Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Krūmu čuža]] to [[Krūma čuža]] 4500703 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Krūma čuža]] iw9zwaq4ronda46detf07q7xj737x2e 10 286204 4500710 4500344 2026-07-31T02:10:22Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4500710 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? |2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? |2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}} * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]? |2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? |2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? |2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small>}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? |2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? |2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}} * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? |2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? |2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}} * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? |2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? |2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? |2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? |2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? |2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}} * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? |2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? |2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? |2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? |2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? |2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? |2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small>}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? |2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1903. gadā)</small>}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? |2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? |2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? |2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>}}? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? |2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}} * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? |2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>}}? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? |2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? |2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? |2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? |2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? |2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? |2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? |2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>}}? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? |2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}} * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? |2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? |2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? |2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}} * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small>}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? |2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? |2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? |2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? |2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? |2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>}}? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? |2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? |2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>}}? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? |2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}} * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? |2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? |2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? |2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? |2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? |2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? |2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? |2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}} * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? |2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? |2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(satelītattēlā)</small>}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? |2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}} * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? |2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? |2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}} * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? |2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? |2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}} * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? |2026-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]}} * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā karogs)</small>}}, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? |2026-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? |2026-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? |2026-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru, un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>}}? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? |2026-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}}, divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? |2026-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>}}? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? |2026-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]] ar to, ka sterilizācija pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], tostarp [[sporas]], savukārt dezinfekcija tikai samazina mikroorganismu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? |2026-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? |2026-07-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? |2026-07-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? |2026-07-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[epipremni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small>}} ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? |2026-07-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene|Eislēbenē]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>}}? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? |2026-07-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[garšīgā monstera]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>}}, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? |2026-07-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]}} * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? |2026-07-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? |2026-07-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? |2026-07-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[baltvīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? |2026-07-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Svētais Matijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? |2026-07-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā zieds)</small>}} parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? |2026-08-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Djegogarsijas atols]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> scpzv40oc7o813wmb4ry0j6mkla93bp 0 292200 4500701 2477744 2026-07-31T00:26:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500701 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | attēls = Megascolia maculata ssp. flavifrons.jpg | att_nosaukums = ''Megascolia maculata flavifrons'' | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Arthropoda | tips_lv = Posmkāji | klase = Insecta | klase_lv = Kukaiņi | apakšklase = Pterygota | apakšklase_lv = Spārneņi | kārta = Hymenoptera | kārta_lv = Plēvspārņi | apakškārta = Apocryta | apakškārta_lv = Iežmauglapsenes | virsdzimta = Scolioidea | virsdzimta_lv = | dzimta = Scoliidae | dzimta_lv = Skoliju dzimta | apakšdzimta = Scoliinae |apakšdzimta_lv = | ģints = Megascolia | ģints_lv = | suga = Megascolia maculata | suga_lv = | binomial = Megascolia maculata <small>(Drury, 1773)</small> | iedalījums = * pasuga: ''Megascolia maculata bischoffi'' (Micha, 1927) * pasuga: ''Megascolia maculata flavifrons'' (Fabricius, 1775) * pasuga: ''Megascolia maculata maculata'' (Drury, 1773) | sinonīmi = * ''Scolia maculata'' (Drury, 1773) * ''Sphex maculata'' Drury, 1773 | kategorijas = nē }} '''''Megascolia maculata''''' ir vislielākais plēvspārņu kārtas pārstāvis [[Eiropa|Eiropā]].<ref name="Curikov2013"/> ''Megascolia maculata'' izplatīta [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], [[Ziemeļāfrikā|Ziemeļāfrikā]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Dienvidkaukāzs|Dienvidkaukāzā]] un Dienvid[[Turkmēnija|turkmēnijā]].<ref name="MilkoKazenas2005"/> Parazītiskie kāpuri apdzīvo mezofilus [[Biotops|biotopus]] (biotopi, kur vides temperatūra pārsvarā variē no 25 līdz 45 Celsija grādiem). Labprāt dzīvo vecos dārzos, kur ir miruši [[Koks|koki]] un veci [[Celms|celmi]], kuros attīstās kāpuru saimnieki ([[komposta degunradžvabole]], [[Polyphylla fullo|raibā vabole]], ''[[Polyphylla boryi]]'').<ref name="MilkoKazenas2005"/> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Curikov2013">Цуриков М. Н. ''Первые находки сколии-гиганта Megascolia maculata (Drury, 1773) (Hymenoptera: Scoliidae) для ткрритории Липецкой области''. Eversmannia, No. 34, 2013.</ref> <ref name="MilkoKazenas2005">Милько Д.А. & Казенас В. Л. Материалы к фауне ос-сколий (Hymenoptera, Scoliidae) Казахстана. Tethys Entomological Research XI, 2005.</ref> }} == Ārējās saites == * ''[http://www.biolib.cz/en/taxon/id73345/ Megascolia maculata (Drury, 1773)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305093520/http://www.biolib.cz/en/taxon/id73345/ |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}''. BioLib.cz {{bioloģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Skoliju dzimta]] kjxfriefopj1as5zdoojjzrb7n3pm1l 0 294496 4500619 4314873 2026-07-30T19:17:24Z Treisijs 347 4500619 wikitext text/x-wiki {{noformējums+}} '''Perpendikuls''' ir perpendikulārs [[nogrieznis]], kas no kāda punkta novilkts pret [[Taisne|taisni]], un kuras atrodas tā galapunkts.<ref name=":0">Inese Lude, Jolanta Lapiņa. Matemātika 7. klasei. [[Pētergailis]], 2013. 357. lpp.</ref> Perpendikuls ir īsākais [[attālums]] no punkta vai taisnes līdz taisnei. Perpendikulāru nogriezni, kas no punkta novilkts pret taisni un kuru viens galapunkts atrodas uz šīs taisnes, sauc par perpendikulu no punkta pret taisni.<ref>Inese Lude, Jolanta Lapiņa. Matemātika 7. klasei. [[Pētergailis]], 2013. 66. lpp.</ref> == Perpendikulāras taisnes == [[Attēls:Cube-Diagonals.svg|thumbnail|<math>\overline {AA'} \perp \overline{AB}</math>- taisnes AA' un AB ir krustiskas; <br /> <math>\overline {AA'} \perp \overline{CD}</math>- taisnes AA' un CD ir šķērsas.]]Perpendikulāras taisnes ir taisnes, kuras krustojoties veido [[taisns leņķis|taisnu leņķi]]. Perpendikulāras taisnes var uzzīmēt, izmantojot [[Uzstūris|uzstūri]] vai jebkuru priekšmetu ar taisnu leņķi.<ref name=":0" /> Divas taisnes sauc par perpendikulārām, ja tās krustojoties veido taisnu leņķi jeb 90^o. Taišņu '''''a''''' un '''''b''''' perpendikularitāti apzīmē šādi: <math>\overline {A} \perp \overline{B}</math> <br /> Tā kā 90^o lielu leņķi var veidot gan krustiskas taisnes, gan šķērsas taisnes ''(leņķis starp šķērsām taisnēm ir vienāds ar leņķi starp šīm taisnēm paralēlām krustiskām taisnēm)'', tad perpendikulāras taisnes arī var būt gan krustiskas, gan šķērsas taisnes.<ref>[ Baiba Āboltiņa, Pēteris Čepuls "Ģeometrija vidusskolai"]</ref> Teorēma: Ja viena no divām paralēlām taisnēm ir perpendikulāra kādai trešajai taisnei, tad arī otra taisne ir tai perpendikulāra. == Taisnes un plaknes perpendikularitāte == Taisni sauc par perpendikulāru [[plakne]]i, ja tā ir perpendikulāra katrai šīs plaknes taisnei. Iespējami trīs taisnes un plaknes savstarpējie stāvokļi: # taisnei un plaknei ir bezgalīgi daudz kopīgu punktu ''(visi taisnes punkti pieder plaknei jeb taisne atrodas plaknē)'' # taisnei un plaknei ir viens kopīgs punkts- taisne krusto plakni # taisnei un plaknei nav kopīgu punktu. [[Attēls:Plakne.jpg|thumbnail|Perpendikulāra plakne.]] Teorēma: Ja viena no divām paralēlām taisnēm ir perpendikulāra kādai plaknei, tad arī otra taisne ir perpendikulāra šai plaknei. Ir spēkā arī apgrieztā teorēma: Ja divas taisnes ir perpendikulāras vienai un tai pašai plaknei, tad tās ir paralēlas. == Taisnes un plaknes perpendikularitātes pazīme == Ja taisnes ir perpendikulāra divām krustiskām taisnēm, kas atrodas plaknē, tad taisne ir perpendikulāra arī pašai plaknei. == Taisnes un divu paralēlu plakņu perpendikularitāte == Teorēma: Ja taisne ir perpendikulāra vienai no divām paralēlām plaknēm, tad tā ir perpendikulāra arī otrai plaknei. Apgrieztā teorēma:Ja divas plaknes ir perpendikulāras vienai un tai pašai taisnei, tad šīs plaknes ir paralēlas. == Savstarpēji perpendikulāras taisnes un plaknes konstruēšana == Teorēma: Caur jebkuru telpas [[Punkts (ģeometrija)|punktu]] var novilkt vienu vienīgu plakni, kas perpendikulāra dotajai taisnei. Teorēma: Caur jebkuru telpas punktu var novilkt vienu vienīgu taisni, kas perpendikulāra dotajai plaknei. == Perpendikuls un slīpnes pret plakni. Attālums no punkta līdz plaknei == [[Attēls:Perpendikuls starp plaknēm.JPG|thumbnail| Perpendikulāras plaknes starp divām plaknēm. ]] Taisnes nogriezni, kas novilkts perpendikulāri no punkta līdz plaknei, sauc par perpendikulu pret šo plakni. Ja kāda taisne krusto plakni, bet nav tai perpendikulāra, tad šādu taisni sauc par '''slīpu taisni''' (attiecībā pret minēto plakni). Slīpas [[taisne]]s nogriezni, kas novilkts no punkta līdz plaknei, sauc par slīpni pret šo plakni. Teorēma: No kāda punkta pret plakni novilktais perpendikuls ir īsāks nekā jebkura slīpne, kas novilkta no tā paša punkta pret šo pašu plakni. == Attālums starp divām paralēlām plaknēm == Par attālumu starp divām paralēlām plaknēm sauc attālumu no vienas plaknes punkta līdz otrai plaknei. Caur taisni m novelk plakni '''''b''''', kas paralēla plaknei '''''a'''''. Tā kā visi plaknes '''''b''''' punkti atrodas vienādā attālumā no plaknes '''''a''''', tad arī visi taisnes m punkti atrodas vienādā attālumā no plaknes '''''a'''''. Tāpēc, nosakot attālumu starp taisni m un tai paralēlo plakni '''''a''''', uz taisnes var brīvi izvēlēties kādu punktu '''''C''''' un noteikt tā attālumu '''''CC₁''''' līdz plaknei '''''a'''''. Par [[attālums|attālumu]] starp taisni un tai paralēlu plakni sauc attālumu no jebkura taisnes punkta līdz plaknei. == Slīpņu un to projekciju garumu salīdzināšana == Teorēma: Ja no viena punkta pret plakni ir novilktas divas slīpnes, tad # vienādām slīpnēm atbilst vienādas projekcijas # īsākajai slīpnei atbilst īsākā projekcija. [[Attēls:Slīpņu un projekciju salīdzināšana.JPG|thumbnail| Slīpne un projekcija. ]] <br /> '''Pierādījums:'''<br /> Izvēlas punktu '''''A''''' ārpus plaknes '''''a'''''. No punkta '''''A''''' pret plakni '''''a''''' novelk perpendikulu '''''AA₁''''' un slīpnes '''''AK''''', '''''AL''''' un '''''AM''''' tā, lai '''''AK''''' = '''''AL''''', bet '''''AK''''' > '''''AM'''''.<br /> Salīdzina šo slīpņu [[Projekcija (lineārā algebra)|projekcijas]]: '''''A₁L''''', '''''A₁K''''' un '''''A₁M'''''. # Secina, ka trijstūris '''''AA₁''' ='' trijstūris '''''AA₁L''''' kā taisnleņķa trijstūri, kuru hipotenūzas '''''AK''''' un '''''AL''''' ir vienādas, bet katete '''''AA₁''''' - kopīga. Tas nozīmē, ka katetes '''''A₁K''''' un '''''A₁L''''' arī ir vienādas. Tātad vienādām slīpnēm atbilst vienādas projekcijas. # Trijstūra '''''AA₁K''''' plaknē novelk slīpni '''''AM₁''''' tā, lai '''''AM₁''''' = '''''AM'''''. Tā kā '''''AM₁''''' un '''''AK''''' ir slīpnes no punkta '''''A''''' pret taisni '''''A₁K''''' un ir zināms, ka īsākajai slīpnei pret taisni atbilst īsākā projekcija, tad '''''A₁M₁''''' < '''''A₁K'''''. Savukārt no 1. punkta pierādītā izriet, ka vienādām slīpnēm '''''AM''''' un '''''AM₁''''' atbilst vienādas projekcijas. Tāpēc arī '''''A₁M''''' < '''''A₁k₁''''', un tādējādi ir pierādīts, ka pret plakni novilktai īsākajai slīpnei atbilst īsākā projekcija. == Leņķis starp taisni un plakni == Teorēma:'''Leņķis starp slīpni un tās projekciju plaknē ir vismazākais no visiem leņķiem, kurus dotā slīpne veido ar jebkuru citu taisni, kas novilkta plaknē.'''<br /> Par leņķi starp taisni un plakni sauc leņķi starp taisni un tās projekciju plaknē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pvg.edu.lv/materiali/laba_prakse/20120521_ineta_01.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|10|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305172231/http://www.pvg.edu.lv/materiali/laba_prakse/20120521_ineta_01.pdf# |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> ''Ja taisne ir perpendikulāra plaknei, tad uzskata, ka leņķis starp šo taisni un plakni ir 90^o'', bet, ja taisne ir paralēla plaknei, tad uzskata, ka leņķis starp šo taisni un plakni ir 0^o. == Triju perpendikulu teorēma == Teorēma: '''Ja taisne, kas atrodas plaknē, ir perpendikulāra pret slīpnes projekciju, tad tā ir perpendikulāra arī pret pašu taisni.''' [[Attēls:Triju perpendikulu teorēma.jpg]] <br /> Šo teorēmu sauc par triju perpendikulu teorēmu tāpēc, ka tā saista trīs perpendikulus: # '''''CB''''' pret plakni alfa # '''''BA''''' pret taisni '''''a''''' # '''''CA''''' pret taisni '''''a'''''. Risinot uzdevumus, ļoti bieži ir jāizmanto triju perpendikulu teorēmas '''apgrieztā teorēma''':<br /> '''Ja taisne, kas atrodas plaknē, ir perpendikulāra pret slīpni, tad tā ir perpendikulāra arī pret šis slīpnes projekciju.'''<ref>{{Cite web|url=http://ante.lv/MathProblems/TheoremOfThreePerpendiculars|title=Triju perpendikulu teorēma (MathProblems.TheoremOfThreePerpendiculars) - XWiki|website=ante.lv|access-date={{dat|2015|09|27||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304135146/http://ante.lv/MathProblems/TheoremOfThreePerpendiculars}}</ref> == Eiklīda teorēma == [[Attēls:Eiklīda teorēma.JPG|thumbnail|[[Eiklīda ģeometrija|Eiklīda]].]] '''Taisnleņķa trijstūra katete ir vidējais proporcionālais starp hipotenūzu un šīs katetes projekciju uz hipotenūzas.<br />''' '''Taisnleņķa [[trijstūra augstums]], kas novilkts no taisnā leņķa virsotnes, ir vidējais proporcionālais starp katešu projekcijām uz hipotenūzas'''. <br /> '''Pierādījums:'''<br /> Visi trīs taisnleņķa trijstūri '''''ACD''''', '''''ACB''''', '''''CDB''''' ir līdzīgi. Tāpēc ir spēkā šādas attiecības: * b² = cb_c * a² = ca_c * h²_c = a_cb_c<ref>{{Cite web|url=http://www.goerudio.com/izpratnes-lapa/eiklida_teorema|title=Izpratnes lapa - goerudio.com|website=www.goerudio.com}}</ref> == Trijstūru augstumi un riņķa līnija == Apvilktās [[riņķa līnija]]s [[centrs (ģeometrija)|centrs]] atrodas trijstūra vidusperpendikulu krustpunktā. {| class="wikitable" |- !Trijstūris !! Riņķa līnijas centra atrašanās vieta !! Piemērs |- | Šaurleņķa trijstūris|| Trijstūra iekšpusē. ||[[Attēls:Apvilkta riņķa līnija šaurleņķa trijstūrim.jpg|frameless]] |- | Taisnleņķa [[trijstūris]] || Hipotenūzas viduspunktā. ||[[Attēls:Apvilkta riņķa līnija taisnleņķa trijstūrim.jpg|frameless]] |- | Platleņķa trijstūris || Trijstūra ārpusē. ||[[Attēls:Apvilkta riņķa līnija platleņķa trijstūrim.jpg|frameless]] |} == Ārējās saites == [https://web.archive.org/web/20180224053644/http://www.scrigroup.com/ ScriGroup - documente, proiecte, analize] ==Atsauces== {{atsauces}} [[Kategorija:Ģeometrija]] by5955pthx5eyyk0pi90rmm1uds7zwb 0 297034 4500878 4352416 2026-07-31T11:54:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500878 wikitext text/x-wiki {{Grāmatas infokaste v2 | name = Nacionālā enciklopēdija | attēls = Nacionālā enciklopēdija.JPG | att_izm = 275px | image_caption = Nacionālās enciklopēdijas pirmais sējums | author = | translator = | illustrator = | cover_artist = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | series = | subject = universāla | genre = [[enciklopēdija]] | publisher = Nacionālās enciklopēdijas padome | pub_date = | izdota latviski = | media_type = | pages = 862 | isbn = 9789984850610 | oclc = | masa-izmērs = | formāts = 1 sējums cietos vākos<br>elektroniskā versija | preceded_by = | followed_by = }} '''Nacionālā enciklopēdija''' ir universāla [[enciklopēdija]] [[latviešu valoda|latviešu valodā]]. Tās elektronisko versiju atvēra 2018. gada 18. decembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-atklaj-nacionalas-enciklopedijas-elektronisko-vietni-enciklopedijalv.a303343/|title=VIDEO: Atklāj nacionālās enciklopēdijas elektronisko vietni «enciklopedija.lv»|website=www.lsm.lv|access-date=2018-12-18|language=lv}}</ref> Enciklopēdijas redakcija darbojas [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēka]]s paspārnē. == Kopsavilkums == Nacionālās enciklopēdijas projekts darbu sāka 2014. gada nogalē. 2014. gada 18. decembrī par elektroniskās platformas piegādātāju izvēlēts uzņēmums "[[Tilde (uzņēmums)|Tilde]]".<ref name="LNB iepirkums" /> Nacionālās enciklopēdijas redakcija darbu sāka 2015. gada jūlijā. Enciklopēdijas izveidi pārrauga Nacionālās enciklopēdijas padome, kuru vada [[Latvijas Republikas kultūras ministrs|kultūras ministre]].<ref name="enciklopedija-padome" /> Nacionālās enciklopēdijas redakcija sastāv no sešām redaktorēm un galvenā redaktora, vēstures zinātņu doktora [[Valters Ščerbinskis|Valtera Ščerbinska]].<ref name="Saeima 2015-10-06" /><ref name="NRA 2015-10-06" /><ref name="latvietis 2014-09-19" /> Nozaru redakcijas kolēģijā darbojas 63 nozaru konsultanti, un to vada Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore [[Dagnija Baltiņa]]. No 2014. līdz 2018. gadam Nacionālās enciklopēdijas izveidei piešķīra no 200 000 līdz 250 000 eiro gadā, kopējam finansējumam sasniedzot 1 100 000 eiro.<ref name="NRA 2015-10-06" /><ref name="LVPORT 2018"/> 2018. gadā oktobrī papīra formā izdeva Latvijas Republikas simtgadei veltītu sējumu ar 864 lappusēm.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://irir.lv/2018/10/15/pirms-valsts-svetkiem-laiz-klaja-nacionalas-enciklopedijas-pirmo-drukato-sejumu|title=Pirms valsts svētkiem laiž klajā Nacionālās enciklopēdijas pirmo drukāto sējumu • IRIR.lv|work=IRIR.lv|access-date=2018-10-16|date=2018-10-15|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.la.lv/enciklopedija-nacijas-gudribai|title=FOTO, VIDEO: Atver enciklopēdiju nācijas gudrībai|work=LA.lv|access-date=2018-11-15|language=lv-LV}}</ref> Interese par šo izdevumu bija tik liela, ka dažu dienu laikā to izpārdeva un tika nodrukāta papildu tirāža.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/lielas-intereses-del-drukas-nacionalas-enciklopedijas-papildu-tirazu.a296744/|title=Lielās intereses dēļ drukās Nacionālās enciklopēdijas papildu tirāžu|work=LSM.LV|access-date=2019-02-03|date=2018-10-20|language=lv-LV}}</ref> Kopš 2018. gada decembra enciklopēdija ir pieejama elektroniskā versijā.<ref name="LVPORT 2018"/> Interneta versija nav tematiska un aptver visdažādākās tēmas par pasaules kultūru, zinātni, tautsaimniecību u.c. == Elektroniskā versija == 2019. gada februārī Nacionālās enciklopēdijas vietnē bija ap 900 šķirkļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valters-scerbinskis-isa-laika-nacionala-enciklopedija-bus-pieejams-skolas-soma-nepieciesamais.a309276/ LSM.LV: "Valters Ščerbinskis: Īsā laikā Nacionālā enciklopēdijā būs pieejams «skolas somā» nepieciešamais".]</ref> 2023. gada jūlijā to skaits bija pieaudzis līdz 3948, bet 2025. gada oktobrī — līdz 5373. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="LNB iepirkums">[https://www.lnb.lv/lv/iepirkumi/enciklopedijas-satura-izstrades-un-publicesanas-tehnologiskas-platformas-un-enciklopediska Enciklopēdijas satura izstrādes un publicēšanas tehnoloģiskās platformas un enciklopēdiska rakstura informācijas datu masīva iegāde] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305011906/https://www.lnb.lv/lv/iepirkumi/enciklopedijas-satura-izstrades-un-publicesanas-tehnologiskas-platformas-un-enciklopediska |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} iepirkums, Latvijas Nacionālā bibliotēka</ref> <ref name="Saeima 2015-10-06">[http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/23877-valstiskas-audzinasanas-komisija-nacionala-enciklopedija-bus-ieguldijums-latviesu-valodas-stiprinasa Valstiskās audzināšanas apakškomisija: Nacionālā enciklopēdija būs ieguldījums latviešu valodas stiprināšanā] 2015-10-06</ref> <ref name="NRA 2015-10-06">[http://nra.lv/latvija/152224-top-latvijas-nacionala-enciklopedija.htm Top Latvijas Nacionālā enciklopēdija] LETA, 2015-10-06</ref> <ref name="latvietis 2014-09-19">[http://www.laikraksts.com/raksti/4784 Iepazīsimies ar Valteru Ščerbinski] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305045752/http://www.laikraksts.com/raksti/4784 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} Baiba Haringtona, Laikraksts Latvietis Nr. 327, 2014-09-19</ref> <ref name="LVPORT 2018">[https://lvportals.lv/skaidrojumi/299475-klaja-nak-nacionala-enciklopedija-2018 Linda Balode, Aiga Dambe (LV portāls) - Klajā nāk Nacionālā enciklopēdija]</ref> <ref name="enciklopedija-padome">{{tīmekļa atsauce |title=Padome |url=https://enciklopedija.lv/padome |website=enciklopedija.lv |accessdate={{dat|2023|10|29||bez}}}}</ref> }} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} [[Kategorija:Latvijas enciklopēdijas]] [[Kategorija:Tiešsaistes enciklopēdijas]] [[Kategorija:Latvija 100]] itfcrv2eatpmc2g4u0ei3ijvtxwzq39 0 298642 4500734 3114174 2026-07-31T04:36:00Z Biafra 13794 4500734 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2019. gada septembris}} '''Vestermanis''' ({{val|de|Westermann}} — 'rietumnieks'; sieviešu dzimtē [[Vestermane]]) ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Marģers Vestermanis]] (1925—2026) — Latvijas ebreju vēsturnieks; * [[Verners Vestermanis]] (''Werner Westermann''; 1891—1959) — vācbaltu izcelsmes Latvijas jurists un politiķis. == Skatīt arī == * [[Iļja Vestermans]] {{Uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] eexyn8kc1lzjfddoip4ycojqsl8boqo 0 299825 4500790 3762185 2026-07-31T07:40:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500790 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = "Mirsti citu dienu" | oriģinālnos = ''Die Another Day'' | attēls = Die another Day - UK cinema poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Lī Tamahori]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Pīrss Brosnans]] * [[Halle Berija]] * [[Tobijs Stīvenss]] * [[Rozamunda Paika]] * [[Džons Klīzs]] * [[Džūdija Denča]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = ''[[Eon Productions]]'' | izplatītājs = ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'' | izdošana = {{filmas datums|df=yes|2002|11|20|Apvienotā Karaliste}} | ilgums = 133 minūtes | valsts = {{GBR}} | valoda = Angļu | budžets = {{ASV dolārs|142 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|431 971 116}} | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Mirsti citu dienu"''' ({{val|en|Die Another Day}}) ir 2002. gada britu filma, kuras režisors ir [[Lī Tamahori]]. Šī ir 20. filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] un pēdējā, kurā galveno lomu attēlo īrs [[Pīrss Brosnans]]. Filmā Bondam ir jāizmeklē saistība starp Ziemeļkorejas teroristu un dimantu magnātu. Galvenās lomas tajā attēlo Brosnans, [[Halle Berija]], [[Tobijs Stīvenss]], [[Rozamunda Paika]], [[Džons Klīzs]] un [[Džūdija Denča]]. "Mirsti citu dienu" izdota Džeimsa Bonda filmu sērijas 40. gadadienā. Filmā ir atsauce uz katru no iepriekšējām filmām.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=20 things you never knew about... James Bond|url=http://www.virginmedia.com/movies/features/20-things-you-never-knew-about-james-bond.php?page=18|work=Virgin Media|accessdate=8 December 2013|archive-date={{dat|2013|12|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131211144455/http://www.virginmedia.com/movies/features/20-things-you-never-knew-about-james-bond.php?page=18}}</ref> Pati filma kļuva par tā brīža visu laiku ienesīgāko sērijas filmu. Filmas vadošās dziesmas ''Die Another Day'' izpildītājai [[Madonna (mūziķe)|Madonnai]] ir epizodiska loma filmā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{Džeimsa Bonda filmas}} [[Kategorija:2002. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Džeimsa Bonda filmas]] [[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:Metro-Goldwyn-Mayer filmas]] [[Kategorija:Spiegu filmas]] 7lw8fkfqko4ofivrzsuj1vbcyunwj4p 0 312694 4500797 4488218 2026-07-31T08:09:23Z Vylks 50297 /* Dalība UEFA turnīros */ 4500797 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #1D2951 | nos = ''Riga FC'' | logo = [[Attēls:Riga FC logo.png|180px]] | pilns = ''Riga Football Club'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025.]] | poz = 1. vieta | dib = 2014 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Skonto stadions]] | ietilp = 8 087 | krāsas = | īpašn = | prez = | tren = {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]] | kapteinis = | mediji = [https://twitter.com/clubriga/ Kluba "Twitter" konts] [http://www.rigafc.lv/ Kluba mājaslapa] [https://www.youtube.com/@rigafootballclub/ Kluba ''Youtube'' konts] [https://www.instagram.com/rigafc/ Kluba ''Instagram konts''] | sadarbojas = | pattern_la1 = _jakointer22sbw | pattern_b1 = _jakointer22sbw | pattern_ra1 = _jakointer22sbw | pattern_sh1 = _jako20w | pattern_so1 = | leftarm1 = 5BB8F8 | body1 = 5BB8F8 | rightarm1 = 5BB8F8 | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _jakocelticmelange22wsg | pattern_b2 = _jakocelticmelange22wsg | pattern_ra2 = _jakocelticmelange22wsg | pattern_sh2 = _jako20w | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _jakopixel2324sg | pattern_b3 = _jakopixel2324sg | pattern_ra3 = _jakopixel2324sg | pattern_sh3 = _pafos2021a | leftarm3 = 404040 | body3 = 404040 | rightarm3 = 404040 | shorts3 = 28282D | socks3 = 484b4f }} '''''Riga FC''''' ir 2014. gadā dibināts [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Četrkārtējs Latvijas čempions ([[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]], [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]]), divkārtējs [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējs (2018, 2023). Mājas spēles klubs aizvada [[Skonto stadions|Skonto stadionā]]. ''Riga FC'' ir [[Baltijas valstis|Baltijas]] bagātākais futbola klubs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/13032023-virsligas_1_karta_sniegs_jelgavas_jaunies|title=Virslīgas 1. kārta: sniegs, Jelgavas jaunieši un sezonas atskaites punkts|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2023|3|13||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref>; tāpat kopš hokeja [[Rīgas "Dinamo"]] darbības pārstrukturizācijas klubs kļuva par [[Latvija]]s sporta bagātāko klubu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/10032022-virsligas_grandu_apskats_sastavi_taktikas|title=Virslīgas grandu apskats: sastāvi, taktikas, ārzemju nometnes|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2022|3|10||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://baltyckifutbol.pl/lv/virsliga-2023-ir-atkartojums-virsligai-2020/|title=Virslīga 2023 ir atkārtojums Virslīgai 2020?|last=Brutāns|first=Krists|date={{dat|2023|5|24||bez}}|publisher=Baltyckifutbol.pl|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/28062023-vef_ventspils_godu_ka_vieteja_sporta_liel|title=Viedoklis: VEF-Ventspils godu kā vietējā sporta lielākais duelis pārņem Riga-RFS? |last=Eliņš|first=Rolands|date={{dat|2023|6|28||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/11072023-eirokausi_klat_vai_grupu_turnirs_riga_bus|title=Eirokausi klāt: vai grupu turnīrs Rīgā būs arī šoruden? |last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2023|7|11||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/18032024-birka_par_arzemju_piedavajumu_izveli_star|title=Birka par ārzemju variantu, izvēli starp "Valmieru" un RFS un sezonas mērķiem|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2024|3|18||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/06052024-traumas_del_jau_sen_butu_jabeidz_bet_futb|title=Trauma jau sen liek beigt, bet futbols vēl ir pārāk mīļš – "Grobiņas" dvēsele Knapšis|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2024|5|7||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref> == Kluba vēsture == Klubs oficiāli ir reģistrēts 2014. gada 30. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802|title=Riga Football Club, 40008223802 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-08-09|date=2021-08-09|language=lv|archive-date=2021-08-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210809125900/https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802}}</ref> Pirms 2015. gada sezonas tika izveidota apvienotā komanda ''Caramba/Dinamo'', kas piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līgas]] čempionātā, izmantojot 2014. gadā dibinātā kluba ''[[FC Caramba]]'' iegūto vietu pēc uzvaras [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (abas komandas ir nesaistītas). Uzreiz debijas sezonā tika izcīnīta 1. vieta un iegūta ceļazīme uz Virslīgu.<ref>{{Ziņu atsauce|title=FC Caramba/Dinamo kļūst par komanda.lv Pirmās līgas čempioniem|url=http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem|work=lff.lv|date=24 October 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}|archive-date={{dat|2018|11|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181107054346/https://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem/}}</ref> Pēc iekļūšanas Virslīgā klubs nomainīja nosaukumu uz ''Riga FC''.<ref>{{Ziņu atsauce|title="Caramba/Dinamo" pārmaiņas: jauns treneris, cits nosaukums un stadions|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/22122015-caramba_dinamo_lielas_parmainas_jauns_tre|work=sportacentrs.com|date=22 December 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}}}</ref> No 2023. gadā mājas spēles tiek aizvadītas [[Skonto stadions|Skonto stadionā]], bet kluba rezerves laukums ir ''Mežaparks Sports Village''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7214545/foto-mezaparka-noslegusies-riga-fc-stadiona-buvnieciba|title=Foto &#10217; Mežaparkā noslēgusies "Riga" FC stadiona būvniecība|website=Futbola Virslīga|access-date=2023-04-07|date=2021-03-31|language=lv}}</ref> == Iegūtie tituli == * '''[[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]''' ** Čempioni (4): [[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]], [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]] ** Vicečempioni (3): [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022]], [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023]], [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2024]] * '''[[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līga]]''' ** Čempioni (1): [[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2015]] * '''[[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (2): [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]], [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] *[[Latvijas Superkauss futbolā|'''Latvijas Superkauss''']] ** Kausa ieguvēji (2): 2024, 2026<ref>[https://lff.lv/zinas/18797/asa-cina-superkausu-iegust-riga-fc/ Asā cīņā Superkausu iegūst "Riga FC"]</ref><ref>[https://lff.lv/speles/riga-fc-fk-auda-23314875/ Latvijas Superkauss 2026]</ref> == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2014 till:01/07/2025 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2015 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]] from:01/07/2021 till:01/07/2022 shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2022 till:01/07/2023 shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2023 till:01/07/2024 shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2024 till:01/07/2025 shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2015 till:01/07/2025 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == * [[2015.—2016. gada Latvijas kauss futbolā|2015/16]] — Astotdaļfināls * [[2016.—2017. gada Latvijas kauss futbolā|2016/17]] — Finālisti * [[2017. gada Latvijas kauss futbolā|2017]] — Finālisti * [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]] — '''Latvijas kausa ieguvēji''' * [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|2019]] — Pusfināls * [[2020. gada Latvijas kauss futbolā|2020]] — Ceturtdaļfināls * [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|2021]] — Pusfināls * [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022]] — Astotdaļfināls * [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] — '''Latvijas kausa ieguvēji'''<ref>https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/25102023-riga_sasit_visas_i_pendeles_i_pecspeles_s</ref> * [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]] — Pusfināls * [[2025. gada Latvijas kauss futbolā|2025]] — Finālisti == Dalība UEFA turnīros == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Sacensības !Kārta !Valsts !Klubs !Mājās !Viesos !Kopā |- |2018—19 |align="left"|[[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] | 1QR |{{Flaga|BUL}} |align="left"|[[Sofijas CSKA]] |1:0 |0:1 |style=background:#fdd|'''1:1''' <small>(11 m: 3:5)</small> |- |rowspan="4"|2019—20 |align="left"|[[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] |1QR |{{Flaga|Īrija}} |align="left"|[[Dundalk F.C.]] |0:0 |0:0 |style=background:#fdd|'''0:0''' <small>(11 m: 4:5)</small> |- |rowspan="3" align="left"|[[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] |2QR |{{Flaga|Polija}} |align="left"|[[Glivices "Piast"]] |2:1 |2:3 |style=background:#dfd|'''4:4''' |- |3QR |{{Flaga|Finland}} |align="left"|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] |1:1 |2:2 |style=background:#dfd|'''3:3''' |- |PO |{{Flaga|Dānija}} |align="left"|[[FC København]] |1:0 |1:3 |style=background:#fdd|'''2:3''' |- | rowspan="3" |2020—21 |align="left"|[[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] | 1QR |{{Flaga|ISR}} |align="left"|[[Telavivas "Maccabi" (futbols)|Telavivas "Maccabi"]] |{{n/a}} |style=background:#fdd|'''0:2''' |{{n/a}} |- | rowspan="2" align="left" |[[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] |2QR |{{flaga|SMR}} |align="left"|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]] |style=background:#dfd|'''1:0''' |{{n/a}} |{{n/a}} |- |3QR |{{flaga|SCO}} |align="left"|[[Glāzgovas "Celtic"]] |style=background:#fdd|'''0:1''' |{{n/a}} |{{n/a}} |- | rowspan="4" |2021—22 |align="left"|[[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] | 1QR |{{Flaga|SWE}} |align="left"|[[Malmö FF]] |1:1 |0:1 |style=background:#fdd|'''1:2''' |- | rowspan="3" align="left" |[[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|MKD}} |align="left"|[[KF Shkëndija]] |2:0 |1:0 |style=background:#dfd|'''3:0''' |- |3QR |{{flaga|MLT}} |align="left"|[[Hibernians F.C.|Hibernians]] |0:1 |4:1 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |style=background:#dfd|'''4:2''' |- |PO |{{flaga|GIB}} |align="left"|[[Lincoln Red Imps FC|Lincoln Red Imps]] |1:1 |1:3 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |style=background:#fdd|'''2:4''' |- |rowspan="3"|2022—23 |align="left" rowspan="3"|[[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{flaga|IRL}} |align="left"|[[Derry City FC|Derry City]] |2:0 |2:0 |style=background:#dfd|'''4:0''' |- |2QR |{{flaga|SVK}} |align="left"|[[MFK Ružomberok]] |2:1 |3:0 |style=background:#dfd|'''5:1''' |- |3QR |{{flaga|Portugāle}} |align="left"|[[Gil Vicente FC|Gil Vicente]] |1:1 |0:4 |style=background:#fdd|'''1:5''' |- |rowspan=3|2023—24 |rowspan=3|[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{flaga|ISL}} |align="left"|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]] |2:0 |0:1 |style=background:#dfd|'''2:1''' |- |2QR |{{flaga|HUN}} |align="left"|[[Kecskeméti TE|Kecskeméti]] |3:1 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |1:2 |style=background:#dfd|'''4:3''' |- |3QR |{{flaga|NED}} |align="left"|[[FC Twente|Twente]] |0:3 |0:2 |style=background:#fdd|'''0:5''' |- |2024—25 |align="left"|[[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|Polija}} |align="left"|[[Vroclavas "Śląsk"]] |1:0 |1:3 |style=background:#fdd|'''2:3''' |- |rowspan="3"|2025—26 |rowspan="3" align="left"|[[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|Gruzija}} |align="left"|[[FC Dila Gori|Dila Gori]] |2:1 |3:3 |style=background:#dfd|'''5:4''' |- |3QR |{{flaga|Izraēla}} |align="left"|[[Jeruzalemes "Beitar"]] |3:0 |1:3 |style=background:#dfd|'''4:3''' |- |PO |{{flaga|Čehija}} |align="left"|[[Prāgas "Sparta" (futbols)|Prāgas "Sparta"]] |1:0 |0:2 |style=background:#fdd|'''1:2''' |- | rowspan="3" |2026—27 |align="left"|[[2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] | 1QR |{{Flaga|ARM}} |align="left"|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]] |3:2 |0:2 |style=background:#fdd|'''3:4''' |- | rowspan="2" align="left" |[[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|MKD}} |align="left"|[[FK Vardar]] |5:2 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |3:2 |style=background:#dfd|'''8:4''' |- |3QR |{{flaga|HUN}} |align="left"|[[Győri ETO FC|Ģēras ETO]] | | | |} == Komandas sastāvs == ''Atjaunots'' ''{{dat|2026|3|2||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/riga-fc/#players|title=Riga FC|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2025-03-04}}</ref>'' {{Fs start}} {{Fs player | no= 1 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Krišjānis Zviedris]]}} {{Fs player | no= 2 | nat=BRA | pos=DF | name= [[Paulu Eduardu]]}} {{Fs player | no= 4 | nat=CRI | pos=MF | name= [[Orlando Galo]]}} {{Fs player | no= 5 | nat=CMR | pos=MF | name= [[Karls Gameni Vasoms]]|other=īrē no [[FK Auda]]}} {{Fs player | no= 8 | nat=BRA | pos=MF | name= [[Jagu Sikeira]]}} {{Fs player | no= 9 | nat=CRI | pos=FW | name= [[Antoni Kontrerass]]}} {{Fs player | no= 10 | nat=BRA | pos=FW | name= [[Režinaldu Ramiriss]]}} {{Fs player | no= 11 | nat=ESP | pos=MF | name= [[Braians Penja]]}} {{Fs player | no= 12 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Kristaps Zommers]]}} {{Fs player | no= 13 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Raivis Andris Jurkovskis]]}} {{Fs player | no= 14 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Renārs Varslavāns]]}} {{Fs player | no= 21 | nat=GHA | pos=DF | name= [[Baba Musā]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no= 22 | nat=SEN | pos=MF | name= [[Meisa Diops]]}} {{Fs player | no= 23 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Maksims Toņiševs]]}} {{Fs player | no= 27 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Emīls Birka]]}} {{Fs player | no= 28 | nat=NED | pos=MF | name= [[Salāhs Ulads]]}} {{Fs player | no= 34 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Antonijs Černomordijs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player | no= 36 | nat=COL | pos=DF | name= [[Andress Salasars]]}} {{Fs player | no= 37 | nat=TUN | pos=FW | name= [[Rakī Avanī]]}} {{Fs player | no= 40 | nat=GHA | pos=MF | name= [[Ahmeds Ankrā]]}} {{Fs player | no= 77 | nat=GAM | pos=FW | name= [[Muhameds Badamosi]]}} {{Fs player | no= 91 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Frenks Orols]]}} {{Fs player | no= | nat=BRA | pos=FW | name= [[Kaju (futbolists)|Kaju]]}} {{Fs player | no= | nat=BFA | pos=FW | name= [[Usmans Kamara]]}} {{Fs end}} == Izīrētie spēlētāji == {{Fs start}} {{Fs player | no= 2 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Maksims Semeško]] (Uz FK Metta {{flaga|Latvija}})}} {{Fs player | no= 16 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Nils Toms Puriņš]] (Uz FK Super Nova {{flaga|Latvija}})}} {{Fs player | no= 21 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Jevgens Stadņiks]] (Uz FK Metta {{flaga|Latvija}})}} {{Fs player | no= 27 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Maksims Parhomenko]] (Uz FK Tukums 2000 {{flaga|Latvija}})}} {{Fs player | no= 39 | nat=BFA | pos=MF | name= [[Usmans Kamarā]] (Uz FK Auda {{flaga|Latvija}})}} {{Fs end}} == Komandas personāls == {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds<ref name="sastavs">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/riga-fc-11950/?cid=5535771|title=Riga FC|website=lff.lv|accessdate={{dat|2020|9|20||bez}}}}</ref> |- | Galvenais treneris | {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]] |- | Treneris | {{flaga|Latvija}} [[Kristaps Blanks]] |- | Treneris | {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]] |- | Vārtsargu treneris | {{flaga|Ukraina}} Oleksandrs Nogins |- | Dublieru komandas treneris | {{flaga|Latvija}} Mihails Koņevs |- | Ģenerāldirektors | {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Proņins |- | Izpilddirektors | {{flaga|Latvija}} Romāns Lajuks |- | Sporta direktors | {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Romašins |- | TMS menedžeris | {{flaga|Latvija}} Mārcis Savinovs |- | Administrators | {{flaga|Latvija}} Deniss Čerņikovs |- | Preses sekretārs | {{flaga|Latvija}} Krišs Upenieks |- | Ārsts | {{flaga|Latvija}} Rolands Brencāns |- | Fizioterapeits | {{flaga|Ukraina}} Volodimirs Vlasenko |- | Fizioterapeits | {{flaga|Horvātija}} Bojans Radanovičs |} == Komandas galvenie treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2015) * {{flaga|Krievija}} [[Kirils Kurbatovs]] (2016) * {{flaga|Turkmenistāna}}/{{flaga|Krievija}} [[Dmitrijs Homuha]] (2016) * {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Volčeks]] (2016—2017) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2017) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Perevertailo]] (2017) * {{flaga|Slovēnija}} [[Slaviša Stojanovičs]] (2017) * {{flaga|Maķedonija}} [[Goce Sedloskis]] (2018) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2018) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Ukraina}} [[Viktors Skripņiks]] (2018) * {{flaga|Portugāle}} [[Luišs Pimenta]] (2019) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Baltkrievija}} [[Oļegs Kubarevs]] (2019) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019) * {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Kononovs]] (2020) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2020) * {{flaga|Krievija}} [[Deniss Laktionovs]] (2021) * {{flaga|Latvija}} [[Andris Riherts]] (2021) * {{flaga|Vācija}} [[Torstens Finks]] (2022) * {{flaga|Horvātija}} [[Sandro Perkovičs]] (2022) * {{flaga|Horvātija}} [[Tomislavs Stipičs]] (2023) * {{flaga|Somija}} [[Simo Valakari]] (2024) * {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]] (2024) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]] (2025—''pašlaik'') == Atsauces == {{atsauces|http://www.rigafc.lv/galvena-komanda/=}} == Ārējās saites == * [https://rigafc.lv Kluba oficiālā vietne] * [https://www.facebook.com/rigafootballclub/ Kluba oficiālais profils vietnē "Facebook"] * [https://twitter.com/RigaFC_Official/ Kluba oficiālais konts vietnē "Twitter"] * [https://www.youtube.com/@rigafootballclub/ Kluba''Youtube'' kanāls] * [http://www.lff.lv/ Latvijas Futbola federācija] {{Futbols-aizmetnis}} {{Latvijas futbola Virslīga}} {{Latvijas čempioni futbolā}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Rīgā]] [[Kategorija:Riga FC]] 8pwymvsod0c23o8s21bn1nxu60h5ujq 0 330632 4500504 4387031 2026-07-30T13:19:01Z Silraks 36716 4500504 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Rodrigo Duterte | vārds_orig = ''Rodrigo Duterte'' | attēls = Rodrigo Duterte and Laotian President Bounnhang Vorachith (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Rodrigo Duterte 2016. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1945 | dz_mēnesis = 03 | dz_diena = 28 | dz_vieta = {{vieta|Filipīnas|Leite|Maasina}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = Filipīnu | tautība = [[visaji]] | nodarbošanās = jurists, politiķis | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = San Beda koledža, Filipīnu Universitātes licejs | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | Amats = Filipīnu parlamenta palātas pārstāvis, Davao mērs, Filipīnu prezidents }} '''Rodrigo Roa Duterte''' (iesauka '''Digong'''<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.philstar.com/sunday-life/2016/06/19/1594237/president-elect-rody-duterte-dad-memories-his-own-father |title=President-elect Rody Duterte as dad & memories of his own father |publisher=''[[The Philippine Star]]'' |author=Flores, W.L. |date=June 19, 2016 |accessdate=September 15, 2016}}</ref>) (dzimis 1945. gada 28. martā) ir [[Filipīnas|Filipīnu]] jurists un politiķis. No 2016. līdz 2022. gadam bija [[Filipīnu prezidenti|Filipīnu prezidents]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://newsinfo.inquirer.net/787870/duterte-seals-presidency-in-congress-official-tally|title=Duterte seals presidency in Congress official tally|date=May 27, 2016|work=Inquirer.net|accessdate=May 27, 2016}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.philstar.com/headlines/2016/05/27/1587569/duterte-robredo-win-final-official-tally|title=Duterte, Robredo win in final, official tally|date=May 27, 2016|work=Philippine Star|accessdate=May 27, 2016}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://cnnphilippines.com/news/2016/05/27/official-count-duterte-president-robredo-vp.html|title=Official count: Duterte is new president, Robredo is vice president|date=May 27, 2016|work=CNN Philippines|accessdate=May 27, 2016|archive-date={{dat|2018|12|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181225131751/http://cnnphilippines.com/news/2016/05/27/official-count-duterte-president-robredo-vp.html}}</ref> Ieņēma [[Pašvaldības vadītājs|mēra]] amatu [[Davao]] pilsētā 7 termiņus pēc kārtas, kopumā šajā postenī bija vairāk nekā 22 gadus. 2015. gada 21. novembrī Duterte paziņoja par savu kandidēšanu uz Filipīnu prezidenta amatu un 2016. gadā tika ievēlēts par prezidentu. == Jaunība == Rodrigo Duterte dzimis [[Maasinā]], Dienvidu [[Leite]]s provincē Visenta Dutertes (miris 1988. gadā) un Soledadas Roā (''Soledad Roa'') ģimenē. Viņa tēvs Visente Duterte, pirms kļuva par Davao gubernatoru, bija Danao pilsētas mērs. 1951. gadā Dutertes ģimene pārcēlās uz Davao reģionu. Duterte 1956. gadā beidzis Svētās Annas pamatskolu Davao. Viņš tika divreiz izslēgts no skolas par sliktu uzvedību, tāpēc turpināja mācības Svētā Krusta akadēmijā [[Digosa|Digosā]]. 1968. gadā Duterte ieguva mākslas [[bakalaura grāds|bakalaura grādu]] Filipīnu Universitātes licejā [[Manila|Manilā]]. 1972. gadā viņš pabeidza Svētā Bedas Juridisko koledžu, kur saņēma jurista diplomu. Tajā pašā gadā viņš nokārtoja eksāmenu uz tiesībām nodarboties ar [[Advokāts|advokāta]] praksi. Dažus gadus vēlāk viņš tika iecelts par jurista konsultantu Davao [[Prokuratūra|prokuratūrā]] (1977—1979); pēc tam viņš kļuva par ceturto (1979—1981), trešo (1981—1983) un otro (1983—1986) Davao pilsētas prokurora vietnieku. == Davao mēra amatā == Pēc 1986. gada [[Tautas spēka revolūcija]]s Duterte tika iecelts par virsnieku vicemēra uzraudzībā. 1988. gadā viņš kandidēja mēra amatam un uzvarēja, kļūstot par mēru. Viņš radīja precedentu, ieceļot pilsētas pašvaldībā vicemērus, kas pārstāvēja [[lumadi|lumadu]] un [[Moro (tauta)|moro]] tautas. Duterte atklāti atbalstīja [[narkotikas|narkotiku]] dīleru un lietotāju slepkavības,{{nepieciešama atsauce}} kā arī izmantoja pilsētas pašvaldības līdzekļus, lai uzceltu 12 miljonu peso vērtu narkomānu rehabilitācijas un ārstēšanas centru, kas strādā 24 stundas diennaktī. 2003. gadā viņš piedāvāja 2000 peso ikmēneša pabalstu narkomāniem, kas personīgi atnāca pie viņa un apņēmās atmest ieradumu. Duterte bija arī pirmais mērs Filipīnu vēsturē, kas atļāva pašvaldībā tikt pārstāvētām lumadu un musulmaņu kopienām. === Likumi un kārtība === Dutertes atbalstīti vai ieviesti likumi bija: * no 01.00 līdz 08.00 aizliegta alkohola pārdošana un lietošana, * ātruma samazināšana pilsētās visam transportam, * tabakas lietošanas aizliegumi un regulējumi, * aizliegumi sprāgstvielu un uguņošanas piederumu pārdošanā un lietošanā. Vēl viens iesniegums bija jaunu ātrās palīdzības automašīnu un motociklu nopirkšana. Duterte arī pieņēma pilsētas sieviešu likumu: pirmo un vienīgo valstī, kā mērķis ir "aizstāvēt [[sieviešu tiesības]], ticības vērtības un cieņu". Likums bija vērsts pret [[sieviešu diskriminācija]]s likvidēšanu. === Noziedzības līmenis === ''[[Reuters]]'' ziņoja ka 2016. gada maijā saskaņā ar Davao policijas datiem, pilsētā ir vislielākais [[slepkavība|slepkavību]] līmenis un otrais lielākais [[izvarošana|izvarošanu]] līmenis starp 15 Filipīnu lielākajām pilsētām. Vietējie iedzīvotāji uzskata, ka Dutertes kampaņa pret noziedzību un narkotiku tirgotājiem samazinās noziedzības līmeni. Noziedzību skaits samazinājās no 2013. līdz 2015. gadā, bet pēc Dutertes domām vislielākais noziedzības kritums bija no 1985. līdz 2000. gadam. == Prezidenta amatā == [[Inaugurācija]]s laika Manilā viņš teica runu, kura saturēja šādus vārdus: "Narkotiku tirgotāji, šie kuču dēli iznīcina mūsu bērnus. Es jūs brīdinu neiesaistīties šajā narkotiku tirdzniecībā, pat ja jūs esat policists, tāpēc, ka es tiešām jūs nogalināšu." Pēc tam Duterte ar vārdiem deva mājienu visai filipīniešu policijai, ka piedos policistiem, kuri specoperāciju laikā un reidos nogalinās [[Narkodīleri|narkodīlerus]]. Kopš Duterte kļuva par prezidentu, valstī sākās narkotiku dīleru masu slepkavības. Tad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] paziņoja Filipīnu valdībai, ka var apturēt ieroču piegādi Filipīnu armijai, jo šī valsts pārkāpusi tiesiskumu, procesuālas garantijas un [[cilvēktiesības]]. Filipīnu valdība paziņoja, ka viņi ir pret ārpustiesas sodīšanu, kura notiek bez tiesībsargiem, lai gan ir iecerējuši izskaust narkotiku tirdzniecību. 2016. gada augustā pasaules mediji ziņoja, ka Filipīnās tikuši nogalināti 900 narkotiku tirgotāju. Slepkavības notika reidos un specoperācijās, kuras veica policisti un pilsoņu aktīvisti (tautas milicija (''peoples militia'')). Duterte vienā no ziņojumiem (brīfingiem) nolasīja simtiem politiķu, militāro personu, policistu un citu ietekmīgu cilvēku vārdus, sakot, ka tie ir saistīti ar narkotiku ražošanu un tirdzniecību un saņem no tās ienākumus, tad viņš pavēlēja tiem padoties. 2016. gada 16. augustā [[ANO]] īpašais ziņotājs jautājumā par ārpustiesas slepkavībām Agnese Kalamara (''Agnes Calamar'') teica, ka Dutertes aicinājumi nogalināt tos, kurus viņš uzskata par narkodīleriem, ir bezatbildīgs solis, turklāt šāda rīcība ir noziegums. 21. augustā Rodrigo Duterte paziņoja, ka apsver Filipīnu izstāšanos no ANO: "Varbūt mums vajadzētu izstāties no ANO. Kāpēc mums jāklausās šīs muļķības?" Duterte arī teica, ka [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] nevar tikt galā ar badu, terorismu un militāriem konfliktiem [[Sīrija|Sīrijā]] un [[Irāka|Irākā]] un paziņoja, ka apsver jaunas starptautiskas institūcijas izveidi (kas, pēc viņa domām, būs labāka nekā ANO), kas sastāvēs no Filipīnām, [[Ķīna]]s un dažām [[Āfrika]]s valstīm. 2016. gada septembrī kļuva zināms, ka Filipīnās jau nogalināti 2400 narkotirgotāji, bet kopš kampaņas sākuma (jūlija) policijai padevās 600 tūkstoši cilvēku, kas bija aizdomās turamie narkotiku tirgošanā un ražošanā. == Pretrunas un kritika == === Nulles tolerances politika === Žurnāls ''[[Time]]'' Duterti nodēvēja par "Sodītāju" (''Punisher''). Viņa darbību, atļaujot tā sauktajiem "Davao Nāves Eskadroniem" neoficiāli veikt par narkotiku tirdzniecību aizdomās turēto personu nogalināšanu, kritizē cilvēktiesību organizācijas ''[[Amnesty International]]'' un ''[[Human Rights Watch]]''. 2009. gada aprīlī ANO Ģenerālās asamblejas Cilvēktiesību padome (vienpadsmitā sesija, darba kārtība 3, 21. punkts) paziņoja: "Davao mērs nav izdarījis neko, lai novērstu šīs slepkavības un viņa publiskie ziņojumi liecina, ka viņš faktiski atbalsta to." ''Human Rights Watch'' ziņoja, ka 2001. un 2002. gadā Duterte parādījās vietējā televīzijā un radio, un paziņoja "noziedznieku" vārdus, no kuriem daži vēlāk tika nogalināti. Samitā 2005. gada jūlijā viesnīcā Manilā par noziedzību politiķis sacīja: "Visefektīvākais veids, kā apkarot nelegālo narkotiku tirdzniecību un cilvēku nolaupīšanu, ir noziedznieku nogalināšana." 2009. gadā Duterte paziņojumā: "Ja jūs esat iesaistīts nelikumīgā darbībā manā pilsētā, ja jūs esat noziedznieki vai daļa no [[Sindikāts|sindikāta]], kuri medī nevainīgus cilvēkus, kamēr es būšu mērs, jūs esat likumīgs mērķis slepkavībām." 2015. gadā Duterte apstiprināja savus vārdus par neoficiālām slepkavībām Davao un brīdināja, ja viņš tiks ievēlēts par prezidentu, viņš varētu nogalināt līdz pat 100 000 noziedznieku. Pēc šī paziņojuma Duterte amatpersonām cilvēktiesību jomā sacīja, lai viņi iesniedz pierādījumus pret Duterti, ka viņam ir saikne ar linčotāju grupām. Duterte asi reaģēja uz atskatiem par apcietināšanu un vēlāku atbrīvošanu bēdīgi slavenā Manilas narkobarona lietā un teica: "Šeit, Davao, jūs nevarat izkļūt ārā dzīvs. Jūs varat tikt ārā no cietuma, bet tikai zārkā. Jūs saucat šo par ārpustiesas nogalināšanu? Tad es vienkārši atvedīšu narkobaronu pie tiesneša un nogalināšu viņu tur, tad jūs nevarēsiet saukt to par ārpustiesas nogalināšanu". Atsaucoties uz arestu aizdomās turētā rīsu kontrabandista lietā, Duterte uzstājoties štata Senātā sacīja: "Ja tas puisis ienāks Davao un sāks izkraut kontrabandas rīsus, es ar prieku viņu nogalināšu." Uz Dutertes izteikumiem asi reaģēja vietējais laikraksts ''[[Manila Times]]'', kas nosodīja "nelikumības mentalitāti un pūļa vardarbību." Laikraksts apgalvoja, ka šī nesodāmība atļāva tiem, kas ir pie varas, tai skaitā amatpersonām, "savējos" lauka komandierus un biznes-milicijai (vigilantes), tikt galā ar tiem, kas vērsās pret viņu interesēm. "Viņi nogalina žurnālistus, kas atmasko korupciju un tiesībsargātājus, kuri piesedz policistus un karavīrus." Pēc Dutertes komentāra saistībā ar cilvēka slepkavību, kurš bija aizdomās turamais par rīsu kontrabandu, Filipīnu prezidenta birojs paziņoja, ka: "Cilvēku nogalināšana ir pretlikumīga. Prezidents ir cieši pārliecināts par to, ka neviens nevar būt augstāks par likumu. Mums nevajag ķerties pie linčotāju metodēm". === Ārpolitika === 1995. gadā, kad filipīniete Flora Kontemplasone (''Flor Contemplacion'') tika nogalināta [[Singapūra|Singapūrā]] pēc tā, kad viņa atzinās divkāršā slepkavībā, Duterte, kā Davao mērs, it kā sadedzināja Singapūras karogu (kaut gan vēlāk tas tika noliegts) un pievienojās protestam, kurā piedalījās apmēram 1000 cilvēku no Davao. 2015. gada septembra sākumā notika incidents, kurā tūrists bija spiests norīt savu cigareti vietējā bārā Davao, jo atteicās pakļauties likumam par publisko nesmēķēšanu pilsētā. Duterte personīgi sazinājās ar bāra īpašnieku, devās turp un piespieda tūristu norīt cigareti. Tāpēc Dutertem vēlāk nācās uzklausīt daudz kritikas, jo īpaši no Cilvēktiesību komisijas (CK), saistībā par šo incidentu. Duterte tomēr solīja uzvesties "pienācīgi" nacionālā un starptautiskā līmenī, tiklīdz ieņems prezidenta amatu. Gandrīz tik "pienācīgi" kā svētais. 2016. gada jūlijā Duterte apsūdzēja Lielbritāniju un ASV terorisma izraisīšanā Tuvajos Austrumos ar savu iejaukšanos, sakot, ka: "ASV sagrāva Tuvos Austrumus... Lielbritānija un ASV neatzīst, ka viņi iebruka Irākā un nogalināja Sadamu. Paskatieties uz Irāku tagad. Paskatieties, kas notika ar Lībiju. Paskatieties, kas notika ar Sīriju." 2016. gada augustā Duterte tika kritizēts pēc tam, kad viņš izteica homofobisku komentāru ASV vēstniekam Filipīnās Filipam Goldenbergam, paziņojot: "Kā jūs zināt, es cīnos ar vēstnieku (Džona Kerija valsts sekretārs). Viņa gejiskā majestāte, vēstnieks, ir netikles dēls. Viņš vienkārši aizkaitināja mani." Duterte piebilda: "Viņš (Goldenbergs) iejaucās vēlēšanu procesā, sniedzot paziņojumus šeit un tur. Viņam nevajadzēja to darīt." ASV Valsts departaments nosūtīja uz Filipīnām vēstnieku Patriku Čusoto (Patrick Chuasoto) apspriest Dutertes komentārus, bet Duterte atteicās atvainoties. Tajā pašā mēnesī eksperti no ANO Cilvēktiesību jomas aicināja pārtraukt narkotiku tirdzniecībā aizdomās turamo cilvēku ārpustiesas slepkavības, no kuriem 900 tika nogalināti pēc maija vēlēšanām. Duterti apsūdzēja "vardarbības un slepkavību kūdīšanā, kas ir noziegums saskaņā ar starptautiskajām tiesībām". Atbildot uz to, Duterte draudēja pamest ANO un veidot atsevišķu organizāciju no Ķīnas un Āfrikas valstīm. Viņš teica preses konferencē 19. augustā: "Tagad, Apvienoto Nāciju Organizācija, par katru sliktu vārdu, kas tika teikts par mani, es varu pateikt 10 par jums. Es jums saku, jūs esat inutil (nesavtīgs filipiniešu sarunvalodā). Tāpēc, ja jūs patiešām pieturētos pie savām rezolūcijām, tad jau sen varējāt apturēt visus šos karus un nogalināšanu (Sīrijā un Irākā). Atbildot par iespējamām sekām, viņš paziņoja: "Kādas vēl sekas, man par viņiem vienalga". Viņš teica, ka ANO rīkojusies pret protokolu, piebilstot:" Jūs nevarat vienkārši paņemt un sataisīt sūda paziņojumu pret kaut kādu valsti." == Skatīt arī == [[Filipīnu prezidentu saraksts]] == Atsauces == {{atsauces}}{{atsauces+}} == Ārējās saites == * Inagurācija Youtube (RTVMalacanang, Malacañan Palace, 30 June 2016): # [https://www.youtube.com/watch?v=uH80-bjOBnM Administration of Oath of Office to the President Elect Rodrigo Roa Duterte] # [https://www.youtube.com/watch?v=lO0OBq1vu4I Inaugural Speech of President Rodrigo Roa Duterte] * [http://www.rodrigo-duterte.com/ Information page about Duterte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200519181946/http://www.rodrigo-duterte.com/ |date={{dat|2020|05|19||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20160909155716/http://www.davaocity.gov.ph/davao/mayor.aspx?id=profile Rody Duterte Mayor's Profile at the Davao City Official Website] * [https://spdavao.wordpress.com/listing-of-davao-city-officials/ Sangguniang Panglungsod of Davao] * [http://www.davaoeagle.com/duterte-president-2016 Online Petition for Duterte to run as President of the Philippines 2016] * [http://davaocitybybattad.blogspot.com/2012/02/rodrigo-duterte.html Davao City by Battad] * [https://www.facebook.com/rodyduterte Rodrigo Duterte] Oficiālā lapa Facebook {{en ikona}} * [http://time.com/4480188/obama-whore-rodrigo-duterte-remarks/ Septiņas reizes Duterte šokēja pasauli] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160912070804/http://time.com/4480188/obama-whore-rodrigo-duterte-remarks/ |date={{dat|2016|09|12||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.ukrinform.ua/rubric-abroad/2071098-na-filippinah-600-tisac-pidozruvanih-u-narkotorgivli-zdalisa-vladi.html Filipīnās padevās 600 tūkstoši aizdomās turēto narkotiku tirgošanā un ražošanā] {{uk ikona}} * [http://www.rappler.com/newsbreak/iq/105955-things-know-trivia-rodrigo-duterte 22 lietas ko jāzina pār Duterte(eng)] * [https://web.archive.org/web/20160604231605/http://doonposaamin.ph/articles/people-to-meet/6-things-you-need-to-know-about-davao-city-mayor-rodrigo-duterte 6 lietas Ko tev jāzina pār Davao pilsētas mēru Rodrigo Duterte(eng)] * [https://web.archive.org/web/20161114202650/http://www.enterdavao.com/2014/01/1st-half-of-2013-accomplishment-of.html 1ST HALF OF 2013 ACCOMPLISHMENT OF MAYOR RODRIGO DUTERTE] * [http://www.rappler.com/newsbreak/iq/105955-things-know-trivia-rodrigo-duterte 22 things to know about 'Duterte Harry'] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Duterte, Rodrigo}} [[Kategorija:Filipīnu prezidenti]] [[Kategorija:Filipīnu politiķi]] tjit91o90q8vahpyc19axqgpanwf80o 0 331183 4500627 4287309 2026-07-30T19:34:43Z ZANDMANIS 91184 4500627 wikitext text/x-wiki {{Sacīkšu braucēja infokaste |vārds = Karloss Sainss |vārds_oriģ = ''Carlos Sainz Jr.'' |attēls = Formula1Gabelhofen2022 (04) (cropped2).jpg |att_izm = 230px |paraksts = Karloss Sainss 2022. gadā <!------ Personas dati ------> |pilns vārds = Karloss Sainss Vaskezs de Kastro |dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|9|1}} |dz_viet = {{vieta|Spānija|Madride}} |mir_dat = |mir_viet = |tautība = |taut = {{ESP}} |garums = |svars = |alga = |iesauka = |izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> |komanda = {{flaga|GBR}} ''[[Williams F1|Williams-Mercedes]]'' |numurs = 55 |veids0 = ''[[Formula 1]]'' <!------ Pirmais veids ------> |veids = ''[[Formula 1]]'' |zvaigznes = |sezonas = {{f1|2015}}—''pašlaik'' |sacīkstes = 218 |tituli = 0 |uzvaras = 4 |pjedestāli = 27 |p_position = 6 |ā_apļi = 4 |p_sacīkste = {{f1|2015}}. gada {{f1gp|Austrālijas}} |p_uzvara = {{f1|2022}}. gada {{f1gp|Lielbritānijas}} |pēd_sacīkste = |pēd_uzvara = <!------ Klubi ------> |kl_sez1 = {{f1|2015}}—{{f1|2017}} |klubs1 = ''[[Scuderia Toro Rosso|Toro Rosso]]'' |kl_sez2 = {{f1|2017}}—{{f1|2018}} |klubs2 = ''[[Renault F1 Team|Renault]]'' |kl_sez3 = {{f1|2019}}—{{f1|2020}} |klubs3 = ''[[McLaren]]'' |kl_sez4 = {{f1|2021}}—{{f1|2024}} |klubs4 = ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' |kl_sez5 = {{f1|2025}}—''pašlaik'' |klubs5 = ''[[Williams F1|Williams-Mercedes]]'' <!------ Papildinformācija ------> |atjaunots = {{dat|2025|05|31||bez}} }} '''Karloss Sainss Vaskezs de Kastro''' ({{val|es|Carlos Sainz Vázquez de Castro}}; dzimis {{dat|1994|9|1}} [[Madride|Madridē]]), pazīstams arī kā '''Karloss Sainss jaunākais''' (''Karloss Sainss Jr.'') jeb vienkārši kā '''Karloss Sainss''', ir profesionāls [[spāņi|spāņu]] [[Formula 1|pirmās formulas]] sacīkšu braucējs, kurš {{f1|2026}}. sezonā pārstāv ''[[Williams F1|Williams-Mercedes]]'' komandu. Karloss Sainss jaunākais ir divkārtējā [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempiona]] [[Karloss Sainss|Karlosa Sainsa]] dēls. == Karjera == Karjeru sāka [[Kartings|kartingā]]. 2010. gadā sāka piedalīties ''Formula BMW'' sacensībās, pārstāvot ''EuroInternational'' komandu. Viņš kļuva arī par ''Red Bull Junior Team'' programmas dalībnieku. Karjeras turpinājumā startēja ''Formula Renault 2.0'', ''[[Formula 3]]'', ''[[GP3 Series]]'' un ''Formula Renault 3.5 Series'' sacensībās. 2011. gadā uzvarēja ''Formula Renault 2.0'' Ziemeļeiropas kausā (NEC).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.driverdb.com/championships/standings/formula-renault-20-nec/2011/|title=Formula Renault 2.0 NEC 2011 standings |language=en|date={{dat|2019|11|17||bez}} |website=driverdb.com |accessdate={{dat|2022|4|9||bez}}}}</ref> 2014. gadā kļuva par ''Formula Renault 3.5 Series'' uzvarētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://formulascout.com/2014-formula-renault-3-5-series-season-review/22196|title=2014 Formula Renault 3.5 Series season review |language=en |date={{dat|2014|10|29||bez}} |website=formulascout.com |accessdate={{dat|2022|4|9||bez}}}}</ref> 2015. gadā Sainss kļuva par pilotu ''[[Formula 1]]'' komandā ''[[Scuderia Toro Rosso|Toro Rosso]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://scuderia.alphatauri.com/en/sainz-to-race-for-toro-rosso/ |title=Sainz to race for Scuderia Toro Rosso |language=en |website=alphatauri.com |date=28 November 2014|access-date={{dat|2022|4|9||bez}}}}</ref> Viņa komandas biedrs bija [[Makss Verstapens]]. Jau savā pirmajā sacīkstē [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']] izcīnīja punktus, finišējot 9. vietā. 2015. gada sezonā ieguva 18 punktus, ieņemot 15. vietu kopvērtējumā. 2016. gada vasarā tika paziņots, ka arī [[2017. gada F1 sezona|2017. gada F1 sezonā]] Karloss Sainss jr. turpinās pārstāvēt ''Scuderia Toro Rosso'' komandu. Savā otrajā sezonā ''Formula 1'' ar 46 punktiem ierindojās 12. vietā kopvērtējumā. 2017. gada sezonas izskaņā, sākot ar [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], Sainss sāka pārstāvēt ''[[Renault F1]]'' komandu, kurā brauca līdz 2018. gada beigām. 2019. gada sākumā Sainss pievienojās ''[[McLaren]]'' komandai, aizvietojot [[Fernando Alonso]] un kļūstot par [[Lando Noriss|Lando Norisa]] komandas biedru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mclaren.com/formula1/inside-the-mtc/carlos-sainz-race-mclaren-2019/ |title=Carlos Sainz to race for McLaren from 2019 |language=en |website=mclaren.com |date=16 August 2018 |access-date={{dat|2022|4|9||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190509135633/https://www.mclaren.com/formula1/inside-the-mtc/carlos-sainz-race-mclaren-2019/ }}</ref> 2019. gada [[Brazīlijas Grand Prix|Brazīlijas ''Grand Prix'']], ieņemot 3. vietu, pirmo reizi kāpa uz goda pjedestāla F1 sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.the-wait-is-over-sainz-celebrates-his-first-f1-podium-and-mclarens-first-since-2014.5SgYxOmvd1rJyNnyV6PsSR.html|title=The wait is over! Sainz celebrates his first F1 podium - and McLaren's first in 2,072 days |language=en|date={{dat|2019|11|17||bez}} |website=formula1.com |accessdate={{dat|2022|4|9||bez}}}}</ref> [[2019. gada F1 sezona|2019. gada sezonas]] kopvērtējumā ieņēma 6. vietu un izcīnīja 96 punktus. Arī [[2020. gada F1 sezona|nākamajā sezonā]] ieņēma 6. vietu, vienās sacīkstēs kāpjot uz goda pjedestāla (2. vieta [[Itālijas Grand Prix]]). 2020. gada Štīrijas ''Grand Prix'' pirmo reizi karjerā uzstādīja ātrāko apļa laiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gpracingstats.com/drivers/carlos-sainz/fastest-laps/|title=Carlos Sainz F1 fastest laps |language=en |website=gpracingstats.com |accessdate={{dat|2022|4|9||bez}}}}</ref> Pirms [[2021. gada F1 sezona|2021. gada sezonas]] parakstīja divu gadu līgumu ar ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'', aizvietojot [[Sebastiāns Fetels|Sebastiānu Fetelu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article.breaking-sainz-confirmed-as-leclercs-ferrari-team-mate-for-2021.5dSxBMUOyivTKN67Qx28Tl.html |title=Sainz confirmed as Leclerc's Ferrari team mate for 2021 |language=en |website=formula1.com |date=14 May 2020|access-date={{dat|2022|4|9||bez}}}}</ref> Sezonas laikā četras reizes izcīnīja vietu uz goda pjedestāla — 2. vieta [[Monako Grand Prix|Monako]] un 3. vieta [[Ungārijas Grand Prix|Ungārijas]], [[Krievijas Grand Prix|Krievijas]] un [[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī ''Grand Prix'']]. Sezonas kopvērtējumā tika iegūta 5. vieta. == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} {{es ikona}} * {{twitter|carlossainz55}} * [https://www.formula1.com/en/championship/drivers/carlos-sainz/Biography.html Karloss Sainss F1 mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160915231142/http://www.formula1.com/en/championship/drivers/carlos-sainz/Biography.html |date={{dat|2016|09|15||bez}} }} {{en ikona}} * [https://www.driverdb.com/drivers/carlos-sainz-jr/ Statistika ''driverdb.com'' vietnē] {{en ikona}} {{Spānijas sportists-aizmetnis}} {{formula 1-aizmetnis}} {{F1 piloti}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas autosportisti]] [[Kategorija:Formula 1 piloti]] q0v5hhx1hlo1z4htghqoxucux8ghm2c 0 334821 4500698 3605308 2026-07-30T23:21:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500698 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Melitaea cinxia 02 (HS).JPG | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Arthropoda | tips_lv = Posmkāji | klase = Insecta | klase_lv = Kukaiņi | kārta = Lepidoptera | kārta_lv = Zvīņspārņi | virsdzimta = Papilionoidea | virsdzimta_lv = Īstie tauriņi | dzimta = Nymphalidae | dzimta_lv= Raibeņu dzimta | apakšdzimta = Nymphalinae | apakšdzimta_lv = Īstie raibeņi | cilts = Melitaeini | cilts_lv = | apakšcilts = Melitaeina | ģints Melitaea | ģints_lv = | suga = Melitaea cinxia | suga_lv = Mauragu pļavraibenis | kategorijas = nē | binomial= Melitaea cinxia <small>(Linnaeus, 1758)</small> | sinonīmi = * ''Papilio cinxia'' <small>Linnaeus, 1758</small> * ''Papilio pilosellae'' <small>Rottemburg, 1775</small> * ''Papilio delia'' <small>Denis & Schiffermüller, 1775</small> * ''Papilio abacus'' <small>Retzius, 1783</small> * ''Papilio trivia'' <small>Schrank, 1801</small> * ''Argynne phoebe'' <small>Godart, 1821</small> * ''Argynne obsoleta'' <small>Tutt, 1896</small> * ''Argynne suffusa'' <small>Tutt, 1896</small> * ''Argynne pallida'' <small>Tutt, 1896</small> * ''Melitaea cinxia'' ab. ''wittei'' <small>Geest, 1903</small> * ''Melitaea cinxia'' ab. ''horvathi'' <small>Aigner-Abafi, 1906</small> * ''Melitaea cinxia'' ab. ''uhryki'' <small>Aigner-Abafi, 1906</small> * ''Melitaaa cinxia'' ab. ''mocsaryi'' <small>Aigner-Abafi, 1906</small> * ''Melitaea cinxia'' ab. ''cernyi'' <small>Joukl, 1908</small> * ''Melitaea cinxia'' ab. ''obscurior'' <small>Seitz, 1909</small> * ''Melitaea cinxia'' ab. ''pallidior'' <small>Oberthür, 1909</small> * ''Melitaea leucophana'' <small>Cabeau, 1919</small> * ''Melitaea cinxia'' ab. ''brenthis'' <small>Reuss, 1921</small> * ''Melitaea deficiens'' <small>Cabeau, 1922</small> * ''Melitaea expuncta'' <small>(Cabeau, 1926)</small> * ''Melitaea interligata'' <small>Derenne, 1926</small> * ''Melitaea jubilaris'' <small>Cabeau, 1930</small> * ''Melitaea gracilens'' <small>Pionneau, 1932</small> * ''Melitaea semiobscura'' <small>Pionneau, 1932</small> * ''Melitaea nigropunctata'' <small>Caruel, 1944</small> | iedalījums = * sk. rakstā }} '''Mauragu pļavraibenis''' ({{val-la|Melitaea cinxia}}) ir [[raibeņu dzimta]]s suga. Sastopama [[Palearktika]]s apgabalā. Kāpuri barojas uz [[šaurlapu ceļteka]]s, [[Plantago media|vidējās ceļtekas]], [[Veronica spicata|vārpu veronikas]], [[Veronica teucrium|krasta veronikas]], ''[[Centaurea pullata]]'', ''[[Scorzonera pygmaea]]'', ''[[Veronica macrostachya]]''.<ref name="FuNet"/> == Pasugas == * pasuga: ''Melitaea cinxia amardea'' Grum-Grshimailo, 1895 - [[Irāna|Ziemeļirānā]] * pasuga: ''Melitaea cinxia tschujaca'' Seitz, 1908 * pasuga: ''Melitaea cinxia heynei'' Rühl, 1895 - Ziemeļirānā * pasuga: ''Melitaea cinxia clarissa'' Staudinger, 1901 - [[Anatolija|Anatolijā]] * pasuga: ''Melitaea cinxia diniensis'' Wheeler, 1903 * pasuga: ''Melitaea cinxia tschujaca'' Seitz, 1909 Altai - [[Sibīrija|Austrumsibīrijā]] * pasuga: ''Melitaea cinxia sacaria'' Fruhstorfer, 1917 * pasuga: ''Melitaea cinxia terracina'' Fruhstorfer, 1917 - [[Bosnija|Bosnijā]] * pasuga: ''Melitaea cinxia phaira'' Fruhstorfer, 1918 * pasuga: ''Melitaea cinxia gergovia'' Fruhstorfer, 1918 * pasuga: ''Melitaea cinxia ocelliformis'' Reuss, 1921 * pasuga: ''Melitaea cinxia subtusmarcata'' Reuss, 1921 * pasuga: ''Melitaea cinxia transversa'' Reuss, 1921 * pasuga: ''Melitaea cinxia atlantis'' Le Cerf, 1923 - Marokā * pasuga: ''Melitaea cinxia bifasciata'' Hartig, 1924 - Ziemeļitālijā * pasuga: ''Melitaea cinxia impunctata'' Osthelder, 1925 * pasuga: ''Melitaea cinxia pseudoclarisa'' de Sagarra, 1930 -[[Spānija|Spānijā]] * pasuga: ''Melitaea cinxia karavajevi'' Obraztsov, 1936 - [[Ukraina|Ukrainā]] * pasuga: ''Melitaea cinxia eridanea'' Rocci, 1940 - [[Itālija|Itālijā]] * pasuga: ''Melitaea cinxia cinxia'' (Linnaeus, 1758) - [[Maroka|Marokā]], [[Alžīrija|Rietumalžīrijā]] * pasuga: ''Melitaea cinxia balcanensis'' Eisner, 1942 - [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijā]] * pasuga: ''Melitaea cinxia pyrenemontana'' Rütimeyer, 1942 - [[Pireneji|Pirenejos]] * pasuga: ''Melitaea cinxia austrobscura'' Verity, 1950 - Itālijā * pasuga: ''Melitaea cinxia burri'' de Lattin, 1950 - [[Turcija|Turcijā]] * pasuga: ''Melitaea cinxia winbladi'' Bryk, 1950 - [[Zviedrija|Zviedrijā]] * pasuga: ''Melitaea cinxia semijubilaris'' Langer, 1956 - [[Dānija|Dānijā]] * pasuga: ''Melitaea cinxia oasis'' Huang & Murayama, 1992 == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="FuNet">''[http://www.nic.funet.fi/pub/sci/bio/life/insecta/lepidoptera/ditrysia/papilionoidea/nymphalidae/nymphalinae/melitaea/index.html Melitaea Fabricius, 1807]''. nic.funet.fi</ref> }} == Ārējās saites == * ''[http://www.biolib.cz/en/taxon/id51606/ BioLib.cz] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150607120559/http://www.biolib.cz/en/taxon/id51606/ |date={{dat|2015|06|07||bez}} }}''. [[Kategorija:Raibeņu dzimta]] 6s54iqq9qy5083zn303snqha79r8q46 0 334829 4500706 3605309 2026-07-31T01:11:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500706 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2016. gada decembris}} {{nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | attēls = {{4 attēli|im1=Melitaea didyma MHNT CUT 2013 3 26 male Cahors.jpg|cap1=Tēviņš|im2=Melitaea didyma MHNT CUT 2013 3 26 Female Vallée de Freissinières.jpg|cap2=Mātīte|im3=Melitaea didyma 1.jpg|cap3=Kāpurs|im4=Melitaea didyma RF.jpg|cap4=Kūniņa}} | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Arthropoda | tips_lv = Posmkāji | klase = Insecta | klase_lv = Kukaiņi | kārta = Lepidoptera | kārta_lv = Zvīņspārņi | virsdzimta = Papilionoidea | virsdzimta_lv = Īstie tauriņi | dzimta = Nymphalidae | dzimta_lv= Raibeņu dzimta | apakšdzimta = Nymphalinae | apakšdzimta_lv = Īstie raibeņi | cilts = Melitaeini | cilts_lv = | apakšcilts = Melitaeina | ģints Melitaea | ģints_lv = | suga = Melitaea didyma | suga_lv = | kategorijas = nē | binomial= Melitaea didyma <small>(Esper, 1778)</small> | sinonīmi = * ''Papilio didyma'' <small>Esper, 1778</small> * ''Papilio didyma'' <small>Esper, 1781</small> * ''Papilio cytheris'' <small>Mueschen, 1781</small> * ''Papilio athulia'' <small>Fabricius, 1787</small> * ''Melitaea didyma'' v. ''dalmatina'' <small>Staudinger, 1861</small> * ''Melitaea dalmatina'' <small>Staudinger, 1870</small> * ''Melitaea didyma'' ab. ''nominoe'' <small>Oberthür, 1900</small> * ''Militaea didyma'' ab. ''ziegleri'' <small>Stichel, 1900</small> * ''Militaea jaika'' <small>Krulikowsky, 1901</small> * ''Melitaea didyma'' ab. ''pudica'' <small>Stichel, 1901</small> * ''Melitaea didyma'' ab. ''livida'' <small>Klemensiewicz, 1906</small> * ''Melitaea didyma'' ab. ''kempeleni'' <small>Aigner-Abafi, 1906</small> * ''Melitaea didyma'' ab. ''kempeleni'' <small>Aigner-Abafi, 1906</small> * ''Melitaea didyma'' ab. ''fischeri'' <small>Aigner-Abafi, 1906</small> * ''Melitaea didyma'' ab. ''fischeri'' <small>Aigner-Abafi, 1906</small> * ''Melitaea didyma'' ab. ''radiata'' <small>Aigner-Abafi, 1906</small> * ''Melitaea didyma'' ab. ''striata'' <small>Skala, 1907</small> * ''Melitaea didyma'' ab. ''nigra'' <small>Skala, 1907</small> * ''Melitaea didyma'' ab. ''fasciata'' <small>Skala, 1907</small> * ''Melitaea didyma'' ab. ''marginata'' <small>Skala, 1907</small> * ''Melitaea didyma'' ab. ''tenuisignata'' <small>Skala, 1907</small> * ''Melitaea didyma'' ab. ''ocellata'' <small>Skala, 1907</small> * ''Melitaea didyma'' ab. ''interrupta'' <small>Skala, 1907</small> * ''Melitaea didyma'' ab. ''zinburgi'' <small>Skala, 1907</small> * ''Melitaea didyma'' ab. ''pallida'' <small>Skala, 1907</small> * ''Melitaea didyma'' ab. ''oblongomaculata'' <small>Skala, 1908</small> * ''Melitaea didyma'' ab. ''ochracea'' <small>Skala, 1908</small> * ''Melitaea didyma'' ab. ''nigrita'' <small>Skala, 1908</small> * ''Melitaea didyma'' ab. ♀ ''nigerrima'' <small>Schultz, 1908</small> * ''Melitaea didyma'' ab. ♀ ''speciosa'' <small>Schultz, 1908</small> * ''Melitaea pieszczeki'' <small>Skala, 1909</small> * ''Melitaea didyma'' ab. ''salbicans'' <small>Pieszczek, 1910</small> * ''Melitaea didyma'' ab. ''radiata'' <small>Oberthür, 1909</small> * ''Melitaea didyma'' ab. ''wullschlegeli'' <small>Oberthür, 1909</small> * ''Melitaea progressiva'' <small>Ksienschopolski, 1911</small> * ''Melitaea minor'' <small>Ksienschopolski, 1911</small> * ''Melitaea striata'' <small>Ksienschopolski, 1911</small> * ''Melitaea didyma'' ab. ''emicandida'' <small>Verity, 1911</small> * ''Melitaea acrogynoides'' <small>Reverdin, 1912/small> * ''Melitaea anticoradiata'' <small>de Saussure, 1914/small> * ''Melitaea mauritii'' <small>Reverdin, 1918</small> * ''Melitaea didyma'' (I) gen. ''rubida'' <small>Verity, 1919</small> * ''Melitaea didyma'' r. ''pumila'' <small>Verity, 1919</small> * ''Melitaea didyma protea'' (II) gen. ''caldaria'' <small>Verity, 1920</small> * ''Melitaea didyma'' gen. ''autumn''. ab. ''latonigenoides'' <small>Kesenheimer, 1921</small> * ''Melitaea didyma'' (II) gen. ''romula'' <small>Verity, 1922</small> * ''Melitaea didyma'' ab. ''marginimaculata'' <small>Kautz, 1923</small> * ''Melitaea mireio'' <small>Foulquier, 1923</small> * ''Melitaea bockletii'' <small>Heuer, 1924</small> * ''Melitaea depauperata'' <small>de Sagarra, 1924</small> * ''Melitaea moulinsi'' <small>Trimoulet, 1924</small> * ''Melitaea nigroguttata'' <small>Sovinsky, 1927</small> * ''Melitaea didyma'' ab. ''majellensis'' <small>Dannehl, 1927</small> * ''Melitaea didyma'' ab. ''kalugini'' <small>Kardakoff, 1928</small> * ''Melitaea didyma'' ab. ''robiginosa'' <small>Kardakoff, 1928</small> * ''Melitaea didyma'' gen. ''ignea'' <small>Verity, 1929</small> * ''Melitaea didyma'' ab. ''radiata'' <small>Herold, 1930</small> * ''Melitaea nigralba'' <small>Febvay du Couedic, 1934</small> * ''Melitaea cumulans'' <small>Skala, 1936</small> * ''Melitaea storacei'' <small>(Berio, 1942)</small> * ''Melitaea unifasciata'' <small>Caruel, 1944</small> * ''Melitaea minor'' <small>Nicolesco, 1948</small> * ''Melitaea romulanigra'' <small>Verity, 1950</small> * ''Melitaea didyma'' ab. ''lineata'' <small>Schnaider, 1950</small> * ''Melitaea lobatoi'' <small>Sabariego, 1976</small><ref name="FuNet"/> | iedalījums = * }} '''''Melitaea didyma''''' ir [[raibeņu dzimta]]s suga. Sastopama [[Palearktika|Rietumpalearktikā]] un Centrālpalearktikā. Kāpuri barojas uz [[Ceļtekas|ceļtekām]] (piemēram, ''[[Plantago amplexicaulis]]''), [[Veronikas|veronikām]], [[Vīrceles|vīrcelēm]] (''[[Linaria sagittata]]''), [[Neļķes|neļķēm]], [[cūknātre|cūknātrēm]], [[Lauvmutītes|lauvmutītēm]], [[nārbuļi]]em, [[deviņvīruspēki]]em, ''[[Phlomis]]'' (''[[Phlomis tuberosa]]''), ''[[Mispate]]'' (''[[Mispate orontium]]'').<ref name="FuNet"/> == Pasugas == * pasuga: ''Melitaea didyma didyma'' (Esper, 1778) - [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], Centraleiropā, [[Sibīrija|Rietumsibīrijā]], [[Kaukāza|Kaukāzā]], [[Aizkaukāzs|Aizkaukāzā]] * pasuga: ''Melitaea didyma neera'' Fischer de Waldheim, 1840 - Dienvidaustrumeiropā, [[Volga|Volgā]], [[Urālā|Dienvidurālā]], Dienvidrietumsibīrijā, [[Kazahstānā|Ziemeļkazahstānā]] * pasuga: ''Melitaea didyma occidentalis'' Staudinger, 1861 - [[Spānija|Spānijā]] * pasuga: ''Melitaea didyma mauretanica'' Oberthür, 1909 [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], Spānijā * pasuga: ''Melitaea didyma orientalis'' Herrich-Schäffer, 1856 * pasuga: ''Melitaea didyma alpina'' Staudinger, 1861 * pasuga: ''Melitaea didyma graeca'' Staudinger, 1870 - [[Grieķija|Grieķijā]] * pasuga: ''Melitaea didyma meridionalis'' Staudinger, 1870 - [[Francija|DienvidfrancijāS]], [[Piejūras Alpi|Piejūras Alpos]], Grieķijā, [[Turcija|Turcijā]] * pasuga: ''Melitaea didyma crasnensis'' Hormuzaki, 1894 * pasuga: ''Melitaea didyma kazanskyi'' Krulikowsky, 1898 * pasuga: ''Melitaea didyma nigra'' Balestre, 1903 * pasuga: ''Melitaea didyma bosphorana'' Culot, 1909 * pasuga: ''Melitaea didyma lilliputana'' Oberthür, 1909 - [[Sīrija|Sīrijā]], [[Armēnija|Armēnijā]], Turcijā, [[Izraēla|Izraēlā]] * pasuga: ''Melitaea didyma castiliana'' Melcón, 1910 * pasuga: ''Melitaea didyma neeraeformis'' Verity, 1914 * pasuga: ''Melitaea didyma fasciata'' Vorbrodt, 1917 * pasuga: ''Melitaea didyma rebrensis'' Gusic, 1917 - [[Horvātija|Horvātijā]] * pasuga: ''Melitaea didyma albescens'' Verity, 1917 * pasuga: ''Melitaea didyma druentia'' Fruhstorfer, 1917 - [[Bosnija|Bosnijā]] * pasuga: ''Melitaea didyma lesora'' Fruhstorfer, 1917 * pasuga: ''Melitaea didyma naina'' Fruhstorfer, 1917 * pasuga: ''Melitaea didyma oreithyia'' Fruhstorfer, 1917 [[Austrija|Austrijā]] * pasuga: ''Melitaea didyma tarlonia'' Fruhstorfer, 1917 * pasuga: ''Melitaea didyma elavar'' Fruhstorfer, 1917 * pasuga: ''Melitaea didyma latefasciata'' Vorbrodt, 1917 * pasuga: ''Melitaea didyma subtuscrassipuncta'' Reverdin, 1919 * pasuga: ''Melitaea didyma eutitania'' Fruhstorfer, 1919 * pasuga: ''Melitaea didyma nigrorubida'' Verity, 1919 * pasuga: ''Melitaea didyma subrubida'' Verity, 1919 * pasuga: ''Melitaea didyma apenninigena'' Verity, 1919 [[Apenīni|Apenīnos]] * pasuga: ''Melitaea didyma palustris'' Verity, 1919 - [[Itālija|Itālijā]] * pasuga: ''Melitaea didyma roccii'' Turati, 1921 * pasuga: ''Melitaea didyma leopardata'' Verity & Querci, 1924 - Itālijā * pasuga: ''Melitaea didyma subpatycosana'' Verity & Querci, 1924 - Itālijā * pasuga: ''Melitaea didyma alaeida'' Stauder, 1925 Tyrol * pasuga: ''Melitaea didyma sypercaldaria'' de Sagarra, 1926 - Spānijā * pasuga: ''Melitaea didyma inversa'' Skala, 1928 * pasuga: ''Melitaea didyma mariannae'' Skala, 1928 * pasuga: ''Melitaea didyma calcea'' Skala, 1928 * pasuga: ''Melitaea didyma parvalpina'' Verity, 1928 * pasuga: ''Melitaea didyma cataprotea'' Verity, 1929 - [[Spānija|Spānijā]] * pasuga: ''Melitaea didyma rectealpina'' Verity, 1929 * pasuga: ''Melitaea didyma superalpina'' Verity, 1929 * pasuga: ''Melitaea didyma subtarlonia'' Verity, 1929 - Itālijā * pasuga: ''Melitaea didyma pyrenealpina'' Verity, 1929 - Pirinējos * pasuga: ''Melitaea didyma atralpina'' Verity, 1929 * pasuga: ''Melitaea didyma ravalpina'' Verity, 1929 - [[Tirole|Tirolē]] * pasuga: ''Melitaea didyma turkestanica'' Sheljuzhko, 1929 - Kazahstānā, [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]], [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]] * pasuga: ''Melitaea didyma libanotica'' Belter, 1934 - [[Libāna|Libānā]] * pasuga: ''Melitaea didyma variabilis'' Belter, 1934 - Sicīlijā * pasuga: ''Melitaea didyma tschecha'' Bryk, 1940 * pasuga: ''Melitaea didyma austria'' Bryk, 1940 * pasuga: ''Melitaea didyma magnalpina'' Bryk, 1940 * pasuga: ''Melitaea didyma gravosana'' Bryk, 1940 * pasuga: ''Melitaea didyma embriki'' Bryk, 1940 * pasuga: ''Melitaea didyma irridens'' Bryk, 1940 * pasuga: ''Melitaea didyma kirgisica'' Bryk, 1940 - [[Tabagataji|Tabagatajos]], [[Saur kalni|Saur kalnos]], [[Tjanšans|Tjanšanā]] * pasuga: ''Melitaea didyma walteri'' Bryk, 1940 - [[Mongolija|Mongolijā]] * pasuga: ''Melitaea didyma ambra'' Higgins, 1941 * pasuga: ''Melitaea didyma cinerea'' Higgins, 1941 - [[Sicīlija]], [[Anatolija|Anatolijā]], Ziemeļsibīrijā * pasuga: ''Melitaea didyma boschmai'' Eisner, 1942 - [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijā]] * pasuga: ''Melitaea didyma orinomus'' Rütimeyer, 1942 [[Pirineji|Pirinejos]] * pasuga: ''Melitaea didyma ochra'' Verity, 1950 - Itālijā * pasuga: ''Melitaea didyma celladdita'' Verity, 1950 - Itālijā * pasuga: ''Melitaea didyma cellapartita'' Verity, 1950 - Itālijā * pasuga: ''Melitaea didyma medioduplicata'' Verity, 1950 - Itālijā * pasuga: ''Melitaea didyma postcelladdita'' Verity, 1950 - Itālijā * pasuga: ''Melitaea didyma deletasicca'' Verity, 1950 - Itālijā * pasuga: ''Melitaea didyma contracta'' Verity, 1950 - Itālijā * pasuga: ''Melitaea didyma lucida'' Verity, 1950 - Itālijā * pasuga: ''Melitaea didyma porrecta'' Verity, 1950 - Itālijā * pasuga: ''Melitaea didyma folvonigrolimbata'' Verity, 1950 - Itālijā * pasuga: ''Melitaea didyma infracrasselunata'' Verity, 1950 - Itālijā * pasuga: ''Melitaea didyma inframedioconfluens'' Verity, 1950 - Itālijā * pasuga: ''Melitaea didyma posticemediocrasse'' Verity, 1950 - Itālijā * pasuga: ''Melitaea didyma siccalta'' Verity, 1950 * pasuga: ''Melitaea didyma lesoralpina'' Verity, 1950 == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="FuNet">''[http://www.nic.funet.fi/pub/sci/bio/life/insecta/lepidoptera/ditrysia/papilionoidea/nymphalidae/nymphalinae/melitaea/index.html Melitaea Fabricius, 1807]''. nic.funet.fi</ref> }} == Ārējās saites == * ''[http://www.biolib.cz/en/taxon/id51611/ BioLib.cz] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304065427/http://www.biolib.cz/en/taxon/id51611/ |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}''. [[Kategorija:Raibeņu dzimta]] 8qfulae3uwm43dmol0o4mgc4h3zhdht 0 337240 4500826 4450723 2026-07-31T09:02:57Z Egilus 27634 Manuprāt, tas klubs pats nezina, kur viņš atrodas. 4500826 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000000 | bg_color = #E0FFFF | nos = FK Grobiņa | logo = Grobinas SC LFS logo.png | pilns = Futbola klubs Grobiņa | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Liepāja}}<ref>https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/40008313792</ref> | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025.]] | poz = 9. vieta | dib = 2009 | stad = [[Daugavas stadions (Liepāja)|Daugavas stadions]] | ietilp = 4022<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Venue |url=https://loc.lv/lv/stadioni/daugavas/ |website=loc.kv |accessdate={{dat|2024|3|11||bez}}}}</ref> | prez = | tren = {{flaga|Latvija}} [[Oskars Kļava]] <small> | kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Dāvids Družiņins]] | mediji = | pattern_la1 = _adidasstriped24rbb | pattern_b1 = _adidasstriped24rbb | pattern_ra1 = _adidasstriped24rbb | pattern_so1 = _3_stripes_white | leftarm1 = 0000FF | body1 = 0000FF | rightarm1 = 0000FF | shorts1 = 0000FF | socks1 = 0000FF | pattern_la2 = | pattern_b2 = _adidastabela23w | pattern_ra2 = | pattern_so2 = _3_stripes_black | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF }} '''FK Grobiņa''' ir [[Latvija]]s sporta klubs no [[Grobiņa|Liepāja]]s<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/40008313792|title=UR informācijas portāls|website=info.ur.gov.lv|access-date=2026-01-11}}</ref> ar kluba vadības atrašanos [[Rīga|Rīgā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/30072026-medijs_virsligas_klubs_grobina_apsver_par|title=Medijs: Virslīgas klubs "Grobiņa" apsver pārcelšanos uz Jūrmalu|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-07-31|date=2026-07-30|language=lv}}</ref> kas vairāk pazīstams ar savu [[futbols|futbola]] komandu, kura 2023. gadā uzvarēja [[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līgā]], iegūstot paaugstinājumu uz [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|Virslīgu 2024. gadā]]. Klubs dibināts 2009. gadā, mājas spēles aizvada [[Daugavas stadions (Liepāja)|Daugavas stadionā]] [[Liepāja|Liepājā]]. Komandas galvenais treneris ir [[Oskars Kļava]]. No 2022. gada sezonas komanda noslēgusi sadarbību ar Liepājas Futbola skolu un pārdēvēta no Grobiņas SC uz '''Grobiņas SC/LFS'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevon.lv/sakas-optibet-nakotnes-liga/|title=Sākas Optibet Nākotnes līga - Leevon Saldus|access-date=2022-06-19|date=2022-04-08|language=lv|archive-date=2022-08-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20220810232732/https://leevon.lv/sakas-optibet-nakotnes-liga/}}</ref> Kopš [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada sezonas]] komandas nosaukums ir FK Grobiņa. == Vēsture == {{nepilnīga sadaļa}} 2016. gada sezonā "'''Grobiņas SC'''" pirmo reizi uzvarēja [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas 2. līgas]] [[Kurzemes futbola čempionāts|Kurzemes reģiona čempionātā]] un iekļuva 2. līgas finālturnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kurzeme.lff.lv/jaunumi/322-par-2-l%C4%ABgas-kurzemes-re%C4%A3iona-uzvar%C4%93t%C4%81jiem-k%C4%BC%C5%ABst-grobi%C5%86as-sc-futbolisti.html |title=Par 2.līgas Kurzemes reģiona uzvarētājiem kļūst Grobiņas SC futbolisti |date={{dat|2016|9|5||bez}}|publisher=kurzeme.lff.lv|accessdate={{dat|2016|11|28||bez}}}}</ref> Arī tajā tika izcīnīta 1. vieta, finālā ar 1:0 papildlaikā uzvarot [[SK Cēsis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/29102016-grobinas_sc_triumfe_latvijas_futbola_2_li/ |title=''Grobiņas SC'' triumfē Latvijas futbola 2. līgā |date={{dat|2016|10|29||bez}} |publisher=[[Sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2016|11|28||bez}}}}</ref> === 1. līga === Uzvarot 2. līgas turnīrā, tika iegūtas tiesības 2017. gadā startēt Latvijas 1. līgas čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lff.lv/webroot/file/uploads/files/dokumenti/Reglamenti/2016/2016_Latvijas_2ligas_reglaments.pdf |title=2016. gada Otrās līgas čempionāta reglaments |publisher=[[Latvijas Futbola federācija|LFF]] |accessdate={{dat|2016|11|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170921220724/http://www.lff.lv/webroot/file/uploads/files/dokumenti/Reglamenti/2016/2016_Latvijas_2ligas_reglaments.pdf |archivedate={{dat|2017|09|21||bez}} }}</ref> 2017. gada 20. februārī parādījās ziņas, ka Viktors Dobrecovs varētu kļūt par "Grobiņas" galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/20022017-dobrecovs_iespejams_klus_par_grobinas_gal|title=Dobrecovs, iespējams, kļūs par Grobiņas galveno treneri|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-02-01|date=2017-02-20|language=lv}}</ref> {{dat|2017|3|2||bez}} klubam tika piešķirta licence dalībai 1. līgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lff.lv/lv/zinas/komanda-lv-pirma-liga/licenci-dalibai-komanda-lv-1-liga-sanem-14-klubi |title=Licenci dalībai komanda.lv 1. līgā saņem 14 klubi |publisher=[[Latvijas Futbola federācija|LFF]] |accessdate={{dat|2017|3|2||bez}} |archive-date={{dat|2017|03|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170323103035/http://www.lff.lv/lv/zinas/komanda-lv-pirma-liga/licenci-dalibai-komanda-lv-1-liga-sanem-14-klubi }}</ref> Debijas sezonā 1. līgā ieguva 4. vietu. Pirms 2017. gada sezonas komandai uz īres tiesībām pievienojās [[Toms Gucs]], Kristers Gulbis, [[Devids Dobrecovs]] un Gļebs Sopots. Visi šie spēlētāji tiek īrēti no [[FK Liepāja/MOGO]]. Komandā ir arī citi spēlētāji ar Virslīgas pieredzi — [[Toms Vīksna]], [[Emīls Knapšis]] un Jānis Jēkabsons, kuri Virslīgā debitēja 2014. gada sezonā, Viktora Dobrecova vadībā. [[2018. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2018. gada]] sezonā komanda ierindojās 9. vietā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2018|title=Optibet Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2024-02-01|language=lv|archive-date=2024-12-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203201928/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2018}}</ref> savukārt, [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] izcīņā aizkļuva līdz astotdaļfinālam, kur ar 2:6 zaudēja [[BFC Daugavpils]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/grobinas-sc-bfc-daugavpils-progress-2494475/|title=Grobiņas SC - BFC Daugavpils / Progress - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2024-02-01}}</ref> [[2019. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2019. gada]] sezonā klubs līgā ieņēma 7. vietu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2019|title=Optibet Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2024-02-01|language=lv|archive-date=2024-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20241205070050/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2019}}</ref> bet [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|kausa]] izcīņā izstājās pēc trešās kārtas, kurā ar 2:4 piekāpās [[JDFS Alberts]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/grobinas-sc-jdfs-alberts-4297439/|title=Grobiņas SC - JDFS Alberts - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2024-02-01}}</ref> [[2020. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2020. gada]] sezona, sakarā ar [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmiju]], netika pabeigta un "Grobiņas" komanda 12 aizvadītajās spēlēs ieguva 18 punktus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2020|title=Optibet Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2024-02-01|language=lv|archive-date=2024-11-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20241130061954/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2020}}</ref> [[2021. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|Nākamā sezona]], tāpat kā iepriekšējā, saistībā ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem COVID-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, tika pārtraukta un netika pabeigta, kurā komanda 14 aizvadītajās spēlēs bija ieguvusi 19 punktus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2021|title=Optibet Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2024-02-01|language=lv|archive-date=2024-02-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20240201115314/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2021}}</ref> 2022. gada sezonā, Grobiņas SC/LFS ieguva trešo vietu [[Latvijas futbola Nākotnes līga|Latvijas futbola Nākotnes līgā]] un izcīnīja vietu pārspēlēs, piekāpjoties divu spēļu kopsummā [[FK Metta]] vienībai ar rezultātu 5-2.<ref>[https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/27112022-grobina_atspele_divus_vartus_bet_metta_ie]</ref> [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022. gada kausa]] izcīņā "Grobiņas" komanda aizkļuva līdz pusfinālam, kur ar 0:5 piekāpās [[RFS]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/matches/2022/09/01/latvia/cup/daugava-90/grobinas-sporta-centrs/3928777/|title=Rigas FS vs. Grobiņa - 1 September 2022 - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2024-01-31}}</ref> Pirms tam, astotdaļfinālā, V. Dobrecova vadītā komanda no turnīra izslēdza [[FK Liepāja]], ar kuru Dobrecovs [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gadā]] kļuva par Virslīgas čempioniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/matches/2022/07/10/latvia/cup/grobinas-sporta-centrs/liepja/3816718/|title=Grobiņa vs. Liepaja - 10 July 2022 - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2024-01-31}}</ref> [[2023. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2023. gada]] sezonā "Grobiņas" futbolisti kļuva par līgas čempioniem, ar 66 punktiem ierindojoties tabulas augšgalā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/|title=Optibet Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2024-02-01|language=lv|archive-date=2021-03-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20210301104002/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/}}</ref> tādējādi iegūstot tiesības pārstāvēt Virslīgu 2024. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/04112023-grobina_izcina_sezonas_20_uzvaru_un_iegus|title="Grobiņa" izcīna sezonas 20. uzvaru un iegūst biļeti uz Virslīgu|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-02-01|date=2023-11-04|language=lv}}</ref> Tā paša gada [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|kausa]] izcīņā komanda izstājās pēc ceturtās kārtas, ar 2:3 zaudējot [[AFA Olaine]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/grobinas-sclfs-afa-olaine-15071727/|title=Grobiņas SC/LFS - AFA Olaine - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2024-02-01}}</ref> === Virslīga === 2023. gada sezonā Grobiņas SC/LFS kļuva par Nākotnes līgas uzvarētājiem, tādējādi izcīnot tiesības spēlēt [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/12112023-grobina_svin_nakotnes_ligas_cempionu_titu|title="Grobiņa" svin Nākotnes līgas čempionu titulu, "Smiltene" neizmūk no pārspēlēm|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-11-14|date=2023-11-12|language=lv}}</ref> 2024. gada 11. janvārī tika ziņots, ka komandai ir iztikas minimums, lai startētu Virslīgā. Kluba direktors Andis Ādiņš portālam ''liepajniekiem.lv'' teica, ka futbola Virslīgas licencēšanas procesā vienīgās lielās bažas ir par naudas plūsmas norādīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/grobinai-ir-iztikas-minimums-lai-startetu-virsliga/|title=“Grobiņai” ir iztikas minimums, lai startētu virslīgā|website=liepajniekiem.lv|access-date=2024-01-31|language=lv}}</ref> 24. janvārī komandai vēl netika piešķirta licence dalībai Virslīgā, dodot laiku novērst nepilnības. Tika konstatēts, ka infrastruktūras kritēriji bija daļēji izpildīti un nebija izpildītas noteiktās prasības attiecībā uz licences pretendenta ieņēmumiem kalendārā gada laikā, vismaz 150 000 EUR apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/24012024-grobinas_futbolistiem_vel_nepieskir_virsl|title=''Grobiņas'' futbolistiem vēl nepiešķir Virslīgas licenci, dod laiku novērst nepilnības|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-01-31|date=2024-01-24|language=lv}}</ref> 2024. gada 30. janvārī klubam tika piešķirta licence dalībai 2024. gada Virslīgas sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/30012024-grobina_sanem_zalo_gaismu_un_drikstes_sta|title="Grobiņa" saņem zaļo gaismu un drīkstēs startēt Virslīgā|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-01-31|date=2024-01-30|language=lv}}</ref> ==== 2024 ==== Savā debijas spēlē Virslīgā, Grobiņas SC/LFS ar minimālu zaudējumu, 0:1, piekāpās iepriekšējās sezonas vicečempionei [[Riga FC]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/10032024-grobina_debijas_spele_sniedz_sikstu_prete|title="Grobiņa" debijas spēlē sniedz sīkstu pretestību rīdziniekiem|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-03-11|date=2024-03-10|language=lv}}</ref> 31. martā "Grobiņa" izcīnīja savu pirmo punktu Virslīgā, nospēlējot neizšķirti, 1:1, ar [[FK Auda]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/31032024-grobina_maca_galotne_atspelejas_un_izcina|title=''Grobiņa'' mača galotnē atspēlējas un izcīna pirmo punktu Virslīgā|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-03-31|date=2024-03-31|language=lv}}</ref> 13. aprīlī "Grobiņa" izcīnīja savu pirmo uzvaru Virslīgā, ar 3:0 uzvarot [[FK Metta]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/13042024-mettai_sakuma_nokdauns_mazakuma_palikusaj|title="Mettai" sākumā nokdauns, mazākumā palikušajai "Grobiņai" pirmā uzvara Virslīgā|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-04-13|date=2024-04-13|language=lv}}</ref> Piecas dienas vēlāk Grobiņas komanda izcīnīja savu otro uzvaru Virslīgas sezonā, principiālajā derbijā ar 3:2 uzvarot [[FK Liepāja]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/18042024-liepaja_pieder_grobinai_dobrecova_viri_de|title=Liepāja pieder "Grobiņai": Dobrecova vīri derbijā satriec bagātākos kaimiņus|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-04-18|date=2024-04-18|language=lv}}</ref> Pirmo savu sezonu Virslīgā komanda pabeidza 9. vietā, iekļūstot pārspēlēs pret [[JDFS Alberts]] par izkrišanu no Virslīgas. Lai arī pirmā spēle tika zaudēta ar 2:3, atbildes spēlē pretinieku laukumā klubs uzvarēja ar 2:0, divu spēļu summā uzvarot ar 4:3 un saglabājot vietu Latvijas futbola virslīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8140812/grobina-lfs-futbolisti-parspeles-saglaba-vietu-virsliga|title="Grobiņa"/LFS futbolisti pārspēlēs saglabā vietu virslīgā|website=Futbols|access-date=2025-11-09|date=2024-11-23|language=lv}}</ref> '''2025''' 22. septembrī, klubam atrodoties pēdējā vietā turnīra tabulā, no amata tika atbrīvots ilggadējais galvenais treneris [[Viktors Dobrecovs]], kuru kā pienākumu izpildītājs aizstāja bijušais Latvijas izlases aizsargs [[Oskars Kļava]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/futbols/pirms-sezonas-svarigaka-nogriezna-fk-grobina-atvadas-no-viktora-dobrecova/|title=Pirms sezonas svarīgākā nogriežņa FK “Grobiņa” atvadās no Viktora Dobrecova|website=liepajniekiem.lv|access-date=2025-11-09|language=lv}}</ref> 2025. gada sezonas beigās Grobiņa cīnījās par automātisku neizkrišanu no Virslīgas, pēdējā kārtā izcīnot neizšķirtu 2:2 pret [[FK Auda]], kas ļāva iegūt 9. vietu un nodrošināt vietu pārspēlēs pret [[JDFS Alberts]] par vietas saglabāšanu Virslīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/09112025-grobina_izglabjas_no_divu_vartu_deficita_|title="Grobiņa" izglābjas no divu vārtu deficīta un spēlē ar kautiņu iegūst pārspēļu tiesības|last=Ozerinskis|first=Emils|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-11-09|date=2025-11-09|language=lv}}</ref> Saspringtās pārspēlēs (divu spēļu summā 1:0) komanda saglabāja vietu augstākajā līgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/683811-grobinas-futbolisti-ne-bez-pulem-saglaba-vietu-latvijas-virsliga|title="Grobiņas" futbolisti ne bez pūlēm saglabā vietu Latvijas virslīgā|website=https://jauns.lv|access-date=2025-11-24|date=2025-11-23|language=lv}}</ref> == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2009 till:01/07/2025 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2010 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:bl3 value:rgb(0.9,0.5,0.5) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/2009 till:01/07/2010 shift:(0,-4) text:3 from:01/07/2010 till:01/07/2011 shift:(0,-4) text:2 from:01/07/2011 till:01/07/2012 shift:(0,-4) text:6 from:01/07/2012 till:01/07/2013 shift:(0,-4) text:— from:01/07/2013 till:01/07/2014 shift:(0,-4) text:2 from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:3 from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:1 from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:"[[2017. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|4]]" from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:"[[2018. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|9]]" from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:"[[2019. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|7]]" from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:"[[2020. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|3]]" from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:"[[2021. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|6]]" from:01/07/2021 till:01/07/2022 shift:(0,-4) text:"[[2022. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|3]]" from:01/07/2022 till:01/07/2023 shift:(0,-4) text:"[[2023. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]]" from:01/07/2023 till:01/07/2024 shift:(0,-4) text:"[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|9]]" from:01/07/2024 till:01/07/2025 shift:(0,-4) text:"[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|9]]" from:01/07/2009 till:01/07/2016 color:bl3 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 2. līga|2. līga (Kurzeme)]]" from:01/07/2016 till:01/07/2023 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2023 till:01/07/2025 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Latvijas kausa izcīņā == * [[2011.—2012. gada Latvijas kauss futbolā|2011/12]] — trešā kārta * [[2012.—2013. gada Latvijas kauss futbolā|2012/13]] — ''nepiedalījās'' * [[2013.—2014. gada Latvijas kauss futbolā|2013/14]] — otrā kārta * [[2014.—2015. gada Latvijas kauss futbolā|2014/15]] — ceturtā kārta * [[2015.—2016. gada Latvijas kauss futbolā|2015/16]] — otrā kārta * [[2016.—2017. gada Latvijas kauss futbolā|2016/17]] — pirmā kārta * [[2017. gada Latvijas kauss futbolā|2017]] — astotdaļfināls * [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]] — trešā kārta * [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|2019]] — trešā kārta * [[2020. gada Latvijas kauss futbolā|2020]] — astotdaļfināls * [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|2021]] — trešā kārta * [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022]] — pusfināls * [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] — ceturtā kārta == Komandas sastāvs == :''{{dat|2026|03|01||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/grobinas-sc-lfs/#players|title=Grobiņas SC/LFS|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2025-03-04}}</ref>'' {{Fs start}} {{Fs player | no= 3|nat=LAT| pos=MF| name=[[Dāvids Družiņins]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player | no= 4|nat=FRA| pos=DF| name=[[Lukass Kuao]]}} {{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF| name=[[Gustavs Leitāns]]}} {{Fs player | no= 7|nat=LAT| pos=DF| name=[[Jānis Krautmanis]]}} {{Fs player | no=10|nat=LAT| pos=MF| name=[[Devids Dobrecovs]]}} {{Fs player | no=11|nat=LAT| pos=FW| name=[[Oļģerds Raščevskis]]}} {{Fs player | no=12|nat=LAT| pos=GK| name=[[Ņikita Pinčuks]]}} {{Fs player | no=14|nat=LAT| pos=DF| name=[[Krišjānis Rupeiks]]}} {{Fs player | no=16|nat=LAT| pos=DF| name=[[Maksims Sidorovs]]}} {{Fs player | no=17|nat=LAT| pos=MF| name=[[Ralfs Bethers]]}} {{Fs player | no=19|nat=LAT| pos=FW| name=[[Rodrigo Gaučis]]}} {{Fs player | no=21|nat=UKR| pos=FW| name=[[Deniss Halata]]}} {{Fs player | no=23|nat=LAT| pos=MF| name=[[Maksims Fjodorovs]]|other=īrē no [[FK Liepāja]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=24|nat=LAT| pos=MF| name=[[Pauls Rodrigo Borisovs]]}} {{Fs player | no=24|nat=LAT| pos=MF| name=[[Dans Sirbu]]}} {{Fs player | no=27|nat=LTU| pos=DF| name=[[Rolands Baraviks]]}} {{Fs player | no=32|nat=LAT| pos=MF| name=[[Gļebs Kļuškins]]}} {{Fs player | no=70|nat=UKR| pos=MF| name=[[Staņislavs Morarenko]]}} {{Fs player | no=99|nat=LAT| pos=FW| name=[[Artjoms Puzirevskis]]}} {{Fs player | no= |nat=LAT| pos=GK| name=[[Vjačeslavs Kudrjavcevs]]}} {{Fs player | no= |nat=LAT| pos=DF| name=[[Aleksandrs Molotkovs]]|other=īrē no [[FK Liepāja]]}} {{Fs player | no= |nat=NGA| pos=MF| name=[[Oladotuns Olatunde]]}} {{Fs player | no= |nat=UKR| pos=MF| name=[[Žuzē Martins Ribeiru]]}} {{Fs player | no= |nat=JAP| pos=MF| name=[[Hirotaka Jamada]]}} {{Fs player | no= |nat=UKR| pos=FW| name=[[Artems Holods]]}} {{Fs end}} == Komandas personāls == [[Attēls:Viktors Dobrecovs (3).jpg|thumb|Komandas bijušais galvenais treneris [[Viktors Dobrecovs]]]] {{Dat|2025|11|9||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/grobinas-sclfs-36464/?cid=14680167|title=Grobiņas SC/LFS - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2024-01-31}}</ref> {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Galvenais treneris | {{flaga|Latvija}} [[Oskars Kļava]] |- | rowspan="2" | Trenera asistents | {{flaga|Latvija}} [[Antons Jemeļins]] |- |{{Flaga|Latvija}} Kristaps Petrutis |- |Vārtsargu treneris |{{Flaga|Latvija}} [[Viktors Spole]] |- | rowspan="2" | Sporta direktors | {{flaga|Latvija}} Andis Ādiņš |- |{{flaga|Ukraina}} [[Jevhens Tarasenko]] |- | rowspan="2" | Ārsti | {{flaga|Latvija}} Oksana Spole |- |{{Flaga|Latvija}} Aleksandrs Mordvincevs |- |Fizioterapeits |{{Flaga|Spānija}} Ivans Kabrera Zarzaleho |} == Komandas galvenie treneri == {| class="wikitable" |+<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/grobinas-sc/mitarbeiterhistorie/verein/40880|title=Grobinas SC/LFS - Current and former staff|website=www.transfermarkt.com|access-date=2024-01-31|language=en}}</ref> !Treneris !No !Līdz |- |{{Flaga|Latvija}} Viktors Dobrecovs |2017. gada 1. marts |2019. gada 28. februāris |- |{{Flaga|Latvija}} Mārtiņš Jaunskalže |2019. gada 1. janvāris |2019. gada 30. jūnijs |- |{{Flaga|Latvija}} Aleksejs Laptevs |2019. gada 1. jūlijs |2019. gada 31. decembris |- |{{Flaga|Latvija}} Viktors Dobrecovs |2020. gada 31. maijs |2025. gada 22. septembris |- |{{Flaga|Latvija}} Oskars Kļava |2025. gada 22. septembris |''pašlaik'' |} == Sasniegumi == * [[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līga]]: [[2023. gada Latvijas futbola Nākotnes līga|2023]]<ref name=":0" /> == Logo == <gallery> Grobiņas SC logo.png|Logo līdz 2023. gadam Grobinas SC LFS logo.png|Logo no 2024. gada </gallery> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20170323063212/http://kurzeme.lff.lv/featured-item/2-l%C4%ABga-2016/komandas/grobi%C5%86as-sc.html Grobiņas SC LFF Kurzemes reģiona vietnē] * [https://www.facebook.com/people/Grobi%C5%86as-SC-LFS/100067071221547/ Oficiālā fanu lapa] * [https://twitter.com/GROBINAS_SC ''Twitter'' profils] * [https://www.instagram.com/grobinasc/ ''Instagram'' profils] * [https://www.transfermarkt.com/grobinas-sc/startseite/verein/40880 ''Transfermarkt'' profils] {{Latvijas futbola Virslīga}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] aofanmgdo7zn15r2sog3yfhbiuaney3 4500837 4500826 2026-07-31T09:29:10Z Edgars2007 9590 4500837 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000000 | bg_color = #E0FFFF | nos = FK Grobiņa | logo = Grobinas SC LFS logo.png | pilns = Futbola klubs Grobiņa | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Liepāja}}<ref>https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/40008313792</ref> | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025.]] | poz = 9. vieta | dib = 2009 | stad = [[Daugavas stadions (Liepāja)|Daugavas stadions]] | ietilp = 4022<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Venue |url=https://loc.lv/lv/stadioni/daugavas/ |website=loc.kv |accessdate={{dat|2024|3|11||bez}}}}</ref> | prez = | tren = {{flaga|Latvija}} [[Oskars Kļava]] <small> | kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Dāvids Družiņins]] | mediji = | pattern_la1 = _adidasstriped24rbb | pattern_b1 = _adidasstriped24rbb | pattern_ra1 = _adidasstriped24rbb | pattern_so1 = _3_stripes_white | leftarm1 = 0000FF | body1 = 0000FF | rightarm1 = 0000FF | shorts1 = 0000FF | socks1 = 0000FF | pattern_la2 = | pattern_b2 = _adidastabela23w | pattern_ra2 = | pattern_so2 = _3_stripes_black | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF }} '''FK Grobiņa''' ir [[Latvija]]s sporta klubs no [[Liepāja]]s<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/40008313792|title=UR informācijas portāls|website=info.ur.gov.lv|access-date=2026-01-11}}</ref> ar kluba vadības atrašanos [[Rīga|Rīgā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/30072026-medijs_virsligas_klubs_grobina_apsver_par|title=Medijs: Virslīgas klubs "Grobiņa" apsver pārcelšanos uz Jūrmalu|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-07-31|date=2026-07-30|language=lv}}</ref> kas vairāk pazīstams ar savu [[futbols|futbola]] komandu, kura 2023. gadā uzvarēja [[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līgā]], iegūstot paaugstinājumu uz [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|Virslīgu 2024. gadā]]. Klubs dibināts 2009. gadā, mājas spēles aizvada [[Daugavas stadions (Liepāja)|Daugavas stadionā]] [[Liepāja|Liepājā]]. Komandas galvenais treneris ir [[Oskars Kļava]]. No 2022. gada sezonas komanda noslēgusi sadarbību ar Liepājas Futbola skolu un pārdēvēta no Grobiņas SC uz '''Grobiņas SC/LFS'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevon.lv/sakas-optibet-nakotnes-liga/|title=Sākas Optibet Nākotnes līga - Leevon Saldus|access-date=2022-06-19|date=2022-04-08|language=lv|archive-date=2022-08-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20220810232732/https://leevon.lv/sakas-optibet-nakotnes-liga/}}</ref> Kopš [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada sezonas]] komandas nosaukums ir FK Grobiņa. == Vēsture == {{nepilnīga sadaļa}} 2016. gada sezonā "'''Grobiņas SC'''" pirmo reizi uzvarēja [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas 2. līgas]] [[Kurzemes futbola čempionāts|Kurzemes reģiona čempionātā]] un iekļuva 2. līgas finālturnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kurzeme.lff.lv/jaunumi/322-par-2-l%C4%ABgas-kurzemes-re%C4%A3iona-uzvar%C4%93t%C4%81jiem-k%C4%BC%C5%ABst-grobi%C5%86as-sc-futbolisti.html |title=Par 2.līgas Kurzemes reģiona uzvarētājiem kļūst Grobiņas SC futbolisti |date={{dat|2016|9|5||bez}}|publisher=kurzeme.lff.lv|accessdate={{dat|2016|11|28||bez}}}}</ref> Arī tajā tika izcīnīta 1. vieta, finālā ar 1:0 papildlaikā uzvarot [[SK Cēsis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/29102016-grobinas_sc_triumfe_latvijas_futbola_2_li/ |title=''Grobiņas SC'' triumfē Latvijas futbola 2. līgā |date={{dat|2016|10|29||bez}} |publisher=[[Sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2016|11|28||bez}}}}</ref> === 1. līga === Uzvarot 2. līgas turnīrā, tika iegūtas tiesības 2017. gadā startēt Latvijas 1. līgas čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lff.lv/webroot/file/uploads/files/dokumenti/Reglamenti/2016/2016_Latvijas_2ligas_reglaments.pdf |title=2016. gada Otrās līgas čempionāta reglaments |publisher=[[Latvijas Futbola federācija|LFF]] |accessdate={{dat|2016|11|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170921220724/http://www.lff.lv/webroot/file/uploads/files/dokumenti/Reglamenti/2016/2016_Latvijas_2ligas_reglaments.pdf |archivedate={{dat|2017|09|21||bez}} }}</ref> 2017. gada 20. februārī parādījās ziņas, ka Viktors Dobrecovs varētu kļūt par "Grobiņas" galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/20022017-dobrecovs_iespejams_klus_par_grobinas_gal|title=Dobrecovs, iespējams, kļūs par Grobiņas galveno treneri|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-02-01|date=2017-02-20|language=lv}}</ref> {{dat|2017|3|2||bez}} klubam tika piešķirta licence dalībai 1. līgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lff.lv/lv/zinas/komanda-lv-pirma-liga/licenci-dalibai-komanda-lv-1-liga-sanem-14-klubi |title=Licenci dalībai komanda.lv 1. līgā saņem 14 klubi |publisher=[[Latvijas Futbola federācija|LFF]] |accessdate={{dat|2017|3|2||bez}} |archive-date={{dat|2017|03|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170323103035/http://www.lff.lv/lv/zinas/komanda-lv-pirma-liga/licenci-dalibai-komanda-lv-1-liga-sanem-14-klubi }}</ref> Debijas sezonā 1. līgā ieguva 4. vietu. Pirms 2017. gada sezonas komandai uz īres tiesībām pievienojās [[Toms Gucs]], Kristers Gulbis, [[Devids Dobrecovs]] un Gļebs Sopots. Visi šie spēlētāji tiek īrēti no [[FK Liepāja/MOGO]]. Komandā ir arī citi spēlētāji ar Virslīgas pieredzi — [[Toms Vīksna]], [[Emīls Knapšis]] un Jānis Jēkabsons, kuri Virslīgā debitēja 2014. gada sezonā, Viktora Dobrecova vadībā. [[2018. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2018. gada]] sezonā komanda ierindojās 9. vietā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2018|title=Optibet Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2024-02-01|language=lv|archive-date=2024-12-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203201928/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2018}}</ref> savukārt, [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] izcīņā aizkļuva līdz astotdaļfinālam, kur ar 2:6 zaudēja [[BFC Daugavpils]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/grobinas-sc-bfc-daugavpils-progress-2494475/|title=Grobiņas SC - BFC Daugavpils / Progress - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2024-02-01}}</ref> [[2019. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2019. gada]] sezonā klubs līgā ieņēma 7. vietu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2019|title=Optibet Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2024-02-01|language=lv|archive-date=2024-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20241205070050/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2019}}</ref> bet [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|kausa]] izcīņā izstājās pēc trešās kārtas, kurā ar 2:4 piekāpās [[JDFS Alberts]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/grobinas-sc-jdfs-alberts-4297439/|title=Grobiņas SC - JDFS Alberts - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2024-02-01}}</ref> [[2020. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2020. gada]] sezona, sakarā ar [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmiju]], netika pabeigta un "Grobiņas" komanda 12 aizvadītajās spēlēs ieguva 18 punktus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2020|title=Optibet Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2024-02-01|language=lv|archive-date=2024-11-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20241130061954/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2020}}</ref> [[2021. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|Nākamā sezona]], tāpat kā iepriekšējā, saistībā ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem COVID-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, tika pārtraukta un netika pabeigta, kurā komanda 14 aizvadītajās spēlēs bija ieguvusi 19 punktus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2021|title=Optibet Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2024-02-01|language=lv|archive-date=2024-02-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20240201115314/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2021}}</ref> 2022. gada sezonā, Grobiņas SC/LFS ieguva trešo vietu [[Latvijas futbola Nākotnes līga|Latvijas futbola Nākotnes līgā]] un izcīnīja vietu pārspēlēs, piekāpjoties divu spēļu kopsummā [[FK Metta]] vienībai ar rezultātu 5-2.<ref>[https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/27112022-grobina_atspele_divus_vartus_bet_metta_ie]</ref> [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022. gada kausa]] izcīņā "Grobiņas" komanda aizkļuva līdz pusfinālam, kur ar 0:5 piekāpās [[RFS]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/matches/2022/09/01/latvia/cup/daugava-90/grobinas-sporta-centrs/3928777/|title=Rigas FS vs. Grobiņa - 1 September 2022 - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2024-01-31}}</ref> Pirms tam, astotdaļfinālā, V. Dobrecova vadītā komanda no turnīra izslēdza [[FK Liepāja]], ar kuru Dobrecovs [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gadā]] kļuva par Virslīgas čempioniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/matches/2022/07/10/latvia/cup/grobinas-sporta-centrs/liepja/3816718/|title=Grobiņa vs. Liepaja - 10 July 2022 - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2024-01-31}}</ref> [[2023. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2023. gada]] sezonā "Grobiņas" futbolisti kļuva par līgas čempioniem, ar 66 punktiem ierindojoties tabulas augšgalā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/|title=Optibet Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2024-02-01|language=lv|archive-date=2021-03-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20210301104002/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/}}</ref> tādējādi iegūstot tiesības pārstāvēt Virslīgu 2024. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/04112023-grobina_izcina_sezonas_20_uzvaru_un_iegus|title="Grobiņa" izcīna sezonas 20. uzvaru un iegūst biļeti uz Virslīgu|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-02-01|date=2023-11-04|language=lv}}</ref> Tā paša gada [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|kausa]] izcīņā komanda izstājās pēc ceturtās kārtas, ar 2:3 zaudējot [[AFA Olaine]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/grobinas-sclfs-afa-olaine-15071727/|title=Grobiņas SC/LFS - AFA Olaine - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2024-02-01}}</ref> === Virslīga === 2023. gada sezonā Grobiņas SC/LFS kļuva par Nākotnes līgas uzvarētājiem, tādējādi izcīnot tiesības spēlēt [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/12112023-grobina_svin_nakotnes_ligas_cempionu_titu|title="Grobiņa" svin Nākotnes līgas čempionu titulu, "Smiltene" neizmūk no pārspēlēm|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-11-14|date=2023-11-12|language=lv}}</ref> 2024. gada 11. janvārī tika ziņots, ka komandai ir iztikas minimums, lai startētu Virslīgā. Kluba direktors Andis Ādiņš portālam ''liepajniekiem.lv'' teica, ka futbola Virslīgas licencēšanas procesā vienīgās lielās bažas ir par naudas plūsmas norādīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/grobinai-ir-iztikas-minimums-lai-startetu-virsliga/|title=“Grobiņai” ir iztikas minimums, lai startētu virslīgā|website=liepajniekiem.lv|access-date=2024-01-31|language=lv}}</ref> 24. janvārī komandai vēl netika piešķirta licence dalībai Virslīgā, dodot laiku novērst nepilnības. Tika konstatēts, ka infrastruktūras kritēriji bija daļēji izpildīti un nebija izpildītas noteiktās prasības attiecībā uz licences pretendenta ieņēmumiem kalendārā gada laikā, vismaz 150 000 EUR apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/24012024-grobinas_futbolistiem_vel_nepieskir_virsl|title=''Grobiņas'' futbolistiem vēl nepiešķir Virslīgas licenci, dod laiku novērst nepilnības|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-01-31|date=2024-01-24|language=lv}}</ref> 2024. gada 30. janvārī klubam tika piešķirta licence dalībai 2024. gada Virslīgas sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/30012024-grobina_sanem_zalo_gaismu_un_drikstes_sta|title="Grobiņa" saņem zaļo gaismu un drīkstēs startēt Virslīgā|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-01-31|date=2024-01-30|language=lv}}</ref> ==== 2024 ==== Savā debijas spēlē Virslīgā, Grobiņas SC/LFS ar minimālu zaudējumu, 0:1, piekāpās iepriekšējās sezonas vicečempionei [[Riga FC]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/10032024-grobina_debijas_spele_sniedz_sikstu_prete|title="Grobiņa" debijas spēlē sniedz sīkstu pretestību rīdziniekiem|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-03-11|date=2024-03-10|language=lv}}</ref> 31. martā "Grobiņa" izcīnīja savu pirmo punktu Virslīgā, nospēlējot neizšķirti, 1:1, ar [[FK Auda]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/31032024-grobina_maca_galotne_atspelejas_un_izcina|title=''Grobiņa'' mača galotnē atspēlējas un izcīna pirmo punktu Virslīgā|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-03-31|date=2024-03-31|language=lv}}</ref> 13. aprīlī "Grobiņa" izcīnīja savu pirmo uzvaru Virslīgā, ar 3:0 uzvarot [[FK Metta]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/13042024-mettai_sakuma_nokdauns_mazakuma_palikusaj|title="Mettai" sākumā nokdauns, mazākumā palikušajai "Grobiņai" pirmā uzvara Virslīgā|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-04-13|date=2024-04-13|language=lv}}</ref> Piecas dienas vēlāk Grobiņas komanda izcīnīja savu otro uzvaru Virslīgas sezonā, principiālajā derbijā ar 3:2 uzvarot [[FK Liepāja]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/18042024-liepaja_pieder_grobinai_dobrecova_viri_de|title=Liepāja pieder "Grobiņai": Dobrecova vīri derbijā satriec bagātākos kaimiņus|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-04-18|date=2024-04-18|language=lv}}</ref> Pirmo savu sezonu Virslīgā komanda pabeidza 9. vietā, iekļūstot pārspēlēs pret [[JDFS Alberts]] par izkrišanu no Virslīgas. Lai arī pirmā spēle tika zaudēta ar 2:3, atbildes spēlē pretinieku laukumā klubs uzvarēja ar 2:0, divu spēļu summā uzvarot ar 4:3 un saglabājot vietu Latvijas futbola virslīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8140812/grobina-lfs-futbolisti-parspeles-saglaba-vietu-virsliga|title="Grobiņa"/LFS futbolisti pārspēlēs saglabā vietu virslīgā|website=Futbols|access-date=2025-11-09|date=2024-11-23|language=lv}}</ref> '''2025''' 22. septembrī, klubam atrodoties pēdējā vietā turnīra tabulā, no amata tika atbrīvots ilggadējais galvenais treneris [[Viktors Dobrecovs]], kuru kā pienākumu izpildītājs aizstāja bijušais Latvijas izlases aizsargs [[Oskars Kļava]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/futbols/pirms-sezonas-svarigaka-nogriezna-fk-grobina-atvadas-no-viktora-dobrecova/|title=Pirms sezonas svarīgākā nogriežņa FK “Grobiņa” atvadās no Viktora Dobrecova|website=liepajniekiem.lv|access-date=2025-11-09|language=lv}}</ref> 2025. gada sezonas beigās Grobiņa cīnījās par automātisku neizkrišanu no Virslīgas, pēdējā kārtā izcīnot neizšķirtu 2:2 pret [[FK Auda]], kas ļāva iegūt 9. vietu un nodrošināt vietu pārspēlēs pret [[JDFS Alberts]] par vietas saglabāšanu Virslīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/09112025-grobina_izglabjas_no_divu_vartu_deficita_|title="Grobiņa" izglābjas no divu vārtu deficīta un spēlē ar kautiņu iegūst pārspēļu tiesības|last=Ozerinskis|first=Emils|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-11-09|date=2025-11-09|language=lv}}</ref> Saspringtās pārspēlēs (divu spēļu summā 1:0) komanda saglabāja vietu augstākajā līgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/683811-grobinas-futbolisti-ne-bez-pulem-saglaba-vietu-latvijas-virsliga|title="Grobiņas" futbolisti ne bez pūlēm saglabā vietu Latvijas virslīgā|website=https://jauns.lv|access-date=2025-11-24|date=2025-11-23|language=lv}}</ref> == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2009 till:01/07/2025 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2010 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:bl3 value:rgb(0.9,0.5,0.5) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/2009 till:01/07/2010 shift:(0,-4) text:3 from:01/07/2010 till:01/07/2011 shift:(0,-4) text:2 from:01/07/2011 till:01/07/2012 shift:(0,-4) text:6 from:01/07/2012 till:01/07/2013 shift:(0,-4) text:— from:01/07/2013 till:01/07/2014 shift:(0,-4) text:2 from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:3 from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:1 from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:"[[2017. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|4]]" from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:"[[2018. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|9]]" from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:"[[2019. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|7]]" from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:"[[2020. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|3]]" from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:"[[2021. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|6]]" from:01/07/2021 till:01/07/2022 shift:(0,-4) text:"[[2022. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|3]]" from:01/07/2022 till:01/07/2023 shift:(0,-4) text:"[[2023. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]]" from:01/07/2023 till:01/07/2024 shift:(0,-4) text:"[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|9]]" from:01/07/2024 till:01/07/2025 shift:(0,-4) text:"[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|9]]" from:01/07/2009 till:01/07/2016 color:bl3 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 2. līga|2. līga (Kurzeme)]]" from:01/07/2016 till:01/07/2023 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2023 till:01/07/2025 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Latvijas kausa izcīņā == * [[2011.—2012. gada Latvijas kauss futbolā|2011/12]] — trešā kārta * [[2012.—2013. gada Latvijas kauss futbolā|2012/13]] — ''nepiedalījās'' * [[2013.—2014. gada Latvijas kauss futbolā|2013/14]] — otrā kārta * [[2014.—2015. gada Latvijas kauss futbolā|2014/15]] — ceturtā kārta * [[2015.—2016. gada Latvijas kauss futbolā|2015/16]] — otrā kārta * [[2016.—2017. gada Latvijas kauss futbolā|2016/17]] — pirmā kārta * [[2017. gada Latvijas kauss futbolā|2017]] — astotdaļfināls * [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]] — trešā kārta * [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|2019]] — trešā kārta * [[2020. gada Latvijas kauss futbolā|2020]] — astotdaļfināls * [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|2021]] — trešā kārta * [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022]] — pusfināls * [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] — ceturtā kārta == Komandas sastāvs == :''{{dat|2026|03|01||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/grobinas-sc-lfs/#players|title=Grobiņas SC/LFS|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2025-03-04}}</ref>'' {{Fs start}} {{Fs player | no= 3|nat=LAT| pos=MF| name=[[Dāvids Družiņins]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player | no= 4|nat=FRA| pos=DF| name=[[Lukass Kuao]]}} {{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF| name=[[Gustavs Leitāns]]}} {{Fs player | no= 7|nat=LAT| pos=DF| name=[[Jānis Krautmanis]]}} {{Fs player | no=10|nat=LAT| pos=MF| name=[[Devids Dobrecovs]]}} {{Fs player | no=11|nat=LAT| pos=FW| name=[[Oļģerds Raščevskis]]}} {{Fs player | no=12|nat=LAT| pos=GK| name=[[Ņikita Pinčuks]]}} {{Fs player | no=14|nat=LAT| pos=DF| name=[[Krišjānis Rupeiks]]}} {{Fs player | no=16|nat=LAT| pos=DF| name=[[Maksims Sidorovs]]}} {{Fs player | no=17|nat=LAT| pos=MF| name=[[Ralfs Bethers]]}} {{Fs player | no=19|nat=LAT| pos=FW| name=[[Rodrigo Gaučis]]}} {{Fs player | no=21|nat=UKR| pos=FW| name=[[Deniss Halata]]}} {{Fs player | no=23|nat=LAT| pos=MF| name=[[Maksims Fjodorovs]]|other=īrē no [[FK Liepāja]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=24|nat=LAT| pos=MF| name=[[Pauls Rodrigo Borisovs]]}} {{Fs player | no=24|nat=LAT| pos=MF| name=[[Dans Sirbu]]}} {{Fs player | no=27|nat=LTU| pos=DF| name=[[Rolands Baraviks]]}} {{Fs player | no=32|nat=LAT| pos=MF| name=[[Gļebs Kļuškins]]}} {{Fs player | no=70|nat=UKR| pos=MF| name=[[Staņislavs Morarenko]]}} {{Fs player | no=99|nat=LAT| pos=FW| name=[[Artjoms Puzirevskis]]}} {{Fs player | no= |nat=LAT| pos=GK| name=[[Vjačeslavs Kudrjavcevs]]}} {{Fs player | no= |nat=LAT| pos=DF| name=[[Aleksandrs Molotkovs]]|other=īrē no [[FK Liepāja]]}} {{Fs player | no= |nat=NGA| pos=MF| name=[[Oladotuns Olatunde]]}} {{Fs player | no= |nat=UKR| pos=MF| name=[[Žuzē Martins Ribeiru]]}} {{Fs player | no= |nat=JAP| pos=MF| name=[[Hirotaka Jamada]]}} {{Fs player | no= |nat=UKR| pos=FW| name=[[Artems Holods]]}} {{Fs end}} == Komandas personāls == [[Attēls:Viktors Dobrecovs (3).jpg|thumb|Komandas bijušais galvenais treneris [[Viktors Dobrecovs]]]] {{Dat|2025|11|9||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/grobinas-sclfs-36464/?cid=14680167|title=Grobiņas SC/LFS - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2024-01-31}}</ref> {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Galvenais treneris | {{flaga|Latvija}} [[Oskars Kļava]] |- | rowspan="2" | Trenera asistents | {{flaga|Latvija}} [[Antons Jemeļins]] |- |{{Flaga|Latvija}} Kristaps Petrutis |- |Vārtsargu treneris |{{Flaga|Latvija}} [[Viktors Spole]] |- | rowspan="2" | Sporta direktors | {{flaga|Latvija}} Andis Ādiņš |- |{{flaga|Ukraina}} [[Jevhens Tarasenko]] |- | rowspan="2" | Ārsti | {{flaga|Latvija}} Oksana Spole |- |{{Flaga|Latvija}} Aleksandrs Mordvincevs |- |Fizioterapeits |{{Flaga|Spānija}} Ivans Kabrera Zarzaleho |} == Komandas galvenie treneri == {| class="wikitable" |+<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/grobinas-sc/mitarbeiterhistorie/verein/40880|title=Grobinas SC/LFS - Current and former staff|website=www.transfermarkt.com|access-date=2024-01-31|language=en}}</ref> !Treneris !No !Līdz |- |{{Flaga|Latvija}} Viktors Dobrecovs |2017. gada 1. marts |2019. gada 28. februāris |- |{{Flaga|Latvija}} Mārtiņš Jaunskalže |2019. gada 1. janvāris |2019. gada 30. jūnijs |- |{{Flaga|Latvija}} Aleksejs Laptevs |2019. gada 1. jūlijs |2019. gada 31. decembris |- |{{Flaga|Latvija}} Viktors Dobrecovs |2020. gada 31. maijs |2025. gada 22. septembris |- |{{Flaga|Latvija}} Oskars Kļava |2025. gada 22. septembris |''pašlaik'' |} == Sasniegumi == * [[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līga]]: [[2023. gada Latvijas futbola Nākotnes līga|2023]]<ref name=":0" /> == Logo == <gallery> Grobiņas SC logo.png|Logo līdz 2023. gadam Grobinas SC LFS logo.png|Logo no 2024. gada </gallery> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20170323063212/http://kurzeme.lff.lv/featured-item/2-l%C4%ABga-2016/komandas/grobi%C5%86as-sc.html Grobiņas SC LFF Kurzemes reģiona vietnē] * [https://www.facebook.com/people/Grobi%C5%86as-SC-LFS/100067071221547/ Oficiālā fanu lapa] * [https://twitter.com/GROBINAS_SC ''Twitter'' profils] * [https://www.instagram.com/grobinasc/ ''Instagram'' profils] * [https://www.transfermarkt.com/grobinas-sc/startseite/verein/40880 ''Transfermarkt'' profils] {{Latvijas futbola Virslīga}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] 0l7jp9b7wwv8y802fi3fxiicdgveg0n 10 347447 4500739 3920322 2026-07-31T04:43:43Z Pirags 3757 taɡad universitāšu struktuktūrvienības 4500739 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name=Baltijas valstu universitātes |title=Valsts dibinātās [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[universitāte]]s, [[akadēmija]]s un citas augstskolas |group1=Latvijas valsts <br />dibinātas augstskolas | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |list1={{Navbox subgroup |group1=[[Universitāte]]s |list1= * [[Latvijas Universitāte]] * [[Rīgas Tehniskā universitāte]] * [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte]] * [[Daugavpils Universitāte]] * [[Rīgas Stradiņa universitāte]] |group2=[[Akadēmija]]s |list2= * [[Latvijas Kultūras akadēmija]] * [[Latvijas Mākslas akadēmija]] * [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]] * [[Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija]] |group3=Citas augstskolas |list3= * [[Ventspils Augstskola]] * [[Vidzemes Augstskola]] }} |group2=Igaunijas valsts <br />dibinātas augstskolas |list2={{Navbox subgroup |group1=Universitātes |list1= * [[Tartu Universitāte]] * [[Tallinas Universitāte]] * [[Tallinas Tehnoloģiju universitāte]] * [[Tallinas Lietišķo zinātņu universitāte]] * [[Igaunijas Dzīvības zinātņu universitāte]] |group2=Akadēmijas |list2= * [[Igaunijas Mākslas akadēmija]] * [[Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmija]] * [[Igaunijas Drošības zinātņu akadēmija]] * [[Igaunijas Aviācijas akadēmija]] * [[Igaunijas Jūras akadēmija]] }} |group3=Lietuvas valsts <br />dibinātas augstskolas |list3={{Navbox subgroup |group1=Universitātes |list1= * [[Viļņas Universitāte]] * [[Vītauta Dižā Universitāte]] * [[Viļņas Ģedimina tehniskā universitāte]] * [[Klaipēdas Universitāte]] * [[Šauļu Universitāte]] * [[Mikola Romera Universitāte]] * [[Kauņas Tehnoloģiju universitāte]] * [[Lietuvas Sporta universitāte]] * [[Lietuvas Veselības zinātņu universitāte]] |group2=Akadēmijas |list2= * [[Lietuvas Ģenerāļa Jona Žemaiša Militārā akadēmija]] * [[Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmija]] * [[Viļņas Mākslas akadēmija]] }} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Baltijas valstis]] </noinclude> 3pftu7qqryfyscjgkbsxgptay6xk5rc 0 355861 4500573 4222840 2026-07-30T16:33:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500573 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Liezēres draudzes novads 1798.jpeg|thumb|250px|Liezēres (''Löser'') draudzes novads (1798).]] [[Attēls:Liezēre kihelkonna mõisad (1903).jpg|thumb|250px|Liezēres draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904).]] [[Attēls:Liezēres luterāņu baznīca 20. gs. sākumā.jpg|thumb|250px|Liezēres luterāņu baznīca (20. gs. sākumā).]] [[Attēls:Liezēres luterāņu baznīca 1.jpg|thumb|250px|No jauna uzbūvētā Liezēres luterāņu baznīca (2016).]] '''Liezēres draudzes novads''' ({{val-de|Kirchspiel Löser, Loesern}}) bija viens no 16 [[Vidzemes guberņa]]s [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] [[draudzes novadi]]em. == Vēsture == Līdz [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru karam (1600—1629)]] Liezēres draudze bija patstāvīga, bet [[Zviedru Vidzeme]]s laikā līdz 1668. gadam karā izpostītais novads bija apvienots ar [[Cesvaines draudze]]s novadu. 1676. gadā Vidzemes ģenerālkonsistorija nolēma celt jaunu [[Liezēres luterāņu baznīca|Liezēres baznīcu]] un nodibināja draudzes skolu. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] un tam sekojošā mēra laikā 1707. – 1719. gadā Liezēres novadu atkal pievienoja Cesvaines novadam. Pēc 1671. gada uzceltā baznīca 1727. gadā bija sagruvusi, to atkal atjaunota 1737. gadā. Pirmo mūra baznīcu iesvētīja 1797. gada 15. augustā, draudzes locekļu skaits krasi samazinājās pēc pēc vairāk nekā 1000 [[Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā|zemnieku pāriešana pareizticībā]] 1845.-1847. gadā. Baznīcu izdemolēja [[Latvijas SPR]] laikā 1919. gadā.<ref>{{LKV|XII.|24 395}}</ref> [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma laikā]] Otrā pasaules karā 1944. gada septembrī baznīcu uzspridzināja.<ref>[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/19471/ zudusilatvija.lv]</ref> 1993. gadā baznīcas drupas nojauca un 1999. gadā sāka jaunas baznīcas celtniecību, ko pabeidza 2012. gadā.<ref>[http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=2668 Atjaunoto Liezēres baznīcu iesvētīs 19. augustā]{{Novecojusi saite}} Laikraksts "Latvietis" Nr. 214, 2012. gada 8. augustā</ref> ==Muižas== Liezeres draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:<ref>{{grāmatas atsauce|title=Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band|last=Hupel|first=August Wilhelm|authorlink=Augusts Vilhelms Hūpels|coauthors=|year=1782|publisher=zu finden bey [[Johann Friedrich Hartknoch]]|location=Riga|isbn=|pages=199-201|url=http://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA199,M1|accessdate={{dat|2017|07|31||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170805015057/https://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA199,M1|archivedate={{dat|2017|08|05||bez}}}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce |title=Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland |last=Bienenstamm |first=H. von |authorlink=Herbord Carl Friedrich von Bienenstamm |coauthors= |year=1826 |publisher=Deubner |location=Riga |isbn= |pages=262 |url=http://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA262,M1 |accessdate={{dat|2017|07|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170804214419/https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA262,M1 |archivedate={{dat|2017|08|04||bez}} }}</ref> *[[Liezeres mācītājmuiža]] (''Löser Pastorat'') *[[Liezere|Liezeres muiža]] (''Loesern, Lösern, Löser'') *[[Ozoli (Liezēres pagasts)|Ozolu muiža]] ar Olu muižu (''Ekau, Eckhof mit Ohlenhof'') *[[Mēdzūla|Mēdzūlas muiža]] (''Meselau'') *[[Lubeja|Lubejas muiža]] (''Lubei, Lubey'') == Ārējās saites == *{{grāmatas atsauce |title=Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765|last=Büsching |first=Anton Friedrich |authorlink=Anton Friedrich Büsching|coauthors= |year=1773 |publisher=Johann Jacob Curt|location=Halle |isbn= |pages=379 |url=http://books.google.ee/books?id=tG8OAAAAQAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA379,M1 }} *{{grāmatas atsauce|title=Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band|last=Hupel|first=August Wilhelm|authorlink=Augusts Vilhelms Hūpels|coauthors=|year=1782|publisher=zu finden bey [[Johann Friedrich Hartknoch]]|location=Riga|isbn=|pages=199-201|url=http://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA199,M1|accessdate={{dat|2017|07|31||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170805015057/https://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA199,M1|archivedate={{dat|2017|08|05||bez}}}} *{{grāmatas atsauce |title=Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland |last=Bienenstamm |first=H. von |authorlink=Herbord Carl Friedrich von Bienenstamm |coauthors= |year=1826 |publisher=Deubner |location=Riga |isbn= |pages=262 |url=http://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA262,M1 |accessdate={{dat|2017|07|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170804214419/https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA262,M1 |archivedate={{dat|2017|08|04||bez}} }} *{{grāmatas atsauce |title=Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1 |last=von Hagemeister |first=Heinrich |authorlink=Heinrich von Hagemeister |coauthors= |year=1836 |publisher=Eduard Frantzen |location=Riga |isbn= |pages=239–242 |url=http://books.google.ee/books?id=KqRKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA239,M1 |accessdate={{dat|2017|07|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170822222904/https://books.google.ee/books?id=KqRKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA239,M1 |archivedate={{dat|2017|08|22||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Cēsu apriņķa draudžu novadi}} [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] [[Kategorija:Cēsu apriņķa draudžu novadi]] g9hj29svhlb4nj4inlkld439lc8b6fi 0 365193 4500707 4048056 2026-07-31T01:18:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500707 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls =Hausrotschwanz_Brutpflege_2006-05-21-05.jpg | att_nosaukums = Eiropas pasugas <br />''P.o. gibraltariensis'' tēviņš | att_izmērs = 240px | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Passeriformes | kārta_lv = Zvirbuļveidīgie | apakškārta = Passeri | apakškārta_lv = Dziedātājputni | dzimta=Muscicapidae | dzimta_lv=Mušķērāju dzimta | apakšdzimta=Saxicolinae | apakšdzimta_lv=Čakstīšu apakšdzimta | ģints =Phoenicurus | ģints_lv =Erickiņi | suga = Phoenicurus ochruros | suga_lv = Melnais erickiņš | binomial =Phoenicurus ochruros <small>([[Samuel Gottlieb Gmelin|Gmelin]], 1774)</small> | kategorijas = nē }} '''Melnais erickiņš''' (''Phoenicurus ochruros'') ir maza auguma [[mušķērāju dzimta]]s (''Muscicapidae'') [[dziedātājputns]], kas sastopams [[Eiropa|Eiropā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Āfrika|Āfrikā]].<ref name=iuc/> Tam ir piecas pasugas.<ref name=world>[http://www.worldbirdnames.org/bow/chats/ World Bird List: Chats, Old World flycatchers]</ref> == Izplatība == [[Attēls:Black redstart at IIT Delhi.jpg|thumb|left|220px|Centrālāzijas melnais erickiņš (''P. o. phoenicuroides'')]] [[Attēls:Phoenicurus ochruros ochruros.png|thumb|left|220px|Nominālpasuga (''P. o. ochruros'')]] Melnais erickiņš ligzdo [[Eiropa|Eiropā]] (no [[Īrija]]s, [[Lielbritānija]]s un [[Skandināvija]]s dienvidiem līdz [[Vidusjūra]]i un [[Maskava]]i [[Krievija|Krievijā]]), [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] ([[Maroka|Marokā]] un [[Alžīrija|Alžīrijā]]), [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] ziemeļos, [[Kaukāzs|Kaukāzā]], [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], [[Mongolija|Mongolijā]], [[Himalaji|Himalajos]] un [[Ķīna]]s austrumdaļā. Eiropas ligzdotāji ziemo [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un Vidusjūras reģionā, Ziemeļāfriku ieskaitot.<ref name=iuc/><ref name=orn/> Ziemošanas teritorijas aptver arī Tuvos Austrumus līdz [[Indijas okeāns|Indijas okeānam]], Āfrikas austrumus un [[Dienvidāzija|Dienvidāziju]]. Rietumeiropas, [[Dienvideiropa]]s un Ziemeļāfrikas populācijas ir nometnieki.<ref name=iuc>[http://www.iucnredlist.org/details/22710051/0 IUCN: Phoenicurus ochruros]</ref> == Latvijā == Melnais erickiņš [[Latvija|Latvijā]] ir diezgan parasts ligzdotājs, kas sastopams [[pilsēta|pilsētās]] un citās apdzīvotās vietās. Ir bijuši vairāk kā desmit novērojumi arī [[ziema]]s mēnešos.<ref name=orn>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ornitofaunistika.com/lvp/phooch.htm |title=Ornitofaunistika: Melnais erickiņš Phoenicurus ochruros |access-date={{dat|2017|11|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170831100534/http://ornitofaunistika.com/lvp/phooch.htm |archivedate={{dat|2017|08|31||bez}} }}</ref> Latvijā sastopama Eiropas pasuga ''P.o. gibraltariensis''.<ref name=orn/> Latvijas putnu faunā melnais erickiņš ir samērā nesens ienācējs. Sākotnēji ir apdzīvojis tikai kalnu apvidus un citas klinšainas vietas, pēc tam pielāgojies dzīvei mūra ēkās un sācis strauju izplatību ārpus sākotnējā areāla. Latvijā ligzdo mazāk nekā 100 gadus,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/dienas-tvits-melnais-erickins.a81557/ «Dienas tvīts»: Melnais erickiņš] LSM</ref> sākotnēji bijis sastopams pilsētās, taču mūsdienās parasts ligzdotājs arī lauku ainavā — viensētās vai saimnieciskās ēkās. == Izskats == [[Attēls:Black Redstart Lodz(Poland)(js)01.jpg|thumb|240px|Eiropas melnais erickiņš (''P.o. gibraltariensis'')]] [[Attēls:Black Redstart Lodz(Poland)(js)02.jpg|thumb|240px|Eiropas melnā erickiņa mātīte (''P.o. gibraltariensis'')]] Melnais erickiņš ir neliela auguma dziedātājputns. Ķermeņa garums 14—16 [[centimetrs|cm]], [[spārnu plētums]] 23—25 cm, svars 12—20 [[grams|g]].<ref name=aliv>[https://www.hbw.com/species/black-redstart-phoenicurus-ochruros Alive: Black Redstart (Phoenicurus ochruros)]</ref><ref name=avi>[http://www.avibirds.com/html/Black_Redstart.html Avi: Black Redstart]{{Novecojusi saite}}</ref><ref name=ark>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/black-redstart/phoenicurus-ochruros/ |title=ARKive: Black redstart (Phoenicurus ochruros) |access-date={{dat|2017|12|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171030202009/http://www.arkive.org/black-redstart/phoenicurus-ochruros/ |archivedate={{dat|2017|10|30||bez}} }}</ref> Nominālpasugas [[tēviņš|tēviņa]] apspalvojums ķermeņa augšpusē, uz [[galva]]s un uz krūtīm ir tumši [[pelēkā krāsa|pelēks]] vai [[melna krāsa|melns]], vēders un [[aste]] oranži [[sarkanā krāsa|sarkani]], kas labi saskatāmi lidojumā. Eiropā dzīvojošās pasugas ''P.o. gibraltariensis'' tēviņa vēders ir tumši pelēks, virzienā uz asti kļūstot arvien gaišāks. Aste oranži brūna. Uz spārniem gaiši pelēki spoguļi. Pārējās pasugas līdzīgas nominālpasugai. Smailais [[knābis]], [[acs|acis]] un [[kāja]]s ir melnas.<ref name=aliv/><ref name=avi/> [[Mātīte]]s ir neuzkrītošas, ar vienmērīgu, pelēkbrūnu apspalvojumu un rudi brūnu asti. Uz pelēkajām krūtīm viegls, tumšāku spalviņu svītrojums. Jaunie putni raibumotāki un brūnāki, nekā mātītes, bet kopumā pirmajā gadā ļoti tām līdzīgi. Gada vecumā tēviņiem joprojām uz spārniem nav gaiši pelēko spoguļu. Ļoti bieži tēviņi izskatās līdzīgi mātītēm līdz otrā gada rudenim.<ref name=avi/><ref name=ark/> == Uzvedība == Melnais erickiņš galvenokārt sastopams [[kalns|kalnos]] vai klinšainā, akmeņainā vidē līdz 2500 m [[virs jūras līmeņa]]. Mājo arī [[pilsēta|pilsētās]] un lauku ciemos, ligzdošanai izmantojot industriālās ēkas, piemēram, rūpnīcas, dzelzceļa stacijas, daudzstāvu ēkas<ref name=avi/> arī cita veida ēkas un būves. Atkarībā no ligzdošanas areāla atrašanās vietas, melnie erickiņi var būt nometnieki, daļēji migrējoši vai pilnībā migrējoši.<ref name=avi/> == Barošanās == Melnais erickiņš galvenokārt barojas ar [[kukaiņi]]em un to [[kāpuri]]em, kā arī ar citiem [[bezmugurkaulnieki]]em ([[slieka|sliekām]], [[zirnekļi]]em, [[gliemeži]]em). [[Jūra]]s tuvumā dzīvojošas populācijas barojas arī ar sīkiem [[vēžveidīgie|vēžveidīgajiem]]. Vasaras beigās un rudenī barojas arī ar [[sēkla|sēklām]], [[oga|ogām]] un [[augļi]]em.<ref name=avi/><ref name=ark/> Melnais erickiņš parasti barojas, atrodoties uz zemes, reizēm ar knābi ierokas mīkstā [[augsne|augsnē]], meklējot kāpurus. Mēdz arī sēdēt koka zarā un vērot apkārtni, ķerot garām lidojošus kukaiņus vai nolaižoties uz zemes, lai uzknābtu pamanītu kukaini. Reizēm uzlasa kukaiņus no [[augi]]em.<ref name=ark/> == Ligzdošana == [[Attēls:Phoenicurus ochruros Naked Squabs Hungry.jpg|thumb|240px|Tikko izšķīlušies mazuļi]] Eiropā ligzdošanas sezona ilgst no aprīļa vidus līdz jūlija sākumam.<ref name=ark/> Melnie erickiņi veido monogāmus pārus, bet retos gadījumos tēviņam ir divas mātītes.<ref name=avi/> Ligzdošanas laikā ir teritoriāli, un tēviņš agresīvi apsargā savu mātīti no citiem tēviņiem. Ligzdo klinšu iedobēs, alās, uz dzegām zem klinšu pārkarēm, ēku un būvju konstrukcijās, 3—50 m augstumā no zemes. Mātīte būvē vaļīgu [[Ligzda|ligzdu]], izmantojot sausu [[zālaugi|zāli]], [[lapas]] un [[sūnas]]. No iekšpuses tā izklāta ar dzīvnieku [[vilna|vilnu]] un [[spalva|spalvām]].<ref name=avi/><ref name=ark/> Ligzda parasti atrodas kādas ūdenstilpes tuvumā.<ref name=ark/> Dējumā ir 4—6 baltas [[ola]]s. Inkubācijas periods ilgst apmēram 13 dienas, perē tikai mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Izšķiļoties mazuļiem uz galvas un muguras ir reti augošas, tumši pelēkas dūnas. Jaunie putni pamet ligzdu 12—20 dienu vecumā, atkarībā no laika apstākļiem un arī no tā, cik mierīgos apstākļos norit ligzdošana. Lidot tie sāk tikai 32—35 dienu vecumā, līdz tam slēpjas starp augiem uz zemes. Gadā ir divi perējumi, retos gadījumos trīs. Pāris katru gadu ligzdo vienā un tajā pašā vietā, bet katru gadu būvē jaunu ligzdu.<ref name=avi/> == Sistemātika == Melnajam erickiņam ir 5 pasugas:<ref name=world/> *''Phoenicurus ochruros ochruros'' — nominālpasuga, ligzdo no [[Turcija]]s centrālās daļas līdz [[kaukāzs|Kaukāzam]] un [[Irāna]]s ziemeļrietumiem; *''Phoenicurus ochruros gibraltariensis'' — ligzdo [[Eiropa|Eiropā]], Turcijas rietumos un [[Ziemeļāfrika]]s rietumos; *''Phoenicurus ochruros phoenicuroides'' — ligzdo no Irānas ziemeļaustrumiem un [[Turkmenistāna]]s līdz [[Pakistāna]]s ziemeļrietumiem, [[Kazahstāna]]s dienvidaustrumiem, [[Ķīna]]s ziemeļrietumiem, [[Sibīrija]]s centrālās daļas dienvidiem un [[Mongolija]]s rietumiem; *''Phoenicurus ochruros rufiventris'' — ligzdo no [[Himalaji]]em līdz Ķīnas centrālajai daļai; *''Phoenicurus ochruros semirufus'' — ligzdo [[Sīrija]]s rietumos, [[Libāna|Libānā]] un [[Izraēla]]s ziemeļaustrumos. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *[https://www.latvijasdaba.lv/putni/phoenicurus-ochruros-gm/ Latvijas daba: Melnais erickiņš] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Erickiņi]] [[Kategorija:Latvijas putni]] [[Kategorija:Eiropas putni]] [[Kategorija:Āzijas putni]] [[Kategorija:Āfrikas putni]] ebhwrqtr7iq396og3c411h1rcky3ty0 0 371350 4500510 4412069 2026-07-30T13:22:05Z Bendžamins 76862 4500510 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1988|11|20}} | caps1 = 107 | caps2 = 72 | caps3 = 70 | caps4 = 134 | caption = Tadičs 2024. gadā | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[FK Vojvodina|Vojvodina]] | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Groningen|Groningen]] | clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Twente|Twente]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton F.C.|Southampton]] | currentclub = {{flaga|Nīderlande}} [[NEC Nijmegen]] | birth_place = {{vieta|Dienvidslāvija|Bačka Topola|td=Serbija}} | goals1 = 29 | goals2 = 14 | goals3 = 29 | goals4 = 20 | clubs5 = {{flaga|Nīderlande}} [[Amsterdamas "Ajax"]] | years5 = 2018—2023 | caps5 = 161 | goals5 = 77 | height = 181 | image = Dusan Tadic EURO2024.png | nationalcaps1 = 3 | nationalcaps2 = 111 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 23 | nationalteam1 = {{flaga|Serbija}} Serbija U-23 | nationalteam2 = {{fb|Serbija}} | nationalyears1 = 2008 | nationalyears2 = 2008—2024 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | name = | playername = Dušans Tadičs | years1 = 2006—2010 | years2 = 2010—2012 | years3 = 2012—2014 | years4 = 2014—2018 | pcupdate = {{dat|2026|07|30|sk|bez}} | clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Fenerbahçe"]] | years6 = 2023—2025 | caps6 = 73 | goals6 = 21 | clubs7 = {{flaga|AAE}} [[Al Wahda FC|Al Wahda]] | years7 = 2025—2026 | caps7 = 25 | goals7 = 1 | clubs8 = {{flaga|Nīderlande}} [[NEC Nijmegen]] | years8 = 2026— | caps8 = 0 | goals8 = 0 }} '''Dušans Tadičs''' ({{Val|sr|Душан Тадић}}; dzimis; {{Dat|1988|11|20}}) ir [[Serbija]]s [[futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], pārstējis [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada pārstāv Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'' komandu ''[[NEC Nijmegen]]''. == Sasniegumi == '''Ajax''' * [[Eredivisie]]: 2018—19, 2020—21, 2021—22 * [[KNVB beker]]: 2018—19, 2020—21 * [[Johan Cruijff Schaal]]: 2019 '''Individuālie sasniegumi''' * Serbijas gada futbolists: 2016, 2019 * [[Eredivisie]] labākais vārtu guvējs: 2018—19 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{Serbijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Serbijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Serbijas futbola izlase - Euro 2024}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tadičs, Dušans}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ziemeļbačkas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]] [[Kategorija:Amsterdamas "Ajax" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Groningen spēlētāji]] [[Kategorija:FC Twente spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Fenerbahçe" spēlētāji]] [[Kategorija:TSC Bačka Topola spēlētāji]] [[Kategorija:FK Vojvodina spēlētāji]] [[Kategorija:Al Wahda FC spēlētāji]] [[Kategorija:NEC Nijmegen spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 17lngyqt8tyr8pdrmxx43qg2z7nux3n 0 372555 4500780 4482824 2026-07-31T06:52:25Z Pirags 3757 /* Ēka */ 4500780 wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste | name = Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA | native_name = | image = Riga Mākslas muzejs Rīgas Birža (2).JPG | imagesize = | caption = Mākslas muzejs Rīgas Birža | map_type = Rīga | latd = 56 | latm = 57 | lats = 00 | latNS = N | longd = 24 | longm = 06 | longs = 18 | longEW = E | established = | dissolved = | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Doma laukums 6|3s= Doma laukums 6 (Rīga)}} | type = | collection = | visitors = | director = | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = {{official website}} }} '''Rīgas Birža''' ir mākslas [[muzejs]] [[Doma laukums|Doma laukumā]] 6 Rīgā, [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] sastāvdaļa. Līdz 2010. gadam tā nosaukums bija '''Ārzemju mākslas muzejs'''. Muzejā ir četras pastāvīgās ekspozīcijas: Austrumu galerija, Gleznu galerija, Rietumu galerija un Sudraba kabinets. Pirmajā stāvā atrodas izstāžu zāle ar mainīgu ekspozīciju.<ref name="Fil">{{Grāmatas atsauce|title=Rīga tête-à-tête|last=Fil|first=Olga|publisher=Beaux-Arts|year=2017|isbn=978-993-48690-1-3|location=Rīga|pages=109-111}}</ref> Muzeja kolekcijā atrodas vienīgā Latvijas muzeju kolekcijā esošā [[Senā Ēģipte|seno ēģiptiešu]] [[Mūmija|mūmija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://nra.lv/latvija/riga/59380-vieniga-latvijas-mumija-nonaks-rigas-birza.htm |title=Vienīgā Latvijas mūmija nonāks Rīgas biržā |accessdate=2025-02-08 |website=nra.lv |publisher= |date=2011-11-7 }}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Riga stock exchange.jpg|thumb|200px|left|Rīgas Biržas nams (arhitekts [[Haralds Jūliuss Bose|Bose]], 1855).]] Muzeja senākie eksponāti nākuši no 18. un 19. gadsimta Rīgas rātskungu, tirgotāju un birģermeistaru privātkolekcijām, no bijušā [[Kurzemes provinces muzejs|Kurzemes provinces muzeja]] un [[Latvijas Universitāte]]s muzeja kolekcijām. 1905. gadā daļa no šīm kolekcijām nokļuva [[Rīgas pilsētas mākslas muzejs|Rīgas pilsētas mākslas muzejā]], bet daļa 1920. gadā dibinātajā Valsts mākslas muzejā. Pēc Otrā pasaules kara ārzemju mākslas kolekcijas apvienoja Latvijas PSR Valsts Vakareiropas mākslas muzejā, vēlāk Latvijas PSR Valsts Aizrobežu mākslas muzejā, kas vairāk nekā deviņdesmit gadus atradās [[Rīgas pils|Rīgas pilī]]. == Ēka == Muzeja ēka celta no 1852. līdz 1855. gadam kā 1816. gadā dibinātās Rīgas Biržas komitejas nams pēc arhitekta [[Haralds Jūliuss Bose|Haralda Jūliusa Boses]] (1812—1894) projekta [[Venēcija]]s [[renesanse]]s palaco stilā, simbolizējot bagātību un pārpilnību. Fasādē attēloja antīkos dievus: tirdzniecības simbolu Merkuriju, kuģniecības aizstāvi Tritonu, lopkopju dievību Pānu, pārpilnības dievieti Pomonu, Zemes māti — Terru ar liniem un zemkopju dievu Saturnu. Katru dievību fasādē atkārtoja trīskārt.<ref name="Fil" /> Interjerā daudz lietots zeltījums, zaļais Skotijas granīts un mākslīgais marmors, īpaši grezna bija Venēcijas zāle. Ēkas celšanai tika nojauktas sešas dzīvojamās mājas.<ref name="Fil" /> Rīgas biržu likvidēja pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā.<ref name="Рига">{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия "Рига"|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=615}}</ref> Pēc [[Otrais pasaules karš|kara]] ēku atdeva sīkiem kantoriem, bet vēlāk zinātniskam institūtam. 1976.-1979. gadā restaurācijas laikā izcēlās ugunsgrēks, kura laikā izdega ceturtais stāvs un cieta pārējais interjers.<ref name="Fil" /> Ēkas atjaunošana sākotnējā izskatā notika pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s, pēc restaurācijas beigām 2011. gadā ēkā izvietoja bijušā Ārzemju (Aizrobežu) mākslas muzeja ekspozīcijas. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. == Rekonstrukcija == 2013. gadā rekonstruētais muzejs saņēma Eiropas Muzeju foruma īpašo balvu, ierindojoties astoņu pēdējo gadu laikā jaunatklāto Eiropas veiksmīgāko muzeju kategorijā. == Skatīt arī == * [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs]] * [[Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs]] * [[Arsenāls (izstāžu zāle)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] {{Latvijas muzeji}} 9z3yuew1i39qwpck0nmpe2aodtkdi2t 4500811 4500780 2026-07-31T08:44:07Z Pirags 3757 /* Ēka */ 4500811 wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste | name = Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA | native_name = | image = Riga Mākslas muzejs Rīgas Birža (2).JPG | imagesize = | caption = Mākslas muzejs Rīgas Birža | map_type = Rīga | latd = 56 | latm = 57 | lats = 00 | latNS = N | longd = 24 | longm = 06 | longs = 18 | longEW = E | established = | dissolved = | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Doma laukums 6|3s= Doma laukums 6 (Rīga)}} | type = | collection = | visitors = | director = | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = {{official website}} }} '''Rīgas Birža''' ir mākslas [[muzejs]] [[Doma laukums|Doma laukumā]] 6 Rīgā, [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] sastāvdaļa. Līdz 2010. gadam tā nosaukums bija '''Ārzemju mākslas muzejs'''. Muzejā ir četras pastāvīgās ekspozīcijas: Austrumu galerija, Gleznu galerija, Rietumu galerija un Sudraba kabinets. Pirmajā stāvā atrodas izstāžu zāle ar mainīgu ekspozīciju.<ref name="Fil">{{Grāmatas atsauce|title=Rīga tête-à-tête|last=Fil|first=Olga|publisher=Beaux-Arts|year=2017|isbn=978-993-48690-1-3|location=Rīga|pages=109-111}}</ref> Muzeja kolekcijā atrodas vienīgā Latvijas muzeju kolekcijā esošā [[Senā Ēģipte|seno ēģiptiešu]] [[Mūmija|mūmija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://nra.lv/latvija/riga/59380-vieniga-latvijas-mumija-nonaks-rigas-birza.htm |title=Vienīgā Latvijas mūmija nonāks Rīgas biržā |accessdate=2025-02-08 |website=nra.lv |publisher= |date=2011-11-7 }}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Riga stock exchange.jpg|thumb|200px|left|Rīgas Biržas nams (arhitekts [[Haralds Jūliuss Bose|Bose]], 1855).]] Muzeja senākie eksponāti nākuši no 18. un 19. gadsimta Rīgas rātskungu, tirgotāju un birģermeistaru privātkolekcijām, no bijušā [[Kurzemes provinces muzejs|Kurzemes provinces muzeja]] un [[Latvijas Universitāte]]s muzeja kolekcijām. 1905. gadā daļa no šīm kolekcijām nokļuva [[Rīgas pilsētas mākslas muzejs|Rīgas pilsētas mākslas muzejā]], bet daļa 1920. gadā dibinātajā Valsts mākslas muzejā. Pēc Otrā pasaules kara ārzemju mākslas kolekcijas apvienoja Latvijas PSR Valsts Vakareiropas mākslas muzejā, vēlāk Latvijas PSR Valsts Aizrobežu mākslas muzejā, kas vairāk nekā deviņdesmit gadus atradās [[Rīgas pils|Rīgas pilī]]. == Ēka == Muzeja ēka celta no 1852. līdz 1855. gadam kā 1816. gadā dibinātās [[Rīgas Biržas komiteja]]s nams pēc arhitekta [[Haralds Jūliuss Bose|Haralda Jūliusa Boses]] (1812—1894) projekta [[Venēcija]]s [[renesanse]]s palaco stilā, simbolizējot bagātību un pārpilnību. Fasādē attēloja antīkos dievus: tirdzniecības simbolu Merkuriju, kuģniecības aizstāvi Tritonu, lopkopju dievību Pānu, pārpilnības dievieti Pomonu, Zemes māti — Terru ar liniem un zemkopju dievu Saturnu. Katru dievību fasādē atkārtoja trīskārt.<ref name="Fil" /> Interjerā daudz lietots zeltījums, zaļais Skotijas granīts un mākslīgais marmors, īpaši grezna bija Venēcijas zāle. Ēkas celšanai tika nojauktas sešas dzīvojamās mājas.<ref name="Fil" /> Rīgas biržu likvidēja pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā.<ref name="Рига">{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия "Рига"|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=615}}</ref> Pēc [[Otrais pasaules karš|kara]] ēku atdeva sīkiem kantoriem, bet vēlāk zinātniskam institūtam. 1976.-1979. gadā restaurācijas laikā izcēlās ugunsgrēks, kura laikā izdega ceturtais stāvs un cieta pārējais interjers.<ref name="Fil" /> Ēkas atjaunošana sākotnējā izskatā notika pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s, pēc restaurācijas beigām 2011. gadā ēkā izvietoja bijušā Ārzemju (Aizrobežu) mākslas muzeja ekspozīcijas. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. == Rekonstrukcija == 2013. gadā rekonstruētais muzejs saņēma Eiropas Muzeju foruma īpašo balvu, ierindojoties astoņu pēdējo gadu laikā jaunatklāto Eiropas veiksmīgāko muzeju kategorijā. == Skatīt arī == * [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs]] * [[Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs]] * [[Arsenāls (izstāžu zāle)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] {{Latvijas muzeji}} m399dyegztix1cljmgi7h6esha341pu 4500832 4500811 2026-07-31T09:21:06Z Pirags 3757 4500832 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|mākslas muzeju|par senāko Rīgas biržu|Rīgas birža}} {{Muzeja infokaste | name = Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA | native_name = | image = Riga Mākslas muzejs Rīgas Birža (2).JPG | imagesize = | caption = Mākslas muzejs Rīgas Birža | map_type = Rīga | latd = 56 | latm = 57 | lats = 00 | latNS = N | longd = 24 | longm = 06 | longs = 18 | longEW = E | established = | dissolved = | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Doma laukums 6|3s= Doma laukums 6 (Rīga)}} | type = | collection = | visitors = | director = | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = {{official website}} }} '''Rīgas Birža''' ir mākslas [[muzejs]] [[Doma laukums|Doma laukumā]] 6 Rīgā, [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] sastāvdaļa. Līdz 2010. gadam tā nosaukums bija '''Ārzemju mākslas muzejs'''. Muzejā ir četras pastāvīgās ekspozīcijas: Austrumu galerija, Gleznu galerija, Rietumu galerija un Sudraba kabinets. Pirmajā stāvā atrodas izstāžu zāle ar mainīgu ekspozīciju.<ref name="Fil">{{Grāmatas atsauce|title=Rīga tête-à-tête|last=Fil|first=Olga|publisher=Beaux-Arts|year=2017|isbn=978-993-48690-1-3|location=Rīga|pages=109-111}}</ref> Muzeja kolekcijā atrodas vienīgā Latvijas muzeju kolekcijā esošā [[Senā Ēģipte|seno ēģiptiešu]] [[Mūmija|mūmija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://nra.lv/latvija/riga/59380-vieniga-latvijas-mumija-nonaks-rigas-birza.htm |title=Vienīgā Latvijas mūmija nonāks Rīgas biržā |accessdate=2025-02-08 |website=nra.lv |publisher= |date=2011-11-7 }}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Riga stock exchange.jpg|thumb|200px|left|Rīgas Biržas nams (arhitekts [[Haralds Jūliuss Bose|Bose]], 1855).]] Muzeja senākie eksponāti nākuši no 18. un 19. gadsimta Rīgas rātskungu, tirgotāju un birģermeistaru privātkolekcijām, no bijušā [[Kurzemes provinces muzejs|Kurzemes provinces muzeja]] un [[Latvijas Universitāte]]s muzeja kolekcijām. 1905. gadā daļa no šīm kolekcijām nokļuva [[Rīgas pilsētas mākslas muzejs|Rīgas pilsētas mākslas muzejā]], bet daļa 1920. gadā dibinātajā Valsts mākslas muzejā. Pēc Otrā pasaules kara ārzemju mākslas kolekcijas apvienoja Latvijas PSR Valsts Vakareiropas mākslas muzejā, vēlāk Latvijas PSR Valsts Aizrobežu mākslas muzejā, kas vairāk nekā deviņdesmit gadus atradās [[Rīgas pils|Rīgas pilī]]. == Ēka == Muzeja ēka celta no 1852. līdz 1855. gadam kā 1816. gadā dibinātās [[Rīgas Biržas komiteja]]s nams pēc arhitekta [[Haralds Jūliuss Bose|Haralda Jūliusa Boses]] (1812—1894) projekta [[Venēcija]]s [[renesanse]]s palaco stilā, simbolizējot bagātību un pārpilnību. Fasādē attēloja antīkos dievus: tirdzniecības simbolu Merkuriju, kuģniecības aizstāvi Tritonu, lopkopju dievību Pānu, pārpilnības dievieti Pomonu, Zemes māti — Terru ar liniem un zemkopju dievu Saturnu. Katru dievību fasādē atkārtoja trīskārt.<ref name="Fil" /> Interjerā daudz lietots zeltījums, zaļais Skotijas granīts un mākslīgais marmors, īpaši grezna bija Venēcijas zāle. Ēkas celšanai tika nojauktas sešas dzīvojamās mājas.<ref name="Fil" /> Rīgas biržu likvidēja pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā.<ref name="Рига">{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия "Рига"|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=615}}</ref> Pēc [[Otrais pasaules karš|kara]] ēku atdeva sīkiem kantoriem, bet vēlāk zinātniskam institūtam. 1976.-1979. gadā restaurācijas laikā izcēlās ugunsgrēks, kura laikā izdega ceturtais stāvs un cieta pārējais interjers.<ref name="Fil" /> Ēkas atjaunošana sākotnējā izskatā notika pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s, pēc restaurācijas beigām 2011. gadā ēkā izvietoja bijušā Ārzemju (Aizrobežu) mākslas muzeja ekspozīcijas. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. == Rekonstrukcija == 2013. gadā rekonstruētais muzejs saņēma Eiropas Muzeju foruma īpašo balvu, ierindojoties astoņu pēdējo gadu laikā jaunatklāto Eiropas veiksmīgāko muzeju kategorijā. == Skatīt arī == * [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs]] * [[Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs]] * [[Arsenāls (izstāžu zāle)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] {{Latvijas muzeji}} mq2kvyjka0xa43dqlyfr28nq2d77f4h 0 372680 4500777 4472400 2026-07-31T06:41:50Z Pirags 3757 4500777 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Haralds Jūliuss Bose | image = Haralds Jūliuss Bose.jpg | imagesize = 200px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1812|9|28}} | location = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]] <br />(tagad {{LAT}}) | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1894|3|10|1812|9|28}} | deathplace = [[Drēzdene]], [[Vācijas Impērija]]<br />(tagad {{DEU}}) | nationality = [[vācbaltietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = | movement = | famous works = [[Rīgas birža (mākslas muzejs)|Rīgas biržas]] ēka | patrons = Gustavs Mollers | awards = }} '''Haralds Jūliuss fon Bose''' ({{val|de|Harald Julius von Bosse}}; 1812—1894) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] cilmes arhitekts, [[Krievijas Impērija]]s galma arhitekts (1858-1863), projektējis [[Rīgas birža]]s ēku (1852), kā arī dzīvojamos namus, "Senās Romas villu" Mihailovskā, Znamenskas pili un [[baznīca (celtne)|baznīcas]] Pēterburgā, Helsinkos un Drēzdenē. == Dzīvesgājums == Dzimis Rīgā,<ref>Т. Е. Тыжненко. Новаторство архитектурного творчества Г. Э. Боссе, в сб.: Памятники культуры: Новые открытия, Ежегодник 1989, М, 1990.</ref> pēc citiem datiem Līvburgā pie [[Pēterburga]]s 1812. gadā portretista Ernesta Gothilfa Boses (1785–1862) un viņa sievas Vilhelmīnes Sofijas ģimenē. Viņa tēva pusbrālis bija [[Ēveles draudzes novads|Ēveles draudzes]] mācītājs [[Antons Georgs Bose]] (1792–1860).<ref>[http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/eveles-draudzes-macitaja-antona-georga-boses-zimejumu-kolekcija.a97583/ Ēveles draudzes mācītāja A. G. Boses unikālā draudzes locekļu zīmējumu kolekcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180418170312/http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/eveles-draudzes-macitaja-antona-georga-boses-zimejumu-kolekcija.a97583/ |date={{dat|2018|04|18||bez}} }} Anda Buševica, Santa Lauga lr1.lsm.lv 2018. gada 3. janvārī</ref> Mācījās [[Drēzdene]]s un [[Darmšate]]s būvskolās. 1831. gadā ieradās Pēterburgā un sāka strādāt par rasētāju A. Brilova arhitektu birojā. 1832. gadā Pēterburgas Mākslas akadēmija viņām piešķīra brīvmākslinieka diplomu, 1839. gadā akadēmiķa nosaukumu, no 1854. gada viņš bija Mākslas akadēmijas profesors. 1854. gadā kļuva par galma padomnieku, no 1858. gada bija Krievijas Impērijas ķeizara galma arhitekts. 1865. gadā ķeizars [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] viņu iecēla dižciltīgo kārtā. Arī Rīgā Bose vēlējās celt daudz un iespaidīgi, tomēr ne visos konkursos uzvarēja un ne visus pasūtījumus saņēma. Piemēram, Bose bija izstrādājis projektu [[Rīgas pils]] paplašināšanai un variantus [[Latvijas Nacionālā opera|vācu teātra]] būvniecībai. Vienā no variantiem pat teātris un birža bija apvienoti zem viena jumta.<ref>[http://www.redzet.lv/code/R-DomaLaukums6-F-05-13/view/Arhitekts_Haralds_Juliuss_Bose_ redzet.lv]</ref> 1863. gadā atvaļināts slimības dēļ, pārcēlās uz Drēzdeni. Miris 1894. gada 10. martā Drēzdenē, apglabāts Trīsvienības kapos. == Nozīmīgākie darbi == <gallery> Garfunkel house.JPG|Garfunkela nams Pēterburgā (1844) Dacha Saltykovyh.jpg|Saltikova nams Pēterburgā (1847) Особняк Боссе.JPG|Boses nams Pēterburgā Bolsa de Riga, Letonia, 2012-08-07, DD 01.JPG|[[Rīgas birža (mākslas muzejs)|Rīgas biržas]] nams (1852) Особняк Нечаева-Мальцева.jpg|Kņaza Kočubeja, vēlāk Nečajeva-Maļceva nams Pēterburgā (1853) Ц Св апостола Иоанна ул Декабристов 54 Боссе.jpg|Igauņu reformātu baznīca Pēterburgā (1859) Post Card Ref-Church.jpg|Vācu reformātu baznīca Pēterburgā (1862) German church Helsinki.jpg|Vācu evaņģēliski luteriskā baznīca [[Helsinki|Helsinkos]] (1864) Russisch Orthodoxe Kirche Dresden.JPG|Krievu pareizticīgā baznīca Drēzdenē (1872) ReformierteKircheDresden.jpg|Reformātu baznīca Drēzdenē (1892) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{mākslinieks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bose, Haralds Jūliuss fon}} [[Kategorija:1812. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1894. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] h2ontatihxor22du059wazg28094643 4500778 4500777 2026-07-31T06:42:17Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4500778 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Haralds Jūliuss Bose | image = Haralds Jūliuss Bose.jpg | imagesize = 200px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1812|9|28}} | location = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]] <br />(tagad {{LAT}}) | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1894|3|10|1812|9|28}} | deathplace = [[Drēzdene]], [[Vācijas Impērija]]<br />(tagad {{DEU}}) | nationality = [[vācbaltietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = | movement = | famous works = [[Rīgas birža (mākslas muzejs)|Rīgas biržas]] ēka | patrons = Gustavs Mollers | awards = }} '''Haralds Jūliuss fon Bose''' ({{val|de|Harald Julius von Bosse}}; 1812—1894) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] cilmes arhitekts, [[Krievijas Impērija]]s galma arhitekts (1858-1863), projektējis [[Rīgas birža]]s ēku (1852), kā arī dzīvojamos namus, "Senās Romas villu" Mihailovskā, Znamenskas pili un [[baznīca (celtne)|baznīcas]] Pēterburgā, Helsinkos un Drēzdenē. == Dzīvesgājums == Dzimis Rīgā,<ref>Т. Е. Тыжненко. Новаторство архитектурного творчества Г. Э. Боссе, в сб.: Памятники культуры: Новые открытия, Ежегодник 1989, М, 1990.</ref> pēc citiem datiem Līvburgā pie [[Pēterburga]]s 1812. gadā portretista Ernesta Gothilfa Boses (1785–1862) un viņa sievas Vilhelmīnes Sofijas ģimenē. Viņa tēva pusbrālis bija [[Ēveles draudzes novads|Ēveles draudzes]] mācītājs [[Antons Georgs Bose]] (1792–1860).<ref>[http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/eveles-draudzes-macitaja-antona-georga-boses-zimejumu-kolekcija.a97583/ Ēveles draudzes mācītāja A. G. Boses unikālā draudzes locekļu zīmējumu kolekcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180418170312/http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/eveles-draudzes-macitaja-antona-georga-boses-zimejumu-kolekcija.a97583/ |date={{dat|2018|04|18||bez}} }} Anda Buševica, Santa Lauga lr1.lsm.lv 2018. gada 3. janvārī</ref> Mācījās [[Drēzdene]]s un [[Darmštate]]s būvskolās. 1831. gadā ieradās Pēterburgā un sāka strādāt par rasētāju A. Brilova arhitektu birojā. 1832. gadā Pēterburgas Mākslas akadēmija viņām piešķīra brīvmākslinieka diplomu, 1839. gadā akadēmiķa nosaukumu, no 1854. gada viņš bija Mākslas akadēmijas profesors. 1854. gadā kļuva par galma padomnieku, no 1858. gada bija Krievijas Impērijas ķeizara galma arhitekts. 1865. gadā ķeizars [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] viņu iecēla dižciltīgo kārtā. Arī Rīgā Bose vēlējās celt daudz un iespaidīgi, tomēr ne visos konkursos uzvarēja un ne visus pasūtījumus saņēma. Piemēram, Bose bija izstrādājis projektu [[Rīgas pils]] paplašināšanai un variantus [[Latvijas Nacionālā opera|vācu teātra]] būvniecībai. Vienā no variantiem pat teātris un birža bija apvienoti zem viena jumta.<ref>[http://www.redzet.lv/code/R-DomaLaukums6-F-05-13/view/Arhitekts_Haralds_Juliuss_Bose_ redzet.lv]</ref> 1863. gadā atvaļināts slimības dēļ, pārcēlās uz Drēzdeni. Miris 1894. gada 10. martā Drēzdenē, apglabāts Trīsvienības kapos. == Nozīmīgākie darbi == <gallery> Garfunkel house.JPG|Garfunkela nams Pēterburgā (1844) Dacha Saltykovyh.jpg|Saltikova nams Pēterburgā (1847) Особняк Боссе.JPG|Boses nams Pēterburgā Bolsa de Riga, Letonia, 2012-08-07, DD 01.JPG|[[Rīgas birža (mākslas muzejs)|Rīgas biržas]] nams (1852) Особняк Нечаева-Мальцева.jpg|Kņaza Kočubeja, vēlāk Nečajeva-Maļceva nams Pēterburgā (1853) Ц Св апостола Иоанна ул Декабристов 54 Боссе.jpg|Igauņu reformātu baznīca Pēterburgā (1859) Post Card Ref-Church.jpg|Vācu reformātu baznīca Pēterburgā (1862) German church Helsinki.jpg|Vācu evaņģēliski luteriskā baznīca [[Helsinki|Helsinkos]] (1864) Russisch Orthodoxe Kirche Dresden.JPG|Krievu pareizticīgā baznīca Drēzdenē (1872) ReformierteKircheDresden.jpg|Reformātu baznīca Drēzdenē (1892) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{mākslinieks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bose, Haralds Jūliuss fon}} [[Kategorija:1812. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1894. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] 94ufn1cl1fl1rpoh5ztopey5n77sut4 0 379248 4500816 3926413 2026-07-31T08:49:14Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4500816 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Kr. Valdemāra Rīgas jūrskola 1938.jpg|thumb|280px|Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola (1938).]] [[Attēls:Skats uz Daugavu Rīgā pirms Pirmā pasaules kara.jpg|thumb|280px|Skats Rīgu pāri Daugavai no [[Klīversala]]s ar matrozi un buriniekiem.]] '''Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola''' bija viena no [[Latvija]]s jūrskolām, kas no 1922. līdz 1941. gadam atradās Jūrnieku namā Kuģu ielā 25. == Vēsture == 1789. gadā nodibināja [[Rīgas Navigācijas skola|Rīgas Navigācijas skolu]], 1805. gadā to pievienoja kā nodaļu Rīgas 2. apriņķa skolai, bet 1820. gadā slēdza. 1839. gadā kapteinis D. H. Foss Rīgā nodibināja privātu jūrniecības skolu matrožu sagatavošanai, 1844. gadā to savā pārziņā pārņēma [[Rīgas biržas komiteja]], ar kuras palīdzību uzcēla jaunu jūrskolas ēku Klīversalā. 1867. gadā Krievijas Impērijas Senāts pieņēma K. Valdemāra izstrādāto likumu par kuģniecības skolām, kas nodrošināja jauna tipa jūrskolu atvēršanu visā impērijā. 1876. gadā [[Rīnūži|Rīnūžos]] pēc Krievijas Impērijas jūrniecības attīstības biedrības sekretāra [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosinājuma nodibināja [[Mangaļu jūrskola|Mangaļu jūrskolu]]. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā visas Latvijas jūrskolas evakuēja uz [[Krievijas Impērija]]s dienvidiem — Melnās un Azovas jūras piekrasti, kur vēlāk tās likvidēja vai pievienoja vietējām jūrskolām. Pēc Latvijas Jūrniecības departamenta direktora [[Andrejs Lonfelds|Andreja Lonfelda]] ierosmes 1920. gada 28. novembrī Rīgā atvēra četrgadīgu Krišjāņa Valdemāra vārdā nosaukto jūrskolu. Jūrskolas direktors bija [[Ernests Kalniņš]] (1881—1941). Otrā pasaules kara laikā jūrskolas ēku sagrāva. [[Latvijas PSR]] laikā [[Latvijas Kara muzejs|Latvijas Kara muzeja]] ēkā atradās Nahimova Rīgas militārā jūrskola ({{val|ru|Рижское Нахимовское военно-морское училище}}) (1946—1953). == Skolas ēka == Jūrskolas ēka celta 1884. gadā pēc arhitekta [[Heinrihs Šēls|Heinriha Šēla]] projekta kā Rīgas Jūrnieku nams [[Klīversala|Lielās Klīversalas]] galā pie ieejas Āgenskalna līcī. Šajā ēkā kopš tās atklāšanas darbojusies arī Rīgas Biržas komitejas finansētā jūrskola. Jumta tornī atradās meteoroloģiskā stacija. [[Kategorija:Jūrskolas Latvijā]] [[Kategorija:Bijušās skolas Rīgā]] gs8c2re7mup5ja0sgakhoemrqvnwfxd 4500817 4500816 2026-07-31T08:50:14Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4500817 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Kr. Valdemāra Rīgas jūrskola 1938.jpg|thumb|280px|Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola (1938).]] [[Attēls:Skats uz Daugavu Rīgā pirms Pirmā pasaules kara.jpg|thumb|280px|Skats Rīgu pāri Daugavai no [[Klīversala]]s ar matrozi un buriniekiem.]] '''Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola''' bija viena no [[Latvija]]s jūrskolām, kas no 1922. līdz 1941. gadam atradās Jūrnieku namā Kuģu ielā 25. == Vēsture == 1789. gadā nodibināja [[Rīgas Navigācijas skola|Rīgas Navigācijas skolu]], 1805. gadā to pievienoja kā nodaļu Rīgas 2. apriņķa skolai, bet 1820. gadā slēdza. 1839. gadā kapteinis D. H. Foss Rīgā nodibināja privātu jūrniecības skolu matrožu sagatavošanai, 1844. gadā to savā pārziņā pārņēma [[Rīgas Biržas komiteja]], ar kuras palīdzību uzcēla jaunu jūrskolas ēku Klīversalā. 1867. gadā Krievijas Impērijas Senāts pieņēma K. Valdemāra izstrādāto likumu par kuģniecības skolām, kas nodrošināja jauna tipa jūrskolu atvēršanu visā impērijā. 1876. gadā [[Rīnūži|Rīnūžos]] pēc Krievijas Impērijas jūrniecības attīstības biedrības sekretāra [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosinājuma nodibināja [[Mangaļu jūrskola|Mangaļu jūrskolu]]. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā visas Latvijas jūrskolas evakuēja uz [[Krievijas Impērija]]s dienvidiem — Melnās un Azovas jūras piekrasti, kur vēlāk tās likvidēja vai pievienoja vietējām jūrskolām. Pēc Latvijas Jūrniecības departamenta direktora [[Andrejs Lonfelds|Andreja Lonfelda]] ierosmes 1920. gada 28. novembrī Rīgā atvēra četrgadīgu Krišjāņa Valdemāra vārdā nosaukto jūrskolu. Jūrskolas direktors bija [[Ernests Kalniņš]] (1881—1941). Otrā pasaules kara laikā jūrskolas ēku sagrāva. [[Latvijas PSR]] laikā [[Latvijas Kara muzejs|Latvijas Kara muzeja]] ēkā atradās Nahimova Rīgas militārā jūrskola ({{val|ru|Рижское Нахимовское военно-морское училище}}) (1946—1953). == Skolas ēka == Jūrskolas ēka celta 1884. gadā pēc arhitekta [[Heinrihs Šēls|Heinriha Šēla]] projekta kā Rīgas Jūrnieku nams [[Klīversala|Lielās Klīversalas]] galā pie ieejas Āgenskalna līcī. Šajā ēkā kopš tās atklāšanas darbojusies arī Rīgas Biržas komitejas finansētā jūrskola. Jumta tornī atradās meteoroloģiskā stacija. [[Kategorija:Jūrskolas Latvijā]] [[Kategorija:Bijušās skolas Rīgā]] 6iz08gzl23unydvrgnl721mpdpo1s9l 0 398126 4500572 4496436 2026-07-30T16:27:58Z Lietotaajs 19361 /* Fināls */ 4500572 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026 | citi_nosaukumi = | attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg | att_izm = 150px | valsts = {{CAN}}<br />{{USA}}<br />{{MEX}} | laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}} | komandu_skaits = 48 | konfederācijas = 6 | stadioni = 16 | pilsētas = 16 | čempioni = {{fb|ESP}} | tituls = 2 | otrie = {{fb|ARG}} | trešie = {{fb|ENG}} | ceturtie = {{fb|FRA}} | spēles = 104 | vārti = 308 | skatītāji = 6810966 | rezultatīvākais = {{flaga|FRA}} [[Kilians Mbapē]] (10 vārti) | pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] |mvp={{flaga|ESP}} [[Rodri]]}} '''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' bija 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notika [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].<ref name="FIFA announces"/><ref name="opening ceremony"/> Turnīru kopīgi uzņēma sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.<ref name="FIFA announces">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="host city"/> Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Šis bija pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizēja vairākas valstis.<ref name="Nacionālā enciklopēdija">{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}</ref> 2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalījās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tika aizvadītas 104 spēles.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer"/> Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer">{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2026|06|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260606142432/https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament }}</ref> Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas bija lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="co-host">{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> [[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī bija pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.<ref name="host city">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="co-host"/> Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.<ref name="opening ceremony">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pašreizējā pasaules čempione bija [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> == Formāts == 2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tika sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sākās ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļuva visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas. == Kvalifikācija == {{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} {| class="wikitable" |- ! Reģions ! Kvalificējās ! Komandas |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]] | 16 no 55 | {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]] | 6 no 10 | {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]] | 3+3 no 32+3 | {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]] | 9 no 46 | {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]] | 10 no 54 | {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]] | 1 no 11 | {{fb|NZL}} |} === Izloze === Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās. {| class="wikitable" |- ! style="width:25%" | 1. grozs ! style="width:25%" | 2. grozs ! style="width:25%" | 3. grozs ! style="width:25%" | 4. grozs |- style="vertical-align:top" | * {{fb|CAN}} * {{fb|MEX}} * {{fb|USA}} * {{fb|ESP}} * {{fb|ARG}} * {{fb|FRA}} * {{fb|ENG}} * {{fb|BRA}} * {{fb|POR}} * {{fb|NED}} * {{fb|BEL}} * {{fb|GER}} | * {{fb|CRO}} * {{fb|MAR}} * {{fb|COL}} * {{fb|URU}} * {{fb|SUI}} * {{fb|JAP}} * {{fb|SEN}} * {{fb|IRN}} * {{fb|KOR}} * {{fb|ECU}} * {{fb|AUT}} * {{fb|AUS}} | * {{fb|NOR}} * {{fb|PAN}} * {{fb|EGY}} * {{fb|ALG}} * {{fb|SCO}} * {{fb|PAR}} * {{fb|TUN}} * {{fb|CIV}} * {{fb|UZB}} * {{fb|QAT}} * {{fb|KSA}} * {{fb|RSA}} | * {{fb|JOR}} * {{fb|CPV}} * {{fb|GHA}} * {{fb|CUW}} * {{fb|HAI}} * {{fb|NZL}} * {{fb|BIH}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])</small> * {{fb|SWE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])</small> * {{fb|TUR}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])</small> * {{fb|CZE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])</small> * {{fb|COD}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])</small> * {{fb|IRQ}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])</small> |} == Stadioni == {| class="wikitable" style="text-align:center" ![[Vankūvera]] ![[Toronto]] ![[Bostona]]<br /><small>(Foksboro)</small> ![[Filadelfija]] ![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]<br/><small>(Īstrezerforda)</small> |- |''[[BC Place]]'' |''[[BMO Field]]'' |''[[Gillette Stadium]]'' |''[[Lincoln Financial Field]]'' |''[[MetLife Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''54 500''' |Ietilpība: '''45 736''' |Ietilpība: '''65 878''' |Ietilpība: '''69 796''' |Ietilpība: '''82 500''' |- |[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]] |[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]] |[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]] |- ![[Sietla]] |colspan="3" rowspan="12"| {{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places= {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}} }} ![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] |- |''[[Lumen Field]]'' |''[[Arrowhead Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''69 000''' |Ietilpība: '''76 416''' |- |[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]] |- ![[Sanfrancisko]]<br /><small>([[Santaklēra]])</small> ![[Atlanta]] |- |''[[Levi's Stadium]]'' |''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''68 500''' |Ietilpība: '''71 000''' |- |[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]] |- ![[Losandželosa]]<br /><small>([[Inglvuda]])</small> ![[Dalasa]]<br /> <small>([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])</small> |- |''[[SoFi Stadium]]'' |''[[AT&T Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''70 240''' |Ietilpība: '''80 000''' |- |[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]] |- ![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]<br /><small>([[Sapopana]])</small> ![[Monterreja]]<br /><small>(Gvadalupe)</small> ![[Mehiko]] ![[Hjūstona]] ![[Maiami]]<br /><small>([[Maiamigārdensa]])</small> |- |''[[Estadio Akron]]'' |''[[Estadio BBVA]]'' |''[[Estadio Azteca]]'' |''[[NRG Stadium]]'' |''[[Hard Rock Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''49 850''' |Ietilpība: '''53 500''' |Ietilpība: '''87 523''' |Ietilpība: '''72 220''' |Ietilpība: '''64 767''' |- |[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]] |} == Tiesneši == 2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles. {| class="wikitable" |- !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis |- |rowspan="8"|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] | {{flaga|AAE}} Omars el Alī | rowspan="2"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] |{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars |rowspan="10"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] |rowspan="13"|[[UEFA]] | {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] |- | {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] | {{flaga|DĀR}} Abongils Toms | {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons | {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] |- | {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs |rowspan="9"| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] | {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] | {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs | {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] |- | {{flaga|Austrālija}} [[Alirezā Fagānī]]<!-- perss --> | {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons | {{flaga|Argentīna}} Dario Erera | {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] |- | {{flaga|Ķīna}} Ma Nins | {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths | {{flaga|Peru}} Kevins Ortega | {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani |- | {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma | {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens | {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass | {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] |- | {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs | {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers | {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] | {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] |- | {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki | {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija | {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera | {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro |- |rowspan="5"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] | {{flaga|Somālija}} <s>Umars Abdulkādirs Artans</s>{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī<ref>{{cite web |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}</ref>}} | {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness | {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] | {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]] |- | {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo | {{flaga|ASV}} Torija Penso | {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] | {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] |- | {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida | {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] |[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]] | {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo | {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] |- | {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls |rowspan="3"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati |rowspan="2"|[[UEFA]] | {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] | {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] |- | {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds | {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess | {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess | {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] |} == Simboli == === Talismani === [[File:Maple Zayu Clutch Brazil V Morocco 13 June 2026-22.jpg|thumb|''Maple'', ''Zayu'' un ''Clutch'' pasaules cēmpionāta talismani|left]] Maple, Zayu un Clutch ir oficiālie 2026. gada FIFA Pasaules kausa talismani.<ref>{{Cite web |last=Pizhol |first=Pavlo |date=September 24, 2025 |title=FIFA reveals first teasers of World Cup 2026 mascots |url=https://tribuna.com/en/blogs/fifa-reveals-first-teasers-of-world-cup-2026-mascots/ |access-date=September 24, 2025 |website=Tribuna.com}}</ref> Tie ir antropomorfs [[alnis]], [[jaguārs]] un [[baltgalvas ērglis]], kas tika paziņoti 2025. gada 25. septembrī.<ref>{{Cite web |title=Colourful trio of mascots unveiled for FIFA World Cup 26 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/clutch-maple-zayu-mascots-unveiled |access-date=September 26, 2025 |website=www.fifa.com}}</ref> === Bumba === [[File:FIFA World Cup 2026 Draw Reception (54972841852).jpg|thumb|''Adidas Trionda'' oficiālā turnīra bumba|left]] [[Adidas Trionda]] ir [[Adidas]] ražota futbola bumba. Tā ir oficiālā 2026. gada FIFA Pasaules kausa, ko rīko Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis, spēles bumba.<ref>{{Cite web |last=Mewis |first=Joe |date=September 9, 2025 |title='An assault on the eyes' Leaked World Cup ball slammed as design dubbed one of the worst ever |url=https://www.fourfourtwo.com/features/world-cup-ball-leaked-and-it-could-be-the-worst-ever |access-date=September 11, 2025 |website=[[FourFourTwo]] |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |date=May 2, 2025 |title=FIFA World Cup 2026 'Trionda' Match Ball Leaks, Featuring U.S., Mexico and Canada Colors |url=https://www.si.com/soccer/fifa-world-cup-2026-trionda-match-ball-leak |access-date=September 11, 2025 |website=SI |language=en-US}}</ref> Tā tika ieviesta 2025. gada 2. oktobrī. Bumba ir termiski salīmēta kopā no tikai četriem paneļiem, kas ir līdz šim mazākais skaits FIFA Pasaules kausa bumbai.<ref name="SciAmer">{{Cite web |last=Hasson |first=Emma R. |title=The Surprising Math and Physics behind the 2026 World Cup Soccer Ball |url=https://www.scientificamerican.com/article/the-surprising-math-and-physics-behind-the-2026-trionda-world-cup-soccer-ball/ |access-date=2025-09-11 |website=Scientific American |language=en}}</ref> == Sastāvi == {{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}} Provizoriskie saraksti komandām bija jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija bija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēja aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles. == Grupu turnīrs == {| class="wikitable mw-collapsible" |+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}} |- |Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:<ref name="regulations">{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}</ref> # Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji: # Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm # Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list | dzeltenā kartīte: −1 punkts; | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti; | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti; | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti. }} # Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] # Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas. |} === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE <!--Team definitions--> |name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}} |name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}} |name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}} |name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|11}} |win_MEX=3 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=6 |ga_MEX=0 |status_MEX= |win_RSA=1 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=2 |ga_RSA=3 |status_RSA= |win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=2 |ga_KOR=3 |status_KOR= |win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=2 |gf_CZE=2 |ga_CZE=6 |status_CZE= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−6]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>12. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija] | komanda2 = {{fb|CZE}} | vārti1 = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}<br />[[O Hjongju]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 44 985 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 442 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>19. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 522 | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija] | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = [[Mateo Čavess|M. Čavess]] {{goal|55}}<br />[[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|61}}<br />[[Alvaro Fidalgo|Fidalgo]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Tapelo Maseko|Maseko]] {{goal|63}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=SUI |team2=CAN |team3=BIH |team4=QAT <!--Team definitions--> |name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}} |name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}} |name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}} |name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|12}} |win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=1 |gf_CAN=8 |ga_CAN=3 |status_CAN= |win_BIH=1 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=5 |ga_BIH=6 |status_BIH= |win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=2 |gf_QAT=2 |ga_QAT=10 |status_QAT= |win_SUI=2 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=7 |ga_SUI=3 |status_SUI= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 002 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija] | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}} | vārti2 = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 67 966 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}<br />[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}<br />[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}} | vārti2 = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 026 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−7]]<br />(<small>19. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 6:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}<br />[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}<br />[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}<br />[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = [[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|46}}<br />[[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|57}} | vārti2 = [[Promiss Deivids|P. Deivids]] {{goal|76}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BIH}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kerims Alajbegovičs|Alajbegovičs]] {{goal|29}}<br />[[Mahmūds Abūnada|Abūnada]] {{goal|34|s.v.}}<br />[[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Hasans el Haidoss|el Haidoss]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BRA |team2=MAR |team3=SCO|team4=HAI <!--Team definitions--> |name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}} |name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}} |name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}} |name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_BRA=2 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=7 |ga_BRA=1 |status_BRA= |win_MAR=2 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=6 |ga_MAR=3 |status_MAR= |win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=3 |gf_HAI=2 |ga_HAI=8 |status_HAI= |win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=2 |gf_SCO=1 |ga_SCO=4 |status_SCO= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}} | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|HAI}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija] | komanda2 = {{fb|SCO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 03:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|23}}, {{goal|36}}<br />[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|45+3}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija] | komanda2 = {{fb|BRA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|7}}, {{goal|45+3}}<br />[[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|60}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]] {{goal|39}}<br />[[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|45+1}}<br />[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|78}}<br />[[Džasīms Jasīns|Jasīns]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Jasins Bunu|Bunu]] {{goal|10|s.v.}}<br />[[Vilsons Izidors|Izidors]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=USA |team2=AUS |team3=PAR |team4=TUR <!--Team definitions--> |name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}} |name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}} |name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}} |name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=1 |gf_USA=8 |ga_USA=4 |status_USA= |win_PAR=1 |draw_PAR=1 |loss_PAR=1 |gf_PAR=2 |ga_PAR=4 |status_PAR= |win_AUS=1 |draw_AUS=1 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS= |win_TUR=1 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=3 |ga_TUR=5 |status_TUR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>13. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}<br />[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}<br />[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Maurisio]] {{goal|73}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>14. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUR}} | vārti1 = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}<br />[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}<br />[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>20. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Matiass Galarsa|Galarsa]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija] | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = [[Arda Gilers|Gilers]] {{goal|10}}<br />[[Barišs Alpers Jilmazs|Jilmazs]] {{goal|31}}<br />[[Kāns Ajhans|Ajhans]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Ostons Trastijs|Trastijs]] {{goal|3}}<br />[[Sebastjans Berhalters|Berhalters]] {{goal|49}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW <!--Team definitions--> |name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}} |name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}} |name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}} |name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_GER=2 |draw_GER=0 |loss_GER=1 |gf_GER=10 |ga_GER=4 |status_GER= |win_CUW=0 |draw_CUW=1 |loss_CUW=2 |gf_CUW=1 |ga_CUW=9 |status_CUW= |win_CIV=2 |draw_CIV=0 |loss_CIV=1 |gf_CIV=4 |ga_CIV=2 |status_CIV= |win_ECU=1 |draw_ECU=1 |loss_ECU=1 |gf_ECU=2 |ga_ECU=2 |status_ECU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 7:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}<br />[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}<br />[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}<br />[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}<br />[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 021 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>15. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 274 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = [[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|68}}, {{goal|90+4}} | vārti2 = [[Franks Kesjē|Kesjē]] {{goal|30}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21. jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 598 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CUW}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = | vārti2 = [[Nikolā Pepē|Pepē]] {{goal|7}}, {{goal|64}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija] | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = [[Nilsons Angulo|Angulo]] {{goal|9}}<br />[[Gonsalo Plata|Plata]] {{goal|77}} | vārti2 = [[Lerojs Sanē|Sanē]] {{goal|2}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN <!--Team definitions--> |name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}} |name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}} |name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}} |name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_NED=2 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=10 |ga_NED=4 |status_NED= |win_JAP=1 |draw_JAP=2 |loss_JAP=0 |gf_JAP=7 |ga_JAP=3 |status_JAP= |win_SWE=1 |draw_SWE=1 |loss_SWE=1 |gf_SWE=7 |ga_SWE=7 |status_SWE= |win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=3 |gf_TUN=2 |ga_TUN=12 |status_TUN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−5]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}<br />[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 285 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>15. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SWE}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}<br />[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}<br />[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}<br />[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 50 987 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|5}}, {{goal|17}}<br />[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|47}}, {{goal|54}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|59}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 22:00 [[UTC−6]]<br />(<small>21. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 0:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|4}}<br />[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|31}}, {{goal|83}}<br />[[Junja Ito|J. Ito]] {{goal|69}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JAP}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Daidzens Maeda|Maeda]] {{goal|56}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|62}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 137 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija] | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = [[Hāzems Mastūrī|Mastūrī]] {{goal|54}} | vārti2 = [[Eljāss Shīri|Shīri]] {{goal|3|s.v.}}<br />[[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|7}}<br />[[Jans Pauls van Heke|van Heke]] {{goal|62}} | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 391 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BEL |team2=EGY |team3=IRN |team4=NZL <!--Team definitions--> |name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}} |name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}} |name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}} |name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_BEL=1 |draw_BEL=2 |loss_BEL=0 |gf_BEL=6 |ga_BEL=2 |status_BEL= |win_EGY=1 |draw_EGY=2 |loss_EGY=0 |gf_EGY=5 |ga_EGY=3 |status_EGY= |win_IRN=0 |draw_IRN=3 |loss_IRN=0 |gf_IRN=3 |ga_IRN=3 |status_IRN= |win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=2 |gf_NZL=4 |ga_NZL=10 |status_NZL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}} | vārti2 = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 775 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>16. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija] | komanda2 = {{fb|NZL}} | vārti1 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}<br />[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 108 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 317 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Fins Sērmens|Sērmens]] {{goal|15}} | vārti2 = [[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|58}}<br />[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|67}}<br />[[Trezegē]] {{goal|82}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|EGY}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = [[Mahmūds Sābers|Sābers]] {{goal|5}} | vārti2 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|14}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:5 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Leandro Trosārs|Trosārs]] {{goal|28}}, {{goal|50}}<br />[[Kevins de Breine|de Breine]] {{goal|66}}<br />[[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|86}}<br />[[Aleksiss Sālemākerss|Sālemākerss]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=CPV |team3=URU |team4=KSA <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}} |name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}} |name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}} |name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_ESP=2 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=5 |ga_ESP=0 |status_ESP= |win_CPV=0 |draw_CPV=3 |loss_CPV=0 |gf_CPV=2 |ga_CPV=2 |status_CPV= |win_KSA=0 |draw_KSA=2 |loss_KSA=1 |gf_KSA=1 |ga_KSA=5 |status_KSA= |win_URU=0 |draw_URU=2 |loss_URU=1 |gf_URU=3 |ga_URU=4 |status_URU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 640 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>16.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija] | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}} | vārti2 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 62 764 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 4:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = [[Lamins Jamals|Jamals]] {{goal|10}}<br />[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|21}}, {{goal|24}}<br />[[Hasāns et Tambaktī|et Tambaktī]] {{goal|49|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|44}}<br />[[Agustins Kanobio|Kanobio]] {{goal|45+6}} | vārti2 = [[Kevins Pina|K. Pina]] {{goal|21}}<br />[[Heliu Varela|Varela]] {{goal|61}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 003 | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CPV}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 278 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Alekss Baena|Baena]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 065 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} === I grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=NOR |team3=SEN |team4=IRQ <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}} |name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}} |name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}} |name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete|start_date={{dat|2026|06|16}} |win_FRA=3 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=10 |ga_FRA=2 |status_FRA= |win_SEN=1 |draw_SEN=0 |loss_SEN=2 |gf_SEN=8 |ga_SEN=6 |status_SEN= |win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=3 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=12 |status_IRQ= |win_NOR=2 |draw_NOR=0 |loss_NOR=1 |gf_NOR=8 |ga_NOR=7 |status_NOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}} | vārti2 = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 545 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>17.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}} | vārti2 = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}<br />[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}<br />[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 106 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|14}}, {{goal|54}}<br />[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Markuss Holmgrēns Pēdešens|Pēdešens]] {{goal|43}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|48}}, {{goal|58}} | vārti2 = [[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|53}}, {{goal|90+3}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = [[Telo Osgors|Osgors]] {{goal|21}} | vārti2 = [[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|7}}, {{goal|20}}, {{goal|32}}<br />[[Dezirē Duē|Duē]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Habibs Diarrā|Diarrā]] {{goal|4}}<br />[[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|56}}<br />[[Pape Gejs|P. Gejs]] {{goal|59}}, {{goal|71}}<br />[[Ilimans Ndiajē|I. Ndiajē]] {{goal|82}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} === J grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ARG |team2=AUT |team3=ALG |team4=JOR <!--Team definitions--> |name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}} |name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}} |name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}} |name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ARG=3 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=8 |ga_ARG=1 |status_ARG= |win_ALG=1 |draw_ALG=1 |loss_ALG=1 |gf_ALG=5 |ga_ALG=7 |status_ALG= |win_AUT=1 |draw_AUT=1 |loss_AUT=1 |gf_AUT=6 |ga_AUT=6 |status_AUT= |win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=3 |gf_JOR=3 |ga_JOR=8 |status_JOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>17.jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>17.jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUT}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija] | komanda2 = {{fb|JOR}} | vārti1 = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}<br />[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}<br />[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}} | vārti2 = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 527 | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|38}}, {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23.jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Nizārs er Rašdāns|er Rašdāns]] {{goal|36}} | vārti2 = [[Nadīrs Benbualī|Benbualī]] {{goal|69}}<br />[[Amīns Guirī|Guirī]] {{goal|82}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 371 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ALG}} | rezultāts = 3:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Rafīks Belgāli|Belgāli]] {{goal|45}}<br />[[Rijāds Mahrezs|Mahrezs]] {{goal|60}}, {{goal|90+3}} | vārti2 = [[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|28}}<br />[[Marsels Zabicers|Zabicers]] {{goal|55}}<br />[[Saša Kalajdžičs|Kalajdžičs]] {{goal|90+6}} | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija] | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = [[Musa et Tāmarī|et Tāmarī]] {{goal|55}} | vārti2 = [[Džovani Lo Selso|Lo Selso]] {{goal|19}}<br />[[Lautaro Martiness|La. Martiness]] {{goal|31|11m}}<br />[[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|80}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} === K grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=COL |team2=POR |team3=COD |team4=UZB <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}} |name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}} |name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}} |name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_POR=1 |draw_POR=2 |loss_POR=0 |gf_POR=6 |ga_POR=1 |status_POR= |win_COD=1 |draw_COD=1 |loss_COD=1 |gf_COD=4 |ga_COD=3 |status_COD= |win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=3 |gf_UZB=2 |ga_UZB=11 |status_UZB= |win_COL=2 |draw_COL=1 |loss_COL=0 |gf_COL=4 |ga_COL=1 |status_COL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>18. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|UZB}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija] | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}} | vārti2 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}<br />[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}<br />[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|6}}, {{goal|39}}<br />[[Nunu Mendešs|Mendešs]] {{goal|17}}<br />[[Abduvohids Nematovs|Nematovs]] {{goal|60|s.v.}}<br />[[Rafaels Leans|Leans]] {{goal|87}} | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>24. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 358 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija] | komanda2 = {{fb|POR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COD}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|68|11m}}, {{goal|90+1}}<br />[[Fistons Majele|Majele]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Eldors Šomurodovs|Šomurodovs]] {{goal|10}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} === L grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ENG |team2=CRO |team3=GHA |team4=PAN <!--Team definitions--> |name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}} |name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}} |name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}} |name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ENG=2 |draw_ENG=1 |loss_ENG=0 |gf_ENG=6 |ga_ENG=2 |status_ENG= |win_CRO=2 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=5 |ga_CRO=5 |status_CRO= |win_GHA=1 |draw_GHA=1 |loss_GHA=1 |gf_GHA=2 |ga_GHA=2 |status_GHA= |win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=3 |gf_PAN=0 |ga_PAN=4 |status_PAN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}<br />[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}<br />[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}} | vārti2 = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}<br />[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 389 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>18.jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GHA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAN}} | vārti1 = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 42 942 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 983 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>24. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ante Budimirs|Budimirs]] {{goal|54}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|62}}<br />[[Harijs Keins|Keins]] {{goal|67}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = [[Petars Sučičs|Sučičs]] {{goal|32}}<br />[[Nikola Vlašičs|Vlašičs]] {{goal|83}} | vārti2 = [[Deriks Lukassens|Lukassens]] {{goal|73}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} === Trešo vietu ieguvēji === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti |source=FIFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team_order=|team1=GrK |team2=GrF |team3=GrL |team4=GrE |team5=GrB |team6=GrJ |team7=GrD |team8=GrI |team9=GrG |team10=GrA |team11=GrC |team12=GrH <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_GrA=1 |draw_GrA=0 |loss_GrA=2 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA= |win_GrB=1 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=5 |ga_GrB=6 |status_GrB= |win_GrC=1 |draw_GrC=0 |loss_GrC=2 |gf_GrC=1 |ga_GrC=4 |status_GrC= |win_GrD=1 |draw_GrD=1 |loss_GrD=1 |gf_GrD=2 |ga_GrD=4 |status_GrD= |win_GrE=1 |draw_GrE=1 |loss_GrE=1 |gf_GrE=2 |ga_GrE=2 |status_GrE= |win_GrF=1 |draw_GrF=1 |loss_GrF=1 |gf_GrF=7 |ga_GrF=7 |status_GrF= |win_GrG=0 |draw_GrG=3 |loss_GrG=0 |gf_GrG=3 |ga_GrG=3 |status_GrG= |win_GrH=0 |draw_GrH=2 |loss_GrH=1 |gf_GrH=3 |ga_GrH=4 |status_GrH= |win_GrI=1 |draw_GrI=0 |loss_GrI=2 |gf_GrI=8 |ga_GrI=6 |status_GrI= |win_GrJ=1 |draw_GrJ=1 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=5 |ga_GrJ=7 |status_GrJ= |win_GrK=1 |draw_GrK=1 |loss_GrK=1 |gf_GrK=4 |ga_GrK=3 |status_GrK= |win_GrL=1 |draw_GrL=1 |loss_GrL=1 |gf_GrL=2 |ga_GrL=2 |status_GrL= <!--Team definitions--> |name_GrA={{fb|KOR}} |name_GrB={{fb|BIH}} |name_GrC={{fb|SCO}} |name_GrD={{fb|PAR}} |name_GrE={{fb|ECU}} |name_GrF={{fb|SWE}} |name_GrG={{fb|IRN}} |name_GrH={{fb|URU}} |name_GrI={{fb|SEN}} |name_GrJ={{fb|ALG}} |name_GrK={{fb|COD}} |name_GrL={{fb|GHA}} |hth_GrL = ''Fair play'' rezultāts: Gana −3, Ekvadora −5. |hth_GrE = GrL <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram }} == Izslēgšanas turnīrs == {{#invoke:RoundN|N32 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Sešpadsmitdaļfināli |RD2=Astotdaļfināli |RD3=Ceturtdaļfināli |RD4=Pusfināli |RD5=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu |29. jūnijs - [[Bostona]]|{{fb|GER}}|1 (3)|{{fb|PAR}} (11m)|1 (4) |30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|FRA}}|3|{{fb|SWE}}|0 |28. jūnijs - [[Losandželosa]]|{{fb|RSA}}|0|{{fb|CAN}}|1 |29. jūnijs - [[Monterreja]]|{{fb|NED}}|1 (2)|{{fb|MAR}} (11m)|1 (3) |2. jūlijs - [[Toronto]]|{{fb|POR}}|2|{{fb|CRO}}|1 |2. jūlijs - [[Losandželosa]]|{{fb|ESP}}|3|{{fb|AUT}}|0 |1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|{{fb|USA}}|2|{{fb|BIH}}|0 |1. jūlijs - [[Sietla]]|{{fb|BEL}} (pap.)|3|{{fb|SEN}}|2 |29. jūnijs - [[Hjūstona]]|{{fb|BRA}}|2|{{fb|JAP}}|1 |30. jūnijs - [[Dalasa]]|{{fb|CIV}}|1|{{fb|NOR}}|2 |30. jūnijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}|2|{{fb|ECU}}|0 |1. jūlijs - [[Atlanta]]|{{fb|ENG}}|2|{{fb|COD}}|1 |3. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|ARG}} (pap.)|3|{{fb|CPV}}|2 |3. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|AUS}}|1 (2)|{{fb|EGY}} (11m)|1 (4) |2. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}}|2|{{fb|ALG}}|0 |3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|{{fb|COL}}|1|{{fb|GHA}}|0 |4. jūlijs - [[Filadelfija]]|{{fb|PAR}}|0|{{fb|FRA}}|1 |4. jūlijs - [[Hjūstona]]|{{fb|CAN}}|0|{{fb|MAR}}|3 |6. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|POR}}|0|{{fb|ESP}}|1 |6. jūlijs - [[Sietla]]|{{fb|USA}}|1|{{fb|BEL}}|4 |5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|BRA}}|1|{{fb|NOR}}|2 |5. jūlijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}|2|{{fb|ENG}}|3 |7. jūlijs - [[Atlanta]]|{{fb|ARG}}|3|{{fb|EGY}}|2 |7. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}} (11m)|0 (4)|{{fb|COL}}|0 (3) |9. jūlijs - [[Bostona]]|{{fb|FRA}}|2|{{fb|MAR}}|0 |10. jūlijs - [[Losandželosa]]|{{fb|ESP}}|2|{{fb|BEL}}|1 |11. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|NOR}}|1|{{fb|ENG}} (pap.)|2 |11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|{{fb|ARG}} (pap.)|3|{{fb|SUI}}|1 |14. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|FRA}}|0|{{fb|ESP}}|2 |15. jūlijs - [[Atlanta]]|{{fb|ENG}}|1|{{fb|ARG}}|2 |19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|ESP}} (pap.)|1|{{fb|ARG}}|0 |18. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|FRA}}|4|{{fb|ENG}}|6 }} === Sešpadsmitdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|28|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = [[Stefens Euštakiu|Euštakiu]] {{goal|90+2}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 69 237 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Kazemiru]] {{goal|56}}<br />[[Gabriels Martinelli|Martinelli]] {{goal|90+5}} | vārti2 = [[Kaišū Sano|Sano]] {{goal|29}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 16:30 [[UTC−4]]<br />(<small>23:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|54}} | vārti2 = [[Hulio Ensiso|Ensiso]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 945 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{penmiss}}<br />[[Jozua Kimmihs|Kimmihs]] {{pengoal}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{pengoal}}<br />[[Niks Voltemāde|Voltemāde]] {{penmiss}}<br />[[Nadīms Amiri|Amiri]] {{pengoal}}<br />[[Jonatans Tā|Tā]] {{penmiss}} |rezultāts = 3:4 |sitieni2 = {{pengoal}} [[Maurisio]]<br />{{pengoal}} [[Gustavo Gomess|G. Gomess]]<br />{{pengoal}} [[Matiass Galarsa|Galarsa]]<br />{{penmiss}} [[Antonio Sanabrija|Sanabrija]]<br />{{penmiss}} [[Fabians Balbuena|Balbuena]]<br />{{pengoal}} [[Hosē Kanale|Kanale]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>30. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|72}} | vārti2 = [[Isa Diops|Diops]] {{goal|90+1}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Tēns Kopmeinerss|Kopmeinerss]] {{pengoal}}<br />[[Džastins Kleiverts|Kleiverts]] {{penmiss}}<br />[[Vauts Veghorsts|Veghorsts]] {{pengoal}}<br />[[Kvintens Timbers|Timbers]] {{penmiss}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{penmiss}} |rezultāts = 2:3 |sitieni2 = {{penmiss}} [[Nāils el Ainauī|el Ainauī]]<br />{{pengoal}} [[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]]<br />{{pengoal}} [[Šamsedīns Tālibī|Tālibī]]<br />{{penmiss}} [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]]<br />{{pengoal}} [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|74}} | vārti2 = [[Antonio Nusa|Nusa]] {{goal|39}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|86}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 665 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>1. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|45}}, {{goal|74}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|53}} | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>1. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|22}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|31}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|75}}, {{goal|86}} | vārti2 = [[Braiens Sipenga|Sipenga]] {{goal|7}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|86}}<br />[[Juri Tīlemanss|Tīlemanss]] {{goal|89}},{{goal|120+5|11m}} | vārti2 = [[Habibs Diarrā|Diarrā]] {{goal|25}}<br />[[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|51}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>2. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|45}}<br />[[Maliks Tilmans|Tilmans]] {{goal|82}} | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|36}}, {{goal|89}}<br />[[Pedro Porro|Porro]] {{goal|66}} | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>3. jūlijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|68|11m}}<br />[[Gonsalu Ramušs|Ramušs]] {{goal|90+4}} | vārti2 = [[Ivans Perišičs|Perišičs]] {{goal|53}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>3. jūlijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|10}}<br />[[Dans Ndoje|Ndoje]] {{goal|46}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|55|s.v.}} | vārti2 = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|13}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 244 | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Harijs Sutars|Sutars]] {{penmiss}}<br />[[Džeksons Ērvains|Ērvains]] {{pengoal}}<br />[[Avers Mabils|Mabils]] {{pengoal}}<br />[[Lūkass Heringtons|Heringtons]] {{penmiss}} |rezultāts = 2:4 |sitieni2 = {{pengoal}} [[Mahmūds Sābers|Sābers]]<br />{{pengoal}} [[Rāmī Rabīa|Rabīa]]<br />{{pengoal}} [[Mohameds Salāhs|Salāhs]]<br />{{pengoal}} [[Hosāms Abdelmagīds|Abdelmagīds]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>4. jūlijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|29}}<br />[[Lisandro Martiness|Li. Martiness]] {{goal|92}}<br />[[Dinei]] {{goal|111|s.v.}} | vārti2 = [[Derujs Duarte|D. Duarte]] {{goal|59}}<br />[[Sidni Lopešs Kabrals|S. L. Kabrals]] {{goal|103}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−5]]<br />(<small>4. jūlijā, 04:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = [[Džons Arjass|Dž. Arjass]] {{goal|14}} | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} === Astotdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Azedīns Unahī|Unahī]] {{goal|50}}, {{goal|82}}<br />[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|90+8}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>5. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|70|11m}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Neimars]] {{goal|90+10|11m}} | vārti2 = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|79}}, {{goal|90}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>6. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|42}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|69|11m}} | vārti2 = [[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|36}}, {{goal|38}}<br />[[Harijs Keins|Keins]] {{goal|60|11m}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Mikels Merino|Merino]] {{goal|90+1}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>7. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = [[Maliks Tilmans|Tilmans]] {{goal|31}} | vārti2 = [[Šarls De Ketelārs|De Ketelārs]] {{goal|9}}, {{goal|33}}<br />[[Hanss Vanakens|Vanakens]] {{goal|57}}<br />[[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|90+3}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Kristians Romero|Romero]] {{goal|79}}<br />[[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|83}}<br />[[Enco Fernandess|Fernandess]] {{goal|90+2}} | vārti2 = [[Jāsers Ibrahīms|Ibrahīms]] {{goal|15}}<br />[[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|67}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 69 239 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija] | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Granits Džaka|Džaka]] {{pengoal}}<br />[[Zeki Amduni|Amduni]] {{pengoal}}<br />[[Manuels Akandži|Akandži]] {{penmiss}}<br />[[Sedriks Itens|Itens]] {{pengoal}}<br />[[Rubens Vargass|Vargass]] {{pengoal}} |rezultāts = 4:3 |sitieni2 = {{pengoal}} [[Huans Fernando Kintero|Kintero]]<br />{{penmiss}} [[Davinsons Sančess|Sančess]]<br />{{pengoal}} [[Hamintons Kampass|Kampass]]<br />{{penmiss}} [[Kučo Ernandess|Ernandess]]<br />{{pengoal}} [[Luiss Diass|Diass]] }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|09|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|60}}<br />[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}} | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 811 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|10|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = [[Fabjans Ruiss|Ruiss]] {{goal|30}}<br />[[Mikels Merino|Merino]] {{goal|88}} | vārti2 = [[Šarls De Ketelārs|De Ketelārs]] {{goal|41}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>12. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = [[Andreass Šelderups|Šelderups]] {{goal|36}} | vārti2 = [[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|45+2}}, {{goal|93}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>12. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija] | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = [[Aleksiss Makalisters|Makalisters]] {{goal|10}}<br />[[Hulians Alvaress|Alvaress]] {{goal|112}}<br />[[Lautaro Martiness|La. Martiness]] {{goal|120+1}} | vārti2 = [[Dans Ndoje|Ndoje]] {{goal|67}} | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|14|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|22|11m}}<br />[[Pedro Porro|Porro]] {{goal|58}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 176 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|15|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija] | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = [[Entonijs Gordons|Gordons]] {{goal|55}} | vārti2 = [[Enco Fernandess|Fernandess]] {{goal|85}}<br />[[Lautaro Martiness|La. Martiness]] {{goal|90+2}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} === Par 3. vietu === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|18|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 4:6 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|48}}, {{goal|66}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|54}}<br />[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|90+6}} | vārti2 = [[Deklans Raiss|Raiss]] {{goal|3}}<br />[[Ezri Konsa|Konsa]] {{goal|18}}<br />[[Bukajo Saka|Saka]] {{goal|37}}, {{goal|45+1}}, {{goal|87|11m}}<br />[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|90+8}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} === Fināls === {{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls}}{{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|19|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija] | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = [[Ferrans Torress|Torress]] {{goal|106}} | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{uzvarētāji|fb|2026. gada pasaules čempioni|ESP|Otrais}} == Apbalvojumi == === Naudas balvas === 2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas |- ! rowspan="2" | Vieta ! rowspan="2" | Komandas ! colspan="2" | Balvas apjoms (miljonos) |- ! Katrai komandai ! Kopā |- | style="text-align:left;" | Čempioni |1 | $50 | $50 |- | style="text-align:left;" | Otrā vieta |1 | $33 | $33 |- | style="text-align:left;" | Trešā vieta |1 | $29 | $29 |- | style="text-align:left;" | Ceturtā vieta |1 | $27 | $27 |- | style="text-align:left;" | 5. — 8. vieta |4 | $19 | $76 |- | style="text-align:left;" | 9. — 16. vieta |8 | $15 | $120 |- | style="text-align:left;" | 17. — 32. vieta |16 | $11 | $176 |- | style="text-align:left;" | 33. — 48. vieta |16 | $9 | $144 |- ! Kopā !48 ! colspan="2" |$655 |} === Individuālie un komandu apbalvojumi === Pēc finālturnīra noslēguma tika pasniegtas šādas balvas: *Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam. - {{flaga|Francija}} [[Kilians Mbapē]] (10 vārti, 4 piespēles) *Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam - {{flaga|Spānija}} [[Unajs Simons]] *Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam - {{flaga|Spānija}} [[Rodri]] *FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem - {{flaga|Spānija}} [[Pau Kubarsi]] *FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu - {{fb|NED}} == Piezīmes == {{reflist|group=T}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{FIFA Pasaules kauss}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:2026. gads sportā]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] 8u8vgldhng9ayqg3iv59ikvvnx46fvh 0 398746 4500696 4486239 2026-07-30T22:44:11Z Turaids 8965 4500696 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Dace Bluķe | vārds_orģ = | attēls = Saeimas 24.janvāra kārtējās sēdes turpinājums (46936583721).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Dace Bluķe 2019. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[13. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2019|01|31|N}} | term_beigas = {{dat|2020|11|19|N}} | vietnieks = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | viceprezidents = | vicepremjers = | priekštecis = | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1973|4|30}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Kustība Par!]] <small>(kopš 2018)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = * [[Latvijas Mūzikas akadēmija]] * [[Latvijas Kultūras akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Dace Bluķe''' (dzimusi {{dat|1973|4|30||bez}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir muzikoloģe, lektore, producente, kultūras darbiniece un [[politiķe]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.makslinieki.lv/profile/Dace-Blu%C4%B7e/|title=Dace Bluķe {{!}} www.makslinieki.lv {{!}} (LRSP) Radošo savienību profesionālo mākslinieku reģistrs|last=Bluķe|first=Dace|website=www.makslinieki.lv|access-date=2018-06-22|date=}}</ref> Pārstāv politisko partiju "[[Kustība Par!]]". No 2019. gada janvāra līdz 2020. gada 19. novembrim bija [[13. Saeima]]s deputāte "[[Attīstībai/Par!]]" frakcijā. Bijusi [[Liepājas dome]]s deputāte. == Biogrāfija == Pamata izglītību ieguvusi [[Liepājas 5. vidusskola|Liepājas 5. vidusskolā]], mācības turpinājusi [[Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas skola|Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas skolā]], 1992. gadā absolvējot Mūzikas teorijas nodaļu. 1996. gadā absolvējusi [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]s muzikoloģijas nodaļu, 1998. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] ieguvisi maģistra grādu Kultūras teorijas specialitātē. Bijusi Liepājas Kultūras pārvaldes Kultūrpolitikas nodaļas vadītāja, [[Liepājas Simfoniskais orķestris|Liepājas Simfoniskā orķestra]] izpilddirektore, [[Latvijas Komponistu savienība]]s valdes priekšsēdētāja. Strādājusi par lektori vairākās augstskolās — [[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola|Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā]], [[Liepājas Universitāte|Liepājas Universitātē]], [[Biznesa augstskola "Turība"|biznesa augstskolā "Turība"]]. No 2013. līdz 2019. gadam bija [[Latvijas Radošo savienību padome]]s valdes priekšsēdētāja. Kopš 2022. gada ir [[Valsts Kultūrkapitāla fonds|Valsts Kultūrkapitāla fonda]] padomes priekšsēdētāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kkf.lv/aktualit%C4%81tes/vkkf-jauns-padomes-sast%C4%81vs,-par-priek%C5%A1s%C4%93d%C4%93t%C4%81ju-iev%C4%93l%C4%93ta-dace-blu%C4%B7e.html|title=VKKF jauns padomes sastāvs, par priekšsēdētāju ievēlēta Dace Bluķe - Valsts kultūrkapitāla fonds|website=www.kkf.lv|access-date=2023-09-14|archive-date=2023-09-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20230929140039/http://www.kkf.lv/aktualit%C4%81tes/vkkf-jauns-padomes-sast%C4%81vs,-par-priek%C5%A1s%C4%93d%C4%93t%C4%81ju-iev%C4%93l%C4%93ta-dace-blu%C4%B7e.html}}</ref> Par īpašu veikumu un sasniegumiem Liepājas kultūras dzīvē 2012. gadā saņēmusi Liepājas kultūras balvu. == Politiskā darbība == 2018. gada sākumā iesaistījās politiskā partijā "[[Kustība Par!]]", 2019. gadā ievēlēta partijas valdē, 2021. gadā pārvēlēta un kļuvusi par valdes priekšsēdētāja vietnieci.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kustibapar.lv/2019/06/15/jauna-valde-kongress/|title=Kustība “Par!” ievēl jaunu, paplašinātu valdi; par tās priekšsēdētāju atkārtoti kļūst Daniels Pavļuts|website=Kustība "Par!"|access-date=2021-12-20|date=2019-06-15}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/ievele-jaunu-politiskas-partijas-kustiba-par-valdi-priekssedetaja-amatu-saglaba-pavluts|title=Ievēlē jaunu politiskās partijas “Kustība “Par!”” valdi, priekšsēdētāja amatu saglabā Pavļuts|website=LA.LV|access-date=2021-12-20|language=lv}}</ref> 2018. gadā D. Bluķe kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no politisko partiju apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā, taču Saeimā netika ievēlēta. 2019. gada janvārī viņa kļuva par [[13. Saeima]]s deputāti, iegūstot deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no viņas saraksta kandidējušais [[Juris Pūce]] ieņēma [[Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra]] amatu [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. 2020. gada 19. novembrī, kad J. Pūce pēc atkāpšanās no ministra amata atjaunoja Saeimas deputāta mandātu, D. Bluķe zaudēja vietu parlamentā. 13. Saeimā D. Bluķe strādāja Valsts pārvaldes un pašvaldību, kā arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijās. Baltijas Asamblejas (BA) Latvijas delegācijā viņa pildīja Izglītības, zinātnes un kultūras komitejas līdzpriekšsēdētājas pienākumus. Bluķe darbojās arī vairākās deputātu grupās — Kurzemes deputātu grupā, Dzimuma līdztiesības, reproduktīvās veselības un veselīgas seksualitātes veicināšanas deputātu grupā, Deputātu grupās Okupācijas muzeja atbalstam un Brīvprātīgā darba veicināšanai. Bluķe darbojās arī darba grupās sadarbības veicināšanai ar Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Ukrainas, Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Islandes, Nīderlandes, Austrijas, Šveices, Japānas, Austrālijas, Marokas un Izraēlas parlamentiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima13_depweb_public.nsf/0/94E98525B4859C42C22583320029E372?OpenDocument&lang=LV|title=Dace Bluķe - Latvijas Republikas 13.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2021-12-20}}</ref> 2020. gada nogalē D. Bluķe ieņēma [[Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārās sekretāres]] amatu pēc tam, kad iepriekšējais sekretārs [[Artūrs Toms Plešs]] tika ievēlēts par ministru J. Pūces vietā. Kā parlamentārā sekretāre Dace vadīja darba grupu valdībā, kas izskatīja “Mana Balss” iedzīvotāju iniciatīvu “Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā”, Klimata, digitālās transformācijas un [[nevienlīdzība]]s mazināšanai piedalījās Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda Latvijas valdības darba grupās, Iestājās par digitalizācijas izaicinājumiem, iespējām un plānotām darbībām Eiropas Savienības informācijas sniedzēju forumā “Atveseļošana un noturība”, Pārstāvēja Latvijas valdības pozīciju Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas rīkotajā “Eiropas nākotnes konferencē”, Piedalījās Latvijas lauku foruma rīkotā konkursa “Viedais ciems” žūrijā. Dace Bluķe īpašu uzmanību pievērsa VARAM sadarbībai ar pilsoniskās sabiedrības, vides aizsardzības un dažādu nozaru uzņēmēju veidotām NVO, iekļaujot to pārstāvjus ministrijas veidotajās darba grupās un tiekoties individuāli. Kopā ar NVO Bluķe veidoja plašākas diskusijas gan par vides un klimata jautājumiem, gan nevienlīdzības mazināšanu, strādājot pie Latvijas Atveseļošanās un noturības plāna, kā arī virzot VARAM likumprojektus Saeimā. Kā parlamentārā sekretāre piedalījusies Saeimas un Saeimas komisiju debatēs par Vienreiz lietojamās plastmasas aizlieguma likumu, par biotopu aizsardzību krasta kāpu aizsargjoslās un Pašvaldību likumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kustibapar.lv/2021/08/05/dace-bluke-par-vides-aizsardzibu-un-attistitam-pasvaldibam-latvija/|title=Dace Bluķe: par vides aizsardzību un attīstītām pašvaldībām Latvijā|website=Kustība "Par!"|access-date=2021-12-20|date=2021-08-05}}</ref> [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēta [[Liepājas dome|Liepājas domē]] no “Kustība Par!”, “Jaunā Vienotība” un “Progresīvie” kopējā saraksta. Liepājas domē strādā opozīcijā. Ievēlēta budžeta komisijā, Finanšu komitejā, Izglītības, kultūras un sporta komitejā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/komiteju-un-komisiju-saraksts/finansu-komiteja-un-paklautas-komisijas/|title=Liepājas domes komitejas un pakļautās komisijas.|website=Komitejas un pakļautās komisijas|access-date=2021-12-20|language=lv}}</ref> 2022. gadā D. Bluķe kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no apvienības "[[Attīstībai/Par!]]", taču saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. Nesekmīgi kandidēja arī [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamentā vēlēšanās]] no partijas "Kustība Par!" saraksta. [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] kandidēja uz vietu [[Liepājas pilsētas dome|Liepājas pilsētas domē]] no “Kustība Par!” saraksta, taču netika ievēlēta. == Atsauces == {{atsauces}} {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Bluķe, Dace}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Kustības “Par!” politiķi]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]] [[Kategorija:Latvijas muzikologi]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]] l8vyixz2jv5mvhirx6xr2rknqgjmwmy 0 398750 4500690 4390959 2026-07-30T22:39:46Z Turaids 8965 Turaids pārvietoja lapu [[Radošo savienību padome]] uz [[Latvijas Radošo savienību padome]]: Pilnais nosaukums. 4390959 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Latvijas [[Radošo savienību padome]]''' (LRSP) ir dibināta 1988. gadā [[Latvijas Rakstnieku savienība|Rakstnieku savienības]] paplašinātajā plēnumā kā Radošo savienību Kultūras padome. 1995. gadā reģistrēta kā profesionālo radošo organizāciju apvienība — Latvijas Radošo savienību padome. RSP sastāvā ietilpst 13 radošās savienības un kopskaitā vairāk nekā 3000 individuālo biedru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://makslinieki.lv/rado%C5%A1%C4%81s-savien%C4%ABbas/|title=Latvijas Radošo savienību padome|access-date={{dat|2024|01|04||bez}}|archive-date={{dat|2024|01|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240104195724/https://makslinieki.lv/rado%C5%A1%C4%81s-savien%C4%ABbas/}}</ref> Latvijas Radošo savienību padomes biedri ir [[Latvijas Ainavu arhitektu asociācija]], [[Latvijas Arhitektu savienība]], Latvijas Dizaineru savienība, [[Latvijas Kinematogrāfistu savienība]], [[Latvijas Komponistu savienība]], [[Latvijas Mākslinieku savienība]], Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, [[Latvijas Rakstnieku savienība]], [[Latvijas Teātra darbinieku savienība]], Latvijas Zinātnieku savienība, Latvijas Fotogrāfu savienība un Horeogrāfu asociācija, kā arī Latvijas Rokmūzikas asociācija kā asociētais biedrs. LRSP ir lielākā kultūras nozares NVO, kas pārstāv kultūras nozarē strādājošo profesionālās, sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses, ir piedalījusies Radošo personu atbalsta programmas, Jaunrades stipendiju mērķprogrammas un Izcilības balvas kultūrā izveidošanā, regulāri sadarbojas ar nozares profesionāļiem, [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Latvijas Republikas Kultūras ministriju]] un [[Valsts Kultūrkapitāla fonds|Valsts Kultūrkapitāla fondu]]. == LRSP mērķi == * Kultūras pieejamības veicināšana Latvijas sabiedrībai; * Kulturālas un sociāli ilgtspējīgas dzīves vides veicināšana Latvijā; * Radošo darbinieku profesionālo, sociālo un ekonomisko tiesību un interešu aizstāvība; == LRSP darbības virzieni == * Līdzdalība kultūrpolitikas veidošanā; * Radošo darbinieku profesionālo, sociālo un ekonomisko tiesību un interešu aizstāvība; * Sadarbība ar [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministriju]], [[Saeima|LR Saeimas]] komisijām, valsts un pašvaldību institūcijām; * Pārstāvju deleģēšana darbam konsultatīvās komisijās, ekspertu padomēs. * Sadarbības un informācijas koordinēšana kultūras jomā; == LRSP ietilpstošās dalīborganizācijas == * [[Latvijas Komponistu savienība]] * [[Latvijas Dizaineru savienība]] * [[Latvijas Zinātnieku savienība]] * [[Latvijas Mākslinieku savienība]] * [[Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība]] * [[Latvijas Ainavu arhitektu asociācija]] * [[Latvijas Arhitektu savienība]] * [[Latvijas Teātra darbinieku savienība]] * [[Latvijas Rakstnieku savienība]] * [[Latvijas Kinematogrāfistu savienība]] * [[Horeogrāfu asociācija]] * [[Latvijas Fotogrāfu savienība]] * [[Latvijas Rokmūzikas asociācija]] (asociētais biedrs) == Vadītāji == * [[Inga Brūvere]] (2019 — pašlaik) * [[Dace Bluķe]] (2013—2019) * [[Ieva Struka]] (2011—2013) * [[Uģis Prauliņš]] (2008—2011) * [[Anna Putniņa]] (2005—2008) * [[Valdis Rūmnieks]] (1999—2004) * [[Ruta Čaupova]] (1994—1999) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas|R]] j8ap9r7e42dtx7787bt90ibzpshdpn9 4500693 4500690 2026-07-30T22:41:10Z Turaids 8965 4500693 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Latvijas Radošo savienību padome''' (LRSP) ir dibināta 1988. gadā [[Latvijas Rakstnieku savienība|Rakstnieku savienības]] paplašinātajā plēnumā kā Radošo savienību Kultūras padome. 1995. gadā reģistrēta kā profesionālo radošo organizāciju apvienība — Latvijas Radošo savienību padome. RSP sastāvā ietilpst 13 radošās savienības un kopskaitā vairāk nekā 3000 individuālo biedru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://makslinieki.lv/rado%C5%A1%C4%81s-savien%C4%ABbas/|title=Latvijas Radošo savienību padome|access-date={{dat|2024|01|04||bez}}|archive-date={{dat|2024|01|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240104195724/https://makslinieki.lv/rado%C5%A1%C4%81s-savien%C4%ABbas/}}</ref> Latvijas Radošo savienību padomes biedri ir [[Latvijas Ainavu arhitektu asociācija]], [[Latvijas Arhitektu savienība]], Latvijas Dizaineru savienība, [[Latvijas Kinematogrāfistu savienība]], [[Latvijas Komponistu savienība]], [[Latvijas Mākslinieku savienība]], Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, [[Latvijas Rakstnieku savienība]], [[Latvijas Teātra darbinieku savienība]], Latvijas Zinātnieku savienība, Latvijas Fotogrāfu savienība un Horeogrāfu asociācija, kā arī Latvijas Rokmūzikas asociācija kā asociētais biedrs. LRSP ir lielākā kultūras nozares NVO, kas pārstāv kultūras nozarē strādājošo profesionālās, sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses, ir piedalījusies Radošo personu atbalsta programmas, Jaunrades stipendiju mērķprogrammas un Izcilības balvas kultūrā izveidošanā, regulāri sadarbojas ar nozares profesionāļiem, [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Latvijas Republikas Kultūras ministriju]] un [[Valsts Kultūrkapitāla fonds|Valsts Kultūrkapitāla fondu]]. == LRSP mērķi == * Kultūras pieejamības veicināšana Latvijas sabiedrībai; * Kulturālas un sociāli ilgtspējīgas dzīves vides veicināšana Latvijā; * Radošo darbinieku profesionālo, sociālo un ekonomisko tiesību un interešu aizstāvība; == LRSP darbības virzieni == * Līdzdalība kultūrpolitikas veidošanā; * Radošo darbinieku profesionālo, sociālo un ekonomisko tiesību un interešu aizstāvība; * Sadarbība ar [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministriju]], [[Saeima|LR Saeimas]] komisijām, valsts un pašvaldību institūcijām; * Pārstāvju deleģēšana darbam konsultatīvās komisijās, ekspertu padomēs. * Sadarbības un informācijas koordinēšana kultūras jomā; == LRSP ietilpstošās dalīborganizācijas == * [[Latvijas Komponistu savienība]] * [[Latvijas Dizaineru savienība]] * [[Latvijas Zinātnieku savienība]] * [[Latvijas Mākslinieku savienība]] * [[Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība]] * [[Latvijas Ainavu arhitektu asociācija]] * [[Latvijas Arhitektu savienība]] * [[Latvijas Teātra darbinieku savienība]] * [[Latvijas Rakstnieku savienība]] * [[Latvijas Kinematogrāfistu savienība]] * [[Horeogrāfu asociācija]] * [[Latvijas Fotogrāfu savienība]] * [[Latvijas Rokmūzikas asociācija]] (asociētais biedrs) == Vadītāji == * [[Inga Brūvere]] (2019 — pašlaik) * [[Dace Bluķe]] (2013—2019) * [[Ieva Struka]] (2011—2013) * [[Uģis Prauliņš]] (2008—2011) * [[Anna Putniņa]] (2005—2008) * [[Valdis Rūmnieks]] (1999—2004) * [[Ruta Čaupova]] (1994—1999) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas|R]] 5n6h1gtdvpjxqwo81qnjpzkpwou52vt 0 399146 4500669 4500323 2026-07-30T22:03:02Z Teatrālis 82063 /* 1930. gadā */ 4500669 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. {{TOClimit|2}} == Padomju Latvijas Strādnieku teātris (1919) == * 1919.02.23. [[Leons Paegle]] "Augšāmcelšanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1919.03.09. [[Andrejs Upīts]] "Viens un daudzie". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.03.14. Andrejs Upīts "Balss un atbalss". Rež. Augusts Kokalis. * 1919.03.28. Maksimiliāns Bethers "Pirmie viļņi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.04.11. Andrejs Upīts "Saule un tvaiks". Rež. Ērihs Lauberts. * 1919.04.18. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.05.02. [[Maksims Gorkijs]] "Ienaidnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.05.16. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. == Latvijas Nacionālais teātris (1919—1940) == === 1919. gadā === * 1919.11.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.12.03. [[Rainis]] "Daugava". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1919.12.06. Rainis "[[Zelta zirgs]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.12.19. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (1. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.21. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.25. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.27. Bjernstjerne Bjernsons "Kad jaunais vīns zied". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1920. gadā === * 1920.01.06. [[Moriss Meterlinks]] "Māsa Beatrise". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1920.01.17. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1920.01.31. Endre Naģs "Ministru prezidents". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.02.25. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1920.03.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.03.17. [[Fallijs]] "Selgā". Rež. Alfrēds Zommers. * 1920.04.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.04.28. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.05.15. [[Heinrihs Manns]] "Legro kundze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.06.15. Edvards Vulfs "Rožainās dienas", Gabriela Zapoļska "Kāzu priekšvakarā", [[Antons Čehovs]] "Bildinājums". Rež. Dmitrijs Arbeņins. * 1920.09.15. Rūdolfs Blaumanis "Indrāni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.09.21. [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.09.29. Rihards Dēmels "Cilvēku draugi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.10.13. Edvards Vulfs "Meli". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.11.10. [[Anna Brigadere]] “Ilga”. Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.11.17. Rainis "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.12.03. Šarls van Lerbergs "Pans". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.12.23. Jānis Akuraters "Šis un Tas Itnekas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1921. gadā === * 1921.01.12. Antons Vildganss "Nabadzība". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1921.01.26. Klitija "Sulamīte". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1921.02.18. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.05. Rūdolfs Lotārs "Karalis Harlekīns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.03.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.23. [[Henriks Ibsens]] "Troņa tīkotāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.04.28. [[Augusts Saulietis]] "Pret ziemeļiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.05.06. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.05.25. Artūrs Kustā Jerviluoms "Ziemeļnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.16. [[Augusts Kicbergs]] "Elks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.21. Voldemārs Dambergs "Ziedu viesulī". Rež. Fricis Rode. * 1921.10.05. Erkols Luidži Morselli "Glauks". Rež. Kristaps Linde. * 1921.10.12. [[Jānis Poruks]] "Hernhūtieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.11.23. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.14. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. Fricis Rode. * 1921.12.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Viena diena" un "Dzīvas un nedzīvas puķes". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.27. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Fricis Rode. === 1922. gadā === * 1922.01.15. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Fricis Rode. * 1922.01.15. Moljērs "Skapēna nedarbi". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1922.01.23. [[Anna Brigadere]] "Ausmā". Rež. Kristaps Linde. * 1922.02.15. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Grāfs de Rizors". Rež. Fricis Rode. * 1922.02.25. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas jeb Trakā diena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.03.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki|Mērnieku laiki Slātavā]]". Rež. Fricis Rode. * 1922.04.05. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1922.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas" ("Jautrās vindzorietes"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.04.24. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.10. [[Oskars Vailds]] "Padovas hercogiene". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.17. Nino Berīni "Zaimotājs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.05.22. [[Gerharts Hauptmanis]] "Vientuļi cilvēki". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.30. [[Augusts Deglavs]] "Vienpadsmitā stunda". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.02. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.14. [[Sofokls]] "Ķēniņš Edips". Rež. Fricis Rode. * 1922.09.20. Karls Šternheims "Kandidāts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.10.04. Emīlija Prūsa "Gaisa dārzi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.10.18. Gabriels Landsbergs-Žemkalnis "Blinda" ("Pasaules līdzinātājs"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.11.15. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.11.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Fricis Rode. * 1922.11.27. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.12.12. Arvīds Jernefelts "Titus, Jeruzalemes izpostītājs". Rež. Fricis Rode. * 1922.12.29. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1923. gadā === * 1923.01.02. [[Pēteris Ērmanis]] "Brakos". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1923.01.12. [[Gerharts Hauptmanis]] "Roze Bernda". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1923.01.24. [[Jānis Akuraters]] "Pieci vēji". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.02.15. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Fricis Rode. * 1923.02.28. [[Alfrēds Andersons|Andrass]] "Ķēniņš Dāvids". Rež. Fricis Rode. * 1923.03.07. Haralds Eldgasts "Agarta". Rež. Kristaps Linde. * 1923.03.16. Hermanis Heijermanss "Ķēžu locekļi". Rež. Teodors Podnieks. * 1923.04.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.04.18. Voldemārs Dambergs "Mēs viņus gūstīsim!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.04.23. Jānis Lejiņš "Pie dzimtenes krusta". Rež. Jānis Lejiņš. * 1923.04.30. [[Kārlis Jēkabsons]] "Sirdsapziņa". Rež. Kristaps Linde. * 1923.05.12. [[Aleksis Kivi]] "Kāzu brauciens" ("Ciema kurpnieki"). Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.06.17. Gustavs Vids "Augstākā matemātika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.01. [[Aspazija]] "Aspazija". Rež. Fricis Rode. * 1923.09.05. Sidnejs Gariks "Atzīšanās". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.09.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.26. Juris Kosa "Ceļi un dūkstis". Rež. Kristaps Linde. * 1923.10.10. Džeimss Metjū Berijs "Brīnišķīgais Kreitons". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.24. [[Augusts Saulietis]] "Sirdskaite". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.31. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.11.18. [[Rainis]] "Daugava". Rež. Fricis Rode. * 1923.12.05. [[Andrejs Upīts]] "Laimes lācis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.12.25. Rainis "Mušu ķēniņš". Rež. Fricis Rode. === 1924. gadā === * 1924.01.12. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Zvēru dīdītājs". Rež. Kristaps Linde. * 1924.01.21. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1924.01.30. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Fausts". Rež. Fricis Rode. * 1924.02.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Ziemas pasaciņa". Rež. Fricis Rode. * 1924.03.05. Anna Brigadere "Hetēras mantojums". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1924.03.17. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. Kristaps Linde. * 1924.03.31. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Fricis Rode. * 1924.04.09. [[Ansis Gulbis]] "Kaspars un Biruta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.04.17. [[Džordžs Gordons Bairons|Džordžs Bairons]] "Kains". Rež. Kristaps Linde. * 1924.04.20. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Arājdēls". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.05.03. Hanss Millers "Kaislība". Rež. Lilija Štengele. * 1924.05.05. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Rež. Jānis Lejiņš. * 1924.05.12. Zeltmatis "Indulis". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.26. Gabriels Dregeli "Labi pašūta fraka". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.08.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Fricis Rode. * 1924.09.02. Rūdolfs Blaumanis "Potivāra nams". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.12. [[Jānis Akuraters]] "Tautas darbinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.25. [[Aspazija]] "Ragana". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1924.10.17. [[Augusts Strindbergs]] "Reibonis". Rež. Fricis Rode. * 1924.10.20. Roberts Valters "Tornī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.10.29. [[Jūlijs Pētersons]] "Prāta cilvēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.11.12. Ļevs Luncs "Ārpus likuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.12.06. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1924.12.19. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. Fricis Rode. === 1925. gadā === * 1925.01.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. Fricis Rode. * 1925.02.02. Viljams Šekspīrs "Spītnieces precības" ("Spītnieces savaldīšana"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1925.02.20. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1925.03.03. Etjēns Reijs "Skaistas sievietes". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.03.16. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kuru pliķē". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1925.04.08. Anrī Bernšteins "Zaglis". Rež. Fricis Rode. * 1925.04.24. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Svētā Žanna". Rež. Kristaps Linde. * 1925.05.19. [[Džeroms K. Džeroms]] "Miss Hobsa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.09.02. [[Frīdrihs Hebels]] "Judīte". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1925.09.16. [[Augusts Saulietis]] "Inteliģenti". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.09.23. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Adriēna Lekuvrēra". Rež. Fricis Rode. * 1925.10.07. [[Andrejs Upīts]] "Atraitnes vīrs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.10.21. [[Luidži Pirandello]] "Sešas personas meklē autoru" ("[[Seši tēli meklē autoru]]"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.10.26. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs "Carienes sazvērestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.04. Jēkabs Zeibolts "Mājas naids". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.11.11. Viljams Šekspīrs "Maldu komēdija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.18. [[Aspazija]] "Boass un Rute". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.12.02. [[Augusts Strindbergs]] "Samums", [[Romēns Rolāns]] "Mīlas un nāves spēle". Rež. Fricis Rode. * 1925.12.09. Augusts Strindbergs "Līgava ar kroni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.12.25. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1926. gadā === * 1926.01.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Diplomāti". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1926.01.20. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Fricis Rode. * 1926.01.25. [[Žils Romēns]] "Doktors Knoks jeb Medicīnas triumfs". Rež. Fricis Rode. * 1926.02.06. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sievietes vara" ("Kapteiņa Brasbaunda atgriešanās"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1926.02.18. [[Georgs Kaizers]] "Grāfienes Lavaletas ziedojums". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1926.02.23. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Masku deja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.06. [[Ansis Gulbis]] "Ērika Jonase". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.03.13. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.03.18. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Madame Sans-Gene". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.26. Voldemārs Dambergs "Neticīgā Kolombīne". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.09. [[Žans Rasins]] "Fedra", [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.23. [[Viktors Eglītis]] "Ministra sievas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.04.29. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs "Vecmāmuļa" ("Iekarotā laime"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.05.11. Aleksandrs Bisons "Nezināmā". Rež. Fricis Rode. * 1926.05.17. Gabriela Zapoļska "Traģiskie muļķi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.05.19. [[Karlo Goldoni]] "Melis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.01. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.15. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.09.29. [[Augusts Saulietis]] "Nepilnīgais". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.10.06. Jurijs Jurjins "Varonis aiz pārpratuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.10.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.03. Anna Brigadere "Dievišķā seja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.17. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.11.25. Ļevs Urvancevs "Vera Mirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.27. Lindulis "Gaigalu dzimta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.12.08. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.12.18. Jēkabs Rozentāls-Krūmiņš "Sarkanais kungs". Rež. Aleksis Mierlauks, otrais rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. === 1927. gadā === * 1927.01.12. [[Jānis Akuraters]] "Apvienosimies". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1927.02.02. Kārlis Ieviņš "Putras Dauķa precības". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1927.02.19. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1927.03.05. Andrē de Lords, Pjērs Šēns "Mans mācītājs pie bagātiem". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.03.11. [[Ansis Gulbis]] "Avantūriste". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.03.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Doroteja Angermane". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.06. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.20. [[Edvards Vulfs]] "Pasaka par nāvi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1927.04.26. Ēvalds Šķipsna "Ciānas bērni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.06. [[Lope de Vega]] "Fuente Ovehuna" ("Avju avots"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.05.14. [[Brāļi Kaudzītes]], [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Viltus mērnieki Čangalē". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.20. Pāvils Gruzna "Vecpuišu nodoklis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.09.07. Pols Gavo "Šokolādes princese". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.14. [[Jēkabs Janševskis]] "Precību viesulis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.09.24. Pjērs Bertons, Šarls Simons "Zazā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.10.05. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sātana apustulis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.10.18. [[Elīna Zālīte]] "Bīstamais vecums". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.10.26. Edgars Volless "Kurš ir vilkatis?". Rež. Jānis Zariņš. * 1927.11.12. [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi" un "Venēciešu nakts". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.11.19. Ferencs Molnārs "Spēle pilī". Rež. Ivans Šmits. * 1927.11.26. Edmons Rostāns "Ērglēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.12.10. [[Andrejs Upīts]] "Vesela miesa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.12.16. Viljams Šekspīrs "[[Makbets]]". Rež. Ivans Šmits. === 1928. gadā === * 1928.01.11. Ludvigs Fulda "Ēzeļa ēna". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1928.01.18. [[Jūlijs Pētersons]] "Sieviete ar sešiem prātiem". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1928.02.08. [[Anna Brigadere]] "Izredzētais". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.02.15. [[Rainis]] "Ilja Muromietis". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1928.02.24. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Atjautīgā sieviete". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.03.07. [[Ādolfs Alunāns]] "Lielpils pagasta vecākie". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.03.16. [[Moriss Meterlinks]] "Baltais tēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.03.31. [[Aspazija]] "Zalša līgava". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.04.06. [[Miķelis Valters]] "Kristus atriebšanās". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Sabiedrības pīlāri". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.04.27. Kārlis Ieviņš "Māte un meitas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.05.04. Jānis Vainovskis "Dzīvie miljoni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.05.11. Anrī Meijaks, Luijs Alevī "Arvien trakāk". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.01. Rainis "Rīgas ragana". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.07. Bella Šēne "Mīlas rotaļa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.18. Bajards Veijers "Mērijas Duganes prāva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.10.12. Karels Šeinpflugs "Otrā jaunība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.10.24. Anrī Bataijs "Kailā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.02. [[Jēkabs Janševskis]] "Pirmā nakts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.11.10. Stefans Kšivoševskis "Velns un krodziniece". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.11.23. [[Jānis Akuraters]] "Priecīgais saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.26. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs "Belugina precības". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.12.05. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Mīlas teika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.12.19. Rainis "Suns un kaķe". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1929. gadā === * 1929.01.09. [[Georgs Kaizers]] "Prezidents". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1929.01.18. [[Moljērs]] "Dons Žuans jeb Akmens dzīres". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1929.01.25. Tūrs Hedbergs "Juhans Ulfšjerns". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1929.02.06. [[Jūlijs Pētersons]] "Cilvēki, kas bēg paši no sevis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.02.12. Ernests Vajda "Viņi šķiras". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.25. Roberts Mišs "Kaisles untums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.27. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.04. Ilja Surgučovs "Rudens vijoles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.09. [[Pedro Kalderons de la Barka]] "Dzīve—sapnis", [[Migels de Servantess]] "Divi pļāpas". Rež. Nikolajs fon Drīzens. * 1929.03.20. Ferencs Molnārs "Melnais briljants". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.29. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Gulbju dziesma". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1929.04.17. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.04.20. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.05.07. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.05.11. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.08.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.09.11. [[Džeroms K. Džeroms]] "Fannija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.09.18. Františeks Langers "Kamielis caur adatas aci". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.10.02. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.10.09. Henriks Ibsens "Meža pīle". Rež. Fjodors Komisarževskis. * 1929.10.23. Ferencs Molnārs "Olimpija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.11.02. Agards Zendrups "Kas vainīgs?". Rež. Jānis Zariņš. * 1929.11.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.11.22. Roberts Šerifs "Ceļa galā". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.06. Ludvigs Hiršfelds "Sieviete, ko katrs meklē". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.18. Anna Brigadere "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.12.31. [[Lūcija Zamaiča]] "Ķipara brīnišķīgās dēkas". Rež. Ernests Feldmanis. === 1930. gadā === * 1930.01.08. [[Augusts Saulietis]] "Audžu bērni". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1930.01.14. [[Šolems Aleihems]] "Lielais vinnests" ("200 000"). Rež. Marks Rubins. * 1930.01.25. [[Hermanis Bārs]] "Skatuves zvaigzne". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1930.02.12. [[Lope de Vega]] "Seviljas zvaigzne". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1930.02.19. Ježi Šaņavskis "Advokāts un rozes". Rež. Aleksandrs Zelverovičs. * 1930.02.27. Valters Ilge "Grāfiene Dibarī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1930.03.08. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.03.19. [[Jūlijs Pētersons]] "Jauneklis ar sapņainām acīm". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.03.26. Minna Dišlere "Iegātnis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.04.04. Luijs Verneijs "Tālrunis zvana" ("Lambertjē kungs"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.04.15. [[Austra Ozoliņa-Krauze]] "Katrīna". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.04.26. [[Frīdrihs Hebels]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.07. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Pie sloku ezera". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.21. Irma Brača "Velni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.08.31. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.09.10. Ladislavs Fodors "Pildspalva". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.09.24. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.10.10. [[Anna Brigadere]] "Šuvējas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.22. Pauls Aldre "Līdumnieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.29. Pauls Franks "Pirmās šķiras viesnīca". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.11.03. Hermanis Heijermanss "Septītais bauslis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.14. [[Jānis Akuraters]] "Mīlestības zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.21. [[Hermanis Bārs]] "Žozefīne". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.11.24. [[Puriņu Klāvs]] "Zviedris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.10. Ksenija Rudzīte "Maliena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.12.16. [[Jūlijs Pētersons]] "Tagad pasaulei jāpārveidojas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.31. Ferencs Molnārs "Labais eņģelis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1931. gadā === * 1931.01.14. Pjērs Sabatjē, Viktors de la Fortels "Kaislību ugunīs". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1931.01.31. [[Jānis Veselis]] "Jumis". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1931.02.11. Hjalmars Bergmanis "Mazpilsētas tirāns" ("Markurels"). Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1931.02.26. Ferdinands Brukners "Anglijas Elizabete". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1931.03.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Taupības kurators". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.03.18. Frederiks Lonsdāls "Vai mēs visi neesam tādi?". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.03.27. Pauls Franks, Ludvigs Hiršfelds "Veikals ar Ameriku". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.04.02. Voldemārs Zonbergs "Kurzemes lielais hercogs". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.04.17. Žans Sarmāns "Madelona". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.04.29. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Tu—brīnišķā!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.05.06. Petrs Vaičūns "Veltas pūles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.05.25. Zigfrīds Geijers "Mainītās lomās". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.08.30. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.09.10. Pols Armāns, Marsels Žerbidons "Irēnas mīlestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.09.23. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nafta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.09.30. [[Kārlis Cukmaiers|Karls Cukmeijers]] "Kepenikas kapteinis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.10.14. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.10.21. Makss Neals, Makss Ferners "Nogurušais Teodors". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.11.16. Bella Šēne "Kad sirdis sāk kvēlot". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.11.18. [[Anna Brigadere]] "Pastari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.11.27. Francis Hedbergs "Kāzas Ulvosā". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.12.09. Kārlis Gandrups "Trīs blēži". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.12.20. Karls Brikners "Sarkangalvīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.12.25. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Antiņa galms". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Melnā primadonna". Rež. Ernests Feldmanis. === 1932. gadā === * 1932.01.08. Neils Grants "Sieviešu politika". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1932.01.18. [[Anna Brigadere]] "Ilga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1932.01.23. Jēkabs Lošvics "Šahs vai rulete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1932.02.03. [[Jānis Akuraters]] "Amora talons". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.02.16. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Zemes spēks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.03.02. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari "Zaķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.03.10. [[Augusts Strindbergs]] "Ēriks XIV". Rež. [[Mihails Čehovs]]. * 1932.03.18. [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1932.04.06. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.04.13. Moriss Henekens, E. Vēbers "Monmartras lilija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.04.23. [[Aleksejs Tolstojs (1817—1875)|Aleksejs Tolstojs]] "Jāņa Briesmīgā nāve". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.05.05. Minna Dišlere "Traks laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.05.20. Teuvo Pakkala "Koku pludinātāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.06.01. Īdens Filpotss "Cik grūti tikt pie sievas". Rež. Jānis Zariņš. * 1932.09.01. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.09.07. Edvīns Berks "Tas, ko sauc par mīlestību". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.09.24. [[Jūlijs Pētersons]] "Sievietes sirds labirints". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.10.05. [[Ivans Turgeņevs]] "Muižnieku ligzda". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.10.15. Ladislavs Bušs-Fekete, Aleksandrs Gots "Fērika viesojas". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.10.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.11.09. Voldemārs Zonbergs "Mākslīgais zīds". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.11. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Latvju leģenda". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.18. Anna Brigadere "Karaliene Jāna". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.07. Ludvigs Hiršfelds, Rūdolfs Esterreihers "Ārzemju ceļojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.12.15. Maits Metsanurks "Uz zaļa zara". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.12.21. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.31. Pāvils Gruzna "Zemes rūķu kolektīvs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1933. gadā === * 1933.01.14. [[Jānis Grīns]] "Kaļostro Jelgavā". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.01.28. Ludvigs Hiršfelds "Zviedru sērkociņš". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1933.02.03. [[Jēkabs Janševskis]] "Laimes bērns". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1933.02.06. Aleksandrs Kosorotovs "Mīlas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.02.15. Ferencs Molnārs "Pāvilielas zēni". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.02.22. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]" ("Kalna Jepe"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.03.03. Elvīra Kociņa "Lidotājs". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.03.06. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1933.03.17. [[Viktorjēns Sardū]] "Fedora". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.03.25. [[Ansis Gulbis]] "Skolmeistari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.12. Karlo Goldoni "Spēļu ellīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.25. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Stella". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Zelta zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.30. Jānis Janka "Mistera Maija starts un finišs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.04.30. Mārtiņš Gailis "Mistera Maija starpspēles". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.05.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pārāk patiesi, lai būtu skaisti". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.05.20. Ladislavs Fodors "Dr. Jūlija Šabo". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.09.01. [[Aspazija]] "Velna nauda". Rež. [[Jānis Muncis]]. * 1933.09.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Sestdienas vakars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Zelta kupris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Pēc pirmā mītiņa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.17. Ludvigs Fulda "Dvīņu māsas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.09.27. Stefans Kedržinskis "Rītdienas laime". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.10.18. Hugo Raudseps "Salonā un krātiņā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1933.10.28. [[Jānis Akuraters]] "Vadātājs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.11.06. Ferencs Molnārs "Velns". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.11.10. Barijs Konnors "Nav vērts raudāt". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.11.18. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Negudrā Ģertrūde". Rež. Jānis Osis. * 1933.11.29. [[Alfrēds Andersons]] "Baltezeru dzimtas asinis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.12.08. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.12.21. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Jānis Muncis. * 1933.12.31. Edvards Knoblauhs "Fauns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1934. gadā === * 1934.01.06. Augusts Laiviņš "Zvaigžņu pulki". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1934.01.21. Voldemārs Zonbergs "Zēns ar suni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.01.24. [[Marija Leiko]], Austra Ozoliņa-Krauze "Marija Vaļevska". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.02.14. [[Viktors Eglītis]] "Nesaraujamās saites". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1934.02.28. Luidži Kamoleti "Māsa Terēze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.03.10. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Pirmā daļa). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.03.28. Jānis Lejiņš "Saulei līdzi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Jaunatnes savienība". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.04.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Žagatu ligzdā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1934.05.18. [[Roberts Kroders]] "Princis vai šoferis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.09.01. [[Doku Atis]] "Krišus Laksts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.09.14. Renē Fošuā "Urzulas gleznas". Rež. Jānis Osis. * 1934.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.10.13. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1934.10.30. [[Jūlijs Pētersons]] "Mīlas karuselis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.11.07. Sidnejs Kingslejs "Cilvēki baltās drānās". Rež. Jānis Zariņš. * 1934.11.17. [[Aleksandrs Grīns]], Voldemārs Zonbergs "Dvēseļu putenis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.11.30. Kārlis Zariņš "Randenes Barbara". Rež. Jānis Osis. * 1934.12.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.12.23. Sofija Čurļoniene-Kimantaite "Septiņi brāļi". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1935. gadā === * 1935.01.16. [[Jānis Akuraters]] "Vecie un jaunie". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1935.01.31. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "Kīns". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.11. [[Elīna Zālīte]] "Svešas asinis". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.28. Emīlija Prūsa "Godīguma pārbaude". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1935.03.16. Gabriels d’Anuncio "Frančeska da Rimini". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.03.30. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Otrā daļa). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1935.04.08. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.04.17. [[Moriss Meterlinks]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.05.14. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Lielā liesma". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1935.07.25. Agapētuss "Labi vārīts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.09.11. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1935.09.29. Vilis Lācis "Senču aicinājums". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.10.05. Aloja un Vilens Mrštikovi "Mariša". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.10.18. Ježi Šaņavskis "Tilts". Rež. Jānis Osis. * 1935.11.01. [[Kārlis Jēkabsons]] "Draudāru vedekla". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.11.17. Jānis Akuraters "Kronvalds". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.11.28. Žans Ogists Rišpēns "Dzīvība vai nāve". Rež. Jānis Osis. * 1935.12.13. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.12.23. E. Hermanis "Runcis zābakos". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1936. gadā === * 1936.01.11. Lajošs Zilahi "Viņas pēdējā loma". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1936.01.29. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1936.02.21. Voldemārs Zonbergs "Ziedošais jaunības laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.02.27. [[Augusts Saulietis]] "Jēkabs Saltups". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.03.11. [[Henriks Ibsens]] "Juns Gabriels Borkmans". Rež. Jānis Osis. * 1936.03.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Teodors Lācis]]. * 1936.04.17. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.04.22. [[Jūlijs Pētersons]] "Plaisas parketā". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1936.04.30. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Dāmu karš". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.05.04. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Lilija Štengele. * 1936.09.01. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.09.12. Ernests Andaijs, Ludvigs Balints "Marija Baškirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.09.23. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.10.16. [[Vilis Lācis]] "Kristaps Kaugurs". Rež. Jānis Osis. * 1936.10.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.11.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.02. Ādolfs Enerī, Kormons "Aklā māsa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.23. [[Aleksandrs Grīns]] "Jānītis debesīs". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.12.31. Džons Sesils Holms, Džordžs Ebts "Trīs vīri un zirgs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1937. gadā === * 1937.01.13. Františeks Langers "Jātnieku izlūki". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.01.29. Jene Heltaji "Mēmais bruņinieks". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.02.06. [[Līgotņu Jēkabs]] "Skolotāja meita". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1937.02.15. Šofija Čurļoniene-Kimantaite "Ausmas dēli". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1937.02.24. Oto Bīlens "Mazā tiesa". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.03.04. [[Jūlijs Pētersons]] "Burvju atslēga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1937.03.21. Voldemārs Zonbergs "Jauno siržu tilts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.04.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Daudz trokšņa par neko" ("Liela brēka, maza vilna"). Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.04.27. [[Anna Brigadere]] "Kvēlošā lokā". Rež. Jānis Osis. * 1937.05.27. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.09.01. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.09.08. Marija Jotuni "Ādama riba". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.09.22. Līgotņu Jēkabs "Mēs vai viņi". Rež. Jānis Osis. * 1937.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Helgelandes varoņi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.10.20. [[Oskars Vailds]] "Nenozīmīgā sieviete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.03. Aime un Ferencs Stjuarti "Meitene Irēne". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1937.11.10. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.17. Zeiboltu Jēkabs "Trīs soļi uz laimi". Rež. Jānis Osis. * 1937.11.18. Vilis Cedriņš "Pirmā pusnaktī". Rež. Jānis Osis. * 1937.12.14. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lībiešu asinis" ("Kolka"). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.12.22. [[Marks Tvens]] "Toma Sojera dēkas". Rež. Konrāds Kvēps. === 1938. gadā === * 1938.01.14. [[Hermanis Bārs]] "Koncerts". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1938.02.02. [[Aleksandrs Grīns]] "Kalēja līgava". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.02.17. [[Selma Lāgerlēva]] "Annemarija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.03.04. Voldemārs Zonbergs "Kungs pie vārtiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.03.07. Ferencs Molnārs "Gvardijas virsnieks". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.04.01. [[Elīna Zālīte]] "Mūžīgi vīrišķais". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1938.04.12. Hugo Raudseps "Rožainās brilles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.04.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Luīze Millere" ("Mīla un viltus"). Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1938.05.07. [[Eriks Ādamsons]] "Mālu Ansis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.05.21. Viktors Vārzics "Francisko Goija — ģēnijs bez tautas". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1938.09.10. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1938.09.27. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Drošā kundze" ("Madame Sans-Gene"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.10.14. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Bankrots". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.10.27. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Lielās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.11.11. Aleksandrs Grīns "Pumpurs un Lāčplēsis". Rež. Jānis Zariņš. * 1938.11.30. Sila-Vara "Karalienes Viktorijas jaunība". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.12.14. Vilma Delle "Bērnu bērni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.12.31. [[Johans Heinrihs Baumanis]] "Lustīgais nerris uz tirgus plača". Rež. Osvalds Uršteins. === 1939. gadā === * 1939.01.13. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1939.02.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1939.02.22. [[Fransuā Moriaks]] "Asmodejs". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1939.02.28. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1939.03.11. [[Elīna Zālīte]] “Rudens rozes”. Rež. Jānis Zariņš. * 1939.04.14. [[Viktorjēns Sardū]] "Florija Toska". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.04.21. [[Jūlijs Pētersons]] "Norieta kvēle". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.05.03. Jānis Sārts "Malu mednieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.05.14. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.05.25. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Penelope". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.09.12. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.10.03. [[Selma Lāgerlēva]], Pauls Knudsens "Portugāles ķeizars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.10.13. Jānis Lejiņš "Skabarga sirdī". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.10.27. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.11.23. [[Moljērs]] "Iedomu slimnieks". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.11.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.12.20. Jevgeņijs Švarcs "Snip-snap-snurre". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1939.12.29. [[Tija Banga]] "Septiņas vecmeitas". Rež. Jurijs Jurovskis. === 1940. gadā === * 1940.01.15. [[Vilis Lācis]] "Vīra varā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1940.02.07. Heincs Kubjē "Mīlule". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1940.02.26. [[Elīna Zālīte]] "Vālodzes dziesma". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.03.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.04.09. [[Jānis Akuraters]] "Studenti Debesniekos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.04.19. [[Hermanis Bārs]] "Meistars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1940.05.09. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.05.22. [[Mārtiņš Zīverts]] "Ķīnas vāze". Rež. Jānis Zariņš. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1940—1941) == === 1940. gadā === * 1940.09.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.10.10. Šandors Gergels, Osafs Ļitovskis "Mans dēls". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.11.09. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Rež. Jānis Zariņš. * 1940.12.06. [[Andrejs Upīts]] "Ziņģu Ješkas uzvara". Rež. Osvalds Uršteins. === 1941. gadā === * 1941.01.10. Boriss Lavreņovs "Lūzums". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1941.01.21. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Jānis Zariņš. * 1941.02.19. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pašu ļaudis—iztiksim". Rež. Jānis Lejiņš. * 1941.06.04. (ģenerālmēģinājums). [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. == Rīgas Dramatiskais teātris (1942—1944) == === 1942. gadā === * 1942.01.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1942.02.03. [[Selma Lāgerlēva]], Bernds Fredgrēns "Purvenieka meita". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.02.12. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1942.03.18. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jums pa prātam" ("Divpadsmitā nakts"). Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.06.05. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.07.02. Bella Šēne "Venēciete". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.09.17. Korfics Holms "Suņudienas". Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.10.22. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.11.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Zelta arfa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.12.25. Karls Brikners "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1943. gadā === * 1943.02.09. [[Henriks Ibsens]] "Tautas naidnieks". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1943.03.16. [[Aspazija]] "Zeltīte". Rež. Osvalds Uršteins. * 1943.03.25. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nauda". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1943.05.06. Vilhelms Mūbergs "Atraitnis Jarls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.06.15. Aspazija "Vaidelote". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.10.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.11.19. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Osvalds Uršteins. === 1944. gadā === * 1944.01.06. [[Elīna Zālīte]] "Intermeco". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1944.01.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Viltus un mīlestība". Rež. Osvalds Glāznieks. * 1944.02.26. Edvards Vulfs "Sensācija". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1944.04.20. [[Anšlavs Eglītis]] "Par purna tiesu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.06.03. Valters Ērihs Šēfers "Leitnants Vāri". Rež. Osvalds Uršteins. * 1944.06.18. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. Osvalds Glāznieks. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1944—1988) == === 1944. gadā === * 1944.11.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.11.23. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.12.14. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.12.14. Anna Brodele "Pienākums". Rež. Kārlis Piesis. * 1944.12.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Krievu ļaudis" (4. aina). Rež. Viktors Staņicins. === 1945. gadā === * 1945.01.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1945.02.03. [[Vilis Lācis]] "Vedekla". Rež. Vera Baļuna, Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1945.03.24. Aleksandrs Korneičuks "Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē". Rež. Vera Baļuna. * 1945.04.14. Ričards Brinslijs Šeridans "Jauko māņu diena". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1945.06.09. Vsevolods Roks "Inženieris Sergejevs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1945.06.28. [[Arvīds Grigulis]] "Uz kuru ostu?". Rež. Ernests Feldmanis. * 1945.11.03. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. Ernests Feldmanis. * 1945.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. === 1946. gadā === * 1946.02.22. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1946.03.20. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1946.04.25. Leonīds Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Vera Baļuna. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Zaļā zeme" (fragmenti). Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Amacones". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Pēc beidzamā piliena". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Doktora Mārtiņa viesis". Rež. Jānis Osis. * 1946.06.27. Ričards Brinslijs Šeridans "Mēlnesības skola". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1946.09.19. [[Maksims Gorkijs]] "Pēdējie". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.11.06. [[Arvīds Grigulis]] "Kā Garpēteros vēsturi taisīja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1946.12.21. Viktors Ardovs "Pelnrušķīte". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. === 1947. gadā === * 1947.01.24. [[Jūlijs Vanags]] "Agrā rītā", [[Andrejs Upīts]] "Amacones", [[Elīna Zālīte]] "Šokolādes princese". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1947.02.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Viņu jautājums" ("Divas Amerikas"). Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1947.04.19. Nikolajs Pogodins "Kremļa kuranti". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Herberts Zommers]]. * 1947.06.12. [[Viljams Šekspīrs]] "Jautrās vindzorietes". Insc. [[Ernests Feldmanis]], rež. Nora Katlapa. * 1947.06.22. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ne vienmēr runcim krējuma pods". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1947.11.05. [[Arvīds Grigulis]] "Māls un porcelāns". Rež. Vera Baļuna. * 1947.12.11. [[Rainis]] "Pusideālists". Insc. Alfrēds Austriņš, rež. Herberts Zommers. === 1948. gadā === * 1948.01.16. [[Andrejs Upīts]] "Spuldzes maisā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1948.03.04. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. Vera Baļuna. * 1948.04.16. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1948.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.08.27. [[Lope de Vega]] "Suns uz siena kaudzes". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1948.09.24. Boriss Romašovs "Varenais spēks". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.10.21. Anna Brodele "Skolotājs Straume". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1948.12.03. Aleksandrs Ostrovskis "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Vera Baļuna. * 1948.12.31. [[Džeks Londons]] "Mārtins Īdens". Rež. Herberts Zommers. === 1949. gadā === * 1949.01.28. Džons Flečers "Spāniešu priesteris". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1949.02.26. Dora Slepjane "Māsas". Rež. Vera Baļuna. * 1949.03.27. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.05.13. Nikolajs Virta "Kaut kur Eiropā" ("Nāvei nolemto sazvērestība"). Rež. Vera Baļuna. * 1949.06.03. [[Aleksandrs Puškins]] "Stacijas uzraugs". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1949.09.17. Aleksandrs Korneičuks "Ukrainas stepēs". Rež. Vera Baļuna. * 1949.11.02. Nikolajs Pogodins "Cilvēks ar šauteni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.11.25. [[Elīna Zālīte]] "Vārds sievietēm". Rež. Herberts Zommers. * 1949.12.22. [[Konstantīns Simonovs]] "Svešā ēna". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1950. gadā === * 1950.01.05. [[Henriks Ibsens]] "Leļļu nams". Rež. Vera Baļuna. * 1950.02.17. Sergejs Mihalkovs "Komponists Iļja Golovins". Rež. Vera Baļuna. * 1950.04.08. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1950.04.29. [[Aleksandrs Gribojedovs]] "[[Gudra cilvēka nelaime]]". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1950.06.01. Aleksandrs Korneičuks "Irbenāju birztala". Rež. Vera Baļuna. * 1950.06.17. [[Lope de Vega]] "Meitene ar krūzi". Rež. Herberts Zommers. * 1950.07.12. [[Arvīds Grigulis]] "Kramā ir uguns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1950.10.05. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. Vera Baļuna. * 1950.10.28. Augusts Jakobsons "Cīņa bez frontes līnijas". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Nora Vētra. * 1950.11.23. A. Tiklijs (Dmitrijs Ščeglovs) "Kalevas meistari". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1950.12.28. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. === 1951. gadā === * 1951.01.27. Sergejs Mihalkovs "Zaudētā māja". Rež. Vera Baļuna. * 1951.03.09. [[Maksims Gorkijs]] "Barbari". Rež. Nora Vētra. * 1951.04.05. [[Onorē de Balzaks]] "Eiženija Grandē". Rež. Vera Baļuna. * 1951.04.29. Ļevs Šeiņins "Gadsimta vidū". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1951.06.02. [[Viljams Šekspīrs]] "Spītnieces savaldīšana". Rež. Vera Baļuna. * 1951.09.01. Anna Brodele "Dedzīgās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.10.31. [[Jūlijs Vanags]], Jevgeņijs Ratners "Gaišie logi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.12.01. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Vera Baļuna. * 1951.12.29. [[Vilis Lācis]] "Bāka uz salas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1952. gadā === * 1952.01.17. Jaroslavs Galans "Zem zelta ērgļa" ("Nepabeigtā dziesma"). Rež. Vera Baļuna. * 1952.03.07. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.04.04. Georgs Gulia "Labā pilsēta". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Rihards Zandersons]], [[Kārlis Pamše]]. * 1952.05.03. [[Tirso de Molina]] "Dons Hils Zaļbiksis". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1952.05.25. Aleksandrs Afinogenovs "Mašeņka". Rež. Vera Baļuna. * 1952.09.16. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.10.30. Pāvels Maļarevskis "Pirms vētras". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1952.12.20. Aleksejs Simukovs "Meitenītes daiļaviņas". Rež. Vera Baļuna. * 1952.12.31. [[Ļevs Tolstojs]] "Dzīvais mironis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1953. gadā === * 1953.02.13. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. Vera Baļuna. * 1953.03.17. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1953.04.04. Karlo Goldoni "Viesnīcniece". Rež. Vera Baļuna. * 1953.05.07. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1953.06.26. Augusts Jakobsons "Sargeņģelis no Nebraskas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1953.09.04. Leonīds Ļeonovs "Vienkāršais cilvēks". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1953.10.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1953.10.31. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1953.12.10. Vasilijs Minko "Nenosaucot uzvārdus". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. === 1954. gadā === * 1954.01.09. Kondrats Krapiva "Kas smejas pēdējais". Rež. Vera Baļuna. * 1954.02.24. [[Vilis Lācis]] "Uz jauno krastu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1954.04.18. Anna Brodele "Avārija". Rež. Vera Baļuna. * 1954.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1954.06.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.09.04. [[Andrejs Upīts]] "Balss un atbalss". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1954.10.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Kādas mīlas stāsts". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.11.11. Aleksejs Arbuzovs "Klejojumu gadi". Rež. Vera Baļuna. === 1955. gadā === * 1955.01.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1955.03.02. [[Maksims Gorkijs]] "Dibenā". Rež. Vera Baļuna. * 1955.06.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1955.09.21. [[Arvīds Grigulis]] "Karavīra šinelis". Rež. Vera Baļuna. * 1955.11.17. Ježijs Ļutovskis "Ģimenes lieta" ("Apsūdzība"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1956. gadā === * 1956.03.15. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1956.05.11. Branislavs Nušičs "Ministrienes kundze". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1956.05.25. Voldemārs Sauleskalns "Ābelīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1956.10.05. Samuils Aļošins "Viena pati". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1956.10.31. [[Nāzims Hikmets]] "Savādnieks". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], Kārlis Pamše. * 1956.12.28. Mihails Sebastianu "Nezināmā zvaigzne". Rež. Žanis Katlaps. === 1957. gadā === * 1957.02.06. [[Žanis Grīva]] "Sniga sniegi...". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Edgars Zīle]]. * 1957.04.15. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1957.06.14. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1957.08.22. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1957.10.25. [[Arvīds Grigulis]] "Baltijas jūra šalc". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1957.12.03. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1957.12.20. Jānis Anerauds "Kaut kur pie Gaujas". Rež. Kārlis Pamše. === 1958. gadā === * 1958.01.04. Eduardo de Filipo "Filumena Marturano". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1958.03.10. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1958.03.25. Nikolajs Pogodins "Trešā, patētiskā". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1958.05.04. [[Vilis Lācis]] "Zītaru dzimta". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1958.05.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1958.10.11. Aleksandrs Korneičuks "Kāpēc smaidīja zvaigznes". Rež. Kārlis Pamše. * 1958.10.29. Ardi Līvess "Jaungada naktī". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1959. gadā === * 1959.01.09. [[Žanis Grīva]] "Medūzas plosts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1959.02.27. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1959.03.13. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets|Hamlets, dāņu princis]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1959.04.16. [[Pēteris Pētersons]] "Balto torņu ēna". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1959.05.14. Viktors Jons Popa "Take, Janke un Kadars". Rež. Kārlis Pamše. * 1959.06.08. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1959.11.10. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1959.11.24. [[Arvīds Grigulis]] "Nekur tā neiet kā pasaulē". Rež. Žanis Katlaps. === 1960. gadā === * 1960.01.02. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1960.02.04. Aleksejs Arbuzovs "Esi sveicināta, mīlestība!" ("Irkutskas stāsts"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1960.03.04. Karls Guckovs "Uriels Akosta". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1960.04.07. Aleksandrs Širvanzade "Armenuī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1960.05.01. [[Žanis Grīva]] "Nemierīgie ūdeņi". Rež. Kārlis Pamše. * 1960.05.13. Aleksejs Arbuzovs "Tālais ceļš". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1960.10.21. [[Ļevs Tolstojs]] "Augšāmcelšanās". Rež. Žanis Katlaps. * 1960.11.17. Teodors Dreizers "Amerikāņu traģēdija". Rež. Kārlis Pamše. === 1961. gadā === * 1961.01.09. [[Dagnija Zigmonte]] "Jūras vārti". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1961.02.04. Aksels Hellans "Viņš teica—nē". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1961.03.03. Vera Panova "Atvadas baltajām naktīm". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1961.04.21. [[Andrejs Upīts]] "Plaisa mākoņos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1961.10.21. Aleksejs Arbuzovs "Zudušais dēls". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1961.12.07. Fricis Kūns "Nībelungu kredīts". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1961.12.28. Ivans Soboļevs "Saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1962. gadā === * 1962.03.29. Augustīns Kusani "Centra uzbrucējs mirs rītausmā". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1962.04.26. [[Pēteris Pētersons]] "Man trīsdesmit gadu". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1962.06.15., Jelgava, 08.25., Rīga. Ērika Briede "Zaļie un vējainie pavasari". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1962.09.06. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Rež. Žanis Katlaps. * 1962.10.11. Vera Panova "Kā tev klājas, zēn?". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1962.12.04. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1962.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Žanis Katlaps. === 1963. gadā === * 1963.02.07. [[Vilis Lācis]] "Kapteiņa Zundaga atgriešanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1963.03.08. [[Aleksandrs Puškins]] "Mazās traģēdijas" ("Skopais bruņinieks", "Mocarts un Saljeri", "Akmens viesis"). Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1963.04.24. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Žanis Katlaps]], Alfreds Amtmanis-Briedītis, [[Kārlis Pamše]]. * 1963.05.09. [[Gunārs Priede]] "Miks un Dzilna". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1963.10.09. [[Konstantīns Simonovs]] "Tā arī būs". Rež. Kārlis Pamše. * 1963.11.20. [[Aleksis Kivi]] "Septiņi brāļi". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1963.12.26. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1964. gadā === * 1964.01.31. [[Žanis Grīva]] "Noziegums Granādā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1964.02.27. [[Vilis Lācis]] "Juris Indrups" ("Senču aicinājums"). Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1964.03.26. Voldemārs Sauleskalns "Veco sievu vasara". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1964.04.23. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1964.05.21. Aleksandrs Korneičuks "Platons Krečets". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1964.11.12. [[Mihails Šolohovs]] "Plēsums". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1964.11.26. [[Prospērs Merimē]] "Sieviete—debess un elle" ("Svētā Antonija kārdināšana", "Debess un elle", "Kariete svētajam sakramentam"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1964.12.24. Jānis Anerauds "Karalistes gals". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1965. gadā === * 1965.01.22. Grigorijs Kanovičs "Lai viņš iet prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1965.02.27. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1965.03.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]" (atj.). Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1965.04.02. Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats". Rež. Vera Baļuna. * 1965.04.06. Daniils Graņins "Eju pretī negaisam". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1965.05.14. [[Gunārs Priede]] "Tava labā slava". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1965.09.30. [[Rainis]], [[Fricis Rokpelnis]] "Viņš trīsreiz sauca mani". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1965.12.03. [[Arvīds Grigulis]] "Savu lodi nedzird". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1966. gadā === * 1966.01.14. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1966.03.10. Klifords Odets "Zelta puisēns". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1966.04.20. Karlo Goldoni "Kjodžas skandāls". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1966.05.28. Romualds Narečonis "Pirms tiesas sprieduma". Rež. Mihails Kublinskis. * 1966.11.10. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Insc. Alfrēds Jaunušans, rež. Mihails Kublinskis. * 1966.12.15. Žaks Robērs "Satikšanās". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1966.12.28. [[Marsels Paņols]] "Mariuss". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1967. gadā === * 1967.01.30. [[Ojārs Vācietis]] "Elpa". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1967.02.09. [[Juhans Smūls]] "Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.02.24. Harijs Gulbis "Viena ugunīga kļava". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1967.04.06. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1967.05.18. Viktors Rozovs "Absolventu salidojums". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.10.12. Volfgangs Borherts "Tur laukā, aiz durvīm". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1967.11.06. [[Egons Līvs]] "Velnakaula dvīņi". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1967.12.16. [[Saulcerīte Viese]], Jūlijs Bebrišs "Zvaigzne iet un deg, un...". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1968. gadā === * 1968.01.25. Harijs Gulbis "Aijā, žūžū, bērns kā lācis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1968.02.15. Laimonis Purs "Redzēt jūru". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1968.03.20. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1968.04.27. [[Makss Frišs]] "Dons Žuans vai mīlestība uz ģeometriju". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1968.06.11. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1968.11.06. [[Sofokls]] "Elektra". Rež. Mihails Kublinskis. * 1968.12.19. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1969. gadā === * 1969.01.14. Laimonis Purs "Tas brīvestības zelta rīts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], Jūlijs Bebrišs. * 1969.02.12. Dora Pavlova, V. Tokarevs "Dienas kārtībā—mīlestība". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1969.03.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1969.03.29. Harijs Gulbis "Mans mīļais, mans dārgais". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.06.17. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1969.10.01. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.12.04. Jaroslavs Ivaškēvičs "Vasara Noānā". Rež. Mihails Kublinskis. === 1970. gadā === * 1970.04.17. Mihails Šatrovs “Sestais jūlijs”. Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.05.14. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Reiz Jaungada naktī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1970.06.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Henrijs IV". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1970.11.19. [[Luidži Pirandello]] "[[Seši tēli meklē autoru]]". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.12.26. [[Vilis Lācis]] "Piecstāvu pilsēta". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1971. gadā === * 1971.01.20. [[Vilis Lācis]] "Putni bez spārniem". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1971.03.10. Aleksejs Arbuzovs "Vecā Arbata pasakas". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1971.04.05. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1971.05.20. Jevgeņijs Švarcs "Pelnrušķīte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1971.06.21. [[Arvīds Grigulis]] "Šekspīrs mazgā traukus". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1971.11.03. Harijs Gulbis "Un visi nāks pie manis". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1971.12.08. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa". Rež. Mihails Kublinskis. === 1972. gadā === * 1972.01.26. [[Pauls Putniņš]] "Paši pūta, paši dega". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1972.03.15. Kazis Saja "Tātad dzīvoju" ("Poliglots", "Abstinents"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1972.04.14. [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1972.05.16. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1972.06.07. Elmārs Ansons "Stārķa matemātika". Rež. Mihails Kublinskis. * 1972.12.16. Aleksandrs Čhaidze "Lietu nodos tiesai" ("Tilts"). Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1973. gadā === * 1973.01.25. [[Alfreds de Misē]] "Lorencačo". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1973.03.09. Mišels Fermo "Krīt klaudzot durvis". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1973.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. * 1973.05.13. Mihails Roščins "Valentīns un Valentīna". Rež. Mihails Kublinskis. * 1973.06.09. Harijs Gulbis "Silta, jauka ausainīte". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1973.12.03. [[Harieta Bīčere-Stova]] "[[Krusttēva Toma būda]]". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1973.12.19. Ištvans Erķēns "Kaķu spēle". Rež. Mihails Kublinskis. === 1974. gadā === * 1974.01.30. Aleksandrs Šteins "Okeāns". Rež. insc. [[Alfrēds Jaunušans]], rež. [[Imants Adermanis]]. * 1974.03.21. [[Romēns Rolāns]] "Kolā Briņons". Rež. insc. Alfrēds Jaunušans, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1974.04.17. Rustams Ibrahimbekovs "Lauvam līdzīgs". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1974.05.29. [[Federiko Garsija Lorka]] "Brīnumainā kurpniece". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1974.11.14. [[Pauls Putniņš]] "Ū-uū!". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1974.12.18. Osvalds Zahradnīks "Zvanu solo". Rež. Vera Baļuna. === 1975. gadā === * 1975.02.12. Džordžs Fārkers "Kavalieru viltība". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1975.03.05. [[Žans Rasins]] "Fedra". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1975.04.22. Mihails Šatrovs "Laika prognoze rītdienai". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1975.05.21. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1975.07.11., Liepāja, 10.04., Rīga. Liliāna Helmane "Rudens dārzs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1975.11.18. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Rež. Zigfrīds Betgers. * 1975.12.27. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans. === 1976. gadā === * 1976.02.18. Ignatijs Dvoreckis "Atvadas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1976.03.17. Pjērs de Bomaršē "Trakā diena jeb Figaro kāzas". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.04.25. Aleksandrs Vampilovs "Pīļu medības". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1976.05.07. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Atj. rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.06.02. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kurš saņem pļaukas". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1976.10.28. Vadims Korostiļovs "Pirosmani, Pirosmani, Pirosmani...". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1976.12.03. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Mihails Kublinskis. === 1977. gadā === * 1977.01.02. Harijs Gulbis "Kamīnā klusu dzied vējš". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1977.02.23. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1977.04.13. [[Tenesijs Viljamss]] "Jaunības putns ar saldo balsi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1977.05.04. Lāslo Ģurko "Elektra—mana mīla". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1977.05.19. Ingūna Pinne "Lielo cerību stunda". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1977.06.18. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1977.10.12. [[Andrejs Upīts]] "Spartaks". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1977.10.25. Jons Druce "Zemes un saules vārdā". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1977.12.04. Andrejs Upīts "Laikmetu griežos". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1978. gadā === * 1978.02.15. Jordans Radičkovs "Janvāris". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1978.04.04. [[Mihails Bulgakovs]] "Moljērs". Rež. [[Ādolfs Šapiro]]. * 1978.05.31. [[Pauls Putniņš]] "Pasaulīt, tu ļaužu ēka". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1978.11.09. Sauļus Šaltenis "Prom, kaulainā, prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1978.12.12. Eduardo Skarpeta "Skrandaiņi un augstmaņi". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1979. gadā === * 1979.01.04. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Amorāls gadījums". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1979.02.28. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1979.03.28. [[Pauls Putniņš]] "Naktssargs un veļas mazgātāja". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1979.04.13. [[Lengstons Hjūzs]] "Blūzi". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1979.05.03. Aleksejs Arbuzova "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1979.05.26. [[Ojārs Vācietis]] "Klavierkoncerts". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1979.06.18. [[Ērihs Kestners]] "Emīls un Berlīnes zēni". Rež. Valdis Lūriņš. * 1979.12.25. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Velna māceklis". Rež. Edmunds Freibergs. === 1980. gadā === * 1980.01.02. Džeimss Goldmens "Lauva ziemā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1980.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] "Mihaels Krāmers". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1980.04.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1980.05.30. Jurijs Bondarevs "Krasts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1980.12.02. Jānis Jurkāna "Kolibri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1980.12.23. [[Hermanis Bārs]] "Vai koncerts?...". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1981. gadā === * 1981.01.28. [[Leons Paegle]] "Iela". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], [[Edmunds Freibergs]], [[Valdis Lūriņš]]. * 1981.03.31. Jons Druce "Doina". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1981.05.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1981.09.29. Īvs Žamiaks "Hamilkara kungs". Rež. Mihails Kublinskis. * 1981.10.13. Diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Helēna Romanova. * 1981.11.28. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Edmunds Freibergs. === 1982. gadā === * 1982.01.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1982.03.05. [[Lelde Stumbre]] "Klusā daba ar cilvēkiem". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1982.05.12. [[Marģeris Zariņš]] "Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.05.20. Diplomdarba izrāde: [[Ivans Gončarovs]], Viktors Rozovs "Parasts stāsts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1982.05.29. Diplomdarba izrāde: [[Tenesijs Viljamss]] "Vasara un dūmi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.06.13. Gilermo Figeiredu "Dons Žuans". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1982.06.15. Diplomdarba izrāde: Jozs Glinskis "Kings". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1982.06.20. Diplomdarba izrāde: "Karnevāls" (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] traģēdijas "Žanna d’Arka" motīviem). Rež. Valdis Lūriņš. * 1982.11.10. Jurijs Bondarevs "Izvēle". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1983. gadā === * 1983.02.26. Harijs Gulbis "Alberts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1983.04.04. [[Saulcerīte Viese]] "Garlība Merķeļa sarunas ar Nezināmo". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1983.04.08. [[Gunārs Priede]] "Filiāle". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1983.05.12. Emīls Braginskis "Istaba". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1983.06.19. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1983.12.07. Nataša Tanska "Angļu valodas stunda". Rež. Edmunds Freibergs. * 1983.12.20. Endre Illēšs "Spānijas Isabella". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1984. gadā === * 1984.01.21. Sjūzena Kristova "Atbrīvota...". Rež. [[Helga Dancberga]]. * 1984.04.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1984.06.04. Aleksandrs Rozanovs "Vārda diena—vārda nakts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1984.10.25. Aldo Nikolai "Taurenīt... taurenīt...". Rež. Mihails Kublinskis. * 1984.11.27. [[Pēteris Pētersons]] "Meteors". Rež. Pēteris Pētersons. * 1984.12.28. Daniils Graņins "Glezna". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1985. gadā === * 1985.03.05. "Kārais lauks" (pēc [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1985.03.30. [[Harijs Gulbis]] "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1985.06.01. [[Mihails Ļermontovs]] "Maskarāde". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1985.06.20. [[Pauls Putniņš]] "Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1985.12.28. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1986. gadā === * 1986.02.23. Eduardo de Filipo "De Pretore Vinčenco". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1986.03.31. Ebijs Manns "Nirnberga... 1948... ". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1986.05.13. Ņina Pavlova "Vagoniņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1986.11.19. [[Anna Brigadere]] "Katrs rīts ir jauna slāpe". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis, Edmunds Freibergs. * 1986.12.27. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1987. gadā === * 1987.02.10. [[Lelde Stumbre]] "Sarkanmatainais kalps". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1987.03.02. [[Ārijs Geikins]] "Saules dieva Fēba rotaļas". Rež. Ārijs Geikins. * 1987.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] "Pro un contra" (fragm. no romāna "[[Brāļi Karamazovi]]"). Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.03.31. [[Maikls Freins]] "Lampu drudzis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1987.04.10. [[Ēriks Hānbergs]] "Vīrieši man sirdi plosa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.05.23. [[Pēteris Pētersons]] "Tikai muzikants". Rež. Pēteris Pētersons. * 1987.06.16. [[Pauls Putniņš]] "Ar būdu uz baznīcu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1987.11.06. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lielo grēcinieku iela". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.12.11. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1988. gadā === * 1988.02.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1988.02.25. Džons Patriks "Augstākais bauslis" ("Dārgā Pamela"). * 1988.03.16. [[Henriks Ibsens]] "Celtnieks Sūlness". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1988.05.29. Hulio Maurisio "Portreti". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1988.06.22. [[Ārijs Geikins]] "Reiz dzīvoja kāds Jātnieks...". Rež. Mihails Kublinskis. == Latvijas Nacionālais teātris (no 1988. gada) == === 1988. gadā === * 1988.12.03. [[Mihaels Ende]] "Momo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1989. gadā === * 1989.01.23. Īvs Žamiaks "Uz Akapulko, kundze!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1989.02.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pie mums uz zemēm". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1989.03.22. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1989.04.17. [[Ārpāds Gencs]] "Mūslaiku Mēdeja". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1989.06.17. [[Anna Brigadere]] "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1989.06.20. [[Aristofans]] "Putni". Rež. [[Rolands Zagorskis]]. * 1989.11.16. [[Lelde Stumbre]] "Kronis". Rež. Mihails Kublinskis. * 1989.12.01. Aldo Nikolai "Vīrs un sieva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1989.12.27. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Edmunds Freibergs. === 1990. gadā === * 1990.02.22. [[Moljērs]] "Skapēna blēdības". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1990.03.20. Edvards Olbijs "Lolita" (pēc [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimira Nabokova]] romāna). Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1990.04.05. Mārša Normena "Ar labu nakti, māt!". Rež. Andrejs Šedriks. * 1990.05.05. Diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1990.05.12. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgie veči". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1990.06.07. Diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1990.06.17. [[Mārtiņš Zīverts]] "Pēdējā laiva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1990.06.18. Diplomdarba izrāde: Viljams Šekspīrs "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1990.11.10. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. Valdis Lūriņš. * 1990.11.27. Larss Nurēns "Drosme nogalināt". Rež. Hanss Bertilsons. * 1990.12.14. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Romuls Lielais". Rež. [[Ints Burāns]]. * 1990.12.26. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. Jānis Kaijaks. === 1991. gadā === * 1991.02.08. [[Pauls Putniņš]] "Ar Dievu pie zemes". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1991.02.13. Gilermo Figeiredu "Lapsa un vīnogas". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1991.03.27. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1991.04.21. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 1991.04.29. [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1991.05.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1991.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1991.11.14. [[Žans Kokto]] "Burvīgie briesmoņi". Rež. Oļģerts Kroders. === 1992. gadā === * 1992.02.01. Īvs Žamiaks "Acālija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1992.02.20. [[Lelde Stumbre]] "Suns". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1992.04.30. Sebastians, Prebens Harriss "Bagātību sala". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1992.05.13. Agneta Pleijele "Daži vasaras vakari zem šīs saules". Rež. Hanss Bertilsons. * 1992.06.17. Hermanis Zūdermans "Mans dzimtais nams". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1992.10.08. [[Anšlavs Eglītis]] "Karmen, Karmen!". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1992.10.28. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1992.11.28. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1992.12.19. Sverre Brandts "Ceļojums uz Ziemassvētku zvaigzni". Rež. Jānis Kaijaks. === 1993. gadā === * 1993.01.22. Normunds Rudzītis "Tas vēl nav viss...". Rež. Juris Rudzītis. * 1993.02.12. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Aplis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1993.03.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Teātris". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1993.03.30. Kolīna Makkalova "Dziedoņi ērkšķu krūmā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1993.05.06. Aira Levins "Nāves slazds". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1993.06.16. Alfrēds Marija Vilners, Heincs Reiherts "Trejmeitiņas". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1993.10.09. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Hanss Bertilsons. * 1993.11.09. Mērija Čeiza "Neredzamais Hārvijs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1993.12.03. Virgilio Pinjera "Jēzus". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1993.12.21. Karlo Goldoni "Nerātnais marķīzs" ("Feodālis"). Rež. [[Imants Adermanis]]. === 1994. gadā === * 1994.01.27. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1994.02.11. [[Alfreds de Misē]] "Svečturis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1994.04.14. Ferencs Molnārs "Lū—labais eņģelis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1994.04.19. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.05.13. [[Pīters Šefers]] "Amadejs". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1994.05.17. [[Tenesijs Viljamss]] "Piena upes šeit sen izsīkušas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1994.06.03. Pērs Ulovs Enkvists "Dūksnāja bērni". Rež. Jānis Kaijaks. * 1994.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 1994.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1994.10.28. "Edīte Piafa" (pēc J. Viliama, V. Legentova lugām un [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] grāmatas "Mana dzīve"). Rež. Juris Rudzītis. * 1994.11.07. [[Henriks Ibsens]] "Meža pīle". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.11.16. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Trīs musketieri]]". Rež. Edmunds Freibergs, Gijs Pjērs Kulo. === 1995. gadā === * 1995.01.03. Ernests Tompsons "Pie Zelta ezera". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1995.01.20. [[Gerharts Hauptmanis]] "Elga". Rež. Jānis Kaijaks. * 1995.02.04. Karlo Kollodi "Pasaka par koka sirsniņu". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1995.03.10. [[Arturs Millers]] "Salemas raganas". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1995.03.17. Lars Jillenstens "Pavisam vienkārši". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1995.04.13. Villijs Rasels "Šērlija Velentaina". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1995.04.27. Viljams Sarojans "Tavas dzīves laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1995.05.09. Nils Saimons "Kāpēc tas tā, Mel?" ("Otrās avēnijas gūsteknis"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1995.06.05. [[Lelde Stumbre]] "Svešinieki šeit". Rež. Valdis Lūriņš. * 1995.10.06. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Edmunds Freibergs. * 1995.10.07. [[Augusts Strindbergs]] "Lieldienas". Rež. Mihails Kublinskis. * 1995.10.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Oļģerts Kroders. * 1995.11.17. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Rež. Mihails Kublinskis. === 1996. gadā === * 1996.01.09. [[Harijs Gulbis]] "Uz Liepsalām ejot". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1996.01.19. [[Antons Čehovs]] "Raibie stāsti". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1996.02.16. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1996.04.04. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1996.04.18. Egīls Šņore "Uzsmēķēt zāli". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1996.05.07. Ferdinands Brukners "Napoleons Pirmais". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1996.05.28. [[Augusts Strindbergs]] "Kurš stiprāks?". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.06.04. [[Edgars Raiss Barouzs]] "Kaktusa zieds". Rež. Mihails Kublinskis. * 1996.10.10. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. Edmunds Freibergs. * 1996.10.16. Augusts Strindbergs "Kurš stiprāks?" un Pērs Ulovs Enkvists "Tribādas nakts". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.10.22. [[Tenesijs Viljamss]] "Kliedziens". Rež. Valdis Lūriņš. * 1996.11.28. Tenesijs Viljamss "Orfejs nokāpj ellē". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1996.12.21. Ežēns Labišs "Briesmu darbi Lursīna ielā". Rež. Gijs Pjērs Kulo. === 1997. gadā === * 1997.01.17. Pjērs Marivo "Viltus atzīšanās". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1997.02.18. Jānis Jurkāns "Dūdieviņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1997.03.14. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Sēras piestāv Elektrai". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.04.04. [[Ērihs Kestners]] "Divas Lotiņas". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1997.04.29. Jānis Jurkāns "Amālija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1997.05.14. Žans Sarmāns "Mamurē". Rež. Mihails Kublinskis. * 1997.05.29. Jaroslavs Ivaškēvičs "Eņģeļu māte Joanna". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 1997.06.04. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Valdis Lūriņš. * 1997.10.03. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1997.10.10. [[Harolds Pinters]] "Jaunības laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1997.11.02. Agneta Elers-Jarlemane "Mazā Boije". Rež. [[Dzintra Klētniece]]. * 1997.11.11. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Atpūta "Paradīzē"". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1997.12.04. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.12.12. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. Jānis Kaijaks. === 1998. gadā === * 1998.01.09. [[Arturs Millers]] "Ceļojošā komija gals" ("Komivojažiera nāve"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1998.02.10. Noels Kouards "Jestrais spoks". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.02.14. [[Edvards Vulfs]] "Līnis murdā". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1998.03.03. Raimonds Auškāps "Tāda dzīve". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1998.03.18. Džejs Alens "Četrdesmit karātu". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.04.02. [[Lelde Stumbre]] "Mīla—jā, mīla—nē". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1998.04.07. Armāns Mefrs "Grēksūdzes laiks". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.05.06. [[Pēteris Pētersons]] "Fēlikss un Felicita". Rež. Pēteris Pētersons. * 1998.05.22. Margarita Garpe "Jūlijai". Rež. Mihails Kublinskis. * 1998.10.08. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.10.11. [[Žans Ženē]] "Kalpones". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1998.10.30. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. Valdis Lūriņš. * 1998.11.07. Marks Hemptons, Mērija Luīze Vilsone "Pilnos auļos". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.11.17. [[Jānis Peters]] "Nakts pēc tautasdziesmas". Rež. Harijs Petrockis. * 1998.11.27. Eduardo de Filipo "Filumena no Neapoles" ("Filumena Marturano"). Rež. Mihails Kublinskis. === 1999. gadā === * 1999.01.15. [[Pavels Kohouts]] "Māja Prāgā, paredzēta nojaukšanai" ("Trešā māsa"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1999.01.22. Normens Čārlzs Hanters "Mēness ūdeņi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1999.02.19. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1999.02.23. [[Māra Zālīte]] "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1999.04.09. [[Otfrīds Preislers]] "Mazā raganiņa". Rež. Zane Kreicberga. * 1999.04.12. Astrida Sālbaha "Rīts un vakars". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1999.05.15. Alans Džejs Lerners, Frederiks Lou "Mana skaistā lēdija". Rež. Edmunds Freibergs. * 1999.06.07. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vecākais dēls". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1999.10.07. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.10.12. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.11.03. Gunters Bets, Barbara Kapela "Nebrīnies par tiem, kam sešdesmit". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.12.03. [[Airisa Mērdoka]] "Melnais princis". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.12.09. Joss Vandelo "Kapteiņu nedēļa". Rež. Virdžīnija Lejiņa. === 2000. gadā === * 2000.01.10. [[Harijs Gulbis]] "Vēverīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2000.01.28. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.02.15. Ronalds Hārvuds "Laiki mainās". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2000.03.09. Žans Anuijs "Ielūgums pilī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2000.04.28. [[Lope de Vega]] "Deju skolotājs". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.06.03. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2000.06.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2000.10.07. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Indriķa hronika". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.10.13. [[Stefans Cveigs]] "Leģenda par kādu mūžu". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.11.17. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vasaras rītā". Rež. Regnārs Vaivars. === 2001. gadā === * 2001.01.06. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2001.02.06. [[Lelde Stumbre]] "Aktieri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2001.02.10. Mihaels Hjurts, Juhans Kindblums, Tomass Tivemarks "Svenson, Svenson...". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2001.03.08. Ficdžeralds Kuscs "Pēdējais vilciens". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2001.03.23. [[Bernārs Marī Koltess]] "Rietumu krastmala". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2001.05.09. [[Pavels Kohouts]] "80 dienās ap zemeslodi". Rež. Valdis Lūriņš, [[Dita Lūriņa]]. * 2001.05.28. [[Edvards Olbijs]] "Trausls līdzsvars". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2001.06.07. Žans Liks Lagarss "Spēles varoņi". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2001.06.15. [[Onorē de Balzaks]] "Šagrenāda". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.10.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Sfinksa". Rež. insc. Edmunds Freibergs, rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2001.10.16. [[Pauls Putniņš]] "Kvēli ilgotā". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.11.04. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (atj.) (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 2001.11.21. Agnēta Pleijele "Rīt būs atkal jauna diena" ("Standard Selection"). Rež. Mihails Kublinskis. * 2001.12.06. [[Aleksandrs Čaks]] "Patriektā sirds". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2002. gadā === * 2002.01.06. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Teātris". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2002.01.26. [[Stefans Cveigs]] "Amoks". Rež. [[Indra Roga]]. * 2002.02.08. [[Astrida Lindgrēna]] "Pepija". Rež. Jānis Kaijaks. * 2002.02.22. Džons Patriks "Dīvainā misis Sevidža". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2002.03.20. Dereks Benfīlds "Kurš kuru brokastīs?". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2002.03.26. Rodžers Hols "Grāmatu draudzeņu klubs" ("Par maz miesaskāres"). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2002.05.10. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Viņš taču ir muļķis". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.05.15. Žaks de Dekērs "Magnolija". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.06.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 2002.10.21. Roberts Bolts "Vivat! Vivat, Regina!". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.12.06. Ežēns Labišs "Salmu cepurīte". Rež. Edmunds Freibergs. === 2003. gadā === * 2003.01.30. Aleksandrs Obrazcovs "Divas sirdis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2003.02.12. [[Tenesijs Viljamss]] "Stikla zvērnīca". Rež. Ģirts Veigners. * 2003.03.06. [[Astrida Lindgrēna]] "Superdetektīvs Blumkvists". Rež. Jānis Kaijaks. * 2003.04.04. [[Inga Ābele]] "Dzelzszāle". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2003.06.08. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ienesīga vieta". Rež. Arkādijs Kacs. * 2003.10.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2003.11.14. [[Ojārs Vācietis]] "Sasiesim astes". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2003.11.09. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera" (kamerversija) (sadarbībā ar teātra grupu United Intimacy). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. === 2004. gadā === * 2004.01.25. [[Viljams Gibsons (dramaturgs)|Viljams Gibsons]] "Divi šūpolēs". Rež. Ģirts Veigners. * 2004.02.27. [[Lelde Stumbre]] "Saulriets". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2004.02.28. Markuss Kēbelijs "Brīva istaba". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2004.03.14. [[Edvards Olbijs]] "Kam no Vilka kundzes bail?". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2004.06.21. [[Māra Zālīte]], Valdis Zilveris "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2004.09.03. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2004.09.10. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Mēlnesības skola". Rež. [[Arkādijs Kacs]]. * 2004.09.17. [[Henrijs Džeimss]] "Asperna vēstules". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2004.09.24. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. Mihails Kublinskis. * 2004.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2004.10.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Pēteris Krilovs. === 2005. gadā === * 2005.01.13. [[Pauls Putniņš]] "Aicinājums uz ... pērienu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2005.02.06. Aleksejs Arbuzovs "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] "Nora". Rež. [[Indra Roga]]. * 2005.04.08. Natālija Vorožbita "Galka Motalka". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2005.04.14. Braiens Frīls "Mollija Svīnija". Rež. Ilze Olingere. * 2005.09.08. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Rež. Edmunds Freibergs. * 2005.11.04. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2005.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Indra Roga. === 2006. gadā === * 2006.01.19. Entonijs Bērdžess "Mehāniskais apelsīns". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2006.02.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Hotel Kristina". Rež. [[Baņuta Rubess|Baņuta Rubesa]]. * 2006.03.22. Braiens Frīls "Aristokrāti". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2006.04.06. Larss Nurēns "Rudens un ziema". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2006.04.30. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Ilze Olingere. * 2006.05.22. [[Antons Čehovs]] "Ivanovs". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2006.09.14. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Draudzes bazārs". Rež. Edmunds Freibergs. * 2006.09.15. [[Harolds Pinters]] "Mīļākais". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2006.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2006.11.02. [[Fjodors Dostojevskis]] "Sarunas kaimiņistabās" ("[[Noziegums un sods]]"). Rež. Pēteris Krilovs. * 2006.11.22. [[Pauls Putniņš]] "Pusdūša. Mundis". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2006.12.14. Viljams Šekspīrs "Spītnieces savaldīšana". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. === 2007. gadā === * 2007.01.19. [[Arturs Millers]] "Skats no tilta". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2007.02.02. [[Zigmars Liepiņš]], [[Andra Manfelde]] "Adata". Rež. Ramūns Kaubris. * 2007.02.04. Ieva Samauska "Kā uzburt sniegu". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.02.15. [[Regnārs Vaivars]] "Leļļu pavēlnieks". Rež. Regnārs Vaivars, Diāna Romanoviča. * 2007.02.22. Bernds Šrēders "Māte un dēls". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.03.16. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori jaunā saimniece". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.04.11. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mēs" ("Negaiss") (sadarbībā ar G. Poliščukas Teātra observatoriju). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2007.04.20. [[Laima Kota|Laima Muktupāvela]] "Šampinjonu derība". Rež. [[Rūdolfs Plēpis]]. * 2007.04.26. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa. Romance par mīlētājiem. Variācija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2007.09.13. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2007.09.15. [[Margarita Perveņecka]], Natālija Vorožbita "Drakula. Dēmoni". Rež. Regnārs Vaivars. * 2007.10.11. Metjū Barbers "Apburtais aprīlis". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.10.14. Lions Feihtvangers "Džūlija Farnēze". Rež. Gaļina Poliščuka. * 2007.10.18. [[Nora Ikstena]] "Amariļļi". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2007.11.16. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2007.11.21. Sintija Laura Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Anita Sproģe. * 2007.12.14. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2008. gadā === * 2008.01.25. [[Henriks Ibsens]] "Mazais Eijolfs". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.02.15. Deivids Hērs "Jūdas skūpsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.03.18. Marjus Ivaškevičs "Kaimiņš". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2008.03.19. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2008.04.24. [[Lelde Stumbre]] "Smiltāju mantinieki". Rež. [[Indra Roga]]. * 2008.05.22. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Kerija. Retrospekcija" (pēc Teodora Dreizera romāna). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2008.06.03. Renē Heinersdorfs "Tik mīla vien". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2008.09.17. [[Inga Ābele]] "Skola". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2008.10.02. [[Regnārs Vaivars]] "Visiem zināmais lācis un viņa dr.". Rež. Regnārs Vaivars. * 2008.10.05. Marks Rāvenhils "Dažas atklātas fotogrāfijas". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2008.10.15. [[Juhans Smūls]] "Pulkveža atraitne". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2008.10.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Edmunds Freibergs. * 2008.12.11. [[Ēriks Vilsons]] "Pīles lidojums klusumā". Rež. [[Ināra Slucka]]. === 2009. gadā === * 2009.01.08. [[Gunars Janovskis]] "Uz neatgriešanos". Rež. [[Indra Roga]]. * 2009.02.05. [[Andrejs Upīts]] "Hipnotiskais brauciens" (pēc stāsta "Sūnu ciema zēni" motīviem). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2009.02.12. [[Vizma Belševica]] "Bille". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2009.03.06. [[Jānis Veselis]] "Neuzticīgie". Rež. [[Andrejs Jarovojs]]. * 2009.04.04. [[Valters Sīlis]] "Par mammām". Rež. Valters Sīlis. * 2009.04.09. Inga Rozentāle "1906. Trakāk vēl kā piektā gadā". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2009.05.07. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] "Smiekli tumsā" ("Camera obscura"). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.05.14. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Aija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2009.09.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "Vadonis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2009.09.19. Deivids Harovers "Melnais strazds". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2009.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Nesaprašanās" ("Juns Gabriels Borkmans"). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2009.10.10. Jokums Rode "Pinokio pelni". Rež. Viesturs Kairišs. * 2009.10.16. [[Vilhelms Bušs]] "Makss un Morics". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2009.11.14. [[Māra Zālīte]] "Lācis". Rež. Indra Roga. * 2009.12.11. Urss Vidmers "TopDogi". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2009.12.17. Ingrīda Lauzunda "Homo Erectus". Rež. Regnārs Vaivars. === 2010. gadā === * 2010.01.28. Ēdens fon Horvāts "Kazimirs un Karolīne". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2010.02.12. [[Gundega Repše]] "Jūras velni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2010.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Mirušās dvēseles". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2010.03.25. Dario Fo, Franka Rame "Laulāts un brīvs". Rež. Mihails Borisovs. * 2010.04.22. Rejs Kūnijs "Smieklīgā nauda". Rež. Mihails Mamedovs. * 2010.04.23. Deivids Oberns "Pierādījums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2010.04.28. [[Tenesijs Viljamss]] "Brīdinājums mazajiem kuģiem". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2010.05.27. Andris Kalnozols "Novakars: Kopsavilkums". Rež. [[Mārcis Lācis]]. * 2010.06.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2010.09.23. [[Raimonds Pauls]], [[Liāna Langa]], [[Inga Ābele]] "Leo. Pēdējā bohēma". Rež. [[Edmunds Freibergs]], Ināra Slucka. * 2010.09.25. Nikolajs Gogolis "Ārprātīgā piezīmes". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2010.10.07. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Septiņi Fausti". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.10.21. [[Danskovīte]] "Latgola.lv". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2010.11.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Garās dienas ceļš uz nakti". Rež. Mihails Kublinskis. * 2010.11.26. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Brāļi Karamazovi|Cilvēks Karamazovs]]". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2010.12.02. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2010.12.09. [[Regnārs Vaivars]], Mārcis Lācis "Skalbi un valdi. Iedvesmojoties no [[Kārlis Skalbe|K. Skalbes]] pasakām". Rež. Regnārs Vaivars, Mārcis Lācis. * 2010.12.18. [[Melānija Vanaga]] "Veļupes krastā". Rež. Valters Sīlis. * 2010.12.20. "Spēlējam Sniegbaltīti un rūķīšus". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2011. gadā === * 2011.02.10. NO99 "Čīkstošais klusums". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2011.02.25. Margarita Dirasa "Augu dienu koku paēnā". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2011.03.10. [[Astrida Lindgrēna]], Stefans Jētestams "Karlsons, kas dzīvo uz jumta". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2011.04.21. [[Pēteris Krilovs]] "Lūgšana resnajai tantei" (pēc [[Džeroms Deivids Selindžers|Džeroma Deivida Selindžera]] "Frenija un Zūijs" motīviem). Rež. Pēteris Krilovs. * 2011.04.28. Ādams Purmalis "Ādama stāsts". Rež. [[Indra Roga]]. * 2011.05.19. [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] "Visi mani prezidenti" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2011.05.31. Vilnis Vējš "Īsie zibsnīgie mirkļi". Rež. [[Ģirts Šolis]]. * 2011.09.02. "Tikai tā!" (latviešu dziesmu spēle). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2011.09.21. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.10.18. Renē Heinersdorfs "Mīli manu sievu". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2011.10.20. Aiva Birbele "Kapusvētku PR". Rež. Valdis Lūriņš. * 2011.11.10. Izrāde "Gals". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2011.11.17. Jevgeņijs Haritonovs "Dzin" (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2011.12.08. Mērija Meipsa-Dodža "[[Sudraba slidas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2011.12.13. [[Semjuels Bekets]] "Mērfijs". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. === 2012. gadā === * 2012.01.12. Treisijs Letss "Osedžas zeme". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2012.02.09. Jaroslavs Ivaškēvičs "Ideāls zaglis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2012.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Cilvēks Šinelī" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2012.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "Pērnvasar negaidot". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2012.04.10. [[Georgs Bīhners]] "Voiceks". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2012.05.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "[[Parīzes Dievmātes katedrāle (opera)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]". Rež. Indra Roga. * 2012.05.23. Uku Ūsbergs "Galvas maiņa". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2012.06.12. "[[Hamlets]]" (pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] darba motīviem) (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2012.09.13. [[Inga Ābele]] "Jasmīns. Pārdaugava". Rež. Valters Sīlis. * 2012.09.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Purva bridējs". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2012.09.20. [[Lelde Stumbre]] "Mī.. Mālēt". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2012.10.25. [[Antons Hansens Tammsāre]] "Zeme un mīlestība. Kārina. Indreks". Rež. Elmo Niganens. * 2012.11.09. [[Ēriks Vilsons]], [[Ināra Slucka]] "Zudušo laiku citējot". Rež. Ināra Slucka. * 2012.11.29. [[Ērihs Kestners]] "Trīs vīri kūrortā". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2012.11.30. [[Daniils Harmss]] "Vecene". Rež. Vladislavs Nastavševs. === 2013. gadā === * 2013.01.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2013.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Rež. [[Aiks Karapetjans]]. * 2013.03.07. [[Oskars Vailds]] "Sieviete, kura nav uzmanības vērta". Rež. [[Indra Roga]]. * 2013.03.16. Aleksejs Ščerbaks "Piemiņas diena". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2013.04.24. [[Jānis Sudrabkalns]], [[Biruta Skujeniece]], [[Jānis Peters]], [[Raimonds Pauls]] "Trubadūrs uz ēzeļa". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2013.04.28. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2013.05.14. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Meitenes". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2013.05.30. [[Džons Maksvels Kutzē]] "Rudens Pēterburgā". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2013.09.12. "...bagātā kundze..." (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] darbu motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2013.09.12. [[Regnārs Vaivars]] "Titāniks". Rež. Regnārs Vaivars. * 2013.09.12. Jevgeņijs Griškovecs "Satisfakcija". Rež. Dāvis Auškāps. * 2013.10.11. Deivids Lindsejs-Ebairs "Truša alā". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2013.10.18. [[Brāļi Grimmi]], Rasa Bugavičute-Pēce "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2013.11.04. "Nē Minskai 2014?". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.28. Ričards Bīns "Divu kungu kalps. Anno 1963". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.29. Pīters Kvilters "Žilbinoši!". Rež. Valdis Lūriņš. === 2014. gadā === * 2014.01.15. [[Henriks Ibsens]] "Spoki". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2014.01.23. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Jūtu tektonika". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.02.03. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2014.02.26. [[Džeimss Džoiss]] "Mollija saka: jā!" (pēc romāna "[[Uliss]]"). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2014.02.27. Džons Bointons Prīstlijs "Laiks un Konveju ģimene". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2014.04.25. Danskovīte "Latgola.lv—2". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2014.04.30. [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] "Ezeriņš". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2014.05.20. Jānis Balodis "Pieaugušie". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2014.05.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs "Kabarē". Rež. [[Indra Roga]]. * 2014.05.30. Tea Dorna "MarLenī". Rež. Jānis Mūrnieks. * 2014.09.11. Agnese Rutkēviča "Mans nabaga tēvs". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2014.09.13. [[Vladimirs Majakovskis]] "Blakts". Rež. Dāvis Auškāps. * 2014.11.05. Migels de Unamuno "Migla". Rež. Indra Roga. * 2014.12.04. Alans Eikborns "Svētku laika pārpratumi". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2014.12.30. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Mihails Kublinskis. * 2014.12.30. [[Mihails Bulgakovs]] "Jaunā ārsta piezīmes". Rež. [[Jānis Vimba]], [[Kaspars Zvīgulis]]. === 2015. gadā === * 2015.01.29. [[Rainis]] "Raiņa sapņi". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2015.03.05. Ēdens fon Horvāts "Vīnes meža stāsti". Rež. Andžejs Bubeņs. * 2015.04.07. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2015.04.22. Margareta Edsone "Prāts". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2015.04.23. Žans Anuijs "Antigone". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2015.05.14. Valdis Zilveris, [[Juris Hiršs]] "Bāskervilu leģenda" (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] stāsta motīviem). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2015.05.26. Žoels Pomrā "Šis bērns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2015.09.11. Rainis "[[Uguns un nakts]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2015.09.19. Eliots Heizs "Ceļā uz mājām". Rež. Dāvis Auškāps. * 2015.09.23. Bārnijs Noriss "Ciemiņi". Rež. Ināra Slucka. * 2015.10.22. [[Tomass Manns]] "Avantūrista grēksūdze". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.12.03. [[Viktors Igo]], [[Imants Kalniņš]], [[Viktors Kalniņš (rakstnieks)|Viks]] "Cilvēks, kas smejas". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. === 2016. gadā === * 2016.01.14. Huans Majorga "Zēns". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2016.02.04. [[Māris Bērziņš]] "Svina garša". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2016.03.11. "Mūžīgais komentārs Nr. 4" (pēc [[Sērens Kirkegors|Sērena Kirkegora]] darba motīviem). Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2016.04.21. [[Henriks Ibsens]] "Mežapīle". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2016.04.28. Florians Zellers "Ak, tētīt...". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2016.05.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem gobām". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2016.05.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Asins kāzas". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2016.05.30. Deniss Kellijs "Pēc beigām". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.15. [[Andrejs Upīts]] "Sieviete". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2016.09.21. Jānis Balodis, Valters Sīlis "Veiksmes stāsts". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.22. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Klavigo". Rež. Folkers Šmits. * 2016.10.27. Henriks Ibsens, [[Edvards Grīgs]] "Pērs Gints". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2016.11.30. "Nature Morte". Horeogr. Agate Bankava. * 2016.12.02. "Šausmu autobuss" (iedvesmojoties no Paula van Lona stāstiem). Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2016.12.04. [[Anna Rancāne]] "Bišumāte un vilkacis". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 2017. gadā === * 2017.01.05. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2017.02.05. Marks Hedons, Saimons Stīvenss "Savādais atgadījums ar suni naktī". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2017.02.28. [[Artūrs Dīcis]] "Lidojošais Travolta". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2017.03.04. Marjus Ivaškevičs "Tuvā pilsēta". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2017.03.08. [[Ežēns Jonesko]] "Plikpaurainā dziedone". Rež. [[Indra Roga]]. * 2017.03.26. "Melot (?)!" (pēc [[Denī Didro]] darba). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2017.04.06. Nikola Makolifa "Juveliera jubileja". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2017.04.29. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2017.05.08. Harijs Gulbis "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2017.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīne". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2017.09.14. [[Inga Ābele]] "Klūgu mūks". Rež. Indra Roga. * 2017.09.29. Laila Burāne "Līdz kāzām sadzīs" (sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] un [[Ģertrūdes ielas teātris|Ģertrūdes ielas teātri]]). Rež. Laura Upeniece. * 2017.10.12. Antons Čehovs "[[Trīs māsas]]. Refleksija". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2017.11.22. Terenss Retigans "Dziļā, skumjā jūra". Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2017.12.05. [[Alberts Kronenbergs]] "Mazais ganiņš". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2017.12.07. Dankans Makmillans "Cilvēki, lietas un vietas". Rež. Valters Sīlis. === 2018. gadā === * 2018.01.12. Andris Ūdris "Apsolu". Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2018.01.25. Jasmīna Rezā "ART". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2018.02.01. [[Oskars Vailds]], [[Rihards Štrauss]] "Salome". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2018.02.15. Žans Liks Lagarss "Tas pasaules gals". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2018.03.08. [[Artūrs Dīcis]] "Arī vaļiem ir bail". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2018.03.15. Andri Lūps "Dūja". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2018.05.24. [[Pēteris Pētersons]], [[Raimonds Pauls]] "Man 30 gadu". Rež. Ināra Slucka. * 2018.05.31. Jānis Balodis "Mežainis". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2018.06.08. "Precēšanās un šķiršanās anatomija" (pēc Džona Apdaika darba motīviem). Rež. [[Marija Bērziņa]]. * 2018.09.13. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2018.09.14. "Antiņš. Zelts. Kalns" (pēc Raiņa lugas "[[Zelta zirgs]]" motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2018.11.01. "visas manas vājības ir tavas lūpas". Horeogr. Agate Bankava, Rūdolfs Gediņš, Dmitrijs Gaitjukevičs. * 2018.11.12. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] "Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris". Rež. Valters Sīlis. * 2018.12.06. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2019. gadā === * 2019.02.03. "Par tēviem". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2019.02.05. [[Jēkabs Nīmanis (mūziķis)|Jēkabs Nīmanis]], [[Kārlis Skalbe]], [[Kārlis Vērdiņš]] "Ceļojums uz ziemeļiem". Rež. Jēkabs Nīmanis. * 2019.02.07. [[Zigfrīds fon Fēgezaks]] "Baltiešu gredzens". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2019.03.07. Rimants Ziedonis "Paradoksālā Latvija". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2019.03.29. Justīne Kļava, [[Garlībs Merķelis]] "Latvieši". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2019.05.09. Jānis Balodis "Zem diviem karogiem". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2019.05.29. "Aka" (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] romāna motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2019.06.05. Rita Kalnejais "Šī skaistā nākotne". Rež. Diāna Kaijaka. * 2019.09.19. Juha Jokela "Finlandizācija". Rež. Valters Sīlis. * 2019.09.19. Ivo Briedis "Pēdējais salmiņš". Rež. Toms Treinis. * 2019.09.19. [[Aivars Freimanis]] "Katls". Rež. Ināra Slucka. * 2019.10.18. [[Lūiss Kerols|Luiss Kerols]] "[[Alises piedzīvojumi Brīnumzemē|Alise Brīnumzemē]]". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2019.12.04. Rasa Bugavičute-Pēce "Puika, kurš redzēja tumsā". Rež. Valters Sīlis. * 2019.12.05. Nikolajs Gogolis "Revidents". Rež. Ņikita Kobeļevs. * 2019.12.18. Jasmīna Rezā "Slaktiņa dievs". Rež. Daiga Kažociņa. === 2020. gadā === * 2020.03.05. Federiko Garsija Lorka "Tukšais zieds" ("Jerma"). Rež. Ināra Slucka. * 2020.03.06. Artūrs Dīcis "Dzīvnieks" (pēc Arto Pāsilinna romāna "Zaķa gads" motīviem). Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.03.12."[[Lepnums un aizspriedumi]]" (pēc [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] romāna motīviem). Rež. Klāvs Mellis. * 2020.07.31. Māra Zālīte "Margarēta". Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.09.11. "Skaņdarbs". Rež. Ināra Slucka. * 2020.09.24. Artūrs Jankovskis "Oligarhs". Rež. Toms Treinis. * 2020.09.26. Linda Rudene, Valters Sīlis "Mežs". Rež. Valters Sīlis. * 2020.09.27. Linda Rudene, Valters Sīlis "Pilsēta". Rež. Valters Sīlis. === 2021. gadā === * 2021.08.27. "Atver acis". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.10. [[Harolds Pinters]] "Nodevība". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.14. "Svešinieki vilcienā" (Viļņa Vēja skatuves vers. pēc Patrīcijas Haismitas un Kreiga Vernera darbu motīviem). Rež. Vladislavs Nastavševs. * 2021.09.16. [[Frīdrihs Šillers]] "Ferdinands un Luīze". Rež. Dita Lūriņa. * 2021.09.22. Linda Rudene "Riests". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.22. Garsons Kanins "Dzimusi vakardien". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.23. [[Stendāls]] "Sarkanais un melnais". Rež. Edmunds Freibergs. * 2021.09.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Sapnis vasaras naktī". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2021.09.30. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Mārtiņš Gūtmanis. * 2021.10.08. "Aukle" (pēc Leīlas Slimani romāna "Klusa dziesma" motīviem). Rež. Intars Rešetins. * 2021.10.09. Reins Rauds "Perfektā teikuma nāve". Rež. Valters Sīlis. * 2021.12.09. [[Andruss Kivirehks]] "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus". Rež. Ivars Pellu. === 2022. gadā === * 2022.02.10. Kata Vēbere "Sievietes daļas". Rež. Ināra Slucka. * 2022.04.06. Sirku Peltola "Mazā naudiņa". Rež. Regnārs Vaivars. * 2022.04.07. Tomass Vinterbergs, Mogenss Rukovs "Komūna". Rež. Valters Sīlis. * 2022.09.15. [[Māris Bērziņš]] "Aizliegtais pianīns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2022.09.22. Deivids Harovers "Naži vistās". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2022.10.02. Marina Smiļaneca "Suņa māja". Rež. Larisa Semirozumenko. * 2022.10.21. [[Karlo Kollodi]] "[[Pinokio piedzīvojumi]]". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2022.12.13. [[Ance Muižniece]] "Divas pasaules". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. === 2023. gadā === * 2023.01.12. Lūsija Kirkvuda "Debesjums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2023.03.09. [[Rabindranats Tagore]] "Pasta nams". Rež. Elīza Dombrovska. * 2023.03.16. [[Artūrs Dīcis]] "Ričards. Nekā personīga". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2023.03.31. "Baltiešu armija" (pēc Edgara Ozoliņa piezīmju motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2023.05.10. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]], [[Džuzepe Verdi]], [[Edgars Mākens]] "La KRITUSĪ". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2023.09.14. [[Rainis]] / Justīne Kļava "Spēlēju, dancoju". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2023.09.26. Ferdinands fon Šīrahs "Terors". Rež. Valters Sīlis. * 2023.10.26. Regnārs Vaivars "Suņu ciema Nelaimes lācis". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2023.11.09. Elza Marta Ruža / Matīss Kaža "Maigā vara". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2023.12.06. [[Kaspars Rolšteins]] "#DiToo". Rež. [[Dita Lūriņa]]. === 2024. gadā === * 2024.01.25. Klāvs Mellis "Garderobisti". Rež. [[Paula Pļavniece]]. * 2024.02.01. Dmitrijs Krimovs "Pīters Pens. Sindroms". Rež. Dmitrijs Krimovs. * 2024.02.08. Kristina Marija Kuliniča "Kā kļūt nelaimīgam?". Rež. Artūrs Areima. * 2024.03.06. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere. Atgriešanās". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2024.04.11. Mariuss fon Maienburgs "Ugunsseja". Rež. Henrijs Arājs. * 2024.04.18. Mārgareta Perija "Laiks Paradīzei". Rež. Endīne Bērziņa. * 2024.04.25. Pēc [[Pēteris Veiss|Pētera Veisa]] lugas motīviem "Marats/Sads". Rež. Rūdolfs Gediņš, Klāvs Mellis. * 2024.05.16. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgais vecis". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2024.09.12. [[Alberts Bels]] "Cilvēki laivās". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.09.19. [[Sudrabu Edžus]] "Dullais Dauka". Rež. Jurģis Lūsis. * 2024.10.29. [[Astrida Lindgrēna]] "Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki". Rež. Paula Pļavniece. * 2024.12.05. [[Frānsiss Skots Ficdžeralds]] "[[Lielais Getsbijs|Lieliskais Getsbijs]]". Rež. [[Indra Roga]]. === 2025. gadā === * 2025.02.27. [[Jukio Mišima]] "Zelta templis". Rež. Henrijs Arājs. * 2025.03.06. Lī Hols, Padijs Čajefskis "Nacionālais kanāls". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2025.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2025.04.17. Laura Sintija Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Rodrigo Struka. * 2025.04.30. Iedvesmojoties no [[Arveds Mihelsons|Rutku Tēva]] "Dumpīgā Rīga". Rež. Klāvs Mellis. * 2025.05.15. [[E. T. A. Hofmanis|Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis]] "Smilšu cilvēks". Rež. [[Ralfs Liepa]]. * 2025.06.04. [[Alfrēds Žarī]], Vladislavs Troickis, Elza Marta Ruža "Karalis Ibī un citi monstri". Rež. Vladislavs Troickis. * 2025.09.11. Gusts Ābele "Klusums un troksnis". Rež. Gusts Ābele. * 2025.09.20. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2025.09.25. [[Jānis Joņevs]] "Ko var cilvēks". Rež. Roberts Dauburs. * 2025.10.09. [[Jana Egle]] "Egles stāsti". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.11.14. [[Kārlis Vērdiņš]], [[Matīss Kaža]] "Bastardi". Rež. Matīss Kaža. * 2025.11.15. Mērija Orra "Viss par Ievu". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.12.04. [[Andris Kalnozols]] "Ods". Rež. [[Matīss Budovskis]]. === 2026. gadā === * 2026.02.05. Daiva Čepauskaite "Kad atkal būsim jauni". Rež. [[Rolands Atkočūns]]. * 2026.02.26. [[Guntis Bojārs]] "Zīda čūska". Rež. [[Laura Groza]]. * 2026.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2026.03.17. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Atbalss Aija". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2026.04.30. Noels Kovards "Intīmās dzīves". Rež. [[Ināra Slucka]]. [[Kategorija:Latvijas Nacionālais teātris|Izrādes]] rw7gu2bbu1u936xswwejprwhj54soxx 4500671 4500669 2026-07-30T22:04:52Z Teatrālis 82063 /* 1933. gadā */ 4500671 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. {{TOClimit|2}} == Padomju Latvijas Strādnieku teātris (1919) == * 1919.02.23. [[Leons Paegle]] "Augšāmcelšanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1919.03.09. [[Andrejs Upīts]] "Viens un daudzie". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.03.14. Andrejs Upīts "Balss un atbalss". Rež. Augusts Kokalis. * 1919.03.28. Maksimiliāns Bethers "Pirmie viļņi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.04.11. Andrejs Upīts "Saule un tvaiks". Rež. Ērihs Lauberts. * 1919.04.18. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.05.02. [[Maksims Gorkijs]] "Ienaidnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.05.16. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. == Latvijas Nacionālais teātris (1919—1940) == === 1919. gadā === * 1919.11.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.12.03. [[Rainis]] "Daugava". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1919.12.06. Rainis "[[Zelta zirgs]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.12.19. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (1. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.21. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.25. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.27. Bjernstjerne Bjernsons "Kad jaunais vīns zied". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1920. gadā === * 1920.01.06. [[Moriss Meterlinks]] "Māsa Beatrise". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1920.01.17. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1920.01.31. Endre Naģs "Ministru prezidents". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.02.25. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1920.03.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.03.17. [[Fallijs]] "Selgā". Rež. Alfrēds Zommers. * 1920.04.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.04.28. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.05.15. [[Heinrihs Manns]] "Legro kundze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.06.15. Edvards Vulfs "Rožainās dienas", Gabriela Zapoļska "Kāzu priekšvakarā", [[Antons Čehovs]] "Bildinājums". Rež. Dmitrijs Arbeņins. * 1920.09.15. Rūdolfs Blaumanis "Indrāni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.09.21. [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.09.29. Rihards Dēmels "Cilvēku draugi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.10.13. Edvards Vulfs "Meli". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.11.10. [[Anna Brigadere]] “Ilga”. Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.11.17. Rainis "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.12.03. Šarls van Lerbergs "Pans". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.12.23. Jānis Akuraters "Šis un Tas Itnekas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1921. gadā === * 1921.01.12. Antons Vildganss "Nabadzība". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1921.01.26. Klitija "Sulamīte". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1921.02.18. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.05. Rūdolfs Lotārs "Karalis Harlekīns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.03.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.23. [[Henriks Ibsens]] "Troņa tīkotāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.04.28. [[Augusts Saulietis]] "Pret ziemeļiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.05.06. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.05.25. Artūrs Kustā Jerviluoms "Ziemeļnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.16. [[Augusts Kicbergs]] "Elks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.21. Voldemārs Dambergs "Ziedu viesulī". Rež. Fricis Rode. * 1921.10.05. Erkols Luidži Morselli "Glauks". Rež. Kristaps Linde. * 1921.10.12. [[Jānis Poruks]] "Hernhūtieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.11.23. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.14. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. Fricis Rode. * 1921.12.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Viena diena" un "Dzīvas un nedzīvas puķes". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.27. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Fricis Rode. === 1922. gadā === * 1922.01.15. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Fricis Rode. * 1922.01.15. Moljērs "Skapēna nedarbi". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1922.01.23. [[Anna Brigadere]] "Ausmā". Rež. Kristaps Linde. * 1922.02.15. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Grāfs de Rizors". Rež. Fricis Rode. * 1922.02.25. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas jeb Trakā diena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.03.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki|Mērnieku laiki Slātavā]]". Rež. Fricis Rode. * 1922.04.05. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1922.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas" ("Jautrās vindzorietes"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.04.24. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.10. [[Oskars Vailds]] "Padovas hercogiene". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.17. Nino Berīni "Zaimotājs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.05.22. [[Gerharts Hauptmanis]] "Vientuļi cilvēki". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.30. [[Augusts Deglavs]] "Vienpadsmitā stunda". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.02. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.14. [[Sofokls]] "Ķēniņš Edips". Rež. Fricis Rode. * 1922.09.20. Karls Šternheims "Kandidāts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.10.04. Emīlija Prūsa "Gaisa dārzi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.10.18. Gabriels Landsbergs-Žemkalnis "Blinda" ("Pasaules līdzinātājs"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.11.15. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.11.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Fricis Rode. * 1922.11.27. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.12.12. Arvīds Jernefelts "Titus, Jeruzalemes izpostītājs". Rež. Fricis Rode. * 1922.12.29. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1923. gadā === * 1923.01.02. [[Pēteris Ērmanis]] "Brakos". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1923.01.12. [[Gerharts Hauptmanis]] "Roze Bernda". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1923.01.24. [[Jānis Akuraters]] "Pieci vēji". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.02.15. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Fricis Rode. * 1923.02.28. [[Alfrēds Andersons|Andrass]] "Ķēniņš Dāvids". Rež. Fricis Rode. * 1923.03.07. Haralds Eldgasts "Agarta". Rež. Kristaps Linde. * 1923.03.16. Hermanis Heijermanss "Ķēžu locekļi". Rež. Teodors Podnieks. * 1923.04.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.04.18. Voldemārs Dambergs "Mēs viņus gūstīsim!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.04.23. Jānis Lejiņš "Pie dzimtenes krusta". Rež. Jānis Lejiņš. * 1923.04.30. [[Kārlis Jēkabsons]] "Sirdsapziņa". Rež. Kristaps Linde. * 1923.05.12. [[Aleksis Kivi]] "Kāzu brauciens" ("Ciema kurpnieki"). Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.06.17. Gustavs Vids "Augstākā matemātika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.01. [[Aspazija]] "Aspazija". Rež. Fricis Rode. * 1923.09.05. Sidnejs Gariks "Atzīšanās". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.09.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.26. Juris Kosa "Ceļi un dūkstis". Rež. Kristaps Linde. * 1923.10.10. Džeimss Metjū Berijs "Brīnišķīgais Kreitons". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.24. [[Augusts Saulietis]] "Sirdskaite". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.31. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.11.18. [[Rainis]] "Daugava". Rež. Fricis Rode. * 1923.12.05. [[Andrejs Upīts]] "Laimes lācis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.12.25. Rainis "Mušu ķēniņš". Rež. Fricis Rode. === 1924. gadā === * 1924.01.12. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Zvēru dīdītājs". Rež. Kristaps Linde. * 1924.01.21. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1924.01.30. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Fausts". Rež. Fricis Rode. * 1924.02.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Ziemas pasaciņa". Rež. Fricis Rode. * 1924.03.05. Anna Brigadere "Hetēras mantojums". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1924.03.17. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. Kristaps Linde. * 1924.03.31. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Fricis Rode. * 1924.04.09. [[Ansis Gulbis]] "Kaspars un Biruta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.04.17. [[Džordžs Gordons Bairons|Džordžs Bairons]] "Kains". Rež. Kristaps Linde. * 1924.04.20. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Arājdēls". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.05.03. Hanss Millers "Kaislība". Rež. Lilija Štengele. * 1924.05.05. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Rež. Jānis Lejiņš. * 1924.05.12. Zeltmatis "Indulis". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.26. Gabriels Dregeli "Labi pašūta fraka". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.08.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Fricis Rode. * 1924.09.02. Rūdolfs Blaumanis "Potivāra nams". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.12. [[Jānis Akuraters]] "Tautas darbinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.25. [[Aspazija]] "Ragana". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1924.10.17. [[Augusts Strindbergs]] "Reibonis". Rež. Fricis Rode. * 1924.10.20. Roberts Valters "Tornī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.10.29. [[Jūlijs Pētersons]] "Prāta cilvēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.11.12. Ļevs Luncs "Ārpus likuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.12.06. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1924.12.19. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. Fricis Rode. === 1925. gadā === * 1925.01.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. Fricis Rode. * 1925.02.02. Viljams Šekspīrs "Spītnieces precības" ("Spītnieces savaldīšana"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1925.02.20. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1925.03.03. Etjēns Reijs "Skaistas sievietes". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.03.16. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kuru pliķē". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1925.04.08. Anrī Bernšteins "Zaglis". Rež. Fricis Rode. * 1925.04.24. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Svētā Žanna". Rež. Kristaps Linde. * 1925.05.19. [[Džeroms K. Džeroms]] "Miss Hobsa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.09.02. [[Frīdrihs Hebels]] "Judīte". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1925.09.16. [[Augusts Saulietis]] "Inteliģenti". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.09.23. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Adriēna Lekuvrēra". Rež. Fricis Rode. * 1925.10.07. [[Andrejs Upīts]] "Atraitnes vīrs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.10.21. [[Luidži Pirandello]] "Sešas personas meklē autoru" ("[[Seši tēli meklē autoru]]"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.10.26. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs "Carienes sazvērestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.04. Jēkabs Zeibolts "Mājas naids". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.11.11. Viljams Šekspīrs "Maldu komēdija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.18. [[Aspazija]] "Boass un Rute". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.12.02. [[Augusts Strindbergs]] "Samums", [[Romēns Rolāns]] "Mīlas un nāves spēle". Rež. Fricis Rode. * 1925.12.09. Augusts Strindbergs "Līgava ar kroni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.12.25. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1926. gadā === * 1926.01.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Diplomāti". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1926.01.20. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Fricis Rode. * 1926.01.25. [[Žils Romēns]] "Doktors Knoks jeb Medicīnas triumfs". Rež. Fricis Rode. * 1926.02.06. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sievietes vara" ("Kapteiņa Brasbaunda atgriešanās"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1926.02.18. [[Georgs Kaizers]] "Grāfienes Lavaletas ziedojums". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1926.02.23. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Masku deja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.06. [[Ansis Gulbis]] "Ērika Jonase". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.03.13. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.03.18. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Madame Sans-Gene". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.26. Voldemārs Dambergs "Neticīgā Kolombīne". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.09. [[Žans Rasins]] "Fedra", [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.23. [[Viktors Eglītis]] "Ministra sievas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.04.29. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs "Vecmāmuļa" ("Iekarotā laime"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.05.11. Aleksandrs Bisons "Nezināmā". Rež. Fricis Rode. * 1926.05.17. Gabriela Zapoļska "Traģiskie muļķi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.05.19. [[Karlo Goldoni]] "Melis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.01. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.15. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.09.29. [[Augusts Saulietis]] "Nepilnīgais". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.10.06. Jurijs Jurjins "Varonis aiz pārpratuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.10.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.03. Anna Brigadere "Dievišķā seja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.17. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.11.25. Ļevs Urvancevs "Vera Mirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.27. Lindulis "Gaigalu dzimta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.12.08. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.12.18. Jēkabs Rozentāls-Krūmiņš "Sarkanais kungs". Rež. Aleksis Mierlauks, otrais rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. === 1927. gadā === * 1927.01.12. [[Jānis Akuraters]] "Apvienosimies". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1927.02.02. Kārlis Ieviņš "Putras Dauķa precības". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1927.02.19. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1927.03.05. Andrē de Lords, Pjērs Šēns "Mans mācītājs pie bagātiem". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.03.11. [[Ansis Gulbis]] "Avantūriste". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.03.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Doroteja Angermane". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.06. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.20. [[Edvards Vulfs]] "Pasaka par nāvi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1927.04.26. Ēvalds Šķipsna "Ciānas bērni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.06. [[Lope de Vega]] "Fuente Ovehuna" ("Avju avots"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.05.14. [[Brāļi Kaudzītes]], [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Viltus mērnieki Čangalē". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.20. Pāvils Gruzna "Vecpuišu nodoklis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.09.07. Pols Gavo "Šokolādes princese". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.14. [[Jēkabs Janševskis]] "Precību viesulis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.09.24. Pjērs Bertons, Šarls Simons "Zazā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.10.05. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sātana apustulis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.10.18. [[Elīna Zālīte]] "Bīstamais vecums". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.10.26. Edgars Volless "Kurš ir vilkatis?". Rež. Jānis Zariņš. * 1927.11.12. [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi" un "Venēciešu nakts". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.11.19. Ferencs Molnārs "Spēle pilī". Rež. Ivans Šmits. * 1927.11.26. Edmons Rostāns "Ērglēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.12.10. [[Andrejs Upīts]] "Vesela miesa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.12.16. Viljams Šekspīrs "[[Makbets]]". Rež. Ivans Šmits. === 1928. gadā === * 1928.01.11. Ludvigs Fulda "Ēzeļa ēna". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1928.01.18. [[Jūlijs Pētersons]] "Sieviete ar sešiem prātiem". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1928.02.08. [[Anna Brigadere]] "Izredzētais". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.02.15. [[Rainis]] "Ilja Muromietis". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1928.02.24. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Atjautīgā sieviete". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.03.07. [[Ādolfs Alunāns]] "Lielpils pagasta vecākie". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.03.16. [[Moriss Meterlinks]] "Baltais tēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.03.31. [[Aspazija]] "Zalša līgava". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.04.06. [[Miķelis Valters]] "Kristus atriebšanās". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Sabiedrības pīlāri". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.04.27. Kārlis Ieviņš "Māte un meitas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.05.04. Jānis Vainovskis "Dzīvie miljoni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.05.11. Anrī Meijaks, Luijs Alevī "Arvien trakāk". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.01. Rainis "Rīgas ragana". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.07. Bella Šēne "Mīlas rotaļa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.18. Bajards Veijers "Mērijas Duganes prāva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.10.12. Karels Šeinpflugs "Otrā jaunība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.10.24. Anrī Bataijs "Kailā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.02. [[Jēkabs Janševskis]] "Pirmā nakts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.11.10. Stefans Kšivoševskis "Velns un krodziniece". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.11.23. [[Jānis Akuraters]] "Priecīgais saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.26. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs "Belugina precības". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.12.05. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Mīlas teika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.12.19. Rainis "Suns un kaķe". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1929. gadā === * 1929.01.09. [[Georgs Kaizers]] "Prezidents". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1929.01.18. [[Moljērs]] "Dons Žuans jeb Akmens dzīres". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1929.01.25. Tūrs Hedbergs "Juhans Ulfšjerns". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1929.02.06. [[Jūlijs Pētersons]] "Cilvēki, kas bēg paši no sevis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.02.12. Ernests Vajda "Viņi šķiras". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.25. Roberts Mišs "Kaisles untums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.27. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.04. Ilja Surgučovs "Rudens vijoles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.09. [[Pedro Kalderons de la Barka]] "Dzīve—sapnis", [[Migels de Servantess]] "Divi pļāpas". Rež. Nikolajs fon Drīzens. * 1929.03.20. Ferencs Molnārs "Melnais briljants". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.29. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Gulbju dziesma". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1929.04.17. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.04.20. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.05.07. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.05.11. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.08.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.09.11. [[Džeroms K. Džeroms]] "Fannija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.09.18. Františeks Langers "Kamielis caur adatas aci". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.10.02. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.10.09. Henriks Ibsens "Meža pīle". Rež. Fjodors Komisarževskis. * 1929.10.23. Ferencs Molnārs "Olimpija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.11.02. Agards Zendrups "Kas vainīgs?". Rež. Jānis Zariņš. * 1929.11.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.11.22. Roberts Šerifs "Ceļa galā". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.06. Ludvigs Hiršfelds "Sieviete, ko katrs meklē". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.18. Anna Brigadere "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.12.31. [[Lūcija Zamaiča]] "Ķipara brīnišķīgās dēkas". Rež. Ernests Feldmanis. === 1930. gadā === * 1930.01.08. [[Augusts Saulietis]] "Audžu bērni". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1930.01.14. [[Šolems Aleihems]] "Lielais vinnests" ("200 000"). Rež. Marks Rubins. * 1930.01.25. [[Hermanis Bārs]] "Skatuves zvaigzne". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1930.02.12. [[Lope de Vega]] "Seviljas zvaigzne". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1930.02.19. Ježi Šaņavskis "Advokāts un rozes". Rež. Aleksandrs Zelverovičs. * 1930.02.27. Valters Ilge "Grāfiene Dibarī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1930.03.08. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.03.19. [[Jūlijs Pētersons]] "Jauneklis ar sapņainām acīm". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.03.26. Minna Dišlere "Iegātnis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.04.04. Luijs Verneijs "Tālrunis zvana" ("Lambertjē kungs"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.04.15. [[Austra Ozoliņa-Krauze]] "Katrīna". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.04.26. [[Frīdrihs Hebels]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.07. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Pie sloku ezera". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.21. Irma Brača "Velni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.08.31. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.09.10. Ladislavs Fodors "Pildspalva". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.09.24. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.10.10. [[Anna Brigadere]] "Šuvējas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.22. Pauls Aldre "Līdumnieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.29. Pauls Franks "Pirmās šķiras viesnīca". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.11.03. Hermanis Heijermanss "Septītais bauslis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.14. [[Jānis Akuraters]] "Mīlestības zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.21. [[Hermanis Bārs]] "Žozefīne". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.11.24. [[Puriņu Klāvs]] "Zviedris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.10. Ksenija Rudzīte "Maliena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.12.16. [[Jūlijs Pētersons]] "Tagad pasaulei jāpārveidojas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.31. Ferencs Molnārs "Labais eņģelis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1931. gadā === * 1931.01.14. Pjērs Sabatjē, Viktors de la Fortels "Kaislību ugunīs". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1931.01.31. [[Jānis Veselis]] "Jumis". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1931.02.11. Hjalmars Bergmanis "Mazpilsētas tirāns" ("Markurels"). Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1931.02.26. Ferdinands Brukners "Anglijas Elizabete". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1931.03.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Taupības kurators". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.03.18. Frederiks Lonsdāls "Vai mēs visi neesam tādi?". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.03.27. Pauls Franks, Ludvigs Hiršfelds "Veikals ar Ameriku". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.04.02. Voldemārs Zonbergs "Kurzemes lielais hercogs". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.04.17. Žans Sarmāns "Madelona". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.04.29. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Tu—brīnišķā!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.05.06. Petrs Vaičūns "Veltas pūles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.05.25. Zigfrīds Geijers "Mainītās lomās". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.08.30. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.09.10. Pols Armāns, Marsels Žerbidons "Irēnas mīlestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.09.23. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nafta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.09.30. [[Kārlis Cukmaiers|Karls Cukmeijers]] "Kepenikas kapteinis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.10.14. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.10.21. Makss Neals, Makss Ferners "Nogurušais Teodors". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.11.16. Bella Šēne "Kad sirdis sāk kvēlot". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.11.18. [[Anna Brigadere]] "Pastari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.11.27. Francis Hedbergs "Kāzas Ulvosā". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.12.09. Kārlis Gandrups "Trīs blēži". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.12.20. Karls Brikners "Sarkangalvīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.12.25. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Antiņa galms". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Melnā primadonna". Rež. Ernests Feldmanis. === 1932. gadā === * 1932.01.08. Neils Grants "Sieviešu politika". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1932.01.18. [[Anna Brigadere]] "Ilga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1932.01.23. Jēkabs Lošvics "Šahs vai rulete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1932.02.03. [[Jānis Akuraters]] "Amora talons". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.02.16. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Zemes spēks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.03.02. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari "Zaķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.03.10. [[Augusts Strindbergs]] "Ēriks XIV". Rež. [[Mihails Čehovs]]. * 1932.03.18. [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1932.04.06. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.04.13. Moriss Henekens, E. Vēbers "Monmartras lilija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.04.23. [[Aleksejs Tolstojs (1817—1875)|Aleksejs Tolstojs]] "Jāņa Briesmīgā nāve". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.05.05. Minna Dišlere "Traks laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.05.20. Teuvo Pakkala "Koku pludinātāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.06.01. Īdens Filpotss "Cik grūti tikt pie sievas". Rež. Jānis Zariņš. * 1932.09.01. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.09.07. Edvīns Berks "Tas, ko sauc par mīlestību". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.09.24. [[Jūlijs Pētersons]] "Sievietes sirds labirints". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.10.05. [[Ivans Turgeņevs]] "Muižnieku ligzda". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.10.15. Ladislavs Bušs-Fekete, Aleksandrs Gots "Fērika viesojas". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.10.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.11.09. Voldemārs Zonbergs "Mākslīgais zīds". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.11. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Latvju leģenda". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.18. Anna Brigadere "Karaliene Jāna". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.07. Ludvigs Hiršfelds, Rūdolfs Esterreihers "Ārzemju ceļojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.12.15. Maits Metsanurks "Uz zaļa zara". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.12.21. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.31. Pāvils Gruzna "Zemes rūķu kolektīvs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1933. gadā === * 1933.01.14. [[Jānis Grīns]] "Kaļostro Jelgavā". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.01.28. Ludvigs Hiršfelds "Zviedru sērkociņš". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1933.02.03. [[Jēkabs Janševskis]] "Laimes bērns". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1933.02.06. Aleksandrs Kosorotovs "Mīlas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.02.15. Ferencs Molnārs "Pāvilielas zēni". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.02.22. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]" ("Kalna Jepe"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.03.03. Elvīra Kociņa "Lidotājs". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.03.06. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1933.03.17. [[Viktorjēns Sardū]] "Fedora". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.03.25. [[Ansis Gulbis]] "Skolmeistari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.12. [[Karlo Goldoni]] "Spēļu ellīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.25. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Stella". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Zelta zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.30. Jānis Janka "Mistera Maija starts un finišs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Gailis]] "Mistera Maija starpspēles". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.05.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pārāk patiesi, lai būtu skaisti". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.05.20. Ladislavs Fodors "Dr. Jūlija Šabo". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.09.01. [[Aspazija]] "Velna nauda". Rež. [[Jānis Muncis]]. * 1933.09.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Sestdienas vakars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Zelta kupris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Pēc pirmā mītiņa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.17. Ludvigs Fulda "Dvīņu māsas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.09.27. Stefans Kedržinskis "Rītdienas laime". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.10.18. Hugo Raudseps "Salonā un krātiņā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1933.10.28. [[Jānis Akuraters]] "Vadātājs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.11.06. Ferencs Molnārs "Velns". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.11.10. Barijs Konnors "Nav vērts raudāt". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.11.18. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Negudrā Ģertrūde". Rež. Jānis Osis. * 1933.11.29. [[Alfrēds Andersons]] "Baltezeru dzimtas asinis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.12.08. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.12.21. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Jānis Muncis. * 1933.12.31. Edvards Knoblauhs "Fauns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1934. gadā === * 1934.01.06. Augusts Laiviņš "Zvaigžņu pulki". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1934.01.21. Voldemārs Zonbergs "Zēns ar suni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.01.24. [[Marija Leiko]], Austra Ozoliņa-Krauze "Marija Vaļevska". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.02.14. [[Viktors Eglītis]] "Nesaraujamās saites". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1934.02.28. Luidži Kamoleti "Māsa Terēze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.03.10. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Pirmā daļa). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.03.28. Jānis Lejiņš "Saulei līdzi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Jaunatnes savienība". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.04.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Žagatu ligzdā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1934.05.18. [[Roberts Kroders]] "Princis vai šoferis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.09.01. [[Doku Atis]] "Krišus Laksts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.09.14. Renē Fošuā "Urzulas gleznas". Rež. Jānis Osis. * 1934.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.10.13. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1934.10.30. [[Jūlijs Pētersons]] "Mīlas karuselis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.11.07. Sidnejs Kingslejs "Cilvēki baltās drānās". Rež. Jānis Zariņš. * 1934.11.17. [[Aleksandrs Grīns]], Voldemārs Zonbergs "Dvēseļu putenis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.11.30. Kārlis Zariņš "Randenes Barbara". Rež. Jānis Osis. * 1934.12.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.12.23. Sofija Čurļoniene-Kimantaite "Septiņi brāļi". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1935. gadā === * 1935.01.16. [[Jānis Akuraters]] "Vecie un jaunie". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1935.01.31. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "Kīns". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.11. [[Elīna Zālīte]] "Svešas asinis". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.28. Emīlija Prūsa "Godīguma pārbaude". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1935.03.16. Gabriels d’Anuncio "Frančeska da Rimini". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.03.30. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Otrā daļa). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1935.04.08. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.04.17. [[Moriss Meterlinks]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.05.14. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Lielā liesma". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1935.07.25. Agapētuss "Labi vārīts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.09.11. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1935.09.29. Vilis Lācis "Senču aicinājums". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.10.05. Aloja un Vilens Mrštikovi "Mariša". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.10.18. Ježi Šaņavskis "Tilts". Rež. Jānis Osis. * 1935.11.01. [[Kārlis Jēkabsons]] "Draudāru vedekla". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.11.17. Jānis Akuraters "Kronvalds". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.11.28. Žans Ogists Rišpēns "Dzīvība vai nāve". Rež. Jānis Osis. * 1935.12.13. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.12.23. E. Hermanis "Runcis zābakos". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1936. gadā === * 1936.01.11. Lajošs Zilahi "Viņas pēdējā loma". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1936.01.29. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1936.02.21. Voldemārs Zonbergs "Ziedošais jaunības laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.02.27. [[Augusts Saulietis]] "Jēkabs Saltups". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.03.11. [[Henriks Ibsens]] "Juns Gabriels Borkmans". Rež. Jānis Osis. * 1936.03.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Teodors Lācis]]. * 1936.04.17. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.04.22. [[Jūlijs Pētersons]] "Plaisas parketā". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1936.04.30. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Dāmu karš". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.05.04. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Lilija Štengele. * 1936.09.01. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.09.12. Ernests Andaijs, Ludvigs Balints "Marija Baškirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.09.23. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.10.16. [[Vilis Lācis]] "Kristaps Kaugurs". Rež. Jānis Osis. * 1936.10.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.11.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.02. Ādolfs Enerī, Kormons "Aklā māsa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.23. [[Aleksandrs Grīns]] "Jānītis debesīs". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.12.31. Džons Sesils Holms, Džordžs Ebts "Trīs vīri un zirgs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1937. gadā === * 1937.01.13. Františeks Langers "Jātnieku izlūki". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.01.29. Jene Heltaji "Mēmais bruņinieks". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.02.06. [[Līgotņu Jēkabs]] "Skolotāja meita". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1937.02.15. Šofija Čurļoniene-Kimantaite "Ausmas dēli". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1937.02.24. Oto Bīlens "Mazā tiesa". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.03.04. [[Jūlijs Pētersons]] "Burvju atslēga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1937.03.21. Voldemārs Zonbergs "Jauno siržu tilts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.04.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Daudz trokšņa par neko" ("Liela brēka, maza vilna"). Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.04.27. [[Anna Brigadere]] "Kvēlošā lokā". Rež. Jānis Osis. * 1937.05.27. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.09.01. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.09.08. Marija Jotuni "Ādama riba". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.09.22. Līgotņu Jēkabs "Mēs vai viņi". Rež. Jānis Osis. * 1937.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Helgelandes varoņi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.10.20. [[Oskars Vailds]] "Nenozīmīgā sieviete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.03. Aime un Ferencs Stjuarti "Meitene Irēne". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1937.11.10. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.17. Zeiboltu Jēkabs "Trīs soļi uz laimi". Rež. Jānis Osis. * 1937.11.18. Vilis Cedriņš "Pirmā pusnaktī". Rež. Jānis Osis. * 1937.12.14. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lībiešu asinis" ("Kolka"). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.12.22. [[Marks Tvens]] "Toma Sojera dēkas". Rež. Konrāds Kvēps. === 1938. gadā === * 1938.01.14. [[Hermanis Bārs]] "Koncerts". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1938.02.02. [[Aleksandrs Grīns]] "Kalēja līgava". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.02.17. [[Selma Lāgerlēva]] "Annemarija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.03.04. Voldemārs Zonbergs "Kungs pie vārtiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.03.07. Ferencs Molnārs "Gvardijas virsnieks". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.04.01. [[Elīna Zālīte]] "Mūžīgi vīrišķais". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1938.04.12. Hugo Raudseps "Rožainās brilles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.04.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Luīze Millere" ("Mīla un viltus"). Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1938.05.07. [[Eriks Ādamsons]] "Mālu Ansis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.05.21. Viktors Vārzics "Francisko Goija — ģēnijs bez tautas". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1938.09.10. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1938.09.27. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Drošā kundze" ("Madame Sans-Gene"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.10.14. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Bankrots". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.10.27. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Lielās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.11.11. Aleksandrs Grīns "Pumpurs un Lāčplēsis". Rež. Jānis Zariņš. * 1938.11.30. Sila-Vara "Karalienes Viktorijas jaunība". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.12.14. Vilma Delle "Bērnu bērni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.12.31. [[Johans Heinrihs Baumanis]] "Lustīgais nerris uz tirgus plača". Rež. Osvalds Uršteins. === 1939. gadā === * 1939.01.13. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1939.02.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1939.02.22. [[Fransuā Moriaks]] "Asmodejs". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1939.02.28. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1939.03.11. [[Elīna Zālīte]] “Rudens rozes”. Rež. Jānis Zariņš. * 1939.04.14. [[Viktorjēns Sardū]] "Florija Toska". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.04.21. [[Jūlijs Pētersons]] "Norieta kvēle". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.05.03. Jānis Sārts "Malu mednieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.05.14. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.05.25. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Penelope". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.09.12. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.10.03. [[Selma Lāgerlēva]], Pauls Knudsens "Portugāles ķeizars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.10.13. Jānis Lejiņš "Skabarga sirdī". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.10.27. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.11.23. [[Moljērs]] "Iedomu slimnieks". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.11.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.12.20. Jevgeņijs Švarcs "Snip-snap-snurre". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1939.12.29. [[Tija Banga]] "Septiņas vecmeitas". Rež. Jurijs Jurovskis. === 1940. gadā === * 1940.01.15. [[Vilis Lācis]] "Vīra varā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1940.02.07. Heincs Kubjē "Mīlule". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1940.02.26. [[Elīna Zālīte]] "Vālodzes dziesma". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.03.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.04.09. [[Jānis Akuraters]] "Studenti Debesniekos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.04.19. [[Hermanis Bārs]] "Meistars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1940.05.09. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.05.22. [[Mārtiņš Zīverts]] "Ķīnas vāze". Rež. Jānis Zariņš. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1940—1941) == === 1940. gadā === * 1940.09.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.10.10. Šandors Gergels, Osafs Ļitovskis "Mans dēls". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.11.09. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Rež. Jānis Zariņš. * 1940.12.06. [[Andrejs Upīts]] "Ziņģu Ješkas uzvara". Rež. Osvalds Uršteins. === 1941. gadā === * 1941.01.10. Boriss Lavreņovs "Lūzums". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1941.01.21. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Jānis Zariņš. * 1941.02.19. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pašu ļaudis—iztiksim". Rež. Jānis Lejiņš. * 1941.06.04. (ģenerālmēģinājums). [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. == Rīgas Dramatiskais teātris (1942—1944) == === 1942. gadā === * 1942.01.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1942.02.03. [[Selma Lāgerlēva]], Bernds Fredgrēns "Purvenieka meita". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.02.12. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1942.03.18. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jums pa prātam" ("Divpadsmitā nakts"). Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.06.05. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.07.02. Bella Šēne "Venēciete". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.09.17. Korfics Holms "Suņudienas". Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.10.22. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.11.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Zelta arfa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.12.25. Karls Brikners "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1943. gadā === * 1943.02.09. [[Henriks Ibsens]] "Tautas naidnieks". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1943.03.16. [[Aspazija]] "Zeltīte". Rež. Osvalds Uršteins. * 1943.03.25. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nauda". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1943.05.06. Vilhelms Mūbergs "Atraitnis Jarls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.06.15. Aspazija "Vaidelote". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.10.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.11.19. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Osvalds Uršteins. === 1944. gadā === * 1944.01.06. [[Elīna Zālīte]] "Intermeco". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1944.01.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Viltus un mīlestība". Rež. Osvalds Glāznieks. * 1944.02.26. Edvards Vulfs "Sensācija". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1944.04.20. [[Anšlavs Eglītis]] "Par purna tiesu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.06.03. Valters Ērihs Šēfers "Leitnants Vāri". Rež. Osvalds Uršteins. * 1944.06.18. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. Osvalds Glāznieks. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1944—1988) == === 1944. gadā === * 1944.11.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.11.23. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.12.14. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.12.14. Anna Brodele "Pienākums". Rež. Kārlis Piesis. * 1944.12.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Krievu ļaudis" (4. aina). Rež. Viktors Staņicins. === 1945. gadā === * 1945.01.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1945.02.03. [[Vilis Lācis]] "Vedekla". Rež. Vera Baļuna, Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1945.03.24. Aleksandrs Korneičuks "Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē". Rež. Vera Baļuna. * 1945.04.14. Ričards Brinslijs Šeridans "Jauko māņu diena". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1945.06.09. Vsevolods Roks "Inženieris Sergejevs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1945.06.28. [[Arvīds Grigulis]] "Uz kuru ostu?". Rež. Ernests Feldmanis. * 1945.11.03. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. Ernests Feldmanis. * 1945.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. === 1946. gadā === * 1946.02.22. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1946.03.20. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1946.04.25. Leonīds Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Vera Baļuna. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Zaļā zeme" (fragmenti). Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Amacones". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Pēc beidzamā piliena". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Doktora Mārtiņa viesis". Rež. Jānis Osis. * 1946.06.27. Ričards Brinslijs Šeridans "Mēlnesības skola". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1946.09.19. [[Maksims Gorkijs]] "Pēdējie". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.11.06. [[Arvīds Grigulis]] "Kā Garpēteros vēsturi taisīja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1946.12.21. Viktors Ardovs "Pelnrušķīte". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. === 1947. gadā === * 1947.01.24. [[Jūlijs Vanags]] "Agrā rītā", [[Andrejs Upīts]] "Amacones", [[Elīna Zālīte]] "Šokolādes princese". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1947.02.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Viņu jautājums" ("Divas Amerikas"). Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1947.04.19. Nikolajs Pogodins "Kremļa kuranti". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Herberts Zommers]]. * 1947.06.12. [[Viljams Šekspīrs]] "Jautrās vindzorietes". Insc. [[Ernests Feldmanis]], rež. Nora Katlapa. * 1947.06.22. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ne vienmēr runcim krējuma pods". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1947.11.05. [[Arvīds Grigulis]] "Māls un porcelāns". Rež. Vera Baļuna. * 1947.12.11. [[Rainis]] "Pusideālists". Insc. Alfrēds Austriņš, rež. Herberts Zommers. === 1948. gadā === * 1948.01.16. [[Andrejs Upīts]] "Spuldzes maisā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1948.03.04. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. Vera Baļuna. * 1948.04.16. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1948.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.08.27. [[Lope de Vega]] "Suns uz siena kaudzes". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1948.09.24. Boriss Romašovs "Varenais spēks". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.10.21. Anna Brodele "Skolotājs Straume". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1948.12.03. Aleksandrs Ostrovskis "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Vera Baļuna. * 1948.12.31. [[Džeks Londons]] "Mārtins Īdens". Rež. Herberts Zommers. === 1949. gadā === * 1949.01.28. Džons Flečers "Spāniešu priesteris". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1949.02.26. Dora Slepjane "Māsas". Rež. Vera Baļuna. * 1949.03.27. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.05.13. Nikolajs Virta "Kaut kur Eiropā" ("Nāvei nolemto sazvērestība"). Rež. Vera Baļuna. * 1949.06.03. [[Aleksandrs Puškins]] "Stacijas uzraugs". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1949.09.17. Aleksandrs Korneičuks "Ukrainas stepēs". Rež. Vera Baļuna. * 1949.11.02. Nikolajs Pogodins "Cilvēks ar šauteni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.11.25. [[Elīna Zālīte]] "Vārds sievietēm". Rež. Herberts Zommers. * 1949.12.22. [[Konstantīns Simonovs]] "Svešā ēna". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1950. gadā === * 1950.01.05. [[Henriks Ibsens]] "Leļļu nams". Rež. Vera Baļuna. * 1950.02.17. Sergejs Mihalkovs "Komponists Iļja Golovins". Rež. Vera Baļuna. * 1950.04.08. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1950.04.29. [[Aleksandrs Gribojedovs]] "[[Gudra cilvēka nelaime]]". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1950.06.01. Aleksandrs Korneičuks "Irbenāju birztala". Rež. Vera Baļuna. * 1950.06.17. [[Lope de Vega]] "Meitene ar krūzi". Rež. Herberts Zommers. * 1950.07.12. [[Arvīds Grigulis]] "Kramā ir uguns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1950.10.05. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. Vera Baļuna. * 1950.10.28. Augusts Jakobsons "Cīņa bez frontes līnijas". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Nora Vētra. * 1950.11.23. A. Tiklijs (Dmitrijs Ščeglovs) "Kalevas meistari". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1950.12.28. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. === 1951. gadā === * 1951.01.27. Sergejs Mihalkovs "Zaudētā māja". Rež. Vera Baļuna. * 1951.03.09. [[Maksims Gorkijs]] "Barbari". Rež. Nora Vētra. * 1951.04.05. [[Onorē de Balzaks]] "Eiženija Grandē". Rež. Vera Baļuna. * 1951.04.29. Ļevs Šeiņins "Gadsimta vidū". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1951.06.02. [[Viljams Šekspīrs]] "Spītnieces savaldīšana". Rež. Vera Baļuna. * 1951.09.01. Anna Brodele "Dedzīgās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.10.31. [[Jūlijs Vanags]], Jevgeņijs Ratners "Gaišie logi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.12.01. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Vera Baļuna. * 1951.12.29. [[Vilis Lācis]] "Bāka uz salas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1952. gadā === * 1952.01.17. Jaroslavs Galans "Zem zelta ērgļa" ("Nepabeigtā dziesma"). Rež. Vera Baļuna. * 1952.03.07. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.04.04. Georgs Gulia "Labā pilsēta". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Rihards Zandersons]], [[Kārlis Pamše]]. * 1952.05.03. [[Tirso de Molina]] "Dons Hils Zaļbiksis". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1952.05.25. Aleksandrs Afinogenovs "Mašeņka". Rež. Vera Baļuna. * 1952.09.16. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.10.30. Pāvels Maļarevskis "Pirms vētras". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1952.12.20. Aleksejs Simukovs "Meitenītes daiļaviņas". Rež. Vera Baļuna. * 1952.12.31. [[Ļevs Tolstojs]] "Dzīvais mironis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1953. gadā === * 1953.02.13. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. Vera Baļuna. * 1953.03.17. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1953.04.04. Karlo Goldoni "Viesnīcniece". Rež. Vera Baļuna. * 1953.05.07. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1953.06.26. Augusts Jakobsons "Sargeņģelis no Nebraskas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1953.09.04. Leonīds Ļeonovs "Vienkāršais cilvēks". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1953.10.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1953.10.31. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1953.12.10. Vasilijs Minko "Nenosaucot uzvārdus". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. === 1954. gadā === * 1954.01.09. Kondrats Krapiva "Kas smejas pēdējais". Rež. Vera Baļuna. * 1954.02.24. [[Vilis Lācis]] "Uz jauno krastu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1954.04.18. Anna Brodele "Avārija". Rež. Vera Baļuna. * 1954.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1954.06.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.09.04. [[Andrejs Upīts]] "Balss un atbalss". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1954.10.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Kādas mīlas stāsts". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.11.11. Aleksejs Arbuzovs "Klejojumu gadi". Rež. Vera Baļuna. === 1955. gadā === * 1955.01.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1955.03.02. [[Maksims Gorkijs]] "Dibenā". Rež. Vera Baļuna. * 1955.06.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1955.09.21. [[Arvīds Grigulis]] "Karavīra šinelis". Rež. Vera Baļuna. * 1955.11.17. Ježijs Ļutovskis "Ģimenes lieta" ("Apsūdzība"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1956. gadā === * 1956.03.15. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1956.05.11. Branislavs Nušičs "Ministrienes kundze". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1956.05.25. Voldemārs Sauleskalns "Ābelīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1956.10.05. Samuils Aļošins "Viena pati". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1956.10.31. [[Nāzims Hikmets]] "Savādnieks". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], Kārlis Pamše. * 1956.12.28. Mihails Sebastianu "Nezināmā zvaigzne". Rež. Žanis Katlaps. === 1957. gadā === * 1957.02.06. [[Žanis Grīva]] "Sniga sniegi...". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Edgars Zīle]]. * 1957.04.15. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1957.06.14. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1957.08.22. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1957.10.25. [[Arvīds Grigulis]] "Baltijas jūra šalc". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1957.12.03. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1957.12.20. Jānis Anerauds "Kaut kur pie Gaujas". Rež. Kārlis Pamše. === 1958. gadā === * 1958.01.04. Eduardo de Filipo "Filumena Marturano". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1958.03.10. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1958.03.25. Nikolajs Pogodins "Trešā, patētiskā". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1958.05.04. [[Vilis Lācis]] "Zītaru dzimta". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1958.05.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1958.10.11. Aleksandrs Korneičuks "Kāpēc smaidīja zvaigznes". Rež. Kārlis Pamše. * 1958.10.29. Ardi Līvess "Jaungada naktī". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1959. gadā === * 1959.01.09. [[Žanis Grīva]] "Medūzas plosts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1959.02.27. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1959.03.13. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets|Hamlets, dāņu princis]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1959.04.16. [[Pēteris Pētersons]] "Balto torņu ēna". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1959.05.14. Viktors Jons Popa "Take, Janke un Kadars". Rež. Kārlis Pamše. * 1959.06.08. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1959.11.10. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1959.11.24. [[Arvīds Grigulis]] "Nekur tā neiet kā pasaulē". Rež. Žanis Katlaps. === 1960. gadā === * 1960.01.02. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1960.02.04. Aleksejs Arbuzovs "Esi sveicināta, mīlestība!" ("Irkutskas stāsts"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1960.03.04. Karls Guckovs "Uriels Akosta". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1960.04.07. Aleksandrs Širvanzade "Armenuī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1960.05.01. [[Žanis Grīva]] "Nemierīgie ūdeņi". Rež. Kārlis Pamše. * 1960.05.13. Aleksejs Arbuzovs "Tālais ceļš". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1960.10.21. [[Ļevs Tolstojs]] "Augšāmcelšanās". Rež. Žanis Katlaps. * 1960.11.17. Teodors Dreizers "Amerikāņu traģēdija". Rež. Kārlis Pamše. === 1961. gadā === * 1961.01.09. [[Dagnija Zigmonte]] "Jūras vārti". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1961.02.04. Aksels Hellans "Viņš teica—nē". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1961.03.03. Vera Panova "Atvadas baltajām naktīm". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1961.04.21. [[Andrejs Upīts]] "Plaisa mākoņos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1961.10.21. Aleksejs Arbuzovs "Zudušais dēls". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1961.12.07. Fricis Kūns "Nībelungu kredīts". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1961.12.28. Ivans Soboļevs "Saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1962. gadā === * 1962.03.29. Augustīns Kusani "Centra uzbrucējs mirs rītausmā". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1962.04.26. [[Pēteris Pētersons]] "Man trīsdesmit gadu". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1962.06.15., Jelgava, 08.25., Rīga. Ērika Briede "Zaļie un vējainie pavasari". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1962.09.06. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Rež. Žanis Katlaps. * 1962.10.11. Vera Panova "Kā tev klājas, zēn?". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1962.12.04. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1962.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Žanis Katlaps. === 1963. gadā === * 1963.02.07. [[Vilis Lācis]] "Kapteiņa Zundaga atgriešanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1963.03.08. [[Aleksandrs Puškins]] "Mazās traģēdijas" ("Skopais bruņinieks", "Mocarts un Saljeri", "Akmens viesis"). Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1963.04.24. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Žanis Katlaps]], Alfreds Amtmanis-Briedītis, [[Kārlis Pamše]]. * 1963.05.09. [[Gunārs Priede]] "Miks un Dzilna". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1963.10.09. [[Konstantīns Simonovs]] "Tā arī būs". Rež. Kārlis Pamše. * 1963.11.20. [[Aleksis Kivi]] "Septiņi brāļi". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1963.12.26. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1964. gadā === * 1964.01.31. [[Žanis Grīva]] "Noziegums Granādā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1964.02.27. [[Vilis Lācis]] "Juris Indrups" ("Senču aicinājums"). Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1964.03.26. Voldemārs Sauleskalns "Veco sievu vasara". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1964.04.23. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1964.05.21. Aleksandrs Korneičuks "Platons Krečets". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1964.11.12. [[Mihails Šolohovs]] "Plēsums". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1964.11.26. [[Prospērs Merimē]] "Sieviete—debess un elle" ("Svētā Antonija kārdināšana", "Debess un elle", "Kariete svētajam sakramentam"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1964.12.24. Jānis Anerauds "Karalistes gals". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1965. gadā === * 1965.01.22. Grigorijs Kanovičs "Lai viņš iet prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1965.02.27. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1965.03.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]" (atj.). Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1965.04.02. Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats". Rež. Vera Baļuna. * 1965.04.06. Daniils Graņins "Eju pretī negaisam". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1965.05.14. [[Gunārs Priede]] "Tava labā slava". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1965.09.30. [[Rainis]], [[Fricis Rokpelnis]] "Viņš trīsreiz sauca mani". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1965.12.03. [[Arvīds Grigulis]] "Savu lodi nedzird". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1966. gadā === * 1966.01.14. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1966.03.10. Klifords Odets "Zelta puisēns". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1966.04.20. Karlo Goldoni "Kjodžas skandāls". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1966.05.28. Romualds Narečonis "Pirms tiesas sprieduma". Rež. Mihails Kublinskis. * 1966.11.10. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Insc. Alfrēds Jaunušans, rež. Mihails Kublinskis. * 1966.12.15. Žaks Robērs "Satikšanās". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1966.12.28. [[Marsels Paņols]] "Mariuss". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1967. gadā === * 1967.01.30. [[Ojārs Vācietis]] "Elpa". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1967.02.09. [[Juhans Smūls]] "Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.02.24. Harijs Gulbis "Viena ugunīga kļava". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1967.04.06. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1967.05.18. Viktors Rozovs "Absolventu salidojums". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.10.12. Volfgangs Borherts "Tur laukā, aiz durvīm". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1967.11.06. [[Egons Līvs]] "Velnakaula dvīņi". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1967.12.16. [[Saulcerīte Viese]], Jūlijs Bebrišs "Zvaigzne iet un deg, un...". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1968. gadā === * 1968.01.25. Harijs Gulbis "Aijā, žūžū, bērns kā lācis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1968.02.15. Laimonis Purs "Redzēt jūru". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1968.03.20. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1968.04.27. [[Makss Frišs]] "Dons Žuans vai mīlestība uz ģeometriju". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1968.06.11. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1968.11.06. [[Sofokls]] "Elektra". Rež. Mihails Kublinskis. * 1968.12.19. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1969. gadā === * 1969.01.14. Laimonis Purs "Tas brīvestības zelta rīts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], Jūlijs Bebrišs. * 1969.02.12. Dora Pavlova, V. Tokarevs "Dienas kārtībā—mīlestība". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1969.03.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1969.03.29. Harijs Gulbis "Mans mīļais, mans dārgais". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.06.17. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1969.10.01. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.12.04. Jaroslavs Ivaškēvičs "Vasara Noānā". Rež. Mihails Kublinskis. === 1970. gadā === * 1970.04.17. Mihails Šatrovs “Sestais jūlijs”. Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.05.14. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Reiz Jaungada naktī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1970.06.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Henrijs IV". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1970.11.19. [[Luidži Pirandello]] "[[Seši tēli meklē autoru]]". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.12.26. [[Vilis Lācis]] "Piecstāvu pilsēta". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1971. gadā === * 1971.01.20. [[Vilis Lācis]] "Putni bez spārniem". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1971.03.10. Aleksejs Arbuzovs "Vecā Arbata pasakas". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1971.04.05. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1971.05.20. Jevgeņijs Švarcs "Pelnrušķīte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1971.06.21. [[Arvīds Grigulis]] "Šekspīrs mazgā traukus". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1971.11.03. Harijs Gulbis "Un visi nāks pie manis". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1971.12.08. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa". Rež. Mihails Kublinskis. === 1972. gadā === * 1972.01.26. [[Pauls Putniņš]] "Paši pūta, paši dega". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1972.03.15. Kazis Saja "Tātad dzīvoju" ("Poliglots", "Abstinents"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1972.04.14. [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1972.05.16. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1972.06.07. Elmārs Ansons "Stārķa matemātika". Rež. Mihails Kublinskis. * 1972.12.16. Aleksandrs Čhaidze "Lietu nodos tiesai" ("Tilts"). Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1973. gadā === * 1973.01.25. [[Alfreds de Misē]] "Lorencačo". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1973.03.09. Mišels Fermo "Krīt klaudzot durvis". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1973.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. * 1973.05.13. Mihails Roščins "Valentīns un Valentīna". Rež. Mihails Kublinskis. * 1973.06.09. Harijs Gulbis "Silta, jauka ausainīte". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1973.12.03. [[Harieta Bīčere-Stova]] "[[Krusttēva Toma būda]]". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1973.12.19. Ištvans Erķēns "Kaķu spēle". Rež. Mihails Kublinskis. === 1974. gadā === * 1974.01.30. Aleksandrs Šteins "Okeāns". Rež. insc. [[Alfrēds Jaunušans]], rež. [[Imants Adermanis]]. * 1974.03.21. [[Romēns Rolāns]] "Kolā Briņons". Rež. insc. Alfrēds Jaunušans, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1974.04.17. Rustams Ibrahimbekovs "Lauvam līdzīgs". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1974.05.29. [[Federiko Garsija Lorka]] "Brīnumainā kurpniece". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1974.11.14. [[Pauls Putniņš]] "Ū-uū!". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1974.12.18. Osvalds Zahradnīks "Zvanu solo". Rež. Vera Baļuna. === 1975. gadā === * 1975.02.12. Džordžs Fārkers "Kavalieru viltība". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1975.03.05. [[Žans Rasins]] "Fedra". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1975.04.22. Mihails Šatrovs "Laika prognoze rītdienai". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1975.05.21. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1975.07.11., Liepāja, 10.04., Rīga. Liliāna Helmane "Rudens dārzs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1975.11.18. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Rež. Zigfrīds Betgers. * 1975.12.27. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans. === 1976. gadā === * 1976.02.18. Ignatijs Dvoreckis "Atvadas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1976.03.17. Pjērs de Bomaršē "Trakā diena jeb Figaro kāzas". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.04.25. Aleksandrs Vampilovs "Pīļu medības". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1976.05.07. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Atj. rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.06.02. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kurš saņem pļaukas". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1976.10.28. Vadims Korostiļovs "Pirosmani, Pirosmani, Pirosmani...". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1976.12.03. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Mihails Kublinskis. === 1977. gadā === * 1977.01.02. Harijs Gulbis "Kamīnā klusu dzied vējš". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1977.02.23. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1977.04.13. [[Tenesijs Viljamss]] "Jaunības putns ar saldo balsi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1977.05.04. Lāslo Ģurko "Elektra—mana mīla". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1977.05.19. Ingūna Pinne "Lielo cerību stunda". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1977.06.18. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1977.10.12. [[Andrejs Upīts]] "Spartaks". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1977.10.25. Jons Druce "Zemes un saules vārdā". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1977.12.04. Andrejs Upīts "Laikmetu griežos". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1978. gadā === * 1978.02.15. Jordans Radičkovs "Janvāris". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1978.04.04. [[Mihails Bulgakovs]] "Moljērs". Rež. [[Ādolfs Šapiro]]. * 1978.05.31. [[Pauls Putniņš]] "Pasaulīt, tu ļaužu ēka". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1978.11.09. Sauļus Šaltenis "Prom, kaulainā, prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1978.12.12. Eduardo Skarpeta "Skrandaiņi un augstmaņi". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1979. gadā === * 1979.01.04. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Amorāls gadījums". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1979.02.28. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1979.03.28. [[Pauls Putniņš]] "Naktssargs un veļas mazgātāja". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1979.04.13. [[Lengstons Hjūzs]] "Blūzi". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1979.05.03. Aleksejs Arbuzova "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1979.05.26. [[Ojārs Vācietis]] "Klavierkoncerts". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1979.06.18. [[Ērihs Kestners]] "Emīls un Berlīnes zēni". Rež. Valdis Lūriņš. * 1979.12.25. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Velna māceklis". Rež. Edmunds Freibergs. === 1980. gadā === * 1980.01.02. Džeimss Goldmens "Lauva ziemā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1980.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] "Mihaels Krāmers". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1980.04.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1980.05.30. Jurijs Bondarevs "Krasts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1980.12.02. Jānis Jurkāna "Kolibri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1980.12.23. [[Hermanis Bārs]] "Vai koncerts?...". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1981. gadā === * 1981.01.28. [[Leons Paegle]] "Iela". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], [[Edmunds Freibergs]], [[Valdis Lūriņš]]. * 1981.03.31. Jons Druce "Doina". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1981.05.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1981.09.29. Īvs Žamiaks "Hamilkara kungs". Rež. Mihails Kublinskis. * 1981.10.13. Diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Helēna Romanova. * 1981.11.28. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Edmunds Freibergs. === 1982. gadā === * 1982.01.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1982.03.05. [[Lelde Stumbre]] "Klusā daba ar cilvēkiem". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1982.05.12. [[Marģeris Zariņš]] "Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.05.20. Diplomdarba izrāde: [[Ivans Gončarovs]], Viktors Rozovs "Parasts stāsts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1982.05.29. Diplomdarba izrāde: [[Tenesijs Viljamss]] "Vasara un dūmi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.06.13. Gilermo Figeiredu "Dons Žuans". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1982.06.15. Diplomdarba izrāde: Jozs Glinskis "Kings". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1982.06.20. Diplomdarba izrāde: "Karnevāls" (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] traģēdijas "Žanna d’Arka" motīviem). Rež. Valdis Lūriņš. * 1982.11.10. Jurijs Bondarevs "Izvēle". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1983. gadā === * 1983.02.26. Harijs Gulbis "Alberts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1983.04.04. [[Saulcerīte Viese]] "Garlība Merķeļa sarunas ar Nezināmo". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1983.04.08. [[Gunārs Priede]] "Filiāle". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1983.05.12. Emīls Braginskis "Istaba". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1983.06.19. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1983.12.07. Nataša Tanska "Angļu valodas stunda". Rež. Edmunds Freibergs. * 1983.12.20. Endre Illēšs "Spānijas Isabella". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1984. gadā === * 1984.01.21. Sjūzena Kristova "Atbrīvota...". Rež. [[Helga Dancberga]]. * 1984.04.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1984.06.04. Aleksandrs Rozanovs "Vārda diena—vārda nakts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1984.10.25. Aldo Nikolai "Taurenīt... taurenīt...". Rež. Mihails Kublinskis. * 1984.11.27. [[Pēteris Pētersons]] "Meteors". Rež. Pēteris Pētersons. * 1984.12.28. Daniils Graņins "Glezna". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1985. gadā === * 1985.03.05. "Kārais lauks" (pēc [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1985.03.30. [[Harijs Gulbis]] "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1985.06.01. [[Mihails Ļermontovs]] "Maskarāde". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1985.06.20. [[Pauls Putniņš]] "Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1985.12.28. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1986. gadā === * 1986.02.23. Eduardo de Filipo "De Pretore Vinčenco". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1986.03.31. Ebijs Manns "Nirnberga... 1948... ". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1986.05.13. Ņina Pavlova "Vagoniņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1986.11.19. [[Anna Brigadere]] "Katrs rīts ir jauna slāpe". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis, Edmunds Freibergs. * 1986.12.27. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1987. gadā === * 1987.02.10. [[Lelde Stumbre]] "Sarkanmatainais kalps". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1987.03.02. [[Ārijs Geikins]] "Saules dieva Fēba rotaļas". Rež. Ārijs Geikins. * 1987.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] "Pro un contra" (fragm. no romāna "[[Brāļi Karamazovi]]"). Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.03.31. [[Maikls Freins]] "Lampu drudzis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1987.04.10. [[Ēriks Hānbergs]] "Vīrieši man sirdi plosa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.05.23. [[Pēteris Pētersons]] "Tikai muzikants". Rež. Pēteris Pētersons. * 1987.06.16. [[Pauls Putniņš]] "Ar būdu uz baznīcu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1987.11.06. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lielo grēcinieku iela". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.12.11. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1988. gadā === * 1988.02.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1988.02.25. Džons Patriks "Augstākais bauslis" ("Dārgā Pamela"). * 1988.03.16. [[Henriks Ibsens]] "Celtnieks Sūlness". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1988.05.29. Hulio Maurisio "Portreti". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1988.06.22. [[Ārijs Geikins]] "Reiz dzīvoja kāds Jātnieks...". Rež. Mihails Kublinskis. == Latvijas Nacionālais teātris (no 1988. gada) == === 1988. gadā === * 1988.12.03. [[Mihaels Ende]] "Momo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1989. gadā === * 1989.01.23. Īvs Žamiaks "Uz Akapulko, kundze!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1989.02.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pie mums uz zemēm". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1989.03.22. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1989.04.17. [[Ārpāds Gencs]] "Mūslaiku Mēdeja". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1989.06.17. [[Anna Brigadere]] "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1989.06.20. [[Aristofans]] "Putni". Rež. [[Rolands Zagorskis]]. * 1989.11.16. [[Lelde Stumbre]] "Kronis". Rež. Mihails Kublinskis. * 1989.12.01. Aldo Nikolai "Vīrs un sieva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1989.12.27. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Edmunds Freibergs. === 1990. gadā === * 1990.02.22. [[Moljērs]] "Skapēna blēdības". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1990.03.20. Edvards Olbijs "Lolita" (pēc [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimira Nabokova]] romāna). Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1990.04.05. Mārša Normena "Ar labu nakti, māt!". Rež. Andrejs Šedriks. * 1990.05.05. Diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1990.05.12. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgie veči". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1990.06.07. Diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1990.06.17. [[Mārtiņš Zīverts]] "Pēdējā laiva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1990.06.18. Diplomdarba izrāde: Viljams Šekspīrs "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1990.11.10. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. Valdis Lūriņš. * 1990.11.27. Larss Nurēns "Drosme nogalināt". Rež. Hanss Bertilsons. * 1990.12.14. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Romuls Lielais". Rež. [[Ints Burāns]]. * 1990.12.26. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. Jānis Kaijaks. === 1991. gadā === * 1991.02.08. [[Pauls Putniņš]] "Ar Dievu pie zemes". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1991.02.13. Gilermo Figeiredu "Lapsa un vīnogas". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1991.03.27. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1991.04.21. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 1991.04.29. [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1991.05.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1991.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1991.11.14. [[Žans Kokto]] "Burvīgie briesmoņi". Rež. Oļģerts Kroders. === 1992. gadā === * 1992.02.01. Īvs Žamiaks "Acālija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1992.02.20. [[Lelde Stumbre]] "Suns". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1992.04.30. Sebastians, Prebens Harriss "Bagātību sala". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1992.05.13. Agneta Pleijele "Daži vasaras vakari zem šīs saules". Rež. Hanss Bertilsons. * 1992.06.17. Hermanis Zūdermans "Mans dzimtais nams". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1992.10.08. [[Anšlavs Eglītis]] "Karmen, Karmen!". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1992.10.28. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1992.11.28. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1992.12.19. Sverre Brandts "Ceļojums uz Ziemassvētku zvaigzni". Rež. Jānis Kaijaks. === 1993. gadā === * 1993.01.22. Normunds Rudzītis "Tas vēl nav viss...". Rež. Juris Rudzītis. * 1993.02.12. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Aplis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1993.03.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Teātris". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1993.03.30. Kolīna Makkalova "Dziedoņi ērkšķu krūmā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1993.05.06. Aira Levins "Nāves slazds". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1993.06.16. Alfrēds Marija Vilners, Heincs Reiherts "Trejmeitiņas". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1993.10.09. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Hanss Bertilsons. * 1993.11.09. Mērija Čeiza "Neredzamais Hārvijs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1993.12.03. Virgilio Pinjera "Jēzus". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1993.12.21. Karlo Goldoni "Nerātnais marķīzs" ("Feodālis"). Rež. [[Imants Adermanis]]. === 1994. gadā === * 1994.01.27. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1994.02.11. [[Alfreds de Misē]] "Svečturis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1994.04.14. Ferencs Molnārs "Lū—labais eņģelis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1994.04.19. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.05.13. [[Pīters Šefers]] "Amadejs". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1994.05.17. [[Tenesijs Viljamss]] "Piena upes šeit sen izsīkušas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1994.06.03. Pērs Ulovs Enkvists "Dūksnāja bērni". Rež. Jānis Kaijaks. * 1994.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 1994.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1994.10.28. "Edīte Piafa" (pēc J. Viliama, V. Legentova lugām un [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] grāmatas "Mana dzīve"). Rež. Juris Rudzītis. * 1994.11.07. [[Henriks Ibsens]] "Meža pīle". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.11.16. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Trīs musketieri]]". Rež. Edmunds Freibergs, Gijs Pjērs Kulo. === 1995. gadā === * 1995.01.03. Ernests Tompsons "Pie Zelta ezera". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1995.01.20. [[Gerharts Hauptmanis]] "Elga". Rež. Jānis Kaijaks. * 1995.02.04. Karlo Kollodi "Pasaka par koka sirsniņu". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1995.03.10. [[Arturs Millers]] "Salemas raganas". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1995.03.17. Lars Jillenstens "Pavisam vienkārši". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1995.04.13. Villijs Rasels "Šērlija Velentaina". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1995.04.27. Viljams Sarojans "Tavas dzīves laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1995.05.09. Nils Saimons "Kāpēc tas tā, Mel?" ("Otrās avēnijas gūsteknis"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1995.06.05. [[Lelde Stumbre]] "Svešinieki šeit". Rež. Valdis Lūriņš. * 1995.10.06. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Edmunds Freibergs. * 1995.10.07. [[Augusts Strindbergs]] "Lieldienas". Rež. Mihails Kublinskis. * 1995.10.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Oļģerts Kroders. * 1995.11.17. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Rež. Mihails Kublinskis. === 1996. gadā === * 1996.01.09. [[Harijs Gulbis]] "Uz Liepsalām ejot". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1996.01.19. [[Antons Čehovs]] "Raibie stāsti". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1996.02.16. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1996.04.04. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1996.04.18. Egīls Šņore "Uzsmēķēt zāli". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1996.05.07. Ferdinands Brukners "Napoleons Pirmais". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1996.05.28. [[Augusts Strindbergs]] "Kurš stiprāks?". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.06.04. [[Edgars Raiss Barouzs]] "Kaktusa zieds". Rež. Mihails Kublinskis. * 1996.10.10. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. Edmunds Freibergs. * 1996.10.16. Augusts Strindbergs "Kurš stiprāks?" un Pērs Ulovs Enkvists "Tribādas nakts". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.10.22. [[Tenesijs Viljamss]] "Kliedziens". Rež. Valdis Lūriņš. * 1996.11.28. Tenesijs Viljamss "Orfejs nokāpj ellē". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1996.12.21. Ežēns Labišs "Briesmu darbi Lursīna ielā". Rež. Gijs Pjērs Kulo. === 1997. gadā === * 1997.01.17. Pjērs Marivo "Viltus atzīšanās". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1997.02.18. Jānis Jurkāns "Dūdieviņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1997.03.14. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Sēras piestāv Elektrai". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.04.04. [[Ērihs Kestners]] "Divas Lotiņas". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1997.04.29. Jānis Jurkāns "Amālija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1997.05.14. Žans Sarmāns "Mamurē". Rež. Mihails Kublinskis. * 1997.05.29. Jaroslavs Ivaškēvičs "Eņģeļu māte Joanna". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 1997.06.04. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Valdis Lūriņš. * 1997.10.03. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1997.10.10. [[Harolds Pinters]] "Jaunības laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1997.11.02. Agneta Elers-Jarlemane "Mazā Boije". Rež. [[Dzintra Klētniece]]. * 1997.11.11. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Atpūta "Paradīzē"". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1997.12.04. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.12.12. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. Jānis Kaijaks. === 1998. gadā === * 1998.01.09. [[Arturs Millers]] "Ceļojošā komija gals" ("Komivojažiera nāve"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1998.02.10. Noels Kouards "Jestrais spoks". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.02.14. [[Edvards Vulfs]] "Līnis murdā". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1998.03.03. Raimonds Auškāps "Tāda dzīve". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1998.03.18. Džejs Alens "Četrdesmit karātu". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.04.02. [[Lelde Stumbre]] "Mīla—jā, mīla—nē". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1998.04.07. Armāns Mefrs "Grēksūdzes laiks". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.05.06. [[Pēteris Pētersons]] "Fēlikss un Felicita". Rež. Pēteris Pētersons. * 1998.05.22. Margarita Garpe "Jūlijai". Rež. Mihails Kublinskis. * 1998.10.08. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.10.11. [[Žans Ženē]] "Kalpones". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1998.10.30. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. Valdis Lūriņš. * 1998.11.07. Marks Hemptons, Mērija Luīze Vilsone "Pilnos auļos". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.11.17. [[Jānis Peters]] "Nakts pēc tautasdziesmas". Rež. Harijs Petrockis. * 1998.11.27. Eduardo de Filipo "Filumena no Neapoles" ("Filumena Marturano"). Rež. Mihails Kublinskis. === 1999. gadā === * 1999.01.15. [[Pavels Kohouts]] "Māja Prāgā, paredzēta nojaukšanai" ("Trešā māsa"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1999.01.22. Normens Čārlzs Hanters "Mēness ūdeņi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1999.02.19. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1999.02.23. [[Māra Zālīte]] "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1999.04.09. [[Otfrīds Preislers]] "Mazā raganiņa". Rež. Zane Kreicberga. * 1999.04.12. Astrida Sālbaha "Rīts un vakars". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1999.05.15. Alans Džejs Lerners, Frederiks Lou "Mana skaistā lēdija". Rež. Edmunds Freibergs. * 1999.06.07. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vecākais dēls". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1999.10.07. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.10.12. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.11.03. Gunters Bets, Barbara Kapela "Nebrīnies par tiem, kam sešdesmit". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.12.03. [[Airisa Mērdoka]] "Melnais princis". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.12.09. Joss Vandelo "Kapteiņu nedēļa". Rež. Virdžīnija Lejiņa. === 2000. gadā === * 2000.01.10. [[Harijs Gulbis]] "Vēverīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2000.01.28. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.02.15. Ronalds Hārvuds "Laiki mainās". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2000.03.09. Žans Anuijs "Ielūgums pilī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2000.04.28. [[Lope de Vega]] "Deju skolotājs". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.06.03. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2000.06.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2000.10.07. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Indriķa hronika". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.10.13. [[Stefans Cveigs]] "Leģenda par kādu mūžu". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.11.17. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vasaras rītā". Rež. Regnārs Vaivars. === 2001. gadā === * 2001.01.06. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2001.02.06. [[Lelde Stumbre]] "Aktieri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2001.02.10. Mihaels Hjurts, Juhans Kindblums, Tomass Tivemarks "Svenson, Svenson...". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2001.03.08. Ficdžeralds Kuscs "Pēdējais vilciens". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2001.03.23. [[Bernārs Marī Koltess]] "Rietumu krastmala". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2001.05.09. [[Pavels Kohouts]] "80 dienās ap zemeslodi". Rež. Valdis Lūriņš, [[Dita Lūriņa]]. * 2001.05.28. [[Edvards Olbijs]] "Trausls līdzsvars". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2001.06.07. Žans Liks Lagarss "Spēles varoņi". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2001.06.15. [[Onorē de Balzaks]] "Šagrenāda". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.10.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Sfinksa". Rež. insc. Edmunds Freibergs, rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2001.10.16. [[Pauls Putniņš]] "Kvēli ilgotā". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.11.04. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (atj.) (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 2001.11.21. Agnēta Pleijele "Rīt būs atkal jauna diena" ("Standard Selection"). Rež. Mihails Kublinskis. * 2001.12.06. [[Aleksandrs Čaks]] "Patriektā sirds". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2002. gadā === * 2002.01.06. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Teātris". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2002.01.26. [[Stefans Cveigs]] "Amoks". Rež. [[Indra Roga]]. * 2002.02.08. [[Astrida Lindgrēna]] "Pepija". Rež. Jānis Kaijaks. * 2002.02.22. Džons Patriks "Dīvainā misis Sevidža". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2002.03.20. Dereks Benfīlds "Kurš kuru brokastīs?". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2002.03.26. Rodžers Hols "Grāmatu draudzeņu klubs" ("Par maz miesaskāres"). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2002.05.10. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Viņš taču ir muļķis". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.05.15. Žaks de Dekērs "Magnolija". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.06.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 2002.10.21. Roberts Bolts "Vivat! Vivat, Regina!". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.12.06. Ežēns Labišs "Salmu cepurīte". Rež. Edmunds Freibergs. === 2003. gadā === * 2003.01.30. Aleksandrs Obrazcovs "Divas sirdis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2003.02.12. [[Tenesijs Viljamss]] "Stikla zvērnīca". Rež. Ģirts Veigners. * 2003.03.06. [[Astrida Lindgrēna]] "Superdetektīvs Blumkvists". Rež. Jānis Kaijaks. * 2003.04.04. [[Inga Ābele]] "Dzelzszāle". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2003.06.08. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ienesīga vieta". Rež. Arkādijs Kacs. * 2003.10.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2003.11.14. [[Ojārs Vācietis]] "Sasiesim astes". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2003.11.09. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera" (kamerversija) (sadarbībā ar teātra grupu United Intimacy). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. === 2004. gadā === * 2004.01.25. [[Viljams Gibsons (dramaturgs)|Viljams Gibsons]] "Divi šūpolēs". Rež. Ģirts Veigners. * 2004.02.27. [[Lelde Stumbre]] "Saulriets". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2004.02.28. Markuss Kēbelijs "Brīva istaba". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2004.03.14. [[Edvards Olbijs]] "Kam no Vilka kundzes bail?". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2004.06.21. [[Māra Zālīte]], Valdis Zilveris "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2004.09.03. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2004.09.10. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Mēlnesības skola". Rež. [[Arkādijs Kacs]]. * 2004.09.17. [[Henrijs Džeimss]] "Asperna vēstules". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2004.09.24. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. Mihails Kublinskis. * 2004.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2004.10.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Pēteris Krilovs. === 2005. gadā === * 2005.01.13. [[Pauls Putniņš]] "Aicinājums uz ... pērienu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2005.02.06. Aleksejs Arbuzovs "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] "Nora". Rež. [[Indra Roga]]. * 2005.04.08. Natālija Vorožbita "Galka Motalka". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2005.04.14. Braiens Frīls "Mollija Svīnija". Rež. Ilze Olingere. * 2005.09.08. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Rež. Edmunds Freibergs. * 2005.11.04. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2005.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Indra Roga. === 2006. gadā === * 2006.01.19. Entonijs Bērdžess "Mehāniskais apelsīns". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2006.02.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Hotel Kristina". Rež. [[Baņuta Rubess|Baņuta Rubesa]]. * 2006.03.22. Braiens Frīls "Aristokrāti". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2006.04.06. Larss Nurēns "Rudens un ziema". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2006.04.30. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Ilze Olingere. * 2006.05.22. [[Antons Čehovs]] "Ivanovs". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2006.09.14. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Draudzes bazārs". Rež. Edmunds Freibergs. * 2006.09.15. [[Harolds Pinters]] "Mīļākais". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2006.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2006.11.02. [[Fjodors Dostojevskis]] "Sarunas kaimiņistabās" ("[[Noziegums un sods]]"). Rež. Pēteris Krilovs. * 2006.11.22. [[Pauls Putniņš]] "Pusdūša. Mundis". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2006.12.14. Viljams Šekspīrs "Spītnieces savaldīšana". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. === 2007. gadā === * 2007.01.19. [[Arturs Millers]] "Skats no tilta". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2007.02.02. [[Zigmars Liepiņš]], [[Andra Manfelde]] "Adata". Rež. Ramūns Kaubris. * 2007.02.04. Ieva Samauska "Kā uzburt sniegu". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.02.15. [[Regnārs Vaivars]] "Leļļu pavēlnieks". Rež. Regnārs Vaivars, Diāna Romanoviča. * 2007.02.22. Bernds Šrēders "Māte un dēls". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.03.16. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori jaunā saimniece". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.04.11. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mēs" ("Negaiss") (sadarbībā ar G. Poliščukas Teātra observatoriju). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2007.04.20. [[Laima Kota|Laima Muktupāvela]] "Šampinjonu derība". Rež. [[Rūdolfs Plēpis]]. * 2007.04.26. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa. Romance par mīlētājiem. Variācija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2007.09.13. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2007.09.15. [[Margarita Perveņecka]], Natālija Vorožbita "Drakula. Dēmoni". Rež. Regnārs Vaivars. * 2007.10.11. Metjū Barbers "Apburtais aprīlis". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.10.14. Lions Feihtvangers "Džūlija Farnēze". Rež. Gaļina Poliščuka. * 2007.10.18. [[Nora Ikstena]] "Amariļļi". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2007.11.16. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2007.11.21. Sintija Laura Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Anita Sproģe. * 2007.12.14. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2008. gadā === * 2008.01.25. [[Henriks Ibsens]] "Mazais Eijolfs". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.02.15. Deivids Hērs "Jūdas skūpsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.03.18. Marjus Ivaškevičs "Kaimiņš". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2008.03.19. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2008.04.24. [[Lelde Stumbre]] "Smiltāju mantinieki". Rež. [[Indra Roga]]. * 2008.05.22. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Kerija. Retrospekcija" (pēc Teodora Dreizera romāna). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2008.06.03. Renē Heinersdorfs "Tik mīla vien". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2008.09.17. [[Inga Ābele]] "Skola". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2008.10.02. [[Regnārs Vaivars]] "Visiem zināmais lācis un viņa dr.". Rež. Regnārs Vaivars. * 2008.10.05. Marks Rāvenhils "Dažas atklātas fotogrāfijas". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2008.10.15. [[Juhans Smūls]] "Pulkveža atraitne". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2008.10.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Edmunds Freibergs. * 2008.12.11. [[Ēriks Vilsons]] "Pīles lidojums klusumā". Rež. [[Ināra Slucka]]. === 2009. gadā === * 2009.01.08. [[Gunars Janovskis]] "Uz neatgriešanos". Rež. [[Indra Roga]]. * 2009.02.05. [[Andrejs Upīts]] "Hipnotiskais brauciens" (pēc stāsta "Sūnu ciema zēni" motīviem). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2009.02.12. [[Vizma Belševica]] "Bille". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2009.03.06. [[Jānis Veselis]] "Neuzticīgie". Rež. [[Andrejs Jarovojs]]. * 2009.04.04. [[Valters Sīlis]] "Par mammām". Rež. Valters Sīlis. * 2009.04.09. Inga Rozentāle "1906. Trakāk vēl kā piektā gadā". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2009.05.07. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] "Smiekli tumsā" ("Camera obscura"). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.05.14. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Aija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2009.09.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "Vadonis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2009.09.19. Deivids Harovers "Melnais strazds". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2009.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Nesaprašanās" ("Juns Gabriels Borkmans"). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2009.10.10. Jokums Rode "Pinokio pelni". Rež. Viesturs Kairišs. * 2009.10.16. [[Vilhelms Bušs]] "Makss un Morics". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2009.11.14. [[Māra Zālīte]] "Lācis". Rež. Indra Roga. * 2009.12.11. Urss Vidmers "TopDogi". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2009.12.17. Ingrīda Lauzunda "Homo Erectus". Rež. Regnārs Vaivars. === 2010. gadā === * 2010.01.28. Ēdens fon Horvāts "Kazimirs un Karolīne". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2010.02.12. [[Gundega Repše]] "Jūras velni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2010.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Mirušās dvēseles". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2010.03.25. Dario Fo, Franka Rame "Laulāts un brīvs". Rež. Mihails Borisovs. * 2010.04.22. Rejs Kūnijs "Smieklīgā nauda". Rež. Mihails Mamedovs. * 2010.04.23. Deivids Oberns "Pierādījums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2010.04.28. [[Tenesijs Viljamss]] "Brīdinājums mazajiem kuģiem". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2010.05.27. Andris Kalnozols "Novakars: Kopsavilkums". Rež. [[Mārcis Lācis]]. * 2010.06.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2010.09.23. [[Raimonds Pauls]], [[Liāna Langa]], [[Inga Ābele]] "Leo. Pēdējā bohēma". Rež. [[Edmunds Freibergs]], Ināra Slucka. * 2010.09.25. Nikolajs Gogolis "Ārprātīgā piezīmes". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2010.10.07. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Septiņi Fausti". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.10.21. [[Danskovīte]] "Latgola.lv". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2010.11.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Garās dienas ceļš uz nakti". Rež. Mihails Kublinskis. * 2010.11.26. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Brāļi Karamazovi|Cilvēks Karamazovs]]". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2010.12.02. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2010.12.09. [[Regnārs Vaivars]], Mārcis Lācis "Skalbi un valdi. Iedvesmojoties no [[Kārlis Skalbe|K. Skalbes]] pasakām". Rež. Regnārs Vaivars, Mārcis Lācis. * 2010.12.18. [[Melānija Vanaga]] "Veļupes krastā". Rež. Valters Sīlis. * 2010.12.20. "Spēlējam Sniegbaltīti un rūķīšus". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2011. gadā === * 2011.02.10. NO99 "Čīkstošais klusums". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2011.02.25. Margarita Dirasa "Augu dienu koku paēnā". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2011.03.10. [[Astrida Lindgrēna]], Stefans Jētestams "Karlsons, kas dzīvo uz jumta". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2011.04.21. [[Pēteris Krilovs]] "Lūgšana resnajai tantei" (pēc [[Džeroms Deivids Selindžers|Džeroma Deivida Selindžera]] "Frenija un Zūijs" motīviem). Rež. Pēteris Krilovs. * 2011.04.28. Ādams Purmalis "Ādama stāsts". Rež. [[Indra Roga]]. * 2011.05.19. [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] "Visi mani prezidenti" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2011.05.31. Vilnis Vējš "Īsie zibsnīgie mirkļi". Rež. [[Ģirts Šolis]]. * 2011.09.02. "Tikai tā!" (latviešu dziesmu spēle). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2011.09.21. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.10.18. Renē Heinersdorfs "Mīli manu sievu". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2011.10.20. Aiva Birbele "Kapusvētku PR". Rež. Valdis Lūriņš. * 2011.11.10. Izrāde "Gals". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2011.11.17. Jevgeņijs Haritonovs "Dzin" (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2011.12.08. Mērija Meipsa-Dodža "[[Sudraba slidas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2011.12.13. [[Semjuels Bekets]] "Mērfijs". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. === 2012. gadā === * 2012.01.12. Treisijs Letss "Osedžas zeme". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2012.02.09. Jaroslavs Ivaškēvičs "Ideāls zaglis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2012.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Cilvēks Šinelī" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2012.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "Pērnvasar negaidot". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2012.04.10. [[Georgs Bīhners]] "Voiceks". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2012.05.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "[[Parīzes Dievmātes katedrāle (opera)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]". Rež. Indra Roga. * 2012.05.23. Uku Ūsbergs "Galvas maiņa". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2012.06.12. "[[Hamlets]]" (pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] darba motīviem) (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2012.09.13. [[Inga Ābele]] "Jasmīns. Pārdaugava". Rež. Valters Sīlis. * 2012.09.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Purva bridējs". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2012.09.20. [[Lelde Stumbre]] "Mī.. Mālēt". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2012.10.25. [[Antons Hansens Tammsāre]] "Zeme un mīlestība. Kārina. Indreks". Rež. Elmo Niganens. * 2012.11.09. [[Ēriks Vilsons]], [[Ināra Slucka]] "Zudušo laiku citējot". Rež. Ināra Slucka. * 2012.11.29. [[Ērihs Kestners]] "Trīs vīri kūrortā". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2012.11.30. [[Daniils Harmss]] "Vecene". Rež. Vladislavs Nastavševs. === 2013. gadā === * 2013.01.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2013.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Rež. [[Aiks Karapetjans]]. * 2013.03.07. [[Oskars Vailds]] "Sieviete, kura nav uzmanības vērta". Rež. [[Indra Roga]]. * 2013.03.16. Aleksejs Ščerbaks "Piemiņas diena". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2013.04.24. [[Jānis Sudrabkalns]], [[Biruta Skujeniece]], [[Jānis Peters]], [[Raimonds Pauls]] "Trubadūrs uz ēzeļa". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2013.04.28. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2013.05.14. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Meitenes". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2013.05.30. [[Džons Maksvels Kutzē]] "Rudens Pēterburgā". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2013.09.12. "...bagātā kundze..." (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] darbu motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2013.09.12. [[Regnārs Vaivars]] "Titāniks". Rež. Regnārs Vaivars. * 2013.09.12. Jevgeņijs Griškovecs "Satisfakcija". Rež. Dāvis Auškāps. * 2013.10.11. Deivids Lindsejs-Ebairs "Truša alā". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2013.10.18. [[Brāļi Grimmi]], Rasa Bugavičute-Pēce "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2013.11.04. "Nē Minskai 2014?". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.28. Ričards Bīns "Divu kungu kalps. Anno 1963". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.29. Pīters Kvilters "Žilbinoši!". Rež. Valdis Lūriņš. === 2014. gadā === * 2014.01.15. [[Henriks Ibsens]] "Spoki". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2014.01.23. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Jūtu tektonika". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.02.03. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2014.02.26. [[Džeimss Džoiss]] "Mollija saka: jā!" (pēc romāna "[[Uliss]]"). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2014.02.27. Džons Bointons Prīstlijs "Laiks un Konveju ģimene". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2014.04.25. Danskovīte "Latgola.lv—2". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2014.04.30. [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] "Ezeriņš". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2014.05.20. Jānis Balodis "Pieaugušie". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2014.05.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs "Kabarē". Rež. [[Indra Roga]]. * 2014.05.30. Tea Dorna "MarLenī". Rež. Jānis Mūrnieks. * 2014.09.11. Agnese Rutkēviča "Mans nabaga tēvs". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2014.09.13. [[Vladimirs Majakovskis]] "Blakts". Rež. Dāvis Auškāps. * 2014.11.05. Migels de Unamuno "Migla". Rež. Indra Roga. * 2014.12.04. Alans Eikborns "Svētku laika pārpratumi". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2014.12.30. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Mihails Kublinskis. * 2014.12.30. [[Mihails Bulgakovs]] "Jaunā ārsta piezīmes". Rež. [[Jānis Vimba]], [[Kaspars Zvīgulis]]. === 2015. gadā === * 2015.01.29. [[Rainis]] "Raiņa sapņi". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2015.03.05. Ēdens fon Horvāts "Vīnes meža stāsti". Rež. Andžejs Bubeņs. * 2015.04.07. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2015.04.22. Margareta Edsone "Prāts". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2015.04.23. Žans Anuijs "Antigone". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2015.05.14. Valdis Zilveris, [[Juris Hiršs]] "Bāskervilu leģenda" (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] stāsta motīviem). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2015.05.26. Žoels Pomrā "Šis bērns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2015.09.11. Rainis "[[Uguns un nakts]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2015.09.19. Eliots Heizs "Ceļā uz mājām". Rež. Dāvis Auškāps. * 2015.09.23. Bārnijs Noriss "Ciemiņi". Rež. Ināra Slucka. * 2015.10.22. [[Tomass Manns]] "Avantūrista grēksūdze". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.12.03. [[Viktors Igo]], [[Imants Kalniņš]], [[Viktors Kalniņš (rakstnieks)|Viks]] "Cilvēks, kas smejas". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. === 2016. gadā === * 2016.01.14. Huans Majorga "Zēns". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2016.02.04. [[Māris Bērziņš]] "Svina garša". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2016.03.11. "Mūžīgais komentārs Nr. 4" (pēc [[Sērens Kirkegors|Sērena Kirkegora]] darba motīviem). Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2016.04.21. [[Henriks Ibsens]] "Mežapīle". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2016.04.28. Florians Zellers "Ak, tētīt...". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2016.05.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem gobām". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2016.05.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Asins kāzas". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2016.05.30. Deniss Kellijs "Pēc beigām". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.15. [[Andrejs Upīts]] "Sieviete". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2016.09.21. Jānis Balodis, Valters Sīlis "Veiksmes stāsts". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.22. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Klavigo". Rež. Folkers Šmits. * 2016.10.27. Henriks Ibsens, [[Edvards Grīgs]] "Pērs Gints". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2016.11.30. "Nature Morte". Horeogr. Agate Bankava. * 2016.12.02. "Šausmu autobuss" (iedvesmojoties no Paula van Lona stāstiem). Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2016.12.04. [[Anna Rancāne]] "Bišumāte un vilkacis". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 2017. gadā === * 2017.01.05. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2017.02.05. Marks Hedons, Saimons Stīvenss "Savādais atgadījums ar suni naktī". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2017.02.28. [[Artūrs Dīcis]] "Lidojošais Travolta". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2017.03.04. Marjus Ivaškevičs "Tuvā pilsēta". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2017.03.08. [[Ežēns Jonesko]] "Plikpaurainā dziedone". Rež. [[Indra Roga]]. * 2017.03.26. "Melot (?)!" (pēc [[Denī Didro]] darba). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2017.04.06. Nikola Makolifa "Juveliera jubileja". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2017.04.29. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2017.05.08. Harijs Gulbis "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2017.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīne". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2017.09.14. [[Inga Ābele]] "Klūgu mūks". Rež. Indra Roga. * 2017.09.29. Laila Burāne "Līdz kāzām sadzīs" (sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] un [[Ģertrūdes ielas teātris|Ģertrūdes ielas teātri]]). Rež. Laura Upeniece. * 2017.10.12. Antons Čehovs "[[Trīs māsas]]. Refleksija". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2017.11.22. Terenss Retigans "Dziļā, skumjā jūra". Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2017.12.05. [[Alberts Kronenbergs]] "Mazais ganiņš". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2017.12.07. Dankans Makmillans "Cilvēki, lietas un vietas". Rež. Valters Sīlis. === 2018. gadā === * 2018.01.12. Andris Ūdris "Apsolu". Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2018.01.25. Jasmīna Rezā "ART". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2018.02.01. [[Oskars Vailds]], [[Rihards Štrauss]] "Salome". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2018.02.15. Žans Liks Lagarss "Tas pasaules gals". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2018.03.08. [[Artūrs Dīcis]] "Arī vaļiem ir bail". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2018.03.15. Andri Lūps "Dūja". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2018.05.24. [[Pēteris Pētersons]], [[Raimonds Pauls]] "Man 30 gadu". Rež. Ināra Slucka. * 2018.05.31. Jānis Balodis "Mežainis". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2018.06.08. "Precēšanās un šķiršanās anatomija" (pēc Džona Apdaika darba motīviem). Rež. [[Marija Bērziņa]]. * 2018.09.13. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2018.09.14. "Antiņš. Zelts. Kalns" (pēc Raiņa lugas "[[Zelta zirgs]]" motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2018.11.01. "visas manas vājības ir tavas lūpas". Horeogr. Agate Bankava, Rūdolfs Gediņš, Dmitrijs Gaitjukevičs. * 2018.11.12. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] "Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris". Rež. Valters Sīlis. * 2018.12.06. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2019. gadā === * 2019.02.03. "Par tēviem". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2019.02.05. [[Jēkabs Nīmanis (mūziķis)|Jēkabs Nīmanis]], [[Kārlis Skalbe]], [[Kārlis Vērdiņš]] "Ceļojums uz ziemeļiem". Rež. Jēkabs Nīmanis. * 2019.02.07. [[Zigfrīds fon Fēgezaks]] "Baltiešu gredzens". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2019.03.07. Rimants Ziedonis "Paradoksālā Latvija". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2019.03.29. Justīne Kļava, [[Garlībs Merķelis]] "Latvieši". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2019.05.09. Jānis Balodis "Zem diviem karogiem". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2019.05.29. "Aka" (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] romāna motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2019.06.05. Rita Kalnejais "Šī skaistā nākotne". Rež. Diāna Kaijaka. * 2019.09.19. Juha Jokela "Finlandizācija". Rež. Valters Sīlis. * 2019.09.19. Ivo Briedis "Pēdējais salmiņš". Rež. Toms Treinis. * 2019.09.19. [[Aivars Freimanis]] "Katls". Rež. Ināra Slucka. * 2019.10.18. [[Lūiss Kerols|Luiss Kerols]] "[[Alises piedzīvojumi Brīnumzemē|Alise Brīnumzemē]]". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2019.12.04. Rasa Bugavičute-Pēce "Puika, kurš redzēja tumsā". Rež. Valters Sīlis. * 2019.12.05. Nikolajs Gogolis "Revidents". Rež. Ņikita Kobeļevs. * 2019.12.18. Jasmīna Rezā "Slaktiņa dievs". Rež. Daiga Kažociņa. === 2020. gadā === * 2020.03.05. Federiko Garsija Lorka "Tukšais zieds" ("Jerma"). Rež. Ināra Slucka. * 2020.03.06. Artūrs Dīcis "Dzīvnieks" (pēc Arto Pāsilinna romāna "Zaķa gads" motīviem). Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.03.12."[[Lepnums un aizspriedumi]]" (pēc [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] romāna motīviem). Rež. Klāvs Mellis. * 2020.07.31. Māra Zālīte "Margarēta". Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.09.11. "Skaņdarbs". Rež. Ināra Slucka. * 2020.09.24. Artūrs Jankovskis "Oligarhs". Rež. Toms Treinis. * 2020.09.26. Linda Rudene, Valters Sīlis "Mežs". Rež. Valters Sīlis. * 2020.09.27. Linda Rudene, Valters Sīlis "Pilsēta". Rež. Valters Sīlis. === 2021. gadā === * 2021.08.27. "Atver acis". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.10. [[Harolds Pinters]] "Nodevība". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.14. "Svešinieki vilcienā" (Viļņa Vēja skatuves vers. pēc Patrīcijas Haismitas un Kreiga Vernera darbu motīviem). Rež. Vladislavs Nastavševs. * 2021.09.16. [[Frīdrihs Šillers]] "Ferdinands un Luīze". Rež. Dita Lūriņa. * 2021.09.22. Linda Rudene "Riests". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.22. Garsons Kanins "Dzimusi vakardien". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.23. [[Stendāls]] "Sarkanais un melnais". Rež. Edmunds Freibergs. * 2021.09.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Sapnis vasaras naktī". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2021.09.30. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Mārtiņš Gūtmanis. * 2021.10.08. "Aukle" (pēc Leīlas Slimani romāna "Klusa dziesma" motīviem). Rež. Intars Rešetins. * 2021.10.09. Reins Rauds "Perfektā teikuma nāve". Rež. Valters Sīlis. * 2021.12.09. [[Andruss Kivirehks]] "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus". Rež. Ivars Pellu. === 2022. gadā === * 2022.02.10. Kata Vēbere "Sievietes daļas". Rež. Ināra Slucka. * 2022.04.06. Sirku Peltola "Mazā naudiņa". Rež. Regnārs Vaivars. * 2022.04.07. Tomass Vinterbergs, Mogenss Rukovs "Komūna". Rež. Valters Sīlis. * 2022.09.15. [[Māris Bērziņš]] "Aizliegtais pianīns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2022.09.22. Deivids Harovers "Naži vistās". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2022.10.02. Marina Smiļaneca "Suņa māja". Rež. Larisa Semirozumenko. * 2022.10.21. [[Karlo Kollodi]] "[[Pinokio piedzīvojumi]]". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2022.12.13. [[Ance Muižniece]] "Divas pasaules". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. === 2023. gadā === * 2023.01.12. Lūsija Kirkvuda "Debesjums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2023.03.09. [[Rabindranats Tagore]] "Pasta nams". Rež. Elīza Dombrovska. * 2023.03.16. [[Artūrs Dīcis]] "Ričards. Nekā personīga". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2023.03.31. "Baltiešu armija" (pēc Edgara Ozoliņa piezīmju motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2023.05.10. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]], [[Džuzepe Verdi]], [[Edgars Mākens]] "La KRITUSĪ". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2023.09.14. [[Rainis]] / Justīne Kļava "Spēlēju, dancoju". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2023.09.26. Ferdinands fon Šīrahs "Terors". Rež. Valters Sīlis. * 2023.10.26. Regnārs Vaivars "Suņu ciema Nelaimes lācis". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2023.11.09. Elza Marta Ruža / Matīss Kaža "Maigā vara". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2023.12.06. [[Kaspars Rolšteins]] "#DiToo". Rež. [[Dita Lūriņa]]. === 2024. gadā === * 2024.01.25. Klāvs Mellis "Garderobisti". Rež. [[Paula Pļavniece]]. * 2024.02.01. Dmitrijs Krimovs "Pīters Pens. Sindroms". Rež. Dmitrijs Krimovs. * 2024.02.08. Kristina Marija Kuliniča "Kā kļūt nelaimīgam?". Rež. Artūrs Areima. * 2024.03.06. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere. Atgriešanās". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2024.04.11. Mariuss fon Maienburgs "Ugunsseja". Rež. Henrijs Arājs. * 2024.04.18. Mārgareta Perija "Laiks Paradīzei". Rež. Endīne Bērziņa. * 2024.04.25. Pēc [[Pēteris Veiss|Pētera Veisa]] lugas motīviem "Marats/Sads". Rež. Rūdolfs Gediņš, Klāvs Mellis. * 2024.05.16. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgais vecis". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2024.09.12. [[Alberts Bels]] "Cilvēki laivās". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.09.19. [[Sudrabu Edžus]] "Dullais Dauka". Rež. Jurģis Lūsis. * 2024.10.29. [[Astrida Lindgrēna]] "Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki". Rež. Paula Pļavniece. * 2024.12.05. [[Frānsiss Skots Ficdžeralds]] "[[Lielais Getsbijs|Lieliskais Getsbijs]]". Rež. [[Indra Roga]]. === 2025. gadā === * 2025.02.27. [[Jukio Mišima]] "Zelta templis". Rež. Henrijs Arājs. * 2025.03.06. Lī Hols, Padijs Čajefskis "Nacionālais kanāls". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2025.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2025.04.17. Laura Sintija Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Rodrigo Struka. * 2025.04.30. Iedvesmojoties no [[Arveds Mihelsons|Rutku Tēva]] "Dumpīgā Rīga". Rež. Klāvs Mellis. * 2025.05.15. [[E. T. A. Hofmanis|Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis]] "Smilšu cilvēks". Rež. [[Ralfs Liepa]]. * 2025.06.04. [[Alfrēds Žarī]], Vladislavs Troickis, Elza Marta Ruža "Karalis Ibī un citi monstri". Rež. Vladislavs Troickis. * 2025.09.11. Gusts Ābele "Klusums un troksnis". Rež. Gusts Ābele. * 2025.09.20. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2025.09.25. [[Jānis Joņevs]] "Ko var cilvēks". Rež. Roberts Dauburs. * 2025.10.09. [[Jana Egle]] "Egles stāsti". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.11.14. [[Kārlis Vērdiņš]], [[Matīss Kaža]] "Bastardi". Rež. Matīss Kaža. * 2025.11.15. Mērija Orra "Viss par Ievu". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.12.04. [[Andris Kalnozols]] "Ods". Rež. [[Matīss Budovskis]]. === 2026. gadā === * 2026.02.05. Daiva Čepauskaite "Kad atkal būsim jauni". Rež. [[Rolands Atkočūns]]. * 2026.02.26. [[Guntis Bojārs]] "Zīda čūska". Rež. [[Laura Groza]]. * 2026.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2026.03.17. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Atbalss Aija". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2026.04.30. Noels Kovards "Intīmās dzīves". Rež. [[Ināra Slucka]]. [[Kategorija:Latvijas Nacionālais teātris|Izrādes]] h8r55xensi3xrhputvx8uqmp3bwxnme 4500673 4500671 2026-07-30T22:05:32Z Teatrālis 82063 /* 1934. gadā */ 4500673 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. {{TOClimit|2}} == Padomju Latvijas Strādnieku teātris (1919) == * 1919.02.23. [[Leons Paegle]] "Augšāmcelšanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1919.03.09. [[Andrejs Upīts]] "Viens un daudzie". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.03.14. Andrejs Upīts "Balss un atbalss". Rež. Augusts Kokalis. * 1919.03.28. Maksimiliāns Bethers "Pirmie viļņi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.04.11. Andrejs Upīts "Saule un tvaiks". Rež. Ērihs Lauberts. * 1919.04.18. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.05.02. [[Maksims Gorkijs]] "Ienaidnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.05.16. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. == Latvijas Nacionālais teātris (1919—1940) == === 1919. gadā === * 1919.11.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.12.03. [[Rainis]] "Daugava". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1919.12.06. Rainis "[[Zelta zirgs]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.12.19. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (1. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.21. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.25. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.27. Bjernstjerne Bjernsons "Kad jaunais vīns zied". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1920. gadā === * 1920.01.06. [[Moriss Meterlinks]] "Māsa Beatrise". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1920.01.17. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1920.01.31. Endre Naģs "Ministru prezidents". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.02.25. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1920.03.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.03.17. [[Fallijs]] "Selgā". Rež. Alfrēds Zommers. * 1920.04.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.04.28. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.05.15. [[Heinrihs Manns]] "Legro kundze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.06.15. Edvards Vulfs "Rožainās dienas", Gabriela Zapoļska "Kāzu priekšvakarā", [[Antons Čehovs]] "Bildinājums". Rež. Dmitrijs Arbeņins. * 1920.09.15. Rūdolfs Blaumanis "Indrāni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.09.21. [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.09.29. Rihards Dēmels "Cilvēku draugi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.10.13. Edvards Vulfs "Meli". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.11.10. [[Anna Brigadere]] “Ilga”. Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.11.17. Rainis "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.12.03. Šarls van Lerbergs "Pans". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.12.23. Jānis Akuraters "Šis un Tas Itnekas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1921. gadā === * 1921.01.12. Antons Vildganss "Nabadzība". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1921.01.26. Klitija "Sulamīte". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1921.02.18. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.05. Rūdolfs Lotārs "Karalis Harlekīns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.03.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.23. [[Henriks Ibsens]] "Troņa tīkotāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.04.28. [[Augusts Saulietis]] "Pret ziemeļiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.05.06. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.05.25. Artūrs Kustā Jerviluoms "Ziemeļnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.16. [[Augusts Kicbergs]] "Elks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.21. Voldemārs Dambergs "Ziedu viesulī". Rež. Fricis Rode. * 1921.10.05. Erkols Luidži Morselli "Glauks". Rež. Kristaps Linde. * 1921.10.12. [[Jānis Poruks]] "Hernhūtieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.11.23. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.14. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. Fricis Rode. * 1921.12.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Viena diena" un "Dzīvas un nedzīvas puķes". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.27. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Fricis Rode. === 1922. gadā === * 1922.01.15. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Fricis Rode. * 1922.01.15. Moljērs "Skapēna nedarbi". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1922.01.23. [[Anna Brigadere]] "Ausmā". Rež. Kristaps Linde. * 1922.02.15. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Grāfs de Rizors". Rež. Fricis Rode. * 1922.02.25. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas jeb Trakā diena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.03.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki|Mērnieku laiki Slātavā]]". Rež. Fricis Rode. * 1922.04.05. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1922.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas" ("Jautrās vindzorietes"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.04.24. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.10. [[Oskars Vailds]] "Padovas hercogiene". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.17. Nino Berīni "Zaimotājs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.05.22. [[Gerharts Hauptmanis]] "Vientuļi cilvēki". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.30. [[Augusts Deglavs]] "Vienpadsmitā stunda". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.02. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.14. [[Sofokls]] "Ķēniņš Edips". Rež. Fricis Rode. * 1922.09.20. Karls Šternheims "Kandidāts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.10.04. Emīlija Prūsa "Gaisa dārzi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.10.18. Gabriels Landsbergs-Žemkalnis "Blinda" ("Pasaules līdzinātājs"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.11.15. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.11.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Fricis Rode. * 1922.11.27. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.12.12. Arvīds Jernefelts "Titus, Jeruzalemes izpostītājs". Rež. Fricis Rode. * 1922.12.29. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1923. gadā === * 1923.01.02. [[Pēteris Ērmanis]] "Brakos". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1923.01.12. [[Gerharts Hauptmanis]] "Roze Bernda". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1923.01.24. [[Jānis Akuraters]] "Pieci vēji". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.02.15. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Fricis Rode. * 1923.02.28. [[Alfrēds Andersons|Andrass]] "Ķēniņš Dāvids". Rež. Fricis Rode. * 1923.03.07. Haralds Eldgasts "Agarta". Rež. Kristaps Linde. * 1923.03.16. Hermanis Heijermanss "Ķēžu locekļi". Rež. Teodors Podnieks. * 1923.04.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.04.18. Voldemārs Dambergs "Mēs viņus gūstīsim!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.04.23. Jānis Lejiņš "Pie dzimtenes krusta". Rež. Jānis Lejiņš. * 1923.04.30. [[Kārlis Jēkabsons]] "Sirdsapziņa". Rež. Kristaps Linde. * 1923.05.12. [[Aleksis Kivi]] "Kāzu brauciens" ("Ciema kurpnieki"). Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.06.17. Gustavs Vids "Augstākā matemātika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.01. [[Aspazija]] "Aspazija". Rež. Fricis Rode. * 1923.09.05. Sidnejs Gariks "Atzīšanās". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.09.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.26. Juris Kosa "Ceļi un dūkstis". Rež. Kristaps Linde. * 1923.10.10. Džeimss Metjū Berijs "Brīnišķīgais Kreitons". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.24. [[Augusts Saulietis]] "Sirdskaite". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.31. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.11.18. [[Rainis]] "Daugava". Rež. Fricis Rode. * 1923.12.05. [[Andrejs Upīts]] "Laimes lācis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.12.25. Rainis "Mušu ķēniņš". Rež. Fricis Rode. === 1924. gadā === * 1924.01.12. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Zvēru dīdītājs". Rež. Kristaps Linde. * 1924.01.21. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1924.01.30. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Fausts". Rež. Fricis Rode. * 1924.02.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Ziemas pasaciņa". Rež. Fricis Rode. * 1924.03.05. Anna Brigadere "Hetēras mantojums". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1924.03.17. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. Kristaps Linde. * 1924.03.31. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Fricis Rode. * 1924.04.09. [[Ansis Gulbis]] "Kaspars un Biruta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.04.17. [[Džordžs Gordons Bairons|Džordžs Bairons]] "Kains". Rež. Kristaps Linde. * 1924.04.20. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Arājdēls". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.05.03. Hanss Millers "Kaislība". Rež. Lilija Štengele. * 1924.05.05. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Rež. Jānis Lejiņš. * 1924.05.12. Zeltmatis "Indulis". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.26. Gabriels Dregeli "Labi pašūta fraka". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.08.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Fricis Rode. * 1924.09.02. Rūdolfs Blaumanis "Potivāra nams". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.12. [[Jānis Akuraters]] "Tautas darbinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.25. [[Aspazija]] "Ragana". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1924.10.17. [[Augusts Strindbergs]] "Reibonis". Rež. Fricis Rode. * 1924.10.20. Roberts Valters "Tornī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.10.29. [[Jūlijs Pētersons]] "Prāta cilvēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.11.12. Ļevs Luncs "Ārpus likuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.12.06. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1924.12.19. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. Fricis Rode. === 1925. gadā === * 1925.01.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. Fricis Rode. * 1925.02.02. Viljams Šekspīrs "Spītnieces precības" ("Spītnieces savaldīšana"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1925.02.20. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1925.03.03. Etjēns Reijs "Skaistas sievietes". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.03.16. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kuru pliķē". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1925.04.08. Anrī Bernšteins "Zaglis". Rež. Fricis Rode. * 1925.04.24. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Svētā Žanna". Rež. Kristaps Linde. * 1925.05.19. [[Džeroms K. Džeroms]] "Miss Hobsa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.09.02. [[Frīdrihs Hebels]] "Judīte". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1925.09.16. [[Augusts Saulietis]] "Inteliģenti". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.09.23. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Adriēna Lekuvrēra". Rež. Fricis Rode. * 1925.10.07. [[Andrejs Upīts]] "Atraitnes vīrs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.10.21. [[Luidži Pirandello]] "Sešas personas meklē autoru" ("[[Seši tēli meklē autoru]]"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.10.26. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs "Carienes sazvērestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.04. Jēkabs Zeibolts "Mājas naids". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.11.11. Viljams Šekspīrs "Maldu komēdija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.18. [[Aspazija]] "Boass un Rute". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.12.02. [[Augusts Strindbergs]] "Samums", [[Romēns Rolāns]] "Mīlas un nāves spēle". Rež. Fricis Rode. * 1925.12.09. Augusts Strindbergs "Līgava ar kroni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.12.25. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1926. gadā === * 1926.01.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Diplomāti". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1926.01.20. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Fricis Rode. * 1926.01.25. [[Žils Romēns]] "Doktors Knoks jeb Medicīnas triumfs". Rež. Fricis Rode. * 1926.02.06. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sievietes vara" ("Kapteiņa Brasbaunda atgriešanās"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1926.02.18. [[Georgs Kaizers]] "Grāfienes Lavaletas ziedojums". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1926.02.23. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Masku deja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.06. [[Ansis Gulbis]] "Ērika Jonase". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.03.13. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.03.18. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Madame Sans-Gene". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.26. Voldemārs Dambergs "Neticīgā Kolombīne". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.09. [[Žans Rasins]] "Fedra", [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.23. [[Viktors Eglītis]] "Ministra sievas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.04.29. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs "Vecmāmuļa" ("Iekarotā laime"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.05.11. Aleksandrs Bisons "Nezināmā". Rež. Fricis Rode. * 1926.05.17. Gabriela Zapoļska "Traģiskie muļķi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.05.19. [[Karlo Goldoni]] "Melis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.01. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.15. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.09.29. [[Augusts Saulietis]] "Nepilnīgais". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.10.06. Jurijs Jurjins "Varonis aiz pārpratuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.10.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.03. Anna Brigadere "Dievišķā seja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.17. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.11.25. Ļevs Urvancevs "Vera Mirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.27. Lindulis "Gaigalu dzimta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.12.08. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.12.18. Jēkabs Rozentāls-Krūmiņš "Sarkanais kungs". Rež. Aleksis Mierlauks, otrais rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. === 1927. gadā === * 1927.01.12. [[Jānis Akuraters]] "Apvienosimies". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1927.02.02. Kārlis Ieviņš "Putras Dauķa precības". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1927.02.19. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1927.03.05. Andrē de Lords, Pjērs Šēns "Mans mācītājs pie bagātiem". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.03.11. [[Ansis Gulbis]] "Avantūriste". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.03.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Doroteja Angermane". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.06. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.20. [[Edvards Vulfs]] "Pasaka par nāvi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1927.04.26. Ēvalds Šķipsna "Ciānas bērni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.06. [[Lope de Vega]] "Fuente Ovehuna" ("Avju avots"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.05.14. [[Brāļi Kaudzītes]], [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Viltus mērnieki Čangalē". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.20. Pāvils Gruzna "Vecpuišu nodoklis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.09.07. Pols Gavo "Šokolādes princese". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.14. [[Jēkabs Janševskis]] "Precību viesulis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.09.24. Pjērs Bertons, Šarls Simons "Zazā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.10.05. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sātana apustulis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.10.18. [[Elīna Zālīte]] "Bīstamais vecums". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.10.26. Edgars Volless "Kurš ir vilkatis?". Rež. Jānis Zariņš. * 1927.11.12. [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi" un "Venēciešu nakts". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.11.19. Ferencs Molnārs "Spēle pilī". Rež. Ivans Šmits. * 1927.11.26. Edmons Rostāns "Ērglēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.12.10. [[Andrejs Upīts]] "Vesela miesa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.12.16. Viljams Šekspīrs "[[Makbets]]". Rež. Ivans Šmits. === 1928. gadā === * 1928.01.11. Ludvigs Fulda "Ēzeļa ēna". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1928.01.18. [[Jūlijs Pētersons]] "Sieviete ar sešiem prātiem". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1928.02.08. [[Anna Brigadere]] "Izredzētais". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.02.15. [[Rainis]] "Ilja Muromietis". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1928.02.24. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Atjautīgā sieviete". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.03.07. [[Ādolfs Alunāns]] "Lielpils pagasta vecākie". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.03.16. [[Moriss Meterlinks]] "Baltais tēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.03.31. [[Aspazija]] "Zalša līgava". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.04.06. [[Miķelis Valters]] "Kristus atriebšanās". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Sabiedrības pīlāri". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.04.27. Kārlis Ieviņš "Māte un meitas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.05.04. Jānis Vainovskis "Dzīvie miljoni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.05.11. Anrī Meijaks, Luijs Alevī "Arvien trakāk". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.01. Rainis "Rīgas ragana". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.07. Bella Šēne "Mīlas rotaļa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.18. Bajards Veijers "Mērijas Duganes prāva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.10.12. Karels Šeinpflugs "Otrā jaunība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.10.24. Anrī Bataijs "Kailā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.02. [[Jēkabs Janševskis]] "Pirmā nakts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.11.10. Stefans Kšivoševskis "Velns un krodziniece". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.11.23. [[Jānis Akuraters]] "Priecīgais saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.26. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs "Belugina precības". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.12.05. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Mīlas teika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.12.19. Rainis "Suns un kaķe". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1929. gadā === * 1929.01.09. [[Georgs Kaizers]] "Prezidents". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1929.01.18. [[Moljērs]] "Dons Žuans jeb Akmens dzīres". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1929.01.25. Tūrs Hedbergs "Juhans Ulfšjerns". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1929.02.06. [[Jūlijs Pētersons]] "Cilvēki, kas bēg paši no sevis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.02.12. Ernests Vajda "Viņi šķiras". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.25. Roberts Mišs "Kaisles untums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.27. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.04. Ilja Surgučovs "Rudens vijoles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.09. [[Pedro Kalderons de la Barka]] "Dzīve—sapnis", [[Migels de Servantess]] "Divi pļāpas". Rež. Nikolajs fon Drīzens. * 1929.03.20. Ferencs Molnārs "Melnais briljants". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.29. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Gulbju dziesma". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1929.04.17. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.04.20. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.05.07. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.05.11. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.08.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.09.11. [[Džeroms K. Džeroms]] "Fannija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.09.18. Františeks Langers "Kamielis caur adatas aci". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.10.02. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.10.09. Henriks Ibsens "Meža pīle". Rež. Fjodors Komisarževskis. * 1929.10.23. Ferencs Molnārs "Olimpija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.11.02. Agards Zendrups "Kas vainīgs?". Rež. Jānis Zariņš. * 1929.11.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.11.22. Roberts Šerifs "Ceļa galā". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.06. Ludvigs Hiršfelds "Sieviete, ko katrs meklē". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.18. Anna Brigadere "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.12.31. [[Lūcija Zamaiča]] "Ķipara brīnišķīgās dēkas". Rež. Ernests Feldmanis. === 1930. gadā === * 1930.01.08. [[Augusts Saulietis]] "Audžu bērni". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1930.01.14. [[Šolems Aleihems]] "Lielais vinnests" ("200 000"). Rež. Marks Rubins. * 1930.01.25. [[Hermanis Bārs]] "Skatuves zvaigzne". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1930.02.12. [[Lope de Vega]] "Seviljas zvaigzne". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1930.02.19. Ježi Šaņavskis "Advokāts un rozes". Rež. Aleksandrs Zelverovičs. * 1930.02.27. Valters Ilge "Grāfiene Dibarī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1930.03.08. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.03.19. [[Jūlijs Pētersons]] "Jauneklis ar sapņainām acīm". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.03.26. Minna Dišlere "Iegātnis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.04.04. Luijs Verneijs "Tālrunis zvana" ("Lambertjē kungs"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.04.15. [[Austra Ozoliņa-Krauze]] "Katrīna". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.04.26. [[Frīdrihs Hebels]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.07. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Pie sloku ezera". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.21. Irma Brača "Velni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.08.31. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.09.10. Ladislavs Fodors "Pildspalva". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.09.24. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.10.10. [[Anna Brigadere]] "Šuvējas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.22. Pauls Aldre "Līdumnieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.29. Pauls Franks "Pirmās šķiras viesnīca". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.11.03. Hermanis Heijermanss "Septītais bauslis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.14. [[Jānis Akuraters]] "Mīlestības zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.21. [[Hermanis Bārs]] "Žozefīne". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.11.24. [[Puriņu Klāvs]] "Zviedris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.10. Ksenija Rudzīte "Maliena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.12.16. [[Jūlijs Pētersons]] "Tagad pasaulei jāpārveidojas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.31. Ferencs Molnārs "Labais eņģelis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1931. gadā === * 1931.01.14. Pjērs Sabatjē, Viktors de la Fortels "Kaislību ugunīs". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1931.01.31. [[Jānis Veselis]] "Jumis". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1931.02.11. Hjalmars Bergmanis "Mazpilsētas tirāns" ("Markurels"). Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1931.02.26. Ferdinands Brukners "Anglijas Elizabete". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1931.03.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Taupības kurators". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.03.18. Frederiks Lonsdāls "Vai mēs visi neesam tādi?". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.03.27. Pauls Franks, Ludvigs Hiršfelds "Veikals ar Ameriku". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.04.02. Voldemārs Zonbergs "Kurzemes lielais hercogs". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.04.17. Žans Sarmāns "Madelona". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.04.29. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Tu—brīnišķā!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.05.06. Petrs Vaičūns "Veltas pūles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.05.25. Zigfrīds Geijers "Mainītās lomās". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.08.30. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.09.10. Pols Armāns, Marsels Žerbidons "Irēnas mīlestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.09.23. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nafta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.09.30. [[Kārlis Cukmaiers|Karls Cukmeijers]] "Kepenikas kapteinis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.10.14. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.10.21. Makss Neals, Makss Ferners "Nogurušais Teodors". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.11.16. Bella Šēne "Kad sirdis sāk kvēlot". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.11.18. [[Anna Brigadere]] "Pastari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.11.27. Francis Hedbergs "Kāzas Ulvosā". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.12.09. Kārlis Gandrups "Trīs blēži". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.12.20. Karls Brikners "Sarkangalvīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.12.25. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Antiņa galms". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Melnā primadonna". Rež. Ernests Feldmanis. === 1932. gadā === * 1932.01.08. Neils Grants "Sieviešu politika". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1932.01.18. [[Anna Brigadere]] "Ilga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1932.01.23. Jēkabs Lošvics "Šahs vai rulete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1932.02.03. [[Jānis Akuraters]] "Amora talons". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.02.16. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Zemes spēks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.03.02. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari "Zaķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.03.10. [[Augusts Strindbergs]] "Ēriks XIV". Rež. [[Mihails Čehovs]]. * 1932.03.18. [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1932.04.06. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.04.13. Moriss Henekens, E. Vēbers "Monmartras lilija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.04.23. [[Aleksejs Tolstojs (1817—1875)|Aleksejs Tolstojs]] "Jāņa Briesmīgā nāve". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.05.05. Minna Dišlere "Traks laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.05.20. Teuvo Pakkala "Koku pludinātāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.06.01. Īdens Filpotss "Cik grūti tikt pie sievas". Rež. Jānis Zariņš. * 1932.09.01. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.09.07. Edvīns Berks "Tas, ko sauc par mīlestību". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.09.24. [[Jūlijs Pētersons]] "Sievietes sirds labirints". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.10.05. [[Ivans Turgeņevs]] "Muižnieku ligzda". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.10.15. Ladislavs Bušs-Fekete, Aleksandrs Gots "Fērika viesojas". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.10.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.11.09. Voldemārs Zonbergs "Mākslīgais zīds". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.11. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Latvju leģenda". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.18. Anna Brigadere "Karaliene Jāna". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.07. Ludvigs Hiršfelds, Rūdolfs Esterreihers "Ārzemju ceļojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.12.15. Maits Metsanurks "Uz zaļa zara". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.12.21. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.31. Pāvils Gruzna "Zemes rūķu kolektīvs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1933. gadā === * 1933.01.14. [[Jānis Grīns]] "Kaļostro Jelgavā". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.01.28. Ludvigs Hiršfelds "Zviedru sērkociņš". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1933.02.03. [[Jēkabs Janševskis]] "Laimes bērns". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1933.02.06. Aleksandrs Kosorotovs "Mīlas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.02.15. Ferencs Molnārs "Pāvilielas zēni". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.02.22. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]" ("Kalna Jepe"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.03.03. Elvīra Kociņa "Lidotājs". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.03.06. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1933.03.17. [[Viktorjēns Sardū]] "Fedora". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.03.25. [[Ansis Gulbis]] "Skolmeistari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.12. [[Karlo Goldoni]] "Spēļu ellīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.25. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Stella". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Zelta zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.30. Jānis Janka "Mistera Maija starts un finišs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Gailis]] "Mistera Maija starpspēles". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.05.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pārāk patiesi, lai būtu skaisti". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.05.20. Ladislavs Fodors "Dr. Jūlija Šabo". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.09.01. [[Aspazija]] "Velna nauda". Rež. [[Jānis Muncis]]. * 1933.09.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Sestdienas vakars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Zelta kupris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Pēc pirmā mītiņa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.17. Ludvigs Fulda "Dvīņu māsas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.09.27. Stefans Kedržinskis "Rītdienas laime". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.10.18. Hugo Raudseps "Salonā un krātiņā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1933.10.28. [[Jānis Akuraters]] "Vadātājs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.11.06. Ferencs Molnārs "Velns". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.11.10. Barijs Konnors "Nav vērts raudāt". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.11.18. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Negudrā Ģertrūde". Rež. Jānis Osis. * 1933.11.29. [[Alfrēds Andersons]] "Baltezeru dzimtas asinis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.12.08. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.12.21. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Jānis Muncis. * 1933.12.31. Edvards Knoblauhs "Fauns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1934. gadā === * 1934.01.06. Augusts Laiviņš "Zvaigžņu pulki". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1934.01.21. Voldemārs Zonbergs "Zēns ar suni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.01.24. [[Marija Leiko]], Austra Ozoliņa-Krauze "Marija Vaļevska". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.02.14. [[Viktors Eglītis]] "Nesaraujamās saites". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1934.02.28. Luidži Kamoleti "Māsa Terēze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.03.10. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Pirmā daļa). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.03.28. Jānis Lejiņš "Saulei līdzi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Jaunatnes savienība". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.04.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Žagatu ligzdā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1934.05.18. [[Roberts Kroders]] "Princis vai šoferis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.09.01. [[Doku Atis]] "Krišus Laksts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.09.14. Renē Fošuā "Urzulas gleznas". Rež. Jānis Osis. * 1934.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.10.13. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1934.10.30. [[Jūlijs Pētersons]] "Mīlas karuselis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.11.07. Sidnejs Kingslejs "Cilvēki baltās drānās". Rež. Jānis Zariņš. * 1934.11.17. [[Aleksandrs Grīns]], Voldemārs Zonbergs "Dvēseļu putenis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.11.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Randenes Barbara". Rež. Jānis Osis. * 1934.12.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.12.23. Sofija Čurļoniene-Kimantaite "Septiņi brāļi". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1935. gadā === * 1935.01.16. [[Jānis Akuraters]] "Vecie un jaunie". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1935.01.31. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "Kīns". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.11. [[Elīna Zālīte]] "Svešas asinis". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.28. Emīlija Prūsa "Godīguma pārbaude". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1935.03.16. Gabriels d’Anuncio "Frančeska da Rimini". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.03.30. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Otrā daļa). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1935.04.08. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.04.17. [[Moriss Meterlinks]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.05.14. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Lielā liesma". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1935.07.25. Agapētuss "Labi vārīts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.09.11. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1935.09.29. Vilis Lācis "Senču aicinājums". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.10.05. Aloja un Vilens Mrštikovi "Mariša". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.10.18. Ježi Šaņavskis "Tilts". Rež. Jānis Osis. * 1935.11.01. [[Kārlis Jēkabsons]] "Draudāru vedekla". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.11.17. Jānis Akuraters "Kronvalds". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.11.28. Žans Ogists Rišpēns "Dzīvība vai nāve". Rež. Jānis Osis. * 1935.12.13. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.12.23. E. Hermanis "Runcis zābakos". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1936. gadā === * 1936.01.11. Lajošs Zilahi "Viņas pēdējā loma". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1936.01.29. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1936.02.21. Voldemārs Zonbergs "Ziedošais jaunības laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.02.27. [[Augusts Saulietis]] "Jēkabs Saltups". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.03.11. [[Henriks Ibsens]] "Juns Gabriels Borkmans". Rež. Jānis Osis. * 1936.03.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Teodors Lācis]]. * 1936.04.17. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.04.22. [[Jūlijs Pētersons]] "Plaisas parketā". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1936.04.30. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Dāmu karš". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.05.04. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Lilija Štengele. * 1936.09.01. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.09.12. Ernests Andaijs, Ludvigs Balints "Marija Baškirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.09.23. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.10.16. [[Vilis Lācis]] "Kristaps Kaugurs". Rež. Jānis Osis. * 1936.10.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.11.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.02. Ādolfs Enerī, Kormons "Aklā māsa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.23. [[Aleksandrs Grīns]] "Jānītis debesīs". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.12.31. Džons Sesils Holms, Džordžs Ebts "Trīs vīri un zirgs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1937. gadā === * 1937.01.13. Františeks Langers "Jātnieku izlūki". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.01.29. Jene Heltaji "Mēmais bruņinieks". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.02.06. [[Līgotņu Jēkabs]] "Skolotāja meita". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1937.02.15. Šofija Čurļoniene-Kimantaite "Ausmas dēli". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1937.02.24. Oto Bīlens "Mazā tiesa". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.03.04. [[Jūlijs Pētersons]] "Burvju atslēga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1937.03.21. Voldemārs Zonbergs "Jauno siržu tilts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.04.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Daudz trokšņa par neko" ("Liela brēka, maza vilna"). Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.04.27. [[Anna Brigadere]] "Kvēlošā lokā". Rež. Jānis Osis. * 1937.05.27. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.09.01. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.09.08. Marija Jotuni "Ādama riba". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.09.22. Līgotņu Jēkabs "Mēs vai viņi". Rež. Jānis Osis. * 1937.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Helgelandes varoņi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.10.20. [[Oskars Vailds]] "Nenozīmīgā sieviete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.03. Aime un Ferencs Stjuarti "Meitene Irēne". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1937.11.10. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.17. Zeiboltu Jēkabs "Trīs soļi uz laimi". Rež. Jānis Osis. * 1937.11.18. Vilis Cedriņš "Pirmā pusnaktī". Rež. Jānis Osis. * 1937.12.14. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lībiešu asinis" ("Kolka"). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.12.22. [[Marks Tvens]] "Toma Sojera dēkas". Rež. Konrāds Kvēps. === 1938. gadā === * 1938.01.14. [[Hermanis Bārs]] "Koncerts". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1938.02.02. [[Aleksandrs Grīns]] "Kalēja līgava". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.02.17. [[Selma Lāgerlēva]] "Annemarija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.03.04. Voldemārs Zonbergs "Kungs pie vārtiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.03.07. Ferencs Molnārs "Gvardijas virsnieks". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.04.01. [[Elīna Zālīte]] "Mūžīgi vīrišķais". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1938.04.12. Hugo Raudseps "Rožainās brilles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.04.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Luīze Millere" ("Mīla un viltus"). Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1938.05.07. [[Eriks Ādamsons]] "Mālu Ansis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.05.21. Viktors Vārzics "Francisko Goija — ģēnijs bez tautas". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1938.09.10. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1938.09.27. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Drošā kundze" ("Madame Sans-Gene"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.10.14. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Bankrots". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.10.27. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Lielās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.11.11. Aleksandrs Grīns "Pumpurs un Lāčplēsis". Rež. Jānis Zariņš. * 1938.11.30. Sila-Vara "Karalienes Viktorijas jaunība". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.12.14. Vilma Delle "Bērnu bērni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.12.31. [[Johans Heinrihs Baumanis]] "Lustīgais nerris uz tirgus plača". Rež. Osvalds Uršteins. === 1939. gadā === * 1939.01.13. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1939.02.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1939.02.22. [[Fransuā Moriaks]] "Asmodejs". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1939.02.28. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1939.03.11. [[Elīna Zālīte]] “Rudens rozes”. Rež. Jānis Zariņš. * 1939.04.14. [[Viktorjēns Sardū]] "Florija Toska". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.04.21. [[Jūlijs Pētersons]] "Norieta kvēle". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.05.03. Jānis Sārts "Malu mednieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.05.14. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.05.25. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Penelope". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.09.12. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.10.03. [[Selma Lāgerlēva]], Pauls Knudsens "Portugāles ķeizars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.10.13. Jānis Lejiņš "Skabarga sirdī". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.10.27. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.11.23. [[Moljērs]] "Iedomu slimnieks". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.11.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.12.20. Jevgeņijs Švarcs "Snip-snap-snurre". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1939.12.29. [[Tija Banga]] "Septiņas vecmeitas". Rež. Jurijs Jurovskis. === 1940. gadā === * 1940.01.15. [[Vilis Lācis]] "Vīra varā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1940.02.07. Heincs Kubjē "Mīlule". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1940.02.26. [[Elīna Zālīte]] "Vālodzes dziesma". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.03.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.04.09. [[Jānis Akuraters]] "Studenti Debesniekos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.04.19. [[Hermanis Bārs]] "Meistars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1940.05.09. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.05.22. [[Mārtiņš Zīverts]] "Ķīnas vāze". Rež. Jānis Zariņš. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1940—1941) == === 1940. gadā === * 1940.09.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.10.10. Šandors Gergels, Osafs Ļitovskis "Mans dēls". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.11.09. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Rež. Jānis Zariņš. * 1940.12.06. [[Andrejs Upīts]] "Ziņģu Ješkas uzvara". Rež. Osvalds Uršteins. === 1941. gadā === * 1941.01.10. Boriss Lavreņovs "Lūzums". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1941.01.21. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Jānis Zariņš. * 1941.02.19. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pašu ļaudis—iztiksim". Rež. Jānis Lejiņš. * 1941.06.04. (ģenerālmēģinājums). [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. == Rīgas Dramatiskais teātris (1942—1944) == === 1942. gadā === * 1942.01.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1942.02.03. [[Selma Lāgerlēva]], Bernds Fredgrēns "Purvenieka meita". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.02.12. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1942.03.18. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jums pa prātam" ("Divpadsmitā nakts"). Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.06.05. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.07.02. Bella Šēne "Venēciete". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.09.17. Korfics Holms "Suņudienas". Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.10.22. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.11.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Zelta arfa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.12.25. Karls Brikners "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1943. gadā === * 1943.02.09. [[Henriks Ibsens]] "Tautas naidnieks". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1943.03.16. [[Aspazija]] "Zeltīte". Rež. Osvalds Uršteins. * 1943.03.25. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nauda". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1943.05.06. Vilhelms Mūbergs "Atraitnis Jarls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.06.15. Aspazija "Vaidelote". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.10.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.11.19. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Osvalds Uršteins. === 1944. gadā === * 1944.01.06. [[Elīna Zālīte]] "Intermeco". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1944.01.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Viltus un mīlestība". Rež. Osvalds Glāznieks. * 1944.02.26. Edvards Vulfs "Sensācija". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1944.04.20. [[Anšlavs Eglītis]] "Par purna tiesu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.06.03. Valters Ērihs Šēfers "Leitnants Vāri". Rež. Osvalds Uršteins. * 1944.06.18. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. Osvalds Glāznieks. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1944—1988) == === 1944. gadā === * 1944.11.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.11.23. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.12.14. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.12.14. Anna Brodele "Pienākums". Rež. Kārlis Piesis. * 1944.12.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Krievu ļaudis" (4. aina). Rež. Viktors Staņicins. === 1945. gadā === * 1945.01.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1945.02.03. [[Vilis Lācis]] "Vedekla". Rež. Vera Baļuna, Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1945.03.24. Aleksandrs Korneičuks "Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē". Rež. Vera Baļuna. * 1945.04.14. Ričards Brinslijs Šeridans "Jauko māņu diena". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1945.06.09. Vsevolods Roks "Inženieris Sergejevs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1945.06.28. [[Arvīds Grigulis]] "Uz kuru ostu?". Rež. Ernests Feldmanis. * 1945.11.03. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. Ernests Feldmanis. * 1945.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. === 1946. gadā === * 1946.02.22. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1946.03.20. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1946.04.25. Leonīds Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Vera Baļuna. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Zaļā zeme" (fragmenti). Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Amacones". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Pēc beidzamā piliena". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Doktora Mārtiņa viesis". Rež. Jānis Osis. * 1946.06.27. Ričards Brinslijs Šeridans "Mēlnesības skola". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1946.09.19. [[Maksims Gorkijs]] "Pēdējie". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.11.06. [[Arvīds Grigulis]] "Kā Garpēteros vēsturi taisīja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1946.12.21. Viktors Ardovs "Pelnrušķīte". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. === 1947. gadā === * 1947.01.24. [[Jūlijs Vanags]] "Agrā rītā", [[Andrejs Upīts]] "Amacones", [[Elīna Zālīte]] "Šokolādes princese". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1947.02.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Viņu jautājums" ("Divas Amerikas"). Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1947.04.19. Nikolajs Pogodins "Kremļa kuranti". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Herberts Zommers]]. * 1947.06.12. [[Viljams Šekspīrs]] "Jautrās vindzorietes". Insc. [[Ernests Feldmanis]], rež. Nora Katlapa. * 1947.06.22. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ne vienmēr runcim krējuma pods". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1947.11.05. [[Arvīds Grigulis]] "Māls un porcelāns". Rež. Vera Baļuna. * 1947.12.11. [[Rainis]] "Pusideālists". Insc. Alfrēds Austriņš, rež. Herberts Zommers. === 1948. gadā === * 1948.01.16. [[Andrejs Upīts]] "Spuldzes maisā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1948.03.04. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. Vera Baļuna. * 1948.04.16. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1948.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.08.27. [[Lope de Vega]] "Suns uz siena kaudzes". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1948.09.24. Boriss Romašovs "Varenais spēks". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.10.21. Anna Brodele "Skolotājs Straume". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1948.12.03. Aleksandrs Ostrovskis "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Vera Baļuna. * 1948.12.31. [[Džeks Londons]] "Mārtins Īdens". Rež. Herberts Zommers. === 1949. gadā === * 1949.01.28. Džons Flečers "Spāniešu priesteris". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1949.02.26. Dora Slepjane "Māsas". Rež. Vera Baļuna. * 1949.03.27. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.05.13. Nikolajs Virta "Kaut kur Eiropā" ("Nāvei nolemto sazvērestība"). Rež. Vera Baļuna. * 1949.06.03. [[Aleksandrs Puškins]] "Stacijas uzraugs". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1949.09.17. Aleksandrs Korneičuks "Ukrainas stepēs". Rež. Vera Baļuna. * 1949.11.02. Nikolajs Pogodins "Cilvēks ar šauteni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.11.25. [[Elīna Zālīte]] "Vārds sievietēm". Rež. Herberts Zommers. * 1949.12.22. [[Konstantīns Simonovs]] "Svešā ēna". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1950. gadā === * 1950.01.05. [[Henriks Ibsens]] "Leļļu nams". Rež. Vera Baļuna. * 1950.02.17. Sergejs Mihalkovs "Komponists Iļja Golovins". Rež. Vera Baļuna. * 1950.04.08. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1950.04.29. [[Aleksandrs Gribojedovs]] "[[Gudra cilvēka nelaime]]". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1950.06.01. Aleksandrs Korneičuks "Irbenāju birztala". Rež. Vera Baļuna. * 1950.06.17. [[Lope de Vega]] "Meitene ar krūzi". Rež. Herberts Zommers. * 1950.07.12. [[Arvīds Grigulis]] "Kramā ir uguns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1950.10.05. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. Vera Baļuna. * 1950.10.28. Augusts Jakobsons "Cīņa bez frontes līnijas". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Nora Vētra. * 1950.11.23. A. Tiklijs (Dmitrijs Ščeglovs) "Kalevas meistari". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1950.12.28. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. === 1951. gadā === * 1951.01.27. Sergejs Mihalkovs "Zaudētā māja". Rež. Vera Baļuna. * 1951.03.09. [[Maksims Gorkijs]] "Barbari". Rež. Nora Vētra. * 1951.04.05. [[Onorē de Balzaks]] "Eiženija Grandē". Rež. Vera Baļuna. * 1951.04.29. Ļevs Šeiņins "Gadsimta vidū". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1951.06.02. [[Viljams Šekspīrs]] "Spītnieces savaldīšana". Rež. Vera Baļuna. * 1951.09.01. Anna Brodele "Dedzīgās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.10.31. [[Jūlijs Vanags]], Jevgeņijs Ratners "Gaišie logi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.12.01. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Vera Baļuna. * 1951.12.29. [[Vilis Lācis]] "Bāka uz salas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1952. gadā === * 1952.01.17. Jaroslavs Galans "Zem zelta ērgļa" ("Nepabeigtā dziesma"). Rež. Vera Baļuna. * 1952.03.07. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.04.04. Georgs Gulia "Labā pilsēta". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Rihards Zandersons]], [[Kārlis Pamše]]. * 1952.05.03. [[Tirso de Molina]] "Dons Hils Zaļbiksis". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1952.05.25. Aleksandrs Afinogenovs "Mašeņka". Rež. Vera Baļuna. * 1952.09.16. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.10.30. Pāvels Maļarevskis "Pirms vētras". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1952.12.20. Aleksejs Simukovs "Meitenītes daiļaviņas". Rež. Vera Baļuna. * 1952.12.31. [[Ļevs Tolstojs]] "Dzīvais mironis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1953. gadā === * 1953.02.13. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. Vera Baļuna. * 1953.03.17. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1953.04.04. Karlo Goldoni "Viesnīcniece". Rež. Vera Baļuna. * 1953.05.07. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1953.06.26. Augusts Jakobsons "Sargeņģelis no Nebraskas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1953.09.04. Leonīds Ļeonovs "Vienkāršais cilvēks". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1953.10.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1953.10.31. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1953.12.10. Vasilijs Minko "Nenosaucot uzvārdus". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. === 1954. gadā === * 1954.01.09. Kondrats Krapiva "Kas smejas pēdējais". Rež. Vera Baļuna. * 1954.02.24. [[Vilis Lācis]] "Uz jauno krastu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1954.04.18. Anna Brodele "Avārija". Rež. Vera Baļuna. * 1954.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1954.06.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.09.04. [[Andrejs Upīts]] "Balss un atbalss". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1954.10.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Kādas mīlas stāsts". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.11.11. Aleksejs Arbuzovs "Klejojumu gadi". Rež. Vera Baļuna. === 1955. gadā === * 1955.01.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1955.03.02. [[Maksims Gorkijs]] "Dibenā". Rež. Vera Baļuna. * 1955.06.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1955.09.21. [[Arvīds Grigulis]] "Karavīra šinelis". Rež. Vera Baļuna. * 1955.11.17. Ježijs Ļutovskis "Ģimenes lieta" ("Apsūdzība"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1956. gadā === * 1956.03.15. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1956.05.11. Branislavs Nušičs "Ministrienes kundze". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1956.05.25. Voldemārs Sauleskalns "Ābelīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1956.10.05. Samuils Aļošins "Viena pati". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1956.10.31. [[Nāzims Hikmets]] "Savādnieks". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], Kārlis Pamše. * 1956.12.28. Mihails Sebastianu "Nezināmā zvaigzne". Rež. Žanis Katlaps. === 1957. gadā === * 1957.02.06. [[Žanis Grīva]] "Sniga sniegi...". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Edgars Zīle]]. * 1957.04.15. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1957.06.14. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1957.08.22. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1957.10.25. [[Arvīds Grigulis]] "Baltijas jūra šalc". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1957.12.03. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1957.12.20. Jānis Anerauds "Kaut kur pie Gaujas". Rež. Kārlis Pamše. === 1958. gadā === * 1958.01.04. Eduardo de Filipo "Filumena Marturano". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1958.03.10. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1958.03.25. Nikolajs Pogodins "Trešā, patētiskā". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1958.05.04. [[Vilis Lācis]] "Zītaru dzimta". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1958.05.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1958.10.11. Aleksandrs Korneičuks "Kāpēc smaidīja zvaigznes". Rež. Kārlis Pamše. * 1958.10.29. Ardi Līvess "Jaungada naktī". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1959. gadā === * 1959.01.09. [[Žanis Grīva]] "Medūzas plosts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1959.02.27. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1959.03.13. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets|Hamlets, dāņu princis]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1959.04.16. [[Pēteris Pētersons]] "Balto torņu ēna". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1959.05.14. Viktors Jons Popa "Take, Janke un Kadars". Rež. Kārlis Pamše. * 1959.06.08. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1959.11.10. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1959.11.24. [[Arvīds Grigulis]] "Nekur tā neiet kā pasaulē". Rež. Žanis Katlaps. === 1960. gadā === * 1960.01.02. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1960.02.04. Aleksejs Arbuzovs "Esi sveicināta, mīlestība!" ("Irkutskas stāsts"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1960.03.04. Karls Guckovs "Uriels Akosta". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1960.04.07. Aleksandrs Širvanzade "Armenuī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1960.05.01. [[Žanis Grīva]] "Nemierīgie ūdeņi". Rež. Kārlis Pamše. * 1960.05.13. Aleksejs Arbuzovs "Tālais ceļš". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1960.10.21. [[Ļevs Tolstojs]] "Augšāmcelšanās". Rež. Žanis Katlaps. * 1960.11.17. Teodors Dreizers "Amerikāņu traģēdija". Rež. Kārlis Pamše. === 1961. gadā === * 1961.01.09. [[Dagnija Zigmonte]] "Jūras vārti". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1961.02.04. Aksels Hellans "Viņš teica—nē". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1961.03.03. Vera Panova "Atvadas baltajām naktīm". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1961.04.21. [[Andrejs Upīts]] "Plaisa mākoņos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1961.10.21. Aleksejs Arbuzovs "Zudušais dēls". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1961.12.07. Fricis Kūns "Nībelungu kredīts". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1961.12.28. Ivans Soboļevs "Saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1962. gadā === * 1962.03.29. Augustīns Kusani "Centra uzbrucējs mirs rītausmā". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1962.04.26. [[Pēteris Pētersons]] "Man trīsdesmit gadu". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1962.06.15., Jelgava, 08.25., Rīga. Ērika Briede "Zaļie un vējainie pavasari". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1962.09.06. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Rež. Žanis Katlaps. * 1962.10.11. Vera Panova "Kā tev klājas, zēn?". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1962.12.04. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1962.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Žanis Katlaps. === 1963. gadā === * 1963.02.07. [[Vilis Lācis]] "Kapteiņa Zundaga atgriešanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1963.03.08. [[Aleksandrs Puškins]] "Mazās traģēdijas" ("Skopais bruņinieks", "Mocarts un Saljeri", "Akmens viesis"). Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1963.04.24. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Žanis Katlaps]], Alfreds Amtmanis-Briedītis, [[Kārlis Pamše]]. * 1963.05.09. [[Gunārs Priede]] "Miks un Dzilna". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1963.10.09. [[Konstantīns Simonovs]] "Tā arī būs". Rež. Kārlis Pamše. * 1963.11.20. [[Aleksis Kivi]] "Septiņi brāļi". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1963.12.26. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1964. gadā === * 1964.01.31. [[Žanis Grīva]] "Noziegums Granādā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1964.02.27. [[Vilis Lācis]] "Juris Indrups" ("Senču aicinājums"). Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1964.03.26. Voldemārs Sauleskalns "Veco sievu vasara". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1964.04.23. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1964.05.21. Aleksandrs Korneičuks "Platons Krečets". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1964.11.12. [[Mihails Šolohovs]] "Plēsums". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1964.11.26. [[Prospērs Merimē]] "Sieviete—debess un elle" ("Svētā Antonija kārdināšana", "Debess un elle", "Kariete svētajam sakramentam"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1964.12.24. Jānis Anerauds "Karalistes gals". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1965. gadā === * 1965.01.22. Grigorijs Kanovičs "Lai viņš iet prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1965.02.27. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1965.03.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]" (atj.). Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1965.04.02. Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats". Rež. Vera Baļuna. * 1965.04.06. Daniils Graņins "Eju pretī negaisam". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1965.05.14. [[Gunārs Priede]] "Tava labā slava". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1965.09.30. [[Rainis]], [[Fricis Rokpelnis]] "Viņš trīsreiz sauca mani". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1965.12.03. [[Arvīds Grigulis]] "Savu lodi nedzird". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1966. gadā === * 1966.01.14. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1966.03.10. Klifords Odets "Zelta puisēns". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1966.04.20. Karlo Goldoni "Kjodžas skandāls". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1966.05.28. Romualds Narečonis "Pirms tiesas sprieduma". Rež. Mihails Kublinskis. * 1966.11.10. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Insc. Alfrēds Jaunušans, rež. Mihails Kublinskis. * 1966.12.15. Žaks Robērs "Satikšanās". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1966.12.28. [[Marsels Paņols]] "Mariuss". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1967. gadā === * 1967.01.30. [[Ojārs Vācietis]] "Elpa". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1967.02.09. [[Juhans Smūls]] "Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.02.24. Harijs Gulbis "Viena ugunīga kļava". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1967.04.06. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1967.05.18. Viktors Rozovs "Absolventu salidojums". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.10.12. Volfgangs Borherts "Tur laukā, aiz durvīm". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1967.11.06. [[Egons Līvs]] "Velnakaula dvīņi". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1967.12.16. [[Saulcerīte Viese]], Jūlijs Bebrišs "Zvaigzne iet un deg, un...". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1968. gadā === * 1968.01.25. Harijs Gulbis "Aijā, žūžū, bērns kā lācis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1968.02.15. Laimonis Purs "Redzēt jūru". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1968.03.20. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1968.04.27. [[Makss Frišs]] "Dons Žuans vai mīlestība uz ģeometriju". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1968.06.11. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1968.11.06. [[Sofokls]] "Elektra". Rež. Mihails Kublinskis. * 1968.12.19. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1969. gadā === * 1969.01.14. Laimonis Purs "Tas brīvestības zelta rīts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], Jūlijs Bebrišs. * 1969.02.12. Dora Pavlova, V. Tokarevs "Dienas kārtībā—mīlestība". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1969.03.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1969.03.29. Harijs Gulbis "Mans mīļais, mans dārgais". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.06.17. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1969.10.01. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.12.04. Jaroslavs Ivaškēvičs "Vasara Noānā". Rež. Mihails Kublinskis. === 1970. gadā === * 1970.04.17. Mihails Šatrovs “Sestais jūlijs”. Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.05.14. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Reiz Jaungada naktī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1970.06.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Henrijs IV". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1970.11.19. [[Luidži Pirandello]] "[[Seši tēli meklē autoru]]". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.12.26. [[Vilis Lācis]] "Piecstāvu pilsēta". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1971. gadā === * 1971.01.20. [[Vilis Lācis]] "Putni bez spārniem". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1971.03.10. Aleksejs Arbuzovs "Vecā Arbata pasakas". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1971.04.05. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1971.05.20. Jevgeņijs Švarcs "Pelnrušķīte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1971.06.21. [[Arvīds Grigulis]] "Šekspīrs mazgā traukus". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1971.11.03. Harijs Gulbis "Un visi nāks pie manis". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1971.12.08. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa". Rež. Mihails Kublinskis. === 1972. gadā === * 1972.01.26. [[Pauls Putniņš]] "Paši pūta, paši dega". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1972.03.15. Kazis Saja "Tātad dzīvoju" ("Poliglots", "Abstinents"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1972.04.14. [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1972.05.16. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1972.06.07. Elmārs Ansons "Stārķa matemātika". Rež. Mihails Kublinskis. * 1972.12.16. Aleksandrs Čhaidze "Lietu nodos tiesai" ("Tilts"). Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1973. gadā === * 1973.01.25. [[Alfreds de Misē]] "Lorencačo". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1973.03.09. Mišels Fermo "Krīt klaudzot durvis". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1973.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. * 1973.05.13. Mihails Roščins "Valentīns un Valentīna". Rež. Mihails Kublinskis. * 1973.06.09. Harijs Gulbis "Silta, jauka ausainīte". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1973.12.03. [[Harieta Bīčere-Stova]] "[[Krusttēva Toma būda]]". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1973.12.19. Ištvans Erķēns "Kaķu spēle". Rež. Mihails Kublinskis. === 1974. gadā === * 1974.01.30. Aleksandrs Šteins "Okeāns". Rež. insc. [[Alfrēds Jaunušans]], rež. [[Imants Adermanis]]. * 1974.03.21. [[Romēns Rolāns]] "Kolā Briņons". Rež. insc. Alfrēds Jaunušans, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1974.04.17. Rustams Ibrahimbekovs "Lauvam līdzīgs". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1974.05.29. [[Federiko Garsija Lorka]] "Brīnumainā kurpniece". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1974.11.14. [[Pauls Putniņš]] "Ū-uū!". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1974.12.18. Osvalds Zahradnīks "Zvanu solo". Rež. Vera Baļuna. === 1975. gadā === * 1975.02.12. Džordžs Fārkers "Kavalieru viltība". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1975.03.05. [[Žans Rasins]] "Fedra". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1975.04.22. Mihails Šatrovs "Laika prognoze rītdienai". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1975.05.21. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1975.07.11., Liepāja, 10.04., Rīga. Liliāna Helmane "Rudens dārzs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1975.11.18. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Rež. Zigfrīds Betgers. * 1975.12.27. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans. === 1976. gadā === * 1976.02.18. Ignatijs Dvoreckis "Atvadas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1976.03.17. Pjērs de Bomaršē "Trakā diena jeb Figaro kāzas". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.04.25. Aleksandrs Vampilovs "Pīļu medības". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1976.05.07. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Atj. rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.06.02. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kurš saņem pļaukas". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1976.10.28. Vadims Korostiļovs "Pirosmani, Pirosmani, Pirosmani...". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1976.12.03. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Mihails Kublinskis. === 1977. gadā === * 1977.01.02. Harijs Gulbis "Kamīnā klusu dzied vējš". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1977.02.23. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1977.04.13. [[Tenesijs Viljamss]] "Jaunības putns ar saldo balsi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1977.05.04. Lāslo Ģurko "Elektra—mana mīla". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1977.05.19. Ingūna Pinne "Lielo cerību stunda". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1977.06.18. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1977.10.12. [[Andrejs Upīts]] "Spartaks". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1977.10.25. Jons Druce "Zemes un saules vārdā". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1977.12.04. Andrejs Upīts "Laikmetu griežos". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1978. gadā === * 1978.02.15. Jordans Radičkovs "Janvāris". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1978.04.04. [[Mihails Bulgakovs]] "Moljērs". Rež. [[Ādolfs Šapiro]]. * 1978.05.31. [[Pauls Putniņš]] "Pasaulīt, tu ļaužu ēka". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1978.11.09. Sauļus Šaltenis "Prom, kaulainā, prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1978.12.12. Eduardo Skarpeta "Skrandaiņi un augstmaņi". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1979. gadā === * 1979.01.04. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Amorāls gadījums". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1979.02.28. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1979.03.28. [[Pauls Putniņš]] "Naktssargs un veļas mazgātāja". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1979.04.13. [[Lengstons Hjūzs]] "Blūzi". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1979.05.03. Aleksejs Arbuzova "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1979.05.26. [[Ojārs Vācietis]] "Klavierkoncerts". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1979.06.18. [[Ērihs Kestners]] "Emīls un Berlīnes zēni". Rež. Valdis Lūriņš. * 1979.12.25. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Velna māceklis". Rež. Edmunds Freibergs. === 1980. gadā === * 1980.01.02. Džeimss Goldmens "Lauva ziemā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1980.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] "Mihaels Krāmers". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1980.04.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1980.05.30. Jurijs Bondarevs "Krasts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1980.12.02. Jānis Jurkāna "Kolibri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1980.12.23. [[Hermanis Bārs]] "Vai koncerts?...". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1981. gadā === * 1981.01.28. [[Leons Paegle]] "Iela". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], [[Edmunds Freibergs]], [[Valdis Lūriņš]]. * 1981.03.31. Jons Druce "Doina". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1981.05.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1981.09.29. Īvs Žamiaks "Hamilkara kungs". Rež. Mihails Kublinskis. * 1981.10.13. Diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Helēna Romanova. * 1981.11.28. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Edmunds Freibergs. === 1982. gadā === * 1982.01.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1982.03.05. [[Lelde Stumbre]] "Klusā daba ar cilvēkiem". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1982.05.12. [[Marģeris Zariņš]] "Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.05.20. Diplomdarba izrāde: [[Ivans Gončarovs]], Viktors Rozovs "Parasts stāsts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1982.05.29. Diplomdarba izrāde: [[Tenesijs Viljamss]] "Vasara un dūmi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.06.13. Gilermo Figeiredu "Dons Žuans". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1982.06.15. Diplomdarba izrāde: Jozs Glinskis "Kings". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1982.06.20. Diplomdarba izrāde: "Karnevāls" (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] traģēdijas "Žanna d’Arka" motīviem). Rež. Valdis Lūriņš. * 1982.11.10. Jurijs Bondarevs "Izvēle". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1983. gadā === * 1983.02.26. Harijs Gulbis "Alberts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1983.04.04. [[Saulcerīte Viese]] "Garlība Merķeļa sarunas ar Nezināmo". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1983.04.08. [[Gunārs Priede]] "Filiāle". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1983.05.12. Emīls Braginskis "Istaba". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1983.06.19. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1983.12.07. Nataša Tanska "Angļu valodas stunda". Rež. Edmunds Freibergs. * 1983.12.20. Endre Illēšs "Spānijas Isabella". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1984. gadā === * 1984.01.21. Sjūzena Kristova "Atbrīvota...". Rež. [[Helga Dancberga]]. * 1984.04.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1984.06.04. Aleksandrs Rozanovs "Vārda diena—vārda nakts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1984.10.25. Aldo Nikolai "Taurenīt... taurenīt...". Rež. Mihails Kublinskis. * 1984.11.27. [[Pēteris Pētersons]] "Meteors". Rež. Pēteris Pētersons. * 1984.12.28. Daniils Graņins "Glezna". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1985. gadā === * 1985.03.05. "Kārais lauks" (pēc [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1985.03.30. [[Harijs Gulbis]] "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1985.06.01. [[Mihails Ļermontovs]] "Maskarāde". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1985.06.20. [[Pauls Putniņš]] "Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1985.12.28. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1986. gadā === * 1986.02.23. Eduardo de Filipo "De Pretore Vinčenco". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1986.03.31. Ebijs Manns "Nirnberga... 1948... ". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1986.05.13. Ņina Pavlova "Vagoniņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1986.11.19. [[Anna Brigadere]] "Katrs rīts ir jauna slāpe". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis, Edmunds Freibergs. * 1986.12.27. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1987. gadā === * 1987.02.10. [[Lelde Stumbre]] "Sarkanmatainais kalps". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1987.03.02. [[Ārijs Geikins]] "Saules dieva Fēba rotaļas". Rež. Ārijs Geikins. * 1987.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] "Pro un contra" (fragm. no romāna "[[Brāļi Karamazovi]]"). Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.03.31. [[Maikls Freins]] "Lampu drudzis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1987.04.10. [[Ēriks Hānbergs]] "Vīrieši man sirdi plosa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.05.23. [[Pēteris Pētersons]] "Tikai muzikants". Rež. Pēteris Pētersons. * 1987.06.16. [[Pauls Putniņš]] "Ar būdu uz baznīcu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1987.11.06. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lielo grēcinieku iela". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.12.11. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1988. gadā === * 1988.02.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1988.02.25. Džons Patriks "Augstākais bauslis" ("Dārgā Pamela"). * 1988.03.16. [[Henriks Ibsens]] "Celtnieks Sūlness". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1988.05.29. Hulio Maurisio "Portreti". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1988.06.22. [[Ārijs Geikins]] "Reiz dzīvoja kāds Jātnieks...". Rež. Mihails Kublinskis. == Latvijas Nacionālais teātris (no 1988. gada) == === 1988. gadā === * 1988.12.03. [[Mihaels Ende]] "Momo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1989. gadā === * 1989.01.23. Īvs Žamiaks "Uz Akapulko, kundze!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1989.02.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pie mums uz zemēm". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1989.03.22. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1989.04.17. [[Ārpāds Gencs]] "Mūslaiku Mēdeja". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1989.06.17. [[Anna Brigadere]] "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1989.06.20. [[Aristofans]] "Putni". Rež. [[Rolands Zagorskis]]. * 1989.11.16. [[Lelde Stumbre]] "Kronis". Rež. Mihails Kublinskis. * 1989.12.01. Aldo Nikolai "Vīrs un sieva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1989.12.27. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Edmunds Freibergs. === 1990. gadā === * 1990.02.22. [[Moljērs]] "Skapēna blēdības". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1990.03.20. Edvards Olbijs "Lolita" (pēc [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimira Nabokova]] romāna). Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1990.04.05. Mārša Normena "Ar labu nakti, māt!". Rež. Andrejs Šedriks. * 1990.05.05. Diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1990.05.12. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgie veči". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1990.06.07. Diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1990.06.17. [[Mārtiņš Zīverts]] "Pēdējā laiva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1990.06.18. Diplomdarba izrāde: Viljams Šekspīrs "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1990.11.10. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. Valdis Lūriņš. * 1990.11.27. Larss Nurēns "Drosme nogalināt". Rež. Hanss Bertilsons. * 1990.12.14. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Romuls Lielais". Rež. [[Ints Burāns]]. * 1990.12.26. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. Jānis Kaijaks. === 1991. gadā === * 1991.02.08. [[Pauls Putniņš]] "Ar Dievu pie zemes". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1991.02.13. Gilermo Figeiredu "Lapsa un vīnogas". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1991.03.27. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1991.04.21. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 1991.04.29. [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1991.05.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1991.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1991.11.14. [[Žans Kokto]] "Burvīgie briesmoņi". Rež. Oļģerts Kroders. === 1992. gadā === * 1992.02.01. Īvs Žamiaks "Acālija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1992.02.20. [[Lelde Stumbre]] "Suns". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1992.04.30. Sebastians, Prebens Harriss "Bagātību sala". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1992.05.13. Agneta Pleijele "Daži vasaras vakari zem šīs saules". Rež. Hanss Bertilsons. * 1992.06.17. Hermanis Zūdermans "Mans dzimtais nams". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1992.10.08. [[Anšlavs Eglītis]] "Karmen, Karmen!". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1992.10.28. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1992.11.28. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1992.12.19. Sverre Brandts "Ceļojums uz Ziemassvētku zvaigzni". Rež. Jānis Kaijaks. === 1993. gadā === * 1993.01.22. Normunds Rudzītis "Tas vēl nav viss...". Rež. Juris Rudzītis. * 1993.02.12. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Aplis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1993.03.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Teātris". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1993.03.30. Kolīna Makkalova "Dziedoņi ērkšķu krūmā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1993.05.06. Aira Levins "Nāves slazds". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1993.06.16. Alfrēds Marija Vilners, Heincs Reiherts "Trejmeitiņas". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1993.10.09. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Hanss Bertilsons. * 1993.11.09. Mērija Čeiza "Neredzamais Hārvijs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1993.12.03. Virgilio Pinjera "Jēzus". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1993.12.21. Karlo Goldoni "Nerātnais marķīzs" ("Feodālis"). Rež. [[Imants Adermanis]]. === 1994. gadā === * 1994.01.27. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1994.02.11. [[Alfreds de Misē]] "Svečturis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1994.04.14. Ferencs Molnārs "Lū—labais eņģelis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1994.04.19. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.05.13. [[Pīters Šefers]] "Amadejs". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1994.05.17. [[Tenesijs Viljamss]] "Piena upes šeit sen izsīkušas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1994.06.03. Pērs Ulovs Enkvists "Dūksnāja bērni". Rež. Jānis Kaijaks. * 1994.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 1994.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1994.10.28. "Edīte Piafa" (pēc J. Viliama, V. Legentova lugām un [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] grāmatas "Mana dzīve"). Rež. Juris Rudzītis. * 1994.11.07. [[Henriks Ibsens]] "Meža pīle". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.11.16. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Trīs musketieri]]". Rež. Edmunds Freibergs, Gijs Pjērs Kulo. === 1995. gadā === * 1995.01.03. Ernests Tompsons "Pie Zelta ezera". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1995.01.20. [[Gerharts Hauptmanis]] "Elga". Rež. Jānis Kaijaks. * 1995.02.04. Karlo Kollodi "Pasaka par koka sirsniņu". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1995.03.10. [[Arturs Millers]] "Salemas raganas". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1995.03.17. Lars Jillenstens "Pavisam vienkārši". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1995.04.13. Villijs Rasels "Šērlija Velentaina". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1995.04.27. Viljams Sarojans "Tavas dzīves laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1995.05.09. Nils Saimons "Kāpēc tas tā, Mel?" ("Otrās avēnijas gūsteknis"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1995.06.05. [[Lelde Stumbre]] "Svešinieki šeit". Rež. Valdis Lūriņš. * 1995.10.06. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Edmunds Freibergs. * 1995.10.07. [[Augusts Strindbergs]] "Lieldienas". Rež. Mihails Kublinskis. * 1995.10.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Oļģerts Kroders. * 1995.11.17. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Rež. Mihails Kublinskis. === 1996. gadā === * 1996.01.09. [[Harijs Gulbis]] "Uz Liepsalām ejot". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1996.01.19. [[Antons Čehovs]] "Raibie stāsti". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1996.02.16. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1996.04.04. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1996.04.18. Egīls Šņore "Uzsmēķēt zāli". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1996.05.07. Ferdinands Brukners "Napoleons Pirmais". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1996.05.28. [[Augusts Strindbergs]] "Kurš stiprāks?". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.06.04. [[Edgars Raiss Barouzs]] "Kaktusa zieds". Rež. Mihails Kublinskis. * 1996.10.10. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. Edmunds Freibergs. * 1996.10.16. Augusts Strindbergs "Kurš stiprāks?" un Pērs Ulovs Enkvists "Tribādas nakts". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.10.22. [[Tenesijs Viljamss]] "Kliedziens". Rež. Valdis Lūriņš. * 1996.11.28. Tenesijs Viljamss "Orfejs nokāpj ellē". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1996.12.21. Ežēns Labišs "Briesmu darbi Lursīna ielā". Rež. Gijs Pjērs Kulo. === 1997. gadā === * 1997.01.17. Pjērs Marivo "Viltus atzīšanās". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1997.02.18. Jānis Jurkāns "Dūdieviņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1997.03.14. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Sēras piestāv Elektrai". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.04.04. [[Ērihs Kestners]] "Divas Lotiņas". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1997.04.29. Jānis Jurkāns "Amālija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1997.05.14. Žans Sarmāns "Mamurē". Rež. Mihails Kublinskis. * 1997.05.29. Jaroslavs Ivaškēvičs "Eņģeļu māte Joanna". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 1997.06.04. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Valdis Lūriņš. * 1997.10.03. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1997.10.10. [[Harolds Pinters]] "Jaunības laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1997.11.02. Agneta Elers-Jarlemane "Mazā Boije". Rež. [[Dzintra Klētniece]]. * 1997.11.11. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Atpūta "Paradīzē"". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1997.12.04. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.12.12. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. Jānis Kaijaks. === 1998. gadā === * 1998.01.09. [[Arturs Millers]] "Ceļojošā komija gals" ("Komivojažiera nāve"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1998.02.10. Noels Kouards "Jestrais spoks". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.02.14. [[Edvards Vulfs]] "Līnis murdā". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1998.03.03. Raimonds Auškāps "Tāda dzīve". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1998.03.18. Džejs Alens "Četrdesmit karātu". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.04.02. [[Lelde Stumbre]] "Mīla—jā, mīla—nē". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1998.04.07. Armāns Mefrs "Grēksūdzes laiks". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.05.06. [[Pēteris Pētersons]] "Fēlikss un Felicita". Rež. Pēteris Pētersons. * 1998.05.22. Margarita Garpe "Jūlijai". Rež. Mihails Kublinskis. * 1998.10.08. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.10.11. [[Žans Ženē]] "Kalpones". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1998.10.30. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. Valdis Lūriņš. * 1998.11.07. Marks Hemptons, Mērija Luīze Vilsone "Pilnos auļos". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.11.17. [[Jānis Peters]] "Nakts pēc tautasdziesmas". Rež. Harijs Petrockis. * 1998.11.27. Eduardo de Filipo "Filumena no Neapoles" ("Filumena Marturano"). Rež. Mihails Kublinskis. === 1999. gadā === * 1999.01.15. [[Pavels Kohouts]] "Māja Prāgā, paredzēta nojaukšanai" ("Trešā māsa"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1999.01.22. Normens Čārlzs Hanters "Mēness ūdeņi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1999.02.19. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1999.02.23. [[Māra Zālīte]] "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1999.04.09. [[Otfrīds Preislers]] "Mazā raganiņa". Rež. Zane Kreicberga. * 1999.04.12. Astrida Sālbaha "Rīts un vakars". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1999.05.15. Alans Džejs Lerners, Frederiks Lou "Mana skaistā lēdija". Rež. Edmunds Freibergs. * 1999.06.07. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vecākais dēls". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1999.10.07. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.10.12. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.11.03. Gunters Bets, Barbara Kapela "Nebrīnies par tiem, kam sešdesmit". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.12.03. [[Airisa Mērdoka]] "Melnais princis". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.12.09. Joss Vandelo "Kapteiņu nedēļa". Rež. Virdžīnija Lejiņa. === 2000. gadā === * 2000.01.10. [[Harijs Gulbis]] "Vēverīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2000.01.28. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.02.15. Ronalds Hārvuds "Laiki mainās". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2000.03.09. Žans Anuijs "Ielūgums pilī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2000.04.28. [[Lope de Vega]] "Deju skolotājs". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.06.03. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2000.06.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2000.10.07. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Indriķa hronika". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.10.13. [[Stefans Cveigs]] "Leģenda par kādu mūžu". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.11.17. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vasaras rītā". Rež. Regnārs Vaivars. === 2001. gadā === * 2001.01.06. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2001.02.06. [[Lelde Stumbre]] "Aktieri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2001.02.10. Mihaels Hjurts, Juhans Kindblums, Tomass Tivemarks "Svenson, Svenson...". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2001.03.08. Ficdžeralds Kuscs "Pēdējais vilciens". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2001.03.23. [[Bernārs Marī Koltess]] "Rietumu krastmala". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2001.05.09. [[Pavels Kohouts]] "80 dienās ap zemeslodi". Rež. Valdis Lūriņš, [[Dita Lūriņa]]. * 2001.05.28. [[Edvards Olbijs]] "Trausls līdzsvars". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2001.06.07. Žans Liks Lagarss "Spēles varoņi". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2001.06.15. [[Onorē de Balzaks]] "Šagrenāda". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.10.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Sfinksa". Rež. insc. Edmunds Freibergs, rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2001.10.16. [[Pauls Putniņš]] "Kvēli ilgotā". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.11.04. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (atj.) (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 2001.11.21. Agnēta Pleijele "Rīt būs atkal jauna diena" ("Standard Selection"). Rež. Mihails Kublinskis. * 2001.12.06. [[Aleksandrs Čaks]] "Patriektā sirds". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2002. gadā === * 2002.01.06. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Teātris". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2002.01.26. [[Stefans Cveigs]] "Amoks". Rež. [[Indra Roga]]. * 2002.02.08. [[Astrida Lindgrēna]] "Pepija". Rež. Jānis Kaijaks. * 2002.02.22. Džons Patriks "Dīvainā misis Sevidža". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2002.03.20. Dereks Benfīlds "Kurš kuru brokastīs?". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2002.03.26. Rodžers Hols "Grāmatu draudzeņu klubs" ("Par maz miesaskāres"). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2002.05.10. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Viņš taču ir muļķis". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.05.15. Žaks de Dekērs "Magnolija". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.06.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 2002.10.21. Roberts Bolts "Vivat! Vivat, Regina!". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.12.06. Ežēns Labišs "Salmu cepurīte". Rež. Edmunds Freibergs. === 2003. gadā === * 2003.01.30. Aleksandrs Obrazcovs "Divas sirdis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2003.02.12. [[Tenesijs Viljamss]] "Stikla zvērnīca". Rež. Ģirts Veigners. * 2003.03.06. [[Astrida Lindgrēna]] "Superdetektīvs Blumkvists". Rež. Jānis Kaijaks. * 2003.04.04. [[Inga Ābele]] "Dzelzszāle". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2003.06.08. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ienesīga vieta". Rež. Arkādijs Kacs. * 2003.10.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2003.11.14. [[Ojārs Vācietis]] "Sasiesim astes". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2003.11.09. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera" (kamerversija) (sadarbībā ar teātra grupu United Intimacy). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. === 2004. gadā === * 2004.01.25. [[Viljams Gibsons (dramaturgs)|Viljams Gibsons]] "Divi šūpolēs". Rež. Ģirts Veigners. * 2004.02.27. [[Lelde Stumbre]] "Saulriets". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2004.02.28. Markuss Kēbelijs "Brīva istaba". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2004.03.14. [[Edvards Olbijs]] "Kam no Vilka kundzes bail?". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2004.06.21. [[Māra Zālīte]], Valdis Zilveris "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2004.09.03. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2004.09.10. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Mēlnesības skola". Rež. [[Arkādijs Kacs]]. * 2004.09.17. [[Henrijs Džeimss]] "Asperna vēstules". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2004.09.24. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. Mihails Kublinskis. * 2004.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2004.10.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Pēteris Krilovs. === 2005. gadā === * 2005.01.13. [[Pauls Putniņš]] "Aicinājums uz ... pērienu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2005.02.06. Aleksejs Arbuzovs "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] "Nora". Rež. [[Indra Roga]]. * 2005.04.08. Natālija Vorožbita "Galka Motalka". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2005.04.14. Braiens Frīls "Mollija Svīnija". Rež. Ilze Olingere. * 2005.09.08. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Rež. Edmunds Freibergs. * 2005.11.04. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2005.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Indra Roga. === 2006. gadā === * 2006.01.19. Entonijs Bērdžess "Mehāniskais apelsīns". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2006.02.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Hotel Kristina". Rež. [[Baņuta Rubess|Baņuta Rubesa]]. * 2006.03.22. Braiens Frīls "Aristokrāti". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2006.04.06. Larss Nurēns "Rudens un ziema". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2006.04.30. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Ilze Olingere. * 2006.05.22. [[Antons Čehovs]] "Ivanovs". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2006.09.14. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Draudzes bazārs". Rež. Edmunds Freibergs. * 2006.09.15. [[Harolds Pinters]] "Mīļākais". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2006.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2006.11.02. [[Fjodors Dostojevskis]] "Sarunas kaimiņistabās" ("[[Noziegums un sods]]"). Rež. Pēteris Krilovs. * 2006.11.22. [[Pauls Putniņš]] "Pusdūša. Mundis". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2006.12.14. Viljams Šekspīrs "Spītnieces savaldīšana". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. === 2007. gadā === * 2007.01.19. [[Arturs Millers]] "Skats no tilta". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2007.02.02. [[Zigmars Liepiņš]], [[Andra Manfelde]] "Adata". Rež. Ramūns Kaubris. * 2007.02.04. Ieva Samauska "Kā uzburt sniegu". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.02.15. [[Regnārs Vaivars]] "Leļļu pavēlnieks". Rež. Regnārs Vaivars, Diāna Romanoviča. * 2007.02.22. Bernds Šrēders "Māte un dēls". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.03.16. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori jaunā saimniece". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.04.11. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mēs" ("Negaiss") (sadarbībā ar G. Poliščukas Teātra observatoriju). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2007.04.20. [[Laima Kota|Laima Muktupāvela]] "Šampinjonu derība". Rež. [[Rūdolfs Plēpis]]. * 2007.04.26. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa. Romance par mīlētājiem. Variācija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2007.09.13. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2007.09.15. [[Margarita Perveņecka]], Natālija Vorožbita "Drakula. Dēmoni". Rež. Regnārs Vaivars. * 2007.10.11. Metjū Barbers "Apburtais aprīlis". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.10.14. Lions Feihtvangers "Džūlija Farnēze". Rež. Gaļina Poliščuka. * 2007.10.18. [[Nora Ikstena]] "Amariļļi". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2007.11.16. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2007.11.21. Sintija Laura Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Anita Sproģe. * 2007.12.14. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2008. gadā === * 2008.01.25. [[Henriks Ibsens]] "Mazais Eijolfs". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.02.15. Deivids Hērs "Jūdas skūpsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.03.18. Marjus Ivaškevičs "Kaimiņš". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2008.03.19. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2008.04.24. [[Lelde Stumbre]] "Smiltāju mantinieki". Rež. [[Indra Roga]]. * 2008.05.22. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Kerija. Retrospekcija" (pēc Teodora Dreizera romāna). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2008.06.03. Renē Heinersdorfs "Tik mīla vien". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2008.09.17. [[Inga Ābele]] "Skola". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2008.10.02. [[Regnārs Vaivars]] "Visiem zināmais lācis un viņa dr.". Rež. Regnārs Vaivars. * 2008.10.05. Marks Rāvenhils "Dažas atklātas fotogrāfijas". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2008.10.15. [[Juhans Smūls]] "Pulkveža atraitne". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2008.10.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Edmunds Freibergs. * 2008.12.11. [[Ēriks Vilsons]] "Pīles lidojums klusumā". Rež. [[Ināra Slucka]]. === 2009. gadā === * 2009.01.08. [[Gunars Janovskis]] "Uz neatgriešanos". Rež. [[Indra Roga]]. * 2009.02.05. [[Andrejs Upīts]] "Hipnotiskais brauciens" (pēc stāsta "Sūnu ciema zēni" motīviem). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2009.02.12. [[Vizma Belševica]] "Bille". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2009.03.06. [[Jānis Veselis]] "Neuzticīgie". Rež. [[Andrejs Jarovojs]]. * 2009.04.04. [[Valters Sīlis]] "Par mammām". Rež. Valters Sīlis. * 2009.04.09. Inga Rozentāle "1906. Trakāk vēl kā piektā gadā". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2009.05.07. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] "Smiekli tumsā" ("Camera obscura"). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.05.14. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Aija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2009.09.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "Vadonis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2009.09.19. Deivids Harovers "Melnais strazds". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2009.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Nesaprašanās" ("Juns Gabriels Borkmans"). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2009.10.10. Jokums Rode "Pinokio pelni". Rež. Viesturs Kairišs. * 2009.10.16. [[Vilhelms Bušs]] "Makss un Morics". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2009.11.14. [[Māra Zālīte]] "Lācis". Rež. Indra Roga. * 2009.12.11. Urss Vidmers "TopDogi". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2009.12.17. Ingrīda Lauzunda "Homo Erectus". Rež. Regnārs Vaivars. === 2010. gadā === * 2010.01.28. Ēdens fon Horvāts "Kazimirs un Karolīne". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2010.02.12. [[Gundega Repše]] "Jūras velni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2010.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Mirušās dvēseles". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2010.03.25. Dario Fo, Franka Rame "Laulāts un brīvs". Rež. Mihails Borisovs. * 2010.04.22. Rejs Kūnijs "Smieklīgā nauda". Rež. Mihails Mamedovs. * 2010.04.23. Deivids Oberns "Pierādījums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2010.04.28. [[Tenesijs Viljamss]] "Brīdinājums mazajiem kuģiem". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2010.05.27. Andris Kalnozols "Novakars: Kopsavilkums". Rež. [[Mārcis Lācis]]. * 2010.06.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2010.09.23. [[Raimonds Pauls]], [[Liāna Langa]], [[Inga Ābele]] "Leo. Pēdējā bohēma". Rež. [[Edmunds Freibergs]], Ināra Slucka. * 2010.09.25. Nikolajs Gogolis "Ārprātīgā piezīmes". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2010.10.07. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Septiņi Fausti". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.10.21. [[Danskovīte]] "Latgola.lv". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2010.11.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Garās dienas ceļš uz nakti". Rež. Mihails Kublinskis. * 2010.11.26. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Brāļi Karamazovi|Cilvēks Karamazovs]]". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2010.12.02. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2010.12.09. [[Regnārs Vaivars]], Mārcis Lācis "Skalbi un valdi. Iedvesmojoties no [[Kārlis Skalbe|K. Skalbes]] pasakām". Rež. Regnārs Vaivars, Mārcis Lācis. * 2010.12.18. [[Melānija Vanaga]] "Veļupes krastā". Rež. Valters Sīlis. * 2010.12.20. "Spēlējam Sniegbaltīti un rūķīšus". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2011. gadā === * 2011.02.10. NO99 "Čīkstošais klusums". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2011.02.25. Margarita Dirasa "Augu dienu koku paēnā". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2011.03.10. [[Astrida Lindgrēna]], Stefans Jētestams "Karlsons, kas dzīvo uz jumta". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2011.04.21. [[Pēteris Krilovs]] "Lūgšana resnajai tantei" (pēc [[Džeroms Deivids Selindžers|Džeroma Deivida Selindžera]] "Frenija un Zūijs" motīviem). Rež. Pēteris Krilovs. * 2011.04.28. Ādams Purmalis "Ādama stāsts". Rež. [[Indra Roga]]. * 2011.05.19. [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] "Visi mani prezidenti" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2011.05.31. Vilnis Vējš "Īsie zibsnīgie mirkļi". Rež. [[Ģirts Šolis]]. * 2011.09.02. "Tikai tā!" (latviešu dziesmu spēle). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2011.09.21. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.10.18. Renē Heinersdorfs "Mīli manu sievu". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2011.10.20. Aiva Birbele "Kapusvētku PR". Rež. Valdis Lūriņš. * 2011.11.10. Izrāde "Gals". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2011.11.17. Jevgeņijs Haritonovs "Dzin" (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2011.12.08. Mērija Meipsa-Dodža "[[Sudraba slidas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2011.12.13. [[Semjuels Bekets]] "Mērfijs". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. === 2012. gadā === * 2012.01.12. Treisijs Letss "Osedžas zeme". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2012.02.09. Jaroslavs Ivaškēvičs "Ideāls zaglis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2012.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Cilvēks Šinelī" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2012.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "Pērnvasar negaidot". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2012.04.10. [[Georgs Bīhners]] "Voiceks". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2012.05.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "[[Parīzes Dievmātes katedrāle (opera)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]". Rež. Indra Roga. * 2012.05.23. Uku Ūsbergs "Galvas maiņa". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2012.06.12. "[[Hamlets]]" (pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] darba motīviem) (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2012.09.13. [[Inga Ābele]] "Jasmīns. Pārdaugava". Rež. Valters Sīlis. * 2012.09.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Purva bridējs". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2012.09.20. [[Lelde Stumbre]] "Mī.. Mālēt". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2012.10.25. [[Antons Hansens Tammsāre]] "Zeme un mīlestība. Kārina. Indreks". Rež. Elmo Niganens. * 2012.11.09. [[Ēriks Vilsons]], [[Ināra Slucka]] "Zudušo laiku citējot". Rež. Ināra Slucka. * 2012.11.29. [[Ērihs Kestners]] "Trīs vīri kūrortā". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2012.11.30. [[Daniils Harmss]] "Vecene". Rež. Vladislavs Nastavševs. === 2013. gadā === * 2013.01.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2013.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Rež. [[Aiks Karapetjans]]. * 2013.03.07. [[Oskars Vailds]] "Sieviete, kura nav uzmanības vērta". Rež. [[Indra Roga]]. * 2013.03.16. Aleksejs Ščerbaks "Piemiņas diena". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2013.04.24. [[Jānis Sudrabkalns]], [[Biruta Skujeniece]], [[Jānis Peters]], [[Raimonds Pauls]] "Trubadūrs uz ēzeļa". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2013.04.28. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2013.05.14. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Meitenes". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2013.05.30. [[Džons Maksvels Kutzē]] "Rudens Pēterburgā". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2013.09.12. "...bagātā kundze..." (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] darbu motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2013.09.12. [[Regnārs Vaivars]] "Titāniks". Rež. Regnārs Vaivars. * 2013.09.12. Jevgeņijs Griškovecs "Satisfakcija". Rež. Dāvis Auškāps. * 2013.10.11. Deivids Lindsejs-Ebairs "Truša alā". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2013.10.18. [[Brāļi Grimmi]], Rasa Bugavičute-Pēce "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2013.11.04. "Nē Minskai 2014?". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.28. Ričards Bīns "Divu kungu kalps. Anno 1963". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.29. Pīters Kvilters "Žilbinoši!". Rež. Valdis Lūriņš. === 2014. gadā === * 2014.01.15. [[Henriks Ibsens]] "Spoki". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2014.01.23. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Jūtu tektonika". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.02.03. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2014.02.26. [[Džeimss Džoiss]] "Mollija saka: jā!" (pēc romāna "[[Uliss]]"). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2014.02.27. Džons Bointons Prīstlijs "Laiks un Konveju ģimene". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2014.04.25. Danskovīte "Latgola.lv—2". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2014.04.30. [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] "Ezeriņš". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2014.05.20. Jānis Balodis "Pieaugušie". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2014.05.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs "Kabarē". Rež. [[Indra Roga]]. * 2014.05.30. Tea Dorna "MarLenī". Rež. Jānis Mūrnieks. * 2014.09.11. Agnese Rutkēviča "Mans nabaga tēvs". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2014.09.13. [[Vladimirs Majakovskis]] "Blakts". Rež. Dāvis Auškāps. * 2014.11.05. Migels de Unamuno "Migla". Rež. Indra Roga. * 2014.12.04. Alans Eikborns "Svētku laika pārpratumi". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2014.12.30. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Mihails Kublinskis. * 2014.12.30. [[Mihails Bulgakovs]] "Jaunā ārsta piezīmes". Rež. [[Jānis Vimba]], [[Kaspars Zvīgulis]]. === 2015. gadā === * 2015.01.29. [[Rainis]] "Raiņa sapņi". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2015.03.05. Ēdens fon Horvāts "Vīnes meža stāsti". Rež. Andžejs Bubeņs. * 2015.04.07. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2015.04.22. Margareta Edsone "Prāts". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2015.04.23. Žans Anuijs "Antigone". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2015.05.14. Valdis Zilveris, [[Juris Hiršs]] "Bāskervilu leģenda" (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] stāsta motīviem). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2015.05.26. Žoels Pomrā "Šis bērns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2015.09.11. Rainis "[[Uguns un nakts]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2015.09.19. Eliots Heizs "Ceļā uz mājām". Rež. Dāvis Auškāps. * 2015.09.23. Bārnijs Noriss "Ciemiņi". Rež. Ināra Slucka. * 2015.10.22. [[Tomass Manns]] "Avantūrista grēksūdze". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.12.03. [[Viktors Igo]], [[Imants Kalniņš]], [[Viktors Kalniņš (rakstnieks)|Viks]] "Cilvēks, kas smejas". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. === 2016. gadā === * 2016.01.14. Huans Majorga "Zēns". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2016.02.04. [[Māris Bērziņš]] "Svina garša". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2016.03.11. "Mūžīgais komentārs Nr. 4" (pēc [[Sērens Kirkegors|Sērena Kirkegora]] darba motīviem). Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2016.04.21. [[Henriks Ibsens]] "Mežapīle". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2016.04.28. Florians Zellers "Ak, tētīt...". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2016.05.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem gobām". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2016.05.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Asins kāzas". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2016.05.30. Deniss Kellijs "Pēc beigām". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.15. [[Andrejs Upīts]] "Sieviete". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2016.09.21. Jānis Balodis, Valters Sīlis "Veiksmes stāsts". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.22. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Klavigo". Rež. Folkers Šmits. * 2016.10.27. Henriks Ibsens, [[Edvards Grīgs]] "Pērs Gints". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2016.11.30. "Nature Morte". Horeogr. Agate Bankava. * 2016.12.02. "Šausmu autobuss" (iedvesmojoties no Paula van Lona stāstiem). Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2016.12.04. [[Anna Rancāne]] "Bišumāte un vilkacis". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 2017. gadā === * 2017.01.05. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2017.02.05. Marks Hedons, Saimons Stīvenss "Savādais atgadījums ar suni naktī". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2017.02.28. [[Artūrs Dīcis]] "Lidojošais Travolta". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2017.03.04. Marjus Ivaškevičs "Tuvā pilsēta". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2017.03.08. [[Ežēns Jonesko]] "Plikpaurainā dziedone". Rež. [[Indra Roga]]. * 2017.03.26. "Melot (?)!" (pēc [[Denī Didro]] darba). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2017.04.06. Nikola Makolifa "Juveliera jubileja". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2017.04.29. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2017.05.08. Harijs Gulbis "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2017.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīne". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2017.09.14. [[Inga Ābele]] "Klūgu mūks". Rež. Indra Roga. * 2017.09.29. Laila Burāne "Līdz kāzām sadzīs" (sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] un [[Ģertrūdes ielas teātris|Ģertrūdes ielas teātri]]). Rež. Laura Upeniece. * 2017.10.12. Antons Čehovs "[[Trīs māsas]]. Refleksija". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2017.11.22. Terenss Retigans "Dziļā, skumjā jūra". Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2017.12.05. [[Alberts Kronenbergs]] "Mazais ganiņš". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2017.12.07. Dankans Makmillans "Cilvēki, lietas un vietas". Rež. Valters Sīlis. === 2018. gadā === * 2018.01.12. Andris Ūdris "Apsolu". Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2018.01.25. Jasmīna Rezā "ART". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2018.02.01. [[Oskars Vailds]], [[Rihards Štrauss]] "Salome". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2018.02.15. Žans Liks Lagarss "Tas pasaules gals". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2018.03.08. [[Artūrs Dīcis]] "Arī vaļiem ir bail". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2018.03.15. Andri Lūps "Dūja". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2018.05.24. [[Pēteris Pētersons]], [[Raimonds Pauls]] "Man 30 gadu". Rež. Ināra Slucka. * 2018.05.31. Jānis Balodis "Mežainis". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2018.06.08. "Precēšanās un šķiršanās anatomija" (pēc Džona Apdaika darba motīviem). Rež. [[Marija Bērziņa]]. * 2018.09.13. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2018.09.14. "Antiņš. Zelts. Kalns" (pēc Raiņa lugas "[[Zelta zirgs]]" motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2018.11.01. "visas manas vājības ir tavas lūpas". Horeogr. Agate Bankava, Rūdolfs Gediņš, Dmitrijs Gaitjukevičs. * 2018.11.12. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] "Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris". Rež. Valters Sīlis. * 2018.12.06. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2019. gadā === * 2019.02.03. "Par tēviem". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2019.02.05. [[Jēkabs Nīmanis (mūziķis)|Jēkabs Nīmanis]], [[Kārlis Skalbe]], [[Kārlis Vērdiņš]] "Ceļojums uz ziemeļiem". Rež. Jēkabs Nīmanis. * 2019.02.07. [[Zigfrīds fon Fēgezaks]] "Baltiešu gredzens". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2019.03.07. Rimants Ziedonis "Paradoksālā Latvija". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2019.03.29. Justīne Kļava, [[Garlībs Merķelis]] "Latvieši". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2019.05.09. Jānis Balodis "Zem diviem karogiem". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2019.05.29. "Aka" (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] romāna motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2019.06.05. Rita Kalnejais "Šī skaistā nākotne". Rež. Diāna Kaijaka. * 2019.09.19. Juha Jokela "Finlandizācija". Rež. Valters Sīlis. * 2019.09.19. Ivo Briedis "Pēdējais salmiņš". Rež. Toms Treinis. * 2019.09.19. [[Aivars Freimanis]] "Katls". Rež. Ināra Slucka. * 2019.10.18. [[Lūiss Kerols|Luiss Kerols]] "[[Alises piedzīvojumi Brīnumzemē|Alise Brīnumzemē]]". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2019.12.04. Rasa Bugavičute-Pēce "Puika, kurš redzēja tumsā". Rež. Valters Sīlis. * 2019.12.05. Nikolajs Gogolis "Revidents". Rež. Ņikita Kobeļevs. * 2019.12.18. Jasmīna Rezā "Slaktiņa dievs". Rež. Daiga Kažociņa. === 2020. gadā === * 2020.03.05. Federiko Garsija Lorka "Tukšais zieds" ("Jerma"). Rež. Ināra Slucka. * 2020.03.06. Artūrs Dīcis "Dzīvnieks" (pēc Arto Pāsilinna romāna "Zaķa gads" motīviem). Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.03.12."[[Lepnums un aizspriedumi]]" (pēc [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] romāna motīviem). Rež. Klāvs Mellis. * 2020.07.31. Māra Zālīte "Margarēta". Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.09.11. "Skaņdarbs". Rež. Ināra Slucka. * 2020.09.24. Artūrs Jankovskis "Oligarhs". Rež. Toms Treinis. * 2020.09.26. Linda Rudene, Valters Sīlis "Mežs". Rež. Valters Sīlis. * 2020.09.27. Linda Rudene, Valters Sīlis "Pilsēta". Rež. Valters Sīlis. === 2021. gadā === * 2021.08.27. "Atver acis". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.10. [[Harolds Pinters]] "Nodevība". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.14. "Svešinieki vilcienā" (Viļņa Vēja skatuves vers. pēc Patrīcijas Haismitas un Kreiga Vernera darbu motīviem). Rež. Vladislavs Nastavševs. * 2021.09.16. [[Frīdrihs Šillers]] "Ferdinands un Luīze". Rež. Dita Lūriņa. * 2021.09.22. Linda Rudene "Riests". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.22. Garsons Kanins "Dzimusi vakardien". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.23. [[Stendāls]] "Sarkanais un melnais". Rež. Edmunds Freibergs. * 2021.09.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Sapnis vasaras naktī". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2021.09.30. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Mārtiņš Gūtmanis. * 2021.10.08. "Aukle" (pēc Leīlas Slimani romāna "Klusa dziesma" motīviem). Rež. Intars Rešetins. * 2021.10.09. Reins Rauds "Perfektā teikuma nāve". Rež. Valters Sīlis. * 2021.12.09. [[Andruss Kivirehks]] "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus". Rež. Ivars Pellu. === 2022. gadā === * 2022.02.10. Kata Vēbere "Sievietes daļas". Rež. Ināra Slucka. * 2022.04.06. Sirku Peltola "Mazā naudiņa". Rež. Regnārs Vaivars. * 2022.04.07. Tomass Vinterbergs, Mogenss Rukovs "Komūna". Rež. Valters Sīlis. * 2022.09.15. [[Māris Bērziņš]] "Aizliegtais pianīns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2022.09.22. Deivids Harovers "Naži vistās". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2022.10.02. Marina Smiļaneca "Suņa māja". Rež. Larisa Semirozumenko. * 2022.10.21. [[Karlo Kollodi]] "[[Pinokio piedzīvojumi]]". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2022.12.13. [[Ance Muižniece]] "Divas pasaules". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. === 2023. gadā === * 2023.01.12. Lūsija Kirkvuda "Debesjums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2023.03.09. [[Rabindranats Tagore]] "Pasta nams". Rež. Elīza Dombrovska. * 2023.03.16. [[Artūrs Dīcis]] "Ričards. Nekā personīga". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2023.03.31. "Baltiešu armija" (pēc Edgara Ozoliņa piezīmju motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2023.05.10. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]], [[Džuzepe Verdi]], [[Edgars Mākens]] "La KRITUSĪ". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2023.09.14. [[Rainis]] / Justīne Kļava "Spēlēju, dancoju". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2023.09.26. Ferdinands fon Šīrahs "Terors". Rež. Valters Sīlis. * 2023.10.26. Regnārs Vaivars "Suņu ciema Nelaimes lācis". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2023.11.09. Elza Marta Ruža / Matīss Kaža "Maigā vara". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2023.12.06. [[Kaspars Rolšteins]] "#DiToo". Rež. [[Dita Lūriņa]]. === 2024. gadā === * 2024.01.25. Klāvs Mellis "Garderobisti". Rež. [[Paula Pļavniece]]. * 2024.02.01. Dmitrijs Krimovs "Pīters Pens. Sindroms". Rež. Dmitrijs Krimovs. * 2024.02.08. Kristina Marija Kuliniča "Kā kļūt nelaimīgam?". Rež. Artūrs Areima. * 2024.03.06. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere. Atgriešanās". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2024.04.11. Mariuss fon Maienburgs "Ugunsseja". Rež. Henrijs Arājs. * 2024.04.18. Mārgareta Perija "Laiks Paradīzei". Rež. Endīne Bērziņa. * 2024.04.25. Pēc [[Pēteris Veiss|Pētera Veisa]] lugas motīviem "Marats/Sads". Rež. Rūdolfs Gediņš, Klāvs Mellis. * 2024.05.16. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgais vecis". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2024.09.12. [[Alberts Bels]] "Cilvēki laivās". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.09.19. [[Sudrabu Edžus]] "Dullais Dauka". Rež. Jurģis Lūsis. * 2024.10.29. [[Astrida Lindgrēna]] "Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki". Rež. Paula Pļavniece. * 2024.12.05. [[Frānsiss Skots Ficdžeralds]] "[[Lielais Getsbijs|Lieliskais Getsbijs]]". Rež. [[Indra Roga]]. === 2025. gadā === * 2025.02.27. [[Jukio Mišima]] "Zelta templis". Rež. Henrijs Arājs. * 2025.03.06. Lī Hols, Padijs Čajefskis "Nacionālais kanāls". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2025.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2025.04.17. Laura Sintija Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Rodrigo Struka. * 2025.04.30. Iedvesmojoties no [[Arveds Mihelsons|Rutku Tēva]] "Dumpīgā Rīga". Rež. Klāvs Mellis. * 2025.05.15. [[E. T. A. Hofmanis|Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis]] "Smilšu cilvēks". Rež. [[Ralfs Liepa]]. * 2025.06.04. [[Alfrēds Žarī]], Vladislavs Troickis, Elza Marta Ruža "Karalis Ibī un citi monstri". Rež. Vladislavs Troickis. * 2025.09.11. Gusts Ābele "Klusums un troksnis". Rež. Gusts Ābele. * 2025.09.20. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2025.09.25. [[Jānis Joņevs]] "Ko var cilvēks". Rež. Roberts Dauburs. * 2025.10.09. [[Jana Egle]] "Egles stāsti". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.11.14. [[Kārlis Vērdiņš]], [[Matīss Kaža]] "Bastardi". Rež. Matīss Kaža. * 2025.11.15. Mērija Orra "Viss par Ievu". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.12.04. [[Andris Kalnozols]] "Ods". Rež. [[Matīss Budovskis]]. === 2026. gadā === * 2026.02.05. Daiva Čepauskaite "Kad atkal būsim jauni". Rež. [[Rolands Atkočūns]]. * 2026.02.26. [[Guntis Bojārs]] "Zīda čūska". Rež. [[Laura Groza]]. * 2026.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2026.03.17. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Atbalss Aija". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2026.04.30. Noels Kovards "Intīmās dzīves". Rež. [[Ināra Slucka]]. [[Kategorija:Latvijas Nacionālais teātris|Izrādes]] brphyunh3giuvgh8e5y2u9j6j62e68a 4500674 4500673 2026-07-30T22:06:07Z Teatrālis 82063 /* 1935. gadā */ 4500674 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. {{TOClimit|2}} == Padomju Latvijas Strādnieku teātris (1919) == * 1919.02.23. [[Leons Paegle]] "Augšāmcelšanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1919.03.09. [[Andrejs Upīts]] "Viens un daudzie". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.03.14. Andrejs Upīts "Balss un atbalss". Rež. Augusts Kokalis. * 1919.03.28. Maksimiliāns Bethers "Pirmie viļņi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.04.11. Andrejs Upīts "Saule un tvaiks". Rež. Ērihs Lauberts. * 1919.04.18. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.05.02. [[Maksims Gorkijs]] "Ienaidnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.05.16. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. == Latvijas Nacionālais teātris (1919—1940) == === 1919. gadā === * 1919.11.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.12.03. [[Rainis]] "Daugava". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1919.12.06. Rainis "[[Zelta zirgs]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.12.19. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (1. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.21. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.25. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.27. Bjernstjerne Bjernsons "Kad jaunais vīns zied". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1920. gadā === * 1920.01.06. [[Moriss Meterlinks]] "Māsa Beatrise". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1920.01.17. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1920.01.31. Endre Naģs "Ministru prezidents". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.02.25. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1920.03.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.03.17. [[Fallijs]] "Selgā". Rež. Alfrēds Zommers. * 1920.04.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.04.28. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.05.15. [[Heinrihs Manns]] "Legro kundze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.06.15. Edvards Vulfs "Rožainās dienas", Gabriela Zapoļska "Kāzu priekšvakarā", [[Antons Čehovs]] "Bildinājums". Rež. Dmitrijs Arbeņins. * 1920.09.15. Rūdolfs Blaumanis "Indrāni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.09.21. [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.09.29. Rihards Dēmels "Cilvēku draugi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.10.13. Edvards Vulfs "Meli". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.11.10. [[Anna Brigadere]] “Ilga”. Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.11.17. Rainis "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.12.03. Šarls van Lerbergs "Pans". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.12.23. Jānis Akuraters "Šis un Tas Itnekas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1921. gadā === * 1921.01.12. Antons Vildganss "Nabadzība". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1921.01.26. Klitija "Sulamīte". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1921.02.18. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.05. Rūdolfs Lotārs "Karalis Harlekīns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.03.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.23. [[Henriks Ibsens]] "Troņa tīkotāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.04.28. [[Augusts Saulietis]] "Pret ziemeļiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.05.06. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.05.25. Artūrs Kustā Jerviluoms "Ziemeļnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.16. [[Augusts Kicbergs]] "Elks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.21. Voldemārs Dambergs "Ziedu viesulī". Rež. Fricis Rode. * 1921.10.05. Erkols Luidži Morselli "Glauks". Rež. Kristaps Linde. * 1921.10.12. [[Jānis Poruks]] "Hernhūtieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.11.23. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.14. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. Fricis Rode. * 1921.12.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Viena diena" un "Dzīvas un nedzīvas puķes". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.27. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Fricis Rode. === 1922. gadā === * 1922.01.15. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Fricis Rode. * 1922.01.15. Moljērs "Skapēna nedarbi". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1922.01.23. [[Anna Brigadere]] "Ausmā". Rež. Kristaps Linde. * 1922.02.15. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Grāfs de Rizors". Rež. Fricis Rode. * 1922.02.25. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas jeb Trakā diena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.03.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki|Mērnieku laiki Slātavā]]". Rež. Fricis Rode. * 1922.04.05. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1922.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas" ("Jautrās vindzorietes"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.04.24. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.10. [[Oskars Vailds]] "Padovas hercogiene". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.17. Nino Berīni "Zaimotājs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.05.22. [[Gerharts Hauptmanis]] "Vientuļi cilvēki". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.30. [[Augusts Deglavs]] "Vienpadsmitā stunda". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.02. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.14. [[Sofokls]] "Ķēniņš Edips". Rež. Fricis Rode. * 1922.09.20. Karls Šternheims "Kandidāts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.10.04. Emīlija Prūsa "Gaisa dārzi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.10.18. Gabriels Landsbergs-Žemkalnis "Blinda" ("Pasaules līdzinātājs"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.11.15. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.11.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Fricis Rode. * 1922.11.27. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.12.12. Arvīds Jernefelts "Titus, Jeruzalemes izpostītājs". Rež. Fricis Rode. * 1922.12.29. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1923. gadā === * 1923.01.02. [[Pēteris Ērmanis]] "Brakos". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1923.01.12. [[Gerharts Hauptmanis]] "Roze Bernda". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1923.01.24. [[Jānis Akuraters]] "Pieci vēji". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.02.15. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Fricis Rode. * 1923.02.28. [[Alfrēds Andersons|Andrass]] "Ķēniņš Dāvids". Rež. Fricis Rode. * 1923.03.07. Haralds Eldgasts "Agarta". Rež. Kristaps Linde. * 1923.03.16. Hermanis Heijermanss "Ķēžu locekļi". Rež. Teodors Podnieks. * 1923.04.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.04.18. Voldemārs Dambergs "Mēs viņus gūstīsim!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.04.23. Jānis Lejiņš "Pie dzimtenes krusta". Rež. Jānis Lejiņš. * 1923.04.30. [[Kārlis Jēkabsons]] "Sirdsapziņa". Rež. Kristaps Linde. * 1923.05.12. [[Aleksis Kivi]] "Kāzu brauciens" ("Ciema kurpnieki"). Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.06.17. Gustavs Vids "Augstākā matemātika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.01. [[Aspazija]] "Aspazija". Rež. Fricis Rode. * 1923.09.05. Sidnejs Gariks "Atzīšanās". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.09.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.26. Juris Kosa "Ceļi un dūkstis". Rež. Kristaps Linde. * 1923.10.10. Džeimss Metjū Berijs "Brīnišķīgais Kreitons". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.24. [[Augusts Saulietis]] "Sirdskaite". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.31. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.11.18. [[Rainis]] "Daugava". Rež. Fricis Rode. * 1923.12.05. [[Andrejs Upīts]] "Laimes lācis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.12.25. Rainis "Mušu ķēniņš". Rež. Fricis Rode. === 1924. gadā === * 1924.01.12. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Zvēru dīdītājs". Rež. Kristaps Linde. * 1924.01.21. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1924.01.30. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Fausts". Rež. Fricis Rode. * 1924.02.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Ziemas pasaciņa". Rež. Fricis Rode. * 1924.03.05. Anna Brigadere "Hetēras mantojums". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1924.03.17. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. Kristaps Linde. * 1924.03.31. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Fricis Rode. * 1924.04.09. [[Ansis Gulbis]] "Kaspars un Biruta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.04.17. [[Džordžs Gordons Bairons|Džordžs Bairons]] "Kains". Rež. Kristaps Linde. * 1924.04.20. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Arājdēls". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.05.03. Hanss Millers "Kaislība". Rež. Lilija Štengele. * 1924.05.05. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Rež. Jānis Lejiņš. * 1924.05.12. Zeltmatis "Indulis". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.26. Gabriels Dregeli "Labi pašūta fraka". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.08.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Fricis Rode. * 1924.09.02. Rūdolfs Blaumanis "Potivāra nams". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.12. [[Jānis Akuraters]] "Tautas darbinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.25. [[Aspazija]] "Ragana". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1924.10.17. [[Augusts Strindbergs]] "Reibonis". Rež. Fricis Rode. * 1924.10.20. Roberts Valters "Tornī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.10.29. [[Jūlijs Pētersons]] "Prāta cilvēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.11.12. Ļevs Luncs "Ārpus likuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.12.06. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1924.12.19. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. Fricis Rode. === 1925. gadā === * 1925.01.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. Fricis Rode. * 1925.02.02. Viljams Šekspīrs "Spītnieces precības" ("Spītnieces savaldīšana"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1925.02.20. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1925.03.03. Etjēns Reijs "Skaistas sievietes". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.03.16. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kuru pliķē". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1925.04.08. Anrī Bernšteins "Zaglis". Rež. Fricis Rode. * 1925.04.24. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Svētā Žanna". Rež. Kristaps Linde. * 1925.05.19. [[Džeroms K. Džeroms]] "Miss Hobsa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.09.02. [[Frīdrihs Hebels]] "Judīte". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1925.09.16. [[Augusts Saulietis]] "Inteliģenti". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.09.23. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Adriēna Lekuvrēra". Rež. Fricis Rode. * 1925.10.07. [[Andrejs Upīts]] "Atraitnes vīrs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.10.21. [[Luidži Pirandello]] "Sešas personas meklē autoru" ("[[Seši tēli meklē autoru]]"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.10.26. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs "Carienes sazvērestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.04. Jēkabs Zeibolts "Mājas naids". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.11.11. Viljams Šekspīrs "Maldu komēdija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.18. [[Aspazija]] "Boass un Rute". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.12.02. [[Augusts Strindbergs]] "Samums", [[Romēns Rolāns]] "Mīlas un nāves spēle". Rež. Fricis Rode. * 1925.12.09. Augusts Strindbergs "Līgava ar kroni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.12.25. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1926. gadā === * 1926.01.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Diplomāti". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1926.01.20. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Fricis Rode. * 1926.01.25. [[Žils Romēns]] "Doktors Knoks jeb Medicīnas triumfs". Rež. Fricis Rode. * 1926.02.06. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sievietes vara" ("Kapteiņa Brasbaunda atgriešanās"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1926.02.18. [[Georgs Kaizers]] "Grāfienes Lavaletas ziedojums". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1926.02.23. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Masku deja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.06. [[Ansis Gulbis]] "Ērika Jonase". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.03.13. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.03.18. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Madame Sans-Gene". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.26. Voldemārs Dambergs "Neticīgā Kolombīne". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.09. [[Žans Rasins]] "Fedra", [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.23. [[Viktors Eglītis]] "Ministra sievas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.04.29. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs "Vecmāmuļa" ("Iekarotā laime"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.05.11. Aleksandrs Bisons "Nezināmā". Rež. Fricis Rode. * 1926.05.17. Gabriela Zapoļska "Traģiskie muļķi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.05.19. [[Karlo Goldoni]] "Melis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.01. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.15. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.09.29. [[Augusts Saulietis]] "Nepilnīgais". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.10.06. Jurijs Jurjins "Varonis aiz pārpratuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.10.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.03. Anna Brigadere "Dievišķā seja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.17. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.11.25. Ļevs Urvancevs "Vera Mirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.27. Lindulis "Gaigalu dzimta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.12.08. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.12.18. Jēkabs Rozentāls-Krūmiņš "Sarkanais kungs". Rež. Aleksis Mierlauks, otrais rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. === 1927. gadā === * 1927.01.12. [[Jānis Akuraters]] "Apvienosimies". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1927.02.02. Kārlis Ieviņš "Putras Dauķa precības". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1927.02.19. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1927.03.05. Andrē de Lords, Pjērs Šēns "Mans mācītājs pie bagātiem". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.03.11. [[Ansis Gulbis]] "Avantūriste". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.03.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Doroteja Angermane". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.06. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.20. [[Edvards Vulfs]] "Pasaka par nāvi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1927.04.26. Ēvalds Šķipsna "Ciānas bērni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.06. [[Lope de Vega]] "Fuente Ovehuna" ("Avju avots"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.05.14. [[Brāļi Kaudzītes]], [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Viltus mērnieki Čangalē". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.20. Pāvils Gruzna "Vecpuišu nodoklis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.09.07. Pols Gavo "Šokolādes princese". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.14. [[Jēkabs Janševskis]] "Precību viesulis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.09.24. Pjērs Bertons, Šarls Simons "Zazā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.10.05. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sātana apustulis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.10.18. [[Elīna Zālīte]] "Bīstamais vecums". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.10.26. Edgars Volless "Kurš ir vilkatis?". Rež. Jānis Zariņš. * 1927.11.12. [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi" un "Venēciešu nakts". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.11.19. Ferencs Molnārs "Spēle pilī". Rež. Ivans Šmits. * 1927.11.26. Edmons Rostāns "Ērglēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.12.10. [[Andrejs Upīts]] "Vesela miesa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.12.16. Viljams Šekspīrs "[[Makbets]]". Rež. Ivans Šmits. === 1928. gadā === * 1928.01.11. Ludvigs Fulda "Ēzeļa ēna". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1928.01.18. [[Jūlijs Pētersons]] "Sieviete ar sešiem prātiem". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1928.02.08. [[Anna Brigadere]] "Izredzētais". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.02.15. [[Rainis]] "Ilja Muromietis". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1928.02.24. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Atjautīgā sieviete". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.03.07. [[Ādolfs Alunāns]] "Lielpils pagasta vecākie". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.03.16. [[Moriss Meterlinks]] "Baltais tēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.03.31. [[Aspazija]] "Zalša līgava". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.04.06. [[Miķelis Valters]] "Kristus atriebšanās". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Sabiedrības pīlāri". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.04.27. Kārlis Ieviņš "Māte un meitas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.05.04. Jānis Vainovskis "Dzīvie miljoni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.05.11. Anrī Meijaks, Luijs Alevī "Arvien trakāk". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.01. Rainis "Rīgas ragana". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.07. Bella Šēne "Mīlas rotaļa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.18. Bajards Veijers "Mērijas Duganes prāva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.10.12. Karels Šeinpflugs "Otrā jaunība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.10.24. Anrī Bataijs "Kailā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.02. [[Jēkabs Janševskis]] "Pirmā nakts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.11.10. Stefans Kšivoševskis "Velns un krodziniece". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.11.23. [[Jānis Akuraters]] "Priecīgais saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.26. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs "Belugina precības". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.12.05. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Mīlas teika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.12.19. Rainis "Suns un kaķe". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1929. gadā === * 1929.01.09. [[Georgs Kaizers]] "Prezidents". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1929.01.18. [[Moljērs]] "Dons Žuans jeb Akmens dzīres". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1929.01.25. Tūrs Hedbergs "Juhans Ulfšjerns". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1929.02.06. [[Jūlijs Pētersons]] "Cilvēki, kas bēg paši no sevis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.02.12. Ernests Vajda "Viņi šķiras". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.25. Roberts Mišs "Kaisles untums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.27. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.04. Ilja Surgučovs "Rudens vijoles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.09. [[Pedro Kalderons de la Barka]] "Dzīve—sapnis", [[Migels de Servantess]] "Divi pļāpas". Rež. Nikolajs fon Drīzens. * 1929.03.20. Ferencs Molnārs "Melnais briljants". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.29. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Gulbju dziesma". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1929.04.17. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.04.20. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.05.07. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.05.11. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.08.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.09.11. [[Džeroms K. Džeroms]] "Fannija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.09.18. Františeks Langers "Kamielis caur adatas aci". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.10.02. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.10.09. Henriks Ibsens "Meža pīle". Rež. Fjodors Komisarževskis. * 1929.10.23. Ferencs Molnārs "Olimpija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.11.02. Agards Zendrups "Kas vainīgs?". Rež. Jānis Zariņš. * 1929.11.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.11.22. Roberts Šerifs "Ceļa galā". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.06. Ludvigs Hiršfelds "Sieviete, ko katrs meklē". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.18. Anna Brigadere "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.12.31. [[Lūcija Zamaiča]] "Ķipara brīnišķīgās dēkas". Rež. Ernests Feldmanis. === 1930. gadā === * 1930.01.08. [[Augusts Saulietis]] "Audžu bērni". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1930.01.14. [[Šolems Aleihems]] "Lielais vinnests" ("200 000"). Rež. Marks Rubins. * 1930.01.25. [[Hermanis Bārs]] "Skatuves zvaigzne". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1930.02.12. [[Lope de Vega]] "Seviljas zvaigzne". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1930.02.19. Ježi Šaņavskis "Advokāts un rozes". Rež. Aleksandrs Zelverovičs. * 1930.02.27. Valters Ilge "Grāfiene Dibarī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1930.03.08. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.03.19. [[Jūlijs Pētersons]] "Jauneklis ar sapņainām acīm". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.03.26. Minna Dišlere "Iegātnis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.04.04. Luijs Verneijs "Tālrunis zvana" ("Lambertjē kungs"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.04.15. [[Austra Ozoliņa-Krauze]] "Katrīna". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.04.26. [[Frīdrihs Hebels]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.07. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Pie sloku ezera". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.21. Irma Brača "Velni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.08.31. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.09.10. Ladislavs Fodors "Pildspalva". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.09.24. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.10.10. [[Anna Brigadere]] "Šuvējas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.22. Pauls Aldre "Līdumnieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.29. Pauls Franks "Pirmās šķiras viesnīca". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.11.03. Hermanis Heijermanss "Septītais bauslis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.14. [[Jānis Akuraters]] "Mīlestības zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.21. [[Hermanis Bārs]] "Žozefīne". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.11.24. [[Puriņu Klāvs]] "Zviedris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.10. Ksenija Rudzīte "Maliena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.12.16. [[Jūlijs Pētersons]] "Tagad pasaulei jāpārveidojas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.31. Ferencs Molnārs "Labais eņģelis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1931. gadā === * 1931.01.14. Pjērs Sabatjē, Viktors de la Fortels "Kaislību ugunīs". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1931.01.31. [[Jānis Veselis]] "Jumis". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1931.02.11. Hjalmars Bergmanis "Mazpilsētas tirāns" ("Markurels"). Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1931.02.26. Ferdinands Brukners "Anglijas Elizabete". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1931.03.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Taupības kurators". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.03.18. Frederiks Lonsdāls "Vai mēs visi neesam tādi?". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.03.27. Pauls Franks, Ludvigs Hiršfelds "Veikals ar Ameriku". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.04.02. Voldemārs Zonbergs "Kurzemes lielais hercogs". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.04.17. Žans Sarmāns "Madelona". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.04.29. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Tu—brīnišķā!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.05.06. Petrs Vaičūns "Veltas pūles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.05.25. Zigfrīds Geijers "Mainītās lomās". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.08.30. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.09.10. Pols Armāns, Marsels Žerbidons "Irēnas mīlestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.09.23. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nafta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.09.30. [[Kārlis Cukmaiers|Karls Cukmeijers]] "Kepenikas kapteinis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.10.14. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.10.21. Makss Neals, Makss Ferners "Nogurušais Teodors". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.11.16. Bella Šēne "Kad sirdis sāk kvēlot". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.11.18. [[Anna Brigadere]] "Pastari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.11.27. Francis Hedbergs "Kāzas Ulvosā". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.12.09. Kārlis Gandrups "Trīs blēži". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.12.20. Karls Brikners "Sarkangalvīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.12.25. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Antiņa galms". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Melnā primadonna". Rež. Ernests Feldmanis. === 1932. gadā === * 1932.01.08. Neils Grants "Sieviešu politika". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1932.01.18. [[Anna Brigadere]] "Ilga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1932.01.23. Jēkabs Lošvics "Šahs vai rulete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1932.02.03. [[Jānis Akuraters]] "Amora talons". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.02.16. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Zemes spēks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.03.02. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari "Zaķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.03.10. [[Augusts Strindbergs]] "Ēriks XIV". Rež. [[Mihails Čehovs]]. * 1932.03.18. [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1932.04.06. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.04.13. Moriss Henekens, E. Vēbers "Monmartras lilija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.04.23. [[Aleksejs Tolstojs (1817—1875)|Aleksejs Tolstojs]] "Jāņa Briesmīgā nāve". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.05.05. Minna Dišlere "Traks laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.05.20. Teuvo Pakkala "Koku pludinātāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.06.01. Īdens Filpotss "Cik grūti tikt pie sievas". Rež. Jānis Zariņš. * 1932.09.01. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.09.07. Edvīns Berks "Tas, ko sauc par mīlestību". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.09.24. [[Jūlijs Pētersons]] "Sievietes sirds labirints". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.10.05. [[Ivans Turgeņevs]] "Muižnieku ligzda". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.10.15. Ladislavs Bušs-Fekete, Aleksandrs Gots "Fērika viesojas". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.10.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.11.09. Voldemārs Zonbergs "Mākslīgais zīds". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.11. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Latvju leģenda". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.18. Anna Brigadere "Karaliene Jāna". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.07. Ludvigs Hiršfelds, Rūdolfs Esterreihers "Ārzemju ceļojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.12.15. Maits Metsanurks "Uz zaļa zara". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.12.21. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.31. Pāvils Gruzna "Zemes rūķu kolektīvs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1933. gadā === * 1933.01.14. [[Jānis Grīns]] "Kaļostro Jelgavā". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.01.28. Ludvigs Hiršfelds "Zviedru sērkociņš". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1933.02.03. [[Jēkabs Janševskis]] "Laimes bērns". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1933.02.06. Aleksandrs Kosorotovs "Mīlas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.02.15. Ferencs Molnārs "Pāvilielas zēni". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.02.22. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]" ("Kalna Jepe"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.03.03. Elvīra Kociņa "Lidotājs". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.03.06. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1933.03.17. [[Viktorjēns Sardū]] "Fedora". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.03.25. [[Ansis Gulbis]] "Skolmeistari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.12. [[Karlo Goldoni]] "Spēļu ellīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.25. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Stella". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Zelta zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.30. Jānis Janka "Mistera Maija starts un finišs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Gailis]] "Mistera Maija starpspēles". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.05.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pārāk patiesi, lai būtu skaisti". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.05.20. Ladislavs Fodors "Dr. Jūlija Šabo". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.09.01. [[Aspazija]] "Velna nauda". Rež. [[Jānis Muncis]]. * 1933.09.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Sestdienas vakars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Zelta kupris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Pēc pirmā mītiņa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.17. Ludvigs Fulda "Dvīņu māsas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.09.27. Stefans Kedržinskis "Rītdienas laime". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.10.18. Hugo Raudseps "Salonā un krātiņā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1933.10.28. [[Jānis Akuraters]] "Vadātājs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.11.06. Ferencs Molnārs "Velns". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.11.10. Barijs Konnors "Nav vērts raudāt". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.11.18. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Negudrā Ģertrūde". Rež. Jānis Osis. * 1933.11.29. [[Alfrēds Andersons]] "Baltezeru dzimtas asinis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.12.08. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.12.21. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Jānis Muncis. * 1933.12.31. Edvards Knoblauhs "Fauns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1934. gadā === * 1934.01.06. Augusts Laiviņš "Zvaigžņu pulki". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1934.01.21. Voldemārs Zonbergs "Zēns ar suni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.01.24. [[Marija Leiko]], Austra Ozoliņa-Krauze "Marija Vaļevska". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.02.14. [[Viktors Eglītis]] "Nesaraujamās saites". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1934.02.28. Luidži Kamoleti "Māsa Terēze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.03.10. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Pirmā daļa). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.03.28. Jānis Lejiņš "Saulei līdzi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Jaunatnes savienība". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.04.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Žagatu ligzdā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1934.05.18. [[Roberts Kroders]] "Princis vai šoferis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.09.01. [[Doku Atis]] "Krišus Laksts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.09.14. Renē Fošuā "Urzulas gleznas". Rež. Jānis Osis. * 1934.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.10.13. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1934.10.30. [[Jūlijs Pētersons]] "Mīlas karuselis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.11.07. Sidnejs Kingslejs "Cilvēki baltās drānās". Rež. Jānis Zariņš. * 1934.11.17. [[Aleksandrs Grīns]], Voldemārs Zonbergs "Dvēseļu putenis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.11.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Randenes Barbara". Rež. Jānis Osis. * 1934.12.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.12.23. Sofija Čurļoniene-Kimantaite "Septiņi brāļi". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1935. gadā === * 1935.01.16. [[Jānis Akuraters]] "Vecie un jaunie". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1935.01.31. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "Kīns". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.11. [[Elīna Zālīte]] "Svešas asinis". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.28. Emīlija Prūsa "Godīguma pārbaude". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1935.03.16. Gabriels d’Anuncio "Frančeska da Rimini". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.03.30. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Otrā daļa). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1935.04.08. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.04.17. [[Moriss Meterlinks]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.05.14. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Lielā liesma". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1935.07.25. Agapētuss "Labi vārīts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.09.11. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1935.09.29. [[Vilis Lācis]] "Senču aicinājums". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.10.05. Aloja un Vilens Mrštikovi "Mariša". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.10.18. Ježi Šaņavskis "Tilts". Rež. Jānis Osis. * 1935.11.01. [[Kārlis Jēkabsons]] "Draudāru vedekla". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.11.17. [[Jānis Akuraters]] "Kronvalds". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.11.28. Žans Ogists Rišpēns "Dzīvība vai nāve". Rež. Jānis Osis. * 1935.12.13. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.12.23. E. Hermanis "Runcis zābakos". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1936. gadā === * 1936.01.11. Lajošs Zilahi "Viņas pēdējā loma". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1936.01.29. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1936.02.21. Voldemārs Zonbergs "Ziedošais jaunības laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.02.27. [[Augusts Saulietis]] "Jēkabs Saltups". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.03.11. [[Henriks Ibsens]] "Juns Gabriels Borkmans". Rež. Jānis Osis. * 1936.03.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Teodors Lācis]]. * 1936.04.17. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.04.22. [[Jūlijs Pētersons]] "Plaisas parketā". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1936.04.30. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Dāmu karš". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.05.04. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Lilija Štengele. * 1936.09.01. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.09.12. Ernests Andaijs, Ludvigs Balints "Marija Baškirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.09.23. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.10.16. [[Vilis Lācis]] "Kristaps Kaugurs". Rež. Jānis Osis. * 1936.10.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.11.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.02. Ādolfs Enerī, Kormons "Aklā māsa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.23. [[Aleksandrs Grīns]] "Jānītis debesīs". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.12.31. Džons Sesils Holms, Džordžs Ebts "Trīs vīri un zirgs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1937. gadā === * 1937.01.13. Františeks Langers "Jātnieku izlūki". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.01.29. Jene Heltaji "Mēmais bruņinieks". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.02.06. [[Līgotņu Jēkabs]] "Skolotāja meita". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1937.02.15. Šofija Čurļoniene-Kimantaite "Ausmas dēli". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1937.02.24. Oto Bīlens "Mazā tiesa". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.03.04. [[Jūlijs Pētersons]] "Burvju atslēga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1937.03.21. Voldemārs Zonbergs "Jauno siržu tilts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.04.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Daudz trokšņa par neko" ("Liela brēka, maza vilna"). Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.04.27. [[Anna Brigadere]] "Kvēlošā lokā". Rež. Jānis Osis. * 1937.05.27. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.09.01. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.09.08. Marija Jotuni "Ādama riba". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.09.22. Līgotņu Jēkabs "Mēs vai viņi". Rež. Jānis Osis. * 1937.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Helgelandes varoņi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.10.20. [[Oskars Vailds]] "Nenozīmīgā sieviete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.03. Aime un Ferencs Stjuarti "Meitene Irēne". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1937.11.10. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.17. Zeiboltu Jēkabs "Trīs soļi uz laimi". Rež. Jānis Osis. * 1937.11.18. Vilis Cedriņš "Pirmā pusnaktī". Rež. Jānis Osis. * 1937.12.14. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lībiešu asinis" ("Kolka"). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.12.22. [[Marks Tvens]] "Toma Sojera dēkas". Rež. Konrāds Kvēps. === 1938. gadā === * 1938.01.14. [[Hermanis Bārs]] "Koncerts". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1938.02.02. [[Aleksandrs Grīns]] "Kalēja līgava". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.02.17. [[Selma Lāgerlēva]] "Annemarija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.03.04. Voldemārs Zonbergs "Kungs pie vārtiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.03.07. Ferencs Molnārs "Gvardijas virsnieks". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.04.01. [[Elīna Zālīte]] "Mūžīgi vīrišķais". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1938.04.12. Hugo Raudseps "Rožainās brilles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.04.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Luīze Millere" ("Mīla un viltus"). Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1938.05.07. [[Eriks Ādamsons]] "Mālu Ansis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.05.21. Viktors Vārzics "Francisko Goija — ģēnijs bez tautas". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1938.09.10. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1938.09.27. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Drošā kundze" ("Madame Sans-Gene"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.10.14. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Bankrots". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.10.27. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Lielās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.11.11. Aleksandrs Grīns "Pumpurs un Lāčplēsis". Rež. Jānis Zariņš. * 1938.11.30. Sila-Vara "Karalienes Viktorijas jaunība". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.12.14. Vilma Delle "Bērnu bērni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.12.31. [[Johans Heinrihs Baumanis]] "Lustīgais nerris uz tirgus plača". Rež. Osvalds Uršteins. === 1939. gadā === * 1939.01.13. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1939.02.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1939.02.22. [[Fransuā Moriaks]] "Asmodejs". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1939.02.28. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1939.03.11. [[Elīna Zālīte]] “Rudens rozes”. Rež. Jānis Zariņš. * 1939.04.14. [[Viktorjēns Sardū]] "Florija Toska". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.04.21. [[Jūlijs Pētersons]] "Norieta kvēle". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.05.03. Jānis Sārts "Malu mednieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.05.14. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.05.25. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Penelope". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.09.12. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.10.03. [[Selma Lāgerlēva]], Pauls Knudsens "Portugāles ķeizars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.10.13. Jānis Lejiņš "Skabarga sirdī". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.10.27. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.11.23. [[Moljērs]] "Iedomu slimnieks". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.11.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.12.20. Jevgeņijs Švarcs "Snip-snap-snurre". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1939.12.29. [[Tija Banga]] "Septiņas vecmeitas". Rež. Jurijs Jurovskis. === 1940. gadā === * 1940.01.15. [[Vilis Lācis]] "Vīra varā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1940.02.07. Heincs Kubjē "Mīlule". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1940.02.26. [[Elīna Zālīte]] "Vālodzes dziesma". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.03.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.04.09. [[Jānis Akuraters]] "Studenti Debesniekos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.04.19. [[Hermanis Bārs]] "Meistars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1940.05.09. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.05.22. [[Mārtiņš Zīverts]] "Ķīnas vāze". Rež. Jānis Zariņš. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1940—1941) == === 1940. gadā === * 1940.09.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.10.10. Šandors Gergels, Osafs Ļitovskis "Mans dēls". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.11.09. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Rež. Jānis Zariņš. * 1940.12.06. [[Andrejs Upīts]] "Ziņģu Ješkas uzvara". Rež. Osvalds Uršteins. === 1941. gadā === * 1941.01.10. Boriss Lavreņovs "Lūzums". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1941.01.21. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Jānis Zariņš. * 1941.02.19. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pašu ļaudis—iztiksim". Rež. Jānis Lejiņš. * 1941.06.04. (ģenerālmēģinājums). [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. == Rīgas Dramatiskais teātris (1942—1944) == === 1942. gadā === * 1942.01.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1942.02.03. [[Selma Lāgerlēva]], Bernds Fredgrēns "Purvenieka meita". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.02.12. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1942.03.18. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jums pa prātam" ("Divpadsmitā nakts"). Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.06.05. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.07.02. Bella Šēne "Venēciete". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.09.17. Korfics Holms "Suņudienas". Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.10.22. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.11.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Zelta arfa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.12.25. Karls Brikners "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1943. gadā === * 1943.02.09. [[Henriks Ibsens]] "Tautas naidnieks". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1943.03.16. [[Aspazija]] "Zeltīte". Rež. Osvalds Uršteins. * 1943.03.25. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nauda". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1943.05.06. Vilhelms Mūbergs "Atraitnis Jarls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.06.15. Aspazija "Vaidelote". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.10.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.11.19. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Osvalds Uršteins. === 1944. gadā === * 1944.01.06. [[Elīna Zālīte]] "Intermeco". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1944.01.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Viltus un mīlestība". Rež. Osvalds Glāznieks. * 1944.02.26. Edvards Vulfs "Sensācija". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1944.04.20. [[Anšlavs Eglītis]] "Par purna tiesu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.06.03. Valters Ērihs Šēfers "Leitnants Vāri". Rež. Osvalds Uršteins. * 1944.06.18. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. Osvalds Glāznieks. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1944—1988) == === 1944. gadā === * 1944.11.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.11.23. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.12.14. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.12.14. Anna Brodele "Pienākums". Rež. Kārlis Piesis. * 1944.12.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Krievu ļaudis" (4. aina). Rež. Viktors Staņicins. === 1945. gadā === * 1945.01.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1945.02.03. [[Vilis Lācis]] "Vedekla". Rež. Vera Baļuna, Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1945.03.24. Aleksandrs Korneičuks "Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē". Rež. Vera Baļuna. * 1945.04.14. Ričards Brinslijs Šeridans "Jauko māņu diena". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1945.06.09. Vsevolods Roks "Inženieris Sergejevs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1945.06.28. [[Arvīds Grigulis]] "Uz kuru ostu?". Rež. Ernests Feldmanis. * 1945.11.03. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. Ernests Feldmanis. * 1945.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. === 1946. gadā === * 1946.02.22. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1946.03.20. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1946.04.25. Leonīds Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Vera Baļuna. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Zaļā zeme" (fragmenti). Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Amacones". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Pēc beidzamā piliena". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Doktora Mārtiņa viesis". Rež. Jānis Osis. * 1946.06.27. Ričards Brinslijs Šeridans "Mēlnesības skola". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1946.09.19. [[Maksims Gorkijs]] "Pēdējie". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.11.06. [[Arvīds Grigulis]] "Kā Garpēteros vēsturi taisīja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1946.12.21. Viktors Ardovs "Pelnrušķīte". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. === 1947. gadā === * 1947.01.24. [[Jūlijs Vanags]] "Agrā rītā", [[Andrejs Upīts]] "Amacones", [[Elīna Zālīte]] "Šokolādes princese". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1947.02.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Viņu jautājums" ("Divas Amerikas"). Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1947.04.19. Nikolajs Pogodins "Kremļa kuranti". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Herberts Zommers]]. * 1947.06.12. [[Viljams Šekspīrs]] "Jautrās vindzorietes". Insc. [[Ernests Feldmanis]], rež. Nora Katlapa. * 1947.06.22. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ne vienmēr runcim krējuma pods". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1947.11.05. [[Arvīds Grigulis]] "Māls un porcelāns". Rež. Vera Baļuna. * 1947.12.11. [[Rainis]] "Pusideālists". Insc. Alfrēds Austriņš, rež. Herberts Zommers. === 1948. gadā === * 1948.01.16. [[Andrejs Upīts]] "Spuldzes maisā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1948.03.04. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. Vera Baļuna. * 1948.04.16. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1948.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.08.27. [[Lope de Vega]] "Suns uz siena kaudzes". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1948.09.24. Boriss Romašovs "Varenais spēks". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.10.21. Anna Brodele "Skolotājs Straume". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1948.12.03. Aleksandrs Ostrovskis "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Vera Baļuna. * 1948.12.31. [[Džeks Londons]] "Mārtins Īdens". Rež. Herberts Zommers. === 1949. gadā === * 1949.01.28. Džons Flečers "Spāniešu priesteris". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1949.02.26. Dora Slepjane "Māsas". Rež. Vera Baļuna. * 1949.03.27. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.05.13. Nikolajs Virta "Kaut kur Eiropā" ("Nāvei nolemto sazvērestība"). Rež. Vera Baļuna. * 1949.06.03. [[Aleksandrs Puškins]] "Stacijas uzraugs". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1949.09.17. Aleksandrs Korneičuks "Ukrainas stepēs". Rež. Vera Baļuna. * 1949.11.02. Nikolajs Pogodins "Cilvēks ar šauteni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.11.25. [[Elīna Zālīte]] "Vārds sievietēm". Rež. Herberts Zommers. * 1949.12.22. [[Konstantīns Simonovs]] "Svešā ēna". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1950. gadā === * 1950.01.05. [[Henriks Ibsens]] "Leļļu nams". Rež. Vera Baļuna. * 1950.02.17. Sergejs Mihalkovs "Komponists Iļja Golovins". Rež. Vera Baļuna. * 1950.04.08. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1950.04.29. [[Aleksandrs Gribojedovs]] "[[Gudra cilvēka nelaime]]". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1950.06.01. Aleksandrs Korneičuks "Irbenāju birztala". Rež. Vera Baļuna. * 1950.06.17. [[Lope de Vega]] "Meitene ar krūzi". Rež. Herberts Zommers. * 1950.07.12. [[Arvīds Grigulis]] "Kramā ir uguns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1950.10.05. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. Vera Baļuna. * 1950.10.28. Augusts Jakobsons "Cīņa bez frontes līnijas". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Nora Vētra. * 1950.11.23. A. Tiklijs (Dmitrijs Ščeglovs) "Kalevas meistari". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1950.12.28. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. === 1951. gadā === * 1951.01.27. Sergejs Mihalkovs "Zaudētā māja". Rež. Vera Baļuna. * 1951.03.09. [[Maksims Gorkijs]] "Barbari". Rež. Nora Vētra. * 1951.04.05. [[Onorē de Balzaks]] "Eiženija Grandē". Rež. Vera Baļuna. * 1951.04.29. Ļevs Šeiņins "Gadsimta vidū". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1951.06.02. [[Viljams Šekspīrs]] "Spītnieces savaldīšana". Rež. Vera Baļuna. * 1951.09.01. Anna Brodele "Dedzīgās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.10.31. [[Jūlijs Vanags]], Jevgeņijs Ratners "Gaišie logi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.12.01. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Vera Baļuna. * 1951.12.29. [[Vilis Lācis]] "Bāka uz salas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1952. gadā === * 1952.01.17. Jaroslavs Galans "Zem zelta ērgļa" ("Nepabeigtā dziesma"). Rež. Vera Baļuna. * 1952.03.07. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.04.04. Georgs Gulia "Labā pilsēta". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Rihards Zandersons]], [[Kārlis Pamše]]. * 1952.05.03. [[Tirso de Molina]] "Dons Hils Zaļbiksis". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1952.05.25. Aleksandrs Afinogenovs "Mašeņka". Rež. Vera Baļuna. * 1952.09.16. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.10.30. Pāvels Maļarevskis "Pirms vētras". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1952.12.20. Aleksejs Simukovs "Meitenītes daiļaviņas". Rež. Vera Baļuna. * 1952.12.31. [[Ļevs Tolstojs]] "Dzīvais mironis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1953. gadā === * 1953.02.13. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. Vera Baļuna. * 1953.03.17. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1953.04.04. Karlo Goldoni "Viesnīcniece". Rež. Vera Baļuna. * 1953.05.07. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1953.06.26. Augusts Jakobsons "Sargeņģelis no Nebraskas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1953.09.04. Leonīds Ļeonovs "Vienkāršais cilvēks". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1953.10.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1953.10.31. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1953.12.10. Vasilijs Minko "Nenosaucot uzvārdus". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. === 1954. gadā === * 1954.01.09. Kondrats Krapiva "Kas smejas pēdējais". Rež. Vera Baļuna. * 1954.02.24. [[Vilis Lācis]] "Uz jauno krastu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1954.04.18. Anna Brodele "Avārija". Rež. Vera Baļuna. * 1954.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1954.06.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.09.04. [[Andrejs Upīts]] "Balss un atbalss". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1954.10.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Kādas mīlas stāsts". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.11.11. Aleksejs Arbuzovs "Klejojumu gadi". Rež. Vera Baļuna. === 1955. gadā === * 1955.01.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1955.03.02. [[Maksims Gorkijs]] "Dibenā". Rež. Vera Baļuna. * 1955.06.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1955.09.21. [[Arvīds Grigulis]] "Karavīra šinelis". Rež. Vera Baļuna. * 1955.11.17. Ježijs Ļutovskis "Ģimenes lieta" ("Apsūdzība"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1956. gadā === * 1956.03.15. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1956.05.11. Branislavs Nušičs "Ministrienes kundze". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1956.05.25. Voldemārs Sauleskalns "Ābelīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1956.10.05. Samuils Aļošins "Viena pati". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1956.10.31. [[Nāzims Hikmets]] "Savādnieks". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], Kārlis Pamše. * 1956.12.28. Mihails Sebastianu "Nezināmā zvaigzne". Rež. Žanis Katlaps. === 1957. gadā === * 1957.02.06. [[Žanis Grīva]] "Sniga sniegi...". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Edgars Zīle]]. * 1957.04.15. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1957.06.14. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1957.08.22. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1957.10.25. [[Arvīds Grigulis]] "Baltijas jūra šalc". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1957.12.03. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1957.12.20. Jānis Anerauds "Kaut kur pie Gaujas". Rež. Kārlis Pamše. === 1958. gadā === * 1958.01.04. Eduardo de Filipo "Filumena Marturano". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1958.03.10. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1958.03.25. Nikolajs Pogodins "Trešā, patētiskā". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1958.05.04. [[Vilis Lācis]] "Zītaru dzimta". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1958.05.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1958.10.11. Aleksandrs Korneičuks "Kāpēc smaidīja zvaigznes". Rež. Kārlis Pamše. * 1958.10.29. Ardi Līvess "Jaungada naktī". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1959. gadā === * 1959.01.09. [[Žanis Grīva]] "Medūzas plosts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1959.02.27. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1959.03.13. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets|Hamlets, dāņu princis]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1959.04.16. [[Pēteris Pētersons]] "Balto torņu ēna". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1959.05.14. Viktors Jons Popa "Take, Janke un Kadars". Rež. Kārlis Pamše. * 1959.06.08. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1959.11.10. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1959.11.24. [[Arvīds Grigulis]] "Nekur tā neiet kā pasaulē". Rež. Žanis Katlaps. === 1960. gadā === * 1960.01.02. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1960.02.04. Aleksejs Arbuzovs "Esi sveicināta, mīlestība!" ("Irkutskas stāsts"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1960.03.04. Karls Guckovs "Uriels Akosta". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1960.04.07. Aleksandrs Širvanzade "Armenuī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1960.05.01. [[Žanis Grīva]] "Nemierīgie ūdeņi". Rež. Kārlis Pamše. * 1960.05.13. Aleksejs Arbuzovs "Tālais ceļš". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1960.10.21. [[Ļevs Tolstojs]] "Augšāmcelšanās". Rež. Žanis Katlaps. * 1960.11.17. Teodors Dreizers "Amerikāņu traģēdija". Rež. Kārlis Pamše. === 1961. gadā === * 1961.01.09. [[Dagnija Zigmonte]] "Jūras vārti". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1961.02.04. Aksels Hellans "Viņš teica—nē". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1961.03.03. Vera Panova "Atvadas baltajām naktīm". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1961.04.21. [[Andrejs Upīts]] "Plaisa mākoņos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1961.10.21. Aleksejs Arbuzovs "Zudušais dēls". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1961.12.07. Fricis Kūns "Nībelungu kredīts". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1961.12.28. Ivans Soboļevs "Saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1962. gadā === * 1962.03.29. Augustīns Kusani "Centra uzbrucējs mirs rītausmā". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1962.04.26. [[Pēteris Pētersons]] "Man trīsdesmit gadu". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1962.06.15., Jelgava, 08.25., Rīga. Ērika Briede "Zaļie un vējainie pavasari". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1962.09.06. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Rež. Žanis Katlaps. * 1962.10.11. Vera Panova "Kā tev klājas, zēn?". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1962.12.04. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1962.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Žanis Katlaps. === 1963. gadā === * 1963.02.07. [[Vilis Lācis]] "Kapteiņa Zundaga atgriešanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1963.03.08. [[Aleksandrs Puškins]] "Mazās traģēdijas" ("Skopais bruņinieks", "Mocarts un Saljeri", "Akmens viesis"). Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1963.04.24. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Žanis Katlaps]], Alfreds Amtmanis-Briedītis, [[Kārlis Pamše]]. * 1963.05.09. [[Gunārs Priede]] "Miks un Dzilna". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1963.10.09. [[Konstantīns Simonovs]] "Tā arī būs". Rež. Kārlis Pamše. * 1963.11.20. [[Aleksis Kivi]] "Septiņi brāļi". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1963.12.26. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1964. gadā === * 1964.01.31. [[Žanis Grīva]] "Noziegums Granādā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1964.02.27. [[Vilis Lācis]] "Juris Indrups" ("Senču aicinājums"). Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1964.03.26. Voldemārs Sauleskalns "Veco sievu vasara". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1964.04.23. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1964.05.21. Aleksandrs Korneičuks "Platons Krečets". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1964.11.12. [[Mihails Šolohovs]] "Plēsums". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1964.11.26. [[Prospērs Merimē]] "Sieviete—debess un elle" ("Svētā Antonija kārdināšana", "Debess un elle", "Kariete svētajam sakramentam"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1964.12.24. Jānis Anerauds "Karalistes gals". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1965. gadā === * 1965.01.22. Grigorijs Kanovičs "Lai viņš iet prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1965.02.27. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1965.03.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]" (atj.). Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1965.04.02. Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats". Rež. Vera Baļuna. * 1965.04.06. Daniils Graņins "Eju pretī negaisam". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1965.05.14. [[Gunārs Priede]] "Tava labā slava". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1965.09.30. [[Rainis]], [[Fricis Rokpelnis]] "Viņš trīsreiz sauca mani". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1965.12.03. [[Arvīds Grigulis]] "Savu lodi nedzird". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1966. gadā === * 1966.01.14. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1966.03.10. Klifords Odets "Zelta puisēns". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1966.04.20. Karlo Goldoni "Kjodžas skandāls". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1966.05.28. Romualds Narečonis "Pirms tiesas sprieduma". Rež. Mihails Kublinskis. * 1966.11.10. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Insc. Alfrēds Jaunušans, rež. Mihails Kublinskis. * 1966.12.15. Žaks Robērs "Satikšanās". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1966.12.28. [[Marsels Paņols]] "Mariuss". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1967. gadā === * 1967.01.30. [[Ojārs Vācietis]] "Elpa". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1967.02.09. [[Juhans Smūls]] "Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.02.24. Harijs Gulbis "Viena ugunīga kļava". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1967.04.06. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1967.05.18. Viktors Rozovs "Absolventu salidojums". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.10.12. Volfgangs Borherts "Tur laukā, aiz durvīm". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1967.11.06. [[Egons Līvs]] "Velnakaula dvīņi". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1967.12.16. [[Saulcerīte Viese]], Jūlijs Bebrišs "Zvaigzne iet un deg, un...". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1968. gadā === * 1968.01.25. Harijs Gulbis "Aijā, žūžū, bērns kā lācis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1968.02.15. Laimonis Purs "Redzēt jūru". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1968.03.20. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1968.04.27. [[Makss Frišs]] "Dons Žuans vai mīlestība uz ģeometriju". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1968.06.11. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1968.11.06. [[Sofokls]] "Elektra". Rež. Mihails Kublinskis. * 1968.12.19. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1969. gadā === * 1969.01.14. Laimonis Purs "Tas brīvestības zelta rīts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], Jūlijs Bebrišs. * 1969.02.12. Dora Pavlova, V. Tokarevs "Dienas kārtībā—mīlestība". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1969.03.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1969.03.29. Harijs Gulbis "Mans mīļais, mans dārgais". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.06.17. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1969.10.01. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.12.04. Jaroslavs Ivaškēvičs "Vasara Noānā". Rež. Mihails Kublinskis. === 1970. gadā === * 1970.04.17. Mihails Šatrovs “Sestais jūlijs”. Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.05.14. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Reiz Jaungada naktī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1970.06.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Henrijs IV". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1970.11.19. [[Luidži Pirandello]] "[[Seši tēli meklē autoru]]". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.12.26. [[Vilis Lācis]] "Piecstāvu pilsēta". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1971. gadā === * 1971.01.20. [[Vilis Lācis]] "Putni bez spārniem". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1971.03.10. Aleksejs Arbuzovs "Vecā Arbata pasakas". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1971.04.05. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1971.05.20. Jevgeņijs Švarcs "Pelnrušķīte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1971.06.21. [[Arvīds Grigulis]] "Šekspīrs mazgā traukus". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1971.11.03. Harijs Gulbis "Un visi nāks pie manis". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1971.12.08. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa". Rež. Mihails Kublinskis. === 1972. gadā === * 1972.01.26. [[Pauls Putniņš]] "Paši pūta, paši dega". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1972.03.15. Kazis Saja "Tātad dzīvoju" ("Poliglots", "Abstinents"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1972.04.14. [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1972.05.16. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1972.06.07. Elmārs Ansons "Stārķa matemātika". Rež. Mihails Kublinskis. * 1972.12.16. Aleksandrs Čhaidze "Lietu nodos tiesai" ("Tilts"). Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1973. gadā === * 1973.01.25. [[Alfreds de Misē]] "Lorencačo". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1973.03.09. Mišels Fermo "Krīt klaudzot durvis". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1973.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. * 1973.05.13. Mihails Roščins "Valentīns un Valentīna". Rež. Mihails Kublinskis. * 1973.06.09. Harijs Gulbis "Silta, jauka ausainīte". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1973.12.03. [[Harieta Bīčere-Stova]] "[[Krusttēva Toma būda]]". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1973.12.19. Ištvans Erķēns "Kaķu spēle". Rež. Mihails Kublinskis. === 1974. gadā === * 1974.01.30. Aleksandrs Šteins "Okeāns". Rež. insc. [[Alfrēds Jaunušans]], rež. [[Imants Adermanis]]. * 1974.03.21. [[Romēns Rolāns]] "Kolā Briņons". Rež. insc. Alfrēds Jaunušans, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1974.04.17. Rustams Ibrahimbekovs "Lauvam līdzīgs". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1974.05.29. [[Federiko Garsija Lorka]] "Brīnumainā kurpniece". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1974.11.14. [[Pauls Putniņš]] "Ū-uū!". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1974.12.18. Osvalds Zahradnīks "Zvanu solo". Rež. Vera Baļuna. === 1975. gadā === * 1975.02.12. Džordžs Fārkers "Kavalieru viltība". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1975.03.05. [[Žans Rasins]] "Fedra". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1975.04.22. Mihails Šatrovs "Laika prognoze rītdienai". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1975.05.21. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1975.07.11., Liepāja, 10.04., Rīga. Liliāna Helmane "Rudens dārzs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1975.11.18. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Rež. Zigfrīds Betgers. * 1975.12.27. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans. === 1976. gadā === * 1976.02.18. Ignatijs Dvoreckis "Atvadas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1976.03.17. Pjērs de Bomaršē "Trakā diena jeb Figaro kāzas". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.04.25. Aleksandrs Vampilovs "Pīļu medības". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1976.05.07. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Atj. rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.06.02. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kurš saņem pļaukas". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1976.10.28. Vadims Korostiļovs "Pirosmani, Pirosmani, Pirosmani...". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1976.12.03. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Mihails Kublinskis. === 1977. gadā === * 1977.01.02. Harijs Gulbis "Kamīnā klusu dzied vējš". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1977.02.23. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1977.04.13. [[Tenesijs Viljamss]] "Jaunības putns ar saldo balsi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1977.05.04. Lāslo Ģurko "Elektra—mana mīla". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1977.05.19. Ingūna Pinne "Lielo cerību stunda". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1977.06.18. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1977.10.12. [[Andrejs Upīts]] "Spartaks". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1977.10.25. Jons Druce "Zemes un saules vārdā". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1977.12.04. Andrejs Upīts "Laikmetu griežos". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1978. gadā === * 1978.02.15. Jordans Radičkovs "Janvāris". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1978.04.04. [[Mihails Bulgakovs]] "Moljērs". Rež. [[Ādolfs Šapiro]]. * 1978.05.31. [[Pauls Putniņš]] "Pasaulīt, tu ļaužu ēka". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1978.11.09. Sauļus Šaltenis "Prom, kaulainā, prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1978.12.12. Eduardo Skarpeta "Skrandaiņi un augstmaņi". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1979. gadā === * 1979.01.04. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Amorāls gadījums". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1979.02.28. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1979.03.28. [[Pauls Putniņš]] "Naktssargs un veļas mazgātāja". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1979.04.13. [[Lengstons Hjūzs]] "Blūzi". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1979.05.03. Aleksejs Arbuzova "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1979.05.26. [[Ojārs Vācietis]] "Klavierkoncerts". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1979.06.18. [[Ērihs Kestners]] "Emīls un Berlīnes zēni". Rež. Valdis Lūriņš. * 1979.12.25. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Velna māceklis". Rež. Edmunds Freibergs. === 1980. gadā === * 1980.01.02. Džeimss Goldmens "Lauva ziemā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1980.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] "Mihaels Krāmers". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1980.04.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1980.05.30. Jurijs Bondarevs "Krasts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1980.12.02. Jānis Jurkāna "Kolibri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1980.12.23. [[Hermanis Bārs]] "Vai koncerts?...". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1981. gadā === * 1981.01.28. [[Leons Paegle]] "Iela". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], [[Edmunds Freibergs]], [[Valdis Lūriņš]]. * 1981.03.31. Jons Druce "Doina". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1981.05.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1981.09.29. Īvs Žamiaks "Hamilkara kungs". Rež. Mihails Kublinskis. * 1981.10.13. Diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Helēna Romanova. * 1981.11.28. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Edmunds Freibergs. === 1982. gadā === * 1982.01.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1982.03.05. [[Lelde Stumbre]] "Klusā daba ar cilvēkiem". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1982.05.12. [[Marģeris Zariņš]] "Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.05.20. Diplomdarba izrāde: [[Ivans Gončarovs]], Viktors Rozovs "Parasts stāsts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1982.05.29. Diplomdarba izrāde: [[Tenesijs Viljamss]] "Vasara un dūmi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.06.13. Gilermo Figeiredu "Dons Žuans". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1982.06.15. Diplomdarba izrāde: Jozs Glinskis "Kings". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1982.06.20. Diplomdarba izrāde: "Karnevāls" (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] traģēdijas "Žanna d’Arka" motīviem). Rež. Valdis Lūriņš. * 1982.11.10. Jurijs Bondarevs "Izvēle". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1983. gadā === * 1983.02.26. Harijs Gulbis "Alberts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1983.04.04. [[Saulcerīte Viese]] "Garlība Merķeļa sarunas ar Nezināmo". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1983.04.08. [[Gunārs Priede]] "Filiāle". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1983.05.12. Emīls Braginskis "Istaba". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1983.06.19. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1983.12.07. Nataša Tanska "Angļu valodas stunda". Rež. Edmunds Freibergs. * 1983.12.20. Endre Illēšs "Spānijas Isabella". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1984. gadā === * 1984.01.21. Sjūzena Kristova "Atbrīvota...". Rež. [[Helga Dancberga]]. * 1984.04.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1984.06.04. Aleksandrs Rozanovs "Vārda diena—vārda nakts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1984.10.25. Aldo Nikolai "Taurenīt... taurenīt...". Rež. Mihails Kublinskis. * 1984.11.27. [[Pēteris Pētersons]] "Meteors". Rež. Pēteris Pētersons. * 1984.12.28. Daniils Graņins "Glezna". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1985. gadā === * 1985.03.05. "Kārais lauks" (pēc [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1985.03.30. [[Harijs Gulbis]] "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1985.06.01. [[Mihails Ļermontovs]] "Maskarāde". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1985.06.20. [[Pauls Putniņš]] "Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1985.12.28. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1986. gadā === * 1986.02.23. Eduardo de Filipo "De Pretore Vinčenco". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1986.03.31. Ebijs Manns "Nirnberga... 1948... ". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1986.05.13. Ņina Pavlova "Vagoniņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1986.11.19. [[Anna Brigadere]] "Katrs rīts ir jauna slāpe". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis, Edmunds Freibergs. * 1986.12.27. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1987. gadā === * 1987.02.10. [[Lelde Stumbre]] "Sarkanmatainais kalps". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1987.03.02. [[Ārijs Geikins]] "Saules dieva Fēba rotaļas". Rež. Ārijs Geikins. * 1987.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] "Pro un contra" (fragm. no romāna "[[Brāļi Karamazovi]]"). Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.03.31. [[Maikls Freins]] "Lampu drudzis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1987.04.10. [[Ēriks Hānbergs]] "Vīrieši man sirdi plosa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.05.23. [[Pēteris Pētersons]] "Tikai muzikants". Rež. Pēteris Pētersons. * 1987.06.16. [[Pauls Putniņš]] "Ar būdu uz baznīcu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1987.11.06. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lielo grēcinieku iela". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.12.11. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1988. gadā === * 1988.02.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1988.02.25. Džons Patriks "Augstākais bauslis" ("Dārgā Pamela"). * 1988.03.16. [[Henriks Ibsens]] "Celtnieks Sūlness". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1988.05.29. Hulio Maurisio "Portreti". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1988.06.22. [[Ārijs Geikins]] "Reiz dzīvoja kāds Jātnieks...". Rež. Mihails Kublinskis. == Latvijas Nacionālais teātris (no 1988. gada) == === 1988. gadā === * 1988.12.03. [[Mihaels Ende]] "Momo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1989. gadā === * 1989.01.23. Īvs Žamiaks "Uz Akapulko, kundze!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1989.02.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pie mums uz zemēm". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1989.03.22. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1989.04.17. [[Ārpāds Gencs]] "Mūslaiku Mēdeja". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1989.06.17. [[Anna Brigadere]] "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1989.06.20. [[Aristofans]] "Putni". Rež. [[Rolands Zagorskis]]. * 1989.11.16. [[Lelde Stumbre]] "Kronis". Rež. Mihails Kublinskis. * 1989.12.01. Aldo Nikolai "Vīrs un sieva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1989.12.27. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Edmunds Freibergs. === 1990. gadā === * 1990.02.22. [[Moljērs]] "Skapēna blēdības". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1990.03.20. Edvards Olbijs "Lolita" (pēc [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimira Nabokova]] romāna). Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1990.04.05. Mārša Normena "Ar labu nakti, māt!". Rež. Andrejs Šedriks. * 1990.05.05. Diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1990.05.12. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgie veči". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1990.06.07. Diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1990.06.17. [[Mārtiņš Zīverts]] "Pēdējā laiva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1990.06.18. Diplomdarba izrāde: Viljams Šekspīrs "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1990.11.10. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. Valdis Lūriņš. * 1990.11.27. Larss Nurēns "Drosme nogalināt". Rež. Hanss Bertilsons. * 1990.12.14. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Romuls Lielais". Rež. [[Ints Burāns]]. * 1990.12.26. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. Jānis Kaijaks. === 1991. gadā === * 1991.02.08. [[Pauls Putniņš]] "Ar Dievu pie zemes". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1991.02.13. Gilermo Figeiredu "Lapsa un vīnogas". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1991.03.27. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1991.04.21. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 1991.04.29. [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1991.05.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1991.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1991.11.14. [[Žans Kokto]] "Burvīgie briesmoņi". Rež. Oļģerts Kroders. === 1992. gadā === * 1992.02.01. Īvs Žamiaks "Acālija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1992.02.20. [[Lelde Stumbre]] "Suns". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1992.04.30. Sebastians, Prebens Harriss "Bagātību sala". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1992.05.13. Agneta Pleijele "Daži vasaras vakari zem šīs saules". Rež. Hanss Bertilsons. * 1992.06.17. Hermanis Zūdermans "Mans dzimtais nams". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1992.10.08. [[Anšlavs Eglītis]] "Karmen, Karmen!". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1992.10.28. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1992.11.28. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1992.12.19. Sverre Brandts "Ceļojums uz Ziemassvētku zvaigzni". Rež. Jānis Kaijaks. === 1993. gadā === * 1993.01.22. Normunds Rudzītis "Tas vēl nav viss...". Rež. Juris Rudzītis. * 1993.02.12. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Aplis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1993.03.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Teātris". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1993.03.30. Kolīna Makkalova "Dziedoņi ērkšķu krūmā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1993.05.06. Aira Levins "Nāves slazds". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1993.06.16. Alfrēds Marija Vilners, Heincs Reiherts "Trejmeitiņas". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1993.10.09. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Hanss Bertilsons. * 1993.11.09. Mērija Čeiza "Neredzamais Hārvijs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1993.12.03. Virgilio Pinjera "Jēzus". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1993.12.21. Karlo Goldoni "Nerātnais marķīzs" ("Feodālis"). Rež. [[Imants Adermanis]]. === 1994. gadā === * 1994.01.27. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1994.02.11. [[Alfreds de Misē]] "Svečturis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1994.04.14. Ferencs Molnārs "Lū—labais eņģelis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1994.04.19. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.05.13. [[Pīters Šefers]] "Amadejs". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1994.05.17. [[Tenesijs Viljamss]] "Piena upes šeit sen izsīkušas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1994.06.03. Pērs Ulovs Enkvists "Dūksnāja bērni". Rež. Jānis Kaijaks. * 1994.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 1994.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1994.10.28. "Edīte Piafa" (pēc J. Viliama, V. Legentova lugām un [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] grāmatas "Mana dzīve"). Rež. Juris Rudzītis. * 1994.11.07. [[Henriks Ibsens]] "Meža pīle". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.11.16. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Trīs musketieri]]". Rež. Edmunds Freibergs, Gijs Pjērs Kulo. === 1995. gadā === * 1995.01.03. Ernests Tompsons "Pie Zelta ezera". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1995.01.20. [[Gerharts Hauptmanis]] "Elga". Rež. Jānis Kaijaks. * 1995.02.04. Karlo Kollodi "Pasaka par koka sirsniņu". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1995.03.10. [[Arturs Millers]] "Salemas raganas". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1995.03.17. Lars Jillenstens "Pavisam vienkārši". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1995.04.13. Villijs Rasels "Šērlija Velentaina". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1995.04.27. Viljams Sarojans "Tavas dzīves laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1995.05.09. Nils Saimons "Kāpēc tas tā, Mel?" ("Otrās avēnijas gūsteknis"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1995.06.05. [[Lelde Stumbre]] "Svešinieki šeit". Rež. Valdis Lūriņš. * 1995.10.06. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Edmunds Freibergs. * 1995.10.07. [[Augusts Strindbergs]] "Lieldienas". Rež. Mihails Kublinskis. * 1995.10.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Oļģerts Kroders. * 1995.11.17. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Rež. Mihails Kublinskis. === 1996. gadā === * 1996.01.09. [[Harijs Gulbis]] "Uz Liepsalām ejot". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1996.01.19. [[Antons Čehovs]] "Raibie stāsti". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1996.02.16. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1996.04.04. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1996.04.18. Egīls Šņore "Uzsmēķēt zāli". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1996.05.07. Ferdinands Brukners "Napoleons Pirmais". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1996.05.28. [[Augusts Strindbergs]] "Kurš stiprāks?". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.06.04. [[Edgars Raiss Barouzs]] "Kaktusa zieds". Rež. Mihails Kublinskis. * 1996.10.10. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. Edmunds Freibergs. * 1996.10.16. Augusts Strindbergs "Kurš stiprāks?" un Pērs Ulovs Enkvists "Tribādas nakts". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.10.22. [[Tenesijs Viljamss]] "Kliedziens". Rež. Valdis Lūriņš. * 1996.11.28. Tenesijs Viljamss "Orfejs nokāpj ellē". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1996.12.21. Ežēns Labišs "Briesmu darbi Lursīna ielā". Rež. Gijs Pjērs Kulo. === 1997. gadā === * 1997.01.17. Pjērs Marivo "Viltus atzīšanās". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1997.02.18. Jānis Jurkāns "Dūdieviņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1997.03.14. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Sēras piestāv Elektrai". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.04.04. [[Ērihs Kestners]] "Divas Lotiņas". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1997.04.29. Jānis Jurkāns "Amālija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1997.05.14. Žans Sarmāns "Mamurē". Rež. Mihails Kublinskis. * 1997.05.29. Jaroslavs Ivaškēvičs "Eņģeļu māte Joanna". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 1997.06.04. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Valdis Lūriņš. * 1997.10.03. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1997.10.10. [[Harolds Pinters]] "Jaunības laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1997.11.02. Agneta Elers-Jarlemane "Mazā Boije". Rež. [[Dzintra Klētniece]]. * 1997.11.11. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Atpūta "Paradīzē"". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1997.12.04. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.12.12. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. Jānis Kaijaks. === 1998. gadā === * 1998.01.09. [[Arturs Millers]] "Ceļojošā komija gals" ("Komivojažiera nāve"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1998.02.10. Noels Kouards "Jestrais spoks". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.02.14. [[Edvards Vulfs]] "Līnis murdā". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1998.03.03. Raimonds Auškāps "Tāda dzīve". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1998.03.18. Džejs Alens "Četrdesmit karātu". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.04.02. [[Lelde Stumbre]] "Mīla—jā, mīla—nē". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1998.04.07. Armāns Mefrs "Grēksūdzes laiks". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.05.06. [[Pēteris Pētersons]] "Fēlikss un Felicita". Rež. Pēteris Pētersons. * 1998.05.22. Margarita Garpe "Jūlijai". Rež. Mihails Kublinskis. * 1998.10.08. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.10.11. [[Žans Ženē]] "Kalpones". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1998.10.30. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. Valdis Lūriņš. * 1998.11.07. Marks Hemptons, Mērija Luīze Vilsone "Pilnos auļos". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.11.17. [[Jānis Peters]] "Nakts pēc tautasdziesmas". Rež. Harijs Petrockis. * 1998.11.27. Eduardo de Filipo "Filumena no Neapoles" ("Filumena Marturano"). Rež. Mihails Kublinskis. === 1999. gadā === * 1999.01.15. [[Pavels Kohouts]] "Māja Prāgā, paredzēta nojaukšanai" ("Trešā māsa"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1999.01.22. Normens Čārlzs Hanters "Mēness ūdeņi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1999.02.19. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1999.02.23. [[Māra Zālīte]] "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1999.04.09. [[Otfrīds Preislers]] "Mazā raganiņa". Rež. Zane Kreicberga. * 1999.04.12. Astrida Sālbaha "Rīts un vakars". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1999.05.15. Alans Džejs Lerners, Frederiks Lou "Mana skaistā lēdija". Rež. Edmunds Freibergs. * 1999.06.07. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vecākais dēls". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1999.10.07. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.10.12. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.11.03. Gunters Bets, Barbara Kapela "Nebrīnies par tiem, kam sešdesmit". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.12.03. [[Airisa Mērdoka]] "Melnais princis". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.12.09. Joss Vandelo "Kapteiņu nedēļa". Rež. Virdžīnija Lejiņa. === 2000. gadā === * 2000.01.10. [[Harijs Gulbis]] "Vēverīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2000.01.28. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.02.15. Ronalds Hārvuds "Laiki mainās". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2000.03.09. Žans Anuijs "Ielūgums pilī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2000.04.28. [[Lope de Vega]] "Deju skolotājs". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.06.03. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2000.06.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2000.10.07. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Indriķa hronika". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.10.13. [[Stefans Cveigs]] "Leģenda par kādu mūžu". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.11.17. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vasaras rītā". Rež. Regnārs Vaivars. === 2001. gadā === * 2001.01.06. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2001.02.06. [[Lelde Stumbre]] "Aktieri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2001.02.10. Mihaels Hjurts, Juhans Kindblums, Tomass Tivemarks "Svenson, Svenson...". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2001.03.08. Ficdžeralds Kuscs "Pēdējais vilciens". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2001.03.23. [[Bernārs Marī Koltess]] "Rietumu krastmala". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2001.05.09. [[Pavels Kohouts]] "80 dienās ap zemeslodi". Rež. Valdis Lūriņš, [[Dita Lūriņa]]. * 2001.05.28. [[Edvards Olbijs]] "Trausls līdzsvars". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2001.06.07. Žans Liks Lagarss "Spēles varoņi". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2001.06.15. [[Onorē de Balzaks]] "Šagrenāda". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.10.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Sfinksa". Rež. insc. Edmunds Freibergs, rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2001.10.16. [[Pauls Putniņš]] "Kvēli ilgotā". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.11.04. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (atj.) (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 2001.11.21. Agnēta Pleijele "Rīt būs atkal jauna diena" ("Standard Selection"). Rež. Mihails Kublinskis. * 2001.12.06. [[Aleksandrs Čaks]] "Patriektā sirds". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2002. gadā === * 2002.01.06. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Teātris". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2002.01.26. [[Stefans Cveigs]] "Amoks". Rež. [[Indra Roga]]. * 2002.02.08. [[Astrida Lindgrēna]] "Pepija". Rež. Jānis Kaijaks. * 2002.02.22. Džons Patriks "Dīvainā misis Sevidža". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2002.03.20. Dereks Benfīlds "Kurš kuru brokastīs?". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2002.03.26. Rodžers Hols "Grāmatu draudzeņu klubs" ("Par maz miesaskāres"). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2002.05.10. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Viņš taču ir muļķis". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.05.15. Žaks de Dekērs "Magnolija". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.06.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 2002.10.21. Roberts Bolts "Vivat! Vivat, Regina!". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.12.06. Ežēns Labišs "Salmu cepurīte". Rež. Edmunds Freibergs. === 2003. gadā === * 2003.01.30. Aleksandrs Obrazcovs "Divas sirdis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2003.02.12. [[Tenesijs Viljamss]] "Stikla zvērnīca". Rež. Ģirts Veigners. * 2003.03.06. [[Astrida Lindgrēna]] "Superdetektīvs Blumkvists". Rež. Jānis Kaijaks. * 2003.04.04. [[Inga Ābele]] "Dzelzszāle". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2003.06.08. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ienesīga vieta". Rež. Arkādijs Kacs. * 2003.10.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2003.11.14. [[Ojārs Vācietis]] "Sasiesim astes". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2003.11.09. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera" (kamerversija) (sadarbībā ar teātra grupu United Intimacy). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. === 2004. gadā === * 2004.01.25. [[Viljams Gibsons (dramaturgs)|Viljams Gibsons]] "Divi šūpolēs". Rež. Ģirts Veigners. * 2004.02.27. [[Lelde Stumbre]] "Saulriets". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2004.02.28. Markuss Kēbelijs "Brīva istaba". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2004.03.14. [[Edvards Olbijs]] "Kam no Vilka kundzes bail?". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2004.06.21. [[Māra Zālīte]], Valdis Zilveris "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2004.09.03. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2004.09.10. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Mēlnesības skola". Rež. [[Arkādijs Kacs]]. * 2004.09.17. [[Henrijs Džeimss]] "Asperna vēstules". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2004.09.24. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. Mihails Kublinskis. * 2004.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2004.10.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Pēteris Krilovs. === 2005. gadā === * 2005.01.13. [[Pauls Putniņš]] "Aicinājums uz ... pērienu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2005.02.06. Aleksejs Arbuzovs "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] "Nora". Rež. [[Indra Roga]]. * 2005.04.08. Natālija Vorožbita "Galka Motalka". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2005.04.14. Braiens Frīls "Mollija Svīnija". Rež. Ilze Olingere. * 2005.09.08. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Rež. Edmunds Freibergs. * 2005.11.04. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2005.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Indra Roga. === 2006. gadā === * 2006.01.19. Entonijs Bērdžess "Mehāniskais apelsīns". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2006.02.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Hotel Kristina". Rež. [[Baņuta Rubess|Baņuta Rubesa]]. * 2006.03.22. Braiens Frīls "Aristokrāti". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2006.04.06. Larss Nurēns "Rudens un ziema". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2006.04.30. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Ilze Olingere. * 2006.05.22. [[Antons Čehovs]] "Ivanovs". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2006.09.14. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Draudzes bazārs". Rež. Edmunds Freibergs. * 2006.09.15. [[Harolds Pinters]] "Mīļākais". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2006.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2006.11.02. [[Fjodors Dostojevskis]] "Sarunas kaimiņistabās" ("[[Noziegums un sods]]"). Rež. Pēteris Krilovs. * 2006.11.22. [[Pauls Putniņš]] "Pusdūša. Mundis". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2006.12.14. Viljams Šekspīrs "Spītnieces savaldīšana". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. === 2007. gadā === * 2007.01.19. [[Arturs Millers]] "Skats no tilta". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2007.02.02. [[Zigmars Liepiņš]], [[Andra Manfelde]] "Adata". Rež. Ramūns Kaubris. * 2007.02.04. Ieva Samauska "Kā uzburt sniegu". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.02.15. [[Regnārs Vaivars]] "Leļļu pavēlnieks". Rež. Regnārs Vaivars, Diāna Romanoviča. * 2007.02.22. Bernds Šrēders "Māte un dēls". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.03.16. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori jaunā saimniece". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.04.11. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mēs" ("Negaiss") (sadarbībā ar G. Poliščukas Teātra observatoriju). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2007.04.20. [[Laima Kota|Laima Muktupāvela]] "Šampinjonu derība". Rež. [[Rūdolfs Plēpis]]. * 2007.04.26. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa. Romance par mīlētājiem. Variācija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2007.09.13. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2007.09.15. [[Margarita Perveņecka]], Natālija Vorožbita "Drakula. Dēmoni". Rež. Regnārs Vaivars. * 2007.10.11. Metjū Barbers "Apburtais aprīlis". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.10.14. Lions Feihtvangers "Džūlija Farnēze". Rež. Gaļina Poliščuka. * 2007.10.18. [[Nora Ikstena]] "Amariļļi". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2007.11.16. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2007.11.21. Sintija Laura Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Anita Sproģe. * 2007.12.14. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2008. gadā === * 2008.01.25. [[Henriks Ibsens]] "Mazais Eijolfs". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.02.15. Deivids Hērs "Jūdas skūpsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.03.18. Marjus Ivaškevičs "Kaimiņš". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2008.03.19. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2008.04.24. [[Lelde Stumbre]] "Smiltāju mantinieki". Rež. [[Indra Roga]]. * 2008.05.22. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Kerija. Retrospekcija" (pēc Teodora Dreizera romāna). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2008.06.03. Renē Heinersdorfs "Tik mīla vien". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2008.09.17. [[Inga Ābele]] "Skola". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2008.10.02. [[Regnārs Vaivars]] "Visiem zināmais lācis un viņa dr.". Rež. Regnārs Vaivars. * 2008.10.05. Marks Rāvenhils "Dažas atklātas fotogrāfijas". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2008.10.15. [[Juhans Smūls]] "Pulkveža atraitne". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2008.10.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Edmunds Freibergs. * 2008.12.11. [[Ēriks Vilsons]] "Pīles lidojums klusumā". Rež. [[Ināra Slucka]]. === 2009. gadā === * 2009.01.08. [[Gunars Janovskis]] "Uz neatgriešanos". Rež. [[Indra Roga]]. * 2009.02.05. [[Andrejs Upīts]] "Hipnotiskais brauciens" (pēc stāsta "Sūnu ciema zēni" motīviem). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2009.02.12. [[Vizma Belševica]] "Bille". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2009.03.06. [[Jānis Veselis]] "Neuzticīgie". Rež. [[Andrejs Jarovojs]]. * 2009.04.04. [[Valters Sīlis]] "Par mammām". Rež. Valters Sīlis. * 2009.04.09. Inga Rozentāle "1906. Trakāk vēl kā piektā gadā". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2009.05.07. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] "Smiekli tumsā" ("Camera obscura"). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.05.14. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Aija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2009.09.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "Vadonis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2009.09.19. Deivids Harovers "Melnais strazds". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2009.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Nesaprašanās" ("Juns Gabriels Borkmans"). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2009.10.10. Jokums Rode "Pinokio pelni". Rež. Viesturs Kairišs. * 2009.10.16. [[Vilhelms Bušs]] "Makss un Morics". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2009.11.14. [[Māra Zālīte]] "Lācis". Rež. Indra Roga. * 2009.12.11. Urss Vidmers "TopDogi". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2009.12.17. Ingrīda Lauzunda "Homo Erectus". Rež. Regnārs Vaivars. === 2010. gadā === * 2010.01.28. Ēdens fon Horvāts "Kazimirs un Karolīne". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2010.02.12. [[Gundega Repše]] "Jūras velni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2010.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Mirušās dvēseles". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2010.03.25. Dario Fo, Franka Rame "Laulāts un brīvs". Rež. Mihails Borisovs. * 2010.04.22. Rejs Kūnijs "Smieklīgā nauda". Rež. Mihails Mamedovs. * 2010.04.23. Deivids Oberns "Pierādījums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2010.04.28. [[Tenesijs Viljamss]] "Brīdinājums mazajiem kuģiem". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2010.05.27. Andris Kalnozols "Novakars: Kopsavilkums". Rež. [[Mārcis Lācis]]. * 2010.06.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2010.09.23. [[Raimonds Pauls]], [[Liāna Langa]], [[Inga Ābele]] "Leo. Pēdējā bohēma". Rež. [[Edmunds Freibergs]], Ināra Slucka. * 2010.09.25. Nikolajs Gogolis "Ārprātīgā piezīmes". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2010.10.07. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Septiņi Fausti". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.10.21. [[Danskovīte]] "Latgola.lv". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2010.11.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Garās dienas ceļš uz nakti". Rež. Mihails Kublinskis. * 2010.11.26. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Brāļi Karamazovi|Cilvēks Karamazovs]]". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2010.12.02. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2010.12.09. [[Regnārs Vaivars]], Mārcis Lācis "Skalbi un valdi. Iedvesmojoties no [[Kārlis Skalbe|K. Skalbes]] pasakām". Rež. Regnārs Vaivars, Mārcis Lācis. * 2010.12.18. [[Melānija Vanaga]] "Veļupes krastā". Rež. Valters Sīlis. * 2010.12.20. "Spēlējam Sniegbaltīti un rūķīšus". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2011. gadā === * 2011.02.10. NO99 "Čīkstošais klusums". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2011.02.25. Margarita Dirasa "Augu dienu koku paēnā". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2011.03.10. [[Astrida Lindgrēna]], Stefans Jētestams "Karlsons, kas dzīvo uz jumta". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2011.04.21. [[Pēteris Krilovs]] "Lūgšana resnajai tantei" (pēc [[Džeroms Deivids Selindžers|Džeroma Deivida Selindžera]] "Frenija un Zūijs" motīviem). Rež. Pēteris Krilovs. * 2011.04.28. Ādams Purmalis "Ādama stāsts". Rež. [[Indra Roga]]. * 2011.05.19. [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] "Visi mani prezidenti" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2011.05.31. Vilnis Vējš "Īsie zibsnīgie mirkļi". Rež. [[Ģirts Šolis]]. * 2011.09.02. "Tikai tā!" (latviešu dziesmu spēle). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2011.09.21. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.10.18. Renē Heinersdorfs "Mīli manu sievu". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2011.10.20. Aiva Birbele "Kapusvētku PR". Rež. Valdis Lūriņš. * 2011.11.10. Izrāde "Gals". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2011.11.17. Jevgeņijs Haritonovs "Dzin" (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2011.12.08. Mērija Meipsa-Dodža "[[Sudraba slidas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2011.12.13. [[Semjuels Bekets]] "Mērfijs". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. === 2012. gadā === * 2012.01.12. Treisijs Letss "Osedžas zeme". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2012.02.09. Jaroslavs Ivaškēvičs "Ideāls zaglis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2012.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Cilvēks Šinelī" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2012.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "Pērnvasar negaidot". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2012.04.10. [[Georgs Bīhners]] "Voiceks". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2012.05.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "[[Parīzes Dievmātes katedrāle (opera)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]". Rež. Indra Roga. * 2012.05.23. Uku Ūsbergs "Galvas maiņa". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2012.06.12. "[[Hamlets]]" (pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] darba motīviem) (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2012.09.13. [[Inga Ābele]] "Jasmīns. Pārdaugava". Rež. Valters Sīlis. * 2012.09.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Purva bridējs". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2012.09.20. [[Lelde Stumbre]] "Mī.. Mālēt". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2012.10.25. [[Antons Hansens Tammsāre]] "Zeme un mīlestība. Kārina. Indreks". Rež. Elmo Niganens. * 2012.11.09. [[Ēriks Vilsons]], [[Ināra Slucka]] "Zudušo laiku citējot". Rež. Ināra Slucka. * 2012.11.29. [[Ērihs Kestners]] "Trīs vīri kūrortā". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2012.11.30. [[Daniils Harmss]] "Vecene". Rež. Vladislavs Nastavševs. === 2013. gadā === * 2013.01.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2013.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Rež. [[Aiks Karapetjans]]. * 2013.03.07. [[Oskars Vailds]] "Sieviete, kura nav uzmanības vērta". Rež. [[Indra Roga]]. * 2013.03.16. Aleksejs Ščerbaks "Piemiņas diena". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2013.04.24. [[Jānis Sudrabkalns]], [[Biruta Skujeniece]], [[Jānis Peters]], [[Raimonds Pauls]] "Trubadūrs uz ēzeļa". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2013.04.28. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2013.05.14. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Meitenes". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2013.05.30. [[Džons Maksvels Kutzē]] "Rudens Pēterburgā". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2013.09.12. "...bagātā kundze..." (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] darbu motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2013.09.12. [[Regnārs Vaivars]] "Titāniks". Rež. Regnārs Vaivars. * 2013.09.12. Jevgeņijs Griškovecs "Satisfakcija". Rež. Dāvis Auškāps. * 2013.10.11. Deivids Lindsejs-Ebairs "Truša alā". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2013.10.18. [[Brāļi Grimmi]], Rasa Bugavičute-Pēce "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2013.11.04. "Nē Minskai 2014?". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.28. Ričards Bīns "Divu kungu kalps. Anno 1963". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.29. Pīters Kvilters "Žilbinoši!". Rež. Valdis Lūriņš. === 2014. gadā === * 2014.01.15. [[Henriks Ibsens]] "Spoki". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2014.01.23. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Jūtu tektonika". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.02.03. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2014.02.26. [[Džeimss Džoiss]] "Mollija saka: jā!" (pēc romāna "[[Uliss]]"). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2014.02.27. Džons Bointons Prīstlijs "Laiks un Konveju ģimene". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2014.04.25. Danskovīte "Latgola.lv—2". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2014.04.30. [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] "Ezeriņš". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2014.05.20. Jānis Balodis "Pieaugušie". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2014.05.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs "Kabarē". Rež. [[Indra Roga]]. * 2014.05.30. Tea Dorna "MarLenī". Rež. Jānis Mūrnieks. * 2014.09.11. Agnese Rutkēviča "Mans nabaga tēvs". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2014.09.13. [[Vladimirs Majakovskis]] "Blakts". Rež. Dāvis Auškāps. * 2014.11.05. Migels de Unamuno "Migla". Rež. Indra Roga. * 2014.12.04. Alans Eikborns "Svētku laika pārpratumi". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2014.12.30. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Mihails Kublinskis. * 2014.12.30. [[Mihails Bulgakovs]] "Jaunā ārsta piezīmes". Rež. [[Jānis Vimba]], [[Kaspars Zvīgulis]]. === 2015. gadā === * 2015.01.29. [[Rainis]] "Raiņa sapņi". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2015.03.05. Ēdens fon Horvāts "Vīnes meža stāsti". Rež. Andžejs Bubeņs. * 2015.04.07. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2015.04.22. Margareta Edsone "Prāts". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2015.04.23. Žans Anuijs "Antigone". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2015.05.14. Valdis Zilveris, [[Juris Hiršs]] "Bāskervilu leģenda" (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] stāsta motīviem). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2015.05.26. Žoels Pomrā "Šis bērns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2015.09.11. Rainis "[[Uguns un nakts]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2015.09.19. Eliots Heizs "Ceļā uz mājām". Rež. Dāvis Auškāps. * 2015.09.23. Bārnijs Noriss "Ciemiņi". Rež. Ināra Slucka. * 2015.10.22. [[Tomass Manns]] "Avantūrista grēksūdze". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.12.03. [[Viktors Igo]], [[Imants Kalniņš]], [[Viktors Kalniņš (rakstnieks)|Viks]] "Cilvēks, kas smejas". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. === 2016. gadā === * 2016.01.14. Huans Majorga "Zēns". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2016.02.04. [[Māris Bērziņš]] "Svina garša". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2016.03.11. "Mūžīgais komentārs Nr. 4" (pēc [[Sērens Kirkegors|Sērena Kirkegora]] darba motīviem). Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2016.04.21. [[Henriks Ibsens]] "Mežapīle". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2016.04.28. Florians Zellers "Ak, tētīt...". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2016.05.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem gobām". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2016.05.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Asins kāzas". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2016.05.30. Deniss Kellijs "Pēc beigām". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.15. [[Andrejs Upīts]] "Sieviete". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2016.09.21. Jānis Balodis, Valters Sīlis "Veiksmes stāsts". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.22. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Klavigo". Rež. Folkers Šmits. * 2016.10.27. Henriks Ibsens, [[Edvards Grīgs]] "Pērs Gints". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2016.11.30. "Nature Morte". Horeogr. Agate Bankava. * 2016.12.02. "Šausmu autobuss" (iedvesmojoties no Paula van Lona stāstiem). Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2016.12.04. [[Anna Rancāne]] "Bišumāte un vilkacis". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 2017. gadā === * 2017.01.05. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2017.02.05. Marks Hedons, Saimons Stīvenss "Savādais atgadījums ar suni naktī". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2017.02.28. [[Artūrs Dīcis]] "Lidojošais Travolta". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2017.03.04. Marjus Ivaškevičs "Tuvā pilsēta". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2017.03.08. [[Ežēns Jonesko]] "Plikpaurainā dziedone". Rež. [[Indra Roga]]. * 2017.03.26. "Melot (?)!" (pēc [[Denī Didro]] darba). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2017.04.06. Nikola Makolifa "Juveliera jubileja". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2017.04.29. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2017.05.08. Harijs Gulbis "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2017.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīne". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2017.09.14. [[Inga Ābele]] "Klūgu mūks". Rež. Indra Roga. * 2017.09.29. Laila Burāne "Līdz kāzām sadzīs" (sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] un [[Ģertrūdes ielas teātris|Ģertrūdes ielas teātri]]). Rež. Laura Upeniece. * 2017.10.12. Antons Čehovs "[[Trīs māsas]]. Refleksija". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2017.11.22. Terenss Retigans "Dziļā, skumjā jūra". Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2017.12.05. [[Alberts Kronenbergs]] "Mazais ganiņš". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2017.12.07. Dankans Makmillans "Cilvēki, lietas un vietas". Rež. Valters Sīlis. === 2018. gadā === * 2018.01.12. Andris Ūdris "Apsolu". Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2018.01.25. Jasmīna Rezā "ART". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2018.02.01. [[Oskars Vailds]], [[Rihards Štrauss]] "Salome". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2018.02.15. Žans Liks Lagarss "Tas pasaules gals". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2018.03.08. [[Artūrs Dīcis]] "Arī vaļiem ir bail". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2018.03.15. Andri Lūps "Dūja". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2018.05.24. [[Pēteris Pētersons]], [[Raimonds Pauls]] "Man 30 gadu". Rež. Ināra Slucka. * 2018.05.31. Jānis Balodis "Mežainis". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2018.06.08. "Precēšanās un šķiršanās anatomija" (pēc Džona Apdaika darba motīviem). Rež. [[Marija Bērziņa]]. * 2018.09.13. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2018.09.14. "Antiņš. Zelts. Kalns" (pēc Raiņa lugas "[[Zelta zirgs]]" motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2018.11.01. "visas manas vājības ir tavas lūpas". Horeogr. Agate Bankava, Rūdolfs Gediņš, Dmitrijs Gaitjukevičs. * 2018.11.12. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] "Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris". Rež. Valters Sīlis. * 2018.12.06. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2019. gadā === * 2019.02.03. "Par tēviem". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2019.02.05. [[Jēkabs Nīmanis (mūziķis)|Jēkabs Nīmanis]], [[Kārlis Skalbe]], [[Kārlis Vērdiņš]] "Ceļojums uz ziemeļiem". Rež. Jēkabs Nīmanis. * 2019.02.07. [[Zigfrīds fon Fēgezaks]] "Baltiešu gredzens". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2019.03.07. Rimants Ziedonis "Paradoksālā Latvija". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2019.03.29. Justīne Kļava, [[Garlībs Merķelis]] "Latvieši". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2019.05.09. Jānis Balodis "Zem diviem karogiem". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2019.05.29. "Aka" (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] romāna motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2019.06.05. Rita Kalnejais "Šī skaistā nākotne". Rež. Diāna Kaijaka. * 2019.09.19. Juha Jokela "Finlandizācija". Rež. Valters Sīlis. * 2019.09.19. Ivo Briedis "Pēdējais salmiņš". Rež. Toms Treinis. * 2019.09.19. [[Aivars Freimanis]] "Katls". Rež. Ināra Slucka. * 2019.10.18. [[Lūiss Kerols|Luiss Kerols]] "[[Alises piedzīvojumi Brīnumzemē|Alise Brīnumzemē]]". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2019.12.04. Rasa Bugavičute-Pēce "Puika, kurš redzēja tumsā". Rež. Valters Sīlis. * 2019.12.05. Nikolajs Gogolis "Revidents". Rež. Ņikita Kobeļevs. * 2019.12.18. Jasmīna Rezā "Slaktiņa dievs". Rež. Daiga Kažociņa. === 2020. gadā === * 2020.03.05. Federiko Garsija Lorka "Tukšais zieds" ("Jerma"). Rež. Ināra Slucka. * 2020.03.06. Artūrs Dīcis "Dzīvnieks" (pēc Arto Pāsilinna romāna "Zaķa gads" motīviem). Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.03.12."[[Lepnums un aizspriedumi]]" (pēc [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] romāna motīviem). Rež. Klāvs Mellis. * 2020.07.31. Māra Zālīte "Margarēta". Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.09.11. "Skaņdarbs". Rež. Ināra Slucka. * 2020.09.24. Artūrs Jankovskis "Oligarhs". Rež. Toms Treinis. * 2020.09.26. Linda Rudene, Valters Sīlis "Mežs". Rež. Valters Sīlis. * 2020.09.27. Linda Rudene, Valters Sīlis "Pilsēta". Rež. Valters Sīlis. === 2021. gadā === * 2021.08.27. "Atver acis". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.10. [[Harolds Pinters]] "Nodevība". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.14. "Svešinieki vilcienā" (Viļņa Vēja skatuves vers. pēc Patrīcijas Haismitas un Kreiga Vernera darbu motīviem). Rež. Vladislavs Nastavševs. * 2021.09.16. [[Frīdrihs Šillers]] "Ferdinands un Luīze". Rež. Dita Lūriņa. * 2021.09.22. Linda Rudene "Riests". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.22. Garsons Kanins "Dzimusi vakardien". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.23. [[Stendāls]] "Sarkanais un melnais". Rež. Edmunds Freibergs. * 2021.09.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Sapnis vasaras naktī". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2021.09.30. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Mārtiņš Gūtmanis. * 2021.10.08. "Aukle" (pēc Leīlas Slimani romāna "Klusa dziesma" motīviem). Rež. Intars Rešetins. * 2021.10.09. Reins Rauds "Perfektā teikuma nāve". Rež. Valters Sīlis. * 2021.12.09. [[Andruss Kivirehks]] "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus". Rež. Ivars Pellu. === 2022. gadā === * 2022.02.10. Kata Vēbere "Sievietes daļas". Rež. Ināra Slucka. * 2022.04.06. Sirku Peltola "Mazā naudiņa". Rež. Regnārs Vaivars. * 2022.04.07. Tomass Vinterbergs, Mogenss Rukovs "Komūna". Rež. Valters Sīlis. * 2022.09.15. [[Māris Bērziņš]] "Aizliegtais pianīns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2022.09.22. Deivids Harovers "Naži vistās". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2022.10.02. Marina Smiļaneca "Suņa māja". Rež. Larisa Semirozumenko. * 2022.10.21. [[Karlo Kollodi]] "[[Pinokio piedzīvojumi]]". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2022.12.13. [[Ance Muižniece]] "Divas pasaules". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. === 2023. gadā === * 2023.01.12. Lūsija Kirkvuda "Debesjums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2023.03.09. [[Rabindranats Tagore]] "Pasta nams". Rež. Elīza Dombrovska. * 2023.03.16. [[Artūrs Dīcis]] "Ričards. Nekā personīga". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2023.03.31. "Baltiešu armija" (pēc Edgara Ozoliņa piezīmju motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2023.05.10. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]], [[Džuzepe Verdi]], [[Edgars Mākens]] "La KRITUSĪ". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2023.09.14. [[Rainis]] / Justīne Kļava "Spēlēju, dancoju". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2023.09.26. Ferdinands fon Šīrahs "Terors". Rež. Valters Sīlis. * 2023.10.26. Regnārs Vaivars "Suņu ciema Nelaimes lācis". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2023.11.09. Elza Marta Ruža / Matīss Kaža "Maigā vara". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2023.12.06. [[Kaspars Rolšteins]] "#DiToo". Rež. [[Dita Lūriņa]]. === 2024. gadā === * 2024.01.25. Klāvs Mellis "Garderobisti". Rež. [[Paula Pļavniece]]. * 2024.02.01. Dmitrijs Krimovs "Pīters Pens. Sindroms". Rež. Dmitrijs Krimovs. * 2024.02.08. Kristina Marija Kuliniča "Kā kļūt nelaimīgam?". Rež. Artūrs Areima. * 2024.03.06. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere. Atgriešanās". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2024.04.11. Mariuss fon Maienburgs "Ugunsseja". Rež. Henrijs Arājs. * 2024.04.18. Mārgareta Perija "Laiks Paradīzei". Rež. Endīne Bērziņa. * 2024.04.25. Pēc [[Pēteris Veiss|Pētera Veisa]] lugas motīviem "Marats/Sads". Rež. Rūdolfs Gediņš, Klāvs Mellis. * 2024.05.16. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgais vecis". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2024.09.12. [[Alberts Bels]] "Cilvēki laivās". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.09.19. [[Sudrabu Edžus]] "Dullais Dauka". Rež. Jurģis Lūsis. * 2024.10.29. [[Astrida Lindgrēna]] "Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki". Rež. Paula Pļavniece. * 2024.12.05. [[Frānsiss Skots Ficdžeralds]] "[[Lielais Getsbijs|Lieliskais Getsbijs]]". Rež. [[Indra Roga]]. === 2025. gadā === * 2025.02.27. [[Jukio Mišima]] "Zelta templis". Rež. Henrijs Arājs. * 2025.03.06. Lī Hols, Padijs Čajefskis "Nacionālais kanāls". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2025.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2025.04.17. Laura Sintija Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Rodrigo Struka. * 2025.04.30. Iedvesmojoties no [[Arveds Mihelsons|Rutku Tēva]] "Dumpīgā Rīga". Rež. Klāvs Mellis. * 2025.05.15. [[E. T. A. Hofmanis|Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis]] "Smilšu cilvēks". Rež. [[Ralfs Liepa]]. * 2025.06.04. [[Alfrēds Žarī]], Vladislavs Troickis, Elza Marta Ruža "Karalis Ibī un citi monstri". Rež. Vladislavs Troickis. * 2025.09.11. Gusts Ābele "Klusums un troksnis". Rež. Gusts Ābele. * 2025.09.20. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2025.09.25. [[Jānis Joņevs]] "Ko var cilvēks". Rež. Roberts Dauburs. * 2025.10.09. [[Jana Egle]] "Egles stāsti". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.11.14. [[Kārlis Vērdiņš]], [[Matīss Kaža]] "Bastardi". Rež. Matīss Kaža. * 2025.11.15. Mērija Orra "Viss par Ievu". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.12.04. [[Andris Kalnozols]] "Ods". Rež. [[Matīss Budovskis]]. === 2026. gadā === * 2026.02.05. Daiva Čepauskaite "Kad atkal būsim jauni". Rež. [[Rolands Atkočūns]]. * 2026.02.26. [[Guntis Bojārs]] "Zīda čūska". Rež. [[Laura Groza]]. * 2026.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2026.03.17. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Atbalss Aija". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2026.04.30. Noels Kovards "Intīmās dzīves". Rež. [[Ināra Slucka]]. [[Kategorija:Latvijas Nacionālais teātris|Izrādes]] 5c12h8o87i2m2sgtqwf3hg5v4zuj5eh 4500675 4500674 2026-07-30T22:06:45Z Teatrālis 82063 /* 1936. gadā */ 4500675 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. {{TOClimit|2}} == Padomju Latvijas Strādnieku teātris (1919) == * 1919.02.23. [[Leons Paegle]] "Augšāmcelšanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1919.03.09. [[Andrejs Upīts]] "Viens un daudzie". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.03.14. Andrejs Upīts "Balss un atbalss". Rež. Augusts Kokalis. * 1919.03.28. Maksimiliāns Bethers "Pirmie viļņi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.04.11. Andrejs Upīts "Saule un tvaiks". Rež. Ērihs Lauberts. * 1919.04.18. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.05.02. [[Maksims Gorkijs]] "Ienaidnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.05.16. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. == Latvijas Nacionālais teātris (1919—1940) == === 1919. gadā === * 1919.11.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.12.03. [[Rainis]] "Daugava". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1919.12.06. Rainis "[[Zelta zirgs]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.12.19. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (1. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.21. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.25. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.27. Bjernstjerne Bjernsons "Kad jaunais vīns zied". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1920. gadā === * 1920.01.06. [[Moriss Meterlinks]] "Māsa Beatrise". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1920.01.17. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1920.01.31. Endre Naģs "Ministru prezidents". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.02.25. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1920.03.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.03.17. [[Fallijs]] "Selgā". Rež. Alfrēds Zommers. * 1920.04.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.04.28. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.05.15. [[Heinrihs Manns]] "Legro kundze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.06.15. Edvards Vulfs "Rožainās dienas", Gabriela Zapoļska "Kāzu priekšvakarā", [[Antons Čehovs]] "Bildinājums". Rež. Dmitrijs Arbeņins. * 1920.09.15. Rūdolfs Blaumanis "Indrāni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.09.21. [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.09.29. Rihards Dēmels "Cilvēku draugi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.10.13. Edvards Vulfs "Meli". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.11.10. [[Anna Brigadere]] “Ilga”. Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.11.17. Rainis "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.12.03. Šarls van Lerbergs "Pans". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.12.23. Jānis Akuraters "Šis un Tas Itnekas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1921. gadā === * 1921.01.12. Antons Vildganss "Nabadzība". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1921.01.26. Klitija "Sulamīte". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1921.02.18. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.05. Rūdolfs Lotārs "Karalis Harlekīns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.03.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.23. [[Henriks Ibsens]] "Troņa tīkotāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.04.28. [[Augusts Saulietis]] "Pret ziemeļiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.05.06. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.05.25. Artūrs Kustā Jerviluoms "Ziemeļnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.16. [[Augusts Kicbergs]] "Elks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.21. Voldemārs Dambergs "Ziedu viesulī". Rež. Fricis Rode. * 1921.10.05. Erkols Luidži Morselli "Glauks". Rež. Kristaps Linde. * 1921.10.12. [[Jānis Poruks]] "Hernhūtieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.11.23. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.14. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. Fricis Rode. * 1921.12.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Viena diena" un "Dzīvas un nedzīvas puķes". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.27. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Fricis Rode. === 1922. gadā === * 1922.01.15. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Fricis Rode. * 1922.01.15. Moljērs "Skapēna nedarbi". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1922.01.23. [[Anna Brigadere]] "Ausmā". Rež. Kristaps Linde. * 1922.02.15. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Grāfs de Rizors". Rež. Fricis Rode. * 1922.02.25. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas jeb Trakā diena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.03.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki|Mērnieku laiki Slātavā]]". Rež. Fricis Rode. * 1922.04.05. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1922.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas" ("Jautrās vindzorietes"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.04.24. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.10. [[Oskars Vailds]] "Padovas hercogiene". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.17. Nino Berīni "Zaimotājs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.05.22. [[Gerharts Hauptmanis]] "Vientuļi cilvēki". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.30. [[Augusts Deglavs]] "Vienpadsmitā stunda". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.02. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.14. [[Sofokls]] "Ķēniņš Edips". Rež. Fricis Rode. * 1922.09.20. Karls Šternheims "Kandidāts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.10.04. Emīlija Prūsa "Gaisa dārzi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.10.18. Gabriels Landsbergs-Žemkalnis "Blinda" ("Pasaules līdzinātājs"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.11.15. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.11.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Fricis Rode. * 1922.11.27. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.12.12. Arvīds Jernefelts "Titus, Jeruzalemes izpostītājs". Rež. Fricis Rode. * 1922.12.29. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1923. gadā === * 1923.01.02. [[Pēteris Ērmanis]] "Brakos". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1923.01.12. [[Gerharts Hauptmanis]] "Roze Bernda". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1923.01.24. [[Jānis Akuraters]] "Pieci vēji". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.02.15. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Fricis Rode. * 1923.02.28. [[Alfrēds Andersons|Andrass]] "Ķēniņš Dāvids". Rež. Fricis Rode. * 1923.03.07. Haralds Eldgasts "Agarta". Rež. Kristaps Linde. * 1923.03.16. Hermanis Heijermanss "Ķēžu locekļi". Rež. Teodors Podnieks. * 1923.04.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.04.18. Voldemārs Dambergs "Mēs viņus gūstīsim!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.04.23. Jānis Lejiņš "Pie dzimtenes krusta". Rež. Jānis Lejiņš. * 1923.04.30. [[Kārlis Jēkabsons]] "Sirdsapziņa". Rež. Kristaps Linde. * 1923.05.12. [[Aleksis Kivi]] "Kāzu brauciens" ("Ciema kurpnieki"). Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.06.17. Gustavs Vids "Augstākā matemātika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.01. [[Aspazija]] "Aspazija". Rež. Fricis Rode. * 1923.09.05. Sidnejs Gariks "Atzīšanās". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.09.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.26. Juris Kosa "Ceļi un dūkstis". Rež. Kristaps Linde. * 1923.10.10. Džeimss Metjū Berijs "Brīnišķīgais Kreitons". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.24. [[Augusts Saulietis]] "Sirdskaite". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.31. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.11.18. [[Rainis]] "Daugava". Rež. Fricis Rode. * 1923.12.05. [[Andrejs Upīts]] "Laimes lācis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.12.25. Rainis "Mušu ķēniņš". Rež. Fricis Rode. === 1924. gadā === * 1924.01.12. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Zvēru dīdītājs". Rež. Kristaps Linde. * 1924.01.21. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1924.01.30. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Fausts". Rež. Fricis Rode. * 1924.02.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Ziemas pasaciņa". Rež. Fricis Rode. * 1924.03.05. Anna Brigadere "Hetēras mantojums". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1924.03.17. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. Kristaps Linde. * 1924.03.31. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Fricis Rode. * 1924.04.09. [[Ansis Gulbis]] "Kaspars un Biruta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.04.17. [[Džordžs Gordons Bairons|Džordžs Bairons]] "Kains". Rež. Kristaps Linde. * 1924.04.20. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Arājdēls". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.05.03. Hanss Millers "Kaislība". Rež. Lilija Štengele. * 1924.05.05. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Rež. Jānis Lejiņš. * 1924.05.12. Zeltmatis "Indulis". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.26. Gabriels Dregeli "Labi pašūta fraka". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.08.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Fricis Rode. * 1924.09.02. Rūdolfs Blaumanis "Potivāra nams". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.12. [[Jānis Akuraters]] "Tautas darbinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.25. [[Aspazija]] "Ragana". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1924.10.17. [[Augusts Strindbergs]] "Reibonis". Rež. Fricis Rode. * 1924.10.20. Roberts Valters "Tornī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.10.29. [[Jūlijs Pētersons]] "Prāta cilvēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.11.12. Ļevs Luncs "Ārpus likuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.12.06. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1924.12.19. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. Fricis Rode. === 1925. gadā === * 1925.01.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. Fricis Rode. * 1925.02.02. Viljams Šekspīrs "Spītnieces precības" ("Spītnieces savaldīšana"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1925.02.20. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1925.03.03. Etjēns Reijs "Skaistas sievietes". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.03.16. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kuru pliķē". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1925.04.08. Anrī Bernšteins "Zaglis". Rež. Fricis Rode. * 1925.04.24. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Svētā Žanna". Rež. Kristaps Linde. * 1925.05.19. [[Džeroms K. Džeroms]] "Miss Hobsa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.09.02. [[Frīdrihs Hebels]] "Judīte". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1925.09.16. [[Augusts Saulietis]] "Inteliģenti". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.09.23. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Adriēna Lekuvrēra". Rež. Fricis Rode. * 1925.10.07. [[Andrejs Upīts]] "Atraitnes vīrs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.10.21. [[Luidži Pirandello]] "Sešas personas meklē autoru" ("[[Seši tēli meklē autoru]]"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.10.26. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs "Carienes sazvērestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.04. Jēkabs Zeibolts "Mājas naids". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.11.11. Viljams Šekspīrs "Maldu komēdija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.18. [[Aspazija]] "Boass un Rute". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.12.02. [[Augusts Strindbergs]] "Samums", [[Romēns Rolāns]] "Mīlas un nāves spēle". Rež. Fricis Rode. * 1925.12.09. Augusts Strindbergs "Līgava ar kroni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.12.25. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1926. gadā === * 1926.01.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Diplomāti". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1926.01.20. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Fricis Rode. * 1926.01.25. [[Žils Romēns]] "Doktors Knoks jeb Medicīnas triumfs". Rež. Fricis Rode. * 1926.02.06. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sievietes vara" ("Kapteiņa Brasbaunda atgriešanās"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1926.02.18. [[Georgs Kaizers]] "Grāfienes Lavaletas ziedojums". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1926.02.23. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Masku deja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.06. [[Ansis Gulbis]] "Ērika Jonase". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.03.13. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.03.18. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Madame Sans-Gene". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.26. Voldemārs Dambergs "Neticīgā Kolombīne". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.09. [[Žans Rasins]] "Fedra", [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.23. [[Viktors Eglītis]] "Ministra sievas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.04.29. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs "Vecmāmuļa" ("Iekarotā laime"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.05.11. Aleksandrs Bisons "Nezināmā". Rež. Fricis Rode. * 1926.05.17. Gabriela Zapoļska "Traģiskie muļķi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.05.19. [[Karlo Goldoni]] "Melis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.01. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.15. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.09.29. [[Augusts Saulietis]] "Nepilnīgais". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.10.06. Jurijs Jurjins "Varonis aiz pārpratuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.10.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.03. Anna Brigadere "Dievišķā seja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.17. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.11.25. Ļevs Urvancevs "Vera Mirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.27. Lindulis "Gaigalu dzimta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.12.08. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.12.18. Jēkabs Rozentāls-Krūmiņš "Sarkanais kungs". Rež. Aleksis Mierlauks, otrais rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. === 1927. gadā === * 1927.01.12. [[Jānis Akuraters]] "Apvienosimies". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1927.02.02. Kārlis Ieviņš "Putras Dauķa precības". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1927.02.19. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1927.03.05. Andrē de Lords, Pjērs Šēns "Mans mācītājs pie bagātiem". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.03.11. [[Ansis Gulbis]] "Avantūriste". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.03.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Doroteja Angermane". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.06. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.20. [[Edvards Vulfs]] "Pasaka par nāvi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1927.04.26. Ēvalds Šķipsna "Ciānas bērni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.06. [[Lope de Vega]] "Fuente Ovehuna" ("Avju avots"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.05.14. [[Brāļi Kaudzītes]], [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Viltus mērnieki Čangalē". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.20. Pāvils Gruzna "Vecpuišu nodoklis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.09.07. Pols Gavo "Šokolādes princese". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.14. [[Jēkabs Janševskis]] "Precību viesulis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.09.24. Pjērs Bertons, Šarls Simons "Zazā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.10.05. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sātana apustulis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.10.18. [[Elīna Zālīte]] "Bīstamais vecums". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.10.26. Edgars Volless "Kurš ir vilkatis?". Rež. Jānis Zariņš. * 1927.11.12. [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi" un "Venēciešu nakts". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.11.19. Ferencs Molnārs "Spēle pilī". Rež. Ivans Šmits. * 1927.11.26. Edmons Rostāns "Ērglēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.12.10. [[Andrejs Upīts]] "Vesela miesa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.12.16. Viljams Šekspīrs "[[Makbets]]". Rež. Ivans Šmits. === 1928. gadā === * 1928.01.11. Ludvigs Fulda "Ēzeļa ēna". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1928.01.18. [[Jūlijs Pētersons]] "Sieviete ar sešiem prātiem". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1928.02.08. [[Anna Brigadere]] "Izredzētais". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.02.15. [[Rainis]] "Ilja Muromietis". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1928.02.24. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Atjautīgā sieviete". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.03.07. [[Ādolfs Alunāns]] "Lielpils pagasta vecākie". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.03.16. [[Moriss Meterlinks]] "Baltais tēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.03.31. [[Aspazija]] "Zalša līgava". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.04.06. [[Miķelis Valters]] "Kristus atriebšanās". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Sabiedrības pīlāri". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.04.27. Kārlis Ieviņš "Māte un meitas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.05.04. Jānis Vainovskis "Dzīvie miljoni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.05.11. Anrī Meijaks, Luijs Alevī "Arvien trakāk". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.01. Rainis "Rīgas ragana". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.07. Bella Šēne "Mīlas rotaļa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.18. Bajards Veijers "Mērijas Duganes prāva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.10.12. Karels Šeinpflugs "Otrā jaunība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.10.24. Anrī Bataijs "Kailā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.02. [[Jēkabs Janševskis]] "Pirmā nakts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.11.10. Stefans Kšivoševskis "Velns un krodziniece". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.11.23. [[Jānis Akuraters]] "Priecīgais saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.26. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs "Belugina precības". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.12.05. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Mīlas teika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.12.19. Rainis "Suns un kaķe". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1929. gadā === * 1929.01.09. [[Georgs Kaizers]] "Prezidents". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1929.01.18. [[Moljērs]] "Dons Žuans jeb Akmens dzīres". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1929.01.25. Tūrs Hedbergs "Juhans Ulfšjerns". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1929.02.06. [[Jūlijs Pētersons]] "Cilvēki, kas bēg paši no sevis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.02.12. Ernests Vajda "Viņi šķiras". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.25. Roberts Mišs "Kaisles untums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.27. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.04. Ilja Surgučovs "Rudens vijoles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.09. [[Pedro Kalderons de la Barka]] "Dzīve—sapnis", [[Migels de Servantess]] "Divi pļāpas". Rež. Nikolajs fon Drīzens. * 1929.03.20. Ferencs Molnārs "Melnais briljants". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.29. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Gulbju dziesma". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1929.04.17. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.04.20. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.05.07. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.05.11. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.08.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.09.11. [[Džeroms K. Džeroms]] "Fannija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.09.18. Františeks Langers "Kamielis caur adatas aci". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.10.02. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.10.09. Henriks Ibsens "Meža pīle". Rež. Fjodors Komisarževskis. * 1929.10.23. Ferencs Molnārs "Olimpija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.11.02. Agards Zendrups "Kas vainīgs?". Rež. Jānis Zariņš. * 1929.11.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.11.22. Roberts Šerifs "Ceļa galā". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.06. Ludvigs Hiršfelds "Sieviete, ko katrs meklē". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.18. Anna Brigadere "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.12.31. [[Lūcija Zamaiča]] "Ķipara brīnišķīgās dēkas". Rež. Ernests Feldmanis. === 1930. gadā === * 1930.01.08. [[Augusts Saulietis]] "Audžu bērni". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1930.01.14. [[Šolems Aleihems]] "Lielais vinnests" ("200 000"). Rež. Marks Rubins. * 1930.01.25. [[Hermanis Bārs]] "Skatuves zvaigzne". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1930.02.12. [[Lope de Vega]] "Seviljas zvaigzne". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1930.02.19. Ježi Šaņavskis "Advokāts un rozes". Rež. Aleksandrs Zelverovičs. * 1930.02.27. Valters Ilge "Grāfiene Dibarī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1930.03.08. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.03.19. [[Jūlijs Pētersons]] "Jauneklis ar sapņainām acīm". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.03.26. Minna Dišlere "Iegātnis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.04.04. Luijs Verneijs "Tālrunis zvana" ("Lambertjē kungs"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.04.15. [[Austra Ozoliņa-Krauze]] "Katrīna". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.04.26. [[Frīdrihs Hebels]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.07. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Pie sloku ezera". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.21. Irma Brača "Velni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.08.31. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.09.10. Ladislavs Fodors "Pildspalva". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.09.24. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.10.10. [[Anna Brigadere]] "Šuvējas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.22. Pauls Aldre "Līdumnieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.29. Pauls Franks "Pirmās šķiras viesnīca". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.11.03. Hermanis Heijermanss "Septītais bauslis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.14. [[Jānis Akuraters]] "Mīlestības zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.21. [[Hermanis Bārs]] "Žozefīne". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.11.24. [[Puriņu Klāvs]] "Zviedris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.10. Ksenija Rudzīte "Maliena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.12.16. [[Jūlijs Pētersons]] "Tagad pasaulei jāpārveidojas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.31. Ferencs Molnārs "Labais eņģelis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1931. gadā === * 1931.01.14. Pjērs Sabatjē, Viktors de la Fortels "Kaislību ugunīs". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1931.01.31. [[Jānis Veselis]] "Jumis". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1931.02.11. Hjalmars Bergmanis "Mazpilsētas tirāns" ("Markurels"). Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1931.02.26. Ferdinands Brukners "Anglijas Elizabete". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1931.03.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Taupības kurators". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.03.18. Frederiks Lonsdāls "Vai mēs visi neesam tādi?". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.03.27. Pauls Franks, Ludvigs Hiršfelds "Veikals ar Ameriku". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.04.02. Voldemārs Zonbergs "Kurzemes lielais hercogs". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.04.17. Žans Sarmāns "Madelona". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.04.29. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Tu—brīnišķā!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.05.06. Petrs Vaičūns "Veltas pūles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.05.25. Zigfrīds Geijers "Mainītās lomās". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.08.30. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.09.10. Pols Armāns, Marsels Žerbidons "Irēnas mīlestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.09.23. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nafta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.09.30. [[Kārlis Cukmaiers|Karls Cukmeijers]] "Kepenikas kapteinis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.10.14. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.10.21. Makss Neals, Makss Ferners "Nogurušais Teodors". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.11.16. Bella Šēne "Kad sirdis sāk kvēlot". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.11.18. [[Anna Brigadere]] "Pastari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.11.27. Francis Hedbergs "Kāzas Ulvosā". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.12.09. Kārlis Gandrups "Trīs blēži". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.12.20. Karls Brikners "Sarkangalvīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.12.25. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Antiņa galms". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Melnā primadonna". Rež. Ernests Feldmanis. === 1932. gadā === * 1932.01.08. Neils Grants "Sieviešu politika". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1932.01.18. [[Anna Brigadere]] "Ilga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1932.01.23. Jēkabs Lošvics "Šahs vai rulete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1932.02.03. [[Jānis Akuraters]] "Amora talons". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.02.16. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Zemes spēks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.03.02. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari "Zaķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.03.10. [[Augusts Strindbergs]] "Ēriks XIV". Rež. [[Mihails Čehovs]]. * 1932.03.18. [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1932.04.06. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.04.13. Moriss Henekens, E. Vēbers "Monmartras lilija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.04.23. [[Aleksejs Tolstojs (1817—1875)|Aleksejs Tolstojs]] "Jāņa Briesmīgā nāve". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.05.05. Minna Dišlere "Traks laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.05.20. Teuvo Pakkala "Koku pludinātāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.06.01. Īdens Filpotss "Cik grūti tikt pie sievas". Rež. Jānis Zariņš. * 1932.09.01. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.09.07. Edvīns Berks "Tas, ko sauc par mīlestību". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.09.24. [[Jūlijs Pētersons]] "Sievietes sirds labirints". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.10.05. [[Ivans Turgeņevs]] "Muižnieku ligzda". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.10.15. Ladislavs Bušs-Fekete, Aleksandrs Gots "Fērika viesojas". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.10.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.11.09. Voldemārs Zonbergs "Mākslīgais zīds". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.11. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Latvju leģenda". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.18. Anna Brigadere "Karaliene Jāna". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.07. Ludvigs Hiršfelds, Rūdolfs Esterreihers "Ārzemju ceļojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.12.15. Maits Metsanurks "Uz zaļa zara". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.12.21. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.31. Pāvils Gruzna "Zemes rūķu kolektīvs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1933. gadā === * 1933.01.14. [[Jānis Grīns]] "Kaļostro Jelgavā". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.01.28. Ludvigs Hiršfelds "Zviedru sērkociņš". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1933.02.03. [[Jēkabs Janševskis]] "Laimes bērns". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1933.02.06. Aleksandrs Kosorotovs "Mīlas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.02.15. Ferencs Molnārs "Pāvilielas zēni". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.02.22. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]" ("Kalna Jepe"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.03.03. Elvīra Kociņa "Lidotājs". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.03.06. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1933.03.17. [[Viktorjēns Sardū]] "Fedora". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.03.25. [[Ansis Gulbis]] "Skolmeistari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.12. [[Karlo Goldoni]] "Spēļu ellīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.25. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Stella". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Zelta zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.30. Jānis Janka "Mistera Maija starts un finišs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Gailis]] "Mistera Maija starpspēles". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.05.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pārāk patiesi, lai būtu skaisti". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.05.20. Ladislavs Fodors "Dr. Jūlija Šabo". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.09.01. [[Aspazija]] "Velna nauda". Rež. [[Jānis Muncis]]. * 1933.09.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Sestdienas vakars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Zelta kupris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Pēc pirmā mītiņa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.17. Ludvigs Fulda "Dvīņu māsas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.09.27. Stefans Kedržinskis "Rītdienas laime". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.10.18. Hugo Raudseps "Salonā un krātiņā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1933.10.28. [[Jānis Akuraters]] "Vadātājs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.11.06. Ferencs Molnārs "Velns". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.11.10. Barijs Konnors "Nav vērts raudāt". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.11.18. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Negudrā Ģertrūde". Rež. Jānis Osis. * 1933.11.29. [[Alfrēds Andersons]] "Baltezeru dzimtas asinis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.12.08. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.12.21. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Jānis Muncis. * 1933.12.31. Edvards Knoblauhs "Fauns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1934. gadā === * 1934.01.06. Augusts Laiviņš "Zvaigžņu pulki". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1934.01.21. Voldemārs Zonbergs "Zēns ar suni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.01.24. [[Marija Leiko]], Austra Ozoliņa-Krauze "Marija Vaļevska". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.02.14. [[Viktors Eglītis]] "Nesaraujamās saites". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1934.02.28. Luidži Kamoleti "Māsa Terēze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.03.10. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Pirmā daļa). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.03.28. Jānis Lejiņš "Saulei līdzi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Jaunatnes savienība". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.04.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Žagatu ligzdā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1934.05.18. [[Roberts Kroders]] "Princis vai šoferis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.09.01. [[Doku Atis]] "Krišus Laksts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.09.14. Renē Fošuā "Urzulas gleznas". Rež. Jānis Osis. * 1934.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.10.13. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1934.10.30. [[Jūlijs Pētersons]] "Mīlas karuselis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.11.07. Sidnejs Kingslejs "Cilvēki baltās drānās". Rež. Jānis Zariņš. * 1934.11.17. [[Aleksandrs Grīns]], Voldemārs Zonbergs "Dvēseļu putenis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.11.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Randenes Barbara". Rež. Jānis Osis. * 1934.12.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.12.23. Sofija Čurļoniene-Kimantaite "Septiņi brāļi". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1935. gadā === * 1935.01.16. [[Jānis Akuraters]] "Vecie un jaunie". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1935.01.31. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "Kīns". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.11. [[Elīna Zālīte]] "Svešas asinis". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.28. Emīlija Prūsa "Godīguma pārbaude". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1935.03.16. Gabriels d’Anuncio "Frančeska da Rimini". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.03.30. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Otrā daļa). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1935.04.08. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.04.17. [[Moriss Meterlinks]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.05.14. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Lielā liesma". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1935.07.25. Agapētuss "Labi vārīts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.09.11. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1935.09.29. [[Vilis Lācis]] "Senču aicinājums". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.10.05. Aloja un Vilens Mrštikovi "Mariša". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.10.18. Ježi Šaņavskis "Tilts". Rež. Jānis Osis. * 1935.11.01. [[Kārlis Jēkabsons]] "Draudāru vedekla". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.11.17. [[Jānis Akuraters]] "Kronvalds". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.11.28. Žans Ogists Rišpēns "Dzīvība vai nāve". Rež. Jānis Osis. * 1935.12.13. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.12.23. E. Hermanis "Runcis zābakos". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1936. gadā === * 1936.01.11. Lajošs Zilahi "Viņas pēdējā loma". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1936.01.29. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1936.02.21. Voldemārs Zonbergs "Ziedošais jaunības laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.02.27. [[Augusts Saulietis]] "Jēkabs Saltups". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.03.11. [[Henriks Ibsens]] "Juns Gabriels Borkmans". Rež. Jānis Osis. * 1936.03.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Teodors Lācis]]. * 1936.04.17. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.04.22. [[Jūlijs Pētersons]] "Plaisas parketā". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1936.04.30. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Dāmu karš". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.05.04. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Lilija Štengele. * 1936.09.01. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.09.12. Ernests Andaijs, Ludvigs Balints "Marija Baškirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.09.23. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.10.16. [[Vilis Lācis]] "Kristaps Kaugurs". Rež. Jānis Osis. * 1936.10.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.11.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.02. Ādolfs Enerī, Kormons "Aklā māsa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.23. [[Aleksandrs Grīns]] "Jānītis debesīs". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.12.31. Džons Sesils Holms, Džordžs Ebts "Trīs vīri un zirgs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1937. gadā === * 1937.01.13. Františeks Langers "Jātnieku izlūki". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.01.29. Jene Heltaji "Mēmais bruņinieks". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.02.06. [[Līgotņu Jēkabs]] "Skolotāja meita". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1937.02.15. Šofija Čurļoniene-Kimantaite "Ausmas dēli". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1937.02.24. Oto Bīlens "Mazā tiesa". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.03.04. [[Jūlijs Pētersons]] "Burvju atslēga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1937.03.21. Voldemārs Zonbergs "Jauno siržu tilts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.04.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Daudz trokšņa par neko" ("Liela brēka, maza vilna"). Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.04.27. [[Anna Brigadere]] "Kvēlošā lokā". Rež. Jānis Osis. * 1937.05.27. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.09.01. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.09.08. Marija Jotuni "Ādama riba". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.09.22. Līgotņu Jēkabs "Mēs vai viņi". Rež. Jānis Osis. * 1937.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Helgelandes varoņi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.10.20. [[Oskars Vailds]] "Nenozīmīgā sieviete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.03. Aime un Ferencs Stjuarti "Meitene Irēne". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1937.11.10. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.17. Zeiboltu Jēkabs "Trīs soļi uz laimi". Rež. Jānis Osis. * 1937.11.18. Vilis Cedriņš "Pirmā pusnaktī". Rež. Jānis Osis. * 1937.12.14. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lībiešu asinis" ("Kolka"). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.12.22. [[Marks Tvens]] "Toma Sojera dēkas". Rež. Konrāds Kvēps. === 1938. gadā === * 1938.01.14. [[Hermanis Bārs]] "Koncerts". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1938.02.02. [[Aleksandrs Grīns]] "Kalēja līgava". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.02.17. [[Selma Lāgerlēva]] "Annemarija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.03.04. Voldemārs Zonbergs "Kungs pie vārtiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.03.07. Ferencs Molnārs "Gvardijas virsnieks". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.04.01. [[Elīna Zālīte]] "Mūžīgi vīrišķais". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1938.04.12. Hugo Raudseps "Rožainās brilles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.04.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Luīze Millere" ("Mīla un viltus"). Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1938.05.07. [[Eriks Ādamsons]] "Mālu Ansis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.05.21. Viktors Vārzics "Francisko Goija — ģēnijs bez tautas". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1938.09.10. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1938.09.27. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Drošā kundze" ("Madame Sans-Gene"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.10.14. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Bankrots". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.10.27. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Lielās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.11.11. Aleksandrs Grīns "Pumpurs un Lāčplēsis". Rež. Jānis Zariņš. * 1938.11.30. Sila-Vara "Karalienes Viktorijas jaunība". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.12.14. Vilma Delle "Bērnu bērni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.12.31. [[Johans Heinrihs Baumanis]] "Lustīgais nerris uz tirgus plača". Rež. Osvalds Uršteins. === 1939. gadā === * 1939.01.13. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1939.02.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1939.02.22. [[Fransuā Moriaks]] "Asmodejs". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1939.02.28. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1939.03.11. [[Elīna Zālīte]] “Rudens rozes”. Rež. Jānis Zariņš. * 1939.04.14. [[Viktorjēns Sardū]] "Florija Toska". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.04.21. [[Jūlijs Pētersons]] "Norieta kvēle". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.05.03. Jānis Sārts "Malu mednieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.05.14. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.05.25. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Penelope". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.09.12. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.10.03. [[Selma Lāgerlēva]], Pauls Knudsens "Portugāles ķeizars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.10.13. Jānis Lejiņš "Skabarga sirdī". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.10.27. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.11.23. [[Moljērs]] "Iedomu slimnieks". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.11.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.12.20. Jevgeņijs Švarcs "Snip-snap-snurre". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1939.12.29. [[Tija Banga]] "Septiņas vecmeitas". Rež. Jurijs Jurovskis. === 1940. gadā === * 1940.01.15. [[Vilis Lācis]] "Vīra varā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1940.02.07. Heincs Kubjē "Mīlule". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1940.02.26. [[Elīna Zālīte]] "Vālodzes dziesma". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.03.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.04.09. [[Jānis Akuraters]] "Studenti Debesniekos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.04.19. [[Hermanis Bārs]] "Meistars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1940.05.09. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.05.22. [[Mārtiņš Zīverts]] "Ķīnas vāze". Rež. Jānis Zariņš. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1940—1941) == === 1940. gadā === * 1940.09.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.10.10. Šandors Gergels, Osafs Ļitovskis "Mans dēls". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.11.09. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Rež. Jānis Zariņš. * 1940.12.06. [[Andrejs Upīts]] "Ziņģu Ješkas uzvara". Rež. Osvalds Uršteins. === 1941. gadā === * 1941.01.10. Boriss Lavreņovs "Lūzums". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1941.01.21. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Jānis Zariņš. * 1941.02.19. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pašu ļaudis—iztiksim". Rež. Jānis Lejiņš. * 1941.06.04. (ģenerālmēģinājums). [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. == Rīgas Dramatiskais teātris (1942—1944) == === 1942. gadā === * 1942.01.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1942.02.03. [[Selma Lāgerlēva]], Bernds Fredgrēns "Purvenieka meita". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.02.12. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1942.03.18. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jums pa prātam" ("Divpadsmitā nakts"). Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.06.05. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.07.02. Bella Šēne "Venēciete". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.09.17. Korfics Holms "Suņudienas". Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.10.22. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.11.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Zelta arfa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.12.25. Karls Brikners "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1943. gadā === * 1943.02.09. [[Henriks Ibsens]] "Tautas naidnieks". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1943.03.16. [[Aspazija]] "Zeltīte". Rež. Osvalds Uršteins. * 1943.03.25. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nauda". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1943.05.06. Vilhelms Mūbergs "Atraitnis Jarls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.06.15. Aspazija "Vaidelote". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.10.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.11.19. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Osvalds Uršteins. === 1944. gadā === * 1944.01.06. [[Elīna Zālīte]] "Intermeco". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1944.01.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Viltus un mīlestība". Rež. Osvalds Glāznieks. * 1944.02.26. Edvards Vulfs "Sensācija". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1944.04.20. [[Anšlavs Eglītis]] "Par purna tiesu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.06.03. Valters Ērihs Šēfers "Leitnants Vāri". Rež. Osvalds Uršteins. * 1944.06.18. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. Osvalds Glāznieks. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1944—1988) == === 1944. gadā === * 1944.11.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.11.23. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.12.14. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.12.14. Anna Brodele "Pienākums". Rež. Kārlis Piesis. * 1944.12.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Krievu ļaudis" (4. aina). Rež. Viktors Staņicins. === 1945. gadā === * 1945.01.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1945.02.03. [[Vilis Lācis]] "Vedekla". Rež. Vera Baļuna, Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1945.03.24. Aleksandrs Korneičuks "Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē". Rež. Vera Baļuna. * 1945.04.14. Ričards Brinslijs Šeridans "Jauko māņu diena". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1945.06.09. Vsevolods Roks "Inženieris Sergejevs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1945.06.28. [[Arvīds Grigulis]] "Uz kuru ostu?". Rež. Ernests Feldmanis. * 1945.11.03. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. Ernests Feldmanis. * 1945.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. === 1946. gadā === * 1946.02.22. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1946.03.20. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1946.04.25. Leonīds Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Vera Baļuna. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Zaļā zeme" (fragmenti). Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Amacones". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Pēc beidzamā piliena". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Doktora Mārtiņa viesis". Rež. Jānis Osis. * 1946.06.27. Ričards Brinslijs Šeridans "Mēlnesības skola". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1946.09.19. [[Maksims Gorkijs]] "Pēdējie". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.11.06. [[Arvīds Grigulis]] "Kā Garpēteros vēsturi taisīja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1946.12.21. Viktors Ardovs "Pelnrušķīte". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. === 1947. gadā === * 1947.01.24. [[Jūlijs Vanags]] "Agrā rītā", [[Andrejs Upīts]] "Amacones", [[Elīna Zālīte]] "Šokolādes princese". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1947.02.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Viņu jautājums" ("Divas Amerikas"). Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1947.04.19. Nikolajs Pogodins "Kremļa kuranti". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Herberts Zommers]]. * 1947.06.12. [[Viljams Šekspīrs]] "Jautrās vindzorietes". Insc. [[Ernests Feldmanis]], rež. Nora Katlapa. * 1947.06.22. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ne vienmēr runcim krējuma pods". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1947.11.05. [[Arvīds Grigulis]] "Māls un porcelāns". Rež. Vera Baļuna. * 1947.12.11. [[Rainis]] "Pusideālists". Insc. Alfrēds Austriņš, rež. Herberts Zommers. === 1948. gadā === * 1948.01.16. [[Andrejs Upīts]] "Spuldzes maisā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1948.03.04. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. Vera Baļuna. * 1948.04.16. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1948.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.08.27. [[Lope de Vega]] "Suns uz siena kaudzes". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1948.09.24. Boriss Romašovs "Varenais spēks". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.10.21. Anna Brodele "Skolotājs Straume". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1948.12.03. Aleksandrs Ostrovskis "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Vera Baļuna. * 1948.12.31. [[Džeks Londons]] "Mārtins Īdens". Rež. Herberts Zommers. === 1949. gadā === * 1949.01.28. Džons Flečers "Spāniešu priesteris". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1949.02.26. Dora Slepjane "Māsas". Rež. Vera Baļuna. * 1949.03.27. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.05.13. Nikolajs Virta "Kaut kur Eiropā" ("Nāvei nolemto sazvērestība"). Rež. Vera Baļuna. * 1949.06.03. [[Aleksandrs Puškins]] "Stacijas uzraugs". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1949.09.17. Aleksandrs Korneičuks "Ukrainas stepēs". Rež. Vera Baļuna. * 1949.11.02. Nikolajs Pogodins "Cilvēks ar šauteni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.11.25. [[Elīna Zālīte]] "Vārds sievietēm". Rež. Herberts Zommers. * 1949.12.22. [[Konstantīns Simonovs]] "Svešā ēna". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1950. gadā === * 1950.01.05. [[Henriks Ibsens]] "Leļļu nams". Rež. Vera Baļuna. * 1950.02.17. Sergejs Mihalkovs "Komponists Iļja Golovins". Rež. Vera Baļuna. * 1950.04.08. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1950.04.29. [[Aleksandrs Gribojedovs]] "[[Gudra cilvēka nelaime]]". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1950.06.01. Aleksandrs Korneičuks "Irbenāju birztala". Rež. Vera Baļuna. * 1950.06.17. [[Lope de Vega]] "Meitene ar krūzi". Rež. Herberts Zommers. * 1950.07.12. [[Arvīds Grigulis]] "Kramā ir uguns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1950.10.05. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. Vera Baļuna. * 1950.10.28. Augusts Jakobsons "Cīņa bez frontes līnijas". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Nora Vētra. * 1950.11.23. A. Tiklijs (Dmitrijs Ščeglovs) "Kalevas meistari". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1950.12.28. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. === 1951. gadā === * 1951.01.27. Sergejs Mihalkovs "Zaudētā māja". Rež. Vera Baļuna. * 1951.03.09. [[Maksims Gorkijs]] "Barbari". Rež. Nora Vētra. * 1951.04.05. [[Onorē de Balzaks]] "Eiženija Grandē". Rež. Vera Baļuna. * 1951.04.29. Ļevs Šeiņins "Gadsimta vidū". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1951.06.02. [[Viljams Šekspīrs]] "Spītnieces savaldīšana". Rež. Vera Baļuna. * 1951.09.01. Anna Brodele "Dedzīgās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.10.31. [[Jūlijs Vanags]], Jevgeņijs Ratners "Gaišie logi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.12.01. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Vera Baļuna. * 1951.12.29. [[Vilis Lācis]] "Bāka uz salas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1952. gadā === * 1952.01.17. Jaroslavs Galans "Zem zelta ērgļa" ("Nepabeigtā dziesma"). Rež. Vera Baļuna. * 1952.03.07. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.04.04. Georgs Gulia "Labā pilsēta". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Rihards Zandersons]], [[Kārlis Pamše]]. * 1952.05.03. [[Tirso de Molina]] "Dons Hils Zaļbiksis". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1952.05.25. Aleksandrs Afinogenovs "Mašeņka". Rež. Vera Baļuna. * 1952.09.16. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.10.30. Pāvels Maļarevskis "Pirms vētras". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1952.12.20. Aleksejs Simukovs "Meitenītes daiļaviņas". Rež. Vera Baļuna. * 1952.12.31. [[Ļevs Tolstojs]] "Dzīvais mironis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1953. gadā === * 1953.02.13. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. Vera Baļuna. * 1953.03.17. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1953.04.04. Karlo Goldoni "Viesnīcniece". Rež. Vera Baļuna. * 1953.05.07. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1953.06.26. Augusts Jakobsons "Sargeņģelis no Nebraskas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1953.09.04. Leonīds Ļeonovs "Vienkāršais cilvēks". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1953.10.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1953.10.31. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1953.12.10. Vasilijs Minko "Nenosaucot uzvārdus". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. === 1954. gadā === * 1954.01.09. Kondrats Krapiva "Kas smejas pēdējais". Rež. Vera Baļuna. * 1954.02.24. [[Vilis Lācis]] "Uz jauno krastu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1954.04.18. Anna Brodele "Avārija". Rež. Vera Baļuna. * 1954.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1954.06.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.09.04. [[Andrejs Upīts]] "Balss un atbalss". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1954.10.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Kādas mīlas stāsts". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.11.11. Aleksejs Arbuzovs "Klejojumu gadi". Rež. Vera Baļuna. === 1955. gadā === * 1955.01.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1955.03.02. [[Maksims Gorkijs]] "Dibenā". Rež. Vera Baļuna. * 1955.06.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1955.09.21. [[Arvīds Grigulis]] "Karavīra šinelis". Rež. Vera Baļuna. * 1955.11.17. Ježijs Ļutovskis "Ģimenes lieta" ("Apsūdzība"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1956. gadā === * 1956.03.15. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1956.05.11. Branislavs Nušičs "Ministrienes kundze". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1956.05.25. Voldemārs Sauleskalns "Ābelīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1956.10.05. Samuils Aļošins "Viena pati". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1956.10.31. [[Nāzims Hikmets]] "Savādnieks". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], Kārlis Pamše. * 1956.12.28. Mihails Sebastianu "Nezināmā zvaigzne". Rež. Žanis Katlaps. === 1957. gadā === * 1957.02.06. [[Žanis Grīva]] "Sniga sniegi...". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Edgars Zīle]]. * 1957.04.15. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1957.06.14. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1957.08.22. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1957.10.25. [[Arvīds Grigulis]] "Baltijas jūra šalc". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1957.12.03. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1957.12.20. Jānis Anerauds "Kaut kur pie Gaujas". Rež. Kārlis Pamše. === 1958. gadā === * 1958.01.04. Eduardo de Filipo "Filumena Marturano". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1958.03.10. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1958.03.25. Nikolajs Pogodins "Trešā, patētiskā". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1958.05.04. [[Vilis Lācis]] "Zītaru dzimta". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1958.05.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1958.10.11. Aleksandrs Korneičuks "Kāpēc smaidīja zvaigznes". Rež. Kārlis Pamše. * 1958.10.29. Ardi Līvess "Jaungada naktī". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1959. gadā === * 1959.01.09. [[Žanis Grīva]] "Medūzas plosts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1959.02.27. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1959.03.13. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets|Hamlets, dāņu princis]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1959.04.16. [[Pēteris Pētersons]] "Balto torņu ēna". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1959.05.14. Viktors Jons Popa "Take, Janke un Kadars". Rež. Kārlis Pamše. * 1959.06.08. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1959.11.10. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1959.11.24. [[Arvīds Grigulis]] "Nekur tā neiet kā pasaulē". Rež. Žanis Katlaps. === 1960. gadā === * 1960.01.02. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1960.02.04. Aleksejs Arbuzovs "Esi sveicināta, mīlestība!" ("Irkutskas stāsts"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1960.03.04. Karls Guckovs "Uriels Akosta". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1960.04.07. Aleksandrs Širvanzade "Armenuī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1960.05.01. [[Žanis Grīva]] "Nemierīgie ūdeņi". Rež. Kārlis Pamše. * 1960.05.13. Aleksejs Arbuzovs "Tālais ceļš". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1960.10.21. [[Ļevs Tolstojs]] "Augšāmcelšanās". Rež. Žanis Katlaps. * 1960.11.17. Teodors Dreizers "Amerikāņu traģēdija". Rež. Kārlis Pamše. === 1961. gadā === * 1961.01.09. [[Dagnija Zigmonte]] "Jūras vārti". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1961.02.04. Aksels Hellans "Viņš teica—nē". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1961.03.03. Vera Panova "Atvadas baltajām naktīm". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1961.04.21. [[Andrejs Upīts]] "Plaisa mākoņos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1961.10.21. Aleksejs Arbuzovs "Zudušais dēls". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1961.12.07. Fricis Kūns "Nībelungu kredīts". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1961.12.28. Ivans Soboļevs "Saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1962. gadā === * 1962.03.29. Augustīns Kusani "Centra uzbrucējs mirs rītausmā". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1962.04.26. [[Pēteris Pētersons]] "Man trīsdesmit gadu". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1962.06.15., Jelgava, 08.25., Rīga. Ērika Briede "Zaļie un vējainie pavasari". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1962.09.06. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Rež. Žanis Katlaps. * 1962.10.11. Vera Panova "Kā tev klājas, zēn?". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1962.12.04. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1962.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Žanis Katlaps. === 1963. gadā === * 1963.02.07. [[Vilis Lācis]] "Kapteiņa Zundaga atgriešanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1963.03.08. [[Aleksandrs Puškins]] "Mazās traģēdijas" ("Skopais bruņinieks", "Mocarts un Saljeri", "Akmens viesis"). Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1963.04.24. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Žanis Katlaps]], Alfreds Amtmanis-Briedītis, [[Kārlis Pamše]]. * 1963.05.09. [[Gunārs Priede]] "Miks un Dzilna". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1963.10.09. [[Konstantīns Simonovs]] "Tā arī būs". Rež. Kārlis Pamše. * 1963.11.20. [[Aleksis Kivi]] "Septiņi brāļi". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1963.12.26. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1964. gadā === * 1964.01.31. [[Žanis Grīva]] "Noziegums Granādā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1964.02.27. [[Vilis Lācis]] "Juris Indrups" ("Senču aicinājums"). Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1964.03.26. Voldemārs Sauleskalns "Veco sievu vasara". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1964.04.23. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1964.05.21. Aleksandrs Korneičuks "Platons Krečets". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1964.11.12. [[Mihails Šolohovs]] "Plēsums". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1964.11.26. [[Prospērs Merimē]] "Sieviete—debess un elle" ("Svētā Antonija kārdināšana", "Debess un elle", "Kariete svētajam sakramentam"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1964.12.24. Jānis Anerauds "Karalistes gals". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1965. gadā === * 1965.01.22. Grigorijs Kanovičs "Lai viņš iet prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1965.02.27. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1965.03.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]" (atj.). Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1965.04.02. Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats". Rež. Vera Baļuna. * 1965.04.06. Daniils Graņins "Eju pretī negaisam". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1965.05.14. [[Gunārs Priede]] "Tava labā slava". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1965.09.30. [[Rainis]], [[Fricis Rokpelnis]] "Viņš trīsreiz sauca mani". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1965.12.03. [[Arvīds Grigulis]] "Savu lodi nedzird". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1966. gadā === * 1966.01.14. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1966.03.10. Klifords Odets "Zelta puisēns". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1966.04.20. Karlo Goldoni "Kjodžas skandāls". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1966.05.28. Romualds Narečonis "Pirms tiesas sprieduma". Rež. Mihails Kublinskis. * 1966.11.10. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Insc. Alfrēds Jaunušans, rež. Mihails Kublinskis. * 1966.12.15. Žaks Robērs "Satikšanās". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1966.12.28. [[Marsels Paņols]] "Mariuss". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1967. gadā === * 1967.01.30. [[Ojārs Vācietis]] "Elpa". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1967.02.09. [[Juhans Smūls]] "Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.02.24. Harijs Gulbis "Viena ugunīga kļava". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1967.04.06. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1967.05.18. Viktors Rozovs "Absolventu salidojums". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.10.12. Volfgangs Borherts "Tur laukā, aiz durvīm". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1967.11.06. [[Egons Līvs]] "Velnakaula dvīņi". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1967.12.16. [[Saulcerīte Viese]], Jūlijs Bebrišs "Zvaigzne iet un deg, un...". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1968. gadā === * 1968.01.25. Harijs Gulbis "Aijā, žūžū, bērns kā lācis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1968.02.15. Laimonis Purs "Redzēt jūru". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1968.03.20. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1968.04.27. [[Makss Frišs]] "Dons Žuans vai mīlestība uz ģeometriju". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1968.06.11. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1968.11.06. [[Sofokls]] "Elektra". Rež. Mihails Kublinskis. * 1968.12.19. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1969. gadā === * 1969.01.14. Laimonis Purs "Tas brīvestības zelta rīts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], Jūlijs Bebrišs. * 1969.02.12. Dora Pavlova, V. Tokarevs "Dienas kārtībā—mīlestība". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1969.03.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1969.03.29. Harijs Gulbis "Mans mīļais, mans dārgais". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.06.17. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1969.10.01. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.12.04. Jaroslavs Ivaškēvičs "Vasara Noānā". Rež. Mihails Kublinskis. === 1970. gadā === * 1970.04.17. Mihails Šatrovs “Sestais jūlijs”. Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.05.14. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Reiz Jaungada naktī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1970.06.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Henrijs IV". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1970.11.19. [[Luidži Pirandello]] "[[Seši tēli meklē autoru]]". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.12.26. [[Vilis Lācis]] "Piecstāvu pilsēta". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1971. gadā === * 1971.01.20. [[Vilis Lācis]] "Putni bez spārniem". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1971.03.10. Aleksejs Arbuzovs "Vecā Arbata pasakas". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1971.04.05. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1971.05.20. Jevgeņijs Švarcs "Pelnrušķīte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1971.06.21. [[Arvīds Grigulis]] "Šekspīrs mazgā traukus". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1971.11.03. Harijs Gulbis "Un visi nāks pie manis". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1971.12.08. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa". Rež. Mihails Kublinskis. === 1972. gadā === * 1972.01.26. [[Pauls Putniņš]] "Paši pūta, paši dega". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1972.03.15. Kazis Saja "Tātad dzīvoju" ("Poliglots", "Abstinents"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1972.04.14. [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1972.05.16. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1972.06.07. Elmārs Ansons "Stārķa matemātika". Rež. Mihails Kublinskis. * 1972.12.16. Aleksandrs Čhaidze "Lietu nodos tiesai" ("Tilts"). Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1973. gadā === * 1973.01.25. [[Alfreds de Misē]] "Lorencačo". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1973.03.09. Mišels Fermo "Krīt klaudzot durvis". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1973.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. * 1973.05.13. Mihails Roščins "Valentīns un Valentīna". Rež. Mihails Kublinskis. * 1973.06.09. Harijs Gulbis "Silta, jauka ausainīte". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1973.12.03. [[Harieta Bīčere-Stova]] "[[Krusttēva Toma būda]]". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1973.12.19. Ištvans Erķēns "Kaķu spēle". Rež. Mihails Kublinskis. === 1974. gadā === * 1974.01.30. Aleksandrs Šteins "Okeāns". Rež. insc. [[Alfrēds Jaunušans]], rež. [[Imants Adermanis]]. * 1974.03.21. [[Romēns Rolāns]] "Kolā Briņons". Rež. insc. Alfrēds Jaunušans, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1974.04.17. Rustams Ibrahimbekovs "Lauvam līdzīgs". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1974.05.29. [[Federiko Garsija Lorka]] "Brīnumainā kurpniece". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1974.11.14. [[Pauls Putniņš]] "Ū-uū!". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1974.12.18. Osvalds Zahradnīks "Zvanu solo". Rež. Vera Baļuna. === 1975. gadā === * 1975.02.12. Džordžs Fārkers "Kavalieru viltība". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1975.03.05. [[Žans Rasins]] "Fedra". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1975.04.22. Mihails Šatrovs "Laika prognoze rītdienai". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1975.05.21. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1975.07.11., Liepāja, 10.04., Rīga. Liliāna Helmane "Rudens dārzs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1975.11.18. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Rež. Zigfrīds Betgers. * 1975.12.27. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans. === 1976. gadā === * 1976.02.18. Ignatijs Dvoreckis "Atvadas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1976.03.17. Pjērs de Bomaršē "Trakā diena jeb Figaro kāzas". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.04.25. Aleksandrs Vampilovs "Pīļu medības". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1976.05.07. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Atj. rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.06.02. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kurš saņem pļaukas". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1976.10.28. Vadims Korostiļovs "Pirosmani, Pirosmani, Pirosmani...". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1976.12.03. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Mihails Kublinskis. === 1977. gadā === * 1977.01.02. Harijs Gulbis "Kamīnā klusu dzied vējš". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1977.02.23. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1977.04.13. [[Tenesijs Viljamss]] "Jaunības putns ar saldo balsi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1977.05.04. Lāslo Ģurko "Elektra—mana mīla". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1977.05.19. Ingūna Pinne "Lielo cerību stunda". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1977.06.18. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1977.10.12. [[Andrejs Upīts]] "Spartaks". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1977.10.25. Jons Druce "Zemes un saules vārdā". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1977.12.04. Andrejs Upīts "Laikmetu griežos". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1978. gadā === * 1978.02.15. Jordans Radičkovs "Janvāris". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1978.04.04. [[Mihails Bulgakovs]] "Moljērs". Rež. [[Ādolfs Šapiro]]. * 1978.05.31. [[Pauls Putniņš]] "Pasaulīt, tu ļaužu ēka". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1978.11.09. Sauļus Šaltenis "Prom, kaulainā, prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1978.12.12. Eduardo Skarpeta "Skrandaiņi un augstmaņi". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1979. gadā === * 1979.01.04. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Amorāls gadījums". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1979.02.28. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1979.03.28. [[Pauls Putniņš]] "Naktssargs un veļas mazgātāja". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1979.04.13. [[Lengstons Hjūzs]] "Blūzi". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1979.05.03. Aleksejs Arbuzova "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1979.05.26. [[Ojārs Vācietis]] "Klavierkoncerts". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1979.06.18. [[Ērihs Kestners]] "Emīls un Berlīnes zēni". Rež. Valdis Lūriņš. * 1979.12.25. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Velna māceklis". Rež. Edmunds Freibergs. === 1980. gadā === * 1980.01.02. Džeimss Goldmens "Lauva ziemā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1980.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] "Mihaels Krāmers". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1980.04.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1980.05.30. Jurijs Bondarevs "Krasts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1980.12.02. Jānis Jurkāna "Kolibri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1980.12.23. [[Hermanis Bārs]] "Vai koncerts?...". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1981. gadā === * 1981.01.28. [[Leons Paegle]] "Iela". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], [[Edmunds Freibergs]], [[Valdis Lūriņš]]. * 1981.03.31. Jons Druce "Doina". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1981.05.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1981.09.29. Īvs Žamiaks "Hamilkara kungs". Rež. Mihails Kublinskis. * 1981.10.13. Diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Helēna Romanova. * 1981.11.28. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Edmunds Freibergs. === 1982. gadā === * 1982.01.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1982.03.05. [[Lelde Stumbre]] "Klusā daba ar cilvēkiem". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1982.05.12. [[Marģeris Zariņš]] "Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.05.20. Diplomdarba izrāde: [[Ivans Gončarovs]], Viktors Rozovs "Parasts stāsts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1982.05.29. Diplomdarba izrāde: [[Tenesijs Viljamss]] "Vasara un dūmi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.06.13. Gilermo Figeiredu "Dons Žuans". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1982.06.15. Diplomdarba izrāde: Jozs Glinskis "Kings". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1982.06.20. Diplomdarba izrāde: "Karnevāls" (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] traģēdijas "Žanna d’Arka" motīviem). Rež. Valdis Lūriņš. * 1982.11.10. Jurijs Bondarevs "Izvēle". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1983. gadā === * 1983.02.26. Harijs Gulbis "Alberts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1983.04.04. [[Saulcerīte Viese]] "Garlība Merķeļa sarunas ar Nezināmo". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1983.04.08. [[Gunārs Priede]] "Filiāle". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1983.05.12. Emīls Braginskis "Istaba". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1983.06.19. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1983.12.07. Nataša Tanska "Angļu valodas stunda". Rež. Edmunds Freibergs. * 1983.12.20. Endre Illēšs "Spānijas Isabella". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1984. gadā === * 1984.01.21. Sjūzena Kristova "Atbrīvota...". Rež. [[Helga Dancberga]]. * 1984.04.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1984.06.04. Aleksandrs Rozanovs "Vārda diena—vārda nakts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1984.10.25. Aldo Nikolai "Taurenīt... taurenīt...". Rež. Mihails Kublinskis. * 1984.11.27. [[Pēteris Pētersons]] "Meteors". Rež. Pēteris Pētersons. * 1984.12.28. Daniils Graņins "Glezna". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1985. gadā === * 1985.03.05. "Kārais lauks" (pēc [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1985.03.30. [[Harijs Gulbis]] "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1985.06.01. [[Mihails Ļermontovs]] "Maskarāde". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1985.06.20. [[Pauls Putniņš]] "Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1985.12.28. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1986. gadā === * 1986.02.23. Eduardo de Filipo "De Pretore Vinčenco". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1986.03.31. Ebijs Manns "Nirnberga... 1948... ". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1986.05.13. Ņina Pavlova "Vagoniņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1986.11.19. [[Anna Brigadere]] "Katrs rīts ir jauna slāpe". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis, Edmunds Freibergs. * 1986.12.27. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1987. gadā === * 1987.02.10. [[Lelde Stumbre]] "Sarkanmatainais kalps". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1987.03.02. [[Ārijs Geikins]] "Saules dieva Fēba rotaļas". Rež. Ārijs Geikins. * 1987.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] "Pro un contra" (fragm. no romāna "[[Brāļi Karamazovi]]"). Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.03.31. [[Maikls Freins]] "Lampu drudzis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1987.04.10. [[Ēriks Hānbergs]] "Vīrieši man sirdi plosa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.05.23. [[Pēteris Pētersons]] "Tikai muzikants". Rež. Pēteris Pētersons. * 1987.06.16. [[Pauls Putniņš]] "Ar būdu uz baznīcu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1987.11.06. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lielo grēcinieku iela". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.12.11. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1988. gadā === * 1988.02.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1988.02.25. Džons Patriks "Augstākais bauslis" ("Dārgā Pamela"). * 1988.03.16. [[Henriks Ibsens]] "Celtnieks Sūlness". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1988.05.29. Hulio Maurisio "Portreti". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1988.06.22. [[Ārijs Geikins]] "Reiz dzīvoja kāds Jātnieks...". Rež. Mihails Kublinskis. == Latvijas Nacionālais teātris (no 1988. gada) == === 1988. gadā === * 1988.12.03. [[Mihaels Ende]] "Momo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1989. gadā === * 1989.01.23. Īvs Žamiaks "Uz Akapulko, kundze!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1989.02.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pie mums uz zemēm". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1989.03.22. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1989.04.17. [[Ārpāds Gencs]] "Mūslaiku Mēdeja". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1989.06.17. [[Anna Brigadere]] "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1989.06.20. [[Aristofans]] "Putni". Rež. [[Rolands Zagorskis]]. * 1989.11.16. [[Lelde Stumbre]] "Kronis". Rež. Mihails Kublinskis. * 1989.12.01. Aldo Nikolai "Vīrs un sieva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1989.12.27. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Edmunds Freibergs. === 1990. gadā === * 1990.02.22. [[Moljērs]] "Skapēna blēdības". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1990.03.20. Edvards Olbijs "Lolita" (pēc [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimira Nabokova]] romāna). Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1990.04.05. Mārša Normena "Ar labu nakti, māt!". Rež. Andrejs Šedriks. * 1990.05.05. Diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1990.05.12. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgie veči". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1990.06.07. Diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1990.06.17. [[Mārtiņš Zīverts]] "Pēdējā laiva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1990.06.18. Diplomdarba izrāde: Viljams Šekspīrs "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1990.11.10. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. Valdis Lūriņš. * 1990.11.27. Larss Nurēns "Drosme nogalināt". Rež. Hanss Bertilsons. * 1990.12.14. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Romuls Lielais". Rež. [[Ints Burāns]]. * 1990.12.26. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. Jānis Kaijaks. === 1991. gadā === * 1991.02.08. [[Pauls Putniņš]] "Ar Dievu pie zemes". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1991.02.13. Gilermo Figeiredu "Lapsa un vīnogas". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1991.03.27. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1991.04.21. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 1991.04.29. [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1991.05.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1991.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1991.11.14. [[Žans Kokto]] "Burvīgie briesmoņi". Rež. Oļģerts Kroders. === 1992. gadā === * 1992.02.01. Īvs Žamiaks "Acālija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1992.02.20. [[Lelde Stumbre]] "Suns". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1992.04.30. Sebastians, Prebens Harriss "Bagātību sala". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1992.05.13. Agneta Pleijele "Daži vasaras vakari zem šīs saules". Rež. Hanss Bertilsons. * 1992.06.17. Hermanis Zūdermans "Mans dzimtais nams". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1992.10.08. [[Anšlavs Eglītis]] "Karmen, Karmen!". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1992.10.28. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1992.11.28. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1992.12.19. Sverre Brandts "Ceļojums uz Ziemassvētku zvaigzni". Rež. Jānis Kaijaks. === 1993. gadā === * 1993.01.22. Normunds Rudzītis "Tas vēl nav viss...". Rež. Juris Rudzītis. * 1993.02.12. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Aplis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1993.03.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Teātris". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1993.03.30. Kolīna Makkalova "Dziedoņi ērkšķu krūmā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1993.05.06. Aira Levins "Nāves slazds". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1993.06.16. Alfrēds Marija Vilners, Heincs Reiherts "Trejmeitiņas". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1993.10.09. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Hanss Bertilsons. * 1993.11.09. Mērija Čeiza "Neredzamais Hārvijs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1993.12.03. Virgilio Pinjera "Jēzus". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1993.12.21. Karlo Goldoni "Nerātnais marķīzs" ("Feodālis"). Rež. [[Imants Adermanis]]. === 1994. gadā === * 1994.01.27. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1994.02.11. [[Alfreds de Misē]] "Svečturis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1994.04.14. Ferencs Molnārs "Lū—labais eņģelis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1994.04.19. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.05.13. [[Pīters Šefers]] "Amadejs". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1994.05.17. [[Tenesijs Viljamss]] "Piena upes šeit sen izsīkušas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1994.06.03. Pērs Ulovs Enkvists "Dūksnāja bērni". Rež. Jānis Kaijaks. * 1994.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 1994.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1994.10.28. "Edīte Piafa" (pēc J. Viliama, V. Legentova lugām un [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] grāmatas "Mana dzīve"). Rež. Juris Rudzītis. * 1994.11.07. [[Henriks Ibsens]] "Meža pīle". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.11.16. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Trīs musketieri]]". Rež. Edmunds Freibergs, Gijs Pjērs Kulo. === 1995. gadā === * 1995.01.03. Ernests Tompsons "Pie Zelta ezera". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1995.01.20. [[Gerharts Hauptmanis]] "Elga". Rež. Jānis Kaijaks. * 1995.02.04. Karlo Kollodi "Pasaka par koka sirsniņu". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1995.03.10. [[Arturs Millers]] "Salemas raganas". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1995.03.17. Lars Jillenstens "Pavisam vienkārši". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1995.04.13. Villijs Rasels "Šērlija Velentaina". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1995.04.27. Viljams Sarojans "Tavas dzīves laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1995.05.09. Nils Saimons "Kāpēc tas tā, Mel?" ("Otrās avēnijas gūsteknis"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1995.06.05. [[Lelde Stumbre]] "Svešinieki šeit". Rež. Valdis Lūriņš. * 1995.10.06. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Edmunds Freibergs. * 1995.10.07. [[Augusts Strindbergs]] "Lieldienas". Rež. Mihails Kublinskis. * 1995.10.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Oļģerts Kroders. * 1995.11.17. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Rež. Mihails Kublinskis. === 1996. gadā === * 1996.01.09. [[Harijs Gulbis]] "Uz Liepsalām ejot". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1996.01.19. [[Antons Čehovs]] "Raibie stāsti". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1996.02.16. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1996.04.04. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1996.04.18. Egīls Šņore "Uzsmēķēt zāli". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1996.05.07. Ferdinands Brukners "Napoleons Pirmais". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1996.05.28. [[Augusts Strindbergs]] "Kurš stiprāks?". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.06.04. [[Edgars Raiss Barouzs]] "Kaktusa zieds". Rež. Mihails Kublinskis. * 1996.10.10. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. Edmunds Freibergs. * 1996.10.16. Augusts Strindbergs "Kurš stiprāks?" un Pērs Ulovs Enkvists "Tribādas nakts". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.10.22. [[Tenesijs Viljamss]] "Kliedziens". Rež. Valdis Lūriņš. * 1996.11.28. Tenesijs Viljamss "Orfejs nokāpj ellē". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1996.12.21. Ežēns Labišs "Briesmu darbi Lursīna ielā". Rež. Gijs Pjērs Kulo. === 1997. gadā === * 1997.01.17. Pjērs Marivo "Viltus atzīšanās". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1997.02.18. Jānis Jurkāns "Dūdieviņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1997.03.14. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Sēras piestāv Elektrai". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.04.04. [[Ērihs Kestners]] "Divas Lotiņas". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1997.04.29. Jānis Jurkāns "Amālija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1997.05.14. Žans Sarmāns "Mamurē". Rež. Mihails Kublinskis. * 1997.05.29. Jaroslavs Ivaškēvičs "Eņģeļu māte Joanna". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 1997.06.04. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Valdis Lūriņš. * 1997.10.03. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1997.10.10. [[Harolds Pinters]] "Jaunības laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1997.11.02. Agneta Elers-Jarlemane "Mazā Boije". Rež. [[Dzintra Klētniece]]. * 1997.11.11. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Atpūta "Paradīzē"". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1997.12.04. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.12.12. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. Jānis Kaijaks. === 1998. gadā === * 1998.01.09. [[Arturs Millers]] "Ceļojošā komija gals" ("Komivojažiera nāve"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1998.02.10. Noels Kouards "Jestrais spoks". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.02.14. [[Edvards Vulfs]] "Līnis murdā". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1998.03.03. Raimonds Auškāps "Tāda dzīve". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1998.03.18. Džejs Alens "Četrdesmit karātu". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.04.02. [[Lelde Stumbre]] "Mīla—jā, mīla—nē". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1998.04.07. Armāns Mefrs "Grēksūdzes laiks". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.05.06. [[Pēteris Pētersons]] "Fēlikss un Felicita". Rež. Pēteris Pētersons. * 1998.05.22. Margarita Garpe "Jūlijai". Rež. Mihails Kublinskis. * 1998.10.08. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.10.11. [[Žans Ženē]] "Kalpones". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1998.10.30. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. Valdis Lūriņš. * 1998.11.07. Marks Hemptons, Mērija Luīze Vilsone "Pilnos auļos". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.11.17. [[Jānis Peters]] "Nakts pēc tautasdziesmas". Rež. Harijs Petrockis. * 1998.11.27. Eduardo de Filipo "Filumena no Neapoles" ("Filumena Marturano"). Rež. Mihails Kublinskis. === 1999. gadā === * 1999.01.15. [[Pavels Kohouts]] "Māja Prāgā, paredzēta nojaukšanai" ("Trešā māsa"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1999.01.22. Normens Čārlzs Hanters "Mēness ūdeņi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1999.02.19. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1999.02.23. [[Māra Zālīte]] "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1999.04.09. [[Otfrīds Preislers]] "Mazā raganiņa". Rež. Zane Kreicberga. * 1999.04.12. Astrida Sālbaha "Rīts un vakars". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1999.05.15. Alans Džejs Lerners, Frederiks Lou "Mana skaistā lēdija". Rež. Edmunds Freibergs. * 1999.06.07. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vecākais dēls". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1999.10.07. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.10.12. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.11.03. Gunters Bets, Barbara Kapela "Nebrīnies par tiem, kam sešdesmit". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.12.03. [[Airisa Mērdoka]] "Melnais princis". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.12.09. Joss Vandelo "Kapteiņu nedēļa". Rež. Virdžīnija Lejiņa. === 2000. gadā === * 2000.01.10. [[Harijs Gulbis]] "Vēverīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2000.01.28. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.02.15. Ronalds Hārvuds "Laiki mainās". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2000.03.09. Žans Anuijs "Ielūgums pilī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2000.04.28. [[Lope de Vega]] "Deju skolotājs". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.06.03. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2000.06.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2000.10.07. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Indriķa hronika". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.10.13. [[Stefans Cveigs]] "Leģenda par kādu mūžu". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.11.17. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vasaras rītā". Rež. Regnārs Vaivars. === 2001. gadā === * 2001.01.06. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2001.02.06. [[Lelde Stumbre]] "Aktieri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2001.02.10. Mihaels Hjurts, Juhans Kindblums, Tomass Tivemarks "Svenson, Svenson...". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2001.03.08. Ficdžeralds Kuscs "Pēdējais vilciens". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2001.03.23. [[Bernārs Marī Koltess]] "Rietumu krastmala". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2001.05.09. [[Pavels Kohouts]] "80 dienās ap zemeslodi". Rež. Valdis Lūriņš, [[Dita Lūriņa]]. * 2001.05.28. [[Edvards Olbijs]] "Trausls līdzsvars". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2001.06.07. Žans Liks Lagarss "Spēles varoņi". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2001.06.15. [[Onorē de Balzaks]] "Šagrenāda". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.10.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Sfinksa". Rež. insc. Edmunds Freibergs, rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2001.10.16. [[Pauls Putniņš]] "Kvēli ilgotā". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.11.04. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (atj.) (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 2001.11.21. Agnēta Pleijele "Rīt būs atkal jauna diena" ("Standard Selection"). Rež. Mihails Kublinskis. * 2001.12.06. [[Aleksandrs Čaks]] "Patriektā sirds". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2002. gadā === * 2002.01.06. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Teātris". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2002.01.26. [[Stefans Cveigs]] "Amoks". Rež. [[Indra Roga]]. * 2002.02.08. [[Astrida Lindgrēna]] "Pepija". Rež. Jānis Kaijaks. * 2002.02.22. Džons Patriks "Dīvainā misis Sevidža". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2002.03.20. Dereks Benfīlds "Kurš kuru brokastīs?". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2002.03.26. Rodžers Hols "Grāmatu draudzeņu klubs" ("Par maz miesaskāres"). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2002.05.10. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Viņš taču ir muļķis". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.05.15. Žaks de Dekērs "Magnolija". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.06.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 2002.10.21. Roberts Bolts "Vivat! Vivat, Regina!". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.12.06. Ežēns Labišs "Salmu cepurīte". Rež. Edmunds Freibergs. === 2003. gadā === * 2003.01.30. Aleksandrs Obrazcovs "Divas sirdis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2003.02.12. [[Tenesijs Viljamss]] "Stikla zvērnīca". Rež. Ģirts Veigners. * 2003.03.06. [[Astrida Lindgrēna]] "Superdetektīvs Blumkvists". Rež. Jānis Kaijaks. * 2003.04.04. [[Inga Ābele]] "Dzelzszāle". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2003.06.08. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ienesīga vieta". Rež. Arkādijs Kacs. * 2003.10.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2003.11.14. [[Ojārs Vācietis]] "Sasiesim astes". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2003.11.09. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera" (kamerversija) (sadarbībā ar teātra grupu United Intimacy). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. === 2004. gadā === * 2004.01.25. [[Viljams Gibsons (dramaturgs)|Viljams Gibsons]] "Divi šūpolēs". Rež. Ģirts Veigners. * 2004.02.27. [[Lelde Stumbre]] "Saulriets". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2004.02.28. Markuss Kēbelijs "Brīva istaba". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2004.03.14. [[Edvards Olbijs]] "Kam no Vilka kundzes bail?". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2004.06.21. [[Māra Zālīte]], Valdis Zilveris "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2004.09.03. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2004.09.10. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Mēlnesības skola". Rež. [[Arkādijs Kacs]]. * 2004.09.17. [[Henrijs Džeimss]] "Asperna vēstules". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2004.09.24. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. Mihails Kublinskis. * 2004.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2004.10.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Pēteris Krilovs. === 2005. gadā === * 2005.01.13. [[Pauls Putniņš]] "Aicinājums uz ... pērienu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2005.02.06. Aleksejs Arbuzovs "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] "Nora". Rež. [[Indra Roga]]. * 2005.04.08. Natālija Vorožbita "Galka Motalka". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2005.04.14. Braiens Frīls "Mollija Svīnija". Rež. Ilze Olingere. * 2005.09.08. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Rež. Edmunds Freibergs. * 2005.11.04. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2005.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Indra Roga. === 2006. gadā === * 2006.01.19. Entonijs Bērdžess "Mehāniskais apelsīns". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2006.02.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Hotel Kristina". Rež. [[Baņuta Rubess|Baņuta Rubesa]]. * 2006.03.22. Braiens Frīls "Aristokrāti". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2006.04.06. Larss Nurēns "Rudens un ziema". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2006.04.30. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Ilze Olingere. * 2006.05.22. [[Antons Čehovs]] "Ivanovs". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2006.09.14. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Draudzes bazārs". Rež. Edmunds Freibergs. * 2006.09.15. [[Harolds Pinters]] "Mīļākais". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2006.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2006.11.02. [[Fjodors Dostojevskis]] "Sarunas kaimiņistabās" ("[[Noziegums un sods]]"). Rež. Pēteris Krilovs. * 2006.11.22. [[Pauls Putniņš]] "Pusdūša. Mundis". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2006.12.14. Viljams Šekspīrs "Spītnieces savaldīšana". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. === 2007. gadā === * 2007.01.19. [[Arturs Millers]] "Skats no tilta". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2007.02.02. [[Zigmars Liepiņš]], [[Andra Manfelde]] "Adata". Rež. Ramūns Kaubris. * 2007.02.04. Ieva Samauska "Kā uzburt sniegu". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.02.15. [[Regnārs Vaivars]] "Leļļu pavēlnieks". Rež. Regnārs Vaivars, Diāna Romanoviča. * 2007.02.22. Bernds Šrēders "Māte un dēls". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.03.16. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori jaunā saimniece". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.04.11. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mēs" ("Negaiss") (sadarbībā ar G. Poliščukas Teātra observatoriju). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2007.04.20. [[Laima Kota|Laima Muktupāvela]] "Šampinjonu derība". Rež. [[Rūdolfs Plēpis]]. * 2007.04.26. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa. Romance par mīlētājiem. Variācija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2007.09.13. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2007.09.15. [[Margarita Perveņecka]], Natālija Vorožbita "Drakula. Dēmoni". Rež. Regnārs Vaivars. * 2007.10.11. Metjū Barbers "Apburtais aprīlis". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.10.14. Lions Feihtvangers "Džūlija Farnēze". Rež. Gaļina Poliščuka. * 2007.10.18. [[Nora Ikstena]] "Amariļļi". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2007.11.16. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2007.11.21. Sintija Laura Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Anita Sproģe. * 2007.12.14. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2008. gadā === * 2008.01.25. [[Henriks Ibsens]] "Mazais Eijolfs". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.02.15. Deivids Hērs "Jūdas skūpsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.03.18. Marjus Ivaškevičs "Kaimiņš". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2008.03.19. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2008.04.24. [[Lelde Stumbre]] "Smiltāju mantinieki". Rež. [[Indra Roga]]. * 2008.05.22. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Kerija. Retrospekcija" (pēc Teodora Dreizera romāna). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2008.06.03. Renē Heinersdorfs "Tik mīla vien". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2008.09.17. [[Inga Ābele]] "Skola". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2008.10.02. [[Regnārs Vaivars]] "Visiem zināmais lācis un viņa dr.". Rež. Regnārs Vaivars. * 2008.10.05. Marks Rāvenhils "Dažas atklātas fotogrāfijas". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2008.10.15. [[Juhans Smūls]] "Pulkveža atraitne". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2008.10.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Edmunds Freibergs. * 2008.12.11. [[Ēriks Vilsons]] "Pīles lidojums klusumā". Rež. [[Ināra Slucka]]. === 2009. gadā === * 2009.01.08. [[Gunars Janovskis]] "Uz neatgriešanos". Rež. [[Indra Roga]]. * 2009.02.05. [[Andrejs Upīts]] "Hipnotiskais brauciens" (pēc stāsta "Sūnu ciema zēni" motīviem). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2009.02.12. [[Vizma Belševica]] "Bille". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2009.03.06. [[Jānis Veselis]] "Neuzticīgie". Rež. [[Andrejs Jarovojs]]. * 2009.04.04. [[Valters Sīlis]] "Par mammām". Rež. Valters Sīlis. * 2009.04.09. Inga Rozentāle "1906. Trakāk vēl kā piektā gadā". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2009.05.07. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] "Smiekli tumsā" ("Camera obscura"). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.05.14. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Aija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2009.09.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "Vadonis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2009.09.19. Deivids Harovers "Melnais strazds". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2009.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Nesaprašanās" ("Juns Gabriels Borkmans"). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2009.10.10. Jokums Rode "Pinokio pelni". Rež. Viesturs Kairišs. * 2009.10.16. [[Vilhelms Bušs]] "Makss un Morics". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2009.11.14. [[Māra Zālīte]] "Lācis". Rež. Indra Roga. * 2009.12.11. Urss Vidmers "TopDogi". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2009.12.17. Ingrīda Lauzunda "Homo Erectus". Rež. Regnārs Vaivars. === 2010. gadā === * 2010.01.28. Ēdens fon Horvāts "Kazimirs un Karolīne". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2010.02.12. [[Gundega Repše]] "Jūras velni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2010.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Mirušās dvēseles". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2010.03.25. Dario Fo, Franka Rame "Laulāts un brīvs". Rež. Mihails Borisovs. * 2010.04.22. Rejs Kūnijs "Smieklīgā nauda". Rež. Mihails Mamedovs. * 2010.04.23. Deivids Oberns "Pierādījums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2010.04.28. [[Tenesijs Viljamss]] "Brīdinājums mazajiem kuģiem". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2010.05.27. Andris Kalnozols "Novakars: Kopsavilkums". Rež. [[Mārcis Lācis]]. * 2010.06.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2010.09.23. [[Raimonds Pauls]], [[Liāna Langa]], [[Inga Ābele]] "Leo. Pēdējā bohēma". Rež. [[Edmunds Freibergs]], Ināra Slucka. * 2010.09.25. Nikolajs Gogolis "Ārprātīgā piezīmes". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2010.10.07. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Septiņi Fausti". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.10.21. [[Danskovīte]] "Latgola.lv". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2010.11.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Garās dienas ceļš uz nakti". Rež. Mihails Kublinskis. * 2010.11.26. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Brāļi Karamazovi|Cilvēks Karamazovs]]". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2010.12.02. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2010.12.09. [[Regnārs Vaivars]], Mārcis Lācis "Skalbi un valdi. Iedvesmojoties no [[Kārlis Skalbe|K. Skalbes]] pasakām". Rež. Regnārs Vaivars, Mārcis Lācis. * 2010.12.18. [[Melānija Vanaga]] "Veļupes krastā". Rež. Valters Sīlis. * 2010.12.20. "Spēlējam Sniegbaltīti un rūķīšus". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2011. gadā === * 2011.02.10. NO99 "Čīkstošais klusums". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2011.02.25. Margarita Dirasa "Augu dienu koku paēnā". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2011.03.10. [[Astrida Lindgrēna]], Stefans Jētestams "Karlsons, kas dzīvo uz jumta". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2011.04.21. [[Pēteris Krilovs]] "Lūgšana resnajai tantei" (pēc [[Džeroms Deivids Selindžers|Džeroma Deivida Selindžera]] "Frenija un Zūijs" motīviem). Rež. Pēteris Krilovs. * 2011.04.28. Ādams Purmalis "Ādama stāsts". Rež. [[Indra Roga]]. * 2011.05.19. [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] "Visi mani prezidenti" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2011.05.31. Vilnis Vējš "Īsie zibsnīgie mirkļi". Rež. [[Ģirts Šolis]]. * 2011.09.02. "Tikai tā!" (latviešu dziesmu spēle). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2011.09.21. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.10.18. Renē Heinersdorfs "Mīli manu sievu". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2011.10.20. Aiva Birbele "Kapusvētku PR". Rež. Valdis Lūriņš. * 2011.11.10. Izrāde "Gals". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2011.11.17. Jevgeņijs Haritonovs "Dzin" (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2011.12.08. Mērija Meipsa-Dodža "[[Sudraba slidas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2011.12.13. [[Semjuels Bekets]] "Mērfijs". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. === 2012. gadā === * 2012.01.12. Treisijs Letss "Osedžas zeme". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2012.02.09. Jaroslavs Ivaškēvičs "Ideāls zaglis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2012.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Cilvēks Šinelī" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2012.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "Pērnvasar negaidot". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2012.04.10. [[Georgs Bīhners]] "Voiceks". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2012.05.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "[[Parīzes Dievmātes katedrāle (opera)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]". Rež. Indra Roga. * 2012.05.23. Uku Ūsbergs "Galvas maiņa". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2012.06.12. "[[Hamlets]]" (pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] darba motīviem) (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2012.09.13. [[Inga Ābele]] "Jasmīns. Pārdaugava". Rež. Valters Sīlis. * 2012.09.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Purva bridējs". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2012.09.20. [[Lelde Stumbre]] "Mī.. Mālēt". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2012.10.25. [[Antons Hansens Tammsāre]] "Zeme un mīlestība. Kārina. Indreks". Rež. Elmo Niganens. * 2012.11.09. [[Ēriks Vilsons]], [[Ināra Slucka]] "Zudušo laiku citējot". Rež. Ināra Slucka. * 2012.11.29. [[Ērihs Kestners]] "Trīs vīri kūrortā". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2012.11.30. [[Daniils Harmss]] "Vecene". Rež. Vladislavs Nastavševs. === 2013. gadā === * 2013.01.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2013.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Rež. [[Aiks Karapetjans]]. * 2013.03.07. [[Oskars Vailds]] "Sieviete, kura nav uzmanības vērta". Rež. [[Indra Roga]]. * 2013.03.16. Aleksejs Ščerbaks "Piemiņas diena". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2013.04.24. [[Jānis Sudrabkalns]], [[Biruta Skujeniece]], [[Jānis Peters]], [[Raimonds Pauls]] "Trubadūrs uz ēzeļa". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2013.04.28. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2013.05.14. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Meitenes". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2013.05.30. [[Džons Maksvels Kutzē]] "Rudens Pēterburgā". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2013.09.12. "...bagātā kundze..." (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] darbu motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2013.09.12. [[Regnārs Vaivars]] "Titāniks". Rež. Regnārs Vaivars. * 2013.09.12. Jevgeņijs Griškovecs "Satisfakcija". Rež. Dāvis Auškāps. * 2013.10.11. Deivids Lindsejs-Ebairs "Truša alā". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2013.10.18. [[Brāļi Grimmi]], Rasa Bugavičute-Pēce "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2013.11.04. "Nē Minskai 2014?". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.28. Ričards Bīns "Divu kungu kalps. Anno 1963". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.29. Pīters Kvilters "Žilbinoši!". Rež. Valdis Lūriņš. === 2014. gadā === * 2014.01.15. [[Henriks Ibsens]] "Spoki". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2014.01.23. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Jūtu tektonika". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.02.03. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2014.02.26. [[Džeimss Džoiss]] "Mollija saka: jā!" (pēc romāna "[[Uliss]]"). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2014.02.27. Džons Bointons Prīstlijs "Laiks un Konveju ģimene". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2014.04.25. Danskovīte "Latgola.lv—2". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2014.04.30. [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] "Ezeriņš". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2014.05.20. Jānis Balodis "Pieaugušie". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2014.05.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs "Kabarē". Rež. [[Indra Roga]]. * 2014.05.30. Tea Dorna "MarLenī". Rež. Jānis Mūrnieks. * 2014.09.11. Agnese Rutkēviča "Mans nabaga tēvs". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2014.09.13. [[Vladimirs Majakovskis]] "Blakts". Rež. Dāvis Auškāps. * 2014.11.05. Migels de Unamuno "Migla". Rež. Indra Roga. * 2014.12.04. Alans Eikborns "Svētku laika pārpratumi". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2014.12.30. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Mihails Kublinskis. * 2014.12.30. [[Mihails Bulgakovs]] "Jaunā ārsta piezīmes". Rež. [[Jānis Vimba]], [[Kaspars Zvīgulis]]. === 2015. gadā === * 2015.01.29. [[Rainis]] "Raiņa sapņi". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2015.03.05. Ēdens fon Horvāts "Vīnes meža stāsti". Rež. Andžejs Bubeņs. * 2015.04.07. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2015.04.22. Margareta Edsone "Prāts". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2015.04.23. Žans Anuijs "Antigone". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2015.05.14. Valdis Zilveris, [[Juris Hiršs]] "Bāskervilu leģenda" (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] stāsta motīviem). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2015.05.26. Žoels Pomrā "Šis bērns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2015.09.11. Rainis "[[Uguns un nakts]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2015.09.19. Eliots Heizs "Ceļā uz mājām". Rež. Dāvis Auškāps. * 2015.09.23. Bārnijs Noriss "Ciemiņi". Rež. Ināra Slucka. * 2015.10.22. [[Tomass Manns]] "Avantūrista grēksūdze". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.12.03. [[Viktors Igo]], [[Imants Kalniņš]], [[Viktors Kalniņš (rakstnieks)|Viks]] "Cilvēks, kas smejas". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. === 2016. gadā === * 2016.01.14. Huans Majorga "Zēns". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2016.02.04. [[Māris Bērziņš]] "Svina garša". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2016.03.11. "Mūžīgais komentārs Nr. 4" (pēc [[Sērens Kirkegors|Sērena Kirkegora]] darba motīviem). Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2016.04.21. [[Henriks Ibsens]] "Mežapīle". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2016.04.28. Florians Zellers "Ak, tētīt...". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2016.05.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem gobām". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2016.05.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Asins kāzas". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2016.05.30. Deniss Kellijs "Pēc beigām". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.15. [[Andrejs Upīts]] "Sieviete". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2016.09.21. Jānis Balodis, Valters Sīlis "Veiksmes stāsts". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.22. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Klavigo". Rež. Folkers Šmits. * 2016.10.27. Henriks Ibsens, [[Edvards Grīgs]] "Pērs Gints". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2016.11.30. "Nature Morte". Horeogr. Agate Bankava. * 2016.12.02. "Šausmu autobuss" (iedvesmojoties no Paula van Lona stāstiem). Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2016.12.04. [[Anna Rancāne]] "Bišumāte un vilkacis". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 2017. gadā === * 2017.01.05. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2017.02.05. Marks Hedons, Saimons Stīvenss "Savādais atgadījums ar suni naktī". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2017.02.28. [[Artūrs Dīcis]] "Lidojošais Travolta". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2017.03.04. Marjus Ivaškevičs "Tuvā pilsēta". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2017.03.08. [[Ežēns Jonesko]] "Plikpaurainā dziedone". Rež. [[Indra Roga]]. * 2017.03.26. "Melot (?)!" (pēc [[Denī Didro]] darba). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2017.04.06. Nikola Makolifa "Juveliera jubileja". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2017.04.29. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2017.05.08. Harijs Gulbis "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2017.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīne". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2017.09.14. [[Inga Ābele]] "Klūgu mūks". Rež. Indra Roga. * 2017.09.29. Laila Burāne "Līdz kāzām sadzīs" (sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] un [[Ģertrūdes ielas teātris|Ģertrūdes ielas teātri]]). Rež. Laura Upeniece. * 2017.10.12. Antons Čehovs "[[Trīs māsas]]. Refleksija". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2017.11.22. Terenss Retigans "Dziļā, skumjā jūra". Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2017.12.05. [[Alberts Kronenbergs]] "Mazais ganiņš". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2017.12.07. Dankans Makmillans "Cilvēki, lietas un vietas". Rež. Valters Sīlis. === 2018. gadā === * 2018.01.12. Andris Ūdris "Apsolu". Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2018.01.25. Jasmīna Rezā "ART". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2018.02.01. [[Oskars Vailds]], [[Rihards Štrauss]] "Salome". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2018.02.15. Žans Liks Lagarss "Tas pasaules gals". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2018.03.08. [[Artūrs Dīcis]] "Arī vaļiem ir bail". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2018.03.15. Andri Lūps "Dūja". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2018.05.24. [[Pēteris Pētersons]], [[Raimonds Pauls]] "Man 30 gadu". Rež. Ināra Slucka. * 2018.05.31. Jānis Balodis "Mežainis". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2018.06.08. "Precēšanās un šķiršanās anatomija" (pēc Džona Apdaika darba motīviem). Rež. [[Marija Bērziņa]]. * 2018.09.13. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2018.09.14. "Antiņš. Zelts. Kalns" (pēc Raiņa lugas "[[Zelta zirgs]]" motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2018.11.01. "visas manas vājības ir tavas lūpas". Horeogr. Agate Bankava, Rūdolfs Gediņš, Dmitrijs Gaitjukevičs. * 2018.11.12. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] "Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris". Rež. Valters Sīlis. * 2018.12.06. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2019. gadā === * 2019.02.03. "Par tēviem". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2019.02.05. [[Jēkabs Nīmanis (mūziķis)|Jēkabs Nīmanis]], [[Kārlis Skalbe]], [[Kārlis Vērdiņš]] "Ceļojums uz ziemeļiem". Rež. Jēkabs Nīmanis. * 2019.02.07. [[Zigfrīds fon Fēgezaks]] "Baltiešu gredzens". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2019.03.07. Rimants Ziedonis "Paradoksālā Latvija". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2019.03.29. Justīne Kļava, [[Garlībs Merķelis]] "Latvieši". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2019.05.09. Jānis Balodis "Zem diviem karogiem". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2019.05.29. "Aka" (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] romāna motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2019.06.05. Rita Kalnejais "Šī skaistā nākotne". Rež. Diāna Kaijaka. * 2019.09.19. Juha Jokela "Finlandizācija". Rež. Valters Sīlis. * 2019.09.19. Ivo Briedis "Pēdējais salmiņš". Rež. Toms Treinis. * 2019.09.19. [[Aivars Freimanis]] "Katls". Rež. Ināra Slucka. * 2019.10.18. [[Lūiss Kerols|Luiss Kerols]] "[[Alises piedzīvojumi Brīnumzemē|Alise Brīnumzemē]]". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2019.12.04. Rasa Bugavičute-Pēce "Puika, kurš redzēja tumsā". Rež. Valters Sīlis. * 2019.12.05. Nikolajs Gogolis "Revidents". Rež. Ņikita Kobeļevs. * 2019.12.18. Jasmīna Rezā "Slaktiņa dievs". Rež. Daiga Kažociņa. === 2020. gadā === * 2020.03.05. Federiko Garsija Lorka "Tukšais zieds" ("Jerma"). Rež. Ināra Slucka. * 2020.03.06. Artūrs Dīcis "Dzīvnieks" (pēc Arto Pāsilinna romāna "Zaķa gads" motīviem). Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.03.12."[[Lepnums un aizspriedumi]]" (pēc [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] romāna motīviem). Rež. Klāvs Mellis. * 2020.07.31. Māra Zālīte "Margarēta". Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.09.11. "Skaņdarbs". Rež. Ināra Slucka. * 2020.09.24. Artūrs Jankovskis "Oligarhs". Rež. Toms Treinis. * 2020.09.26. Linda Rudene, Valters Sīlis "Mežs". Rež. Valters Sīlis. * 2020.09.27. Linda Rudene, Valters Sīlis "Pilsēta". Rež. Valters Sīlis. === 2021. gadā === * 2021.08.27. "Atver acis". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.10. [[Harolds Pinters]] "Nodevība". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.14. "Svešinieki vilcienā" (Viļņa Vēja skatuves vers. pēc Patrīcijas Haismitas un Kreiga Vernera darbu motīviem). Rež. Vladislavs Nastavševs. * 2021.09.16. [[Frīdrihs Šillers]] "Ferdinands un Luīze". Rež. Dita Lūriņa. * 2021.09.22. Linda Rudene "Riests". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.22. Garsons Kanins "Dzimusi vakardien". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.23. [[Stendāls]] "Sarkanais un melnais". Rež. Edmunds Freibergs. * 2021.09.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Sapnis vasaras naktī". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2021.09.30. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Mārtiņš Gūtmanis. * 2021.10.08. "Aukle" (pēc Leīlas Slimani romāna "Klusa dziesma" motīviem). Rež. Intars Rešetins. * 2021.10.09. Reins Rauds "Perfektā teikuma nāve". Rež. Valters Sīlis. * 2021.12.09. [[Andruss Kivirehks]] "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus". Rež. Ivars Pellu. === 2022. gadā === * 2022.02.10. Kata Vēbere "Sievietes daļas". Rež. Ināra Slucka. * 2022.04.06. Sirku Peltola "Mazā naudiņa". Rež. Regnārs Vaivars. * 2022.04.07. Tomass Vinterbergs, Mogenss Rukovs "Komūna". Rež. Valters Sīlis. * 2022.09.15. [[Māris Bērziņš]] "Aizliegtais pianīns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2022.09.22. Deivids Harovers "Naži vistās". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2022.10.02. Marina Smiļaneca "Suņa māja". Rež. Larisa Semirozumenko. * 2022.10.21. [[Karlo Kollodi]] "[[Pinokio piedzīvojumi]]". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2022.12.13. [[Ance Muižniece]] "Divas pasaules". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. === 2023. gadā === * 2023.01.12. Lūsija Kirkvuda "Debesjums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2023.03.09. [[Rabindranats Tagore]] "Pasta nams". Rež. Elīza Dombrovska. * 2023.03.16. [[Artūrs Dīcis]] "Ričards. Nekā personīga". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2023.03.31. "Baltiešu armija" (pēc Edgara Ozoliņa piezīmju motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2023.05.10. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]], [[Džuzepe Verdi]], [[Edgars Mākens]] "La KRITUSĪ". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2023.09.14. [[Rainis]] / Justīne Kļava "Spēlēju, dancoju". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2023.09.26. Ferdinands fon Šīrahs "Terors". Rež. Valters Sīlis. * 2023.10.26. Regnārs Vaivars "Suņu ciema Nelaimes lācis". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2023.11.09. Elza Marta Ruža / Matīss Kaža "Maigā vara". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2023.12.06. [[Kaspars Rolšteins]] "#DiToo". Rež. [[Dita Lūriņa]]. === 2024. gadā === * 2024.01.25. Klāvs Mellis "Garderobisti". Rež. [[Paula Pļavniece]]. * 2024.02.01. Dmitrijs Krimovs "Pīters Pens. Sindroms". Rež. Dmitrijs Krimovs. * 2024.02.08. Kristina Marija Kuliniča "Kā kļūt nelaimīgam?". Rež. Artūrs Areima. * 2024.03.06. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere. Atgriešanās". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2024.04.11. Mariuss fon Maienburgs "Ugunsseja". Rež. Henrijs Arājs. * 2024.04.18. Mārgareta Perija "Laiks Paradīzei". Rež. Endīne Bērziņa. * 2024.04.25. Pēc [[Pēteris Veiss|Pētera Veisa]] lugas motīviem "Marats/Sads". Rež. Rūdolfs Gediņš, Klāvs Mellis. * 2024.05.16. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgais vecis". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2024.09.12. [[Alberts Bels]] "Cilvēki laivās". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.09.19. [[Sudrabu Edžus]] "Dullais Dauka". Rež. Jurģis Lūsis. * 2024.10.29. [[Astrida Lindgrēna]] "Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki". Rež. Paula Pļavniece. * 2024.12.05. [[Frānsiss Skots Ficdžeralds]] "[[Lielais Getsbijs|Lieliskais Getsbijs]]". Rež. [[Indra Roga]]. === 2025. gadā === * 2025.02.27. [[Jukio Mišima]] "Zelta templis". Rež. Henrijs Arājs. * 2025.03.06. Lī Hols, Padijs Čajefskis "Nacionālais kanāls". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2025.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2025.04.17. Laura Sintija Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Rodrigo Struka. * 2025.04.30. Iedvesmojoties no [[Arveds Mihelsons|Rutku Tēva]] "Dumpīgā Rīga". Rež. Klāvs Mellis. * 2025.05.15. [[E. T. A. Hofmanis|Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis]] "Smilšu cilvēks". Rež. [[Ralfs Liepa]]. * 2025.06.04. [[Alfrēds Žarī]], Vladislavs Troickis, Elza Marta Ruža "Karalis Ibī un citi monstri". Rež. Vladislavs Troickis. * 2025.09.11. Gusts Ābele "Klusums un troksnis". Rež. Gusts Ābele. * 2025.09.20. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2025.09.25. [[Jānis Joņevs]] "Ko var cilvēks". Rež. Roberts Dauburs. * 2025.10.09. [[Jana Egle]] "Egles stāsti". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.11.14. [[Kārlis Vērdiņš]], [[Matīss Kaža]] "Bastardi". Rež. Matīss Kaža. * 2025.11.15. Mērija Orra "Viss par Ievu". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.12.04. [[Andris Kalnozols]] "Ods". Rež. [[Matīss Budovskis]]. === 2026. gadā === * 2026.02.05. Daiva Čepauskaite "Kad atkal būsim jauni". Rež. [[Rolands Atkočūns]]. * 2026.02.26. [[Guntis Bojārs]] "Zīda čūska". Rež. [[Laura Groza]]. * 2026.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2026.03.17. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Atbalss Aija". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2026.04.30. Noels Kovards "Intīmās dzīves". Rež. [[Ināra Slucka]]. [[Kategorija:Latvijas Nacionālais teātris|Izrādes]] knv1e6w3s16x3ld09uq58gr49lrpoo1 4500677 4500675 2026-07-30T22:07:29Z Teatrālis 82063 /* 1937. gadā */ 4500677 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. {{TOClimit|2}} == Padomju Latvijas Strādnieku teātris (1919) == * 1919.02.23. [[Leons Paegle]] "Augšāmcelšanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1919.03.09. [[Andrejs Upīts]] "Viens un daudzie". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.03.14. Andrejs Upīts "Balss un atbalss". Rež. Augusts Kokalis. * 1919.03.28. Maksimiliāns Bethers "Pirmie viļņi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.04.11. Andrejs Upīts "Saule un tvaiks". Rež. Ērihs Lauberts. * 1919.04.18. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.05.02. [[Maksims Gorkijs]] "Ienaidnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.05.16. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. == Latvijas Nacionālais teātris (1919—1940) == === 1919. gadā === * 1919.11.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.12.03. [[Rainis]] "Daugava". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1919.12.06. Rainis "[[Zelta zirgs]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.12.19. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (1. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.21. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.25. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.27. Bjernstjerne Bjernsons "Kad jaunais vīns zied". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1920. gadā === * 1920.01.06. [[Moriss Meterlinks]] "Māsa Beatrise". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1920.01.17. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1920.01.31. Endre Naģs "Ministru prezidents". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.02.25. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1920.03.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.03.17. [[Fallijs]] "Selgā". Rež. Alfrēds Zommers. * 1920.04.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.04.28. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.05.15. [[Heinrihs Manns]] "Legro kundze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.06.15. Edvards Vulfs "Rožainās dienas", Gabriela Zapoļska "Kāzu priekšvakarā", [[Antons Čehovs]] "Bildinājums". Rež. Dmitrijs Arbeņins. * 1920.09.15. Rūdolfs Blaumanis "Indrāni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.09.21. [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.09.29. Rihards Dēmels "Cilvēku draugi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.10.13. Edvards Vulfs "Meli". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.11.10. [[Anna Brigadere]] “Ilga”. Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.11.17. Rainis "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.12.03. Šarls van Lerbergs "Pans". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.12.23. Jānis Akuraters "Šis un Tas Itnekas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1921. gadā === * 1921.01.12. Antons Vildganss "Nabadzība". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1921.01.26. Klitija "Sulamīte". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1921.02.18. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.05. Rūdolfs Lotārs "Karalis Harlekīns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.03.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.23. [[Henriks Ibsens]] "Troņa tīkotāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.04.28. [[Augusts Saulietis]] "Pret ziemeļiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.05.06. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.05.25. Artūrs Kustā Jerviluoms "Ziemeļnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.16. [[Augusts Kicbergs]] "Elks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.21. Voldemārs Dambergs "Ziedu viesulī". Rež. Fricis Rode. * 1921.10.05. Erkols Luidži Morselli "Glauks". Rež. Kristaps Linde. * 1921.10.12. [[Jānis Poruks]] "Hernhūtieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.11.23. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.14. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. Fricis Rode. * 1921.12.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Viena diena" un "Dzīvas un nedzīvas puķes". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.27. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Fricis Rode. === 1922. gadā === * 1922.01.15. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Fricis Rode. * 1922.01.15. Moljērs "Skapēna nedarbi". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1922.01.23. [[Anna Brigadere]] "Ausmā". Rež. Kristaps Linde. * 1922.02.15. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Grāfs de Rizors". Rež. Fricis Rode. * 1922.02.25. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas jeb Trakā diena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.03.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki|Mērnieku laiki Slātavā]]". Rež. Fricis Rode. * 1922.04.05. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1922.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas" ("Jautrās vindzorietes"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.04.24. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.10. [[Oskars Vailds]] "Padovas hercogiene". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.17. Nino Berīni "Zaimotājs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.05.22. [[Gerharts Hauptmanis]] "Vientuļi cilvēki". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.30. [[Augusts Deglavs]] "Vienpadsmitā stunda". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.02. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.14. [[Sofokls]] "Ķēniņš Edips". Rež. Fricis Rode. * 1922.09.20. Karls Šternheims "Kandidāts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.10.04. Emīlija Prūsa "Gaisa dārzi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.10.18. Gabriels Landsbergs-Žemkalnis "Blinda" ("Pasaules līdzinātājs"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.11.15. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.11.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Fricis Rode. * 1922.11.27. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.12.12. Arvīds Jernefelts "Titus, Jeruzalemes izpostītājs". Rež. Fricis Rode. * 1922.12.29. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1923. gadā === * 1923.01.02. [[Pēteris Ērmanis]] "Brakos". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1923.01.12. [[Gerharts Hauptmanis]] "Roze Bernda". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1923.01.24. [[Jānis Akuraters]] "Pieci vēji". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.02.15. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Fricis Rode. * 1923.02.28. [[Alfrēds Andersons|Andrass]] "Ķēniņš Dāvids". Rež. Fricis Rode. * 1923.03.07. Haralds Eldgasts "Agarta". Rež. Kristaps Linde. * 1923.03.16. Hermanis Heijermanss "Ķēžu locekļi". Rež. Teodors Podnieks. * 1923.04.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.04.18. Voldemārs Dambergs "Mēs viņus gūstīsim!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.04.23. Jānis Lejiņš "Pie dzimtenes krusta". Rež. Jānis Lejiņš. * 1923.04.30. [[Kārlis Jēkabsons]] "Sirdsapziņa". Rež. Kristaps Linde. * 1923.05.12. [[Aleksis Kivi]] "Kāzu brauciens" ("Ciema kurpnieki"). Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.06.17. Gustavs Vids "Augstākā matemātika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.01. [[Aspazija]] "Aspazija". Rež. Fricis Rode. * 1923.09.05. Sidnejs Gariks "Atzīšanās". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.09.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.26. Juris Kosa "Ceļi un dūkstis". Rež. Kristaps Linde. * 1923.10.10. Džeimss Metjū Berijs "Brīnišķīgais Kreitons". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.24. [[Augusts Saulietis]] "Sirdskaite". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.31. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.11.18. [[Rainis]] "Daugava". Rež. Fricis Rode. * 1923.12.05. [[Andrejs Upīts]] "Laimes lācis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.12.25. Rainis "Mušu ķēniņš". Rež. Fricis Rode. === 1924. gadā === * 1924.01.12. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Zvēru dīdītājs". Rež. Kristaps Linde. * 1924.01.21. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1924.01.30. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Fausts". Rež. Fricis Rode. * 1924.02.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Ziemas pasaciņa". Rež. Fricis Rode. * 1924.03.05. Anna Brigadere "Hetēras mantojums". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1924.03.17. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. Kristaps Linde. * 1924.03.31. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Fricis Rode. * 1924.04.09. [[Ansis Gulbis]] "Kaspars un Biruta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.04.17. [[Džordžs Gordons Bairons|Džordžs Bairons]] "Kains". Rež. Kristaps Linde. * 1924.04.20. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Arājdēls". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.05.03. Hanss Millers "Kaislība". Rež. Lilija Štengele. * 1924.05.05. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Rež. Jānis Lejiņš. * 1924.05.12. Zeltmatis "Indulis". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.26. Gabriels Dregeli "Labi pašūta fraka". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.08.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Fricis Rode. * 1924.09.02. Rūdolfs Blaumanis "Potivāra nams". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.12. [[Jānis Akuraters]] "Tautas darbinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.25. [[Aspazija]] "Ragana". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1924.10.17. [[Augusts Strindbergs]] "Reibonis". Rež. Fricis Rode. * 1924.10.20. Roberts Valters "Tornī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.10.29. [[Jūlijs Pētersons]] "Prāta cilvēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.11.12. Ļevs Luncs "Ārpus likuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.12.06. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1924.12.19. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. Fricis Rode. === 1925. gadā === * 1925.01.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. Fricis Rode. * 1925.02.02. Viljams Šekspīrs "Spītnieces precības" ("Spītnieces savaldīšana"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1925.02.20. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1925.03.03. Etjēns Reijs "Skaistas sievietes". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.03.16. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kuru pliķē". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1925.04.08. Anrī Bernšteins "Zaglis". Rež. Fricis Rode. * 1925.04.24. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Svētā Žanna". Rež. Kristaps Linde. * 1925.05.19. [[Džeroms K. Džeroms]] "Miss Hobsa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.09.02. [[Frīdrihs Hebels]] "Judīte". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1925.09.16. [[Augusts Saulietis]] "Inteliģenti". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.09.23. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Adriēna Lekuvrēra". Rež. Fricis Rode. * 1925.10.07. [[Andrejs Upīts]] "Atraitnes vīrs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.10.21. [[Luidži Pirandello]] "Sešas personas meklē autoru" ("[[Seši tēli meklē autoru]]"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.10.26. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs "Carienes sazvērestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.04. Jēkabs Zeibolts "Mājas naids". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.11.11. Viljams Šekspīrs "Maldu komēdija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.18. [[Aspazija]] "Boass un Rute". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.12.02. [[Augusts Strindbergs]] "Samums", [[Romēns Rolāns]] "Mīlas un nāves spēle". Rež. Fricis Rode. * 1925.12.09. Augusts Strindbergs "Līgava ar kroni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.12.25. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1926. gadā === * 1926.01.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Diplomāti". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1926.01.20. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Fricis Rode. * 1926.01.25. [[Žils Romēns]] "Doktors Knoks jeb Medicīnas triumfs". Rež. Fricis Rode. * 1926.02.06. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sievietes vara" ("Kapteiņa Brasbaunda atgriešanās"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1926.02.18. [[Georgs Kaizers]] "Grāfienes Lavaletas ziedojums". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1926.02.23. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Masku deja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.06. [[Ansis Gulbis]] "Ērika Jonase". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.03.13. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.03.18. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Madame Sans-Gene". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.26. Voldemārs Dambergs "Neticīgā Kolombīne". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.09. [[Žans Rasins]] "Fedra", [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.23. [[Viktors Eglītis]] "Ministra sievas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.04.29. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs "Vecmāmuļa" ("Iekarotā laime"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.05.11. Aleksandrs Bisons "Nezināmā". Rež. Fricis Rode. * 1926.05.17. Gabriela Zapoļska "Traģiskie muļķi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.05.19. [[Karlo Goldoni]] "Melis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.01. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.15. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.09.29. [[Augusts Saulietis]] "Nepilnīgais". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.10.06. Jurijs Jurjins "Varonis aiz pārpratuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.10.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.03. Anna Brigadere "Dievišķā seja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.17. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.11.25. Ļevs Urvancevs "Vera Mirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.27. Lindulis "Gaigalu dzimta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.12.08. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.12.18. Jēkabs Rozentāls-Krūmiņš "Sarkanais kungs". Rež. Aleksis Mierlauks, otrais rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. === 1927. gadā === * 1927.01.12. [[Jānis Akuraters]] "Apvienosimies". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1927.02.02. Kārlis Ieviņš "Putras Dauķa precības". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1927.02.19. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1927.03.05. Andrē de Lords, Pjērs Šēns "Mans mācītājs pie bagātiem". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.03.11. [[Ansis Gulbis]] "Avantūriste". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.03.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Doroteja Angermane". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.06. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.20. [[Edvards Vulfs]] "Pasaka par nāvi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1927.04.26. Ēvalds Šķipsna "Ciānas bērni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.06. [[Lope de Vega]] "Fuente Ovehuna" ("Avju avots"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.05.14. [[Brāļi Kaudzītes]], [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Viltus mērnieki Čangalē". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.20. Pāvils Gruzna "Vecpuišu nodoklis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.09.07. Pols Gavo "Šokolādes princese". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.14. [[Jēkabs Janševskis]] "Precību viesulis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.09.24. Pjērs Bertons, Šarls Simons "Zazā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.10.05. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sātana apustulis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.10.18. [[Elīna Zālīte]] "Bīstamais vecums". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.10.26. Edgars Volless "Kurš ir vilkatis?". Rež. Jānis Zariņš. * 1927.11.12. [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi" un "Venēciešu nakts". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.11.19. Ferencs Molnārs "Spēle pilī". Rež. Ivans Šmits. * 1927.11.26. Edmons Rostāns "Ērglēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.12.10. [[Andrejs Upīts]] "Vesela miesa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.12.16. Viljams Šekspīrs "[[Makbets]]". Rež. Ivans Šmits. === 1928. gadā === * 1928.01.11. Ludvigs Fulda "Ēzeļa ēna". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1928.01.18. [[Jūlijs Pētersons]] "Sieviete ar sešiem prātiem". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1928.02.08. [[Anna Brigadere]] "Izredzētais". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.02.15. [[Rainis]] "Ilja Muromietis". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1928.02.24. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Atjautīgā sieviete". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.03.07. [[Ādolfs Alunāns]] "Lielpils pagasta vecākie". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.03.16. [[Moriss Meterlinks]] "Baltais tēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.03.31. [[Aspazija]] "Zalša līgava". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.04.06. [[Miķelis Valters]] "Kristus atriebšanās". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Sabiedrības pīlāri". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.04.27. Kārlis Ieviņš "Māte un meitas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.05.04. Jānis Vainovskis "Dzīvie miljoni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.05.11. Anrī Meijaks, Luijs Alevī "Arvien trakāk". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.01. Rainis "Rīgas ragana". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.07. Bella Šēne "Mīlas rotaļa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.18. Bajards Veijers "Mērijas Duganes prāva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.10.12. Karels Šeinpflugs "Otrā jaunība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.10.24. Anrī Bataijs "Kailā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.02. [[Jēkabs Janševskis]] "Pirmā nakts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.11.10. Stefans Kšivoševskis "Velns un krodziniece". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.11.23. [[Jānis Akuraters]] "Priecīgais saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.26. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs "Belugina precības". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.12.05. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Mīlas teika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.12.19. Rainis "Suns un kaķe". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1929. gadā === * 1929.01.09. [[Georgs Kaizers]] "Prezidents". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1929.01.18. [[Moljērs]] "Dons Žuans jeb Akmens dzīres". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1929.01.25. Tūrs Hedbergs "Juhans Ulfšjerns". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1929.02.06. [[Jūlijs Pētersons]] "Cilvēki, kas bēg paši no sevis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.02.12. Ernests Vajda "Viņi šķiras". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.25. Roberts Mišs "Kaisles untums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.27. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.04. Ilja Surgučovs "Rudens vijoles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.09. [[Pedro Kalderons de la Barka]] "Dzīve—sapnis", [[Migels de Servantess]] "Divi pļāpas". Rež. Nikolajs fon Drīzens. * 1929.03.20. Ferencs Molnārs "Melnais briljants". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.29. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Gulbju dziesma". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1929.04.17. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.04.20. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.05.07. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.05.11. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.08.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.09.11. [[Džeroms K. Džeroms]] "Fannija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.09.18. Františeks Langers "Kamielis caur adatas aci". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.10.02. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.10.09. Henriks Ibsens "Meža pīle". Rež. Fjodors Komisarževskis. * 1929.10.23. Ferencs Molnārs "Olimpija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.11.02. Agards Zendrups "Kas vainīgs?". Rež. Jānis Zariņš. * 1929.11.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.11.22. Roberts Šerifs "Ceļa galā". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.06. Ludvigs Hiršfelds "Sieviete, ko katrs meklē". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.18. Anna Brigadere "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.12.31. [[Lūcija Zamaiča]] "Ķipara brīnišķīgās dēkas". Rež. Ernests Feldmanis. === 1930. gadā === * 1930.01.08. [[Augusts Saulietis]] "Audžu bērni". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1930.01.14. [[Šolems Aleihems]] "Lielais vinnests" ("200 000"). Rež. Marks Rubins. * 1930.01.25. [[Hermanis Bārs]] "Skatuves zvaigzne". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1930.02.12. [[Lope de Vega]] "Seviljas zvaigzne". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1930.02.19. Ježi Šaņavskis "Advokāts un rozes". Rež. Aleksandrs Zelverovičs. * 1930.02.27. Valters Ilge "Grāfiene Dibarī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1930.03.08. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.03.19. [[Jūlijs Pētersons]] "Jauneklis ar sapņainām acīm". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.03.26. Minna Dišlere "Iegātnis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.04.04. Luijs Verneijs "Tālrunis zvana" ("Lambertjē kungs"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.04.15. [[Austra Ozoliņa-Krauze]] "Katrīna". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.04.26. [[Frīdrihs Hebels]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.07. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Pie sloku ezera". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.21. Irma Brača "Velni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.08.31. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.09.10. Ladislavs Fodors "Pildspalva". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.09.24. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.10.10. [[Anna Brigadere]] "Šuvējas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.22. Pauls Aldre "Līdumnieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.29. Pauls Franks "Pirmās šķiras viesnīca". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.11.03. Hermanis Heijermanss "Septītais bauslis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.14. [[Jānis Akuraters]] "Mīlestības zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.21. [[Hermanis Bārs]] "Žozefīne". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.11.24. [[Puriņu Klāvs]] "Zviedris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.10. Ksenija Rudzīte "Maliena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.12.16. [[Jūlijs Pētersons]] "Tagad pasaulei jāpārveidojas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.31. Ferencs Molnārs "Labais eņģelis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1931. gadā === * 1931.01.14. Pjērs Sabatjē, Viktors de la Fortels "Kaislību ugunīs". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1931.01.31. [[Jānis Veselis]] "Jumis". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1931.02.11. Hjalmars Bergmanis "Mazpilsētas tirāns" ("Markurels"). Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1931.02.26. Ferdinands Brukners "Anglijas Elizabete". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1931.03.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Taupības kurators". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.03.18. Frederiks Lonsdāls "Vai mēs visi neesam tādi?". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.03.27. Pauls Franks, Ludvigs Hiršfelds "Veikals ar Ameriku". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.04.02. Voldemārs Zonbergs "Kurzemes lielais hercogs". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.04.17. Žans Sarmāns "Madelona". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.04.29. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Tu—brīnišķā!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.05.06. Petrs Vaičūns "Veltas pūles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.05.25. Zigfrīds Geijers "Mainītās lomās". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.08.30. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.09.10. Pols Armāns, Marsels Žerbidons "Irēnas mīlestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.09.23. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nafta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.09.30. [[Kārlis Cukmaiers|Karls Cukmeijers]] "Kepenikas kapteinis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.10.14. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.10.21. Makss Neals, Makss Ferners "Nogurušais Teodors". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.11.16. Bella Šēne "Kad sirdis sāk kvēlot". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.11.18. [[Anna Brigadere]] "Pastari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.11.27. Francis Hedbergs "Kāzas Ulvosā". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.12.09. Kārlis Gandrups "Trīs blēži". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.12.20. Karls Brikners "Sarkangalvīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.12.25. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Antiņa galms". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Melnā primadonna". Rež. Ernests Feldmanis. === 1932. gadā === * 1932.01.08. Neils Grants "Sieviešu politika". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1932.01.18. [[Anna Brigadere]] "Ilga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1932.01.23. Jēkabs Lošvics "Šahs vai rulete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1932.02.03. [[Jānis Akuraters]] "Amora talons". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.02.16. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Zemes spēks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.03.02. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari "Zaķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.03.10. [[Augusts Strindbergs]] "Ēriks XIV". Rež. [[Mihails Čehovs]]. * 1932.03.18. [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1932.04.06. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.04.13. Moriss Henekens, E. Vēbers "Monmartras lilija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.04.23. [[Aleksejs Tolstojs (1817—1875)|Aleksejs Tolstojs]] "Jāņa Briesmīgā nāve". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.05.05. Minna Dišlere "Traks laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.05.20. Teuvo Pakkala "Koku pludinātāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.06.01. Īdens Filpotss "Cik grūti tikt pie sievas". Rež. Jānis Zariņš. * 1932.09.01. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.09.07. Edvīns Berks "Tas, ko sauc par mīlestību". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.09.24. [[Jūlijs Pētersons]] "Sievietes sirds labirints". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.10.05. [[Ivans Turgeņevs]] "Muižnieku ligzda". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.10.15. Ladislavs Bušs-Fekete, Aleksandrs Gots "Fērika viesojas". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.10.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.11.09. Voldemārs Zonbergs "Mākslīgais zīds". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.11. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Latvju leģenda". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.18. Anna Brigadere "Karaliene Jāna". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.07. Ludvigs Hiršfelds, Rūdolfs Esterreihers "Ārzemju ceļojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.12.15. Maits Metsanurks "Uz zaļa zara". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.12.21. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.31. Pāvils Gruzna "Zemes rūķu kolektīvs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1933. gadā === * 1933.01.14. [[Jānis Grīns]] "Kaļostro Jelgavā". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.01.28. Ludvigs Hiršfelds "Zviedru sērkociņš". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1933.02.03. [[Jēkabs Janševskis]] "Laimes bērns". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1933.02.06. Aleksandrs Kosorotovs "Mīlas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.02.15. Ferencs Molnārs "Pāvilielas zēni". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.02.22. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]" ("Kalna Jepe"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.03.03. Elvīra Kociņa "Lidotājs". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.03.06. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1933.03.17. [[Viktorjēns Sardū]] "Fedora". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.03.25. [[Ansis Gulbis]] "Skolmeistari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.12. [[Karlo Goldoni]] "Spēļu ellīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.25. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Stella". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Zelta zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.30. Jānis Janka "Mistera Maija starts un finišs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Gailis]] "Mistera Maija starpspēles". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.05.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pārāk patiesi, lai būtu skaisti". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.05.20. Ladislavs Fodors "Dr. Jūlija Šabo". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.09.01. [[Aspazija]] "Velna nauda". Rež. [[Jānis Muncis]]. * 1933.09.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Sestdienas vakars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Zelta kupris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Pēc pirmā mītiņa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.17. Ludvigs Fulda "Dvīņu māsas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.09.27. Stefans Kedržinskis "Rītdienas laime". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.10.18. Hugo Raudseps "Salonā un krātiņā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1933.10.28. [[Jānis Akuraters]] "Vadātājs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.11.06. Ferencs Molnārs "Velns". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.11.10. Barijs Konnors "Nav vērts raudāt". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.11.18. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Negudrā Ģertrūde". Rež. Jānis Osis. * 1933.11.29. [[Alfrēds Andersons]] "Baltezeru dzimtas asinis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.12.08. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.12.21. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Jānis Muncis. * 1933.12.31. Edvards Knoblauhs "Fauns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1934. gadā === * 1934.01.06. Augusts Laiviņš "Zvaigžņu pulki". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1934.01.21. Voldemārs Zonbergs "Zēns ar suni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.01.24. [[Marija Leiko]], Austra Ozoliņa-Krauze "Marija Vaļevska". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.02.14. [[Viktors Eglītis]] "Nesaraujamās saites". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1934.02.28. Luidži Kamoleti "Māsa Terēze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.03.10. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Pirmā daļa). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.03.28. Jānis Lejiņš "Saulei līdzi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Jaunatnes savienība". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.04.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Žagatu ligzdā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1934.05.18. [[Roberts Kroders]] "Princis vai šoferis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.09.01. [[Doku Atis]] "Krišus Laksts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.09.14. Renē Fošuā "Urzulas gleznas". Rež. Jānis Osis. * 1934.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.10.13. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1934.10.30. [[Jūlijs Pētersons]] "Mīlas karuselis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.11.07. Sidnejs Kingslejs "Cilvēki baltās drānās". Rež. Jānis Zariņš. * 1934.11.17. [[Aleksandrs Grīns]], Voldemārs Zonbergs "Dvēseļu putenis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.11.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Randenes Barbara". Rež. Jānis Osis. * 1934.12.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.12.23. Sofija Čurļoniene-Kimantaite "Septiņi brāļi". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1935. gadā === * 1935.01.16. [[Jānis Akuraters]] "Vecie un jaunie". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1935.01.31. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "Kīns". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.11. [[Elīna Zālīte]] "Svešas asinis". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.28. Emīlija Prūsa "Godīguma pārbaude". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1935.03.16. Gabriels d’Anuncio "Frančeska da Rimini". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.03.30. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Otrā daļa). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1935.04.08. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.04.17. [[Moriss Meterlinks]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.05.14. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Lielā liesma". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1935.07.25. Agapētuss "Labi vārīts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.09.11. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1935.09.29. [[Vilis Lācis]] "Senču aicinājums". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.10.05. Aloja un Vilens Mrštikovi "Mariša". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.10.18. Ježi Šaņavskis "Tilts". Rež. Jānis Osis. * 1935.11.01. [[Kārlis Jēkabsons]] "Draudāru vedekla". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.11.17. [[Jānis Akuraters]] "Kronvalds". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.11.28. Žans Ogists Rišpēns "Dzīvība vai nāve". Rež. Jānis Osis. * 1935.12.13. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.12.23. E. Hermanis "Runcis zābakos". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1936. gadā === * 1936.01.11. Lajošs Zilahi "Viņas pēdējā loma". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1936.01.29. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1936.02.21. Voldemārs Zonbergs "Ziedošais jaunības laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.02.27. [[Augusts Saulietis]] "Jēkabs Saltups". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.03.11. [[Henriks Ibsens]] "Juns Gabriels Borkmans". Rež. Jānis Osis. * 1936.03.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Teodors Lācis]]. * 1936.04.17. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.04.22. [[Jūlijs Pētersons]] "Plaisas parketā". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1936.04.30. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Dāmu karš". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.05.04. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Lilija Štengele. * 1936.09.01. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.09.12. Ernests Andaijs, Ludvigs Balints "Marija Baškirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.09.23. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.10.16. [[Vilis Lācis]] "Kristaps Kaugurs". Rež. Jānis Osis. * 1936.10.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.11.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.02. Ādolfs Enerī, Kormons "Aklā māsa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.23. [[Aleksandrs Grīns]] "Jānītis debesīs". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.12.31. Džons Sesils Holms, Džordžs Ebts "Trīs vīri un zirgs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1937. gadā === * 1937.01.13. Františeks Langers "Jātnieku izlūki". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.01.29. Jene Heltaji "Mēmais bruņinieks". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.02.06. [[Līgotņu Jēkabs]] "Skolotāja meita". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1937.02.15. Šofija Čurļoniene-Kimantaite "Ausmas dēli". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1937.02.24. Oto Bīlens "Mazā tiesa". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.03.04. [[Jūlijs Pētersons]] "Burvju atslēga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1937.03.21. Voldemārs Zonbergs "Jauno siržu tilts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.04.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Daudz trokšņa par neko" ("Liela brēka, maza vilna"). Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.04.27. [[Anna Brigadere]] "Kvēlošā lokā". Rež. Jānis Osis. * 1937.05.27. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.09.01. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.09.08. Marija Jotuni "Ādama riba". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.09.22. [[Līgotņu Jēkabs]] "Mēs vai viņi". Rež. Jānis Osis. * 1937.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Helgelandes varoņi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.10.20. [[Oskars Vailds]] "Nenozīmīgā sieviete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.03. Aime un Ferencs Stjuarti "Meitene Irēne". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1937.11.10. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.17. Zeiboltu Jēkabs "Trīs soļi uz laimi". Rež. Jānis Osis. * 1937.11.18. Vilis Cedriņš "Pirmā pusnaktī". Rež. Jānis Osis. * 1937.12.14. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lībiešu asinis" ("Kolka"). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.12.22. [[Marks Tvens]] "Toma Sojera dēkas". Rež. Konrāds Kvēps. === 1938. gadā === * 1938.01.14. [[Hermanis Bārs]] "Koncerts". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1938.02.02. [[Aleksandrs Grīns]] "Kalēja līgava". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.02.17. [[Selma Lāgerlēva]] "Annemarija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.03.04. Voldemārs Zonbergs "Kungs pie vārtiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.03.07. Ferencs Molnārs "Gvardijas virsnieks". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.04.01. [[Elīna Zālīte]] "Mūžīgi vīrišķais". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1938.04.12. Hugo Raudseps "Rožainās brilles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.04.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Luīze Millere" ("Mīla un viltus"). Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1938.05.07. [[Eriks Ādamsons]] "Mālu Ansis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.05.21. Viktors Vārzics "Francisko Goija — ģēnijs bez tautas". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1938.09.10. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1938.09.27. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Drošā kundze" ("Madame Sans-Gene"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.10.14. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Bankrots". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.10.27. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Lielās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.11.11. Aleksandrs Grīns "Pumpurs un Lāčplēsis". Rež. Jānis Zariņš. * 1938.11.30. Sila-Vara "Karalienes Viktorijas jaunība". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.12.14. Vilma Delle "Bērnu bērni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.12.31. [[Johans Heinrihs Baumanis]] "Lustīgais nerris uz tirgus plača". Rež. Osvalds Uršteins. === 1939. gadā === * 1939.01.13. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1939.02.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1939.02.22. [[Fransuā Moriaks]] "Asmodejs". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1939.02.28. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1939.03.11. [[Elīna Zālīte]] “Rudens rozes”. Rež. Jānis Zariņš. * 1939.04.14. [[Viktorjēns Sardū]] "Florija Toska". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.04.21. [[Jūlijs Pētersons]] "Norieta kvēle". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.05.03. Jānis Sārts "Malu mednieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.05.14. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.05.25. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Penelope". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.09.12. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.10.03. [[Selma Lāgerlēva]], Pauls Knudsens "Portugāles ķeizars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.10.13. Jānis Lejiņš "Skabarga sirdī". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.10.27. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.11.23. [[Moljērs]] "Iedomu slimnieks". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.11.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.12.20. Jevgeņijs Švarcs "Snip-snap-snurre". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1939.12.29. [[Tija Banga]] "Septiņas vecmeitas". Rež. Jurijs Jurovskis. === 1940. gadā === * 1940.01.15. [[Vilis Lācis]] "Vīra varā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1940.02.07. Heincs Kubjē "Mīlule". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1940.02.26. [[Elīna Zālīte]] "Vālodzes dziesma". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.03.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.04.09. [[Jānis Akuraters]] "Studenti Debesniekos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.04.19. [[Hermanis Bārs]] "Meistars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1940.05.09. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.05.22. [[Mārtiņš Zīverts]] "Ķīnas vāze". Rež. Jānis Zariņš. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1940—1941) == === 1940. gadā === * 1940.09.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.10.10. Šandors Gergels, Osafs Ļitovskis "Mans dēls". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.11.09. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Rež. Jānis Zariņš. * 1940.12.06. [[Andrejs Upīts]] "Ziņģu Ješkas uzvara". Rež. Osvalds Uršteins. === 1941. gadā === * 1941.01.10. Boriss Lavreņovs "Lūzums". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1941.01.21. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Jānis Zariņš. * 1941.02.19. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pašu ļaudis—iztiksim". Rež. Jānis Lejiņš. * 1941.06.04. (ģenerālmēģinājums). [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. == Rīgas Dramatiskais teātris (1942—1944) == === 1942. gadā === * 1942.01.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1942.02.03. [[Selma Lāgerlēva]], Bernds Fredgrēns "Purvenieka meita". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.02.12. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1942.03.18. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jums pa prātam" ("Divpadsmitā nakts"). Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.06.05. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.07.02. Bella Šēne "Venēciete". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.09.17. Korfics Holms "Suņudienas". Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.10.22. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.11.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Zelta arfa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.12.25. Karls Brikners "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1943. gadā === * 1943.02.09. [[Henriks Ibsens]] "Tautas naidnieks". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1943.03.16. [[Aspazija]] "Zeltīte". Rež. Osvalds Uršteins. * 1943.03.25. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nauda". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1943.05.06. Vilhelms Mūbergs "Atraitnis Jarls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.06.15. Aspazija "Vaidelote". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.10.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.11.19. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Osvalds Uršteins. === 1944. gadā === * 1944.01.06. [[Elīna Zālīte]] "Intermeco". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1944.01.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Viltus un mīlestība". Rež. Osvalds Glāznieks. * 1944.02.26. Edvards Vulfs "Sensācija". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1944.04.20. [[Anšlavs Eglītis]] "Par purna tiesu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.06.03. Valters Ērihs Šēfers "Leitnants Vāri". Rež. Osvalds Uršteins. * 1944.06.18. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. Osvalds Glāznieks. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1944—1988) == === 1944. gadā === * 1944.11.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.11.23. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.12.14. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.12.14. Anna Brodele "Pienākums". Rež. Kārlis Piesis. * 1944.12.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Krievu ļaudis" (4. aina). Rež. Viktors Staņicins. === 1945. gadā === * 1945.01.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1945.02.03. [[Vilis Lācis]] "Vedekla". Rež. Vera Baļuna, Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1945.03.24. Aleksandrs Korneičuks "Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē". Rež. Vera Baļuna. * 1945.04.14. Ričards Brinslijs Šeridans "Jauko māņu diena". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1945.06.09. Vsevolods Roks "Inženieris Sergejevs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1945.06.28. [[Arvīds Grigulis]] "Uz kuru ostu?". Rež. Ernests Feldmanis. * 1945.11.03. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. Ernests Feldmanis. * 1945.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. === 1946. gadā === * 1946.02.22. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1946.03.20. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1946.04.25. Leonīds Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Vera Baļuna. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Zaļā zeme" (fragmenti). Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Amacones". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Pēc beidzamā piliena". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Doktora Mārtiņa viesis". Rež. Jānis Osis. * 1946.06.27. Ričards Brinslijs Šeridans "Mēlnesības skola". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1946.09.19. [[Maksims Gorkijs]] "Pēdējie". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.11.06. [[Arvīds Grigulis]] "Kā Garpēteros vēsturi taisīja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1946.12.21. Viktors Ardovs "Pelnrušķīte". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. === 1947. gadā === * 1947.01.24. [[Jūlijs Vanags]] "Agrā rītā", [[Andrejs Upīts]] "Amacones", [[Elīna Zālīte]] "Šokolādes princese". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1947.02.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Viņu jautājums" ("Divas Amerikas"). Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1947.04.19. Nikolajs Pogodins "Kremļa kuranti". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Herberts Zommers]]. * 1947.06.12. [[Viljams Šekspīrs]] "Jautrās vindzorietes". Insc. [[Ernests Feldmanis]], rež. Nora Katlapa. * 1947.06.22. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ne vienmēr runcim krējuma pods". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1947.11.05. [[Arvīds Grigulis]] "Māls un porcelāns". Rež. Vera Baļuna. * 1947.12.11. [[Rainis]] "Pusideālists". Insc. Alfrēds Austriņš, rež. Herberts Zommers. === 1948. gadā === * 1948.01.16. [[Andrejs Upīts]] "Spuldzes maisā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1948.03.04. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. Vera Baļuna. * 1948.04.16. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1948.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.08.27. [[Lope de Vega]] "Suns uz siena kaudzes". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1948.09.24. Boriss Romašovs "Varenais spēks". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.10.21. Anna Brodele "Skolotājs Straume". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1948.12.03. Aleksandrs Ostrovskis "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Vera Baļuna. * 1948.12.31. [[Džeks Londons]] "Mārtins Īdens". Rež. Herberts Zommers. === 1949. gadā === * 1949.01.28. Džons Flečers "Spāniešu priesteris". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1949.02.26. Dora Slepjane "Māsas". Rež. Vera Baļuna. * 1949.03.27. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.05.13. Nikolajs Virta "Kaut kur Eiropā" ("Nāvei nolemto sazvērestība"). Rež. Vera Baļuna. * 1949.06.03. [[Aleksandrs Puškins]] "Stacijas uzraugs". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1949.09.17. Aleksandrs Korneičuks "Ukrainas stepēs". Rež. Vera Baļuna. * 1949.11.02. Nikolajs Pogodins "Cilvēks ar šauteni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.11.25. [[Elīna Zālīte]] "Vārds sievietēm". Rež. Herberts Zommers. * 1949.12.22. [[Konstantīns Simonovs]] "Svešā ēna". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1950. gadā === * 1950.01.05. [[Henriks Ibsens]] "Leļļu nams". Rež. Vera Baļuna. * 1950.02.17. Sergejs Mihalkovs "Komponists Iļja Golovins". Rež. Vera Baļuna. * 1950.04.08. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1950.04.29. [[Aleksandrs Gribojedovs]] "[[Gudra cilvēka nelaime]]". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1950.06.01. Aleksandrs Korneičuks "Irbenāju birztala". Rež. Vera Baļuna. * 1950.06.17. [[Lope de Vega]] "Meitene ar krūzi". Rež. Herberts Zommers. * 1950.07.12. [[Arvīds Grigulis]] "Kramā ir uguns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1950.10.05. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. Vera Baļuna. * 1950.10.28. Augusts Jakobsons "Cīņa bez frontes līnijas". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Nora Vētra. * 1950.11.23. A. Tiklijs (Dmitrijs Ščeglovs) "Kalevas meistari". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1950.12.28. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. === 1951. gadā === * 1951.01.27. Sergejs Mihalkovs "Zaudētā māja". Rež. Vera Baļuna. * 1951.03.09. [[Maksims Gorkijs]] "Barbari". Rež. Nora Vētra. * 1951.04.05. [[Onorē de Balzaks]] "Eiženija Grandē". Rež. Vera Baļuna. * 1951.04.29. Ļevs Šeiņins "Gadsimta vidū". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1951.06.02. [[Viljams Šekspīrs]] "Spītnieces savaldīšana". Rež. Vera Baļuna. * 1951.09.01. Anna Brodele "Dedzīgās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.10.31. [[Jūlijs Vanags]], Jevgeņijs Ratners "Gaišie logi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.12.01. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Vera Baļuna. * 1951.12.29. [[Vilis Lācis]] "Bāka uz salas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1952. gadā === * 1952.01.17. Jaroslavs Galans "Zem zelta ērgļa" ("Nepabeigtā dziesma"). Rež. Vera Baļuna. * 1952.03.07. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.04.04. Georgs Gulia "Labā pilsēta". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Rihards Zandersons]], [[Kārlis Pamše]]. * 1952.05.03. [[Tirso de Molina]] "Dons Hils Zaļbiksis". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1952.05.25. Aleksandrs Afinogenovs "Mašeņka". Rež. Vera Baļuna. * 1952.09.16. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.10.30. Pāvels Maļarevskis "Pirms vētras". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1952.12.20. Aleksejs Simukovs "Meitenītes daiļaviņas". Rež. Vera Baļuna. * 1952.12.31. [[Ļevs Tolstojs]] "Dzīvais mironis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1953. gadā === * 1953.02.13. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. Vera Baļuna. * 1953.03.17. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1953.04.04. Karlo Goldoni "Viesnīcniece". Rež. Vera Baļuna. * 1953.05.07. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1953.06.26. Augusts Jakobsons "Sargeņģelis no Nebraskas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1953.09.04. Leonīds Ļeonovs "Vienkāršais cilvēks". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1953.10.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1953.10.31. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1953.12.10. Vasilijs Minko "Nenosaucot uzvārdus". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. === 1954. gadā === * 1954.01.09. Kondrats Krapiva "Kas smejas pēdējais". Rež. Vera Baļuna. * 1954.02.24. [[Vilis Lācis]] "Uz jauno krastu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1954.04.18. Anna Brodele "Avārija". Rež. Vera Baļuna. * 1954.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1954.06.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.09.04. [[Andrejs Upīts]] "Balss un atbalss". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1954.10.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Kādas mīlas stāsts". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.11.11. Aleksejs Arbuzovs "Klejojumu gadi". Rež. Vera Baļuna. === 1955. gadā === * 1955.01.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1955.03.02. [[Maksims Gorkijs]] "Dibenā". Rež. Vera Baļuna. * 1955.06.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1955.09.21. [[Arvīds Grigulis]] "Karavīra šinelis". Rež. Vera Baļuna. * 1955.11.17. Ježijs Ļutovskis "Ģimenes lieta" ("Apsūdzība"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1956. gadā === * 1956.03.15. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1956.05.11. Branislavs Nušičs "Ministrienes kundze". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1956.05.25. Voldemārs Sauleskalns "Ābelīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1956.10.05. Samuils Aļošins "Viena pati". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1956.10.31. [[Nāzims Hikmets]] "Savādnieks". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], Kārlis Pamše. * 1956.12.28. Mihails Sebastianu "Nezināmā zvaigzne". Rež. Žanis Katlaps. === 1957. gadā === * 1957.02.06. [[Žanis Grīva]] "Sniga sniegi...". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Edgars Zīle]]. * 1957.04.15. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1957.06.14. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1957.08.22. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1957.10.25. [[Arvīds Grigulis]] "Baltijas jūra šalc". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1957.12.03. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1957.12.20. Jānis Anerauds "Kaut kur pie Gaujas". Rež. Kārlis Pamše. === 1958. gadā === * 1958.01.04. Eduardo de Filipo "Filumena Marturano". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1958.03.10. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1958.03.25. Nikolajs Pogodins "Trešā, patētiskā". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1958.05.04. [[Vilis Lācis]] "Zītaru dzimta". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1958.05.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1958.10.11. Aleksandrs Korneičuks "Kāpēc smaidīja zvaigznes". Rež. Kārlis Pamše. * 1958.10.29. Ardi Līvess "Jaungada naktī". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1959. gadā === * 1959.01.09. [[Žanis Grīva]] "Medūzas plosts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1959.02.27. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1959.03.13. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets|Hamlets, dāņu princis]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1959.04.16. [[Pēteris Pētersons]] "Balto torņu ēna". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1959.05.14. Viktors Jons Popa "Take, Janke un Kadars". Rež. Kārlis Pamše. * 1959.06.08. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1959.11.10. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1959.11.24. [[Arvīds Grigulis]] "Nekur tā neiet kā pasaulē". Rež. Žanis Katlaps. === 1960. gadā === * 1960.01.02. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1960.02.04. Aleksejs Arbuzovs "Esi sveicināta, mīlestība!" ("Irkutskas stāsts"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1960.03.04. Karls Guckovs "Uriels Akosta". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1960.04.07. Aleksandrs Širvanzade "Armenuī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1960.05.01. [[Žanis Grīva]] "Nemierīgie ūdeņi". Rež. Kārlis Pamše. * 1960.05.13. Aleksejs Arbuzovs "Tālais ceļš". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1960.10.21. [[Ļevs Tolstojs]] "Augšāmcelšanās". Rež. Žanis Katlaps. * 1960.11.17. Teodors Dreizers "Amerikāņu traģēdija". Rež. Kārlis Pamše. === 1961. gadā === * 1961.01.09. [[Dagnija Zigmonte]] "Jūras vārti". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1961.02.04. Aksels Hellans "Viņš teica—nē". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1961.03.03. Vera Panova "Atvadas baltajām naktīm". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1961.04.21. [[Andrejs Upīts]] "Plaisa mākoņos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1961.10.21. Aleksejs Arbuzovs "Zudušais dēls". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1961.12.07. Fricis Kūns "Nībelungu kredīts". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1961.12.28. Ivans Soboļevs "Saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1962. gadā === * 1962.03.29. Augustīns Kusani "Centra uzbrucējs mirs rītausmā". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1962.04.26. [[Pēteris Pētersons]] "Man trīsdesmit gadu". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1962.06.15., Jelgava, 08.25., Rīga. Ērika Briede "Zaļie un vējainie pavasari". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1962.09.06. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Rež. Žanis Katlaps. * 1962.10.11. Vera Panova "Kā tev klājas, zēn?". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1962.12.04. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1962.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Žanis Katlaps. === 1963. gadā === * 1963.02.07. [[Vilis Lācis]] "Kapteiņa Zundaga atgriešanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1963.03.08. [[Aleksandrs Puškins]] "Mazās traģēdijas" ("Skopais bruņinieks", "Mocarts un Saljeri", "Akmens viesis"). Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1963.04.24. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Žanis Katlaps]], Alfreds Amtmanis-Briedītis, [[Kārlis Pamše]]. * 1963.05.09. [[Gunārs Priede]] "Miks un Dzilna". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1963.10.09. [[Konstantīns Simonovs]] "Tā arī būs". Rež. Kārlis Pamše. * 1963.11.20. [[Aleksis Kivi]] "Septiņi brāļi". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1963.12.26. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1964. gadā === * 1964.01.31. [[Žanis Grīva]] "Noziegums Granādā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1964.02.27. [[Vilis Lācis]] "Juris Indrups" ("Senču aicinājums"). Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1964.03.26. Voldemārs Sauleskalns "Veco sievu vasara". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1964.04.23. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1964.05.21. Aleksandrs Korneičuks "Platons Krečets". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1964.11.12. [[Mihails Šolohovs]] "Plēsums". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1964.11.26. [[Prospērs Merimē]] "Sieviete—debess un elle" ("Svētā Antonija kārdināšana", "Debess un elle", "Kariete svētajam sakramentam"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1964.12.24. Jānis Anerauds "Karalistes gals". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1965. gadā === * 1965.01.22. Grigorijs Kanovičs "Lai viņš iet prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1965.02.27. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1965.03.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]" (atj.). Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1965.04.02. Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats". Rež. Vera Baļuna. * 1965.04.06. Daniils Graņins "Eju pretī negaisam". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1965.05.14. [[Gunārs Priede]] "Tava labā slava". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1965.09.30. [[Rainis]], [[Fricis Rokpelnis]] "Viņš trīsreiz sauca mani". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1965.12.03. [[Arvīds Grigulis]] "Savu lodi nedzird". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1966. gadā === * 1966.01.14. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1966.03.10. Klifords Odets "Zelta puisēns". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1966.04.20. Karlo Goldoni "Kjodžas skandāls". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1966.05.28. Romualds Narečonis "Pirms tiesas sprieduma". Rež. Mihails Kublinskis. * 1966.11.10. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Insc. Alfrēds Jaunušans, rež. Mihails Kublinskis. * 1966.12.15. Žaks Robērs "Satikšanās". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1966.12.28. [[Marsels Paņols]] "Mariuss". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1967. gadā === * 1967.01.30. [[Ojārs Vācietis]] "Elpa". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1967.02.09. [[Juhans Smūls]] "Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.02.24. Harijs Gulbis "Viena ugunīga kļava". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1967.04.06. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1967.05.18. Viktors Rozovs "Absolventu salidojums". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.10.12. Volfgangs Borherts "Tur laukā, aiz durvīm". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1967.11.06. [[Egons Līvs]] "Velnakaula dvīņi". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1967.12.16. [[Saulcerīte Viese]], Jūlijs Bebrišs "Zvaigzne iet un deg, un...". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1968. gadā === * 1968.01.25. Harijs Gulbis "Aijā, žūžū, bērns kā lācis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1968.02.15. Laimonis Purs "Redzēt jūru". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1968.03.20. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1968.04.27. [[Makss Frišs]] "Dons Žuans vai mīlestība uz ģeometriju". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1968.06.11. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1968.11.06. [[Sofokls]] "Elektra". Rež. Mihails Kublinskis. * 1968.12.19. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1969. gadā === * 1969.01.14. Laimonis Purs "Tas brīvestības zelta rīts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], Jūlijs Bebrišs. * 1969.02.12. Dora Pavlova, V. Tokarevs "Dienas kārtībā—mīlestība". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1969.03.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1969.03.29. Harijs Gulbis "Mans mīļais, mans dārgais". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.06.17. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1969.10.01. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.12.04. Jaroslavs Ivaškēvičs "Vasara Noānā". Rež. Mihails Kublinskis. === 1970. gadā === * 1970.04.17. Mihails Šatrovs “Sestais jūlijs”. Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.05.14. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Reiz Jaungada naktī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1970.06.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Henrijs IV". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1970.11.19. [[Luidži Pirandello]] "[[Seši tēli meklē autoru]]". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.12.26. [[Vilis Lācis]] "Piecstāvu pilsēta". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1971. gadā === * 1971.01.20. [[Vilis Lācis]] "Putni bez spārniem". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1971.03.10. Aleksejs Arbuzovs "Vecā Arbata pasakas". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1971.04.05. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1971.05.20. Jevgeņijs Švarcs "Pelnrušķīte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1971.06.21. [[Arvīds Grigulis]] "Šekspīrs mazgā traukus". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1971.11.03. Harijs Gulbis "Un visi nāks pie manis". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1971.12.08. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa". Rež. Mihails Kublinskis. === 1972. gadā === * 1972.01.26. [[Pauls Putniņš]] "Paši pūta, paši dega". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1972.03.15. Kazis Saja "Tātad dzīvoju" ("Poliglots", "Abstinents"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1972.04.14. [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1972.05.16. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1972.06.07. Elmārs Ansons "Stārķa matemātika". Rež. Mihails Kublinskis. * 1972.12.16. Aleksandrs Čhaidze "Lietu nodos tiesai" ("Tilts"). Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1973. gadā === * 1973.01.25. [[Alfreds de Misē]] "Lorencačo". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1973.03.09. Mišels Fermo "Krīt klaudzot durvis". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1973.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. * 1973.05.13. Mihails Roščins "Valentīns un Valentīna". Rež. Mihails Kublinskis. * 1973.06.09. Harijs Gulbis "Silta, jauka ausainīte". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1973.12.03. [[Harieta Bīčere-Stova]] "[[Krusttēva Toma būda]]". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1973.12.19. Ištvans Erķēns "Kaķu spēle". Rež. Mihails Kublinskis. === 1974. gadā === * 1974.01.30. Aleksandrs Šteins "Okeāns". Rež. insc. [[Alfrēds Jaunušans]], rež. [[Imants Adermanis]]. * 1974.03.21. [[Romēns Rolāns]] "Kolā Briņons". Rež. insc. Alfrēds Jaunušans, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1974.04.17. Rustams Ibrahimbekovs "Lauvam līdzīgs". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1974.05.29. [[Federiko Garsija Lorka]] "Brīnumainā kurpniece". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1974.11.14. [[Pauls Putniņš]] "Ū-uū!". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1974.12.18. Osvalds Zahradnīks "Zvanu solo". Rež. Vera Baļuna. === 1975. gadā === * 1975.02.12. Džordžs Fārkers "Kavalieru viltība". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1975.03.05. [[Žans Rasins]] "Fedra". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1975.04.22. Mihails Šatrovs "Laika prognoze rītdienai". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1975.05.21. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1975.07.11., Liepāja, 10.04., Rīga. Liliāna Helmane "Rudens dārzs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1975.11.18. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Rež. Zigfrīds Betgers. * 1975.12.27. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans. === 1976. gadā === * 1976.02.18. Ignatijs Dvoreckis "Atvadas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1976.03.17. Pjērs de Bomaršē "Trakā diena jeb Figaro kāzas". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.04.25. Aleksandrs Vampilovs "Pīļu medības". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1976.05.07. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Atj. rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.06.02. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kurš saņem pļaukas". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1976.10.28. Vadims Korostiļovs "Pirosmani, Pirosmani, Pirosmani...". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1976.12.03. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Mihails Kublinskis. === 1977. gadā === * 1977.01.02. Harijs Gulbis "Kamīnā klusu dzied vējš". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1977.02.23. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1977.04.13. [[Tenesijs Viljamss]] "Jaunības putns ar saldo balsi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1977.05.04. Lāslo Ģurko "Elektra—mana mīla". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1977.05.19. Ingūna Pinne "Lielo cerību stunda". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1977.06.18. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1977.10.12. [[Andrejs Upīts]] "Spartaks". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1977.10.25. Jons Druce "Zemes un saules vārdā". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1977.12.04. Andrejs Upīts "Laikmetu griežos". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1978. gadā === * 1978.02.15. Jordans Radičkovs "Janvāris". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1978.04.04. [[Mihails Bulgakovs]] "Moljērs". Rež. [[Ādolfs Šapiro]]. * 1978.05.31. [[Pauls Putniņš]] "Pasaulīt, tu ļaužu ēka". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1978.11.09. Sauļus Šaltenis "Prom, kaulainā, prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1978.12.12. Eduardo Skarpeta "Skrandaiņi un augstmaņi". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1979. gadā === * 1979.01.04. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Amorāls gadījums". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1979.02.28. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1979.03.28. [[Pauls Putniņš]] "Naktssargs un veļas mazgātāja". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1979.04.13. [[Lengstons Hjūzs]] "Blūzi". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1979.05.03. Aleksejs Arbuzova "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1979.05.26. [[Ojārs Vācietis]] "Klavierkoncerts". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1979.06.18. [[Ērihs Kestners]] "Emīls un Berlīnes zēni". Rež. Valdis Lūriņš. * 1979.12.25. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Velna māceklis". Rež. Edmunds Freibergs. === 1980. gadā === * 1980.01.02. Džeimss Goldmens "Lauva ziemā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1980.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] "Mihaels Krāmers". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1980.04.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1980.05.30. Jurijs Bondarevs "Krasts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1980.12.02. Jānis Jurkāna "Kolibri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1980.12.23. [[Hermanis Bārs]] "Vai koncerts?...". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1981. gadā === * 1981.01.28. [[Leons Paegle]] "Iela". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], [[Edmunds Freibergs]], [[Valdis Lūriņš]]. * 1981.03.31. Jons Druce "Doina". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1981.05.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1981.09.29. Īvs Žamiaks "Hamilkara kungs". Rež. Mihails Kublinskis. * 1981.10.13. Diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Helēna Romanova. * 1981.11.28. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Edmunds Freibergs. === 1982. gadā === * 1982.01.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1982.03.05. [[Lelde Stumbre]] "Klusā daba ar cilvēkiem". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1982.05.12. [[Marģeris Zariņš]] "Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.05.20. Diplomdarba izrāde: [[Ivans Gončarovs]], Viktors Rozovs "Parasts stāsts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1982.05.29. Diplomdarba izrāde: [[Tenesijs Viljamss]] "Vasara un dūmi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.06.13. Gilermo Figeiredu "Dons Žuans". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1982.06.15. Diplomdarba izrāde: Jozs Glinskis "Kings". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1982.06.20. Diplomdarba izrāde: "Karnevāls" (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] traģēdijas "Žanna d’Arka" motīviem). Rež. Valdis Lūriņš. * 1982.11.10. Jurijs Bondarevs "Izvēle". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1983. gadā === * 1983.02.26. Harijs Gulbis "Alberts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1983.04.04. [[Saulcerīte Viese]] "Garlība Merķeļa sarunas ar Nezināmo". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1983.04.08. [[Gunārs Priede]] "Filiāle". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1983.05.12. Emīls Braginskis "Istaba". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1983.06.19. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1983.12.07. Nataša Tanska "Angļu valodas stunda". Rež. Edmunds Freibergs. * 1983.12.20. Endre Illēšs "Spānijas Isabella". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1984. gadā === * 1984.01.21. Sjūzena Kristova "Atbrīvota...". Rež. [[Helga Dancberga]]. * 1984.04.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1984.06.04. Aleksandrs Rozanovs "Vārda diena—vārda nakts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1984.10.25. Aldo Nikolai "Taurenīt... taurenīt...". Rež. Mihails Kublinskis. * 1984.11.27. [[Pēteris Pētersons]] "Meteors". Rež. Pēteris Pētersons. * 1984.12.28. Daniils Graņins "Glezna". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1985. gadā === * 1985.03.05. "Kārais lauks" (pēc [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1985.03.30. [[Harijs Gulbis]] "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1985.06.01. [[Mihails Ļermontovs]] "Maskarāde". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1985.06.20. [[Pauls Putniņš]] "Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1985.12.28. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1986. gadā === * 1986.02.23. Eduardo de Filipo "De Pretore Vinčenco". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1986.03.31. Ebijs Manns "Nirnberga... 1948... ". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1986.05.13. Ņina Pavlova "Vagoniņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1986.11.19. [[Anna Brigadere]] "Katrs rīts ir jauna slāpe". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis, Edmunds Freibergs. * 1986.12.27. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1987. gadā === * 1987.02.10. [[Lelde Stumbre]] "Sarkanmatainais kalps". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1987.03.02. [[Ārijs Geikins]] "Saules dieva Fēba rotaļas". Rež. Ārijs Geikins. * 1987.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] "Pro un contra" (fragm. no romāna "[[Brāļi Karamazovi]]"). Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.03.31. [[Maikls Freins]] "Lampu drudzis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1987.04.10. [[Ēriks Hānbergs]] "Vīrieši man sirdi plosa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.05.23. [[Pēteris Pētersons]] "Tikai muzikants". Rež. Pēteris Pētersons. * 1987.06.16. [[Pauls Putniņš]] "Ar būdu uz baznīcu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1987.11.06. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lielo grēcinieku iela". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.12.11. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1988. gadā === * 1988.02.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1988.02.25. Džons Patriks "Augstākais bauslis" ("Dārgā Pamela"). * 1988.03.16. [[Henriks Ibsens]] "Celtnieks Sūlness". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1988.05.29. Hulio Maurisio "Portreti". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1988.06.22. [[Ārijs Geikins]] "Reiz dzīvoja kāds Jātnieks...". Rež. Mihails Kublinskis. == Latvijas Nacionālais teātris (no 1988. gada) == === 1988. gadā === * 1988.12.03. [[Mihaels Ende]] "Momo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1989. gadā === * 1989.01.23. Īvs Žamiaks "Uz Akapulko, kundze!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1989.02.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pie mums uz zemēm". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1989.03.22. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1989.04.17. [[Ārpāds Gencs]] "Mūslaiku Mēdeja". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1989.06.17. [[Anna Brigadere]] "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1989.06.20. [[Aristofans]] "Putni". Rež. [[Rolands Zagorskis]]. * 1989.11.16. [[Lelde Stumbre]] "Kronis". Rež. Mihails Kublinskis. * 1989.12.01. Aldo Nikolai "Vīrs un sieva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1989.12.27. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Edmunds Freibergs. === 1990. gadā === * 1990.02.22. [[Moljērs]] "Skapēna blēdības". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1990.03.20. Edvards Olbijs "Lolita" (pēc [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimira Nabokova]] romāna). Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1990.04.05. Mārša Normena "Ar labu nakti, māt!". Rež. Andrejs Šedriks. * 1990.05.05. Diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1990.05.12. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgie veči". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1990.06.07. Diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1990.06.17. [[Mārtiņš Zīverts]] "Pēdējā laiva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1990.06.18. Diplomdarba izrāde: Viljams Šekspīrs "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1990.11.10. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. Valdis Lūriņš. * 1990.11.27. Larss Nurēns "Drosme nogalināt". Rež. Hanss Bertilsons. * 1990.12.14. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Romuls Lielais". Rež. [[Ints Burāns]]. * 1990.12.26. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. Jānis Kaijaks. === 1991. gadā === * 1991.02.08. [[Pauls Putniņš]] "Ar Dievu pie zemes". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1991.02.13. Gilermo Figeiredu "Lapsa un vīnogas". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1991.03.27. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1991.04.21. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 1991.04.29. [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1991.05.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1991.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1991.11.14. [[Žans Kokto]] "Burvīgie briesmoņi". Rež. Oļģerts Kroders. === 1992. gadā === * 1992.02.01. Īvs Žamiaks "Acālija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1992.02.20. [[Lelde Stumbre]] "Suns". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1992.04.30. Sebastians, Prebens Harriss "Bagātību sala". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1992.05.13. Agneta Pleijele "Daži vasaras vakari zem šīs saules". Rež. Hanss Bertilsons. * 1992.06.17. Hermanis Zūdermans "Mans dzimtais nams". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1992.10.08. [[Anšlavs Eglītis]] "Karmen, Karmen!". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1992.10.28. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1992.11.28. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1992.12.19. Sverre Brandts "Ceļojums uz Ziemassvētku zvaigzni". Rež. Jānis Kaijaks. === 1993. gadā === * 1993.01.22. Normunds Rudzītis "Tas vēl nav viss...". Rež. Juris Rudzītis. * 1993.02.12. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Aplis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1993.03.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Teātris". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1993.03.30. Kolīna Makkalova "Dziedoņi ērkšķu krūmā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1993.05.06. Aira Levins "Nāves slazds". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1993.06.16. Alfrēds Marija Vilners, Heincs Reiherts "Trejmeitiņas". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1993.10.09. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Hanss Bertilsons. * 1993.11.09. Mērija Čeiza "Neredzamais Hārvijs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1993.12.03. Virgilio Pinjera "Jēzus". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1993.12.21. Karlo Goldoni "Nerātnais marķīzs" ("Feodālis"). Rež. [[Imants Adermanis]]. === 1994. gadā === * 1994.01.27. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1994.02.11. [[Alfreds de Misē]] "Svečturis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1994.04.14. Ferencs Molnārs "Lū—labais eņģelis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1994.04.19. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.05.13. [[Pīters Šefers]] "Amadejs". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1994.05.17. [[Tenesijs Viljamss]] "Piena upes šeit sen izsīkušas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1994.06.03. Pērs Ulovs Enkvists "Dūksnāja bērni". Rež. Jānis Kaijaks. * 1994.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 1994.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1994.10.28. "Edīte Piafa" (pēc J. Viliama, V. Legentova lugām un [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] grāmatas "Mana dzīve"). Rež. Juris Rudzītis. * 1994.11.07. [[Henriks Ibsens]] "Meža pīle". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.11.16. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Trīs musketieri]]". Rež. Edmunds Freibergs, Gijs Pjērs Kulo. === 1995. gadā === * 1995.01.03. Ernests Tompsons "Pie Zelta ezera". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1995.01.20. [[Gerharts Hauptmanis]] "Elga". Rež. Jānis Kaijaks. * 1995.02.04. Karlo Kollodi "Pasaka par koka sirsniņu". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1995.03.10. [[Arturs Millers]] "Salemas raganas". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1995.03.17. Lars Jillenstens "Pavisam vienkārši". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1995.04.13. Villijs Rasels "Šērlija Velentaina". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1995.04.27. Viljams Sarojans "Tavas dzīves laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1995.05.09. Nils Saimons "Kāpēc tas tā, Mel?" ("Otrās avēnijas gūsteknis"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1995.06.05. [[Lelde Stumbre]] "Svešinieki šeit". Rež. Valdis Lūriņš. * 1995.10.06. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Edmunds Freibergs. * 1995.10.07. [[Augusts Strindbergs]] "Lieldienas". Rež. Mihails Kublinskis. * 1995.10.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Oļģerts Kroders. * 1995.11.17. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Rež. Mihails Kublinskis. === 1996. gadā === * 1996.01.09. [[Harijs Gulbis]] "Uz Liepsalām ejot". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1996.01.19. [[Antons Čehovs]] "Raibie stāsti". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1996.02.16. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1996.04.04. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1996.04.18. Egīls Šņore "Uzsmēķēt zāli". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1996.05.07. Ferdinands Brukners "Napoleons Pirmais". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1996.05.28. [[Augusts Strindbergs]] "Kurš stiprāks?". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.06.04. [[Edgars Raiss Barouzs]] "Kaktusa zieds". Rež. Mihails Kublinskis. * 1996.10.10. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. Edmunds Freibergs. * 1996.10.16. Augusts Strindbergs "Kurš stiprāks?" un Pērs Ulovs Enkvists "Tribādas nakts". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.10.22. [[Tenesijs Viljamss]] "Kliedziens". Rež. Valdis Lūriņš. * 1996.11.28. Tenesijs Viljamss "Orfejs nokāpj ellē". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1996.12.21. Ežēns Labišs "Briesmu darbi Lursīna ielā". Rež. Gijs Pjērs Kulo. === 1997. gadā === * 1997.01.17. Pjērs Marivo "Viltus atzīšanās". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1997.02.18. Jānis Jurkāns "Dūdieviņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1997.03.14. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Sēras piestāv Elektrai". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.04.04. [[Ērihs Kestners]] "Divas Lotiņas". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1997.04.29. Jānis Jurkāns "Amālija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1997.05.14. Žans Sarmāns "Mamurē". Rež. Mihails Kublinskis. * 1997.05.29. Jaroslavs Ivaškēvičs "Eņģeļu māte Joanna". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 1997.06.04. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Valdis Lūriņš. * 1997.10.03. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1997.10.10. [[Harolds Pinters]] "Jaunības laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1997.11.02. Agneta Elers-Jarlemane "Mazā Boije". Rež. [[Dzintra Klētniece]]. * 1997.11.11. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Atpūta "Paradīzē"". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1997.12.04. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.12.12. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. Jānis Kaijaks. === 1998. gadā === * 1998.01.09. [[Arturs Millers]] "Ceļojošā komija gals" ("Komivojažiera nāve"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1998.02.10. Noels Kouards "Jestrais spoks". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.02.14. [[Edvards Vulfs]] "Līnis murdā". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1998.03.03. Raimonds Auškāps "Tāda dzīve". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1998.03.18. Džejs Alens "Četrdesmit karātu". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.04.02. [[Lelde Stumbre]] "Mīla—jā, mīla—nē". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1998.04.07. Armāns Mefrs "Grēksūdzes laiks". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.05.06. [[Pēteris Pētersons]] "Fēlikss un Felicita". Rež. Pēteris Pētersons. * 1998.05.22. Margarita Garpe "Jūlijai". Rež. Mihails Kublinskis. * 1998.10.08. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.10.11. [[Žans Ženē]] "Kalpones". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1998.10.30. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. Valdis Lūriņš. * 1998.11.07. Marks Hemptons, Mērija Luīze Vilsone "Pilnos auļos". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.11.17. [[Jānis Peters]] "Nakts pēc tautasdziesmas". Rež. Harijs Petrockis. * 1998.11.27. Eduardo de Filipo "Filumena no Neapoles" ("Filumena Marturano"). Rež. Mihails Kublinskis. === 1999. gadā === * 1999.01.15. [[Pavels Kohouts]] "Māja Prāgā, paredzēta nojaukšanai" ("Trešā māsa"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1999.01.22. Normens Čārlzs Hanters "Mēness ūdeņi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1999.02.19. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1999.02.23. [[Māra Zālīte]] "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1999.04.09. [[Otfrīds Preislers]] "Mazā raganiņa". Rež. Zane Kreicberga. * 1999.04.12. Astrida Sālbaha "Rīts un vakars". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1999.05.15. Alans Džejs Lerners, Frederiks Lou "Mana skaistā lēdija". Rež. Edmunds Freibergs. * 1999.06.07. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vecākais dēls". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1999.10.07. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.10.12. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.11.03. Gunters Bets, Barbara Kapela "Nebrīnies par tiem, kam sešdesmit". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.12.03. [[Airisa Mērdoka]] "Melnais princis". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.12.09. Joss Vandelo "Kapteiņu nedēļa". Rež. Virdžīnija Lejiņa. === 2000. gadā === * 2000.01.10. [[Harijs Gulbis]] "Vēverīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2000.01.28. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.02.15. Ronalds Hārvuds "Laiki mainās". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2000.03.09. Žans Anuijs "Ielūgums pilī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2000.04.28. [[Lope de Vega]] "Deju skolotājs". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.06.03. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2000.06.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2000.10.07. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Indriķa hronika". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.10.13. [[Stefans Cveigs]] "Leģenda par kādu mūžu". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.11.17. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vasaras rītā". Rež. Regnārs Vaivars. === 2001. gadā === * 2001.01.06. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2001.02.06. [[Lelde Stumbre]] "Aktieri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2001.02.10. Mihaels Hjurts, Juhans Kindblums, Tomass Tivemarks "Svenson, Svenson...". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2001.03.08. Ficdžeralds Kuscs "Pēdējais vilciens". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2001.03.23. [[Bernārs Marī Koltess]] "Rietumu krastmala". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2001.05.09. [[Pavels Kohouts]] "80 dienās ap zemeslodi". Rež. Valdis Lūriņš, [[Dita Lūriņa]]. * 2001.05.28. [[Edvards Olbijs]] "Trausls līdzsvars". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2001.06.07. Žans Liks Lagarss "Spēles varoņi". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2001.06.15. [[Onorē de Balzaks]] "Šagrenāda". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.10.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Sfinksa". Rež. insc. Edmunds Freibergs, rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2001.10.16. [[Pauls Putniņš]] "Kvēli ilgotā". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.11.04. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (atj.) (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 2001.11.21. Agnēta Pleijele "Rīt būs atkal jauna diena" ("Standard Selection"). Rež. Mihails Kublinskis. * 2001.12.06. [[Aleksandrs Čaks]] "Patriektā sirds". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2002. gadā === * 2002.01.06. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Teātris". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2002.01.26. [[Stefans Cveigs]] "Amoks". Rež. [[Indra Roga]]. * 2002.02.08. [[Astrida Lindgrēna]] "Pepija". Rež. Jānis Kaijaks. * 2002.02.22. Džons Patriks "Dīvainā misis Sevidža". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2002.03.20. Dereks Benfīlds "Kurš kuru brokastīs?". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2002.03.26. Rodžers Hols "Grāmatu draudzeņu klubs" ("Par maz miesaskāres"). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2002.05.10. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Viņš taču ir muļķis". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.05.15. Žaks de Dekērs "Magnolija". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.06.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 2002.10.21. Roberts Bolts "Vivat! Vivat, Regina!". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.12.06. Ežēns Labišs "Salmu cepurīte". Rež. Edmunds Freibergs. === 2003. gadā === * 2003.01.30. Aleksandrs Obrazcovs "Divas sirdis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2003.02.12. [[Tenesijs Viljamss]] "Stikla zvērnīca". Rež. Ģirts Veigners. * 2003.03.06. [[Astrida Lindgrēna]] "Superdetektīvs Blumkvists". Rež. Jānis Kaijaks. * 2003.04.04. [[Inga Ābele]] "Dzelzszāle". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2003.06.08. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ienesīga vieta". Rež. Arkādijs Kacs. * 2003.10.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2003.11.14. [[Ojārs Vācietis]] "Sasiesim astes". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2003.11.09. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera" (kamerversija) (sadarbībā ar teātra grupu United Intimacy). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. === 2004. gadā === * 2004.01.25. [[Viljams Gibsons (dramaturgs)|Viljams Gibsons]] "Divi šūpolēs". Rež. Ģirts Veigners. * 2004.02.27. [[Lelde Stumbre]] "Saulriets". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2004.02.28. Markuss Kēbelijs "Brīva istaba". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2004.03.14. [[Edvards Olbijs]] "Kam no Vilka kundzes bail?". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2004.06.21. [[Māra Zālīte]], Valdis Zilveris "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2004.09.03. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2004.09.10. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Mēlnesības skola". Rež. [[Arkādijs Kacs]]. * 2004.09.17. [[Henrijs Džeimss]] "Asperna vēstules". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2004.09.24. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. Mihails Kublinskis. * 2004.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2004.10.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Pēteris Krilovs. === 2005. gadā === * 2005.01.13. [[Pauls Putniņš]] "Aicinājums uz ... pērienu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2005.02.06. Aleksejs Arbuzovs "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] "Nora". Rež. [[Indra Roga]]. * 2005.04.08. Natālija Vorožbita "Galka Motalka". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2005.04.14. Braiens Frīls "Mollija Svīnija". Rež. Ilze Olingere. * 2005.09.08. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Rež. Edmunds Freibergs. * 2005.11.04. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2005.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Indra Roga. === 2006. gadā === * 2006.01.19. Entonijs Bērdžess "Mehāniskais apelsīns". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2006.02.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Hotel Kristina". Rež. [[Baņuta Rubess|Baņuta Rubesa]]. * 2006.03.22. Braiens Frīls "Aristokrāti". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2006.04.06. Larss Nurēns "Rudens un ziema". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2006.04.30. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Ilze Olingere. * 2006.05.22. [[Antons Čehovs]] "Ivanovs". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2006.09.14. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Draudzes bazārs". Rež. Edmunds Freibergs. * 2006.09.15. [[Harolds Pinters]] "Mīļākais". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2006.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2006.11.02. [[Fjodors Dostojevskis]] "Sarunas kaimiņistabās" ("[[Noziegums un sods]]"). Rež. Pēteris Krilovs. * 2006.11.22. [[Pauls Putniņš]] "Pusdūša. Mundis". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2006.12.14. Viljams Šekspīrs "Spītnieces savaldīšana". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. === 2007. gadā === * 2007.01.19. [[Arturs Millers]] "Skats no tilta". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2007.02.02. [[Zigmars Liepiņš]], [[Andra Manfelde]] "Adata". Rež. Ramūns Kaubris. * 2007.02.04. Ieva Samauska "Kā uzburt sniegu". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.02.15. [[Regnārs Vaivars]] "Leļļu pavēlnieks". Rež. Regnārs Vaivars, Diāna Romanoviča. * 2007.02.22. Bernds Šrēders "Māte un dēls". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.03.16. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori jaunā saimniece". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.04.11. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mēs" ("Negaiss") (sadarbībā ar G. Poliščukas Teātra observatoriju). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2007.04.20. [[Laima Kota|Laima Muktupāvela]] "Šampinjonu derība". Rež. [[Rūdolfs Plēpis]]. * 2007.04.26. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa. Romance par mīlētājiem. Variācija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2007.09.13. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2007.09.15. [[Margarita Perveņecka]], Natālija Vorožbita "Drakula. Dēmoni". Rež. Regnārs Vaivars. * 2007.10.11. Metjū Barbers "Apburtais aprīlis". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.10.14. Lions Feihtvangers "Džūlija Farnēze". Rež. Gaļina Poliščuka. * 2007.10.18. [[Nora Ikstena]] "Amariļļi". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2007.11.16. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2007.11.21. Sintija Laura Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Anita Sproģe. * 2007.12.14. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2008. gadā === * 2008.01.25. [[Henriks Ibsens]] "Mazais Eijolfs". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.02.15. Deivids Hērs "Jūdas skūpsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.03.18. Marjus Ivaškevičs "Kaimiņš". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2008.03.19. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2008.04.24. [[Lelde Stumbre]] "Smiltāju mantinieki". Rež. [[Indra Roga]]. * 2008.05.22. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Kerija. Retrospekcija" (pēc Teodora Dreizera romāna). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2008.06.03. Renē Heinersdorfs "Tik mīla vien". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2008.09.17. [[Inga Ābele]] "Skola". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2008.10.02. [[Regnārs Vaivars]] "Visiem zināmais lācis un viņa dr.". Rež. Regnārs Vaivars. * 2008.10.05. Marks Rāvenhils "Dažas atklātas fotogrāfijas". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2008.10.15. [[Juhans Smūls]] "Pulkveža atraitne". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2008.10.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Edmunds Freibergs. * 2008.12.11. [[Ēriks Vilsons]] "Pīles lidojums klusumā". Rež. [[Ināra Slucka]]. === 2009. gadā === * 2009.01.08. [[Gunars Janovskis]] "Uz neatgriešanos". Rež. [[Indra Roga]]. * 2009.02.05. [[Andrejs Upīts]] "Hipnotiskais brauciens" (pēc stāsta "Sūnu ciema zēni" motīviem). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2009.02.12. [[Vizma Belševica]] "Bille". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2009.03.06. [[Jānis Veselis]] "Neuzticīgie". Rež. [[Andrejs Jarovojs]]. * 2009.04.04. [[Valters Sīlis]] "Par mammām". Rež. Valters Sīlis. * 2009.04.09. Inga Rozentāle "1906. Trakāk vēl kā piektā gadā". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2009.05.07. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] "Smiekli tumsā" ("Camera obscura"). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.05.14. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Aija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2009.09.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "Vadonis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2009.09.19. Deivids Harovers "Melnais strazds". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2009.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Nesaprašanās" ("Juns Gabriels Borkmans"). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2009.10.10. Jokums Rode "Pinokio pelni". Rež. Viesturs Kairišs. * 2009.10.16. [[Vilhelms Bušs]] "Makss un Morics". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2009.11.14. [[Māra Zālīte]] "Lācis". Rež. Indra Roga. * 2009.12.11. Urss Vidmers "TopDogi". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2009.12.17. Ingrīda Lauzunda "Homo Erectus". Rež. Regnārs Vaivars. === 2010. gadā === * 2010.01.28. Ēdens fon Horvāts "Kazimirs un Karolīne". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2010.02.12. [[Gundega Repše]] "Jūras velni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2010.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Mirušās dvēseles". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2010.03.25. Dario Fo, Franka Rame "Laulāts un brīvs". Rež. Mihails Borisovs. * 2010.04.22. Rejs Kūnijs "Smieklīgā nauda". Rež. Mihails Mamedovs. * 2010.04.23. Deivids Oberns "Pierādījums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2010.04.28. [[Tenesijs Viljamss]] "Brīdinājums mazajiem kuģiem". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2010.05.27. Andris Kalnozols "Novakars: Kopsavilkums". Rež. [[Mārcis Lācis]]. * 2010.06.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2010.09.23. [[Raimonds Pauls]], [[Liāna Langa]], [[Inga Ābele]] "Leo. Pēdējā bohēma". Rež. [[Edmunds Freibergs]], Ināra Slucka. * 2010.09.25. Nikolajs Gogolis "Ārprātīgā piezīmes". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2010.10.07. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Septiņi Fausti". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.10.21. [[Danskovīte]] "Latgola.lv". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2010.11.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Garās dienas ceļš uz nakti". Rež. Mihails Kublinskis. * 2010.11.26. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Brāļi Karamazovi|Cilvēks Karamazovs]]". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2010.12.02. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2010.12.09. [[Regnārs Vaivars]], Mārcis Lācis "Skalbi un valdi. Iedvesmojoties no [[Kārlis Skalbe|K. Skalbes]] pasakām". Rež. Regnārs Vaivars, Mārcis Lācis. * 2010.12.18. [[Melānija Vanaga]] "Veļupes krastā". Rež. Valters Sīlis. * 2010.12.20. "Spēlējam Sniegbaltīti un rūķīšus". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2011. gadā === * 2011.02.10. NO99 "Čīkstošais klusums". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2011.02.25. Margarita Dirasa "Augu dienu koku paēnā". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2011.03.10. [[Astrida Lindgrēna]], Stefans Jētestams "Karlsons, kas dzīvo uz jumta". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2011.04.21. [[Pēteris Krilovs]] "Lūgšana resnajai tantei" (pēc [[Džeroms Deivids Selindžers|Džeroma Deivida Selindžera]] "Frenija un Zūijs" motīviem). Rež. Pēteris Krilovs. * 2011.04.28. Ādams Purmalis "Ādama stāsts". Rež. [[Indra Roga]]. * 2011.05.19. [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] "Visi mani prezidenti" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2011.05.31. Vilnis Vējš "Īsie zibsnīgie mirkļi". Rež. [[Ģirts Šolis]]. * 2011.09.02. "Tikai tā!" (latviešu dziesmu spēle). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2011.09.21. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.10.18. Renē Heinersdorfs "Mīli manu sievu". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2011.10.20. Aiva Birbele "Kapusvētku PR". Rež. Valdis Lūriņš. * 2011.11.10. Izrāde "Gals". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2011.11.17. Jevgeņijs Haritonovs "Dzin" (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2011.12.08. Mērija Meipsa-Dodža "[[Sudraba slidas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2011.12.13. [[Semjuels Bekets]] "Mērfijs". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. === 2012. gadā === * 2012.01.12. Treisijs Letss "Osedžas zeme". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2012.02.09. Jaroslavs Ivaškēvičs "Ideāls zaglis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2012.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Cilvēks Šinelī" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2012.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "Pērnvasar negaidot". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2012.04.10. [[Georgs Bīhners]] "Voiceks". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2012.05.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "[[Parīzes Dievmātes katedrāle (opera)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]". Rež. Indra Roga. * 2012.05.23. Uku Ūsbergs "Galvas maiņa". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2012.06.12. "[[Hamlets]]" (pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] darba motīviem) (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2012.09.13. [[Inga Ābele]] "Jasmīns. Pārdaugava". Rež. Valters Sīlis. * 2012.09.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Purva bridējs". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2012.09.20. [[Lelde Stumbre]] "Mī.. Mālēt". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2012.10.25. [[Antons Hansens Tammsāre]] "Zeme un mīlestība. Kārina. Indreks". Rež. Elmo Niganens. * 2012.11.09. [[Ēriks Vilsons]], [[Ināra Slucka]] "Zudušo laiku citējot". Rež. Ināra Slucka. * 2012.11.29. [[Ērihs Kestners]] "Trīs vīri kūrortā". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2012.11.30. [[Daniils Harmss]] "Vecene". Rež. Vladislavs Nastavševs. === 2013. gadā === * 2013.01.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2013.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Rež. [[Aiks Karapetjans]]. * 2013.03.07. [[Oskars Vailds]] "Sieviete, kura nav uzmanības vērta". Rež. [[Indra Roga]]. * 2013.03.16. Aleksejs Ščerbaks "Piemiņas diena". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2013.04.24. [[Jānis Sudrabkalns]], [[Biruta Skujeniece]], [[Jānis Peters]], [[Raimonds Pauls]] "Trubadūrs uz ēzeļa". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2013.04.28. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2013.05.14. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Meitenes". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2013.05.30. [[Džons Maksvels Kutzē]] "Rudens Pēterburgā". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2013.09.12. "...bagātā kundze..." (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] darbu motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2013.09.12. [[Regnārs Vaivars]] "Titāniks". Rež. Regnārs Vaivars. * 2013.09.12. Jevgeņijs Griškovecs "Satisfakcija". Rež. Dāvis Auškāps. * 2013.10.11. Deivids Lindsejs-Ebairs "Truša alā". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2013.10.18. [[Brāļi Grimmi]], Rasa Bugavičute-Pēce "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2013.11.04. "Nē Minskai 2014?". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.28. Ričards Bīns "Divu kungu kalps. Anno 1963". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.29. Pīters Kvilters "Žilbinoši!". Rež. Valdis Lūriņš. === 2014. gadā === * 2014.01.15. [[Henriks Ibsens]] "Spoki". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2014.01.23. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Jūtu tektonika". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.02.03. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2014.02.26. [[Džeimss Džoiss]] "Mollija saka: jā!" (pēc romāna "[[Uliss]]"). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2014.02.27. Džons Bointons Prīstlijs "Laiks un Konveju ģimene". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2014.04.25. Danskovīte "Latgola.lv—2". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2014.04.30. [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] "Ezeriņš". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2014.05.20. Jānis Balodis "Pieaugušie". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2014.05.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs "Kabarē". Rež. [[Indra Roga]]. * 2014.05.30. Tea Dorna "MarLenī". Rež. Jānis Mūrnieks. * 2014.09.11. Agnese Rutkēviča "Mans nabaga tēvs". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2014.09.13. [[Vladimirs Majakovskis]] "Blakts". Rež. Dāvis Auškāps. * 2014.11.05. Migels de Unamuno "Migla". Rež. Indra Roga. * 2014.12.04. Alans Eikborns "Svētku laika pārpratumi". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2014.12.30. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Mihails Kublinskis. * 2014.12.30. [[Mihails Bulgakovs]] "Jaunā ārsta piezīmes". Rež. [[Jānis Vimba]], [[Kaspars Zvīgulis]]. === 2015. gadā === * 2015.01.29. [[Rainis]] "Raiņa sapņi". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2015.03.05. Ēdens fon Horvāts "Vīnes meža stāsti". Rež. Andžejs Bubeņs. * 2015.04.07. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2015.04.22. Margareta Edsone "Prāts". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2015.04.23. Žans Anuijs "Antigone". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2015.05.14. Valdis Zilveris, [[Juris Hiršs]] "Bāskervilu leģenda" (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] stāsta motīviem). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2015.05.26. Žoels Pomrā "Šis bērns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2015.09.11. Rainis "[[Uguns un nakts]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2015.09.19. Eliots Heizs "Ceļā uz mājām". Rež. Dāvis Auškāps. * 2015.09.23. Bārnijs Noriss "Ciemiņi". Rež. Ināra Slucka. * 2015.10.22. [[Tomass Manns]] "Avantūrista grēksūdze". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.12.03. [[Viktors Igo]], [[Imants Kalniņš]], [[Viktors Kalniņš (rakstnieks)|Viks]] "Cilvēks, kas smejas". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. === 2016. gadā === * 2016.01.14. Huans Majorga "Zēns". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2016.02.04. [[Māris Bērziņš]] "Svina garša". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2016.03.11. "Mūžīgais komentārs Nr. 4" (pēc [[Sērens Kirkegors|Sērena Kirkegora]] darba motīviem). Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2016.04.21. [[Henriks Ibsens]] "Mežapīle". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2016.04.28. Florians Zellers "Ak, tētīt...". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2016.05.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem gobām". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2016.05.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Asins kāzas". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2016.05.30. Deniss Kellijs "Pēc beigām". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.15. [[Andrejs Upīts]] "Sieviete". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2016.09.21. Jānis Balodis, Valters Sīlis "Veiksmes stāsts". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.22. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Klavigo". Rež. Folkers Šmits. * 2016.10.27. Henriks Ibsens, [[Edvards Grīgs]] "Pērs Gints". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2016.11.30. "Nature Morte". Horeogr. Agate Bankava. * 2016.12.02. "Šausmu autobuss" (iedvesmojoties no Paula van Lona stāstiem). Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2016.12.04. [[Anna Rancāne]] "Bišumāte un vilkacis". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 2017. gadā === * 2017.01.05. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2017.02.05. Marks Hedons, Saimons Stīvenss "Savādais atgadījums ar suni naktī". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2017.02.28. [[Artūrs Dīcis]] "Lidojošais Travolta". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2017.03.04. Marjus Ivaškevičs "Tuvā pilsēta". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2017.03.08. [[Ežēns Jonesko]] "Plikpaurainā dziedone". Rež. [[Indra Roga]]. * 2017.03.26. "Melot (?)!" (pēc [[Denī Didro]] darba). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2017.04.06. Nikola Makolifa "Juveliera jubileja". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2017.04.29. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2017.05.08. Harijs Gulbis "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2017.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīne". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2017.09.14. [[Inga Ābele]] "Klūgu mūks". Rež. Indra Roga. * 2017.09.29. Laila Burāne "Līdz kāzām sadzīs" (sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] un [[Ģertrūdes ielas teātris|Ģertrūdes ielas teātri]]). Rež. Laura Upeniece. * 2017.10.12. Antons Čehovs "[[Trīs māsas]]. Refleksija". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2017.11.22. Terenss Retigans "Dziļā, skumjā jūra". Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2017.12.05. [[Alberts Kronenbergs]] "Mazais ganiņš". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2017.12.07. Dankans Makmillans "Cilvēki, lietas un vietas". Rež. Valters Sīlis. === 2018. gadā === * 2018.01.12. Andris Ūdris "Apsolu". Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2018.01.25. Jasmīna Rezā "ART". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2018.02.01. [[Oskars Vailds]], [[Rihards Štrauss]] "Salome". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2018.02.15. Žans Liks Lagarss "Tas pasaules gals". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2018.03.08. [[Artūrs Dīcis]] "Arī vaļiem ir bail". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2018.03.15. Andri Lūps "Dūja". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2018.05.24. [[Pēteris Pētersons]], [[Raimonds Pauls]] "Man 30 gadu". Rež. Ināra Slucka. * 2018.05.31. Jānis Balodis "Mežainis". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2018.06.08. "Precēšanās un šķiršanās anatomija" (pēc Džona Apdaika darba motīviem). Rež. [[Marija Bērziņa]]. * 2018.09.13. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2018.09.14. "Antiņš. Zelts. Kalns" (pēc Raiņa lugas "[[Zelta zirgs]]" motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2018.11.01. "visas manas vājības ir tavas lūpas". Horeogr. Agate Bankava, Rūdolfs Gediņš, Dmitrijs Gaitjukevičs. * 2018.11.12. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] "Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris". Rež. Valters Sīlis. * 2018.12.06. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2019. gadā === * 2019.02.03. "Par tēviem". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2019.02.05. [[Jēkabs Nīmanis (mūziķis)|Jēkabs Nīmanis]], [[Kārlis Skalbe]], [[Kārlis Vērdiņš]] "Ceļojums uz ziemeļiem". Rež. Jēkabs Nīmanis. * 2019.02.07. [[Zigfrīds fon Fēgezaks]] "Baltiešu gredzens". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2019.03.07. Rimants Ziedonis "Paradoksālā Latvija". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2019.03.29. Justīne Kļava, [[Garlībs Merķelis]] "Latvieši". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2019.05.09. Jānis Balodis "Zem diviem karogiem". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2019.05.29. "Aka" (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] romāna motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2019.06.05. Rita Kalnejais "Šī skaistā nākotne". Rež. Diāna Kaijaka. * 2019.09.19. Juha Jokela "Finlandizācija". Rež. Valters Sīlis. * 2019.09.19. Ivo Briedis "Pēdējais salmiņš". Rež. Toms Treinis. * 2019.09.19. [[Aivars Freimanis]] "Katls". Rež. Ināra Slucka. * 2019.10.18. [[Lūiss Kerols|Luiss Kerols]] "[[Alises piedzīvojumi Brīnumzemē|Alise Brīnumzemē]]". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2019.12.04. Rasa Bugavičute-Pēce "Puika, kurš redzēja tumsā". Rež. Valters Sīlis. * 2019.12.05. Nikolajs Gogolis "Revidents". Rež. Ņikita Kobeļevs. * 2019.12.18. Jasmīna Rezā "Slaktiņa dievs". Rež. Daiga Kažociņa. === 2020. gadā === * 2020.03.05. Federiko Garsija Lorka "Tukšais zieds" ("Jerma"). Rež. Ināra Slucka. * 2020.03.06. Artūrs Dīcis "Dzīvnieks" (pēc Arto Pāsilinna romāna "Zaķa gads" motīviem). Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.03.12."[[Lepnums un aizspriedumi]]" (pēc [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] romāna motīviem). Rež. Klāvs Mellis. * 2020.07.31. Māra Zālīte "Margarēta". Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.09.11. "Skaņdarbs". Rež. Ināra Slucka. * 2020.09.24. Artūrs Jankovskis "Oligarhs". Rež. Toms Treinis. * 2020.09.26. Linda Rudene, Valters Sīlis "Mežs". Rež. Valters Sīlis. * 2020.09.27. Linda Rudene, Valters Sīlis "Pilsēta". Rež. Valters Sīlis. === 2021. gadā === * 2021.08.27. "Atver acis". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.10. [[Harolds Pinters]] "Nodevība". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.14. "Svešinieki vilcienā" (Viļņa Vēja skatuves vers. pēc Patrīcijas Haismitas un Kreiga Vernera darbu motīviem). Rež. Vladislavs Nastavševs. * 2021.09.16. [[Frīdrihs Šillers]] "Ferdinands un Luīze". Rež. Dita Lūriņa. * 2021.09.22. Linda Rudene "Riests". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.22. Garsons Kanins "Dzimusi vakardien". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.23. [[Stendāls]] "Sarkanais un melnais". Rež. Edmunds Freibergs. * 2021.09.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Sapnis vasaras naktī". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2021.09.30. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Mārtiņš Gūtmanis. * 2021.10.08. "Aukle" (pēc Leīlas Slimani romāna "Klusa dziesma" motīviem). Rež. Intars Rešetins. * 2021.10.09. Reins Rauds "Perfektā teikuma nāve". Rež. Valters Sīlis. * 2021.12.09. [[Andruss Kivirehks]] "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus". Rež. Ivars Pellu. === 2022. gadā === * 2022.02.10. Kata Vēbere "Sievietes daļas". Rež. Ināra Slucka. * 2022.04.06. Sirku Peltola "Mazā naudiņa". Rež. Regnārs Vaivars. * 2022.04.07. Tomass Vinterbergs, Mogenss Rukovs "Komūna". Rež. Valters Sīlis. * 2022.09.15. [[Māris Bērziņš]] "Aizliegtais pianīns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2022.09.22. Deivids Harovers "Naži vistās". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2022.10.02. Marina Smiļaneca "Suņa māja". Rež. Larisa Semirozumenko. * 2022.10.21. [[Karlo Kollodi]] "[[Pinokio piedzīvojumi]]". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2022.12.13. [[Ance Muižniece]] "Divas pasaules". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. === 2023. gadā === * 2023.01.12. Lūsija Kirkvuda "Debesjums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2023.03.09. [[Rabindranats Tagore]] "Pasta nams". Rež. Elīza Dombrovska. * 2023.03.16. [[Artūrs Dīcis]] "Ričards. Nekā personīga". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2023.03.31. "Baltiešu armija" (pēc Edgara Ozoliņa piezīmju motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2023.05.10. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]], [[Džuzepe Verdi]], [[Edgars Mākens]] "La KRITUSĪ". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2023.09.14. [[Rainis]] / Justīne Kļava "Spēlēju, dancoju". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2023.09.26. Ferdinands fon Šīrahs "Terors". Rež. Valters Sīlis. * 2023.10.26. Regnārs Vaivars "Suņu ciema Nelaimes lācis". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2023.11.09. Elza Marta Ruža / Matīss Kaža "Maigā vara". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2023.12.06. [[Kaspars Rolšteins]] "#DiToo". Rež. [[Dita Lūriņa]]. === 2024. gadā === * 2024.01.25. Klāvs Mellis "Garderobisti". Rež. [[Paula Pļavniece]]. * 2024.02.01. Dmitrijs Krimovs "Pīters Pens. Sindroms". Rež. Dmitrijs Krimovs. * 2024.02.08. Kristina Marija Kuliniča "Kā kļūt nelaimīgam?". Rež. Artūrs Areima. * 2024.03.06. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere. Atgriešanās". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2024.04.11. Mariuss fon Maienburgs "Ugunsseja". Rež. Henrijs Arājs. * 2024.04.18. Mārgareta Perija "Laiks Paradīzei". Rež. Endīne Bērziņa. * 2024.04.25. Pēc [[Pēteris Veiss|Pētera Veisa]] lugas motīviem "Marats/Sads". Rež. Rūdolfs Gediņš, Klāvs Mellis. * 2024.05.16. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgais vecis". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2024.09.12. [[Alberts Bels]] "Cilvēki laivās". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.09.19. [[Sudrabu Edžus]] "Dullais Dauka". Rež. Jurģis Lūsis. * 2024.10.29. [[Astrida Lindgrēna]] "Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki". Rež. Paula Pļavniece. * 2024.12.05. [[Frānsiss Skots Ficdžeralds]] "[[Lielais Getsbijs|Lieliskais Getsbijs]]". Rež. [[Indra Roga]]. === 2025. gadā === * 2025.02.27. [[Jukio Mišima]] "Zelta templis". Rež. Henrijs Arājs. * 2025.03.06. Lī Hols, Padijs Čajefskis "Nacionālais kanāls". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2025.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2025.04.17. Laura Sintija Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Rodrigo Struka. * 2025.04.30. Iedvesmojoties no [[Arveds Mihelsons|Rutku Tēva]] "Dumpīgā Rīga". Rež. Klāvs Mellis. * 2025.05.15. [[E. T. A. Hofmanis|Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis]] "Smilšu cilvēks". Rež. [[Ralfs Liepa]]. * 2025.06.04. [[Alfrēds Žarī]], Vladislavs Troickis, Elza Marta Ruža "Karalis Ibī un citi monstri". Rež. Vladislavs Troickis. * 2025.09.11. Gusts Ābele "Klusums un troksnis". Rež. Gusts Ābele. * 2025.09.20. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2025.09.25. [[Jānis Joņevs]] "Ko var cilvēks". Rež. Roberts Dauburs. * 2025.10.09. [[Jana Egle]] "Egles stāsti". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.11.14. [[Kārlis Vērdiņš]], [[Matīss Kaža]] "Bastardi". Rež. Matīss Kaža. * 2025.11.15. Mērija Orra "Viss par Ievu". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.12.04. [[Andris Kalnozols]] "Ods". Rež. [[Matīss Budovskis]]. === 2026. gadā === * 2026.02.05. Daiva Čepauskaite "Kad atkal būsim jauni". Rež. [[Rolands Atkočūns]]. * 2026.02.26. [[Guntis Bojārs]] "Zīda čūska". Rež. [[Laura Groza]]. * 2026.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2026.03.17. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Atbalss Aija". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2026.04.30. Noels Kovards "Intīmās dzīves". Rež. [[Ināra Slucka]]. [[Kategorija:Latvijas Nacionālais teātris|Izrādes]] e1c1bwd99ywyhvvmldguhudzs7v39eg 4500678 4500677 2026-07-30T22:09:05Z Teatrālis 82063 /* 1944. gadā */ 4500678 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. {{TOClimit|2}} == Padomju Latvijas Strādnieku teātris (1919) == * 1919.02.23. [[Leons Paegle]] "Augšāmcelšanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1919.03.09. [[Andrejs Upīts]] "Viens un daudzie". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.03.14. Andrejs Upīts "Balss un atbalss". Rež. Augusts Kokalis. * 1919.03.28. Maksimiliāns Bethers "Pirmie viļņi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.04.11. Andrejs Upīts "Saule un tvaiks". Rež. Ērihs Lauberts. * 1919.04.18. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.05.02. [[Maksims Gorkijs]] "Ienaidnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.05.16. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. == Latvijas Nacionālais teātris (1919—1940) == === 1919. gadā === * 1919.11.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.12.03. [[Rainis]] "Daugava". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1919.12.06. Rainis "[[Zelta zirgs]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.12.19. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (1. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.21. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.25. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.27. Bjernstjerne Bjernsons "Kad jaunais vīns zied". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1920. gadā === * 1920.01.06. [[Moriss Meterlinks]] "Māsa Beatrise". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1920.01.17. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1920.01.31. Endre Naģs "Ministru prezidents". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.02.25. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1920.03.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.03.17. [[Fallijs]] "Selgā". Rež. Alfrēds Zommers. * 1920.04.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.04.28. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.05.15. [[Heinrihs Manns]] "Legro kundze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.06.15. Edvards Vulfs "Rožainās dienas", Gabriela Zapoļska "Kāzu priekšvakarā", [[Antons Čehovs]] "Bildinājums". Rež. Dmitrijs Arbeņins. * 1920.09.15. Rūdolfs Blaumanis "Indrāni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.09.21. [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.09.29. Rihards Dēmels "Cilvēku draugi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.10.13. Edvards Vulfs "Meli". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.11.10. [[Anna Brigadere]] “Ilga”. Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.11.17. Rainis "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.12.03. Šarls van Lerbergs "Pans". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.12.23. Jānis Akuraters "Šis un Tas Itnekas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1921. gadā === * 1921.01.12. Antons Vildganss "Nabadzība". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1921.01.26. Klitija "Sulamīte". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1921.02.18. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.05. Rūdolfs Lotārs "Karalis Harlekīns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.03.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.23. [[Henriks Ibsens]] "Troņa tīkotāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.04.28. [[Augusts Saulietis]] "Pret ziemeļiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.05.06. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.05.25. Artūrs Kustā Jerviluoms "Ziemeļnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.16. [[Augusts Kicbergs]] "Elks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.21. Voldemārs Dambergs "Ziedu viesulī". Rež. Fricis Rode. * 1921.10.05. Erkols Luidži Morselli "Glauks". Rež. Kristaps Linde. * 1921.10.12. [[Jānis Poruks]] "Hernhūtieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.11.23. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.14. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. Fricis Rode. * 1921.12.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Viena diena" un "Dzīvas un nedzīvas puķes". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.27. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Fricis Rode. === 1922. gadā === * 1922.01.15. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Fricis Rode. * 1922.01.15. Moljērs "Skapēna nedarbi". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1922.01.23. [[Anna Brigadere]] "Ausmā". Rež. Kristaps Linde. * 1922.02.15. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Grāfs de Rizors". Rež. Fricis Rode. * 1922.02.25. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas jeb Trakā diena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.03.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki|Mērnieku laiki Slātavā]]". Rež. Fricis Rode. * 1922.04.05. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1922.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas" ("Jautrās vindzorietes"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.04.24. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.10. [[Oskars Vailds]] "Padovas hercogiene". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.17. Nino Berīni "Zaimotājs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.05.22. [[Gerharts Hauptmanis]] "Vientuļi cilvēki". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.30. [[Augusts Deglavs]] "Vienpadsmitā stunda". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.02. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.14. [[Sofokls]] "Ķēniņš Edips". Rež. Fricis Rode. * 1922.09.20. Karls Šternheims "Kandidāts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.10.04. Emīlija Prūsa "Gaisa dārzi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.10.18. Gabriels Landsbergs-Žemkalnis "Blinda" ("Pasaules līdzinātājs"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.11.15. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.11.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Fricis Rode. * 1922.11.27. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.12.12. Arvīds Jernefelts "Titus, Jeruzalemes izpostītājs". Rež. Fricis Rode. * 1922.12.29. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1923. gadā === * 1923.01.02. [[Pēteris Ērmanis]] "Brakos". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1923.01.12. [[Gerharts Hauptmanis]] "Roze Bernda". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1923.01.24. [[Jānis Akuraters]] "Pieci vēji". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.02.15. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Fricis Rode. * 1923.02.28. [[Alfrēds Andersons|Andrass]] "Ķēniņš Dāvids". Rež. Fricis Rode. * 1923.03.07. Haralds Eldgasts "Agarta". Rež. Kristaps Linde. * 1923.03.16. Hermanis Heijermanss "Ķēžu locekļi". Rež. Teodors Podnieks. * 1923.04.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.04.18. Voldemārs Dambergs "Mēs viņus gūstīsim!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.04.23. Jānis Lejiņš "Pie dzimtenes krusta". Rež. Jānis Lejiņš. * 1923.04.30. [[Kārlis Jēkabsons]] "Sirdsapziņa". Rež. Kristaps Linde. * 1923.05.12. [[Aleksis Kivi]] "Kāzu brauciens" ("Ciema kurpnieki"). Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.06.17. Gustavs Vids "Augstākā matemātika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.01. [[Aspazija]] "Aspazija". Rež. Fricis Rode. * 1923.09.05. Sidnejs Gariks "Atzīšanās". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.09.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.26. Juris Kosa "Ceļi un dūkstis". Rež. Kristaps Linde. * 1923.10.10. Džeimss Metjū Berijs "Brīnišķīgais Kreitons". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.24. [[Augusts Saulietis]] "Sirdskaite". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.31. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.11.18. [[Rainis]] "Daugava". Rež. Fricis Rode. * 1923.12.05. [[Andrejs Upīts]] "Laimes lācis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.12.25. Rainis "Mušu ķēniņš". Rež. Fricis Rode. === 1924. gadā === * 1924.01.12. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Zvēru dīdītājs". Rež. Kristaps Linde. * 1924.01.21. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1924.01.30. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Fausts". Rež. Fricis Rode. * 1924.02.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Ziemas pasaciņa". Rež. Fricis Rode. * 1924.03.05. Anna Brigadere "Hetēras mantojums". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1924.03.17. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. Kristaps Linde. * 1924.03.31. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Fricis Rode. * 1924.04.09. [[Ansis Gulbis]] "Kaspars un Biruta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.04.17. [[Džordžs Gordons Bairons|Džordžs Bairons]] "Kains". Rež. Kristaps Linde. * 1924.04.20. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Arājdēls". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.05.03. Hanss Millers "Kaislība". Rež. Lilija Štengele. * 1924.05.05. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Rež. Jānis Lejiņš. * 1924.05.12. Zeltmatis "Indulis". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.26. Gabriels Dregeli "Labi pašūta fraka". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.08.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Fricis Rode. * 1924.09.02. Rūdolfs Blaumanis "Potivāra nams". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.12. [[Jānis Akuraters]] "Tautas darbinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.25. [[Aspazija]] "Ragana". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1924.10.17. [[Augusts Strindbergs]] "Reibonis". Rež. Fricis Rode. * 1924.10.20. Roberts Valters "Tornī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.10.29. [[Jūlijs Pētersons]] "Prāta cilvēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.11.12. Ļevs Luncs "Ārpus likuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.12.06. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1924.12.19. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. Fricis Rode. === 1925. gadā === * 1925.01.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. Fricis Rode. * 1925.02.02. Viljams Šekspīrs "Spītnieces precības" ("Spītnieces savaldīšana"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1925.02.20. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1925.03.03. Etjēns Reijs "Skaistas sievietes". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.03.16. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kuru pliķē". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1925.04.08. Anrī Bernšteins "Zaglis". Rež. Fricis Rode. * 1925.04.24. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Svētā Žanna". Rež. Kristaps Linde. * 1925.05.19. [[Džeroms K. Džeroms]] "Miss Hobsa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.09.02. [[Frīdrihs Hebels]] "Judīte". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1925.09.16. [[Augusts Saulietis]] "Inteliģenti". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.09.23. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Adriēna Lekuvrēra". Rež. Fricis Rode. * 1925.10.07. [[Andrejs Upīts]] "Atraitnes vīrs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.10.21. [[Luidži Pirandello]] "Sešas personas meklē autoru" ("[[Seši tēli meklē autoru]]"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.10.26. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs "Carienes sazvērestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.04. Jēkabs Zeibolts "Mājas naids". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.11.11. Viljams Šekspīrs "Maldu komēdija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.18. [[Aspazija]] "Boass un Rute". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.12.02. [[Augusts Strindbergs]] "Samums", [[Romēns Rolāns]] "Mīlas un nāves spēle". Rež. Fricis Rode. * 1925.12.09. Augusts Strindbergs "Līgava ar kroni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.12.25. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1926. gadā === * 1926.01.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Diplomāti". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1926.01.20. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Fricis Rode. * 1926.01.25. [[Žils Romēns]] "Doktors Knoks jeb Medicīnas triumfs". Rež. Fricis Rode. * 1926.02.06. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sievietes vara" ("Kapteiņa Brasbaunda atgriešanās"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1926.02.18. [[Georgs Kaizers]] "Grāfienes Lavaletas ziedojums". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1926.02.23. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Masku deja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.06. [[Ansis Gulbis]] "Ērika Jonase". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.03.13. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.03.18. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Madame Sans-Gene". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.26. Voldemārs Dambergs "Neticīgā Kolombīne". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.09. [[Žans Rasins]] "Fedra", [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.23. [[Viktors Eglītis]] "Ministra sievas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.04.29. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs "Vecmāmuļa" ("Iekarotā laime"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.05.11. Aleksandrs Bisons "Nezināmā". Rež. Fricis Rode. * 1926.05.17. Gabriela Zapoļska "Traģiskie muļķi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.05.19. [[Karlo Goldoni]] "Melis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.01. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.15. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.09.29. [[Augusts Saulietis]] "Nepilnīgais". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.10.06. Jurijs Jurjins "Varonis aiz pārpratuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.10.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.03. Anna Brigadere "Dievišķā seja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.17. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.11.25. Ļevs Urvancevs "Vera Mirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.27. Lindulis "Gaigalu dzimta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.12.08. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.12.18. Jēkabs Rozentāls-Krūmiņš "Sarkanais kungs". Rež. Aleksis Mierlauks, otrais rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. === 1927. gadā === * 1927.01.12. [[Jānis Akuraters]] "Apvienosimies". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1927.02.02. Kārlis Ieviņš "Putras Dauķa precības". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1927.02.19. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1927.03.05. Andrē de Lords, Pjērs Šēns "Mans mācītājs pie bagātiem". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.03.11. [[Ansis Gulbis]] "Avantūriste". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.03.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Doroteja Angermane". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.06. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.20. [[Edvards Vulfs]] "Pasaka par nāvi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1927.04.26. Ēvalds Šķipsna "Ciānas bērni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.06. [[Lope de Vega]] "Fuente Ovehuna" ("Avju avots"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.05.14. [[Brāļi Kaudzītes]], [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Viltus mērnieki Čangalē". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.20. Pāvils Gruzna "Vecpuišu nodoklis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.09.07. Pols Gavo "Šokolādes princese". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.14. [[Jēkabs Janševskis]] "Precību viesulis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.09.24. Pjērs Bertons, Šarls Simons "Zazā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.10.05. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sātana apustulis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.10.18. [[Elīna Zālīte]] "Bīstamais vecums". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.10.26. Edgars Volless "Kurš ir vilkatis?". Rež. Jānis Zariņš. * 1927.11.12. [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi" un "Venēciešu nakts". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.11.19. Ferencs Molnārs "Spēle pilī". Rež. Ivans Šmits. * 1927.11.26. Edmons Rostāns "Ērglēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.12.10. [[Andrejs Upīts]] "Vesela miesa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.12.16. Viljams Šekspīrs "[[Makbets]]". Rež. Ivans Šmits. === 1928. gadā === * 1928.01.11. Ludvigs Fulda "Ēzeļa ēna". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1928.01.18. [[Jūlijs Pētersons]] "Sieviete ar sešiem prātiem". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1928.02.08. [[Anna Brigadere]] "Izredzētais". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.02.15. [[Rainis]] "Ilja Muromietis". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1928.02.24. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Atjautīgā sieviete". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.03.07. [[Ādolfs Alunāns]] "Lielpils pagasta vecākie". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.03.16. [[Moriss Meterlinks]] "Baltais tēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.03.31. [[Aspazija]] "Zalša līgava". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.04.06. [[Miķelis Valters]] "Kristus atriebšanās". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Sabiedrības pīlāri". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.04.27. Kārlis Ieviņš "Māte un meitas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.05.04. Jānis Vainovskis "Dzīvie miljoni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.05.11. Anrī Meijaks, Luijs Alevī "Arvien trakāk". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.01. Rainis "Rīgas ragana". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.07. Bella Šēne "Mīlas rotaļa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.18. Bajards Veijers "Mērijas Duganes prāva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.10.12. Karels Šeinpflugs "Otrā jaunība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.10.24. Anrī Bataijs "Kailā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.02. [[Jēkabs Janševskis]] "Pirmā nakts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.11.10. Stefans Kšivoševskis "Velns un krodziniece". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.11.23. [[Jānis Akuraters]] "Priecīgais saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.26. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs "Belugina precības". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.12.05. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Mīlas teika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.12.19. Rainis "Suns un kaķe". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1929. gadā === * 1929.01.09. [[Georgs Kaizers]] "Prezidents". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1929.01.18. [[Moljērs]] "Dons Žuans jeb Akmens dzīres". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1929.01.25. Tūrs Hedbergs "Juhans Ulfšjerns". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1929.02.06. [[Jūlijs Pētersons]] "Cilvēki, kas bēg paši no sevis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.02.12. Ernests Vajda "Viņi šķiras". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.25. Roberts Mišs "Kaisles untums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.27. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.04. Ilja Surgučovs "Rudens vijoles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.09. [[Pedro Kalderons de la Barka]] "Dzīve—sapnis", [[Migels de Servantess]] "Divi pļāpas". Rež. Nikolajs fon Drīzens. * 1929.03.20. Ferencs Molnārs "Melnais briljants". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.29. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Gulbju dziesma". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1929.04.17. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.04.20. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.05.07. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.05.11. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.08.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.09.11. [[Džeroms K. Džeroms]] "Fannija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.09.18. Františeks Langers "Kamielis caur adatas aci". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.10.02. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.10.09. Henriks Ibsens "Meža pīle". Rež. Fjodors Komisarževskis. * 1929.10.23. Ferencs Molnārs "Olimpija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.11.02. Agards Zendrups "Kas vainīgs?". Rež. Jānis Zariņš. * 1929.11.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.11.22. Roberts Šerifs "Ceļa galā". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.06. Ludvigs Hiršfelds "Sieviete, ko katrs meklē". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.18. Anna Brigadere "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.12.31. [[Lūcija Zamaiča]] "Ķipara brīnišķīgās dēkas". Rež. Ernests Feldmanis. === 1930. gadā === * 1930.01.08. [[Augusts Saulietis]] "Audžu bērni". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1930.01.14. [[Šolems Aleihems]] "Lielais vinnests" ("200 000"). Rež. Marks Rubins. * 1930.01.25. [[Hermanis Bārs]] "Skatuves zvaigzne". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1930.02.12. [[Lope de Vega]] "Seviljas zvaigzne". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1930.02.19. Ježi Šaņavskis "Advokāts un rozes". Rež. Aleksandrs Zelverovičs. * 1930.02.27. Valters Ilge "Grāfiene Dibarī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1930.03.08. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.03.19. [[Jūlijs Pētersons]] "Jauneklis ar sapņainām acīm". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.03.26. Minna Dišlere "Iegātnis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.04.04. Luijs Verneijs "Tālrunis zvana" ("Lambertjē kungs"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.04.15. [[Austra Ozoliņa-Krauze]] "Katrīna". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.04.26. [[Frīdrihs Hebels]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.07. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Pie sloku ezera". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.21. Irma Brača "Velni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.08.31. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.09.10. Ladislavs Fodors "Pildspalva". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.09.24. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.10.10. [[Anna Brigadere]] "Šuvējas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.22. Pauls Aldre "Līdumnieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.29. Pauls Franks "Pirmās šķiras viesnīca". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.11.03. Hermanis Heijermanss "Septītais bauslis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.14. [[Jānis Akuraters]] "Mīlestības zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.21. [[Hermanis Bārs]] "Žozefīne". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.11.24. [[Puriņu Klāvs]] "Zviedris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.10. Ksenija Rudzīte "Maliena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.12.16. [[Jūlijs Pētersons]] "Tagad pasaulei jāpārveidojas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.31. Ferencs Molnārs "Labais eņģelis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1931. gadā === * 1931.01.14. Pjērs Sabatjē, Viktors de la Fortels "Kaislību ugunīs". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1931.01.31. [[Jānis Veselis]] "Jumis". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1931.02.11. Hjalmars Bergmanis "Mazpilsētas tirāns" ("Markurels"). Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1931.02.26. Ferdinands Brukners "Anglijas Elizabete". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1931.03.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Taupības kurators". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.03.18. Frederiks Lonsdāls "Vai mēs visi neesam tādi?". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.03.27. Pauls Franks, Ludvigs Hiršfelds "Veikals ar Ameriku". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.04.02. Voldemārs Zonbergs "Kurzemes lielais hercogs". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.04.17. Žans Sarmāns "Madelona". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.04.29. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Tu—brīnišķā!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.05.06. Petrs Vaičūns "Veltas pūles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.05.25. Zigfrīds Geijers "Mainītās lomās". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.08.30. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.09.10. Pols Armāns, Marsels Žerbidons "Irēnas mīlestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.09.23. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nafta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.09.30. [[Kārlis Cukmaiers|Karls Cukmeijers]] "Kepenikas kapteinis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.10.14. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.10.21. Makss Neals, Makss Ferners "Nogurušais Teodors". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.11.16. Bella Šēne "Kad sirdis sāk kvēlot". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.11.18. [[Anna Brigadere]] "Pastari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.11.27. Francis Hedbergs "Kāzas Ulvosā". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.12.09. Kārlis Gandrups "Trīs blēži". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.12.20. Karls Brikners "Sarkangalvīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.12.25. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Antiņa galms". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Melnā primadonna". Rež. Ernests Feldmanis. === 1932. gadā === * 1932.01.08. Neils Grants "Sieviešu politika". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1932.01.18. [[Anna Brigadere]] "Ilga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1932.01.23. Jēkabs Lošvics "Šahs vai rulete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1932.02.03. [[Jānis Akuraters]] "Amora talons". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.02.16. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Zemes spēks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.03.02. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari "Zaķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.03.10. [[Augusts Strindbergs]] "Ēriks XIV". Rež. [[Mihails Čehovs]]. * 1932.03.18. [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1932.04.06. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.04.13. Moriss Henekens, E. Vēbers "Monmartras lilija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.04.23. [[Aleksejs Tolstojs (1817—1875)|Aleksejs Tolstojs]] "Jāņa Briesmīgā nāve". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.05.05. Minna Dišlere "Traks laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.05.20. Teuvo Pakkala "Koku pludinātāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.06.01. Īdens Filpotss "Cik grūti tikt pie sievas". Rež. Jānis Zariņš. * 1932.09.01. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.09.07. Edvīns Berks "Tas, ko sauc par mīlestību". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.09.24. [[Jūlijs Pētersons]] "Sievietes sirds labirints". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.10.05. [[Ivans Turgeņevs]] "Muižnieku ligzda". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.10.15. Ladislavs Bušs-Fekete, Aleksandrs Gots "Fērika viesojas". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.10.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.11.09. Voldemārs Zonbergs "Mākslīgais zīds". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.11. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Latvju leģenda". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.18. Anna Brigadere "Karaliene Jāna". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.07. Ludvigs Hiršfelds, Rūdolfs Esterreihers "Ārzemju ceļojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.12.15. Maits Metsanurks "Uz zaļa zara". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.12.21. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.31. Pāvils Gruzna "Zemes rūķu kolektīvs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1933. gadā === * 1933.01.14. [[Jānis Grīns]] "Kaļostro Jelgavā". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.01.28. Ludvigs Hiršfelds "Zviedru sērkociņš". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1933.02.03. [[Jēkabs Janševskis]] "Laimes bērns". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1933.02.06. Aleksandrs Kosorotovs "Mīlas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.02.15. Ferencs Molnārs "Pāvilielas zēni". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.02.22. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]" ("Kalna Jepe"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.03.03. Elvīra Kociņa "Lidotājs". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.03.06. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1933.03.17. [[Viktorjēns Sardū]] "Fedora". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.03.25. [[Ansis Gulbis]] "Skolmeistari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.12. [[Karlo Goldoni]] "Spēļu ellīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.25. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Stella". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Zelta zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.30. Jānis Janka "Mistera Maija starts un finišs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Gailis]] "Mistera Maija starpspēles". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.05.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pārāk patiesi, lai būtu skaisti". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.05.20. Ladislavs Fodors "Dr. Jūlija Šabo". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.09.01. [[Aspazija]] "Velna nauda". Rež. [[Jānis Muncis]]. * 1933.09.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Sestdienas vakars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Zelta kupris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Pēc pirmā mītiņa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.17. Ludvigs Fulda "Dvīņu māsas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.09.27. Stefans Kedržinskis "Rītdienas laime". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.10.18. Hugo Raudseps "Salonā un krātiņā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1933.10.28. [[Jānis Akuraters]] "Vadātājs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.11.06. Ferencs Molnārs "Velns". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.11.10. Barijs Konnors "Nav vērts raudāt". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.11.18. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Negudrā Ģertrūde". Rež. Jānis Osis. * 1933.11.29. [[Alfrēds Andersons]] "Baltezeru dzimtas asinis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.12.08. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.12.21. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Jānis Muncis. * 1933.12.31. Edvards Knoblauhs "Fauns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1934. gadā === * 1934.01.06. Augusts Laiviņš "Zvaigžņu pulki". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1934.01.21. Voldemārs Zonbergs "Zēns ar suni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.01.24. [[Marija Leiko]], Austra Ozoliņa-Krauze "Marija Vaļevska". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.02.14. [[Viktors Eglītis]] "Nesaraujamās saites". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1934.02.28. Luidži Kamoleti "Māsa Terēze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.03.10. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Pirmā daļa). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.03.28. Jānis Lejiņš "Saulei līdzi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Jaunatnes savienība". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.04.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Žagatu ligzdā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1934.05.18. [[Roberts Kroders]] "Princis vai šoferis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.09.01. [[Doku Atis]] "Krišus Laksts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.09.14. Renē Fošuā "Urzulas gleznas". Rež. Jānis Osis. * 1934.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.10.13. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1934.10.30. [[Jūlijs Pētersons]] "Mīlas karuselis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.11.07. Sidnejs Kingslejs "Cilvēki baltās drānās". Rež. Jānis Zariņš. * 1934.11.17. [[Aleksandrs Grīns]], Voldemārs Zonbergs "Dvēseļu putenis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.11.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Randenes Barbara". Rež. Jānis Osis. * 1934.12.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.12.23. Sofija Čurļoniene-Kimantaite "Septiņi brāļi". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1935. gadā === * 1935.01.16. [[Jānis Akuraters]] "Vecie un jaunie". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1935.01.31. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "Kīns". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.11. [[Elīna Zālīte]] "Svešas asinis". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.28. Emīlija Prūsa "Godīguma pārbaude". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1935.03.16. Gabriels d’Anuncio "Frančeska da Rimini". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.03.30. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Otrā daļa). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1935.04.08. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.04.17. [[Moriss Meterlinks]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.05.14. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Lielā liesma". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1935.07.25. Agapētuss "Labi vārīts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.09.11. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1935.09.29. [[Vilis Lācis]] "Senču aicinājums". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.10.05. Aloja un Vilens Mrštikovi "Mariša". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.10.18. Ježi Šaņavskis "Tilts". Rež. Jānis Osis. * 1935.11.01. [[Kārlis Jēkabsons]] "Draudāru vedekla". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.11.17. [[Jānis Akuraters]] "Kronvalds". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.11.28. Žans Ogists Rišpēns "Dzīvība vai nāve". Rež. Jānis Osis. * 1935.12.13. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.12.23. E. Hermanis "Runcis zābakos". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1936. gadā === * 1936.01.11. Lajošs Zilahi "Viņas pēdējā loma". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1936.01.29. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1936.02.21. Voldemārs Zonbergs "Ziedošais jaunības laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.02.27. [[Augusts Saulietis]] "Jēkabs Saltups". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.03.11. [[Henriks Ibsens]] "Juns Gabriels Borkmans". Rež. Jānis Osis. * 1936.03.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Teodors Lācis]]. * 1936.04.17. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.04.22. [[Jūlijs Pētersons]] "Plaisas parketā". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1936.04.30. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Dāmu karš". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.05.04. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Lilija Štengele. * 1936.09.01. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.09.12. Ernests Andaijs, Ludvigs Balints "Marija Baškirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.09.23. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.10.16. [[Vilis Lācis]] "Kristaps Kaugurs". Rež. Jānis Osis. * 1936.10.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.11.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.02. Ādolfs Enerī, Kormons "Aklā māsa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.23. [[Aleksandrs Grīns]] "Jānītis debesīs". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.12.31. Džons Sesils Holms, Džordžs Ebts "Trīs vīri un zirgs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1937. gadā === * 1937.01.13. Františeks Langers "Jātnieku izlūki". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.01.29. Jene Heltaji "Mēmais bruņinieks". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.02.06. [[Līgotņu Jēkabs]] "Skolotāja meita". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1937.02.15. Šofija Čurļoniene-Kimantaite "Ausmas dēli". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1937.02.24. Oto Bīlens "Mazā tiesa". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.03.04. [[Jūlijs Pētersons]] "Burvju atslēga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1937.03.21. Voldemārs Zonbergs "Jauno siržu tilts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.04.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Daudz trokšņa par neko" ("Liela brēka, maza vilna"). Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.04.27. [[Anna Brigadere]] "Kvēlošā lokā". Rež. Jānis Osis. * 1937.05.27. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.09.01. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.09.08. Marija Jotuni "Ādama riba". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.09.22. [[Līgotņu Jēkabs]] "Mēs vai viņi". Rež. Jānis Osis. * 1937.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Helgelandes varoņi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.10.20. [[Oskars Vailds]] "Nenozīmīgā sieviete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.03. Aime un Ferencs Stjuarti "Meitene Irēne". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1937.11.10. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.17. Zeiboltu Jēkabs "Trīs soļi uz laimi". Rež. Jānis Osis. * 1937.11.18. Vilis Cedriņš "Pirmā pusnaktī". Rež. Jānis Osis. * 1937.12.14. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lībiešu asinis" ("Kolka"). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.12.22. [[Marks Tvens]] "Toma Sojera dēkas". Rež. Konrāds Kvēps. === 1938. gadā === * 1938.01.14. [[Hermanis Bārs]] "Koncerts". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1938.02.02. [[Aleksandrs Grīns]] "Kalēja līgava". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.02.17. [[Selma Lāgerlēva]] "Annemarija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.03.04. Voldemārs Zonbergs "Kungs pie vārtiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.03.07. Ferencs Molnārs "Gvardijas virsnieks". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.04.01. [[Elīna Zālīte]] "Mūžīgi vīrišķais". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1938.04.12. Hugo Raudseps "Rožainās brilles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.04.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Luīze Millere" ("Mīla un viltus"). Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1938.05.07. [[Eriks Ādamsons]] "Mālu Ansis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.05.21. Viktors Vārzics "Francisko Goija — ģēnijs bez tautas". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1938.09.10. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1938.09.27. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Drošā kundze" ("Madame Sans-Gene"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.10.14. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Bankrots". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.10.27. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Lielās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.11.11. Aleksandrs Grīns "Pumpurs un Lāčplēsis". Rež. Jānis Zariņš. * 1938.11.30. Sila-Vara "Karalienes Viktorijas jaunība". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.12.14. Vilma Delle "Bērnu bērni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.12.31. [[Johans Heinrihs Baumanis]] "Lustīgais nerris uz tirgus plača". Rež. Osvalds Uršteins. === 1939. gadā === * 1939.01.13. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1939.02.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1939.02.22. [[Fransuā Moriaks]] "Asmodejs". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1939.02.28. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1939.03.11. [[Elīna Zālīte]] “Rudens rozes”. Rež. Jānis Zariņš. * 1939.04.14. [[Viktorjēns Sardū]] "Florija Toska". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.04.21. [[Jūlijs Pētersons]] "Norieta kvēle". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.05.03. Jānis Sārts "Malu mednieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.05.14. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.05.25. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Penelope". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.09.12. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.10.03. [[Selma Lāgerlēva]], Pauls Knudsens "Portugāles ķeizars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.10.13. Jānis Lejiņš "Skabarga sirdī". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.10.27. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.11.23. [[Moljērs]] "Iedomu slimnieks". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.11.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.12.20. Jevgeņijs Švarcs "Snip-snap-snurre". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1939.12.29. [[Tija Banga]] "Septiņas vecmeitas". Rež. Jurijs Jurovskis. === 1940. gadā === * 1940.01.15. [[Vilis Lācis]] "Vīra varā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1940.02.07. Heincs Kubjē "Mīlule". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1940.02.26. [[Elīna Zālīte]] "Vālodzes dziesma". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.03.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.04.09. [[Jānis Akuraters]] "Studenti Debesniekos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.04.19. [[Hermanis Bārs]] "Meistars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1940.05.09. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.05.22. [[Mārtiņš Zīverts]] "Ķīnas vāze". Rež. Jānis Zariņš. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1940—1941) == === 1940. gadā === * 1940.09.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.10.10. Šandors Gergels, Osafs Ļitovskis "Mans dēls". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.11.09. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Rež. Jānis Zariņš. * 1940.12.06. [[Andrejs Upīts]] "Ziņģu Ješkas uzvara". Rež. Osvalds Uršteins. === 1941. gadā === * 1941.01.10. Boriss Lavreņovs "Lūzums". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1941.01.21. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Jānis Zariņš. * 1941.02.19. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pašu ļaudis—iztiksim". Rež. Jānis Lejiņš. * 1941.06.04. (ģenerālmēģinājums). [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. == Rīgas Dramatiskais teātris (1942—1944) == === 1942. gadā === * 1942.01.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1942.02.03. [[Selma Lāgerlēva]], Bernds Fredgrēns "Purvenieka meita". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.02.12. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1942.03.18. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jums pa prātam" ("Divpadsmitā nakts"). Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.06.05. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.07.02. Bella Šēne "Venēciete". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.09.17. Korfics Holms "Suņudienas". Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.10.22. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.11.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Zelta arfa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.12.25. Karls Brikners "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1943. gadā === * 1943.02.09. [[Henriks Ibsens]] "Tautas naidnieks". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1943.03.16. [[Aspazija]] "Zeltīte". Rež. Osvalds Uršteins. * 1943.03.25. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nauda". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1943.05.06. Vilhelms Mūbergs "Atraitnis Jarls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.06.15. Aspazija "Vaidelote". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.10.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.11.19. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Osvalds Uršteins. === 1944. gadā === * 1944.01.06. [[Elīna Zālīte]] "Intermeco". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1944.01.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Viltus un mīlestība". Rež. Osvalds Glāznieks. * 1944.02.26. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1944.04.20. [[Anšlavs Eglītis]] "Par purna tiesu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.06.03. Valters Ērihs Šēfers "Leitnants Vāri". Rež. Osvalds Uršteins. * 1944.06.18. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. Osvalds Glāznieks. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1944—1988) == === 1944. gadā === * 1944.11.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.11.23. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.12.14. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.12.14. Anna Brodele "Pienākums". Rež. Kārlis Piesis. * 1944.12.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Krievu ļaudis" (4. aina). Rež. Viktors Staņicins. === 1945. gadā === * 1945.01.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1945.02.03. [[Vilis Lācis]] "Vedekla". Rež. Vera Baļuna, Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1945.03.24. Aleksandrs Korneičuks "Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē". Rež. Vera Baļuna. * 1945.04.14. Ričards Brinslijs Šeridans "Jauko māņu diena". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1945.06.09. Vsevolods Roks "Inženieris Sergejevs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1945.06.28. [[Arvīds Grigulis]] "Uz kuru ostu?". Rež. Ernests Feldmanis. * 1945.11.03. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. Ernests Feldmanis. * 1945.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. === 1946. gadā === * 1946.02.22. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1946.03.20. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1946.04.25. Leonīds Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Vera Baļuna. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Zaļā zeme" (fragmenti). Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Amacones". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Pēc beidzamā piliena". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Doktora Mārtiņa viesis". Rež. Jānis Osis. * 1946.06.27. Ričards Brinslijs Šeridans "Mēlnesības skola". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1946.09.19. [[Maksims Gorkijs]] "Pēdējie". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.11.06. [[Arvīds Grigulis]] "Kā Garpēteros vēsturi taisīja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1946.12.21. Viktors Ardovs "Pelnrušķīte". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. === 1947. gadā === * 1947.01.24. [[Jūlijs Vanags]] "Agrā rītā", [[Andrejs Upīts]] "Amacones", [[Elīna Zālīte]] "Šokolādes princese". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1947.02.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Viņu jautājums" ("Divas Amerikas"). Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1947.04.19. Nikolajs Pogodins "Kremļa kuranti". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Herberts Zommers]]. * 1947.06.12. [[Viljams Šekspīrs]] "Jautrās vindzorietes". Insc. [[Ernests Feldmanis]], rež. Nora Katlapa. * 1947.06.22. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ne vienmēr runcim krējuma pods". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1947.11.05. [[Arvīds Grigulis]] "Māls un porcelāns". Rež. Vera Baļuna. * 1947.12.11. [[Rainis]] "Pusideālists". Insc. Alfrēds Austriņš, rež. Herberts Zommers. === 1948. gadā === * 1948.01.16. [[Andrejs Upīts]] "Spuldzes maisā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1948.03.04. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. Vera Baļuna. * 1948.04.16. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1948.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.08.27. [[Lope de Vega]] "Suns uz siena kaudzes". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1948.09.24. Boriss Romašovs "Varenais spēks". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.10.21. Anna Brodele "Skolotājs Straume". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1948.12.03. Aleksandrs Ostrovskis "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Vera Baļuna. * 1948.12.31. [[Džeks Londons]] "Mārtins Īdens". Rež. Herberts Zommers. === 1949. gadā === * 1949.01.28. Džons Flečers "Spāniešu priesteris". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1949.02.26. Dora Slepjane "Māsas". Rež. Vera Baļuna. * 1949.03.27. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.05.13. Nikolajs Virta "Kaut kur Eiropā" ("Nāvei nolemto sazvērestība"). Rež. Vera Baļuna. * 1949.06.03. [[Aleksandrs Puškins]] "Stacijas uzraugs". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1949.09.17. Aleksandrs Korneičuks "Ukrainas stepēs". Rež. Vera Baļuna. * 1949.11.02. Nikolajs Pogodins "Cilvēks ar šauteni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.11.25. [[Elīna Zālīte]] "Vārds sievietēm". Rež. Herberts Zommers. * 1949.12.22. [[Konstantīns Simonovs]] "Svešā ēna". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1950. gadā === * 1950.01.05. [[Henriks Ibsens]] "Leļļu nams". Rež. Vera Baļuna. * 1950.02.17. Sergejs Mihalkovs "Komponists Iļja Golovins". Rež. Vera Baļuna. * 1950.04.08. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1950.04.29. [[Aleksandrs Gribojedovs]] "[[Gudra cilvēka nelaime]]". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1950.06.01. Aleksandrs Korneičuks "Irbenāju birztala". Rež. Vera Baļuna. * 1950.06.17. [[Lope de Vega]] "Meitene ar krūzi". Rež. Herberts Zommers. * 1950.07.12. [[Arvīds Grigulis]] "Kramā ir uguns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1950.10.05. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. Vera Baļuna. * 1950.10.28. Augusts Jakobsons "Cīņa bez frontes līnijas". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Nora Vētra. * 1950.11.23. A. Tiklijs (Dmitrijs Ščeglovs) "Kalevas meistari". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1950.12.28. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. === 1951. gadā === * 1951.01.27. Sergejs Mihalkovs "Zaudētā māja". Rež. Vera Baļuna. * 1951.03.09. [[Maksims Gorkijs]] "Barbari". Rež. Nora Vētra. * 1951.04.05. [[Onorē de Balzaks]] "Eiženija Grandē". Rež. Vera Baļuna. * 1951.04.29. Ļevs Šeiņins "Gadsimta vidū". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1951.06.02. [[Viljams Šekspīrs]] "Spītnieces savaldīšana". Rež. Vera Baļuna. * 1951.09.01. Anna Brodele "Dedzīgās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.10.31. [[Jūlijs Vanags]], Jevgeņijs Ratners "Gaišie logi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.12.01. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Vera Baļuna. * 1951.12.29. [[Vilis Lācis]] "Bāka uz salas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1952. gadā === * 1952.01.17. Jaroslavs Galans "Zem zelta ērgļa" ("Nepabeigtā dziesma"). Rež. Vera Baļuna. * 1952.03.07. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.04.04. Georgs Gulia "Labā pilsēta". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Rihards Zandersons]], [[Kārlis Pamše]]. * 1952.05.03. [[Tirso de Molina]] "Dons Hils Zaļbiksis". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1952.05.25. Aleksandrs Afinogenovs "Mašeņka". Rež. Vera Baļuna. * 1952.09.16. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.10.30. Pāvels Maļarevskis "Pirms vētras". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1952.12.20. Aleksejs Simukovs "Meitenītes daiļaviņas". Rež. Vera Baļuna. * 1952.12.31. [[Ļevs Tolstojs]] "Dzīvais mironis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1953. gadā === * 1953.02.13. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. Vera Baļuna. * 1953.03.17. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1953.04.04. Karlo Goldoni "Viesnīcniece". Rež. Vera Baļuna. * 1953.05.07. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1953.06.26. Augusts Jakobsons "Sargeņģelis no Nebraskas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1953.09.04. Leonīds Ļeonovs "Vienkāršais cilvēks". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1953.10.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1953.10.31. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1953.12.10. Vasilijs Minko "Nenosaucot uzvārdus". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. === 1954. gadā === * 1954.01.09. Kondrats Krapiva "Kas smejas pēdējais". Rež. Vera Baļuna. * 1954.02.24. [[Vilis Lācis]] "Uz jauno krastu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1954.04.18. Anna Brodele "Avārija". Rež. Vera Baļuna. * 1954.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1954.06.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.09.04. [[Andrejs Upīts]] "Balss un atbalss". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1954.10.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Kādas mīlas stāsts". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.11.11. Aleksejs Arbuzovs "Klejojumu gadi". Rež. Vera Baļuna. === 1955. gadā === * 1955.01.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1955.03.02. [[Maksims Gorkijs]] "Dibenā". Rež. Vera Baļuna. * 1955.06.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1955.09.21. [[Arvīds Grigulis]] "Karavīra šinelis". Rež. Vera Baļuna. * 1955.11.17. Ježijs Ļutovskis "Ģimenes lieta" ("Apsūdzība"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1956. gadā === * 1956.03.15. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1956.05.11. Branislavs Nušičs "Ministrienes kundze". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1956.05.25. Voldemārs Sauleskalns "Ābelīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1956.10.05. Samuils Aļošins "Viena pati". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1956.10.31. [[Nāzims Hikmets]] "Savādnieks". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], Kārlis Pamše. * 1956.12.28. Mihails Sebastianu "Nezināmā zvaigzne". Rež. Žanis Katlaps. === 1957. gadā === * 1957.02.06. [[Žanis Grīva]] "Sniga sniegi...". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Edgars Zīle]]. * 1957.04.15. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1957.06.14. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1957.08.22. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1957.10.25. [[Arvīds Grigulis]] "Baltijas jūra šalc". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1957.12.03. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1957.12.20. Jānis Anerauds "Kaut kur pie Gaujas". Rež. Kārlis Pamše. === 1958. gadā === * 1958.01.04. Eduardo de Filipo "Filumena Marturano". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1958.03.10. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1958.03.25. Nikolajs Pogodins "Trešā, patētiskā". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1958.05.04. [[Vilis Lācis]] "Zītaru dzimta". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1958.05.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1958.10.11. Aleksandrs Korneičuks "Kāpēc smaidīja zvaigznes". Rež. Kārlis Pamše. * 1958.10.29. Ardi Līvess "Jaungada naktī". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1959. gadā === * 1959.01.09. [[Žanis Grīva]] "Medūzas plosts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1959.02.27. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1959.03.13. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets|Hamlets, dāņu princis]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1959.04.16. [[Pēteris Pētersons]] "Balto torņu ēna". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1959.05.14. Viktors Jons Popa "Take, Janke un Kadars". Rež. Kārlis Pamše. * 1959.06.08. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1959.11.10. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1959.11.24. [[Arvīds Grigulis]] "Nekur tā neiet kā pasaulē". Rež. Žanis Katlaps. === 1960. gadā === * 1960.01.02. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1960.02.04. Aleksejs Arbuzovs "Esi sveicināta, mīlestība!" ("Irkutskas stāsts"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1960.03.04. Karls Guckovs "Uriels Akosta". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1960.04.07. Aleksandrs Širvanzade "Armenuī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1960.05.01. [[Žanis Grīva]] "Nemierīgie ūdeņi". Rež. Kārlis Pamše. * 1960.05.13. Aleksejs Arbuzovs "Tālais ceļš". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1960.10.21. [[Ļevs Tolstojs]] "Augšāmcelšanās". Rež. Žanis Katlaps. * 1960.11.17. Teodors Dreizers "Amerikāņu traģēdija". Rež. Kārlis Pamše. === 1961. gadā === * 1961.01.09. [[Dagnija Zigmonte]] "Jūras vārti". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1961.02.04. Aksels Hellans "Viņš teica—nē". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1961.03.03. Vera Panova "Atvadas baltajām naktīm". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1961.04.21. [[Andrejs Upīts]] "Plaisa mākoņos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1961.10.21. Aleksejs Arbuzovs "Zudušais dēls". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1961.12.07. Fricis Kūns "Nībelungu kredīts". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1961.12.28. Ivans Soboļevs "Saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1962. gadā === * 1962.03.29. Augustīns Kusani "Centra uzbrucējs mirs rītausmā". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1962.04.26. [[Pēteris Pētersons]] "Man trīsdesmit gadu". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1962.06.15., Jelgava, 08.25., Rīga. Ērika Briede "Zaļie un vējainie pavasari". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1962.09.06. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Rež. Žanis Katlaps. * 1962.10.11. Vera Panova "Kā tev klājas, zēn?". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1962.12.04. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1962.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Žanis Katlaps. === 1963. gadā === * 1963.02.07. [[Vilis Lācis]] "Kapteiņa Zundaga atgriešanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1963.03.08. [[Aleksandrs Puškins]] "Mazās traģēdijas" ("Skopais bruņinieks", "Mocarts un Saljeri", "Akmens viesis"). Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1963.04.24. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Žanis Katlaps]], Alfreds Amtmanis-Briedītis, [[Kārlis Pamše]]. * 1963.05.09. [[Gunārs Priede]] "Miks un Dzilna". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1963.10.09. [[Konstantīns Simonovs]] "Tā arī būs". Rež. Kārlis Pamše. * 1963.11.20. [[Aleksis Kivi]] "Septiņi brāļi". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1963.12.26. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1964. gadā === * 1964.01.31. [[Žanis Grīva]] "Noziegums Granādā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1964.02.27. [[Vilis Lācis]] "Juris Indrups" ("Senču aicinājums"). Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1964.03.26. Voldemārs Sauleskalns "Veco sievu vasara". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1964.04.23. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1964.05.21. Aleksandrs Korneičuks "Platons Krečets". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1964.11.12. [[Mihails Šolohovs]] "Plēsums". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1964.11.26. [[Prospērs Merimē]] "Sieviete—debess un elle" ("Svētā Antonija kārdināšana", "Debess un elle", "Kariete svētajam sakramentam"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1964.12.24. Jānis Anerauds "Karalistes gals". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1965. gadā === * 1965.01.22. Grigorijs Kanovičs "Lai viņš iet prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1965.02.27. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1965.03.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]" (atj.). Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1965.04.02. Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats". Rež. Vera Baļuna. * 1965.04.06. Daniils Graņins "Eju pretī negaisam". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1965.05.14. [[Gunārs Priede]] "Tava labā slava". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1965.09.30. [[Rainis]], [[Fricis Rokpelnis]] "Viņš trīsreiz sauca mani". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1965.12.03. [[Arvīds Grigulis]] "Savu lodi nedzird". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1966. gadā === * 1966.01.14. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1966.03.10. Klifords Odets "Zelta puisēns". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1966.04.20. Karlo Goldoni "Kjodžas skandāls". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1966.05.28. Romualds Narečonis "Pirms tiesas sprieduma". Rež. Mihails Kublinskis. * 1966.11.10. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Insc. Alfrēds Jaunušans, rež. Mihails Kublinskis. * 1966.12.15. Žaks Robērs "Satikšanās". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1966.12.28. [[Marsels Paņols]] "Mariuss". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1967. gadā === * 1967.01.30. [[Ojārs Vācietis]] "Elpa". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1967.02.09. [[Juhans Smūls]] "Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.02.24. Harijs Gulbis "Viena ugunīga kļava". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1967.04.06. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1967.05.18. Viktors Rozovs "Absolventu salidojums". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.10.12. Volfgangs Borherts "Tur laukā, aiz durvīm". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1967.11.06. [[Egons Līvs]] "Velnakaula dvīņi". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1967.12.16. [[Saulcerīte Viese]], Jūlijs Bebrišs "Zvaigzne iet un deg, un...". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1968. gadā === * 1968.01.25. Harijs Gulbis "Aijā, žūžū, bērns kā lācis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1968.02.15. Laimonis Purs "Redzēt jūru". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1968.03.20. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1968.04.27. [[Makss Frišs]] "Dons Žuans vai mīlestība uz ģeometriju". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1968.06.11. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1968.11.06. [[Sofokls]] "Elektra". Rež. Mihails Kublinskis. * 1968.12.19. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1969. gadā === * 1969.01.14. Laimonis Purs "Tas brīvestības zelta rīts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], Jūlijs Bebrišs. * 1969.02.12. Dora Pavlova, V. Tokarevs "Dienas kārtībā—mīlestība". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1969.03.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1969.03.29. Harijs Gulbis "Mans mīļais, mans dārgais". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.06.17. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1969.10.01. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.12.04. Jaroslavs Ivaškēvičs "Vasara Noānā". Rež. Mihails Kublinskis. === 1970. gadā === * 1970.04.17. Mihails Šatrovs “Sestais jūlijs”. Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.05.14. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Reiz Jaungada naktī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1970.06.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Henrijs IV". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1970.11.19. [[Luidži Pirandello]] "[[Seši tēli meklē autoru]]". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.12.26. [[Vilis Lācis]] "Piecstāvu pilsēta". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1971. gadā === * 1971.01.20. [[Vilis Lācis]] "Putni bez spārniem". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1971.03.10. Aleksejs Arbuzovs "Vecā Arbata pasakas". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1971.04.05. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1971.05.20. Jevgeņijs Švarcs "Pelnrušķīte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1971.06.21. [[Arvīds Grigulis]] "Šekspīrs mazgā traukus". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1971.11.03. Harijs Gulbis "Un visi nāks pie manis". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1971.12.08. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa". Rež. Mihails Kublinskis. === 1972. gadā === * 1972.01.26. [[Pauls Putniņš]] "Paši pūta, paši dega". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1972.03.15. Kazis Saja "Tātad dzīvoju" ("Poliglots", "Abstinents"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1972.04.14. [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1972.05.16. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1972.06.07. Elmārs Ansons "Stārķa matemātika". Rež. Mihails Kublinskis. * 1972.12.16. Aleksandrs Čhaidze "Lietu nodos tiesai" ("Tilts"). Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1973. gadā === * 1973.01.25. [[Alfreds de Misē]] "Lorencačo". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1973.03.09. Mišels Fermo "Krīt klaudzot durvis". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1973.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. * 1973.05.13. Mihails Roščins "Valentīns un Valentīna". Rež. Mihails Kublinskis. * 1973.06.09. Harijs Gulbis "Silta, jauka ausainīte". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1973.12.03. [[Harieta Bīčere-Stova]] "[[Krusttēva Toma būda]]". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1973.12.19. Ištvans Erķēns "Kaķu spēle". Rež. Mihails Kublinskis. === 1974. gadā === * 1974.01.30. Aleksandrs Šteins "Okeāns". Rež. insc. [[Alfrēds Jaunušans]], rež. [[Imants Adermanis]]. * 1974.03.21. [[Romēns Rolāns]] "Kolā Briņons". Rež. insc. Alfrēds Jaunušans, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1974.04.17. Rustams Ibrahimbekovs "Lauvam līdzīgs". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1974.05.29. [[Federiko Garsija Lorka]] "Brīnumainā kurpniece". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1974.11.14. [[Pauls Putniņš]] "Ū-uū!". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1974.12.18. Osvalds Zahradnīks "Zvanu solo". Rež. Vera Baļuna. === 1975. gadā === * 1975.02.12. Džordžs Fārkers "Kavalieru viltība". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1975.03.05. [[Žans Rasins]] "Fedra". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1975.04.22. Mihails Šatrovs "Laika prognoze rītdienai". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1975.05.21. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1975.07.11., Liepāja, 10.04., Rīga. Liliāna Helmane "Rudens dārzs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1975.11.18. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Rež. Zigfrīds Betgers. * 1975.12.27. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans. === 1976. gadā === * 1976.02.18. Ignatijs Dvoreckis "Atvadas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1976.03.17. Pjērs de Bomaršē "Trakā diena jeb Figaro kāzas". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.04.25. Aleksandrs Vampilovs "Pīļu medības". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1976.05.07. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Atj. rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.06.02. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kurš saņem pļaukas". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1976.10.28. Vadims Korostiļovs "Pirosmani, Pirosmani, Pirosmani...". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1976.12.03. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Mihails Kublinskis. === 1977. gadā === * 1977.01.02. Harijs Gulbis "Kamīnā klusu dzied vējš". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1977.02.23. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1977.04.13. [[Tenesijs Viljamss]] "Jaunības putns ar saldo balsi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1977.05.04. Lāslo Ģurko "Elektra—mana mīla". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1977.05.19. Ingūna Pinne "Lielo cerību stunda". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1977.06.18. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1977.10.12. [[Andrejs Upīts]] "Spartaks". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1977.10.25. Jons Druce "Zemes un saules vārdā". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1977.12.04. Andrejs Upīts "Laikmetu griežos". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1978. gadā === * 1978.02.15. Jordans Radičkovs "Janvāris". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1978.04.04. [[Mihails Bulgakovs]] "Moljērs". Rež. [[Ādolfs Šapiro]]. * 1978.05.31. [[Pauls Putniņš]] "Pasaulīt, tu ļaužu ēka". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1978.11.09. Sauļus Šaltenis "Prom, kaulainā, prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1978.12.12. Eduardo Skarpeta "Skrandaiņi un augstmaņi". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1979. gadā === * 1979.01.04. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Amorāls gadījums". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1979.02.28. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1979.03.28. [[Pauls Putniņš]] "Naktssargs un veļas mazgātāja". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1979.04.13. [[Lengstons Hjūzs]] "Blūzi". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1979.05.03. Aleksejs Arbuzova "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1979.05.26. [[Ojārs Vācietis]] "Klavierkoncerts". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1979.06.18. [[Ērihs Kestners]] "Emīls un Berlīnes zēni". Rež. Valdis Lūriņš. * 1979.12.25. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Velna māceklis". Rež. Edmunds Freibergs. === 1980. gadā === * 1980.01.02. Džeimss Goldmens "Lauva ziemā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1980.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] "Mihaels Krāmers". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1980.04.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1980.05.30. Jurijs Bondarevs "Krasts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1980.12.02. Jānis Jurkāna "Kolibri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1980.12.23. [[Hermanis Bārs]] "Vai koncerts?...". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1981. gadā === * 1981.01.28. [[Leons Paegle]] "Iela". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], [[Edmunds Freibergs]], [[Valdis Lūriņš]]. * 1981.03.31. Jons Druce "Doina". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1981.05.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1981.09.29. Īvs Žamiaks "Hamilkara kungs". Rež. Mihails Kublinskis. * 1981.10.13. Diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Helēna Romanova. * 1981.11.28. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Edmunds Freibergs. === 1982. gadā === * 1982.01.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1982.03.05. [[Lelde Stumbre]] "Klusā daba ar cilvēkiem". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1982.05.12. [[Marģeris Zariņš]] "Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.05.20. Diplomdarba izrāde: [[Ivans Gončarovs]], Viktors Rozovs "Parasts stāsts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1982.05.29. Diplomdarba izrāde: [[Tenesijs Viljamss]] "Vasara un dūmi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.06.13. Gilermo Figeiredu "Dons Žuans". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1982.06.15. Diplomdarba izrāde: Jozs Glinskis "Kings". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1982.06.20. Diplomdarba izrāde: "Karnevāls" (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] traģēdijas "Žanna d’Arka" motīviem). Rež. Valdis Lūriņš. * 1982.11.10. Jurijs Bondarevs "Izvēle". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1983. gadā === * 1983.02.26. Harijs Gulbis "Alberts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1983.04.04. [[Saulcerīte Viese]] "Garlība Merķeļa sarunas ar Nezināmo". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1983.04.08. [[Gunārs Priede]] "Filiāle". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1983.05.12. Emīls Braginskis "Istaba". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1983.06.19. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1983.12.07. Nataša Tanska "Angļu valodas stunda". Rež. Edmunds Freibergs. * 1983.12.20. Endre Illēšs "Spānijas Isabella". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1984. gadā === * 1984.01.21. Sjūzena Kristova "Atbrīvota...". Rež. [[Helga Dancberga]]. * 1984.04.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1984.06.04. Aleksandrs Rozanovs "Vārda diena—vārda nakts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1984.10.25. Aldo Nikolai "Taurenīt... taurenīt...". Rež. Mihails Kublinskis. * 1984.11.27. [[Pēteris Pētersons]] "Meteors". Rež. Pēteris Pētersons. * 1984.12.28. Daniils Graņins "Glezna". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1985. gadā === * 1985.03.05. "Kārais lauks" (pēc [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1985.03.30. [[Harijs Gulbis]] "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1985.06.01. [[Mihails Ļermontovs]] "Maskarāde". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1985.06.20. [[Pauls Putniņš]] "Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1985.12.28. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1986. gadā === * 1986.02.23. Eduardo de Filipo "De Pretore Vinčenco". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1986.03.31. Ebijs Manns "Nirnberga... 1948... ". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1986.05.13. Ņina Pavlova "Vagoniņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1986.11.19. [[Anna Brigadere]] "Katrs rīts ir jauna slāpe". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis, Edmunds Freibergs. * 1986.12.27. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1987. gadā === * 1987.02.10. [[Lelde Stumbre]] "Sarkanmatainais kalps". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1987.03.02. [[Ārijs Geikins]] "Saules dieva Fēba rotaļas". Rež. Ārijs Geikins. * 1987.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] "Pro un contra" (fragm. no romāna "[[Brāļi Karamazovi]]"). Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.03.31. [[Maikls Freins]] "Lampu drudzis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1987.04.10. [[Ēriks Hānbergs]] "Vīrieši man sirdi plosa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.05.23. [[Pēteris Pētersons]] "Tikai muzikants". Rež. Pēteris Pētersons. * 1987.06.16. [[Pauls Putniņš]] "Ar būdu uz baznīcu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1987.11.06. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lielo grēcinieku iela". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.12.11. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1988. gadā === * 1988.02.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1988.02.25. Džons Patriks "Augstākais bauslis" ("Dārgā Pamela"). * 1988.03.16. [[Henriks Ibsens]] "Celtnieks Sūlness". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1988.05.29. Hulio Maurisio "Portreti". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1988.06.22. [[Ārijs Geikins]] "Reiz dzīvoja kāds Jātnieks...". Rež. Mihails Kublinskis. == Latvijas Nacionālais teātris (no 1988. gada) == === 1988. gadā === * 1988.12.03. [[Mihaels Ende]] "Momo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1989. gadā === * 1989.01.23. Īvs Žamiaks "Uz Akapulko, kundze!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1989.02.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pie mums uz zemēm". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1989.03.22. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1989.04.17. [[Ārpāds Gencs]] "Mūslaiku Mēdeja". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1989.06.17. [[Anna Brigadere]] "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1989.06.20. [[Aristofans]] "Putni". Rež. [[Rolands Zagorskis]]. * 1989.11.16. [[Lelde Stumbre]] "Kronis". Rež. Mihails Kublinskis. * 1989.12.01. Aldo Nikolai "Vīrs un sieva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1989.12.27. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Edmunds Freibergs. === 1990. gadā === * 1990.02.22. [[Moljērs]] "Skapēna blēdības". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1990.03.20. Edvards Olbijs "Lolita" (pēc [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimira Nabokova]] romāna). Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1990.04.05. Mārša Normena "Ar labu nakti, māt!". Rež. Andrejs Šedriks. * 1990.05.05. Diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1990.05.12. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgie veči". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1990.06.07. Diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1990.06.17. [[Mārtiņš Zīverts]] "Pēdējā laiva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1990.06.18. Diplomdarba izrāde: Viljams Šekspīrs "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1990.11.10. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. Valdis Lūriņš. * 1990.11.27. Larss Nurēns "Drosme nogalināt". Rež. Hanss Bertilsons. * 1990.12.14. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Romuls Lielais". Rež. [[Ints Burāns]]. * 1990.12.26. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. Jānis Kaijaks. === 1991. gadā === * 1991.02.08. [[Pauls Putniņš]] "Ar Dievu pie zemes". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1991.02.13. Gilermo Figeiredu "Lapsa un vīnogas". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1991.03.27. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1991.04.21. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 1991.04.29. [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1991.05.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1991.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1991.11.14. [[Žans Kokto]] "Burvīgie briesmoņi". Rež. Oļģerts Kroders. === 1992. gadā === * 1992.02.01. Īvs Žamiaks "Acālija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1992.02.20. [[Lelde Stumbre]] "Suns". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1992.04.30. Sebastians, Prebens Harriss "Bagātību sala". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1992.05.13. Agneta Pleijele "Daži vasaras vakari zem šīs saules". Rež. Hanss Bertilsons. * 1992.06.17. Hermanis Zūdermans "Mans dzimtais nams". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1992.10.08. [[Anšlavs Eglītis]] "Karmen, Karmen!". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1992.10.28. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1992.11.28. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1992.12.19. Sverre Brandts "Ceļojums uz Ziemassvētku zvaigzni". Rež. Jānis Kaijaks. === 1993. gadā === * 1993.01.22. Normunds Rudzītis "Tas vēl nav viss...". Rež. Juris Rudzītis. * 1993.02.12. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Aplis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1993.03.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Teātris". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1993.03.30. Kolīna Makkalova "Dziedoņi ērkšķu krūmā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1993.05.06. Aira Levins "Nāves slazds". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1993.06.16. Alfrēds Marija Vilners, Heincs Reiherts "Trejmeitiņas". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1993.10.09. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Hanss Bertilsons. * 1993.11.09. Mērija Čeiza "Neredzamais Hārvijs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1993.12.03. Virgilio Pinjera "Jēzus". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1993.12.21. Karlo Goldoni "Nerātnais marķīzs" ("Feodālis"). Rež. [[Imants Adermanis]]. === 1994. gadā === * 1994.01.27. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1994.02.11. [[Alfreds de Misē]] "Svečturis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1994.04.14. Ferencs Molnārs "Lū—labais eņģelis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1994.04.19. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.05.13. [[Pīters Šefers]] "Amadejs". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1994.05.17. [[Tenesijs Viljamss]] "Piena upes šeit sen izsīkušas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1994.06.03. Pērs Ulovs Enkvists "Dūksnāja bērni". Rež. Jānis Kaijaks. * 1994.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 1994.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1994.10.28. "Edīte Piafa" (pēc J. Viliama, V. Legentova lugām un [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] grāmatas "Mana dzīve"). Rež. Juris Rudzītis. * 1994.11.07. [[Henriks Ibsens]] "Meža pīle". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.11.16. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Trīs musketieri]]". Rež. Edmunds Freibergs, Gijs Pjērs Kulo. === 1995. gadā === * 1995.01.03. Ernests Tompsons "Pie Zelta ezera". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1995.01.20. [[Gerharts Hauptmanis]] "Elga". Rež. Jānis Kaijaks. * 1995.02.04. Karlo Kollodi "Pasaka par koka sirsniņu". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1995.03.10. [[Arturs Millers]] "Salemas raganas". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1995.03.17. Lars Jillenstens "Pavisam vienkārši". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1995.04.13. Villijs Rasels "Šērlija Velentaina". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1995.04.27. Viljams Sarojans "Tavas dzīves laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1995.05.09. Nils Saimons "Kāpēc tas tā, Mel?" ("Otrās avēnijas gūsteknis"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1995.06.05. [[Lelde Stumbre]] "Svešinieki šeit". Rež. Valdis Lūriņš. * 1995.10.06. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Edmunds Freibergs. * 1995.10.07. [[Augusts Strindbergs]] "Lieldienas". Rež. Mihails Kublinskis. * 1995.10.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Oļģerts Kroders. * 1995.11.17. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Rež. Mihails Kublinskis. === 1996. gadā === * 1996.01.09. [[Harijs Gulbis]] "Uz Liepsalām ejot". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1996.01.19. [[Antons Čehovs]] "Raibie stāsti". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1996.02.16. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1996.04.04. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1996.04.18. Egīls Šņore "Uzsmēķēt zāli". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1996.05.07. Ferdinands Brukners "Napoleons Pirmais". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1996.05.28. [[Augusts Strindbergs]] "Kurš stiprāks?". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.06.04. [[Edgars Raiss Barouzs]] "Kaktusa zieds". Rež. Mihails Kublinskis. * 1996.10.10. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. Edmunds Freibergs. * 1996.10.16. Augusts Strindbergs "Kurš stiprāks?" un Pērs Ulovs Enkvists "Tribādas nakts". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.10.22. [[Tenesijs Viljamss]] "Kliedziens". Rež. Valdis Lūriņš. * 1996.11.28. Tenesijs Viljamss "Orfejs nokāpj ellē". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1996.12.21. Ežēns Labišs "Briesmu darbi Lursīna ielā". Rež. Gijs Pjērs Kulo. === 1997. gadā === * 1997.01.17. Pjērs Marivo "Viltus atzīšanās". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1997.02.18. Jānis Jurkāns "Dūdieviņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1997.03.14. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Sēras piestāv Elektrai". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.04.04. [[Ērihs Kestners]] "Divas Lotiņas". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1997.04.29. Jānis Jurkāns "Amālija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1997.05.14. Žans Sarmāns "Mamurē". Rež. Mihails Kublinskis. * 1997.05.29. Jaroslavs Ivaškēvičs "Eņģeļu māte Joanna". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 1997.06.04. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Valdis Lūriņš. * 1997.10.03. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1997.10.10. [[Harolds Pinters]] "Jaunības laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1997.11.02. Agneta Elers-Jarlemane "Mazā Boije". Rež. [[Dzintra Klētniece]]. * 1997.11.11. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Atpūta "Paradīzē"". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1997.12.04. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.12.12. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. Jānis Kaijaks. === 1998. gadā === * 1998.01.09. [[Arturs Millers]] "Ceļojošā komija gals" ("Komivojažiera nāve"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1998.02.10. Noels Kouards "Jestrais spoks". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.02.14. [[Edvards Vulfs]] "Līnis murdā". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1998.03.03. Raimonds Auškāps "Tāda dzīve". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1998.03.18. Džejs Alens "Četrdesmit karātu". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.04.02. [[Lelde Stumbre]] "Mīla—jā, mīla—nē". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1998.04.07. Armāns Mefrs "Grēksūdzes laiks". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.05.06. [[Pēteris Pētersons]] "Fēlikss un Felicita". Rež. Pēteris Pētersons. * 1998.05.22. Margarita Garpe "Jūlijai". Rež. Mihails Kublinskis. * 1998.10.08. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.10.11. [[Žans Ženē]] "Kalpones". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1998.10.30. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. Valdis Lūriņš. * 1998.11.07. Marks Hemptons, Mērija Luīze Vilsone "Pilnos auļos". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.11.17. [[Jānis Peters]] "Nakts pēc tautasdziesmas". Rež. Harijs Petrockis. * 1998.11.27. Eduardo de Filipo "Filumena no Neapoles" ("Filumena Marturano"). Rež. Mihails Kublinskis. === 1999. gadā === * 1999.01.15. [[Pavels Kohouts]] "Māja Prāgā, paredzēta nojaukšanai" ("Trešā māsa"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1999.01.22. Normens Čārlzs Hanters "Mēness ūdeņi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1999.02.19. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1999.02.23. [[Māra Zālīte]] "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1999.04.09. [[Otfrīds Preislers]] "Mazā raganiņa". Rež. Zane Kreicberga. * 1999.04.12. Astrida Sālbaha "Rīts un vakars". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1999.05.15. Alans Džejs Lerners, Frederiks Lou "Mana skaistā lēdija". Rež. Edmunds Freibergs. * 1999.06.07. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vecākais dēls". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1999.10.07. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.10.12. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.11.03. Gunters Bets, Barbara Kapela "Nebrīnies par tiem, kam sešdesmit". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.12.03. [[Airisa Mērdoka]] "Melnais princis". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.12.09. Joss Vandelo "Kapteiņu nedēļa". Rež. Virdžīnija Lejiņa. === 2000. gadā === * 2000.01.10. [[Harijs Gulbis]] "Vēverīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2000.01.28. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.02.15. Ronalds Hārvuds "Laiki mainās". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2000.03.09. Žans Anuijs "Ielūgums pilī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2000.04.28. [[Lope de Vega]] "Deju skolotājs". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.06.03. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2000.06.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2000.10.07. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Indriķa hronika". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.10.13. [[Stefans Cveigs]] "Leģenda par kādu mūžu". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.11.17. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vasaras rītā". Rež. Regnārs Vaivars. === 2001. gadā === * 2001.01.06. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2001.02.06. [[Lelde Stumbre]] "Aktieri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2001.02.10. Mihaels Hjurts, Juhans Kindblums, Tomass Tivemarks "Svenson, Svenson...". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2001.03.08. Ficdžeralds Kuscs "Pēdējais vilciens". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2001.03.23. [[Bernārs Marī Koltess]] "Rietumu krastmala". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2001.05.09. [[Pavels Kohouts]] "80 dienās ap zemeslodi". Rež. Valdis Lūriņš, [[Dita Lūriņa]]. * 2001.05.28. [[Edvards Olbijs]] "Trausls līdzsvars". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2001.06.07. Žans Liks Lagarss "Spēles varoņi". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2001.06.15. [[Onorē de Balzaks]] "Šagrenāda". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.10.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Sfinksa". Rež. insc. Edmunds Freibergs, rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2001.10.16. [[Pauls Putniņš]] "Kvēli ilgotā". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.11.04. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (atj.) (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 2001.11.21. Agnēta Pleijele "Rīt būs atkal jauna diena" ("Standard Selection"). Rež. Mihails Kublinskis. * 2001.12.06. [[Aleksandrs Čaks]] "Patriektā sirds". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2002. gadā === * 2002.01.06. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Teātris". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2002.01.26. [[Stefans Cveigs]] "Amoks". Rež. [[Indra Roga]]. * 2002.02.08. [[Astrida Lindgrēna]] "Pepija". Rež. Jānis Kaijaks. * 2002.02.22. Džons Patriks "Dīvainā misis Sevidža". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2002.03.20. Dereks Benfīlds "Kurš kuru brokastīs?". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2002.03.26. Rodžers Hols "Grāmatu draudzeņu klubs" ("Par maz miesaskāres"). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2002.05.10. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Viņš taču ir muļķis". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.05.15. Žaks de Dekērs "Magnolija". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.06.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 2002.10.21. Roberts Bolts "Vivat! Vivat, Regina!". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.12.06. Ežēns Labišs "Salmu cepurīte". Rež. Edmunds Freibergs. === 2003. gadā === * 2003.01.30. Aleksandrs Obrazcovs "Divas sirdis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2003.02.12. [[Tenesijs Viljamss]] "Stikla zvērnīca". Rež. Ģirts Veigners. * 2003.03.06. [[Astrida Lindgrēna]] "Superdetektīvs Blumkvists". Rež. Jānis Kaijaks. * 2003.04.04. [[Inga Ābele]] "Dzelzszāle". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2003.06.08. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ienesīga vieta". Rež. Arkādijs Kacs. * 2003.10.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2003.11.14. [[Ojārs Vācietis]] "Sasiesim astes". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2003.11.09. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera" (kamerversija) (sadarbībā ar teātra grupu United Intimacy). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. === 2004. gadā === * 2004.01.25. [[Viljams Gibsons (dramaturgs)|Viljams Gibsons]] "Divi šūpolēs". Rež. Ģirts Veigners. * 2004.02.27. [[Lelde Stumbre]] "Saulriets". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2004.02.28. Markuss Kēbelijs "Brīva istaba". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2004.03.14. [[Edvards Olbijs]] "Kam no Vilka kundzes bail?". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2004.06.21. [[Māra Zālīte]], Valdis Zilveris "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2004.09.03. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2004.09.10. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Mēlnesības skola". Rež. [[Arkādijs Kacs]]. * 2004.09.17. [[Henrijs Džeimss]] "Asperna vēstules". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2004.09.24. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. Mihails Kublinskis. * 2004.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2004.10.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Pēteris Krilovs. === 2005. gadā === * 2005.01.13. [[Pauls Putniņš]] "Aicinājums uz ... pērienu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2005.02.06. Aleksejs Arbuzovs "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] "Nora". Rež. [[Indra Roga]]. * 2005.04.08. Natālija Vorožbita "Galka Motalka". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2005.04.14. Braiens Frīls "Mollija Svīnija". Rež. Ilze Olingere. * 2005.09.08. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Rež. Edmunds Freibergs. * 2005.11.04. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2005.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Indra Roga. === 2006. gadā === * 2006.01.19. Entonijs Bērdžess "Mehāniskais apelsīns". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2006.02.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Hotel Kristina". Rež. [[Baņuta Rubess|Baņuta Rubesa]]. * 2006.03.22. Braiens Frīls "Aristokrāti". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2006.04.06. Larss Nurēns "Rudens un ziema". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2006.04.30. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Ilze Olingere. * 2006.05.22. [[Antons Čehovs]] "Ivanovs". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2006.09.14. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Draudzes bazārs". Rež. Edmunds Freibergs. * 2006.09.15. [[Harolds Pinters]] "Mīļākais". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2006.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2006.11.02. [[Fjodors Dostojevskis]] "Sarunas kaimiņistabās" ("[[Noziegums un sods]]"). Rež. Pēteris Krilovs. * 2006.11.22. [[Pauls Putniņš]] "Pusdūša. Mundis". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2006.12.14. Viljams Šekspīrs "Spītnieces savaldīšana". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. === 2007. gadā === * 2007.01.19. [[Arturs Millers]] "Skats no tilta". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2007.02.02. [[Zigmars Liepiņš]], [[Andra Manfelde]] "Adata". Rež. Ramūns Kaubris. * 2007.02.04. Ieva Samauska "Kā uzburt sniegu". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.02.15. [[Regnārs Vaivars]] "Leļļu pavēlnieks". Rež. Regnārs Vaivars, Diāna Romanoviča. * 2007.02.22. Bernds Šrēders "Māte un dēls". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.03.16. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori jaunā saimniece". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.04.11. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mēs" ("Negaiss") (sadarbībā ar G. Poliščukas Teātra observatoriju). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2007.04.20. [[Laima Kota|Laima Muktupāvela]] "Šampinjonu derība". Rež. [[Rūdolfs Plēpis]]. * 2007.04.26. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa. Romance par mīlētājiem. Variācija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2007.09.13. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2007.09.15. [[Margarita Perveņecka]], Natālija Vorožbita "Drakula. Dēmoni". Rež. Regnārs Vaivars. * 2007.10.11. Metjū Barbers "Apburtais aprīlis". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.10.14. Lions Feihtvangers "Džūlija Farnēze". Rež. Gaļina Poliščuka. * 2007.10.18. [[Nora Ikstena]] "Amariļļi". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2007.11.16. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2007.11.21. Sintija Laura Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Anita Sproģe. * 2007.12.14. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2008. gadā === * 2008.01.25. [[Henriks Ibsens]] "Mazais Eijolfs". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.02.15. Deivids Hērs "Jūdas skūpsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.03.18. Marjus Ivaškevičs "Kaimiņš". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2008.03.19. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2008.04.24. [[Lelde Stumbre]] "Smiltāju mantinieki". Rež. [[Indra Roga]]. * 2008.05.22. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Kerija. Retrospekcija" (pēc Teodora Dreizera romāna). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2008.06.03. Renē Heinersdorfs "Tik mīla vien". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2008.09.17. [[Inga Ābele]] "Skola". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2008.10.02. [[Regnārs Vaivars]] "Visiem zināmais lācis un viņa dr.". Rež. Regnārs Vaivars. * 2008.10.05. Marks Rāvenhils "Dažas atklātas fotogrāfijas". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2008.10.15. [[Juhans Smūls]] "Pulkveža atraitne". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2008.10.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Edmunds Freibergs. * 2008.12.11. [[Ēriks Vilsons]] "Pīles lidojums klusumā". Rež. [[Ināra Slucka]]. === 2009. gadā === * 2009.01.08. [[Gunars Janovskis]] "Uz neatgriešanos". Rež. [[Indra Roga]]. * 2009.02.05. [[Andrejs Upīts]] "Hipnotiskais brauciens" (pēc stāsta "Sūnu ciema zēni" motīviem). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2009.02.12. [[Vizma Belševica]] "Bille". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2009.03.06. [[Jānis Veselis]] "Neuzticīgie". Rež. [[Andrejs Jarovojs]]. * 2009.04.04. [[Valters Sīlis]] "Par mammām". Rež. Valters Sīlis. * 2009.04.09. Inga Rozentāle "1906. Trakāk vēl kā piektā gadā". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2009.05.07. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] "Smiekli tumsā" ("Camera obscura"). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.05.14. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Aija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2009.09.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "Vadonis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2009.09.19. Deivids Harovers "Melnais strazds". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2009.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Nesaprašanās" ("Juns Gabriels Borkmans"). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2009.10.10. Jokums Rode "Pinokio pelni". Rež. Viesturs Kairišs. * 2009.10.16. [[Vilhelms Bušs]] "Makss un Morics". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2009.11.14. [[Māra Zālīte]] "Lācis". Rež. Indra Roga. * 2009.12.11. Urss Vidmers "TopDogi". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2009.12.17. Ingrīda Lauzunda "Homo Erectus". Rež. Regnārs Vaivars. === 2010. gadā === * 2010.01.28. Ēdens fon Horvāts "Kazimirs un Karolīne". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2010.02.12. [[Gundega Repše]] "Jūras velni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2010.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Mirušās dvēseles". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2010.03.25. Dario Fo, Franka Rame "Laulāts un brīvs". Rež. Mihails Borisovs. * 2010.04.22. Rejs Kūnijs "Smieklīgā nauda". Rež. Mihails Mamedovs. * 2010.04.23. Deivids Oberns "Pierādījums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2010.04.28. [[Tenesijs Viljamss]] "Brīdinājums mazajiem kuģiem". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2010.05.27. Andris Kalnozols "Novakars: Kopsavilkums". Rež. [[Mārcis Lācis]]. * 2010.06.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2010.09.23. [[Raimonds Pauls]], [[Liāna Langa]], [[Inga Ābele]] "Leo. Pēdējā bohēma". Rež. [[Edmunds Freibergs]], Ināra Slucka. * 2010.09.25. Nikolajs Gogolis "Ārprātīgā piezīmes". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2010.10.07. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Septiņi Fausti". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.10.21. [[Danskovīte]] "Latgola.lv". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2010.11.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Garās dienas ceļš uz nakti". Rež. Mihails Kublinskis. * 2010.11.26. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Brāļi Karamazovi|Cilvēks Karamazovs]]". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2010.12.02. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2010.12.09. [[Regnārs Vaivars]], Mārcis Lācis "Skalbi un valdi. Iedvesmojoties no [[Kārlis Skalbe|K. Skalbes]] pasakām". Rež. Regnārs Vaivars, Mārcis Lācis. * 2010.12.18. [[Melānija Vanaga]] "Veļupes krastā". Rež. Valters Sīlis. * 2010.12.20. "Spēlējam Sniegbaltīti un rūķīšus". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2011. gadā === * 2011.02.10. NO99 "Čīkstošais klusums". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2011.02.25. Margarita Dirasa "Augu dienu koku paēnā". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2011.03.10. [[Astrida Lindgrēna]], Stefans Jētestams "Karlsons, kas dzīvo uz jumta". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2011.04.21. [[Pēteris Krilovs]] "Lūgšana resnajai tantei" (pēc [[Džeroms Deivids Selindžers|Džeroma Deivida Selindžera]] "Frenija un Zūijs" motīviem). Rež. Pēteris Krilovs. * 2011.04.28. Ādams Purmalis "Ādama stāsts". Rež. [[Indra Roga]]. * 2011.05.19. [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] "Visi mani prezidenti" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2011.05.31. Vilnis Vējš "Īsie zibsnīgie mirkļi". Rež. [[Ģirts Šolis]]. * 2011.09.02. "Tikai tā!" (latviešu dziesmu spēle). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2011.09.21. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.10.18. Renē Heinersdorfs "Mīli manu sievu". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2011.10.20. Aiva Birbele "Kapusvētku PR". Rež. Valdis Lūriņš. * 2011.11.10. Izrāde "Gals". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2011.11.17. Jevgeņijs Haritonovs "Dzin" (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2011.12.08. Mērija Meipsa-Dodža "[[Sudraba slidas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2011.12.13. [[Semjuels Bekets]] "Mērfijs". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. === 2012. gadā === * 2012.01.12. Treisijs Letss "Osedžas zeme". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2012.02.09. Jaroslavs Ivaškēvičs "Ideāls zaglis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2012.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Cilvēks Šinelī" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2012.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "Pērnvasar negaidot". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2012.04.10. [[Georgs Bīhners]] "Voiceks". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2012.05.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "[[Parīzes Dievmātes katedrāle (opera)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]". Rež. Indra Roga. * 2012.05.23. Uku Ūsbergs "Galvas maiņa". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2012.06.12. "[[Hamlets]]" (pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] darba motīviem) (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2012.09.13. [[Inga Ābele]] "Jasmīns. Pārdaugava". Rež. Valters Sīlis. * 2012.09.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Purva bridējs". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2012.09.20. [[Lelde Stumbre]] "Mī.. Mālēt". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2012.10.25. [[Antons Hansens Tammsāre]] "Zeme un mīlestība. Kārina. Indreks". Rež. Elmo Niganens. * 2012.11.09. [[Ēriks Vilsons]], [[Ināra Slucka]] "Zudušo laiku citējot". Rež. Ināra Slucka. * 2012.11.29. [[Ērihs Kestners]] "Trīs vīri kūrortā". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2012.11.30. [[Daniils Harmss]] "Vecene". Rež. Vladislavs Nastavševs. === 2013. gadā === * 2013.01.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2013.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Rež. [[Aiks Karapetjans]]. * 2013.03.07. [[Oskars Vailds]] "Sieviete, kura nav uzmanības vērta". Rež. [[Indra Roga]]. * 2013.03.16. Aleksejs Ščerbaks "Piemiņas diena". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2013.04.24. [[Jānis Sudrabkalns]], [[Biruta Skujeniece]], [[Jānis Peters]], [[Raimonds Pauls]] "Trubadūrs uz ēzeļa". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2013.04.28. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2013.05.14. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Meitenes". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2013.05.30. [[Džons Maksvels Kutzē]] "Rudens Pēterburgā". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2013.09.12. "...bagātā kundze..." (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] darbu motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2013.09.12. [[Regnārs Vaivars]] "Titāniks". Rež. Regnārs Vaivars. * 2013.09.12. Jevgeņijs Griškovecs "Satisfakcija". Rež. Dāvis Auškāps. * 2013.10.11. Deivids Lindsejs-Ebairs "Truša alā". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2013.10.18. [[Brāļi Grimmi]], Rasa Bugavičute-Pēce "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2013.11.04. "Nē Minskai 2014?". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.28. Ričards Bīns "Divu kungu kalps. Anno 1963". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.29. Pīters Kvilters "Žilbinoši!". Rež. Valdis Lūriņš. === 2014. gadā === * 2014.01.15. [[Henriks Ibsens]] "Spoki". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2014.01.23. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Jūtu tektonika". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.02.03. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2014.02.26. [[Džeimss Džoiss]] "Mollija saka: jā!" (pēc romāna "[[Uliss]]"). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2014.02.27. Džons Bointons Prīstlijs "Laiks un Konveju ģimene". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2014.04.25. Danskovīte "Latgola.lv—2". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2014.04.30. [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] "Ezeriņš". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2014.05.20. Jānis Balodis "Pieaugušie". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2014.05.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs "Kabarē". Rež. [[Indra Roga]]. * 2014.05.30. Tea Dorna "MarLenī". Rež. Jānis Mūrnieks. * 2014.09.11. Agnese Rutkēviča "Mans nabaga tēvs". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2014.09.13. [[Vladimirs Majakovskis]] "Blakts". Rež. Dāvis Auškāps. * 2014.11.05. Migels de Unamuno "Migla". Rež. Indra Roga. * 2014.12.04. Alans Eikborns "Svētku laika pārpratumi". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2014.12.30. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Mihails Kublinskis. * 2014.12.30. [[Mihails Bulgakovs]] "Jaunā ārsta piezīmes". Rež. [[Jānis Vimba]], [[Kaspars Zvīgulis]]. === 2015. gadā === * 2015.01.29. [[Rainis]] "Raiņa sapņi". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2015.03.05. Ēdens fon Horvāts "Vīnes meža stāsti". Rež. Andžejs Bubeņs. * 2015.04.07. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2015.04.22. Margareta Edsone "Prāts". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2015.04.23. Žans Anuijs "Antigone". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2015.05.14. Valdis Zilveris, [[Juris Hiršs]] "Bāskervilu leģenda" (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] stāsta motīviem). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2015.05.26. Žoels Pomrā "Šis bērns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2015.09.11. Rainis "[[Uguns un nakts]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2015.09.19. Eliots Heizs "Ceļā uz mājām". Rež. Dāvis Auškāps. * 2015.09.23. Bārnijs Noriss "Ciemiņi". Rež. Ināra Slucka. * 2015.10.22. [[Tomass Manns]] "Avantūrista grēksūdze". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.12.03. [[Viktors Igo]], [[Imants Kalniņš]], [[Viktors Kalniņš (rakstnieks)|Viks]] "Cilvēks, kas smejas". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. === 2016. gadā === * 2016.01.14. Huans Majorga "Zēns". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2016.02.04. [[Māris Bērziņš]] "Svina garša". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2016.03.11. "Mūžīgais komentārs Nr. 4" (pēc [[Sērens Kirkegors|Sērena Kirkegora]] darba motīviem). Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2016.04.21. [[Henriks Ibsens]] "Mežapīle". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2016.04.28. Florians Zellers "Ak, tētīt...". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2016.05.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem gobām". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2016.05.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Asins kāzas". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2016.05.30. Deniss Kellijs "Pēc beigām". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.15. [[Andrejs Upīts]] "Sieviete". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2016.09.21. Jānis Balodis, Valters Sīlis "Veiksmes stāsts". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.22. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Klavigo". Rež. Folkers Šmits. * 2016.10.27. Henriks Ibsens, [[Edvards Grīgs]] "Pērs Gints". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2016.11.30. "Nature Morte". Horeogr. Agate Bankava. * 2016.12.02. "Šausmu autobuss" (iedvesmojoties no Paula van Lona stāstiem). Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2016.12.04. [[Anna Rancāne]] "Bišumāte un vilkacis". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 2017. gadā === * 2017.01.05. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2017.02.05. Marks Hedons, Saimons Stīvenss "Savādais atgadījums ar suni naktī". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2017.02.28. [[Artūrs Dīcis]] "Lidojošais Travolta". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2017.03.04. Marjus Ivaškevičs "Tuvā pilsēta". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2017.03.08. [[Ežēns Jonesko]] "Plikpaurainā dziedone". Rež. [[Indra Roga]]. * 2017.03.26. "Melot (?)!" (pēc [[Denī Didro]] darba). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2017.04.06. Nikola Makolifa "Juveliera jubileja". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2017.04.29. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2017.05.08. Harijs Gulbis "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2017.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīne". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2017.09.14. [[Inga Ābele]] "Klūgu mūks". Rež. Indra Roga. * 2017.09.29. Laila Burāne "Līdz kāzām sadzīs" (sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] un [[Ģertrūdes ielas teātris|Ģertrūdes ielas teātri]]). Rež. Laura Upeniece. * 2017.10.12. Antons Čehovs "[[Trīs māsas]]. Refleksija". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2017.11.22. Terenss Retigans "Dziļā, skumjā jūra". Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2017.12.05. [[Alberts Kronenbergs]] "Mazais ganiņš". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2017.12.07. Dankans Makmillans "Cilvēki, lietas un vietas". Rež. Valters Sīlis. === 2018. gadā === * 2018.01.12. Andris Ūdris "Apsolu". Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2018.01.25. Jasmīna Rezā "ART". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2018.02.01. [[Oskars Vailds]], [[Rihards Štrauss]] "Salome". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2018.02.15. Žans Liks Lagarss "Tas pasaules gals". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2018.03.08. [[Artūrs Dīcis]] "Arī vaļiem ir bail". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2018.03.15. Andri Lūps "Dūja". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2018.05.24. [[Pēteris Pētersons]], [[Raimonds Pauls]] "Man 30 gadu". Rež. Ināra Slucka. * 2018.05.31. Jānis Balodis "Mežainis". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2018.06.08. "Precēšanās un šķiršanās anatomija" (pēc Džona Apdaika darba motīviem). Rež. [[Marija Bērziņa]]. * 2018.09.13. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2018.09.14. "Antiņš. Zelts. Kalns" (pēc Raiņa lugas "[[Zelta zirgs]]" motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2018.11.01. "visas manas vājības ir tavas lūpas". Horeogr. Agate Bankava, Rūdolfs Gediņš, Dmitrijs Gaitjukevičs. * 2018.11.12. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] "Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris". Rež. Valters Sīlis. * 2018.12.06. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2019. gadā === * 2019.02.03. "Par tēviem". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2019.02.05. [[Jēkabs Nīmanis (mūziķis)|Jēkabs Nīmanis]], [[Kārlis Skalbe]], [[Kārlis Vērdiņš]] "Ceļojums uz ziemeļiem". Rež. Jēkabs Nīmanis. * 2019.02.07. [[Zigfrīds fon Fēgezaks]] "Baltiešu gredzens". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2019.03.07. Rimants Ziedonis "Paradoksālā Latvija". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2019.03.29. Justīne Kļava, [[Garlībs Merķelis]] "Latvieši". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2019.05.09. Jānis Balodis "Zem diviem karogiem". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2019.05.29. "Aka" (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] romāna motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2019.06.05. Rita Kalnejais "Šī skaistā nākotne". Rež. Diāna Kaijaka. * 2019.09.19. Juha Jokela "Finlandizācija". Rež. Valters Sīlis. * 2019.09.19. Ivo Briedis "Pēdējais salmiņš". Rež. Toms Treinis. * 2019.09.19. [[Aivars Freimanis]] "Katls". Rež. Ināra Slucka. * 2019.10.18. [[Lūiss Kerols|Luiss Kerols]] "[[Alises piedzīvojumi Brīnumzemē|Alise Brīnumzemē]]". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2019.12.04. Rasa Bugavičute-Pēce "Puika, kurš redzēja tumsā". Rež. Valters Sīlis. * 2019.12.05. Nikolajs Gogolis "Revidents". Rež. Ņikita Kobeļevs. * 2019.12.18. Jasmīna Rezā "Slaktiņa dievs". Rež. Daiga Kažociņa. === 2020. gadā === * 2020.03.05. Federiko Garsija Lorka "Tukšais zieds" ("Jerma"). Rež. Ināra Slucka. * 2020.03.06. Artūrs Dīcis "Dzīvnieks" (pēc Arto Pāsilinna romāna "Zaķa gads" motīviem). Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.03.12."[[Lepnums un aizspriedumi]]" (pēc [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] romāna motīviem). Rež. Klāvs Mellis. * 2020.07.31. Māra Zālīte "Margarēta". Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.09.11. "Skaņdarbs". Rež. Ināra Slucka. * 2020.09.24. Artūrs Jankovskis "Oligarhs". Rež. Toms Treinis. * 2020.09.26. Linda Rudene, Valters Sīlis "Mežs". Rež. Valters Sīlis. * 2020.09.27. Linda Rudene, Valters Sīlis "Pilsēta". Rež. Valters Sīlis. === 2021. gadā === * 2021.08.27. "Atver acis". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.10. [[Harolds Pinters]] "Nodevība". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.14. "Svešinieki vilcienā" (Viļņa Vēja skatuves vers. pēc Patrīcijas Haismitas un Kreiga Vernera darbu motīviem). Rež. Vladislavs Nastavševs. * 2021.09.16. [[Frīdrihs Šillers]] "Ferdinands un Luīze". Rež. Dita Lūriņa. * 2021.09.22. Linda Rudene "Riests". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.22. Garsons Kanins "Dzimusi vakardien". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.23. [[Stendāls]] "Sarkanais un melnais". Rež. Edmunds Freibergs. * 2021.09.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Sapnis vasaras naktī". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2021.09.30. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Mārtiņš Gūtmanis. * 2021.10.08. "Aukle" (pēc Leīlas Slimani romāna "Klusa dziesma" motīviem). Rež. Intars Rešetins. * 2021.10.09. Reins Rauds "Perfektā teikuma nāve". Rež. Valters Sīlis. * 2021.12.09. [[Andruss Kivirehks]] "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus". Rež. Ivars Pellu. === 2022. gadā === * 2022.02.10. Kata Vēbere "Sievietes daļas". Rež. Ināra Slucka. * 2022.04.06. Sirku Peltola "Mazā naudiņa". Rež. Regnārs Vaivars. * 2022.04.07. Tomass Vinterbergs, Mogenss Rukovs "Komūna". Rež. Valters Sīlis. * 2022.09.15. [[Māris Bērziņš]] "Aizliegtais pianīns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2022.09.22. Deivids Harovers "Naži vistās". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2022.10.02. Marina Smiļaneca "Suņa māja". Rež. Larisa Semirozumenko. * 2022.10.21. [[Karlo Kollodi]] "[[Pinokio piedzīvojumi]]". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2022.12.13. [[Ance Muižniece]] "Divas pasaules". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. === 2023. gadā === * 2023.01.12. Lūsija Kirkvuda "Debesjums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2023.03.09. [[Rabindranats Tagore]] "Pasta nams". Rež. Elīza Dombrovska. * 2023.03.16. [[Artūrs Dīcis]] "Ričards. Nekā personīga". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2023.03.31. "Baltiešu armija" (pēc Edgara Ozoliņa piezīmju motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2023.05.10. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]], [[Džuzepe Verdi]], [[Edgars Mākens]] "La KRITUSĪ". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2023.09.14. [[Rainis]] / Justīne Kļava "Spēlēju, dancoju". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2023.09.26. Ferdinands fon Šīrahs "Terors". Rež. Valters Sīlis. * 2023.10.26. Regnārs Vaivars "Suņu ciema Nelaimes lācis". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2023.11.09. Elza Marta Ruža / Matīss Kaža "Maigā vara". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2023.12.06. [[Kaspars Rolšteins]] "#DiToo". Rež. [[Dita Lūriņa]]. === 2024. gadā === * 2024.01.25. Klāvs Mellis "Garderobisti". Rež. [[Paula Pļavniece]]. * 2024.02.01. Dmitrijs Krimovs "Pīters Pens. Sindroms". Rež. Dmitrijs Krimovs. * 2024.02.08. Kristina Marija Kuliniča "Kā kļūt nelaimīgam?". Rež. Artūrs Areima. * 2024.03.06. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere. Atgriešanās". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2024.04.11. Mariuss fon Maienburgs "Ugunsseja". Rež. Henrijs Arājs. * 2024.04.18. Mārgareta Perija "Laiks Paradīzei". Rež. Endīne Bērziņa. * 2024.04.25. Pēc [[Pēteris Veiss|Pētera Veisa]] lugas motīviem "Marats/Sads". Rež. Rūdolfs Gediņš, Klāvs Mellis. * 2024.05.16. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgais vecis". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2024.09.12. [[Alberts Bels]] "Cilvēki laivās". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.09.19. [[Sudrabu Edžus]] "Dullais Dauka". Rež. Jurģis Lūsis. * 2024.10.29. [[Astrida Lindgrēna]] "Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki". Rež. Paula Pļavniece. * 2024.12.05. [[Frānsiss Skots Ficdžeralds]] "[[Lielais Getsbijs|Lieliskais Getsbijs]]". Rež. [[Indra Roga]]. === 2025. gadā === * 2025.02.27. [[Jukio Mišima]] "Zelta templis". Rež. Henrijs Arājs. * 2025.03.06. Lī Hols, Padijs Čajefskis "Nacionālais kanāls". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2025.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2025.04.17. Laura Sintija Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Rodrigo Struka. * 2025.04.30. Iedvesmojoties no [[Arveds Mihelsons|Rutku Tēva]] "Dumpīgā Rīga". Rež. Klāvs Mellis. * 2025.05.15. [[E. T. A. Hofmanis|Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis]] "Smilšu cilvēks". Rež. [[Ralfs Liepa]]. * 2025.06.04. [[Alfrēds Žarī]], Vladislavs Troickis, Elza Marta Ruža "Karalis Ibī un citi monstri". Rež. Vladislavs Troickis. * 2025.09.11. Gusts Ābele "Klusums un troksnis". Rež. Gusts Ābele. * 2025.09.20. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2025.09.25. [[Jānis Joņevs]] "Ko var cilvēks". Rež. Roberts Dauburs. * 2025.10.09. [[Jana Egle]] "Egles stāsti". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.11.14. [[Kārlis Vērdiņš]], [[Matīss Kaža]] "Bastardi". Rež. Matīss Kaža. * 2025.11.15. Mērija Orra "Viss par Ievu". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.12.04. [[Andris Kalnozols]] "Ods". Rež. [[Matīss Budovskis]]. === 2026. gadā === * 2026.02.05. Daiva Čepauskaite "Kad atkal būsim jauni". Rež. [[Rolands Atkočūns]]. * 2026.02.26. [[Guntis Bojārs]] "Zīda čūska". Rež. [[Laura Groza]]. * 2026.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2026.03.17. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Atbalss Aija". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2026.04.30. Noels Kovards "Intīmās dzīves". Rež. [[Ināra Slucka]]. [[Kategorija:Latvijas Nacionālais teātris|Izrādes]] fy9r5has3sqfsmv2iguohog7mcrfrxm 4500679 4500678 2026-07-30T22:09:42Z Teatrālis 82063 /* 1944. gadā */ 4500679 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. {{TOClimit|2}} == Padomju Latvijas Strādnieku teātris (1919) == * 1919.02.23. [[Leons Paegle]] "Augšāmcelšanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1919.03.09. [[Andrejs Upīts]] "Viens un daudzie". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.03.14. Andrejs Upīts "Balss un atbalss". Rež. Augusts Kokalis. * 1919.03.28. Maksimiliāns Bethers "Pirmie viļņi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.04.11. Andrejs Upīts "Saule un tvaiks". Rež. Ērihs Lauberts. * 1919.04.18. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.05.02. [[Maksims Gorkijs]] "Ienaidnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.05.16. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. == Latvijas Nacionālais teātris (1919—1940) == === 1919. gadā === * 1919.11.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.12.03. [[Rainis]] "Daugava". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1919.12.06. Rainis "[[Zelta zirgs]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.12.19. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (1. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.21. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.25. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.27. Bjernstjerne Bjernsons "Kad jaunais vīns zied". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1920. gadā === * 1920.01.06. [[Moriss Meterlinks]] "Māsa Beatrise". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1920.01.17. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1920.01.31. Endre Naģs "Ministru prezidents". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.02.25. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1920.03.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.03.17. [[Fallijs]] "Selgā". Rež. Alfrēds Zommers. * 1920.04.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.04.28. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.05.15. [[Heinrihs Manns]] "Legro kundze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.06.15. Edvards Vulfs "Rožainās dienas", Gabriela Zapoļska "Kāzu priekšvakarā", [[Antons Čehovs]] "Bildinājums". Rež. Dmitrijs Arbeņins. * 1920.09.15. Rūdolfs Blaumanis "Indrāni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.09.21. [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.09.29. Rihards Dēmels "Cilvēku draugi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.10.13. Edvards Vulfs "Meli". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.11.10. [[Anna Brigadere]] “Ilga”. Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.11.17. Rainis "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.12.03. Šarls van Lerbergs "Pans". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.12.23. Jānis Akuraters "Šis un Tas Itnekas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1921. gadā === * 1921.01.12. Antons Vildganss "Nabadzība". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1921.01.26. Klitija "Sulamīte". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1921.02.18. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.05. Rūdolfs Lotārs "Karalis Harlekīns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.03.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.23. [[Henriks Ibsens]] "Troņa tīkotāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.04.28. [[Augusts Saulietis]] "Pret ziemeļiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.05.06. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.05.25. Artūrs Kustā Jerviluoms "Ziemeļnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.16. [[Augusts Kicbergs]] "Elks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.21. Voldemārs Dambergs "Ziedu viesulī". Rež. Fricis Rode. * 1921.10.05. Erkols Luidži Morselli "Glauks". Rež. Kristaps Linde. * 1921.10.12. [[Jānis Poruks]] "Hernhūtieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.11.23. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.14. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. Fricis Rode. * 1921.12.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Viena diena" un "Dzīvas un nedzīvas puķes". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.27. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Fricis Rode. === 1922. gadā === * 1922.01.15. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Fricis Rode. * 1922.01.15. Moljērs "Skapēna nedarbi". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1922.01.23. [[Anna Brigadere]] "Ausmā". Rež. Kristaps Linde. * 1922.02.15. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Grāfs de Rizors". Rež. Fricis Rode. * 1922.02.25. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas jeb Trakā diena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.03.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki|Mērnieku laiki Slātavā]]". Rež. Fricis Rode. * 1922.04.05. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1922.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas" ("Jautrās vindzorietes"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.04.24. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.10. [[Oskars Vailds]] "Padovas hercogiene". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.17. Nino Berīni "Zaimotājs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.05.22. [[Gerharts Hauptmanis]] "Vientuļi cilvēki". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.30. [[Augusts Deglavs]] "Vienpadsmitā stunda". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.02. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.14. [[Sofokls]] "Ķēniņš Edips". Rež. Fricis Rode. * 1922.09.20. Karls Šternheims "Kandidāts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.10.04. Emīlija Prūsa "Gaisa dārzi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.10.18. Gabriels Landsbergs-Žemkalnis "Blinda" ("Pasaules līdzinātājs"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.11.15. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.11.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Fricis Rode. * 1922.11.27. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.12.12. Arvīds Jernefelts "Titus, Jeruzalemes izpostītājs". Rež. Fricis Rode. * 1922.12.29. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1923. gadā === * 1923.01.02. [[Pēteris Ērmanis]] "Brakos". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1923.01.12. [[Gerharts Hauptmanis]] "Roze Bernda". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1923.01.24. [[Jānis Akuraters]] "Pieci vēji". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.02.15. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Fricis Rode. * 1923.02.28. [[Alfrēds Andersons|Andrass]] "Ķēniņš Dāvids". Rež. Fricis Rode. * 1923.03.07. Haralds Eldgasts "Agarta". Rež. Kristaps Linde. * 1923.03.16. Hermanis Heijermanss "Ķēžu locekļi". Rež. Teodors Podnieks. * 1923.04.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.04.18. Voldemārs Dambergs "Mēs viņus gūstīsim!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.04.23. Jānis Lejiņš "Pie dzimtenes krusta". Rež. Jānis Lejiņš. * 1923.04.30. [[Kārlis Jēkabsons]] "Sirdsapziņa". Rež. Kristaps Linde. * 1923.05.12. [[Aleksis Kivi]] "Kāzu brauciens" ("Ciema kurpnieki"). Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.06.17. Gustavs Vids "Augstākā matemātika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.01. [[Aspazija]] "Aspazija". Rež. Fricis Rode. * 1923.09.05. Sidnejs Gariks "Atzīšanās". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.09.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.26. Juris Kosa "Ceļi un dūkstis". Rež. Kristaps Linde. * 1923.10.10. Džeimss Metjū Berijs "Brīnišķīgais Kreitons". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.24. [[Augusts Saulietis]] "Sirdskaite". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.31. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.11.18. [[Rainis]] "Daugava". Rež. Fricis Rode. * 1923.12.05. [[Andrejs Upīts]] "Laimes lācis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.12.25. Rainis "Mušu ķēniņš". Rež. Fricis Rode. === 1924. gadā === * 1924.01.12. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Zvēru dīdītājs". Rež. Kristaps Linde. * 1924.01.21. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1924.01.30. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Fausts". Rež. Fricis Rode. * 1924.02.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Ziemas pasaciņa". Rež. Fricis Rode. * 1924.03.05. Anna Brigadere "Hetēras mantojums". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1924.03.17. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. Kristaps Linde. * 1924.03.31. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Fricis Rode. * 1924.04.09. [[Ansis Gulbis]] "Kaspars un Biruta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.04.17. [[Džordžs Gordons Bairons|Džordžs Bairons]] "Kains". Rež. Kristaps Linde. * 1924.04.20. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Arājdēls". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.05.03. Hanss Millers "Kaislība". Rež. Lilija Štengele. * 1924.05.05. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Rež. Jānis Lejiņš. * 1924.05.12. Zeltmatis "Indulis". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.26. Gabriels Dregeli "Labi pašūta fraka". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.08.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Fricis Rode. * 1924.09.02. Rūdolfs Blaumanis "Potivāra nams". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.12. [[Jānis Akuraters]] "Tautas darbinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.25. [[Aspazija]] "Ragana". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1924.10.17. [[Augusts Strindbergs]] "Reibonis". Rež. Fricis Rode. * 1924.10.20. Roberts Valters "Tornī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.10.29. [[Jūlijs Pētersons]] "Prāta cilvēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.11.12. Ļevs Luncs "Ārpus likuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.12.06. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1924.12.19. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. Fricis Rode. === 1925. gadā === * 1925.01.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. Fricis Rode. * 1925.02.02. Viljams Šekspīrs "Spītnieces precības" ("Spītnieces savaldīšana"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1925.02.20. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1925.03.03. Etjēns Reijs "Skaistas sievietes". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.03.16. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kuru pliķē". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1925.04.08. Anrī Bernšteins "Zaglis". Rež. Fricis Rode. * 1925.04.24. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Svētā Žanna". Rež. Kristaps Linde. * 1925.05.19. [[Džeroms K. Džeroms]] "Miss Hobsa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.09.02. [[Frīdrihs Hebels]] "Judīte". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1925.09.16. [[Augusts Saulietis]] "Inteliģenti". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.09.23. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Adriēna Lekuvrēra". Rež. Fricis Rode. * 1925.10.07. [[Andrejs Upīts]] "Atraitnes vīrs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.10.21. [[Luidži Pirandello]] "Sešas personas meklē autoru" ("[[Seši tēli meklē autoru]]"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.10.26. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs "Carienes sazvērestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.04. Jēkabs Zeibolts "Mājas naids". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.11.11. Viljams Šekspīrs "Maldu komēdija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.18. [[Aspazija]] "Boass un Rute". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.12.02. [[Augusts Strindbergs]] "Samums", [[Romēns Rolāns]] "Mīlas un nāves spēle". Rež. Fricis Rode. * 1925.12.09. Augusts Strindbergs "Līgava ar kroni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.12.25. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1926. gadā === * 1926.01.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Diplomāti". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1926.01.20. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Fricis Rode. * 1926.01.25. [[Žils Romēns]] "Doktors Knoks jeb Medicīnas triumfs". Rež. Fricis Rode. * 1926.02.06. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sievietes vara" ("Kapteiņa Brasbaunda atgriešanās"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1926.02.18. [[Georgs Kaizers]] "Grāfienes Lavaletas ziedojums". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1926.02.23. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Masku deja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.06. [[Ansis Gulbis]] "Ērika Jonase". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.03.13. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.03.18. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Madame Sans-Gene". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.26. Voldemārs Dambergs "Neticīgā Kolombīne". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.09. [[Žans Rasins]] "Fedra", [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.23. [[Viktors Eglītis]] "Ministra sievas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.04.29. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs "Vecmāmuļa" ("Iekarotā laime"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.05.11. Aleksandrs Bisons "Nezināmā". Rež. Fricis Rode. * 1926.05.17. Gabriela Zapoļska "Traģiskie muļķi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.05.19. [[Karlo Goldoni]] "Melis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.01. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.15. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.09.29. [[Augusts Saulietis]] "Nepilnīgais". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.10.06. Jurijs Jurjins "Varonis aiz pārpratuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.10.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.03. Anna Brigadere "Dievišķā seja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.17. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.11.25. Ļevs Urvancevs "Vera Mirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.27. Lindulis "Gaigalu dzimta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.12.08. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.12.18. Jēkabs Rozentāls-Krūmiņš "Sarkanais kungs". Rež. Aleksis Mierlauks, otrais rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. === 1927. gadā === * 1927.01.12. [[Jānis Akuraters]] "Apvienosimies". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1927.02.02. Kārlis Ieviņš "Putras Dauķa precības". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1927.02.19. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1927.03.05. Andrē de Lords, Pjērs Šēns "Mans mācītājs pie bagātiem". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.03.11. [[Ansis Gulbis]] "Avantūriste". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.03.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Doroteja Angermane". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.06. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.20. [[Edvards Vulfs]] "Pasaka par nāvi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1927.04.26. Ēvalds Šķipsna "Ciānas bērni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.06. [[Lope de Vega]] "Fuente Ovehuna" ("Avju avots"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.05.14. [[Brāļi Kaudzītes]], [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Viltus mērnieki Čangalē". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.20. Pāvils Gruzna "Vecpuišu nodoklis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.09.07. Pols Gavo "Šokolādes princese". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.14. [[Jēkabs Janševskis]] "Precību viesulis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.09.24. Pjērs Bertons, Šarls Simons "Zazā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.10.05. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sātana apustulis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.10.18. [[Elīna Zālīte]] "Bīstamais vecums". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.10.26. Edgars Volless "Kurš ir vilkatis?". Rež. Jānis Zariņš. * 1927.11.12. [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi" un "Venēciešu nakts". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.11.19. Ferencs Molnārs "Spēle pilī". Rež. Ivans Šmits. * 1927.11.26. Edmons Rostāns "Ērglēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.12.10. [[Andrejs Upīts]] "Vesela miesa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.12.16. Viljams Šekspīrs "[[Makbets]]". Rež. Ivans Šmits. === 1928. gadā === * 1928.01.11. Ludvigs Fulda "Ēzeļa ēna". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1928.01.18. [[Jūlijs Pētersons]] "Sieviete ar sešiem prātiem". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1928.02.08. [[Anna Brigadere]] "Izredzētais". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.02.15. [[Rainis]] "Ilja Muromietis". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1928.02.24. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Atjautīgā sieviete". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.03.07. [[Ādolfs Alunāns]] "Lielpils pagasta vecākie". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.03.16. [[Moriss Meterlinks]] "Baltais tēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.03.31. [[Aspazija]] "Zalša līgava". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.04.06. [[Miķelis Valters]] "Kristus atriebšanās". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Sabiedrības pīlāri". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.04.27. Kārlis Ieviņš "Māte un meitas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.05.04. Jānis Vainovskis "Dzīvie miljoni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.05.11. Anrī Meijaks, Luijs Alevī "Arvien trakāk". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.01. Rainis "Rīgas ragana". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.07. Bella Šēne "Mīlas rotaļa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.18. Bajards Veijers "Mērijas Duganes prāva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.10.12. Karels Šeinpflugs "Otrā jaunība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.10.24. Anrī Bataijs "Kailā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.02. [[Jēkabs Janševskis]] "Pirmā nakts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.11.10. Stefans Kšivoševskis "Velns un krodziniece". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.11.23. [[Jānis Akuraters]] "Priecīgais saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.26. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs "Belugina precības". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.12.05. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Mīlas teika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.12.19. Rainis "Suns un kaķe". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1929. gadā === * 1929.01.09. [[Georgs Kaizers]] "Prezidents". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1929.01.18. [[Moljērs]] "Dons Žuans jeb Akmens dzīres". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1929.01.25. Tūrs Hedbergs "Juhans Ulfšjerns". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1929.02.06. [[Jūlijs Pētersons]] "Cilvēki, kas bēg paši no sevis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.02.12. Ernests Vajda "Viņi šķiras". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.25. Roberts Mišs "Kaisles untums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.27. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.04. Ilja Surgučovs "Rudens vijoles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.09. [[Pedro Kalderons de la Barka]] "Dzīve—sapnis", [[Migels de Servantess]] "Divi pļāpas". Rež. Nikolajs fon Drīzens. * 1929.03.20. Ferencs Molnārs "Melnais briljants". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.29. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Gulbju dziesma". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1929.04.17. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.04.20. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.05.07. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.05.11. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.08.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.09.11. [[Džeroms K. Džeroms]] "Fannija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.09.18. Františeks Langers "Kamielis caur adatas aci". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.10.02. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.10.09. Henriks Ibsens "Meža pīle". Rež. Fjodors Komisarževskis. * 1929.10.23. Ferencs Molnārs "Olimpija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.11.02. Agards Zendrups "Kas vainīgs?". Rež. Jānis Zariņš. * 1929.11.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.11.22. Roberts Šerifs "Ceļa galā". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.06. Ludvigs Hiršfelds "Sieviete, ko katrs meklē". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.18. Anna Brigadere "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.12.31. [[Lūcija Zamaiča]] "Ķipara brīnišķīgās dēkas". Rež. Ernests Feldmanis. === 1930. gadā === * 1930.01.08. [[Augusts Saulietis]] "Audžu bērni". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1930.01.14. [[Šolems Aleihems]] "Lielais vinnests" ("200 000"). Rež. Marks Rubins. * 1930.01.25. [[Hermanis Bārs]] "Skatuves zvaigzne". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1930.02.12. [[Lope de Vega]] "Seviljas zvaigzne". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1930.02.19. Ježi Šaņavskis "Advokāts un rozes". Rež. Aleksandrs Zelverovičs. * 1930.02.27. Valters Ilge "Grāfiene Dibarī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1930.03.08. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.03.19. [[Jūlijs Pētersons]] "Jauneklis ar sapņainām acīm". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.03.26. Minna Dišlere "Iegātnis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.04.04. Luijs Verneijs "Tālrunis zvana" ("Lambertjē kungs"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.04.15. [[Austra Ozoliņa-Krauze]] "Katrīna". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.04.26. [[Frīdrihs Hebels]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.07. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Pie sloku ezera". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.21. Irma Brača "Velni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.08.31. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.09.10. Ladislavs Fodors "Pildspalva". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.09.24. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.10.10. [[Anna Brigadere]] "Šuvējas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.22. Pauls Aldre "Līdumnieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.29. Pauls Franks "Pirmās šķiras viesnīca". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.11.03. Hermanis Heijermanss "Septītais bauslis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.14. [[Jānis Akuraters]] "Mīlestības zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.21. [[Hermanis Bārs]] "Žozefīne". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.11.24. [[Puriņu Klāvs]] "Zviedris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.10. Ksenija Rudzīte "Maliena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.12.16. [[Jūlijs Pētersons]] "Tagad pasaulei jāpārveidojas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.31. Ferencs Molnārs "Labais eņģelis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1931. gadā === * 1931.01.14. Pjērs Sabatjē, Viktors de la Fortels "Kaislību ugunīs". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1931.01.31. [[Jānis Veselis]] "Jumis". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1931.02.11. Hjalmars Bergmanis "Mazpilsētas tirāns" ("Markurels"). Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1931.02.26. Ferdinands Brukners "Anglijas Elizabete". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1931.03.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Taupības kurators". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.03.18. Frederiks Lonsdāls "Vai mēs visi neesam tādi?". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.03.27. Pauls Franks, Ludvigs Hiršfelds "Veikals ar Ameriku". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.04.02. Voldemārs Zonbergs "Kurzemes lielais hercogs". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.04.17. Žans Sarmāns "Madelona". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.04.29. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Tu—brīnišķā!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.05.06. Petrs Vaičūns "Veltas pūles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.05.25. Zigfrīds Geijers "Mainītās lomās". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.08.30. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.09.10. Pols Armāns, Marsels Žerbidons "Irēnas mīlestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.09.23. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nafta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.09.30. [[Kārlis Cukmaiers|Karls Cukmeijers]] "Kepenikas kapteinis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.10.14. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.10.21. Makss Neals, Makss Ferners "Nogurušais Teodors". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.11.16. Bella Šēne "Kad sirdis sāk kvēlot". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.11.18. [[Anna Brigadere]] "Pastari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.11.27. Francis Hedbergs "Kāzas Ulvosā". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.12.09. Kārlis Gandrups "Trīs blēži". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.12.20. Karls Brikners "Sarkangalvīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.12.25. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Antiņa galms". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Melnā primadonna". Rež. Ernests Feldmanis. === 1932. gadā === * 1932.01.08. Neils Grants "Sieviešu politika". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1932.01.18. [[Anna Brigadere]] "Ilga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1932.01.23. Jēkabs Lošvics "Šahs vai rulete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1932.02.03. [[Jānis Akuraters]] "Amora talons". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.02.16. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Zemes spēks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.03.02. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari "Zaķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.03.10. [[Augusts Strindbergs]] "Ēriks XIV". Rež. [[Mihails Čehovs]]. * 1932.03.18. [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1932.04.06. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.04.13. Moriss Henekens, E. Vēbers "Monmartras lilija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.04.23. [[Aleksejs Tolstojs (1817—1875)|Aleksejs Tolstojs]] "Jāņa Briesmīgā nāve". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.05.05. Minna Dišlere "Traks laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.05.20. Teuvo Pakkala "Koku pludinātāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.06.01. Īdens Filpotss "Cik grūti tikt pie sievas". Rež. Jānis Zariņš. * 1932.09.01. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.09.07. Edvīns Berks "Tas, ko sauc par mīlestību". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.09.24. [[Jūlijs Pētersons]] "Sievietes sirds labirints". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.10.05. [[Ivans Turgeņevs]] "Muižnieku ligzda". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.10.15. Ladislavs Bušs-Fekete, Aleksandrs Gots "Fērika viesojas". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.10.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.11.09. Voldemārs Zonbergs "Mākslīgais zīds". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.11. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Latvju leģenda". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.18. Anna Brigadere "Karaliene Jāna". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.07. Ludvigs Hiršfelds, Rūdolfs Esterreihers "Ārzemju ceļojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.12.15. Maits Metsanurks "Uz zaļa zara". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.12.21. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.31. Pāvils Gruzna "Zemes rūķu kolektīvs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1933. gadā === * 1933.01.14. [[Jānis Grīns]] "Kaļostro Jelgavā". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.01.28. Ludvigs Hiršfelds "Zviedru sērkociņš". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1933.02.03. [[Jēkabs Janševskis]] "Laimes bērns". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1933.02.06. Aleksandrs Kosorotovs "Mīlas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.02.15. Ferencs Molnārs "Pāvilielas zēni". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.02.22. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]" ("Kalna Jepe"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.03.03. Elvīra Kociņa "Lidotājs". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.03.06. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1933.03.17. [[Viktorjēns Sardū]] "Fedora". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.03.25. [[Ansis Gulbis]] "Skolmeistari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.12. [[Karlo Goldoni]] "Spēļu ellīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.25. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Stella". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Zelta zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.30. Jānis Janka "Mistera Maija starts un finišs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Gailis]] "Mistera Maija starpspēles". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.05.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pārāk patiesi, lai būtu skaisti". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.05.20. Ladislavs Fodors "Dr. Jūlija Šabo". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.09.01. [[Aspazija]] "Velna nauda". Rež. [[Jānis Muncis]]. * 1933.09.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Sestdienas vakars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Zelta kupris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Pēc pirmā mītiņa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.17. Ludvigs Fulda "Dvīņu māsas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.09.27. Stefans Kedržinskis "Rītdienas laime". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.10.18. Hugo Raudseps "Salonā un krātiņā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1933.10.28. [[Jānis Akuraters]] "Vadātājs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.11.06. Ferencs Molnārs "Velns". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.11.10. Barijs Konnors "Nav vērts raudāt". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.11.18. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Negudrā Ģertrūde". Rež. Jānis Osis. * 1933.11.29. [[Alfrēds Andersons]] "Baltezeru dzimtas asinis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.12.08. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.12.21. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Jānis Muncis. * 1933.12.31. Edvards Knoblauhs "Fauns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1934. gadā === * 1934.01.06. Augusts Laiviņš "Zvaigžņu pulki". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1934.01.21. Voldemārs Zonbergs "Zēns ar suni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.01.24. [[Marija Leiko]], Austra Ozoliņa-Krauze "Marija Vaļevska". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.02.14. [[Viktors Eglītis]] "Nesaraujamās saites". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1934.02.28. Luidži Kamoleti "Māsa Terēze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.03.10. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Pirmā daļa). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.03.28. Jānis Lejiņš "Saulei līdzi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Jaunatnes savienība". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.04.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Žagatu ligzdā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1934.05.18. [[Roberts Kroders]] "Princis vai šoferis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.09.01. [[Doku Atis]] "Krišus Laksts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.09.14. Renē Fošuā "Urzulas gleznas". Rež. Jānis Osis. * 1934.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.10.13. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1934.10.30. [[Jūlijs Pētersons]] "Mīlas karuselis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.11.07. Sidnejs Kingslejs "Cilvēki baltās drānās". Rež. Jānis Zariņš. * 1934.11.17. [[Aleksandrs Grīns]], Voldemārs Zonbergs "Dvēseļu putenis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.11.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Randenes Barbara". Rež. Jānis Osis. * 1934.12.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.12.23. Sofija Čurļoniene-Kimantaite "Septiņi brāļi". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1935. gadā === * 1935.01.16. [[Jānis Akuraters]] "Vecie un jaunie". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1935.01.31. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "Kīns". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.11. [[Elīna Zālīte]] "Svešas asinis". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.28. Emīlija Prūsa "Godīguma pārbaude". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1935.03.16. Gabriels d’Anuncio "Frančeska da Rimini". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.03.30. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Otrā daļa). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1935.04.08. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.04.17. [[Moriss Meterlinks]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.05.14. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Lielā liesma". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1935.07.25. Agapētuss "Labi vārīts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.09.11. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1935.09.29. [[Vilis Lācis]] "Senču aicinājums". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.10.05. Aloja un Vilens Mrštikovi "Mariša". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.10.18. Ježi Šaņavskis "Tilts". Rež. Jānis Osis. * 1935.11.01. [[Kārlis Jēkabsons]] "Draudāru vedekla". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.11.17. [[Jānis Akuraters]] "Kronvalds". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.11.28. Žans Ogists Rišpēns "Dzīvība vai nāve". Rež. Jānis Osis. * 1935.12.13. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.12.23. E. Hermanis "Runcis zābakos". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1936. gadā === * 1936.01.11. Lajošs Zilahi "Viņas pēdējā loma". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1936.01.29. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1936.02.21. Voldemārs Zonbergs "Ziedošais jaunības laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.02.27. [[Augusts Saulietis]] "Jēkabs Saltups". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.03.11. [[Henriks Ibsens]] "Juns Gabriels Borkmans". Rež. Jānis Osis. * 1936.03.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Teodors Lācis]]. * 1936.04.17. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.04.22. [[Jūlijs Pētersons]] "Plaisas parketā". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1936.04.30. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Dāmu karš". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.05.04. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Lilija Štengele. * 1936.09.01. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.09.12. Ernests Andaijs, Ludvigs Balints "Marija Baškirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.09.23. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.10.16. [[Vilis Lācis]] "Kristaps Kaugurs". Rež. Jānis Osis. * 1936.10.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.11.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.02. Ādolfs Enerī, Kormons "Aklā māsa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.23. [[Aleksandrs Grīns]] "Jānītis debesīs". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.12.31. Džons Sesils Holms, Džordžs Ebts "Trīs vīri un zirgs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1937. gadā === * 1937.01.13. Františeks Langers "Jātnieku izlūki". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.01.29. Jene Heltaji "Mēmais bruņinieks". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.02.06. [[Līgotņu Jēkabs]] "Skolotāja meita". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1937.02.15. Šofija Čurļoniene-Kimantaite "Ausmas dēli". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1937.02.24. Oto Bīlens "Mazā tiesa". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.03.04. [[Jūlijs Pētersons]] "Burvju atslēga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1937.03.21. Voldemārs Zonbergs "Jauno siržu tilts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.04.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Daudz trokšņa par neko" ("Liela brēka, maza vilna"). Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.04.27. [[Anna Brigadere]] "Kvēlošā lokā". Rež. Jānis Osis. * 1937.05.27. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.09.01. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.09.08. Marija Jotuni "Ādama riba". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.09.22. [[Līgotņu Jēkabs]] "Mēs vai viņi". Rež. Jānis Osis. * 1937.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Helgelandes varoņi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.10.20. [[Oskars Vailds]] "Nenozīmīgā sieviete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.03. Aime un Ferencs Stjuarti "Meitene Irēne". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1937.11.10. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.17. Zeiboltu Jēkabs "Trīs soļi uz laimi". Rež. Jānis Osis. * 1937.11.18. Vilis Cedriņš "Pirmā pusnaktī". Rež. Jānis Osis. * 1937.12.14. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lībiešu asinis" ("Kolka"). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.12.22. [[Marks Tvens]] "Toma Sojera dēkas". Rež. Konrāds Kvēps. === 1938. gadā === * 1938.01.14. [[Hermanis Bārs]] "Koncerts". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1938.02.02. [[Aleksandrs Grīns]] "Kalēja līgava". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.02.17. [[Selma Lāgerlēva]] "Annemarija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.03.04. Voldemārs Zonbergs "Kungs pie vārtiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.03.07. Ferencs Molnārs "Gvardijas virsnieks". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.04.01. [[Elīna Zālīte]] "Mūžīgi vīrišķais". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1938.04.12. Hugo Raudseps "Rožainās brilles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.04.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Luīze Millere" ("Mīla un viltus"). Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1938.05.07. [[Eriks Ādamsons]] "Mālu Ansis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.05.21. Viktors Vārzics "Francisko Goija — ģēnijs bez tautas". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1938.09.10. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1938.09.27. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Drošā kundze" ("Madame Sans-Gene"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.10.14. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Bankrots". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.10.27. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Lielās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.11.11. Aleksandrs Grīns "Pumpurs un Lāčplēsis". Rež. Jānis Zariņš. * 1938.11.30. Sila-Vara "Karalienes Viktorijas jaunība". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.12.14. Vilma Delle "Bērnu bērni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.12.31. [[Johans Heinrihs Baumanis]] "Lustīgais nerris uz tirgus plača". Rež. Osvalds Uršteins. === 1939. gadā === * 1939.01.13. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1939.02.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1939.02.22. [[Fransuā Moriaks]] "Asmodejs". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1939.02.28. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1939.03.11. [[Elīna Zālīte]] “Rudens rozes”. Rež. Jānis Zariņš. * 1939.04.14. [[Viktorjēns Sardū]] "Florija Toska". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.04.21. [[Jūlijs Pētersons]] "Norieta kvēle". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.05.03. Jānis Sārts "Malu mednieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.05.14. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.05.25. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Penelope". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.09.12. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.10.03. [[Selma Lāgerlēva]], Pauls Knudsens "Portugāles ķeizars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.10.13. Jānis Lejiņš "Skabarga sirdī". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.10.27. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.11.23. [[Moljērs]] "Iedomu slimnieks". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.11.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.12.20. Jevgeņijs Švarcs "Snip-snap-snurre". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1939.12.29. [[Tija Banga]] "Septiņas vecmeitas". Rež. Jurijs Jurovskis. === 1940. gadā === * 1940.01.15. [[Vilis Lācis]] "Vīra varā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1940.02.07. Heincs Kubjē "Mīlule". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1940.02.26. [[Elīna Zālīte]] "Vālodzes dziesma". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.03.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.04.09. [[Jānis Akuraters]] "Studenti Debesniekos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.04.19. [[Hermanis Bārs]] "Meistars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1940.05.09. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.05.22. [[Mārtiņš Zīverts]] "Ķīnas vāze". Rež. Jānis Zariņš. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1940—1941) == === 1940. gadā === * 1940.09.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.10.10. Šandors Gergels, Osafs Ļitovskis "Mans dēls". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.11.09. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Rež. Jānis Zariņš. * 1940.12.06. [[Andrejs Upīts]] "Ziņģu Ješkas uzvara". Rež. Osvalds Uršteins. === 1941. gadā === * 1941.01.10. Boriss Lavreņovs "Lūzums". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1941.01.21. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Jānis Zariņš. * 1941.02.19. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pašu ļaudis—iztiksim". Rež. Jānis Lejiņš. * 1941.06.04. (ģenerālmēģinājums). [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. == Rīgas Dramatiskais teātris (1942—1944) == === 1942. gadā === * 1942.01.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1942.02.03. [[Selma Lāgerlēva]], Bernds Fredgrēns "Purvenieka meita". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.02.12. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1942.03.18. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jums pa prātam" ("Divpadsmitā nakts"). Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.06.05. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.07.02. Bella Šēne "Venēciete". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.09.17. Korfics Holms "Suņudienas". Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.10.22. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.11.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Zelta arfa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.12.25. Karls Brikners "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1943. gadā === * 1943.02.09. [[Henriks Ibsens]] "Tautas naidnieks". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1943.03.16. [[Aspazija]] "Zeltīte". Rež. Osvalds Uršteins. * 1943.03.25. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nauda". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1943.05.06. Vilhelms Mūbergs "Atraitnis Jarls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.06.15. Aspazija "Vaidelote". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.10.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.11.19. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Osvalds Uršteins. === 1944. gadā === * 1944.01.06. [[Elīna Zālīte]] "Intermeco". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1944.01.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Viltus un mīlestība". Rež. [[Osvalds Glāznieks]]. * 1944.02.26. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1944.04.20. [[Anšlavs Eglītis]] "Par purna tiesu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.06.03. Valters Ērihs Šēfers "Leitnants Vāri". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1944.06.18. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. [[Osvalds Glāznieks]]. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1944—1988) == === 1944. gadā === * 1944.11.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.11.23. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.12.14. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.12.14. Anna Brodele "Pienākums". Rež. Kārlis Piesis. * 1944.12.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Krievu ļaudis" (4. aina). Rež. Viktors Staņicins. === 1945. gadā === * 1945.01.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1945.02.03. [[Vilis Lācis]] "Vedekla". Rež. Vera Baļuna, Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1945.03.24. Aleksandrs Korneičuks "Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē". Rež. Vera Baļuna. * 1945.04.14. Ričards Brinslijs Šeridans "Jauko māņu diena". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1945.06.09. Vsevolods Roks "Inženieris Sergejevs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1945.06.28. [[Arvīds Grigulis]] "Uz kuru ostu?". Rež. Ernests Feldmanis. * 1945.11.03. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. Ernests Feldmanis. * 1945.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. === 1946. gadā === * 1946.02.22. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1946.03.20. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1946.04.25. Leonīds Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Vera Baļuna. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Zaļā zeme" (fragmenti). Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Amacones". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Pēc beidzamā piliena". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Doktora Mārtiņa viesis". Rež. Jānis Osis. * 1946.06.27. Ričards Brinslijs Šeridans "Mēlnesības skola". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1946.09.19. [[Maksims Gorkijs]] "Pēdējie". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.11.06. [[Arvīds Grigulis]] "Kā Garpēteros vēsturi taisīja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1946.12.21. Viktors Ardovs "Pelnrušķīte". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. === 1947. gadā === * 1947.01.24. [[Jūlijs Vanags]] "Agrā rītā", [[Andrejs Upīts]] "Amacones", [[Elīna Zālīte]] "Šokolādes princese". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1947.02.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Viņu jautājums" ("Divas Amerikas"). Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1947.04.19. Nikolajs Pogodins "Kremļa kuranti". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Herberts Zommers]]. * 1947.06.12. [[Viljams Šekspīrs]] "Jautrās vindzorietes". Insc. [[Ernests Feldmanis]], rež. Nora Katlapa. * 1947.06.22. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ne vienmēr runcim krējuma pods". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1947.11.05. [[Arvīds Grigulis]] "Māls un porcelāns". Rež. Vera Baļuna. * 1947.12.11. [[Rainis]] "Pusideālists". Insc. Alfrēds Austriņš, rež. Herberts Zommers. === 1948. gadā === * 1948.01.16. [[Andrejs Upīts]] "Spuldzes maisā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1948.03.04. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. Vera Baļuna. * 1948.04.16. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1948.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.08.27. [[Lope de Vega]] "Suns uz siena kaudzes". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1948.09.24. Boriss Romašovs "Varenais spēks". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.10.21. Anna Brodele "Skolotājs Straume". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1948.12.03. Aleksandrs Ostrovskis "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Vera Baļuna. * 1948.12.31. [[Džeks Londons]] "Mārtins Īdens". Rež. Herberts Zommers. === 1949. gadā === * 1949.01.28. Džons Flečers "Spāniešu priesteris". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1949.02.26. Dora Slepjane "Māsas". Rež. Vera Baļuna. * 1949.03.27. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.05.13. Nikolajs Virta "Kaut kur Eiropā" ("Nāvei nolemto sazvērestība"). Rež. Vera Baļuna. * 1949.06.03. [[Aleksandrs Puškins]] "Stacijas uzraugs". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1949.09.17. Aleksandrs Korneičuks "Ukrainas stepēs". Rež. Vera Baļuna. * 1949.11.02. Nikolajs Pogodins "Cilvēks ar šauteni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.11.25. [[Elīna Zālīte]] "Vārds sievietēm". Rež. Herberts Zommers. * 1949.12.22. [[Konstantīns Simonovs]] "Svešā ēna". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1950. gadā === * 1950.01.05. [[Henriks Ibsens]] "Leļļu nams". Rež. Vera Baļuna. * 1950.02.17. Sergejs Mihalkovs "Komponists Iļja Golovins". Rež. Vera Baļuna. * 1950.04.08. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1950.04.29. [[Aleksandrs Gribojedovs]] "[[Gudra cilvēka nelaime]]". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1950.06.01. Aleksandrs Korneičuks "Irbenāju birztala". Rež. Vera Baļuna. * 1950.06.17. [[Lope de Vega]] "Meitene ar krūzi". Rež. Herberts Zommers. * 1950.07.12. [[Arvīds Grigulis]] "Kramā ir uguns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1950.10.05. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. Vera Baļuna. * 1950.10.28. Augusts Jakobsons "Cīņa bez frontes līnijas". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Nora Vētra. * 1950.11.23. A. Tiklijs (Dmitrijs Ščeglovs) "Kalevas meistari". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1950.12.28. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. === 1951. gadā === * 1951.01.27. Sergejs Mihalkovs "Zaudētā māja". Rež. Vera Baļuna. * 1951.03.09. [[Maksims Gorkijs]] "Barbari". Rež. Nora Vētra. * 1951.04.05. [[Onorē de Balzaks]] "Eiženija Grandē". Rež. Vera Baļuna. * 1951.04.29. Ļevs Šeiņins "Gadsimta vidū". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1951.06.02. [[Viljams Šekspīrs]] "Spītnieces savaldīšana". Rež. Vera Baļuna. * 1951.09.01. Anna Brodele "Dedzīgās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.10.31. [[Jūlijs Vanags]], Jevgeņijs Ratners "Gaišie logi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.12.01. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Vera Baļuna. * 1951.12.29. [[Vilis Lācis]] "Bāka uz salas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1952. gadā === * 1952.01.17. Jaroslavs Galans "Zem zelta ērgļa" ("Nepabeigtā dziesma"). Rež. Vera Baļuna. * 1952.03.07. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.04.04. Georgs Gulia "Labā pilsēta". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Rihards Zandersons]], [[Kārlis Pamše]]. * 1952.05.03. [[Tirso de Molina]] "Dons Hils Zaļbiksis". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1952.05.25. Aleksandrs Afinogenovs "Mašeņka". Rež. Vera Baļuna. * 1952.09.16. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.10.30. Pāvels Maļarevskis "Pirms vētras". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1952.12.20. Aleksejs Simukovs "Meitenītes daiļaviņas". Rež. Vera Baļuna. * 1952.12.31. [[Ļevs Tolstojs]] "Dzīvais mironis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1953. gadā === * 1953.02.13. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. Vera Baļuna. * 1953.03.17. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1953.04.04. Karlo Goldoni "Viesnīcniece". Rež. Vera Baļuna. * 1953.05.07. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1953.06.26. Augusts Jakobsons "Sargeņģelis no Nebraskas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1953.09.04. Leonīds Ļeonovs "Vienkāršais cilvēks". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1953.10.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1953.10.31. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1953.12.10. Vasilijs Minko "Nenosaucot uzvārdus". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. === 1954. gadā === * 1954.01.09. Kondrats Krapiva "Kas smejas pēdējais". Rež. Vera Baļuna. * 1954.02.24. [[Vilis Lācis]] "Uz jauno krastu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1954.04.18. Anna Brodele "Avārija". Rež. Vera Baļuna. * 1954.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1954.06.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.09.04. [[Andrejs Upīts]] "Balss un atbalss". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1954.10.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Kādas mīlas stāsts". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.11.11. Aleksejs Arbuzovs "Klejojumu gadi". Rež. Vera Baļuna. === 1955. gadā === * 1955.01.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1955.03.02. [[Maksims Gorkijs]] "Dibenā". Rež. Vera Baļuna. * 1955.06.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1955.09.21. [[Arvīds Grigulis]] "Karavīra šinelis". Rež. Vera Baļuna. * 1955.11.17. Ježijs Ļutovskis "Ģimenes lieta" ("Apsūdzība"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1956. gadā === * 1956.03.15. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1956.05.11. Branislavs Nušičs "Ministrienes kundze". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1956.05.25. Voldemārs Sauleskalns "Ābelīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1956.10.05. Samuils Aļošins "Viena pati". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1956.10.31. [[Nāzims Hikmets]] "Savādnieks". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], Kārlis Pamše. * 1956.12.28. Mihails Sebastianu "Nezināmā zvaigzne". Rež. Žanis Katlaps. === 1957. gadā === * 1957.02.06. [[Žanis Grīva]] "Sniga sniegi...". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Edgars Zīle]]. * 1957.04.15. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1957.06.14. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1957.08.22. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1957.10.25. [[Arvīds Grigulis]] "Baltijas jūra šalc". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1957.12.03. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1957.12.20. Jānis Anerauds "Kaut kur pie Gaujas". Rež. Kārlis Pamše. === 1958. gadā === * 1958.01.04. Eduardo de Filipo "Filumena Marturano". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1958.03.10. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1958.03.25. Nikolajs Pogodins "Trešā, patētiskā". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1958.05.04. [[Vilis Lācis]] "Zītaru dzimta". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1958.05.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1958.10.11. Aleksandrs Korneičuks "Kāpēc smaidīja zvaigznes". Rež. Kārlis Pamše. * 1958.10.29. Ardi Līvess "Jaungada naktī". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1959. gadā === * 1959.01.09. [[Žanis Grīva]] "Medūzas plosts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1959.02.27. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1959.03.13. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets|Hamlets, dāņu princis]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1959.04.16. [[Pēteris Pētersons]] "Balto torņu ēna". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1959.05.14. Viktors Jons Popa "Take, Janke un Kadars". Rež. Kārlis Pamše. * 1959.06.08. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1959.11.10. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1959.11.24. [[Arvīds Grigulis]] "Nekur tā neiet kā pasaulē". Rež. Žanis Katlaps. === 1960. gadā === * 1960.01.02. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1960.02.04. Aleksejs Arbuzovs "Esi sveicināta, mīlestība!" ("Irkutskas stāsts"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1960.03.04. Karls Guckovs "Uriels Akosta". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1960.04.07. Aleksandrs Širvanzade "Armenuī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1960.05.01. [[Žanis Grīva]] "Nemierīgie ūdeņi". Rež. Kārlis Pamše. * 1960.05.13. Aleksejs Arbuzovs "Tālais ceļš". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1960.10.21. [[Ļevs Tolstojs]] "Augšāmcelšanās". Rež. Žanis Katlaps. * 1960.11.17. Teodors Dreizers "Amerikāņu traģēdija". Rež. Kārlis Pamše. === 1961. gadā === * 1961.01.09. [[Dagnija Zigmonte]] "Jūras vārti". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1961.02.04. Aksels Hellans "Viņš teica—nē". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1961.03.03. Vera Panova "Atvadas baltajām naktīm". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1961.04.21. [[Andrejs Upīts]] "Plaisa mākoņos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1961.10.21. Aleksejs Arbuzovs "Zudušais dēls". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1961.12.07. Fricis Kūns "Nībelungu kredīts". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1961.12.28. Ivans Soboļevs "Saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1962. gadā === * 1962.03.29. Augustīns Kusani "Centra uzbrucējs mirs rītausmā". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1962.04.26. [[Pēteris Pētersons]] "Man trīsdesmit gadu". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1962.06.15., Jelgava, 08.25., Rīga. Ērika Briede "Zaļie un vējainie pavasari". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1962.09.06. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Rež. Žanis Katlaps. * 1962.10.11. Vera Panova "Kā tev klājas, zēn?". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1962.12.04. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1962.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Žanis Katlaps. === 1963. gadā === * 1963.02.07. [[Vilis Lācis]] "Kapteiņa Zundaga atgriešanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1963.03.08. [[Aleksandrs Puškins]] "Mazās traģēdijas" ("Skopais bruņinieks", "Mocarts un Saljeri", "Akmens viesis"). Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1963.04.24. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Žanis Katlaps]], Alfreds Amtmanis-Briedītis, [[Kārlis Pamše]]. * 1963.05.09. [[Gunārs Priede]] "Miks un Dzilna". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1963.10.09. [[Konstantīns Simonovs]] "Tā arī būs". Rež. Kārlis Pamše. * 1963.11.20. [[Aleksis Kivi]] "Septiņi brāļi". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1963.12.26. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1964. gadā === * 1964.01.31. [[Žanis Grīva]] "Noziegums Granādā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1964.02.27. [[Vilis Lācis]] "Juris Indrups" ("Senču aicinājums"). Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1964.03.26. Voldemārs Sauleskalns "Veco sievu vasara". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1964.04.23. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1964.05.21. Aleksandrs Korneičuks "Platons Krečets". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1964.11.12. [[Mihails Šolohovs]] "Plēsums". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1964.11.26. [[Prospērs Merimē]] "Sieviete—debess un elle" ("Svētā Antonija kārdināšana", "Debess un elle", "Kariete svētajam sakramentam"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1964.12.24. Jānis Anerauds "Karalistes gals". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1965. gadā === * 1965.01.22. Grigorijs Kanovičs "Lai viņš iet prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1965.02.27. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1965.03.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]" (atj.). Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1965.04.02. Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats". Rež. Vera Baļuna. * 1965.04.06. Daniils Graņins "Eju pretī negaisam". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1965.05.14. [[Gunārs Priede]] "Tava labā slava". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1965.09.30. [[Rainis]], [[Fricis Rokpelnis]] "Viņš trīsreiz sauca mani". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1965.12.03. [[Arvīds Grigulis]] "Savu lodi nedzird". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1966. gadā === * 1966.01.14. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1966.03.10. Klifords Odets "Zelta puisēns". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1966.04.20. Karlo Goldoni "Kjodžas skandāls". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1966.05.28. Romualds Narečonis "Pirms tiesas sprieduma". Rež. Mihails Kublinskis. * 1966.11.10. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Insc. Alfrēds Jaunušans, rež. Mihails Kublinskis. * 1966.12.15. Žaks Robērs "Satikšanās". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1966.12.28. [[Marsels Paņols]] "Mariuss". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1967. gadā === * 1967.01.30. [[Ojārs Vācietis]] "Elpa". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1967.02.09. [[Juhans Smūls]] "Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.02.24. Harijs Gulbis "Viena ugunīga kļava". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1967.04.06. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1967.05.18. Viktors Rozovs "Absolventu salidojums". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.10.12. Volfgangs Borherts "Tur laukā, aiz durvīm". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1967.11.06. [[Egons Līvs]] "Velnakaula dvīņi". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1967.12.16. [[Saulcerīte Viese]], Jūlijs Bebrišs "Zvaigzne iet un deg, un...". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1968. gadā === * 1968.01.25. Harijs Gulbis "Aijā, žūžū, bērns kā lācis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1968.02.15. Laimonis Purs "Redzēt jūru". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1968.03.20. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1968.04.27. [[Makss Frišs]] "Dons Žuans vai mīlestība uz ģeometriju". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1968.06.11. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1968.11.06. [[Sofokls]] "Elektra". Rež. Mihails Kublinskis. * 1968.12.19. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1969. gadā === * 1969.01.14. Laimonis Purs "Tas brīvestības zelta rīts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], Jūlijs Bebrišs. * 1969.02.12. Dora Pavlova, V. Tokarevs "Dienas kārtībā—mīlestība". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1969.03.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1969.03.29. Harijs Gulbis "Mans mīļais, mans dārgais". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.06.17. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1969.10.01. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.12.04. Jaroslavs Ivaškēvičs "Vasara Noānā". Rež. Mihails Kublinskis. === 1970. gadā === * 1970.04.17. Mihails Šatrovs “Sestais jūlijs”. Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.05.14. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Reiz Jaungada naktī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1970.06.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Henrijs IV". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1970.11.19. [[Luidži Pirandello]] "[[Seši tēli meklē autoru]]". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.12.26. [[Vilis Lācis]] "Piecstāvu pilsēta". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1971. gadā === * 1971.01.20. [[Vilis Lācis]] "Putni bez spārniem". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1971.03.10. Aleksejs Arbuzovs "Vecā Arbata pasakas". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1971.04.05. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1971.05.20. Jevgeņijs Švarcs "Pelnrušķīte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1971.06.21. [[Arvīds Grigulis]] "Šekspīrs mazgā traukus". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1971.11.03. Harijs Gulbis "Un visi nāks pie manis". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1971.12.08. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa". Rež. Mihails Kublinskis. === 1972. gadā === * 1972.01.26. [[Pauls Putniņš]] "Paši pūta, paši dega". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1972.03.15. Kazis Saja "Tātad dzīvoju" ("Poliglots", "Abstinents"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1972.04.14. [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1972.05.16. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1972.06.07. Elmārs Ansons "Stārķa matemātika". Rež. Mihails Kublinskis. * 1972.12.16. Aleksandrs Čhaidze "Lietu nodos tiesai" ("Tilts"). Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1973. gadā === * 1973.01.25. [[Alfreds de Misē]] "Lorencačo". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1973.03.09. Mišels Fermo "Krīt klaudzot durvis". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1973.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. * 1973.05.13. Mihails Roščins "Valentīns un Valentīna". Rež. Mihails Kublinskis. * 1973.06.09. Harijs Gulbis "Silta, jauka ausainīte". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1973.12.03. [[Harieta Bīčere-Stova]] "[[Krusttēva Toma būda]]". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1973.12.19. Ištvans Erķēns "Kaķu spēle". Rež. Mihails Kublinskis. === 1974. gadā === * 1974.01.30. Aleksandrs Šteins "Okeāns". Rež. insc. [[Alfrēds Jaunušans]], rež. [[Imants Adermanis]]. * 1974.03.21. [[Romēns Rolāns]] "Kolā Briņons". Rež. insc. Alfrēds Jaunušans, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1974.04.17. Rustams Ibrahimbekovs "Lauvam līdzīgs". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1974.05.29. [[Federiko Garsija Lorka]] "Brīnumainā kurpniece". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1974.11.14. [[Pauls Putniņš]] "Ū-uū!". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1974.12.18. Osvalds Zahradnīks "Zvanu solo". Rež. Vera Baļuna. === 1975. gadā === * 1975.02.12. Džordžs Fārkers "Kavalieru viltība". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1975.03.05. [[Žans Rasins]] "Fedra". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1975.04.22. Mihails Šatrovs "Laika prognoze rītdienai". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1975.05.21. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1975.07.11., Liepāja, 10.04., Rīga. Liliāna Helmane "Rudens dārzs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1975.11.18. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Rež. Zigfrīds Betgers. * 1975.12.27. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans. === 1976. gadā === * 1976.02.18. Ignatijs Dvoreckis "Atvadas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1976.03.17. Pjērs de Bomaršē "Trakā diena jeb Figaro kāzas". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.04.25. Aleksandrs Vampilovs "Pīļu medības". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1976.05.07. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Atj. rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.06.02. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kurš saņem pļaukas". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1976.10.28. Vadims Korostiļovs "Pirosmani, Pirosmani, Pirosmani...". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1976.12.03. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Mihails Kublinskis. === 1977. gadā === * 1977.01.02. Harijs Gulbis "Kamīnā klusu dzied vējš". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1977.02.23. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1977.04.13. [[Tenesijs Viljamss]] "Jaunības putns ar saldo balsi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1977.05.04. Lāslo Ģurko "Elektra—mana mīla". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1977.05.19. Ingūna Pinne "Lielo cerību stunda". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1977.06.18. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1977.10.12. [[Andrejs Upīts]] "Spartaks". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1977.10.25. Jons Druce "Zemes un saules vārdā". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1977.12.04. Andrejs Upīts "Laikmetu griežos". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1978. gadā === * 1978.02.15. Jordans Radičkovs "Janvāris". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1978.04.04. [[Mihails Bulgakovs]] "Moljērs". Rež. [[Ādolfs Šapiro]]. * 1978.05.31. [[Pauls Putniņš]] "Pasaulīt, tu ļaužu ēka". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1978.11.09. Sauļus Šaltenis "Prom, kaulainā, prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1978.12.12. Eduardo Skarpeta "Skrandaiņi un augstmaņi". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1979. gadā === * 1979.01.04. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Amorāls gadījums". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1979.02.28. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1979.03.28. [[Pauls Putniņš]] "Naktssargs un veļas mazgātāja". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1979.04.13. [[Lengstons Hjūzs]] "Blūzi". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1979.05.03. Aleksejs Arbuzova "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1979.05.26. [[Ojārs Vācietis]] "Klavierkoncerts". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1979.06.18. [[Ērihs Kestners]] "Emīls un Berlīnes zēni". Rež. Valdis Lūriņš. * 1979.12.25. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Velna māceklis". Rež. Edmunds Freibergs. === 1980. gadā === * 1980.01.02. Džeimss Goldmens "Lauva ziemā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1980.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] "Mihaels Krāmers". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1980.04.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1980.05.30. Jurijs Bondarevs "Krasts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1980.12.02. Jānis Jurkāna "Kolibri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1980.12.23. [[Hermanis Bārs]] "Vai koncerts?...". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1981. gadā === * 1981.01.28. [[Leons Paegle]] "Iela". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], [[Edmunds Freibergs]], [[Valdis Lūriņš]]. * 1981.03.31. Jons Druce "Doina". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1981.05.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1981.09.29. Īvs Žamiaks "Hamilkara kungs". Rež. Mihails Kublinskis. * 1981.10.13. Diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Helēna Romanova. * 1981.11.28. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Edmunds Freibergs. === 1982. gadā === * 1982.01.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1982.03.05. [[Lelde Stumbre]] "Klusā daba ar cilvēkiem". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1982.05.12. [[Marģeris Zariņš]] "Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.05.20. Diplomdarba izrāde: [[Ivans Gončarovs]], Viktors Rozovs "Parasts stāsts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1982.05.29. Diplomdarba izrāde: [[Tenesijs Viljamss]] "Vasara un dūmi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.06.13. Gilermo Figeiredu "Dons Žuans". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1982.06.15. Diplomdarba izrāde: Jozs Glinskis "Kings". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1982.06.20. Diplomdarba izrāde: "Karnevāls" (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] traģēdijas "Žanna d’Arka" motīviem). Rež. Valdis Lūriņš. * 1982.11.10. Jurijs Bondarevs "Izvēle". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1983. gadā === * 1983.02.26. Harijs Gulbis "Alberts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1983.04.04. [[Saulcerīte Viese]] "Garlība Merķeļa sarunas ar Nezināmo". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1983.04.08. [[Gunārs Priede]] "Filiāle". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1983.05.12. Emīls Braginskis "Istaba". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1983.06.19. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1983.12.07. Nataša Tanska "Angļu valodas stunda". Rež. Edmunds Freibergs. * 1983.12.20. Endre Illēšs "Spānijas Isabella". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1984. gadā === * 1984.01.21. Sjūzena Kristova "Atbrīvota...". Rež. [[Helga Dancberga]]. * 1984.04.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1984.06.04. Aleksandrs Rozanovs "Vārda diena—vārda nakts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1984.10.25. Aldo Nikolai "Taurenīt... taurenīt...". Rež. Mihails Kublinskis. * 1984.11.27. [[Pēteris Pētersons]] "Meteors". Rež. Pēteris Pētersons. * 1984.12.28. Daniils Graņins "Glezna". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1985. gadā === * 1985.03.05. "Kārais lauks" (pēc [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1985.03.30. [[Harijs Gulbis]] "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1985.06.01. [[Mihails Ļermontovs]] "Maskarāde". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1985.06.20. [[Pauls Putniņš]] "Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1985.12.28. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1986. gadā === * 1986.02.23. Eduardo de Filipo "De Pretore Vinčenco". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1986.03.31. Ebijs Manns "Nirnberga... 1948... ". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1986.05.13. Ņina Pavlova "Vagoniņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1986.11.19. [[Anna Brigadere]] "Katrs rīts ir jauna slāpe". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis, Edmunds Freibergs. * 1986.12.27. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1987. gadā === * 1987.02.10. [[Lelde Stumbre]] "Sarkanmatainais kalps". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1987.03.02. [[Ārijs Geikins]] "Saules dieva Fēba rotaļas". Rež. Ārijs Geikins. * 1987.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] "Pro un contra" (fragm. no romāna "[[Brāļi Karamazovi]]"). Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.03.31. [[Maikls Freins]] "Lampu drudzis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1987.04.10. [[Ēriks Hānbergs]] "Vīrieši man sirdi plosa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.05.23. [[Pēteris Pētersons]] "Tikai muzikants". Rež. Pēteris Pētersons. * 1987.06.16. [[Pauls Putniņš]] "Ar būdu uz baznīcu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1987.11.06. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lielo grēcinieku iela". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.12.11. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1988. gadā === * 1988.02.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1988.02.25. Džons Patriks "Augstākais bauslis" ("Dārgā Pamela"). * 1988.03.16. [[Henriks Ibsens]] "Celtnieks Sūlness". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1988.05.29. Hulio Maurisio "Portreti". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1988.06.22. [[Ārijs Geikins]] "Reiz dzīvoja kāds Jātnieks...". Rež. Mihails Kublinskis. == Latvijas Nacionālais teātris (no 1988. gada) == === 1988. gadā === * 1988.12.03. [[Mihaels Ende]] "Momo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1989. gadā === * 1989.01.23. Īvs Žamiaks "Uz Akapulko, kundze!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1989.02.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pie mums uz zemēm". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1989.03.22. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1989.04.17. [[Ārpāds Gencs]] "Mūslaiku Mēdeja". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1989.06.17. [[Anna Brigadere]] "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1989.06.20. [[Aristofans]] "Putni". Rež. [[Rolands Zagorskis]]. * 1989.11.16. [[Lelde Stumbre]] "Kronis". Rež. Mihails Kublinskis. * 1989.12.01. Aldo Nikolai "Vīrs un sieva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1989.12.27. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Edmunds Freibergs. === 1990. gadā === * 1990.02.22. [[Moljērs]] "Skapēna blēdības". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1990.03.20. Edvards Olbijs "Lolita" (pēc [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimira Nabokova]] romāna). Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1990.04.05. Mārša Normena "Ar labu nakti, māt!". Rež. Andrejs Šedriks. * 1990.05.05. Diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1990.05.12. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgie veči". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1990.06.07. Diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1990.06.17. [[Mārtiņš Zīverts]] "Pēdējā laiva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1990.06.18. Diplomdarba izrāde: Viljams Šekspīrs "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1990.11.10. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. Valdis Lūriņš. * 1990.11.27. Larss Nurēns "Drosme nogalināt". Rež. Hanss Bertilsons. * 1990.12.14. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Romuls Lielais". Rež. [[Ints Burāns]]. * 1990.12.26. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. Jānis Kaijaks. === 1991. gadā === * 1991.02.08. [[Pauls Putniņš]] "Ar Dievu pie zemes". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1991.02.13. Gilermo Figeiredu "Lapsa un vīnogas". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1991.03.27. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1991.04.21. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 1991.04.29. [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1991.05.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1991.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1991.11.14. [[Žans Kokto]] "Burvīgie briesmoņi". Rež. Oļģerts Kroders. === 1992. gadā === * 1992.02.01. Īvs Žamiaks "Acālija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1992.02.20. [[Lelde Stumbre]] "Suns". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1992.04.30. Sebastians, Prebens Harriss "Bagātību sala". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1992.05.13. Agneta Pleijele "Daži vasaras vakari zem šīs saules". Rež. Hanss Bertilsons. * 1992.06.17. Hermanis Zūdermans "Mans dzimtais nams". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1992.10.08. [[Anšlavs Eglītis]] "Karmen, Karmen!". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1992.10.28. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1992.11.28. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1992.12.19. Sverre Brandts "Ceļojums uz Ziemassvētku zvaigzni". Rež. Jānis Kaijaks. === 1993. gadā === * 1993.01.22. Normunds Rudzītis "Tas vēl nav viss...". Rež. Juris Rudzītis. * 1993.02.12. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Aplis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1993.03.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Teātris". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1993.03.30. Kolīna Makkalova "Dziedoņi ērkšķu krūmā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1993.05.06. Aira Levins "Nāves slazds". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1993.06.16. Alfrēds Marija Vilners, Heincs Reiherts "Trejmeitiņas". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1993.10.09. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Hanss Bertilsons. * 1993.11.09. Mērija Čeiza "Neredzamais Hārvijs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1993.12.03. Virgilio Pinjera "Jēzus". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1993.12.21. Karlo Goldoni "Nerātnais marķīzs" ("Feodālis"). Rež. [[Imants Adermanis]]. === 1994. gadā === * 1994.01.27. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1994.02.11. [[Alfreds de Misē]] "Svečturis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1994.04.14. Ferencs Molnārs "Lū—labais eņģelis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1994.04.19. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.05.13. [[Pīters Šefers]] "Amadejs". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1994.05.17. [[Tenesijs Viljamss]] "Piena upes šeit sen izsīkušas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1994.06.03. Pērs Ulovs Enkvists "Dūksnāja bērni". Rež. Jānis Kaijaks. * 1994.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 1994.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1994.10.28. "Edīte Piafa" (pēc J. Viliama, V. Legentova lugām un [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] grāmatas "Mana dzīve"). Rež. Juris Rudzītis. * 1994.11.07. [[Henriks Ibsens]] "Meža pīle". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.11.16. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Trīs musketieri]]". Rež. Edmunds Freibergs, Gijs Pjērs Kulo. === 1995. gadā === * 1995.01.03. Ernests Tompsons "Pie Zelta ezera". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1995.01.20. [[Gerharts Hauptmanis]] "Elga". Rež. Jānis Kaijaks. * 1995.02.04. Karlo Kollodi "Pasaka par koka sirsniņu". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1995.03.10. [[Arturs Millers]] "Salemas raganas". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1995.03.17. Lars Jillenstens "Pavisam vienkārši". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1995.04.13. Villijs Rasels "Šērlija Velentaina". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1995.04.27. Viljams Sarojans "Tavas dzīves laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1995.05.09. Nils Saimons "Kāpēc tas tā, Mel?" ("Otrās avēnijas gūsteknis"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1995.06.05. [[Lelde Stumbre]] "Svešinieki šeit". Rež. Valdis Lūriņš. * 1995.10.06. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Edmunds Freibergs. * 1995.10.07. [[Augusts Strindbergs]] "Lieldienas". Rež. Mihails Kublinskis. * 1995.10.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Oļģerts Kroders. * 1995.11.17. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Rež. Mihails Kublinskis. === 1996. gadā === * 1996.01.09. [[Harijs Gulbis]] "Uz Liepsalām ejot". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1996.01.19. [[Antons Čehovs]] "Raibie stāsti". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1996.02.16. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1996.04.04. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1996.04.18. Egīls Šņore "Uzsmēķēt zāli". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1996.05.07. Ferdinands Brukners "Napoleons Pirmais". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1996.05.28. [[Augusts Strindbergs]] "Kurš stiprāks?". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.06.04. [[Edgars Raiss Barouzs]] "Kaktusa zieds". Rež. Mihails Kublinskis. * 1996.10.10. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. Edmunds Freibergs. * 1996.10.16. Augusts Strindbergs "Kurš stiprāks?" un Pērs Ulovs Enkvists "Tribādas nakts". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.10.22. [[Tenesijs Viljamss]] "Kliedziens". Rež. Valdis Lūriņš. * 1996.11.28. Tenesijs Viljamss "Orfejs nokāpj ellē". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1996.12.21. Ežēns Labišs "Briesmu darbi Lursīna ielā". Rež. Gijs Pjērs Kulo. === 1997. gadā === * 1997.01.17. Pjērs Marivo "Viltus atzīšanās". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1997.02.18. Jānis Jurkāns "Dūdieviņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1997.03.14. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Sēras piestāv Elektrai". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.04.04. [[Ērihs Kestners]] "Divas Lotiņas". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1997.04.29. Jānis Jurkāns "Amālija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1997.05.14. Žans Sarmāns "Mamurē". Rež. Mihails Kublinskis. * 1997.05.29. Jaroslavs Ivaškēvičs "Eņģeļu māte Joanna". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 1997.06.04. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Valdis Lūriņš. * 1997.10.03. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1997.10.10. [[Harolds Pinters]] "Jaunības laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1997.11.02. Agneta Elers-Jarlemane "Mazā Boije". Rež. [[Dzintra Klētniece]]. * 1997.11.11. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Atpūta "Paradīzē"". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1997.12.04. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.12.12. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. Jānis Kaijaks. === 1998. gadā === * 1998.01.09. [[Arturs Millers]] "Ceļojošā komija gals" ("Komivojažiera nāve"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1998.02.10. Noels Kouards "Jestrais spoks". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.02.14. [[Edvards Vulfs]] "Līnis murdā". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1998.03.03. Raimonds Auškāps "Tāda dzīve". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1998.03.18. Džejs Alens "Četrdesmit karātu". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.04.02. [[Lelde Stumbre]] "Mīla—jā, mīla—nē". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1998.04.07. Armāns Mefrs "Grēksūdzes laiks". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.05.06. [[Pēteris Pētersons]] "Fēlikss un Felicita". Rež. Pēteris Pētersons. * 1998.05.22. Margarita Garpe "Jūlijai". Rež. Mihails Kublinskis. * 1998.10.08. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.10.11. [[Žans Ženē]] "Kalpones". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1998.10.30. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. Valdis Lūriņš. * 1998.11.07. Marks Hemptons, Mērija Luīze Vilsone "Pilnos auļos". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.11.17. [[Jānis Peters]] "Nakts pēc tautasdziesmas". Rež. Harijs Petrockis. * 1998.11.27. Eduardo de Filipo "Filumena no Neapoles" ("Filumena Marturano"). Rež. Mihails Kublinskis. === 1999. gadā === * 1999.01.15. [[Pavels Kohouts]] "Māja Prāgā, paredzēta nojaukšanai" ("Trešā māsa"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1999.01.22. Normens Čārlzs Hanters "Mēness ūdeņi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1999.02.19. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1999.02.23. [[Māra Zālīte]] "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1999.04.09. [[Otfrīds Preislers]] "Mazā raganiņa". Rež. Zane Kreicberga. * 1999.04.12. Astrida Sālbaha "Rīts un vakars". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1999.05.15. Alans Džejs Lerners, Frederiks Lou "Mana skaistā lēdija". Rež. Edmunds Freibergs. * 1999.06.07. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vecākais dēls". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1999.10.07. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.10.12. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.11.03. Gunters Bets, Barbara Kapela "Nebrīnies par tiem, kam sešdesmit". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.12.03. [[Airisa Mērdoka]] "Melnais princis". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.12.09. Joss Vandelo "Kapteiņu nedēļa". Rež. Virdžīnija Lejiņa. === 2000. gadā === * 2000.01.10. [[Harijs Gulbis]] "Vēverīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2000.01.28. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.02.15. Ronalds Hārvuds "Laiki mainās". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2000.03.09. Žans Anuijs "Ielūgums pilī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2000.04.28. [[Lope de Vega]] "Deju skolotājs". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.06.03. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2000.06.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2000.10.07. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Indriķa hronika". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.10.13. [[Stefans Cveigs]] "Leģenda par kādu mūžu". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.11.17. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vasaras rītā". Rež. Regnārs Vaivars. === 2001. gadā === * 2001.01.06. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2001.02.06. [[Lelde Stumbre]] "Aktieri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2001.02.10. Mihaels Hjurts, Juhans Kindblums, Tomass Tivemarks "Svenson, Svenson...". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2001.03.08. Ficdžeralds Kuscs "Pēdējais vilciens". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2001.03.23. [[Bernārs Marī Koltess]] "Rietumu krastmala". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2001.05.09. [[Pavels Kohouts]] "80 dienās ap zemeslodi". Rež. Valdis Lūriņš, [[Dita Lūriņa]]. * 2001.05.28. [[Edvards Olbijs]] "Trausls līdzsvars". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2001.06.07. Žans Liks Lagarss "Spēles varoņi". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2001.06.15. [[Onorē de Balzaks]] "Šagrenāda". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.10.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Sfinksa". Rež. insc. Edmunds Freibergs, rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2001.10.16. [[Pauls Putniņš]] "Kvēli ilgotā". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.11.04. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (atj.) (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 2001.11.21. Agnēta Pleijele "Rīt būs atkal jauna diena" ("Standard Selection"). Rež. Mihails Kublinskis. * 2001.12.06. [[Aleksandrs Čaks]] "Patriektā sirds". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2002. gadā === * 2002.01.06. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Teātris". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2002.01.26. [[Stefans Cveigs]] "Amoks". Rež. [[Indra Roga]]. * 2002.02.08. [[Astrida Lindgrēna]] "Pepija". Rež. Jānis Kaijaks. * 2002.02.22. Džons Patriks "Dīvainā misis Sevidža". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2002.03.20. Dereks Benfīlds "Kurš kuru brokastīs?". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2002.03.26. Rodžers Hols "Grāmatu draudzeņu klubs" ("Par maz miesaskāres"). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2002.05.10. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Viņš taču ir muļķis". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.05.15. Žaks de Dekērs "Magnolija". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.06.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 2002.10.21. Roberts Bolts "Vivat! Vivat, Regina!". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.12.06. Ežēns Labišs "Salmu cepurīte". Rež. Edmunds Freibergs. === 2003. gadā === * 2003.01.30. Aleksandrs Obrazcovs "Divas sirdis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2003.02.12. [[Tenesijs Viljamss]] "Stikla zvērnīca". Rež. Ģirts Veigners. * 2003.03.06. [[Astrida Lindgrēna]] "Superdetektīvs Blumkvists". Rež. Jānis Kaijaks. * 2003.04.04. [[Inga Ābele]] "Dzelzszāle". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2003.06.08. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ienesīga vieta". Rež. Arkādijs Kacs. * 2003.10.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2003.11.14. [[Ojārs Vācietis]] "Sasiesim astes". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2003.11.09. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera" (kamerversija) (sadarbībā ar teātra grupu United Intimacy). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. === 2004. gadā === * 2004.01.25. [[Viljams Gibsons (dramaturgs)|Viljams Gibsons]] "Divi šūpolēs". Rež. Ģirts Veigners. * 2004.02.27. [[Lelde Stumbre]] "Saulriets". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2004.02.28. Markuss Kēbelijs "Brīva istaba". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2004.03.14. [[Edvards Olbijs]] "Kam no Vilka kundzes bail?". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2004.06.21. [[Māra Zālīte]], Valdis Zilveris "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2004.09.03. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2004.09.10. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Mēlnesības skola". Rež. [[Arkādijs Kacs]]. * 2004.09.17. [[Henrijs Džeimss]] "Asperna vēstules". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2004.09.24. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. Mihails Kublinskis. * 2004.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2004.10.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Pēteris Krilovs. === 2005. gadā === * 2005.01.13. [[Pauls Putniņš]] "Aicinājums uz ... pērienu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2005.02.06. Aleksejs Arbuzovs "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] "Nora". Rež. [[Indra Roga]]. * 2005.04.08. Natālija Vorožbita "Galka Motalka". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2005.04.14. Braiens Frīls "Mollija Svīnija". Rež. Ilze Olingere. * 2005.09.08. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Rež. Edmunds Freibergs. * 2005.11.04. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2005.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Indra Roga. === 2006. gadā === * 2006.01.19. Entonijs Bērdžess "Mehāniskais apelsīns". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2006.02.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Hotel Kristina". Rež. [[Baņuta Rubess|Baņuta Rubesa]]. * 2006.03.22. Braiens Frīls "Aristokrāti". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2006.04.06. Larss Nurēns "Rudens un ziema". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2006.04.30. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Ilze Olingere. * 2006.05.22. [[Antons Čehovs]] "Ivanovs". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2006.09.14. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Draudzes bazārs". Rež. Edmunds Freibergs. * 2006.09.15. [[Harolds Pinters]] "Mīļākais". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2006.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2006.11.02. [[Fjodors Dostojevskis]] "Sarunas kaimiņistabās" ("[[Noziegums un sods]]"). Rež. Pēteris Krilovs. * 2006.11.22. [[Pauls Putniņš]] "Pusdūša. Mundis". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2006.12.14. Viljams Šekspīrs "Spītnieces savaldīšana". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. === 2007. gadā === * 2007.01.19. [[Arturs Millers]] "Skats no tilta". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2007.02.02. [[Zigmars Liepiņš]], [[Andra Manfelde]] "Adata". Rež. Ramūns Kaubris. * 2007.02.04. Ieva Samauska "Kā uzburt sniegu". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.02.15. [[Regnārs Vaivars]] "Leļļu pavēlnieks". Rež. Regnārs Vaivars, Diāna Romanoviča. * 2007.02.22. Bernds Šrēders "Māte un dēls". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.03.16. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori jaunā saimniece". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.04.11. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mēs" ("Negaiss") (sadarbībā ar G. Poliščukas Teātra observatoriju). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2007.04.20. [[Laima Kota|Laima Muktupāvela]] "Šampinjonu derība". Rež. [[Rūdolfs Plēpis]]. * 2007.04.26. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa. Romance par mīlētājiem. Variācija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2007.09.13. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2007.09.15. [[Margarita Perveņecka]], Natālija Vorožbita "Drakula. Dēmoni". Rež. Regnārs Vaivars. * 2007.10.11. Metjū Barbers "Apburtais aprīlis". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.10.14. Lions Feihtvangers "Džūlija Farnēze". Rež. Gaļina Poliščuka. * 2007.10.18. [[Nora Ikstena]] "Amariļļi". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2007.11.16. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2007.11.21. Sintija Laura Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Anita Sproģe. * 2007.12.14. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2008. gadā === * 2008.01.25. [[Henriks Ibsens]] "Mazais Eijolfs". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.02.15. Deivids Hērs "Jūdas skūpsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.03.18. Marjus Ivaškevičs "Kaimiņš". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2008.03.19. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2008.04.24. [[Lelde Stumbre]] "Smiltāju mantinieki". Rež. [[Indra Roga]]. * 2008.05.22. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Kerija. Retrospekcija" (pēc Teodora Dreizera romāna). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2008.06.03. Renē Heinersdorfs "Tik mīla vien". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2008.09.17. [[Inga Ābele]] "Skola". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2008.10.02. [[Regnārs Vaivars]] "Visiem zināmais lācis un viņa dr.". Rež. Regnārs Vaivars. * 2008.10.05. Marks Rāvenhils "Dažas atklātas fotogrāfijas". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2008.10.15. [[Juhans Smūls]] "Pulkveža atraitne". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2008.10.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Edmunds Freibergs. * 2008.12.11. [[Ēriks Vilsons]] "Pīles lidojums klusumā". Rež. [[Ināra Slucka]]. === 2009. gadā === * 2009.01.08. [[Gunars Janovskis]] "Uz neatgriešanos". Rež. [[Indra Roga]]. * 2009.02.05. [[Andrejs Upīts]] "Hipnotiskais brauciens" (pēc stāsta "Sūnu ciema zēni" motīviem). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2009.02.12. [[Vizma Belševica]] "Bille". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2009.03.06. [[Jānis Veselis]] "Neuzticīgie". Rež. [[Andrejs Jarovojs]]. * 2009.04.04. [[Valters Sīlis]] "Par mammām". Rež. Valters Sīlis. * 2009.04.09. Inga Rozentāle "1906. Trakāk vēl kā piektā gadā". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2009.05.07. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] "Smiekli tumsā" ("Camera obscura"). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.05.14. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Aija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2009.09.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "Vadonis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2009.09.19. Deivids Harovers "Melnais strazds". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2009.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Nesaprašanās" ("Juns Gabriels Borkmans"). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2009.10.10. Jokums Rode "Pinokio pelni". Rež. Viesturs Kairišs. * 2009.10.16. [[Vilhelms Bušs]] "Makss un Morics". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2009.11.14. [[Māra Zālīte]] "Lācis". Rež. Indra Roga. * 2009.12.11. Urss Vidmers "TopDogi". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2009.12.17. Ingrīda Lauzunda "Homo Erectus". Rež. Regnārs Vaivars. === 2010. gadā === * 2010.01.28. Ēdens fon Horvāts "Kazimirs un Karolīne". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2010.02.12. [[Gundega Repše]] "Jūras velni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2010.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Mirušās dvēseles". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2010.03.25. Dario Fo, Franka Rame "Laulāts un brīvs". Rež. Mihails Borisovs. * 2010.04.22. Rejs Kūnijs "Smieklīgā nauda". Rež. Mihails Mamedovs. * 2010.04.23. Deivids Oberns "Pierādījums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2010.04.28. [[Tenesijs Viljamss]] "Brīdinājums mazajiem kuģiem". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2010.05.27. Andris Kalnozols "Novakars: Kopsavilkums". Rež. [[Mārcis Lācis]]. * 2010.06.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2010.09.23. [[Raimonds Pauls]], [[Liāna Langa]], [[Inga Ābele]] "Leo. Pēdējā bohēma". Rež. [[Edmunds Freibergs]], Ināra Slucka. * 2010.09.25. Nikolajs Gogolis "Ārprātīgā piezīmes". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2010.10.07. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Septiņi Fausti". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.10.21. [[Danskovīte]] "Latgola.lv". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2010.11.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Garās dienas ceļš uz nakti". Rež. Mihails Kublinskis. * 2010.11.26. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Brāļi Karamazovi|Cilvēks Karamazovs]]". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2010.12.02. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2010.12.09. [[Regnārs Vaivars]], Mārcis Lācis "Skalbi un valdi. Iedvesmojoties no [[Kārlis Skalbe|K. Skalbes]] pasakām". Rež. Regnārs Vaivars, Mārcis Lācis. * 2010.12.18. [[Melānija Vanaga]] "Veļupes krastā". Rež. Valters Sīlis. * 2010.12.20. "Spēlējam Sniegbaltīti un rūķīšus". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2011. gadā === * 2011.02.10. NO99 "Čīkstošais klusums". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2011.02.25. Margarita Dirasa "Augu dienu koku paēnā". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2011.03.10. [[Astrida Lindgrēna]], Stefans Jētestams "Karlsons, kas dzīvo uz jumta". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2011.04.21. [[Pēteris Krilovs]] "Lūgšana resnajai tantei" (pēc [[Džeroms Deivids Selindžers|Džeroma Deivida Selindžera]] "Frenija un Zūijs" motīviem). Rež. Pēteris Krilovs. * 2011.04.28. Ādams Purmalis "Ādama stāsts". Rež. [[Indra Roga]]. * 2011.05.19. [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] "Visi mani prezidenti" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2011.05.31. Vilnis Vējš "Īsie zibsnīgie mirkļi". Rež. [[Ģirts Šolis]]. * 2011.09.02. "Tikai tā!" (latviešu dziesmu spēle). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2011.09.21. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.10.18. Renē Heinersdorfs "Mīli manu sievu". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2011.10.20. Aiva Birbele "Kapusvētku PR". Rež. Valdis Lūriņš. * 2011.11.10. Izrāde "Gals". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2011.11.17. Jevgeņijs Haritonovs "Dzin" (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2011.12.08. Mērija Meipsa-Dodža "[[Sudraba slidas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2011.12.13. [[Semjuels Bekets]] "Mērfijs". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. === 2012. gadā === * 2012.01.12. Treisijs Letss "Osedžas zeme". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2012.02.09. Jaroslavs Ivaškēvičs "Ideāls zaglis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2012.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Cilvēks Šinelī" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2012.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "Pērnvasar negaidot". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2012.04.10. [[Georgs Bīhners]] "Voiceks". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2012.05.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "[[Parīzes Dievmātes katedrāle (opera)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]". Rež. Indra Roga. * 2012.05.23. Uku Ūsbergs "Galvas maiņa". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2012.06.12. "[[Hamlets]]" (pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] darba motīviem) (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2012.09.13. [[Inga Ābele]] "Jasmīns. Pārdaugava". Rež. Valters Sīlis. * 2012.09.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Purva bridējs". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2012.09.20. [[Lelde Stumbre]] "Mī.. Mālēt". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2012.10.25. [[Antons Hansens Tammsāre]] "Zeme un mīlestība. Kārina. Indreks". Rež. Elmo Niganens. * 2012.11.09. [[Ēriks Vilsons]], [[Ināra Slucka]] "Zudušo laiku citējot". Rež. Ināra Slucka. * 2012.11.29. [[Ērihs Kestners]] "Trīs vīri kūrortā". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2012.11.30. [[Daniils Harmss]] "Vecene". Rež. Vladislavs Nastavševs. === 2013. gadā === * 2013.01.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2013.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Rež. [[Aiks Karapetjans]]. * 2013.03.07. [[Oskars Vailds]] "Sieviete, kura nav uzmanības vērta". Rež. [[Indra Roga]]. * 2013.03.16. Aleksejs Ščerbaks "Piemiņas diena". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2013.04.24. [[Jānis Sudrabkalns]], [[Biruta Skujeniece]], [[Jānis Peters]], [[Raimonds Pauls]] "Trubadūrs uz ēzeļa". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2013.04.28. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2013.05.14. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Meitenes". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2013.05.30. [[Džons Maksvels Kutzē]] "Rudens Pēterburgā". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2013.09.12. "...bagātā kundze..." (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] darbu motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2013.09.12. [[Regnārs Vaivars]] "Titāniks". Rež. Regnārs Vaivars. * 2013.09.12. Jevgeņijs Griškovecs "Satisfakcija". Rež. Dāvis Auškāps. * 2013.10.11. Deivids Lindsejs-Ebairs "Truša alā". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2013.10.18. [[Brāļi Grimmi]], Rasa Bugavičute-Pēce "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2013.11.04. "Nē Minskai 2014?". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.28. Ričards Bīns "Divu kungu kalps. Anno 1963". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.29. Pīters Kvilters "Žilbinoši!". Rež. Valdis Lūriņš. === 2014. gadā === * 2014.01.15. [[Henriks Ibsens]] "Spoki". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2014.01.23. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Jūtu tektonika". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.02.03. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2014.02.26. [[Džeimss Džoiss]] "Mollija saka: jā!" (pēc romāna "[[Uliss]]"). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2014.02.27. Džons Bointons Prīstlijs "Laiks un Konveju ģimene". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2014.04.25. Danskovīte "Latgola.lv—2". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2014.04.30. [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] "Ezeriņš". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2014.05.20. Jānis Balodis "Pieaugušie". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2014.05.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs "Kabarē". Rež. [[Indra Roga]]. * 2014.05.30. Tea Dorna "MarLenī". Rež. Jānis Mūrnieks. * 2014.09.11. Agnese Rutkēviča "Mans nabaga tēvs". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2014.09.13. [[Vladimirs Majakovskis]] "Blakts". Rež. Dāvis Auškāps. * 2014.11.05. Migels de Unamuno "Migla". Rež. Indra Roga. * 2014.12.04. Alans Eikborns "Svētku laika pārpratumi". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2014.12.30. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Mihails Kublinskis. * 2014.12.30. [[Mihails Bulgakovs]] "Jaunā ārsta piezīmes". Rež. [[Jānis Vimba]], [[Kaspars Zvīgulis]]. === 2015. gadā === * 2015.01.29. [[Rainis]] "Raiņa sapņi". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2015.03.05. Ēdens fon Horvāts "Vīnes meža stāsti". Rež. Andžejs Bubeņs. * 2015.04.07. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2015.04.22. Margareta Edsone "Prāts". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2015.04.23. Žans Anuijs "Antigone". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2015.05.14. Valdis Zilveris, [[Juris Hiršs]] "Bāskervilu leģenda" (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] stāsta motīviem). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2015.05.26. Žoels Pomrā "Šis bērns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2015.09.11. Rainis "[[Uguns un nakts]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2015.09.19. Eliots Heizs "Ceļā uz mājām". Rež. Dāvis Auškāps. * 2015.09.23. Bārnijs Noriss "Ciemiņi". Rež. Ināra Slucka. * 2015.10.22. [[Tomass Manns]] "Avantūrista grēksūdze". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.12.03. [[Viktors Igo]], [[Imants Kalniņš]], [[Viktors Kalniņš (rakstnieks)|Viks]] "Cilvēks, kas smejas". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. === 2016. gadā === * 2016.01.14. Huans Majorga "Zēns". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2016.02.04. [[Māris Bērziņš]] "Svina garša". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2016.03.11. "Mūžīgais komentārs Nr. 4" (pēc [[Sērens Kirkegors|Sērena Kirkegora]] darba motīviem). Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2016.04.21. [[Henriks Ibsens]] "Mežapīle". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2016.04.28. Florians Zellers "Ak, tētīt...". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2016.05.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem gobām". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2016.05.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Asins kāzas". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2016.05.30. Deniss Kellijs "Pēc beigām". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.15. [[Andrejs Upīts]] "Sieviete". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2016.09.21. Jānis Balodis, Valters Sīlis "Veiksmes stāsts". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.22. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Klavigo". Rež. Folkers Šmits. * 2016.10.27. Henriks Ibsens, [[Edvards Grīgs]] "Pērs Gints". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2016.11.30. "Nature Morte". Horeogr. Agate Bankava. * 2016.12.02. "Šausmu autobuss" (iedvesmojoties no Paula van Lona stāstiem). Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2016.12.04. [[Anna Rancāne]] "Bišumāte un vilkacis". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 2017. gadā === * 2017.01.05. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2017.02.05. Marks Hedons, Saimons Stīvenss "Savādais atgadījums ar suni naktī". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2017.02.28. [[Artūrs Dīcis]] "Lidojošais Travolta". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2017.03.04. Marjus Ivaškevičs "Tuvā pilsēta". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2017.03.08. [[Ežēns Jonesko]] "Plikpaurainā dziedone". Rež. [[Indra Roga]]. * 2017.03.26. "Melot (?)!" (pēc [[Denī Didro]] darba). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2017.04.06. Nikola Makolifa "Juveliera jubileja". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2017.04.29. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2017.05.08. Harijs Gulbis "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2017.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīne". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2017.09.14. [[Inga Ābele]] "Klūgu mūks". Rež. Indra Roga. * 2017.09.29. Laila Burāne "Līdz kāzām sadzīs" (sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] un [[Ģertrūdes ielas teātris|Ģertrūdes ielas teātri]]). Rež. Laura Upeniece. * 2017.10.12. Antons Čehovs "[[Trīs māsas]]. Refleksija". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2017.11.22. Terenss Retigans "Dziļā, skumjā jūra". Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2017.12.05. [[Alberts Kronenbergs]] "Mazais ganiņš". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2017.12.07. Dankans Makmillans "Cilvēki, lietas un vietas". Rež. Valters Sīlis. === 2018. gadā === * 2018.01.12. Andris Ūdris "Apsolu". Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2018.01.25. Jasmīna Rezā "ART". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2018.02.01. [[Oskars Vailds]], [[Rihards Štrauss]] "Salome". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2018.02.15. Žans Liks Lagarss "Tas pasaules gals". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2018.03.08. [[Artūrs Dīcis]] "Arī vaļiem ir bail". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2018.03.15. Andri Lūps "Dūja". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2018.05.24. [[Pēteris Pētersons]], [[Raimonds Pauls]] "Man 30 gadu". Rež. Ināra Slucka. * 2018.05.31. Jānis Balodis "Mežainis". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2018.06.08. "Precēšanās un šķiršanās anatomija" (pēc Džona Apdaika darba motīviem). Rež. [[Marija Bērziņa]]. * 2018.09.13. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2018.09.14. "Antiņš. Zelts. Kalns" (pēc Raiņa lugas "[[Zelta zirgs]]" motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2018.11.01. "visas manas vājības ir tavas lūpas". Horeogr. Agate Bankava, Rūdolfs Gediņš, Dmitrijs Gaitjukevičs. * 2018.11.12. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] "Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris". Rež. Valters Sīlis. * 2018.12.06. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2019. gadā === * 2019.02.03. "Par tēviem". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2019.02.05. [[Jēkabs Nīmanis (mūziķis)|Jēkabs Nīmanis]], [[Kārlis Skalbe]], [[Kārlis Vērdiņš]] "Ceļojums uz ziemeļiem". Rež. Jēkabs Nīmanis. * 2019.02.07. [[Zigfrīds fon Fēgezaks]] "Baltiešu gredzens". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2019.03.07. Rimants Ziedonis "Paradoksālā Latvija". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2019.03.29. Justīne Kļava, [[Garlībs Merķelis]] "Latvieši". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2019.05.09. Jānis Balodis "Zem diviem karogiem". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2019.05.29. "Aka" (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] romāna motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2019.06.05. Rita Kalnejais "Šī skaistā nākotne". Rež. Diāna Kaijaka. * 2019.09.19. Juha Jokela "Finlandizācija". Rež. Valters Sīlis. * 2019.09.19. Ivo Briedis "Pēdējais salmiņš". Rež. Toms Treinis. * 2019.09.19. [[Aivars Freimanis]] "Katls". Rež. Ināra Slucka. * 2019.10.18. [[Lūiss Kerols|Luiss Kerols]] "[[Alises piedzīvojumi Brīnumzemē|Alise Brīnumzemē]]". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2019.12.04. Rasa Bugavičute-Pēce "Puika, kurš redzēja tumsā". Rež. Valters Sīlis. * 2019.12.05. Nikolajs Gogolis "Revidents". Rež. Ņikita Kobeļevs. * 2019.12.18. Jasmīna Rezā "Slaktiņa dievs". Rež. Daiga Kažociņa. === 2020. gadā === * 2020.03.05. Federiko Garsija Lorka "Tukšais zieds" ("Jerma"). Rež. Ināra Slucka. * 2020.03.06. Artūrs Dīcis "Dzīvnieks" (pēc Arto Pāsilinna romāna "Zaķa gads" motīviem). Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.03.12."[[Lepnums un aizspriedumi]]" (pēc [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] romāna motīviem). Rež. Klāvs Mellis. * 2020.07.31. Māra Zālīte "Margarēta". Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.09.11. "Skaņdarbs". Rež. Ināra Slucka. * 2020.09.24. Artūrs Jankovskis "Oligarhs". Rež. Toms Treinis. * 2020.09.26. Linda Rudene, Valters Sīlis "Mežs". Rež. Valters Sīlis. * 2020.09.27. Linda Rudene, Valters Sīlis "Pilsēta". Rež. Valters Sīlis. === 2021. gadā === * 2021.08.27. "Atver acis". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.10. [[Harolds Pinters]] "Nodevība". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.14. "Svešinieki vilcienā" (Viļņa Vēja skatuves vers. pēc Patrīcijas Haismitas un Kreiga Vernera darbu motīviem). Rež. Vladislavs Nastavševs. * 2021.09.16. [[Frīdrihs Šillers]] "Ferdinands un Luīze". Rež. Dita Lūriņa. * 2021.09.22. Linda Rudene "Riests". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.22. Garsons Kanins "Dzimusi vakardien". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.23. [[Stendāls]] "Sarkanais un melnais". Rež. Edmunds Freibergs. * 2021.09.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Sapnis vasaras naktī". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2021.09.30. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Mārtiņš Gūtmanis. * 2021.10.08. "Aukle" (pēc Leīlas Slimani romāna "Klusa dziesma" motīviem). Rež. Intars Rešetins. * 2021.10.09. Reins Rauds "Perfektā teikuma nāve". Rež. Valters Sīlis. * 2021.12.09. [[Andruss Kivirehks]] "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus". Rež. Ivars Pellu. === 2022. gadā === * 2022.02.10. Kata Vēbere "Sievietes daļas". Rež. Ināra Slucka. * 2022.04.06. Sirku Peltola "Mazā naudiņa". Rež. Regnārs Vaivars. * 2022.04.07. Tomass Vinterbergs, Mogenss Rukovs "Komūna". Rež. Valters Sīlis. * 2022.09.15. [[Māris Bērziņš]] "Aizliegtais pianīns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2022.09.22. Deivids Harovers "Naži vistās". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2022.10.02. Marina Smiļaneca "Suņa māja". Rež. Larisa Semirozumenko. * 2022.10.21. [[Karlo Kollodi]] "[[Pinokio piedzīvojumi]]". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2022.12.13. [[Ance Muižniece]] "Divas pasaules". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. === 2023. gadā === * 2023.01.12. Lūsija Kirkvuda "Debesjums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2023.03.09. [[Rabindranats Tagore]] "Pasta nams". Rež. Elīza Dombrovska. * 2023.03.16. [[Artūrs Dīcis]] "Ričards. Nekā personīga". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2023.03.31. "Baltiešu armija" (pēc Edgara Ozoliņa piezīmju motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2023.05.10. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]], [[Džuzepe Verdi]], [[Edgars Mākens]] "La KRITUSĪ". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2023.09.14. [[Rainis]] / Justīne Kļava "Spēlēju, dancoju". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2023.09.26. Ferdinands fon Šīrahs "Terors". Rež. Valters Sīlis. * 2023.10.26. Regnārs Vaivars "Suņu ciema Nelaimes lācis". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2023.11.09. Elza Marta Ruža / Matīss Kaža "Maigā vara". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2023.12.06. [[Kaspars Rolšteins]] "#DiToo". Rež. [[Dita Lūriņa]]. === 2024. gadā === * 2024.01.25. Klāvs Mellis "Garderobisti". Rež. [[Paula Pļavniece]]. * 2024.02.01. Dmitrijs Krimovs "Pīters Pens. Sindroms". Rež. Dmitrijs Krimovs. * 2024.02.08. Kristina Marija Kuliniča "Kā kļūt nelaimīgam?". Rež. Artūrs Areima. * 2024.03.06. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere. Atgriešanās". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2024.04.11. Mariuss fon Maienburgs "Ugunsseja". Rež. Henrijs Arājs. * 2024.04.18. Mārgareta Perija "Laiks Paradīzei". Rež. Endīne Bērziņa. * 2024.04.25. Pēc [[Pēteris Veiss|Pētera Veisa]] lugas motīviem "Marats/Sads". Rež. Rūdolfs Gediņš, Klāvs Mellis. * 2024.05.16. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgais vecis". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2024.09.12. [[Alberts Bels]] "Cilvēki laivās". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.09.19. [[Sudrabu Edžus]] "Dullais Dauka". Rež. Jurģis Lūsis. * 2024.10.29. [[Astrida Lindgrēna]] "Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki". Rež. Paula Pļavniece. * 2024.12.05. [[Frānsiss Skots Ficdžeralds]] "[[Lielais Getsbijs|Lieliskais Getsbijs]]". Rež. [[Indra Roga]]. === 2025. gadā === * 2025.02.27. [[Jukio Mišima]] "Zelta templis". Rež. Henrijs Arājs. * 2025.03.06. Lī Hols, Padijs Čajefskis "Nacionālais kanāls". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2025.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2025.04.17. Laura Sintija Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Rodrigo Struka. * 2025.04.30. Iedvesmojoties no [[Arveds Mihelsons|Rutku Tēva]] "Dumpīgā Rīga". Rež. Klāvs Mellis. * 2025.05.15. [[E. T. A. Hofmanis|Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis]] "Smilšu cilvēks". Rež. [[Ralfs Liepa]]. * 2025.06.04. [[Alfrēds Žarī]], Vladislavs Troickis, Elza Marta Ruža "Karalis Ibī un citi monstri". Rež. Vladislavs Troickis. * 2025.09.11. Gusts Ābele "Klusums un troksnis". Rež. Gusts Ābele. * 2025.09.20. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2025.09.25. [[Jānis Joņevs]] "Ko var cilvēks". Rež. Roberts Dauburs. * 2025.10.09. [[Jana Egle]] "Egles stāsti". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.11.14. [[Kārlis Vērdiņš]], [[Matīss Kaža]] "Bastardi". Rež. Matīss Kaža. * 2025.11.15. Mērija Orra "Viss par Ievu". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.12.04. [[Andris Kalnozols]] "Ods". Rež. [[Matīss Budovskis]]. === 2026. gadā === * 2026.02.05. Daiva Čepauskaite "Kad atkal būsim jauni". Rež. [[Rolands Atkočūns]]. * 2026.02.26. [[Guntis Bojārs]] "Zīda čūska". Rež. [[Laura Groza]]. * 2026.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2026.03.17. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Atbalss Aija". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2026.04.30. Noels Kovards "Intīmās dzīves". Rež. [[Ināra Slucka]]. [[Kategorija:Latvijas Nacionālais teātris|Izrādes]] sq17n2lw0lt0tew0iqo36415xr4jsp3 4500681 4500679 2026-07-30T22:11:00Z Teatrālis 82063 /* 1944. gadā */ 4500681 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. {{TOClimit|2}} == Padomju Latvijas Strādnieku teātris (1919) == * 1919.02.23. [[Leons Paegle]] "Augšāmcelšanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1919.03.09. [[Andrejs Upīts]] "Viens un daudzie". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.03.14. Andrejs Upīts "Balss un atbalss". Rež. Augusts Kokalis. * 1919.03.28. Maksimiliāns Bethers "Pirmie viļņi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.04.11. Andrejs Upīts "Saule un tvaiks". Rež. Ērihs Lauberts. * 1919.04.18. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.05.02. [[Maksims Gorkijs]] "Ienaidnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.05.16. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. == Latvijas Nacionālais teātris (1919—1940) == === 1919. gadā === * 1919.11.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.12.03. [[Rainis]] "Daugava". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1919.12.06. Rainis "[[Zelta zirgs]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.12.19. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (1. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.21. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.25. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.27. Bjernstjerne Bjernsons "Kad jaunais vīns zied". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1920. gadā === * 1920.01.06. [[Moriss Meterlinks]] "Māsa Beatrise". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1920.01.17. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1920.01.31. Endre Naģs "Ministru prezidents". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.02.25. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1920.03.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.03.17. [[Fallijs]] "Selgā". Rež. Alfrēds Zommers. * 1920.04.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.04.28. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.05.15. [[Heinrihs Manns]] "Legro kundze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.06.15. Edvards Vulfs "Rožainās dienas", Gabriela Zapoļska "Kāzu priekšvakarā", [[Antons Čehovs]] "Bildinājums". Rež. Dmitrijs Arbeņins. * 1920.09.15. Rūdolfs Blaumanis "Indrāni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.09.21. [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.09.29. Rihards Dēmels "Cilvēku draugi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.10.13. Edvards Vulfs "Meli". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.11.10. [[Anna Brigadere]] “Ilga”. Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.11.17. Rainis "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.12.03. Šarls van Lerbergs "Pans". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.12.23. Jānis Akuraters "Šis un Tas Itnekas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1921. gadā === * 1921.01.12. Antons Vildganss "Nabadzība". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1921.01.26. Klitija "Sulamīte". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1921.02.18. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.05. Rūdolfs Lotārs "Karalis Harlekīns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.03.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.23. [[Henriks Ibsens]] "Troņa tīkotāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.04.28. [[Augusts Saulietis]] "Pret ziemeļiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.05.06. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.05.25. Artūrs Kustā Jerviluoms "Ziemeļnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.16. [[Augusts Kicbergs]] "Elks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.21. Voldemārs Dambergs "Ziedu viesulī". Rež. Fricis Rode. * 1921.10.05. Erkols Luidži Morselli "Glauks". Rež. Kristaps Linde. * 1921.10.12. [[Jānis Poruks]] "Hernhūtieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.11.23. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.14. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. Fricis Rode. * 1921.12.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Viena diena" un "Dzīvas un nedzīvas puķes". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.27. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Fricis Rode. === 1922. gadā === * 1922.01.15. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Fricis Rode. * 1922.01.15. Moljērs "Skapēna nedarbi". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1922.01.23. [[Anna Brigadere]] "Ausmā". Rež. Kristaps Linde. * 1922.02.15. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Grāfs de Rizors". Rež. Fricis Rode. * 1922.02.25. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas jeb Trakā diena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.03.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki|Mērnieku laiki Slātavā]]". Rež. Fricis Rode. * 1922.04.05. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1922.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas" ("Jautrās vindzorietes"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.04.24. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.10. [[Oskars Vailds]] "Padovas hercogiene". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.17. Nino Berīni "Zaimotājs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.05.22. [[Gerharts Hauptmanis]] "Vientuļi cilvēki". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.30. [[Augusts Deglavs]] "Vienpadsmitā stunda". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.02. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.14. [[Sofokls]] "Ķēniņš Edips". Rež. Fricis Rode. * 1922.09.20. Karls Šternheims "Kandidāts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.10.04. Emīlija Prūsa "Gaisa dārzi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.10.18. Gabriels Landsbergs-Žemkalnis "Blinda" ("Pasaules līdzinātājs"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.11.15. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.11.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Fricis Rode. * 1922.11.27. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.12.12. Arvīds Jernefelts "Titus, Jeruzalemes izpostītājs". Rež. Fricis Rode. * 1922.12.29. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1923. gadā === * 1923.01.02. [[Pēteris Ērmanis]] "Brakos". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1923.01.12. [[Gerharts Hauptmanis]] "Roze Bernda". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1923.01.24. [[Jānis Akuraters]] "Pieci vēji". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.02.15. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Fricis Rode. * 1923.02.28. [[Alfrēds Andersons|Andrass]] "Ķēniņš Dāvids". Rež. Fricis Rode. * 1923.03.07. Haralds Eldgasts "Agarta". Rež. Kristaps Linde. * 1923.03.16. Hermanis Heijermanss "Ķēžu locekļi". Rež. Teodors Podnieks. * 1923.04.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.04.18. Voldemārs Dambergs "Mēs viņus gūstīsim!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.04.23. Jānis Lejiņš "Pie dzimtenes krusta". Rež. Jānis Lejiņš. * 1923.04.30. [[Kārlis Jēkabsons]] "Sirdsapziņa". Rež. Kristaps Linde. * 1923.05.12. [[Aleksis Kivi]] "Kāzu brauciens" ("Ciema kurpnieki"). Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.06.17. Gustavs Vids "Augstākā matemātika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.01. [[Aspazija]] "Aspazija". Rež. Fricis Rode. * 1923.09.05. Sidnejs Gariks "Atzīšanās". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.09.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.26. Juris Kosa "Ceļi un dūkstis". Rež. Kristaps Linde. * 1923.10.10. Džeimss Metjū Berijs "Brīnišķīgais Kreitons". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.24. [[Augusts Saulietis]] "Sirdskaite". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.31. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.11.18. [[Rainis]] "Daugava". Rež. Fricis Rode. * 1923.12.05. [[Andrejs Upīts]] "Laimes lācis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.12.25. Rainis "Mušu ķēniņš". Rež. Fricis Rode. === 1924. gadā === * 1924.01.12. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Zvēru dīdītājs". Rež. Kristaps Linde. * 1924.01.21. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1924.01.30. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Fausts". Rež. Fricis Rode. * 1924.02.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Ziemas pasaciņa". Rež. Fricis Rode. * 1924.03.05. Anna Brigadere "Hetēras mantojums". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1924.03.17. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. Kristaps Linde. * 1924.03.31. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Fricis Rode. * 1924.04.09. [[Ansis Gulbis]] "Kaspars un Biruta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.04.17. [[Džordžs Gordons Bairons|Džordžs Bairons]] "Kains". Rež. Kristaps Linde. * 1924.04.20. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Arājdēls". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.05.03. Hanss Millers "Kaislība". Rež. Lilija Štengele. * 1924.05.05. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Rež. Jānis Lejiņš. * 1924.05.12. Zeltmatis "Indulis". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.26. Gabriels Dregeli "Labi pašūta fraka". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.08.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Fricis Rode. * 1924.09.02. Rūdolfs Blaumanis "Potivāra nams". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.12. [[Jānis Akuraters]] "Tautas darbinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.25. [[Aspazija]] "Ragana". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1924.10.17. [[Augusts Strindbergs]] "Reibonis". Rež. Fricis Rode. * 1924.10.20. Roberts Valters "Tornī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.10.29. [[Jūlijs Pētersons]] "Prāta cilvēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.11.12. Ļevs Luncs "Ārpus likuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.12.06. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1924.12.19. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. Fricis Rode. === 1925. gadā === * 1925.01.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. Fricis Rode. * 1925.02.02. Viljams Šekspīrs "Spītnieces precības" ("Spītnieces savaldīšana"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1925.02.20. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1925.03.03. Etjēns Reijs "Skaistas sievietes". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.03.16. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kuru pliķē". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1925.04.08. Anrī Bernšteins "Zaglis". Rež. Fricis Rode. * 1925.04.24. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Svētā Žanna". Rež. Kristaps Linde. * 1925.05.19. [[Džeroms K. Džeroms]] "Miss Hobsa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.09.02. [[Frīdrihs Hebels]] "Judīte". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1925.09.16. [[Augusts Saulietis]] "Inteliģenti". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.09.23. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Adriēna Lekuvrēra". Rež. Fricis Rode. * 1925.10.07. [[Andrejs Upīts]] "Atraitnes vīrs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.10.21. [[Luidži Pirandello]] "Sešas personas meklē autoru" ("[[Seši tēli meklē autoru]]"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.10.26. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs "Carienes sazvērestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.04. Jēkabs Zeibolts "Mājas naids". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.11.11. Viljams Šekspīrs "Maldu komēdija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.18. [[Aspazija]] "Boass un Rute". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.12.02. [[Augusts Strindbergs]] "Samums", [[Romēns Rolāns]] "Mīlas un nāves spēle". Rež. Fricis Rode. * 1925.12.09. Augusts Strindbergs "Līgava ar kroni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.12.25. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1926. gadā === * 1926.01.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Diplomāti". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1926.01.20. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Fricis Rode. * 1926.01.25. [[Žils Romēns]] "Doktors Knoks jeb Medicīnas triumfs". Rež. Fricis Rode. * 1926.02.06. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sievietes vara" ("Kapteiņa Brasbaunda atgriešanās"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1926.02.18. [[Georgs Kaizers]] "Grāfienes Lavaletas ziedojums". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1926.02.23. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Masku deja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.06. [[Ansis Gulbis]] "Ērika Jonase". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.03.13. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.03.18. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Madame Sans-Gene". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.26. Voldemārs Dambergs "Neticīgā Kolombīne". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.09. [[Žans Rasins]] "Fedra", [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.23. [[Viktors Eglītis]] "Ministra sievas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.04.29. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs "Vecmāmuļa" ("Iekarotā laime"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.05.11. Aleksandrs Bisons "Nezināmā". Rež. Fricis Rode. * 1926.05.17. Gabriela Zapoļska "Traģiskie muļķi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.05.19. [[Karlo Goldoni]] "Melis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.01. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.15. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.09.29. [[Augusts Saulietis]] "Nepilnīgais". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.10.06. Jurijs Jurjins "Varonis aiz pārpratuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.10.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.03. Anna Brigadere "Dievišķā seja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.17. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.11.25. Ļevs Urvancevs "Vera Mirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.27. Lindulis "Gaigalu dzimta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.12.08. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.12.18. Jēkabs Rozentāls-Krūmiņš "Sarkanais kungs". Rež. Aleksis Mierlauks, otrais rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. === 1927. gadā === * 1927.01.12. [[Jānis Akuraters]] "Apvienosimies". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1927.02.02. Kārlis Ieviņš "Putras Dauķa precības". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1927.02.19. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1927.03.05. Andrē de Lords, Pjērs Šēns "Mans mācītājs pie bagātiem". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.03.11. [[Ansis Gulbis]] "Avantūriste". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.03.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Doroteja Angermane". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.06. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.20. [[Edvards Vulfs]] "Pasaka par nāvi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1927.04.26. Ēvalds Šķipsna "Ciānas bērni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.06. [[Lope de Vega]] "Fuente Ovehuna" ("Avju avots"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.05.14. [[Brāļi Kaudzītes]], [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Viltus mērnieki Čangalē". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.20. Pāvils Gruzna "Vecpuišu nodoklis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.09.07. Pols Gavo "Šokolādes princese". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.14. [[Jēkabs Janševskis]] "Precību viesulis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.09.24. Pjērs Bertons, Šarls Simons "Zazā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.10.05. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sātana apustulis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.10.18. [[Elīna Zālīte]] "Bīstamais vecums". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.10.26. Edgars Volless "Kurš ir vilkatis?". Rež. Jānis Zariņš. * 1927.11.12. [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi" un "Venēciešu nakts". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.11.19. Ferencs Molnārs "Spēle pilī". Rež. Ivans Šmits. * 1927.11.26. Edmons Rostāns "Ērglēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.12.10. [[Andrejs Upīts]] "Vesela miesa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.12.16. Viljams Šekspīrs "[[Makbets]]". Rež. Ivans Šmits. === 1928. gadā === * 1928.01.11. Ludvigs Fulda "Ēzeļa ēna". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1928.01.18. [[Jūlijs Pētersons]] "Sieviete ar sešiem prātiem". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1928.02.08. [[Anna Brigadere]] "Izredzētais". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.02.15. [[Rainis]] "Ilja Muromietis". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1928.02.24. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Atjautīgā sieviete". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.03.07. [[Ādolfs Alunāns]] "Lielpils pagasta vecākie". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.03.16. [[Moriss Meterlinks]] "Baltais tēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.03.31. [[Aspazija]] "Zalša līgava". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.04.06. [[Miķelis Valters]] "Kristus atriebšanās". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Sabiedrības pīlāri". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.04.27. Kārlis Ieviņš "Māte un meitas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.05.04. Jānis Vainovskis "Dzīvie miljoni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.05.11. Anrī Meijaks, Luijs Alevī "Arvien trakāk". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.01. Rainis "Rīgas ragana". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.07. Bella Šēne "Mīlas rotaļa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.18. Bajards Veijers "Mērijas Duganes prāva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.10.12. Karels Šeinpflugs "Otrā jaunība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.10.24. Anrī Bataijs "Kailā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.02. [[Jēkabs Janševskis]] "Pirmā nakts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.11.10. Stefans Kšivoševskis "Velns un krodziniece". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.11.23. [[Jānis Akuraters]] "Priecīgais saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.26. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs "Belugina precības". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.12.05. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Mīlas teika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.12.19. Rainis "Suns un kaķe". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1929. gadā === * 1929.01.09. [[Georgs Kaizers]] "Prezidents". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1929.01.18. [[Moljērs]] "Dons Žuans jeb Akmens dzīres". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1929.01.25. Tūrs Hedbergs "Juhans Ulfšjerns". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1929.02.06. [[Jūlijs Pētersons]] "Cilvēki, kas bēg paši no sevis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.02.12. Ernests Vajda "Viņi šķiras". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.25. Roberts Mišs "Kaisles untums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.27. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.04. Ilja Surgučovs "Rudens vijoles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.09. [[Pedro Kalderons de la Barka]] "Dzīve—sapnis", [[Migels de Servantess]] "Divi pļāpas". Rež. Nikolajs fon Drīzens. * 1929.03.20. Ferencs Molnārs "Melnais briljants". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.29. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Gulbju dziesma". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1929.04.17. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.04.20. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.05.07. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.05.11. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.08.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.09.11. [[Džeroms K. Džeroms]] "Fannija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.09.18. Františeks Langers "Kamielis caur adatas aci". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.10.02. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.10.09. Henriks Ibsens "Meža pīle". Rež. Fjodors Komisarževskis. * 1929.10.23. Ferencs Molnārs "Olimpija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.11.02. Agards Zendrups "Kas vainīgs?". Rež. Jānis Zariņš. * 1929.11.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.11.22. Roberts Šerifs "Ceļa galā". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.06. Ludvigs Hiršfelds "Sieviete, ko katrs meklē". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.18. Anna Brigadere "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.12.31. [[Lūcija Zamaiča]] "Ķipara brīnišķīgās dēkas". Rež. Ernests Feldmanis. === 1930. gadā === * 1930.01.08. [[Augusts Saulietis]] "Audžu bērni". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1930.01.14. [[Šolems Aleihems]] "Lielais vinnests" ("200 000"). Rež. Marks Rubins. * 1930.01.25. [[Hermanis Bārs]] "Skatuves zvaigzne". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1930.02.12. [[Lope de Vega]] "Seviljas zvaigzne". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1930.02.19. Ježi Šaņavskis "Advokāts un rozes". Rež. Aleksandrs Zelverovičs. * 1930.02.27. Valters Ilge "Grāfiene Dibarī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1930.03.08. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.03.19. [[Jūlijs Pētersons]] "Jauneklis ar sapņainām acīm". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.03.26. Minna Dišlere "Iegātnis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.04.04. Luijs Verneijs "Tālrunis zvana" ("Lambertjē kungs"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.04.15. [[Austra Ozoliņa-Krauze]] "Katrīna". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.04.26. [[Frīdrihs Hebels]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.07. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Pie sloku ezera". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.21. Irma Brača "Velni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.08.31. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.09.10. Ladislavs Fodors "Pildspalva". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.09.24. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.10.10. [[Anna Brigadere]] "Šuvējas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.22. Pauls Aldre "Līdumnieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.29. Pauls Franks "Pirmās šķiras viesnīca". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.11.03. Hermanis Heijermanss "Septītais bauslis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.14. [[Jānis Akuraters]] "Mīlestības zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.21. [[Hermanis Bārs]] "Žozefīne". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.11.24. [[Puriņu Klāvs]] "Zviedris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.10. Ksenija Rudzīte "Maliena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.12.16. [[Jūlijs Pētersons]] "Tagad pasaulei jāpārveidojas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.31. Ferencs Molnārs "Labais eņģelis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1931. gadā === * 1931.01.14. Pjērs Sabatjē, Viktors de la Fortels "Kaislību ugunīs". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1931.01.31. [[Jānis Veselis]] "Jumis". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1931.02.11. Hjalmars Bergmanis "Mazpilsētas tirāns" ("Markurels"). Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1931.02.26. Ferdinands Brukners "Anglijas Elizabete". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1931.03.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Taupības kurators". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.03.18. Frederiks Lonsdāls "Vai mēs visi neesam tādi?". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.03.27. Pauls Franks, Ludvigs Hiršfelds "Veikals ar Ameriku". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.04.02. Voldemārs Zonbergs "Kurzemes lielais hercogs". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.04.17. Žans Sarmāns "Madelona". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.04.29. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Tu—brīnišķā!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.05.06. Petrs Vaičūns "Veltas pūles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.05.25. Zigfrīds Geijers "Mainītās lomās". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.08.30. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.09.10. Pols Armāns, Marsels Žerbidons "Irēnas mīlestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.09.23. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nafta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.09.30. [[Kārlis Cukmaiers|Karls Cukmeijers]] "Kepenikas kapteinis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.10.14. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.10.21. Makss Neals, Makss Ferners "Nogurušais Teodors". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.11.16. Bella Šēne "Kad sirdis sāk kvēlot". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.11.18. [[Anna Brigadere]] "Pastari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.11.27. Francis Hedbergs "Kāzas Ulvosā". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.12.09. Kārlis Gandrups "Trīs blēži". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.12.20. Karls Brikners "Sarkangalvīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.12.25. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Antiņa galms". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Melnā primadonna". Rež. Ernests Feldmanis. === 1932. gadā === * 1932.01.08. Neils Grants "Sieviešu politika". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1932.01.18. [[Anna Brigadere]] "Ilga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1932.01.23. Jēkabs Lošvics "Šahs vai rulete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1932.02.03. [[Jānis Akuraters]] "Amora talons". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.02.16. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Zemes spēks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.03.02. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari "Zaķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.03.10. [[Augusts Strindbergs]] "Ēriks XIV". Rež. [[Mihails Čehovs]]. * 1932.03.18. [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1932.04.06. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.04.13. Moriss Henekens, E. Vēbers "Monmartras lilija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.04.23. [[Aleksejs Tolstojs (1817—1875)|Aleksejs Tolstojs]] "Jāņa Briesmīgā nāve". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.05.05. Minna Dišlere "Traks laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.05.20. Teuvo Pakkala "Koku pludinātāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.06.01. Īdens Filpotss "Cik grūti tikt pie sievas". Rež. Jānis Zariņš. * 1932.09.01. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.09.07. Edvīns Berks "Tas, ko sauc par mīlestību". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.09.24. [[Jūlijs Pētersons]] "Sievietes sirds labirints". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.10.05. [[Ivans Turgeņevs]] "Muižnieku ligzda". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.10.15. Ladislavs Bušs-Fekete, Aleksandrs Gots "Fērika viesojas". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.10.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.11.09. Voldemārs Zonbergs "Mākslīgais zīds". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.11. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Latvju leģenda". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.18. Anna Brigadere "Karaliene Jāna". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.07. Ludvigs Hiršfelds, Rūdolfs Esterreihers "Ārzemju ceļojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.12.15. Maits Metsanurks "Uz zaļa zara". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.12.21. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.31. Pāvils Gruzna "Zemes rūķu kolektīvs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1933. gadā === * 1933.01.14. [[Jānis Grīns]] "Kaļostro Jelgavā". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.01.28. Ludvigs Hiršfelds "Zviedru sērkociņš". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1933.02.03. [[Jēkabs Janševskis]] "Laimes bērns". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1933.02.06. Aleksandrs Kosorotovs "Mīlas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.02.15. Ferencs Molnārs "Pāvilielas zēni". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.02.22. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]" ("Kalna Jepe"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.03.03. Elvīra Kociņa "Lidotājs". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.03.06. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1933.03.17. [[Viktorjēns Sardū]] "Fedora". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.03.25. [[Ansis Gulbis]] "Skolmeistari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.12. [[Karlo Goldoni]] "Spēļu ellīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.25. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Stella". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Zelta zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.30. Jānis Janka "Mistera Maija starts un finišs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Gailis]] "Mistera Maija starpspēles". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.05.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pārāk patiesi, lai būtu skaisti". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.05.20. Ladislavs Fodors "Dr. Jūlija Šabo". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.09.01. [[Aspazija]] "Velna nauda". Rež. [[Jānis Muncis]]. * 1933.09.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Sestdienas vakars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Zelta kupris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Pēc pirmā mītiņa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.17. Ludvigs Fulda "Dvīņu māsas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.09.27. Stefans Kedržinskis "Rītdienas laime". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.10.18. Hugo Raudseps "Salonā un krātiņā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1933.10.28. [[Jānis Akuraters]] "Vadātājs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.11.06. Ferencs Molnārs "Velns". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.11.10. Barijs Konnors "Nav vērts raudāt". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.11.18. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Negudrā Ģertrūde". Rež. Jānis Osis. * 1933.11.29. [[Alfrēds Andersons]] "Baltezeru dzimtas asinis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.12.08. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.12.21. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Jānis Muncis. * 1933.12.31. Edvards Knoblauhs "Fauns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1934. gadā === * 1934.01.06. Augusts Laiviņš "Zvaigžņu pulki". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1934.01.21. Voldemārs Zonbergs "Zēns ar suni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.01.24. [[Marija Leiko]], Austra Ozoliņa-Krauze "Marija Vaļevska". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.02.14. [[Viktors Eglītis]] "Nesaraujamās saites". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1934.02.28. Luidži Kamoleti "Māsa Terēze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.03.10. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Pirmā daļa). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.03.28. Jānis Lejiņš "Saulei līdzi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Jaunatnes savienība". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.04.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Žagatu ligzdā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1934.05.18. [[Roberts Kroders]] "Princis vai šoferis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.09.01. [[Doku Atis]] "Krišus Laksts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.09.14. Renē Fošuā "Urzulas gleznas". Rež. Jānis Osis. * 1934.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.10.13. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1934.10.30. [[Jūlijs Pētersons]] "Mīlas karuselis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.11.07. Sidnejs Kingslejs "Cilvēki baltās drānās". Rež. Jānis Zariņš. * 1934.11.17. [[Aleksandrs Grīns]], Voldemārs Zonbergs "Dvēseļu putenis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.11.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Randenes Barbara". Rež. Jānis Osis. * 1934.12.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.12.23. Sofija Čurļoniene-Kimantaite "Septiņi brāļi". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1935. gadā === * 1935.01.16. [[Jānis Akuraters]] "Vecie un jaunie". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1935.01.31. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "Kīns". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.11. [[Elīna Zālīte]] "Svešas asinis". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.28. Emīlija Prūsa "Godīguma pārbaude". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1935.03.16. Gabriels d’Anuncio "Frančeska da Rimini". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.03.30. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Otrā daļa). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1935.04.08. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.04.17. [[Moriss Meterlinks]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.05.14. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Lielā liesma". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1935.07.25. Agapētuss "Labi vārīts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.09.11. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1935.09.29. [[Vilis Lācis]] "Senču aicinājums". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.10.05. Aloja un Vilens Mrštikovi "Mariša". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.10.18. Ježi Šaņavskis "Tilts". Rež. Jānis Osis. * 1935.11.01. [[Kārlis Jēkabsons]] "Draudāru vedekla". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.11.17. [[Jānis Akuraters]] "Kronvalds". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.11.28. Žans Ogists Rišpēns "Dzīvība vai nāve". Rež. Jānis Osis. * 1935.12.13. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.12.23. E. Hermanis "Runcis zābakos". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1936. gadā === * 1936.01.11. Lajošs Zilahi "Viņas pēdējā loma". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1936.01.29. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1936.02.21. Voldemārs Zonbergs "Ziedošais jaunības laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.02.27. [[Augusts Saulietis]] "Jēkabs Saltups". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.03.11. [[Henriks Ibsens]] "Juns Gabriels Borkmans". Rež. Jānis Osis. * 1936.03.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Teodors Lācis]]. * 1936.04.17. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.04.22. [[Jūlijs Pētersons]] "Plaisas parketā". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1936.04.30. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Dāmu karš". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.05.04. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Lilija Štengele. * 1936.09.01. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.09.12. Ernests Andaijs, Ludvigs Balints "Marija Baškirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.09.23. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.10.16. [[Vilis Lācis]] "Kristaps Kaugurs". Rež. Jānis Osis. * 1936.10.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.11.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.02. Ādolfs Enerī, Kormons "Aklā māsa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.23. [[Aleksandrs Grīns]] "Jānītis debesīs". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.12.31. Džons Sesils Holms, Džordžs Ebts "Trīs vīri un zirgs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1937. gadā === * 1937.01.13. Františeks Langers "Jātnieku izlūki". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.01.29. Jene Heltaji "Mēmais bruņinieks". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.02.06. [[Līgotņu Jēkabs]] "Skolotāja meita". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1937.02.15. Šofija Čurļoniene-Kimantaite "Ausmas dēli". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1937.02.24. Oto Bīlens "Mazā tiesa". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.03.04. [[Jūlijs Pētersons]] "Burvju atslēga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1937.03.21. Voldemārs Zonbergs "Jauno siržu tilts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.04.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Daudz trokšņa par neko" ("Liela brēka, maza vilna"). Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.04.27. [[Anna Brigadere]] "Kvēlošā lokā". Rež. Jānis Osis. * 1937.05.27. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.09.01. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.09.08. Marija Jotuni "Ādama riba". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.09.22. [[Līgotņu Jēkabs]] "Mēs vai viņi". Rež. Jānis Osis. * 1937.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Helgelandes varoņi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.10.20. [[Oskars Vailds]] "Nenozīmīgā sieviete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.03. Aime un Ferencs Stjuarti "Meitene Irēne". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1937.11.10. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.17. Zeiboltu Jēkabs "Trīs soļi uz laimi". Rež. Jānis Osis. * 1937.11.18. Vilis Cedriņš "Pirmā pusnaktī". Rež. Jānis Osis. * 1937.12.14. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lībiešu asinis" ("Kolka"). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.12.22. [[Marks Tvens]] "Toma Sojera dēkas". Rež. Konrāds Kvēps. === 1938. gadā === * 1938.01.14. [[Hermanis Bārs]] "Koncerts". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1938.02.02. [[Aleksandrs Grīns]] "Kalēja līgava". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.02.17. [[Selma Lāgerlēva]] "Annemarija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.03.04. Voldemārs Zonbergs "Kungs pie vārtiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.03.07. Ferencs Molnārs "Gvardijas virsnieks". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.04.01. [[Elīna Zālīte]] "Mūžīgi vīrišķais". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1938.04.12. Hugo Raudseps "Rožainās brilles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.04.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Luīze Millere" ("Mīla un viltus"). Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1938.05.07. [[Eriks Ādamsons]] "Mālu Ansis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.05.21. Viktors Vārzics "Francisko Goija — ģēnijs bez tautas". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1938.09.10. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1938.09.27. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Drošā kundze" ("Madame Sans-Gene"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.10.14. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Bankrots". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.10.27. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Lielās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.11.11. Aleksandrs Grīns "Pumpurs un Lāčplēsis". Rež. Jānis Zariņš. * 1938.11.30. Sila-Vara "Karalienes Viktorijas jaunība". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.12.14. Vilma Delle "Bērnu bērni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.12.31. [[Johans Heinrihs Baumanis]] "Lustīgais nerris uz tirgus plača". Rež. Osvalds Uršteins. === 1939. gadā === * 1939.01.13. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1939.02.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1939.02.22. [[Fransuā Moriaks]] "Asmodejs". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1939.02.28. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1939.03.11. [[Elīna Zālīte]] “Rudens rozes”. Rež. Jānis Zariņš. * 1939.04.14. [[Viktorjēns Sardū]] "Florija Toska". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.04.21. [[Jūlijs Pētersons]] "Norieta kvēle". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.05.03. Jānis Sārts "Malu mednieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.05.14. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.05.25. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Penelope". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.09.12. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.10.03. [[Selma Lāgerlēva]], Pauls Knudsens "Portugāles ķeizars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.10.13. Jānis Lejiņš "Skabarga sirdī". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.10.27. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.11.23. [[Moljērs]] "Iedomu slimnieks". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.11.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.12.20. Jevgeņijs Švarcs "Snip-snap-snurre". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1939.12.29. [[Tija Banga]] "Septiņas vecmeitas". Rež. Jurijs Jurovskis. === 1940. gadā === * 1940.01.15. [[Vilis Lācis]] "Vīra varā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1940.02.07. Heincs Kubjē "Mīlule". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1940.02.26. [[Elīna Zālīte]] "Vālodzes dziesma". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.03.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.04.09. [[Jānis Akuraters]] "Studenti Debesniekos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.04.19. [[Hermanis Bārs]] "Meistars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1940.05.09. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.05.22. [[Mārtiņš Zīverts]] "Ķīnas vāze". Rež. Jānis Zariņš. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1940—1941) == === 1940. gadā === * 1940.09.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.10.10. Šandors Gergels, Osafs Ļitovskis "Mans dēls". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.11.09. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Rež. Jānis Zariņš. * 1940.12.06. [[Andrejs Upīts]] "Ziņģu Ješkas uzvara". Rež. Osvalds Uršteins. === 1941. gadā === * 1941.01.10. Boriss Lavreņovs "Lūzums". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1941.01.21. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Jānis Zariņš. * 1941.02.19. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pašu ļaudis—iztiksim". Rež. Jānis Lejiņš. * 1941.06.04. (ģenerālmēģinājums). [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. == Rīgas Dramatiskais teātris (1942—1944) == === 1942. gadā === * 1942.01.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1942.02.03. [[Selma Lāgerlēva]], Bernds Fredgrēns "Purvenieka meita". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.02.12. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1942.03.18. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jums pa prātam" ("Divpadsmitā nakts"). Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.06.05. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.07.02. Bella Šēne "Venēciete". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.09.17. Korfics Holms "Suņudienas". Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.10.22. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.11.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Zelta arfa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.12.25. Karls Brikners "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1943. gadā === * 1943.02.09. [[Henriks Ibsens]] "Tautas naidnieks". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1943.03.16. [[Aspazija]] "Zeltīte". Rež. Osvalds Uršteins. * 1943.03.25. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nauda". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1943.05.06. Vilhelms Mūbergs "Atraitnis Jarls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.06.15. Aspazija "Vaidelote". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.10.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.11.19. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Osvalds Uršteins. === 1944. gadā === * 1944.01.06. [[Elīna Zālīte]] "Intermeco". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1944.01.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Viltus un mīlestība". Rež. [[Osvalds Glāznieks]]. * 1944.02.26. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1944.04.20. [[Anšlavs Eglītis]] "Par purna tiesu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.06.03. Valters Ērihs Šēfers "Leitnants Vāri". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1944.06.18. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. [[Osvalds Glāznieks]]. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1944—1988) == === 1944. gadā === * 1944.11.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.11.23. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.12.14. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.12.14. [[Anna Brodele]] "Pienākums". Rež. Kārlis Piesis. * 1944.12.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Krievu ļaudis" (4. aina). Rež. Viktors Staņicins. === 1945. gadā === * 1945.01.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1945.02.03. [[Vilis Lācis]] "Vedekla". Rež. Vera Baļuna, Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1945.03.24. Aleksandrs Korneičuks "Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē". Rež. Vera Baļuna. * 1945.04.14. Ričards Brinslijs Šeridans "Jauko māņu diena". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1945.06.09. Vsevolods Roks "Inženieris Sergejevs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1945.06.28. [[Arvīds Grigulis]] "Uz kuru ostu?". Rež. Ernests Feldmanis. * 1945.11.03. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. Ernests Feldmanis. * 1945.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. === 1946. gadā === * 1946.02.22. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1946.03.20. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1946.04.25. Leonīds Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Vera Baļuna. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Zaļā zeme" (fragmenti). Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Amacones". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Pēc beidzamā piliena". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Doktora Mārtiņa viesis". Rež. Jānis Osis. * 1946.06.27. Ričards Brinslijs Šeridans "Mēlnesības skola". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1946.09.19. [[Maksims Gorkijs]] "Pēdējie". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.11.06. [[Arvīds Grigulis]] "Kā Garpēteros vēsturi taisīja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1946.12.21. Viktors Ardovs "Pelnrušķīte". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. === 1947. gadā === * 1947.01.24. [[Jūlijs Vanags]] "Agrā rītā", [[Andrejs Upīts]] "Amacones", [[Elīna Zālīte]] "Šokolādes princese". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1947.02.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Viņu jautājums" ("Divas Amerikas"). Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1947.04.19. Nikolajs Pogodins "Kremļa kuranti". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Herberts Zommers]]. * 1947.06.12. [[Viljams Šekspīrs]] "Jautrās vindzorietes". Insc. [[Ernests Feldmanis]], rež. Nora Katlapa. * 1947.06.22. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ne vienmēr runcim krējuma pods". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1947.11.05. [[Arvīds Grigulis]] "Māls un porcelāns". Rež. Vera Baļuna. * 1947.12.11. [[Rainis]] "Pusideālists". Insc. Alfrēds Austriņš, rež. Herberts Zommers. === 1948. gadā === * 1948.01.16. [[Andrejs Upīts]] "Spuldzes maisā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1948.03.04. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. Vera Baļuna. * 1948.04.16. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1948.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.08.27. [[Lope de Vega]] "Suns uz siena kaudzes". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1948.09.24. Boriss Romašovs "Varenais spēks". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.10.21. Anna Brodele "Skolotājs Straume". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1948.12.03. Aleksandrs Ostrovskis "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Vera Baļuna. * 1948.12.31. [[Džeks Londons]] "Mārtins Īdens". Rež. Herberts Zommers. === 1949. gadā === * 1949.01.28. Džons Flečers "Spāniešu priesteris". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1949.02.26. Dora Slepjane "Māsas". Rež. Vera Baļuna. * 1949.03.27. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.05.13. Nikolajs Virta "Kaut kur Eiropā" ("Nāvei nolemto sazvērestība"). Rež. Vera Baļuna. * 1949.06.03. [[Aleksandrs Puškins]] "Stacijas uzraugs". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1949.09.17. Aleksandrs Korneičuks "Ukrainas stepēs". Rež. Vera Baļuna. * 1949.11.02. Nikolajs Pogodins "Cilvēks ar šauteni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.11.25. [[Elīna Zālīte]] "Vārds sievietēm". Rež. Herberts Zommers. * 1949.12.22. [[Konstantīns Simonovs]] "Svešā ēna". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1950. gadā === * 1950.01.05. [[Henriks Ibsens]] "Leļļu nams". Rež. Vera Baļuna. * 1950.02.17. Sergejs Mihalkovs "Komponists Iļja Golovins". Rež. Vera Baļuna. * 1950.04.08. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1950.04.29. [[Aleksandrs Gribojedovs]] "[[Gudra cilvēka nelaime]]". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1950.06.01. Aleksandrs Korneičuks "Irbenāju birztala". Rež. Vera Baļuna. * 1950.06.17. [[Lope de Vega]] "Meitene ar krūzi". Rež. Herberts Zommers. * 1950.07.12. [[Arvīds Grigulis]] "Kramā ir uguns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1950.10.05. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. Vera Baļuna. * 1950.10.28. Augusts Jakobsons "Cīņa bez frontes līnijas". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Nora Vētra. * 1950.11.23. A. Tiklijs (Dmitrijs Ščeglovs) "Kalevas meistari". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1950.12.28. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. === 1951. gadā === * 1951.01.27. Sergejs Mihalkovs "Zaudētā māja". Rež. Vera Baļuna. * 1951.03.09. [[Maksims Gorkijs]] "Barbari". Rež. Nora Vētra. * 1951.04.05. [[Onorē de Balzaks]] "Eiženija Grandē". Rež. Vera Baļuna. * 1951.04.29. Ļevs Šeiņins "Gadsimta vidū". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1951.06.02. [[Viljams Šekspīrs]] "Spītnieces savaldīšana". Rež. Vera Baļuna. * 1951.09.01. Anna Brodele "Dedzīgās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.10.31. [[Jūlijs Vanags]], Jevgeņijs Ratners "Gaišie logi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.12.01. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Vera Baļuna. * 1951.12.29. [[Vilis Lācis]] "Bāka uz salas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1952. gadā === * 1952.01.17. Jaroslavs Galans "Zem zelta ērgļa" ("Nepabeigtā dziesma"). Rež. Vera Baļuna. * 1952.03.07. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.04.04. Georgs Gulia "Labā pilsēta". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Rihards Zandersons]], [[Kārlis Pamše]]. * 1952.05.03. [[Tirso de Molina]] "Dons Hils Zaļbiksis". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1952.05.25. Aleksandrs Afinogenovs "Mašeņka". Rež. Vera Baļuna. * 1952.09.16. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.10.30. Pāvels Maļarevskis "Pirms vētras". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1952.12.20. Aleksejs Simukovs "Meitenītes daiļaviņas". Rež. Vera Baļuna. * 1952.12.31. [[Ļevs Tolstojs]] "Dzīvais mironis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1953. gadā === * 1953.02.13. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. Vera Baļuna. * 1953.03.17. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1953.04.04. Karlo Goldoni "Viesnīcniece". Rež. Vera Baļuna. * 1953.05.07. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1953.06.26. Augusts Jakobsons "Sargeņģelis no Nebraskas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1953.09.04. Leonīds Ļeonovs "Vienkāršais cilvēks". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1953.10.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1953.10.31. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1953.12.10. Vasilijs Minko "Nenosaucot uzvārdus". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. === 1954. gadā === * 1954.01.09. Kondrats Krapiva "Kas smejas pēdējais". Rež. Vera Baļuna. * 1954.02.24. [[Vilis Lācis]] "Uz jauno krastu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1954.04.18. Anna Brodele "Avārija". Rež. Vera Baļuna. * 1954.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1954.06.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.09.04. [[Andrejs Upīts]] "Balss un atbalss". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1954.10.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Kādas mīlas stāsts". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.11.11. Aleksejs Arbuzovs "Klejojumu gadi". Rež. Vera Baļuna. === 1955. gadā === * 1955.01.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1955.03.02. [[Maksims Gorkijs]] "Dibenā". Rež. Vera Baļuna. * 1955.06.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1955.09.21. [[Arvīds Grigulis]] "Karavīra šinelis". Rež. Vera Baļuna. * 1955.11.17. Ježijs Ļutovskis "Ģimenes lieta" ("Apsūdzība"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1956. gadā === * 1956.03.15. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1956.05.11. Branislavs Nušičs "Ministrienes kundze". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1956.05.25. Voldemārs Sauleskalns "Ābelīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1956.10.05. Samuils Aļošins "Viena pati". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1956.10.31. [[Nāzims Hikmets]] "Savādnieks". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], Kārlis Pamše. * 1956.12.28. Mihails Sebastianu "Nezināmā zvaigzne". Rež. Žanis Katlaps. === 1957. gadā === * 1957.02.06. [[Žanis Grīva]] "Sniga sniegi...". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Edgars Zīle]]. * 1957.04.15. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1957.06.14. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1957.08.22. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1957.10.25. [[Arvīds Grigulis]] "Baltijas jūra šalc". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1957.12.03. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1957.12.20. Jānis Anerauds "Kaut kur pie Gaujas". Rež. Kārlis Pamše. === 1958. gadā === * 1958.01.04. Eduardo de Filipo "Filumena Marturano". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1958.03.10. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1958.03.25. Nikolajs Pogodins "Trešā, patētiskā". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1958.05.04. [[Vilis Lācis]] "Zītaru dzimta". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1958.05.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1958.10.11. Aleksandrs Korneičuks "Kāpēc smaidīja zvaigznes". Rež. Kārlis Pamše. * 1958.10.29. Ardi Līvess "Jaungada naktī". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1959. gadā === * 1959.01.09. [[Žanis Grīva]] "Medūzas plosts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1959.02.27. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1959.03.13. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets|Hamlets, dāņu princis]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1959.04.16. [[Pēteris Pētersons]] "Balto torņu ēna". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1959.05.14. Viktors Jons Popa "Take, Janke un Kadars". Rež. Kārlis Pamše. * 1959.06.08. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1959.11.10. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1959.11.24. [[Arvīds Grigulis]] "Nekur tā neiet kā pasaulē". Rež. Žanis Katlaps. === 1960. gadā === * 1960.01.02. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1960.02.04. Aleksejs Arbuzovs "Esi sveicināta, mīlestība!" ("Irkutskas stāsts"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1960.03.04. Karls Guckovs "Uriels Akosta". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1960.04.07. Aleksandrs Širvanzade "Armenuī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1960.05.01. [[Žanis Grīva]] "Nemierīgie ūdeņi". Rež. Kārlis Pamše. * 1960.05.13. Aleksejs Arbuzovs "Tālais ceļš". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1960.10.21. [[Ļevs Tolstojs]] "Augšāmcelšanās". Rež. Žanis Katlaps. * 1960.11.17. Teodors Dreizers "Amerikāņu traģēdija". Rež. Kārlis Pamše. === 1961. gadā === * 1961.01.09. [[Dagnija Zigmonte]] "Jūras vārti". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1961.02.04. Aksels Hellans "Viņš teica—nē". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1961.03.03. Vera Panova "Atvadas baltajām naktīm". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1961.04.21. [[Andrejs Upīts]] "Plaisa mākoņos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1961.10.21. Aleksejs Arbuzovs "Zudušais dēls". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1961.12.07. Fricis Kūns "Nībelungu kredīts". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1961.12.28. Ivans Soboļevs "Saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1962. gadā === * 1962.03.29. Augustīns Kusani "Centra uzbrucējs mirs rītausmā". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1962.04.26. [[Pēteris Pētersons]] "Man trīsdesmit gadu". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1962.06.15., Jelgava, 08.25., Rīga. Ērika Briede "Zaļie un vējainie pavasari". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1962.09.06. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Rež. Žanis Katlaps. * 1962.10.11. Vera Panova "Kā tev klājas, zēn?". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1962.12.04. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1962.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Žanis Katlaps. === 1963. gadā === * 1963.02.07. [[Vilis Lācis]] "Kapteiņa Zundaga atgriešanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1963.03.08. [[Aleksandrs Puškins]] "Mazās traģēdijas" ("Skopais bruņinieks", "Mocarts un Saljeri", "Akmens viesis"). Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1963.04.24. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Žanis Katlaps]], Alfreds Amtmanis-Briedītis, [[Kārlis Pamše]]. * 1963.05.09. [[Gunārs Priede]] "Miks un Dzilna". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1963.10.09. [[Konstantīns Simonovs]] "Tā arī būs". Rež. Kārlis Pamše. * 1963.11.20. [[Aleksis Kivi]] "Septiņi brāļi". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1963.12.26. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1964. gadā === * 1964.01.31. [[Žanis Grīva]] "Noziegums Granādā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1964.02.27. [[Vilis Lācis]] "Juris Indrups" ("Senču aicinājums"). Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1964.03.26. Voldemārs Sauleskalns "Veco sievu vasara". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1964.04.23. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1964.05.21. Aleksandrs Korneičuks "Platons Krečets". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1964.11.12. [[Mihails Šolohovs]] "Plēsums". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1964.11.26. [[Prospērs Merimē]] "Sieviete—debess un elle" ("Svētā Antonija kārdināšana", "Debess un elle", "Kariete svētajam sakramentam"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1964.12.24. Jānis Anerauds "Karalistes gals". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1965. gadā === * 1965.01.22. Grigorijs Kanovičs "Lai viņš iet prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1965.02.27. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1965.03.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]" (atj.). Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1965.04.02. Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats". Rež. Vera Baļuna. * 1965.04.06. Daniils Graņins "Eju pretī negaisam". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1965.05.14. [[Gunārs Priede]] "Tava labā slava". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1965.09.30. [[Rainis]], [[Fricis Rokpelnis]] "Viņš trīsreiz sauca mani". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1965.12.03. [[Arvīds Grigulis]] "Savu lodi nedzird". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1966. gadā === * 1966.01.14. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1966.03.10. Klifords Odets "Zelta puisēns". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1966.04.20. Karlo Goldoni "Kjodžas skandāls". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1966.05.28. Romualds Narečonis "Pirms tiesas sprieduma". Rež. Mihails Kublinskis. * 1966.11.10. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Insc. Alfrēds Jaunušans, rež. Mihails Kublinskis. * 1966.12.15. Žaks Robērs "Satikšanās". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1966.12.28. [[Marsels Paņols]] "Mariuss". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1967. gadā === * 1967.01.30. [[Ojārs Vācietis]] "Elpa". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1967.02.09. [[Juhans Smūls]] "Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.02.24. Harijs Gulbis "Viena ugunīga kļava". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1967.04.06. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1967.05.18. Viktors Rozovs "Absolventu salidojums". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.10.12. Volfgangs Borherts "Tur laukā, aiz durvīm". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1967.11.06. [[Egons Līvs]] "Velnakaula dvīņi". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1967.12.16. [[Saulcerīte Viese]], Jūlijs Bebrišs "Zvaigzne iet un deg, un...". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1968. gadā === * 1968.01.25. Harijs Gulbis "Aijā, žūžū, bērns kā lācis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1968.02.15. Laimonis Purs "Redzēt jūru". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1968.03.20. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1968.04.27. [[Makss Frišs]] "Dons Žuans vai mīlestība uz ģeometriju". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1968.06.11. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1968.11.06. [[Sofokls]] "Elektra". Rež. Mihails Kublinskis. * 1968.12.19. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1969. gadā === * 1969.01.14. Laimonis Purs "Tas brīvestības zelta rīts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], Jūlijs Bebrišs. * 1969.02.12. Dora Pavlova, V. Tokarevs "Dienas kārtībā—mīlestība". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1969.03.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1969.03.29. Harijs Gulbis "Mans mīļais, mans dārgais". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.06.17. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1969.10.01. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.12.04. Jaroslavs Ivaškēvičs "Vasara Noānā". Rež. Mihails Kublinskis. === 1970. gadā === * 1970.04.17. Mihails Šatrovs “Sestais jūlijs”. Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.05.14. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Reiz Jaungada naktī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1970.06.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Henrijs IV". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1970.11.19. [[Luidži Pirandello]] "[[Seši tēli meklē autoru]]". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.12.26. [[Vilis Lācis]] "Piecstāvu pilsēta". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1971. gadā === * 1971.01.20. [[Vilis Lācis]] "Putni bez spārniem". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1971.03.10. Aleksejs Arbuzovs "Vecā Arbata pasakas". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1971.04.05. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1971.05.20. Jevgeņijs Švarcs "Pelnrušķīte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1971.06.21. [[Arvīds Grigulis]] "Šekspīrs mazgā traukus". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1971.11.03. Harijs Gulbis "Un visi nāks pie manis". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1971.12.08. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa". Rež. Mihails Kublinskis. === 1972. gadā === * 1972.01.26. [[Pauls Putniņš]] "Paši pūta, paši dega". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1972.03.15. Kazis Saja "Tātad dzīvoju" ("Poliglots", "Abstinents"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1972.04.14. [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1972.05.16. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1972.06.07. Elmārs Ansons "Stārķa matemātika". Rež. Mihails Kublinskis. * 1972.12.16. Aleksandrs Čhaidze "Lietu nodos tiesai" ("Tilts"). Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1973. gadā === * 1973.01.25. [[Alfreds de Misē]] "Lorencačo". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1973.03.09. Mišels Fermo "Krīt klaudzot durvis". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1973.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. * 1973.05.13. Mihails Roščins "Valentīns un Valentīna". Rež. Mihails Kublinskis. * 1973.06.09. Harijs Gulbis "Silta, jauka ausainīte". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1973.12.03. [[Harieta Bīčere-Stova]] "[[Krusttēva Toma būda]]". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1973.12.19. Ištvans Erķēns "Kaķu spēle". Rež. Mihails Kublinskis. === 1974. gadā === * 1974.01.30. Aleksandrs Šteins "Okeāns". Rež. insc. [[Alfrēds Jaunušans]], rež. [[Imants Adermanis]]. * 1974.03.21. [[Romēns Rolāns]] "Kolā Briņons". Rež. insc. Alfrēds Jaunušans, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1974.04.17. Rustams Ibrahimbekovs "Lauvam līdzīgs". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1974.05.29. [[Federiko Garsija Lorka]] "Brīnumainā kurpniece". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1974.11.14. [[Pauls Putniņš]] "Ū-uū!". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1974.12.18. Osvalds Zahradnīks "Zvanu solo". Rež. Vera Baļuna. === 1975. gadā === * 1975.02.12. Džordžs Fārkers "Kavalieru viltība". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1975.03.05. [[Žans Rasins]] "Fedra". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1975.04.22. Mihails Šatrovs "Laika prognoze rītdienai". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1975.05.21. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1975.07.11., Liepāja, 10.04., Rīga. Liliāna Helmane "Rudens dārzs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1975.11.18. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Rež. Zigfrīds Betgers. * 1975.12.27. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans. === 1976. gadā === * 1976.02.18. Ignatijs Dvoreckis "Atvadas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1976.03.17. Pjērs de Bomaršē "Trakā diena jeb Figaro kāzas". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.04.25. Aleksandrs Vampilovs "Pīļu medības". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1976.05.07. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Atj. rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.06.02. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kurš saņem pļaukas". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1976.10.28. Vadims Korostiļovs "Pirosmani, Pirosmani, Pirosmani...". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1976.12.03. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Mihails Kublinskis. === 1977. gadā === * 1977.01.02. Harijs Gulbis "Kamīnā klusu dzied vējš". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1977.02.23. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1977.04.13. [[Tenesijs Viljamss]] "Jaunības putns ar saldo balsi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1977.05.04. Lāslo Ģurko "Elektra—mana mīla". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1977.05.19. Ingūna Pinne "Lielo cerību stunda". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1977.06.18. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1977.10.12. [[Andrejs Upīts]] "Spartaks". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1977.10.25. Jons Druce "Zemes un saules vārdā". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1977.12.04. Andrejs Upīts "Laikmetu griežos". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1978. gadā === * 1978.02.15. Jordans Radičkovs "Janvāris". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1978.04.04. [[Mihails Bulgakovs]] "Moljērs". Rež. [[Ādolfs Šapiro]]. * 1978.05.31. [[Pauls Putniņš]] "Pasaulīt, tu ļaužu ēka". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1978.11.09. Sauļus Šaltenis "Prom, kaulainā, prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1978.12.12. Eduardo Skarpeta "Skrandaiņi un augstmaņi". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1979. gadā === * 1979.01.04. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Amorāls gadījums". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1979.02.28. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1979.03.28. [[Pauls Putniņš]] "Naktssargs un veļas mazgātāja". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1979.04.13. [[Lengstons Hjūzs]] "Blūzi". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1979.05.03. Aleksejs Arbuzova "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1979.05.26. [[Ojārs Vācietis]] "Klavierkoncerts". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1979.06.18. [[Ērihs Kestners]] "Emīls un Berlīnes zēni". Rež. Valdis Lūriņš. * 1979.12.25. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Velna māceklis". Rež. Edmunds Freibergs. === 1980. gadā === * 1980.01.02. Džeimss Goldmens "Lauva ziemā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1980.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] "Mihaels Krāmers". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1980.04.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1980.05.30. Jurijs Bondarevs "Krasts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1980.12.02. Jānis Jurkāna "Kolibri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1980.12.23. [[Hermanis Bārs]] "Vai koncerts?...". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1981. gadā === * 1981.01.28. [[Leons Paegle]] "Iela". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], [[Edmunds Freibergs]], [[Valdis Lūriņš]]. * 1981.03.31. Jons Druce "Doina". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1981.05.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1981.09.29. Īvs Žamiaks "Hamilkara kungs". Rež. Mihails Kublinskis. * 1981.10.13. Diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Helēna Romanova. * 1981.11.28. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Edmunds Freibergs. === 1982. gadā === * 1982.01.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1982.03.05. [[Lelde Stumbre]] "Klusā daba ar cilvēkiem". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1982.05.12. [[Marģeris Zariņš]] "Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.05.20. Diplomdarba izrāde: [[Ivans Gončarovs]], Viktors Rozovs "Parasts stāsts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1982.05.29. Diplomdarba izrāde: [[Tenesijs Viljamss]] "Vasara un dūmi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.06.13. Gilermo Figeiredu "Dons Žuans". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1982.06.15. Diplomdarba izrāde: Jozs Glinskis "Kings". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1982.06.20. Diplomdarba izrāde: "Karnevāls" (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] traģēdijas "Žanna d’Arka" motīviem). Rež. Valdis Lūriņš. * 1982.11.10. Jurijs Bondarevs "Izvēle". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1983. gadā === * 1983.02.26. Harijs Gulbis "Alberts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1983.04.04. [[Saulcerīte Viese]] "Garlība Merķeļa sarunas ar Nezināmo". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1983.04.08. [[Gunārs Priede]] "Filiāle". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1983.05.12. Emīls Braginskis "Istaba". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1983.06.19. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1983.12.07. Nataša Tanska "Angļu valodas stunda". Rež. Edmunds Freibergs. * 1983.12.20. Endre Illēšs "Spānijas Isabella". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1984. gadā === * 1984.01.21. Sjūzena Kristova "Atbrīvota...". Rež. [[Helga Dancberga]]. * 1984.04.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1984.06.04. Aleksandrs Rozanovs "Vārda diena—vārda nakts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1984.10.25. Aldo Nikolai "Taurenīt... taurenīt...". Rež. Mihails Kublinskis. * 1984.11.27. [[Pēteris Pētersons]] "Meteors". Rež. Pēteris Pētersons. * 1984.12.28. Daniils Graņins "Glezna". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1985. gadā === * 1985.03.05. "Kārais lauks" (pēc [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1985.03.30. [[Harijs Gulbis]] "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1985.06.01. [[Mihails Ļermontovs]] "Maskarāde". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1985.06.20. [[Pauls Putniņš]] "Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1985.12.28. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1986. gadā === * 1986.02.23. Eduardo de Filipo "De Pretore Vinčenco". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1986.03.31. Ebijs Manns "Nirnberga... 1948... ". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1986.05.13. Ņina Pavlova "Vagoniņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1986.11.19. [[Anna Brigadere]] "Katrs rīts ir jauna slāpe". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis, Edmunds Freibergs. * 1986.12.27. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1987. gadā === * 1987.02.10. [[Lelde Stumbre]] "Sarkanmatainais kalps". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1987.03.02. [[Ārijs Geikins]] "Saules dieva Fēba rotaļas". Rež. Ārijs Geikins. * 1987.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] "Pro un contra" (fragm. no romāna "[[Brāļi Karamazovi]]"). Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.03.31. [[Maikls Freins]] "Lampu drudzis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1987.04.10. [[Ēriks Hānbergs]] "Vīrieši man sirdi plosa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.05.23. [[Pēteris Pētersons]] "Tikai muzikants". Rež. Pēteris Pētersons. * 1987.06.16. [[Pauls Putniņš]] "Ar būdu uz baznīcu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1987.11.06. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lielo grēcinieku iela". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.12.11. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1988. gadā === * 1988.02.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1988.02.25. Džons Patriks "Augstākais bauslis" ("Dārgā Pamela"). * 1988.03.16. [[Henriks Ibsens]] "Celtnieks Sūlness". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1988.05.29. Hulio Maurisio "Portreti". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1988.06.22. [[Ārijs Geikins]] "Reiz dzīvoja kāds Jātnieks...". Rež. Mihails Kublinskis. == Latvijas Nacionālais teātris (no 1988. gada) == === 1988. gadā === * 1988.12.03. [[Mihaels Ende]] "Momo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1989. gadā === * 1989.01.23. Īvs Žamiaks "Uz Akapulko, kundze!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1989.02.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pie mums uz zemēm". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1989.03.22. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1989.04.17. [[Ārpāds Gencs]] "Mūslaiku Mēdeja". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1989.06.17. [[Anna Brigadere]] "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1989.06.20. [[Aristofans]] "Putni". Rež. [[Rolands Zagorskis]]. * 1989.11.16. [[Lelde Stumbre]] "Kronis". Rež. Mihails Kublinskis. * 1989.12.01. Aldo Nikolai "Vīrs un sieva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1989.12.27. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Edmunds Freibergs. === 1990. gadā === * 1990.02.22. [[Moljērs]] "Skapēna blēdības". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1990.03.20. Edvards Olbijs "Lolita" (pēc [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimira Nabokova]] romāna). Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1990.04.05. Mārša Normena "Ar labu nakti, māt!". Rež. Andrejs Šedriks. * 1990.05.05. Diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1990.05.12. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgie veči". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1990.06.07. Diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1990.06.17. [[Mārtiņš Zīverts]] "Pēdējā laiva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1990.06.18. Diplomdarba izrāde: Viljams Šekspīrs "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1990.11.10. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. Valdis Lūriņš. * 1990.11.27. Larss Nurēns "Drosme nogalināt". Rež. Hanss Bertilsons. * 1990.12.14. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Romuls Lielais". Rež. [[Ints Burāns]]. * 1990.12.26. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. Jānis Kaijaks. === 1991. gadā === * 1991.02.08. [[Pauls Putniņš]] "Ar Dievu pie zemes". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1991.02.13. Gilermo Figeiredu "Lapsa un vīnogas". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1991.03.27. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1991.04.21. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 1991.04.29. [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1991.05.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1991.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1991.11.14. [[Žans Kokto]] "Burvīgie briesmoņi". Rež. Oļģerts Kroders. === 1992. gadā === * 1992.02.01. Īvs Žamiaks "Acālija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1992.02.20. [[Lelde Stumbre]] "Suns". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1992.04.30. Sebastians, Prebens Harriss "Bagātību sala". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1992.05.13. Agneta Pleijele "Daži vasaras vakari zem šīs saules". Rež. Hanss Bertilsons. * 1992.06.17. Hermanis Zūdermans "Mans dzimtais nams". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1992.10.08. [[Anšlavs Eglītis]] "Karmen, Karmen!". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1992.10.28. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1992.11.28. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1992.12.19. Sverre Brandts "Ceļojums uz Ziemassvētku zvaigzni". Rež. Jānis Kaijaks. === 1993. gadā === * 1993.01.22. Normunds Rudzītis "Tas vēl nav viss...". Rež. Juris Rudzītis. * 1993.02.12. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Aplis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1993.03.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Teātris". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1993.03.30. Kolīna Makkalova "Dziedoņi ērkšķu krūmā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1993.05.06. Aira Levins "Nāves slazds". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1993.06.16. Alfrēds Marija Vilners, Heincs Reiherts "Trejmeitiņas". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1993.10.09. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Hanss Bertilsons. * 1993.11.09. Mērija Čeiza "Neredzamais Hārvijs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1993.12.03. Virgilio Pinjera "Jēzus". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1993.12.21. Karlo Goldoni "Nerātnais marķīzs" ("Feodālis"). Rež. [[Imants Adermanis]]. === 1994. gadā === * 1994.01.27. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1994.02.11. [[Alfreds de Misē]] "Svečturis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1994.04.14. Ferencs Molnārs "Lū—labais eņģelis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1994.04.19. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.05.13. [[Pīters Šefers]] "Amadejs". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1994.05.17. [[Tenesijs Viljamss]] "Piena upes šeit sen izsīkušas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1994.06.03. Pērs Ulovs Enkvists "Dūksnāja bērni". Rež. Jānis Kaijaks. * 1994.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 1994.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1994.10.28. "Edīte Piafa" (pēc J. Viliama, V. Legentova lugām un [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] grāmatas "Mana dzīve"). Rež. Juris Rudzītis. * 1994.11.07. [[Henriks Ibsens]] "Meža pīle". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.11.16. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Trīs musketieri]]". Rež. Edmunds Freibergs, Gijs Pjērs Kulo. === 1995. gadā === * 1995.01.03. Ernests Tompsons "Pie Zelta ezera". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1995.01.20. [[Gerharts Hauptmanis]] "Elga". Rež. Jānis Kaijaks. * 1995.02.04. Karlo Kollodi "Pasaka par koka sirsniņu". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1995.03.10. [[Arturs Millers]] "Salemas raganas". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1995.03.17. Lars Jillenstens "Pavisam vienkārši". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1995.04.13. Villijs Rasels "Šērlija Velentaina". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1995.04.27. Viljams Sarojans "Tavas dzīves laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1995.05.09. Nils Saimons "Kāpēc tas tā, Mel?" ("Otrās avēnijas gūsteknis"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1995.06.05. [[Lelde Stumbre]] "Svešinieki šeit". Rež. Valdis Lūriņš. * 1995.10.06. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Edmunds Freibergs. * 1995.10.07. [[Augusts Strindbergs]] "Lieldienas". Rež. Mihails Kublinskis. * 1995.10.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Oļģerts Kroders. * 1995.11.17. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Rež. Mihails Kublinskis. === 1996. gadā === * 1996.01.09. [[Harijs Gulbis]] "Uz Liepsalām ejot". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1996.01.19. [[Antons Čehovs]] "Raibie stāsti". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1996.02.16. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1996.04.04. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1996.04.18. Egīls Šņore "Uzsmēķēt zāli". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1996.05.07. Ferdinands Brukners "Napoleons Pirmais". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1996.05.28. [[Augusts Strindbergs]] "Kurš stiprāks?". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.06.04. [[Edgars Raiss Barouzs]] "Kaktusa zieds". Rež. Mihails Kublinskis. * 1996.10.10. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. Edmunds Freibergs. * 1996.10.16. Augusts Strindbergs "Kurš stiprāks?" un Pērs Ulovs Enkvists "Tribādas nakts". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.10.22. [[Tenesijs Viljamss]] "Kliedziens". Rež. Valdis Lūriņš. * 1996.11.28. Tenesijs Viljamss "Orfejs nokāpj ellē". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1996.12.21. Ežēns Labišs "Briesmu darbi Lursīna ielā". Rež. Gijs Pjērs Kulo. === 1997. gadā === * 1997.01.17. Pjērs Marivo "Viltus atzīšanās". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1997.02.18. Jānis Jurkāns "Dūdieviņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1997.03.14. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Sēras piestāv Elektrai". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.04.04. [[Ērihs Kestners]] "Divas Lotiņas". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1997.04.29. Jānis Jurkāns "Amālija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1997.05.14. Žans Sarmāns "Mamurē". Rež. Mihails Kublinskis. * 1997.05.29. Jaroslavs Ivaškēvičs "Eņģeļu māte Joanna". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 1997.06.04. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Valdis Lūriņš. * 1997.10.03. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1997.10.10. [[Harolds Pinters]] "Jaunības laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1997.11.02. Agneta Elers-Jarlemane "Mazā Boije". Rež. [[Dzintra Klētniece]]. * 1997.11.11. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Atpūta "Paradīzē"". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1997.12.04. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.12.12. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. Jānis Kaijaks. === 1998. gadā === * 1998.01.09. [[Arturs Millers]] "Ceļojošā komija gals" ("Komivojažiera nāve"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1998.02.10. Noels Kouards "Jestrais spoks". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.02.14. [[Edvards Vulfs]] "Līnis murdā". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1998.03.03. Raimonds Auškāps "Tāda dzīve". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1998.03.18. Džejs Alens "Četrdesmit karātu". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.04.02. [[Lelde Stumbre]] "Mīla—jā, mīla—nē". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1998.04.07. Armāns Mefrs "Grēksūdzes laiks". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.05.06. [[Pēteris Pētersons]] "Fēlikss un Felicita". Rež. Pēteris Pētersons. * 1998.05.22. Margarita Garpe "Jūlijai". Rež. Mihails Kublinskis. * 1998.10.08. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.10.11. [[Žans Ženē]] "Kalpones". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1998.10.30. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. Valdis Lūriņš. * 1998.11.07. Marks Hemptons, Mērija Luīze Vilsone "Pilnos auļos". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.11.17. [[Jānis Peters]] "Nakts pēc tautasdziesmas". Rež. Harijs Petrockis. * 1998.11.27. Eduardo de Filipo "Filumena no Neapoles" ("Filumena Marturano"). Rež. Mihails Kublinskis. === 1999. gadā === * 1999.01.15. [[Pavels Kohouts]] "Māja Prāgā, paredzēta nojaukšanai" ("Trešā māsa"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1999.01.22. Normens Čārlzs Hanters "Mēness ūdeņi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1999.02.19. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1999.02.23. [[Māra Zālīte]] "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1999.04.09. [[Otfrīds Preislers]] "Mazā raganiņa". Rež. Zane Kreicberga. * 1999.04.12. Astrida Sālbaha "Rīts un vakars". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1999.05.15. Alans Džejs Lerners, Frederiks Lou "Mana skaistā lēdija". Rež. Edmunds Freibergs. * 1999.06.07. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vecākais dēls". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1999.10.07. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.10.12. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.11.03. Gunters Bets, Barbara Kapela "Nebrīnies par tiem, kam sešdesmit". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.12.03. [[Airisa Mērdoka]] "Melnais princis". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.12.09. Joss Vandelo "Kapteiņu nedēļa". Rež. Virdžīnija Lejiņa. === 2000. gadā === * 2000.01.10. [[Harijs Gulbis]] "Vēverīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2000.01.28. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.02.15. Ronalds Hārvuds "Laiki mainās". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2000.03.09. Žans Anuijs "Ielūgums pilī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2000.04.28. [[Lope de Vega]] "Deju skolotājs". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.06.03. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2000.06.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2000.10.07. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Indriķa hronika". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.10.13. [[Stefans Cveigs]] "Leģenda par kādu mūžu". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.11.17. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vasaras rītā". Rež. Regnārs Vaivars. === 2001. gadā === * 2001.01.06. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2001.02.06. [[Lelde Stumbre]] "Aktieri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2001.02.10. Mihaels Hjurts, Juhans Kindblums, Tomass Tivemarks "Svenson, Svenson...". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2001.03.08. Ficdžeralds Kuscs "Pēdējais vilciens". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2001.03.23. [[Bernārs Marī Koltess]] "Rietumu krastmala". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2001.05.09. [[Pavels Kohouts]] "80 dienās ap zemeslodi". Rež. Valdis Lūriņš, [[Dita Lūriņa]]. * 2001.05.28. [[Edvards Olbijs]] "Trausls līdzsvars". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2001.06.07. Žans Liks Lagarss "Spēles varoņi". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2001.06.15. [[Onorē de Balzaks]] "Šagrenāda". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.10.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Sfinksa". Rež. insc. Edmunds Freibergs, rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2001.10.16. [[Pauls Putniņš]] "Kvēli ilgotā". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.11.04. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (atj.) (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 2001.11.21. Agnēta Pleijele "Rīt būs atkal jauna diena" ("Standard Selection"). Rež. Mihails Kublinskis. * 2001.12.06. [[Aleksandrs Čaks]] "Patriektā sirds". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2002. gadā === * 2002.01.06. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Teātris". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2002.01.26. [[Stefans Cveigs]] "Amoks". Rež. [[Indra Roga]]. * 2002.02.08. [[Astrida Lindgrēna]] "Pepija". Rež. Jānis Kaijaks. * 2002.02.22. Džons Patriks "Dīvainā misis Sevidža". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2002.03.20. Dereks Benfīlds "Kurš kuru brokastīs?". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2002.03.26. Rodžers Hols "Grāmatu draudzeņu klubs" ("Par maz miesaskāres"). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2002.05.10. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Viņš taču ir muļķis". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.05.15. Žaks de Dekērs "Magnolija". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.06.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 2002.10.21. Roberts Bolts "Vivat! Vivat, Regina!". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.12.06. Ežēns Labišs "Salmu cepurīte". Rež. Edmunds Freibergs. === 2003. gadā === * 2003.01.30. Aleksandrs Obrazcovs "Divas sirdis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2003.02.12. [[Tenesijs Viljamss]] "Stikla zvērnīca". Rež. Ģirts Veigners. * 2003.03.06. [[Astrida Lindgrēna]] "Superdetektīvs Blumkvists". Rež. Jānis Kaijaks. * 2003.04.04. [[Inga Ābele]] "Dzelzszāle". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2003.06.08. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ienesīga vieta". Rež. Arkādijs Kacs. * 2003.10.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2003.11.14. [[Ojārs Vācietis]] "Sasiesim astes". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2003.11.09. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera" (kamerversija) (sadarbībā ar teātra grupu United Intimacy). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. === 2004. gadā === * 2004.01.25. [[Viljams Gibsons (dramaturgs)|Viljams Gibsons]] "Divi šūpolēs". Rež. Ģirts Veigners. * 2004.02.27. [[Lelde Stumbre]] "Saulriets". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2004.02.28. Markuss Kēbelijs "Brīva istaba". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2004.03.14. [[Edvards Olbijs]] "Kam no Vilka kundzes bail?". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2004.06.21. [[Māra Zālīte]], Valdis Zilveris "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2004.09.03. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2004.09.10. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Mēlnesības skola". Rež. [[Arkādijs Kacs]]. * 2004.09.17. [[Henrijs Džeimss]] "Asperna vēstules". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2004.09.24. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. Mihails Kublinskis. * 2004.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2004.10.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Pēteris Krilovs. === 2005. gadā === * 2005.01.13. [[Pauls Putniņš]] "Aicinājums uz ... pērienu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2005.02.06. Aleksejs Arbuzovs "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] "Nora". Rež. [[Indra Roga]]. * 2005.04.08. Natālija Vorožbita "Galka Motalka". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2005.04.14. Braiens Frīls "Mollija Svīnija". Rež. Ilze Olingere. * 2005.09.08. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Rež. Edmunds Freibergs. * 2005.11.04. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2005.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Indra Roga. === 2006. gadā === * 2006.01.19. Entonijs Bērdžess "Mehāniskais apelsīns". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2006.02.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Hotel Kristina". Rež. [[Baņuta Rubess|Baņuta Rubesa]]. * 2006.03.22. Braiens Frīls "Aristokrāti". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2006.04.06. Larss Nurēns "Rudens un ziema". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2006.04.30. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Ilze Olingere. * 2006.05.22. [[Antons Čehovs]] "Ivanovs". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2006.09.14. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Draudzes bazārs". Rež. Edmunds Freibergs. * 2006.09.15. [[Harolds Pinters]] "Mīļākais". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2006.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2006.11.02. [[Fjodors Dostojevskis]] "Sarunas kaimiņistabās" ("[[Noziegums un sods]]"). Rež. Pēteris Krilovs. * 2006.11.22. [[Pauls Putniņš]] "Pusdūša. Mundis". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2006.12.14. Viljams Šekspīrs "Spītnieces savaldīšana". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. === 2007. gadā === * 2007.01.19. [[Arturs Millers]] "Skats no tilta". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2007.02.02. [[Zigmars Liepiņš]], [[Andra Manfelde]] "Adata". Rež. Ramūns Kaubris. * 2007.02.04. Ieva Samauska "Kā uzburt sniegu". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.02.15. [[Regnārs Vaivars]] "Leļļu pavēlnieks". Rež. Regnārs Vaivars, Diāna Romanoviča. * 2007.02.22. Bernds Šrēders "Māte un dēls". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.03.16. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori jaunā saimniece". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.04.11. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mēs" ("Negaiss") (sadarbībā ar G. Poliščukas Teātra observatoriju). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2007.04.20. [[Laima Kota|Laima Muktupāvela]] "Šampinjonu derība". Rež. [[Rūdolfs Plēpis]]. * 2007.04.26. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa. Romance par mīlētājiem. Variācija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2007.09.13. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2007.09.15. [[Margarita Perveņecka]], Natālija Vorožbita "Drakula. Dēmoni". Rež. Regnārs Vaivars. * 2007.10.11. Metjū Barbers "Apburtais aprīlis". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.10.14. Lions Feihtvangers "Džūlija Farnēze". Rež. Gaļina Poliščuka. * 2007.10.18. [[Nora Ikstena]] "Amariļļi". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2007.11.16. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2007.11.21. Sintija Laura Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Anita Sproģe. * 2007.12.14. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2008. gadā === * 2008.01.25. [[Henriks Ibsens]] "Mazais Eijolfs". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.02.15. Deivids Hērs "Jūdas skūpsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.03.18. Marjus Ivaškevičs "Kaimiņš". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2008.03.19. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2008.04.24. [[Lelde Stumbre]] "Smiltāju mantinieki". Rež. [[Indra Roga]]. * 2008.05.22. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Kerija. Retrospekcija" (pēc Teodora Dreizera romāna). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2008.06.03. Renē Heinersdorfs "Tik mīla vien". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2008.09.17. [[Inga Ābele]] "Skola". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2008.10.02. [[Regnārs Vaivars]] "Visiem zināmais lācis un viņa dr.". Rež. Regnārs Vaivars. * 2008.10.05. Marks Rāvenhils "Dažas atklātas fotogrāfijas". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2008.10.15. [[Juhans Smūls]] "Pulkveža atraitne". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2008.10.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Edmunds Freibergs. * 2008.12.11. [[Ēriks Vilsons]] "Pīles lidojums klusumā". Rež. [[Ināra Slucka]]. === 2009. gadā === * 2009.01.08. [[Gunars Janovskis]] "Uz neatgriešanos". Rež. [[Indra Roga]]. * 2009.02.05. [[Andrejs Upīts]] "Hipnotiskais brauciens" (pēc stāsta "Sūnu ciema zēni" motīviem). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2009.02.12. [[Vizma Belševica]] "Bille". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2009.03.06. [[Jānis Veselis]] "Neuzticīgie". Rež. [[Andrejs Jarovojs]]. * 2009.04.04. [[Valters Sīlis]] "Par mammām". Rež. Valters Sīlis. * 2009.04.09. Inga Rozentāle "1906. Trakāk vēl kā piektā gadā". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2009.05.07. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] "Smiekli tumsā" ("Camera obscura"). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.05.14. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Aija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2009.09.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "Vadonis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2009.09.19. Deivids Harovers "Melnais strazds". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2009.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Nesaprašanās" ("Juns Gabriels Borkmans"). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2009.10.10. Jokums Rode "Pinokio pelni". Rež. Viesturs Kairišs. * 2009.10.16. [[Vilhelms Bušs]] "Makss un Morics". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2009.11.14. [[Māra Zālīte]] "Lācis". Rež. Indra Roga. * 2009.12.11. Urss Vidmers "TopDogi". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2009.12.17. Ingrīda Lauzunda "Homo Erectus". Rež. Regnārs Vaivars. === 2010. gadā === * 2010.01.28. Ēdens fon Horvāts "Kazimirs un Karolīne". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2010.02.12. [[Gundega Repše]] "Jūras velni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2010.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Mirušās dvēseles". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2010.03.25. Dario Fo, Franka Rame "Laulāts un brīvs". Rež. Mihails Borisovs. * 2010.04.22. Rejs Kūnijs "Smieklīgā nauda". Rež. Mihails Mamedovs. * 2010.04.23. Deivids Oberns "Pierādījums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2010.04.28. [[Tenesijs Viljamss]] "Brīdinājums mazajiem kuģiem". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2010.05.27. Andris Kalnozols "Novakars: Kopsavilkums". Rež. [[Mārcis Lācis]]. * 2010.06.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2010.09.23. [[Raimonds Pauls]], [[Liāna Langa]], [[Inga Ābele]] "Leo. Pēdējā bohēma". Rež. [[Edmunds Freibergs]], Ināra Slucka. * 2010.09.25. Nikolajs Gogolis "Ārprātīgā piezīmes". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2010.10.07. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Septiņi Fausti". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.10.21. [[Danskovīte]] "Latgola.lv". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2010.11.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Garās dienas ceļš uz nakti". Rež. Mihails Kublinskis. * 2010.11.26. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Brāļi Karamazovi|Cilvēks Karamazovs]]". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2010.12.02. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2010.12.09. [[Regnārs Vaivars]], Mārcis Lācis "Skalbi un valdi. Iedvesmojoties no [[Kārlis Skalbe|K. Skalbes]] pasakām". Rež. Regnārs Vaivars, Mārcis Lācis. * 2010.12.18. [[Melānija Vanaga]] "Veļupes krastā". Rež. Valters Sīlis. * 2010.12.20. "Spēlējam Sniegbaltīti un rūķīšus". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2011. gadā === * 2011.02.10. NO99 "Čīkstošais klusums". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2011.02.25. Margarita Dirasa "Augu dienu koku paēnā". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2011.03.10. [[Astrida Lindgrēna]], Stefans Jētestams "Karlsons, kas dzīvo uz jumta". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2011.04.21. [[Pēteris Krilovs]] "Lūgšana resnajai tantei" (pēc [[Džeroms Deivids Selindžers|Džeroma Deivida Selindžera]] "Frenija un Zūijs" motīviem). Rež. Pēteris Krilovs. * 2011.04.28. Ādams Purmalis "Ādama stāsts". Rež. [[Indra Roga]]. * 2011.05.19. [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] "Visi mani prezidenti" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2011.05.31. Vilnis Vējš "Īsie zibsnīgie mirkļi". Rež. [[Ģirts Šolis]]. * 2011.09.02. "Tikai tā!" (latviešu dziesmu spēle). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2011.09.21. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.10.18. Renē Heinersdorfs "Mīli manu sievu". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2011.10.20. Aiva Birbele "Kapusvētku PR". Rež. Valdis Lūriņš. * 2011.11.10. Izrāde "Gals". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2011.11.17. Jevgeņijs Haritonovs "Dzin" (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2011.12.08. Mērija Meipsa-Dodža "[[Sudraba slidas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2011.12.13. [[Semjuels Bekets]] "Mērfijs". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. === 2012. gadā === * 2012.01.12. Treisijs Letss "Osedžas zeme". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2012.02.09. Jaroslavs Ivaškēvičs "Ideāls zaglis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2012.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Cilvēks Šinelī" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2012.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "Pērnvasar negaidot". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2012.04.10. [[Georgs Bīhners]] "Voiceks". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2012.05.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "[[Parīzes Dievmātes katedrāle (opera)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]". Rež. Indra Roga. * 2012.05.23. Uku Ūsbergs "Galvas maiņa". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2012.06.12. "[[Hamlets]]" (pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] darba motīviem) (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2012.09.13. [[Inga Ābele]] "Jasmīns. Pārdaugava". Rež. Valters Sīlis. * 2012.09.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Purva bridējs". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2012.09.20. [[Lelde Stumbre]] "Mī.. Mālēt". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2012.10.25. [[Antons Hansens Tammsāre]] "Zeme un mīlestība. Kārina. Indreks". Rež. Elmo Niganens. * 2012.11.09. [[Ēriks Vilsons]], [[Ināra Slucka]] "Zudušo laiku citējot". Rež. Ināra Slucka. * 2012.11.29. [[Ērihs Kestners]] "Trīs vīri kūrortā". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2012.11.30. [[Daniils Harmss]] "Vecene". Rež. Vladislavs Nastavševs. === 2013. gadā === * 2013.01.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2013.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Rež. [[Aiks Karapetjans]]. * 2013.03.07. [[Oskars Vailds]] "Sieviete, kura nav uzmanības vērta". Rež. [[Indra Roga]]. * 2013.03.16. Aleksejs Ščerbaks "Piemiņas diena". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2013.04.24. [[Jānis Sudrabkalns]], [[Biruta Skujeniece]], [[Jānis Peters]], [[Raimonds Pauls]] "Trubadūrs uz ēzeļa". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2013.04.28. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2013.05.14. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Meitenes". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2013.05.30. [[Džons Maksvels Kutzē]] "Rudens Pēterburgā". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2013.09.12. "...bagātā kundze..." (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] darbu motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2013.09.12. [[Regnārs Vaivars]] "Titāniks". Rež. Regnārs Vaivars. * 2013.09.12. Jevgeņijs Griškovecs "Satisfakcija". Rež. Dāvis Auškāps. * 2013.10.11. Deivids Lindsejs-Ebairs "Truša alā". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2013.10.18. [[Brāļi Grimmi]], Rasa Bugavičute-Pēce "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2013.11.04. "Nē Minskai 2014?". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.28. Ričards Bīns "Divu kungu kalps. Anno 1963". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.29. Pīters Kvilters "Žilbinoši!". Rež. Valdis Lūriņš. === 2014. gadā === * 2014.01.15. [[Henriks Ibsens]] "Spoki". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2014.01.23. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Jūtu tektonika". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.02.03. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2014.02.26. [[Džeimss Džoiss]] "Mollija saka: jā!" (pēc romāna "[[Uliss]]"). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2014.02.27. Džons Bointons Prīstlijs "Laiks un Konveju ģimene". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2014.04.25. Danskovīte "Latgola.lv—2". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2014.04.30. [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] "Ezeriņš". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2014.05.20. Jānis Balodis "Pieaugušie". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2014.05.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs "Kabarē". Rež. [[Indra Roga]]. * 2014.05.30. Tea Dorna "MarLenī". Rež. Jānis Mūrnieks. * 2014.09.11. Agnese Rutkēviča "Mans nabaga tēvs". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2014.09.13. [[Vladimirs Majakovskis]] "Blakts". Rež. Dāvis Auškāps. * 2014.11.05. Migels de Unamuno "Migla". Rež. Indra Roga. * 2014.12.04. Alans Eikborns "Svētku laika pārpratumi". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2014.12.30. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Mihails Kublinskis. * 2014.12.30. [[Mihails Bulgakovs]] "Jaunā ārsta piezīmes". Rež. [[Jānis Vimba]], [[Kaspars Zvīgulis]]. === 2015. gadā === * 2015.01.29. [[Rainis]] "Raiņa sapņi". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2015.03.05. Ēdens fon Horvāts "Vīnes meža stāsti". Rež. Andžejs Bubeņs. * 2015.04.07. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2015.04.22. Margareta Edsone "Prāts". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2015.04.23. Žans Anuijs "Antigone". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2015.05.14. Valdis Zilveris, [[Juris Hiršs]] "Bāskervilu leģenda" (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] stāsta motīviem). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2015.05.26. Žoels Pomrā "Šis bērns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2015.09.11. Rainis "[[Uguns un nakts]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2015.09.19. Eliots Heizs "Ceļā uz mājām". Rež. Dāvis Auškāps. * 2015.09.23. Bārnijs Noriss "Ciemiņi". Rež. Ināra Slucka. * 2015.10.22. [[Tomass Manns]] "Avantūrista grēksūdze". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.12.03. [[Viktors Igo]], [[Imants Kalniņš]], [[Viktors Kalniņš (rakstnieks)|Viks]] "Cilvēks, kas smejas". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. === 2016. gadā === * 2016.01.14. Huans Majorga "Zēns". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2016.02.04. [[Māris Bērziņš]] "Svina garša". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2016.03.11. "Mūžīgais komentārs Nr. 4" (pēc [[Sērens Kirkegors|Sērena Kirkegora]] darba motīviem). Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2016.04.21. [[Henriks Ibsens]] "Mežapīle". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2016.04.28. Florians Zellers "Ak, tētīt...". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2016.05.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem gobām". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2016.05.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Asins kāzas". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2016.05.30. Deniss Kellijs "Pēc beigām". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.15. [[Andrejs Upīts]] "Sieviete". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2016.09.21. Jānis Balodis, Valters Sīlis "Veiksmes stāsts". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.22. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Klavigo". Rež. Folkers Šmits. * 2016.10.27. Henriks Ibsens, [[Edvards Grīgs]] "Pērs Gints". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2016.11.30. "Nature Morte". Horeogr. Agate Bankava. * 2016.12.02. "Šausmu autobuss" (iedvesmojoties no Paula van Lona stāstiem). Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2016.12.04. [[Anna Rancāne]] "Bišumāte un vilkacis". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 2017. gadā === * 2017.01.05. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2017.02.05. Marks Hedons, Saimons Stīvenss "Savādais atgadījums ar suni naktī". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2017.02.28. [[Artūrs Dīcis]] "Lidojošais Travolta". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2017.03.04. Marjus Ivaškevičs "Tuvā pilsēta". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2017.03.08. [[Ežēns Jonesko]] "Plikpaurainā dziedone". Rež. [[Indra Roga]]. * 2017.03.26. "Melot (?)!" (pēc [[Denī Didro]] darba). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2017.04.06. Nikola Makolifa "Juveliera jubileja". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2017.04.29. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2017.05.08. Harijs Gulbis "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2017.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīne". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2017.09.14. [[Inga Ābele]] "Klūgu mūks". Rež. Indra Roga. * 2017.09.29. Laila Burāne "Līdz kāzām sadzīs" (sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] un [[Ģertrūdes ielas teātris|Ģertrūdes ielas teātri]]). Rež. Laura Upeniece. * 2017.10.12. Antons Čehovs "[[Trīs māsas]]. Refleksija". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2017.11.22. Terenss Retigans "Dziļā, skumjā jūra". Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2017.12.05. [[Alberts Kronenbergs]] "Mazais ganiņš". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2017.12.07. Dankans Makmillans "Cilvēki, lietas un vietas". Rež. Valters Sīlis. === 2018. gadā === * 2018.01.12. Andris Ūdris "Apsolu". Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2018.01.25. Jasmīna Rezā "ART". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2018.02.01. [[Oskars Vailds]], [[Rihards Štrauss]] "Salome". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2018.02.15. Žans Liks Lagarss "Tas pasaules gals". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2018.03.08. [[Artūrs Dīcis]] "Arī vaļiem ir bail". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2018.03.15. Andri Lūps "Dūja". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2018.05.24. [[Pēteris Pētersons]], [[Raimonds Pauls]] "Man 30 gadu". Rež. Ināra Slucka. * 2018.05.31. Jānis Balodis "Mežainis". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2018.06.08. "Precēšanās un šķiršanās anatomija" (pēc Džona Apdaika darba motīviem). Rež. [[Marija Bērziņa]]. * 2018.09.13. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2018.09.14. "Antiņš. Zelts. Kalns" (pēc Raiņa lugas "[[Zelta zirgs]]" motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2018.11.01. "visas manas vājības ir tavas lūpas". Horeogr. Agate Bankava, Rūdolfs Gediņš, Dmitrijs Gaitjukevičs. * 2018.11.12. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] "Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris". Rež. Valters Sīlis. * 2018.12.06. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2019. gadā === * 2019.02.03. "Par tēviem". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2019.02.05. [[Jēkabs Nīmanis (mūziķis)|Jēkabs Nīmanis]], [[Kārlis Skalbe]], [[Kārlis Vērdiņš]] "Ceļojums uz ziemeļiem". Rež. Jēkabs Nīmanis. * 2019.02.07. [[Zigfrīds fon Fēgezaks]] "Baltiešu gredzens". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2019.03.07. Rimants Ziedonis "Paradoksālā Latvija". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2019.03.29. Justīne Kļava, [[Garlībs Merķelis]] "Latvieši". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2019.05.09. Jānis Balodis "Zem diviem karogiem". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2019.05.29. "Aka" (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] romāna motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2019.06.05. Rita Kalnejais "Šī skaistā nākotne". Rež. Diāna Kaijaka. * 2019.09.19. Juha Jokela "Finlandizācija". Rež. Valters Sīlis. * 2019.09.19. Ivo Briedis "Pēdējais salmiņš". Rež. Toms Treinis. * 2019.09.19. [[Aivars Freimanis]] "Katls". Rež. Ināra Slucka. * 2019.10.18. [[Lūiss Kerols|Luiss Kerols]] "[[Alises piedzīvojumi Brīnumzemē|Alise Brīnumzemē]]". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2019.12.04. Rasa Bugavičute-Pēce "Puika, kurš redzēja tumsā". Rež. Valters Sīlis. * 2019.12.05. Nikolajs Gogolis "Revidents". Rež. Ņikita Kobeļevs. * 2019.12.18. Jasmīna Rezā "Slaktiņa dievs". Rež. Daiga Kažociņa. === 2020. gadā === * 2020.03.05. Federiko Garsija Lorka "Tukšais zieds" ("Jerma"). Rež. Ināra Slucka. * 2020.03.06. Artūrs Dīcis "Dzīvnieks" (pēc Arto Pāsilinna romāna "Zaķa gads" motīviem). Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.03.12."[[Lepnums un aizspriedumi]]" (pēc [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] romāna motīviem). Rež. Klāvs Mellis. * 2020.07.31. Māra Zālīte "Margarēta". Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.09.11. "Skaņdarbs". Rež. Ināra Slucka. * 2020.09.24. Artūrs Jankovskis "Oligarhs". Rež. Toms Treinis. * 2020.09.26. Linda Rudene, Valters Sīlis "Mežs". Rež. Valters Sīlis. * 2020.09.27. Linda Rudene, Valters Sīlis "Pilsēta". Rež. Valters Sīlis. === 2021. gadā === * 2021.08.27. "Atver acis". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.10. [[Harolds Pinters]] "Nodevība". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.14. "Svešinieki vilcienā" (Viļņa Vēja skatuves vers. pēc Patrīcijas Haismitas un Kreiga Vernera darbu motīviem). Rež. Vladislavs Nastavševs. * 2021.09.16. [[Frīdrihs Šillers]] "Ferdinands un Luīze". Rež. Dita Lūriņa. * 2021.09.22. Linda Rudene "Riests". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.22. Garsons Kanins "Dzimusi vakardien". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.23. [[Stendāls]] "Sarkanais un melnais". Rež. Edmunds Freibergs. * 2021.09.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Sapnis vasaras naktī". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2021.09.30. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Mārtiņš Gūtmanis. * 2021.10.08. "Aukle" (pēc Leīlas Slimani romāna "Klusa dziesma" motīviem). Rež. Intars Rešetins. * 2021.10.09. Reins Rauds "Perfektā teikuma nāve". Rež. Valters Sīlis. * 2021.12.09. [[Andruss Kivirehks]] "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus". Rež. Ivars Pellu. === 2022. gadā === * 2022.02.10. Kata Vēbere "Sievietes daļas". Rež. Ināra Slucka. * 2022.04.06. Sirku Peltola "Mazā naudiņa". Rež. Regnārs Vaivars. * 2022.04.07. Tomass Vinterbergs, Mogenss Rukovs "Komūna". Rež. Valters Sīlis. * 2022.09.15. [[Māris Bērziņš]] "Aizliegtais pianīns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2022.09.22. Deivids Harovers "Naži vistās". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2022.10.02. Marina Smiļaneca "Suņa māja". Rež. Larisa Semirozumenko. * 2022.10.21. [[Karlo Kollodi]] "[[Pinokio piedzīvojumi]]". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2022.12.13. [[Ance Muižniece]] "Divas pasaules". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. === 2023. gadā === * 2023.01.12. Lūsija Kirkvuda "Debesjums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2023.03.09. [[Rabindranats Tagore]] "Pasta nams". Rež. Elīza Dombrovska. * 2023.03.16. [[Artūrs Dīcis]] "Ričards. Nekā personīga". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2023.03.31. "Baltiešu armija" (pēc Edgara Ozoliņa piezīmju motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2023.05.10. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]], [[Džuzepe Verdi]], [[Edgars Mākens]] "La KRITUSĪ". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2023.09.14. [[Rainis]] / Justīne Kļava "Spēlēju, dancoju". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2023.09.26. Ferdinands fon Šīrahs "Terors". Rež. Valters Sīlis. * 2023.10.26. Regnārs Vaivars "Suņu ciema Nelaimes lācis". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2023.11.09. Elza Marta Ruža / Matīss Kaža "Maigā vara". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2023.12.06. [[Kaspars Rolšteins]] "#DiToo". Rež. [[Dita Lūriņa]]. === 2024. gadā === * 2024.01.25. Klāvs Mellis "Garderobisti". Rež. [[Paula Pļavniece]]. * 2024.02.01. Dmitrijs Krimovs "Pīters Pens. Sindroms". Rež. Dmitrijs Krimovs. * 2024.02.08. Kristina Marija Kuliniča "Kā kļūt nelaimīgam?". Rež. Artūrs Areima. * 2024.03.06. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere. Atgriešanās". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2024.04.11. Mariuss fon Maienburgs "Ugunsseja". Rež. Henrijs Arājs. * 2024.04.18. Mārgareta Perija "Laiks Paradīzei". Rež. Endīne Bērziņa. * 2024.04.25. Pēc [[Pēteris Veiss|Pētera Veisa]] lugas motīviem "Marats/Sads". Rež. Rūdolfs Gediņš, Klāvs Mellis. * 2024.05.16. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgais vecis". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2024.09.12. [[Alberts Bels]] "Cilvēki laivās". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.09.19. [[Sudrabu Edžus]] "Dullais Dauka". Rež. Jurģis Lūsis. * 2024.10.29. [[Astrida Lindgrēna]] "Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki". Rež. Paula Pļavniece. * 2024.12.05. [[Frānsiss Skots Ficdžeralds]] "[[Lielais Getsbijs|Lieliskais Getsbijs]]". Rež. [[Indra Roga]]. === 2025. gadā === * 2025.02.27. [[Jukio Mišima]] "Zelta templis". Rež. Henrijs Arājs. * 2025.03.06. Lī Hols, Padijs Čajefskis "Nacionālais kanāls". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2025.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2025.04.17. Laura Sintija Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Rodrigo Struka. * 2025.04.30. Iedvesmojoties no [[Arveds Mihelsons|Rutku Tēva]] "Dumpīgā Rīga". Rež. Klāvs Mellis. * 2025.05.15. [[E. T. A. Hofmanis|Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis]] "Smilšu cilvēks". Rež. [[Ralfs Liepa]]. * 2025.06.04. [[Alfrēds Žarī]], Vladislavs Troickis, Elza Marta Ruža "Karalis Ibī un citi monstri". Rež. Vladislavs Troickis. * 2025.09.11. Gusts Ābele "Klusums un troksnis". Rež. Gusts Ābele. * 2025.09.20. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2025.09.25. [[Jānis Joņevs]] "Ko var cilvēks". Rež. Roberts Dauburs. * 2025.10.09. [[Jana Egle]] "Egles stāsti". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.11.14. [[Kārlis Vērdiņš]], [[Matīss Kaža]] "Bastardi". Rež. Matīss Kaža. * 2025.11.15. Mērija Orra "Viss par Ievu". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.12.04. [[Andris Kalnozols]] "Ods". Rež. [[Matīss Budovskis]]. === 2026. gadā === * 2026.02.05. Daiva Čepauskaite "Kad atkal būsim jauni". Rež. [[Rolands Atkočūns]]. * 2026.02.26. [[Guntis Bojārs]] "Zīda čūska". Rež. [[Laura Groza]]. * 2026.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2026.03.17. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Atbalss Aija". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2026.04.30. Noels Kovards "Intīmās dzīves". Rež. [[Ināra Slucka]]. [[Kategorija:Latvijas Nacionālais teātris|Izrādes]] odc1n5pax4fng2zida848thj1hrv1cr 4500684 4500681 2026-07-30T22:11:56Z Teatrālis 82063 /* 1945. gadā */ 4500684 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. {{TOClimit|2}} == Padomju Latvijas Strādnieku teātris (1919) == * 1919.02.23. [[Leons Paegle]] "Augšāmcelšanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1919.03.09. [[Andrejs Upīts]] "Viens un daudzie". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.03.14. Andrejs Upīts "Balss un atbalss". Rež. Augusts Kokalis. * 1919.03.28. Maksimiliāns Bethers "Pirmie viļņi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.04.11. Andrejs Upīts "Saule un tvaiks". Rež. Ērihs Lauberts. * 1919.04.18. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.05.02. [[Maksims Gorkijs]] "Ienaidnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.05.16. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. == Latvijas Nacionālais teātris (1919—1940) == === 1919. gadā === * 1919.11.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.12.03. [[Rainis]] "Daugava". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1919.12.06. Rainis "[[Zelta zirgs]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.12.19. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (1. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.21. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.25. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.27. Bjernstjerne Bjernsons "Kad jaunais vīns zied". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1920. gadā === * 1920.01.06. [[Moriss Meterlinks]] "Māsa Beatrise". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1920.01.17. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1920.01.31. Endre Naģs "Ministru prezidents". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.02.25. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1920.03.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.03.17. [[Fallijs]] "Selgā". Rež. Alfrēds Zommers. * 1920.04.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.04.28. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.05.15. [[Heinrihs Manns]] "Legro kundze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.06.15. Edvards Vulfs "Rožainās dienas", Gabriela Zapoļska "Kāzu priekšvakarā", [[Antons Čehovs]] "Bildinājums". Rež. Dmitrijs Arbeņins. * 1920.09.15. Rūdolfs Blaumanis "Indrāni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.09.21. [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.09.29. Rihards Dēmels "Cilvēku draugi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.10.13. Edvards Vulfs "Meli". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.11.10. [[Anna Brigadere]] “Ilga”. Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.11.17. Rainis "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.12.03. Šarls van Lerbergs "Pans". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.12.23. Jānis Akuraters "Šis un Tas Itnekas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1921. gadā === * 1921.01.12. Antons Vildganss "Nabadzība". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1921.01.26. Klitija "Sulamīte". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1921.02.18. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.05. Rūdolfs Lotārs "Karalis Harlekīns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.03.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.23. [[Henriks Ibsens]] "Troņa tīkotāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.04.28. [[Augusts Saulietis]] "Pret ziemeļiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.05.06. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.05.25. Artūrs Kustā Jerviluoms "Ziemeļnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.16. [[Augusts Kicbergs]] "Elks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.21. Voldemārs Dambergs "Ziedu viesulī". Rež. Fricis Rode. * 1921.10.05. Erkols Luidži Morselli "Glauks". Rež. Kristaps Linde. * 1921.10.12. [[Jānis Poruks]] "Hernhūtieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.11.23. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.14. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. Fricis Rode. * 1921.12.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Viena diena" un "Dzīvas un nedzīvas puķes". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.27. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Fricis Rode. === 1922. gadā === * 1922.01.15. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Fricis Rode. * 1922.01.15. Moljērs "Skapēna nedarbi". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1922.01.23. [[Anna Brigadere]] "Ausmā". Rež. Kristaps Linde. * 1922.02.15. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Grāfs de Rizors". Rež. Fricis Rode. * 1922.02.25. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas jeb Trakā diena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.03.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki|Mērnieku laiki Slātavā]]". Rež. Fricis Rode. * 1922.04.05. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1922.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas" ("Jautrās vindzorietes"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.04.24. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.10. [[Oskars Vailds]] "Padovas hercogiene". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.17. Nino Berīni "Zaimotājs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.05.22. [[Gerharts Hauptmanis]] "Vientuļi cilvēki". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.30. [[Augusts Deglavs]] "Vienpadsmitā stunda". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.02. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.14. [[Sofokls]] "Ķēniņš Edips". Rež. Fricis Rode. * 1922.09.20. Karls Šternheims "Kandidāts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.10.04. Emīlija Prūsa "Gaisa dārzi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.10.18. Gabriels Landsbergs-Žemkalnis "Blinda" ("Pasaules līdzinātājs"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.11.15. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.11.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Fricis Rode. * 1922.11.27. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.12.12. Arvīds Jernefelts "Titus, Jeruzalemes izpostītājs". Rež. Fricis Rode. * 1922.12.29. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1923. gadā === * 1923.01.02. [[Pēteris Ērmanis]] "Brakos". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1923.01.12. [[Gerharts Hauptmanis]] "Roze Bernda". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1923.01.24. [[Jānis Akuraters]] "Pieci vēji". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.02.15. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Fricis Rode. * 1923.02.28. [[Alfrēds Andersons|Andrass]] "Ķēniņš Dāvids". Rež. Fricis Rode. * 1923.03.07. Haralds Eldgasts "Agarta". Rež. Kristaps Linde. * 1923.03.16. Hermanis Heijermanss "Ķēžu locekļi". Rež. Teodors Podnieks. * 1923.04.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.04.18. Voldemārs Dambergs "Mēs viņus gūstīsim!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.04.23. Jānis Lejiņš "Pie dzimtenes krusta". Rež. Jānis Lejiņš. * 1923.04.30. [[Kārlis Jēkabsons]] "Sirdsapziņa". Rež. Kristaps Linde. * 1923.05.12. [[Aleksis Kivi]] "Kāzu brauciens" ("Ciema kurpnieki"). Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.06.17. Gustavs Vids "Augstākā matemātika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.01. [[Aspazija]] "Aspazija". Rež. Fricis Rode. * 1923.09.05. Sidnejs Gariks "Atzīšanās". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.09.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.26. Juris Kosa "Ceļi un dūkstis". Rež. Kristaps Linde. * 1923.10.10. Džeimss Metjū Berijs "Brīnišķīgais Kreitons". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.24. [[Augusts Saulietis]] "Sirdskaite". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.31. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.11.18. [[Rainis]] "Daugava". Rež. Fricis Rode. * 1923.12.05. [[Andrejs Upīts]] "Laimes lācis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.12.25. Rainis "Mušu ķēniņš". Rež. Fricis Rode. === 1924. gadā === * 1924.01.12. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Zvēru dīdītājs". Rež. Kristaps Linde. * 1924.01.21. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1924.01.30. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Fausts". Rež. Fricis Rode. * 1924.02.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Ziemas pasaciņa". Rež. Fricis Rode. * 1924.03.05. Anna Brigadere "Hetēras mantojums". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1924.03.17. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. Kristaps Linde. * 1924.03.31. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Fricis Rode. * 1924.04.09. [[Ansis Gulbis]] "Kaspars un Biruta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.04.17. [[Džordžs Gordons Bairons|Džordžs Bairons]] "Kains". Rež. Kristaps Linde. * 1924.04.20. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Arājdēls". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.05.03. Hanss Millers "Kaislība". Rež. Lilija Štengele. * 1924.05.05. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Rež. Jānis Lejiņš. * 1924.05.12. Zeltmatis "Indulis". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.26. Gabriels Dregeli "Labi pašūta fraka". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.08.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Fricis Rode. * 1924.09.02. Rūdolfs Blaumanis "Potivāra nams". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.12. [[Jānis Akuraters]] "Tautas darbinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.25. [[Aspazija]] "Ragana". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1924.10.17. [[Augusts Strindbergs]] "Reibonis". Rež. Fricis Rode. * 1924.10.20. Roberts Valters "Tornī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.10.29. [[Jūlijs Pētersons]] "Prāta cilvēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.11.12. Ļevs Luncs "Ārpus likuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.12.06. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1924.12.19. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. Fricis Rode. === 1925. gadā === * 1925.01.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. Fricis Rode. * 1925.02.02. Viljams Šekspīrs "Spītnieces precības" ("Spītnieces savaldīšana"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1925.02.20. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1925.03.03. Etjēns Reijs "Skaistas sievietes". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.03.16. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kuru pliķē". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1925.04.08. Anrī Bernšteins "Zaglis". Rež. Fricis Rode. * 1925.04.24. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Svētā Žanna". Rež. Kristaps Linde. * 1925.05.19. [[Džeroms K. Džeroms]] "Miss Hobsa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.09.02. [[Frīdrihs Hebels]] "Judīte". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1925.09.16. [[Augusts Saulietis]] "Inteliģenti". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.09.23. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Adriēna Lekuvrēra". Rež. Fricis Rode. * 1925.10.07. [[Andrejs Upīts]] "Atraitnes vīrs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.10.21. [[Luidži Pirandello]] "Sešas personas meklē autoru" ("[[Seši tēli meklē autoru]]"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.10.26. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs "Carienes sazvērestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.04. Jēkabs Zeibolts "Mājas naids". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.11.11. Viljams Šekspīrs "Maldu komēdija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.18. [[Aspazija]] "Boass un Rute". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.12.02. [[Augusts Strindbergs]] "Samums", [[Romēns Rolāns]] "Mīlas un nāves spēle". Rež. Fricis Rode. * 1925.12.09. Augusts Strindbergs "Līgava ar kroni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.12.25. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1926. gadā === * 1926.01.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Diplomāti". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1926.01.20. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Fricis Rode. * 1926.01.25. [[Žils Romēns]] "Doktors Knoks jeb Medicīnas triumfs". Rež. Fricis Rode. * 1926.02.06. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sievietes vara" ("Kapteiņa Brasbaunda atgriešanās"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1926.02.18. [[Georgs Kaizers]] "Grāfienes Lavaletas ziedojums". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1926.02.23. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Masku deja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.06. [[Ansis Gulbis]] "Ērika Jonase". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.03.13. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.03.18. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Madame Sans-Gene". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.26. Voldemārs Dambergs "Neticīgā Kolombīne". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.09. [[Žans Rasins]] "Fedra", [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.23. [[Viktors Eglītis]] "Ministra sievas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.04.29. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs "Vecmāmuļa" ("Iekarotā laime"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.05.11. Aleksandrs Bisons "Nezināmā". Rež. Fricis Rode. * 1926.05.17. Gabriela Zapoļska "Traģiskie muļķi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.05.19. [[Karlo Goldoni]] "Melis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.01. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.15. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.09.29. [[Augusts Saulietis]] "Nepilnīgais". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.10.06. Jurijs Jurjins "Varonis aiz pārpratuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.10.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.03. Anna Brigadere "Dievišķā seja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.17. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.11.25. Ļevs Urvancevs "Vera Mirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.27. Lindulis "Gaigalu dzimta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.12.08. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.12.18. Jēkabs Rozentāls-Krūmiņš "Sarkanais kungs". Rež. Aleksis Mierlauks, otrais rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. === 1927. gadā === * 1927.01.12. [[Jānis Akuraters]] "Apvienosimies". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1927.02.02. Kārlis Ieviņš "Putras Dauķa precības". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1927.02.19. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1927.03.05. Andrē de Lords, Pjērs Šēns "Mans mācītājs pie bagātiem". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.03.11. [[Ansis Gulbis]] "Avantūriste". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.03.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Doroteja Angermane". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.06. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.20. [[Edvards Vulfs]] "Pasaka par nāvi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1927.04.26. Ēvalds Šķipsna "Ciānas bērni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.06. [[Lope de Vega]] "Fuente Ovehuna" ("Avju avots"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.05.14. [[Brāļi Kaudzītes]], [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Viltus mērnieki Čangalē". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.20. Pāvils Gruzna "Vecpuišu nodoklis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.09.07. Pols Gavo "Šokolādes princese". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.14. [[Jēkabs Janševskis]] "Precību viesulis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.09.24. Pjērs Bertons, Šarls Simons "Zazā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.10.05. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sātana apustulis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.10.18. [[Elīna Zālīte]] "Bīstamais vecums". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.10.26. Edgars Volless "Kurš ir vilkatis?". Rež. Jānis Zariņš. * 1927.11.12. [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi" un "Venēciešu nakts". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.11.19. Ferencs Molnārs "Spēle pilī". Rež. Ivans Šmits. * 1927.11.26. Edmons Rostāns "Ērglēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.12.10. [[Andrejs Upīts]] "Vesela miesa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.12.16. Viljams Šekspīrs "[[Makbets]]". Rež. Ivans Šmits. === 1928. gadā === * 1928.01.11. Ludvigs Fulda "Ēzeļa ēna". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1928.01.18. [[Jūlijs Pētersons]] "Sieviete ar sešiem prātiem". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1928.02.08. [[Anna Brigadere]] "Izredzētais". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.02.15. [[Rainis]] "Ilja Muromietis". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1928.02.24. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Atjautīgā sieviete". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.03.07. [[Ādolfs Alunāns]] "Lielpils pagasta vecākie". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.03.16. [[Moriss Meterlinks]] "Baltais tēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.03.31. [[Aspazija]] "Zalša līgava". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.04.06. [[Miķelis Valters]] "Kristus atriebšanās". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Sabiedrības pīlāri". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.04.27. Kārlis Ieviņš "Māte un meitas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.05.04. Jānis Vainovskis "Dzīvie miljoni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.05.11. Anrī Meijaks, Luijs Alevī "Arvien trakāk". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.01. Rainis "Rīgas ragana". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.07. Bella Šēne "Mīlas rotaļa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.18. Bajards Veijers "Mērijas Duganes prāva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.10.12. Karels Šeinpflugs "Otrā jaunība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.10.24. Anrī Bataijs "Kailā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.02. [[Jēkabs Janševskis]] "Pirmā nakts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.11.10. Stefans Kšivoševskis "Velns un krodziniece". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.11.23. [[Jānis Akuraters]] "Priecīgais saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.26. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs "Belugina precības". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.12.05. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Mīlas teika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.12.19. Rainis "Suns un kaķe". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1929. gadā === * 1929.01.09. [[Georgs Kaizers]] "Prezidents". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1929.01.18. [[Moljērs]] "Dons Žuans jeb Akmens dzīres". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1929.01.25. Tūrs Hedbergs "Juhans Ulfšjerns". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1929.02.06. [[Jūlijs Pētersons]] "Cilvēki, kas bēg paši no sevis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.02.12. Ernests Vajda "Viņi šķiras". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.25. Roberts Mišs "Kaisles untums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.27. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.04. Ilja Surgučovs "Rudens vijoles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.09. [[Pedro Kalderons de la Barka]] "Dzīve—sapnis", [[Migels de Servantess]] "Divi pļāpas". Rež. Nikolajs fon Drīzens. * 1929.03.20. Ferencs Molnārs "Melnais briljants". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.29. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Gulbju dziesma". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1929.04.17. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.04.20. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.05.07. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.05.11. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.08.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.09.11. [[Džeroms K. Džeroms]] "Fannija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.09.18. Františeks Langers "Kamielis caur adatas aci". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.10.02. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.10.09. Henriks Ibsens "Meža pīle". Rež. Fjodors Komisarževskis. * 1929.10.23. Ferencs Molnārs "Olimpija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.11.02. Agards Zendrups "Kas vainīgs?". Rež. Jānis Zariņš. * 1929.11.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.11.22. Roberts Šerifs "Ceļa galā". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.06. Ludvigs Hiršfelds "Sieviete, ko katrs meklē". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.18. Anna Brigadere "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.12.31. [[Lūcija Zamaiča]] "Ķipara brīnišķīgās dēkas". Rež. Ernests Feldmanis. === 1930. gadā === * 1930.01.08. [[Augusts Saulietis]] "Audžu bērni". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1930.01.14. [[Šolems Aleihems]] "Lielais vinnests" ("200 000"). Rež. Marks Rubins. * 1930.01.25. [[Hermanis Bārs]] "Skatuves zvaigzne". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1930.02.12. [[Lope de Vega]] "Seviljas zvaigzne". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1930.02.19. Ježi Šaņavskis "Advokāts un rozes". Rež. Aleksandrs Zelverovičs. * 1930.02.27. Valters Ilge "Grāfiene Dibarī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1930.03.08. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.03.19. [[Jūlijs Pētersons]] "Jauneklis ar sapņainām acīm". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.03.26. Minna Dišlere "Iegātnis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.04.04. Luijs Verneijs "Tālrunis zvana" ("Lambertjē kungs"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.04.15. [[Austra Ozoliņa-Krauze]] "Katrīna". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.04.26. [[Frīdrihs Hebels]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.07. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Pie sloku ezera". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.21. Irma Brača "Velni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.08.31. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.09.10. Ladislavs Fodors "Pildspalva". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.09.24. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.10.10. [[Anna Brigadere]] "Šuvējas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.22. Pauls Aldre "Līdumnieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.29. Pauls Franks "Pirmās šķiras viesnīca". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.11.03. Hermanis Heijermanss "Septītais bauslis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.14. [[Jānis Akuraters]] "Mīlestības zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.21. [[Hermanis Bārs]] "Žozefīne". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.11.24. [[Puriņu Klāvs]] "Zviedris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.10. Ksenija Rudzīte "Maliena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.12.16. [[Jūlijs Pētersons]] "Tagad pasaulei jāpārveidojas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.31. Ferencs Molnārs "Labais eņģelis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1931. gadā === * 1931.01.14. Pjērs Sabatjē, Viktors de la Fortels "Kaislību ugunīs". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1931.01.31. [[Jānis Veselis]] "Jumis". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1931.02.11. Hjalmars Bergmanis "Mazpilsētas tirāns" ("Markurels"). Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1931.02.26. Ferdinands Brukners "Anglijas Elizabete". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1931.03.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Taupības kurators". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.03.18. Frederiks Lonsdāls "Vai mēs visi neesam tādi?". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.03.27. Pauls Franks, Ludvigs Hiršfelds "Veikals ar Ameriku". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.04.02. Voldemārs Zonbergs "Kurzemes lielais hercogs". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.04.17. Žans Sarmāns "Madelona". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.04.29. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Tu—brīnišķā!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.05.06. Petrs Vaičūns "Veltas pūles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.05.25. Zigfrīds Geijers "Mainītās lomās". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.08.30. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.09.10. Pols Armāns, Marsels Žerbidons "Irēnas mīlestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.09.23. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nafta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.09.30. [[Kārlis Cukmaiers|Karls Cukmeijers]] "Kepenikas kapteinis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.10.14. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.10.21. Makss Neals, Makss Ferners "Nogurušais Teodors". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.11.16. Bella Šēne "Kad sirdis sāk kvēlot". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.11.18. [[Anna Brigadere]] "Pastari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.11.27. Francis Hedbergs "Kāzas Ulvosā". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.12.09. Kārlis Gandrups "Trīs blēži". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.12.20. Karls Brikners "Sarkangalvīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.12.25. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Antiņa galms". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Melnā primadonna". Rež. Ernests Feldmanis. === 1932. gadā === * 1932.01.08. Neils Grants "Sieviešu politika". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1932.01.18. [[Anna Brigadere]] "Ilga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1932.01.23. Jēkabs Lošvics "Šahs vai rulete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1932.02.03. [[Jānis Akuraters]] "Amora talons". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.02.16. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Zemes spēks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.03.02. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari "Zaķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.03.10. [[Augusts Strindbergs]] "Ēriks XIV". Rež. [[Mihails Čehovs]]. * 1932.03.18. [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1932.04.06. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.04.13. Moriss Henekens, E. Vēbers "Monmartras lilija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.04.23. [[Aleksejs Tolstojs (1817—1875)|Aleksejs Tolstojs]] "Jāņa Briesmīgā nāve". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.05.05. Minna Dišlere "Traks laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.05.20. Teuvo Pakkala "Koku pludinātāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.06.01. Īdens Filpotss "Cik grūti tikt pie sievas". Rež. Jānis Zariņš. * 1932.09.01. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.09.07. Edvīns Berks "Tas, ko sauc par mīlestību". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.09.24. [[Jūlijs Pētersons]] "Sievietes sirds labirints". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.10.05. [[Ivans Turgeņevs]] "Muižnieku ligzda". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.10.15. Ladislavs Bušs-Fekete, Aleksandrs Gots "Fērika viesojas". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.10.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.11.09. Voldemārs Zonbergs "Mākslīgais zīds". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.11. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Latvju leģenda". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.18. Anna Brigadere "Karaliene Jāna". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.07. Ludvigs Hiršfelds, Rūdolfs Esterreihers "Ārzemju ceļojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.12.15. Maits Metsanurks "Uz zaļa zara". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.12.21. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.31. Pāvils Gruzna "Zemes rūķu kolektīvs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1933. gadā === * 1933.01.14. [[Jānis Grīns]] "Kaļostro Jelgavā". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.01.28. Ludvigs Hiršfelds "Zviedru sērkociņš". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1933.02.03. [[Jēkabs Janševskis]] "Laimes bērns". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1933.02.06. Aleksandrs Kosorotovs "Mīlas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.02.15. Ferencs Molnārs "Pāvilielas zēni". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.02.22. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]" ("Kalna Jepe"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.03.03. Elvīra Kociņa "Lidotājs". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.03.06. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1933.03.17. [[Viktorjēns Sardū]] "Fedora". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.03.25. [[Ansis Gulbis]] "Skolmeistari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.12. [[Karlo Goldoni]] "Spēļu ellīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.25. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Stella". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Zelta zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.30. Jānis Janka "Mistera Maija starts un finišs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Gailis]] "Mistera Maija starpspēles". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.05.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pārāk patiesi, lai būtu skaisti". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.05.20. Ladislavs Fodors "Dr. Jūlija Šabo". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.09.01. [[Aspazija]] "Velna nauda". Rež. [[Jānis Muncis]]. * 1933.09.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Sestdienas vakars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Zelta kupris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Pēc pirmā mītiņa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.17. Ludvigs Fulda "Dvīņu māsas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.09.27. Stefans Kedržinskis "Rītdienas laime". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.10.18. Hugo Raudseps "Salonā un krātiņā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1933.10.28. [[Jānis Akuraters]] "Vadātājs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.11.06. Ferencs Molnārs "Velns". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.11.10. Barijs Konnors "Nav vērts raudāt". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.11.18. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Negudrā Ģertrūde". Rež. Jānis Osis. * 1933.11.29. [[Alfrēds Andersons]] "Baltezeru dzimtas asinis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.12.08. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.12.21. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Jānis Muncis. * 1933.12.31. Edvards Knoblauhs "Fauns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1934. gadā === * 1934.01.06. Augusts Laiviņš "Zvaigžņu pulki". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1934.01.21. Voldemārs Zonbergs "Zēns ar suni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.01.24. [[Marija Leiko]], Austra Ozoliņa-Krauze "Marija Vaļevska". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.02.14. [[Viktors Eglītis]] "Nesaraujamās saites". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1934.02.28. Luidži Kamoleti "Māsa Terēze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.03.10. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Pirmā daļa). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.03.28. Jānis Lejiņš "Saulei līdzi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Jaunatnes savienība". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.04.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Žagatu ligzdā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1934.05.18. [[Roberts Kroders]] "Princis vai šoferis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.09.01. [[Doku Atis]] "Krišus Laksts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.09.14. Renē Fošuā "Urzulas gleznas". Rež. Jānis Osis. * 1934.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.10.13. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1934.10.30. [[Jūlijs Pētersons]] "Mīlas karuselis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.11.07. Sidnejs Kingslejs "Cilvēki baltās drānās". Rež. Jānis Zariņš. * 1934.11.17. [[Aleksandrs Grīns]], Voldemārs Zonbergs "Dvēseļu putenis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.11.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Randenes Barbara". Rež. Jānis Osis. * 1934.12.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.12.23. Sofija Čurļoniene-Kimantaite "Septiņi brāļi". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1935. gadā === * 1935.01.16. [[Jānis Akuraters]] "Vecie un jaunie". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1935.01.31. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "Kīns". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.11. [[Elīna Zālīte]] "Svešas asinis". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.28. Emīlija Prūsa "Godīguma pārbaude". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1935.03.16. Gabriels d’Anuncio "Frančeska da Rimini". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.03.30. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Otrā daļa). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1935.04.08. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.04.17. [[Moriss Meterlinks]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.05.14. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Lielā liesma". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1935.07.25. Agapētuss "Labi vārīts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.09.11. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1935.09.29. [[Vilis Lācis]] "Senču aicinājums". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.10.05. Aloja un Vilens Mrštikovi "Mariša". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.10.18. Ježi Šaņavskis "Tilts". Rež. Jānis Osis. * 1935.11.01. [[Kārlis Jēkabsons]] "Draudāru vedekla". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.11.17. [[Jānis Akuraters]] "Kronvalds". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.11.28. Žans Ogists Rišpēns "Dzīvība vai nāve". Rež. Jānis Osis. * 1935.12.13. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.12.23. E. Hermanis "Runcis zābakos". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1936. gadā === * 1936.01.11. Lajošs Zilahi "Viņas pēdējā loma". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1936.01.29. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1936.02.21. Voldemārs Zonbergs "Ziedošais jaunības laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.02.27. [[Augusts Saulietis]] "Jēkabs Saltups". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.03.11. [[Henriks Ibsens]] "Juns Gabriels Borkmans". Rež. Jānis Osis. * 1936.03.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Teodors Lācis]]. * 1936.04.17. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.04.22. [[Jūlijs Pētersons]] "Plaisas parketā". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1936.04.30. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Dāmu karš". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.05.04. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Lilija Štengele. * 1936.09.01. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.09.12. Ernests Andaijs, Ludvigs Balints "Marija Baškirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.09.23. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.10.16. [[Vilis Lācis]] "Kristaps Kaugurs". Rež. Jānis Osis. * 1936.10.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.11.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.02. Ādolfs Enerī, Kormons "Aklā māsa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.23. [[Aleksandrs Grīns]] "Jānītis debesīs". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.12.31. Džons Sesils Holms, Džordžs Ebts "Trīs vīri un zirgs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1937. gadā === * 1937.01.13. Františeks Langers "Jātnieku izlūki". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.01.29. Jene Heltaji "Mēmais bruņinieks". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.02.06. [[Līgotņu Jēkabs]] "Skolotāja meita". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1937.02.15. Šofija Čurļoniene-Kimantaite "Ausmas dēli". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1937.02.24. Oto Bīlens "Mazā tiesa". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.03.04. [[Jūlijs Pētersons]] "Burvju atslēga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1937.03.21. Voldemārs Zonbergs "Jauno siržu tilts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.04.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Daudz trokšņa par neko" ("Liela brēka, maza vilna"). Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.04.27. [[Anna Brigadere]] "Kvēlošā lokā". Rež. Jānis Osis. * 1937.05.27. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.09.01. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.09.08. Marija Jotuni "Ādama riba". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.09.22. [[Līgotņu Jēkabs]] "Mēs vai viņi". Rež. Jānis Osis. * 1937.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Helgelandes varoņi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.10.20. [[Oskars Vailds]] "Nenozīmīgā sieviete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.03. Aime un Ferencs Stjuarti "Meitene Irēne". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1937.11.10. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.17. Zeiboltu Jēkabs "Trīs soļi uz laimi". Rež. Jānis Osis. * 1937.11.18. Vilis Cedriņš "Pirmā pusnaktī". Rež. Jānis Osis. * 1937.12.14. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lībiešu asinis" ("Kolka"). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.12.22. [[Marks Tvens]] "Toma Sojera dēkas". Rež. Konrāds Kvēps. === 1938. gadā === * 1938.01.14. [[Hermanis Bārs]] "Koncerts". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1938.02.02. [[Aleksandrs Grīns]] "Kalēja līgava". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.02.17. [[Selma Lāgerlēva]] "Annemarija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.03.04. Voldemārs Zonbergs "Kungs pie vārtiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.03.07. Ferencs Molnārs "Gvardijas virsnieks". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.04.01. [[Elīna Zālīte]] "Mūžīgi vīrišķais". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1938.04.12. Hugo Raudseps "Rožainās brilles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.04.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Luīze Millere" ("Mīla un viltus"). Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1938.05.07. [[Eriks Ādamsons]] "Mālu Ansis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.05.21. Viktors Vārzics "Francisko Goija — ģēnijs bez tautas". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1938.09.10. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1938.09.27. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Drošā kundze" ("Madame Sans-Gene"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.10.14. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Bankrots". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.10.27. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Lielās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.11.11. Aleksandrs Grīns "Pumpurs un Lāčplēsis". Rež. Jānis Zariņš. * 1938.11.30. Sila-Vara "Karalienes Viktorijas jaunība". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.12.14. Vilma Delle "Bērnu bērni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.12.31. [[Johans Heinrihs Baumanis]] "Lustīgais nerris uz tirgus plača". Rež. Osvalds Uršteins. === 1939. gadā === * 1939.01.13. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1939.02.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1939.02.22. [[Fransuā Moriaks]] "Asmodejs". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1939.02.28. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1939.03.11. [[Elīna Zālīte]] “Rudens rozes”. Rež. Jānis Zariņš. * 1939.04.14. [[Viktorjēns Sardū]] "Florija Toska". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.04.21. [[Jūlijs Pētersons]] "Norieta kvēle". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.05.03. Jānis Sārts "Malu mednieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.05.14. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.05.25. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Penelope". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.09.12. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.10.03. [[Selma Lāgerlēva]], Pauls Knudsens "Portugāles ķeizars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.10.13. Jānis Lejiņš "Skabarga sirdī". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.10.27. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.11.23. [[Moljērs]] "Iedomu slimnieks". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.11.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.12.20. Jevgeņijs Švarcs "Snip-snap-snurre". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1939.12.29. [[Tija Banga]] "Septiņas vecmeitas". Rež. Jurijs Jurovskis. === 1940. gadā === * 1940.01.15. [[Vilis Lācis]] "Vīra varā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1940.02.07. Heincs Kubjē "Mīlule". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1940.02.26. [[Elīna Zālīte]] "Vālodzes dziesma". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.03.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.04.09. [[Jānis Akuraters]] "Studenti Debesniekos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.04.19. [[Hermanis Bārs]] "Meistars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1940.05.09. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.05.22. [[Mārtiņš Zīverts]] "Ķīnas vāze". Rež. Jānis Zariņš. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1940—1941) == === 1940. gadā === * 1940.09.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.10.10. Šandors Gergels, Osafs Ļitovskis "Mans dēls". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.11.09. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Rež. Jānis Zariņš. * 1940.12.06. [[Andrejs Upīts]] "Ziņģu Ješkas uzvara". Rež. Osvalds Uršteins. === 1941. gadā === * 1941.01.10. Boriss Lavreņovs "Lūzums". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1941.01.21. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Jānis Zariņš. * 1941.02.19. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pašu ļaudis—iztiksim". Rež. Jānis Lejiņš. * 1941.06.04. (ģenerālmēģinājums). [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. == Rīgas Dramatiskais teātris (1942—1944) == === 1942. gadā === * 1942.01.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1942.02.03. [[Selma Lāgerlēva]], Bernds Fredgrēns "Purvenieka meita". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.02.12. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1942.03.18. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jums pa prātam" ("Divpadsmitā nakts"). Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.06.05. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.07.02. Bella Šēne "Venēciete". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.09.17. Korfics Holms "Suņudienas". Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.10.22. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.11.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Zelta arfa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.12.25. Karls Brikners "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1943. gadā === * 1943.02.09. [[Henriks Ibsens]] "Tautas naidnieks". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1943.03.16. [[Aspazija]] "Zeltīte". Rež. Osvalds Uršteins. * 1943.03.25. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nauda". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1943.05.06. Vilhelms Mūbergs "Atraitnis Jarls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.06.15. Aspazija "Vaidelote". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.10.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.11.19. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Osvalds Uršteins. === 1944. gadā === * 1944.01.06. [[Elīna Zālīte]] "Intermeco". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1944.01.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Viltus un mīlestība". Rež. [[Osvalds Glāznieks]]. * 1944.02.26. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1944.04.20. [[Anšlavs Eglītis]] "Par purna tiesu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.06.03. Valters Ērihs Šēfers "Leitnants Vāri". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1944.06.18. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. [[Osvalds Glāznieks]]. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1944—1988) == === 1944. gadā === * 1944.11.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.11.23. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.12.14. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.12.14. [[Anna Brodele]] "Pienākums". Rež. Kārlis Piesis. * 1944.12.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Krievu ļaudis" (4. aina). Rež. Viktors Staņicins. === 1945. gadā === * 1945.01.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1945.02.03. [[Vilis Lācis]] "Vedekla". Rež. Vera Baļuna, [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1945.03.24. Aleksandrs Korneičuks "Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē". Rež. Vera Baļuna. * 1945.04.14. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Jauko māņu diena". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1945.06.09. Vsevolods Roks "Inženieris Sergejevs". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1945.06.28. [[Arvīds Grigulis]] "Uz kuru ostu?". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1945.11.03. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1945.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. === 1946. gadā === * 1946.02.22. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1946.03.20. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1946.04.25. Leonīds Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Vera Baļuna. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Zaļā zeme" (fragmenti). Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Amacones". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Pēc beidzamā piliena". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Doktora Mārtiņa viesis". Rež. Jānis Osis. * 1946.06.27. Ričards Brinslijs Šeridans "Mēlnesības skola". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1946.09.19. [[Maksims Gorkijs]] "Pēdējie". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.11.06. [[Arvīds Grigulis]] "Kā Garpēteros vēsturi taisīja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1946.12.21. Viktors Ardovs "Pelnrušķīte". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. === 1947. gadā === * 1947.01.24. [[Jūlijs Vanags]] "Agrā rītā", [[Andrejs Upīts]] "Amacones", [[Elīna Zālīte]] "Šokolādes princese". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1947.02.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Viņu jautājums" ("Divas Amerikas"). Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1947.04.19. Nikolajs Pogodins "Kremļa kuranti". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Herberts Zommers]]. * 1947.06.12. [[Viljams Šekspīrs]] "Jautrās vindzorietes". Insc. [[Ernests Feldmanis]], rež. Nora Katlapa. * 1947.06.22. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ne vienmēr runcim krējuma pods". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1947.11.05. [[Arvīds Grigulis]] "Māls un porcelāns". Rež. Vera Baļuna. * 1947.12.11. [[Rainis]] "Pusideālists". Insc. Alfrēds Austriņš, rež. Herberts Zommers. === 1948. gadā === * 1948.01.16. [[Andrejs Upīts]] "Spuldzes maisā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1948.03.04. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. Vera Baļuna. * 1948.04.16. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1948.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.08.27. [[Lope de Vega]] "Suns uz siena kaudzes". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1948.09.24. Boriss Romašovs "Varenais spēks". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.10.21. Anna Brodele "Skolotājs Straume". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1948.12.03. Aleksandrs Ostrovskis "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Vera Baļuna. * 1948.12.31. [[Džeks Londons]] "Mārtins Īdens". Rež. Herberts Zommers. === 1949. gadā === * 1949.01.28. Džons Flečers "Spāniešu priesteris". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1949.02.26. Dora Slepjane "Māsas". Rež. Vera Baļuna. * 1949.03.27. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.05.13. Nikolajs Virta "Kaut kur Eiropā" ("Nāvei nolemto sazvērestība"). Rež. Vera Baļuna. * 1949.06.03. [[Aleksandrs Puškins]] "Stacijas uzraugs". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1949.09.17. Aleksandrs Korneičuks "Ukrainas stepēs". Rež. Vera Baļuna. * 1949.11.02. Nikolajs Pogodins "Cilvēks ar šauteni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.11.25. [[Elīna Zālīte]] "Vārds sievietēm". Rež. Herberts Zommers. * 1949.12.22. [[Konstantīns Simonovs]] "Svešā ēna". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1950. gadā === * 1950.01.05. [[Henriks Ibsens]] "Leļļu nams". Rež. Vera Baļuna. * 1950.02.17. Sergejs Mihalkovs "Komponists Iļja Golovins". Rež. Vera Baļuna. * 1950.04.08. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1950.04.29. [[Aleksandrs Gribojedovs]] "[[Gudra cilvēka nelaime]]". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1950.06.01. Aleksandrs Korneičuks "Irbenāju birztala". Rež. Vera Baļuna. * 1950.06.17. [[Lope de Vega]] "Meitene ar krūzi". Rež. Herberts Zommers. * 1950.07.12. [[Arvīds Grigulis]] "Kramā ir uguns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1950.10.05. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. Vera Baļuna. * 1950.10.28. Augusts Jakobsons "Cīņa bez frontes līnijas". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Nora Vētra. * 1950.11.23. A. Tiklijs (Dmitrijs Ščeglovs) "Kalevas meistari". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1950.12.28. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. === 1951. gadā === * 1951.01.27. Sergejs Mihalkovs "Zaudētā māja". Rež. Vera Baļuna. * 1951.03.09. [[Maksims Gorkijs]] "Barbari". Rež. Nora Vētra. * 1951.04.05. [[Onorē de Balzaks]] "Eiženija Grandē". Rež. Vera Baļuna. * 1951.04.29. Ļevs Šeiņins "Gadsimta vidū". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1951.06.02. [[Viljams Šekspīrs]] "Spītnieces savaldīšana". Rež. Vera Baļuna. * 1951.09.01. Anna Brodele "Dedzīgās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.10.31. [[Jūlijs Vanags]], Jevgeņijs Ratners "Gaišie logi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.12.01. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Vera Baļuna. * 1951.12.29. [[Vilis Lācis]] "Bāka uz salas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1952. gadā === * 1952.01.17. Jaroslavs Galans "Zem zelta ērgļa" ("Nepabeigtā dziesma"). Rež. Vera Baļuna. * 1952.03.07. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.04.04. Georgs Gulia "Labā pilsēta". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Rihards Zandersons]], [[Kārlis Pamše]]. * 1952.05.03. [[Tirso de Molina]] "Dons Hils Zaļbiksis". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1952.05.25. Aleksandrs Afinogenovs "Mašeņka". Rež. Vera Baļuna. * 1952.09.16. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.10.30. Pāvels Maļarevskis "Pirms vētras". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1952.12.20. Aleksejs Simukovs "Meitenītes daiļaviņas". Rež. Vera Baļuna. * 1952.12.31. [[Ļevs Tolstojs]] "Dzīvais mironis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1953. gadā === * 1953.02.13. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. Vera Baļuna. * 1953.03.17. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1953.04.04. Karlo Goldoni "Viesnīcniece". Rež. Vera Baļuna. * 1953.05.07. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1953.06.26. Augusts Jakobsons "Sargeņģelis no Nebraskas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1953.09.04. Leonīds Ļeonovs "Vienkāršais cilvēks". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1953.10.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1953.10.31. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1953.12.10. Vasilijs Minko "Nenosaucot uzvārdus". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. === 1954. gadā === * 1954.01.09. Kondrats Krapiva "Kas smejas pēdējais". Rež. Vera Baļuna. * 1954.02.24. [[Vilis Lācis]] "Uz jauno krastu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1954.04.18. Anna Brodele "Avārija". Rež. Vera Baļuna. * 1954.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1954.06.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.09.04. [[Andrejs Upīts]] "Balss un atbalss". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1954.10.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Kādas mīlas stāsts". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.11.11. Aleksejs Arbuzovs "Klejojumu gadi". Rež. Vera Baļuna. === 1955. gadā === * 1955.01.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1955.03.02. [[Maksims Gorkijs]] "Dibenā". Rež. Vera Baļuna. * 1955.06.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1955.09.21. [[Arvīds Grigulis]] "Karavīra šinelis". Rež. Vera Baļuna. * 1955.11.17. Ježijs Ļutovskis "Ģimenes lieta" ("Apsūdzība"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1956. gadā === * 1956.03.15. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1956.05.11. Branislavs Nušičs "Ministrienes kundze". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1956.05.25. Voldemārs Sauleskalns "Ābelīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1956.10.05. Samuils Aļošins "Viena pati". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1956.10.31. [[Nāzims Hikmets]] "Savādnieks". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], Kārlis Pamše. * 1956.12.28. Mihails Sebastianu "Nezināmā zvaigzne". Rež. Žanis Katlaps. === 1957. gadā === * 1957.02.06. [[Žanis Grīva]] "Sniga sniegi...". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Edgars Zīle]]. * 1957.04.15. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1957.06.14. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1957.08.22. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1957.10.25. [[Arvīds Grigulis]] "Baltijas jūra šalc". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1957.12.03. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1957.12.20. Jānis Anerauds "Kaut kur pie Gaujas". Rež. Kārlis Pamše. === 1958. gadā === * 1958.01.04. Eduardo de Filipo "Filumena Marturano". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1958.03.10. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1958.03.25. Nikolajs Pogodins "Trešā, patētiskā". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1958.05.04. [[Vilis Lācis]] "Zītaru dzimta". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1958.05.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1958.10.11. Aleksandrs Korneičuks "Kāpēc smaidīja zvaigznes". Rež. Kārlis Pamše. * 1958.10.29. Ardi Līvess "Jaungada naktī". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1959. gadā === * 1959.01.09. [[Žanis Grīva]] "Medūzas plosts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1959.02.27. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1959.03.13. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets|Hamlets, dāņu princis]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1959.04.16. [[Pēteris Pētersons]] "Balto torņu ēna". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1959.05.14. Viktors Jons Popa "Take, Janke un Kadars". Rež. Kārlis Pamše. * 1959.06.08. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1959.11.10. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1959.11.24. [[Arvīds Grigulis]] "Nekur tā neiet kā pasaulē". Rež. Žanis Katlaps. === 1960. gadā === * 1960.01.02. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1960.02.04. Aleksejs Arbuzovs "Esi sveicināta, mīlestība!" ("Irkutskas stāsts"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1960.03.04. Karls Guckovs "Uriels Akosta". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1960.04.07. Aleksandrs Širvanzade "Armenuī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1960.05.01. [[Žanis Grīva]] "Nemierīgie ūdeņi". Rež. Kārlis Pamše. * 1960.05.13. Aleksejs Arbuzovs "Tālais ceļš". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1960.10.21. [[Ļevs Tolstojs]] "Augšāmcelšanās". Rež. Žanis Katlaps. * 1960.11.17. Teodors Dreizers "Amerikāņu traģēdija". Rež. Kārlis Pamše. === 1961. gadā === * 1961.01.09. [[Dagnija Zigmonte]] "Jūras vārti". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1961.02.04. Aksels Hellans "Viņš teica—nē". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1961.03.03. Vera Panova "Atvadas baltajām naktīm". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1961.04.21. [[Andrejs Upīts]] "Plaisa mākoņos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1961.10.21. Aleksejs Arbuzovs "Zudušais dēls". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1961.12.07. Fricis Kūns "Nībelungu kredīts". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1961.12.28. Ivans Soboļevs "Saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1962. gadā === * 1962.03.29. Augustīns Kusani "Centra uzbrucējs mirs rītausmā". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1962.04.26. [[Pēteris Pētersons]] "Man trīsdesmit gadu". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1962.06.15., Jelgava, 08.25., Rīga. Ērika Briede "Zaļie un vējainie pavasari". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1962.09.06. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Rež. Žanis Katlaps. * 1962.10.11. Vera Panova "Kā tev klājas, zēn?". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1962.12.04. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1962.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Žanis Katlaps. === 1963. gadā === * 1963.02.07. [[Vilis Lācis]] "Kapteiņa Zundaga atgriešanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1963.03.08. [[Aleksandrs Puškins]] "Mazās traģēdijas" ("Skopais bruņinieks", "Mocarts un Saljeri", "Akmens viesis"). Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1963.04.24. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Žanis Katlaps]], Alfreds Amtmanis-Briedītis, [[Kārlis Pamše]]. * 1963.05.09. [[Gunārs Priede]] "Miks un Dzilna". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1963.10.09. [[Konstantīns Simonovs]] "Tā arī būs". Rež. Kārlis Pamše. * 1963.11.20. [[Aleksis Kivi]] "Septiņi brāļi". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1963.12.26. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1964. gadā === * 1964.01.31. [[Žanis Grīva]] "Noziegums Granādā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1964.02.27. [[Vilis Lācis]] "Juris Indrups" ("Senču aicinājums"). Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1964.03.26. Voldemārs Sauleskalns "Veco sievu vasara". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1964.04.23. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1964.05.21. Aleksandrs Korneičuks "Platons Krečets". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1964.11.12. [[Mihails Šolohovs]] "Plēsums". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1964.11.26. [[Prospērs Merimē]] "Sieviete—debess un elle" ("Svētā Antonija kārdināšana", "Debess un elle", "Kariete svētajam sakramentam"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1964.12.24. Jānis Anerauds "Karalistes gals". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1965. gadā === * 1965.01.22. Grigorijs Kanovičs "Lai viņš iet prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1965.02.27. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1965.03.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]" (atj.). Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1965.04.02. Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats". Rež. Vera Baļuna. * 1965.04.06. Daniils Graņins "Eju pretī negaisam". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1965.05.14. [[Gunārs Priede]] "Tava labā slava". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1965.09.30. [[Rainis]], [[Fricis Rokpelnis]] "Viņš trīsreiz sauca mani". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1965.12.03. [[Arvīds Grigulis]] "Savu lodi nedzird". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1966. gadā === * 1966.01.14. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1966.03.10. Klifords Odets "Zelta puisēns". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1966.04.20. Karlo Goldoni "Kjodžas skandāls". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1966.05.28. Romualds Narečonis "Pirms tiesas sprieduma". Rež. Mihails Kublinskis. * 1966.11.10. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Insc. Alfrēds Jaunušans, rež. Mihails Kublinskis. * 1966.12.15. Žaks Robērs "Satikšanās". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1966.12.28. [[Marsels Paņols]] "Mariuss". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1967. gadā === * 1967.01.30. [[Ojārs Vācietis]] "Elpa". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1967.02.09. [[Juhans Smūls]] "Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.02.24. Harijs Gulbis "Viena ugunīga kļava". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1967.04.06. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1967.05.18. Viktors Rozovs "Absolventu salidojums". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.10.12. Volfgangs Borherts "Tur laukā, aiz durvīm". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1967.11.06. [[Egons Līvs]] "Velnakaula dvīņi". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1967.12.16. [[Saulcerīte Viese]], Jūlijs Bebrišs "Zvaigzne iet un deg, un...". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1968. gadā === * 1968.01.25. Harijs Gulbis "Aijā, žūžū, bērns kā lācis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1968.02.15. Laimonis Purs "Redzēt jūru". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1968.03.20. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1968.04.27. [[Makss Frišs]] "Dons Žuans vai mīlestība uz ģeometriju". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1968.06.11. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1968.11.06. [[Sofokls]] "Elektra". Rež. Mihails Kublinskis. * 1968.12.19. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1969. gadā === * 1969.01.14. Laimonis Purs "Tas brīvestības zelta rīts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], Jūlijs Bebrišs. * 1969.02.12. Dora Pavlova, V. Tokarevs "Dienas kārtībā—mīlestība". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1969.03.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1969.03.29. Harijs Gulbis "Mans mīļais, mans dārgais". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.06.17. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1969.10.01. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.12.04. Jaroslavs Ivaškēvičs "Vasara Noānā". Rež. Mihails Kublinskis. === 1970. gadā === * 1970.04.17. Mihails Šatrovs “Sestais jūlijs”. Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.05.14. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Reiz Jaungada naktī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1970.06.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Henrijs IV". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1970.11.19. [[Luidži Pirandello]] "[[Seši tēli meklē autoru]]". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.12.26. [[Vilis Lācis]] "Piecstāvu pilsēta". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1971. gadā === * 1971.01.20. [[Vilis Lācis]] "Putni bez spārniem". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1971.03.10. Aleksejs Arbuzovs "Vecā Arbata pasakas". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1971.04.05. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1971.05.20. Jevgeņijs Švarcs "Pelnrušķīte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1971.06.21. [[Arvīds Grigulis]] "Šekspīrs mazgā traukus". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1971.11.03. Harijs Gulbis "Un visi nāks pie manis". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1971.12.08. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa". Rež. Mihails Kublinskis. === 1972. gadā === * 1972.01.26. [[Pauls Putniņš]] "Paši pūta, paši dega". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1972.03.15. Kazis Saja "Tātad dzīvoju" ("Poliglots", "Abstinents"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1972.04.14. [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1972.05.16. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1972.06.07. Elmārs Ansons "Stārķa matemātika". Rež. Mihails Kublinskis. * 1972.12.16. Aleksandrs Čhaidze "Lietu nodos tiesai" ("Tilts"). Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1973. gadā === * 1973.01.25. [[Alfreds de Misē]] "Lorencačo". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1973.03.09. Mišels Fermo "Krīt klaudzot durvis". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1973.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. * 1973.05.13. Mihails Roščins "Valentīns un Valentīna". Rež. Mihails Kublinskis. * 1973.06.09. Harijs Gulbis "Silta, jauka ausainīte". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1973.12.03. [[Harieta Bīčere-Stova]] "[[Krusttēva Toma būda]]". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1973.12.19. Ištvans Erķēns "Kaķu spēle". Rež. Mihails Kublinskis. === 1974. gadā === * 1974.01.30. Aleksandrs Šteins "Okeāns". Rež. insc. [[Alfrēds Jaunušans]], rež. [[Imants Adermanis]]. * 1974.03.21. [[Romēns Rolāns]] "Kolā Briņons". Rež. insc. Alfrēds Jaunušans, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1974.04.17. Rustams Ibrahimbekovs "Lauvam līdzīgs". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1974.05.29. [[Federiko Garsija Lorka]] "Brīnumainā kurpniece". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1974.11.14. [[Pauls Putniņš]] "Ū-uū!". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1974.12.18. Osvalds Zahradnīks "Zvanu solo". Rež. Vera Baļuna. === 1975. gadā === * 1975.02.12. Džordžs Fārkers "Kavalieru viltība". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1975.03.05. [[Žans Rasins]] "Fedra". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1975.04.22. Mihails Šatrovs "Laika prognoze rītdienai". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1975.05.21. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1975.07.11., Liepāja, 10.04., Rīga. Liliāna Helmane "Rudens dārzs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1975.11.18. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Rež. Zigfrīds Betgers. * 1975.12.27. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans. === 1976. gadā === * 1976.02.18. Ignatijs Dvoreckis "Atvadas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1976.03.17. Pjērs de Bomaršē "Trakā diena jeb Figaro kāzas". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.04.25. Aleksandrs Vampilovs "Pīļu medības". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1976.05.07. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Atj. rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.06.02. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kurš saņem pļaukas". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1976.10.28. Vadims Korostiļovs "Pirosmani, Pirosmani, Pirosmani...". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1976.12.03. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Mihails Kublinskis. === 1977. gadā === * 1977.01.02. Harijs Gulbis "Kamīnā klusu dzied vējš". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1977.02.23. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1977.04.13. [[Tenesijs Viljamss]] "Jaunības putns ar saldo balsi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1977.05.04. Lāslo Ģurko "Elektra—mana mīla". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1977.05.19. Ingūna Pinne "Lielo cerību stunda". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1977.06.18. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1977.10.12. [[Andrejs Upīts]] "Spartaks". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1977.10.25. Jons Druce "Zemes un saules vārdā". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1977.12.04. Andrejs Upīts "Laikmetu griežos". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1978. gadā === * 1978.02.15. Jordans Radičkovs "Janvāris". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1978.04.04. [[Mihails Bulgakovs]] "Moljērs". Rež. [[Ādolfs Šapiro]]. * 1978.05.31. [[Pauls Putniņš]] "Pasaulīt, tu ļaužu ēka". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1978.11.09. Sauļus Šaltenis "Prom, kaulainā, prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1978.12.12. Eduardo Skarpeta "Skrandaiņi un augstmaņi". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1979. gadā === * 1979.01.04. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Amorāls gadījums". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1979.02.28. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1979.03.28. [[Pauls Putniņš]] "Naktssargs un veļas mazgātāja". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1979.04.13. [[Lengstons Hjūzs]] "Blūzi". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1979.05.03. Aleksejs Arbuzova "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1979.05.26. [[Ojārs Vācietis]] "Klavierkoncerts". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1979.06.18. [[Ērihs Kestners]] "Emīls un Berlīnes zēni". Rež. Valdis Lūriņš. * 1979.12.25. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Velna māceklis". Rež. Edmunds Freibergs. === 1980. gadā === * 1980.01.02. Džeimss Goldmens "Lauva ziemā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1980.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] "Mihaels Krāmers". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1980.04.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1980.05.30. Jurijs Bondarevs "Krasts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1980.12.02. Jānis Jurkāna "Kolibri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1980.12.23. [[Hermanis Bārs]] "Vai koncerts?...". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1981. gadā === * 1981.01.28. [[Leons Paegle]] "Iela". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], [[Edmunds Freibergs]], [[Valdis Lūriņš]]. * 1981.03.31. Jons Druce "Doina". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1981.05.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1981.09.29. Īvs Žamiaks "Hamilkara kungs". Rež. Mihails Kublinskis. * 1981.10.13. Diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Helēna Romanova. * 1981.11.28. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Edmunds Freibergs. === 1982. gadā === * 1982.01.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1982.03.05. [[Lelde Stumbre]] "Klusā daba ar cilvēkiem". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1982.05.12. [[Marģeris Zariņš]] "Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.05.20. Diplomdarba izrāde: [[Ivans Gončarovs]], Viktors Rozovs "Parasts stāsts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1982.05.29. Diplomdarba izrāde: [[Tenesijs Viljamss]] "Vasara un dūmi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.06.13. Gilermo Figeiredu "Dons Žuans". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1982.06.15. Diplomdarba izrāde: Jozs Glinskis "Kings". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1982.06.20. Diplomdarba izrāde: "Karnevāls" (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] traģēdijas "Žanna d’Arka" motīviem). Rež. Valdis Lūriņš. * 1982.11.10. Jurijs Bondarevs "Izvēle". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1983. gadā === * 1983.02.26. Harijs Gulbis "Alberts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1983.04.04. [[Saulcerīte Viese]] "Garlība Merķeļa sarunas ar Nezināmo". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1983.04.08. [[Gunārs Priede]] "Filiāle". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1983.05.12. Emīls Braginskis "Istaba". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1983.06.19. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1983.12.07. Nataša Tanska "Angļu valodas stunda". Rež. Edmunds Freibergs. * 1983.12.20. Endre Illēšs "Spānijas Isabella". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1984. gadā === * 1984.01.21. Sjūzena Kristova "Atbrīvota...". Rež. [[Helga Dancberga]]. * 1984.04.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1984.06.04. Aleksandrs Rozanovs "Vārda diena—vārda nakts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1984.10.25. Aldo Nikolai "Taurenīt... taurenīt...". Rež. Mihails Kublinskis. * 1984.11.27. [[Pēteris Pētersons]] "Meteors". Rež. Pēteris Pētersons. * 1984.12.28. Daniils Graņins "Glezna". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1985. gadā === * 1985.03.05. "Kārais lauks" (pēc [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1985.03.30. [[Harijs Gulbis]] "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1985.06.01. [[Mihails Ļermontovs]] "Maskarāde". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1985.06.20. [[Pauls Putniņš]] "Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1985.12.28. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1986. gadā === * 1986.02.23. Eduardo de Filipo "De Pretore Vinčenco". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1986.03.31. Ebijs Manns "Nirnberga... 1948... ". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1986.05.13. Ņina Pavlova "Vagoniņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1986.11.19. [[Anna Brigadere]] "Katrs rīts ir jauna slāpe". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis, Edmunds Freibergs. * 1986.12.27. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1987. gadā === * 1987.02.10. [[Lelde Stumbre]] "Sarkanmatainais kalps". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1987.03.02. [[Ārijs Geikins]] "Saules dieva Fēba rotaļas". Rež. Ārijs Geikins. * 1987.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] "Pro un contra" (fragm. no romāna "[[Brāļi Karamazovi]]"). Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.03.31. [[Maikls Freins]] "Lampu drudzis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1987.04.10. [[Ēriks Hānbergs]] "Vīrieši man sirdi plosa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.05.23. [[Pēteris Pētersons]] "Tikai muzikants". Rež. Pēteris Pētersons. * 1987.06.16. [[Pauls Putniņš]] "Ar būdu uz baznīcu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1987.11.06. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lielo grēcinieku iela". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.12.11. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1988. gadā === * 1988.02.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1988.02.25. Džons Patriks "Augstākais bauslis" ("Dārgā Pamela"). * 1988.03.16. [[Henriks Ibsens]] "Celtnieks Sūlness". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1988.05.29. Hulio Maurisio "Portreti". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1988.06.22. [[Ārijs Geikins]] "Reiz dzīvoja kāds Jātnieks...". Rež. Mihails Kublinskis. == Latvijas Nacionālais teātris (no 1988. gada) == === 1988. gadā === * 1988.12.03. [[Mihaels Ende]] "Momo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1989. gadā === * 1989.01.23. Īvs Žamiaks "Uz Akapulko, kundze!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1989.02.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pie mums uz zemēm". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1989.03.22. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1989.04.17. [[Ārpāds Gencs]] "Mūslaiku Mēdeja". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1989.06.17. [[Anna Brigadere]] "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1989.06.20. [[Aristofans]] "Putni". Rež. [[Rolands Zagorskis]]. * 1989.11.16. [[Lelde Stumbre]] "Kronis". Rež. Mihails Kublinskis. * 1989.12.01. Aldo Nikolai "Vīrs un sieva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1989.12.27. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Edmunds Freibergs. === 1990. gadā === * 1990.02.22. [[Moljērs]] "Skapēna blēdības". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1990.03.20. Edvards Olbijs "Lolita" (pēc [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimira Nabokova]] romāna). Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1990.04.05. Mārša Normena "Ar labu nakti, māt!". Rež. Andrejs Šedriks. * 1990.05.05. Diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1990.05.12. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgie veči". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1990.06.07. Diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1990.06.17. [[Mārtiņš Zīverts]] "Pēdējā laiva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1990.06.18. Diplomdarba izrāde: Viljams Šekspīrs "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1990.11.10. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. Valdis Lūriņš. * 1990.11.27. Larss Nurēns "Drosme nogalināt". Rež. Hanss Bertilsons. * 1990.12.14. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Romuls Lielais". Rež. [[Ints Burāns]]. * 1990.12.26. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. Jānis Kaijaks. === 1991. gadā === * 1991.02.08. [[Pauls Putniņš]] "Ar Dievu pie zemes". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1991.02.13. Gilermo Figeiredu "Lapsa un vīnogas". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1991.03.27. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1991.04.21. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 1991.04.29. [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1991.05.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1991.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1991.11.14. [[Žans Kokto]] "Burvīgie briesmoņi". Rež. Oļģerts Kroders. === 1992. gadā === * 1992.02.01. Īvs Žamiaks "Acālija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1992.02.20. [[Lelde Stumbre]] "Suns". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1992.04.30. Sebastians, Prebens Harriss "Bagātību sala". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1992.05.13. Agneta Pleijele "Daži vasaras vakari zem šīs saules". Rež. Hanss Bertilsons. * 1992.06.17. Hermanis Zūdermans "Mans dzimtais nams". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1992.10.08. [[Anšlavs Eglītis]] "Karmen, Karmen!". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1992.10.28. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1992.11.28. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1992.12.19. Sverre Brandts "Ceļojums uz Ziemassvētku zvaigzni". Rež. Jānis Kaijaks. === 1993. gadā === * 1993.01.22. Normunds Rudzītis "Tas vēl nav viss...". Rež. Juris Rudzītis. * 1993.02.12. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Aplis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1993.03.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Teātris". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1993.03.30. Kolīna Makkalova "Dziedoņi ērkšķu krūmā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1993.05.06. Aira Levins "Nāves slazds". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1993.06.16. Alfrēds Marija Vilners, Heincs Reiherts "Trejmeitiņas". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1993.10.09. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Hanss Bertilsons. * 1993.11.09. Mērija Čeiza "Neredzamais Hārvijs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1993.12.03. Virgilio Pinjera "Jēzus". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1993.12.21. Karlo Goldoni "Nerātnais marķīzs" ("Feodālis"). Rež. [[Imants Adermanis]]. === 1994. gadā === * 1994.01.27. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1994.02.11. [[Alfreds de Misē]] "Svečturis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1994.04.14. Ferencs Molnārs "Lū—labais eņģelis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1994.04.19. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.05.13. [[Pīters Šefers]] "Amadejs". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1994.05.17. [[Tenesijs Viljamss]] "Piena upes šeit sen izsīkušas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1994.06.03. Pērs Ulovs Enkvists "Dūksnāja bērni". Rež. Jānis Kaijaks. * 1994.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 1994.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1994.10.28. "Edīte Piafa" (pēc J. Viliama, V. Legentova lugām un [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] grāmatas "Mana dzīve"). Rež. Juris Rudzītis. * 1994.11.07. [[Henriks Ibsens]] "Meža pīle". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.11.16. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Trīs musketieri]]". Rež. Edmunds Freibergs, Gijs Pjērs Kulo. === 1995. gadā === * 1995.01.03. Ernests Tompsons "Pie Zelta ezera". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1995.01.20. [[Gerharts Hauptmanis]] "Elga". Rež. Jānis Kaijaks. * 1995.02.04. Karlo Kollodi "Pasaka par koka sirsniņu". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1995.03.10. [[Arturs Millers]] "Salemas raganas". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1995.03.17. Lars Jillenstens "Pavisam vienkārši". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1995.04.13. Villijs Rasels "Šērlija Velentaina". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1995.04.27. Viljams Sarojans "Tavas dzīves laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1995.05.09. Nils Saimons "Kāpēc tas tā, Mel?" ("Otrās avēnijas gūsteknis"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1995.06.05. [[Lelde Stumbre]] "Svešinieki šeit". Rež. Valdis Lūriņš. * 1995.10.06. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Edmunds Freibergs. * 1995.10.07. [[Augusts Strindbergs]] "Lieldienas". Rež. Mihails Kublinskis. * 1995.10.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Oļģerts Kroders. * 1995.11.17. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Rež. Mihails Kublinskis. === 1996. gadā === * 1996.01.09. [[Harijs Gulbis]] "Uz Liepsalām ejot". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1996.01.19. [[Antons Čehovs]] "Raibie stāsti". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1996.02.16. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1996.04.04. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1996.04.18. Egīls Šņore "Uzsmēķēt zāli". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1996.05.07. Ferdinands Brukners "Napoleons Pirmais". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1996.05.28. [[Augusts Strindbergs]] "Kurš stiprāks?". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.06.04. [[Edgars Raiss Barouzs]] "Kaktusa zieds". Rež. Mihails Kublinskis. * 1996.10.10. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. Edmunds Freibergs. * 1996.10.16. Augusts Strindbergs "Kurš stiprāks?" un Pērs Ulovs Enkvists "Tribādas nakts". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.10.22. [[Tenesijs Viljamss]] "Kliedziens". Rež. Valdis Lūriņš. * 1996.11.28. Tenesijs Viljamss "Orfejs nokāpj ellē". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1996.12.21. Ežēns Labišs "Briesmu darbi Lursīna ielā". Rež. Gijs Pjērs Kulo. === 1997. gadā === * 1997.01.17. Pjērs Marivo "Viltus atzīšanās". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1997.02.18. Jānis Jurkāns "Dūdieviņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1997.03.14. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Sēras piestāv Elektrai". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.04.04. [[Ērihs Kestners]] "Divas Lotiņas". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1997.04.29. Jānis Jurkāns "Amālija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1997.05.14. Žans Sarmāns "Mamurē". Rež. Mihails Kublinskis. * 1997.05.29. Jaroslavs Ivaškēvičs "Eņģeļu māte Joanna". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 1997.06.04. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Valdis Lūriņš. * 1997.10.03. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1997.10.10. [[Harolds Pinters]] "Jaunības laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1997.11.02. Agneta Elers-Jarlemane "Mazā Boije". Rež. [[Dzintra Klētniece]]. * 1997.11.11. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Atpūta "Paradīzē"". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1997.12.04. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.12.12. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. Jānis Kaijaks. === 1998. gadā === * 1998.01.09. [[Arturs Millers]] "Ceļojošā komija gals" ("Komivojažiera nāve"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1998.02.10. Noels Kouards "Jestrais spoks". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.02.14. [[Edvards Vulfs]] "Līnis murdā". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1998.03.03. Raimonds Auškāps "Tāda dzīve". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1998.03.18. Džejs Alens "Četrdesmit karātu". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.04.02. [[Lelde Stumbre]] "Mīla—jā, mīla—nē". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1998.04.07. Armāns Mefrs "Grēksūdzes laiks". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.05.06. [[Pēteris Pētersons]] "Fēlikss un Felicita". Rež. Pēteris Pētersons. * 1998.05.22. Margarita Garpe "Jūlijai". Rež. Mihails Kublinskis. * 1998.10.08. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.10.11. [[Žans Ženē]] "Kalpones". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1998.10.30. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. Valdis Lūriņš. * 1998.11.07. Marks Hemptons, Mērija Luīze Vilsone "Pilnos auļos". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.11.17. [[Jānis Peters]] "Nakts pēc tautasdziesmas". Rež. Harijs Petrockis. * 1998.11.27. Eduardo de Filipo "Filumena no Neapoles" ("Filumena Marturano"). Rež. Mihails Kublinskis. === 1999. gadā === * 1999.01.15. [[Pavels Kohouts]] "Māja Prāgā, paredzēta nojaukšanai" ("Trešā māsa"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1999.01.22. Normens Čārlzs Hanters "Mēness ūdeņi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1999.02.19. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1999.02.23. [[Māra Zālīte]] "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1999.04.09. [[Otfrīds Preislers]] "Mazā raganiņa". Rež. Zane Kreicberga. * 1999.04.12. Astrida Sālbaha "Rīts un vakars". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1999.05.15. Alans Džejs Lerners, Frederiks Lou "Mana skaistā lēdija". Rež. Edmunds Freibergs. * 1999.06.07. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vecākais dēls". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1999.10.07. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.10.12. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.11.03. Gunters Bets, Barbara Kapela "Nebrīnies par tiem, kam sešdesmit". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.12.03. [[Airisa Mērdoka]] "Melnais princis". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.12.09. Joss Vandelo "Kapteiņu nedēļa". Rež. Virdžīnija Lejiņa. === 2000. gadā === * 2000.01.10. [[Harijs Gulbis]] "Vēverīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2000.01.28. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.02.15. Ronalds Hārvuds "Laiki mainās". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2000.03.09. Žans Anuijs "Ielūgums pilī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2000.04.28. [[Lope de Vega]] "Deju skolotājs". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.06.03. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2000.06.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2000.10.07. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Indriķa hronika". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.10.13. [[Stefans Cveigs]] "Leģenda par kādu mūžu". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.11.17. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vasaras rītā". Rež. Regnārs Vaivars. === 2001. gadā === * 2001.01.06. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2001.02.06. [[Lelde Stumbre]] "Aktieri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2001.02.10. Mihaels Hjurts, Juhans Kindblums, Tomass Tivemarks "Svenson, Svenson...". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2001.03.08. Ficdžeralds Kuscs "Pēdējais vilciens". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2001.03.23. [[Bernārs Marī Koltess]] "Rietumu krastmala". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2001.05.09. [[Pavels Kohouts]] "80 dienās ap zemeslodi". Rež. Valdis Lūriņš, [[Dita Lūriņa]]. * 2001.05.28. [[Edvards Olbijs]] "Trausls līdzsvars". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2001.06.07. Žans Liks Lagarss "Spēles varoņi". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2001.06.15. [[Onorē de Balzaks]] "Šagrenāda". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.10.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Sfinksa". Rež. insc. Edmunds Freibergs, rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2001.10.16. [[Pauls Putniņš]] "Kvēli ilgotā". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.11.04. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (atj.) (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 2001.11.21. Agnēta Pleijele "Rīt būs atkal jauna diena" ("Standard Selection"). Rež. Mihails Kublinskis. * 2001.12.06. [[Aleksandrs Čaks]] "Patriektā sirds". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2002. gadā === * 2002.01.06. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Teātris". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2002.01.26. [[Stefans Cveigs]] "Amoks". Rež. [[Indra Roga]]. * 2002.02.08. [[Astrida Lindgrēna]] "Pepija". Rež. Jānis Kaijaks. * 2002.02.22. Džons Patriks "Dīvainā misis Sevidža". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2002.03.20. Dereks Benfīlds "Kurš kuru brokastīs?". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2002.03.26. Rodžers Hols "Grāmatu draudzeņu klubs" ("Par maz miesaskāres"). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2002.05.10. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Viņš taču ir muļķis". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.05.15. Žaks de Dekērs "Magnolija". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.06.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 2002.10.21. Roberts Bolts "Vivat! Vivat, Regina!". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.12.06. Ežēns Labišs "Salmu cepurīte". Rež. Edmunds Freibergs. === 2003. gadā === * 2003.01.30. Aleksandrs Obrazcovs "Divas sirdis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2003.02.12. [[Tenesijs Viljamss]] "Stikla zvērnīca". Rež. Ģirts Veigners. * 2003.03.06. [[Astrida Lindgrēna]] "Superdetektīvs Blumkvists". Rež. Jānis Kaijaks. * 2003.04.04. [[Inga Ābele]] "Dzelzszāle". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2003.06.08. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ienesīga vieta". Rež. Arkādijs Kacs. * 2003.10.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2003.11.14. [[Ojārs Vācietis]] "Sasiesim astes". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2003.11.09. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera" (kamerversija) (sadarbībā ar teātra grupu United Intimacy). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. === 2004. gadā === * 2004.01.25. [[Viljams Gibsons (dramaturgs)|Viljams Gibsons]] "Divi šūpolēs". Rež. Ģirts Veigners. * 2004.02.27. [[Lelde Stumbre]] "Saulriets". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2004.02.28. Markuss Kēbelijs "Brīva istaba". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2004.03.14. [[Edvards Olbijs]] "Kam no Vilka kundzes bail?". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2004.06.21. [[Māra Zālīte]], Valdis Zilveris "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2004.09.03. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2004.09.10. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Mēlnesības skola". Rež. [[Arkādijs Kacs]]. * 2004.09.17. [[Henrijs Džeimss]] "Asperna vēstules". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2004.09.24. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. Mihails Kublinskis. * 2004.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2004.10.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Pēteris Krilovs. === 2005. gadā === * 2005.01.13. [[Pauls Putniņš]] "Aicinājums uz ... pērienu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2005.02.06. Aleksejs Arbuzovs "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] "Nora". Rež. [[Indra Roga]]. * 2005.04.08. Natālija Vorožbita "Galka Motalka". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2005.04.14. Braiens Frīls "Mollija Svīnija". Rež. Ilze Olingere. * 2005.09.08. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Rež. Edmunds Freibergs. * 2005.11.04. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2005.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Indra Roga. === 2006. gadā === * 2006.01.19. Entonijs Bērdžess "Mehāniskais apelsīns". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2006.02.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Hotel Kristina". Rež. [[Baņuta Rubess|Baņuta Rubesa]]. * 2006.03.22. Braiens Frīls "Aristokrāti". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2006.04.06. Larss Nurēns "Rudens un ziema". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2006.04.30. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Ilze Olingere. * 2006.05.22. [[Antons Čehovs]] "Ivanovs". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2006.09.14. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Draudzes bazārs". Rež. Edmunds Freibergs. * 2006.09.15. [[Harolds Pinters]] "Mīļākais". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2006.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2006.11.02. [[Fjodors Dostojevskis]] "Sarunas kaimiņistabās" ("[[Noziegums un sods]]"). Rež. Pēteris Krilovs. * 2006.11.22. [[Pauls Putniņš]] "Pusdūša. Mundis". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2006.12.14. Viljams Šekspīrs "Spītnieces savaldīšana". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. === 2007. gadā === * 2007.01.19. [[Arturs Millers]] "Skats no tilta". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2007.02.02. [[Zigmars Liepiņš]], [[Andra Manfelde]] "Adata". Rež. Ramūns Kaubris. * 2007.02.04. Ieva Samauska "Kā uzburt sniegu". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.02.15. [[Regnārs Vaivars]] "Leļļu pavēlnieks". Rež. Regnārs Vaivars, Diāna Romanoviča. * 2007.02.22. Bernds Šrēders "Māte un dēls". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.03.16. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori jaunā saimniece". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.04.11. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mēs" ("Negaiss") (sadarbībā ar G. Poliščukas Teātra observatoriju). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2007.04.20. [[Laima Kota|Laima Muktupāvela]] "Šampinjonu derība". Rež. [[Rūdolfs Plēpis]]. * 2007.04.26. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa. Romance par mīlētājiem. Variācija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2007.09.13. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2007.09.15. [[Margarita Perveņecka]], Natālija Vorožbita "Drakula. Dēmoni". Rež. Regnārs Vaivars. * 2007.10.11. Metjū Barbers "Apburtais aprīlis". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.10.14. Lions Feihtvangers "Džūlija Farnēze". Rež. Gaļina Poliščuka. * 2007.10.18. [[Nora Ikstena]] "Amariļļi". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2007.11.16. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2007.11.21. Sintija Laura Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Anita Sproģe. * 2007.12.14. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2008. gadā === * 2008.01.25. [[Henriks Ibsens]] "Mazais Eijolfs". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.02.15. Deivids Hērs "Jūdas skūpsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.03.18. Marjus Ivaškevičs "Kaimiņš". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2008.03.19. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2008.04.24. [[Lelde Stumbre]] "Smiltāju mantinieki". Rež. [[Indra Roga]]. * 2008.05.22. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Kerija. Retrospekcija" (pēc Teodora Dreizera romāna). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2008.06.03. Renē Heinersdorfs "Tik mīla vien". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2008.09.17. [[Inga Ābele]] "Skola". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2008.10.02. [[Regnārs Vaivars]] "Visiem zināmais lācis un viņa dr.". Rež. Regnārs Vaivars. * 2008.10.05. Marks Rāvenhils "Dažas atklātas fotogrāfijas". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2008.10.15. [[Juhans Smūls]] "Pulkveža atraitne". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2008.10.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Edmunds Freibergs. * 2008.12.11. [[Ēriks Vilsons]] "Pīles lidojums klusumā". Rež. [[Ināra Slucka]]. === 2009. gadā === * 2009.01.08. [[Gunars Janovskis]] "Uz neatgriešanos". Rež. [[Indra Roga]]. * 2009.02.05. [[Andrejs Upīts]] "Hipnotiskais brauciens" (pēc stāsta "Sūnu ciema zēni" motīviem). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2009.02.12. [[Vizma Belševica]] "Bille". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2009.03.06. [[Jānis Veselis]] "Neuzticīgie". Rež. [[Andrejs Jarovojs]]. * 2009.04.04. [[Valters Sīlis]] "Par mammām". Rež. Valters Sīlis. * 2009.04.09. Inga Rozentāle "1906. Trakāk vēl kā piektā gadā". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2009.05.07. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] "Smiekli tumsā" ("Camera obscura"). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.05.14. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Aija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2009.09.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "Vadonis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2009.09.19. Deivids Harovers "Melnais strazds". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2009.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Nesaprašanās" ("Juns Gabriels Borkmans"). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2009.10.10. Jokums Rode "Pinokio pelni". Rež. Viesturs Kairišs. * 2009.10.16. [[Vilhelms Bušs]] "Makss un Morics". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2009.11.14. [[Māra Zālīte]] "Lācis". Rež. Indra Roga. * 2009.12.11. Urss Vidmers "TopDogi". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2009.12.17. Ingrīda Lauzunda "Homo Erectus". Rež. Regnārs Vaivars. === 2010. gadā === * 2010.01.28. Ēdens fon Horvāts "Kazimirs un Karolīne". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2010.02.12. [[Gundega Repše]] "Jūras velni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2010.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Mirušās dvēseles". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2010.03.25. Dario Fo, Franka Rame "Laulāts un brīvs". Rež. Mihails Borisovs. * 2010.04.22. Rejs Kūnijs "Smieklīgā nauda". Rež. Mihails Mamedovs. * 2010.04.23. Deivids Oberns "Pierādījums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2010.04.28. [[Tenesijs Viljamss]] "Brīdinājums mazajiem kuģiem". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2010.05.27. Andris Kalnozols "Novakars: Kopsavilkums". Rež. [[Mārcis Lācis]]. * 2010.06.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2010.09.23. [[Raimonds Pauls]], [[Liāna Langa]], [[Inga Ābele]] "Leo. Pēdējā bohēma". Rež. [[Edmunds Freibergs]], Ināra Slucka. * 2010.09.25. Nikolajs Gogolis "Ārprātīgā piezīmes". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2010.10.07. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Septiņi Fausti". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.10.21. [[Danskovīte]] "Latgola.lv". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2010.11.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Garās dienas ceļš uz nakti". Rež. Mihails Kublinskis. * 2010.11.26. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Brāļi Karamazovi|Cilvēks Karamazovs]]". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2010.12.02. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2010.12.09. [[Regnārs Vaivars]], Mārcis Lācis "Skalbi un valdi. Iedvesmojoties no [[Kārlis Skalbe|K. Skalbes]] pasakām". Rež. Regnārs Vaivars, Mārcis Lācis. * 2010.12.18. [[Melānija Vanaga]] "Veļupes krastā". Rež. Valters Sīlis. * 2010.12.20. "Spēlējam Sniegbaltīti un rūķīšus". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2011. gadā === * 2011.02.10. NO99 "Čīkstošais klusums". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2011.02.25. Margarita Dirasa "Augu dienu koku paēnā". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2011.03.10. [[Astrida Lindgrēna]], Stefans Jētestams "Karlsons, kas dzīvo uz jumta". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2011.04.21. [[Pēteris Krilovs]] "Lūgšana resnajai tantei" (pēc [[Džeroms Deivids Selindžers|Džeroma Deivida Selindžera]] "Frenija un Zūijs" motīviem). Rež. Pēteris Krilovs. * 2011.04.28. Ādams Purmalis "Ādama stāsts". Rež. [[Indra Roga]]. * 2011.05.19. [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] "Visi mani prezidenti" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2011.05.31. Vilnis Vējš "Īsie zibsnīgie mirkļi". Rež. [[Ģirts Šolis]]. * 2011.09.02. "Tikai tā!" (latviešu dziesmu spēle). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2011.09.21. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.10.18. Renē Heinersdorfs "Mīli manu sievu". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2011.10.20. Aiva Birbele "Kapusvētku PR". Rež. Valdis Lūriņš. * 2011.11.10. Izrāde "Gals". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2011.11.17. Jevgeņijs Haritonovs "Dzin" (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2011.12.08. Mērija Meipsa-Dodža "[[Sudraba slidas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2011.12.13. [[Semjuels Bekets]] "Mērfijs". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. === 2012. gadā === * 2012.01.12. Treisijs Letss "Osedžas zeme". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2012.02.09. Jaroslavs Ivaškēvičs "Ideāls zaglis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2012.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Cilvēks Šinelī" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2012.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "Pērnvasar negaidot". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2012.04.10. [[Georgs Bīhners]] "Voiceks". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2012.05.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "[[Parīzes Dievmātes katedrāle (opera)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]". Rež. Indra Roga. * 2012.05.23. Uku Ūsbergs "Galvas maiņa". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2012.06.12. "[[Hamlets]]" (pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] darba motīviem) (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2012.09.13. [[Inga Ābele]] "Jasmīns. Pārdaugava". Rež. Valters Sīlis. * 2012.09.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Purva bridējs". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2012.09.20. [[Lelde Stumbre]] "Mī.. Mālēt". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2012.10.25. [[Antons Hansens Tammsāre]] "Zeme un mīlestība. Kārina. Indreks". Rež. Elmo Niganens. * 2012.11.09. [[Ēriks Vilsons]], [[Ināra Slucka]] "Zudušo laiku citējot". Rež. Ināra Slucka. * 2012.11.29. [[Ērihs Kestners]] "Trīs vīri kūrortā". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2012.11.30. [[Daniils Harmss]] "Vecene". Rež. Vladislavs Nastavševs. === 2013. gadā === * 2013.01.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2013.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Rež. [[Aiks Karapetjans]]. * 2013.03.07. [[Oskars Vailds]] "Sieviete, kura nav uzmanības vērta". Rež. [[Indra Roga]]. * 2013.03.16. Aleksejs Ščerbaks "Piemiņas diena". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2013.04.24. [[Jānis Sudrabkalns]], [[Biruta Skujeniece]], [[Jānis Peters]], [[Raimonds Pauls]] "Trubadūrs uz ēzeļa". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2013.04.28. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2013.05.14. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Meitenes". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2013.05.30. [[Džons Maksvels Kutzē]] "Rudens Pēterburgā". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2013.09.12. "...bagātā kundze..." (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] darbu motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2013.09.12. [[Regnārs Vaivars]] "Titāniks". Rež. Regnārs Vaivars. * 2013.09.12. Jevgeņijs Griškovecs "Satisfakcija". Rež. Dāvis Auškāps. * 2013.10.11. Deivids Lindsejs-Ebairs "Truša alā". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2013.10.18. [[Brāļi Grimmi]], Rasa Bugavičute-Pēce "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2013.11.04. "Nē Minskai 2014?". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.28. Ričards Bīns "Divu kungu kalps. Anno 1963". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.29. Pīters Kvilters "Žilbinoši!". Rež. Valdis Lūriņš. === 2014. gadā === * 2014.01.15. [[Henriks Ibsens]] "Spoki". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2014.01.23. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Jūtu tektonika". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.02.03. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2014.02.26. [[Džeimss Džoiss]] "Mollija saka: jā!" (pēc romāna "[[Uliss]]"). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2014.02.27. Džons Bointons Prīstlijs "Laiks un Konveju ģimene". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2014.04.25. Danskovīte "Latgola.lv—2". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2014.04.30. [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] "Ezeriņš". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2014.05.20. Jānis Balodis "Pieaugušie". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2014.05.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs "Kabarē". Rež. [[Indra Roga]]. * 2014.05.30. Tea Dorna "MarLenī". Rež. Jānis Mūrnieks. * 2014.09.11. Agnese Rutkēviča "Mans nabaga tēvs". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2014.09.13. [[Vladimirs Majakovskis]] "Blakts". Rež. Dāvis Auškāps. * 2014.11.05. Migels de Unamuno "Migla". Rež. Indra Roga. * 2014.12.04. Alans Eikborns "Svētku laika pārpratumi". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2014.12.30. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Mihails Kublinskis. * 2014.12.30. [[Mihails Bulgakovs]] "Jaunā ārsta piezīmes". Rež. [[Jānis Vimba]], [[Kaspars Zvīgulis]]. === 2015. gadā === * 2015.01.29. [[Rainis]] "Raiņa sapņi". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2015.03.05. Ēdens fon Horvāts "Vīnes meža stāsti". Rež. Andžejs Bubeņs. * 2015.04.07. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2015.04.22. Margareta Edsone "Prāts". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2015.04.23. Žans Anuijs "Antigone". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2015.05.14. Valdis Zilveris, [[Juris Hiršs]] "Bāskervilu leģenda" (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] stāsta motīviem). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2015.05.26. Žoels Pomrā "Šis bērns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2015.09.11. Rainis "[[Uguns un nakts]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2015.09.19. Eliots Heizs "Ceļā uz mājām". Rež. Dāvis Auškāps. * 2015.09.23. Bārnijs Noriss "Ciemiņi". Rež. Ināra Slucka. * 2015.10.22. [[Tomass Manns]] "Avantūrista grēksūdze". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.12.03. [[Viktors Igo]], [[Imants Kalniņš]], [[Viktors Kalniņš (rakstnieks)|Viks]] "Cilvēks, kas smejas". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. === 2016. gadā === * 2016.01.14. Huans Majorga "Zēns". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2016.02.04. [[Māris Bērziņš]] "Svina garša". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2016.03.11. "Mūžīgais komentārs Nr. 4" (pēc [[Sērens Kirkegors|Sērena Kirkegora]] darba motīviem). Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2016.04.21. [[Henriks Ibsens]] "Mežapīle". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2016.04.28. Florians Zellers "Ak, tētīt...". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2016.05.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem gobām". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2016.05.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Asins kāzas". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2016.05.30. Deniss Kellijs "Pēc beigām". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.15. [[Andrejs Upīts]] "Sieviete". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2016.09.21. Jānis Balodis, Valters Sīlis "Veiksmes stāsts". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.22. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Klavigo". Rež. Folkers Šmits. * 2016.10.27. Henriks Ibsens, [[Edvards Grīgs]] "Pērs Gints". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2016.11.30. "Nature Morte". Horeogr. Agate Bankava. * 2016.12.02. "Šausmu autobuss" (iedvesmojoties no Paula van Lona stāstiem). Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2016.12.04. [[Anna Rancāne]] "Bišumāte un vilkacis". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 2017. gadā === * 2017.01.05. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2017.02.05. Marks Hedons, Saimons Stīvenss "Savādais atgadījums ar suni naktī". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2017.02.28. [[Artūrs Dīcis]] "Lidojošais Travolta". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2017.03.04. Marjus Ivaškevičs "Tuvā pilsēta". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2017.03.08. [[Ežēns Jonesko]] "Plikpaurainā dziedone". Rež. [[Indra Roga]]. * 2017.03.26. "Melot (?)!" (pēc [[Denī Didro]] darba). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2017.04.06. Nikola Makolifa "Juveliera jubileja". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2017.04.29. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2017.05.08. Harijs Gulbis "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2017.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīne". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2017.09.14. [[Inga Ābele]] "Klūgu mūks". Rež. Indra Roga. * 2017.09.29. Laila Burāne "Līdz kāzām sadzīs" (sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] un [[Ģertrūdes ielas teātris|Ģertrūdes ielas teātri]]). Rež. Laura Upeniece. * 2017.10.12. Antons Čehovs "[[Trīs māsas]]. Refleksija". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2017.11.22. Terenss Retigans "Dziļā, skumjā jūra". Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2017.12.05. [[Alberts Kronenbergs]] "Mazais ganiņš". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2017.12.07. Dankans Makmillans "Cilvēki, lietas un vietas". Rež. Valters Sīlis. === 2018. gadā === * 2018.01.12. Andris Ūdris "Apsolu". Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2018.01.25. Jasmīna Rezā "ART". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2018.02.01. [[Oskars Vailds]], [[Rihards Štrauss]] "Salome". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2018.02.15. Žans Liks Lagarss "Tas pasaules gals". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2018.03.08. [[Artūrs Dīcis]] "Arī vaļiem ir bail". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2018.03.15. Andri Lūps "Dūja". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2018.05.24. [[Pēteris Pētersons]], [[Raimonds Pauls]] "Man 30 gadu". Rež. Ināra Slucka. * 2018.05.31. Jānis Balodis "Mežainis". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2018.06.08. "Precēšanās un šķiršanās anatomija" (pēc Džona Apdaika darba motīviem). Rež. [[Marija Bērziņa]]. * 2018.09.13. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2018.09.14. "Antiņš. Zelts. Kalns" (pēc Raiņa lugas "[[Zelta zirgs]]" motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2018.11.01. "visas manas vājības ir tavas lūpas". Horeogr. Agate Bankava, Rūdolfs Gediņš, Dmitrijs Gaitjukevičs. * 2018.11.12. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] "Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris". Rež. Valters Sīlis. * 2018.12.06. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2019. gadā === * 2019.02.03. "Par tēviem". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2019.02.05. [[Jēkabs Nīmanis (mūziķis)|Jēkabs Nīmanis]], [[Kārlis Skalbe]], [[Kārlis Vērdiņš]] "Ceļojums uz ziemeļiem". Rež. Jēkabs Nīmanis. * 2019.02.07. [[Zigfrīds fon Fēgezaks]] "Baltiešu gredzens". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2019.03.07. Rimants Ziedonis "Paradoksālā Latvija". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2019.03.29. Justīne Kļava, [[Garlībs Merķelis]] "Latvieši". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2019.05.09. Jānis Balodis "Zem diviem karogiem". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2019.05.29. "Aka" (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] romāna motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2019.06.05. Rita Kalnejais "Šī skaistā nākotne". Rež. Diāna Kaijaka. * 2019.09.19. Juha Jokela "Finlandizācija". Rež. Valters Sīlis. * 2019.09.19. Ivo Briedis "Pēdējais salmiņš". Rež. Toms Treinis. * 2019.09.19. [[Aivars Freimanis]] "Katls". Rež. Ināra Slucka. * 2019.10.18. [[Lūiss Kerols|Luiss Kerols]] "[[Alises piedzīvojumi Brīnumzemē|Alise Brīnumzemē]]". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2019.12.04. Rasa Bugavičute-Pēce "Puika, kurš redzēja tumsā". Rež. Valters Sīlis. * 2019.12.05. Nikolajs Gogolis "Revidents". Rež. Ņikita Kobeļevs. * 2019.12.18. Jasmīna Rezā "Slaktiņa dievs". Rež. Daiga Kažociņa. === 2020. gadā === * 2020.03.05. Federiko Garsija Lorka "Tukšais zieds" ("Jerma"). Rež. Ināra Slucka. * 2020.03.06. Artūrs Dīcis "Dzīvnieks" (pēc Arto Pāsilinna romāna "Zaķa gads" motīviem). Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.03.12."[[Lepnums un aizspriedumi]]" (pēc [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] romāna motīviem). Rež. Klāvs Mellis. * 2020.07.31. Māra Zālīte "Margarēta". Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.09.11. "Skaņdarbs". Rež. Ināra Slucka. * 2020.09.24. Artūrs Jankovskis "Oligarhs". Rež. Toms Treinis. * 2020.09.26. Linda Rudene, Valters Sīlis "Mežs". Rež. Valters Sīlis. * 2020.09.27. Linda Rudene, Valters Sīlis "Pilsēta". Rež. Valters Sīlis. === 2021. gadā === * 2021.08.27. "Atver acis". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.10. [[Harolds Pinters]] "Nodevība". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.14. "Svešinieki vilcienā" (Viļņa Vēja skatuves vers. pēc Patrīcijas Haismitas un Kreiga Vernera darbu motīviem). Rež. Vladislavs Nastavševs. * 2021.09.16. [[Frīdrihs Šillers]] "Ferdinands un Luīze". Rež. Dita Lūriņa. * 2021.09.22. Linda Rudene "Riests". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.22. Garsons Kanins "Dzimusi vakardien". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.23. [[Stendāls]] "Sarkanais un melnais". Rež. Edmunds Freibergs. * 2021.09.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Sapnis vasaras naktī". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2021.09.30. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Mārtiņš Gūtmanis. * 2021.10.08. "Aukle" (pēc Leīlas Slimani romāna "Klusa dziesma" motīviem). Rež. Intars Rešetins. * 2021.10.09. Reins Rauds "Perfektā teikuma nāve". Rež. Valters Sīlis. * 2021.12.09. [[Andruss Kivirehks]] "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus". Rež. Ivars Pellu. === 2022. gadā === * 2022.02.10. Kata Vēbere "Sievietes daļas". Rež. Ināra Slucka. * 2022.04.06. Sirku Peltola "Mazā naudiņa". Rež. Regnārs Vaivars. * 2022.04.07. Tomass Vinterbergs, Mogenss Rukovs "Komūna". Rež. Valters Sīlis. * 2022.09.15. [[Māris Bērziņš]] "Aizliegtais pianīns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2022.09.22. Deivids Harovers "Naži vistās". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2022.10.02. Marina Smiļaneca "Suņa māja". Rež. Larisa Semirozumenko. * 2022.10.21. [[Karlo Kollodi]] "[[Pinokio piedzīvojumi]]". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2022.12.13. [[Ance Muižniece]] "Divas pasaules". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. === 2023. gadā === * 2023.01.12. Lūsija Kirkvuda "Debesjums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2023.03.09. [[Rabindranats Tagore]] "Pasta nams". Rež. Elīza Dombrovska. * 2023.03.16. [[Artūrs Dīcis]] "Ričards. Nekā personīga". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2023.03.31. "Baltiešu armija" (pēc Edgara Ozoliņa piezīmju motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2023.05.10. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]], [[Džuzepe Verdi]], [[Edgars Mākens]] "La KRITUSĪ". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2023.09.14. [[Rainis]] / Justīne Kļava "Spēlēju, dancoju". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2023.09.26. Ferdinands fon Šīrahs "Terors". Rež. Valters Sīlis. * 2023.10.26. Regnārs Vaivars "Suņu ciema Nelaimes lācis". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2023.11.09. Elza Marta Ruža / Matīss Kaža "Maigā vara". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2023.12.06. [[Kaspars Rolšteins]] "#DiToo". Rež. [[Dita Lūriņa]]. === 2024. gadā === * 2024.01.25. Klāvs Mellis "Garderobisti". Rež. [[Paula Pļavniece]]. * 2024.02.01. Dmitrijs Krimovs "Pīters Pens. Sindroms". Rež. Dmitrijs Krimovs. * 2024.02.08. Kristina Marija Kuliniča "Kā kļūt nelaimīgam?". Rež. Artūrs Areima. * 2024.03.06. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere. Atgriešanās". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2024.04.11. Mariuss fon Maienburgs "Ugunsseja". Rež. Henrijs Arājs. * 2024.04.18. Mārgareta Perija "Laiks Paradīzei". Rež. Endīne Bērziņa. * 2024.04.25. Pēc [[Pēteris Veiss|Pētera Veisa]] lugas motīviem "Marats/Sads". Rež. Rūdolfs Gediņš, Klāvs Mellis. * 2024.05.16. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgais vecis". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2024.09.12. [[Alberts Bels]] "Cilvēki laivās". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.09.19. [[Sudrabu Edžus]] "Dullais Dauka". Rež. Jurģis Lūsis. * 2024.10.29. [[Astrida Lindgrēna]] "Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki". Rež. Paula Pļavniece. * 2024.12.05. [[Frānsiss Skots Ficdžeralds]] "[[Lielais Getsbijs|Lieliskais Getsbijs]]". Rež. [[Indra Roga]]. === 2025. gadā === * 2025.02.27. [[Jukio Mišima]] "Zelta templis". Rež. Henrijs Arājs. * 2025.03.06. Lī Hols, Padijs Čajefskis "Nacionālais kanāls". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2025.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2025.04.17. Laura Sintija Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Rodrigo Struka. * 2025.04.30. Iedvesmojoties no [[Arveds Mihelsons|Rutku Tēva]] "Dumpīgā Rīga". Rež. Klāvs Mellis. * 2025.05.15. [[E. T. A. Hofmanis|Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis]] "Smilšu cilvēks". Rež. [[Ralfs Liepa]]. * 2025.06.04. [[Alfrēds Žarī]], Vladislavs Troickis, Elza Marta Ruža "Karalis Ibī un citi monstri". Rež. Vladislavs Troickis. * 2025.09.11. Gusts Ābele "Klusums un troksnis". Rež. Gusts Ābele. * 2025.09.20. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2025.09.25. [[Jānis Joņevs]] "Ko var cilvēks". Rež. Roberts Dauburs. * 2025.10.09. [[Jana Egle]] "Egles stāsti". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.11.14. [[Kārlis Vērdiņš]], [[Matīss Kaža]] "Bastardi". Rež. Matīss Kaža. * 2025.11.15. Mērija Orra "Viss par Ievu". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.12.04. [[Andris Kalnozols]] "Ods". Rež. [[Matīss Budovskis]]. === 2026. gadā === * 2026.02.05. Daiva Čepauskaite "Kad atkal būsim jauni". Rež. [[Rolands Atkočūns]]. * 2026.02.26. [[Guntis Bojārs]] "Zīda čūska". Rež. [[Laura Groza]]. * 2026.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2026.03.17. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Atbalss Aija". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2026.04.30. Noels Kovards "Intīmās dzīves". Rež. [[Ināra Slucka]]. [[Kategorija:Latvijas Nacionālais teātris|Izrādes]] e11t34mjgwkhsq8t5lhsuxpe0rxc1jr 4500685 4500684 2026-07-30T22:12:17Z Teatrālis 82063 /* 1946. gadā */ 4500685 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. {{TOClimit|2}} == Padomju Latvijas Strādnieku teātris (1919) == * 1919.02.23. [[Leons Paegle]] "Augšāmcelšanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1919.03.09. [[Andrejs Upīts]] "Viens un daudzie". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.03.14. Andrejs Upīts "Balss un atbalss". Rež. Augusts Kokalis. * 1919.03.28. Maksimiliāns Bethers "Pirmie viļņi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.04.11. Andrejs Upīts "Saule un tvaiks". Rež. Ērihs Lauberts. * 1919.04.18. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.05.02. [[Maksims Gorkijs]] "Ienaidnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.05.16. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. == Latvijas Nacionālais teātris (1919—1940) == === 1919. gadā === * 1919.11.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.12.03. [[Rainis]] "Daugava". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1919.12.06. Rainis "[[Zelta zirgs]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.12.19. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (1. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.21. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.25. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.27. Bjernstjerne Bjernsons "Kad jaunais vīns zied". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1920. gadā === * 1920.01.06. [[Moriss Meterlinks]] "Māsa Beatrise". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1920.01.17. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1920.01.31. Endre Naģs "Ministru prezidents". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.02.25. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1920.03.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.03.17. [[Fallijs]] "Selgā". Rež. Alfrēds Zommers. * 1920.04.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.04.28. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.05.15. [[Heinrihs Manns]] "Legro kundze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.06.15. Edvards Vulfs "Rožainās dienas", Gabriela Zapoļska "Kāzu priekšvakarā", [[Antons Čehovs]] "Bildinājums". Rež. Dmitrijs Arbeņins. * 1920.09.15. Rūdolfs Blaumanis "Indrāni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.09.21. [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.09.29. Rihards Dēmels "Cilvēku draugi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.10.13. Edvards Vulfs "Meli". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.11.10. [[Anna Brigadere]] “Ilga”. Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.11.17. Rainis "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.12.03. Šarls van Lerbergs "Pans". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.12.23. Jānis Akuraters "Šis un Tas Itnekas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1921. gadā === * 1921.01.12. Antons Vildganss "Nabadzība". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1921.01.26. Klitija "Sulamīte". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1921.02.18. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.05. Rūdolfs Lotārs "Karalis Harlekīns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.03.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.23. [[Henriks Ibsens]] "Troņa tīkotāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.04.28. [[Augusts Saulietis]] "Pret ziemeļiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.05.06. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.05.25. Artūrs Kustā Jerviluoms "Ziemeļnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.16. [[Augusts Kicbergs]] "Elks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.21. Voldemārs Dambergs "Ziedu viesulī". Rež. Fricis Rode. * 1921.10.05. Erkols Luidži Morselli "Glauks". Rež. Kristaps Linde. * 1921.10.12. [[Jānis Poruks]] "Hernhūtieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.11.23. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.14. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. Fricis Rode. * 1921.12.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Viena diena" un "Dzīvas un nedzīvas puķes". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.27. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Fricis Rode. === 1922. gadā === * 1922.01.15. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Fricis Rode. * 1922.01.15. Moljērs "Skapēna nedarbi". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1922.01.23. [[Anna Brigadere]] "Ausmā". Rež. Kristaps Linde. * 1922.02.15. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Grāfs de Rizors". Rež. Fricis Rode. * 1922.02.25. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas jeb Trakā diena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.03.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki|Mērnieku laiki Slātavā]]". Rež. Fricis Rode. * 1922.04.05. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1922.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas" ("Jautrās vindzorietes"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.04.24. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.10. [[Oskars Vailds]] "Padovas hercogiene". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.17. Nino Berīni "Zaimotājs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.05.22. [[Gerharts Hauptmanis]] "Vientuļi cilvēki". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.30. [[Augusts Deglavs]] "Vienpadsmitā stunda". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.02. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.14. [[Sofokls]] "Ķēniņš Edips". Rež. Fricis Rode. * 1922.09.20. Karls Šternheims "Kandidāts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.10.04. Emīlija Prūsa "Gaisa dārzi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.10.18. Gabriels Landsbergs-Žemkalnis "Blinda" ("Pasaules līdzinātājs"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.11.15. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.11.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Fricis Rode. * 1922.11.27. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.12.12. Arvīds Jernefelts "Titus, Jeruzalemes izpostītājs". Rež. Fricis Rode. * 1922.12.29. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1923. gadā === * 1923.01.02. [[Pēteris Ērmanis]] "Brakos". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1923.01.12. [[Gerharts Hauptmanis]] "Roze Bernda". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1923.01.24. [[Jānis Akuraters]] "Pieci vēji". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.02.15. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Fricis Rode. * 1923.02.28. [[Alfrēds Andersons|Andrass]] "Ķēniņš Dāvids". Rež. Fricis Rode. * 1923.03.07. Haralds Eldgasts "Agarta". Rež. Kristaps Linde. * 1923.03.16. Hermanis Heijermanss "Ķēžu locekļi". Rež. Teodors Podnieks. * 1923.04.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.04.18. Voldemārs Dambergs "Mēs viņus gūstīsim!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.04.23. Jānis Lejiņš "Pie dzimtenes krusta". Rež. Jānis Lejiņš. * 1923.04.30. [[Kārlis Jēkabsons]] "Sirdsapziņa". Rež. Kristaps Linde. * 1923.05.12. [[Aleksis Kivi]] "Kāzu brauciens" ("Ciema kurpnieki"). Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.06.17. Gustavs Vids "Augstākā matemātika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.01. [[Aspazija]] "Aspazija". Rež. Fricis Rode. * 1923.09.05. Sidnejs Gariks "Atzīšanās". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.09.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.26. Juris Kosa "Ceļi un dūkstis". Rež. Kristaps Linde. * 1923.10.10. Džeimss Metjū Berijs "Brīnišķīgais Kreitons". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.24. [[Augusts Saulietis]] "Sirdskaite". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.31. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.11.18. [[Rainis]] "Daugava". Rež. Fricis Rode. * 1923.12.05. [[Andrejs Upīts]] "Laimes lācis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.12.25. Rainis "Mušu ķēniņš". Rež. Fricis Rode. === 1924. gadā === * 1924.01.12. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Zvēru dīdītājs". Rež. Kristaps Linde. * 1924.01.21. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1924.01.30. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Fausts". Rež. Fricis Rode. * 1924.02.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Ziemas pasaciņa". Rež. Fricis Rode. * 1924.03.05. Anna Brigadere "Hetēras mantojums". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1924.03.17. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. Kristaps Linde. * 1924.03.31. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Fricis Rode. * 1924.04.09. [[Ansis Gulbis]] "Kaspars un Biruta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.04.17. [[Džordžs Gordons Bairons|Džordžs Bairons]] "Kains". Rež. Kristaps Linde. * 1924.04.20. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Arājdēls". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.05.03. Hanss Millers "Kaislība". Rež. Lilija Štengele. * 1924.05.05. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Rež. Jānis Lejiņš. * 1924.05.12. Zeltmatis "Indulis". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.26. Gabriels Dregeli "Labi pašūta fraka". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.08.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Fricis Rode. * 1924.09.02. Rūdolfs Blaumanis "Potivāra nams". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.12. [[Jānis Akuraters]] "Tautas darbinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.25. [[Aspazija]] "Ragana". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1924.10.17. [[Augusts Strindbergs]] "Reibonis". Rež. Fricis Rode. * 1924.10.20. Roberts Valters "Tornī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.10.29. [[Jūlijs Pētersons]] "Prāta cilvēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.11.12. Ļevs Luncs "Ārpus likuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.12.06. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1924.12.19. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. Fricis Rode. === 1925. gadā === * 1925.01.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. Fricis Rode. * 1925.02.02. Viljams Šekspīrs "Spītnieces precības" ("Spītnieces savaldīšana"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1925.02.20. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1925.03.03. Etjēns Reijs "Skaistas sievietes". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.03.16. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kuru pliķē". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1925.04.08. Anrī Bernšteins "Zaglis". Rež. Fricis Rode. * 1925.04.24. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Svētā Žanna". Rež. Kristaps Linde. * 1925.05.19. [[Džeroms K. Džeroms]] "Miss Hobsa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.09.02. [[Frīdrihs Hebels]] "Judīte". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1925.09.16. [[Augusts Saulietis]] "Inteliģenti". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.09.23. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Adriēna Lekuvrēra". Rež. Fricis Rode. * 1925.10.07. [[Andrejs Upīts]] "Atraitnes vīrs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.10.21. [[Luidži Pirandello]] "Sešas personas meklē autoru" ("[[Seši tēli meklē autoru]]"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.10.26. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs "Carienes sazvērestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.04. Jēkabs Zeibolts "Mājas naids". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.11.11. Viljams Šekspīrs "Maldu komēdija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.18. [[Aspazija]] "Boass un Rute". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.12.02. [[Augusts Strindbergs]] "Samums", [[Romēns Rolāns]] "Mīlas un nāves spēle". Rež. Fricis Rode. * 1925.12.09. Augusts Strindbergs "Līgava ar kroni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.12.25. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1926. gadā === * 1926.01.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Diplomāti". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1926.01.20. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Fricis Rode. * 1926.01.25. [[Žils Romēns]] "Doktors Knoks jeb Medicīnas triumfs". Rež. Fricis Rode. * 1926.02.06. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sievietes vara" ("Kapteiņa Brasbaunda atgriešanās"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1926.02.18. [[Georgs Kaizers]] "Grāfienes Lavaletas ziedojums". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1926.02.23. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Masku deja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.06. [[Ansis Gulbis]] "Ērika Jonase". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.03.13. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.03.18. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Madame Sans-Gene". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.26. Voldemārs Dambergs "Neticīgā Kolombīne". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.09. [[Žans Rasins]] "Fedra", [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.23. [[Viktors Eglītis]] "Ministra sievas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.04.29. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs "Vecmāmuļa" ("Iekarotā laime"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.05.11. Aleksandrs Bisons "Nezināmā". Rež. Fricis Rode. * 1926.05.17. Gabriela Zapoļska "Traģiskie muļķi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.05.19. [[Karlo Goldoni]] "Melis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.01. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.15. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.09.29. [[Augusts Saulietis]] "Nepilnīgais". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.10.06. Jurijs Jurjins "Varonis aiz pārpratuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.10.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.03. Anna Brigadere "Dievišķā seja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.17. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.11.25. Ļevs Urvancevs "Vera Mirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.27. Lindulis "Gaigalu dzimta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.12.08. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.12.18. Jēkabs Rozentāls-Krūmiņš "Sarkanais kungs". Rež. Aleksis Mierlauks, otrais rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. === 1927. gadā === * 1927.01.12. [[Jānis Akuraters]] "Apvienosimies". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1927.02.02. Kārlis Ieviņš "Putras Dauķa precības". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1927.02.19. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1927.03.05. Andrē de Lords, Pjērs Šēns "Mans mācītājs pie bagātiem". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.03.11. [[Ansis Gulbis]] "Avantūriste". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.03.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Doroteja Angermane". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.06. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.20. [[Edvards Vulfs]] "Pasaka par nāvi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1927.04.26. Ēvalds Šķipsna "Ciānas bērni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.06. [[Lope de Vega]] "Fuente Ovehuna" ("Avju avots"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.05.14. [[Brāļi Kaudzītes]], [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Viltus mērnieki Čangalē". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.20. Pāvils Gruzna "Vecpuišu nodoklis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.09.07. Pols Gavo "Šokolādes princese". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.14. [[Jēkabs Janševskis]] "Precību viesulis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.09.24. Pjērs Bertons, Šarls Simons "Zazā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.10.05. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sātana apustulis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.10.18. [[Elīna Zālīte]] "Bīstamais vecums". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.10.26. Edgars Volless "Kurš ir vilkatis?". Rež. Jānis Zariņš. * 1927.11.12. [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi" un "Venēciešu nakts". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.11.19. Ferencs Molnārs "Spēle pilī". Rež. Ivans Šmits. * 1927.11.26. Edmons Rostāns "Ērglēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.12.10. [[Andrejs Upīts]] "Vesela miesa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.12.16. Viljams Šekspīrs "[[Makbets]]". Rež. Ivans Šmits. === 1928. gadā === * 1928.01.11. Ludvigs Fulda "Ēzeļa ēna". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1928.01.18. [[Jūlijs Pētersons]] "Sieviete ar sešiem prātiem". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1928.02.08. [[Anna Brigadere]] "Izredzētais". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.02.15. [[Rainis]] "Ilja Muromietis". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1928.02.24. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Atjautīgā sieviete". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.03.07. [[Ādolfs Alunāns]] "Lielpils pagasta vecākie". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.03.16. [[Moriss Meterlinks]] "Baltais tēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.03.31. [[Aspazija]] "Zalša līgava". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.04.06. [[Miķelis Valters]] "Kristus atriebšanās". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Sabiedrības pīlāri". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.04.27. Kārlis Ieviņš "Māte un meitas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.05.04. Jānis Vainovskis "Dzīvie miljoni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.05.11. Anrī Meijaks, Luijs Alevī "Arvien trakāk". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.01. Rainis "Rīgas ragana". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.07. Bella Šēne "Mīlas rotaļa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.18. Bajards Veijers "Mērijas Duganes prāva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.10.12. Karels Šeinpflugs "Otrā jaunība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.10.24. Anrī Bataijs "Kailā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.02. [[Jēkabs Janševskis]] "Pirmā nakts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.11.10. Stefans Kšivoševskis "Velns un krodziniece". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.11.23. [[Jānis Akuraters]] "Priecīgais saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.26. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs "Belugina precības". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.12.05. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Mīlas teika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.12.19. Rainis "Suns un kaķe". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1929. gadā === * 1929.01.09. [[Georgs Kaizers]] "Prezidents". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1929.01.18. [[Moljērs]] "Dons Žuans jeb Akmens dzīres". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1929.01.25. Tūrs Hedbergs "Juhans Ulfšjerns". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1929.02.06. [[Jūlijs Pētersons]] "Cilvēki, kas bēg paši no sevis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.02.12. Ernests Vajda "Viņi šķiras". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.25. Roberts Mišs "Kaisles untums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.27. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.04. Ilja Surgučovs "Rudens vijoles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.09. [[Pedro Kalderons de la Barka]] "Dzīve—sapnis", [[Migels de Servantess]] "Divi pļāpas". Rež. Nikolajs fon Drīzens. * 1929.03.20. Ferencs Molnārs "Melnais briljants". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.29. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Gulbju dziesma". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1929.04.17. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.04.20. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.05.07. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.05.11. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.08.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.09.11. [[Džeroms K. Džeroms]] "Fannija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.09.18. Františeks Langers "Kamielis caur adatas aci". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.10.02. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.10.09. Henriks Ibsens "Meža pīle". Rež. Fjodors Komisarževskis. * 1929.10.23. Ferencs Molnārs "Olimpija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.11.02. Agards Zendrups "Kas vainīgs?". Rež. Jānis Zariņš. * 1929.11.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.11.22. Roberts Šerifs "Ceļa galā". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.06. Ludvigs Hiršfelds "Sieviete, ko katrs meklē". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.18. Anna Brigadere "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.12.31. [[Lūcija Zamaiča]] "Ķipara brīnišķīgās dēkas". Rež. Ernests Feldmanis. === 1930. gadā === * 1930.01.08. [[Augusts Saulietis]] "Audžu bērni". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1930.01.14. [[Šolems Aleihems]] "Lielais vinnests" ("200 000"). Rež. Marks Rubins. * 1930.01.25. [[Hermanis Bārs]] "Skatuves zvaigzne". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1930.02.12. [[Lope de Vega]] "Seviljas zvaigzne". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1930.02.19. Ježi Šaņavskis "Advokāts un rozes". Rež. Aleksandrs Zelverovičs. * 1930.02.27. Valters Ilge "Grāfiene Dibarī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1930.03.08. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.03.19. [[Jūlijs Pētersons]] "Jauneklis ar sapņainām acīm". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.03.26. Minna Dišlere "Iegātnis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.04.04. Luijs Verneijs "Tālrunis zvana" ("Lambertjē kungs"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.04.15. [[Austra Ozoliņa-Krauze]] "Katrīna". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.04.26. [[Frīdrihs Hebels]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.07. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Pie sloku ezera". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.21. Irma Brača "Velni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.08.31. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.09.10. Ladislavs Fodors "Pildspalva". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.09.24. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.10.10. [[Anna Brigadere]] "Šuvējas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.22. Pauls Aldre "Līdumnieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.29. Pauls Franks "Pirmās šķiras viesnīca". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.11.03. Hermanis Heijermanss "Septītais bauslis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.14. [[Jānis Akuraters]] "Mīlestības zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.21. [[Hermanis Bārs]] "Žozefīne". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.11.24. [[Puriņu Klāvs]] "Zviedris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.10. Ksenija Rudzīte "Maliena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.12.16. [[Jūlijs Pētersons]] "Tagad pasaulei jāpārveidojas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.31. Ferencs Molnārs "Labais eņģelis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1931. gadā === * 1931.01.14. Pjērs Sabatjē, Viktors de la Fortels "Kaislību ugunīs". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1931.01.31. [[Jānis Veselis]] "Jumis". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1931.02.11. Hjalmars Bergmanis "Mazpilsētas tirāns" ("Markurels"). Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1931.02.26. Ferdinands Brukners "Anglijas Elizabete". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1931.03.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Taupības kurators". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.03.18. Frederiks Lonsdāls "Vai mēs visi neesam tādi?". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.03.27. Pauls Franks, Ludvigs Hiršfelds "Veikals ar Ameriku". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.04.02. Voldemārs Zonbergs "Kurzemes lielais hercogs". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.04.17. Žans Sarmāns "Madelona". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.04.29. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Tu—brīnišķā!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.05.06. Petrs Vaičūns "Veltas pūles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.05.25. Zigfrīds Geijers "Mainītās lomās". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.08.30. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.09.10. Pols Armāns, Marsels Žerbidons "Irēnas mīlestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.09.23. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nafta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.09.30. [[Kārlis Cukmaiers|Karls Cukmeijers]] "Kepenikas kapteinis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.10.14. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.10.21. Makss Neals, Makss Ferners "Nogurušais Teodors". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.11.16. Bella Šēne "Kad sirdis sāk kvēlot". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.11.18. [[Anna Brigadere]] "Pastari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.11.27. Francis Hedbergs "Kāzas Ulvosā". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.12.09. Kārlis Gandrups "Trīs blēži". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.12.20. Karls Brikners "Sarkangalvīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.12.25. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Antiņa galms". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Melnā primadonna". Rež. Ernests Feldmanis. === 1932. gadā === * 1932.01.08. Neils Grants "Sieviešu politika". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1932.01.18. [[Anna Brigadere]] "Ilga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1932.01.23. Jēkabs Lošvics "Šahs vai rulete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1932.02.03. [[Jānis Akuraters]] "Amora talons". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.02.16. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Zemes spēks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.03.02. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari "Zaķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.03.10. [[Augusts Strindbergs]] "Ēriks XIV". Rež. [[Mihails Čehovs]]. * 1932.03.18. [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1932.04.06. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.04.13. Moriss Henekens, E. Vēbers "Monmartras lilija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.04.23. [[Aleksejs Tolstojs (1817—1875)|Aleksejs Tolstojs]] "Jāņa Briesmīgā nāve". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.05.05. Minna Dišlere "Traks laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.05.20. Teuvo Pakkala "Koku pludinātāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.06.01. Īdens Filpotss "Cik grūti tikt pie sievas". Rež. Jānis Zariņš. * 1932.09.01. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.09.07. Edvīns Berks "Tas, ko sauc par mīlestību". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.09.24. [[Jūlijs Pētersons]] "Sievietes sirds labirints". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.10.05. [[Ivans Turgeņevs]] "Muižnieku ligzda". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.10.15. Ladislavs Bušs-Fekete, Aleksandrs Gots "Fērika viesojas". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.10.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.11.09. Voldemārs Zonbergs "Mākslīgais zīds". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.11. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Latvju leģenda". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.18. Anna Brigadere "Karaliene Jāna". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.07. Ludvigs Hiršfelds, Rūdolfs Esterreihers "Ārzemju ceļojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.12.15. Maits Metsanurks "Uz zaļa zara". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.12.21. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.31. Pāvils Gruzna "Zemes rūķu kolektīvs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1933. gadā === * 1933.01.14. [[Jānis Grīns]] "Kaļostro Jelgavā". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.01.28. Ludvigs Hiršfelds "Zviedru sērkociņš". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1933.02.03. [[Jēkabs Janševskis]] "Laimes bērns". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1933.02.06. Aleksandrs Kosorotovs "Mīlas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.02.15. Ferencs Molnārs "Pāvilielas zēni". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.02.22. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]" ("Kalna Jepe"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.03.03. Elvīra Kociņa "Lidotājs". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.03.06. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1933.03.17. [[Viktorjēns Sardū]] "Fedora". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.03.25. [[Ansis Gulbis]] "Skolmeistari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.12. [[Karlo Goldoni]] "Spēļu ellīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.25. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Stella". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Zelta zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.30. Jānis Janka "Mistera Maija starts un finišs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Gailis]] "Mistera Maija starpspēles". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.05.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pārāk patiesi, lai būtu skaisti". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.05.20. Ladislavs Fodors "Dr. Jūlija Šabo". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.09.01. [[Aspazija]] "Velna nauda". Rež. [[Jānis Muncis]]. * 1933.09.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Sestdienas vakars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Zelta kupris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Pēc pirmā mītiņa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.17. Ludvigs Fulda "Dvīņu māsas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.09.27. Stefans Kedržinskis "Rītdienas laime". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.10.18. Hugo Raudseps "Salonā un krātiņā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1933.10.28. [[Jānis Akuraters]] "Vadātājs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.11.06. Ferencs Molnārs "Velns". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.11.10. Barijs Konnors "Nav vērts raudāt". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.11.18. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Negudrā Ģertrūde". Rež. Jānis Osis. * 1933.11.29. [[Alfrēds Andersons]] "Baltezeru dzimtas asinis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.12.08. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.12.21. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Jānis Muncis. * 1933.12.31. Edvards Knoblauhs "Fauns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1934. gadā === * 1934.01.06. Augusts Laiviņš "Zvaigžņu pulki". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1934.01.21. Voldemārs Zonbergs "Zēns ar suni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.01.24. [[Marija Leiko]], Austra Ozoliņa-Krauze "Marija Vaļevska". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.02.14. [[Viktors Eglītis]] "Nesaraujamās saites". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1934.02.28. Luidži Kamoleti "Māsa Terēze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.03.10. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Pirmā daļa). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.03.28. Jānis Lejiņš "Saulei līdzi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Jaunatnes savienība". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.04.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Žagatu ligzdā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1934.05.18. [[Roberts Kroders]] "Princis vai šoferis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.09.01. [[Doku Atis]] "Krišus Laksts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.09.14. Renē Fošuā "Urzulas gleznas". Rež. Jānis Osis. * 1934.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.10.13. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1934.10.30. [[Jūlijs Pētersons]] "Mīlas karuselis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.11.07. Sidnejs Kingslejs "Cilvēki baltās drānās". Rež. Jānis Zariņš. * 1934.11.17. [[Aleksandrs Grīns]], Voldemārs Zonbergs "Dvēseļu putenis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.11.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Randenes Barbara". Rež. Jānis Osis. * 1934.12.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.12.23. Sofija Čurļoniene-Kimantaite "Septiņi brāļi". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1935. gadā === * 1935.01.16. [[Jānis Akuraters]] "Vecie un jaunie". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1935.01.31. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "Kīns". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.11. [[Elīna Zālīte]] "Svešas asinis". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.28. Emīlija Prūsa "Godīguma pārbaude". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1935.03.16. Gabriels d’Anuncio "Frančeska da Rimini". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.03.30. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Otrā daļa). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1935.04.08. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.04.17. [[Moriss Meterlinks]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.05.14. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Lielā liesma". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1935.07.25. Agapētuss "Labi vārīts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.09.11. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1935.09.29. [[Vilis Lācis]] "Senču aicinājums". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.10.05. Aloja un Vilens Mrštikovi "Mariša". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.10.18. Ježi Šaņavskis "Tilts". Rež. Jānis Osis. * 1935.11.01. [[Kārlis Jēkabsons]] "Draudāru vedekla". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.11.17. [[Jānis Akuraters]] "Kronvalds". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.11.28. Žans Ogists Rišpēns "Dzīvība vai nāve". Rež. Jānis Osis. * 1935.12.13. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.12.23. E. Hermanis "Runcis zābakos". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1936. gadā === * 1936.01.11. Lajošs Zilahi "Viņas pēdējā loma". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1936.01.29. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1936.02.21. Voldemārs Zonbergs "Ziedošais jaunības laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.02.27. [[Augusts Saulietis]] "Jēkabs Saltups". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.03.11. [[Henriks Ibsens]] "Juns Gabriels Borkmans". Rež. Jānis Osis. * 1936.03.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Teodors Lācis]]. * 1936.04.17. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.04.22. [[Jūlijs Pētersons]] "Plaisas parketā". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1936.04.30. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Dāmu karš". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.05.04. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Lilija Štengele. * 1936.09.01. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.09.12. Ernests Andaijs, Ludvigs Balints "Marija Baškirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.09.23. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.10.16. [[Vilis Lācis]] "Kristaps Kaugurs". Rež. Jānis Osis. * 1936.10.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.11.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.02. Ādolfs Enerī, Kormons "Aklā māsa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.23. [[Aleksandrs Grīns]] "Jānītis debesīs". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.12.31. Džons Sesils Holms, Džordžs Ebts "Trīs vīri un zirgs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1937. gadā === * 1937.01.13. Františeks Langers "Jātnieku izlūki". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.01.29. Jene Heltaji "Mēmais bruņinieks". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.02.06. [[Līgotņu Jēkabs]] "Skolotāja meita". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1937.02.15. Šofija Čurļoniene-Kimantaite "Ausmas dēli". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1937.02.24. Oto Bīlens "Mazā tiesa". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.03.04. [[Jūlijs Pētersons]] "Burvju atslēga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1937.03.21. Voldemārs Zonbergs "Jauno siržu tilts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.04.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Daudz trokšņa par neko" ("Liela brēka, maza vilna"). Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.04.27. [[Anna Brigadere]] "Kvēlošā lokā". Rež. Jānis Osis. * 1937.05.27. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.09.01. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.09.08. Marija Jotuni "Ādama riba". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.09.22. [[Līgotņu Jēkabs]] "Mēs vai viņi". Rež. Jānis Osis. * 1937.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Helgelandes varoņi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.10.20. [[Oskars Vailds]] "Nenozīmīgā sieviete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.03. Aime un Ferencs Stjuarti "Meitene Irēne". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1937.11.10. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.17. Zeiboltu Jēkabs "Trīs soļi uz laimi". Rež. Jānis Osis. * 1937.11.18. Vilis Cedriņš "Pirmā pusnaktī". Rež. Jānis Osis. * 1937.12.14. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lībiešu asinis" ("Kolka"). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.12.22. [[Marks Tvens]] "Toma Sojera dēkas". Rež. Konrāds Kvēps. === 1938. gadā === * 1938.01.14. [[Hermanis Bārs]] "Koncerts". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1938.02.02. [[Aleksandrs Grīns]] "Kalēja līgava". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.02.17. [[Selma Lāgerlēva]] "Annemarija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.03.04. Voldemārs Zonbergs "Kungs pie vārtiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.03.07. Ferencs Molnārs "Gvardijas virsnieks". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.04.01. [[Elīna Zālīte]] "Mūžīgi vīrišķais". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1938.04.12. Hugo Raudseps "Rožainās brilles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.04.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Luīze Millere" ("Mīla un viltus"). Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1938.05.07. [[Eriks Ādamsons]] "Mālu Ansis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.05.21. Viktors Vārzics "Francisko Goija — ģēnijs bez tautas". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1938.09.10. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1938.09.27. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Drošā kundze" ("Madame Sans-Gene"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.10.14. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Bankrots". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.10.27. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Lielās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.11.11. Aleksandrs Grīns "Pumpurs un Lāčplēsis". Rež. Jānis Zariņš. * 1938.11.30. Sila-Vara "Karalienes Viktorijas jaunība". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.12.14. Vilma Delle "Bērnu bērni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.12.31. [[Johans Heinrihs Baumanis]] "Lustīgais nerris uz tirgus plača". Rež. Osvalds Uršteins. === 1939. gadā === * 1939.01.13. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1939.02.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1939.02.22. [[Fransuā Moriaks]] "Asmodejs". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1939.02.28. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1939.03.11. [[Elīna Zālīte]] “Rudens rozes”. Rež. Jānis Zariņš. * 1939.04.14. [[Viktorjēns Sardū]] "Florija Toska". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.04.21. [[Jūlijs Pētersons]] "Norieta kvēle". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.05.03. Jānis Sārts "Malu mednieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.05.14. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.05.25. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Penelope". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.09.12. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.10.03. [[Selma Lāgerlēva]], Pauls Knudsens "Portugāles ķeizars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.10.13. Jānis Lejiņš "Skabarga sirdī". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.10.27. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.11.23. [[Moljērs]] "Iedomu slimnieks". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.11.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.12.20. Jevgeņijs Švarcs "Snip-snap-snurre". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1939.12.29. [[Tija Banga]] "Septiņas vecmeitas". Rež. Jurijs Jurovskis. === 1940. gadā === * 1940.01.15. [[Vilis Lācis]] "Vīra varā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1940.02.07. Heincs Kubjē "Mīlule". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1940.02.26. [[Elīna Zālīte]] "Vālodzes dziesma". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.03.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.04.09. [[Jānis Akuraters]] "Studenti Debesniekos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.04.19. [[Hermanis Bārs]] "Meistars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1940.05.09. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.05.22. [[Mārtiņš Zīverts]] "Ķīnas vāze". Rež. Jānis Zariņš. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1940—1941) == === 1940. gadā === * 1940.09.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.10.10. Šandors Gergels, Osafs Ļitovskis "Mans dēls". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.11.09. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Rež. Jānis Zariņš. * 1940.12.06. [[Andrejs Upīts]] "Ziņģu Ješkas uzvara". Rež. Osvalds Uršteins. === 1941. gadā === * 1941.01.10. Boriss Lavreņovs "Lūzums". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1941.01.21. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Jānis Zariņš. * 1941.02.19. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pašu ļaudis—iztiksim". Rež. Jānis Lejiņš. * 1941.06.04. (ģenerālmēģinājums). [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. == Rīgas Dramatiskais teātris (1942—1944) == === 1942. gadā === * 1942.01.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1942.02.03. [[Selma Lāgerlēva]], Bernds Fredgrēns "Purvenieka meita". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.02.12. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1942.03.18. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jums pa prātam" ("Divpadsmitā nakts"). Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.06.05. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.07.02. Bella Šēne "Venēciete". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.09.17. Korfics Holms "Suņudienas". Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.10.22. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.11.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Zelta arfa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.12.25. Karls Brikners "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1943. gadā === * 1943.02.09. [[Henriks Ibsens]] "Tautas naidnieks". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1943.03.16. [[Aspazija]] "Zeltīte". Rež. Osvalds Uršteins. * 1943.03.25. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nauda". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1943.05.06. Vilhelms Mūbergs "Atraitnis Jarls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.06.15. Aspazija "Vaidelote". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.10.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.11.19. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Osvalds Uršteins. === 1944. gadā === * 1944.01.06. [[Elīna Zālīte]] "Intermeco". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1944.01.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Viltus un mīlestība". Rež. [[Osvalds Glāznieks]]. * 1944.02.26. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1944.04.20. [[Anšlavs Eglītis]] "Par purna tiesu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.06.03. Valters Ērihs Šēfers "Leitnants Vāri". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1944.06.18. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. [[Osvalds Glāznieks]]. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1944—1988) == === 1944. gadā === * 1944.11.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.11.23. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.12.14. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.12.14. [[Anna Brodele]] "Pienākums". Rež. Kārlis Piesis. * 1944.12.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Krievu ļaudis" (4. aina). Rež. Viktors Staņicins. === 1945. gadā === * 1945.01.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1945.02.03. [[Vilis Lācis]] "Vedekla". Rež. Vera Baļuna, [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1945.03.24. Aleksandrs Korneičuks "Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē". Rež. Vera Baļuna. * 1945.04.14. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Jauko māņu diena". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1945.06.09. Vsevolods Roks "Inženieris Sergejevs". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1945.06.28. [[Arvīds Grigulis]] "Uz kuru ostu?". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1945.11.03. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1945.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. === 1946. gadā === * 1946.02.22. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1946.03.20. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1946.04.25. Leonīds Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Vera Baļuna. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Zaļā zeme" (fragmenti). Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Amacones". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Pēc beidzamā piliena". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Doktora Mārtiņa viesis". Rež. Jānis Osis. * 1946.06.27. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Mēlnesības skola". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1946.09.19. [[Maksims Gorkijs]] "Pēdējie". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.11.06. [[Arvīds Grigulis]] "Kā Garpēteros vēsturi taisīja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1946.12.21. Viktors Ardovs "Pelnrušķīte". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. === 1947. gadā === * 1947.01.24. [[Jūlijs Vanags]] "Agrā rītā", [[Andrejs Upīts]] "Amacones", [[Elīna Zālīte]] "Šokolādes princese". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1947.02.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Viņu jautājums" ("Divas Amerikas"). Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1947.04.19. Nikolajs Pogodins "Kremļa kuranti". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Herberts Zommers]]. * 1947.06.12. [[Viljams Šekspīrs]] "Jautrās vindzorietes". Insc. [[Ernests Feldmanis]], rež. Nora Katlapa. * 1947.06.22. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ne vienmēr runcim krējuma pods". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1947.11.05. [[Arvīds Grigulis]] "Māls un porcelāns". Rež. Vera Baļuna. * 1947.12.11. [[Rainis]] "Pusideālists". Insc. Alfrēds Austriņš, rež. Herberts Zommers. === 1948. gadā === * 1948.01.16. [[Andrejs Upīts]] "Spuldzes maisā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1948.03.04. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. Vera Baļuna. * 1948.04.16. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1948.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.08.27. [[Lope de Vega]] "Suns uz siena kaudzes". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1948.09.24. Boriss Romašovs "Varenais spēks". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.10.21. Anna Brodele "Skolotājs Straume". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1948.12.03. Aleksandrs Ostrovskis "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Vera Baļuna. * 1948.12.31. [[Džeks Londons]] "Mārtins Īdens". Rež. Herberts Zommers. === 1949. gadā === * 1949.01.28. Džons Flečers "Spāniešu priesteris". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1949.02.26. Dora Slepjane "Māsas". Rež. Vera Baļuna. * 1949.03.27. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.05.13. Nikolajs Virta "Kaut kur Eiropā" ("Nāvei nolemto sazvērestība"). Rež. Vera Baļuna. * 1949.06.03. [[Aleksandrs Puškins]] "Stacijas uzraugs". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1949.09.17. Aleksandrs Korneičuks "Ukrainas stepēs". Rež. Vera Baļuna. * 1949.11.02. Nikolajs Pogodins "Cilvēks ar šauteni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.11.25. [[Elīna Zālīte]] "Vārds sievietēm". Rež. Herberts Zommers. * 1949.12.22. [[Konstantīns Simonovs]] "Svešā ēna". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1950. gadā === * 1950.01.05. [[Henriks Ibsens]] "Leļļu nams". Rež. Vera Baļuna. * 1950.02.17. Sergejs Mihalkovs "Komponists Iļja Golovins". Rež. Vera Baļuna. * 1950.04.08. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1950.04.29. [[Aleksandrs Gribojedovs]] "[[Gudra cilvēka nelaime]]". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1950.06.01. Aleksandrs Korneičuks "Irbenāju birztala". Rež. Vera Baļuna. * 1950.06.17. [[Lope de Vega]] "Meitene ar krūzi". Rež. Herberts Zommers. * 1950.07.12. [[Arvīds Grigulis]] "Kramā ir uguns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1950.10.05. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. Vera Baļuna. * 1950.10.28. Augusts Jakobsons "Cīņa bez frontes līnijas". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Nora Vētra. * 1950.11.23. A. Tiklijs (Dmitrijs Ščeglovs) "Kalevas meistari". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1950.12.28. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. === 1951. gadā === * 1951.01.27. Sergejs Mihalkovs "Zaudētā māja". Rež. Vera Baļuna. * 1951.03.09. [[Maksims Gorkijs]] "Barbari". Rež. Nora Vētra. * 1951.04.05. [[Onorē de Balzaks]] "Eiženija Grandē". Rež. Vera Baļuna. * 1951.04.29. Ļevs Šeiņins "Gadsimta vidū". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1951.06.02. [[Viljams Šekspīrs]] "Spītnieces savaldīšana". Rež. Vera Baļuna. * 1951.09.01. Anna Brodele "Dedzīgās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.10.31. [[Jūlijs Vanags]], Jevgeņijs Ratners "Gaišie logi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.12.01. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Vera Baļuna. * 1951.12.29. [[Vilis Lācis]] "Bāka uz salas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1952. gadā === * 1952.01.17. Jaroslavs Galans "Zem zelta ērgļa" ("Nepabeigtā dziesma"). Rež. Vera Baļuna. * 1952.03.07. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.04.04. Georgs Gulia "Labā pilsēta". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Rihards Zandersons]], [[Kārlis Pamše]]. * 1952.05.03. [[Tirso de Molina]] "Dons Hils Zaļbiksis". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1952.05.25. Aleksandrs Afinogenovs "Mašeņka". Rež. Vera Baļuna. * 1952.09.16. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.10.30. Pāvels Maļarevskis "Pirms vētras". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1952.12.20. Aleksejs Simukovs "Meitenītes daiļaviņas". Rež. Vera Baļuna. * 1952.12.31. [[Ļevs Tolstojs]] "Dzīvais mironis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1953. gadā === * 1953.02.13. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. Vera Baļuna. * 1953.03.17. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1953.04.04. Karlo Goldoni "Viesnīcniece". Rež. Vera Baļuna. * 1953.05.07. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1953.06.26. Augusts Jakobsons "Sargeņģelis no Nebraskas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1953.09.04. Leonīds Ļeonovs "Vienkāršais cilvēks". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1953.10.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1953.10.31. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1953.12.10. Vasilijs Minko "Nenosaucot uzvārdus". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. === 1954. gadā === * 1954.01.09. Kondrats Krapiva "Kas smejas pēdējais". Rež. Vera Baļuna. * 1954.02.24. [[Vilis Lācis]] "Uz jauno krastu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1954.04.18. Anna Brodele "Avārija". Rež. Vera Baļuna. * 1954.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1954.06.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.09.04. [[Andrejs Upīts]] "Balss un atbalss". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1954.10.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Kādas mīlas stāsts". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.11.11. Aleksejs Arbuzovs "Klejojumu gadi". Rež. Vera Baļuna. === 1955. gadā === * 1955.01.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1955.03.02. [[Maksims Gorkijs]] "Dibenā". Rež. Vera Baļuna. * 1955.06.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1955.09.21. [[Arvīds Grigulis]] "Karavīra šinelis". Rež. Vera Baļuna. * 1955.11.17. Ježijs Ļutovskis "Ģimenes lieta" ("Apsūdzība"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1956. gadā === * 1956.03.15. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1956.05.11. Branislavs Nušičs "Ministrienes kundze". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1956.05.25. Voldemārs Sauleskalns "Ābelīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1956.10.05. Samuils Aļošins "Viena pati". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1956.10.31. [[Nāzims Hikmets]] "Savādnieks". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], Kārlis Pamše. * 1956.12.28. Mihails Sebastianu "Nezināmā zvaigzne". Rež. Žanis Katlaps. === 1957. gadā === * 1957.02.06. [[Žanis Grīva]] "Sniga sniegi...". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Edgars Zīle]]. * 1957.04.15. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1957.06.14. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1957.08.22. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1957.10.25. [[Arvīds Grigulis]] "Baltijas jūra šalc". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1957.12.03. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1957.12.20. Jānis Anerauds "Kaut kur pie Gaujas". Rež. Kārlis Pamše. === 1958. gadā === * 1958.01.04. Eduardo de Filipo "Filumena Marturano". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1958.03.10. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1958.03.25. Nikolajs Pogodins "Trešā, patētiskā". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1958.05.04. [[Vilis Lācis]] "Zītaru dzimta". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1958.05.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1958.10.11. Aleksandrs Korneičuks "Kāpēc smaidīja zvaigznes". Rež. Kārlis Pamše. * 1958.10.29. Ardi Līvess "Jaungada naktī". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1959. gadā === * 1959.01.09. [[Žanis Grīva]] "Medūzas plosts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1959.02.27. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1959.03.13. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets|Hamlets, dāņu princis]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1959.04.16. [[Pēteris Pētersons]] "Balto torņu ēna". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1959.05.14. Viktors Jons Popa "Take, Janke un Kadars". Rež. Kārlis Pamše. * 1959.06.08. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1959.11.10. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1959.11.24. [[Arvīds Grigulis]] "Nekur tā neiet kā pasaulē". Rež. Žanis Katlaps. === 1960. gadā === * 1960.01.02. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1960.02.04. Aleksejs Arbuzovs "Esi sveicināta, mīlestība!" ("Irkutskas stāsts"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1960.03.04. Karls Guckovs "Uriels Akosta". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1960.04.07. Aleksandrs Širvanzade "Armenuī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1960.05.01. [[Žanis Grīva]] "Nemierīgie ūdeņi". Rež. Kārlis Pamše. * 1960.05.13. Aleksejs Arbuzovs "Tālais ceļš". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1960.10.21. [[Ļevs Tolstojs]] "Augšāmcelšanās". Rež. Žanis Katlaps. * 1960.11.17. Teodors Dreizers "Amerikāņu traģēdija". Rež. Kārlis Pamše. === 1961. gadā === * 1961.01.09. [[Dagnija Zigmonte]] "Jūras vārti". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1961.02.04. Aksels Hellans "Viņš teica—nē". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1961.03.03. Vera Panova "Atvadas baltajām naktīm". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1961.04.21. [[Andrejs Upīts]] "Plaisa mākoņos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1961.10.21. Aleksejs Arbuzovs "Zudušais dēls". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1961.12.07. Fricis Kūns "Nībelungu kredīts". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1961.12.28. Ivans Soboļevs "Saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1962. gadā === * 1962.03.29. Augustīns Kusani "Centra uzbrucējs mirs rītausmā". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1962.04.26. [[Pēteris Pētersons]] "Man trīsdesmit gadu". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1962.06.15., Jelgava, 08.25., Rīga. Ērika Briede "Zaļie un vējainie pavasari". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1962.09.06. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Rež. Žanis Katlaps. * 1962.10.11. Vera Panova "Kā tev klājas, zēn?". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1962.12.04. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1962.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Žanis Katlaps. === 1963. gadā === * 1963.02.07. [[Vilis Lācis]] "Kapteiņa Zundaga atgriešanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1963.03.08. [[Aleksandrs Puškins]] "Mazās traģēdijas" ("Skopais bruņinieks", "Mocarts un Saljeri", "Akmens viesis"). Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1963.04.24. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Žanis Katlaps]], Alfreds Amtmanis-Briedītis, [[Kārlis Pamše]]. * 1963.05.09. [[Gunārs Priede]] "Miks un Dzilna". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1963.10.09. [[Konstantīns Simonovs]] "Tā arī būs". Rež. Kārlis Pamše. * 1963.11.20. [[Aleksis Kivi]] "Septiņi brāļi". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1963.12.26. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1964. gadā === * 1964.01.31. [[Žanis Grīva]] "Noziegums Granādā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1964.02.27. [[Vilis Lācis]] "Juris Indrups" ("Senču aicinājums"). Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1964.03.26. Voldemārs Sauleskalns "Veco sievu vasara". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1964.04.23. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1964.05.21. Aleksandrs Korneičuks "Platons Krečets". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1964.11.12. [[Mihails Šolohovs]] "Plēsums". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1964.11.26. [[Prospērs Merimē]] "Sieviete—debess un elle" ("Svētā Antonija kārdināšana", "Debess un elle", "Kariete svētajam sakramentam"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1964.12.24. Jānis Anerauds "Karalistes gals". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1965. gadā === * 1965.01.22. Grigorijs Kanovičs "Lai viņš iet prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1965.02.27. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1965.03.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]" (atj.). Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1965.04.02. Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats". Rež. Vera Baļuna. * 1965.04.06. Daniils Graņins "Eju pretī negaisam". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1965.05.14. [[Gunārs Priede]] "Tava labā slava". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1965.09.30. [[Rainis]], [[Fricis Rokpelnis]] "Viņš trīsreiz sauca mani". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1965.12.03. [[Arvīds Grigulis]] "Savu lodi nedzird". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1966. gadā === * 1966.01.14. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1966.03.10. Klifords Odets "Zelta puisēns". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1966.04.20. Karlo Goldoni "Kjodžas skandāls". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1966.05.28. Romualds Narečonis "Pirms tiesas sprieduma". Rež. Mihails Kublinskis. * 1966.11.10. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Insc. Alfrēds Jaunušans, rež. Mihails Kublinskis. * 1966.12.15. Žaks Robērs "Satikšanās". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1966.12.28. [[Marsels Paņols]] "Mariuss". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1967. gadā === * 1967.01.30. [[Ojārs Vācietis]] "Elpa". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1967.02.09. [[Juhans Smūls]] "Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.02.24. Harijs Gulbis "Viena ugunīga kļava". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1967.04.06. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1967.05.18. Viktors Rozovs "Absolventu salidojums". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.10.12. Volfgangs Borherts "Tur laukā, aiz durvīm". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1967.11.06. [[Egons Līvs]] "Velnakaula dvīņi". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1967.12.16. [[Saulcerīte Viese]], Jūlijs Bebrišs "Zvaigzne iet un deg, un...". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1968. gadā === * 1968.01.25. Harijs Gulbis "Aijā, žūžū, bērns kā lācis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1968.02.15. Laimonis Purs "Redzēt jūru". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1968.03.20. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1968.04.27. [[Makss Frišs]] "Dons Žuans vai mīlestība uz ģeometriju". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1968.06.11. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1968.11.06. [[Sofokls]] "Elektra". Rež. Mihails Kublinskis. * 1968.12.19. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1969. gadā === * 1969.01.14. Laimonis Purs "Tas brīvestības zelta rīts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], Jūlijs Bebrišs. * 1969.02.12. Dora Pavlova, V. Tokarevs "Dienas kārtībā—mīlestība". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1969.03.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1969.03.29. Harijs Gulbis "Mans mīļais, mans dārgais". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.06.17. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1969.10.01. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.12.04. Jaroslavs Ivaškēvičs "Vasara Noānā". Rež. Mihails Kublinskis. === 1970. gadā === * 1970.04.17. Mihails Šatrovs “Sestais jūlijs”. Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.05.14. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Reiz Jaungada naktī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1970.06.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Henrijs IV". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1970.11.19. [[Luidži Pirandello]] "[[Seši tēli meklē autoru]]". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.12.26. [[Vilis Lācis]] "Piecstāvu pilsēta". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1971. gadā === * 1971.01.20. [[Vilis Lācis]] "Putni bez spārniem". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1971.03.10. Aleksejs Arbuzovs "Vecā Arbata pasakas". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1971.04.05. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1971.05.20. Jevgeņijs Švarcs "Pelnrušķīte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1971.06.21. [[Arvīds Grigulis]] "Šekspīrs mazgā traukus". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1971.11.03. Harijs Gulbis "Un visi nāks pie manis". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1971.12.08. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa". Rež. Mihails Kublinskis. === 1972. gadā === * 1972.01.26. [[Pauls Putniņš]] "Paši pūta, paši dega". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1972.03.15. Kazis Saja "Tātad dzīvoju" ("Poliglots", "Abstinents"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1972.04.14. [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1972.05.16. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1972.06.07. Elmārs Ansons "Stārķa matemātika". Rež. Mihails Kublinskis. * 1972.12.16. Aleksandrs Čhaidze "Lietu nodos tiesai" ("Tilts"). Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1973. gadā === * 1973.01.25. [[Alfreds de Misē]] "Lorencačo". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1973.03.09. Mišels Fermo "Krīt klaudzot durvis". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1973.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. * 1973.05.13. Mihails Roščins "Valentīns un Valentīna". Rež. Mihails Kublinskis. * 1973.06.09. Harijs Gulbis "Silta, jauka ausainīte". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1973.12.03. [[Harieta Bīčere-Stova]] "[[Krusttēva Toma būda]]". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1973.12.19. Ištvans Erķēns "Kaķu spēle". Rež. Mihails Kublinskis. === 1974. gadā === * 1974.01.30. Aleksandrs Šteins "Okeāns". Rež. insc. [[Alfrēds Jaunušans]], rež. [[Imants Adermanis]]. * 1974.03.21. [[Romēns Rolāns]] "Kolā Briņons". Rež. insc. Alfrēds Jaunušans, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1974.04.17. Rustams Ibrahimbekovs "Lauvam līdzīgs". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1974.05.29. [[Federiko Garsija Lorka]] "Brīnumainā kurpniece". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1974.11.14. [[Pauls Putniņš]] "Ū-uū!". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1974.12.18. Osvalds Zahradnīks "Zvanu solo". Rež. Vera Baļuna. === 1975. gadā === * 1975.02.12. Džordžs Fārkers "Kavalieru viltība". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1975.03.05. [[Žans Rasins]] "Fedra". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1975.04.22. Mihails Šatrovs "Laika prognoze rītdienai". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1975.05.21. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1975.07.11., Liepāja, 10.04., Rīga. Liliāna Helmane "Rudens dārzs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1975.11.18. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Rež. Zigfrīds Betgers. * 1975.12.27. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans. === 1976. gadā === * 1976.02.18. Ignatijs Dvoreckis "Atvadas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1976.03.17. Pjērs de Bomaršē "Trakā diena jeb Figaro kāzas". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.04.25. Aleksandrs Vampilovs "Pīļu medības". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1976.05.07. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Atj. rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.06.02. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kurš saņem pļaukas". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1976.10.28. Vadims Korostiļovs "Pirosmani, Pirosmani, Pirosmani...". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1976.12.03. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Mihails Kublinskis. === 1977. gadā === * 1977.01.02. Harijs Gulbis "Kamīnā klusu dzied vējš". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1977.02.23. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1977.04.13. [[Tenesijs Viljamss]] "Jaunības putns ar saldo balsi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1977.05.04. Lāslo Ģurko "Elektra—mana mīla". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1977.05.19. Ingūna Pinne "Lielo cerību stunda". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1977.06.18. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1977.10.12. [[Andrejs Upīts]] "Spartaks". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1977.10.25. Jons Druce "Zemes un saules vārdā". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1977.12.04. Andrejs Upīts "Laikmetu griežos". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1978. gadā === * 1978.02.15. Jordans Radičkovs "Janvāris". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1978.04.04. [[Mihails Bulgakovs]] "Moljērs". Rež. [[Ādolfs Šapiro]]. * 1978.05.31. [[Pauls Putniņš]] "Pasaulīt, tu ļaužu ēka". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1978.11.09. Sauļus Šaltenis "Prom, kaulainā, prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1978.12.12. Eduardo Skarpeta "Skrandaiņi un augstmaņi". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1979. gadā === * 1979.01.04. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Amorāls gadījums". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1979.02.28. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1979.03.28. [[Pauls Putniņš]] "Naktssargs un veļas mazgātāja". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1979.04.13. [[Lengstons Hjūzs]] "Blūzi". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1979.05.03. Aleksejs Arbuzova "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1979.05.26. [[Ojārs Vācietis]] "Klavierkoncerts". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1979.06.18. [[Ērihs Kestners]] "Emīls un Berlīnes zēni". Rež. Valdis Lūriņš. * 1979.12.25. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Velna māceklis". Rež. Edmunds Freibergs. === 1980. gadā === * 1980.01.02. Džeimss Goldmens "Lauva ziemā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1980.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] "Mihaels Krāmers". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1980.04.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1980.05.30. Jurijs Bondarevs "Krasts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1980.12.02. Jānis Jurkāna "Kolibri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1980.12.23. [[Hermanis Bārs]] "Vai koncerts?...". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1981. gadā === * 1981.01.28. [[Leons Paegle]] "Iela". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], [[Edmunds Freibergs]], [[Valdis Lūriņš]]. * 1981.03.31. Jons Druce "Doina". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1981.05.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1981.09.29. Īvs Žamiaks "Hamilkara kungs". Rež. Mihails Kublinskis. * 1981.10.13. Diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Helēna Romanova. * 1981.11.28. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Edmunds Freibergs. === 1982. gadā === * 1982.01.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1982.03.05. [[Lelde Stumbre]] "Klusā daba ar cilvēkiem". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1982.05.12. [[Marģeris Zariņš]] "Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.05.20. Diplomdarba izrāde: [[Ivans Gončarovs]], Viktors Rozovs "Parasts stāsts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1982.05.29. Diplomdarba izrāde: [[Tenesijs Viljamss]] "Vasara un dūmi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.06.13. Gilermo Figeiredu "Dons Žuans". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1982.06.15. Diplomdarba izrāde: Jozs Glinskis "Kings". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1982.06.20. Diplomdarba izrāde: "Karnevāls" (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] traģēdijas "Žanna d’Arka" motīviem). Rež. Valdis Lūriņš. * 1982.11.10. Jurijs Bondarevs "Izvēle". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1983. gadā === * 1983.02.26. Harijs Gulbis "Alberts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1983.04.04. [[Saulcerīte Viese]] "Garlība Merķeļa sarunas ar Nezināmo". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1983.04.08. [[Gunārs Priede]] "Filiāle". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1983.05.12. Emīls Braginskis "Istaba". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1983.06.19. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1983.12.07. Nataša Tanska "Angļu valodas stunda". Rež. Edmunds Freibergs. * 1983.12.20. Endre Illēšs "Spānijas Isabella". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1984. gadā === * 1984.01.21. Sjūzena Kristova "Atbrīvota...". Rež. [[Helga Dancberga]]. * 1984.04.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1984.06.04. Aleksandrs Rozanovs "Vārda diena—vārda nakts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1984.10.25. Aldo Nikolai "Taurenīt... taurenīt...". Rež. Mihails Kublinskis. * 1984.11.27. [[Pēteris Pētersons]] "Meteors". Rež. Pēteris Pētersons. * 1984.12.28. Daniils Graņins "Glezna". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1985. gadā === * 1985.03.05. "Kārais lauks" (pēc [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1985.03.30. [[Harijs Gulbis]] "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1985.06.01. [[Mihails Ļermontovs]] "Maskarāde". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1985.06.20. [[Pauls Putniņš]] "Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1985.12.28. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1986. gadā === * 1986.02.23. Eduardo de Filipo "De Pretore Vinčenco". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1986.03.31. Ebijs Manns "Nirnberga... 1948... ". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1986.05.13. Ņina Pavlova "Vagoniņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1986.11.19. [[Anna Brigadere]] "Katrs rīts ir jauna slāpe". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis, Edmunds Freibergs. * 1986.12.27. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1987. gadā === * 1987.02.10. [[Lelde Stumbre]] "Sarkanmatainais kalps". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1987.03.02. [[Ārijs Geikins]] "Saules dieva Fēba rotaļas". Rež. Ārijs Geikins. * 1987.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] "Pro un contra" (fragm. no romāna "[[Brāļi Karamazovi]]"). Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.03.31. [[Maikls Freins]] "Lampu drudzis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1987.04.10. [[Ēriks Hānbergs]] "Vīrieši man sirdi plosa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.05.23. [[Pēteris Pētersons]] "Tikai muzikants". Rež. Pēteris Pētersons. * 1987.06.16. [[Pauls Putniņš]] "Ar būdu uz baznīcu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1987.11.06. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lielo grēcinieku iela". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.12.11. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1988. gadā === * 1988.02.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1988.02.25. Džons Patriks "Augstākais bauslis" ("Dārgā Pamela"). * 1988.03.16. [[Henriks Ibsens]] "Celtnieks Sūlness". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1988.05.29. Hulio Maurisio "Portreti". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1988.06.22. [[Ārijs Geikins]] "Reiz dzīvoja kāds Jātnieks...". Rež. Mihails Kublinskis. == Latvijas Nacionālais teātris (no 1988. gada) == === 1988. gadā === * 1988.12.03. [[Mihaels Ende]] "Momo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1989. gadā === * 1989.01.23. Īvs Žamiaks "Uz Akapulko, kundze!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1989.02.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pie mums uz zemēm". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1989.03.22. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1989.04.17. [[Ārpāds Gencs]] "Mūslaiku Mēdeja". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1989.06.17. [[Anna Brigadere]] "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1989.06.20. [[Aristofans]] "Putni". Rež. [[Rolands Zagorskis]]. * 1989.11.16. [[Lelde Stumbre]] "Kronis". Rež. Mihails Kublinskis. * 1989.12.01. Aldo Nikolai "Vīrs un sieva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1989.12.27. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Edmunds Freibergs. === 1990. gadā === * 1990.02.22. [[Moljērs]] "Skapēna blēdības". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1990.03.20. Edvards Olbijs "Lolita" (pēc [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimira Nabokova]] romāna). Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1990.04.05. Mārša Normena "Ar labu nakti, māt!". Rež. Andrejs Šedriks. * 1990.05.05. Diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1990.05.12. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgie veči". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1990.06.07. Diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1990.06.17. [[Mārtiņš Zīverts]] "Pēdējā laiva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1990.06.18. Diplomdarba izrāde: Viljams Šekspīrs "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1990.11.10. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. Valdis Lūriņš. * 1990.11.27. Larss Nurēns "Drosme nogalināt". Rež. Hanss Bertilsons. * 1990.12.14. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Romuls Lielais". Rež. [[Ints Burāns]]. * 1990.12.26. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. Jānis Kaijaks. === 1991. gadā === * 1991.02.08. [[Pauls Putniņš]] "Ar Dievu pie zemes". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1991.02.13. Gilermo Figeiredu "Lapsa un vīnogas". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1991.03.27. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1991.04.21. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 1991.04.29. [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1991.05.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1991.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1991.11.14. [[Žans Kokto]] "Burvīgie briesmoņi". Rež. Oļģerts Kroders. === 1992. gadā === * 1992.02.01. Īvs Žamiaks "Acālija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1992.02.20. [[Lelde Stumbre]] "Suns". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1992.04.30. Sebastians, Prebens Harriss "Bagātību sala". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1992.05.13. Agneta Pleijele "Daži vasaras vakari zem šīs saules". Rež. Hanss Bertilsons. * 1992.06.17. Hermanis Zūdermans "Mans dzimtais nams". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1992.10.08. [[Anšlavs Eglītis]] "Karmen, Karmen!". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1992.10.28. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1992.11.28. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1992.12.19. Sverre Brandts "Ceļojums uz Ziemassvētku zvaigzni". Rež. Jānis Kaijaks. === 1993. gadā === * 1993.01.22. Normunds Rudzītis "Tas vēl nav viss...". Rež. Juris Rudzītis. * 1993.02.12. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Aplis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1993.03.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Teātris". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1993.03.30. Kolīna Makkalova "Dziedoņi ērkšķu krūmā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1993.05.06. Aira Levins "Nāves slazds". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1993.06.16. Alfrēds Marija Vilners, Heincs Reiherts "Trejmeitiņas". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1993.10.09. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Hanss Bertilsons. * 1993.11.09. Mērija Čeiza "Neredzamais Hārvijs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1993.12.03. Virgilio Pinjera "Jēzus". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1993.12.21. Karlo Goldoni "Nerātnais marķīzs" ("Feodālis"). Rež. [[Imants Adermanis]]. === 1994. gadā === * 1994.01.27. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1994.02.11. [[Alfreds de Misē]] "Svečturis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1994.04.14. Ferencs Molnārs "Lū—labais eņģelis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1994.04.19. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.05.13. [[Pīters Šefers]] "Amadejs". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1994.05.17. [[Tenesijs Viljamss]] "Piena upes šeit sen izsīkušas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1994.06.03. Pērs Ulovs Enkvists "Dūksnāja bērni". Rež. Jānis Kaijaks. * 1994.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 1994.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1994.10.28. "Edīte Piafa" (pēc J. Viliama, V. Legentova lugām un [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] grāmatas "Mana dzīve"). Rež. Juris Rudzītis. * 1994.11.07. [[Henriks Ibsens]] "Meža pīle". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.11.16. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Trīs musketieri]]". Rež. Edmunds Freibergs, Gijs Pjērs Kulo. === 1995. gadā === * 1995.01.03. Ernests Tompsons "Pie Zelta ezera". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1995.01.20. [[Gerharts Hauptmanis]] "Elga". Rež. Jānis Kaijaks. * 1995.02.04. Karlo Kollodi "Pasaka par koka sirsniņu". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1995.03.10. [[Arturs Millers]] "Salemas raganas". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1995.03.17. Lars Jillenstens "Pavisam vienkārši". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1995.04.13. Villijs Rasels "Šērlija Velentaina". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1995.04.27. Viljams Sarojans "Tavas dzīves laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1995.05.09. Nils Saimons "Kāpēc tas tā, Mel?" ("Otrās avēnijas gūsteknis"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1995.06.05. [[Lelde Stumbre]] "Svešinieki šeit". Rež. Valdis Lūriņš. * 1995.10.06. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Edmunds Freibergs. * 1995.10.07. [[Augusts Strindbergs]] "Lieldienas". Rež. Mihails Kublinskis. * 1995.10.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Oļģerts Kroders. * 1995.11.17. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Rež. Mihails Kublinskis. === 1996. gadā === * 1996.01.09. [[Harijs Gulbis]] "Uz Liepsalām ejot". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1996.01.19. [[Antons Čehovs]] "Raibie stāsti". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1996.02.16. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1996.04.04. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1996.04.18. Egīls Šņore "Uzsmēķēt zāli". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1996.05.07. Ferdinands Brukners "Napoleons Pirmais". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1996.05.28. [[Augusts Strindbergs]] "Kurš stiprāks?". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.06.04. [[Edgars Raiss Barouzs]] "Kaktusa zieds". Rež. Mihails Kublinskis. * 1996.10.10. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. Edmunds Freibergs. * 1996.10.16. Augusts Strindbergs "Kurš stiprāks?" un Pērs Ulovs Enkvists "Tribādas nakts". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.10.22. [[Tenesijs Viljamss]] "Kliedziens". Rež. Valdis Lūriņš. * 1996.11.28. Tenesijs Viljamss "Orfejs nokāpj ellē". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1996.12.21. Ežēns Labišs "Briesmu darbi Lursīna ielā". Rež. Gijs Pjērs Kulo. === 1997. gadā === * 1997.01.17. Pjērs Marivo "Viltus atzīšanās". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1997.02.18. Jānis Jurkāns "Dūdieviņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1997.03.14. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Sēras piestāv Elektrai". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.04.04. [[Ērihs Kestners]] "Divas Lotiņas". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1997.04.29. Jānis Jurkāns "Amālija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1997.05.14. Žans Sarmāns "Mamurē". Rež. Mihails Kublinskis. * 1997.05.29. Jaroslavs Ivaškēvičs "Eņģeļu māte Joanna". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 1997.06.04. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Valdis Lūriņš. * 1997.10.03. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1997.10.10. [[Harolds Pinters]] "Jaunības laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1997.11.02. Agneta Elers-Jarlemane "Mazā Boije". Rež. [[Dzintra Klētniece]]. * 1997.11.11. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Atpūta "Paradīzē"". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1997.12.04. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.12.12. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. Jānis Kaijaks. === 1998. gadā === * 1998.01.09. [[Arturs Millers]] "Ceļojošā komija gals" ("Komivojažiera nāve"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1998.02.10. Noels Kouards "Jestrais spoks". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.02.14. [[Edvards Vulfs]] "Līnis murdā". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1998.03.03. Raimonds Auškāps "Tāda dzīve". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1998.03.18. Džejs Alens "Četrdesmit karātu". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.04.02. [[Lelde Stumbre]] "Mīla—jā, mīla—nē". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1998.04.07. Armāns Mefrs "Grēksūdzes laiks". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.05.06. [[Pēteris Pētersons]] "Fēlikss un Felicita". Rež. Pēteris Pētersons. * 1998.05.22. Margarita Garpe "Jūlijai". Rež. Mihails Kublinskis. * 1998.10.08. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.10.11. [[Žans Ženē]] "Kalpones". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1998.10.30. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. Valdis Lūriņš. * 1998.11.07. Marks Hemptons, Mērija Luīze Vilsone "Pilnos auļos". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.11.17. [[Jānis Peters]] "Nakts pēc tautasdziesmas". Rež. Harijs Petrockis. * 1998.11.27. Eduardo de Filipo "Filumena no Neapoles" ("Filumena Marturano"). Rež. Mihails Kublinskis. === 1999. gadā === * 1999.01.15. [[Pavels Kohouts]] "Māja Prāgā, paredzēta nojaukšanai" ("Trešā māsa"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1999.01.22. Normens Čārlzs Hanters "Mēness ūdeņi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1999.02.19. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1999.02.23. [[Māra Zālīte]] "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1999.04.09. [[Otfrīds Preislers]] "Mazā raganiņa". Rež. Zane Kreicberga. * 1999.04.12. Astrida Sālbaha "Rīts un vakars". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1999.05.15. Alans Džejs Lerners, Frederiks Lou "Mana skaistā lēdija". Rež. Edmunds Freibergs. * 1999.06.07. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vecākais dēls". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1999.10.07. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.10.12. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.11.03. Gunters Bets, Barbara Kapela "Nebrīnies par tiem, kam sešdesmit". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.12.03. [[Airisa Mērdoka]] "Melnais princis". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.12.09. Joss Vandelo "Kapteiņu nedēļa". Rež. Virdžīnija Lejiņa. === 2000. gadā === * 2000.01.10. [[Harijs Gulbis]] "Vēverīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2000.01.28. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.02.15. Ronalds Hārvuds "Laiki mainās". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2000.03.09. Žans Anuijs "Ielūgums pilī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2000.04.28. [[Lope de Vega]] "Deju skolotājs". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.06.03. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2000.06.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2000.10.07. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Indriķa hronika". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.10.13. [[Stefans Cveigs]] "Leģenda par kādu mūžu". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.11.17. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vasaras rītā". Rež. Regnārs Vaivars. === 2001. gadā === * 2001.01.06. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2001.02.06. [[Lelde Stumbre]] "Aktieri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2001.02.10. Mihaels Hjurts, Juhans Kindblums, Tomass Tivemarks "Svenson, Svenson...". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2001.03.08. Ficdžeralds Kuscs "Pēdējais vilciens". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2001.03.23. [[Bernārs Marī Koltess]] "Rietumu krastmala". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2001.05.09. [[Pavels Kohouts]] "80 dienās ap zemeslodi". Rež. Valdis Lūriņš, [[Dita Lūriņa]]. * 2001.05.28. [[Edvards Olbijs]] "Trausls līdzsvars". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2001.06.07. Žans Liks Lagarss "Spēles varoņi". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2001.06.15. [[Onorē de Balzaks]] "Šagrenāda". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.10.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Sfinksa". Rež. insc. Edmunds Freibergs, rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2001.10.16. [[Pauls Putniņš]] "Kvēli ilgotā". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.11.04. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (atj.) (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 2001.11.21. Agnēta Pleijele "Rīt būs atkal jauna diena" ("Standard Selection"). Rež. Mihails Kublinskis. * 2001.12.06. [[Aleksandrs Čaks]] "Patriektā sirds". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2002. gadā === * 2002.01.06. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Teātris". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2002.01.26. [[Stefans Cveigs]] "Amoks". Rež. [[Indra Roga]]. * 2002.02.08. [[Astrida Lindgrēna]] "Pepija". Rež. Jānis Kaijaks. * 2002.02.22. Džons Patriks "Dīvainā misis Sevidža". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2002.03.20. Dereks Benfīlds "Kurš kuru brokastīs?". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2002.03.26. Rodžers Hols "Grāmatu draudzeņu klubs" ("Par maz miesaskāres"). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2002.05.10. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Viņš taču ir muļķis". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.05.15. Žaks de Dekērs "Magnolija". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.06.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 2002.10.21. Roberts Bolts "Vivat! Vivat, Regina!". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.12.06. Ežēns Labišs "Salmu cepurīte". Rež. Edmunds Freibergs. === 2003. gadā === * 2003.01.30. Aleksandrs Obrazcovs "Divas sirdis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2003.02.12. [[Tenesijs Viljamss]] "Stikla zvērnīca". Rež. Ģirts Veigners. * 2003.03.06. [[Astrida Lindgrēna]] "Superdetektīvs Blumkvists". Rež. Jānis Kaijaks. * 2003.04.04. [[Inga Ābele]] "Dzelzszāle". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2003.06.08. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ienesīga vieta". Rež. Arkādijs Kacs. * 2003.10.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2003.11.14. [[Ojārs Vācietis]] "Sasiesim astes". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2003.11.09. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera" (kamerversija) (sadarbībā ar teātra grupu United Intimacy). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. === 2004. gadā === * 2004.01.25. [[Viljams Gibsons (dramaturgs)|Viljams Gibsons]] "Divi šūpolēs". Rež. Ģirts Veigners. * 2004.02.27. [[Lelde Stumbre]] "Saulriets". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2004.02.28. Markuss Kēbelijs "Brīva istaba". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2004.03.14. [[Edvards Olbijs]] "Kam no Vilka kundzes bail?". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2004.06.21. [[Māra Zālīte]], Valdis Zilveris "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2004.09.03. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2004.09.10. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Mēlnesības skola". Rež. [[Arkādijs Kacs]]. * 2004.09.17. [[Henrijs Džeimss]] "Asperna vēstules". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2004.09.24. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. Mihails Kublinskis. * 2004.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2004.10.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Pēteris Krilovs. === 2005. gadā === * 2005.01.13. [[Pauls Putniņš]] "Aicinājums uz ... pērienu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2005.02.06. Aleksejs Arbuzovs "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] "Nora". Rež. [[Indra Roga]]. * 2005.04.08. Natālija Vorožbita "Galka Motalka". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2005.04.14. Braiens Frīls "Mollija Svīnija". Rež. Ilze Olingere. * 2005.09.08. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Rež. Edmunds Freibergs. * 2005.11.04. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2005.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Indra Roga. === 2006. gadā === * 2006.01.19. Entonijs Bērdžess "Mehāniskais apelsīns". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2006.02.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Hotel Kristina". Rež. [[Baņuta Rubess|Baņuta Rubesa]]. * 2006.03.22. Braiens Frīls "Aristokrāti". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2006.04.06. Larss Nurēns "Rudens un ziema". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2006.04.30. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Ilze Olingere. * 2006.05.22. [[Antons Čehovs]] "Ivanovs". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2006.09.14. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Draudzes bazārs". Rež. Edmunds Freibergs. * 2006.09.15. [[Harolds Pinters]] "Mīļākais". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2006.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2006.11.02. [[Fjodors Dostojevskis]] "Sarunas kaimiņistabās" ("[[Noziegums un sods]]"). Rež. Pēteris Krilovs. * 2006.11.22. [[Pauls Putniņš]] "Pusdūša. Mundis". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2006.12.14. Viljams Šekspīrs "Spītnieces savaldīšana". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. === 2007. gadā === * 2007.01.19. [[Arturs Millers]] "Skats no tilta". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2007.02.02. [[Zigmars Liepiņš]], [[Andra Manfelde]] "Adata". Rež. Ramūns Kaubris. * 2007.02.04. Ieva Samauska "Kā uzburt sniegu". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.02.15. [[Regnārs Vaivars]] "Leļļu pavēlnieks". Rež. Regnārs Vaivars, Diāna Romanoviča. * 2007.02.22. Bernds Šrēders "Māte un dēls". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.03.16. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori jaunā saimniece". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.04.11. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mēs" ("Negaiss") (sadarbībā ar G. Poliščukas Teātra observatoriju). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2007.04.20. [[Laima Kota|Laima Muktupāvela]] "Šampinjonu derība". Rež. [[Rūdolfs Plēpis]]. * 2007.04.26. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa. Romance par mīlētājiem. Variācija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2007.09.13. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2007.09.15. [[Margarita Perveņecka]], Natālija Vorožbita "Drakula. Dēmoni". Rež. Regnārs Vaivars. * 2007.10.11. Metjū Barbers "Apburtais aprīlis". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.10.14. Lions Feihtvangers "Džūlija Farnēze". Rež. Gaļina Poliščuka. * 2007.10.18. [[Nora Ikstena]] "Amariļļi". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2007.11.16. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2007.11.21. Sintija Laura Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Anita Sproģe. * 2007.12.14. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2008. gadā === * 2008.01.25. [[Henriks Ibsens]] "Mazais Eijolfs". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.02.15. Deivids Hērs "Jūdas skūpsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.03.18. Marjus Ivaškevičs "Kaimiņš". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2008.03.19. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2008.04.24. [[Lelde Stumbre]] "Smiltāju mantinieki". Rež. [[Indra Roga]]. * 2008.05.22. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Kerija. Retrospekcija" (pēc Teodora Dreizera romāna). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2008.06.03. Renē Heinersdorfs "Tik mīla vien". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2008.09.17. [[Inga Ābele]] "Skola". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2008.10.02. [[Regnārs Vaivars]] "Visiem zināmais lācis un viņa dr.". Rež. Regnārs Vaivars. * 2008.10.05. Marks Rāvenhils "Dažas atklātas fotogrāfijas". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2008.10.15. [[Juhans Smūls]] "Pulkveža atraitne". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2008.10.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Edmunds Freibergs. * 2008.12.11. [[Ēriks Vilsons]] "Pīles lidojums klusumā". Rež. [[Ināra Slucka]]. === 2009. gadā === * 2009.01.08. [[Gunars Janovskis]] "Uz neatgriešanos". Rež. [[Indra Roga]]. * 2009.02.05. [[Andrejs Upīts]] "Hipnotiskais brauciens" (pēc stāsta "Sūnu ciema zēni" motīviem). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2009.02.12. [[Vizma Belševica]] "Bille". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2009.03.06. [[Jānis Veselis]] "Neuzticīgie". Rež. [[Andrejs Jarovojs]]. * 2009.04.04. [[Valters Sīlis]] "Par mammām". Rež. Valters Sīlis. * 2009.04.09. Inga Rozentāle "1906. Trakāk vēl kā piektā gadā". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2009.05.07. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] "Smiekli tumsā" ("Camera obscura"). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.05.14. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Aija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2009.09.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "Vadonis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2009.09.19. Deivids Harovers "Melnais strazds". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2009.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Nesaprašanās" ("Juns Gabriels Borkmans"). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2009.10.10. Jokums Rode "Pinokio pelni". Rež. Viesturs Kairišs. * 2009.10.16. [[Vilhelms Bušs]] "Makss un Morics". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2009.11.14. [[Māra Zālīte]] "Lācis". Rež. Indra Roga. * 2009.12.11. Urss Vidmers "TopDogi". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2009.12.17. Ingrīda Lauzunda "Homo Erectus". Rež. Regnārs Vaivars. === 2010. gadā === * 2010.01.28. Ēdens fon Horvāts "Kazimirs un Karolīne". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2010.02.12. [[Gundega Repše]] "Jūras velni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2010.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Mirušās dvēseles". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2010.03.25. Dario Fo, Franka Rame "Laulāts un brīvs". Rež. Mihails Borisovs. * 2010.04.22. Rejs Kūnijs "Smieklīgā nauda". Rež. Mihails Mamedovs. * 2010.04.23. Deivids Oberns "Pierādījums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2010.04.28. [[Tenesijs Viljamss]] "Brīdinājums mazajiem kuģiem". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2010.05.27. Andris Kalnozols "Novakars: Kopsavilkums". Rež. [[Mārcis Lācis]]. * 2010.06.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2010.09.23. [[Raimonds Pauls]], [[Liāna Langa]], [[Inga Ābele]] "Leo. Pēdējā bohēma". Rež. [[Edmunds Freibergs]], Ināra Slucka. * 2010.09.25. Nikolajs Gogolis "Ārprātīgā piezīmes". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2010.10.07. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Septiņi Fausti". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.10.21. [[Danskovīte]] "Latgola.lv". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2010.11.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Garās dienas ceļš uz nakti". Rež. Mihails Kublinskis. * 2010.11.26. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Brāļi Karamazovi|Cilvēks Karamazovs]]". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2010.12.02. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2010.12.09. [[Regnārs Vaivars]], Mārcis Lācis "Skalbi un valdi. Iedvesmojoties no [[Kārlis Skalbe|K. Skalbes]] pasakām". Rež. Regnārs Vaivars, Mārcis Lācis. * 2010.12.18. [[Melānija Vanaga]] "Veļupes krastā". Rež. Valters Sīlis. * 2010.12.20. "Spēlējam Sniegbaltīti un rūķīšus". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2011. gadā === * 2011.02.10. NO99 "Čīkstošais klusums". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2011.02.25. Margarita Dirasa "Augu dienu koku paēnā". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2011.03.10. [[Astrida Lindgrēna]], Stefans Jētestams "Karlsons, kas dzīvo uz jumta". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2011.04.21. [[Pēteris Krilovs]] "Lūgšana resnajai tantei" (pēc [[Džeroms Deivids Selindžers|Džeroma Deivida Selindžera]] "Frenija un Zūijs" motīviem). Rež. Pēteris Krilovs. * 2011.04.28. Ādams Purmalis "Ādama stāsts". Rež. [[Indra Roga]]. * 2011.05.19. [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] "Visi mani prezidenti" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2011.05.31. Vilnis Vējš "Īsie zibsnīgie mirkļi". Rež. [[Ģirts Šolis]]. * 2011.09.02. "Tikai tā!" (latviešu dziesmu spēle). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2011.09.21. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.10.18. Renē Heinersdorfs "Mīli manu sievu". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2011.10.20. Aiva Birbele "Kapusvētku PR". Rež. Valdis Lūriņš. * 2011.11.10. Izrāde "Gals". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2011.11.17. Jevgeņijs Haritonovs "Dzin" (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2011.12.08. Mērija Meipsa-Dodža "[[Sudraba slidas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2011.12.13. [[Semjuels Bekets]] "Mērfijs". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. === 2012. gadā === * 2012.01.12. Treisijs Letss "Osedžas zeme". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2012.02.09. Jaroslavs Ivaškēvičs "Ideāls zaglis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2012.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Cilvēks Šinelī" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2012.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "Pērnvasar negaidot". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2012.04.10. [[Georgs Bīhners]] "Voiceks". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2012.05.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "[[Parīzes Dievmātes katedrāle (opera)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]". Rež. Indra Roga. * 2012.05.23. Uku Ūsbergs "Galvas maiņa". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2012.06.12. "[[Hamlets]]" (pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] darba motīviem) (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2012.09.13. [[Inga Ābele]] "Jasmīns. Pārdaugava". Rež. Valters Sīlis. * 2012.09.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Purva bridējs". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2012.09.20. [[Lelde Stumbre]] "Mī.. Mālēt". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2012.10.25. [[Antons Hansens Tammsāre]] "Zeme un mīlestība. Kārina. Indreks". Rež. Elmo Niganens. * 2012.11.09. [[Ēriks Vilsons]], [[Ināra Slucka]] "Zudušo laiku citējot". Rež. Ināra Slucka. * 2012.11.29. [[Ērihs Kestners]] "Trīs vīri kūrortā". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2012.11.30. [[Daniils Harmss]] "Vecene". Rež. Vladislavs Nastavševs. === 2013. gadā === * 2013.01.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2013.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Rež. [[Aiks Karapetjans]]. * 2013.03.07. [[Oskars Vailds]] "Sieviete, kura nav uzmanības vērta". Rež. [[Indra Roga]]. * 2013.03.16. Aleksejs Ščerbaks "Piemiņas diena". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2013.04.24. [[Jānis Sudrabkalns]], [[Biruta Skujeniece]], [[Jānis Peters]], [[Raimonds Pauls]] "Trubadūrs uz ēzeļa". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2013.04.28. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2013.05.14. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Meitenes". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2013.05.30. [[Džons Maksvels Kutzē]] "Rudens Pēterburgā". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2013.09.12. "...bagātā kundze..." (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] darbu motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2013.09.12. [[Regnārs Vaivars]] "Titāniks". Rež. Regnārs Vaivars. * 2013.09.12. Jevgeņijs Griškovecs "Satisfakcija". Rež. Dāvis Auškāps. * 2013.10.11. Deivids Lindsejs-Ebairs "Truša alā". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2013.10.18. [[Brāļi Grimmi]], Rasa Bugavičute-Pēce "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2013.11.04. "Nē Minskai 2014?". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.28. Ričards Bīns "Divu kungu kalps. Anno 1963". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.29. Pīters Kvilters "Žilbinoši!". Rež. Valdis Lūriņš. === 2014. gadā === * 2014.01.15. [[Henriks Ibsens]] "Spoki". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2014.01.23. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Jūtu tektonika". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.02.03. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2014.02.26. [[Džeimss Džoiss]] "Mollija saka: jā!" (pēc romāna "[[Uliss]]"). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2014.02.27. Džons Bointons Prīstlijs "Laiks un Konveju ģimene". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2014.04.25. Danskovīte "Latgola.lv—2". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2014.04.30. [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] "Ezeriņš". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2014.05.20. Jānis Balodis "Pieaugušie". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2014.05.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs "Kabarē". Rež. [[Indra Roga]]. * 2014.05.30. Tea Dorna "MarLenī". Rež. Jānis Mūrnieks. * 2014.09.11. Agnese Rutkēviča "Mans nabaga tēvs". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2014.09.13. [[Vladimirs Majakovskis]] "Blakts". Rež. Dāvis Auškāps. * 2014.11.05. Migels de Unamuno "Migla". Rež. Indra Roga. * 2014.12.04. Alans Eikborns "Svētku laika pārpratumi". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2014.12.30. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Mihails Kublinskis. * 2014.12.30. [[Mihails Bulgakovs]] "Jaunā ārsta piezīmes". Rež. [[Jānis Vimba]], [[Kaspars Zvīgulis]]. === 2015. gadā === * 2015.01.29. [[Rainis]] "Raiņa sapņi". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2015.03.05. Ēdens fon Horvāts "Vīnes meža stāsti". Rež. Andžejs Bubeņs. * 2015.04.07. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2015.04.22. Margareta Edsone "Prāts". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2015.04.23. Žans Anuijs "Antigone". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2015.05.14. Valdis Zilveris, [[Juris Hiršs]] "Bāskervilu leģenda" (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] stāsta motīviem). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2015.05.26. Žoels Pomrā "Šis bērns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2015.09.11. Rainis "[[Uguns un nakts]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2015.09.19. Eliots Heizs "Ceļā uz mājām". Rež. Dāvis Auškāps. * 2015.09.23. Bārnijs Noriss "Ciemiņi". Rež. Ināra Slucka. * 2015.10.22. [[Tomass Manns]] "Avantūrista grēksūdze". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.12.03. [[Viktors Igo]], [[Imants Kalniņš]], [[Viktors Kalniņš (rakstnieks)|Viks]] "Cilvēks, kas smejas". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. === 2016. gadā === * 2016.01.14. Huans Majorga "Zēns". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2016.02.04. [[Māris Bērziņš]] "Svina garša". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2016.03.11. "Mūžīgais komentārs Nr. 4" (pēc [[Sērens Kirkegors|Sērena Kirkegora]] darba motīviem). Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2016.04.21. [[Henriks Ibsens]] "Mežapīle". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2016.04.28. Florians Zellers "Ak, tētīt...". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2016.05.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem gobām". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2016.05.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Asins kāzas". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2016.05.30. Deniss Kellijs "Pēc beigām". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.15. [[Andrejs Upīts]] "Sieviete". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2016.09.21. Jānis Balodis, Valters Sīlis "Veiksmes stāsts". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.22. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Klavigo". Rež. Folkers Šmits. * 2016.10.27. Henriks Ibsens, [[Edvards Grīgs]] "Pērs Gints". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2016.11.30. "Nature Morte". Horeogr. Agate Bankava. * 2016.12.02. "Šausmu autobuss" (iedvesmojoties no Paula van Lona stāstiem). Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2016.12.04. [[Anna Rancāne]] "Bišumāte un vilkacis". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 2017. gadā === * 2017.01.05. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2017.02.05. Marks Hedons, Saimons Stīvenss "Savādais atgadījums ar suni naktī". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2017.02.28. [[Artūrs Dīcis]] "Lidojošais Travolta". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2017.03.04. Marjus Ivaškevičs "Tuvā pilsēta". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2017.03.08. [[Ežēns Jonesko]] "Plikpaurainā dziedone". Rež. [[Indra Roga]]. * 2017.03.26. "Melot (?)!" (pēc [[Denī Didro]] darba). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2017.04.06. Nikola Makolifa "Juveliera jubileja". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2017.04.29. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2017.05.08. Harijs Gulbis "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2017.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīne". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2017.09.14. [[Inga Ābele]] "Klūgu mūks". Rež. Indra Roga. * 2017.09.29. Laila Burāne "Līdz kāzām sadzīs" (sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] un [[Ģertrūdes ielas teātris|Ģertrūdes ielas teātri]]). Rež. Laura Upeniece. * 2017.10.12. Antons Čehovs "[[Trīs māsas]]. Refleksija". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2017.11.22. Terenss Retigans "Dziļā, skumjā jūra". Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2017.12.05. [[Alberts Kronenbergs]] "Mazais ganiņš". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2017.12.07. Dankans Makmillans "Cilvēki, lietas un vietas". Rež. Valters Sīlis. === 2018. gadā === * 2018.01.12. Andris Ūdris "Apsolu". Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2018.01.25. Jasmīna Rezā "ART". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2018.02.01. [[Oskars Vailds]], [[Rihards Štrauss]] "Salome". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2018.02.15. Žans Liks Lagarss "Tas pasaules gals". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2018.03.08. [[Artūrs Dīcis]] "Arī vaļiem ir bail". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2018.03.15. Andri Lūps "Dūja". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2018.05.24. [[Pēteris Pētersons]], [[Raimonds Pauls]] "Man 30 gadu". Rež. Ināra Slucka. * 2018.05.31. Jānis Balodis "Mežainis". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2018.06.08. "Precēšanās un šķiršanās anatomija" (pēc Džona Apdaika darba motīviem). Rež. [[Marija Bērziņa]]. * 2018.09.13. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2018.09.14. "Antiņš. Zelts. Kalns" (pēc Raiņa lugas "[[Zelta zirgs]]" motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2018.11.01. "visas manas vājības ir tavas lūpas". Horeogr. Agate Bankava, Rūdolfs Gediņš, Dmitrijs Gaitjukevičs. * 2018.11.12. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] "Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris". Rež. Valters Sīlis. * 2018.12.06. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2019. gadā === * 2019.02.03. "Par tēviem". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2019.02.05. [[Jēkabs Nīmanis (mūziķis)|Jēkabs Nīmanis]], [[Kārlis Skalbe]], [[Kārlis Vērdiņš]] "Ceļojums uz ziemeļiem". Rež. Jēkabs Nīmanis. * 2019.02.07. [[Zigfrīds fon Fēgezaks]] "Baltiešu gredzens". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2019.03.07. Rimants Ziedonis "Paradoksālā Latvija". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2019.03.29. Justīne Kļava, [[Garlībs Merķelis]] "Latvieši". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2019.05.09. Jānis Balodis "Zem diviem karogiem". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2019.05.29. "Aka" (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] romāna motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2019.06.05. Rita Kalnejais "Šī skaistā nākotne". Rež. Diāna Kaijaka. * 2019.09.19. Juha Jokela "Finlandizācija". Rež. Valters Sīlis. * 2019.09.19. Ivo Briedis "Pēdējais salmiņš". Rež. Toms Treinis. * 2019.09.19. [[Aivars Freimanis]] "Katls". Rež. Ināra Slucka. * 2019.10.18. [[Lūiss Kerols|Luiss Kerols]] "[[Alises piedzīvojumi Brīnumzemē|Alise Brīnumzemē]]". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2019.12.04. Rasa Bugavičute-Pēce "Puika, kurš redzēja tumsā". Rež. Valters Sīlis. * 2019.12.05. Nikolajs Gogolis "Revidents". Rež. Ņikita Kobeļevs. * 2019.12.18. Jasmīna Rezā "Slaktiņa dievs". Rež. Daiga Kažociņa. === 2020. gadā === * 2020.03.05. Federiko Garsija Lorka "Tukšais zieds" ("Jerma"). Rež. Ināra Slucka. * 2020.03.06. Artūrs Dīcis "Dzīvnieks" (pēc Arto Pāsilinna romāna "Zaķa gads" motīviem). Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.03.12."[[Lepnums un aizspriedumi]]" (pēc [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] romāna motīviem). Rež. Klāvs Mellis. * 2020.07.31. Māra Zālīte "Margarēta". Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.09.11. "Skaņdarbs". Rež. Ināra Slucka. * 2020.09.24. Artūrs Jankovskis "Oligarhs". Rež. Toms Treinis. * 2020.09.26. Linda Rudene, Valters Sīlis "Mežs". Rež. Valters Sīlis. * 2020.09.27. Linda Rudene, Valters Sīlis "Pilsēta". Rež. Valters Sīlis. === 2021. gadā === * 2021.08.27. "Atver acis". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.10. [[Harolds Pinters]] "Nodevība". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.14. "Svešinieki vilcienā" (Viļņa Vēja skatuves vers. pēc Patrīcijas Haismitas un Kreiga Vernera darbu motīviem). Rež. Vladislavs Nastavševs. * 2021.09.16. [[Frīdrihs Šillers]] "Ferdinands un Luīze". Rež. Dita Lūriņa. * 2021.09.22. Linda Rudene "Riests". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.22. Garsons Kanins "Dzimusi vakardien". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.23. [[Stendāls]] "Sarkanais un melnais". Rež. Edmunds Freibergs. * 2021.09.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Sapnis vasaras naktī". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2021.09.30. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Mārtiņš Gūtmanis. * 2021.10.08. "Aukle" (pēc Leīlas Slimani romāna "Klusa dziesma" motīviem). Rež. Intars Rešetins. * 2021.10.09. Reins Rauds "Perfektā teikuma nāve". Rež. Valters Sīlis. * 2021.12.09. [[Andruss Kivirehks]] "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus". Rež. Ivars Pellu. === 2022. gadā === * 2022.02.10. Kata Vēbere "Sievietes daļas". Rež. Ināra Slucka. * 2022.04.06. Sirku Peltola "Mazā naudiņa". Rež. Regnārs Vaivars. * 2022.04.07. Tomass Vinterbergs, Mogenss Rukovs "Komūna". Rež. Valters Sīlis. * 2022.09.15. [[Māris Bērziņš]] "Aizliegtais pianīns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2022.09.22. Deivids Harovers "Naži vistās". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2022.10.02. Marina Smiļaneca "Suņa māja". Rež. Larisa Semirozumenko. * 2022.10.21. [[Karlo Kollodi]] "[[Pinokio piedzīvojumi]]". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2022.12.13. [[Ance Muižniece]] "Divas pasaules". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. === 2023. gadā === * 2023.01.12. Lūsija Kirkvuda "Debesjums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2023.03.09. [[Rabindranats Tagore]] "Pasta nams". Rež. Elīza Dombrovska. * 2023.03.16. [[Artūrs Dīcis]] "Ričards. Nekā personīga". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2023.03.31. "Baltiešu armija" (pēc Edgara Ozoliņa piezīmju motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2023.05.10. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]], [[Džuzepe Verdi]], [[Edgars Mākens]] "La KRITUSĪ". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2023.09.14. [[Rainis]] / Justīne Kļava "Spēlēju, dancoju". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2023.09.26. Ferdinands fon Šīrahs "Terors". Rež. Valters Sīlis. * 2023.10.26. Regnārs Vaivars "Suņu ciema Nelaimes lācis". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2023.11.09. Elza Marta Ruža / Matīss Kaža "Maigā vara". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2023.12.06. [[Kaspars Rolšteins]] "#DiToo". Rež. [[Dita Lūriņa]]. === 2024. gadā === * 2024.01.25. Klāvs Mellis "Garderobisti". Rež. [[Paula Pļavniece]]. * 2024.02.01. Dmitrijs Krimovs "Pīters Pens. Sindroms". Rež. Dmitrijs Krimovs. * 2024.02.08. Kristina Marija Kuliniča "Kā kļūt nelaimīgam?". Rež. Artūrs Areima. * 2024.03.06. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere. Atgriešanās". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2024.04.11. Mariuss fon Maienburgs "Ugunsseja". Rež. Henrijs Arājs. * 2024.04.18. Mārgareta Perija "Laiks Paradīzei". Rež. Endīne Bērziņa. * 2024.04.25. Pēc [[Pēteris Veiss|Pētera Veisa]] lugas motīviem "Marats/Sads". Rež. Rūdolfs Gediņš, Klāvs Mellis. * 2024.05.16. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgais vecis". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2024.09.12. [[Alberts Bels]] "Cilvēki laivās". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.09.19. [[Sudrabu Edžus]] "Dullais Dauka". Rež. Jurģis Lūsis. * 2024.10.29. [[Astrida Lindgrēna]] "Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki". Rež. Paula Pļavniece. * 2024.12.05. [[Frānsiss Skots Ficdžeralds]] "[[Lielais Getsbijs|Lieliskais Getsbijs]]". Rež. [[Indra Roga]]. === 2025. gadā === * 2025.02.27. [[Jukio Mišima]] "Zelta templis". Rež. Henrijs Arājs. * 2025.03.06. Lī Hols, Padijs Čajefskis "Nacionālais kanāls". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2025.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2025.04.17. Laura Sintija Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Rodrigo Struka. * 2025.04.30. Iedvesmojoties no [[Arveds Mihelsons|Rutku Tēva]] "Dumpīgā Rīga". Rež. Klāvs Mellis. * 2025.05.15. [[E. T. A. Hofmanis|Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis]] "Smilšu cilvēks". Rež. [[Ralfs Liepa]]. * 2025.06.04. [[Alfrēds Žarī]], Vladislavs Troickis, Elza Marta Ruža "Karalis Ibī un citi monstri". Rež. Vladislavs Troickis. * 2025.09.11. Gusts Ābele "Klusums un troksnis". Rež. Gusts Ābele. * 2025.09.20. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2025.09.25. [[Jānis Joņevs]] "Ko var cilvēks". Rež. Roberts Dauburs. * 2025.10.09. [[Jana Egle]] "Egles stāsti". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.11.14. [[Kārlis Vērdiņš]], [[Matīss Kaža]] "Bastardi". Rež. Matīss Kaža. * 2025.11.15. Mērija Orra "Viss par Ievu". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.12.04. [[Andris Kalnozols]] "Ods". Rež. [[Matīss Budovskis]]. === 2026. gadā === * 2026.02.05. Daiva Čepauskaite "Kad atkal būsim jauni". Rež. [[Rolands Atkočūns]]. * 2026.02.26. [[Guntis Bojārs]] "Zīda čūska". Rež. [[Laura Groza]]. * 2026.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2026.03.17. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Atbalss Aija". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2026.04.30. Noels Kovards "Intīmās dzīves". Rež. [[Ināra Slucka]]. [[Kategorija:Latvijas Nacionālais teātris|Izrādes]] j69mdb1qmqmaw2wlmzbqptuvtlykhht 4500686 4500685 2026-07-30T22:14:03Z Teatrālis 82063 /* 1990. gadā */ 4500686 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. {{TOClimit|2}} == Padomju Latvijas Strādnieku teātris (1919) == * 1919.02.23. [[Leons Paegle]] "Augšāmcelšanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1919.03.09. [[Andrejs Upīts]] "Viens un daudzie". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.03.14. Andrejs Upīts "Balss un atbalss". Rež. Augusts Kokalis. * 1919.03.28. Maksimiliāns Bethers "Pirmie viļņi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.04.11. Andrejs Upīts "Saule un tvaiks". Rež. Ērihs Lauberts. * 1919.04.18. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.05.02. [[Maksims Gorkijs]] "Ienaidnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.05.16. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. == Latvijas Nacionālais teātris (1919—1940) == === 1919. gadā === * 1919.11.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.12.03. [[Rainis]] "Daugava". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1919.12.06. Rainis "[[Zelta zirgs]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.12.19. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (1. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.21. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.25. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.27. Bjernstjerne Bjernsons "Kad jaunais vīns zied". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1920. gadā === * 1920.01.06. [[Moriss Meterlinks]] "Māsa Beatrise". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1920.01.17. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1920.01.31. Endre Naģs "Ministru prezidents". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.02.25. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1920.03.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.03.17. [[Fallijs]] "Selgā". Rež. Alfrēds Zommers. * 1920.04.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.04.28. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.05.15. [[Heinrihs Manns]] "Legro kundze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.06.15. Edvards Vulfs "Rožainās dienas", Gabriela Zapoļska "Kāzu priekšvakarā", [[Antons Čehovs]] "Bildinājums". Rež. Dmitrijs Arbeņins. * 1920.09.15. Rūdolfs Blaumanis "Indrāni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.09.21. [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.09.29. Rihards Dēmels "Cilvēku draugi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.10.13. Edvards Vulfs "Meli". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.11.10. [[Anna Brigadere]] “Ilga”. Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.11.17. Rainis "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.12.03. Šarls van Lerbergs "Pans". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.12.23. Jānis Akuraters "Šis un Tas Itnekas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1921. gadā === * 1921.01.12. Antons Vildganss "Nabadzība". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1921.01.26. Klitija "Sulamīte". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1921.02.18. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.05. Rūdolfs Lotārs "Karalis Harlekīns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.03.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.23. [[Henriks Ibsens]] "Troņa tīkotāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.04.28. [[Augusts Saulietis]] "Pret ziemeļiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.05.06. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.05.25. Artūrs Kustā Jerviluoms "Ziemeļnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.16. [[Augusts Kicbergs]] "Elks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.21. Voldemārs Dambergs "Ziedu viesulī". Rež. Fricis Rode. * 1921.10.05. Erkols Luidži Morselli "Glauks". Rež. Kristaps Linde. * 1921.10.12. [[Jānis Poruks]] "Hernhūtieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.11.23. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.14. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. Fricis Rode. * 1921.12.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Viena diena" un "Dzīvas un nedzīvas puķes". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.27. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Fricis Rode. === 1922. gadā === * 1922.01.15. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Fricis Rode. * 1922.01.15. Moljērs "Skapēna nedarbi". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1922.01.23. [[Anna Brigadere]] "Ausmā". Rež. Kristaps Linde. * 1922.02.15. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Grāfs de Rizors". Rež. Fricis Rode. * 1922.02.25. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas jeb Trakā diena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.03.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki|Mērnieku laiki Slātavā]]". Rež. Fricis Rode. * 1922.04.05. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1922.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas" ("Jautrās vindzorietes"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.04.24. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.10. [[Oskars Vailds]] "Padovas hercogiene". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.17. Nino Berīni "Zaimotājs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.05.22. [[Gerharts Hauptmanis]] "Vientuļi cilvēki". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.30. [[Augusts Deglavs]] "Vienpadsmitā stunda". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.02. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.14. [[Sofokls]] "Ķēniņš Edips". Rež. Fricis Rode. * 1922.09.20. Karls Šternheims "Kandidāts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.10.04. Emīlija Prūsa "Gaisa dārzi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.10.18. Gabriels Landsbergs-Žemkalnis "Blinda" ("Pasaules līdzinātājs"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.11.15. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.11.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Fricis Rode. * 1922.11.27. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.12.12. Arvīds Jernefelts "Titus, Jeruzalemes izpostītājs". Rež. Fricis Rode. * 1922.12.29. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1923. gadā === * 1923.01.02. [[Pēteris Ērmanis]] "Brakos". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1923.01.12. [[Gerharts Hauptmanis]] "Roze Bernda". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1923.01.24. [[Jānis Akuraters]] "Pieci vēji". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.02.15. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Fricis Rode. * 1923.02.28. [[Alfrēds Andersons|Andrass]] "Ķēniņš Dāvids". Rež. Fricis Rode. * 1923.03.07. Haralds Eldgasts "Agarta". Rež. Kristaps Linde. * 1923.03.16. Hermanis Heijermanss "Ķēžu locekļi". Rež. Teodors Podnieks. * 1923.04.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.04.18. Voldemārs Dambergs "Mēs viņus gūstīsim!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.04.23. Jānis Lejiņš "Pie dzimtenes krusta". Rež. Jānis Lejiņš. * 1923.04.30. [[Kārlis Jēkabsons]] "Sirdsapziņa". Rež. Kristaps Linde. * 1923.05.12. [[Aleksis Kivi]] "Kāzu brauciens" ("Ciema kurpnieki"). Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.06.17. Gustavs Vids "Augstākā matemātika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.01. [[Aspazija]] "Aspazija". Rež. Fricis Rode. * 1923.09.05. Sidnejs Gariks "Atzīšanās". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.09.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.26. Juris Kosa "Ceļi un dūkstis". Rež. Kristaps Linde. * 1923.10.10. Džeimss Metjū Berijs "Brīnišķīgais Kreitons". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.24. [[Augusts Saulietis]] "Sirdskaite". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.31. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.11.18. [[Rainis]] "Daugava". Rež. Fricis Rode. * 1923.12.05. [[Andrejs Upīts]] "Laimes lācis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.12.25. Rainis "Mušu ķēniņš". Rež. Fricis Rode. === 1924. gadā === * 1924.01.12. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Zvēru dīdītājs". Rež. Kristaps Linde. * 1924.01.21. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1924.01.30. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Fausts". Rež. Fricis Rode. * 1924.02.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Ziemas pasaciņa". Rež. Fricis Rode. * 1924.03.05. Anna Brigadere "Hetēras mantojums". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1924.03.17. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. Kristaps Linde. * 1924.03.31. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Fricis Rode. * 1924.04.09. [[Ansis Gulbis]] "Kaspars un Biruta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.04.17. [[Džordžs Gordons Bairons|Džordžs Bairons]] "Kains". Rež. Kristaps Linde. * 1924.04.20. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Arājdēls". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.05.03. Hanss Millers "Kaislība". Rež. Lilija Štengele. * 1924.05.05. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Rež. Jānis Lejiņš. * 1924.05.12. Zeltmatis "Indulis". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.26. Gabriels Dregeli "Labi pašūta fraka". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.08.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Fricis Rode. * 1924.09.02. Rūdolfs Blaumanis "Potivāra nams". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.12. [[Jānis Akuraters]] "Tautas darbinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.25. [[Aspazija]] "Ragana". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1924.10.17. [[Augusts Strindbergs]] "Reibonis". Rež. Fricis Rode. * 1924.10.20. Roberts Valters "Tornī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.10.29. [[Jūlijs Pētersons]] "Prāta cilvēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.11.12. Ļevs Luncs "Ārpus likuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.12.06. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1924.12.19. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. Fricis Rode. === 1925. gadā === * 1925.01.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. Fricis Rode. * 1925.02.02. Viljams Šekspīrs "Spītnieces precības" ("Spītnieces savaldīšana"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1925.02.20. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1925.03.03. Etjēns Reijs "Skaistas sievietes". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.03.16. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kuru pliķē". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1925.04.08. Anrī Bernšteins "Zaglis". Rež. Fricis Rode. * 1925.04.24. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Svētā Žanna". Rež. Kristaps Linde. * 1925.05.19. [[Džeroms K. Džeroms]] "Miss Hobsa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.09.02. [[Frīdrihs Hebels]] "Judīte". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1925.09.16. [[Augusts Saulietis]] "Inteliģenti". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.09.23. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Adriēna Lekuvrēra". Rež. Fricis Rode. * 1925.10.07. [[Andrejs Upīts]] "Atraitnes vīrs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.10.21. [[Luidži Pirandello]] "Sešas personas meklē autoru" ("[[Seši tēli meklē autoru]]"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.10.26. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs "Carienes sazvērestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.04. Jēkabs Zeibolts "Mājas naids". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.11.11. Viljams Šekspīrs "Maldu komēdija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.18. [[Aspazija]] "Boass un Rute". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.12.02. [[Augusts Strindbergs]] "Samums", [[Romēns Rolāns]] "Mīlas un nāves spēle". Rež. Fricis Rode. * 1925.12.09. Augusts Strindbergs "Līgava ar kroni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.12.25. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1926. gadā === * 1926.01.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Diplomāti". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1926.01.20. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Fricis Rode. * 1926.01.25. [[Žils Romēns]] "Doktors Knoks jeb Medicīnas triumfs". Rež. Fricis Rode. * 1926.02.06. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sievietes vara" ("Kapteiņa Brasbaunda atgriešanās"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1926.02.18. [[Georgs Kaizers]] "Grāfienes Lavaletas ziedojums". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1926.02.23. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Masku deja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.06. [[Ansis Gulbis]] "Ērika Jonase". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.03.13. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.03.18. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Madame Sans-Gene". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.26. Voldemārs Dambergs "Neticīgā Kolombīne". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.09. [[Žans Rasins]] "Fedra", [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.23. [[Viktors Eglītis]] "Ministra sievas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.04.29. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs "Vecmāmuļa" ("Iekarotā laime"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.05.11. Aleksandrs Bisons "Nezināmā". Rež. Fricis Rode. * 1926.05.17. Gabriela Zapoļska "Traģiskie muļķi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.05.19. [[Karlo Goldoni]] "Melis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.01. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.15. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.09.29. [[Augusts Saulietis]] "Nepilnīgais". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.10.06. Jurijs Jurjins "Varonis aiz pārpratuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.10.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.03. Anna Brigadere "Dievišķā seja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.17. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.11.25. Ļevs Urvancevs "Vera Mirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.27. Lindulis "Gaigalu dzimta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.12.08. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.12.18. Jēkabs Rozentāls-Krūmiņš "Sarkanais kungs". Rež. Aleksis Mierlauks, otrais rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. === 1927. gadā === * 1927.01.12. [[Jānis Akuraters]] "Apvienosimies". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1927.02.02. Kārlis Ieviņš "Putras Dauķa precības". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1927.02.19. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1927.03.05. Andrē de Lords, Pjērs Šēns "Mans mācītājs pie bagātiem". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.03.11. [[Ansis Gulbis]] "Avantūriste". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.03.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Doroteja Angermane". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.06. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.20. [[Edvards Vulfs]] "Pasaka par nāvi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1927.04.26. Ēvalds Šķipsna "Ciānas bērni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.06. [[Lope de Vega]] "Fuente Ovehuna" ("Avju avots"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.05.14. [[Brāļi Kaudzītes]], [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Viltus mērnieki Čangalē". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.20. Pāvils Gruzna "Vecpuišu nodoklis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.09.07. Pols Gavo "Šokolādes princese". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.14. [[Jēkabs Janševskis]] "Precību viesulis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.09.24. Pjērs Bertons, Šarls Simons "Zazā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.10.05. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sātana apustulis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.10.18. [[Elīna Zālīte]] "Bīstamais vecums". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.10.26. Edgars Volless "Kurš ir vilkatis?". Rež. Jānis Zariņš. * 1927.11.12. [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi" un "Venēciešu nakts". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.11.19. Ferencs Molnārs "Spēle pilī". Rež. Ivans Šmits. * 1927.11.26. Edmons Rostāns "Ērglēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.12.10. [[Andrejs Upīts]] "Vesela miesa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.12.16. Viljams Šekspīrs "[[Makbets]]". Rež. Ivans Šmits. === 1928. gadā === * 1928.01.11. Ludvigs Fulda "Ēzeļa ēna". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1928.01.18. [[Jūlijs Pētersons]] "Sieviete ar sešiem prātiem". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1928.02.08. [[Anna Brigadere]] "Izredzētais". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.02.15. [[Rainis]] "Ilja Muromietis". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1928.02.24. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Atjautīgā sieviete". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.03.07. [[Ādolfs Alunāns]] "Lielpils pagasta vecākie". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.03.16. [[Moriss Meterlinks]] "Baltais tēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.03.31. [[Aspazija]] "Zalša līgava". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.04.06. [[Miķelis Valters]] "Kristus atriebšanās". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Sabiedrības pīlāri". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.04.27. Kārlis Ieviņš "Māte un meitas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.05.04. Jānis Vainovskis "Dzīvie miljoni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.05.11. Anrī Meijaks, Luijs Alevī "Arvien trakāk". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.01. Rainis "Rīgas ragana". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.07. Bella Šēne "Mīlas rotaļa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.18. Bajards Veijers "Mērijas Duganes prāva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.10.12. Karels Šeinpflugs "Otrā jaunība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.10.24. Anrī Bataijs "Kailā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.02. [[Jēkabs Janševskis]] "Pirmā nakts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.11.10. Stefans Kšivoševskis "Velns un krodziniece". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.11.23. [[Jānis Akuraters]] "Priecīgais saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.26. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs "Belugina precības". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.12.05. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Mīlas teika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.12.19. Rainis "Suns un kaķe". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1929. gadā === * 1929.01.09. [[Georgs Kaizers]] "Prezidents". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1929.01.18. [[Moljērs]] "Dons Žuans jeb Akmens dzīres". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1929.01.25. Tūrs Hedbergs "Juhans Ulfšjerns". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1929.02.06. [[Jūlijs Pētersons]] "Cilvēki, kas bēg paši no sevis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.02.12. Ernests Vajda "Viņi šķiras". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.25. Roberts Mišs "Kaisles untums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.27. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.04. Ilja Surgučovs "Rudens vijoles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.09. [[Pedro Kalderons de la Barka]] "Dzīve—sapnis", [[Migels de Servantess]] "Divi pļāpas". Rež. Nikolajs fon Drīzens. * 1929.03.20. Ferencs Molnārs "Melnais briljants". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.29. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Gulbju dziesma". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1929.04.17. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.04.20. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.05.07. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.05.11. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.08.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.09.11. [[Džeroms K. Džeroms]] "Fannija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.09.18. Františeks Langers "Kamielis caur adatas aci". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.10.02. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.10.09. Henriks Ibsens "Meža pīle". Rež. Fjodors Komisarževskis. * 1929.10.23. Ferencs Molnārs "Olimpija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.11.02. Agards Zendrups "Kas vainīgs?". Rež. Jānis Zariņš. * 1929.11.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.11.22. Roberts Šerifs "Ceļa galā". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.06. Ludvigs Hiršfelds "Sieviete, ko katrs meklē". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.18. Anna Brigadere "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.12.31. [[Lūcija Zamaiča]] "Ķipara brīnišķīgās dēkas". Rež. Ernests Feldmanis. === 1930. gadā === * 1930.01.08. [[Augusts Saulietis]] "Audžu bērni". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1930.01.14. [[Šolems Aleihems]] "Lielais vinnests" ("200 000"). Rež. Marks Rubins. * 1930.01.25. [[Hermanis Bārs]] "Skatuves zvaigzne". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1930.02.12. [[Lope de Vega]] "Seviljas zvaigzne". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1930.02.19. Ježi Šaņavskis "Advokāts un rozes". Rež. Aleksandrs Zelverovičs. * 1930.02.27. Valters Ilge "Grāfiene Dibarī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1930.03.08. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.03.19. [[Jūlijs Pētersons]] "Jauneklis ar sapņainām acīm". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.03.26. Minna Dišlere "Iegātnis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.04.04. Luijs Verneijs "Tālrunis zvana" ("Lambertjē kungs"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.04.15. [[Austra Ozoliņa-Krauze]] "Katrīna". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.04.26. [[Frīdrihs Hebels]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.07. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Pie sloku ezera". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.21. Irma Brača "Velni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.08.31. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.09.10. Ladislavs Fodors "Pildspalva". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.09.24. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.10.10. [[Anna Brigadere]] "Šuvējas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.22. Pauls Aldre "Līdumnieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.29. Pauls Franks "Pirmās šķiras viesnīca". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.11.03. Hermanis Heijermanss "Septītais bauslis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.14. [[Jānis Akuraters]] "Mīlestības zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.21. [[Hermanis Bārs]] "Žozefīne". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.11.24. [[Puriņu Klāvs]] "Zviedris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.10. Ksenija Rudzīte "Maliena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.12.16. [[Jūlijs Pētersons]] "Tagad pasaulei jāpārveidojas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.31. Ferencs Molnārs "Labais eņģelis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1931. gadā === * 1931.01.14. Pjērs Sabatjē, Viktors de la Fortels "Kaislību ugunīs". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1931.01.31. [[Jānis Veselis]] "Jumis". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1931.02.11. Hjalmars Bergmanis "Mazpilsētas tirāns" ("Markurels"). Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1931.02.26. Ferdinands Brukners "Anglijas Elizabete". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1931.03.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Taupības kurators". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.03.18. Frederiks Lonsdāls "Vai mēs visi neesam tādi?". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.03.27. Pauls Franks, Ludvigs Hiršfelds "Veikals ar Ameriku". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.04.02. Voldemārs Zonbergs "Kurzemes lielais hercogs". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.04.17. Žans Sarmāns "Madelona". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.04.29. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Tu—brīnišķā!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.05.06. Petrs Vaičūns "Veltas pūles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.05.25. Zigfrīds Geijers "Mainītās lomās". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.08.30. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.09.10. Pols Armāns, Marsels Žerbidons "Irēnas mīlestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.09.23. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nafta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.09.30. [[Kārlis Cukmaiers|Karls Cukmeijers]] "Kepenikas kapteinis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.10.14. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.10.21. Makss Neals, Makss Ferners "Nogurušais Teodors". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.11.16. Bella Šēne "Kad sirdis sāk kvēlot". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.11.18. [[Anna Brigadere]] "Pastari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.11.27. Francis Hedbergs "Kāzas Ulvosā". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.12.09. Kārlis Gandrups "Trīs blēži". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.12.20. Karls Brikners "Sarkangalvīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.12.25. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Antiņa galms". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Melnā primadonna". Rež. Ernests Feldmanis. === 1932. gadā === * 1932.01.08. Neils Grants "Sieviešu politika". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1932.01.18. [[Anna Brigadere]] "Ilga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1932.01.23. Jēkabs Lošvics "Šahs vai rulete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1932.02.03. [[Jānis Akuraters]] "Amora talons". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.02.16. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Zemes spēks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.03.02. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari "Zaķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.03.10. [[Augusts Strindbergs]] "Ēriks XIV". Rež. [[Mihails Čehovs]]. * 1932.03.18. [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1932.04.06. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.04.13. Moriss Henekens, E. Vēbers "Monmartras lilija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.04.23. [[Aleksejs Tolstojs (1817—1875)|Aleksejs Tolstojs]] "Jāņa Briesmīgā nāve". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.05.05. Minna Dišlere "Traks laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.05.20. Teuvo Pakkala "Koku pludinātāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.06.01. Īdens Filpotss "Cik grūti tikt pie sievas". Rež. Jānis Zariņš. * 1932.09.01. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.09.07. Edvīns Berks "Tas, ko sauc par mīlestību". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.09.24. [[Jūlijs Pētersons]] "Sievietes sirds labirints". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.10.05. [[Ivans Turgeņevs]] "Muižnieku ligzda". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.10.15. Ladislavs Bušs-Fekete, Aleksandrs Gots "Fērika viesojas". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.10.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.11.09. Voldemārs Zonbergs "Mākslīgais zīds". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.11. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Latvju leģenda". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.18. Anna Brigadere "Karaliene Jāna". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.07. Ludvigs Hiršfelds, Rūdolfs Esterreihers "Ārzemju ceļojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.12.15. Maits Metsanurks "Uz zaļa zara". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.12.21. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.31. Pāvils Gruzna "Zemes rūķu kolektīvs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1933. gadā === * 1933.01.14. [[Jānis Grīns]] "Kaļostro Jelgavā". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.01.28. Ludvigs Hiršfelds "Zviedru sērkociņš". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1933.02.03. [[Jēkabs Janševskis]] "Laimes bērns". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1933.02.06. Aleksandrs Kosorotovs "Mīlas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.02.15. Ferencs Molnārs "Pāvilielas zēni". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.02.22. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]" ("Kalna Jepe"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.03.03. Elvīra Kociņa "Lidotājs". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.03.06. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1933.03.17. [[Viktorjēns Sardū]] "Fedora". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.03.25. [[Ansis Gulbis]] "Skolmeistari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.12. [[Karlo Goldoni]] "Spēļu ellīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.25. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Stella". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Zelta zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.30. Jānis Janka "Mistera Maija starts un finišs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Gailis]] "Mistera Maija starpspēles". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.05.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pārāk patiesi, lai būtu skaisti". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.05.20. Ladislavs Fodors "Dr. Jūlija Šabo". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.09.01. [[Aspazija]] "Velna nauda". Rež. [[Jānis Muncis]]. * 1933.09.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Sestdienas vakars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Zelta kupris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Pēc pirmā mītiņa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.17. Ludvigs Fulda "Dvīņu māsas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.09.27. Stefans Kedržinskis "Rītdienas laime". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.10.18. Hugo Raudseps "Salonā un krātiņā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1933.10.28. [[Jānis Akuraters]] "Vadātājs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.11.06. Ferencs Molnārs "Velns". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.11.10. Barijs Konnors "Nav vērts raudāt". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.11.18. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Negudrā Ģertrūde". Rež. Jānis Osis. * 1933.11.29. [[Alfrēds Andersons]] "Baltezeru dzimtas asinis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.12.08. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.12.21. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Jānis Muncis. * 1933.12.31. Edvards Knoblauhs "Fauns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1934. gadā === * 1934.01.06. Augusts Laiviņš "Zvaigžņu pulki". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1934.01.21. Voldemārs Zonbergs "Zēns ar suni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.01.24. [[Marija Leiko]], Austra Ozoliņa-Krauze "Marija Vaļevska". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.02.14. [[Viktors Eglītis]] "Nesaraujamās saites". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1934.02.28. Luidži Kamoleti "Māsa Terēze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.03.10. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Pirmā daļa). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.03.28. Jānis Lejiņš "Saulei līdzi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Jaunatnes savienība". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.04.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Žagatu ligzdā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1934.05.18. [[Roberts Kroders]] "Princis vai šoferis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.09.01. [[Doku Atis]] "Krišus Laksts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.09.14. Renē Fošuā "Urzulas gleznas". Rež. Jānis Osis. * 1934.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.10.13. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1934.10.30. [[Jūlijs Pētersons]] "Mīlas karuselis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.11.07. Sidnejs Kingslejs "Cilvēki baltās drānās". Rež. Jānis Zariņš. * 1934.11.17. [[Aleksandrs Grīns]], Voldemārs Zonbergs "Dvēseļu putenis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.11.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Randenes Barbara". Rež. Jānis Osis. * 1934.12.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.12.23. Sofija Čurļoniene-Kimantaite "Septiņi brāļi". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1935. gadā === * 1935.01.16. [[Jānis Akuraters]] "Vecie un jaunie". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1935.01.31. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "Kīns". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.11. [[Elīna Zālīte]] "Svešas asinis". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.28. Emīlija Prūsa "Godīguma pārbaude". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1935.03.16. Gabriels d’Anuncio "Frančeska da Rimini". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.03.30. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Otrā daļa). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1935.04.08. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.04.17. [[Moriss Meterlinks]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.05.14. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Lielā liesma". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1935.07.25. Agapētuss "Labi vārīts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.09.11. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1935.09.29. [[Vilis Lācis]] "Senču aicinājums". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.10.05. Aloja un Vilens Mrštikovi "Mariša". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.10.18. Ježi Šaņavskis "Tilts". Rež. Jānis Osis. * 1935.11.01. [[Kārlis Jēkabsons]] "Draudāru vedekla". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.11.17. [[Jānis Akuraters]] "Kronvalds". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.11.28. Žans Ogists Rišpēns "Dzīvība vai nāve". Rež. Jānis Osis. * 1935.12.13. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.12.23. E. Hermanis "Runcis zābakos". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1936. gadā === * 1936.01.11. Lajošs Zilahi "Viņas pēdējā loma". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1936.01.29. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1936.02.21. Voldemārs Zonbergs "Ziedošais jaunības laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.02.27. [[Augusts Saulietis]] "Jēkabs Saltups". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.03.11. [[Henriks Ibsens]] "Juns Gabriels Borkmans". Rež. Jānis Osis. * 1936.03.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Teodors Lācis]]. * 1936.04.17. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.04.22. [[Jūlijs Pētersons]] "Plaisas parketā". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1936.04.30. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Dāmu karš". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.05.04. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Lilija Štengele. * 1936.09.01. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.09.12. Ernests Andaijs, Ludvigs Balints "Marija Baškirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.09.23. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.10.16. [[Vilis Lācis]] "Kristaps Kaugurs". Rež. Jānis Osis. * 1936.10.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.11.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.02. Ādolfs Enerī, Kormons "Aklā māsa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.23. [[Aleksandrs Grīns]] "Jānītis debesīs". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.12.31. Džons Sesils Holms, Džordžs Ebts "Trīs vīri un zirgs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1937. gadā === * 1937.01.13. Františeks Langers "Jātnieku izlūki". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.01.29. Jene Heltaji "Mēmais bruņinieks". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.02.06. [[Līgotņu Jēkabs]] "Skolotāja meita". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1937.02.15. Šofija Čurļoniene-Kimantaite "Ausmas dēli". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1937.02.24. Oto Bīlens "Mazā tiesa". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.03.04. [[Jūlijs Pētersons]] "Burvju atslēga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1937.03.21. Voldemārs Zonbergs "Jauno siržu tilts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.04.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Daudz trokšņa par neko" ("Liela brēka, maza vilna"). Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.04.27. [[Anna Brigadere]] "Kvēlošā lokā". Rež. Jānis Osis. * 1937.05.27. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.09.01. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.09.08. Marija Jotuni "Ādama riba". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.09.22. [[Līgotņu Jēkabs]] "Mēs vai viņi". Rež. Jānis Osis. * 1937.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Helgelandes varoņi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.10.20. [[Oskars Vailds]] "Nenozīmīgā sieviete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.03. Aime un Ferencs Stjuarti "Meitene Irēne". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1937.11.10. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.17. Zeiboltu Jēkabs "Trīs soļi uz laimi". Rež. Jānis Osis. * 1937.11.18. Vilis Cedriņš "Pirmā pusnaktī". Rež. Jānis Osis. * 1937.12.14. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lībiešu asinis" ("Kolka"). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.12.22. [[Marks Tvens]] "Toma Sojera dēkas". Rež. Konrāds Kvēps. === 1938. gadā === * 1938.01.14. [[Hermanis Bārs]] "Koncerts". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1938.02.02. [[Aleksandrs Grīns]] "Kalēja līgava". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.02.17. [[Selma Lāgerlēva]] "Annemarija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.03.04. Voldemārs Zonbergs "Kungs pie vārtiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.03.07. Ferencs Molnārs "Gvardijas virsnieks". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.04.01. [[Elīna Zālīte]] "Mūžīgi vīrišķais". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1938.04.12. Hugo Raudseps "Rožainās brilles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.04.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Luīze Millere" ("Mīla un viltus"). Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1938.05.07. [[Eriks Ādamsons]] "Mālu Ansis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.05.21. Viktors Vārzics "Francisko Goija — ģēnijs bez tautas". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1938.09.10. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1938.09.27. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Drošā kundze" ("Madame Sans-Gene"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.10.14. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Bankrots". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.10.27. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Lielās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.11.11. Aleksandrs Grīns "Pumpurs un Lāčplēsis". Rež. Jānis Zariņš. * 1938.11.30. Sila-Vara "Karalienes Viktorijas jaunība". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.12.14. Vilma Delle "Bērnu bērni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.12.31. [[Johans Heinrihs Baumanis]] "Lustīgais nerris uz tirgus plača". Rež. Osvalds Uršteins. === 1939. gadā === * 1939.01.13. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1939.02.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1939.02.22. [[Fransuā Moriaks]] "Asmodejs". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1939.02.28. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1939.03.11. [[Elīna Zālīte]] “Rudens rozes”. Rež. Jānis Zariņš. * 1939.04.14. [[Viktorjēns Sardū]] "Florija Toska". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.04.21. [[Jūlijs Pētersons]] "Norieta kvēle". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.05.03. Jānis Sārts "Malu mednieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.05.14. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.05.25. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Penelope". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.09.12. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.10.03. [[Selma Lāgerlēva]], Pauls Knudsens "Portugāles ķeizars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.10.13. Jānis Lejiņš "Skabarga sirdī". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.10.27. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.11.23. [[Moljērs]] "Iedomu slimnieks". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.11.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.12.20. Jevgeņijs Švarcs "Snip-snap-snurre". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1939.12.29. [[Tija Banga]] "Septiņas vecmeitas". Rež. Jurijs Jurovskis. === 1940. gadā === * 1940.01.15. [[Vilis Lācis]] "Vīra varā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1940.02.07. Heincs Kubjē "Mīlule". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1940.02.26. [[Elīna Zālīte]] "Vālodzes dziesma". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.03.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.04.09. [[Jānis Akuraters]] "Studenti Debesniekos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.04.19. [[Hermanis Bārs]] "Meistars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1940.05.09. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.05.22. [[Mārtiņš Zīverts]] "Ķīnas vāze". Rež. Jānis Zariņš. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1940—1941) == === 1940. gadā === * 1940.09.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.10.10. Šandors Gergels, Osafs Ļitovskis "Mans dēls". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.11.09. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Rež. Jānis Zariņš. * 1940.12.06. [[Andrejs Upīts]] "Ziņģu Ješkas uzvara". Rež. Osvalds Uršteins. === 1941. gadā === * 1941.01.10. Boriss Lavreņovs "Lūzums". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1941.01.21. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Jānis Zariņš. * 1941.02.19. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pašu ļaudis—iztiksim". Rež. Jānis Lejiņš. * 1941.06.04. (ģenerālmēģinājums). [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. == Rīgas Dramatiskais teātris (1942—1944) == === 1942. gadā === * 1942.01.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1942.02.03. [[Selma Lāgerlēva]], Bernds Fredgrēns "Purvenieka meita". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.02.12. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1942.03.18. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jums pa prātam" ("Divpadsmitā nakts"). Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.06.05. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.07.02. Bella Šēne "Venēciete". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.09.17. Korfics Holms "Suņudienas". Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.10.22. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.11.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Zelta arfa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.12.25. Karls Brikners "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1943. gadā === * 1943.02.09. [[Henriks Ibsens]] "Tautas naidnieks". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1943.03.16. [[Aspazija]] "Zeltīte". Rež. Osvalds Uršteins. * 1943.03.25. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nauda". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1943.05.06. Vilhelms Mūbergs "Atraitnis Jarls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.06.15. Aspazija "Vaidelote". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.10.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.11.19. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Osvalds Uršteins. === 1944. gadā === * 1944.01.06. [[Elīna Zālīte]] "Intermeco". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1944.01.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Viltus un mīlestība". Rež. [[Osvalds Glāznieks]]. * 1944.02.26. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1944.04.20. [[Anšlavs Eglītis]] "Par purna tiesu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.06.03. Valters Ērihs Šēfers "Leitnants Vāri". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1944.06.18. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. [[Osvalds Glāznieks]]. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1944—1988) == === 1944. gadā === * 1944.11.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.11.23. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.12.14. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.12.14. [[Anna Brodele]] "Pienākums". Rež. Kārlis Piesis. * 1944.12.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Krievu ļaudis" (4. aina). Rež. Viktors Staņicins. === 1945. gadā === * 1945.01.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1945.02.03. [[Vilis Lācis]] "Vedekla". Rež. Vera Baļuna, [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1945.03.24. Aleksandrs Korneičuks "Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē". Rež. Vera Baļuna. * 1945.04.14. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Jauko māņu diena". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1945.06.09. Vsevolods Roks "Inženieris Sergejevs". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1945.06.28. [[Arvīds Grigulis]] "Uz kuru ostu?". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1945.11.03. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1945.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. === 1946. gadā === * 1946.02.22. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1946.03.20. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1946.04.25. Leonīds Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Vera Baļuna. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Zaļā zeme" (fragmenti). Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Amacones". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Pēc beidzamā piliena". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Doktora Mārtiņa viesis". Rež. Jānis Osis. * 1946.06.27. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Mēlnesības skola". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1946.09.19. [[Maksims Gorkijs]] "Pēdējie". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.11.06. [[Arvīds Grigulis]] "Kā Garpēteros vēsturi taisīja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1946.12.21. Viktors Ardovs "Pelnrušķīte". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. === 1947. gadā === * 1947.01.24. [[Jūlijs Vanags]] "Agrā rītā", [[Andrejs Upīts]] "Amacones", [[Elīna Zālīte]] "Šokolādes princese". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1947.02.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Viņu jautājums" ("Divas Amerikas"). Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1947.04.19. Nikolajs Pogodins "Kremļa kuranti". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Herberts Zommers]]. * 1947.06.12. [[Viljams Šekspīrs]] "Jautrās vindzorietes". Insc. [[Ernests Feldmanis]], rež. Nora Katlapa. * 1947.06.22. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ne vienmēr runcim krējuma pods". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1947.11.05. [[Arvīds Grigulis]] "Māls un porcelāns". Rež. Vera Baļuna. * 1947.12.11. [[Rainis]] "Pusideālists". Insc. Alfrēds Austriņš, rež. Herberts Zommers. === 1948. gadā === * 1948.01.16. [[Andrejs Upīts]] "Spuldzes maisā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1948.03.04. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. Vera Baļuna. * 1948.04.16. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1948.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.08.27. [[Lope de Vega]] "Suns uz siena kaudzes". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1948.09.24. Boriss Romašovs "Varenais spēks". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.10.21. Anna Brodele "Skolotājs Straume". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1948.12.03. Aleksandrs Ostrovskis "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Vera Baļuna. * 1948.12.31. [[Džeks Londons]] "Mārtins Īdens". Rež. Herberts Zommers. === 1949. gadā === * 1949.01.28. Džons Flečers "Spāniešu priesteris". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1949.02.26. Dora Slepjane "Māsas". Rež. Vera Baļuna. * 1949.03.27. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.05.13. Nikolajs Virta "Kaut kur Eiropā" ("Nāvei nolemto sazvērestība"). Rež. Vera Baļuna. * 1949.06.03. [[Aleksandrs Puškins]] "Stacijas uzraugs". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1949.09.17. Aleksandrs Korneičuks "Ukrainas stepēs". Rež. Vera Baļuna. * 1949.11.02. Nikolajs Pogodins "Cilvēks ar šauteni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.11.25. [[Elīna Zālīte]] "Vārds sievietēm". Rež. Herberts Zommers. * 1949.12.22. [[Konstantīns Simonovs]] "Svešā ēna". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1950. gadā === * 1950.01.05. [[Henriks Ibsens]] "Leļļu nams". Rež. Vera Baļuna. * 1950.02.17. Sergejs Mihalkovs "Komponists Iļja Golovins". Rež. Vera Baļuna. * 1950.04.08. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1950.04.29. [[Aleksandrs Gribojedovs]] "[[Gudra cilvēka nelaime]]". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1950.06.01. Aleksandrs Korneičuks "Irbenāju birztala". Rež. Vera Baļuna. * 1950.06.17. [[Lope de Vega]] "Meitene ar krūzi". Rež. Herberts Zommers. * 1950.07.12. [[Arvīds Grigulis]] "Kramā ir uguns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1950.10.05. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. Vera Baļuna. * 1950.10.28. Augusts Jakobsons "Cīņa bez frontes līnijas". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Nora Vētra. * 1950.11.23. A. Tiklijs (Dmitrijs Ščeglovs) "Kalevas meistari". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1950.12.28. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. === 1951. gadā === * 1951.01.27. Sergejs Mihalkovs "Zaudētā māja". Rež. Vera Baļuna. * 1951.03.09. [[Maksims Gorkijs]] "Barbari". Rež. Nora Vētra. * 1951.04.05. [[Onorē de Balzaks]] "Eiženija Grandē". Rež. Vera Baļuna. * 1951.04.29. Ļevs Šeiņins "Gadsimta vidū". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1951.06.02. [[Viljams Šekspīrs]] "Spītnieces savaldīšana". Rež. Vera Baļuna. * 1951.09.01. Anna Brodele "Dedzīgās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.10.31. [[Jūlijs Vanags]], Jevgeņijs Ratners "Gaišie logi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.12.01. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Vera Baļuna. * 1951.12.29. [[Vilis Lācis]] "Bāka uz salas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1952. gadā === * 1952.01.17. Jaroslavs Galans "Zem zelta ērgļa" ("Nepabeigtā dziesma"). Rež. Vera Baļuna. * 1952.03.07. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.04.04. Georgs Gulia "Labā pilsēta". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Rihards Zandersons]], [[Kārlis Pamše]]. * 1952.05.03. [[Tirso de Molina]] "Dons Hils Zaļbiksis". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1952.05.25. Aleksandrs Afinogenovs "Mašeņka". Rež. Vera Baļuna. * 1952.09.16. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.10.30. Pāvels Maļarevskis "Pirms vētras". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1952.12.20. Aleksejs Simukovs "Meitenītes daiļaviņas". Rež. Vera Baļuna. * 1952.12.31. [[Ļevs Tolstojs]] "Dzīvais mironis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1953. gadā === * 1953.02.13. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. Vera Baļuna. * 1953.03.17. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1953.04.04. Karlo Goldoni "Viesnīcniece". Rež. Vera Baļuna. * 1953.05.07. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1953.06.26. Augusts Jakobsons "Sargeņģelis no Nebraskas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1953.09.04. Leonīds Ļeonovs "Vienkāršais cilvēks". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1953.10.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1953.10.31. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1953.12.10. Vasilijs Minko "Nenosaucot uzvārdus". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. === 1954. gadā === * 1954.01.09. Kondrats Krapiva "Kas smejas pēdējais". Rež. Vera Baļuna. * 1954.02.24. [[Vilis Lācis]] "Uz jauno krastu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1954.04.18. Anna Brodele "Avārija". Rež. Vera Baļuna. * 1954.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1954.06.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.09.04. [[Andrejs Upīts]] "Balss un atbalss". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1954.10.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Kādas mīlas stāsts". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.11.11. Aleksejs Arbuzovs "Klejojumu gadi". Rež. Vera Baļuna. === 1955. gadā === * 1955.01.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1955.03.02. [[Maksims Gorkijs]] "Dibenā". Rež. Vera Baļuna. * 1955.06.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1955.09.21. [[Arvīds Grigulis]] "Karavīra šinelis". Rež. Vera Baļuna. * 1955.11.17. Ježijs Ļutovskis "Ģimenes lieta" ("Apsūdzība"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1956. gadā === * 1956.03.15. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1956.05.11. Branislavs Nušičs "Ministrienes kundze". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1956.05.25. Voldemārs Sauleskalns "Ābelīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1956.10.05. Samuils Aļošins "Viena pati". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1956.10.31. [[Nāzims Hikmets]] "Savādnieks". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], Kārlis Pamše. * 1956.12.28. Mihails Sebastianu "Nezināmā zvaigzne". Rež. Žanis Katlaps. === 1957. gadā === * 1957.02.06. [[Žanis Grīva]] "Sniga sniegi...". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Edgars Zīle]]. * 1957.04.15. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1957.06.14. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1957.08.22. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1957.10.25. [[Arvīds Grigulis]] "Baltijas jūra šalc". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1957.12.03. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1957.12.20. Jānis Anerauds "Kaut kur pie Gaujas". Rež. Kārlis Pamše. === 1958. gadā === * 1958.01.04. Eduardo de Filipo "Filumena Marturano". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1958.03.10. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1958.03.25. Nikolajs Pogodins "Trešā, patētiskā". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1958.05.04. [[Vilis Lācis]] "Zītaru dzimta". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1958.05.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1958.10.11. Aleksandrs Korneičuks "Kāpēc smaidīja zvaigznes". Rež. Kārlis Pamše. * 1958.10.29. Ardi Līvess "Jaungada naktī". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1959. gadā === * 1959.01.09. [[Žanis Grīva]] "Medūzas plosts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1959.02.27. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1959.03.13. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets|Hamlets, dāņu princis]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1959.04.16. [[Pēteris Pētersons]] "Balto torņu ēna". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1959.05.14. Viktors Jons Popa "Take, Janke un Kadars". Rež. Kārlis Pamše. * 1959.06.08. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1959.11.10. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1959.11.24. [[Arvīds Grigulis]] "Nekur tā neiet kā pasaulē". Rež. Žanis Katlaps. === 1960. gadā === * 1960.01.02. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1960.02.04. Aleksejs Arbuzovs "Esi sveicināta, mīlestība!" ("Irkutskas stāsts"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1960.03.04. Karls Guckovs "Uriels Akosta". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1960.04.07. Aleksandrs Širvanzade "Armenuī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1960.05.01. [[Žanis Grīva]] "Nemierīgie ūdeņi". Rež. Kārlis Pamše. * 1960.05.13. Aleksejs Arbuzovs "Tālais ceļš". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1960.10.21. [[Ļevs Tolstojs]] "Augšāmcelšanās". Rež. Žanis Katlaps. * 1960.11.17. Teodors Dreizers "Amerikāņu traģēdija". Rež. Kārlis Pamše. === 1961. gadā === * 1961.01.09. [[Dagnija Zigmonte]] "Jūras vārti". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1961.02.04. Aksels Hellans "Viņš teica—nē". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1961.03.03. Vera Panova "Atvadas baltajām naktīm". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1961.04.21. [[Andrejs Upīts]] "Plaisa mākoņos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1961.10.21. Aleksejs Arbuzovs "Zudušais dēls". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1961.12.07. Fricis Kūns "Nībelungu kredīts". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1961.12.28. Ivans Soboļevs "Saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1962. gadā === * 1962.03.29. Augustīns Kusani "Centra uzbrucējs mirs rītausmā". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1962.04.26. [[Pēteris Pētersons]] "Man trīsdesmit gadu". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1962.06.15., Jelgava, 08.25., Rīga. Ērika Briede "Zaļie un vējainie pavasari". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1962.09.06. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Rež. Žanis Katlaps. * 1962.10.11. Vera Panova "Kā tev klājas, zēn?". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1962.12.04. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1962.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Žanis Katlaps. === 1963. gadā === * 1963.02.07. [[Vilis Lācis]] "Kapteiņa Zundaga atgriešanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1963.03.08. [[Aleksandrs Puškins]] "Mazās traģēdijas" ("Skopais bruņinieks", "Mocarts un Saljeri", "Akmens viesis"). Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1963.04.24. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Žanis Katlaps]], Alfreds Amtmanis-Briedītis, [[Kārlis Pamše]]. * 1963.05.09. [[Gunārs Priede]] "Miks un Dzilna". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1963.10.09. [[Konstantīns Simonovs]] "Tā arī būs". Rež. Kārlis Pamše. * 1963.11.20. [[Aleksis Kivi]] "Septiņi brāļi". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1963.12.26. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1964. gadā === * 1964.01.31. [[Žanis Grīva]] "Noziegums Granādā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1964.02.27. [[Vilis Lācis]] "Juris Indrups" ("Senču aicinājums"). Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1964.03.26. Voldemārs Sauleskalns "Veco sievu vasara". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1964.04.23. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1964.05.21. Aleksandrs Korneičuks "Platons Krečets". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1964.11.12. [[Mihails Šolohovs]] "Plēsums". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1964.11.26. [[Prospērs Merimē]] "Sieviete—debess un elle" ("Svētā Antonija kārdināšana", "Debess un elle", "Kariete svētajam sakramentam"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1964.12.24. Jānis Anerauds "Karalistes gals". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1965. gadā === * 1965.01.22. Grigorijs Kanovičs "Lai viņš iet prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1965.02.27. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1965.03.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]" (atj.). Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1965.04.02. Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats". Rež. Vera Baļuna. * 1965.04.06. Daniils Graņins "Eju pretī negaisam". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1965.05.14. [[Gunārs Priede]] "Tava labā slava". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1965.09.30. [[Rainis]], [[Fricis Rokpelnis]] "Viņš trīsreiz sauca mani". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1965.12.03. [[Arvīds Grigulis]] "Savu lodi nedzird". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1966. gadā === * 1966.01.14. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1966.03.10. Klifords Odets "Zelta puisēns". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1966.04.20. Karlo Goldoni "Kjodžas skandāls". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1966.05.28. Romualds Narečonis "Pirms tiesas sprieduma". Rež. Mihails Kublinskis. * 1966.11.10. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Insc. Alfrēds Jaunušans, rež. Mihails Kublinskis. * 1966.12.15. Žaks Robērs "Satikšanās". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1966.12.28. [[Marsels Paņols]] "Mariuss". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1967. gadā === * 1967.01.30. [[Ojārs Vācietis]] "Elpa". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1967.02.09. [[Juhans Smūls]] "Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.02.24. Harijs Gulbis "Viena ugunīga kļava". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1967.04.06. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1967.05.18. Viktors Rozovs "Absolventu salidojums". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.10.12. Volfgangs Borherts "Tur laukā, aiz durvīm". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1967.11.06. [[Egons Līvs]] "Velnakaula dvīņi". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1967.12.16. [[Saulcerīte Viese]], Jūlijs Bebrišs "Zvaigzne iet un deg, un...". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1968. gadā === * 1968.01.25. Harijs Gulbis "Aijā, žūžū, bērns kā lācis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1968.02.15. Laimonis Purs "Redzēt jūru". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1968.03.20. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1968.04.27. [[Makss Frišs]] "Dons Žuans vai mīlestība uz ģeometriju". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1968.06.11. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1968.11.06. [[Sofokls]] "Elektra". Rež. Mihails Kublinskis. * 1968.12.19. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1969. gadā === * 1969.01.14. Laimonis Purs "Tas brīvestības zelta rīts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], Jūlijs Bebrišs. * 1969.02.12. Dora Pavlova, V. Tokarevs "Dienas kārtībā—mīlestība". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1969.03.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1969.03.29. Harijs Gulbis "Mans mīļais, mans dārgais". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.06.17. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1969.10.01. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.12.04. Jaroslavs Ivaškēvičs "Vasara Noānā". Rež. Mihails Kublinskis. === 1970. gadā === * 1970.04.17. Mihails Šatrovs “Sestais jūlijs”. Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.05.14. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Reiz Jaungada naktī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1970.06.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Henrijs IV". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1970.11.19. [[Luidži Pirandello]] "[[Seši tēli meklē autoru]]". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.12.26. [[Vilis Lācis]] "Piecstāvu pilsēta". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1971. gadā === * 1971.01.20. [[Vilis Lācis]] "Putni bez spārniem". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1971.03.10. Aleksejs Arbuzovs "Vecā Arbata pasakas". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1971.04.05. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1971.05.20. Jevgeņijs Švarcs "Pelnrušķīte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1971.06.21. [[Arvīds Grigulis]] "Šekspīrs mazgā traukus". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1971.11.03. Harijs Gulbis "Un visi nāks pie manis". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1971.12.08. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa". Rež. Mihails Kublinskis. === 1972. gadā === * 1972.01.26. [[Pauls Putniņš]] "Paši pūta, paši dega". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1972.03.15. Kazis Saja "Tātad dzīvoju" ("Poliglots", "Abstinents"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1972.04.14. [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1972.05.16. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1972.06.07. Elmārs Ansons "Stārķa matemātika". Rež. Mihails Kublinskis. * 1972.12.16. Aleksandrs Čhaidze "Lietu nodos tiesai" ("Tilts"). Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1973. gadā === * 1973.01.25. [[Alfreds de Misē]] "Lorencačo". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1973.03.09. Mišels Fermo "Krīt klaudzot durvis". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1973.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. * 1973.05.13. Mihails Roščins "Valentīns un Valentīna". Rež. Mihails Kublinskis. * 1973.06.09. Harijs Gulbis "Silta, jauka ausainīte". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1973.12.03. [[Harieta Bīčere-Stova]] "[[Krusttēva Toma būda]]". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1973.12.19. Ištvans Erķēns "Kaķu spēle". Rež. Mihails Kublinskis. === 1974. gadā === * 1974.01.30. Aleksandrs Šteins "Okeāns". Rež. insc. [[Alfrēds Jaunušans]], rež. [[Imants Adermanis]]. * 1974.03.21. [[Romēns Rolāns]] "Kolā Briņons". Rež. insc. Alfrēds Jaunušans, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1974.04.17. Rustams Ibrahimbekovs "Lauvam līdzīgs". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1974.05.29. [[Federiko Garsija Lorka]] "Brīnumainā kurpniece". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1974.11.14. [[Pauls Putniņš]] "Ū-uū!". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1974.12.18. Osvalds Zahradnīks "Zvanu solo". Rež. Vera Baļuna. === 1975. gadā === * 1975.02.12. Džordžs Fārkers "Kavalieru viltība". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1975.03.05. [[Žans Rasins]] "Fedra". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1975.04.22. Mihails Šatrovs "Laika prognoze rītdienai". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1975.05.21. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1975.07.11., Liepāja, 10.04., Rīga. Liliāna Helmane "Rudens dārzs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1975.11.18. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Rež. Zigfrīds Betgers. * 1975.12.27. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans. === 1976. gadā === * 1976.02.18. Ignatijs Dvoreckis "Atvadas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1976.03.17. Pjērs de Bomaršē "Trakā diena jeb Figaro kāzas". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.04.25. Aleksandrs Vampilovs "Pīļu medības". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1976.05.07. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Atj. rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.06.02. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kurš saņem pļaukas". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1976.10.28. Vadims Korostiļovs "Pirosmani, Pirosmani, Pirosmani...". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1976.12.03. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Mihails Kublinskis. === 1977. gadā === * 1977.01.02. Harijs Gulbis "Kamīnā klusu dzied vējš". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1977.02.23. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1977.04.13. [[Tenesijs Viljamss]] "Jaunības putns ar saldo balsi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1977.05.04. Lāslo Ģurko "Elektra—mana mīla". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1977.05.19. Ingūna Pinne "Lielo cerību stunda". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1977.06.18. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1977.10.12. [[Andrejs Upīts]] "Spartaks". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1977.10.25. Jons Druce "Zemes un saules vārdā". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1977.12.04. Andrejs Upīts "Laikmetu griežos". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1978. gadā === * 1978.02.15. Jordans Radičkovs "Janvāris". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1978.04.04. [[Mihails Bulgakovs]] "Moljērs". Rež. [[Ādolfs Šapiro]]. * 1978.05.31. [[Pauls Putniņš]] "Pasaulīt, tu ļaužu ēka". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1978.11.09. Sauļus Šaltenis "Prom, kaulainā, prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1978.12.12. Eduardo Skarpeta "Skrandaiņi un augstmaņi". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1979. gadā === * 1979.01.04. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Amorāls gadījums". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1979.02.28. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1979.03.28. [[Pauls Putniņš]] "Naktssargs un veļas mazgātāja". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1979.04.13. [[Lengstons Hjūzs]] "Blūzi". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1979.05.03. Aleksejs Arbuzova "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1979.05.26. [[Ojārs Vācietis]] "Klavierkoncerts". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1979.06.18. [[Ērihs Kestners]] "Emīls un Berlīnes zēni". Rež. Valdis Lūriņš. * 1979.12.25. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Velna māceklis". Rež. Edmunds Freibergs. === 1980. gadā === * 1980.01.02. Džeimss Goldmens "Lauva ziemā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1980.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] "Mihaels Krāmers". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1980.04.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1980.05.30. Jurijs Bondarevs "Krasts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1980.12.02. Jānis Jurkāna "Kolibri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1980.12.23. [[Hermanis Bārs]] "Vai koncerts?...". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1981. gadā === * 1981.01.28. [[Leons Paegle]] "Iela". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], [[Edmunds Freibergs]], [[Valdis Lūriņš]]. * 1981.03.31. Jons Druce "Doina". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1981.05.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1981.09.29. Īvs Žamiaks "Hamilkara kungs". Rež. Mihails Kublinskis. * 1981.10.13. Diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Helēna Romanova. * 1981.11.28. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Edmunds Freibergs. === 1982. gadā === * 1982.01.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1982.03.05. [[Lelde Stumbre]] "Klusā daba ar cilvēkiem". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1982.05.12. [[Marģeris Zariņš]] "Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.05.20. Diplomdarba izrāde: [[Ivans Gončarovs]], Viktors Rozovs "Parasts stāsts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1982.05.29. Diplomdarba izrāde: [[Tenesijs Viljamss]] "Vasara un dūmi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.06.13. Gilermo Figeiredu "Dons Žuans". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1982.06.15. Diplomdarba izrāde: Jozs Glinskis "Kings". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1982.06.20. Diplomdarba izrāde: "Karnevāls" (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] traģēdijas "Žanna d’Arka" motīviem). Rež. Valdis Lūriņš. * 1982.11.10. Jurijs Bondarevs "Izvēle". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1983. gadā === * 1983.02.26. Harijs Gulbis "Alberts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1983.04.04. [[Saulcerīte Viese]] "Garlība Merķeļa sarunas ar Nezināmo". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1983.04.08. [[Gunārs Priede]] "Filiāle". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1983.05.12. Emīls Braginskis "Istaba". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1983.06.19. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1983.12.07. Nataša Tanska "Angļu valodas stunda". Rež. Edmunds Freibergs. * 1983.12.20. Endre Illēšs "Spānijas Isabella". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1984. gadā === * 1984.01.21. Sjūzena Kristova "Atbrīvota...". Rež. [[Helga Dancberga]]. * 1984.04.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1984.06.04. Aleksandrs Rozanovs "Vārda diena—vārda nakts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1984.10.25. Aldo Nikolai "Taurenīt... taurenīt...". Rež. Mihails Kublinskis. * 1984.11.27. [[Pēteris Pētersons]] "Meteors". Rež. Pēteris Pētersons. * 1984.12.28. Daniils Graņins "Glezna". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1985. gadā === * 1985.03.05. "Kārais lauks" (pēc [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1985.03.30. [[Harijs Gulbis]] "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1985.06.01. [[Mihails Ļermontovs]] "Maskarāde". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1985.06.20. [[Pauls Putniņš]] "Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1985.12.28. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1986. gadā === * 1986.02.23. Eduardo de Filipo "De Pretore Vinčenco". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1986.03.31. Ebijs Manns "Nirnberga... 1948... ". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1986.05.13. Ņina Pavlova "Vagoniņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1986.11.19. [[Anna Brigadere]] "Katrs rīts ir jauna slāpe". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis, Edmunds Freibergs. * 1986.12.27. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1987. gadā === * 1987.02.10. [[Lelde Stumbre]] "Sarkanmatainais kalps". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1987.03.02. [[Ārijs Geikins]] "Saules dieva Fēba rotaļas". Rež. Ārijs Geikins. * 1987.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] "Pro un contra" (fragm. no romāna "[[Brāļi Karamazovi]]"). Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.03.31. [[Maikls Freins]] "Lampu drudzis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1987.04.10. [[Ēriks Hānbergs]] "Vīrieši man sirdi plosa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.05.23. [[Pēteris Pētersons]] "Tikai muzikants". Rež. Pēteris Pētersons. * 1987.06.16. [[Pauls Putniņš]] "Ar būdu uz baznīcu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1987.11.06. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lielo grēcinieku iela". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.12.11. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1988. gadā === * 1988.02.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1988.02.25. Džons Patriks "Augstākais bauslis" ("Dārgā Pamela"). * 1988.03.16. [[Henriks Ibsens]] "Celtnieks Sūlness". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1988.05.29. Hulio Maurisio "Portreti". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1988.06.22. [[Ārijs Geikins]] "Reiz dzīvoja kāds Jātnieks...". Rež. Mihails Kublinskis. == Latvijas Nacionālais teātris (no 1988. gada) == === 1988. gadā === * 1988.12.03. [[Mihaels Ende]] "Momo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1989. gadā === * 1989.01.23. Īvs Žamiaks "Uz Akapulko, kundze!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1989.02.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pie mums uz zemēm". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1989.03.22. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1989.04.17. [[Ārpāds Gencs]] "Mūslaiku Mēdeja". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1989.06.17. [[Anna Brigadere]] "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1989.06.20. [[Aristofans]] "Putni". Rež. [[Rolands Zagorskis]]. * 1989.11.16. [[Lelde Stumbre]] "Kronis". Rež. Mihails Kublinskis. * 1989.12.01. Aldo Nikolai "Vīrs un sieva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1989.12.27. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Edmunds Freibergs. === 1990. gadā === * 1990.02.22. [[Moljērs]] "Skapēna blēdības". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1990.03.20. [[Edvards Olbijs]] "Lolita" (pēc [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimira Nabokova]] romāna). Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1990.04.05. Mārša Normena "Ar labu nakti, māt!". Rež. Andrejs Šedriks. * 1990.05.05. Diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1990.05.12. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgie veči". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1990.06.07. Diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1990.06.17. [[Mārtiņš Zīverts]] "Pēdējā laiva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1990.06.18. Diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1990.11.10. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1990.11.27. Larss Nurēns "Drosme nogalināt". Rež. Hanss Bertilsons. * 1990.12.14. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Romuls Lielais". Rež. [[Ints Burāns]]. * 1990.12.26. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. [[Jānis Kaijaks]]. === 1991. gadā === * 1991.02.08. [[Pauls Putniņš]] "Ar Dievu pie zemes". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1991.02.13. Gilermo Figeiredu "Lapsa un vīnogas". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1991.03.27. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1991.04.21. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 1991.04.29. [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1991.05.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1991.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1991.11.14. [[Žans Kokto]] "Burvīgie briesmoņi". Rež. Oļģerts Kroders. === 1992. gadā === * 1992.02.01. Īvs Žamiaks "Acālija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1992.02.20. [[Lelde Stumbre]] "Suns". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1992.04.30. Sebastians, Prebens Harriss "Bagātību sala". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1992.05.13. Agneta Pleijele "Daži vasaras vakari zem šīs saules". Rež. Hanss Bertilsons. * 1992.06.17. Hermanis Zūdermans "Mans dzimtais nams". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1992.10.08. [[Anšlavs Eglītis]] "Karmen, Karmen!". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1992.10.28. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1992.11.28. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1992.12.19. Sverre Brandts "Ceļojums uz Ziemassvētku zvaigzni". Rež. Jānis Kaijaks. === 1993. gadā === * 1993.01.22. Normunds Rudzītis "Tas vēl nav viss...". Rež. Juris Rudzītis. * 1993.02.12. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Aplis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1993.03.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Teātris". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1993.03.30. Kolīna Makkalova "Dziedoņi ērkšķu krūmā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1993.05.06. Aira Levins "Nāves slazds". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1993.06.16. Alfrēds Marija Vilners, Heincs Reiherts "Trejmeitiņas". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1993.10.09. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Hanss Bertilsons. * 1993.11.09. Mērija Čeiza "Neredzamais Hārvijs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1993.12.03. Virgilio Pinjera "Jēzus". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1993.12.21. Karlo Goldoni "Nerātnais marķīzs" ("Feodālis"). Rež. [[Imants Adermanis]]. === 1994. gadā === * 1994.01.27. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1994.02.11. [[Alfreds de Misē]] "Svečturis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1994.04.14. Ferencs Molnārs "Lū—labais eņģelis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1994.04.19. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.05.13. [[Pīters Šefers]] "Amadejs". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1994.05.17. [[Tenesijs Viljamss]] "Piena upes šeit sen izsīkušas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1994.06.03. Pērs Ulovs Enkvists "Dūksnāja bērni". Rež. Jānis Kaijaks. * 1994.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 1994.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1994.10.28. "Edīte Piafa" (pēc J. Viliama, V. Legentova lugām un [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] grāmatas "Mana dzīve"). Rež. Juris Rudzītis. * 1994.11.07. [[Henriks Ibsens]] "Meža pīle". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.11.16. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Trīs musketieri]]". Rež. Edmunds Freibergs, Gijs Pjērs Kulo. === 1995. gadā === * 1995.01.03. Ernests Tompsons "Pie Zelta ezera". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1995.01.20. [[Gerharts Hauptmanis]] "Elga". Rež. Jānis Kaijaks. * 1995.02.04. Karlo Kollodi "Pasaka par koka sirsniņu". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1995.03.10. [[Arturs Millers]] "Salemas raganas". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1995.03.17. Lars Jillenstens "Pavisam vienkārši". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1995.04.13. Villijs Rasels "Šērlija Velentaina". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1995.04.27. Viljams Sarojans "Tavas dzīves laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1995.05.09. Nils Saimons "Kāpēc tas tā, Mel?" ("Otrās avēnijas gūsteknis"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1995.06.05. [[Lelde Stumbre]] "Svešinieki šeit". Rež. Valdis Lūriņš. * 1995.10.06. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Edmunds Freibergs. * 1995.10.07. [[Augusts Strindbergs]] "Lieldienas". Rež. Mihails Kublinskis. * 1995.10.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Oļģerts Kroders. * 1995.11.17. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Rež. Mihails Kublinskis. === 1996. gadā === * 1996.01.09. [[Harijs Gulbis]] "Uz Liepsalām ejot". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1996.01.19. [[Antons Čehovs]] "Raibie stāsti". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1996.02.16. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1996.04.04. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1996.04.18. Egīls Šņore "Uzsmēķēt zāli". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1996.05.07. Ferdinands Brukners "Napoleons Pirmais". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1996.05.28. [[Augusts Strindbergs]] "Kurš stiprāks?". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.06.04. [[Edgars Raiss Barouzs]] "Kaktusa zieds". Rež. Mihails Kublinskis. * 1996.10.10. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. Edmunds Freibergs. * 1996.10.16. Augusts Strindbergs "Kurš stiprāks?" un Pērs Ulovs Enkvists "Tribādas nakts". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.10.22. [[Tenesijs Viljamss]] "Kliedziens". Rež. Valdis Lūriņš. * 1996.11.28. Tenesijs Viljamss "Orfejs nokāpj ellē". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1996.12.21. Ežēns Labišs "Briesmu darbi Lursīna ielā". Rež. Gijs Pjērs Kulo. === 1997. gadā === * 1997.01.17. Pjērs Marivo "Viltus atzīšanās". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1997.02.18. Jānis Jurkāns "Dūdieviņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1997.03.14. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Sēras piestāv Elektrai". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.04.04. [[Ērihs Kestners]] "Divas Lotiņas". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1997.04.29. Jānis Jurkāns "Amālija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1997.05.14. Žans Sarmāns "Mamurē". Rež. Mihails Kublinskis. * 1997.05.29. Jaroslavs Ivaškēvičs "Eņģeļu māte Joanna". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 1997.06.04. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Valdis Lūriņš. * 1997.10.03. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1997.10.10. [[Harolds Pinters]] "Jaunības laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1997.11.02. Agneta Elers-Jarlemane "Mazā Boije". Rež. [[Dzintra Klētniece]]. * 1997.11.11. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Atpūta "Paradīzē"". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1997.12.04. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.12.12. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. Jānis Kaijaks. === 1998. gadā === * 1998.01.09. [[Arturs Millers]] "Ceļojošā komija gals" ("Komivojažiera nāve"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1998.02.10. Noels Kouards "Jestrais spoks". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.02.14. [[Edvards Vulfs]] "Līnis murdā". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1998.03.03. Raimonds Auškāps "Tāda dzīve". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1998.03.18. Džejs Alens "Četrdesmit karātu". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.04.02. [[Lelde Stumbre]] "Mīla—jā, mīla—nē". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1998.04.07. Armāns Mefrs "Grēksūdzes laiks". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.05.06. [[Pēteris Pētersons]] "Fēlikss un Felicita". Rež. Pēteris Pētersons. * 1998.05.22. Margarita Garpe "Jūlijai". Rež. Mihails Kublinskis. * 1998.10.08. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.10.11. [[Žans Ženē]] "Kalpones". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1998.10.30. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. Valdis Lūriņš. * 1998.11.07. Marks Hemptons, Mērija Luīze Vilsone "Pilnos auļos". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.11.17. [[Jānis Peters]] "Nakts pēc tautasdziesmas". Rež. Harijs Petrockis. * 1998.11.27. Eduardo de Filipo "Filumena no Neapoles" ("Filumena Marturano"). Rež. Mihails Kublinskis. === 1999. gadā === * 1999.01.15. [[Pavels Kohouts]] "Māja Prāgā, paredzēta nojaukšanai" ("Trešā māsa"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1999.01.22. Normens Čārlzs Hanters "Mēness ūdeņi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1999.02.19. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1999.02.23. [[Māra Zālīte]] "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1999.04.09. [[Otfrīds Preislers]] "Mazā raganiņa". Rež. Zane Kreicberga. * 1999.04.12. Astrida Sālbaha "Rīts un vakars". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1999.05.15. Alans Džejs Lerners, Frederiks Lou "Mana skaistā lēdija". Rež. Edmunds Freibergs. * 1999.06.07. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vecākais dēls". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1999.10.07. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.10.12. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.11.03. Gunters Bets, Barbara Kapela "Nebrīnies par tiem, kam sešdesmit". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.12.03. [[Airisa Mērdoka]] "Melnais princis". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.12.09. Joss Vandelo "Kapteiņu nedēļa". Rež. Virdžīnija Lejiņa. === 2000. gadā === * 2000.01.10. [[Harijs Gulbis]] "Vēverīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2000.01.28. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.02.15. Ronalds Hārvuds "Laiki mainās". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2000.03.09. Žans Anuijs "Ielūgums pilī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2000.04.28. [[Lope de Vega]] "Deju skolotājs". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.06.03. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2000.06.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2000.10.07. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Indriķa hronika". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.10.13. [[Stefans Cveigs]] "Leģenda par kādu mūžu". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.11.17. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vasaras rītā". Rež. Regnārs Vaivars. === 2001. gadā === * 2001.01.06. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2001.02.06. [[Lelde Stumbre]] "Aktieri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2001.02.10. Mihaels Hjurts, Juhans Kindblums, Tomass Tivemarks "Svenson, Svenson...". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2001.03.08. Ficdžeralds Kuscs "Pēdējais vilciens". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2001.03.23. [[Bernārs Marī Koltess]] "Rietumu krastmala". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2001.05.09. [[Pavels Kohouts]] "80 dienās ap zemeslodi". Rež. Valdis Lūriņš, [[Dita Lūriņa]]. * 2001.05.28. [[Edvards Olbijs]] "Trausls līdzsvars". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2001.06.07. Žans Liks Lagarss "Spēles varoņi". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2001.06.15. [[Onorē de Balzaks]] "Šagrenāda". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.10.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Sfinksa". Rež. insc. Edmunds Freibergs, rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2001.10.16. [[Pauls Putniņš]] "Kvēli ilgotā". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.11.04. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (atj.) (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 2001.11.21. Agnēta Pleijele "Rīt būs atkal jauna diena" ("Standard Selection"). Rež. Mihails Kublinskis. * 2001.12.06. [[Aleksandrs Čaks]] "Patriektā sirds". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2002. gadā === * 2002.01.06. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Teātris". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2002.01.26. [[Stefans Cveigs]] "Amoks". Rež. [[Indra Roga]]. * 2002.02.08. [[Astrida Lindgrēna]] "Pepija". Rež. Jānis Kaijaks. * 2002.02.22. Džons Patriks "Dīvainā misis Sevidža". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2002.03.20. Dereks Benfīlds "Kurš kuru brokastīs?". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2002.03.26. Rodžers Hols "Grāmatu draudzeņu klubs" ("Par maz miesaskāres"). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2002.05.10. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Viņš taču ir muļķis". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.05.15. Žaks de Dekērs "Magnolija". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.06.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 2002.10.21. Roberts Bolts "Vivat! Vivat, Regina!". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.12.06. Ežēns Labišs "Salmu cepurīte". Rež. Edmunds Freibergs. === 2003. gadā === * 2003.01.30. Aleksandrs Obrazcovs "Divas sirdis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2003.02.12. [[Tenesijs Viljamss]] "Stikla zvērnīca". Rež. Ģirts Veigners. * 2003.03.06. [[Astrida Lindgrēna]] "Superdetektīvs Blumkvists". Rež. Jānis Kaijaks. * 2003.04.04. [[Inga Ābele]] "Dzelzszāle". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2003.06.08. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ienesīga vieta". Rež. Arkādijs Kacs. * 2003.10.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2003.11.14. [[Ojārs Vācietis]] "Sasiesim astes". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2003.11.09. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera" (kamerversija) (sadarbībā ar teātra grupu United Intimacy). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. === 2004. gadā === * 2004.01.25. [[Viljams Gibsons (dramaturgs)|Viljams Gibsons]] "Divi šūpolēs". Rež. Ģirts Veigners. * 2004.02.27. [[Lelde Stumbre]] "Saulriets". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2004.02.28. Markuss Kēbelijs "Brīva istaba". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2004.03.14. [[Edvards Olbijs]] "Kam no Vilka kundzes bail?". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2004.06.21. [[Māra Zālīte]], Valdis Zilveris "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2004.09.03. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2004.09.10. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Mēlnesības skola". Rež. [[Arkādijs Kacs]]. * 2004.09.17. [[Henrijs Džeimss]] "Asperna vēstules". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2004.09.24. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. Mihails Kublinskis. * 2004.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2004.10.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Pēteris Krilovs. === 2005. gadā === * 2005.01.13. [[Pauls Putniņš]] "Aicinājums uz ... pērienu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2005.02.06. Aleksejs Arbuzovs "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] "Nora". Rež. [[Indra Roga]]. * 2005.04.08. Natālija Vorožbita "Galka Motalka". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2005.04.14. Braiens Frīls "Mollija Svīnija". Rež. Ilze Olingere. * 2005.09.08. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Rež. Edmunds Freibergs. * 2005.11.04. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2005.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Indra Roga. === 2006. gadā === * 2006.01.19. Entonijs Bērdžess "Mehāniskais apelsīns". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2006.02.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Hotel Kristina". Rež. [[Baņuta Rubess|Baņuta Rubesa]]. * 2006.03.22. Braiens Frīls "Aristokrāti". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2006.04.06. Larss Nurēns "Rudens un ziema". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2006.04.30. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Ilze Olingere. * 2006.05.22. [[Antons Čehovs]] "Ivanovs". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2006.09.14. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Draudzes bazārs". Rež. Edmunds Freibergs. * 2006.09.15. [[Harolds Pinters]] "Mīļākais". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2006.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2006.11.02. [[Fjodors Dostojevskis]] "Sarunas kaimiņistabās" ("[[Noziegums un sods]]"). Rež. Pēteris Krilovs. * 2006.11.22. [[Pauls Putniņš]] "Pusdūša. Mundis". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2006.12.14. Viljams Šekspīrs "Spītnieces savaldīšana". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. === 2007. gadā === * 2007.01.19. [[Arturs Millers]] "Skats no tilta". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2007.02.02. [[Zigmars Liepiņš]], [[Andra Manfelde]] "Adata". Rež. Ramūns Kaubris. * 2007.02.04. Ieva Samauska "Kā uzburt sniegu". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.02.15. [[Regnārs Vaivars]] "Leļļu pavēlnieks". Rež. Regnārs Vaivars, Diāna Romanoviča. * 2007.02.22. Bernds Šrēders "Māte un dēls". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.03.16. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori jaunā saimniece". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.04.11. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mēs" ("Negaiss") (sadarbībā ar G. Poliščukas Teātra observatoriju). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2007.04.20. [[Laima Kota|Laima Muktupāvela]] "Šampinjonu derība". Rež. [[Rūdolfs Plēpis]]. * 2007.04.26. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa. Romance par mīlētājiem. Variācija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2007.09.13. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2007.09.15. [[Margarita Perveņecka]], Natālija Vorožbita "Drakula. Dēmoni". Rež. Regnārs Vaivars. * 2007.10.11. Metjū Barbers "Apburtais aprīlis". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.10.14. Lions Feihtvangers "Džūlija Farnēze". Rež. Gaļina Poliščuka. * 2007.10.18. [[Nora Ikstena]] "Amariļļi". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2007.11.16. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2007.11.21. Sintija Laura Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Anita Sproģe. * 2007.12.14. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2008. gadā === * 2008.01.25. [[Henriks Ibsens]] "Mazais Eijolfs". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.02.15. Deivids Hērs "Jūdas skūpsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.03.18. Marjus Ivaškevičs "Kaimiņš". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2008.03.19. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2008.04.24. [[Lelde Stumbre]] "Smiltāju mantinieki". Rež. [[Indra Roga]]. * 2008.05.22. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Kerija. Retrospekcija" (pēc Teodora Dreizera romāna). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2008.06.03. Renē Heinersdorfs "Tik mīla vien". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2008.09.17. [[Inga Ābele]] "Skola". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2008.10.02. [[Regnārs Vaivars]] "Visiem zināmais lācis un viņa dr.". Rež. Regnārs Vaivars. * 2008.10.05. Marks Rāvenhils "Dažas atklātas fotogrāfijas". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2008.10.15. [[Juhans Smūls]] "Pulkveža atraitne". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2008.10.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Edmunds Freibergs. * 2008.12.11. [[Ēriks Vilsons]] "Pīles lidojums klusumā". Rež. [[Ināra Slucka]]. === 2009. gadā === * 2009.01.08. [[Gunars Janovskis]] "Uz neatgriešanos". Rež. [[Indra Roga]]. * 2009.02.05. [[Andrejs Upīts]] "Hipnotiskais brauciens" (pēc stāsta "Sūnu ciema zēni" motīviem). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2009.02.12. [[Vizma Belševica]] "Bille". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2009.03.06. [[Jānis Veselis]] "Neuzticīgie". Rež. [[Andrejs Jarovojs]]. * 2009.04.04. [[Valters Sīlis]] "Par mammām". Rež. Valters Sīlis. * 2009.04.09. Inga Rozentāle "1906. Trakāk vēl kā piektā gadā". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2009.05.07. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] "Smiekli tumsā" ("Camera obscura"). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.05.14. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Aija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2009.09.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "Vadonis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2009.09.19. Deivids Harovers "Melnais strazds". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2009.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Nesaprašanās" ("Juns Gabriels Borkmans"). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2009.10.10. Jokums Rode "Pinokio pelni". Rež. Viesturs Kairišs. * 2009.10.16. [[Vilhelms Bušs]] "Makss un Morics". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2009.11.14. [[Māra Zālīte]] "Lācis". Rež. Indra Roga. * 2009.12.11. Urss Vidmers "TopDogi". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2009.12.17. Ingrīda Lauzunda "Homo Erectus". Rež. Regnārs Vaivars. === 2010. gadā === * 2010.01.28. Ēdens fon Horvāts "Kazimirs un Karolīne". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2010.02.12. [[Gundega Repše]] "Jūras velni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2010.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Mirušās dvēseles". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2010.03.25. Dario Fo, Franka Rame "Laulāts un brīvs". Rež. Mihails Borisovs. * 2010.04.22. Rejs Kūnijs "Smieklīgā nauda". Rež. Mihails Mamedovs. * 2010.04.23. Deivids Oberns "Pierādījums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2010.04.28. [[Tenesijs Viljamss]] "Brīdinājums mazajiem kuģiem". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2010.05.27. Andris Kalnozols "Novakars: Kopsavilkums". Rež. [[Mārcis Lācis]]. * 2010.06.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2010.09.23. [[Raimonds Pauls]], [[Liāna Langa]], [[Inga Ābele]] "Leo. Pēdējā bohēma". Rež. [[Edmunds Freibergs]], Ināra Slucka. * 2010.09.25. Nikolajs Gogolis "Ārprātīgā piezīmes". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2010.10.07. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Septiņi Fausti". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.10.21. [[Danskovīte]] "Latgola.lv". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2010.11.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Garās dienas ceļš uz nakti". Rež. Mihails Kublinskis. * 2010.11.26. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Brāļi Karamazovi|Cilvēks Karamazovs]]". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2010.12.02. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2010.12.09. [[Regnārs Vaivars]], Mārcis Lācis "Skalbi un valdi. Iedvesmojoties no [[Kārlis Skalbe|K. Skalbes]] pasakām". Rež. Regnārs Vaivars, Mārcis Lācis. * 2010.12.18. [[Melānija Vanaga]] "Veļupes krastā". Rež. Valters Sīlis. * 2010.12.20. "Spēlējam Sniegbaltīti un rūķīšus". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2011. gadā === * 2011.02.10. NO99 "Čīkstošais klusums". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2011.02.25. Margarita Dirasa "Augu dienu koku paēnā". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2011.03.10. [[Astrida Lindgrēna]], Stefans Jētestams "Karlsons, kas dzīvo uz jumta". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2011.04.21. [[Pēteris Krilovs]] "Lūgšana resnajai tantei" (pēc [[Džeroms Deivids Selindžers|Džeroma Deivida Selindžera]] "Frenija un Zūijs" motīviem). Rež. Pēteris Krilovs. * 2011.04.28. Ādams Purmalis "Ādama stāsts". Rež. [[Indra Roga]]. * 2011.05.19. [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] "Visi mani prezidenti" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2011.05.31. Vilnis Vējš "Īsie zibsnīgie mirkļi". Rež. [[Ģirts Šolis]]. * 2011.09.02. "Tikai tā!" (latviešu dziesmu spēle). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2011.09.21. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.10.18. Renē Heinersdorfs "Mīli manu sievu". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2011.10.20. Aiva Birbele "Kapusvētku PR". Rež. Valdis Lūriņš. * 2011.11.10. Izrāde "Gals". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2011.11.17. Jevgeņijs Haritonovs "Dzin" (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2011.12.08. Mērija Meipsa-Dodža "[[Sudraba slidas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2011.12.13. [[Semjuels Bekets]] "Mērfijs". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. === 2012. gadā === * 2012.01.12. Treisijs Letss "Osedžas zeme". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2012.02.09. Jaroslavs Ivaškēvičs "Ideāls zaglis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2012.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Cilvēks Šinelī" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2012.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "Pērnvasar negaidot". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2012.04.10. [[Georgs Bīhners]] "Voiceks". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2012.05.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "[[Parīzes Dievmātes katedrāle (opera)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]". Rež. Indra Roga. * 2012.05.23. Uku Ūsbergs "Galvas maiņa". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2012.06.12. "[[Hamlets]]" (pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] darba motīviem) (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2012.09.13. [[Inga Ābele]] "Jasmīns. Pārdaugava". Rež. Valters Sīlis. * 2012.09.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Purva bridējs". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2012.09.20. [[Lelde Stumbre]] "Mī.. Mālēt". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2012.10.25. [[Antons Hansens Tammsāre]] "Zeme un mīlestība. Kārina. Indreks". Rež. Elmo Niganens. * 2012.11.09. [[Ēriks Vilsons]], [[Ināra Slucka]] "Zudušo laiku citējot". Rež. Ināra Slucka. * 2012.11.29. [[Ērihs Kestners]] "Trīs vīri kūrortā". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2012.11.30. [[Daniils Harmss]] "Vecene". Rež. Vladislavs Nastavševs. === 2013. gadā === * 2013.01.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2013.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Rež. [[Aiks Karapetjans]]. * 2013.03.07. [[Oskars Vailds]] "Sieviete, kura nav uzmanības vērta". Rež. [[Indra Roga]]. * 2013.03.16. Aleksejs Ščerbaks "Piemiņas diena". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2013.04.24. [[Jānis Sudrabkalns]], [[Biruta Skujeniece]], [[Jānis Peters]], [[Raimonds Pauls]] "Trubadūrs uz ēzeļa". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2013.04.28. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2013.05.14. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Meitenes". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2013.05.30. [[Džons Maksvels Kutzē]] "Rudens Pēterburgā". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2013.09.12. "...bagātā kundze..." (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] darbu motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2013.09.12. [[Regnārs Vaivars]] "Titāniks". Rež. Regnārs Vaivars. * 2013.09.12. Jevgeņijs Griškovecs "Satisfakcija". Rež. Dāvis Auškāps. * 2013.10.11. Deivids Lindsejs-Ebairs "Truša alā". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2013.10.18. [[Brāļi Grimmi]], Rasa Bugavičute-Pēce "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2013.11.04. "Nē Minskai 2014?". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.28. Ričards Bīns "Divu kungu kalps. Anno 1963". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.29. Pīters Kvilters "Žilbinoši!". Rež. Valdis Lūriņš. === 2014. gadā === * 2014.01.15. [[Henriks Ibsens]] "Spoki". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2014.01.23. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Jūtu tektonika". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.02.03. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2014.02.26. [[Džeimss Džoiss]] "Mollija saka: jā!" (pēc romāna "[[Uliss]]"). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2014.02.27. Džons Bointons Prīstlijs "Laiks un Konveju ģimene". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2014.04.25. Danskovīte "Latgola.lv—2". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2014.04.30. [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] "Ezeriņš". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2014.05.20. Jānis Balodis "Pieaugušie". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2014.05.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs "Kabarē". Rež. [[Indra Roga]]. * 2014.05.30. Tea Dorna "MarLenī". Rež. Jānis Mūrnieks. * 2014.09.11. Agnese Rutkēviča "Mans nabaga tēvs". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2014.09.13. [[Vladimirs Majakovskis]] "Blakts". Rež. Dāvis Auškāps. * 2014.11.05. Migels de Unamuno "Migla". Rež. Indra Roga. * 2014.12.04. Alans Eikborns "Svētku laika pārpratumi". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2014.12.30. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Mihails Kublinskis. * 2014.12.30. [[Mihails Bulgakovs]] "Jaunā ārsta piezīmes". Rež. [[Jānis Vimba]], [[Kaspars Zvīgulis]]. === 2015. gadā === * 2015.01.29. [[Rainis]] "Raiņa sapņi". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2015.03.05. Ēdens fon Horvāts "Vīnes meža stāsti". Rež. Andžejs Bubeņs. * 2015.04.07. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2015.04.22. Margareta Edsone "Prāts". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2015.04.23. Žans Anuijs "Antigone". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2015.05.14. Valdis Zilveris, [[Juris Hiršs]] "Bāskervilu leģenda" (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] stāsta motīviem). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2015.05.26. Žoels Pomrā "Šis bērns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2015.09.11. Rainis "[[Uguns un nakts]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2015.09.19. Eliots Heizs "Ceļā uz mājām". Rež. Dāvis Auškāps. * 2015.09.23. Bārnijs Noriss "Ciemiņi". Rež. Ināra Slucka. * 2015.10.22. [[Tomass Manns]] "Avantūrista grēksūdze". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.12.03. [[Viktors Igo]], [[Imants Kalniņš]], [[Viktors Kalniņš (rakstnieks)|Viks]] "Cilvēks, kas smejas". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. === 2016. gadā === * 2016.01.14. Huans Majorga "Zēns". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2016.02.04. [[Māris Bērziņš]] "Svina garša". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2016.03.11. "Mūžīgais komentārs Nr. 4" (pēc [[Sērens Kirkegors|Sērena Kirkegora]] darba motīviem). Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2016.04.21. [[Henriks Ibsens]] "Mežapīle". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2016.04.28. Florians Zellers "Ak, tētīt...". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2016.05.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem gobām". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2016.05.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Asins kāzas". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2016.05.30. Deniss Kellijs "Pēc beigām". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.15. [[Andrejs Upīts]] "Sieviete". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2016.09.21. Jānis Balodis, Valters Sīlis "Veiksmes stāsts". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.22. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Klavigo". Rež. Folkers Šmits. * 2016.10.27. Henriks Ibsens, [[Edvards Grīgs]] "Pērs Gints". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2016.11.30. "Nature Morte". Horeogr. Agate Bankava. * 2016.12.02. "Šausmu autobuss" (iedvesmojoties no Paula van Lona stāstiem). Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2016.12.04. [[Anna Rancāne]] "Bišumāte un vilkacis". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 2017. gadā === * 2017.01.05. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2017.02.05. Marks Hedons, Saimons Stīvenss "Savādais atgadījums ar suni naktī". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2017.02.28. [[Artūrs Dīcis]] "Lidojošais Travolta". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2017.03.04. Marjus Ivaškevičs "Tuvā pilsēta". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2017.03.08. [[Ežēns Jonesko]] "Plikpaurainā dziedone". Rež. [[Indra Roga]]. * 2017.03.26. "Melot (?)!" (pēc [[Denī Didro]] darba). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2017.04.06. Nikola Makolifa "Juveliera jubileja". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2017.04.29. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2017.05.08. Harijs Gulbis "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2017.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīne". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2017.09.14. [[Inga Ābele]] "Klūgu mūks". Rež. Indra Roga. * 2017.09.29. Laila Burāne "Līdz kāzām sadzīs" (sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] un [[Ģertrūdes ielas teātris|Ģertrūdes ielas teātri]]). Rež. Laura Upeniece. * 2017.10.12. Antons Čehovs "[[Trīs māsas]]. Refleksija". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2017.11.22. Terenss Retigans "Dziļā, skumjā jūra". Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2017.12.05. [[Alberts Kronenbergs]] "Mazais ganiņš". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2017.12.07. Dankans Makmillans "Cilvēki, lietas un vietas". Rež. Valters Sīlis. === 2018. gadā === * 2018.01.12. Andris Ūdris "Apsolu". Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2018.01.25. Jasmīna Rezā "ART". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2018.02.01. [[Oskars Vailds]], [[Rihards Štrauss]] "Salome". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2018.02.15. Žans Liks Lagarss "Tas pasaules gals". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2018.03.08. [[Artūrs Dīcis]] "Arī vaļiem ir bail". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2018.03.15. Andri Lūps "Dūja". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2018.05.24. [[Pēteris Pētersons]], [[Raimonds Pauls]] "Man 30 gadu". Rež. Ināra Slucka. * 2018.05.31. Jānis Balodis "Mežainis". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2018.06.08. "Precēšanās un šķiršanās anatomija" (pēc Džona Apdaika darba motīviem). Rež. [[Marija Bērziņa]]. * 2018.09.13. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2018.09.14. "Antiņš. Zelts. Kalns" (pēc Raiņa lugas "[[Zelta zirgs]]" motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2018.11.01. "visas manas vājības ir tavas lūpas". Horeogr. Agate Bankava, Rūdolfs Gediņš, Dmitrijs Gaitjukevičs. * 2018.11.12. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] "Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris". Rež. Valters Sīlis. * 2018.12.06. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2019. gadā === * 2019.02.03. "Par tēviem". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2019.02.05. [[Jēkabs Nīmanis (mūziķis)|Jēkabs Nīmanis]], [[Kārlis Skalbe]], [[Kārlis Vērdiņš]] "Ceļojums uz ziemeļiem". Rež. Jēkabs Nīmanis. * 2019.02.07. [[Zigfrīds fon Fēgezaks]] "Baltiešu gredzens". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2019.03.07. Rimants Ziedonis "Paradoksālā Latvija". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2019.03.29. Justīne Kļava, [[Garlībs Merķelis]] "Latvieši". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2019.05.09. Jānis Balodis "Zem diviem karogiem". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2019.05.29. "Aka" (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] romāna motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2019.06.05. Rita Kalnejais "Šī skaistā nākotne". Rež. Diāna Kaijaka. * 2019.09.19. Juha Jokela "Finlandizācija". Rež. Valters Sīlis. * 2019.09.19. Ivo Briedis "Pēdējais salmiņš". Rež. Toms Treinis. * 2019.09.19. [[Aivars Freimanis]] "Katls". Rež. Ināra Slucka. * 2019.10.18. [[Lūiss Kerols|Luiss Kerols]] "[[Alises piedzīvojumi Brīnumzemē|Alise Brīnumzemē]]". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2019.12.04. Rasa Bugavičute-Pēce "Puika, kurš redzēja tumsā". Rež. Valters Sīlis. * 2019.12.05. Nikolajs Gogolis "Revidents". Rež. Ņikita Kobeļevs. * 2019.12.18. Jasmīna Rezā "Slaktiņa dievs". Rež. Daiga Kažociņa. === 2020. gadā === * 2020.03.05. Federiko Garsija Lorka "Tukšais zieds" ("Jerma"). Rež. Ināra Slucka. * 2020.03.06. Artūrs Dīcis "Dzīvnieks" (pēc Arto Pāsilinna romāna "Zaķa gads" motīviem). Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.03.12."[[Lepnums un aizspriedumi]]" (pēc [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] romāna motīviem). Rež. Klāvs Mellis. * 2020.07.31. Māra Zālīte "Margarēta". Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.09.11. "Skaņdarbs". Rež. Ināra Slucka. * 2020.09.24. Artūrs Jankovskis "Oligarhs". Rež. Toms Treinis. * 2020.09.26. Linda Rudene, Valters Sīlis "Mežs". Rež. Valters Sīlis. * 2020.09.27. Linda Rudene, Valters Sīlis "Pilsēta". Rež. Valters Sīlis. === 2021. gadā === * 2021.08.27. "Atver acis". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.10. [[Harolds Pinters]] "Nodevība". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.14. "Svešinieki vilcienā" (Viļņa Vēja skatuves vers. pēc Patrīcijas Haismitas un Kreiga Vernera darbu motīviem). Rež. Vladislavs Nastavševs. * 2021.09.16. [[Frīdrihs Šillers]] "Ferdinands un Luīze". Rež. Dita Lūriņa. * 2021.09.22. Linda Rudene "Riests". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.22. Garsons Kanins "Dzimusi vakardien". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.23. [[Stendāls]] "Sarkanais un melnais". Rež. Edmunds Freibergs. * 2021.09.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Sapnis vasaras naktī". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2021.09.30. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Mārtiņš Gūtmanis. * 2021.10.08. "Aukle" (pēc Leīlas Slimani romāna "Klusa dziesma" motīviem). Rež. Intars Rešetins. * 2021.10.09. Reins Rauds "Perfektā teikuma nāve". Rež. Valters Sīlis. * 2021.12.09. [[Andruss Kivirehks]] "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus". Rež. Ivars Pellu. === 2022. gadā === * 2022.02.10. Kata Vēbere "Sievietes daļas". Rež. Ināra Slucka. * 2022.04.06. Sirku Peltola "Mazā naudiņa". Rež. Regnārs Vaivars. * 2022.04.07. Tomass Vinterbergs, Mogenss Rukovs "Komūna". Rež. Valters Sīlis. * 2022.09.15. [[Māris Bērziņš]] "Aizliegtais pianīns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2022.09.22. Deivids Harovers "Naži vistās". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2022.10.02. Marina Smiļaneca "Suņa māja". Rež. Larisa Semirozumenko. * 2022.10.21. [[Karlo Kollodi]] "[[Pinokio piedzīvojumi]]". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2022.12.13. [[Ance Muižniece]] "Divas pasaules". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. === 2023. gadā === * 2023.01.12. Lūsija Kirkvuda "Debesjums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2023.03.09. [[Rabindranats Tagore]] "Pasta nams". Rež. Elīza Dombrovska. * 2023.03.16. [[Artūrs Dīcis]] "Ričards. Nekā personīga". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2023.03.31. "Baltiešu armija" (pēc Edgara Ozoliņa piezīmju motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2023.05.10. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]], [[Džuzepe Verdi]], [[Edgars Mākens]] "La KRITUSĪ". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2023.09.14. [[Rainis]] / Justīne Kļava "Spēlēju, dancoju". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2023.09.26. Ferdinands fon Šīrahs "Terors". Rež. Valters Sīlis. * 2023.10.26. Regnārs Vaivars "Suņu ciema Nelaimes lācis". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2023.11.09. Elza Marta Ruža / Matīss Kaža "Maigā vara". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2023.12.06. [[Kaspars Rolšteins]] "#DiToo". Rež. [[Dita Lūriņa]]. === 2024. gadā === * 2024.01.25. Klāvs Mellis "Garderobisti". Rež. [[Paula Pļavniece]]. * 2024.02.01. Dmitrijs Krimovs "Pīters Pens. Sindroms". Rež. Dmitrijs Krimovs. * 2024.02.08. Kristina Marija Kuliniča "Kā kļūt nelaimīgam?". Rež. Artūrs Areima. * 2024.03.06. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere. Atgriešanās". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2024.04.11. Mariuss fon Maienburgs "Ugunsseja". Rež. Henrijs Arājs. * 2024.04.18. Mārgareta Perija "Laiks Paradīzei". Rež. Endīne Bērziņa. * 2024.04.25. Pēc [[Pēteris Veiss|Pētera Veisa]] lugas motīviem "Marats/Sads". Rež. Rūdolfs Gediņš, Klāvs Mellis. * 2024.05.16. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgais vecis". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2024.09.12. [[Alberts Bels]] "Cilvēki laivās". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.09.19. [[Sudrabu Edžus]] "Dullais Dauka". Rež. Jurģis Lūsis. * 2024.10.29. [[Astrida Lindgrēna]] "Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki". Rež. Paula Pļavniece. * 2024.12.05. [[Frānsiss Skots Ficdžeralds]] "[[Lielais Getsbijs|Lieliskais Getsbijs]]". Rež. [[Indra Roga]]. === 2025. gadā === * 2025.02.27. [[Jukio Mišima]] "Zelta templis". Rež. Henrijs Arājs. * 2025.03.06. Lī Hols, Padijs Čajefskis "Nacionālais kanāls". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2025.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2025.04.17. Laura Sintija Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Rodrigo Struka. * 2025.04.30. Iedvesmojoties no [[Arveds Mihelsons|Rutku Tēva]] "Dumpīgā Rīga". Rež. Klāvs Mellis. * 2025.05.15. [[E. T. A. Hofmanis|Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis]] "Smilšu cilvēks". Rež. [[Ralfs Liepa]]. * 2025.06.04. [[Alfrēds Žarī]], Vladislavs Troickis, Elza Marta Ruža "Karalis Ibī un citi monstri". Rež. Vladislavs Troickis. * 2025.09.11. Gusts Ābele "Klusums un troksnis". Rež. Gusts Ābele. * 2025.09.20. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2025.09.25. [[Jānis Joņevs]] "Ko var cilvēks". Rež. Roberts Dauburs. * 2025.10.09. [[Jana Egle]] "Egles stāsti". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.11.14. [[Kārlis Vērdiņš]], [[Matīss Kaža]] "Bastardi". Rež. Matīss Kaža. * 2025.11.15. Mērija Orra "Viss par Ievu". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.12.04. [[Andris Kalnozols]] "Ods". Rež. [[Matīss Budovskis]]. === 2026. gadā === * 2026.02.05. Daiva Čepauskaite "Kad atkal būsim jauni". Rež. [[Rolands Atkočūns]]. * 2026.02.26. [[Guntis Bojārs]] "Zīda čūska". Rež. [[Laura Groza]]. * 2026.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2026.03.17. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Atbalss Aija". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2026.04.30. Noels Kovards "Intīmās dzīves". Rež. [[Ināra Slucka]]. [[Kategorija:Latvijas Nacionālais teātris|Izrādes]] rob4olc7xaufn0w2hewddfygs537ca0 4500687 4500686 2026-07-30T22:14:30Z Teatrālis 82063 /* 1993. gadā */ 4500687 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. {{TOClimit|2}} == Padomju Latvijas Strādnieku teātris (1919) == * 1919.02.23. [[Leons Paegle]] "Augšāmcelšanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1919.03.09. [[Andrejs Upīts]] "Viens un daudzie". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.03.14. Andrejs Upīts "Balss un atbalss". Rež. Augusts Kokalis. * 1919.03.28. Maksimiliāns Bethers "Pirmie viļņi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.04.11. Andrejs Upīts "Saule un tvaiks". Rež. Ērihs Lauberts. * 1919.04.18. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.05.02. [[Maksims Gorkijs]] "Ienaidnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.05.16. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. == Latvijas Nacionālais teātris (1919—1940) == === 1919. gadā === * 1919.11.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.12.03. [[Rainis]] "Daugava". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1919.12.06. Rainis "[[Zelta zirgs]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.12.19. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (1. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.21. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.25. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.27. Bjernstjerne Bjernsons "Kad jaunais vīns zied". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1920. gadā === * 1920.01.06. [[Moriss Meterlinks]] "Māsa Beatrise". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1920.01.17. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1920.01.31. Endre Naģs "Ministru prezidents". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.02.25. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1920.03.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.03.17. [[Fallijs]] "Selgā". Rež. Alfrēds Zommers. * 1920.04.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.04.28. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.05.15. [[Heinrihs Manns]] "Legro kundze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.06.15. Edvards Vulfs "Rožainās dienas", Gabriela Zapoļska "Kāzu priekšvakarā", [[Antons Čehovs]] "Bildinājums". Rež. Dmitrijs Arbeņins. * 1920.09.15. Rūdolfs Blaumanis "Indrāni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.09.21. [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.09.29. Rihards Dēmels "Cilvēku draugi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.10.13. Edvards Vulfs "Meli". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.11.10. [[Anna Brigadere]] “Ilga”. Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.11.17. Rainis "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.12.03. Šarls van Lerbergs "Pans". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.12.23. Jānis Akuraters "Šis un Tas Itnekas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1921. gadā === * 1921.01.12. Antons Vildganss "Nabadzība". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1921.01.26. Klitija "Sulamīte". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1921.02.18. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.05. Rūdolfs Lotārs "Karalis Harlekīns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.03.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.23. [[Henriks Ibsens]] "Troņa tīkotāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.04.28. [[Augusts Saulietis]] "Pret ziemeļiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.05.06. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.05.25. Artūrs Kustā Jerviluoms "Ziemeļnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.16. [[Augusts Kicbergs]] "Elks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.21. Voldemārs Dambergs "Ziedu viesulī". Rež. Fricis Rode. * 1921.10.05. Erkols Luidži Morselli "Glauks". Rež. Kristaps Linde. * 1921.10.12. [[Jānis Poruks]] "Hernhūtieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.11.23. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.14. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. Fricis Rode. * 1921.12.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Viena diena" un "Dzīvas un nedzīvas puķes". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.27. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Fricis Rode. === 1922. gadā === * 1922.01.15. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Fricis Rode. * 1922.01.15. Moljērs "Skapēna nedarbi". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1922.01.23. [[Anna Brigadere]] "Ausmā". Rež. Kristaps Linde. * 1922.02.15. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Grāfs de Rizors". Rež. Fricis Rode. * 1922.02.25. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas jeb Trakā diena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.03.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki|Mērnieku laiki Slātavā]]". Rež. Fricis Rode. * 1922.04.05. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1922.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas" ("Jautrās vindzorietes"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.04.24. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.10. [[Oskars Vailds]] "Padovas hercogiene". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.17. Nino Berīni "Zaimotājs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.05.22. [[Gerharts Hauptmanis]] "Vientuļi cilvēki". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.30. [[Augusts Deglavs]] "Vienpadsmitā stunda". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.02. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.14. [[Sofokls]] "Ķēniņš Edips". Rež. Fricis Rode. * 1922.09.20. Karls Šternheims "Kandidāts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.10.04. Emīlija Prūsa "Gaisa dārzi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.10.18. Gabriels Landsbergs-Žemkalnis "Blinda" ("Pasaules līdzinātājs"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.11.15. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.11.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Fricis Rode. * 1922.11.27. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.12.12. Arvīds Jernefelts "Titus, Jeruzalemes izpostītājs". Rež. Fricis Rode. * 1922.12.29. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1923. gadā === * 1923.01.02. [[Pēteris Ērmanis]] "Brakos". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1923.01.12. [[Gerharts Hauptmanis]] "Roze Bernda". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1923.01.24. [[Jānis Akuraters]] "Pieci vēji". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.02.15. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Fricis Rode. * 1923.02.28. [[Alfrēds Andersons|Andrass]] "Ķēniņš Dāvids". Rež. Fricis Rode. * 1923.03.07. Haralds Eldgasts "Agarta". Rež. Kristaps Linde. * 1923.03.16. Hermanis Heijermanss "Ķēžu locekļi". Rež. Teodors Podnieks. * 1923.04.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.04.18. Voldemārs Dambergs "Mēs viņus gūstīsim!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.04.23. Jānis Lejiņš "Pie dzimtenes krusta". Rež. Jānis Lejiņš. * 1923.04.30. [[Kārlis Jēkabsons]] "Sirdsapziņa". Rež. Kristaps Linde. * 1923.05.12. [[Aleksis Kivi]] "Kāzu brauciens" ("Ciema kurpnieki"). Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.06.17. Gustavs Vids "Augstākā matemātika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.01. [[Aspazija]] "Aspazija". Rež. Fricis Rode. * 1923.09.05. Sidnejs Gariks "Atzīšanās". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.09.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.26. Juris Kosa "Ceļi un dūkstis". Rež. Kristaps Linde. * 1923.10.10. Džeimss Metjū Berijs "Brīnišķīgais Kreitons". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.24. [[Augusts Saulietis]] "Sirdskaite". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.31. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.11.18. [[Rainis]] "Daugava". Rež. Fricis Rode. * 1923.12.05. [[Andrejs Upīts]] "Laimes lācis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.12.25. Rainis "Mušu ķēniņš". Rež. Fricis Rode. === 1924. gadā === * 1924.01.12. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Zvēru dīdītājs". Rež. Kristaps Linde. * 1924.01.21. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1924.01.30. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Fausts". Rež. Fricis Rode. * 1924.02.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Ziemas pasaciņa". Rež. Fricis Rode. * 1924.03.05. Anna Brigadere "Hetēras mantojums". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1924.03.17. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. Kristaps Linde. * 1924.03.31. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Fricis Rode. * 1924.04.09. [[Ansis Gulbis]] "Kaspars un Biruta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.04.17. [[Džordžs Gordons Bairons|Džordžs Bairons]] "Kains". Rež. Kristaps Linde. * 1924.04.20. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Arājdēls". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.05.03. Hanss Millers "Kaislība". Rež. Lilija Štengele. * 1924.05.05. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Rež. Jānis Lejiņš. * 1924.05.12. Zeltmatis "Indulis". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.26. Gabriels Dregeli "Labi pašūta fraka". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.08.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Fricis Rode. * 1924.09.02. Rūdolfs Blaumanis "Potivāra nams". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.12. [[Jānis Akuraters]] "Tautas darbinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.25. [[Aspazija]] "Ragana". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1924.10.17. [[Augusts Strindbergs]] "Reibonis". Rež. Fricis Rode. * 1924.10.20. Roberts Valters "Tornī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.10.29. [[Jūlijs Pētersons]] "Prāta cilvēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.11.12. Ļevs Luncs "Ārpus likuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.12.06. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1924.12.19. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. Fricis Rode. === 1925. gadā === * 1925.01.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. Fricis Rode. * 1925.02.02. Viljams Šekspīrs "Spītnieces precības" ("Spītnieces savaldīšana"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1925.02.20. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1925.03.03. Etjēns Reijs "Skaistas sievietes". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.03.16. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kuru pliķē". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1925.04.08. Anrī Bernšteins "Zaglis". Rež. Fricis Rode. * 1925.04.24. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Svētā Žanna". Rež. Kristaps Linde. * 1925.05.19. [[Džeroms K. Džeroms]] "Miss Hobsa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.09.02. [[Frīdrihs Hebels]] "Judīte". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1925.09.16. [[Augusts Saulietis]] "Inteliģenti". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.09.23. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Adriēna Lekuvrēra". Rež. Fricis Rode. * 1925.10.07. [[Andrejs Upīts]] "Atraitnes vīrs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.10.21. [[Luidži Pirandello]] "Sešas personas meklē autoru" ("[[Seši tēli meklē autoru]]"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.10.26. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs "Carienes sazvērestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.04. Jēkabs Zeibolts "Mājas naids". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.11.11. Viljams Šekspīrs "Maldu komēdija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.18. [[Aspazija]] "Boass un Rute". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.12.02. [[Augusts Strindbergs]] "Samums", [[Romēns Rolāns]] "Mīlas un nāves spēle". Rež. Fricis Rode. * 1925.12.09. Augusts Strindbergs "Līgava ar kroni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.12.25. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1926. gadā === * 1926.01.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Diplomāti". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1926.01.20. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Fricis Rode. * 1926.01.25. [[Žils Romēns]] "Doktors Knoks jeb Medicīnas triumfs". Rež. Fricis Rode. * 1926.02.06. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sievietes vara" ("Kapteiņa Brasbaunda atgriešanās"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1926.02.18. [[Georgs Kaizers]] "Grāfienes Lavaletas ziedojums". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1926.02.23. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Masku deja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.06. [[Ansis Gulbis]] "Ērika Jonase". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.03.13. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.03.18. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Madame Sans-Gene". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.26. Voldemārs Dambergs "Neticīgā Kolombīne". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.09. [[Žans Rasins]] "Fedra", [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.23. [[Viktors Eglītis]] "Ministra sievas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.04.29. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs "Vecmāmuļa" ("Iekarotā laime"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.05.11. Aleksandrs Bisons "Nezināmā". Rež. Fricis Rode. * 1926.05.17. Gabriela Zapoļska "Traģiskie muļķi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.05.19. [[Karlo Goldoni]] "Melis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.01. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.15. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.09.29. [[Augusts Saulietis]] "Nepilnīgais". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.10.06. Jurijs Jurjins "Varonis aiz pārpratuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.10.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.03. Anna Brigadere "Dievišķā seja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.17. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.11.25. Ļevs Urvancevs "Vera Mirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.27. Lindulis "Gaigalu dzimta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.12.08. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.12.18. Jēkabs Rozentāls-Krūmiņš "Sarkanais kungs". Rež. Aleksis Mierlauks, otrais rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. === 1927. gadā === * 1927.01.12. [[Jānis Akuraters]] "Apvienosimies". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1927.02.02. Kārlis Ieviņš "Putras Dauķa precības". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1927.02.19. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1927.03.05. Andrē de Lords, Pjērs Šēns "Mans mācītājs pie bagātiem". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.03.11. [[Ansis Gulbis]] "Avantūriste". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.03.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Doroteja Angermane". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.06. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.20. [[Edvards Vulfs]] "Pasaka par nāvi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1927.04.26. Ēvalds Šķipsna "Ciānas bērni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.06. [[Lope de Vega]] "Fuente Ovehuna" ("Avju avots"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.05.14. [[Brāļi Kaudzītes]], [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Viltus mērnieki Čangalē". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.20. Pāvils Gruzna "Vecpuišu nodoklis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.09.07. Pols Gavo "Šokolādes princese". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.14. [[Jēkabs Janševskis]] "Precību viesulis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.09.24. Pjērs Bertons, Šarls Simons "Zazā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.10.05. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sātana apustulis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.10.18. [[Elīna Zālīte]] "Bīstamais vecums". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.10.26. Edgars Volless "Kurš ir vilkatis?". Rež. Jānis Zariņš. * 1927.11.12. [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi" un "Venēciešu nakts". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.11.19. Ferencs Molnārs "Spēle pilī". Rež. Ivans Šmits. * 1927.11.26. Edmons Rostāns "Ērglēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.12.10. [[Andrejs Upīts]] "Vesela miesa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.12.16. Viljams Šekspīrs "[[Makbets]]". Rež. Ivans Šmits. === 1928. gadā === * 1928.01.11. Ludvigs Fulda "Ēzeļa ēna". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1928.01.18. [[Jūlijs Pētersons]] "Sieviete ar sešiem prātiem". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1928.02.08. [[Anna Brigadere]] "Izredzētais". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.02.15. [[Rainis]] "Ilja Muromietis". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1928.02.24. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Atjautīgā sieviete". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.03.07. [[Ādolfs Alunāns]] "Lielpils pagasta vecākie". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.03.16. [[Moriss Meterlinks]] "Baltais tēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.03.31. [[Aspazija]] "Zalša līgava". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.04.06. [[Miķelis Valters]] "Kristus atriebšanās". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Sabiedrības pīlāri". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.04.27. Kārlis Ieviņš "Māte un meitas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.05.04. Jānis Vainovskis "Dzīvie miljoni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.05.11. Anrī Meijaks, Luijs Alevī "Arvien trakāk". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.01. Rainis "Rīgas ragana". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.07. Bella Šēne "Mīlas rotaļa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.18. Bajards Veijers "Mērijas Duganes prāva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.10.12. Karels Šeinpflugs "Otrā jaunība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.10.24. Anrī Bataijs "Kailā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.02. [[Jēkabs Janševskis]] "Pirmā nakts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.11.10. Stefans Kšivoševskis "Velns un krodziniece". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.11.23. [[Jānis Akuraters]] "Priecīgais saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.26. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs "Belugina precības". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.12.05. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Mīlas teika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.12.19. Rainis "Suns un kaķe". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1929. gadā === * 1929.01.09. [[Georgs Kaizers]] "Prezidents". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1929.01.18. [[Moljērs]] "Dons Žuans jeb Akmens dzīres". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1929.01.25. Tūrs Hedbergs "Juhans Ulfšjerns". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1929.02.06. [[Jūlijs Pētersons]] "Cilvēki, kas bēg paši no sevis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.02.12. Ernests Vajda "Viņi šķiras". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.25. Roberts Mišs "Kaisles untums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.27. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.04. Ilja Surgučovs "Rudens vijoles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.09. [[Pedro Kalderons de la Barka]] "Dzīve—sapnis", [[Migels de Servantess]] "Divi pļāpas". Rež. Nikolajs fon Drīzens. * 1929.03.20. Ferencs Molnārs "Melnais briljants". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.29. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Gulbju dziesma". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1929.04.17. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.04.20. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.05.07. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.05.11. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.08.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.09.11. [[Džeroms K. Džeroms]] "Fannija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.09.18. Františeks Langers "Kamielis caur adatas aci". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.10.02. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.10.09. Henriks Ibsens "Meža pīle". Rež. Fjodors Komisarževskis. * 1929.10.23. Ferencs Molnārs "Olimpija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.11.02. Agards Zendrups "Kas vainīgs?". Rež. Jānis Zariņš. * 1929.11.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.11.22. Roberts Šerifs "Ceļa galā". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.06. Ludvigs Hiršfelds "Sieviete, ko katrs meklē". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.18. Anna Brigadere "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.12.31. [[Lūcija Zamaiča]] "Ķipara brīnišķīgās dēkas". Rež. Ernests Feldmanis. === 1930. gadā === * 1930.01.08. [[Augusts Saulietis]] "Audžu bērni". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1930.01.14. [[Šolems Aleihems]] "Lielais vinnests" ("200 000"). Rež. Marks Rubins. * 1930.01.25. [[Hermanis Bārs]] "Skatuves zvaigzne". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1930.02.12. [[Lope de Vega]] "Seviljas zvaigzne". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1930.02.19. Ježi Šaņavskis "Advokāts un rozes". Rež. Aleksandrs Zelverovičs. * 1930.02.27. Valters Ilge "Grāfiene Dibarī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1930.03.08. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.03.19. [[Jūlijs Pētersons]] "Jauneklis ar sapņainām acīm". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.03.26. Minna Dišlere "Iegātnis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.04.04. Luijs Verneijs "Tālrunis zvana" ("Lambertjē kungs"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.04.15. [[Austra Ozoliņa-Krauze]] "Katrīna". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.04.26. [[Frīdrihs Hebels]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.07. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Pie sloku ezera". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.21. Irma Brača "Velni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.08.31. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.09.10. Ladislavs Fodors "Pildspalva". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.09.24. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.10.10. [[Anna Brigadere]] "Šuvējas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.22. Pauls Aldre "Līdumnieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.29. Pauls Franks "Pirmās šķiras viesnīca". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.11.03. Hermanis Heijermanss "Septītais bauslis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.14. [[Jānis Akuraters]] "Mīlestības zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.21. [[Hermanis Bārs]] "Žozefīne". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.11.24. [[Puriņu Klāvs]] "Zviedris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.10. Ksenija Rudzīte "Maliena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.12.16. [[Jūlijs Pētersons]] "Tagad pasaulei jāpārveidojas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.31. Ferencs Molnārs "Labais eņģelis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1931. gadā === * 1931.01.14. Pjērs Sabatjē, Viktors de la Fortels "Kaislību ugunīs". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1931.01.31. [[Jānis Veselis]] "Jumis". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1931.02.11. Hjalmars Bergmanis "Mazpilsētas tirāns" ("Markurels"). Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1931.02.26. Ferdinands Brukners "Anglijas Elizabete". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1931.03.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Taupības kurators". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.03.18. Frederiks Lonsdāls "Vai mēs visi neesam tādi?". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.03.27. Pauls Franks, Ludvigs Hiršfelds "Veikals ar Ameriku". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.04.02. Voldemārs Zonbergs "Kurzemes lielais hercogs". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.04.17. Žans Sarmāns "Madelona". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.04.29. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Tu—brīnišķā!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.05.06. Petrs Vaičūns "Veltas pūles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.05.25. Zigfrīds Geijers "Mainītās lomās". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.08.30. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.09.10. Pols Armāns, Marsels Žerbidons "Irēnas mīlestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.09.23. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nafta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.09.30. [[Kārlis Cukmaiers|Karls Cukmeijers]] "Kepenikas kapteinis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.10.14. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.10.21. Makss Neals, Makss Ferners "Nogurušais Teodors". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.11.16. Bella Šēne "Kad sirdis sāk kvēlot". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.11.18. [[Anna Brigadere]] "Pastari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.11.27. Francis Hedbergs "Kāzas Ulvosā". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.12.09. Kārlis Gandrups "Trīs blēži". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.12.20. Karls Brikners "Sarkangalvīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.12.25. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Antiņa galms". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Melnā primadonna". Rež. Ernests Feldmanis. === 1932. gadā === * 1932.01.08. Neils Grants "Sieviešu politika". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1932.01.18. [[Anna Brigadere]] "Ilga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1932.01.23. Jēkabs Lošvics "Šahs vai rulete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1932.02.03. [[Jānis Akuraters]] "Amora talons". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.02.16. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Zemes spēks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.03.02. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari "Zaķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.03.10. [[Augusts Strindbergs]] "Ēriks XIV". Rež. [[Mihails Čehovs]]. * 1932.03.18. [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1932.04.06. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.04.13. Moriss Henekens, E. Vēbers "Monmartras lilija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.04.23. [[Aleksejs Tolstojs (1817—1875)|Aleksejs Tolstojs]] "Jāņa Briesmīgā nāve". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.05.05. Minna Dišlere "Traks laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.05.20. Teuvo Pakkala "Koku pludinātāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.06.01. Īdens Filpotss "Cik grūti tikt pie sievas". Rež. Jānis Zariņš. * 1932.09.01. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.09.07. Edvīns Berks "Tas, ko sauc par mīlestību". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.09.24. [[Jūlijs Pētersons]] "Sievietes sirds labirints". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.10.05. [[Ivans Turgeņevs]] "Muižnieku ligzda". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.10.15. Ladislavs Bušs-Fekete, Aleksandrs Gots "Fērika viesojas". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.10.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.11.09. Voldemārs Zonbergs "Mākslīgais zīds". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.11. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Latvju leģenda". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.18. Anna Brigadere "Karaliene Jāna". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.07. Ludvigs Hiršfelds, Rūdolfs Esterreihers "Ārzemju ceļojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.12.15. Maits Metsanurks "Uz zaļa zara". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.12.21. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.31. Pāvils Gruzna "Zemes rūķu kolektīvs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1933. gadā === * 1933.01.14. [[Jānis Grīns]] "Kaļostro Jelgavā". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.01.28. Ludvigs Hiršfelds "Zviedru sērkociņš". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1933.02.03. [[Jēkabs Janševskis]] "Laimes bērns". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1933.02.06. Aleksandrs Kosorotovs "Mīlas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.02.15. Ferencs Molnārs "Pāvilielas zēni". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.02.22. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]" ("Kalna Jepe"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.03.03. Elvīra Kociņa "Lidotājs". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.03.06. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1933.03.17. [[Viktorjēns Sardū]] "Fedora". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.03.25. [[Ansis Gulbis]] "Skolmeistari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.12. [[Karlo Goldoni]] "Spēļu ellīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.25. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Stella". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Zelta zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.30. Jānis Janka "Mistera Maija starts un finišs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Gailis]] "Mistera Maija starpspēles". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.05.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pārāk patiesi, lai būtu skaisti". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.05.20. Ladislavs Fodors "Dr. Jūlija Šabo". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.09.01. [[Aspazija]] "Velna nauda". Rež. [[Jānis Muncis]]. * 1933.09.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Sestdienas vakars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Zelta kupris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Pēc pirmā mītiņa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.17. Ludvigs Fulda "Dvīņu māsas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.09.27. Stefans Kedržinskis "Rītdienas laime". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.10.18. Hugo Raudseps "Salonā un krātiņā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1933.10.28. [[Jānis Akuraters]] "Vadātājs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.11.06. Ferencs Molnārs "Velns". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.11.10. Barijs Konnors "Nav vērts raudāt". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.11.18. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Negudrā Ģertrūde". Rež. Jānis Osis. * 1933.11.29. [[Alfrēds Andersons]] "Baltezeru dzimtas asinis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.12.08. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.12.21. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Jānis Muncis. * 1933.12.31. Edvards Knoblauhs "Fauns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1934. gadā === * 1934.01.06. Augusts Laiviņš "Zvaigžņu pulki". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1934.01.21. Voldemārs Zonbergs "Zēns ar suni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.01.24. [[Marija Leiko]], Austra Ozoliņa-Krauze "Marija Vaļevska". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.02.14. [[Viktors Eglītis]] "Nesaraujamās saites". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1934.02.28. Luidži Kamoleti "Māsa Terēze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.03.10. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Pirmā daļa). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.03.28. Jānis Lejiņš "Saulei līdzi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Jaunatnes savienība". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.04.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Žagatu ligzdā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1934.05.18. [[Roberts Kroders]] "Princis vai šoferis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.09.01. [[Doku Atis]] "Krišus Laksts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.09.14. Renē Fošuā "Urzulas gleznas". Rež. Jānis Osis. * 1934.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.10.13. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1934.10.30. [[Jūlijs Pētersons]] "Mīlas karuselis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.11.07. Sidnejs Kingslejs "Cilvēki baltās drānās". Rež. Jānis Zariņš. * 1934.11.17. [[Aleksandrs Grīns]], Voldemārs Zonbergs "Dvēseļu putenis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.11.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Randenes Barbara". Rež. Jānis Osis. * 1934.12.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.12.23. Sofija Čurļoniene-Kimantaite "Septiņi brāļi". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1935. gadā === * 1935.01.16. [[Jānis Akuraters]] "Vecie un jaunie". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1935.01.31. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "Kīns". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.11. [[Elīna Zālīte]] "Svešas asinis". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.28. Emīlija Prūsa "Godīguma pārbaude". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1935.03.16. Gabriels d’Anuncio "Frančeska da Rimini". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.03.30. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Otrā daļa). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1935.04.08. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.04.17. [[Moriss Meterlinks]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.05.14. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Lielā liesma". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1935.07.25. Agapētuss "Labi vārīts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.09.11. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1935.09.29. [[Vilis Lācis]] "Senču aicinājums". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.10.05. Aloja un Vilens Mrštikovi "Mariša". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.10.18. Ježi Šaņavskis "Tilts". Rež. Jānis Osis. * 1935.11.01. [[Kārlis Jēkabsons]] "Draudāru vedekla". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.11.17. [[Jānis Akuraters]] "Kronvalds". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.11.28. Žans Ogists Rišpēns "Dzīvība vai nāve". Rež. Jānis Osis. * 1935.12.13. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.12.23. E. Hermanis "Runcis zābakos". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1936. gadā === * 1936.01.11. Lajošs Zilahi "Viņas pēdējā loma". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1936.01.29. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1936.02.21. Voldemārs Zonbergs "Ziedošais jaunības laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.02.27. [[Augusts Saulietis]] "Jēkabs Saltups". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.03.11. [[Henriks Ibsens]] "Juns Gabriels Borkmans". Rež. Jānis Osis. * 1936.03.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Teodors Lācis]]. * 1936.04.17. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.04.22. [[Jūlijs Pētersons]] "Plaisas parketā". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1936.04.30. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Dāmu karš". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.05.04. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Lilija Štengele. * 1936.09.01. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.09.12. Ernests Andaijs, Ludvigs Balints "Marija Baškirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.09.23. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.10.16. [[Vilis Lācis]] "Kristaps Kaugurs". Rež. Jānis Osis. * 1936.10.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.11.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.02. Ādolfs Enerī, Kormons "Aklā māsa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.23. [[Aleksandrs Grīns]] "Jānītis debesīs". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.12.31. Džons Sesils Holms, Džordžs Ebts "Trīs vīri un zirgs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1937. gadā === * 1937.01.13. Františeks Langers "Jātnieku izlūki". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.01.29. Jene Heltaji "Mēmais bruņinieks". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.02.06. [[Līgotņu Jēkabs]] "Skolotāja meita". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1937.02.15. Šofija Čurļoniene-Kimantaite "Ausmas dēli". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1937.02.24. Oto Bīlens "Mazā tiesa". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.03.04. [[Jūlijs Pētersons]] "Burvju atslēga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1937.03.21. Voldemārs Zonbergs "Jauno siržu tilts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.04.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Daudz trokšņa par neko" ("Liela brēka, maza vilna"). Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.04.27. [[Anna Brigadere]] "Kvēlošā lokā". Rež. Jānis Osis. * 1937.05.27. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.09.01. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.09.08. Marija Jotuni "Ādama riba". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.09.22. [[Līgotņu Jēkabs]] "Mēs vai viņi". Rež. Jānis Osis. * 1937.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Helgelandes varoņi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.10.20. [[Oskars Vailds]] "Nenozīmīgā sieviete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.03. Aime un Ferencs Stjuarti "Meitene Irēne". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1937.11.10. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.17. Zeiboltu Jēkabs "Trīs soļi uz laimi". Rež. Jānis Osis. * 1937.11.18. Vilis Cedriņš "Pirmā pusnaktī". Rež. Jānis Osis. * 1937.12.14. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lībiešu asinis" ("Kolka"). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.12.22. [[Marks Tvens]] "Toma Sojera dēkas". Rež. Konrāds Kvēps. === 1938. gadā === * 1938.01.14. [[Hermanis Bārs]] "Koncerts". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1938.02.02. [[Aleksandrs Grīns]] "Kalēja līgava". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.02.17. [[Selma Lāgerlēva]] "Annemarija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.03.04. Voldemārs Zonbergs "Kungs pie vārtiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.03.07. Ferencs Molnārs "Gvardijas virsnieks". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.04.01. [[Elīna Zālīte]] "Mūžīgi vīrišķais". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1938.04.12. Hugo Raudseps "Rožainās brilles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.04.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Luīze Millere" ("Mīla un viltus"). Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1938.05.07. [[Eriks Ādamsons]] "Mālu Ansis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.05.21. Viktors Vārzics "Francisko Goija — ģēnijs bez tautas". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1938.09.10. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1938.09.27. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Drošā kundze" ("Madame Sans-Gene"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.10.14. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Bankrots". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.10.27. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Lielās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.11.11. Aleksandrs Grīns "Pumpurs un Lāčplēsis". Rež. Jānis Zariņš. * 1938.11.30. Sila-Vara "Karalienes Viktorijas jaunība". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.12.14. Vilma Delle "Bērnu bērni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.12.31. [[Johans Heinrihs Baumanis]] "Lustīgais nerris uz tirgus plača". Rež. Osvalds Uršteins. === 1939. gadā === * 1939.01.13. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1939.02.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1939.02.22. [[Fransuā Moriaks]] "Asmodejs". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1939.02.28. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1939.03.11. [[Elīna Zālīte]] “Rudens rozes”. Rež. Jānis Zariņš. * 1939.04.14. [[Viktorjēns Sardū]] "Florija Toska". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.04.21. [[Jūlijs Pētersons]] "Norieta kvēle". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.05.03. Jānis Sārts "Malu mednieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.05.14. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.05.25. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Penelope". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.09.12. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.10.03. [[Selma Lāgerlēva]], Pauls Knudsens "Portugāles ķeizars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.10.13. Jānis Lejiņš "Skabarga sirdī". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.10.27. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.11.23. [[Moljērs]] "Iedomu slimnieks". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.11.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.12.20. Jevgeņijs Švarcs "Snip-snap-snurre". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1939.12.29. [[Tija Banga]] "Septiņas vecmeitas". Rež. Jurijs Jurovskis. === 1940. gadā === * 1940.01.15. [[Vilis Lācis]] "Vīra varā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1940.02.07. Heincs Kubjē "Mīlule". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1940.02.26. [[Elīna Zālīte]] "Vālodzes dziesma". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.03.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.04.09. [[Jānis Akuraters]] "Studenti Debesniekos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.04.19. [[Hermanis Bārs]] "Meistars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1940.05.09. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.05.22. [[Mārtiņš Zīverts]] "Ķīnas vāze". Rež. Jānis Zariņš. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1940—1941) == === 1940. gadā === * 1940.09.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.10.10. Šandors Gergels, Osafs Ļitovskis "Mans dēls". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.11.09. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Rež. Jānis Zariņš. * 1940.12.06. [[Andrejs Upīts]] "Ziņģu Ješkas uzvara". Rež. Osvalds Uršteins. === 1941. gadā === * 1941.01.10. Boriss Lavreņovs "Lūzums". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1941.01.21. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Jānis Zariņš. * 1941.02.19. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pašu ļaudis—iztiksim". Rež. Jānis Lejiņš. * 1941.06.04. (ģenerālmēģinājums). [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. == Rīgas Dramatiskais teātris (1942—1944) == === 1942. gadā === * 1942.01.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1942.02.03. [[Selma Lāgerlēva]], Bernds Fredgrēns "Purvenieka meita". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.02.12. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1942.03.18. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jums pa prātam" ("Divpadsmitā nakts"). Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.06.05. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.07.02. Bella Šēne "Venēciete". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.09.17. Korfics Holms "Suņudienas". Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.10.22. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.11.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Zelta arfa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.12.25. Karls Brikners "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1943. gadā === * 1943.02.09. [[Henriks Ibsens]] "Tautas naidnieks". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1943.03.16. [[Aspazija]] "Zeltīte". Rež. Osvalds Uršteins. * 1943.03.25. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nauda". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1943.05.06. Vilhelms Mūbergs "Atraitnis Jarls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.06.15. Aspazija "Vaidelote". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.10.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.11.19. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Osvalds Uršteins. === 1944. gadā === * 1944.01.06. [[Elīna Zālīte]] "Intermeco". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1944.01.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Viltus un mīlestība". Rež. [[Osvalds Glāznieks]]. * 1944.02.26. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1944.04.20. [[Anšlavs Eglītis]] "Par purna tiesu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.06.03. Valters Ērihs Šēfers "Leitnants Vāri". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1944.06.18. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. [[Osvalds Glāznieks]]. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1944—1988) == === 1944. gadā === * 1944.11.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.11.23. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.12.14. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.12.14. [[Anna Brodele]] "Pienākums". Rež. Kārlis Piesis. * 1944.12.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Krievu ļaudis" (4. aina). Rež. Viktors Staņicins. === 1945. gadā === * 1945.01.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1945.02.03. [[Vilis Lācis]] "Vedekla". Rež. Vera Baļuna, [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1945.03.24. Aleksandrs Korneičuks "Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē". Rež. Vera Baļuna. * 1945.04.14. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Jauko māņu diena". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1945.06.09. Vsevolods Roks "Inženieris Sergejevs". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1945.06.28. [[Arvīds Grigulis]] "Uz kuru ostu?". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1945.11.03. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1945.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. === 1946. gadā === * 1946.02.22. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1946.03.20. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1946.04.25. Leonīds Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Vera Baļuna. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Zaļā zeme" (fragmenti). Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Amacones". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Pēc beidzamā piliena". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Doktora Mārtiņa viesis". Rež. Jānis Osis. * 1946.06.27. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Mēlnesības skola". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1946.09.19. [[Maksims Gorkijs]] "Pēdējie". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.11.06. [[Arvīds Grigulis]] "Kā Garpēteros vēsturi taisīja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1946.12.21. Viktors Ardovs "Pelnrušķīte". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. === 1947. gadā === * 1947.01.24. [[Jūlijs Vanags]] "Agrā rītā", [[Andrejs Upīts]] "Amacones", [[Elīna Zālīte]] "Šokolādes princese". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1947.02.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Viņu jautājums" ("Divas Amerikas"). Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1947.04.19. Nikolajs Pogodins "Kremļa kuranti". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Herberts Zommers]]. * 1947.06.12. [[Viljams Šekspīrs]] "Jautrās vindzorietes". Insc. [[Ernests Feldmanis]], rež. Nora Katlapa. * 1947.06.22. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ne vienmēr runcim krējuma pods". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1947.11.05. [[Arvīds Grigulis]] "Māls un porcelāns". Rež. Vera Baļuna. * 1947.12.11. [[Rainis]] "Pusideālists". Insc. Alfrēds Austriņš, rež. Herberts Zommers. === 1948. gadā === * 1948.01.16. [[Andrejs Upīts]] "Spuldzes maisā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1948.03.04. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. Vera Baļuna. * 1948.04.16. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1948.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.08.27. [[Lope de Vega]] "Suns uz siena kaudzes". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1948.09.24. Boriss Romašovs "Varenais spēks". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.10.21. Anna Brodele "Skolotājs Straume". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1948.12.03. Aleksandrs Ostrovskis "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Vera Baļuna. * 1948.12.31. [[Džeks Londons]] "Mārtins Īdens". Rež. Herberts Zommers. === 1949. gadā === * 1949.01.28. Džons Flečers "Spāniešu priesteris". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1949.02.26. Dora Slepjane "Māsas". Rež. Vera Baļuna. * 1949.03.27. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.05.13. Nikolajs Virta "Kaut kur Eiropā" ("Nāvei nolemto sazvērestība"). Rež. Vera Baļuna. * 1949.06.03. [[Aleksandrs Puškins]] "Stacijas uzraugs". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1949.09.17. Aleksandrs Korneičuks "Ukrainas stepēs". Rež. Vera Baļuna. * 1949.11.02. Nikolajs Pogodins "Cilvēks ar šauteni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.11.25. [[Elīna Zālīte]] "Vārds sievietēm". Rež. Herberts Zommers. * 1949.12.22. [[Konstantīns Simonovs]] "Svešā ēna". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1950. gadā === * 1950.01.05. [[Henriks Ibsens]] "Leļļu nams". Rež. Vera Baļuna. * 1950.02.17. Sergejs Mihalkovs "Komponists Iļja Golovins". Rež. Vera Baļuna. * 1950.04.08. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1950.04.29. [[Aleksandrs Gribojedovs]] "[[Gudra cilvēka nelaime]]". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1950.06.01. Aleksandrs Korneičuks "Irbenāju birztala". Rež. Vera Baļuna. * 1950.06.17. [[Lope de Vega]] "Meitene ar krūzi". Rež. Herberts Zommers. * 1950.07.12. [[Arvīds Grigulis]] "Kramā ir uguns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1950.10.05. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. Vera Baļuna. * 1950.10.28. Augusts Jakobsons "Cīņa bez frontes līnijas". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Nora Vētra. * 1950.11.23. A. Tiklijs (Dmitrijs Ščeglovs) "Kalevas meistari". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1950.12.28. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. === 1951. gadā === * 1951.01.27. Sergejs Mihalkovs "Zaudētā māja". Rež. Vera Baļuna. * 1951.03.09. [[Maksims Gorkijs]] "Barbari". Rež. Nora Vētra. * 1951.04.05. [[Onorē de Balzaks]] "Eiženija Grandē". Rež. Vera Baļuna. * 1951.04.29. Ļevs Šeiņins "Gadsimta vidū". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1951.06.02. [[Viljams Šekspīrs]] "Spītnieces savaldīšana". Rež. Vera Baļuna. * 1951.09.01. Anna Brodele "Dedzīgās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.10.31. [[Jūlijs Vanags]], Jevgeņijs Ratners "Gaišie logi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.12.01. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Vera Baļuna. * 1951.12.29. [[Vilis Lācis]] "Bāka uz salas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1952. gadā === * 1952.01.17. Jaroslavs Galans "Zem zelta ērgļa" ("Nepabeigtā dziesma"). Rež. Vera Baļuna. * 1952.03.07. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.04.04. Georgs Gulia "Labā pilsēta". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Rihards Zandersons]], [[Kārlis Pamše]]. * 1952.05.03. [[Tirso de Molina]] "Dons Hils Zaļbiksis". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1952.05.25. Aleksandrs Afinogenovs "Mašeņka". Rež. Vera Baļuna. * 1952.09.16. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.10.30. Pāvels Maļarevskis "Pirms vētras". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1952.12.20. Aleksejs Simukovs "Meitenītes daiļaviņas". Rež. Vera Baļuna. * 1952.12.31. [[Ļevs Tolstojs]] "Dzīvais mironis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1953. gadā === * 1953.02.13. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. Vera Baļuna. * 1953.03.17. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1953.04.04. Karlo Goldoni "Viesnīcniece". Rež. Vera Baļuna. * 1953.05.07. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1953.06.26. Augusts Jakobsons "Sargeņģelis no Nebraskas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1953.09.04. Leonīds Ļeonovs "Vienkāršais cilvēks". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1953.10.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1953.10.31. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1953.12.10. Vasilijs Minko "Nenosaucot uzvārdus". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. === 1954. gadā === * 1954.01.09. Kondrats Krapiva "Kas smejas pēdējais". Rež. Vera Baļuna. * 1954.02.24. [[Vilis Lācis]] "Uz jauno krastu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1954.04.18. Anna Brodele "Avārija". Rež. Vera Baļuna. * 1954.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1954.06.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.09.04. [[Andrejs Upīts]] "Balss un atbalss". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1954.10.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Kādas mīlas stāsts". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.11.11. Aleksejs Arbuzovs "Klejojumu gadi". Rež. Vera Baļuna. === 1955. gadā === * 1955.01.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1955.03.02. [[Maksims Gorkijs]] "Dibenā". Rež. Vera Baļuna. * 1955.06.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1955.09.21. [[Arvīds Grigulis]] "Karavīra šinelis". Rež. Vera Baļuna. * 1955.11.17. Ježijs Ļutovskis "Ģimenes lieta" ("Apsūdzība"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1956. gadā === * 1956.03.15. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1956.05.11. Branislavs Nušičs "Ministrienes kundze". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1956.05.25. Voldemārs Sauleskalns "Ābelīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1956.10.05. Samuils Aļošins "Viena pati". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1956.10.31. [[Nāzims Hikmets]] "Savādnieks". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], Kārlis Pamše. * 1956.12.28. Mihails Sebastianu "Nezināmā zvaigzne". Rež. Žanis Katlaps. === 1957. gadā === * 1957.02.06. [[Žanis Grīva]] "Sniga sniegi...". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Edgars Zīle]]. * 1957.04.15. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1957.06.14. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1957.08.22. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1957.10.25. [[Arvīds Grigulis]] "Baltijas jūra šalc". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1957.12.03. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1957.12.20. Jānis Anerauds "Kaut kur pie Gaujas". Rež. Kārlis Pamše. === 1958. gadā === * 1958.01.04. Eduardo de Filipo "Filumena Marturano". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1958.03.10. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1958.03.25. Nikolajs Pogodins "Trešā, patētiskā". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1958.05.04. [[Vilis Lācis]] "Zītaru dzimta". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1958.05.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1958.10.11. Aleksandrs Korneičuks "Kāpēc smaidīja zvaigznes". Rež. Kārlis Pamše. * 1958.10.29. Ardi Līvess "Jaungada naktī". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1959. gadā === * 1959.01.09. [[Žanis Grīva]] "Medūzas plosts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1959.02.27. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1959.03.13. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets|Hamlets, dāņu princis]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1959.04.16. [[Pēteris Pētersons]] "Balto torņu ēna". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1959.05.14. Viktors Jons Popa "Take, Janke un Kadars". Rež. Kārlis Pamše. * 1959.06.08. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1959.11.10. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1959.11.24. [[Arvīds Grigulis]] "Nekur tā neiet kā pasaulē". Rež. Žanis Katlaps. === 1960. gadā === * 1960.01.02. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1960.02.04. Aleksejs Arbuzovs "Esi sveicināta, mīlestība!" ("Irkutskas stāsts"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1960.03.04. Karls Guckovs "Uriels Akosta". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1960.04.07. Aleksandrs Širvanzade "Armenuī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1960.05.01. [[Žanis Grīva]] "Nemierīgie ūdeņi". Rež. Kārlis Pamše. * 1960.05.13. Aleksejs Arbuzovs "Tālais ceļš". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1960.10.21. [[Ļevs Tolstojs]] "Augšāmcelšanās". Rež. Žanis Katlaps. * 1960.11.17. Teodors Dreizers "Amerikāņu traģēdija". Rež. Kārlis Pamše. === 1961. gadā === * 1961.01.09. [[Dagnija Zigmonte]] "Jūras vārti". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1961.02.04. Aksels Hellans "Viņš teica—nē". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1961.03.03. Vera Panova "Atvadas baltajām naktīm". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1961.04.21. [[Andrejs Upīts]] "Plaisa mākoņos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1961.10.21. Aleksejs Arbuzovs "Zudušais dēls". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1961.12.07. Fricis Kūns "Nībelungu kredīts". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1961.12.28. Ivans Soboļevs "Saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1962. gadā === * 1962.03.29. Augustīns Kusani "Centra uzbrucējs mirs rītausmā". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1962.04.26. [[Pēteris Pētersons]] "Man trīsdesmit gadu". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1962.06.15., Jelgava, 08.25., Rīga. Ērika Briede "Zaļie un vējainie pavasari". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1962.09.06. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Rež. Žanis Katlaps. * 1962.10.11. Vera Panova "Kā tev klājas, zēn?". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1962.12.04. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1962.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Žanis Katlaps. === 1963. gadā === * 1963.02.07. [[Vilis Lācis]] "Kapteiņa Zundaga atgriešanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1963.03.08. [[Aleksandrs Puškins]] "Mazās traģēdijas" ("Skopais bruņinieks", "Mocarts un Saljeri", "Akmens viesis"). Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1963.04.24. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Žanis Katlaps]], Alfreds Amtmanis-Briedītis, [[Kārlis Pamše]]. * 1963.05.09. [[Gunārs Priede]] "Miks un Dzilna". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1963.10.09. [[Konstantīns Simonovs]] "Tā arī būs". Rež. Kārlis Pamše. * 1963.11.20. [[Aleksis Kivi]] "Septiņi brāļi". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1963.12.26. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1964. gadā === * 1964.01.31. [[Žanis Grīva]] "Noziegums Granādā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1964.02.27. [[Vilis Lācis]] "Juris Indrups" ("Senču aicinājums"). Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1964.03.26. Voldemārs Sauleskalns "Veco sievu vasara". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1964.04.23. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1964.05.21. Aleksandrs Korneičuks "Platons Krečets". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1964.11.12. [[Mihails Šolohovs]] "Plēsums". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1964.11.26. [[Prospērs Merimē]] "Sieviete—debess un elle" ("Svētā Antonija kārdināšana", "Debess un elle", "Kariete svētajam sakramentam"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1964.12.24. Jānis Anerauds "Karalistes gals". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1965. gadā === * 1965.01.22. Grigorijs Kanovičs "Lai viņš iet prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1965.02.27. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1965.03.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]" (atj.). Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1965.04.02. Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats". Rež. Vera Baļuna. * 1965.04.06. Daniils Graņins "Eju pretī negaisam". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1965.05.14. [[Gunārs Priede]] "Tava labā slava". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1965.09.30. [[Rainis]], [[Fricis Rokpelnis]] "Viņš trīsreiz sauca mani". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1965.12.03. [[Arvīds Grigulis]] "Savu lodi nedzird". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1966. gadā === * 1966.01.14. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1966.03.10. Klifords Odets "Zelta puisēns". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1966.04.20. Karlo Goldoni "Kjodžas skandāls". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1966.05.28. Romualds Narečonis "Pirms tiesas sprieduma". Rež. Mihails Kublinskis. * 1966.11.10. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Insc. Alfrēds Jaunušans, rež. Mihails Kublinskis. * 1966.12.15. Žaks Robērs "Satikšanās". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1966.12.28. [[Marsels Paņols]] "Mariuss". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1967. gadā === * 1967.01.30. [[Ojārs Vācietis]] "Elpa". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1967.02.09. [[Juhans Smūls]] "Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.02.24. Harijs Gulbis "Viena ugunīga kļava". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1967.04.06. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1967.05.18. Viktors Rozovs "Absolventu salidojums". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.10.12. Volfgangs Borherts "Tur laukā, aiz durvīm". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1967.11.06. [[Egons Līvs]] "Velnakaula dvīņi". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1967.12.16. [[Saulcerīte Viese]], Jūlijs Bebrišs "Zvaigzne iet un deg, un...". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1968. gadā === * 1968.01.25. Harijs Gulbis "Aijā, žūžū, bērns kā lācis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1968.02.15. Laimonis Purs "Redzēt jūru". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1968.03.20. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1968.04.27. [[Makss Frišs]] "Dons Žuans vai mīlestība uz ģeometriju". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1968.06.11. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1968.11.06. [[Sofokls]] "Elektra". Rež. Mihails Kublinskis. * 1968.12.19. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1969. gadā === * 1969.01.14. Laimonis Purs "Tas brīvestības zelta rīts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], Jūlijs Bebrišs. * 1969.02.12. Dora Pavlova, V. Tokarevs "Dienas kārtībā—mīlestība". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1969.03.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1969.03.29. Harijs Gulbis "Mans mīļais, mans dārgais". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.06.17. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1969.10.01. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.12.04. Jaroslavs Ivaškēvičs "Vasara Noānā". Rež. Mihails Kublinskis. === 1970. gadā === * 1970.04.17. Mihails Šatrovs “Sestais jūlijs”. Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.05.14. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Reiz Jaungada naktī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1970.06.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Henrijs IV". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1970.11.19. [[Luidži Pirandello]] "[[Seši tēli meklē autoru]]". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.12.26. [[Vilis Lācis]] "Piecstāvu pilsēta". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1971. gadā === * 1971.01.20. [[Vilis Lācis]] "Putni bez spārniem". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1971.03.10. Aleksejs Arbuzovs "Vecā Arbata pasakas". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1971.04.05. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1971.05.20. Jevgeņijs Švarcs "Pelnrušķīte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1971.06.21. [[Arvīds Grigulis]] "Šekspīrs mazgā traukus". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1971.11.03. Harijs Gulbis "Un visi nāks pie manis". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1971.12.08. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa". Rež. Mihails Kublinskis. === 1972. gadā === * 1972.01.26. [[Pauls Putniņš]] "Paši pūta, paši dega". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1972.03.15. Kazis Saja "Tātad dzīvoju" ("Poliglots", "Abstinents"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1972.04.14. [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1972.05.16. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1972.06.07. Elmārs Ansons "Stārķa matemātika". Rež. Mihails Kublinskis. * 1972.12.16. Aleksandrs Čhaidze "Lietu nodos tiesai" ("Tilts"). Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1973. gadā === * 1973.01.25. [[Alfreds de Misē]] "Lorencačo". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1973.03.09. Mišels Fermo "Krīt klaudzot durvis". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1973.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. * 1973.05.13. Mihails Roščins "Valentīns un Valentīna". Rež. Mihails Kublinskis. * 1973.06.09. Harijs Gulbis "Silta, jauka ausainīte". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1973.12.03. [[Harieta Bīčere-Stova]] "[[Krusttēva Toma būda]]". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1973.12.19. Ištvans Erķēns "Kaķu spēle". Rež. Mihails Kublinskis. === 1974. gadā === * 1974.01.30. Aleksandrs Šteins "Okeāns". Rež. insc. [[Alfrēds Jaunušans]], rež. [[Imants Adermanis]]. * 1974.03.21. [[Romēns Rolāns]] "Kolā Briņons". Rež. insc. Alfrēds Jaunušans, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1974.04.17. Rustams Ibrahimbekovs "Lauvam līdzīgs". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1974.05.29. [[Federiko Garsija Lorka]] "Brīnumainā kurpniece". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1974.11.14. [[Pauls Putniņš]] "Ū-uū!". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1974.12.18. Osvalds Zahradnīks "Zvanu solo". Rež. Vera Baļuna. === 1975. gadā === * 1975.02.12. Džordžs Fārkers "Kavalieru viltība". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1975.03.05. [[Žans Rasins]] "Fedra". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1975.04.22. Mihails Šatrovs "Laika prognoze rītdienai". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1975.05.21. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1975.07.11., Liepāja, 10.04., Rīga. Liliāna Helmane "Rudens dārzs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1975.11.18. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Rež. Zigfrīds Betgers. * 1975.12.27. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans. === 1976. gadā === * 1976.02.18. Ignatijs Dvoreckis "Atvadas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1976.03.17. Pjērs de Bomaršē "Trakā diena jeb Figaro kāzas". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.04.25. Aleksandrs Vampilovs "Pīļu medības". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1976.05.07. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Atj. rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.06.02. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kurš saņem pļaukas". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1976.10.28. Vadims Korostiļovs "Pirosmani, Pirosmani, Pirosmani...". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1976.12.03. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Mihails Kublinskis. === 1977. gadā === * 1977.01.02. Harijs Gulbis "Kamīnā klusu dzied vējš". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1977.02.23. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1977.04.13. [[Tenesijs Viljamss]] "Jaunības putns ar saldo balsi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1977.05.04. Lāslo Ģurko "Elektra—mana mīla". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1977.05.19. Ingūna Pinne "Lielo cerību stunda". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1977.06.18. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1977.10.12. [[Andrejs Upīts]] "Spartaks". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1977.10.25. Jons Druce "Zemes un saules vārdā". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1977.12.04. Andrejs Upīts "Laikmetu griežos". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1978. gadā === * 1978.02.15. Jordans Radičkovs "Janvāris". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1978.04.04. [[Mihails Bulgakovs]] "Moljērs". Rež. [[Ādolfs Šapiro]]. * 1978.05.31. [[Pauls Putniņš]] "Pasaulīt, tu ļaužu ēka". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1978.11.09. Sauļus Šaltenis "Prom, kaulainā, prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1978.12.12. Eduardo Skarpeta "Skrandaiņi un augstmaņi". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1979. gadā === * 1979.01.04. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Amorāls gadījums". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1979.02.28. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1979.03.28. [[Pauls Putniņš]] "Naktssargs un veļas mazgātāja". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1979.04.13. [[Lengstons Hjūzs]] "Blūzi". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1979.05.03. Aleksejs Arbuzova "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1979.05.26. [[Ojārs Vācietis]] "Klavierkoncerts". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1979.06.18. [[Ērihs Kestners]] "Emīls un Berlīnes zēni". Rež. Valdis Lūriņš. * 1979.12.25. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Velna māceklis". Rež. Edmunds Freibergs. === 1980. gadā === * 1980.01.02. Džeimss Goldmens "Lauva ziemā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1980.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] "Mihaels Krāmers". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1980.04.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1980.05.30. Jurijs Bondarevs "Krasts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1980.12.02. Jānis Jurkāna "Kolibri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1980.12.23. [[Hermanis Bārs]] "Vai koncerts?...". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1981. gadā === * 1981.01.28. [[Leons Paegle]] "Iela". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], [[Edmunds Freibergs]], [[Valdis Lūriņš]]. * 1981.03.31. Jons Druce "Doina". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1981.05.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1981.09.29. Īvs Žamiaks "Hamilkara kungs". Rež. Mihails Kublinskis. * 1981.10.13. Diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Helēna Romanova. * 1981.11.28. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Edmunds Freibergs. === 1982. gadā === * 1982.01.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1982.03.05. [[Lelde Stumbre]] "Klusā daba ar cilvēkiem". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1982.05.12. [[Marģeris Zariņš]] "Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.05.20. Diplomdarba izrāde: [[Ivans Gončarovs]], Viktors Rozovs "Parasts stāsts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1982.05.29. Diplomdarba izrāde: [[Tenesijs Viljamss]] "Vasara un dūmi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.06.13. Gilermo Figeiredu "Dons Žuans". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1982.06.15. Diplomdarba izrāde: Jozs Glinskis "Kings". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1982.06.20. Diplomdarba izrāde: "Karnevāls" (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] traģēdijas "Žanna d’Arka" motīviem). Rež. Valdis Lūriņš. * 1982.11.10. Jurijs Bondarevs "Izvēle". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1983. gadā === * 1983.02.26. Harijs Gulbis "Alberts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1983.04.04. [[Saulcerīte Viese]] "Garlība Merķeļa sarunas ar Nezināmo". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1983.04.08. [[Gunārs Priede]] "Filiāle". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1983.05.12. Emīls Braginskis "Istaba". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1983.06.19. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1983.12.07. Nataša Tanska "Angļu valodas stunda". Rež. Edmunds Freibergs. * 1983.12.20. Endre Illēšs "Spānijas Isabella". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1984. gadā === * 1984.01.21. Sjūzena Kristova "Atbrīvota...". Rež. [[Helga Dancberga]]. * 1984.04.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1984.06.04. Aleksandrs Rozanovs "Vārda diena—vārda nakts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1984.10.25. Aldo Nikolai "Taurenīt... taurenīt...". Rež. Mihails Kublinskis. * 1984.11.27. [[Pēteris Pētersons]] "Meteors". Rež. Pēteris Pētersons. * 1984.12.28. Daniils Graņins "Glezna". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1985. gadā === * 1985.03.05. "Kārais lauks" (pēc [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1985.03.30. [[Harijs Gulbis]] "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1985.06.01. [[Mihails Ļermontovs]] "Maskarāde". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1985.06.20. [[Pauls Putniņš]] "Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1985.12.28. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1986. gadā === * 1986.02.23. Eduardo de Filipo "De Pretore Vinčenco". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1986.03.31. Ebijs Manns "Nirnberga... 1948... ". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1986.05.13. Ņina Pavlova "Vagoniņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1986.11.19. [[Anna Brigadere]] "Katrs rīts ir jauna slāpe". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis, Edmunds Freibergs. * 1986.12.27. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1987. gadā === * 1987.02.10. [[Lelde Stumbre]] "Sarkanmatainais kalps". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1987.03.02. [[Ārijs Geikins]] "Saules dieva Fēba rotaļas". Rež. Ārijs Geikins. * 1987.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] "Pro un contra" (fragm. no romāna "[[Brāļi Karamazovi]]"). Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.03.31. [[Maikls Freins]] "Lampu drudzis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1987.04.10. [[Ēriks Hānbergs]] "Vīrieši man sirdi plosa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.05.23. [[Pēteris Pētersons]] "Tikai muzikants". Rež. Pēteris Pētersons. * 1987.06.16. [[Pauls Putniņš]] "Ar būdu uz baznīcu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1987.11.06. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lielo grēcinieku iela". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.12.11. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1988. gadā === * 1988.02.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1988.02.25. Džons Patriks "Augstākais bauslis" ("Dārgā Pamela"). * 1988.03.16. [[Henriks Ibsens]] "Celtnieks Sūlness". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1988.05.29. Hulio Maurisio "Portreti". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1988.06.22. [[Ārijs Geikins]] "Reiz dzīvoja kāds Jātnieks...". Rež. Mihails Kublinskis. == Latvijas Nacionālais teātris (no 1988. gada) == === 1988. gadā === * 1988.12.03. [[Mihaels Ende]] "Momo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1989. gadā === * 1989.01.23. Īvs Žamiaks "Uz Akapulko, kundze!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1989.02.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pie mums uz zemēm". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1989.03.22. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1989.04.17. [[Ārpāds Gencs]] "Mūslaiku Mēdeja". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1989.06.17. [[Anna Brigadere]] "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1989.06.20. [[Aristofans]] "Putni". Rež. [[Rolands Zagorskis]]. * 1989.11.16. [[Lelde Stumbre]] "Kronis". Rež. Mihails Kublinskis. * 1989.12.01. Aldo Nikolai "Vīrs un sieva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1989.12.27. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Edmunds Freibergs. === 1990. gadā === * 1990.02.22. [[Moljērs]] "Skapēna blēdības". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1990.03.20. [[Edvards Olbijs]] "Lolita" (pēc [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimira Nabokova]] romāna). Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1990.04.05. Mārša Normena "Ar labu nakti, māt!". Rež. Andrejs Šedriks. * 1990.05.05. Diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1990.05.12. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgie veči". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1990.06.07. Diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1990.06.17. [[Mārtiņš Zīverts]] "Pēdējā laiva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1990.06.18. Diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1990.11.10. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1990.11.27. Larss Nurēns "Drosme nogalināt". Rež. Hanss Bertilsons. * 1990.12.14. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Romuls Lielais". Rež. [[Ints Burāns]]. * 1990.12.26. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. [[Jānis Kaijaks]]. === 1991. gadā === * 1991.02.08. [[Pauls Putniņš]] "Ar Dievu pie zemes". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1991.02.13. Gilermo Figeiredu "Lapsa un vīnogas". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1991.03.27. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1991.04.21. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 1991.04.29. [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1991.05.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1991.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1991.11.14. [[Žans Kokto]] "Burvīgie briesmoņi". Rež. Oļģerts Kroders. === 1992. gadā === * 1992.02.01. Īvs Žamiaks "Acālija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1992.02.20. [[Lelde Stumbre]] "Suns". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1992.04.30. Sebastians, Prebens Harriss "Bagātību sala". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1992.05.13. Agneta Pleijele "Daži vasaras vakari zem šīs saules". Rež. Hanss Bertilsons. * 1992.06.17. Hermanis Zūdermans "Mans dzimtais nams". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1992.10.08. [[Anšlavs Eglītis]] "Karmen, Karmen!". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1992.10.28. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1992.11.28. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1992.12.19. Sverre Brandts "Ceļojums uz Ziemassvētku zvaigzni". Rež. Jānis Kaijaks. === 1993. gadā === * 1993.01.22. Normunds Rudzītis "Tas vēl nav viss...". Rež. Juris Rudzītis. * 1993.02.12. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Aplis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1993.03.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Teātris". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1993.03.30. Kolīna Makkalova "Dziedoņi ērkšķu krūmā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1993.05.06. Aira Levins "Nāves slazds". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1993.06.16. Alfrēds Marija Vilners, Heincs Reiherts "Trejmeitiņas". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1993.10.09. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Hanss Bertilsons. * 1993.11.09. Mērija Čeiza "Neredzamais Hārvijs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1993.12.03. Virgilio Pinjera "Jēzus". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1993.12.21. [[Karlo Goldoni]] "Nerātnais marķīzs" ("Feodālis"). Rež. [[Imants Adermanis]]. === 1994. gadā === * 1994.01.27. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1994.02.11. [[Alfreds de Misē]] "Svečturis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1994.04.14. Ferencs Molnārs "Lū—labais eņģelis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1994.04.19. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.05.13. [[Pīters Šefers]] "Amadejs". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1994.05.17. [[Tenesijs Viljamss]] "Piena upes šeit sen izsīkušas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1994.06.03. Pērs Ulovs Enkvists "Dūksnāja bērni". Rež. Jānis Kaijaks. * 1994.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 1994.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1994.10.28. "Edīte Piafa" (pēc J. Viliama, V. Legentova lugām un [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] grāmatas "Mana dzīve"). Rež. Juris Rudzītis. * 1994.11.07. [[Henriks Ibsens]] "Meža pīle". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.11.16. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Trīs musketieri]]". Rež. Edmunds Freibergs, Gijs Pjērs Kulo. === 1995. gadā === * 1995.01.03. Ernests Tompsons "Pie Zelta ezera". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1995.01.20. [[Gerharts Hauptmanis]] "Elga". Rež. Jānis Kaijaks. * 1995.02.04. Karlo Kollodi "Pasaka par koka sirsniņu". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1995.03.10. [[Arturs Millers]] "Salemas raganas". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1995.03.17. Lars Jillenstens "Pavisam vienkārši". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1995.04.13. Villijs Rasels "Šērlija Velentaina". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1995.04.27. Viljams Sarojans "Tavas dzīves laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1995.05.09. Nils Saimons "Kāpēc tas tā, Mel?" ("Otrās avēnijas gūsteknis"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1995.06.05. [[Lelde Stumbre]] "Svešinieki šeit". Rež. Valdis Lūriņš. * 1995.10.06. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Edmunds Freibergs. * 1995.10.07. [[Augusts Strindbergs]] "Lieldienas". Rež. Mihails Kublinskis. * 1995.10.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Oļģerts Kroders. * 1995.11.17. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Rež. Mihails Kublinskis. === 1996. gadā === * 1996.01.09. [[Harijs Gulbis]] "Uz Liepsalām ejot". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1996.01.19. [[Antons Čehovs]] "Raibie stāsti". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1996.02.16. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1996.04.04. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1996.04.18. Egīls Šņore "Uzsmēķēt zāli". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1996.05.07. Ferdinands Brukners "Napoleons Pirmais". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1996.05.28. [[Augusts Strindbergs]] "Kurš stiprāks?". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.06.04. [[Edgars Raiss Barouzs]] "Kaktusa zieds". Rež. Mihails Kublinskis. * 1996.10.10. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. Edmunds Freibergs. * 1996.10.16. Augusts Strindbergs "Kurš stiprāks?" un Pērs Ulovs Enkvists "Tribādas nakts". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.10.22. [[Tenesijs Viljamss]] "Kliedziens". Rež. Valdis Lūriņš. * 1996.11.28. Tenesijs Viljamss "Orfejs nokāpj ellē". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1996.12.21. Ežēns Labišs "Briesmu darbi Lursīna ielā". Rež. Gijs Pjērs Kulo. === 1997. gadā === * 1997.01.17. Pjērs Marivo "Viltus atzīšanās". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1997.02.18. Jānis Jurkāns "Dūdieviņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1997.03.14. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Sēras piestāv Elektrai". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.04.04. [[Ērihs Kestners]] "Divas Lotiņas". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1997.04.29. Jānis Jurkāns "Amālija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1997.05.14. Žans Sarmāns "Mamurē". Rež. Mihails Kublinskis. * 1997.05.29. Jaroslavs Ivaškēvičs "Eņģeļu māte Joanna". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 1997.06.04. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Valdis Lūriņš. * 1997.10.03. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1997.10.10. [[Harolds Pinters]] "Jaunības laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1997.11.02. Agneta Elers-Jarlemane "Mazā Boije". Rež. [[Dzintra Klētniece]]. * 1997.11.11. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Atpūta "Paradīzē"". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1997.12.04. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.12.12. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. Jānis Kaijaks. === 1998. gadā === * 1998.01.09. [[Arturs Millers]] "Ceļojošā komija gals" ("Komivojažiera nāve"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1998.02.10. Noels Kouards "Jestrais spoks". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.02.14. [[Edvards Vulfs]] "Līnis murdā". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1998.03.03. Raimonds Auškāps "Tāda dzīve". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1998.03.18. Džejs Alens "Četrdesmit karātu". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.04.02. [[Lelde Stumbre]] "Mīla—jā, mīla—nē". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1998.04.07. Armāns Mefrs "Grēksūdzes laiks". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.05.06. [[Pēteris Pētersons]] "Fēlikss un Felicita". Rež. Pēteris Pētersons. * 1998.05.22. Margarita Garpe "Jūlijai". Rež. Mihails Kublinskis. * 1998.10.08. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.10.11. [[Žans Ženē]] "Kalpones". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1998.10.30. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. Valdis Lūriņš. * 1998.11.07. Marks Hemptons, Mērija Luīze Vilsone "Pilnos auļos". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.11.17. [[Jānis Peters]] "Nakts pēc tautasdziesmas". Rež. Harijs Petrockis. * 1998.11.27. Eduardo de Filipo "Filumena no Neapoles" ("Filumena Marturano"). Rež. Mihails Kublinskis. === 1999. gadā === * 1999.01.15. [[Pavels Kohouts]] "Māja Prāgā, paredzēta nojaukšanai" ("Trešā māsa"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1999.01.22. Normens Čārlzs Hanters "Mēness ūdeņi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1999.02.19. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1999.02.23. [[Māra Zālīte]] "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1999.04.09. [[Otfrīds Preislers]] "Mazā raganiņa". Rež. Zane Kreicberga. * 1999.04.12. Astrida Sālbaha "Rīts un vakars". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1999.05.15. Alans Džejs Lerners, Frederiks Lou "Mana skaistā lēdija". Rež. Edmunds Freibergs. * 1999.06.07. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vecākais dēls". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1999.10.07. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.10.12. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.11.03. Gunters Bets, Barbara Kapela "Nebrīnies par tiem, kam sešdesmit". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.12.03. [[Airisa Mērdoka]] "Melnais princis". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.12.09. Joss Vandelo "Kapteiņu nedēļa". Rež. Virdžīnija Lejiņa. === 2000. gadā === * 2000.01.10. [[Harijs Gulbis]] "Vēverīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2000.01.28. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.02.15. Ronalds Hārvuds "Laiki mainās". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2000.03.09. Žans Anuijs "Ielūgums pilī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2000.04.28. [[Lope de Vega]] "Deju skolotājs". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.06.03. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2000.06.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2000.10.07. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Indriķa hronika". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.10.13. [[Stefans Cveigs]] "Leģenda par kādu mūžu". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.11.17. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vasaras rītā". Rež. Regnārs Vaivars. === 2001. gadā === * 2001.01.06. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2001.02.06. [[Lelde Stumbre]] "Aktieri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2001.02.10. Mihaels Hjurts, Juhans Kindblums, Tomass Tivemarks "Svenson, Svenson...". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2001.03.08. Ficdžeralds Kuscs "Pēdējais vilciens". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2001.03.23. [[Bernārs Marī Koltess]] "Rietumu krastmala". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2001.05.09. [[Pavels Kohouts]] "80 dienās ap zemeslodi". Rež. Valdis Lūriņš, [[Dita Lūriņa]]. * 2001.05.28. [[Edvards Olbijs]] "Trausls līdzsvars". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2001.06.07. Žans Liks Lagarss "Spēles varoņi". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2001.06.15. [[Onorē de Balzaks]] "Šagrenāda". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.10.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Sfinksa". Rež. insc. Edmunds Freibergs, rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2001.10.16. [[Pauls Putniņš]] "Kvēli ilgotā". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.11.04. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (atj.) (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 2001.11.21. Agnēta Pleijele "Rīt būs atkal jauna diena" ("Standard Selection"). Rež. Mihails Kublinskis. * 2001.12.06. [[Aleksandrs Čaks]] "Patriektā sirds". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2002. gadā === * 2002.01.06. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Teātris". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2002.01.26. [[Stefans Cveigs]] "Amoks". Rež. [[Indra Roga]]. * 2002.02.08. [[Astrida Lindgrēna]] "Pepija". Rež. Jānis Kaijaks. * 2002.02.22. Džons Patriks "Dīvainā misis Sevidža". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2002.03.20. Dereks Benfīlds "Kurš kuru brokastīs?". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2002.03.26. Rodžers Hols "Grāmatu draudzeņu klubs" ("Par maz miesaskāres"). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2002.05.10. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Viņš taču ir muļķis". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.05.15. Žaks de Dekērs "Magnolija". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.06.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 2002.10.21. Roberts Bolts "Vivat! Vivat, Regina!". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.12.06. Ežēns Labišs "Salmu cepurīte". Rež. Edmunds Freibergs. === 2003. gadā === * 2003.01.30. Aleksandrs Obrazcovs "Divas sirdis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2003.02.12. [[Tenesijs Viljamss]] "Stikla zvērnīca". Rež. Ģirts Veigners. * 2003.03.06. [[Astrida Lindgrēna]] "Superdetektīvs Blumkvists". Rež. Jānis Kaijaks. * 2003.04.04. [[Inga Ābele]] "Dzelzszāle". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2003.06.08. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ienesīga vieta". Rež. Arkādijs Kacs. * 2003.10.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2003.11.14. [[Ojārs Vācietis]] "Sasiesim astes". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2003.11.09. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera" (kamerversija) (sadarbībā ar teātra grupu United Intimacy). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. === 2004. gadā === * 2004.01.25. [[Viljams Gibsons (dramaturgs)|Viljams Gibsons]] "Divi šūpolēs". Rež. Ģirts Veigners. * 2004.02.27. [[Lelde Stumbre]] "Saulriets". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2004.02.28. Markuss Kēbelijs "Brīva istaba". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2004.03.14. [[Edvards Olbijs]] "Kam no Vilka kundzes bail?". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2004.06.21. [[Māra Zālīte]], Valdis Zilveris "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2004.09.03. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2004.09.10. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Mēlnesības skola". Rež. [[Arkādijs Kacs]]. * 2004.09.17. [[Henrijs Džeimss]] "Asperna vēstules". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2004.09.24. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. Mihails Kublinskis. * 2004.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2004.10.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Pēteris Krilovs. === 2005. gadā === * 2005.01.13. [[Pauls Putniņš]] "Aicinājums uz ... pērienu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2005.02.06. Aleksejs Arbuzovs "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] "Nora". Rež. [[Indra Roga]]. * 2005.04.08. Natālija Vorožbita "Galka Motalka". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2005.04.14. Braiens Frīls "Mollija Svīnija". Rež. Ilze Olingere. * 2005.09.08. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Rež. Edmunds Freibergs. * 2005.11.04. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2005.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Indra Roga. === 2006. gadā === * 2006.01.19. Entonijs Bērdžess "Mehāniskais apelsīns". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2006.02.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Hotel Kristina". Rež. [[Baņuta Rubess|Baņuta Rubesa]]. * 2006.03.22. Braiens Frīls "Aristokrāti". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2006.04.06. Larss Nurēns "Rudens un ziema". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2006.04.30. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Ilze Olingere. * 2006.05.22. [[Antons Čehovs]] "Ivanovs". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2006.09.14. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Draudzes bazārs". Rež. Edmunds Freibergs. * 2006.09.15. [[Harolds Pinters]] "Mīļākais". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2006.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2006.11.02. [[Fjodors Dostojevskis]] "Sarunas kaimiņistabās" ("[[Noziegums un sods]]"). Rež. Pēteris Krilovs. * 2006.11.22. [[Pauls Putniņš]] "Pusdūša. Mundis". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2006.12.14. Viljams Šekspīrs "Spītnieces savaldīšana". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. === 2007. gadā === * 2007.01.19. [[Arturs Millers]] "Skats no tilta". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2007.02.02. [[Zigmars Liepiņš]], [[Andra Manfelde]] "Adata". Rež. Ramūns Kaubris. * 2007.02.04. Ieva Samauska "Kā uzburt sniegu". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.02.15. [[Regnārs Vaivars]] "Leļļu pavēlnieks". Rež. Regnārs Vaivars, Diāna Romanoviča. * 2007.02.22. Bernds Šrēders "Māte un dēls". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.03.16. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori jaunā saimniece". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.04.11. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mēs" ("Negaiss") (sadarbībā ar G. Poliščukas Teātra observatoriju). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2007.04.20. [[Laima Kota|Laima Muktupāvela]] "Šampinjonu derība". Rež. [[Rūdolfs Plēpis]]. * 2007.04.26. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa. Romance par mīlētājiem. Variācija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2007.09.13. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2007.09.15. [[Margarita Perveņecka]], Natālija Vorožbita "Drakula. Dēmoni". Rež. Regnārs Vaivars. * 2007.10.11. Metjū Barbers "Apburtais aprīlis". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.10.14. Lions Feihtvangers "Džūlija Farnēze". Rež. Gaļina Poliščuka. * 2007.10.18. [[Nora Ikstena]] "Amariļļi". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2007.11.16. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2007.11.21. Sintija Laura Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Anita Sproģe. * 2007.12.14. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2008. gadā === * 2008.01.25. [[Henriks Ibsens]] "Mazais Eijolfs". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.02.15. Deivids Hērs "Jūdas skūpsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.03.18. Marjus Ivaškevičs "Kaimiņš". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2008.03.19. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2008.04.24. [[Lelde Stumbre]] "Smiltāju mantinieki". Rež. [[Indra Roga]]. * 2008.05.22. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Kerija. Retrospekcija" (pēc Teodora Dreizera romāna). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2008.06.03. Renē Heinersdorfs "Tik mīla vien". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2008.09.17. [[Inga Ābele]] "Skola". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2008.10.02. [[Regnārs Vaivars]] "Visiem zināmais lācis un viņa dr.". Rež. Regnārs Vaivars. * 2008.10.05. Marks Rāvenhils "Dažas atklātas fotogrāfijas". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2008.10.15. [[Juhans Smūls]] "Pulkveža atraitne". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2008.10.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Edmunds Freibergs. * 2008.12.11. [[Ēriks Vilsons]] "Pīles lidojums klusumā". Rež. [[Ināra Slucka]]. === 2009. gadā === * 2009.01.08. [[Gunars Janovskis]] "Uz neatgriešanos". Rež. [[Indra Roga]]. * 2009.02.05. [[Andrejs Upīts]] "Hipnotiskais brauciens" (pēc stāsta "Sūnu ciema zēni" motīviem). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2009.02.12. [[Vizma Belševica]] "Bille". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2009.03.06. [[Jānis Veselis]] "Neuzticīgie". Rež. [[Andrejs Jarovojs]]. * 2009.04.04. [[Valters Sīlis]] "Par mammām". Rež. Valters Sīlis. * 2009.04.09. Inga Rozentāle "1906. Trakāk vēl kā piektā gadā". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2009.05.07. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] "Smiekli tumsā" ("Camera obscura"). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.05.14. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Aija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2009.09.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "Vadonis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2009.09.19. Deivids Harovers "Melnais strazds". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2009.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Nesaprašanās" ("Juns Gabriels Borkmans"). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2009.10.10. Jokums Rode "Pinokio pelni". Rež. Viesturs Kairišs. * 2009.10.16. [[Vilhelms Bušs]] "Makss un Morics". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2009.11.14. [[Māra Zālīte]] "Lācis". Rež. Indra Roga. * 2009.12.11. Urss Vidmers "TopDogi". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2009.12.17. Ingrīda Lauzunda "Homo Erectus". Rež. Regnārs Vaivars. === 2010. gadā === * 2010.01.28. Ēdens fon Horvāts "Kazimirs un Karolīne". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2010.02.12. [[Gundega Repše]] "Jūras velni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2010.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Mirušās dvēseles". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2010.03.25. Dario Fo, Franka Rame "Laulāts un brīvs". Rež. Mihails Borisovs. * 2010.04.22. Rejs Kūnijs "Smieklīgā nauda". Rež. Mihails Mamedovs. * 2010.04.23. Deivids Oberns "Pierādījums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2010.04.28. [[Tenesijs Viljamss]] "Brīdinājums mazajiem kuģiem". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2010.05.27. Andris Kalnozols "Novakars: Kopsavilkums". Rež. [[Mārcis Lācis]]. * 2010.06.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2010.09.23. [[Raimonds Pauls]], [[Liāna Langa]], [[Inga Ābele]] "Leo. Pēdējā bohēma". Rež. [[Edmunds Freibergs]], Ināra Slucka. * 2010.09.25. Nikolajs Gogolis "Ārprātīgā piezīmes". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2010.10.07. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Septiņi Fausti". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.10.21. [[Danskovīte]] "Latgola.lv". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2010.11.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Garās dienas ceļš uz nakti". Rež. Mihails Kublinskis. * 2010.11.26. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Brāļi Karamazovi|Cilvēks Karamazovs]]". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2010.12.02. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2010.12.09. [[Regnārs Vaivars]], Mārcis Lācis "Skalbi un valdi. Iedvesmojoties no [[Kārlis Skalbe|K. Skalbes]] pasakām". Rež. Regnārs Vaivars, Mārcis Lācis. * 2010.12.18. [[Melānija Vanaga]] "Veļupes krastā". Rež. Valters Sīlis. * 2010.12.20. "Spēlējam Sniegbaltīti un rūķīšus". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2011. gadā === * 2011.02.10. NO99 "Čīkstošais klusums". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2011.02.25. Margarita Dirasa "Augu dienu koku paēnā". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2011.03.10. [[Astrida Lindgrēna]], Stefans Jētestams "Karlsons, kas dzīvo uz jumta". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2011.04.21. [[Pēteris Krilovs]] "Lūgšana resnajai tantei" (pēc [[Džeroms Deivids Selindžers|Džeroma Deivida Selindžera]] "Frenija un Zūijs" motīviem). Rež. Pēteris Krilovs. * 2011.04.28. Ādams Purmalis "Ādama stāsts". Rež. [[Indra Roga]]. * 2011.05.19. [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] "Visi mani prezidenti" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2011.05.31. Vilnis Vējš "Īsie zibsnīgie mirkļi". Rež. [[Ģirts Šolis]]. * 2011.09.02. "Tikai tā!" (latviešu dziesmu spēle). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2011.09.21. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.10.18. Renē Heinersdorfs "Mīli manu sievu". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2011.10.20. Aiva Birbele "Kapusvētku PR". Rež. Valdis Lūriņš. * 2011.11.10. Izrāde "Gals". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2011.11.17. Jevgeņijs Haritonovs "Dzin" (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2011.12.08. Mērija Meipsa-Dodža "[[Sudraba slidas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2011.12.13. [[Semjuels Bekets]] "Mērfijs". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. === 2012. gadā === * 2012.01.12. Treisijs Letss "Osedžas zeme". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2012.02.09. Jaroslavs Ivaškēvičs "Ideāls zaglis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2012.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Cilvēks Šinelī" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2012.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "Pērnvasar negaidot". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2012.04.10. [[Georgs Bīhners]] "Voiceks". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2012.05.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "[[Parīzes Dievmātes katedrāle (opera)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]". Rež. Indra Roga. * 2012.05.23. Uku Ūsbergs "Galvas maiņa". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2012.06.12. "[[Hamlets]]" (pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] darba motīviem) (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2012.09.13. [[Inga Ābele]] "Jasmīns. Pārdaugava". Rež. Valters Sīlis. * 2012.09.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Purva bridējs". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2012.09.20. [[Lelde Stumbre]] "Mī.. Mālēt". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2012.10.25. [[Antons Hansens Tammsāre]] "Zeme un mīlestība. Kārina. Indreks". Rež. Elmo Niganens. * 2012.11.09. [[Ēriks Vilsons]], [[Ināra Slucka]] "Zudušo laiku citējot". Rež. Ināra Slucka. * 2012.11.29. [[Ērihs Kestners]] "Trīs vīri kūrortā". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2012.11.30. [[Daniils Harmss]] "Vecene". Rež. Vladislavs Nastavševs. === 2013. gadā === * 2013.01.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2013.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Rež. [[Aiks Karapetjans]]. * 2013.03.07. [[Oskars Vailds]] "Sieviete, kura nav uzmanības vērta". Rež. [[Indra Roga]]. * 2013.03.16. Aleksejs Ščerbaks "Piemiņas diena". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2013.04.24. [[Jānis Sudrabkalns]], [[Biruta Skujeniece]], [[Jānis Peters]], [[Raimonds Pauls]] "Trubadūrs uz ēzeļa". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2013.04.28. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2013.05.14. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Meitenes". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2013.05.30. [[Džons Maksvels Kutzē]] "Rudens Pēterburgā". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2013.09.12. "...bagātā kundze..." (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] darbu motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2013.09.12. [[Regnārs Vaivars]] "Titāniks". Rež. Regnārs Vaivars. * 2013.09.12. Jevgeņijs Griškovecs "Satisfakcija". Rež. Dāvis Auškāps. * 2013.10.11. Deivids Lindsejs-Ebairs "Truša alā". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2013.10.18. [[Brāļi Grimmi]], Rasa Bugavičute-Pēce "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2013.11.04. "Nē Minskai 2014?". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.28. Ričards Bīns "Divu kungu kalps. Anno 1963". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.29. Pīters Kvilters "Žilbinoši!". Rež. Valdis Lūriņš. === 2014. gadā === * 2014.01.15. [[Henriks Ibsens]] "Spoki". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2014.01.23. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Jūtu tektonika". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.02.03. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2014.02.26. [[Džeimss Džoiss]] "Mollija saka: jā!" (pēc romāna "[[Uliss]]"). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2014.02.27. Džons Bointons Prīstlijs "Laiks un Konveju ģimene". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2014.04.25. Danskovīte "Latgola.lv—2". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2014.04.30. [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] "Ezeriņš". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2014.05.20. Jānis Balodis "Pieaugušie". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2014.05.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs "Kabarē". Rež. [[Indra Roga]]. * 2014.05.30. Tea Dorna "MarLenī". Rež. Jānis Mūrnieks. * 2014.09.11. Agnese Rutkēviča "Mans nabaga tēvs". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2014.09.13. [[Vladimirs Majakovskis]] "Blakts". Rež. Dāvis Auškāps. * 2014.11.05. Migels de Unamuno "Migla". Rež. Indra Roga. * 2014.12.04. Alans Eikborns "Svētku laika pārpratumi". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2014.12.30. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Mihails Kublinskis. * 2014.12.30. [[Mihails Bulgakovs]] "Jaunā ārsta piezīmes". Rež. [[Jānis Vimba]], [[Kaspars Zvīgulis]]. === 2015. gadā === * 2015.01.29. [[Rainis]] "Raiņa sapņi". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2015.03.05. Ēdens fon Horvāts "Vīnes meža stāsti". Rež. Andžejs Bubeņs. * 2015.04.07. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2015.04.22. Margareta Edsone "Prāts". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2015.04.23. Žans Anuijs "Antigone". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2015.05.14. Valdis Zilveris, [[Juris Hiršs]] "Bāskervilu leģenda" (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] stāsta motīviem). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2015.05.26. Žoels Pomrā "Šis bērns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2015.09.11. Rainis "[[Uguns un nakts]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2015.09.19. Eliots Heizs "Ceļā uz mājām". Rež. Dāvis Auškāps. * 2015.09.23. Bārnijs Noriss "Ciemiņi". Rež. Ināra Slucka. * 2015.10.22. [[Tomass Manns]] "Avantūrista grēksūdze". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.12.03. [[Viktors Igo]], [[Imants Kalniņš]], [[Viktors Kalniņš (rakstnieks)|Viks]] "Cilvēks, kas smejas". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. === 2016. gadā === * 2016.01.14. Huans Majorga "Zēns". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2016.02.04. [[Māris Bērziņš]] "Svina garša". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2016.03.11. "Mūžīgais komentārs Nr. 4" (pēc [[Sērens Kirkegors|Sērena Kirkegora]] darba motīviem). Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2016.04.21. [[Henriks Ibsens]] "Mežapīle". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2016.04.28. Florians Zellers "Ak, tētīt...". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2016.05.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem gobām". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2016.05.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Asins kāzas". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2016.05.30. Deniss Kellijs "Pēc beigām". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.15. [[Andrejs Upīts]] "Sieviete". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2016.09.21. Jānis Balodis, Valters Sīlis "Veiksmes stāsts". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.22. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Klavigo". Rež. Folkers Šmits. * 2016.10.27. Henriks Ibsens, [[Edvards Grīgs]] "Pērs Gints". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2016.11.30. "Nature Morte". Horeogr. Agate Bankava. * 2016.12.02. "Šausmu autobuss" (iedvesmojoties no Paula van Lona stāstiem). Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2016.12.04. [[Anna Rancāne]] "Bišumāte un vilkacis". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 2017. gadā === * 2017.01.05. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2017.02.05. Marks Hedons, Saimons Stīvenss "Savādais atgadījums ar suni naktī". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2017.02.28. [[Artūrs Dīcis]] "Lidojošais Travolta". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2017.03.04. Marjus Ivaškevičs "Tuvā pilsēta". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2017.03.08. [[Ežēns Jonesko]] "Plikpaurainā dziedone". Rež. [[Indra Roga]]. * 2017.03.26. "Melot (?)!" (pēc [[Denī Didro]] darba). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2017.04.06. Nikola Makolifa "Juveliera jubileja". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2017.04.29. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2017.05.08. Harijs Gulbis "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2017.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīne". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2017.09.14. [[Inga Ābele]] "Klūgu mūks". Rež. Indra Roga. * 2017.09.29. Laila Burāne "Līdz kāzām sadzīs" (sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] un [[Ģertrūdes ielas teātris|Ģertrūdes ielas teātri]]). Rež. Laura Upeniece. * 2017.10.12. Antons Čehovs "[[Trīs māsas]]. Refleksija". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2017.11.22. Terenss Retigans "Dziļā, skumjā jūra". Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2017.12.05. [[Alberts Kronenbergs]] "Mazais ganiņš". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2017.12.07. Dankans Makmillans "Cilvēki, lietas un vietas". Rež. Valters Sīlis. === 2018. gadā === * 2018.01.12. Andris Ūdris "Apsolu". Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2018.01.25. Jasmīna Rezā "ART". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2018.02.01. [[Oskars Vailds]], [[Rihards Štrauss]] "Salome". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2018.02.15. Žans Liks Lagarss "Tas pasaules gals". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2018.03.08. [[Artūrs Dīcis]] "Arī vaļiem ir bail". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2018.03.15. Andri Lūps "Dūja". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2018.05.24. [[Pēteris Pētersons]], [[Raimonds Pauls]] "Man 30 gadu". Rež. Ināra Slucka. * 2018.05.31. Jānis Balodis "Mežainis". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2018.06.08. "Precēšanās un šķiršanās anatomija" (pēc Džona Apdaika darba motīviem). Rež. [[Marija Bērziņa]]. * 2018.09.13. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2018.09.14. "Antiņš. Zelts. Kalns" (pēc Raiņa lugas "[[Zelta zirgs]]" motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2018.11.01. "visas manas vājības ir tavas lūpas". Horeogr. Agate Bankava, Rūdolfs Gediņš, Dmitrijs Gaitjukevičs. * 2018.11.12. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] "Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris". Rež. Valters Sīlis. * 2018.12.06. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2019. gadā === * 2019.02.03. "Par tēviem". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2019.02.05. [[Jēkabs Nīmanis (mūziķis)|Jēkabs Nīmanis]], [[Kārlis Skalbe]], [[Kārlis Vērdiņš]] "Ceļojums uz ziemeļiem". Rež. Jēkabs Nīmanis. * 2019.02.07. [[Zigfrīds fon Fēgezaks]] "Baltiešu gredzens". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2019.03.07. Rimants Ziedonis "Paradoksālā Latvija". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2019.03.29. Justīne Kļava, [[Garlībs Merķelis]] "Latvieši". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2019.05.09. Jānis Balodis "Zem diviem karogiem". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2019.05.29. "Aka" (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] romāna motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2019.06.05. Rita Kalnejais "Šī skaistā nākotne". Rež. Diāna Kaijaka. * 2019.09.19. Juha Jokela "Finlandizācija". Rež. Valters Sīlis. * 2019.09.19. Ivo Briedis "Pēdējais salmiņš". Rež. Toms Treinis. * 2019.09.19. [[Aivars Freimanis]] "Katls". Rež. Ināra Slucka. * 2019.10.18. [[Lūiss Kerols|Luiss Kerols]] "[[Alises piedzīvojumi Brīnumzemē|Alise Brīnumzemē]]". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2019.12.04. Rasa Bugavičute-Pēce "Puika, kurš redzēja tumsā". Rež. Valters Sīlis. * 2019.12.05. Nikolajs Gogolis "Revidents". Rež. Ņikita Kobeļevs. * 2019.12.18. Jasmīna Rezā "Slaktiņa dievs". Rež. Daiga Kažociņa. === 2020. gadā === * 2020.03.05. Federiko Garsija Lorka "Tukšais zieds" ("Jerma"). Rež. Ināra Slucka. * 2020.03.06. Artūrs Dīcis "Dzīvnieks" (pēc Arto Pāsilinna romāna "Zaķa gads" motīviem). Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.03.12."[[Lepnums un aizspriedumi]]" (pēc [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] romāna motīviem). Rež. Klāvs Mellis. * 2020.07.31. Māra Zālīte "Margarēta". Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.09.11. "Skaņdarbs". Rež. Ināra Slucka. * 2020.09.24. Artūrs Jankovskis "Oligarhs". Rež. Toms Treinis. * 2020.09.26. Linda Rudene, Valters Sīlis "Mežs". Rež. Valters Sīlis. * 2020.09.27. Linda Rudene, Valters Sīlis "Pilsēta". Rež. Valters Sīlis. === 2021. gadā === * 2021.08.27. "Atver acis". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.10. [[Harolds Pinters]] "Nodevība". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.14. "Svešinieki vilcienā" (Viļņa Vēja skatuves vers. pēc Patrīcijas Haismitas un Kreiga Vernera darbu motīviem). Rež. Vladislavs Nastavševs. * 2021.09.16. [[Frīdrihs Šillers]] "Ferdinands un Luīze". Rež. Dita Lūriņa. * 2021.09.22. Linda Rudene "Riests". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.22. Garsons Kanins "Dzimusi vakardien". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.23. [[Stendāls]] "Sarkanais un melnais". Rež. Edmunds Freibergs. * 2021.09.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Sapnis vasaras naktī". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2021.09.30. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Mārtiņš Gūtmanis. * 2021.10.08. "Aukle" (pēc Leīlas Slimani romāna "Klusa dziesma" motīviem). Rež. Intars Rešetins. * 2021.10.09. Reins Rauds "Perfektā teikuma nāve". Rež. Valters Sīlis. * 2021.12.09. [[Andruss Kivirehks]] "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus". Rež. Ivars Pellu. === 2022. gadā === * 2022.02.10. Kata Vēbere "Sievietes daļas". Rež. Ināra Slucka. * 2022.04.06. Sirku Peltola "Mazā naudiņa". Rež. Regnārs Vaivars. * 2022.04.07. Tomass Vinterbergs, Mogenss Rukovs "Komūna". Rež. Valters Sīlis. * 2022.09.15. [[Māris Bērziņš]] "Aizliegtais pianīns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2022.09.22. Deivids Harovers "Naži vistās". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2022.10.02. Marina Smiļaneca "Suņa māja". Rež. Larisa Semirozumenko. * 2022.10.21. [[Karlo Kollodi]] "[[Pinokio piedzīvojumi]]". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2022.12.13. [[Ance Muižniece]] "Divas pasaules". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. === 2023. gadā === * 2023.01.12. Lūsija Kirkvuda "Debesjums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2023.03.09. [[Rabindranats Tagore]] "Pasta nams". Rež. Elīza Dombrovska. * 2023.03.16. [[Artūrs Dīcis]] "Ričards. Nekā personīga". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2023.03.31. "Baltiešu armija" (pēc Edgara Ozoliņa piezīmju motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2023.05.10. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]], [[Džuzepe Verdi]], [[Edgars Mākens]] "La KRITUSĪ". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2023.09.14. [[Rainis]] / Justīne Kļava "Spēlēju, dancoju". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2023.09.26. Ferdinands fon Šīrahs "Terors". Rež. Valters Sīlis. * 2023.10.26. Regnārs Vaivars "Suņu ciema Nelaimes lācis". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2023.11.09. Elza Marta Ruža / Matīss Kaža "Maigā vara". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2023.12.06. [[Kaspars Rolšteins]] "#DiToo". Rež. [[Dita Lūriņa]]. === 2024. gadā === * 2024.01.25. Klāvs Mellis "Garderobisti". Rež. [[Paula Pļavniece]]. * 2024.02.01. Dmitrijs Krimovs "Pīters Pens. Sindroms". Rež. Dmitrijs Krimovs. * 2024.02.08. Kristina Marija Kuliniča "Kā kļūt nelaimīgam?". Rež. Artūrs Areima. * 2024.03.06. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere. Atgriešanās". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2024.04.11. Mariuss fon Maienburgs "Ugunsseja". Rež. Henrijs Arājs. * 2024.04.18. Mārgareta Perija "Laiks Paradīzei". Rež. Endīne Bērziņa. * 2024.04.25. Pēc [[Pēteris Veiss|Pētera Veisa]] lugas motīviem "Marats/Sads". Rež. Rūdolfs Gediņš, Klāvs Mellis. * 2024.05.16. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgais vecis". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2024.09.12. [[Alberts Bels]] "Cilvēki laivās". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.09.19. [[Sudrabu Edžus]] "Dullais Dauka". Rež. Jurģis Lūsis. * 2024.10.29. [[Astrida Lindgrēna]] "Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki". Rež. Paula Pļavniece. * 2024.12.05. [[Frānsiss Skots Ficdžeralds]] "[[Lielais Getsbijs|Lieliskais Getsbijs]]". Rež. [[Indra Roga]]. === 2025. gadā === * 2025.02.27. [[Jukio Mišima]] "Zelta templis". Rež. Henrijs Arājs. * 2025.03.06. Lī Hols, Padijs Čajefskis "Nacionālais kanāls". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2025.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2025.04.17. Laura Sintija Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Rodrigo Struka. * 2025.04.30. Iedvesmojoties no [[Arveds Mihelsons|Rutku Tēva]] "Dumpīgā Rīga". Rež. Klāvs Mellis. * 2025.05.15. [[E. T. A. Hofmanis|Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis]] "Smilšu cilvēks". Rež. [[Ralfs Liepa]]. * 2025.06.04. [[Alfrēds Žarī]], Vladislavs Troickis, Elza Marta Ruža "Karalis Ibī un citi monstri". Rež. Vladislavs Troickis. * 2025.09.11. Gusts Ābele "Klusums un troksnis". Rež. Gusts Ābele. * 2025.09.20. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2025.09.25. [[Jānis Joņevs]] "Ko var cilvēks". Rež. Roberts Dauburs. * 2025.10.09. [[Jana Egle]] "Egles stāsti". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.11.14. [[Kārlis Vērdiņš]], [[Matīss Kaža]] "Bastardi". Rež. Matīss Kaža. * 2025.11.15. Mērija Orra "Viss par Ievu". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.12.04. [[Andris Kalnozols]] "Ods". Rež. [[Matīss Budovskis]]. === 2026. gadā === * 2026.02.05. Daiva Čepauskaite "Kad atkal būsim jauni". Rež. [[Rolands Atkočūns]]. * 2026.02.26. [[Guntis Bojārs]] "Zīda čūska". Rež. [[Laura Groza]]. * 2026.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2026.03.17. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Atbalss Aija". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2026.04.30. Noels Kovards "Intīmās dzīves". Rež. [[Ināra Slucka]]. [[Kategorija:Latvijas Nacionālais teātris|Izrādes]] hmbso5tdotzlj0elxodnsikmn47xlh9 4500688 4500687 2026-07-30T22:16:13Z Teatrālis 82063 /* 1997. gadā */ 4500688 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. {{TOClimit|2}} == Padomju Latvijas Strādnieku teātris (1919) == * 1919.02.23. [[Leons Paegle]] "Augšāmcelšanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1919.03.09. [[Andrejs Upīts]] "Viens un daudzie". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.03.14. Andrejs Upīts "Balss un atbalss". Rež. Augusts Kokalis. * 1919.03.28. Maksimiliāns Bethers "Pirmie viļņi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.04.11. Andrejs Upīts "Saule un tvaiks". Rež. Ērihs Lauberts. * 1919.04.18. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.05.02. [[Maksims Gorkijs]] "Ienaidnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.05.16. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. == Latvijas Nacionālais teātris (1919—1940) == === 1919. gadā === * 1919.11.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.12.03. [[Rainis]] "Daugava". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1919.12.06. Rainis "[[Zelta zirgs]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.12.19. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (1. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.21. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.25. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.27. Bjernstjerne Bjernsons "Kad jaunais vīns zied". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1920. gadā === * 1920.01.06. [[Moriss Meterlinks]] "Māsa Beatrise". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1920.01.17. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1920.01.31. Endre Naģs "Ministru prezidents". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.02.25. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1920.03.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.03.17. [[Fallijs]] "Selgā". Rež. Alfrēds Zommers. * 1920.04.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.04.28. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.05.15. [[Heinrihs Manns]] "Legro kundze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.06.15. Edvards Vulfs "Rožainās dienas", Gabriela Zapoļska "Kāzu priekšvakarā", [[Antons Čehovs]] "Bildinājums". Rež. Dmitrijs Arbeņins. * 1920.09.15. Rūdolfs Blaumanis "Indrāni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.09.21. [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.09.29. Rihards Dēmels "Cilvēku draugi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.10.13. Edvards Vulfs "Meli". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.11.10. [[Anna Brigadere]] “Ilga”. Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.11.17. Rainis "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.12.03. Šarls van Lerbergs "Pans". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.12.23. Jānis Akuraters "Šis un Tas Itnekas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1921. gadā === * 1921.01.12. Antons Vildganss "Nabadzība". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1921.01.26. Klitija "Sulamīte". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1921.02.18. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.05. Rūdolfs Lotārs "Karalis Harlekīns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.03.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.23. [[Henriks Ibsens]] "Troņa tīkotāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.04.28. [[Augusts Saulietis]] "Pret ziemeļiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.05.06. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.05.25. Artūrs Kustā Jerviluoms "Ziemeļnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.16. [[Augusts Kicbergs]] "Elks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.21. Voldemārs Dambergs "Ziedu viesulī". Rež. Fricis Rode. * 1921.10.05. Erkols Luidži Morselli "Glauks". Rež. Kristaps Linde. * 1921.10.12. [[Jānis Poruks]] "Hernhūtieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.11.23. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.14. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. Fricis Rode. * 1921.12.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Viena diena" un "Dzīvas un nedzīvas puķes". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.27. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Fricis Rode. === 1922. gadā === * 1922.01.15. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Fricis Rode. * 1922.01.15. Moljērs "Skapēna nedarbi". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1922.01.23. [[Anna Brigadere]] "Ausmā". Rež. Kristaps Linde. * 1922.02.15. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Grāfs de Rizors". Rež. Fricis Rode. * 1922.02.25. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas jeb Trakā diena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.03.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki|Mērnieku laiki Slātavā]]". Rež. Fricis Rode. * 1922.04.05. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1922.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas" ("Jautrās vindzorietes"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.04.24. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.10. [[Oskars Vailds]] "Padovas hercogiene". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.17. Nino Berīni "Zaimotājs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.05.22. [[Gerharts Hauptmanis]] "Vientuļi cilvēki". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.30. [[Augusts Deglavs]] "Vienpadsmitā stunda". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.02. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.14. [[Sofokls]] "Ķēniņš Edips". Rež. Fricis Rode. * 1922.09.20. Karls Šternheims "Kandidāts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.10.04. Emīlija Prūsa "Gaisa dārzi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.10.18. Gabriels Landsbergs-Žemkalnis "Blinda" ("Pasaules līdzinātājs"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.11.15. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.11.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Fricis Rode. * 1922.11.27. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.12.12. Arvīds Jernefelts "Titus, Jeruzalemes izpostītājs". Rež. Fricis Rode. * 1922.12.29. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1923. gadā === * 1923.01.02. [[Pēteris Ērmanis]] "Brakos". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1923.01.12. [[Gerharts Hauptmanis]] "Roze Bernda". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1923.01.24. [[Jānis Akuraters]] "Pieci vēji". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.02.15. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Fricis Rode. * 1923.02.28. [[Alfrēds Andersons|Andrass]] "Ķēniņš Dāvids". Rež. Fricis Rode. * 1923.03.07. Haralds Eldgasts "Agarta". Rež. Kristaps Linde. * 1923.03.16. Hermanis Heijermanss "Ķēžu locekļi". Rež. Teodors Podnieks. * 1923.04.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.04.18. Voldemārs Dambergs "Mēs viņus gūstīsim!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.04.23. Jānis Lejiņš "Pie dzimtenes krusta". Rež. Jānis Lejiņš. * 1923.04.30. [[Kārlis Jēkabsons]] "Sirdsapziņa". Rež. Kristaps Linde. * 1923.05.12. [[Aleksis Kivi]] "Kāzu brauciens" ("Ciema kurpnieki"). Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.06.17. Gustavs Vids "Augstākā matemātika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.01. [[Aspazija]] "Aspazija". Rež. Fricis Rode. * 1923.09.05. Sidnejs Gariks "Atzīšanās". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.09.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.26. Juris Kosa "Ceļi un dūkstis". Rež. Kristaps Linde. * 1923.10.10. Džeimss Metjū Berijs "Brīnišķīgais Kreitons". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.24. [[Augusts Saulietis]] "Sirdskaite". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.31. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.11.18. [[Rainis]] "Daugava". Rež. Fricis Rode. * 1923.12.05. [[Andrejs Upīts]] "Laimes lācis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.12.25. Rainis "Mušu ķēniņš". Rež. Fricis Rode. === 1924. gadā === * 1924.01.12. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Zvēru dīdītājs". Rež. Kristaps Linde. * 1924.01.21. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1924.01.30. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Fausts". Rež. Fricis Rode. * 1924.02.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Ziemas pasaciņa". Rež. Fricis Rode. * 1924.03.05. Anna Brigadere "Hetēras mantojums". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1924.03.17. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. Kristaps Linde. * 1924.03.31. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Fricis Rode. * 1924.04.09. [[Ansis Gulbis]] "Kaspars un Biruta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.04.17. [[Džordžs Gordons Bairons|Džordžs Bairons]] "Kains". Rež. Kristaps Linde. * 1924.04.20. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Arājdēls". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.05.03. Hanss Millers "Kaislība". Rež. Lilija Štengele. * 1924.05.05. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Rež. Jānis Lejiņš. * 1924.05.12. Zeltmatis "Indulis". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.26. Gabriels Dregeli "Labi pašūta fraka". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.08.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Fricis Rode. * 1924.09.02. Rūdolfs Blaumanis "Potivāra nams". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.12. [[Jānis Akuraters]] "Tautas darbinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.25. [[Aspazija]] "Ragana". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1924.10.17. [[Augusts Strindbergs]] "Reibonis". Rež. Fricis Rode. * 1924.10.20. Roberts Valters "Tornī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.10.29. [[Jūlijs Pētersons]] "Prāta cilvēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.11.12. Ļevs Luncs "Ārpus likuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.12.06. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1924.12.19. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. Fricis Rode. === 1925. gadā === * 1925.01.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. Fricis Rode. * 1925.02.02. Viljams Šekspīrs "Spītnieces precības" ("Spītnieces savaldīšana"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1925.02.20. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1925.03.03. Etjēns Reijs "Skaistas sievietes". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.03.16. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kuru pliķē". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1925.04.08. Anrī Bernšteins "Zaglis". Rež. Fricis Rode. * 1925.04.24. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Svētā Žanna". Rež. Kristaps Linde. * 1925.05.19. [[Džeroms K. Džeroms]] "Miss Hobsa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.09.02. [[Frīdrihs Hebels]] "Judīte". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1925.09.16. [[Augusts Saulietis]] "Inteliģenti". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.09.23. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Adriēna Lekuvrēra". Rež. Fricis Rode. * 1925.10.07. [[Andrejs Upīts]] "Atraitnes vīrs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.10.21. [[Luidži Pirandello]] "Sešas personas meklē autoru" ("[[Seši tēli meklē autoru]]"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.10.26. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs "Carienes sazvērestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.04. Jēkabs Zeibolts "Mājas naids". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.11.11. Viljams Šekspīrs "Maldu komēdija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.18. [[Aspazija]] "Boass un Rute". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.12.02. [[Augusts Strindbergs]] "Samums", [[Romēns Rolāns]] "Mīlas un nāves spēle". Rež. Fricis Rode. * 1925.12.09. Augusts Strindbergs "Līgava ar kroni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.12.25. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1926. gadā === * 1926.01.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Diplomāti". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1926.01.20. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Fricis Rode. * 1926.01.25. [[Žils Romēns]] "Doktors Knoks jeb Medicīnas triumfs". Rež. Fricis Rode. * 1926.02.06. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sievietes vara" ("Kapteiņa Brasbaunda atgriešanās"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1926.02.18. [[Georgs Kaizers]] "Grāfienes Lavaletas ziedojums". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1926.02.23. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Masku deja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.06. [[Ansis Gulbis]] "Ērika Jonase". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.03.13. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.03.18. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Madame Sans-Gene". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.26. Voldemārs Dambergs "Neticīgā Kolombīne". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.09. [[Žans Rasins]] "Fedra", [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.23. [[Viktors Eglītis]] "Ministra sievas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.04.29. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs "Vecmāmuļa" ("Iekarotā laime"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.05.11. Aleksandrs Bisons "Nezināmā". Rež. Fricis Rode. * 1926.05.17. Gabriela Zapoļska "Traģiskie muļķi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.05.19. [[Karlo Goldoni]] "Melis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.01. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.15. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.09.29. [[Augusts Saulietis]] "Nepilnīgais". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.10.06. Jurijs Jurjins "Varonis aiz pārpratuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.10.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.03. Anna Brigadere "Dievišķā seja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.17. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.11.25. Ļevs Urvancevs "Vera Mirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.27. Lindulis "Gaigalu dzimta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.12.08. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.12.18. Jēkabs Rozentāls-Krūmiņš "Sarkanais kungs". Rež. Aleksis Mierlauks, otrais rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. === 1927. gadā === * 1927.01.12. [[Jānis Akuraters]] "Apvienosimies". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1927.02.02. Kārlis Ieviņš "Putras Dauķa precības". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1927.02.19. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1927.03.05. Andrē de Lords, Pjērs Šēns "Mans mācītājs pie bagātiem". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.03.11. [[Ansis Gulbis]] "Avantūriste". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.03.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Doroteja Angermane". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.06. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.20. [[Edvards Vulfs]] "Pasaka par nāvi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1927.04.26. Ēvalds Šķipsna "Ciānas bērni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.06. [[Lope de Vega]] "Fuente Ovehuna" ("Avju avots"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.05.14. [[Brāļi Kaudzītes]], [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Viltus mērnieki Čangalē". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.20. Pāvils Gruzna "Vecpuišu nodoklis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.09.07. Pols Gavo "Šokolādes princese". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.14. [[Jēkabs Janševskis]] "Precību viesulis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.09.24. Pjērs Bertons, Šarls Simons "Zazā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.10.05. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sātana apustulis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.10.18. [[Elīna Zālīte]] "Bīstamais vecums". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.10.26. Edgars Volless "Kurš ir vilkatis?". Rež. Jānis Zariņš. * 1927.11.12. [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi" un "Venēciešu nakts". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.11.19. Ferencs Molnārs "Spēle pilī". Rež. Ivans Šmits. * 1927.11.26. Edmons Rostāns "Ērglēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.12.10. [[Andrejs Upīts]] "Vesela miesa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.12.16. Viljams Šekspīrs "[[Makbets]]". Rež. Ivans Šmits. === 1928. gadā === * 1928.01.11. Ludvigs Fulda "Ēzeļa ēna". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1928.01.18. [[Jūlijs Pētersons]] "Sieviete ar sešiem prātiem". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1928.02.08. [[Anna Brigadere]] "Izredzētais". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.02.15. [[Rainis]] "Ilja Muromietis". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1928.02.24. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Atjautīgā sieviete". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.03.07. [[Ādolfs Alunāns]] "Lielpils pagasta vecākie". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.03.16. [[Moriss Meterlinks]] "Baltais tēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.03.31. [[Aspazija]] "Zalša līgava". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.04.06. [[Miķelis Valters]] "Kristus atriebšanās". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Sabiedrības pīlāri". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.04.27. Kārlis Ieviņš "Māte un meitas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.05.04. Jānis Vainovskis "Dzīvie miljoni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.05.11. Anrī Meijaks, Luijs Alevī "Arvien trakāk". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.01. Rainis "Rīgas ragana". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.07. Bella Šēne "Mīlas rotaļa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.18. Bajards Veijers "Mērijas Duganes prāva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.10.12. Karels Šeinpflugs "Otrā jaunība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.10.24. Anrī Bataijs "Kailā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.02. [[Jēkabs Janševskis]] "Pirmā nakts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.11.10. Stefans Kšivoševskis "Velns un krodziniece". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.11.23. [[Jānis Akuraters]] "Priecīgais saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.26. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs "Belugina precības". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.12.05. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Mīlas teika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.12.19. Rainis "Suns un kaķe". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1929. gadā === * 1929.01.09. [[Georgs Kaizers]] "Prezidents". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1929.01.18. [[Moljērs]] "Dons Žuans jeb Akmens dzīres". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1929.01.25. Tūrs Hedbergs "Juhans Ulfšjerns". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1929.02.06. [[Jūlijs Pētersons]] "Cilvēki, kas bēg paši no sevis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.02.12. Ernests Vajda "Viņi šķiras". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.25. Roberts Mišs "Kaisles untums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.27. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.04. Ilja Surgučovs "Rudens vijoles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.09. [[Pedro Kalderons de la Barka]] "Dzīve—sapnis", [[Migels de Servantess]] "Divi pļāpas". Rež. Nikolajs fon Drīzens. * 1929.03.20. Ferencs Molnārs "Melnais briljants". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.29. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Gulbju dziesma". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1929.04.17. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.04.20. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.05.07. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.05.11. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.08.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.09.11. [[Džeroms K. Džeroms]] "Fannija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.09.18. Františeks Langers "Kamielis caur adatas aci". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.10.02. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.10.09. Henriks Ibsens "Meža pīle". Rež. Fjodors Komisarževskis. * 1929.10.23. Ferencs Molnārs "Olimpija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.11.02. Agards Zendrups "Kas vainīgs?". Rež. Jānis Zariņš. * 1929.11.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.11.22. Roberts Šerifs "Ceļa galā". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.06. Ludvigs Hiršfelds "Sieviete, ko katrs meklē". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.18. Anna Brigadere "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.12.31. [[Lūcija Zamaiča]] "Ķipara brīnišķīgās dēkas". Rež. Ernests Feldmanis. === 1930. gadā === * 1930.01.08. [[Augusts Saulietis]] "Audžu bērni". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1930.01.14. [[Šolems Aleihems]] "Lielais vinnests" ("200 000"). Rež. Marks Rubins. * 1930.01.25. [[Hermanis Bārs]] "Skatuves zvaigzne". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1930.02.12. [[Lope de Vega]] "Seviljas zvaigzne". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1930.02.19. Ježi Šaņavskis "Advokāts un rozes". Rež. Aleksandrs Zelverovičs. * 1930.02.27. Valters Ilge "Grāfiene Dibarī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1930.03.08. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.03.19. [[Jūlijs Pētersons]] "Jauneklis ar sapņainām acīm". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.03.26. Minna Dišlere "Iegātnis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.04.04. Luijs Verneijs "Tālrunis zvana" ("Lambertjē kungs"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.04.15. [[Austra Ozoliņa-Krauze]] "Katrīna". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.04.26. [[Frīdrihs Hebels]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.07. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Pie sloku ezera". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.21. Irma Brača "Velni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.08.31. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.09.10. Ladislavs Fodors "Pildspalva". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.09.24. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.10.10. [[Anna Brigadere]] "Šuvējas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.22. Pauls Aldre "Līdumnieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.29. Pauls Franks "Pirmās šķiras viesnīca". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.11.03. Hermanis Heijermanss "Septītais bauslis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.14. [[Jānis Akuraters]] "Mīlestības zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.21. [[Hermanis Bārs]] "Žozefīne". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.11.24. [[Puriņu Klāvs]] "Zviedris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.10. Ksenija Rudzīte "Maliena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.12.16. [[Jūlijs Pētersons]] "Tagad pasaulei jāpārveidojas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.31. Ferencs Molnārs "Labais eņģelis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1931. gadā === * 1931.01.14. Pjērs Sabatjē, Viktors de la Fortels "Kaislību ugunīs". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1931.01.31. [[Jānis Veselis]] "Jumis". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1931.02.11. Hjalmars Bergmanis "Mazpilsētas tirāns" ("Markurels"). Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1931.02.26. Ferdinands Brukners "Anglijas Elizabete". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1931.03.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Taupības kurators". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.03.18. Frederiks Lonsdāls "Vai mēs visi neesam tādi?". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.03.27. Pauls Franks, Ludvigs Hiršfelds "Veikals ar Ameriku". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.04.02. Voldemārs Zonbergs "Kurzemes lielais hercogs". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.04.17. Žans Sarmāns "Madelona". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.04.29. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Tu—brīnišķā!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.05.06. Petrs Vaičūns "Veltas pūles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.05.25. Zigfrīds Geijers "Mainītās lomās". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.08.30. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.09.10. Pols Armāns, Marsels Žerbidons "Irēnas mīlestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.09.23. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nafta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.09.30. [[Kārlis Cukmaiers|Karls Cukmeijers]] "Kepenikas kapteinis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.10.14. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.10.21. Makss Neals, Makss Ferners "Nogurušais Teodors". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.11.16. Bella Šēne "Kad sirdis sāk kvēlot". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.11.18. [[Anna Brigadere]] "Pastari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.11.27. Francis Hedbergs "Kāzas Ulvosā". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.12.09. Kārlis Gandrups "Trīs blēži". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.12.20. Karls Brikners "Sarkangalvīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.12.25. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Antiņa galms". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Melnā primadonna". Rež. Ernests Feldmanis. === 1932. gadā === * 1932.01.08. Neils Grants "Sieviešu politika". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1932.01.18. [[Anna Brigadere]] "Ilga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1932.01.23. Jēkabs Lošvics "Šahs vai rulete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1932.02.03. [[Jānis Akuraters]] "Amora talons". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.02.16. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Zemes spēks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.03.02. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari "Zaķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.03.10. [[Augusts Strindbergs]] "Ēriks XIV". Rež. [[Mihails Čehovs]]. * 1932.03.18. [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1932.04.06. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.04.13. Moriss Henekens, E. Vēbers "Monmartras lilija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.04.23. [[Aleksejs Tolstojs (1817—1875)|Aleksejs Tolstojs]] "Jāņa Briesmīgā nāve". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.05.05. Minna Dišlere "Traks laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.05.20. Teuvo Pakkala "Koku pludinātāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.06.01. Īdens Filpotss "Cik grūti tikt pie sievas". Rež. Jānis Zariņš. * 1932.09.01. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.09.07. Edvīns Berks "Tas, ko sauc par mīlestību". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.09.24. [[Jūlijs Pētersons]] "Sievietes sirds labirints". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.10.05. [[Ivans Turgeņevs]] "Muižnieku ligzda". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.10.15. Ladislavs Bušs-Fekete, Aleksandrs Gots "Fērika viesojas". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.10.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.11.09. Voldemārs Zonbergs "Mākslīgais zīds". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.11. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Latvju leģenda". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.18. Anna Brigadere "Karaliene Jāna". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.07. Ludvigs Hiršfelds, Rūdolfs Esterreihers "Ārzemju ceļojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.12.15. Maits Metsanurks "Uz zaļa zara". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.12.21. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.31. Pāvils Gruzna "Zemes rūķu kolektīvs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1933. gadā === * 1933.01.14. [[Jānis Grīns]] "Kaļostro Jelgavā". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.01.28. Ludvigs Hiršfelds "Zviedru sērkociņš". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1933.02.03. [[Jēkabs Janševskis]] "Laimes bērns". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1933.02.06. Aleksandrs Kosorotovs "Mīlas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.02.15. Ferencs Molnārs "Pāvilielas zēni". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.02.22. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]" ("Kalna Jepe"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.03.03. Elvīra Kociņa "Lidotājs". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.03.06. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1933.03.17. [[Viktorjēns Sardū]] "Fedora". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.03.25. [[Ansis Gulbis]] "Skolmeistari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.12. [[Karlo Goldoni]] "Spēļu ellīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.25. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Stella". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Zelta zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.30. Jānis Janka "Mistera Maija starts un finišs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Gailis]] "Mistera Maija starpspēles". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.05.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pārāk patiesi, lai būtu skaisti". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.05.20. Ladislavs Fodors "Dr. Jūlija Šabo". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.09.01. [[Aspazija]] "Velna nauda". Rež. [[Jānis Muncis]]. * 1933.09.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Sestdienas vakars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Zelta kupris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Pēc pirmā mītiņa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.17. Ludvigs Fulda "Dvīņu māsas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.09.27. Stefans Kedržinskis "Rītdienas laime". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.10.18. Hugo Raudseps "Salonā un krātiņā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1933.10.28. [[Jānis Akuraters]] "Vadātājs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.11.06. Ferencs Molnārs "Velns". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.11.10. Barijs Konnors "Nav vērts raudāt". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.11.18. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Negudrā Ģertrūde". Rež. Jānis Osis. * 1933.11.29. [[Alfrēds Andersons]] "Baltezeru dzimtas asinis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.12.08. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.12.21. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Jānis Muncis. * 1933.12.31. Edvards Knoblauhs "Fauns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1934. gadā === * 1934.01.06. Augusts Laiviņš "Zvaigžņu pulki". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1934.01.21. Voldemārs Zonbergs "Zēns ar suni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.01.24. [[Marija Leiko]], Austra Ozoliņa-Krauze "Marija Vaļevska". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.02.14. [[Viktors Eglītis]] "Nesaraujamās saites". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1934.02.28. Luidži Kamoleti "Māsa Terēze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.03.10. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Pirmā daļa). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.03.28. Jānis Lejiņš "Saulei līdzi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Jaunatnes savienība". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.04.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Žagatu ligzdā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1934.05.18. [[Roberts Kroders]] "Princis vai šoferis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.09.01. [[Doku Atis]] "Krišus Laksts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.09.14. Renē Fošuā "Urzulas gleznas". Rež. Jānis Osis. * 1934.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.10.13. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1934.10.30. [[Jūlijs Pētersons]] "Mīlas karuselis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.11.07. Sidnejs Kingslejs "Cilvēki baltās drānās". Rež. Jānis Zariņš. * 1934.11.17. [[Aleksandrs Grīns]], Voldemārs Zonbergs "Dvēseļu putenis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.11.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Randenes Barbara". Rež. Jānis Osis. * 1934.12.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.12.23. Sofija Čurļoniene-Kimantaite "Septiņi brāļi". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1935. gadā === * 1935.01.16. [[Jānis Akuraters]] "Vecie un jaunie". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1935.01.31. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "Kīns". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.11. [[Elīna Zālīte]] "Svešas asinis". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.28. Emīlija Prūsa "Godīguma pārbaude". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1935.03.16. Gabriels d’Anuncio "Frančeska da Rimini". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.03.30. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Otrā daļa). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1935.04.08. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.04.17. [[Moriss Meterlinks]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.05.14. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Lielā liesma". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1935.07.25. Agapētuss "Labi vārīts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.09.11. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1935.09.29. [[Vilis Lācis]] "Senču aicinājums". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.10.05. Aloja un Vilens Mrštikovi "Mariša". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.10.18. Ježi Šaņavskis "Tilts". Rež. Jānis Osis. * 1935.11.01. [[Kārlis Jēkabsons]] "Draudāru vedekla". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.11.17. [[Jānis Akuraters]] "Kronvalds". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.11.28. Žans Ogists Rišpēns "Dzīvība vai nāve". Rež. Jānis Osis. * 1935.12.13. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.12.23. E. Hermanis "Runcis zābakos". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1936. gadā === * 1936.01.11. Lajošs Zilahi "Viņas pēdējā loma". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1936.01.29. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1936.02.21. Voldemārs Zonbergs "Ziedošais jaunības laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.02.27. [[Augusts Saulietis]] "Jēkabs Saltups". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.03.11. [[Henriks Ibsens]] "Juns Gabriels Borkmans". Rež. Jānis Osis. * 1936.03.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Teodors Lācis]]. * 1936.04.17. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.04.22. [[Jūlijs Pētersons]] "Plaisas parketā". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1936.04.30. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Dāmu karš". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.05.04. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Lilija Štengele. * 1936.09.01. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.09.12. Ernests Andaijs, Ludvigs Balints "Marija Baškirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.09.23. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.10.16. [[Vilis Lācis]] "Kristaps Kaugurs". Rež. Jānis Osis. * 1936.10.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.11.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.02. Ādolfs Enerī, Kormons "Aklā māsa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.23. [[Aleksandrs Grīns]] "Jānītis debesīs". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.12.31. Džons Sesils Holms, Džordžs Ebts "Trīs vīri un zirgs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1937. gadā === * 1937.01.13. Františeks Langers "Jātnieku izlūki". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.01.29. Jene Heltaji "Mēmais bruņinieks". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.02.06. [[Līgotņu Jēkabs]] "Skolotāja meita". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1937.02.15. Šofija Čurļoniene-Kimantaite "Ausmas dēli". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1937.02.24. Oto Bīlens "Mazā tiesa". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.03.04. [[Jūlijs Pētersons]] "Burvju atslēga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1937.03.21. Voldemārs Zonbergs "Jauno siržu tilts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.04.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Daudz trokšņa par neko" ("Liela brēka, maza vilna"). Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.04.27. [[Anna Brigadere]] "Kvēlošā lokā". Rež. Jānis Osis. * 1937.05.27. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.09.01. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.09.08. Marija Jotuni "Ādama riba". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.09.22. [[Līgotņu Jēkabs]] "Mēs vai viņi". Rež. Jānis Osis. * 1937.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Helgelandes varoņi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.10.20. [[Oskars Vailds]] "Nenozīmīgā sieviete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.03. Aime un Ferencs Stjuarti "Meitene Irēne". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1937.11.10. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.17. Zeiboltu Jēkabs "Trīs soļi uz laimi". Rež. Jānis Osis. * 1937.11.18. Vilis Cedriņš "Pirmā pusnaktī". Rež. Jānis Osis. * 1937.12.14. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lībiešu asinis" ("Kolka"). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.12.22. [[Marks Tvens]] "Toma Sojera dēkas". Rež. Konrāds Kvēps. === 1938. gadā === * 1938.01.14. [[Hermanis Bārs]] "Koncerts". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1938.02.02. [[Aleksandrs Grīns]] "Kalēja līgava". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.02.17. [[Selma Lāgerlēva]] "Annemarija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.03.04. Voldemārs Zonbergs "Kungs pie vārtiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.03.07. Ferencs Molnārs "Gvardijas virsnieks". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.04.01. [[Elīna Zālīte]] "Mūžīgi vīrišķais". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1938.04.12. Hugo Raudseps "Rožainās brilles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.04.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Luīze Millere" ("Mīla un viltus"). Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1938.05.07. [[Eriks Ādamsons]] "Mālu Ansis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.05.21. Viktors Vārzics "Francisko Goija — ģēnijs bez tautas". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1938.09.10. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1938.09.27. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Drošā kundze" ("Madame Sans-Gene"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.10.14. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Bankrots". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.10.27. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Lielās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.11.11. Aleksandrs Grīns "Pumpurs un Lāčplēsis". Rež. Jānis Zariņš. * 1938.11.30. Sila-Vara "Karalienes Viktorijas jaunība". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.12.14. Vilma Delle "Bērnu bērni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.12.31. [[Johans Heinrihs Baumanis]] "Lustīgais nerris uz tirgus plača". Rež. Osvalds Uršteins. === 1939. gadā === * 1939.01.13. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1939.02.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1939.02.22. [[Fransuā Moriaks]] "Asmodejs". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1939.02.28. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1939.03.11. [[Elīna Zālīte]] “Rudens rozes”. Rež. Jānis Zariņš. * 1939.04.14. [[Viktorjēns Sardū]] "Florija Toska". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.04.21. [[Jūlijs Pētersons]] "Norieta kvēle". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.05.03. Jānis Sārts "Malu mednieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.05.14. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.05.25. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Penelope". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.09.12. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.10.03. [[Selma Lāgerlēva]], Pauls Knudsens "Portugāles ķeizars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.10.13. Jānis Lejiņš "Skabarga sirdī". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.10.27. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.11.23. [[Moljērs]] "Iedomu slimnieks". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.11.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.12.20. Jevgeņijs Švarcs "Snip-snap-snurre". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1939.12.29. [[Tija Banga]] "Septiņas vecmeitas". Rež. Jurijs Jurovskis. === 1940. gadā === * 1940.01.15. [[Vilis Lācis]] "Vīra varā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1940.02.07. Heincs Kubjē "Mīlule". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1940.02.26. [[Elīna Zālīte]] "Vālodzes dziesma". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.03.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.04.09. [[Jānis Akuraters]] "Studenti Debesniekos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.04.19. [[Hermanis Bārs]] "Meistars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1940.05.09. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.05.22. [[Mārtiņš Zīverts]] "Ķīnas vāze". Rež. Jānis Zariņš. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1940—1941) == === 1940. gadā === * 1940.09.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.10.10. Šandors Gergels, Osafs Ļitovskis "Mans dēls". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.11.09. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Rež. Jānis Zariņš. * 1940.12.06. [[Andrejs Upīts]] "Ziņģu Ješkas uzvara". Rež. Osvalds Uršteins. === 1941. gadā === * 1941.01.10. Boriss Lavreņovs "Lūzums". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1941.01.21. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Jānis Zariņš. * 1941.02.19. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pašu ļaudis—iztiksim". Rež. Jānis Lejiņš. * 1941.06.04. (ģenerālmēģinājums). [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. == Rīgas Dramatiskais teātris (1942—1944) == === 1942. gadā === * 1942.01.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1942.02.03. [[Selma Lāgerlēva]], Bernds Fredgrēns "Purvenieka meita". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.02.12. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1942.03.18. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jums pa prātam" ("Divpadsmitā nakts"). Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.06.05. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.07.02. Bella Šēne "Venēciete". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.09.17. Korfics Holms "Suņudienas". Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.10.22. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.11.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Zelta arfa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.12.25. Karls Brikners "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1943. gadā === * 1943.02.09. [[Henriks Ibsens]] "Tautas naidnieks". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1943.03.16. [[Aspazija]] "Zeltīte". Rež. Osvalds Uršteins. * 1943.03.25. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nauda". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1943.05.06. Vilhelms Mūbergs "Atraitnis Jarls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.06.15. Aspazija "Vaidelote". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.10.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.11.19. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Osvalds Uršteins. === 1944. gadā === * 1944.01.06. [[Elīna Zālīte]] "Intermeco". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1944.01.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Viltus un mīlestība". Rež. [[Osvalds Glāznieks]]. * 1944.02.26. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1944.04.20. [[Anšlavs Eglītis]] "Par purna tiesu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.06.03. Valters Ērihs Šēfers "Leitnants Vāri". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1944.06.18. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. [[Osvalds Glāznieks]]. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1944—1988) == === 1944. gadā === * 1944.11.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.11.23. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.12.14. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.12.14. [[Anna Brodele]] "Pienākums". Rež. Kārlis Piesis. * 1944.12.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Krievu ļaudis" (4. aina). Rež. Viktors Staņicins. === 1945. gadā === * 1945.01.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1945.02.03. [[Vilis Lācis]] "Vedekla". Rež. Vera Baļuna, [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1945.03.24. Aleksandrs Korneičuks "Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē". Rež. Vera Baļuna. * 1945.04.14. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Jauko māņu diena". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1945.06.09. Vsevolods Roks "Inženieris Sergejevs". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1945.06.28. [[Arvīds Grigulis]] "Uz kuru ostu?". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1945.11.03. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1945.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. === 1946. gadā === * 1946.02.22. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1946.03.20. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1946.04.25. Leonīds Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Vera Baļuna. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Zaļā zeme" (fragmenti). Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Amacones". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Pēc beidzamā piliena". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Doktora Mārtiņa viesis". Rež. Jānis Osis. * 1946.06.27. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Mēlnesības skola". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1946.09.19. [[Maksims Gorkijs]] "Pēdējie". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.11.06. [[Arvīds Grigulis]] "Kā Garpēteros vēsturi taisīja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1946.12.21. Viktors Ardovs "Pelnrušķīte". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. === 1947. gadā === * 1947.01.24. [[Jūlijs Vanags]] "Agrā rītā", [[Andrejs Upīts]] "Amacones", [[Elīna Zālīte]] "Šokolādes princese". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1947.02.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Viņu jautājums" ("Divas Amerikas"). Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1947.04.19. Nikolajs Pogodins "Kremļa kuranti". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Herberts Zommers]]. * 1947.06.12. [[Viljams Šekspīrs]] "Jautrās vindzorietes". Insc. [[Ernests Feldmanis]], rež. Nora Katlapa. * 1947.06.22. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ne vienmēr runcim krējuma pods". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1947.11.05. [[Arvīds Grigulis]] "Māls un porcelāns". Rež. Vera Baļuna. * 1947.12.11. [[Rainis]] "Pusideālists". Insc. Alfrēds Austriņš, rež. Herberts Zommers. === 1948. gadā === * 1948.01.16. [[Andrejs Upīts]] "Spuldzes maisā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1948.03.04. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. Vera Baļuna. * 1948.04.16. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1948.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.08.27. [[Lope de Vega]] "Suns uz siena kaudzes". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1948.09.24. Boriss Romašovs "Varenais spēks". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.10.21. Anna Brodele "Skolotājs Straume". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1948.12.03. Aleksandrs Ostrovskis "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Vera Baļuna. * 1948.12.31. [[Džeks Londons]] "Mārtins Īdens". Rež. Herberts Zommers. === 1949. gadā === * 1949.01.28. Džons Flečers "Spāniešu priesteris". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1949.02.26. Dora Slepjane "Māsas". Rež. Vera Baļuna. * 1949.03.27. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.05.13. Nikolajs Virta "Kaut kur Eiropā" ("Nāvei nolemto sazvērestība"). Rež. Vera Baļuna. * 1949.06.03. [[Aleksandrs Puškins]] "Stacijas uzraugs". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1949.09.17. Aleksandrs Korneičuks "Ukrainas stepēs". Rež. Vera Baļuna. * 1949.11.02. Nikolajs Pogodins "Cilvēks ar šauteni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.11.25. [[Elīna Zālīte]] "Vārds sievietēm". Rež. Herberts Zommers. * 1949.12.22. [[Konstantīns Simonovs]] "Svešā ēna". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1950. gadā === * 1950.01.05. [[Henriks Ibsens]] "Leļļu nams". Rež. Vera Baļuna. * 1950.02.17. Sergejs Mihalkovs "Komponists Iļja Golovins". Rež. Vera Baļuna. * 1950.04.08. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1950.04.29. [[Aleksandrs Gribojedovs]] "[[Gudra cilvēka nelaime]]". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1950.06.01. Aleksandrs Korneičuks "Irbenāju birztala". Rež. Vera Baļuna. * 1950.06.17. [[Lope de Vega]] "Meitene ar krūzi". Rež. Herberts Zommers. * 1950.07.12. [[Arvīds Grigulis]] "Kramā ir uguns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1950.10.05. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. Vera Baļuna. * 1950.10.28. Augusts Jakobsons "Cīņa bez frontes līnijas". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Nora Vētra. * 1950.11.23. A. Tiklijs (Dmitrijs Ščeglovs) "Kalevas meistari". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1950.12.28. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. === 1951. gadā === * 1951.01.27. Sergejs Mihalkovs "Zaudētā māja". Rež. Vera Baļuna. * 1951.03.09. [[Maksims Gorkijs]] "Barbari". Rež. Nora Vētra. * 1951.04.05. [[Onorē de Balzaks]] "Eiženija Grandē". Rež. Vera Baļuna. * 1951.04.29. Ļevs Šeiņins "Gadsimta vidū". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1951.06.02. [[Viljams Šekspīrs]] "Spītnieces savaldīšana". Rež. Vera Baļuna. * 1951.09.01. Anna Brodele "Dedzīgās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.10.31. [[Jūlijs Vanags]], Jevgeņijs Ratners "Gaišie logi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.12.01. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Vera Baļuna. * 1951.12.29. [[Vilis Lācis]] "Bāka uz salas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1952. gadā === * 1952.01.17. Jaroslavs Galans "Zem zelta ērgļa" ("Nepabeigtā dziesma"). Rež. Vera Baļuna. * 1952.03.07. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.04.04. Georgs Gulia "Labā pilsēta". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Rihards Zandersons]], [[Kārlis Pamše]]. * 1952.05.03. [[Tirso de Molina]] "Dons Hils Zaļbiksis". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1952.05.25. Aleksandrs Afinogenovs "Mašeņka". Rež. Vera Baļuna. * 1952.09.16. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.10.30. Pāvels Maļarevskis "Pirms vētras". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1952.12.20. Aleksejs Simukovs "Meitenītes daiļaviņas". Rež. Vera Baļuna. * 1952.12.31. [[Ļevs Tolstojs]] "Dzīvais mironis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1953. gadā === * 1953.02.13. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. Vera Baļuna. * 1953.03.17. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1953.04.04. Karlo Goldoni "Viesnīcniece". Rež. Vera Baļuna. * 1953.05.07. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1953.06.26. Augusts Jakobsons "Sargeņģelis no Nebraskas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1953.09.04. Leonīds Ļeonovs "Vienkāršais cilvēks". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1953.10.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1953.10.31. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1953.12.10. Vasilijs Minko "Nenosaucot uzvārdus". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. === 1954. gadā === * 1954.01.09. Kondrats Krapiva "Kas smejas pēdējais". Rež. Vera Baļuna. * 1954.02.24. [[Vilis Lācis]] "Uz jauno krastu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1954.04.18. Anna Brodele "Avārija". Rež. Vera Baļuna. * 1954.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1954.06.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.09.04. [[Andrejs Upīts]] "Balss un atbalss". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1954.10.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Kādas mīlas stāsts". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.11.11. Aleksejs Arbuzovs "Klejojumu gadi". Rež. Vera Baļuna. === 1955. gadā === * 1955.01.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1955.03.02. [[Maksims Gorkijs]] "Dibenā". Rež. Vera Baļuna. * 1955.06.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1955.09.21. [[Arvīds Grigulis]] "Karavīra šinelis". Rež. Vera Baļuna. * 1955.11.17. Ježijs Ļutovskis "Ģimenes lieta" ("Apsūdzība"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1956. gadā === * 1956.03.15. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1956.05.11. Branislavs Nušičs "Ministrienes kundze". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1956.05.25. Voldemārs Sauleskalns "Ābelīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1956.10.05. Samuils Aļošins "Viena pati". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1956.10.31. [[Nāzims Hikmets]] "Savādnieks". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], Kārlis Pamše. * 1956.12.28. Mihails Sebastianu "Nezināmā zvaigzne". Rež. Žanis Katlaps. === 1957. gadā === * 1957.02.06. [[Žanis Grīva]] "Sniga sniegi...". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Edgars Zīle]]. * 1957.04.15. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1957.06.14. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1957.08.22. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1957.10.25. [[Arvīds Grigulis]] "Baltijas jūra šalc". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1957.12.03. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1957.12.20. Jānis Anerauds "Kaut kur pie Gaujas". Rež. Kārlis Pamše. === 1958. gadā === * 1958.01.04. Eduardo de Filipo "Filumena Marturano". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1958.03.10. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1958.03.25. Nikolajs Pogodins "Trešā, patētiskā". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1958.05.04. [[Vilis Lācis]] "Zītaru dzimta". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1958.05.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1958.10.11. Aleksandrs Korneičuks "Kāpēc smaidīja zvaigznes". Rež. Kārlis Pamše. * 1958.10.29. Ardi Līvess "Jaungada naktī". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1959. gadā === * 1959.01.09. [[Žanis Grīva]] "Medūzas plosts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1959.02.27. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1959.03.13. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets|Hamlets, dāņu princis]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1959.04.16. [[Pēteris Pētersons]] "Balto torņu ēna". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1959.05.14. Viktors Jons Popa "Take, Janke un Kadars". Rež. Kārlis Pamše. * 1959.06.08. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1959.11.10. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1959.11.24. [[Arvīds Grigulis]] "Nekur tā neiet kā pasaulē". Rež. Žanis Katlaps. === 1960. gadā === * 1960.01.02. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1960.02.04. Aleksejs Arbuzovs "Esi sveicināta, mīlestība!" ("Irkutskas stāsts"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1960.03.04. Karls Guckovs "Uriels Akosta". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1960.04.07. Aleksandrs Širvanzade "Armenuī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1960.05.01. [[Žanis Grīva]] "Nemierīgie ūdeņi". Rež. Kārlis Pamše. * 1960.05.13. Aleksejs Arbuzovs "Tālais ceļš". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1960.10.21. [[Ļevs Tolstojs]] "Augšāmcelšanās". Rež. Žanis Katlaps. * 1960.11.17. Teodors Dreizers "Amerikāņu traģēdija". Rež. Kārlis Pamše. === 1961. gadā === * 1961.01.09. [[Dagnija Zigmonte]] "Jūras vārti". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1961.02.04. Aksels Hellans "Viņš teica—nē". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1961.03.03. Vera Panova "Atvadas baltajām naktīm". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1961.04.21. [[Andrejs Upīts]] "Plaisa mākoņos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1961.10.21. Aleksejs Arbuzovs "Zudušais dēls". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1961.12.07. Fricis Kūns "Nībelungu kredīts". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1961.12.28. Ivans Soboļevs "Saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1962. gadā === * 1962.03.29. Augustīns Kusani "Centra uzbrucējs mirs rītausmā". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1962.04.26. [[Pēteris Pētersons]] "Man trīsdesmit gadu". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1962.06.15., Jelgava, 08.25., Rīga. Ērika Briede "Zaļie un vējainie pavasari". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1962.09.06. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Rež. Žanis Katlaps. * 1962.10.11. Vera Panova "Kā tev klājas, zēn?". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1962.12.04. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1962.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Žanis Katlaps. === 1963. gadā === * 1963.02.07. [[Vilis Lācis]] "Kapteiņa Zundaga atgriešanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1963.03.08. [[Aleksandrs Puškins]] "Mazās traģēdijas" ("Skopais bruņinieks", "Mocarts un Saljeri", "Akmens viesis"). Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1963.04.24. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Žanis Katlaps]], Alfreds Amtmanis-Briedītis, [[Kārlis Pamše]]. * 1963.05.09. [[Gunārs Priede]] "Miks un Dzilna". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1963.10.09. [[Konstantīns Simonovs]] "Tā arī būs". Rež. Kārlis Pamše. * 1963.11.20. [[Aleksis Kivi]] "Septiņi brāļi". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1963.12.26. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1964. gadā === * 1964.01.31. [[Žanis Grīva]] "Noziegums Granādā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1964.02.27. [[Vilis Lācis]] "Juris Indrups" ("Senču aicinājums"). Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1964.03.26. Voldemārs Sauleskalns "Veco sievu vasara". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1964.04.23. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1964.05.21. Aleksandrs Korneičuks "Platons Krečets". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1964.11.12. [[Mihails Šolohovs]] "Plēsums". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1964.11.26. [[Prospērs Merimē]] "Sieviete—debess un elle" ("Svētā Antonija kārdināšana", "Debess un elle", "Kariete svētajam sakramentam"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1964.12.24. Jānis Anerauds "Karalistes gals". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1965. gadā === * 1965.01.22. Grigorijs Kanovičs "Lai viņš iet prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1965.02.27. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1965.03.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]" (atj.). Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1965.04.02. Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats". Rež. Vera Baļuna. * 1965.04.06. Daniils Graņins "Eju pretī negaisam". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1965.05.14. [[Gunārs Priede]] "Tava labā slava". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1965.09.30. [[Rainis]], [[Fricis Rokpelnis]] "Viņš trīsreiz sauca mani". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1965.12.03. [[Arvīds Grigulis]] "Savu lodi nedzird". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1966. gadā === * 1966.01.14. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1966.03.10. Klifords Odets "Zelta puisēns". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1966.04.20. Karlo Goldoni "Kjodžas skandāls". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1966.05.28. Romualds Narečonis "Pirms tiesas sprieduma". Rež. Mihails Kublinskis. * 1966.11.10. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Insc. Alfrēds Jaunušans, rež. Mihails Kublinskis. * 1966.12.15. Žaks Robērs "Satikšanās". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1966.12.28. [[Marsels Paņols]] "Mariuss". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1967. gadā === * 1967.01.30. [[Ojārs Vācietis]] "Elpa". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1967.02.09. [[Juhans Smūls]] "Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.02.24. Harijs Gulbis "Viena ugunīga kļava". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1967.04.06. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1967.05.18. Viktors Rozovs "Absolventu salidojums". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.10.12. Volfgangs Borherts "Tur laukā, aiz durvīm". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1967.11.06. [[Egons Līvs]] "Velnakaula dvīņi". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1967.12.16. [[Saulcerīte Viese]], Jūlijs Bebrišs "Zvaigzne iet un deg, un...". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1968. gadā === * 1968.01.25. Harijs Gulbis "Aijā, žūžū, bērns kā lācis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1968.02.15. Laimonis Purs "Redzēt jūru". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1968.03.20. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1968.04.27. [[Makss Frišs]] "Dons Žuans vai mīlestība uz ģeometriju". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1968.06.11. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1968.11.06. [[Sofokls]] "Elektra". Rež. Mihails Kublinskis. * 1968.12.19. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1969. gadā === * 1969.01.14. Laimonis Purs "Tas brīvestības zelta rīts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], Jūlijs Bebrišs. * 1969.02.12. Dora Pavlova, V. Tokarevs "Dienas kārtībā—mīlestība". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1969.03.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1969.03.29. Harijs Gulbis "Mans mīļais, mans dārgais". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.06.17. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1969.10.01. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.12.04. Jaroslavs Ivaškēvičs "Vasara Noānā". Rež. Mihails Kublinskis. === 1970. gadā === * 1970.04.17. Mihails Šatrovs “Sestais jūlijs”. Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.05.14. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Reiz Jaungada naktī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1970.06.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Henrijs IV". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1970.11.19. [[Luidži Pirandello]] "[[Seši tēli meklē autoru]]". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.12.26. [[Vilis Lācis]] "Piecstāvu pilsēta". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1971. gadā === * 1971.01.20. [[Vilis Lācis]] "Putni bez spārniem". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1971.03.10. Aleksejs Arbuzovs "Vecā Arbata pasakas". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1971.04.05. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1971.05.20. Jevgeņijs Švarcs "Pelnrušķīte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1971.06.21. [[Arvīds Grigulis]] "Šekspīrs mazgā traukus". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1971.11.03. Harijs Gulbis "Un visi nāks pie manis". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1971.12.08. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa". Rež. Mihails Kublinskis. === 1972. gadā === * 1972.01.26. [[Pauls Putniņš]] "Paši pūta, paši dega". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1972.03.15. Kazis Saja "Tātad dzīvoju" ("Poliglots", "Abstinents"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1972.04.14. [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1972.05.16. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1972.06.07. Elmārs Ansons "Stārķa matemātika". Rež. Mihails Kublinskis. * 1972.12.16. Aleksandrs Čhaidze "Lietu nodos tiesai" ("Tilts"). Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1973. gadā === * 1973.01.25. [[Alfreds de Misē]] "Lorencačo". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1973.03.09. Mišels Fermo "Krīt klaudzot durvis". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1973.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. * 1973.05.13. Mihails Roščins "Valentīns un Valentīna". Rež. Mihails Kublinskis. * 1973.06.09. Harijs Gulbis "Silta, jauka ausainīte". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1973.12.03. [[Harieta Bīčere-Stova]] "[[Krusttēva Toma būda]]". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1973.12.19. Ištvans Erķēns "Kaķu spēle". Rež. Mihails Kublinskis. === 1974. gadā === * 1974.01.30. Aleksandrs Šteins "Okeāns". Rež. insc. [[Alfrēds Jaunušans]], rež. [[Imants Adermanis]]. * 1974.03.21. [[Romēns Rolāns]] "Kolā Briņons". Rež. insc. Alfrēds Jaunušans, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1974.04.17. Rustams Ibrahimbekovs "Lauvam līdzīgs". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1974.05.29. [[Federiko Garsija Lorka]] "Brīnumainā kurpniece". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1974.11.14. [[Pauls Putniņš]] "Ū-uū!". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1974.12.18. Osvalds Zahradnīks "Zvanu solo". Rež. Vera Baļuna. === 1975. gadā === * 1975.02.12. Džordžs Fārkers "Kavalieru viltība". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1975.03.05. [[Žans Rasins]] "Fedra". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1975.04.22. Mihails Šatrovs "Laika prognoze rītdienai". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1975.05.21. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1975.07.11., Liepāja, 10.04., Rīga. Liliāna Helmane "Rudens dārzs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1975.11.18. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Rež. Zigfrīds Betgers. * 1975.12.27. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans. === 1976. gadā === * 1976.02.18. Ignatijs Dvoreckis "Atvadas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1976.03.17. Pjērs de Bomaršē "Trakā diena jeb Figaro kāzas". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.04.25. Aleksandrs Vampilovs "Pīļu medības". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1976.05.07. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Atj. rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.06.02. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kurš saņem pļaukas". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1976.10.28. Vadims Korostiļovs "Pirosmani, Pirosmani, Pirosmani...". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1976.12.03. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Mihails Kublinskis. === 1977. gadā === * 1977.01.02. Harijs Gulbis "Kamīnā klusu dzied vējš". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1977.02.23. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1977.04.13. [[Tenesijs Viljamss]] "Jaunības putns ar saldo balsi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1977.05.04. Lāslo Ģurko "Elektra—mana mīla". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1977.05.19. Ingūna Pinne "Lielo cerību stunda". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1977.06.18. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1977.10.12. [[Andrejs Upīts]] "Spartaks". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1977.10.25. Jons Druce "Zemes un saules vārdā". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1977.12.04. Andrejs Upīts "Laikmetu griežos". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1978. gadā === * 1978.02.15. Jordans Radičkovs "Janvāris". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1978.04.04. [[Mihails Bulgakovs]] "Moljērs". Rež. [[Ādolfs Šapiro]]. * 1978.05.31. [[Pauls Putniņš]] "Pasaulīt, tu ļaužu ēka". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1978.11.09. Sauļus Šaltenis "Prom, kaulainā, prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1978.12.12. Eduardo Skarpeta "Skrandaiņi un augstmaņi". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1979. gadā === * 1979.01.04. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Amorāls gadījums". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1979.02.28. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1979.03.28. [[Pauls Putniņš]] "Naktssargs un veļas mazgātāja". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1979.04.13. [[Lengstons Hjūzs]] "Blūzi". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1979.05.03. Aleksejs Arbuzova "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1979.05.26. [[Ojārs Vācietis]] "Klavierkoncerts". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1979.06.18. [[Ērihs Kestners]] "Emīls un Berlīnes zēni". Rež. Valdis Lūriņš. * 1979.12.25. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Velna māceklis". Rež. Edmunds Freibergs. === 1980. gadā === * 1980.01.02. Džeimss Goldmens "Lauva ziemā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1980.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] "Mihaels Krāmers". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1980.04.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1980.05.30. Jurijs Bondarevs "Krasts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1980.12.02. Jānis Jurkāna "Kolibri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1980.12.23. [[Hermanis Bārs]] "Vai koncerts?...". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1981. gadā === * 1981.01.28. [[Leons Paegle]] "Iela". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], [[Edmunds Freibergs]], [[Valdis Lūriņš]]. * 1981.03.31. Jons Druce "Doina". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1981.05.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1981.09.29. Īvs Žamiaks "Hamilkara kungs". Rež. Mihails Kublinskis. * 1981.10.13. Diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Helēna Romanova. * 1981.11.28. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Edmunds Freibergs. === 1982. gadā === * 1982.01.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1982.03.05. [[Lelde Stumbre]] "Klusā daba ar cilvēkiem". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1982.05.12. [[Marģeris Zariņš]] "Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.05.20. Diplomdarba izrāde: [[Ivans Gončarovs]], Viktors Rozovs "Parasts stāsts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1982.05.29. Diplomdarba izrāde: [[Tenesijs Viljamss]] "Vasara un dūmi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.06.13. Gilermo Figeiredu "Dons Žuans". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1982.06.15. Diplomdarba izrāde: Jozs Glinskis "Kings". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1982.06.20. Diplomdarba izrāde: "Karnevāls" (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] traģēdijas "Žanna d’Arka" motīviem). Rež. Valdis Lūriņš. * 1982.11.10. Jurijs Bondarevs "Izvēle". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1983. gadā === * 1983.02.26. Harijs Gulbis "Alberts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1983.04.04. [[Saulcerīte Viese]] "Garlība Merķeļa sarunas ar Nezināmo". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1983.04.08. [[Gunārs Priede]] "Filiāle". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1983.05.12. Emīls Braginskis "Istaba". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1983.06.19. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1983.12.07. Nataša Tanska "Angļu valodas stunda". Rež. Edmunds Freibergs. * 1983.12.20. Endre Illēšs "Spānijas Isabella". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1984. gadā === * 1984.01.21. Sjūzena Kristova "Atbrīvota...". Rež. [[Helga Dancberga]]. * 1984.04.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1984.06.04. Aleksandrs Rozanovs "Vārda diena—vārda nakts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1984.10.25. Aldo Nikolai "Taurenīt... taurenīt...". Rež. Mihails Kublinskis. * 1984.11.27. [[Pēteris Pētersons]] "Meteors". Rež. Pēteris Pētersons. * 1984.12.28. Daniils Graņins "Glezna". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1985. gadā === * 1985.03.05. "Kārais lauks" (pēc [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1985.03.30. [[Harijs Gulbis]] "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1985.06.01. [[Mihails Ļermontovs]] "Maskarāde". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1985.06.20. [[Pauls Putniņš]] "Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1985.12.28. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1986. gadā === * 1986.02.23. Eduardo de Filipo "De Pretore Vinčenco". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1986.03.31. Ebijs Manns "Nirnberga... 1948... ". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1986.05.13. Ņina Pavlova "Vagoniņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1986.11.19. [[Anna Brigadere]] "Katrs rīts ir jauna slāpe". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis, Edmunds Freibergs. * 1986.12.27. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1987. gadā === * 1987.02.10. [[Lelde Stumbre]] "Sarkanmatainais kalps". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1987.03.02. [[Ārijs Geikins]] "Saules dieva Fēba rotaļas". Rež. Ārijs Geikins. * 1987.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] "Pro un contra" (fragm. no romāna "[[Brāļi Karamazovi]]"). Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.03.31. [[Maikls Freins]] "Lampu drudzis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1987.04.10. [[Ēriks Hānbergs]] "Vīrieši man sirdi plosa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.05.23. [[Pēteris Pētersons]] "Tikai muzikants". Rež. Pēteris Pētersons. * 1987.06.16. [[Pauls Putniņš]] "Ar būdu uz baznīcu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1987.11.06. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lielo grēcinieku iela". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.12.11. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1988. gadā === * 1988.02.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1988.02.25. Džons Patriks "Augstākais bauslis" ("Dārgā Pamela"). * 1988.03.16. [[Henriks Ibsens]] "Celtnieks Sūlness". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1988.05.29. Hulio Maurisio "Portreti". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1988.06.22. [[Ārijs Geikins]] "Reiz dzīvoja kāds Jātnieks...". Rež. Mihails Kublinskis. == Latvijas Nacionālais teātris (no 1988. gada) == === 1988. gadā === * 1988.12.03. [[Mihaels Ende]] "Momo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1989. gadā === * 1989.01.23. Īvs Žamiaks "Uz Akapulko, kundze!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1989.02.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pie mums uz zemēm". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1989.03.22. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1989.04.17. [[Ārpāds Gencs]] "Mūslaiku Mēdeja". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1989.06.17. [[Anna Brigadere]] "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1989.06.20. [[Aristofans]] "Putni". Rež. [[Rolands Zagorskis]]. * 1989.11.16. [[Lelde Stumbre]] "Kronis". Rež. Mihails Kublinskis. * 1989.12.01. Aldo Nikolai "Vīrs un sieva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1989.12.27. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Edmunds Freibergs. === 1990. gadā === * 1990.02.22. [[Moljērs]] "Skapēna blēdības". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1990.03.20. [[Edvards Olbijs]] "Lolita" (pēc [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimira Nabokova]] romāna). Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1990.04.05. Mārša Normena "Ar labu nakti, māt!". Rež. Andrejs Šedriks. * 1990.05.05. Diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1990.05.12. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgie veči". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1990.06.07. Diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1990.06.17. [[Mārtiņš Zīverts]] "Pēdējā laiva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1990.06.18. Diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1990.11.10. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1990.11.27. Larss Nurēns "Drosme nogalināt". Rež. Hanss Bertilsons. * 1990.12.14. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Romuls Lielais". Rež. [[Ints Burāns]]. * 1990.12.26. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. [[Jānis Kaijaks]]. === 1991. gadā === * 1991.02.08. [[Pauls Putniņš]] "Ar Dievu pie zemes". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1991.02.13. Gilermo Figeiredu "Lapsa un vīnogas". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1991.03.27. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1991.04.21. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 1991.04.29. [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1991.05.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1991.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1991.11.14. [[Žans Kokto]] "Burvīgie briesmoņi". Rež. Oļģerts Kroders. === 1992. gadā === * 1992.02.01. Īvs Žamiaks "Acālija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1992.02.20. [[Lelde Stumbre]] "Suns". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1992.04.30. Sebastians, Prebens Harriss "Bagātību sala". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1992.05.13. Agneta Pleijele "Daži vasaras vakari zem šīs saules". Rež. Hanss Bertilsons. * 1992.06.17. Hermanis Zūdermans "Mans dzimtais nams". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1992.10.08. [[Anšlavs Eglītis]] "Karmen, Karmen!". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1992.10.28. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1992.11.28. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1992.12.19. Sverre Brandts "Ceļojums uz Ziemassvētku zvaigzni". Rež. Jānis Kaijaks. === 1993. gadā === * 1993.01.22. Normunds Rudzītis "Tas vēl nav viss...". Rež. Juris Rudzītis. * 1993.02.12. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Aplis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1993.03.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Teātris". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1993.03.30. Kolīna Makkalova "Dziedoņi ērkšķu krūmā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1993.05.06. Aira Levins "Nāves slazds". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1993.06.16. Alfrēds Marija Vilners, Heincs Reiherts "Trejmeitiņas". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1993.10.09. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Hanss Bertilsons. * 1993.11.09. Mērija Čeiza "Neredzamais Hārvijs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1993.12.03. Virgilio Pinjera "Jēzus". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1993.12.21. [[Karlo Goldoni]] "Nerātnais marķīzs" ("Feodālis"). Rež. [[Imants Adermanis]]. === 1994. gadā === * 1994.01.27. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1994.02.11. [[Alfreds de Misē]] "Svečturis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1994.04.14. Ferencs Molnārs "Lū—labais eņģelis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1994.04.19. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.05.13. [[Pīters Šefers]] "Amadejs". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1994.05.17. [[Tenesijs Viljamss]] "Piena upes šeit sen izsīkušas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1994.06.03. Pērs Ulovs Enkvists "Dūksnāja bērni". Rež. Jānis Kaijaks. * 1994.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 1994.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1994.10.28. "Edīte Piafa" (pēc J. Viliama, V. Legentova lugām un [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] grāmatas "Mana dzīve"). Rež. Juris Rudzītis. * 1994.11.07. [[Henriks Ibsens]] "Meža pīle". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.11.16. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Trīs musketieri]]". Rež. Edmunds Freibergs, Gijs Pjērs Kulo. === 1995. gadā === * 1995.01.03. Ernests Tompsons "Pie Zelta ezera". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1995.01.20. [[Gerharts Hauptmanis]] "Elga". Rež. Jānis Kaijaks. * 1995.02.04. Karlo Kollodi "Pasaka par koka sirsniņu". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1995.03.10. [[Arturs Millers]] "Salemas raganas". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1995.03.17. Lars Jillenstens "Pavisam vienkārši". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1995.04.13. Villijs Rasels "Šērlija Velentaina". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1995.04.27. Viljams Sarojans "Tavas dzīves laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1995.05.09. Nils Saimons "Kāpēc tas tā, Mel?" ("Otrās avēnijas gūsteknis"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1995.06.05. [[Lelde Stumbre]] "Svešinieki šeit". Rež. Valdis Lūriņš. * 1995.10.06. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Edmunds Freibergs. * 1995.10.07. [[Augusts Strindbergs]] "Lieldienas". Rež. Mihails Kublinskis. * 1995.10.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Oļģerts Kroders. * 1995.11.17. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Rež. Mihails Kublinskis. === 1996. gadā === * 1996.01.09. [[Harijs Gulbis]] "Uz Liepsalām ejot". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1996.01.19. [[Antons Čehovs]] "Raibie stāsti". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1996.02.16. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1996.04.04. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1996.04.18. Egīls Šņore "Uzsmēķēt zāli". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1996.05.07. Ferdinands Brukners "Napoleons Pirmais". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1996.05.28. [[Augusts Strindbergs]] "Kurš stiprāks?". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.06.04. [[Edgars Raiss Barouzs]] "Kaktusa zieds". Rež. Mihails Kublinskis. * 1996.10.10. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. Edmunds Freibergs. * 1996.10.16. Augusts Strindbergs "Kurš stiprāks?" un Pērs Ulovs Enkvists "Tribādas nakts". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.10.22. [[Tenesijs Viljamss]] "Kliedziens". Rež. Valdis Lūriņš. * 1996.11.28. Tenesijs Viljamss "Orfejs nokāpj ellē". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1996.12.21. Ežēns Labišs "Briesmu darbi Lursīna ielā". Rež. Gijs Pjērs Kulo. === 1997. gadā === * 1997.01.17. [[Pjērs Marivo]] "Viltus atzīšanās". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1997.02.18. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Dūdieviņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1997.03.14. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Sēras piestāv Elektrai". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1997.04.04. [[Ērihs Kestners]] "Divas Lotiņas". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1997.04.29. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Amālija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1997.05.14. Žans Sarmāns "Mamurē". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1997.05.29. Jaroslavs Ivaškēvičs "Eņģeļu māte Joanna". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 1997.06.04. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Valdis Lūriņš. * 1997.10.03. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1997.10.10. [[Harolds Pinters]] "Jaunības laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1997.11.02. Agneta Elers-Jarlemane "Mazā Boije". Rež. [[Dzintra Klētniece]]. * 1997.11.11. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Atpūta "Paradīzē"". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1997.12.04. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1997.12.12. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. [[Jānis Kaijaks]]. === 1998. gadā === * 1998.01.09. [[Arturs Millers]] "Ceļojošā komija gals" ("Komivojažiera nāve"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1998.02.10. Noels Kouards "Jestrais spoks". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.02.14. [[Edvards Vulfs]] "Līnis murdā". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1998.03.03. Raimonds Auškāps "Tāda dzīve". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1998.03.18. Džejs Alens "Četrdesmit karātu". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.04.02. [[Lelde Stumbre]] "Mīla—jā, mīla—nē". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1998.04.07. Armāns Mefrs "Grēksūdzes laiks". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.05.06. [[Pēteris Pētersons]] "Fēlikss un Felicita". Rež. Pēteris Pētersons. * 1998.05.22. Margarita Garpe "Jūlijai". Rež. Mihails Kublinskis. * 1998.10.08. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.10.11. [[Žans Ženē]] "Kalpones". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1998.10.30. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. Valdis Lūriņš. * 1998.11.07. Marks Hemptons, Mērija Luīze Vilsone "Pilnos auļos". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.11.17. [[Jānis Peters]] "Nakts pēc tautasdziesmas". Rež. Harijs Petrockis. * 1998.11.27. Eduardo de Filipo "Filumena no Neapoles" ("Filumena Marturano"). Rež. Mihails Kublinskis. === 1999. gadā === * 1999.01.15. [[Pavels Kohouts]] "Māja Prāgā, paredzēta nojaukšanai" ("Trešā māsa"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1999.01.22. Normens Čārlzs Hanters "Mēness ūdeņi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1999.02.19. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1999.02.23. [[Māra Zālīte]] "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1999.04.09. [[Otfrīds Preislers]] "Mazā raganiņa". Rež. Zane Kreicberga. * 1999.04.12. Astrida Sālbaha "Rīts un vakars". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1999.05.15. Alans Džejs Lerners, Frederiks Lou "Mana skaistā lēdija". Rež. Edmunds Freibergs. * 1999.06.07. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vecākais dēls". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1999.10.07. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.10.12. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.11.03. Gunters Bets, Barbara Kapela "Nebrīnies par tiem, kam sešdesmit". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.12.03. [[Airisa Mērdoka]] "Melnais princis". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.12.09. Joss Vandelo "Kapteiņu nedēļa". Rež. Virdžīnija Lejiņa. === 2000. gadā === * 2000.01.10. [[Harijs Gulbis]] "Vēverīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2000.01.28. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.02.15. Ronalds Hārvuds "Laiki mainās". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2000.03.09. Žans Anuijs "Ielūgums pilī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2000.04.28. [[Lope de Vega]] "Deju skolotājs". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.06.03. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2000.06.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2000.10.07. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Indriķa hronika". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.10.13. [[Stefans Cveigs]] "Leģenda par kādu mūžu". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.11.17. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vasaras rītā". Rež. Regnārs Vaivars. === 2001. gadā === * 2001.01.06. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2001.02.06. [[Lelde Stumbre]] "Aktieri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2001.02.10. Mihaels Hjurts, Juhans Kindblums, Tomass Tivemarks "Svenson, Svenson...". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2001.03.08. Ficdžeralds Kuscs "Pēdējais vilciens". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2001.03.23. [[Bernārs Marī Koltess]] "Rietumu krastmala". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2001.05.09. [[Pavels Kohouts]] "80 dienās ap zemeslodi". Rež. Valdis Lūriņš, [[Dita Lūriņa]]. * 2001.05.28. [[Edvards Olbijs]] "Trausls līdzsvars". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2001.06.07. Žans Liks Lagarss "Spēles varoņi". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2001.06.15. [[Onorē de Balzaks]] "Šagrenāda". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.10.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Sfinksa". Rež. insc. Edmunds Freibergs, rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2001.10.16. [[Pauls Putniņš]] "Kvēli ilgotā". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.11.04. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (atj.) (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 2001.11.21. Agnēta Pleijele "Rīt būs atkal jauna diena" ("Standard Selection"). Rež. Mihails Kublinskis. * 2001.12.06. [[Aleksandrs Čaks]] "Patriektā sirds". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2002. gadā === * 2002.01.06. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Teātris". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2002.01.26. [[Stefans Cveigs]] "Amoks". Rež. [[Indra Roga]]. * 2002.02.08. [[Astrida Lindgrēna]] "Pepija". Rež. Jānis Kaijaks. * 2002.02.22. Džons Patriks "Dīvainā misis Sevidža". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2002.03.20. Dereks Benfīlds "Kurš kuru brokastīs?". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2002.03.26. Rodžers Hols "Grāmatu draudzeņu klubs" ("Par maz miesaskāres"). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2002.05.10. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Viņš taču ir muļķis". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.05.15. Žaks de Dekērs "Magnolija". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.06.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 2002.10.21. Roberts Bolts "Vivat! Vivat, Regina!". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.12.06. Ežēns Labišs "Salmu cepurīte". Rež. Edmunds Freibergs. === 2003. gadā === * 2003.01.30. Aleksandrs Obrazcovs "Divas sirdis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2003.02.12. [[Tenesijs Viljamss]] "Stikla zvērnīca". Rež. Ģirts Veigners. * 2003.03.06. [[Astrida Lindgrēna]] "Superdetektīvs Blumkvists". Rež. Jānis Kaijaks. * 2003.04.04. [[Inga Ābele]] "Dzelzszāle". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2003.06.08. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ienesīga vieta". Rež. Arkādijs Kacs. * 2003.10.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2003.11.14. [[Ojārs Vācietis]] "Sasiesim astes". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2003.11.09. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera" (kamerversija) (sadarbībā ar teātra grupu United Intimacy). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. === 2004. gadā === * 2004.01.25. [[Viljams Gibsons (dramaturgs)|Viljams Gibsons]] "Divi šūpolēs". Rež. Ģirts Veigners. * 2004.02.27. [[Lelde Stumbre]] "Saulriets". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2004.02.28. Markuss Kēbelijs "Brīva istaba". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2004.03.14. [[Edvards Olbijs]] "Kam no Vilka kundzes bail?". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2004.06.21. [[Māra Zālīte]], Valdis Zilveris "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2004.09.03. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2004.09.10. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Mēlnesības skola". Rež. [[Arkādijs Kacs]]. * 2004.09.17. [[Henrijs Džeimss]] "Asperna vēstules". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2004.09.24. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. Mihails Kublinskis. * 2004.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2004.10.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Pēteris Krilovs. === 2005. gadā === * 2005.01.13. [[Pauls Putniņš]] "Aicinājums uz ... pērienu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2005.02.06. Aleksejs Arbuzovs "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] "Nora". Rež. [[Indra Roga]]. * 2005.04.08. Natālija Vorožbita "Galka Motalka". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2005.04.14. Braiens Frīls "Mollija Svīnija". Rež. Ilze Olingere. * 2005.09.08. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Rež. Edmunds Freibergs. * 2005.11.04. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2005.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Indra Roga. === 2006. gadā === * 2006.01.19. Entonijs Bērdžess "Mehāniskais apelsīns". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2006.02.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Hotel Kristina". Rež. [[Baņuta Rubess|Baņuta Rubesa]]. * 2006.03.22. Braiens Frīls "Aristokrāti". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2006.04.06. Larss Nurēns "Rudens un ziema". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2006.04.30. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Ilze Olingere. * 2006.05.22. [[Antons Čehovs]] "Ivanovs". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2006.09.14. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Draudzes bazārs". Rež. Edmunds Freibergs. * 2006.09.15. [[Harolds Pinters]] "Mīļākais". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2006.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2006.11.02. [[Fjodors Dostojevskis]] "Sarunas kaimiņistabās" ("[[Noziegums un sods]]"). Rež. Pēteris Krilovs. * 2006.11.22. [[Pauls Putniņš]] "Pusdūša. Mundis". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2006.12.14. Viljams Šekspīrs "Spītnieces savaldīšana". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. === 2007. gadā === * 2007.01.19. [[Arturs Millers]] "Skats no tilta". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2007.02.02. [[Zigmars Liepiņš]], [[Andra Manfelde]] "Adata". Rež. Ramūns Kaubris. * 2007.02.04. Ieva Samauska "Kā uzburt sniegu". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.02.15. [[Regnārs Vaivars]] "Leļļu pavēlnieks". Rež. Regnārs Vaivars, Diāna Romanoviča. * 2007.02.22. Bernds Šrēders "Māte un dēls". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.03.16. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori jaunā saimniece". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.04.11. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mēs" ("Negaiss") (sadarbībā ar G. Poliščukas Teātra observatoriju). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2007.04.20. [[Laima Kota|Laima Muktupāvela]] "Šampinjonu derība". Rež. [[Rūdolfs Plēpis]]. * 2007.04.26. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa. Romance par mīlētājiem. Variācija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2007.09.13. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2007.09.15. [[Margarita Perveņecka]], Natālija Vorožbita "Drakula. Dēmoni". Rež. Regnārs Vaivars. * 2007.10.11. Metjū Barbers "Apburtais aprīlis". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.10.14. Lions Feihtvangers "Džūlija Farnēze". Rež. Gaļina Poliščuka. * 2007.10.18. [[Nora Ikstena]] "Amariļļi". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2007.11.16. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2007.11.21. Sintija Laura Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Anita Sproģe. * 2007.12.14. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2008. gadā === * 2008.01.25. [[Henriks Ibsens]] "Mazais Eijolfs". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.02.15. Deivids Hērs "Jūdas skūpsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.03.18. Marjus Ivaškevičs "Kaimiņš". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2008.03.19. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2008.04.24. [[Lelde Stumbre]] "Smiltāju mantinieki". Rež. [[Indra Roga]]. * 2008.05.22. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Kerija. Retrospekcija" (pēc Teodora Dreizera romāna). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2008.06.03. Renē Heinersdorfs "Tik mīla vien". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2008.09.17. [[Inga Ābele]] "Skola". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2008.10.02. [[Regnārs Vaivars]] "Visiem zināmais lācis un viņa dr.". Rež. Regnārs Vaivars. * 2008.10.05. Marks Rāvenhils "Dažas atklātas fotogrāfijas". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2008.10.15. [[Juhans Smūls]] "Pulkveža atraitne". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2008.10.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Edmunds Freibergs. * 2008.12.11. [[Ēriks Vilsons]] "Pīles lidojums klusumā". Rež. [[Ināra Slucka]]. === 2009. gadā === * 2009.01.08. [[Gunars Janovskis]] "Uz neatgriešanos". Rež. [[Indra Roga]]. * 2009.02.05. [[Andrejs Upīts]] "Hipnotiskais brauciens" (pēc stāsta "Sūnu ciema zēni" motīviem). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2009.02.12. [[Vizma Belševica]] "Bille". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2009.03.06. [[Jānis Veselis]] "Neuzticīgie". Rež. [[Andrejs Jarovojs]]. * 2009.04.04. [[Valters Sīlis]] "Par mammām". Rež. Valters Sīlis. * 2009.04.09. Inga Rozentāle "1906. Trakāk vēl kā piektā gadā". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2009.05.07. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] "Smiekli tumsā" ("Camera obscura"). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.05.14. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Aija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2009.09.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "Vadonis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2009.09.19. Deivids Harovers "Melnais strazds". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2009.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Nesaprašanās" ("Juns Gabriels Borkmans"). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2009.10.10. Jokums Rode "Pinokio pelni". Rež. Viesturs Kairišs. * 2009.10.16. [[Vilhelms Bušs]] "Makss un Morics". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2009.11.14. [[Māra Zālīte]] "Lācis". Rež. Indra Roga. * 2009.12.11. Urss Vidmers "TopDogi". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2009.12.17. Ingrīda Lauzunda "Homo Erectus". Rež. Regnārs Vaivars. === 2010. gadā === * 2010.01.28. Ēdens fon Horvāts "Kazimirs un Karolīne". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2010.02.12. [[Gundega Repše]] "Jūras velni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2010.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Mirušās dvēseles". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2010.03.25. Dario Fo, Franka Rame "Laulāts un brīvs". Rež. Mihails Borisovs. * 2010.04.22. Rejs Kūnijs "Smieklīgā nauda". Rež. Mihails Mamedovs. * 2010.04.23. Deivids Oberns "Pierādījums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2010.04.28. [[Tenesijs Viljamss]] "Brīdinājums mazajiem kuģiem". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2010.05.27. Andris Kalnozols "Novakars: Kopsavilkums". Rež. [[Mārcis Lācis]]. * 2010.06.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2010.09.23. [[Raimonds Pauls]], [[Liāna Langa]], [[Inga Ābele]] "Leo. Pēdējā bohēma". Rež. [[Edmunds Freibergs]], Ināra Slucka. * 2010.09.25. Nikolajs Gogolis "Ārprātīgā piezīmes". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2010.10.07. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Septiņi Fausti". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.10.21. [[Danskovīte]] "Latgola.lv". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2010.11.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Garās dienas ceļš uz nakti". Rež. Mihails Kublinskis. * 2010.11.26. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Brāļi Karamazovi|Cilvēks Karamazovs]]". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2010.12.02. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2010.12.09. [[Regnārs Vaivars]], Mārcis Lācis "Skalbi un valdi. Iedvesmojoties no [[Kārlis Skalbe|K. Skalbes]] pasakām". Rež. Regnārs Vaivars, Mārcis Lācis. * 2010.12.18. [[Melānija Vanaga]] "Veļupes krastā". Rež. Valters Sīlis. * 2010.12.20. "Spēlējam Sniegbaltīti un rūķīšus". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2011. gadā === * 2011.02.10. NO99 "Čīkstošais klusums". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2011.02.25. Margarita Dirasa "Augu dienu koku paēnā". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2011.03.10. [[Astrida Lindgrēna]], Stefans Jētestams "Karlsons, kas dzīvo uz jumta". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2011.04.21. [[Pēteris Krilovs]] "Lūgšana resnajai tantei" (pēc [[Džeroms Deivids Selindžers|Džeroma Deivida Selindžera]] "Frenija un Zūijs" motīviem). Rež. Pēteris Krilovs. * 2011.04.28. Ādams Purmalis "Ādama stāsts". Rež. [[Indra Roga]]. * 2011.05.19. [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] "Visi mani prezidenti" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2011.05.31. Vilnis Vējš "Īsie zibsnīgie mirkļi". Rež. [[Ģirts Šolis]]. * 2011.09.02. "Tikai tā!" (latviešu dziesmu spēle). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2011.09.21. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.10.18. Renē Heinersdorfs "Mīli manu sievu". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2011.10.20. Aiva Birbele "Kapusvētku PR". Rež. Valdis Lūriņš. * 2011.11.10. Izrāde "Gals". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2011.11.17. Jevgeņijs Haritonovs "Dzin" (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2011.12.08. Mērija Meipsa-Dodža "[[Sudraba slidas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2011.12.13. [[Semjuels Bekets]] "Mērfijs". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. === 2012. gadā === * 2012.01.12. Treisijs Letss "Osedžas zeme". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2012.02.09. Jaroslavs Ivaškēvičs "Ideāls zaglis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2012.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Cilvēks Šinelī" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2012.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "Pērnvasar negaidot". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2012.04.10. [[Georgs Bīhners]] "Voiceks". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2012.05.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "[[Parīzes Dievmātes katedrāle (opera)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]". Rež. Indra Roga. * 2012.05.23. Uku Ūsbergs "Galvas maiņa". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2012.06.12. "[[Hamlets]]" (pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] darba motīviem) (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2012.09.13. [[Inga Ābele]] "Jasmīns. Pārdaugava". Rež. Valters Sīlis. * 2012.09.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Purva bridējs". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2012.09.20. [[Lelde Stumbre]] "Mī.. Mālēt". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2012.10.25. [[Antons Hansens Tammsāre]] "Zeme un mīlestība. Kārina. Indreks". Rež. Elmo Niganens. * 2012.11.09. [[Ēriks Vilsons]], [[Ināra Slucka]] "Zudušo laiku citējot". Rež. Ināra Slucka. * 2012.11.29. [[Ērihs Kestners]] "Trīs vīri kūrortā". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2012.11.30. [[Daniils Harmss]] "Vecene". Rež. Vladislavs Nastavševs. === 2013. gadā === * 2013.01.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2013.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Rež. [[Aiks Karapetjans]]. * 2013.03.07. [[Oskars Vailds]] "Sieviete, kura nav uzmanības vērta". Rež. [[Indra Roga]]. * 2013.03.16. Aleksejs Ščerbaks "Piemiņas diena". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2013.04.24. [[Jānis Sudrabkalns]], [[Biruta Skujeniece]], [[Jānis Peters]], [[Raimonds Pauls]] "Trubadūrs uz ēzeļa". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2013.04.28. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2013.05.14. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Meitenes". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2013.05.30. [[Džons Maksvels Kutzē]] "Rudens Pēterburgā". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2013.09.12. "...bagātā kundze..." (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] darbu motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2013.09.12. [[Regnārs Vaivars]] "Titāniks". Rež. Regnārs Vaivars. * 2013.09.12. Jevgeņijs Griškovecs "Satisfakcija". Rež. Dāvis Auškāps. * 2013.10.11. Deivids Lindsejs-Ebairs "Truša alā". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2013.10.18. [[Brāļi Grimmi]], Rasa Bugavičute-Pēce "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2013.11.04. "Nē Minskai 2014?". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.28. Ričards Bīns "Divu kungu kalps. Anno 1963". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.29. Pīters Kvilters "Žilbinoši!". Rež. Valdis Lūriņš. === 2014. gadā === * 2014.01.15. [[Henriks Ibsens]] "Spoki". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2014.01.23. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Jūtu tektonika". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.02.03. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2014.02.26. [[Džeimss Džoiss]] "Mollija saka: jā!" (pēc romāna "[[Uliss]]"). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2014.02.27. Džons Bointons Prīstlijs "Laiks un Konveju ģimene". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2014.04.25. Danskovīte "Latgola.lv—2". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2014.04.30. [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] "Ezeriņš". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2014.05.20. Jānis Balodis "Pieaugušie". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2014.05.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs "Kabarē". Rež. [[Indra Roga]]. * 2014.05.30. Tea Dorna "MarLenī". Rež. Jānis Mūrnieks. * 2014.09.11. Agnese Rutkēviča "Mans nabaga tēvs". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2014.09.13. [[Vladimirs Majakovskis]] "Blakts". Rež. Dāvis Auškāps. * 2014.11.05. Migels de Unamuno "Migla". Rež. Indra Roga. * 2014.12.04. Alans Eikborns "Svētku laika pārpratumi". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2014.12.30. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Mihails Kublinskis. * 2014.12.30. [[Mihails Bulgakovs]] "Jaunā ārsta piezīmes". Rež. [[Jānis Vimba]], [[Kaspars Zvīgulis]]. === 2015. gadā === * 2015.01.29. [[Rainis]] "Raiņa sapņi". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2015.03.05. Ēdens fon Horvāts "Vīnes meža stāsti". Rež. Andžejs Bubeņs. * 2015.04.07. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2015.04.22. Margareta Edsone "Prāts". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2015.04.23. Žans Anuijs "Antigone". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2015.05.14. Valdis Zilveris, [[Juris Hiršs]] "Bāskervilu leģenda" (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] stāsta motīviem). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2015.05.26. Žoels Pomrā "Šis bērns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2015.09.11. Rainis "[[Uguns un nakts]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2015.09.19. Eliots Heizs "Ceļā uz mājām". Rež. Dāvis Auškāps. * 2015.09.23. Bārnijs Noriss "Ciemiņi". Rež. Ināra Slucka. * 2015.10.22. [[Tomass Manns]] "Avantūrista grēksūdze". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.12.03. [[Viktors Igo]], [[Imants Kalniņš]], [[Viktors Kalniņš (rakstnieks)|Viks]] "Cilvēks, kas smejas". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. === 2016. gadā === * 2016.01.14. Huans Majorga "Zēns". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2016.02.04. [[Māris Bērziņš]] "Svina garša". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2016.03.11. "Mūžīgais komentārs Nr. 4" (pēc [[Sērens Kirkegors|Sērena Kirkegora]] darba motīviem). Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2016.04.21. [[Henriks Ibsens]] "Mežapīle". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2016.04.28. Florians Zellers "Ak, tētīt...". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2016.05.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem gobām". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2016.05.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Asins kāzas". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2016.05.30. Deniss Kellijs "Pēc beigām". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.15. [[Andrejs Upīts]] "Sieviete". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2016.09.21. Jānis Balodis, Valters Sīlis "Veiksmes stāsts". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.22. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Klavigo". Rež. Folkers Šmits. * 2016.10.27. Henriks Ibsens, [[Edvards Grīgs]] "Pērs Gints". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2016.11.30. "Nature Morte". Horeogr. Agate Bankava. * 2016.12.02. "Šausmu autobuss" (iedvesmojoties no Paula van Lona stāstiem). Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2016.12.04. [[Anna Rancāne]] "Bišumāte un vilkacis". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 2017. gadā === * 2017.01.05. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2017.02.05. Marks Hedons, Saimons Stīvenss "Savādais atgadījums ar suni naktī". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2017.02.28. [[Artūrs Dīcis]] "Lidojošais Travolta". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2017.03.04. Marjus Ivaškevičs "Tuvā pilsēta". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2017.03.08. [[Ežēns Jonesko]] "Plikpaurainā dziedone". Rež. [[Indra Roga]]. * 2017.03.26. "Melot (?)!" (pēc [[Denī Didro]] darba). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2017.04.06. Nikola Makolifa "Juveliera jubileja". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2017.04.29. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2017.05.08. Harijs Gulbis "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2017.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīne". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2017.09.14. [[Inga Ābele]] "Klūgu mūks". Rež. Indra Roga. * 2017.09.29. Laila Burāne "Līdz kāzām sadzīs" (sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] un [[Ģertrūdes ielas teātris|Ģertrūdes ielas teātri]]). Rež. Laura Upeniece. * 2017.10.12. Antons Čehovs "[[Trīs māsas]]. Refleksija". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2017.11.22. Terenss Retigans "Dziļā, skumjā jūra". Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2017.12.05. [[Alberts Kronenbergs]] "Mazais ganiņš". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2017.12.07. Dankans Makmillans "Cilvēki, lietas un vietas". Rež. Valters Sīlis. === 2018. gadā === * 2018.01.12. Andris Ūdris "Apsolu". Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2018.01.25. Jasmīna Rezā "ART". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2018.02.01. [[Oskars Vailds]], [[Rihards Štrauss]] "Salome". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2018.02.15. Žans Liks Lagarss "Tas pasaules gals". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2018.03.08. [[Artūrs Dīcis]] "Arī vaļiem ir bail". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2018.03.15. Andri Lūps "Dūja". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2018.05.24. [[Pēteris Pētersons]], [[Raimonds Pauls]] "Man 30 gadu". Rež. Ināra Slucka. * 2018.05.31. Jānis Balodis "Mežainis". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2018.06.08. "Precēšanās un šķiršanās anatomija" (pēc Džona Apdaika darba motīviem). Rež. [[Marija Bērziņa]]. * 2018.09.13. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2018.09.14. "Antiņš. Zelts. Kalns" (pēc Raiņa lugas "[[Zelta zirgs]]" motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2018.11.01. "visas manas vājības ir tavas lūpas". Horeogr. Agate Bankava, Rūdolfs Gediņš, Dmitrijs Gaitjukevičs. * 2018.11.12. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] "Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris". Rež. Valters Sīlis. * 2018.12.06. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2019. gadā === * 2019.02.03. "Par tēviem". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2019.02.05. [[Jēkabs Nīmanis (mūziķis)|Jēkabs Nīmanis]], [[Kārlis Skalbe]], [[Kārlis Vērdiņš]] "Ceļojums uz ziemeļiem". Rež. Jēkabs Nīmanis. * 2019.02.07. [[Zigfrīds fon Fēgezaks]] "Baltiešu gredzens". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2019.03.07. Rimants Ziedonis "Paradoksālā Latvija". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2019.03.29. Justīne Kļava, [[Garlībs Merķelis]] "Latvieši". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2019.05.09. Jānis Balodis "Zem diviem karogiem". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2019.05.29. "Aka" (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] romāna motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2019.06.05. Rita Kalnejais "Šī skaistā nākotne". Rež. Diāna Kaijaka. * 2019.09.19. Juha Jokela "Finlandizācija". Rež. Valters Sīlis. * 2019.09.19. Ivo Briedis "Pēdējais salmiņš". Rež. Toms Treinis. * 2019.09.19. [[Aivars Freimanis]] "Katls". Rež. Ināra Slucka. * 2019.10.18. [[Lūiss Kerols|Luiss Kerols]] "[[Alises piedzīvojumi Brīnumzemē|Alise Brīnumzemē]]". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2019.12.04. Rasa Bugavičute-Pēce "Puika, kurš redzēja tumsā". Rež. Valters Sīlis. * 2019.12.05. Nikolajs Gogolis "Revidents". Rež. Ņikita Kobeļevs. * 2019.12.18. Jasmīna Rezā "Slaktiņa dievs". Rež. Daiga Kažociņa. === 2020. gadā === * 2020.03.05. Federiko Garsija Lorka "Tukšais zieds" ("Jerma"). Rež. Ināra Slucka. * 2020.03.06. Artūrs Dīcis "Dzīvnieks" (pēc Arto Pāsilinna romāna "Zaķa gads" motīviem). Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.03.12."[[Lepnums un aizspriedumi]]" (pēc [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] romāna motīviem). Rež. Klāvs Mellis. * 2020.07.31. Māra Zālīte "Margarēta". Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.09.11. "Skaņdarbs". Rež. Ināra Slucka. * 2020.09.24. Artūrs Jankovskis "Oligarhs". Rež. Toms Treinis. * 2020.09.26. Linda Rudene, Valters Sīlis "Mežs". Rež. Valters Sīlis. * 2020.09.27. Linda Rudene, Valters Sīlis "Pilsēta". Rež. Valters Sīlis. === 2021. gadā === * 2021.08.27. "Atver acis". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.10. [[Harolds Pinters]] "Nodevība". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.14. "Svešinieki vilcienā" (Viļņa Vēja skatuves vers. pēc Patrīcijas Haismitas un Kreiga Vernera darbu motīviem). Rež. Vladislavs Nastavševs. * 2021.09.16. [[Frīdrihs Šillers]] "Ferdinands un Luīze". Rež. Dita Lūriņa. * 2021.09.22. Linda Rudene "Riests". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.22. Garsons Kanins "Dzimusi vakardien". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.23. [[Stendāls]] "Sarkanais un melnais". Rež. Edmunds Freibergs. * 2021.09.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Sapnis vasaras naktī". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2021.09.30. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Mārtiņš Gūtmanis. * 2021.10.08. "Aukle" (pēc Leīlas Slimani romāna "Klusa dziesma" motīviem). Rež. Intars Rešetins. * 2021.10.09. Reins Rauds "Perfektā teikuma nāve". Rež. Valters Sīlis. * 2021.12.09. [[Andruss Kivirehks]] "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus". Rež. Ivars Pellu. === 2022. gadā === * 2022.02.10. Kata Vēbere "Sievietes daļas". Rež. Ināra Slucka. * 2022.04.06. Sirku Peltola "Mazā naudiņa". Rež. Regnārs Vaivars. * 2022.04.07. Tomass Vinterbergs, Mogenss Rukovs "Komūna". Rež. Valters Sīlis. * 2022.09.15. [[Māris Bērziņš]] "Aizliegtais pianīns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2022.09.22. Deivids Harovers "Naži vistās". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2022.10.02. Marina Smiļaneca "Suņa māja". Rež. Larisa Semirozumenko. * 2022.10.21. [[Karlo Kollodi]] "[[Pinokio piedzīvojumi]]". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2022.12.13. [[Ance Muižniece]] "Divas pasaules". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. === 2023. gadā === * 2023.01.12. Lūsija Kirkvuda "Debesjums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2023.03.09. [[Rabindranats Tagore]] "Pasta nams". Rež. Elīza Dombrovska. * 2023.03.16. [[Artūrs Dīcis]] "Ričards. Nekā personīga". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2023.03.31. "Baltiešu armija" (pēc Edgara Ozoliņa piezīmju motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2023.05.10. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]], [[Džuzepe Verdi]], [[Edgars Mākens]] "La KRITUSĪ". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2023.09.14. [[Rainis]] / Justīne Kļava "Spēlēju, dancoju". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2023.09.26. Ferdinands fon Šīrahs "Terors". Rež. Valters Sīlis. * 2023.10.26. Regnārs Vaivars "Suņu ciema Nelaimes lācis". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2023.11.09. Elza Marta Ruža / Matīss Kaža "Maigā vara". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2023.12.06. [[Kaspars Rolšteins]] "#DiToo". Rež. [[Dita Lūriņa]]. === 2024. gadā === * 2024.01.25. Klāvs Mellis "Garderobisti". Rež. [[Paula Pļavniece]]. * 2024.02.01. Dmitrijs Krimovs "Pīters Pens. Sindroms". Rež. Dmitrijs Krimovs. * 2024.02.08. Kristina Marija Kuliniča "Kā kļūt nelaimīgam?". Rež. Artūrs Areima. * 2024.03.06. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere. Atgriešanās". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2024.04.11. Mariuss fon Maienburgs "Ugunsseja". Rež. Henrijs Arājs. * 2024.04.18. Mārgareta Perija "Laiks Paradīzei". Rež. Endīne Bērziņa. * 2024.04.25. Pēc [[Pēteris Veiss|Pētera Veisa]] lugas motīviem "Marats/Sads". Rež. Rūdolfs Gediņš, Klāvs Mellis. * 2024.05.16. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgais vecis". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2024.09.12. [[Alberts Bels]] "Cilvēki laivās". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.09.19. [[Sudrabu Edžus]] "Dullais Dauka". Rež. Jurģis Lūsis. * 2024.10.29. [[Astrida Lindgrēna]] "Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki". Rež. Paula Pļavniece. * 2024.12.05. [[Frānsiss Skots Ficdžeralds]] "[[Lielais Getsbijs|Lieliskais Getsbijs]]". Rež. [[Indra Roga]]. === 2025. gadā === * 2025.02.27. [[Jukio Mišima]] "Zelta templis". Rež. Henrijs Arājs. * 2025.03.06. Lī Hols, Padijs Čajefskis "Nacionālais kanāls". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2025.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2025.04.17. Laura Sintija Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Rodrigo Struka. * 2025.04.30. Iedvesmojoties no [[Arveds Mihelsons|Rutku Tēva]] "Dumpīgā Rīga". Rež. Klāvs Mellis. * 2025.05.15. [[E. T. A. Hofmanis|Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis]] "Smilšu cilvēks". Rež. [[Ralfs Liepa]]. * 2025.06.04. [[Alfrēds Žarī]], Vladislavs Troickis, Elza Marta Ruža "Karalis Ibī un citi monstri". Rež. Vladislavs Troickis. * 2025.09.11. Gusts Ābele "Klusums un troksnis". Rež. Gusts Ābele. * 2025.09.20. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2025.09.25. [[Jānis Joņevs]] "Ko var cilvēks". Rež. Roberts Dauburs. * 2025.10.09. [[Jana Egle]] "Egles stāsti". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.11.14. [[Kārlis Vērdiņš]], [[Matīss Kaža]] "Bastardi". Rež. Matīss Kaža. * 2025.11.15. Mērija Orra "Viss par Ievu". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.12.04. [[Andris Kalnozols]] "Ods". Rež. [[Matīss Budovskis]]. === 2026. gadā === * 2026.02.05. Daiva Čepauskaite "Kad atkal būsim jauni". Rež. [[Rolands Atkočūns]]. * 2026.02.26. [[Guntis Bojārs]] "Zīda čūska". Rež. [[Laura Groza]]. * 2026.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2026.03.17. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Atbalss Aija". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2026.04.30. Noels Kovards "Intīmās dzīves". Rež. [[Ināra Slucka]]. [[Kategorija:Latvijas Nacionālais teātris|Izrādes]] s42nlsdj1pc4buuw9f2r7og3uaruc6w 0 399584 4500872 4497965 2026-07-31T11:41:56Z Teatrālis 82063 /* 1935. gadā */ 4500872 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. {{TOClimit|2}} == Teātris Lāčplēša ielā 25 (1920—1977) == === 1920. gadā === * 1920.11.19. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme. * 1920.12.03. [[Pedro Kalderons de la Barka]] "Salameas tiesnesis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1920.12.22. Jaroslavs Kvapila "Pasaka par princesīti Pienenīti". Rež. Jānis Plūme. * 1920.12.27. [[Oskars Vailds]] "Salome". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme. === 1921. gadā === * 1921.01.21. [[Aspazija]] "Atriebēja". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Gustavs Žibalts]]. * 1921.02.04. Pāvils Gruzna "Kad jūra krāc". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.02.23. [[Aspazija]] "Sidraba šķidrauts". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme. * 1921.03.11. Edvards Šeldons "Romāns". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.03.27. Pāvils Gruzna "Sila balodītis". Rež. [[Gustavs Žibalts]]. * 1921.04.23. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.09.15. [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.10.21. Ernsts Harts "Nerrs Tantris". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.11.04. [[Aptons Sinklērs]] "Mežonis". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1921.11.26. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.12.23. [[Moriss Meterlinks|Moriss Māterlinks]] "Zilais putns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1922. gadā === * 1922.01.19. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.02.09. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.03.08. [[Moljērs]] "Žoržs Dandēns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.03.30. Nikolajs Jevreinovs "Dzīve — arlekināde". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.04.20. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.05.11. Pāvils Gruzna "Ziedu grava". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1922.05.18. [[Karels Čapeks]] "Cilvēces bojā iešana" ("R.U.R."). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.09.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.10.12. T. Barjers "Bohēma" (pēc Anrī Miržē romāna). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1922.11.02. Karls Meinhards, Rūdolfs Bernauers "Kapelmeistara Kreislera brīnišķīgie piedzīvojumi" (pēc [[E. T. A. Hofmanis|E. T. A. Hofmaņa]] darbiem). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.11.16. [[Viktors Igo]] "[[Nožēlojamie]]". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1922.12.07. [[Jānis Akuraters]] "Aptumšošanās". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.12.25. [[Ludvigs Tīks]] "Runcis zābakos". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1923. gadā === * 1923.01.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.02.14. Renē Benžamēns "Priecīgas nejaušības". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1923.03.01. Džordžs Kokrens Hazeltons, Džozefs Henrijs Benrimo "Dzeltenais ģērbs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.03.22. Frīdrihs Dīcenšmits "Svētā Jēkaba ceļojums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.04.06. [[Viktors Eglītis]] "Lauku miljonārs". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1923.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna" ("Daudz trokšņa par neko"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.05.12. [[Hasinto Benavente]] "Interešu spēle". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.08.31. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.09.27. [[Frīdrihs Šillers]] "Fiesko sazvērestība Dženovā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.10.18. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.11.01. Franks Vēdekinds "Zemes gars". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1923.11.15. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.12.06. Karls Meinhards, Rūdolfs Bernauers "Kreislera stūra logs" (pēc [[E. T. A. Hofmanis|E. T. A. Hofmaņa]] darbiem). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.12.25. Gustavs Rēders "Turku spuldze jeb Aladīna burvju lampa". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1924. gadā === * 1924.01.24. [[Francis Grillparcers]] "Sapnis — dzīve". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.02.14. [[Fēlikss Cielēns]] "Sarkanais nerrs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.02.28. [[Karlo Goldoni]] "Viesnīcniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.03.27. [[Aristofans]] "Līsistrate". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.04.24. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.05.15. Tristans Bernārs "Divas pīles". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.05.25. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Sapnis saulītē". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1924.09.03. [[Migels de Servantess]] "[[Dons Kihots]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.10.02. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s "[[Mērnieku laiki]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.10.23. [[Karlo Goldoni]] "Pļāpīgās sievas" ("Sievu valodas"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.11.20. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Cēzars un Kleopatra". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.12.11. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs, Emanuels Arens "Karalis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.12.25. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1925. gadā === * 1925.01.22. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.02.19. [[Georgs Bīhners]] "Dantons". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.03.12. Tristans Bernārs "Mazā kafejnīca". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.04.02. Moriss Magrs "Sins". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.04.23. Hennings Bergers "Plūdi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.05.08. Karls Šternheims "Friča mīlas dēkas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.05.28. [[Viljams Šekspīrs]] "Juku jukām" ("Kā jums tīk"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.09.03. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.09.17. Moriss Ordons, Brandons Tomass "Čarļa krustmāte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.10.08. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.10.22. [[Luidži Pirandello]] "Vīrs, zvērs un tikums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.11.20. [[Kārlis Ābele]] "Ligatūra". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.12.03. [[Karlo Goldoni]] "Ziņkārīgās sinjoras". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.12.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Par velti mīlēts" ("Veltas pūles mīlā"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1926. gadā === * 1926.01.21. [[Viktors Igo]] "Ernani" ("Kastīliešu gods"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.02.04. Emīls Fabrs "Zelta karaļi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.02.17. Eižens Labišs "Itālijas salmu cepure". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.03.11. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.03.25. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.04.10. Alfonss Dodē, Ādolfs Belo "Safo". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.04.22. Žoržs Kurtelins "Greizais spogulis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.05.06. [[Edvards Vulfs]] "Greizsirdība". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.05.21. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.06.04. Gustavs Rēders "Roberts un Bertrams". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.09.09. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.09.30. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Siržu divkauja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.10.14. Džeimss Elrojs Flekers "Hasans". Insc. [[Eduards Smiļģis]], [[Jānis Muncis]]. * 1926.10.29. [[Ādolfs Alunāns]] "Džons Neilands". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.11.13. [[Moljērs]] "Pilsonis muižniekos". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.02. [[Kārlis Ābele]] "Stāsts par Gleihenes grāfu". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.16. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Spāniešu dejotāja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.31. Jukums Palevičs "Preilenīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.31. Artūrs Neirips "Sapnis Jaungada naktī". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1927. gadā === * 1927.01.20. [[Viljams Šekspīrs]] "Gals labs — viss labs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.02.10. Satons Vēns "Uz nezināmo ostu". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.02.24. Pols Gavo, Giljemo "Salmu sievas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.03.12. [[Aspazija]] "Madlienas baznīcas torņa cēlājs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.03.24. [[Andrejs Upīts]] "Cēloņi un sekas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.04.13. Tristans Bernārs "Ideāla ķēkša". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.04.30. S. Nikolss (N. Mišejevs) "Karaliene Kofetua un nabagais". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.05.19. Rūdolfs Bernauers, Rūdolfs Osterreihers "Ēdenes dārzs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.06.09. Gustavs Kadelburgs, R. Skovroneks "Jātnieku drudzis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.09.03. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.09.22. Francis un Pauls Šentani "Skaistās sabīnietes". Rež. Jānis Simsons. * 1927.10.08. Ferencs Molnārs "Sarkanās dzirnavas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.10.27. G. Vernons, G. Ouens "Misters Vu". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.11.26. Žaks Devāls "Ak, šīs mīlas mokas" ("Septembra roze"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.12.03. [[Augusts Strindbergs]] "Sapņu spēle". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.12.15. Franks Vēdekinds "Mūzika". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.12.25. Nikolajs Škļars "Bums un Atspolīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1928. gadā === * 1928.01.12. [[Frīdrihs Šillers]] "Vilhelms Tells". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.01.25. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Traks numurs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.02.11. Simons Žantijons "Maja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.02.28. [[Kārlis Jēkabsons]] "Sultāna harēms". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.03.17. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs "Buridāna ēzelis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.04.01. Kārlis Ieviņš "Mežābeles koka kastīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.04.19. [[Bens Džonsons (literāts)|Bens Džonsons]] "Lielais Venēcijas blēdis" ("Volpone"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.05.03. H. un J. Venceļi "360 sievas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.05.10. Pjērs Frondē "Divas pasaules". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.05.24. Slings (Pauls Šlezingers) "Trīskārt mirušais Pēteris". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.06.13. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks dzīvo sveiks]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.09.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.09.18. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]], D. Koltons "Sedija Tomsone". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.10.04. [[Viljams Šekspīrs]] "Falstafs un princis Inga" ("Henrijs IV"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.10.18. Vilhelms Meijers-Fosters "Vecheidelberga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.11.04. Karls Gorners "Pelnrušķīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.11.08. Žoržs Bers, Luijs Verneijs "Advokāte Bolbeka un viņas vīrs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.11.30. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks frontē]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.12.13. Žaks Devāls "Septembra roze". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.12.25. [[Žils Verns]], R. d’Ennerī "Kapteiņa Granta bērni". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.12.30. A. Juhņevičs "Lelles". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1929. gadā === * 1929.01.12. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.01.24. Kurts Gecs "Hokus-pokus". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.01.31. [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.02.14. Ādolfs d’Enerī, Mass "Māsas Žerāras". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.02.24. Fricis Jansons "Drošais Dainis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.03.07. Luijs Verneijs "Raksts vai ērglis?". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.03.16. G. Levins-Bahvics "Ženija startē". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.01. [[Jūlijs Lācis]] "Mazā Daga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.06. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s "[[Mērnieku laiki]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.13. Nikolajs Jevreinovs "Dzīves maskarāde". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.24. Kārena Bramsone "Profesors Klenauss". Rež. Jānis Simsons. * 1929.04.27. [[Žaks Ofenbahs]] "Skaistā Helēna". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.05.15. [[Viktors Igo]] "Parīzes Dievmātes katedrāle". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.06.01. Pāvils Gruzna "Rautenfelda mīlas traģēdija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.09.10. [[Arveds Švābe]] "Piebaldzēni vēverīši". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.09.20. [[Karlo Goldoni]] "Vēdeklis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.10.04. Arnolds Ridlejs "Spoku vilciens". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.10.18. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.11.03. Kārlis Ieviņš "Zilās salas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.11.08. Iļja Ērenburgs "Lazika vētrainā dzīve". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.11.27. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.12.14. [[Francis Šūberts]], Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts "Trejmeitiņas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.12.26. [[Herberts Dorbe]] "Leiputrija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Vecais Ādams" ("Grēku āzis"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1930. gadā === * 1930.01.25. Sergejs Stepņaks-Kravčinskis "Vētras putni" ("Andrejs Kožuhovs"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.02.05. Leo Hercogs "Zaļā jaunība". Rež. Emīls Mačs. * 1930.02.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Nekaro ar sievieti". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.03.21. [[Miķelis Valters]] "Dievs un cilvēks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.04.21. [[Leons Paegle]] "Galdiņ, klājies! Zirdziņ, stiepies! Runga, iz maisa!". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.05.08. [[Ilfs un Petrovs|Iļja Ilfs, Jevgeņijs Petrovs]] "[[Divpadsmit krēsli]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.05.20. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Amanulla Eiropā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.06.05. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.09.05. [[Ansis Lerhis-Puškaitis]] "Ojārs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.10.02. [[Viljams Šekspīrs]] "Amors uz drednauta" ("Liela brēka, maza vilna"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.10.30. [[Ansis Gulbis]] "Pēc simts gadiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.12.17. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.12.25. [[Valdis Grēviņš]] "Pļevnas zaldāts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1931. gadā === * 1931.01.15. [[Elīna Zālīte]] "Maldu Mildas sapņojums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.02.12. [[Jānis Grots]] "Steņka Razins". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.03.05. [[Arveds Mihelsons]] "Dumpīgā Rīga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.03.26. [[Fēlikss Cielēns]] "Mitānija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.04.18. Jānis Lejiņš "Traki sirsnīgi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.05.20. Oskars Štrauss "Valša sapnis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.06.12. Andrē Birabo, Ž. Dollejs "Oranžu ziedi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.09.17. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.10.16. Minna Dišlere "Studentes vasara". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.11.08. Ralfs Benackis "Mana māsa un es". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.11.24. [[Kārlis Ābele]] "Tautas darbinieki un mīla". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.12.10. Hanss Klumbergs "Verdenas brīnums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.12.25. Žoržs Divāls, Robērs Šarvejs "Pikvikklubs" (pēc [[Čārlzs Dikenss|Čārlza Dikensa]]). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.12.26. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1932. gadā === * 1932.01.21. Augusts Hinrihss "Pats saviem spēkiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.02.11. Jēkabs Lošvics, Dollija Mince "Nāve mašīnai". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.02.25. Menherts Lengjels "Dejotāja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.03.03. Maksis Mellers "Mežsarga meitiņa". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.03.17. Bruno Franks "Nīna Gallas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.03.27. Šarls de Kostērs, [[Aspazija]] "Pūcesspieģelis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.04.23. Ralfs Benackis, Rūdolfs Šancers, Ernests Velišs "Trīs musketieri" (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]]). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.05.10. Jānis Vainovskis "Kalnu saule". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.05.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Zagļi", [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.06.11. Dario Nikodems "Sieviete, par kuru runā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.08.26. [[Oskars Lutss]] "Kāpostgalva". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.09.02. [[Augusts Saulietis]] "Pašam sava saimniecība". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.09.10. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.09.29. [[Jānis Muncis]] "Diktators”. Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1932.10.20. [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.11.05. [[Elīna Zālīte]] "Pirktā laime". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.11.20. [[Aleksandrs Čaks]], [[Eriks Ādamsons]] "Nagla, Tomāts un Plūmīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.12.01. Jānis Lejiņš "Bij man vienas rozes dēļ". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.12.17. [[Francs Lehārs]] "Dzejnieka mīla". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1933. gadā === * 1933.01.18. Hermanis Ortners "Antons Hits". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.02.11. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.02.24. [[Marsels Paņols]] "Pie zelta enkura" ("Fannija"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.03.23. [[Selma Lāgerlēva]] "Gesta Berlings". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.04.08. [[Gerharts Hauptmanis]] "Audēji". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.05.05. [[Francs Lehārs]] "Paganīni". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.05.23. Ludvigs Nercs "Māte vai meita?". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.06.09. Kārlis Kraujiņš "Mīlas talka". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.09.09. [[Rihards Valdess]] "Jūras vilki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.10.26. [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.11.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.12.20. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1934. gadā === * 1934.01.18. [[Ivande Kaija]] "Iedzimtais grēks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.02.22. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem vīksnām" ("Mīla zem gobām"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.03.01. Vasilijs Škvarkins "Cita bērns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.03.22. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Invalīds un Ralla". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.04.18. Minna Dišlere "Bagāta līgava". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.05.16. [[Imre Kalmans]] "Monmartras vijolīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.09.12. Alfrēds Karaša "Karogs aicina". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.10.03. Pauls Vulfiuss "Ceļu jaunībai". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.11.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.11.24. [[Knuts Hamsuns]] "Augusts, pasaules braucējs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.12.15. [[Aīda Niedra]] "Pie Azandas upes". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.12.26. [[Voldemārs Zālītis|Valdis]] "Staburaga bērni". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1935. gadā === * 1935.01.30. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.02.27. [[Aleksandrs Grīns]] "Nameja gredzens". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1935.03.17. [[Ernests Birznieks-Upītis]] "Poģīša nelaime". Rež. Emīls Mačs. * 1935.03.21. A. Mellers, H. Lorencs "Tu būsi mana". Insc. Kārlis Veics. * 1935.04.05. [[Ādolfs Alunāns]], [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] "Seši mazi bundzinieki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.04.22. [[Jūlijs Lācis]] "Baltā dūja". Rež. Emīls Mačs. * 1935.05.11. [[Aleksandrs Grīns]] "Tobāgo". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.06.15. [[Francs Lehārs]] "Fraskita". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.09.07. [[Karlo Goldoni]] "Pļāpīgās sievas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.09.11. [[Augusts Deglavs]], [[Burhards Sosārs]] "Vecais pilskungs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.10.30. Jānis Sārts "Viss pa gaisu". Insc. Kārlis Veics. * 1935.11.13. [[Vilis Lācis]] "Tālais ceļš". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1935.12.14. Jūlijs Felekijs "Nauda valda pasauli". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.12.17. Emīlija Prūsa "Baltais jātnieks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.12.26. [[Enida Blaitona]] "Pauks un Šmauks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1936. gadā === * 1936.02.09. Nikolajs Lejaskalns "Vasara Rožlejās", "Pēteris un Miķelis". Insc. [[Herberts Līkums]], Emīls Mačs. * 1936.02.15. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.03.08. Grabe, Forcāns "Napoleons". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1936.04.16. [[Fricis Kreislers]] "Zisija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.05.08. Ištvans Zagons "Romantika". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1936.05.28. Edmunds Niks, Pauls Ferhēfens "Galma koncerts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.09.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.10.03. [[Jēkabs Janševskis]] "Mežvidus ļaudis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.10.30. [[Aleksandrs Grīns]] "Karoga meklētāji". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1936.11.14. [[Alfreds de Misē]] "Svečturis". Rež. Kārlis Veics. * 1936.12.09. [[Jānis Grots]] "Zelta atslēga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1937. gadā === * 1937.01.09. Jara Benešs "Zaļā pļavā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.02.05. Karlo Goldoni "Jocīgs gadījums". Rež. Kārlis Veics. * 1937.02.19. Juzefs Bļiziņskis "Pans Damāzijs". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1937.03.19. [[Jānis Grots]], [[Burhards Sosārs]] "Puškins". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1937.04.24. [[Viktors Igo]] "Kastīliešu gods" ("Ernani"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.05.21. Aldo de Benedeti "Es tevi vairs nepazīstu". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1937.06.05. Moriss Ordons, Brandons Tomass "Ak, šie studenti!" ("Čarla krustmāte"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.09.24. [[Rainis]] "Krauklītis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.10.22. Valdemārs Zonbergs "Jelgavas pils cēlējs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.11.23. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.12.15. [[Vilis Lācis]] "Bāka uz salas". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1937.12.26. Pauls Abrahams "Roksijas futbolkomanda". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1938. gadā === * 1938.01.28. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Insc. Kārlis Veics. * 1938.03.02. [[Antons Hansens Tammsāre]] "Zeme un mīlestība". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.04.07. [[Jānis Grots]], [[Burhards Sosārs]] "Dzīves viļņos". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1938.05.17. Jānis Sārts, [[Burhards Sosārs]] "Putna piens". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.06.03. [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans". Insc. Kārlis Veics. * 1938.09.24. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.10.28. Rolfs Laukners "Vadonis Munte". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1938.11.18. [[Aleksandrs Grīns]] "Tēvuzeme". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.12.10. Valdemārs Zonbergs, Otto Karls "Meldermeitiņa". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1939. gadā === * 1939.03.04. [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.03.31. Lajošs Zilahi "Pēdējā loma". Rež. [[Jānis Muncis]]. * 1939.04.29. [[Johans Štrauss I|Johans Štrauss (tēvs)]], [[Johans Štrauss II|Johans Štrauss (dēls)]], Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts, Ernests Mariška "Vīnes valsis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.05.14. Valdemārs Zonbergs "Lielkunga zābaki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.06.08. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Insc. Kārlis Veics. * 1939.09.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Trakais Juris". Insc. Kārlis Veics. * 1939.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] “Spītnieces precības" ("Spītnieces savaldīšana"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.11.22. [[Frīdrihs Šillers]] "Orleānas jaunava". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1939.12.22. Valdemārs Zonbergs, [[Burhards Sosārs]] "Ventas dziesma". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.12.31. Augusts Mitrēvics "Jaungads Ventas krastos". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1940. gadā === * 1940.01.24. Kazis Biņķis "Jaunaudze". Insc. Kārlis Veics. * 1940.02.08. [[Mārtiņš Zīverts]] "Tīreļpurvs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.03.21. [[Johans Volfgangs Gēte]] "Fausts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.04.24. [[Aleksejs Tolstojs (1883 – 1945)|Aleksejs Tolstojs]] "Mīlestības zelta grāmata". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1940.06.01. [[Eduards Kinneke]] "Burvju liesma". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.09.08. [[Andrejs Upīts]] "1905". Rež. [[Nikolajs Mūrnieks]]. * 1940.10.09. Vasilijs Škvarkins "Vienkāršā meitene". Rež. Kārlis Veics. * 1940.11.05. Ļevs Slavins "Intervencija". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.12.31. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. === 1941. gadā === * 1941.02.21. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Kārlis Veics. * 1941.04.19. Vsevolods Ivanovs "Bruņu vilciens 14-69". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1941.05.24. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs "Belugina precības". Rež. [[Nikolajs Mūrnieks]]. * 1941.06.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Kārlis Veics. * 1941.09.18. [[Rihards Valdess]] "Jūras vilki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1941.10.30. [[Anna Brigadere]] "[[Maija un Paija]]". Insc. Kārlis Veics. * 1941.12.17. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1942. gadā === * 1942.01.30. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Insc. Kārlis Veics. * 1942.03.20. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s "[[Mērnieku laiki]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1942.05.20. [[Valdis Grēviņš]], [[Marģeris Zariņš]] "Dzejnieks un roze". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1942.06.17. Austra Mētere-Ozola "Čiko". Insc. [[Pēteris Lūcis]]. * 1942.09.24. [[Gerharts Hauptmanis]] "Elga". Insc. Kārlis Veics. * 1942.11.06. [[Arveds Švābe]] "Piebaldzēni — vēverīši". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1942.12.11. Augusts Melks "Dienvidvējš". Insc. Kārlis Veics. === 1943. gadā === * 1943.02.19. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1943.04.02. Karlo Goldoni "Mirandolīna". Insc. Kārlis Veics. * 1943.05.21. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1943.10.14. [[Viljams Šekspīrs]] "Romeo un Džuljeta". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1943.12.16. [[Anšlavs Eglītis]] "Kosma simfonija". Insc. Kārlis Veics. === 1944. gadā === * 1944.03.09. [[Rūdolfs Blaumanis]], [[Marga Tetere]] "Brīnumzālīte". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1944.04.27. [[Frīdrihs Šillers]] "Fiesko sazvērestība Dženovā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1944.06.21. [[Mārtiņš Zīverts]] "Vara". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1944.07.23. Elza Grava "Atvase". Rež. Kārlis Veics. === 1945. gadā === * 1945.01.03. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]" (II cēliens), [[Emīlija Bērziņa]] "Metenis" (Jaungada sarīkojums). Rež. Marga Tetere. * 1945.02.18. [[Andrejs Upīts]] "Spartaks". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1945.03.31. Nikolajs Pogodins "Laiviniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1945.05.06. Leonīds Solovjovs, Viktors Vitkovičs "Hodža Nasredins". Insc. rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1945.06.14. Vsevolods Višņevskis, Aleksandrs Krons, Vsevolods Azarovs "Un viļņojas jūra". Insc. rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1945.07.29. [[Vilis Lācis]] "Uzvara". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1945.09.30. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Insc. rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere, rež. Emīls Mačs. * 1945.11.07. [[Jūlijs Vanags]], [[Fricis Rokpelnis]] "Ceļa cirtēji". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. === 1946. gadā === * 1946.01.31. [[Maksims Gorkijs]] "Jegors Buličovs un citi". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1946.03.24. [[Vilis Lācis|Viļa Lāča]] darbu "Zvejnieka dēls", "Vanadziņš", "Notikums jūrā", "Uzvara" fragmentu kompozīcija. Rež. [[Pēteris Lūcis]], Marga Tetere, [[Felicita Ertnere]]. * 1946.04.20. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1946.07.20. Aleksandrs Gladkovs "Sendienās". Insc. rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1946.11.05. Boriss Lavreņovs "Par tiem, kas jūrā". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1947. gadā === * 1947.01.24. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1947.03.21. Margarita Aligere "Pasaka par patiesību". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. * 1947.06.01. [[Lope de Vega]] "Untumniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere. * 1947.09.27. Boriss Čirskovs "Lielais lūzums". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1947.11.07. [[Jūlijs Vanags]] "Satikšanās krastā". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1948. gadā === * 1948.01.24. Džeimss Gous, Arno d’Jusso "Dziļās saknes". Insc. rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.03.05. [[Anna Brodele]] "Upesciema pavasaris". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs. * 1948.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Sniegbaltīte". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.05.21. [[Elīna Zālīte]] "Atgūtā dzimtene". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]]. * 1948.06.12. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs. * 1948.06.27. Džons Flečers "Savaldītāja savaldīšana" ("Sievu dumpis"). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.09.23. [[Fricis Rokpelnis]] "Raiņa jaunība". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.11.07. Aleksandrs Šteins "Goda likums". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.12.04. [[Arturs Millers]] "Džo Kellers un viņa dēli". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]]. === 1949. gadā === * 1949.01.18. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.02.19. Anatolijs Sofronovs "Maskaviešu raksturs". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs. * 1949.03.26. Nora Vētra "Velna mācītājs". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. * 1949.04.14. Anna Brodele "Zelta druva". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.06.04. [[Aleksandrs Puškins]] "Dubrovskis". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.07.02. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere. * 1949.09.13. Georgijs Mdivani "Kas vainīgs". Insc. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.10.13. Brāļi Tūri "Aiz sūtniecības logiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. * 1949.12.21. Vsevolods Višņevskis "Neaizmirstamais 1919.". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.12.31. [[Janka Kupala]] "Pauļinka". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. === 1950. gadā === * 1950.02.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Bez vainas vainīgie". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1950.03.10. Vladimirs Mihailovs, Ļevs Samoilovs "Slepenais karš". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1950.04.30. Aleksandrs Suhovo-Kobiļins "Krečinska kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Kārlis Pabriks. * 1950.05.20. Leonīds Zorins "Jaunība". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1950.07.05. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1950.07.21. [[Anna Brodele]] "Marta". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Kārlis Pabriks. * 1950.10.06. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1950.11.19. [[Elīna Zālīte]] "Spēka avots". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]]. * 1950.12.16. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pēdējais upuris". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1951. gadā === * 1951.01.12. Ahasmets Tokajevs "Līgavaiņi". Rež. Marga Tetere. * 1951.03.03. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. Marga Tetere. * 1951.03.24. Anatolijs Surovs "Ausma pār Maskavu". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1951.05.12. Arkādijs Pervencevs "Jaunākais partneris". Rež. Marga Tetere. * 1951.06.09. [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1951.06.29. [[Ivans Krilovs]] "Modes veikals". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1951.09.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere, Osvalds Krēsliņš. * 1951.11.03. Kondrats Krapiva "Cīruļi dzied". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1951.12.02. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pašu ļaudis — gan izlīgsim". Rež. Emīls Mačs. * 1951.12.30. Hauards Fāsts "Trīsdesmit sudraba graši". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1952. gadā === * 1952.03.12. Abdula Kahars "Zīda sjuzanē" ("Jaunā zeme"). Rež. Emīls Mačs. * 1952.03.28. [[Nikolajs Gogolis]] "Mirušās dvēseles". Rež. [[Eduards Smiļģis]], [[Felicita Ertnere]]. * 1952.04.12. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere. * 1952.05.31. Nikolajs Virta "Pēc trim gadiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1952.07.14. [[Mihails Ļermontovs]] "Maskarāde". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1952.09.14. [[Onorē de Balzaks]] "Pamāte". Rež. Kārlis Pabriks, Osvalds Krēsliņš. * 1952.10.02. Karlo Goldoni "Stulbeņi". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1952.11.08. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1952.12.17. [[Lope de Vega]] "Valensijas atraitne". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1953. gadā === * 1953.02.17. Jānis Grants, Voldemārs Sauleskalns "Jūras vējos". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1953.03.10. Rožē Vaijans "Pulkvedis Fosters atzīstas vainīgs". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1953.04.11. [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1953.05.06. [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1953.06.24. [[Arvīds Grigulis]] "Profesors iekārtojas". Rež. Vera Baļuna. * 1953.09.17. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1953.10.24. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1953.11.28. Marika Baratašvili "Spārīte". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Pēteris Pētersons]]. * 1953.12.31. Afanasijs Salinskis "Bīstamais līdzgaitnieks". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1954. gadā === * 1954.02.14. Mihails Saltikovs-Ščedrins "Ēnas". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1954.03.18. Mārtiņš Zuntners, Artūrs Vilks "Skabargas". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1954.05.12. Cezars Solodars "Ceriņu dārzā". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1954.06.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1954.09.18. Nikolajs Pogodins "Pēc balles". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1954.12.14. [[Andrejs Upīts]] "Ziedošais tuksnesis". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. === 1955. gadā === * 1955.02.03. [[Gunārs Priede]] "Jaunākā brāļa vasara". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1955.06.14. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1955.10.28. Konstantīns Finns "Annas kļūda". Rež. Osvalds Krēsliņš. * 1955.11.07. [[Jūlijs Vanags]] "Kuģis iziet jūrā". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Pēteris Pētersons]]. === 1956. gadā === * 1956.01.20. Gabriela Zapoļska "Panes Duļskas morāle". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1956.03.11. Heinars Kiphards "Steidzīgi jāatrod Šekspīrs". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1956.04.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1956.05.08. [[Gunārs Priede]] "Lai arī rudens". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1956.05.31. Viktors Rozovs "Mūžam dzīvie". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1956.08.09. [[Andrejs Upīts]] "Atraitnes vīrs". Rež. Nora Vētra-Muižniece. * 1956.10.21. [[Nazims Hikmets]] "Bija vai nebija Ivans Ivanovičs?". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1956.12.25. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1957. gadā === * 1957.01.30. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1957.04.13. Valentīns Katajevs "Riņķa kvadratūra". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1957.05.18. [[Roberts Apinis]], Konrāds Jokums "Avantūra". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1957.09.11. Džons Bointons Prīstlijs "Vai esam precēti?". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1957.10.30. Dmitrijs Ščeglovs "Pasaules pilsonis" ("Kārlis Markss"). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], [[Venta Vecumniece]]. === 1958. gadā === * 1958.01.23. [[Bertolts Brehts]] "Krietnais cilvēks no Sečuanas". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1958.02.22. Eduardo de Filipo "Stiljano ģimene" ("Mana ģimene"). Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1958.03.25. [[Gunārs Priede]] "Normunda meitene". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece, [[Venta Vecumniece]]. * 1958.08.21. [[Aspazija]] "Vaidelote". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1958.09.18. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece. * 1958.10.18. Jānis Lūsis "Tā iesākās diena". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1958.11.20. [[Selma Lāgerlēva]] "Gesta Berlings". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Nora Vētra-Muižniece. === 1959. gadā === * 1959.02.13. [[Gunārs Priede]] "Pozitīvais tēls". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1959.03.07. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1959.04.07. Aurels Baranga "Laimes recepte". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1959.04.29. Valija Grundmane "Osvalda Dukāta portrets". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1959.09.12. Venta Vīgante "Palmas zaļo vienmēr". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1959.10.20. [[Hella Vuolijoki]] "Justīne". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1959.11.06. Jānis Lūsis "Atrastā varavīksne". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. === 1960. gadā === * 1960.02.05. Nikolajs Pogodins "Mazā studente". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1960.03.30. [[Gunārs Priede]] "Vikas pirmā balle". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1960.07.20. [[Vilis Lācis]] "Vētra". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1960.11.30. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Karš un miers]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Nora Vētra-Muižniece. === 1961. gadā === * 1961.01.02. Liliāna Helmane "Meža noslēpums". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1961.02.18. Jons Druce "Kasa mare". Rež. Nora Vētra-Muižniece. * 1961.03.23. Jānis Lūsis "Sniega cilvēka bojā eja". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1961.06.04. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]”. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece, [[Luijs Šmits]]. * 1961.09.26. Aleksis Parniss "Afrodītes sala". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Venta Vecumniece]]. * 1961.11.24. Arkādijs Stavickis "Gājputni". Rež. [[Venta Vecumniece]]. === 1962. gadā === * 1962.01.20. [[Rainis]] "Ilja Muromietis". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1962.03.20. III studijas diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Velta Krūze. * 1962.03.24. [[Bertolts Brehts]] "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1962.04.24. Ardi Līvess "Šaipus horizonta". Rež. Kārlis Pabriks. * 1962.05.09. III studijas diplomdarba izrāde: [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1962.05.22. III studijas diplomdarba izrāde: Īvs Žamiaks "Pajumti Mantuflu ģimenei". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1962.06.12. III studijas diplomdarba izrāde: [[Gunārs Priede]] "Nāk dēli mājās". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1962.06.21. III studijas diplomdarba izrāde: Aleksandrs Fadejevs "Jaunā gvarde". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1962.06.29. III studijas diplomdarba izrāde: Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas" (2 cēlieni). Rež. [[Ērika Ferda]]. * 1962.10.18. Manfreds Rihters "Dieva sala". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1962.10.31. Venta Vīgante "Diena sākās kā parasti". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1962.12.02. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Ērika Ferda]], Nora Vētra-Muižniece, Velta Krūze. === 1963. gadā === * 1963.01.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Felicita Ertnere]], Velta Krūze. * 1963.01.30. Elmārs Ansons "Trīs jaunas māsas". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1963.04.10. Aleksejs Arbuzovs "Mūs kaut kur gaida". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1963.05.10. [[Lesja Ukrainka]] "Dons Žuans" ("Akmens namatēvs"). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Ērika Ferda]]. * 1963.11.04. Izidors Štoks "Ļeņingradas prospekts". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1963.12.13. [[Žils Verns]], [[Pavels Kohouts]] "[[Astoņdesmit dienās ap zemeslodi|80 dienās ap zemeslodi]]". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. === 1964. gadā === * 1964.01.17. [[Čingizs Aitmatovs]] "Cipresīte mana sarkanā lakatiņā". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1964.03.07. [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1964.03.31. Samuils Aļošins "Galvenā loma". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1964.04.17. Hermanis Rodigasts "Noslēpumainais viesis" ("Tev nebūs nokaut"). Rež. Ilmārs Sakss. * 1964.05.14. [[Bruno Saulītis]] "Līdz pēdējai taisnei". Rež. [[Pauls Putniņš]]. * 1964.10.23. Eduardo de Filipo "Kad meliem garas kājas". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1964.12.15. Vsevolods Višņevskis "Optimistiskā traģēdija". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Pēteris Pētersons]], [[Pauls Putniņš]]. === 1965. gadā === * 1965.01.21. Venta Vīgante "Pēter, kur tavi dēli?". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1965.03.04. [[Gunārs Priede]] "Pa valzivju ceļu". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1965.04.21. [[Miervaldis Birze]] "Pie "Melnā Medņa"". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1965.09.11. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Insc. [[Pēteris Pētersons]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1965.11.18. [[Makss Frišs]] "Godavīrs un dedzinātāji". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1965.12.10. [[Juhans Smūls]] "Pulkveža atraitne jeb Ārsti nezina nekā". Rež. [[Venta Vecumniece]]. === 1966. gadā === * 1966.01.27. [[Miervaldis Birze]] "Sākās ar melno kaķi". Rež. [[Pauls Putniņš]]. * 1966.03.11. Edvards Radzinskis "Filma top...". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1966.05.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Felicita Ertnere]], Velta Krūze. * 1966.10.04. Žans Anuijs "Mežone". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1966.11.06. Aleksandrs Fadejevs "Viņi dzīvo" ("Jaunā gvarde"). Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1966.12.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Māja, kur sirdis lūst". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1967. gadā === * 1967.01.21. Arkādijs Arkanovs, Grigorijs Gorins "Kāzas Eiropas mērogā". Rež. [[Pauls Putniņš]]. * 1967.03.30. [[Karels Čapeks]] "Māte". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1967.04.28. Mati Unts "Kāda būsi, mana pasaule?". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1967.09.29. [[Imants Ziedonis]], [[Pēteris Pētersons]] "Motocikls". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1967.11.29. Jānis Lūsis "Medus garša". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. === 1968. gadā === * 1968.01.17. [[Pauls Putniņš]] "Kā dalīt Zelta dievieti?". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1968.02.27. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1968.04.02. [[Pīters Ustinovs]] "Fotofinišs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1968.09.28. Veltījums latviešu teātra simtgadei "Lai top!": [[Kārlis Gothards Elferfelds]] "Tā dzimšanas diena", [[Johans Heinrihs Baumanis]] "Lustīgais nerris uz tirgus plača", [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Insc. [[Pēteris Pētersons]], rež. [[Venta Vecumniece]], [[Zigrīda Stungure]], [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1968.10.08. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Kārlis Pabriks. * 1968.12.20. Mars Baidžijevs "Divkauja". Rež. [[Juris Strenga]]. === 1969. gadā === * 1969.03.04. Jurijs Oļeša "Mans — nē, mans — jā". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1969.05.08. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1969.10.14. Aleksandrs Fredro "Vienmēr joki, tikai joki". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1969.11.20. Pāvels Pavlovskis "Elēģija". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1969.12.29. Žans Anuijs "Cīrulītis". Rež. [[Aina Matīsa]]. === 1970. gadā === * 1970.02.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1970.03.30. [[Justīns Marcinkevičs]] "Siena". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1970.09.28. [[Augusts Gailits]] "Tomass Nipernādijs". Insc. [[Venta Vecumniece]], rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1970.11.23. [[Pauls Putniņš]] "Lauzīsim galvas dotajā virzienā". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1970.12.22. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1971. gadā === * 1971.02.01. februāris. Jevgeņijs Gabrilovičs, Solomons Rozens "Logi". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1971.02.16. IV studijas diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1971.03.05. Leonids Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Irmgarde Mitrēvice. * 1971.03.30. IV studijas diplomdarba izrāde: Eižens Vēveris "Iedēstiet rozes zemē nolādētā". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1971.04.12. [[Arvīds Grigulis]] "Uz kuru ostu?". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1971.04.29. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. insc. [[Edgars Zīle]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1971.05.07. IV studijas diplomdarba izrāde: [[Moljērs]] "Iedomu slimnieks". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1971.05.30. IV studijas diplomdarba izrāde: Mati Unts "Kāda būsi, mana pasaule?". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1971.10.05. Žans Anuijs "Ielūgums pilī". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1971.10.26. Edvards Radzinskis "Mazliet par sievieti". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1971.12.10. Rainers Kerndls "Es satiku meiteni". Rež. [[Juris Strenga]]. === 1972. gadā === * 1972.01.24. [[Pauls Putniņš]] "Muļķis un pletētāji". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1972.03.31. [[Gunārs Priede]] "Otīlija un viņas bērnubērni". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1972.04.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Ričards III". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1972.05.21. Mikola Kulišs "Patētiskā sonāte". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1972.10.05. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Apsolītā zeme". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1972.11.04. Venta Vīgante "Parastais 1x1". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1972.11.27. Jons Druce "Mūsu jaunības putni". Rež. Aleksandrs Viļkins. === 1973. gadā === * 1973.01.19. [[Tenesijs Viljamss]] "Leguānas nakts". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.03.09. Ekaterina Oproiju "Es neesmu Eifeļa tornis". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1973.03.15. V studijas mācību izrāde: Viktors Eftimiu "Sveiks, tēvocīt!" ("Cilvēks, kurš redzēja nāvi"). Rež. [[Aina Matīsa]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.04.28. V studijas mācību izrāde: Žans Anuijs "Antigone". Rež. [[Aina Matīsa]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.05.16. Viktors Rozovs "Situācija". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.06.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Īsa pamācība mīlēšanā". Insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.09.21. Nellija Ozoliņa "Jāatrod cilvēks". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1973.10.22. [[Bens Džonsons (literāts)|Bens Džonsons]] "Volpone jeb Viltīgais lapsa". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1973.12.28. [[Čingizs Aitmatovs]], Kaltajs Muhamedžanovs "Uzkāpšana Fudzi kalnā". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1974. gadā === * 1974.01.18. Ivans Bukovčans "Pirms gailis dziedās". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1974.03.05. V studijas diplomdarba izrāde: Leonīds Žuhovickis "Orfejs" ("Leģenda par Ričardu Tiškovu"). Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1974.03.15. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Provinces anekdotes". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1974.04.29. [[Maksims Gorkijs]] "Barbari". Rež. [[Arkādijs Kacs]]. * 1974.05.26. V studijas diplomdarba izrāde: Ričards Nešs "Lietus pārdevējs". Rež. [[Dzidra Ritenberga]]. * 1974.06.28. [[Andrejs Dripe]] "Pēdējā barjera". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1974.10.28. Rustams Ibrahimbekovs "Pa savu ceļu". Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Felicita Ertnere]]. * 1974.11.28. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Atjautīgā aukle". Rež. Aleksandrs Viļkins. * 1974.12.28. [[Edvards Olbijs]] "Viss dārzā". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Juris Strenga]]. === 1975. gadā === * 1975.03.17. [[Miervaldis Birze]] "Tā nebija pēdējā diena". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1975.05.16. Enns Vetemā "Svētā Zuzanna jeb Meistaru skola". Rež. [[Artūrs Dimiters]]. * 1975.09.25. [[Henriks Ibsens]] "[[Brands]]". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1975.11.14. Ervīns Štritmaters "Bišu Ole". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1975.12.03. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Garas dienas ceļš uz nakti". Rež. [[Aina Matīsa]]. === 1976. gadā === * 1976.01.13. [[Pauls Putniņš]] "Šausmas, Janka sācis jau domāt". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1976.03.06. Aleksandrs Gelmans "Kādas sēdes protokols". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1976.04.08. Nikolass E. Baiers "Incidents". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1976.05.27. Zofija Nalkovska "Sievu nams". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1976.12.07. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 1977. gadā === * 1977.01.09. [[Gunārs Priede]] "Nāc uz manām trepēm spēlēties!" ("Trīspadsmitā"). Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Kārlis Auškāps]]. * 1977.04.18. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Invalīds un Ralla". Rež. Arturs Bērziņš. * 1977.06.21. VI studijas diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. == Teātris Brīvības ielā 75 (no 1977. gada) == === 1977. gadā === * 1977.10.30. Jaunā Dailes teātra atklāšanas uzvedums "Visu savu mūžu...". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1977.11.07. [[Egons Līvs]] "Velnakaula dvīņi". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1978. gadā === * 1978.03.30. [[Ārijs Geikins]] "Putenī". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1978.06.04. [[Gunārs Priede]] "Tava labā slava". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1978.06.13. Aleksandrs Čhaidze "Brīvais temats". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1978.11.27. [[Fjodors Dostojevskis]] "Stepančikovas ciems un tā iedzīvotāji". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1978.12.30. Enns Vetemā "Rožu dārzs". Rež. [[Juris Strenga]]. === 1979. gadā === * 1979.03.31. Ākošs Kērtess "Atraitnes". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1979.05.19. Justīns Marcinkevičs "Mindaugs". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1979.06.18. Aleksandrs Gelmans "Mēs, apakšā parakstījušies...". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1979.11.13. [[Arturs Konans Doils]], Viljams Džilets "[[Šerloks Holmss]]". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 1980. gadā === * 1980.01.05. [[Lelde Stumbre]] "Andersons un Millers". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1980.01.20. [[Aspazija]]s, [[Vilis Plūdons|Viļa Plūdoņa]], [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas kompozīcija "Punktiņš, punktiņš, komatiņš". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1980.03.14. [[Gunārs Priede]] "Vai mēs viņu pazīsim?" (lugas lasījums). Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1980.04.14. Mihails Šatrovs "Zili zirgi sarkanā pļavā". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1980.05.08. [[Bruno Saulītis]] "Ošu gatve". Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]]. * 1980.06.20. Ferdinands Brukners "Elizabete, Anglijas karaliene". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]]. * 1980.10.08. [[Gunārs Priede]] "Mācību trauksme". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1981. gadā === * 1981.01.23. [[Pauls Putniņš]] "Uzticības saldā nasta". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1981.02.01. VII studijas izrāde: Aleksandrs Volodins "Iecelšana amatā". Rež. Arnis Ozols. * 1981.02.03. Svens Ogords "Freken Avseniusa". Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]]. * 1981.04.06. [[Miervaldis Birze]] "Baznīcas kalnā". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1981.04.13. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori maize". Rež. [[Juris Strenga]], [[Kārlis Auškāps]]. * 1981.11.26. [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]]. === 1982. gadā === * 1982.01.02. [[Hermanis Hese]] "Stepes vilks". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1982.02.27. [[Ādolfs Alunāns]] "Džons Neilands". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1982.03.21. VII studijas diplomdarba izrāde: A. Kurgatņikovs "Aspekti". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1982.04.20. [[Ivans Gončarovs]] "Krauja". Rež. insc. [[Arkādijs Kacs]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1982.06.05. VII studijas diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1982.06.20. VII studijas diplomdarba izrāde: [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Arnis Ozols. * 1982.06.21. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1982.10.21. [[Moriss Meterlinks|Moriss Māterlinks]] "Zilais putns". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1982.12.28. [[Alberts Kronenbergs]] "Jērādiņa". === 1983. gadā === * 1983.01.20. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mēness likteņa pabērniem". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1983.02.12. Aleksandrs Gelmans "Vieni un kopā ar visiem". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1983.04.18. [[Bruno Saulītis]] "Marta īdas". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1983.04.21. Aurels Baranga "Svētais Mitīke". Rež. Arnis Ozols. * 1983.05.28. [[Austra Skujiņa]], Valdis Grēviņš "Tik vien". Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]. * 1983.09.12. [[Ojārs Vācietis]] "Si minors". * 1983.11.25. [[Zigmunds Skujiņš]] "Jauna cilvēka memuāri". Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]]. * 1983.12.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Varis Vētra]]. === 1984. gadā === * 1984.03.07. [[Čingizs Aitmatovs]] "Un garāka par mūžu diena ilgst". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1984.04.03. Aleksejs Dudarevs "Vakars". Rež. insc. [[Aina Matīsa]], rež. [[Artūrs Dimiters]]. * 1984.05.11. [[Vilis Lācis]] "Nomoda sapņi". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1984.10.29. [[Migels de Servantess]] "[[Dons Kihots]]". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1984.12.19. Aleksejs Dudarevs "Ierindnieki". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. === 1985. gadā === * 1985.02.25. [[Džons Sings|Džons Millingtons Sings]] "Rietumu piekrastes varonis". Rež. Aivars Līnis. * 1985.03.21. Edvards Bonds "Vasara". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1985.04.27. Ronalds Hārvuds "Karalis un viņa ģērbējs". Rež. insc. [[Artūrs Dimiters]], rež. [[Aina Matīsa]]. * 1985.06.04. Mihails Abeļevs "Desants". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1985.09.14. [[Māra Zālīte]] "Tiesa". Rež. [[Juris Strenga]], [[Varis Vētra]]. * 1985.10.31. Tautasdziesmu kompozīcija "Avotā guni kūru". Rež. [[Ērika Ferda]]. === 1986. gadā === * 1986.01.02. Klēra Būza "Sievietes, sievietes...". Rež. insc. [[Aina Matīsa]]. * 1986.01.09. [[Sudrabu Edžus]] "Dullais Dauka". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1986.01.23. [[Pauls Putniņš]] "Mūsu dēli". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1986.03.05. [[Māra Zālīte]] "Sauciet to par teātri". Rež. Arnis Ozols. * 1986.04.10. Aleksandrs Kozlovskis "Kam vajadzīgs efekts?". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1986.05.17. [[Rabindranats Tagore]] "Tumšā mitekļa valdnieks". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1986.09.03. [[Viljams Šekspīrs]] "Kā jums tīk". Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]. * 1986.12.18. Alonso Sastre "Nolemtie". Rež. Arnis Ozols. === 1987. gadā === * 1987.02.12. [[Pēteris Pētersons]] "Mirdzošais un tumši zilais". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1987.04.30. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]]. * 1987.06.13. [[Augusts Strindbergs]] "Nāves deja". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1987.09.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ienesīga vieta". Rež. Arnis Ozols. * 1987.12.21. [[Aleksandrs Čaks]] "Mūžības skartie". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]]. === 1988. gadā === * 1988.01.29. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". [[Artūrs Dimiters|Artūra Dimitera]] rež. ieceri īstenojuši [[Ērika Ferda]], [[Miervaldis Ozoliņš]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1988.02.10. Dzejas izrāde "In memoriam". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1988.02.12. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Jāzepiņš". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1988.04.15. [[Slavomirs Mrožeks]] "Tango". Rež. Arnis Ozols. * 1988.04.17. Nellija Ozoliņa "Nepazīstamā". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1988.05.04. [[Ērihs Kestners]] "Lidojošā klase". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1988.05.12. Stefans Canevs "Sokrata pēdējā nakts". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1988.06.21. Alehandro Kasona "Rītausmas dāma". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1988.09.21. [[Mārtiņš Zīverts]] "Kāds, kura nav". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1988.09.23. [[Andrejs Pumpurs]] "[[Lāčplēsis (eposs)|Lāčplēsis]]". Rež. insc. [[Harijs Gerhards]], rež. Andris Jansons. * 1988.10.29. Hermanis Paukšs "Melnās krēpes". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1988.11.12. Patriks Zīskinds "Kontrabass". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1988.12.18. [[Kobo Abe]] "Draugi". Rež. Arnis Ozols. === 1989. gadā === * 1989.01.23. Peters Nādašs "Satikšanās". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1989.02.26. [[Slavomirs Mrožeks]] "Policisti". Rež. insc. [[Juris Strenga]], rež. [[Uldis Pūcītis]]. * 1989.04.13. [[Anšlavs Eglītis]] "Kazanovas mētelis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1989.05.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Čūska". Rež. Arnis Ozols. * 1989.06.14. [[Raimonds Staprāns]] "Četras dienas jūnijā". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Varis Vētra]]. * 1989.10.01. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1989.12.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1990. gadā === * 1990.01.20. [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] dzejas kompozīcija "Dzīvība". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1990.02.03. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Hērakls un Augeja lopu laidars". Rež. Aivars Līnis. * 1990.03.23. Atols Fugards "Ceļš uz Meku". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 1990.05.25. [[Arturs Šniclers]] "Anatols". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1990.05.28. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Rež. Arnis Ozols. * 1990.09.11. [[Rainis|Raiņa]] dzejas vakars "Saule mūsu māte, sāpes mūsu aukle". Rež. Andris Jansons. * 1990.09.26. [[Mārtiņš Zīverts]] "Kaļostro Vilcē". Rež. Arnis Ozols. * 1990.10.28. Sems Šepards "Prāta meli". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 1990.11.14. [[Lelde Stumbre]] "Tā, lai var redzēt ceļu". Rež. Andris Jansons. === 1991. gadā === * 1991.01.02. [[Selma Lāgerlēva]] "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1991.03.12. [[Pīters Šefers]] "Letisa un mīlašķis". Insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. Andris Jansons. * 1991.04.18. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1991.05.15. [[Anšlavs Eglītis]] "Galma gleznotājs". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1991.06.06. [[Augusts Strindbergs]] "Jūlijas jaunkundze". Rež. Arnis Ozols. * 1991.06.18. Uģis Segliņš "Gabalu gabals". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1991.11.17. [[Rutku Tēvs]] "Vella kalpi". Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1991.11.27. Alonso Alegrija "Pāri Niagārai". Rež. Arnis Ozols. === 1992. gadā === * 1992.02.16. Žans Marsāns "Publikai skatīties aizliegts". Rež. Arnis Ozols. * 1992.03.02. [[Henriks Ibsens]] "Rosmersholma". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1992.03.31. Vilss Evanzs, Artūrs Velentaina "Kaudzēm naudas". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1992.04.18. [[Tenesijs Viljamss]] "Stikla zvērnīca". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1992.06.21. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1992.10.15. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 1992.11.27. Fernāns Krommelinks "Burvīgais ragnesis". Rež. Arnis Ozols. * 1992.12.26. Jevgēņijs Švarcs "Sniega karaliene". Rež. Agris Krūmiņš. === 1993. gadā === * 1993.01.26. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem gobām". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1993.02.27. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1993.03.03. [[Jānis Dreslers]] "Jefiņš saka: "Akurāt, īstā laikā esmu klāt!"". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1993.03.06. [[Semjuels Bekets]] "Gaidot Godo". Rež. Arnis Ozols. * 1993.03.22. Liliāna Helmane "Lapsiņas". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1993.04.30. [[Jaroslavs Hašeks]] "Cīņa par dvēselēm". Rež. Pēteris Šiliņš. * 1993.05.17. Džozefs Keselrings "Arsēns un vecas mežģīnes". Rež. Andris Blekte. * 1993.06.20. [[Karlo Goldoni]] "Divu kungu kalps". Rež. Arnis Ozols. * 1993.10.12. Robērs Tomā "Astoņas mīlošas sievietes". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1993.11.17. [[Ārijs Geikins]] "Saimnieks". Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1993.11.18. [[Selma Lāgerlēva]] "Gesta Berlings". Rež. [[Harijs Liepiņš]]. * 1993.12.06. [[Henriks Ibsens]] "Kad mēs, mirušie, mostamies". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 1994. gadā === * 1994.01.20. Ferencs Molnārs "Pāvilielas zēni". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1994.02.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Tvans". Rež. Laimonis Siliņš. * 1994.02.27. [[Ežēns Jonesko|Eižens Jonesko]] "Degunradzis". Rež. Arnis Ozols. * 1994.05.07. [[Augusts Strindbergs]] "Kreditori". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1994.05.08. [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] dzejas komp. "Visi koki Dieva doti". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1994.06.08. [[Tenesijs Viljamss]] "Zemes valstība". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1994.06.12. Žoržs Feido "Pie galantās vāverītes". Rež. Andris Blekte. * 1994.06.19. [[Guntars Godiņš]], [[Uģis Prauliņš]] "Pilsēta". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 1994.09.08. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1994.10.11. Deivids Meimets "Pīļu variācijas". Rež. Arnis Ozols. * 1994.10.23. Roberts Hārlings "Dzelzs magnolijas". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1994.11.23. Ričards Nešs "Lietus pārdevējs". Rež. Ints Sedlenieks. * 1994.12.11. Georgs Tabori "Veismans un Sarkanģīmis". Rež. Juris Grave. * 1994.12.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. === 1995. gadā === * 1995.01.26. [[Agata Kristi]] "Peļu slazds". Rež. Aivars Līnis. * 1995.03.02. [[Pjērs Korneijs]] "Sids". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1995.03.20. [[Moljērs]] "Žoržs Dandēns vai Piemuļķotais vīrs". Rež. Arnis Ozols. * 1995.05.03. [[Gabriels Garsija Markess]] "Isabelas monologs, nolūkojoties lietavās Makondo pilsētiņā". Rež. Viktors Jansons. * 1995.05.28. [[Sofokls]] "Oidips un Antigone" ("Valdnieks Oidips", "Oidips Kolonā", "Antigone"). Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1995.06.19. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Traks numurs". Rež. Juris Grave. * 1995.09.30. Alberts Ramsdels Gērnijs (jun.) "Mīlestības vēstules". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1995.10.10. [[Lelde Stumbre]] "Spalvas". Rež. Ints Sedlenieks. * 1995.10.24. Viktors Jansons "Vientuļās vakariņas" (pēc [[Aspazija|Aspazijas]] un [[Rainis|Raiņa]] darbiem). Rež. Viktors Jansons. * 1995.11.15. [[Māra Zālīte]], [[Raimonds Pauls]] "Meža gulbji". Rež. insc. Arnis Ozols. === 1996. gadā === * 1996.01.20. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1996.02.24. [[Emils Zolā]] "Terēza Rakēna". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1996.04.06. Kenets Greiems "Vējš vītolos". Rež. Ģirts Nagainis. * 1996.05.03. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Dzejnieka dvēsele". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1996.05.11. [[Andra Neiburga]] "Tille un Suņu vīrs". Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Aina Matīsa]]. * 1996.05.18. [[Aleksandrs Čaks]], [[Eriks Ādamsons]] "Nagla, Tomāts un Plūmīte". Rež. [[Aivars Siliņš]]. * 1996.06.19. Kristofers Hemptons "Bīstamie sakari". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1996.06.30. Žoržs Feido "Dāmu šuvējs". Rež. insc. Andris Blekte. * 1996.09.29. Gotfrīds Gravstrēms "Zāra Leandere". Rež. insc. [[Jānis Streičs]]. * 1996.10.21. Alans Eikborns "Kā mīl tā otra puse". Rež. Arnis Ozols. * 1996.11.03. Kens Ludvigs "Aizdodiet man tenoru". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1996.12.14. Jevgēņijs Švarcs "Pelnrušķīte". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. === 1997. gadā === * 1997.01.05. [[Kurts Vonnegūts]] "Daudz laimes, Vanda Džūna!". Rež. Ints Sedlenieks, [[Kārlis Auškāps]]. * 1997.01.21. [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Trīs māsas. Ne Čehovs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1997.02.13. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Lauzto siržu nams". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1997.03.13. [[Nikolo Makjavelli]] "Mandragora". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1997.03.14. Mišels de Helderode "Baraba". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1997.04.16. [[Gunārs Priede]] "Mēļš frotē dvielis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1997.04.18. [[Anna Brigadere|Annas Brigaderes]] piemiņai "Baltā ceļa gājēja": "Dievs, daba, darbs", "Čaukstenes". Rež. [[Venta Vecumniece]], [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1997.04.19. [[Pēteris Handke|Pēters Handke]] "Vīrs, kurš pārjāja pāri Konstancas ezeram". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1997.05.01. [[Zenta Mauriņa]] "Sirdij ir spārni". Rež. Ģirts Nagainis. * 1997.06.06. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Rež. Arnis Ozols. * 1997.09.20. Robērs Tomā "Fredijs". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1997.10.05. Aldo Nikolai "Taurenīt, taurenīt...". Rež. Romans Kozaks. * 1997.10.08. [[Leopolds fon Zahers-Mazohs]] "Venēra kažokādās". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1997.10.15. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1997.11.04. [[Moljērs]] "Skopulis". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1997.11.05. Fransuāza Sagāna "Pils Zviedrijā". Rež. [[Dainis Gaidelis]]. * 1997.12.03. [[Gundega Repše]] "Stigma". Rež. [[Ausma Kantāne]]. * 1997.12.06. Fransiss Vebērs "Viesības idiotiem". Rež. Arnis Ozols. * 1997.12.19. [[Antons Čehovs]] "Gulbja dziesma". * 1997.12.20. Gustavs Rēders "Aladīna burvju lampa". Rež. [[Aivars Siliņš]]. * 1997.12.21. [[Vilis Plūdons]], Pēteris Šiliņš "Mazo rūķu lielā egle". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. === 1998. gadā === * 1998.01.19. Alberts Ramsdels Gērnijs (jun.) "Silvija". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1998.02.28. Raimonds Auškāps "Prieka sapnis īss". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1998.03.07. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1998.03.25. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1998.04.14. Hugo Klauss "Mājas". Rež. Arnis Ozols. * 1998.05.17. [[Mārtins Makdona]] "Klibais no Inišmānas". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Dainis Gaidelis]]. * 1998.05.19. [[Augusts Strindbergs]] "Spēle ar uguni". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1998.06.05. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.06.11. Rejs Kūnijs "Glābjas, kas var!". Rež. Ģirts Nagainis. * 1998.09.25. [[Francs Lehārs]], [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Mana jautrā atraitne". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1998.10.11. Terenss Maknelijs "Meistarklase". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1998.10.28. Džims Nikolss "Akmens eņģelis". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 1998.10.31. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Avārija". Rež. Jānis Joma Bomis. * 1998.11.05. Deivids Frīmens "Pilna gulta ārzemnieku". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1998.12.05. [[Regnārs Vaivars]], [[Gatis Šmits]] "Lidojums pāri savannai Mr.Spoguļa helikopterā" (pēc [[Džeks Londons|Džeka Londona]]). Rež. [[Gatis Šmits]], [[Regnārs Vaivars]]. * 1998.12.09. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Rež. Ģirts Nagainis. * 1998.12.23. [[Alberts Kronenbergs]] "Sprunguļmuižā gadatirgus". Rež. [[Aivars Siliņš]]. === 1999. gadā === * 1999.01.27. Fransiss Vebērs "Līgums jeb Pasūtījuma slepkavība". Rež. Arnis Ozols. * 1999.02.20. [[Johans Volfgangs Gēte]], Andris Vilcāns "Fausts. Deus ex machina". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1999.03.18. [[Gijs de Mopasāns]] "Mīlulis". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1999.04.01. [[Kārlis Orfs|Karls Orfs]] "Mistērijas". Rež. [[Dainis Gaidelis]]. * 1999.04.11. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1999.05.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1999.06.02. [[Enida Blaitona]] "Pauks un Šmauks". Rež. Imants Jaunzems. * 1999.06.17. Ričards Hariss "Meitenes, mūsu uznāciens!". Rež. Andris Blekte, [[Dainis Gaidelis]]. * 1999.09.25. Fransuāza Sagāna "Reizēm vijoles...". Rež. Arnis Ozols. * 1999.10.14. Tankrēds Dorsts "Fernando Krapa vēstule Jūlijai". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1999.11.03. Torntons Vailders "Kā tikt pie vīra". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1999.11.10. Pērs Ulovs Enkvists "Tēlu meistari". Rež. [[Dainis Gaidelis]]. * 1999.12.12. [[Andrejs Upīts]] "Sūnu ciema zēni". Rež. Ģirts Nagainis. === 2000. gadā === * 2000.01.08. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveika jaunās dēkas]]". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2000.02.13. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2000.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Precības". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2000.04.08. Nikolajs Nosovs "Nezinītis uz Mēness". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2000.05.17. Jurijs Skops "Klāra šurp vairs neatlidos?". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2000.06.10. [[Raimonds Pauls]], [[Guntars Račs]] "Leģenda par Zaļo Jumpravu". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2000.09.24. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]". Rež. Arnis Ozols. * 2000.10.10. Rūta Mežavilka "Dzeltenais eņģelis ar sakļautiem spārniem". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2000.11.19. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2000.12.10. [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Dons Žuāns X". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2000.12.18. [[Valdis Rūmnieks]], [[Andrejs Migla]] "Runcis zābakos". Rež. [[Aivars Siliņš]]. === 2001. gadā === * 2001.02.14. Alans Eikborns "Mazs ģimenes bizness". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2001.03.07. Patriks Mārbers "Nāc tuvāk!". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2001.03.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vēlā mīla". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2001.05.09. [[Lauris Gundars]] "Siers un marmelāde". Rež. Imants Jaunzems. * 2001.05.10. [[Dace Rukšāne]] "Rīt atbrauks Florinda". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2001.05.16. Džons Čepmens, Rejs Kūnijs "Ne šobrīd, sirsniņ!". Rež. Gunārs Vērenieks. * 2001.09.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Īsa pamācība mīlēšanā". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2001.09.09. [[Alberts Kronenbergs]] "Ķēniņa Mikabikas raibie svārki". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2001.10.23. [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] "Tobāgo!". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2001.10.28. Diplomdarba izrāde: [[Aleksandrs Čaks]] "Ar savu sirdi delnā...". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2001.10.29. [[Ernests Hemingvejs]], [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Ēdenes dārzs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2001.11.10. Deivids Hērs "Eimijas domas". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 2001.12.12. [[Pjērs de Bomaršē]] "Trakā diena jeb Figaro kāzas". Rež. Arnis Ozols. * 2001.12.20. Dainis Grīnvalds "Tonakt Betlēmē". Rež. Ģirts Nagainis. === 2002. gadā === * 2002.02.20. [[Astrida Lindgrēna]] "Ronja — laupītāja meita". Rež. Ģirts Nagainis. * 2002.02.26. [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Concerto grosso No 2". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2002.03.12. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cenzūra". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2002.03.14. [[Ivans Turgeņevs]] "Liekēdis". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2002.05.15. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. Arnis Ozols. * 2002.05.23. [[Pauls Putniņš]] "Labā tīrības sajūta". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2002.09.13. [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Mihails Mamedovs. * 2002.09.17. Aleksandrs Obrazcovs, [[Juris Kaukulis]] "Man arī būtu bail". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2002.11.07. [[Aleksandrs Čaks]], [[Zigmars Liepiņš]], [[Jānis Rokpelnis]] "Meistars Aleksandrs". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2002.12.11. Žoržs Feido "Kungs iet medīt...". Rež. Arnis Ozols. * 2002.12.22. [[Māra Cielēna]], [[Georgs Pelēcis]] "Debesu trepītes". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. === 2003. gadā === * 2003.01.14. Ričards Brotigans "Aborts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.02.07. [[Jānis Lūsēns]], [[Normunds Beļskis]], Dace Micāne-Zālīte "Īkstīte". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]], Dace Micāne-Zālīte. * 2003.02.26. Nikolajs Jakimčuks "Trīs draugi — Hemingvejs, Selindžers, Bekets". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.03.11. Viljams Lūss "Skaistā no Amherstas". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2003.03.14. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2003.04.24. [[Leonīds Andrejevs]] "Mīli mani!" ("Mūsu mūža dienas"). Rež. [[Mihails Gruzdovs]], rež. pedag. [[Indra Roga]]. * 2003.05.18. "Šekspīrs. Soneti. Aktieri". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 2003.05.28. [[Eriks Ādamsons]] "Sapņu pīpe". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2003.06.06. Džo Ortons "Ķersim ķertos!". Rež. [[Oļegs Šapošņikovs]], [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.10.01. Karlo Goci "Zaļais putniņš". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2003.10.01. Bernārs Ljegms "Pārītis uz divriteņa". Rež. Arnis Ozols. * 2003.10.01. Īva Enslere "Vagīnas monologi". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.10.29. [[Māra Zālīte]] "Zemes nodoklis". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2003.11.04. [[Rainers Verners Fasbinders]] "Petras fon Kantas rūgtās asaras". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.11.13. [[Ojārs Vācietis]], [[Arturs Maskats]] "Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2003.12.12. [[Viljams Šekspīrs]] "Hamlets". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2003.12.19. [[Juris Rubenis]], Māris Subačs "Dīvainā karaļvalsts". Rež. Arnis Ozols. * 2003.12.25. Betija Knepa "Laimīgu ceļu, Kristofer Robin!". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2004. gadā === * 2004.01.27. [[Arturs Maskats]], [[Horhe Luiss Borhess]] "Tango". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2004.03.05. [[Margarita Perveņecka]] "Ludviga prodžekts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2004.03.20. [[Evita Sniedze]] "Kreisais pagrieziens". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2004.04.01. [[Slavomirs Mrožeks]] "Emigranti". Rež. [[Oļegs Šapošņikovs]]. * 2004.04.29. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2004.05.22. Deivids Hērs "Dzīves elpa". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2004.09.17. [[Luidži Pirandello]] "Tāpat kā agrāk, tikai labāk". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2004.10.05. [[Tenesijs Viljamss]], [[Uldis Marhilēvičs]], [[Kaspars Dimiters]] "Klondaika" (pēc lugas "Ne jau par lakstīgalām" motīviem). Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2004.10.13. Nikolajs Jakimčuks "Piedzēries kuģis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2004.11.04. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Penelope un Diks". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2004.11.17. Jānis Jurkāns "Dzīvīte, dzīvīte...". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2004.12.09. Nikolass Raits "Vinsents Brikstonā". Rež. Arnis Ozols. * 2004.12.18. [[Valts Pūce]], [[Pēters Brūveris]] "Burvis no Oza zemes". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2005. gadā === * 2005.02.18. [[Emīls Dārziņš]], [[Raimonds Pauls]], Jānis Jurkāns "Melanholiskais valsis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2005.03.17. Džons Bointons Prīstlijs "Viesnīcas noslēpums". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2005.04.15. Žans Klods Grambērs "Netīrā veļa". Rež. Arnis Ozols. * 2005.04.29. Dea Loere "Klāras sakari". Rež. Gintars Varns. * 2005.05.28. [[Dž. Dž. Džilindžers|Dž. Dž. Džilindžera]] parafrāze "Striptīzs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2005.09.16. [[Raimonds Pauls]], [[Māra Zālīte]] "Meža gulbji". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], [[Rēzija Kalniņa]]. * 2005.09.30. Ronalds Hārvuds "Kvartets". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2005.10.14. [[Albērs Kamī]] "Kaligula". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2005.11.04. [[Josifs Brodskis]] "Marmors". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2005.11.15. [[Mārtins Makdona]] "Spilvencilvēks". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2005.12.08. [[Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs|Staņislavs I. Vitkēvičs]] "Spoka sonāte" ("Mazajā muižiņā"). Rež. Sauļus Varns. === 2006. gadā === * 2006.01.28. Braiens Frīls "Filadelfija, te es nāku!". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2006.02.16. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Izvirtulis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2006.03.04. Mārtins Krimps "Noskūpsti mani vēlreiz". Rež. Didzis Jonovs. * 2006.03.10. Deivids Harovers "Naži vistās". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2006.04.06. Moss Hārts, Džordžs S. Kaufmens "Mēs gaidījām jūs rītvakar!". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2006.12.04. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "[[Šerloks Holmss|Cits Šerloks Holmss]]" (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] darbu motīviem). Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]. * 2006.12.08. "Ziņkārīgais zilonēns un citas pasakas". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2007. gadā === * 2007.01.11. Denī Robērs "Intim". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2007.02.17. [[Māra Zālīte]] "Pērs Gints nav mājās". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2007.03.03. Robins Moems "Kalpotājs". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2007.03.15. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] "[[Lolita (romāns)|Lolita]]”. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2007.04.20. [[Mārtins Makdona]] "Līnenas skaistumkaraliene". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2007.04.27. [[Lelde Stumbre]] "Laimīgā Blūmentāle". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2007.05.18. Normunds Beļskis, grupas "[[Jumprava (grupa)|Jumprava]]" "Izredzētais". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2007.09.25. [[Henrijs Millers]] "Tas trakais, trakais Harijs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2007.10.04. [[Vitolds Gombrovičs]] "Ivonna, Burgundijas princese". Rež. Romans Kozaks. * 2007.10.07. Jons Fose "Sapnis par rudeni". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2007.10.28. Saimons Stīvenss "Plašās pasaules krastā". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2007.12.07. Andris Vilcāns, [[Ilmārs Šlāpins]] "Drakula. Svešās asinis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. === 2008. gadā === * 2008.01.31. [[Tomass Bernhards]] "Varoņu laukums". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2008.02.12. IX studijas mācību izrāde: [[Staņislavs Vispjaņskis]] "Kāzas". Rež. [[Mihails Gruzdovs]], [[Indra Roga]]. * 2008.02.23. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2008.04.12. [[Endrū Loids Vebers|Endrū Loids Vēbers]], Tims Raiss "Jāzeps un raibais brīnumsapņu mētelis". Rež. [[Baņuta Rubess]]. * 2008.04.26. Jānis Jurkāns "Dzīvīte, dzīvīte... Otrā sērija". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2008.05.09. Pjotrs Rozenfelds "Lodes pār Brodveju". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.09.18. Rafijs Šarts "Manu sievu sauc Moriss". Rež. Rolands Atkočūns. * 2008.09.25. Gabriela Vitkopa "Nekrofils". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.10.04. [[Mihails Bulgakovs]] "[[Suņa sirds]]". Rež. [[Laura Groza]]. * 2008.10.08. Biļana Srbļanoviča "Siseņi". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2008.10.31. Aleksejs Slapovskis "Ne tāds kā visi citi". Rež. [[Anita Sproģe]]. * 2008.11.04. Ivans Viripajevs "Jūlijs. Kāda maniaka stāsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.11.14. [[Tenesijs Viljamss]] "Tas īsais pielāgošanās laiks". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2008.11.28. Henrijs Satons "Psihs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. === 2009. gadā === * 2009.01.23. Marks Reivenhils "Shopping & Fucking". Rež. [[Laura Groza]]. * 2009.01.30. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Spēlmanis (romāns)|Spēlmanis]]. Kūrorta piedzīvojumi". Rež. Romans Kozaks. * 2009.04.11. [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] "Priekules Ikars". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2009.05.29. [[Ērihs Kestners]] "Punktiņa un Antons". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.05.31. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots. Pēdējā nakts". Rež. [[Mihails Gruzdovs]], [[Indra Roga]]. * 2009.09.16. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Mazie laulību noziegumi". Rež. Rolands Atkočūns. * 2009.09.24. Rejs Kūnijs "Ja mana sieva uzzinās...". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.09.25. Aleksejs Ščerbaks "Pulkvedis Pilāts". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2009.10.09. Norms Fosters "Kad citi jau guļ". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2009.11.05. Miks Milliaho "Vīrieši uz nervu sabrukuma robežas". Rež. Gundars Cauka. * 2009.11.19. Dorota Maslovska "Divi nabadzīgi rumāņi". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.11.20. Grigorijs Gorins "Tils Pūcesspieģelis". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2009.12.05. Ištvans Erkēņs "Kis kis — ņau ņau". Rež. [[Anita Sproģe]]. * 2009.12.19. "Princešu stāsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.12.22. [[Alberts Kronenbergs]] "Jērādiņa". Rež. [[Pēteris Liepiņš]]. === 2010. gadā === * 2010.02.05. [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2010.02.19. Milena Bogavaca "Ka tavu tēti!". Rež. [[Laura Groza]]. * 2010.02.27. Marks Reivenhils "Teroriste". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.04.09. [[Mihails Bulgakovs]] "Versaļas kods". Rež. Rolands Atkočūns. * 2010.04.22. [[Nora Ikstena]] "Regīna". Rež. [[Laura Groza]]. * 2010.05.07. [[Džons Apdaiks]] "Īstvikas raganas". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.05.20. Mario Frati "Rīt manas kāzas". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2010.08.25. "Brīvības 36". Rež. [[Laura Groza]]. * 2010.09.17. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.09.24. Oto Eskins "Duets". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2010.10.01. "Aija pēc Jaunsudrabiņa". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2010.11.05. [[Jānis Lūsēns]], Egīls Zirnis "Ceplis". Rež. Rolands Atkočūns. * 2010.11.26. [[Nora Ikstena]] "Amour fou". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.12.03. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Atvadas jūnijā". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2011. gadā === * 2011.01.21. Rejs Kūnijs, Džons Čepmens "Ar vīru nav viegli". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2011.01.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Zagļi". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2011.03.04. [[Knuts Hamsuns]] "Ābels un Olga" ("Loks noslēdzies"). Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.03.18. [[Lauris Gundars]] "Vārnu ielas republika" (pēc [[Jānis Grīziņš|Jāņa Grīziņa]] romāna motīviem). Rež. [[Laura Groza]]. * 2011.04.29. Glorija Montero "Es — Frīda Kalo". Rež. [[Laura Groza]]. * 2011.05.05. Mihails Sebastians "Noslēpumainā zvaigzne". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.05.11. [[Pīters Šefers]] "Amadejs". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2011.09.16. Kens Ludvigs "Primadonnas". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2011.09.20. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Lauris Gundars]]. * 2011.09.30. Entonijs Šefers "Trilleris". Rež. [[Laura Groza]]. * 2011.10.09. Gundars Cauka "Vīrietis Smiļģis". Rež. Gundars Cauka. * 2011.11.15. [[Raimonds Staprāns]] "Gūsteknis pilī". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2011.11.16. "Dullais" (pēc [[Sudrabu Edžus]] darba motīviem). Rež. [[Mārtiņš Eihe]], [[Krista Burāne]]. * 2011.11.26. [[Raimonds Pauls]], Evita Mamaja, [[Leons Briedis]] "Marlēna". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2011.12.21. [[Evita Sniedze]] "Pasaka par vērdiņu — 2012" (pēc [[Kārlis Skalbe|Kārļa Skalbes]] pasakas motīviem). Rež. [[Pauls Timrots]]. === 2012. gadā === * 2012.01.25. Ēriks Hānbergs "Pirmā grēka līcis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2012.01.27. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2012.03.14. [[Lauris Gundars]], Jānis Balodis, Ansels Kaugers, Ivo Briedis "12. diena". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2012.03.16. "Trīnes grēki" (pēc [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] komēdijas motīviem). Rež. Rolands Atkočūns. * 2012.03.21. Pāvels Sanajevs "Apglabājiet mani zem grīdas". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2012.05.10. Džeimss Metjū Berijs "Mana lēdija Nikotīna". Rež. [[Laura Groza]]. * 2012.05.11. Džims Tompsons "Mežonīgā pilsēta". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2012.05.16. [[Toms Stopards]] "Tas īstais, tā īstā". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2012.05.24. [[Dž. Dž. Džilindžers]], [[Dārta Daneviča]], [[Dainis Grūbe]] "Neprātīgā Zelda". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2012.06.10. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]] "Džons Neilands". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2012.09.14. Nikolajs Erdmans "Finita la comedia!" ("Pašnāvnieks"). Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. * 2012.09.19. Kurcio Malaparte "Arī sievietes zaudēja karā". Rež. Rolands Atkočūns. * 2012.10.05. [[Tenesijs Viljamss]] "Tetovētā roze". Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2012.11.03. Fransiss Vēbers "Ļaujiet izšaut!". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2012.11.16. [[Rasa Bugavičute-Pēce]], [[Elmārs Seņkovs]], [[Rēzija Kalniņa]] "Es par Rēziju". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2012.11.19. Vladimirs Kļimenko "Mēdeja. Teātris". Rež. [[Laura Groza]]. * 2012.12.05. Tonijs Kušners "Eņģeļi Amerikā". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2012.12.07. Petrs Zelenka "Vau!!!". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2012.12.21. [[Andrejs Upīts]] "Sūnu ciema zēni". Izrādes radošā grupa Indra Merca, Iveta Šurma, [[Dž. Dž. Džilindžers]], [[Liene Grava]], Mārtiņš Kudiņš. === 2013. gadā === * 2013.02.05. [[Mārtins Makdona]] "Vienrocis no Spokānas". Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2013.02.22. [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja "[[Jevgeņijs Oņegins|Oņegins]]". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2013.02.23. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2013.02.24. [[Oskars Vailds]] "Salome". Rež. [[Laura Groza]]. * 2013.04.19. [[Mārgarita Mičela]] "[[Vējiem līdzi (grāmata)|Vējiem līdzi]]". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2013.05.16. [[Sofokls]] "Antigone". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2013.06.04. Jukums Palevičs "Preilenīte". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2013.06.12. "Sabojātie" (pēc Sāras Keinas lugas motīviem). Rež. Viesturs Roziņš. * 2013.09.17. Konors Makfērsons "Slazdā". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2013.09.19. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Biedre Zariņa". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2013.09.20. Nils Labuts "Šeipings". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2013.09.22. Pīters Stroens "Kauli". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2013.11.06. [[Pauls Timrots]] "Prezentācija". Rež. [[Pauls Timrots]]. * 2013.11.08. Deivids Henrijs Hvangs "M.Butterfly". Rež. [[Laura Groza]]. === 2014. gadā === * 2014.01.08. Mia Kouto "Dieva indes un velna zāles". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2014.01.09. "Nakts vēl nav galā" (pēc Meisijas Tadjedinas filmas "Pagājusī nakts" motīviem). Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2014.01.10. Marjus Ivaškevičs "Izraidītie". Rež. Oskars Koršunovs. * 2014.01.29. Ēriks Hānbergs "Plikie un pusplikie". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2014.03.07. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Milēdija". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2014.03.09. Hanohs Levins "Vecpuiši un vecmeitas". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2014.05.14. Braiens Makavera "Pikaso sievietes". Rež. [[Laura Groza]]. * 2014.05.16. [[Viljams Šekspīrs]] "Ričards III". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2014.06.07. [[Kaspars Roga]] "Skudru sprints". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.08.31. Džeimss Metjū Berijs "[[Pīters Pens]]". Rež. [[Laura Groza]]. * 2014.09.19. Lī Hols "Vakariņas ar Elvisu". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2014.09.21. Genādijs Ostrovskis "Divi kapteiņi". Rež. Genādijs Ostrovskis. * 2014.11.05. "Lēnprātīgā" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] stāsta). Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.11.14. [[Gistavs Flobērs]] "[[Bovarī kundze]]". Rež. Rolands Atkočūns. * 2014.11.16. Kristofers Durengs "Vaņa un Soņa un Maša un Spaiks". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2014.11.19. Justīne Kļava "Visas viņas grāmatas". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. === 2015. gadā === * 2015.01.07. Aleksandrs Molčanovs "Pusslepkava". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2015.01.08. Važdi Muavads "Ugunsgrēki". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2015.01.09. [[Maksims Gorkijs]] "Saules bērni". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2015.03.18. Aleksandrs Jugovs "Čuhņas jociņi". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2015.03.20. [[Kens Kīzijs]] "[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]". Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. * 2015.03.22. [[Lelde Stumbre]] "Droši kā tankā". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.05.13. [[Mārtiņš Zīverts]] "Rīga dimd". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2015.05.15. Rejs Kūnijs, Maikls Kūnijs "Reāli sliktie puiši". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2015.05.17. [[Pīters Šefers]] "Equus". Rež. [[Laura Groza]]. * 2015.09.11. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Oskars un Rozā dāma". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2015.09.18. Niks Dīrs "[[Frankenšteins]]". Rež. [[Laura Groza]]. * 2015.09.30. Florians Zellers "Ja tevis vairs nebūtu". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2015.10.16. Nikolā Bijons "Ziloņa dziesma". Rež. [[Andrejs Žagars]]. * 2015.10.21. Florids Buļakovs "Svēta lieta". Rež. [[Pauls Timrots]]. * 2015.11.29. "Amerika jeb Bez vēsts pazudušais" (pēc [[Francs Kafka|Franca Kafkas]] darbu motīviem). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2015.12.10. [[Ēriks Hānbergs]] "Ērtas dzīvošanas mirklīši". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2015.12.16. "Koncerts, kura nebija" (Aleksandra Vertinska dzīve romancēs). Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. === 2016. gadā === * 2016.01.29. [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja, [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Žanna d’Arka". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2016.02.16. Pauls Barcs "Iespējamā tikšanās". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2016.03.23. Agota Kristofa "Lielā melu burtnīca". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2016.03.24. [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Andrejs Žagars]]. * 2016.05.01. Ādams Peks "Bonija un Klaids". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2016.05.18. [[Aleksandrs Kuprins]] "Granātu krāsas aproce". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2016.05.20. [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2016.08.31. [[Marks Tvens]] "Toma Sojera piedzīvojumi". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2016.09.18. Genādijs Ostrovskis "Mīļākais". Rež. Genādijs Ostrovskis. * 2016.09.21. Robērs Tomā "8 mīlošas sievietes". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2016.11.17. Jons Sapdaru "Klusā daba ar resno puisēnu". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2016.11.30. Gerijs Ouvens "Brutāls un dēls". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2016.12.02. [[Mihails Kuzmins]] "Peldošie — ceļojošie. II daļa". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. === 2017. gadā === * 2017.02.03. [[Oskars Vailds]] "Doriana Greja portrets". Rež. [[Laura Groza]]. * 2017.02.05. [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] "Mana māsa". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2017.03.30. Šons Grenans "Liec Dievam pasmieties". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. * 2017.03.31. [[Niks Keivs]] "Bannija Manro nāve". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2017.04.02. Ēriks Asuss "Mūsējās". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2017.05.14. Vents Vīnbergs "Pielūdzēja Nr.1". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2017.05.25. [[Tenesijs Viljamss]] "Kaķis uz nokaitēta skārda jumta". Rež. [[Laura Groza]]. * 2017.05.26. "Karmena" (pēc [[Prospērs Merimē|Prospēra Merimē]] un Dmitrija Minčonoka darbu motīviem). Rež. Rolands Atkočūns. * 2017.05.28. Ivo Briedis "Uzvarēt var tikai viens". Rež. Franks Hoiels. * 2017.09.20. [[Tomass Vinterbergs]], Mogenss Rukovs "Svinības". Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. * 2017.09.22. Ella Hiksona "Zēni". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2017.10.10. [[Edvards Olbijs]] "Kam no Vilka kundzes bail?". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2017.11.16. Kolins Higinss "Harolds un Moda". Rež. [[Pauls Timrots]]. * 2017.11.17. Jasmīna Rezā "ART". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2017.12.12. Ēriks Kūlis "Niķa un Riķa stiķi". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2018. gadā === * 2018.01.26. Džezs Batervērts "Jeruzaleme". Rež. [[Laura Groza]]. * 2018.01.28. Beta Henlija "Sirds noziegumi". Rež. Rolands Atkočūns. * 2018.03.22. Justīne Kļava "Atzīšanās". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2018.03.23. [[Aina Renda]] "Būt Kejai Gondai". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2018.03.25. Patriks Mārbers "Pēc Jūlijas jaunkundzes". Rež. [[Laura Groza]]. * 2018.05.18. [[Antons Čehovs]] "Ivanovs!". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2018.05.20. Aleksejs Ščerbaks "Balta vārna melnā krāsā". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2018.05.31. Lote Fēkemansa "Inde". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. * 2018.09.01. Justīne Kļava "Planēta Nr. 85". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2018.09.19. [[Tenesijs Viljamss]] "Kaisles vilciens" ("[[Ilgu tramvajs]]"). Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2018.09.21. Franks Vēdekinds "Lulū". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2018.10.11. Donalds Lī Koburns "Kāršu spēle". Rež. Laura Upeniece. * 2018.11.15. Mārša Normena "Ar labu nakti, māt". Rež. Rolands Atkočūns. * 2018.11.29. Gilberts Adērs "Sapņotāji". Rež. [[Laura Groza]]. * 2018.11.30. Džeimss Goldmens "Lauva ziemā". Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. === 2019. gadā === * 2019.01.30. Jana Dobreva "Smilšu cilvēciņi". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2019.02.01. [[Arturs Millers]] "Salemas raganas". Rež. [[Laura Groza]]. * 2019.02.02. Šons Grenans "Alvas sieviete". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. * 2019.03.27. [[Žans Ženē]] "Kalpones". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2019.03.29. Vasīlijs Sigarevs "Kareņins". Rež. Dž.Dž.Džilindžers. * 2019.03.31. Mariuss fon Maienburgs "Neglītenis". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2019.05.22. [[Artūrs Dīcis]] "Purva bērni". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2019.05.24. Kristofers Hemptons "Bīstamie sakari" (pēc Pjēra Šoderlo de Laklo romāna motīviem). Rež. Jans Villems van den Boss. * 2019.05.25. Florians Zellers "Dēls". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2019.09.18. Ivans Viripajevs "Nepanesami ilgi apskāvieni". Rež. Rolands Atkočūns. * 2019.09.20. Rejs Kūnijs "Neiespējamā misija". Rež. Dž.Dž.Džilindžers. * 2019.09.22. Luidži Lunari "Trīs šūpolēs". Rež. Nikolajs Korobovs. * 2019.11.27. Pjērs Gripari "Inspektors Tutū". Rež. Intars Rešetins. * 2019.11.30. Lī Hols "Iemīlējies Šekspīrs" (pēc Marka Normena un [[Toms Stopards|Toma Stoparda]] kinoscenārija). Rež. Rolands Atkočūns. === 2020. gadā === * 2020.01.29. Florians Zellers "Māte". Rež. Intars Rešetins. * 2020.01.31. Filisa Nādža "Talantīgais misters Riplijs" (pēc Patrīcijas Haismitas romāna motīviem). Rež. Laura Groza. * 2020.02.02. Andžejs Saramonovičs "Testosterons". Rež. Oļegs Šapošņikovs. * 2020.07.01. Artūrs Dīcis "Blokmājas DONS KIHOTS". Rež. Gundars Silakaktiņš. * 2020.07.15. Dankans Makmillans "Elpa". Rež. Dmitrijs Petrenko. * 2020.07.23. Justīne Kļava "Sidraba šķidrums". Rež. Paula Pļavniece. (Sadarbībā ar teātra trupu KVADRIFRONS). * 2020.09.18. Roberts Aiks "Ārsts". Rež. Gatis Šmits. * 2020.10.09. Dankans Makmillans "Monstrs". Rež. Dmitrijs Petrenko. === 2021. gadā === * 2021.08.05. Regīna Ezera "Zemdegas". Rež. Dmitrijs Petrenko. * 2021.08.12. Nīna Reina "Piekrišana". Rež. Laura Groza. * 2021.08.27. [[Māra Zālīte]] "Smiļģis". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2021.09.09. [[Ežēns Jonesko]] "Degunradži". Rež. Ildiko Gāšpāra. * 2021.10.01. Patriks Zīskinds "Kontrabass". Rež. Henrijs Arājs. * 2021.10.01. Džoanna Mureja Smita "Dziesmas tukšai vietai". Rež. Laura Upeniece. * 2021.10.02. [[Ērihs Marija Remarks]], Regnārs Vaivars "Trīs draugi". Rež. Regnārs Vaivars. * 2021.11.16. Fransuāza Sagāna/Klāvs Mellis "Esiet sveicinātas, skumjas". Rež. Klāvs Mellis. === 2022. gadā === * 2022.01.12. [[Oskars Lutss]] "Pavasaris". Rež. Prīts Pedajass. * 2022.01.26. Henrijs Luiss, Džonatans Seiers, Henrijs Šīlds "Izrāde, kas saiet sviestā". Rež. Eimija Mārčanta. * 2022.02.01. Elīna Gediņa, Rūdolfs Gediņš, Krista Dzudzilo, Reinis Dzudzilo "Ļoti labas minūtes" (kustību izrāde). * 2022.03.12. Anka Herbuta "Rotkho". Rež. Lukašs Tvarkovskis. * 2022.03.17. Romāns Dolžanskis "Spēles ar Jūliju" (pēc Augusta Strindberga). Rež. Viesturs Meikšāns. * 2022.05.24. [[Džeks Keruaks]] "Keruaka ceļš" (pēc romāna "Ceļā"). Rež. Laura Groza. * 2022.05.28. Bernārs Marī Koltess "Kokvilnas lauku vientulībā". Rež. Timofejs Kuļabins. * 2022.09.18. Klēra van Kampena "Farinelli un karalis". Rež. Viesturs Kairišs. * 2022.10.09. Stīvens Adlijs Girgis "Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2022.10.19. [[Mārtins Makdona]] "Īru miroņgalva". Rež. Eimija Mārčanta. * 2022.11.16. [[Anna Auziņa]] "Mājoklis. komentāri" (diptihs). Rež. [[Laura Groza]]. * 2022.12.17. Maikls Vinns "Retrīts". Rež. [[Gatis Šmits]]. === 2023. gadā === * 2023.01.06. [[Matīss Gricmanis]] pēc [[Raimonds Staprāns|Raimonda Staprāna]] "Kur pazuda valsts". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2023.01.27. [[Henriks Ibsens]] "[[Brands]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2023.02.10. Deniss Kellijs "Zēni nav meitenes". Rež. Diāna Kaijaka. * 2023.03.24. [[Bertolts Brehts]] "Kaukāziešu krīta aplis". Rež. Data Tavadze. * 2023.05.24. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Ildiko Gāšpāra. * 2023.09.15. [[Toms Stopards]] "Leopoldštate". Rež. [[Džons Malkovičs]]. * 2023.09.27. Deniss Kellijs "Krietnā puiša rituāla nokaušana". Rež. Eimija Milbērna. * 2023.11.15. Sāra Rūla "Eiridīke". Rež. Anna Abalikhina. * 2023.11.16. Pēc [[Rainis|Raiņa]] / [[Matīss Gricmanis]] "Spīdolas nakts". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2023.12.01. [[Rainis]] "Čūsku vārdi". Rež. [[Juris Jonelis]]. === 2024. gadā === * 2024.01.17. Alistērs Makdauels "Visas viņas". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.01.19. Henrijs Luiss, Džonatans Seiers, Henrijs Šīlds "Pīters Pens saiet sviestā". Rež. Ādams Megido, deleģētais rež. Freds Grejs. * 2024.03.22. Pēc [[Mihails Bulgakovs|Mihaila Bulgakova]] "[[Meistars un Margarita]]". Rež. Tīts Ojaso, Ene-Līsa Sempere. * 2024.05.23. Pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] "Wintera stāsts" (pēc "Ziemas pasaka" motīviem). Rež. Džefs Džeimss. * 2024.08.28. [[Čārlzs Bukovskis]] "Kodiens". Rež. [[Juris Jonelis]]. * 2024.09.13. Jons Tertelis "Zilā lapsa". Rež. Jons Tertelis. * 2024.09.14. Lūsija Prebla "Efekts". Rež. Diāna Kaijaka. * 2024.11.29. [[Māra Zālīte]], [[Raimonds Pauls]] "Meža gulbji". Rež. [[Klāvs Mellis]]. === 2025. gadā === * 2025.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2025.03.21. Džezs Batervērts "Kalifornijas pakalni". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2025.04.04. [[Olga Tokarčuka]] "Dzen savu arklu pār mirušo kauliem". Rež. Ola Mafālani. * 2025.09.05. Mariuss fon Maienburgs "Nachtland". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2025.09.19. Anka Herbuta "Orākuls". Rež. Lukašs Tvarkovskis. * 2025.09.20. [[Dario Fo]], Franka Rame "Anarhista nejaušā nāve". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2025.10.03. Ferdinands fon Šīrahs "Viņš teica, viņa teica". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2025.10.24. [[Tomass Vinterbergs]], Klauss Fligārs "Vēl pa vienam". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2025.11.28. Ariels Dorfmans "Nāve un meitene". Rež. [[Niklāvs Kurpnieks]]. === 2026. gadā === * 2026.01.29. Marks Rozenblats "Milzis". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2026.01.30. Saimons Stīvenss, Daniels Ragets, pēc [[Arturs Šniclers|Artura Šniclera]] "Sapņu novele". Rež. Daniels Ragets. * 2026.03.20. [[Jānis Lūsēns]] "Runcis zābakos" (pēc Dž. F. Straparolas un [[Šarls Pero|Šarla Pero]] motīviem). Rež. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]. * 2026.04.16. [[Aina Renda]] "Pirmavots". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2026.06.12. [[Matīss Gricmanis]] "Rīkojums Nr. 2". Rež. [[Valters Sīlis]]. [[Kategorija:Dailes teātris]] h4qcs0z6vazddy30oz1p3t3i2azc3dy 0 403718 4500604 3569868 2026-07-30T19:04:35Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4500604 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Persepolisa | attēls = Persepolis film.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Persepolis'' | žanrs = pieaugušo animācijas filma, komēdija, biogrāfiskā filma | režisors = * [[Vinsents Parono]] * [[Maržāna Sātrāpī]] | producents = | scenārija autors = | galvenajās lomās = | mūzika = | operators = | montāža = | studija = | izplatītājs = | izdošanas laiks = {{filmas datums|2007|5|23|Kannu kinofestivāls|2007|6|27|Francija|}} | ilgums = 96 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/persepolis-2007|title=Persepolis|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=August 10, 2018|archive-date={{dat|2020|09|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200924222551/https://www.bbfc.co.uk/releases/persepolis-2007}}</ref> | valsts = * {{FRA}} * {{IRN}} | valoda = * [[Angļu valoda|angļu]] * [[Franču valoda|franču]] * [[Vācu valoda|vācu]] * [[Persiešu valoda|persiešu]] | budžets = | ienākumi = {{ASV dolārs|22,8 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=persepolis.htm|title=Persepolis (2007) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= August 10, 2018}}</ref> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"Persepolisa"''' ({{val|en|Persepolis}}) ir 2007. gada [[Francija]]s un [[Irāna]]s animācijas filma, kura balstīta uz [[Maržāna Sātrāpī|Maržānas Sātrāpī]] tāda paša nosaukuma grafisko noveli. Filmas režisori ir [[Vinsents Parono]] un Maržāna Sātrāpī. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2007|5|23||bez}} Kannu kinofestivālā. Filmu 2007. gadā nominēja [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā [[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā animācijas filma"]], kur tā zaudēja animācijas filmai "[[Gardēdis]]". Filma seko jaunai meitenei, kura pieaug laikā, kad notiek [[Islāma revolūcija|Irānas revolūcija]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2007. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:Francijas animācijas filmas]] i0iceix1uinahvs38yonppw0a297hy7 0 404419 4500557 2922327 2026-07-30T15:30:48Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Igaunijas darba komūna]] to [[Igaunijas Darba komūna]] 4500557 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Igaunijas Darba komūna]] ez2pbbj3cfy1wwn4fd8o4hn81r3ifx8 0 412132 4500605 4130691 2026-07-30T19:05:54Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4500605 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Balsis | oriģinālnos = ''The Voices'' | attēls = The Voices film poster.png | att_izm = | paraksts = | žanrs = šausmu filma, melnā komēdija | režisors = [[Maržāna Sātrāpī]] | producents = * [[Metjū Roudss]] * [[Rojs Lī]] * [[Spensers Silna]] * [[Adi Šankars]] | scenārijs = [[Maikls R. Perijs]] | aktieri = * [[Raiens Renoldss]] * [[Anna Kendrika]] * [[Džemma Artertone]] * [[Džeki Vīvere]] * [[Ella Smita]] | mūzika = [[Olivjē Bernē]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[1984 Private Defense Contractors]]'' * ''[[Babelsberg Studio]]'' * ''[[Mandalay Vision]]'' * ''[[Vertigo Entertainment]]'' | izplatītājs = * ''[[Lionsgate Entertainment]]'' * ''[[Ascot Elite]]'' | izdošana = {{filmas datums|2013|1|19|[[Sandensas kinofestivāls]]|2015|2|6|ASV|2015|4|30|Vācija|}} | ilgums = 101 minūtes<ref name="BBFC">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/voices-2014|title=The Voices|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=November 9, 2018|archive-date={{dat|2019|11|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191113002916/https://bbfc.co.uk/releases/voices-2014}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|11 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|444,196}} | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Balsis"''' ({{val|en|The Voices}}) ir 2014. gada ASV melnā [[kinokomēdija]], kura režisore ir [[Maržāna Sātrāpī]]. Galvenās lomas atveido [[Raiens Renoldss]], [[Anna Kendrika]], [[Džemma Artertone]], [[Džeki Vīvere]] un [[Ella Smita]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2013|1|19||bez}} [[Sandensas kinofestivāls|Sandensas kinofestivālā]]. Kāds puisis izseko savu biroja mīlestību ar savu ļauno runājošo mājdzīvnieku palīdzību. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2014. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] [[Kategorija:Krimināltrilleri]] [[Kategorija:Melnās komēdijas]] [[Kategorija:Lionsgate filmas]] [[Kategorija:Neatkarīgās filmas]] jveiyw0qnlvbvcug4h8oxqrs3ouws1w 0 413065 4500689 4358237 2026-07-30T22:30:17Z Turaids 8965 4500689 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Marģers Vestermanis | vārds_orig = | attēls = Margers Vestermanis.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Marģers Vestermanis [[muzejs "Ebreji Latvijā"|muzejā "Ebreji Latvijā"]] | dz_dat_alt = | dz_gads = 1925 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 18 | dz_vieta = [[Rīga]], {{karogs|Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 30 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = Latvijas Republikas | tautība = ebrejs | nodarbošanās = [[vēsturnieks]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = Ābrams Vestermanis | brāļi = 2 | māsas = | dzīvesbiedrs = Hava Vestermane (1949–2022) | bērni = | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Marģers (Meirs) Vestermanis''' (dzimis {{dat|1925|9|18}} Rīgā<ref name=":0" />, miris {{dat|2026|7|30}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/43116588/in-memoriam/120128597/101-gada-vecuma-muziba-aizsaukts-vesturnieks-muzeja-ebreji-latvija-dibinatajs-margers-vestermanis |title=101 gada vecumā mūžībā aizsaukts vēsturnieks, muzeja "Ebreji Latvijā" dibinātājs Marģers Vestermanis |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |date=2026-07-30 |access-date=2026-07-31 |language=lv}}</ref>) bija [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] vēsturnieks, [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzeja "Ebreji Latvijā"]] dibinātājs un bijušais direktors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ebrejumuzejs.lv/lv/menu/38-muzeja_vesture.html|title=Muzejs "Ebreji Latvijā" {{!}} Muzeja vēsture|last=|first=|website=www.ebrejumuzejs.lv|access-date=2018-11-19|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181023194829/http://www.ebrejumuzejs.lv/lv/menu/38-muzeja_vesture.html|archivedate=2018-10-23}}</ref> [[Latvijas vēsturnieku komisija]]s loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/lv/darbibas-jomas/komisijas-un-padomes/vesturnieku-komisija|title=Vēsturnieku komisija |website=www.president.lv|access-date=2019-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190321203424/https://www.president.lv/lv/darbibas-jomas/komisijas-un-padomes/vesturnieku-komisija|archivedate=2019-03-21}}</ref> == Biogrāfija == Dzimis 1925. gadā Rīgā kā jaunākais no trim bērniem vācvalodīgā ebreju ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas 10. vācu pamatskolā [[Strēlnieku iela (Rīga)|Strēlnieku ielā]] (līdz 1933. gadam), pēc tam — ebreju privātģimnāzijā ''Ezra''. Ieguva ebreju reliģisko izglītību, skolas laikā mācījies kopā ar [[Valentīna Freimane|Valentīnu Freimani]]. 1941. gadā pēc [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] tika ieslodzīts [[Rīgas geto]], kur viņš strādāja par namdara palīgu, palīdzot pretestības kustībai geto iekšienē.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/sarunas/eju-tumsa-meza-ka-majas-18802|title=Eju tumšā mežā kā mājās - Rīgas Laiks|last=|first=|website=www.rigaslaiks.lv|access-date=2018-11-19|date=2017-01-01|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190224062343/https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/sarunas/eju-tumsa-meza-ka-majas-18802|archivedate=2019-02-24}}</ref> Vēlāk atradās [[Mežaparka koncentrācijas nometne|Mežaparka koncentrācijas nometnē]], no 1943. gada novembra — [[Dundagas koncentrācijas nometne|Dundagas koncentrācijas nometnē]]. Bēga ieslodzīto [[Nāves maršs|nāves marša]] uz [[Liepāja|Liepāju]] laikā [[Ugāle]]s apkārtnē un pievienojās [[Alfrēds Veismanis|Alfrēda Veismaņa]] vadītajiem padomju [[partizāni]]em.<ref name=":0" /> Vienīgais no visas ģimenes izdzīvoja holokaustā — pārējie radinieki tika nogalināti [[Masu slepkavības Rumbulā|Rumbulas masu slaktiņos]].<ref name="Vestermanis">Margers Vestermanis: ''Versuch einer Selbstbiographie''. In: Shalom. Das europäische jüdische Magazin, Heft Herbst 2000, abgerufen am 1. Mai 2014</ref><ref>Datenblatt mit den [http://collections.ushmm.org/search/catalog/vha41203 Metadaten zur Aufnahme eines Interviews mit Marģers Vestermanis im Jahre 1998]</ref> Pēc kara Marģers Vestermanis studēja vēsturi Latvijas Universitātē, 1949. gadā viņš apprecējās ar ārsti Havu (Ievu), dzimušu Šneuru.<ref name=":0" /> Strādāja [[Latvijas Valsts vēstures arhīvs|Latvijas Valsts vēstures arhīvā]], pētīja Latvijas ebreju vēsturi un [[Atmodas kustība]]s laikā 1989. gadā nodibināja muzeju "Ebreji Latvijā". Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1998. gadā viņš tika iecelts par Latvijas vēsturnieku komisijas locekli, kura pēta nacistu okupācijas un holokausta laiku. == Darbi == M. Vestermanis ir publicējis vairākas grāmatas un zinātniskus rakstus par ebreju un holokausta vēsturi Latvijā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Juden in Riga|last=Vestermanis|first=Margers|publisher=Edition Temmen|isbn=9783861082637|url=https://www.amazon.de/Juden-Riga-Margers-Vestermanis/dp/3861082632|location=Bremen|date=1995-7}}</ref> Scenārija autors vai zinātniskais konsultants režisora [[Rodrigo Rikards|Rodrigo Rikarda]] 1999. un 2000. gadā uzņemtajām [[dokumentālā filma|dokumentālajām filmām]] "Mīli savu tuvāko", "Žanis un citi", "Glābēji un izglābtie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rumbulasecho.org/filmmakers.shtml|title=Rumbula's Echo|publisher=rumbulasecho.org|accessdate=2015-3-30|language=en|datepublished=|description=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150329043814/http://www.rumbulasecho.org/filmmakers.shtml|archivedate=2015-03-29}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jelgavasbiblioteka.lv/piedavajam/par-jelgavu/visi-ieverojamie-cilveki-jelgava/805/|title=Visi ievērojamie cilvēki Jelgavā - Jelgavas pilsētas bibliotēka|last=bibliotēka|first=Jelgavas pilsētas|website=www.jelgavasbiblioteka.lv|access-date=2018-11-19|archive-date=2022-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20221202125428/http://www.jelgavasbiblioteka.lv/piedavajam/par-jelgavu/visi-ieverojamie-cilveki-jelgava/805/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.makslinieki.lv/profile/Rodrigo-Aivars-Rikards/|title=Rodrigo Aivars Rikards {{!}} www.makslinieki.lv {{!}} (LRSP) Radošo savienību profesionālo mākslinieku reģistrs|website=www.makslinieki.lv|access-date=2018-11-19|archive-date=2021-05-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210509070547/http://www.makslinieki.lv/profile/Rodrigo-Aivars-Rikards/}}</ref> == Apbalvojumi un pagodinājumi == * [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktors<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=627&Itemid=59 |title=Goda doktori |access-date={{dat|2018|11|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170802160008/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=627&Itemid=59 |archivedate={{dat|2017|08|02||bez}} }}</ref> * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], V šķira (2006)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/arhivs/pieskir-ordenus-12947793|title=Piešķir ordeņus|publisher=diena.lv|accessdate=2015-04-03|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=146502|title=Par Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu|website=[[likumi.lv]]|access-date=2019-02-23|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190224062333/https://likumi.lv/doc.php?id=146502|archivedate=2019-02-24}}</ref> * Herberta Samuela balva par iecietību (2007)<ref>Nadja Cornelius [http://www.juedische-allgemeine.de/article/view/id/3604 «Ein seltener Mensch». Lettland: Der jüdische Historiker Margers Vestermanis erhielt Herbert-Samuel-Preis in Riga] 01.03.2007</ref> * [[Austrija]]s holokausta upuru piemiņas dienesta balva (2015)<ref name="A legend of Latvia’s Jewish community celebrates his 90th birthday">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.baltictimes.com/a_legend_of_latvia___s_jewish_community_celebrates_his_90th_birthday/ |title=A legend of Latvia’s Jewish community celebrates his 90th birthday |access-date={{dat|2018|11|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190224002116/https://www.baltictimes.com/a_legend_of_latvia___s_jewish_community_celebrates_his_90th_birthday/ |archivedate={{dat|2019|02|24||bez}} }}</ref> * Valsts prezidenta Cildinājuma raksts (2020)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/lv/jaunumi/zinas/valsts-prezidents-pasniedz-cildinajuma-rakstu-margeram-vestermanim-26402|title=Valsts prezidents pasniedz Cildinājuma rakstu Marģeram Vestermanim|website=www.president.lv|access-date=2020-09-21|language=lv}}</ref> * [[Latvijas Republikas Ministru kabineta balva]] (2025)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.10.2025-valdibas-augstako-apbalvojumu-sogad-sanems-vesturnieks-vestermanis-fotografs-binde-un-1991-gada-barikazu-dalibnieku-biedriba.a620148/|title=Valdības augstāko apbalvojumu šogad saņems vēsturnieks Vestermanis, fotogrāfs Binde un 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība|website=www.lsm.lv|access-date=2025-11-04|date=2025-10-28|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vestermanis, Marģers}} [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]] [[Kategorija:Ebreju vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas PSR vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas goda doktori]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Simtgadnieki]] kuowprzpopuzqkecyqt1242dgpxf9pv 4500692 4500689 2026-07-30T22:40:35Z Turaids 8965 4500692 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Marģers Vestermanis | vārds_orig = | attēls = Margers Vestermanis.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Marģers Vestermanis [[muzejs "Ebreji Latvijā"|muzejā "Ebreji Latvijā"]] | dz_dat_alt = | dz_gads = 1925 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 18 | dz_vieta = [[Rīga]], {{karogs|Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 30 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = Latvijas Republikas | tautība = ebrejs | nodarbošanās = [[vēsturnieks]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = Ābrams Vestermanis | brāļi = 2 | māsas = | dzīvesbiedrs = Hava Vestermane (1949–2022) | bērni = | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Marģers (Meirs) Vestermanis''' (dzimis {{dat|1925|9|18}} Rīgā<ref name=":0" />, miris {{dat|2026|7|30}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/43116588/in-memoriam/120128597/101-gada-vecuma-muziba-aizsaukts-vesturnieks-muzeja-ebreji-latvija-dibinatajs-margers-vestermanis |title=101 gada vecumā mūžībā aizsaukts vēsturnieks, muzeja "Ebreji Latvijā" dibinātājs Marģers Vestermanis |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |date=2026-07-30 |access-date=2026-07-31 |language=lv}}</ref>) bija [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] vēsturnieks, [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzeja "Ebreji Latvijā"]] dibinātājs un bijušais direktors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ebrejumuzejs.lv/lv/menu/38-muzeja_vesture.html|title=Muzejs "Ebreji Latvijā" {{!}} Muzeja vēsture|last=|first=|website=www.ebrejumuzejs.lv|access-date=2018-11-19|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181023194829/http://www.ebrejumuzejs.lv/lv/menu/38-muzeja_vesture.html|archivedate=2018-10-23}}</ref> [[Latvijas vēsturnieku komisija]]s loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/lv/darbibas-jomas/komisijas-un-padomes/vesturnieku-komisija|title=Vēsturnieku komisija |website=www.president.lv|access-date=2019-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190321203424/https://www.president.lv/lv/darbibas-jomas/komisijas-un-padomes/vesturnieku-komisija|archivedate=2019-03-21}}</ref> == Biogrāfija == Dzimis 1925. gadā Rīgā kā jaunākais no trim bērniem vācvalodīgā ebreju ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas 10. vācu pamatskolā [[Strēlnieku iela (Rīga)|Strēlnieku ielā]] (līdz 1933. gadam), pēc tam — ebreju privātģimnāzijā ''Ezra''. Ieguva ebreju reliģisko izglītību, skolas laikā mācījies kopā ar [[Valentīna Freimane|Valentīnu Freimani]]. 1941. gadā pēc [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] tika ieslodzīts [[Rīgas geto]], kur viņš strādāja par namdara palīgu, palīdzot pretestības kustībai geto iekšienē.<ref name=":0">{{Žurnāla atsauce |url=https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/sarunas/eju-tumsa-meza-ka-majas-18802 |title=Eju tumšā mežā kā mājās |journal=[[Rīgas Laiks]] |access-date=2018-11-19 |date=2017-01-01 |language=lv |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190224062343/https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/sarunas/eju-tumsa-meza-ka-majas-18802 |archivedate=2019-02-24}}</ref> Vēlāk atradās [[Mežaparka koncentrācijas nometne|Mežaparka koncentrācijas nometnē]], no 1943. gada novembra — [[Dundagas koncentrācijas nometne|Dundagas koncentrācijas nometnē]]. Bēga ieslodzīto [[Nāves maršs|nāves marša]] uz [[Liepāja|Liepāju]] laikā [[Ugāle]]s apkārtnē un pievienojās [[Alfrēds Veismanis|Alfrēda Veismaņa]] vadītajiem padomju [[partizāni]]em.<ref name=":0" /> Vienīgais no visas ģimenes izdzīvoja holokaustā — pārējie radinieki tika nogalināti [[Masu slepkavības Rumbulā|Rumbulas masu slaktiņos]].<ref name="Vestermanis">Margers Vestermanis: ''Versuch einer Selbstbiographie''. In: Shalom. Das europäische jüdische Magazin, Heft Herbst 2000, abgerufen am 1. Mai 2014</ref><ref>Datenblatt mit den [http://collections.ushmm.org/search/catalog/vha41203 Metadaten zur Aufnahme eines Interviews mit Marģers Vestermanis im Jahre 1998]</ref> Pēc kara Marģers Vestermanis studēja vēsturi Latvijas Universitātē, 1949. gadā viņš apprecējās ar ārsti Havu (Ievu), dzimušu Šneuru.<ref name=":0" /> Strādāja [[Latvijas Valsts vēstures arhīvs|Latvijas Valsts vēstures arhīvā]], pētīja Latvijas ebreju vēsturi un [[Atmodas kustība]]s laikā 1989. gadā nodibināja muzeju "Ebreji Latvijā". Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1998. gadā viņš tika iecelts par Latvijas vēsturnieku komisijas locekli, kura pēta nacistu okupācijas un holokausta laiku. == Darbi == M. Vestermanis ir publicējis vairākas grāmatas un zinātniskus rakstus par ebreju un holokausta vēsturi Latvijā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Juden in Riga|last=Vestermanis|first=Margers|publisher=Edition Temmen|isbn=9783861082637|url=https://www.amazon.de/Juden-Riga-Margers-Vestermanis/dp/3861082632|location=Bremen|date=1995-7}}</ref> Scenārija autors vai zinātniskais konsultants režisora [[Rodrigo Rikards|Rodrigo Rikarda]] 1999. un 2000. gadā uzņemtajām [[dokumentālā filma|dokumentālajām filmām]] "Mīli savu tuvāko", "Žanis un citi", "Glābēji un izglābtie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rumbulasecho.org/filmmakers.shtml|title=Rumbula's Echo|publisher=rumbulasecho.org|accessdate=2015-3-30|language=en|datepublished=|description=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150329043814/http://www.rumbulasecho.org/filmmakers.shtml|archivedate=2015-03-29}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jelgavasbiblioteka.lv/piedavajam/par-jelgavu/visi-ieverojamie-cilveki-jelgava/805/|title=Visi ievērojamie cilvēki Jelgavā |last=bibliotēka|first=Jelgavas pilsētas |publisher=[[Jelgavas pilsētas bibliotēka]] |access-date=2018-11-19 |archive-date=2022-12-02 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221202125428/http://www.jelgavasbiblioteka.lv/piedavajam/par-jelgavu/visi-ieverojamie-cilveki-jelgava/805/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.makslinieki.lv/profile/Rodrigo-Aivars-Rikards/ |title=Rodrigo Aivars Rikards |work=Radošo savienību profesionālo mākslinieku reģistrs |publisher=[[Latvijas Radošo savienību padome]] |access-date=2018-11-19 |archive-date=2021-05-09 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210509070547/http://www.makslinieki.lv/profile/Rodrigo-Aivars-Rikards/}}</ref> == Apbalvojumi un pagodinājumi == * [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktors<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=627&Itemid=59 |title=Goda doktori |access-date={{dat|2018|11|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170802160008/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=627&Itemid=59 |archivedate={{dat|2017|08|02||bez}} }}</ref> * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], V šķira (2006)<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.diena.lv/arhivs/pieskir-ordenus-12947793 |title=Piešķir ordeņus |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |accessdate=2015-04-03 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=146502|title=Par Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu|website=[[likumi.lv]]|access-date=2019-02-23|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190224062333/https://likumi.lv/doc.php?id=146502|archivedate=2019-02-24}}</ref> * Herberta Samuela balva par iecietību (2007)<ref>Nadja Cornelius [http://www.juedische-allgemeine.de/article/view/id/3604 «Ein seltener Mensch». Lettland: Der jüdische Historiker Margers Vestermanis erhielt Herbert-Samuel-Preis in Riga] 01.03.2007</ref> * [[Austrija]]s holokausta upuru piemiņas dienesta balva (2015)<ref name="A legend of Latvia’s Jewish community celebrates his 90th birthday">{{Ziņu atsauce |url=http://www.baltictimes.com/a_legend_of_latvia___s_jewish_community_celebrates_his_90th_birthday/ |title=A legend of Latvia’s Jewish community celebrates his 90th birthday |access-date={{dat|2018|11|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190224002116/https://www.baltictimes.com/a_legend_of_latvia___s_jewish_community_celebrates_his_90th_birthday/ |newspaper=[[The Baltic Times]] |archivedate={{dat|2019|02|24||bez}} }}</ref> * Valsts prezidenta Cildinājuma raksts (2020)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/lv/jaunumi/zinas/valsts-prezidents-pasniedz-cildinajuma-rakstu-margeram-vestermanim-26402|title=Valsts prezidents pasniedz Cildinājuma rakstu Marģeram Vestermanim|website=www.president.lv|access-date=2020-09-21|language=lv}}</ref> * [[Latvijas Republikas Ministru kabineta balva]] (2025)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.10.2025-valdibas-augstako-apbalvojumu-sogad-sanems-vesturnieks-vestermanis-fotografs-binde-un-1991-gada-barikazu-dalibnieku-biedriba.a620148/|title=Valdības augstāko apbalvojumu šogad saņems vēsturnieks Vestermanis, fotogrāfs Binde un 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība|website=www.lsm.lv|access-date=2025-11-04|date=2025-10-28|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vestermanis, Marģers}} [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]] [[Kategorija:Ebreju vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas PSR vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas goda doktori]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Simtgadnieki]] s5b4rq99oijfal9o6rpnjgm5c4n6fkn 4500731 4500692 2026-07-31T04:33:40Z Biafra 13794 4500731 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Marģers Vestermanis | vārds_orig = | attēls = Margers Vestermanis.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Marģers Vestermanis [[muzejs "Ebreji Latvijā"|muzejā "Ebreji Latvijā"]] 2014. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1925 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 18 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 30 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = [[Latvijas Republika]]s | tautība = [[ebrejs]] | nodarbošanās = [[vēsturnieks]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = Ābrams Vestermanis | brāļi = 2 | māsas = | dzīvesbiedrs = Hava Vestermane (1949–2022) | bērni = | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Marģers (Meirs) Vestermanis''' (dzimis {{dat|1925|9|18}} Rīgā<ref name=":0" />, miris {{dat|2026|7|30}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/43116588/in-memoriam/120128597/101-gada-vecuma-muziba-aizsaukts-vesturnieks-muzeja-ebreji-latvija-dibinatajs-margers-vestermanis |title=101 gada vecumā mūžībā aizsaukts vēsturnieks, muzeja "Ebreji Latvijā" dibinātājs Marģers Vestermanis |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |date=2026-07-30 |access-date=2026-07-31 |language=lv}}</ref>) bija [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] vēsturnieks, [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzeja "Ebreji Latvijā"]] dibinātājs un bijušais direktors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ebrejumuzejs.lv/lv/menu/38-muzeja_vesture.html|title=Muzejs "Ebreji Latvijā" {{!}} Muzeja vēsture|last=|first=|website=www.ebrejumuzejs.lv|access-date=2018-11-19|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181023194829/http://www.ebrejumuzejs.lv/lv/menu/38-muzeja_vesture.html|archivedate=2018-10-23}}</ref> [[Latvijas vēsturnieku komisija]]s loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/lv/darbibas-jomas/komisijas-un-padomes/vesturnieku-komisija|title=Vēsturnieku komisija |website=www.president.lv|access-date=2019-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190321203424/https://www.president.lv/lv/darbibas-jomas/komisijas-un-padomes/vesturnieku-komisija|archivedate=2019-03-21}}</ref> == Biogrāfija == Dzimis 1925. gadā Rīgā kā jaunākais no trim bērniem vācvalodīgā ebreju ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas 10. vācu pamatskolā [[Strēlnieku iela (Rīga)|Strēlnieku ielā]] (līdz 1933. gadam), pēc tam — ebreju privātģimnāzijā ''Ezra''. Ieguva ebreju reliģisko izglītību, skolas laikā mācījies kopā ar [[Valentīna Freimane|Valentīnu Freimani]]. 1941. gadā pēc [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] tika ieslodzīts [[Rīgas geto]], kur viņš strādāja par namdara palīgu, palīdzot pretestības kustībai geto iekšienē.<ref name=":0">{{Žurnāla atsauce |url=https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/sarunas/eju-tumsa-meza-ka-majas-18802 |title=Eju tumšā mežā kā mājās |journal=[[Rīgas Laiks]] |access-date=2018-11-19 |date=2017-01-01 |language=lv |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190224062343/https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/sarunas/eju-tumsa-meza-ka-majas-18802 |archivedate=2019-02-24}}</ref> Vēlāk atradās [[Mežaparka koncentrācijas nometne|Mežaparka koncentrācijas nometnē]], no 1943. gada novembra — [[Dundagas koncentrācijas nometne|Dundagas koncentrācijas nometnē]]. Bēga ieslodzīto [[Nāves maršs|nāves marša]] uz [[Liepāja|Liepāju]] laikā [[Ugāle]]s apkārtnē un pievienojās [[Alfrēds Veismanis|Alfrēda Veismaņa]] vadītajiem padomju [[partizāni]]em.<ref name=":0" /> Vienīgais no visas ģimenes izdzīvoja holokaustā — pārējie radinieki tika nogalināti [[Masu slepkavības Rumbulā|Rumbulas masu slaktiņos]].<ref name="Vestermanis">Margers Vestermanis: ''Versuch einer Selbstbiographie''. In: Shalom. Das europäische jüdische Magazin, Heft Herbst 2000, abgerufen am 1. Mai 2014</ref><ref>Datenblatt mit den [http://collections.ushmm.org/search/catalog/vha41203 Metadaten zur Aufnahme eines Interviews mit Marģers Vestermanis im Jahre 1998]</ref> Pēc kara Marģers Vestermanis studēja vēsturi [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. 1949. gadā viņš apprecējās ar ārsti Havu (Ievu), dzimušu Šneuru.<ref name=":0" /> Strādāja [[Latvijas Valsts vēstures arhīvs|Latvijas Valsts vēstures arhīvā]], pētīja Latvijas ebreju vēsturi un [[Atmodas kustība]]s laikā 1989. gadā nodibināja muzeju "Ebreji Latvijā". Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1998. gadā M. Vestermanis tika iecelts par Latvijas vēsturnieku komisijas locekli, kura pēta nacistu okupācijas un holokausta laiku. == Darbi == M. Vestermanis ir publicējis vairākas grāmatas un zinātniskus rakstus par ebreju un holokausta vēsturi Latvijā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Juden in Riga|last=Vestermanis|first=Margers|publisher=Edition Temmen|isbn=9783861082637|url=https://www.amazon.de/Juden-Riga-Margers-Vestermanis/dp/3861082632|location=Bremen|date=1995-7}}</ref> Scenārija autors vai zinātniskais konsultants režisora [[Rodrigo Rikards|Rodrigo Rikarda]] 1999. un 2000. gadā uzņemtajām [[dokumentālā filma|dokumentālajām filmām]] "Mīli savu tuvāko", "Žanis un citi", "Glābēji un izglābtie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rumbulasecho.org/filmmakers.shtml|title=Rumbula's Echo|publisher=rumbulasecho.org|accessdate=2015-3-30|language=en|datepublished=|description=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150329043814/http://www.rumbulasecho.org/filmmakers.shtml|archivedate=2015-03-29}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jelgavasbiblioteka.lv/piedavajam/par-jelgavu/visi-ieverojamie-cilveki-jelgava/805/|title=Visi ievērojamie cilvēki Jelgavā |last=bibliotēka|first=Jelgavas pilsētas |publisher=[[Jelgavas pilsētas bibliotēka]] |access-date=2018-11-19 |archive-date=2022-12-02 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221202125428/http://www.jelgavasbiblioteka.lv/piedavajam/par-jelgavu/visi-ieverojamie-cilveki-jelgava/805/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.makslinieki.lv/profile/Rodrigo-Aivars-Rikards/ |title=Rodrigo Aivars Rikards |work=Radošo savienību profesionālo mākslinieku reģistrs |publisher=[[Latvijas Radošo savienību padome]] |access-date=2018-11-19 |archive-date=2021-05-09 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210509070547/http://www.makslinieki.lv/profile/Rodrigo-Aivars-Rikards/}}</ref> == Apbalvojumi un pagodinājumi == * [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktors<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=627&Itemid=59 |title=Goda doktori |access-date={{dat|2018|11|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170802160008/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=627&Itemid=59 |archivedate={{dat|2017|08|02||bez}} }}</ref> * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], V šķira (2006)<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.diena.lv/arhivs/pieskir-ordenus-12947793 |title=Piešķir ordeņus |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |accessdate=2015-04-03 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=146502|title=Par Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu|website=[[likumi.lv]]|access-date=2019-02-23|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190224062333/https://likumi.lv/doc.php?id=146502|archivedate=2019-02-24}}</ref> * Herberta Samuela balva par iecietību (2007)<ref>Nadja Cornelius [http://www.juedische-allgemeine.de/article/view/id/3604 «Ein seltener Mensch». Lettland: Der jüdische Historiker Margers Vestermanis erhielt Herbert-Samuel-Preis in Riga] 01.03.2007</ref> * [[Austrija]]s holokausta upuru piemiņas dienesta balva (2015)<ref name="A legend of Latvia’s Jewish community celebrates his 90th birthday">{{Ziņu atsauce |url=http://www.baltictimes.com/a_legend_of_latvia___s_jewish_community_celebrates_his_90th_birthday/ |title=A legend of Latvia’s Jewish community celebrates his 90th birthday |access-date={{dat|2018|11|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190224002116/https://www.baltictimes.com/a_legend_of_latvia___s_jewish_community_celebrates_his_90th_birthday/ |newspaper=[[The Baltic Times]] |archivedate={{dat|2019|02|24||bez}} }}</ref> * Valsts prezidenta Cildinājuma raksts (2020)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/lv/jaunumi/zinas/valsts-prezidents-pasniedz-cildinajuma-rakstu-margeram-vestermanim-26402|title=Valsts prezidents pasniedz Cildinājuma rakstu Marģeram Vestermanim|website=www.president.lv|access-date=2020-09-21|language=lv}}</ref> * [[Latvijas Republikas Ministru kabineta balva]] (2025)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.10.2025-valdibas-augstako-apbalvojumu-sogad-sanems-vesturnieks-vestermanis-fotografs-binde-un-1991-gada-barikazu-dalibnieku-biedriba.a620148/|title=Valdības augstāko apbalvojumu šogad saņems vēsturnieks Vestermanis, fotogrāfs Binde un 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība|website=www.lsm.lv|access-date=2025-11-04|date=2025-10-28|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vestermanis, Marģers}} [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]] [[Kategorija:Ebreju vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas PSR vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas goda doktori]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Simtgadnieki]] p9o70yaxw8eqolrrivr8ym4omr0hhe2 4500732 4500731 2026-07-31T04:34:29Z Biafra 13794 4500732 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Marģers Vestermanis | vārds_orig = | attēls = Margers Vestermanis.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = M. Vestermanis [[muzejs "Ebreji Latvijā"|muzejā "Ebreji Latvijā"]] 2014. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1925 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 18 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 30 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = [[Latvijas Republika]]s | tautība = [[ebrejs]] | nodarbošanās = [[vēsturnieks]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = Ābrams Vestermanis | brāļi = 2 | māsas = | dzīvesbiedrs = Hava Vestermane (1949–2022) | bērni = | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Marģers (Meirs) Vestermanis''' (dzimis {{dat|1925|9|18}} Rīgā<ref name=":0" />, miris {{dat|2026|7|30}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/43116588/in-memoriam/120128597/101-gada-vecuma-muziba-aizsaukts-vesturnieks-muzeja-ebreji-latvija-dibinatajs-margers-vestermanis |title=101 gada vecumā mūžībā aizsaukts vēsturnieks, muzeja "Ebreji Latvijā" dibinātājs Marģers Vestermanis |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |date=2026-07-30 |access-date=2026-07-31 |language=lv}}</ref>) bija [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] vēsturnieks, [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzeja "Ebreji Latvijā"]] dibinātājs un bijušais direktors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ebrejumuzejs.lv/lv/menu/38-muzeja_vesture.html|title=Muzejs "Ebreji Latvijā" {{!}} Muzeja vēsture|last=|first=|website=www.ebrejumuzejs.lv|access-date=2018-11-19|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181023194829/http://www.ebrejumuzejs.lv/lv/menu/38-muzeja_vesture.html|archivedate=2018-10-23}}</ref> [[Latvijas vēsturnieku komisija]]s loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/lv/darbibas-jomas/komisijas-un-padomes/vesturnieku-komisija|title=Vēsturnieku komisija |website=www.president.lv|access-date=2019-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190321203424/https://www.president.lv/lv/darbibas-jomas/komisijas-un-padomes/vesturnieku-komisija|archivedate=2019-03-21}}</ref> == Biogrāfija == Dzimis 1925. gadā Rīgā kā jaunākais no trim bērniem vācvalodīgā ebreju ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas 10. vācu pamatskolā [[Strēlnieku iela (Rīga)|Strēlnieku ielā]] (līdz 1933. gadam), pēc tam — ebreju privātģimnāzijā ''Ezra''. Ieguva ebreju reliģisko izglītību, skolas laikā mācījies kopā ar [[Valentīna Freimane|Valentīnu Freimani]]. 1941. gadā pēc [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] tika ieslodzīts [[Rīgas geto]], kur viņš strādāja par namdara palīgu, palīdzot pretestības kustībai geto iekšienē.<ref name=":0">{{Žurnāla atsauce |url=https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/sarunas/eju-tumsa-meza-ka-majas-18802 |title=Eju tumšā mežā kā mājās |journal=[[Rīgas Laiks]] |access-date=2018-11-19 |date=2017-01-01 |language=lv |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190224062343/https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/sarunas/eju-tumsa-meza-ka-majas-18802 |archivedate=2019-02-24}}</ref> Vēlāk atradās [[Mežaparka koncentrācijas nometne|Mežaparka koncentrācijas nometnē]], no 1943. gada novembra — [[Dundagas koncentrācijas nometne|Dundagas koncentrācijas nometnē]]. Bēga ieslodzīto [[Nāves maršs|nāves marša]] uz [[Liepāja|Liepāju]] laikā [[Ugāle]]s apkārtnē un pievienojās [[Alfrēds Veismanis|Alfrēda Veismaņa]] vadītajiem padomju [[partizāni]]em.<ref name=":0" /> Vienīgais no visas ģimenes izdzīvoja holokaustā — pārējie radinieki tika nogalināti [[Masu slepkavības Rumbulā|Rumbulas masu slaktiņos]].<ref name="Vestermanis">Margers Vestermanis: ''Versuch einer Selbstbiographie''. In: Shalom. Das europäische jüdische Magazin, Heft Herbst 2000, abgerufen am 1. Mai 2014</ref><ref>Datenblatt mit den [http://collections.ushmm.org/search/catalog/vha41203 Metadaten zur Aufnahme eines Interviews mit Marģers Vestermanis im Jahre 1998]</ref> Pēc kara Marģers Vestermanis studēja vēsturi [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātē]]. 1949. gadā viņš apprecējās ar ārsti Havu (Ievu), dzimušu Šneuru.<ref name=":0" /> Strādāja [[Latvijas Valsts vēstures arhīvs|Latvijas Valsts vēstures arhīvā]], pētīja Latvijas ebreju vēsturi un [[Atmodas kustība]]s laikā 1989. gadā nodibināja muzeju "Ebreji Latvijā". Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1998. gadā M. Vestermanis tika iecelts par Latvijas vēsturnieku komisijas locekli, kura pēta nacistu okupācijas un holokausta laiku. == Darbi == M. Vestermanis ir publicējis vairākas grāmatas un zinātniskus rakstus par ebreju un holokausta vēsturi Latvijā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Juden in Riga|last=Vestermanis|first=Margers|publisher=Edition Temmen|isbn=9783861082637|url=https://www.amazon.de/Juden-Riga-Margers-Vestermanis/dp/3861082632|location=Bremen|date=1995-7}}</ref> Scenārija autors vai zinātniskais konsultants režisora [[Rodrigo Rikards|Rodrigo Rikarda]] 1999. un 2000. gadā uzņemtajām [[dokumentālā filma|dokumentālajām filmām]] "Mīli savu tuvāko", "Žanis un citi", "Glābēji un izglābtie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rumbulasecho.org/filmmakers.shtml|title=Rumbula's Echo|publisher=rumbulasecho.org|accessdate=2015-3-30|language=en|datepublished=|description=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150329043814/http://www.rumbulasecho.org/filmmakers.shtml|archivedate=2015-03-29}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jelgavasbiblioteka.lv/piedavajam/par-jelgavu/visi-ieverojamie-cilveki-jelgava/805/|title=Visi ievērojamie cilvēki Jelgavā |last=bibliotēka|first=Jelgavas pilsētas |publisher=[[Jelgavas pilsētas bibliotēka]] |access-date=2018-11-19 |archive-date=2022-12-02 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221202125428/http://www.jelgavasbiblioteka.lv/piedavajam/par-jelgavu/visi-ieverojamie-cilveki-jelgava/805/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.makslinieki.lv/profile/Rodrigo-Aivars-Rikards/ |title=Rodrigo Aivars Rikards |work=Radošo savienību profesionālo mākslinieku reģistrs |publisher=[[Latvijas Radošo savienību padome]] |access-date=2018-11-19 |archive-date=2021-05-09 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210509070547/http://www.makslinieki.lv/profile/Rodrigo-Aivars-Rikards/}}</ref> == Apbalvojumi un pagodinājumi == * [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktors<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=627&Itemid=59 |title=Goda doktori |access-date={{dat|2018|11|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170802160008/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=627&Itemid=59 |archivedate={{dat|2017|08|02||bez}} }}</ref> * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], V šķira (2006)<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.diena.lv/arhivs/pieskir-ordenus-12947793 |title=Piešķir ordeņus |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |accessdate=2015-04-03 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=146502|title=Par Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu|website=[[likumi.lv]]|access-date=2019-02-23|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190224062333/https://likumi.lv/doc.php?id=146502|archivedate=2019-02-24}}</ref> * Herberta Samuela balva par iecietību (2007)<ref>Nadja Cornelius [http://www.juedische-allgemeine.de/article/view/id/3604 «Ein seltener Mensch». Lettland: Der jüdische Historiker Margers Vestermanis erhielt Herbert-Samuel-Preis in Riga] 01.03.2007</ref> * [[Austrija]]s holokausta upuru piemiņas dienesta balva (2015)<ref name="A legend of Latvia’s Jewish community celebrates his 90th birthday">{{Ziņu atsauce |url=http://www.baltictimes.com/a_legend_of_latvia___s_jewish_community_celebrates_his_90th_birthday/ |title=A legend of Latvia’s Jewish community celebrates his 90th birthday |access-date={{dat|2018|11|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190224002116/https://www.baltictimes.com/a_legend_of_latvia___s_jewish_community_celebrates_his_90th_birthday/ |newspaper=[[The Baltic Times]] |archivedate={{dat|2019|02|24||bez}} }}</ref> * Valsts prezidenta Cildinājuma raksts (2020)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/lv/jaunumi/zinas/valsts-prezidents-pasniedz-cildinajuma-rakstu-margeram-vestermanim-26402|title=Valsts prezidents pasniedz Cildinājuma rakstu Marģeram Vestermanim|website=www.president.lv|access-date=2020-09-21|language=lv}}</ref> * [[Latvijas Republikas Ministru kabineta balva]] (2025)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.10.2025-valdibas-augstako-apbalvojumu-sogad-sanems-vesturnieks-vestermanis-fotografs-binde-un-1991-gada-barikazu-dalibnieku-biedriba.a620148/|title=Valdības augstāko apbalvojumu šogad saņems vēsturnieks Vestermanis, fotogrāfs Binde un 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība|website=www.lsm.lv|access-date=2025-11-04|date=2025-10-28|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vestermanis, Marģers}} [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]] [[Kategorija:Ebreju vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas PSR vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas goda doktori]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Simtgadnieki]] 37mn9danbde7gk2yjf7953rjb78hi1i 10 413574 4500585 4500228 2026-07-30T18:01:17Z EdgarsBot 50781 upd 4500585 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-07-30 18:01:17{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Neiromodulators|t|h|d}} || 2026-07-05 11:21:56 || 25 || {{U|DJ EV}} || <nowiki></nowiki> || Neenciklopēdisks un nesakārtots AI ģenerēts teksts, nepieciešams uzlabot, lai saglabātu || 30 (05.08.2026) |- | {{page-multi|page=Medauroidea extradentata|t|h|d}} || 2026-07-06 19:36:02 || 23 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Mašīntulkojums. {{Dzēst|Jāsakārto vai jālikvidē kā suga|due=30|due_date=5.07.2026}}</nowiki> || Jāsakārto vai jālikvidē || 30 (5.08.2026) |- | {{page-multi|page=Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļa|t|h|d}} || 2026-07-07 19:15:51 || 22 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>ļoti apšaubu, ka skolas vidējās izglītības programma atbilst nozīmības kritērījiem, bet uzreiz nedzēšu, varbūt kāds var pārliecināt par pretējo (kaut kādi avoti jau ir...)</nowiki> || Maznozīmīgs temats || 15 (22.07.2026) |- | {{page-multi|page=Rūpnieku iela (Carnikava)|t|h|d}} || 2026-07-18 00:49:16 || 12 || {{U|Egilus}} || <nowiki></nowiki> || Ja netiks pārvērsts standarta rakstā || 15 (02.08.2026) |- | {{page-multi|page=Mirud|t|h|d}} || 2026-07-24 19:29:46 || 5 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Dzēst: Mašīntulkojums, visdrīzāk pašreklāma un visai strīdīga nozīmība</nowiki> || Mašīntulkojums || 15 (08.08.2026) |- | {{page-multi|page=Diskusija:45. autobusu maršruts (Rīga)|t|h|d}} || 2026-07-25 08:03:46 || 5 || {{U|Dark Eagle}} || <nowiki>Noņēma pāradresāciju uz [[Diskusija:45. autobusu maršruts (Rīga, 2010)]]</nowiki> || diskusijas pāradresācija || |- | {{page-multi|page=Silvio Berardi|t|h|d}} || 2026-07-27 20:56:13 || 2 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>Izvirzu uz dzēšanu - it kā kaut kāda nozīmība ir, bet pat itāļiem par viņu raksta nav (un spama daudzuma dēļ ir aizsargājuši). Nedzēšu uzreiz, jo varbūt kādam ir argumenti, lai atstātu</nowiki> || Mašīntulkojums, iespējams cross-wiki spams, nav raksta itāļu vikipēdijā || 15 (11.08.2026) |- | {{page-multi|page=Biruta Kalnača|t|h|d}} || 2026-07-29 18:44:19 || 0 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>dzēst, ja nesakārtos.......</nowiki> || ja nesakārtos || 5 (03.08.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> 6o3xkq002x8mqod0tgyeq1vvsg60rm5 4 415707 4500584 4500227 2026-07-30T18:01:00Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4500584 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|07|30||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200014}}] | {{formatnum:1739}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13720}}] | 2009-02-13 | 2026-07-30 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:174173}}] | {{formatnum:10675}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8041}}] | 2007-12-03 | 2026-07-30 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122918}}] | {{formatnum:923}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14817}}] | 2004-11-07 | 2026-05-02 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:114863}}] | {{formatnum:9625}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9896}}] | 2007-11-24 | 2026-07-30 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:114033}}] | {{formatnum:9947}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1919}}] | 2009-10-02 | 2026-07-30 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:87707}}] | {{formatnum:6637}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6695}}] | 2005-10-30 | 2026-07-30 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:71737}}] | {{formatnum:10096}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2167}}] | 2009-05-24 | 2026-07-30 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68875}}] | {{formatnum:1819}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3272}}] | 2005-07-26 | 2026-07-29 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58826}}] | {{formatnum:764}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}] | 2006-11-23 | 2026-07-02 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:52309}}] | {{formatnum:7063}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6523}}] | 2018-06-22 | 2026-07-30 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:49202}}] | {{formatnum:5121}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:390}}] | 2007-01-07 | 2026-07-30 |- | 12. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49163}}] | {{formatnum:1518}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3540}}] | 2006-05-03 | 2026-07-29 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:47297}}] | {{formatnum:3082}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2998}}] | 2007-04-26 | 2026-07-27 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 15. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:44620}}] | {{formatnum:5964}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1610}}] | 2015-03-11 | 2026-07-30 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42285}}] | {{formatnum:1687}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}] | 2009-01-14 | 2026-07-30 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39003}}] | {{formatnum:4630}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:785}}] | 2013-03-30 | 2026-07-30 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:2}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32125}}] | {{formatnum:3979}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:648}}] | 2020-05-10 | 2026-07-29 |- | 20. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29757}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 21. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:29400}}] | {{formatnum:7354}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4435}}] | 2023-01-18 | 2026-07-26 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28837}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1208}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 24. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:26653}}] | {{formatnum:4547}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:917}}] | 2015-08-30 | 2026-07-30 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23794}}] | {{formatnum:17}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}] | 2007-11-05 | 2026-07-25 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23725}}] | {{formatnum:33}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1936}}] | 2006-07-03 | 2026-07-30 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19353}}] | {{formatnum:1741}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-06-20 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15914}}] | {{formatnum:1328}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-07-28 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15248}}] | {{formatnum:3394}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1386}}] | 2014-07-27 | 2026-07-29 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15176}}] | {{formatnum:2420}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2000}}] | 2005-07-30 | 2026-07-21 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14475}}] | {{formatnum:516}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}] | 2011-08-03 | 2026-07-20 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14221}}] | {{formatnum:681}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:233}}] | 2013-06-21 | 2026-07-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13381}}] | {{formatnum:957}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-07-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10873}}] | {{formatnum:1750}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:416}}] | 2021-07-27 | 2026-07-28 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10616}}] | {{formatnum:293}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}] | 2011-10-13 | 2026-07-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10149}}] | {{formatnum:299}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:379}}] | 2012-05-17 | 2026-07-28 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9571}}] | {{formatnum:220}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}] | 2013-03-14 | 2026-07-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8365}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:196}}] | 2004-09-16 | 2026-05-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:66}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6737}}] | {{formatnum:206}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-07-30 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:44}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6524}}] | {{formatnum:649}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:119}}] | 2017-05-11 | 2026-06-29 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6205}}] | {{formatnum:32}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-06-02 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5597}}] | {{formatnum:96}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-07-20 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- | 63. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:147}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}] | 2020-12-20 | 2026-07-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 64. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |- | 66. | {{u|Dukts}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5004}}] | {{formatnum:159}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:285}}] | 2013-04-16 | 2026-07-27 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] i8l0o2mp80u79717ttw0rvcc6xft3z4 0 415858 4500586 4494207 2026-07-30T18:25:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500586 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Luka Dončičs | vārds_orig = ''Luka Dončić'' | attēls = Luka Doncic (51914951721) (cropped1).jpg | att_izm = | paraksts = Luka Dončičs 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|2|28}} | dz_viet = {{vieta|Slovēnija|Ļubļana}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[slovēņi|slovēnis]] | garums = {{mērvienība|cm=201}} | svars = {{mērvienība|kg=104}} | poz = [[saspēles vadītājs]]<br />[[vieglais uzbrucējs]] | kar_sāk = 2015 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Lakers"]] | numurs = 77 | līga = [[NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 3., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2018. gada NBA drafts|2018]] | dr_līga = NBA | dr_kom = [[Atlantas "Hawks"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2015–2018 | klubs 1 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] | kl_sez 2 = {{nbay|2018|start}}–{{nbay|2024|end}} | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Dalasas "Mavericks"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2024|end}}–pašlaik | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Lakers"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2016–pašlaik | taut 1 = {{bk|Slovēnija}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = * [[FIBA Pasaules kauss|FIBA Pasaules kausa]] rezultatīvākais spēlētājs <small>([[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023]])</small> * [[FIBA Pasaules kauss|FIBA Pasaules kausa]] simboliskā izlase <small>([[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023]])</small> * 5× [[NBA simboliskā pirmā izlase]] <small>({{nbay|2019|end}}-{{nbay|2023|end}})</small> * 6× [[NBA Visu zvaigžņu spēle]] <small>({{nasg|2020}}-{{nasg|2024}}, {{nasg|2026}})</small> * [[NBA sezonas labākais debitants]] <small>({{nbay|2018|end}})</small> * [[NBA simboliskā debitantu izlase|Simboliskā debitantu pirmā izlase]] <small>({{nbay|2018|end}})</small> * NBA rezultatīvākais spēlētājs <small>({{nbay|2023|end}})</small> * [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempions <small>(2018)</small> * [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] MVP <small>(2018)</small> * [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] ''Final Four'' MVP <small>(2018)</small> * ''All-EuroLeague'' pirmā komanda <small>(2018)</small> * 2× [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] uzlecošā zvaigzne <small>(2017, 2018)</small> * 3× ''[[Liga ACB]]'' čempions <small>(2015, 2016, 2018)</small> * ''[[Liga ACB]]'' MVP <small>(2018)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{Medaļa|Competition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medaļa|Gold|[[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Turcija 2017]]|Basketbols}} }} '''Luka Dončičs''' ({{val|sl|Luka Dončić}}, {{izrunā|ˈlùːka ˈdòːntʃitʃ}}; dzimis {{dat|1999|2|28}}) ir profesionāls [[basketbolists]] no [[Slovēnija]]s, kurš spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] un [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijās. 2026. gadā viņš pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Losandželosas "Lakers"]],<ref>{{Ziņu atsauce|title=Šokējošs pavērsiens NBA: Dončičs karjeru turpinās "Lakers", Deiviss dosies uz Dalasu|url=https://sportacentrs.com/basketbols/nba/02022025-negadits_paversiens_nba_doncics_karjeru_t|website=sportacentrs.com|date=|accessdate=February 2, 2025}}</ref><ref name="nba.com">{{tīmekļa atsauce |title=Luka Dončić |url=https://www.nba.com/stats/player/1629029 |website=nba.com |accessdate={{dat|2025|8|30||bez}} |language=en}}</ref> bet no 2018. līdz 2025. gadam bija [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētājs, ar kuru 2024. gadā sasniedza [[NBA finālsērija|NBA finālsēriju]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=2024 NBA Finals Mavericks vs. Celtics |url=https://www.basketball-reference.com/playoffs/2024-nba-finals-mavericks-vs-celtics.html |website=basketball-reference.com |accessdate={{dat|2025|8|30||bez}} |language=en}}</ref> Pirms došanās uz NBA Dončičs spēlēja [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] sastāvā, ar kuru izcīnīja 2018. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempiontitulu, kļuva gan par Eirolīgas, gan par ''Final Four'' vērtīgāko spēlētāju (MVP).<ref name="euroleaguebasketball.net"/> NBA viņš kļuva par 2019. gada [[NBA sezonas labākais debitants|Gada debitantu]],<ref>{{tīmekļa atsauce |title=NBA Awards - Rookie of the Year |url=https://www.espn.com/nba/history/awards/_/id/35 |website=espn.com |accessdate={{dat|2025|8|30||bez}} |language=en}}</ref> vairākkārt ticis izvēlēts dalībai [[NBA Visu zvaigžņu spēle|NBA Visu zvaigžņu spēlē]] un piecas reizes iekļauts [[NBA simboliskā izlase|pirmajā NBA simboliskajā izlasē]]. [[2023.—2024. gada NBA sezona|2023.—2024. gada sezonā]] Dončičs kļuva par NBA rezultatīvāko spēlētāju.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=2023-24 NBA Leaders |url=https://www.basketball-reference.com/leagues/NBA_2024_leaders.html |website=basketball-reference.com |accessdate={{dat|2025|8|30||bez}} |language=en}}</ref> Starptautiskajā karjerā viņš ir [[Slovēnijas basketbola izlase|Slovēnijas izlases]] dalībnieks,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Luka Doncic |url=https://www.fiba.basketball/en/players/196610-luka-doncic |website=fiba.basketball |accessdate={{dat|2025|8|30||bez}} |language=en}}</ref> ar kuru kļuva par Eiropas čempionu (''[[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|EuroBasket 2017]]'')<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Slovenia crowned European champions for the first time |url=https://www.fiba.basketball/en/news/eurobasket-2017-news-slovenia-crowned-european-champions-for-the-first-time |website=fiba.basketball |accessdate={{dat|2025|8|30||bez}} |language=en}}</ref> un tika iekļauts turnīra simboliskajā pieciniekā. [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] Dončičs bija turnīra rezultatīvākais spēlētājs un tika izvēlēts turnīra simboliskajā izlasē.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Stats leaders: Who were the top performers at the World Cup? |url=https://www.fiba.basketball/en/news/basketballworldcup-2023-news-fibawc-stats-leaders-who-were-the-top-performers-at-the-world-cup |website=fiba.basketball |accessdate={{dat|2025|8|30||bez}} |language=en}}</ref> == Agrīnā dzīve un izglītība == Luka Dončičs dzimis {{dat|1999|2|28||bez}} [[Ļubļana|Ļubļanā]], [[Slovēnija|Slovēnijā]]. Viņa tēvs [[Saša Dončičs]] bija profesionāls basketbolists un vēlāk treneris, bet māte Mirjama Poterbina — dejotāja, modele un vēlāk uzņēmēja [[skaistumkopšana]]s jomā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Luka Doncic |url=https://www.britannica.com/biography/Luka-Doncic |website=britannica.com |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |language=en}}</ref> 2008. gadā vecāki izšķīrās, un aizgādība tika piešķirta mātei. Sportiskā vide noteica Dončiča agrīno saskari ar basketbolu — viņš bieži apmeklēja tēva spēles un treniņus, kā arī pats bērnībā izmēģināja vairākus sporta veidus, tomēr visvairāk aizrāvās ar [[basketbols|basketbolu]]. Organizētu treniņu līmenī viņš basketbolu sāka spēlēt ap septiņu gadu vecumu savas skolas Miranas Jarcas pamatskolas ({{val|sl|Osnovna šola Mirana Jarca}}) komandā,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Luka Doncic remains hometown hero for his Slovenian grade school |url=https://www.nba.com/news/luka-doncic-hometown-hero-in-slovenia-2024-nba-finals |website=nba.com |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=For the Slovenian school where Mavericks star Luka Doncic got his start, he’s still a hometown hero |url=https://apnews.com/article/luka-doncic-slovenia-hometown-hero-146a8970cd82c93b1311db6d4126ddb2 |website=apnews.com |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |language=en}}</ref> ātri izceļoties ar spēju spēlēt pret vecākiem pretiniekiem.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Potential No. 1 NBA draft pick was so good at age 8 that coaches moved him up an age group after watching him play for 16 minutes |url=https://www.businessinsider.com/luka-doncic-too-good-slovenia-team-age-8-2017-9 |website=businessinsider.com |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |language=en}}</ref> Drīz pēc tam viņš pievienojās Ļubļanas ''[[Ļubļanas "Cedevita Olimpija"|Union Olimpija]]'' (tagad ''Cedevita Olimpija'') jauniešu sistēmai, kur pārsvarā trenējās vecākajās grupās. 2011. gadā ar ''Olimpija'' U-14 komandu viņš kļuva par ''[[Vasas Intesa Sanpaolo Cup]]'' vērtīgāko spēlētāju, bet 2012. gada februārī tika izīrēts ''[[Madrides "Real" (basketbols)|Real Madrid]]'' U-14 komandai, lai piedalītos ''[[Minicopa Endesa]]'' turnīrā. Tajā pašā gadā — 2012. gada septembrī, 13 gadu vecumā — Dončičs parakstīja piecu gadu līgumu ar ''[[Madrides "Real" (basketbols)|Real Madrid]]'' akadēmiju un pārcēlās uz [[Spānija|Spāniju]].<ref name="realmadrid">{{tīmekļa atsauce |title=Doncic 2015 - 2018 |url=https://www.realmadrid.com/en-US/the-club/history/basketball-legends/luka-doncic |website=realmadrid.com |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |language=en}}</ref> Viņš dzīvoja kopmītnēs kopā ar citiem jaunajiem sportistiem, turpināja mācības skolā un apguva [[spāņu valoda|spāņu valodu]], vienlaikus trenējoties vienā no spēcīgākajām basketbola akadēmijām Eiropā. Pateicoties izcilām prasmēm, augumam un spēles izpratnei, Dončičs drīz kļuva par vienu no akadēmijas vadošajiem spēlētājiem, kas pavēra ceļu viņa tālākajai profesionālajai karjerai. == Klubu karjera == === ''Real Madrid'' === 2012. gada septembrī, 13 gadu vecumā, Luka Dončičs pārcēlās uz [[Spānija|Spāniju]] un parakstīja piecu gadu līgumu ar ''[[Madrides "Real" (basketbols)|Real Madrid]]'' jaunatnes akadēmiju.<ref name="realmadrid"/> Viņš ātri izcēlās dažādos jaunatnes turnīros — 2013./2014. gada sezonā palīdzēja komandai uzvarēt ''[[Minicopa Endesa]]'', bet 2015. gadā ar U-18 vienību triumfēja ''[[Next Generation Tournament]]'', kur tika atzīts par vērtīgāko spēlētāju.<ref name="euroleaguebasketball.net">{{tīmekļa atsauce |title=LUKA DONCIC Profile |url=https://www.euroleaguebasketball.net/euroleague/players/luka-doncic/profile/005929/ |website=euroleaguebasketball.net |accessdate={{dat|2025|8|30||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2025|09|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250912170446/https://www.euroleaguebasketball.net/euroleague/players/luka-doncic/profile/005929/ }}</ref> Savu profesionālo debiju ''Real Madrid'' pieaugušo komandas sastāvā Dončičs piedzīvoja {{dat|2015|4|30||bez}} [[Spānijas basketbola līga|ACB līgas]] spēlē pret ''[[Malagas "Unicaja"|Unicaja Málaga]]''. Viņš laukumā devās 1:28 līdz spēles beigām, realizēja savu pirmo tālmetienu un 16 gadu, 2 mēnešu un 2 dienu vecumā kļuva par jaunāko spēlētāju kluba vēsturē, kas debitējis ACB, kā arī par trešo jaunāko debitantu līgas vēsturē.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Luka Doncic debuta con 16 años, el tercero más joven en la historia |url=https://www.acb.com/articulo/ver/112823 |website=acb.com |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |language=es}}</ref> Laikā no 2015. līdz 2018. gadam Dončičs kļuva par regulāru rotācijas spēlētāju un palīdzēja ''Real Madrid'' izcīnīt vairākus titulus — [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu titulu (2018), Spānijas čempiontitulus (2015, 2016, 2018), [[Karaļa kauss|Karaļa kausus]] (2016, 2017) un [[FIBA Starpkontinentālais kauss|FIBA Starpkontinentālo kausu]] (2015). Viņš bija viens no komandas līderiem 2017./2018. gada sezonā, kad [[Belgrada|Belgradā]] ''Real Madrid'' finālā ar 85:80 uzvarēja ''[[Stambulas "Fenerbahçe" (vīriešu basketbola klubs)|Fenerbahçe Doğuş]]'' un kļuva par Eirolīgas čempioni.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Final Four 2018 Belgrade |url=https://www.euroleaguebasketball.net/en/news/eb-final-four-2018/ |website=euroleaguebasketball.net |accessdate={{dat|2026|7|13||bez}} |language=en }}{{Novecojusi saite}}</ref> Individuāli šis posms iezīmējās ar unikāliem panākumiem. Dončičs kļuva par Eirolīgas sezonas MVP un ''[[Final Four]]'' MVP, tika iekļauts ''[[All-EuroLeague First Team]]'', kā arī divus gadus pēc kārtas (2017, 2018) ieguva ''[[EuroLeague Rising Star]]'' balvu. ACB līgā viņš 2018. gadā tika atzīts par vērtīgāko spēlētāju (jaunākais laureāts līgas vēsturē)<ref name="EuroLeague2018MVP">{{Ziņu atsauce|title=2017–18 Turkish Airlines EuroLeague MVP: Luka Doncic, Real Madrid |url=http://www.euroleague.net/news/i/8qwovagussoccaq6 |work=EuroLeague |date=May 19, 2018 |accessdate=July 2, 2018}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=2017-18 Turkish Airlines EuroLeague MVP: Luka Doncic, Real Madrid |url=https://www.euroleaguebasketball.net/euroleague/news/2017-18-turkish-airlines-euroleague-mvp-luka-doncic-real-madrid/ |website=euroleaguebasketball.net |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2025|08|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250813100427/https://www.euroleaguebasketball.net/euroleague/news/2017-18-turkish-airlines-euroleague-mvp-luka-doncic-real-madrid/ }}</ref> un divas reizes pēc kārtas (2017, 2018) par labāko jauno spēlētāju.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ganadores del premio al Mejor Joven de la Liga Endesa |url=https://acb.com/articulo/ver/507581-ganadores-del-premio-al-mejor-joven-de-la-liga-endesa.html |website=acb.com |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |language=es}}</ref> Dončiča sniegums ''Real Madrid'' sastāvā nostiprināja viņa statusu kā vienam no talantīgākajiem jaunās paaudzes basketbolistiem pasaulē, pavēra ceļu uz [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA draftu]] un lika pamatus viņa turpmākajai spožajai karjerai. ; Eirolīgas statistika {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| 2015—16 | style="text-align:left;"| ''Real Madrid'' | 12 || 0 || 11.1 || .407 || .313 || '''.882''' || 2.3 || 2.0 || .2 || '''.3''' || 3.5 |- | style="text-align:left;"| 2016—17 | style="text-align:left;"| ''Real Madrid'' | '''35''' || 15 || 19.9 || .433 || '''.371''' || .844 || 4.5 || 4.2 || .9 || .2 || 7.8 |- | style="text-align:left;background:#AFE6BA;"| 2017—18 | style="text-align:left;"| ''Real Madrid'' | 33 || '''17''' || '''25.9''' || '''.451''' || .329 || .816 || '''4.8''' || '''4.3''' || '''1.1''' || '''.3''' || '''16.0''' |- class="sortbottom" | colspan=2 style="text-align:center;"| Karjera | 80 || 32 || 21.0 || .443 || .344 || .828 || 4.3 || 3.9 || .9 || .3 || 10.6 |} {| class="wikitable" |- | style="background:#AFE6BA; width:3em;"| | Atzīmēta sezona, kurā kļuva par Eirolīgas čempionu |} ; ACB līgas statistika {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;background:#AFE6BA;"| 2014—15 | style="text-align:left;"| ''Real Madrid'' | 5 || 0 || 4.8 || .427 || .333 || .750 || 1.2 || .0 || .0 || .0 || 1.6 |- | style="text-align:left;background:#AFE6BA;"| 2015—16 | style="text-align:left;"| ''Real Madrid'' | 39 || 0 || 12.9 || '''.526''' || '''.392''' || .708 || 2.6 || 1.7 || .4 || .3 || 4.5 |- | style="text-align:left;"| 2016—17 | style="text-align:left;"| ''Real Madrid'' | '''42''' || 11 || 19.8 || .441 || .295 || '''.785''' || 4.4 || 3.0 || .6 || .3 || 7.5 |- | style="text-align:left;background:#AFE6BA;"| 2017—18 | style="text-align:left;"| ''Real Madrid'' | 37 || '''21''' || '''24.3''' || .462 || .293 || .752 || '''5.7''' || '''4.7''' || '''1.1''' || '''.4''' || '''12.5''' |- class="sortbottom" | colspan=2 style="text-align:center;"| Karjera | 123 || 32 || 18.3 || .463 || .310 || .754 || 4.1 || 3.0 || .7 || .3 || 7.8 |} {| class="wikitable" |- | style="background:#AFE6BA; width:3em;"| | Atzīmētas sezonas, kurās kļuvis par ACB līgas čempionu |} === NBA karjera === [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA draftā]] izraudzīts ar 3. numuru, spēlētāju izvēlējās [[Atlantas "Hawks"]], bet uzreiz drafta dienā viņš tika aizmainīts uz [[Dalasas "Mavericks"]] pret 5. drafta izvēli — [[Trē Jangs|Trē Jangu]] ("Mavericks" pievienoja arī nākamās sezonas pirmās kārtas drafta izvēli). [[2018.—2019. gada NBA sezona|2018.—2019. gada sezonā]] debitēja NBA. Sezonas noslēgumā atzīts par [[NBA sezonas labākais debitants|labāko debitantu]]. Vasarā komandai pievienojās latviešu basketbolists [[Kristaps Porziņģis]], savukārt L. Dončičs veiksmīgi sāka savu otro sezonu NBA, tostarp ralizējot iespaidīgus ''tripple-double'' virknē spēļu un uzstādot daudzus rekordus starp spēlētājiem, kas nav sasnieguši 21 gada vecumu. 3. decembrī L. Dončičs tika nosaukts par Rietumu konferences Mēneša labāko spēlētāju novembrī, kļūstot par jaunāko spēlētāju, kas tādu atzinību saņēmis kopš 2001. gada, kad balva tiek pasniegta konferenču labākajiem spēlētājiem. Šajā sezonā L. Dončičs nopelnīja savu pirmo dalību [[NBA Visu zvaigžņu spēle|NBA Visu zvaigžņu spēlē]], bet sezonas noslēgumā tika iekļauts [[NBA simboliskā pirmā izlase|līgas simboliskajā pirmajā izlasē]]. [[COVID-19 pandēmija]]s ietekmētajā sezonā L. Dončičs piedzīvoja savu NBA izslēgšanas spēļu debiju, kur sīvā cīņā komanda pirmajā kārtā piekāpās [[Losandželosas "Clippers"]] (2—4). [[Attēls:Luka Dončić 2021.jpg|thumbnail|upright=0.8|Luka Dončičs 2021. gadā Dalasas ''Mavericks'' sastāvā]] 2021. gada 12. februārī L. Dončičs aizvadīja savu karjeras rezultatīvāko spēli, gūstot 46 punktus (kā arī 12 rezultatīvas piespēles un 8 atlēkušās bumbas) uzvarā pār [[Ņūorleānas "Pelicans"]] (143:130). 1. maija uzvarētā spēlē pret [[Vašingtonas "Wizards"]] (125:124) L. Dončičs sasniedza ''tripple-double'' 31 punkts, 12 atlēkušās bumbas un 20 rezultatīvas piespēles (karjeras rekords), kļūstot par tikai ceturto spēlētāju NBA vēsturē, kas vienā spēlē ticis pie 30 punktiem un 20 piespēlēm pēc [[Oskars Robertsons|Oskara Robertsona]], [[Maģiskais Džonsons|Medžika Džonsona]] un cita šīs spēlēs dalībnieka [[Rasels Vestbruks|Rasela Vestbruka]]. NBA izslēgšanas spēlēs "Mavericks" otro sezonu pēc kārtas sīvā cīņā pirmajā kārtā piekāpās [[Losandželosas "Clippers"]] (3—4). 2021. gada augustā L. Dončičs parakstīja jaunu līgumu ar "Mavericks", kas paredzēja 207 miljonu dolāru lielu atalgojumu laika posmā līdz 2027. gadam un bija lielākais līgums NBA vēsturē, ko noslēdzis kāds spēlētājs, kā sava pirmā līguma turpinājumu (''rookie extension'').<ref>[https://www.nba.com/news/reports-mavericks-luka-doncic-agree-to-contract-extension Mavericks sign Luka Doncic to $207 million contract extension] nba.com</ref> [[2021.—2022. gada NBA sezona|2021.—2022. gada sezonā]] L. Dončičs ar "Mavericks" pirmo reizi pārvarēja NBA izslēgšanas spēļu pirmo kārtu, pieveicot [[Jūtas "Jazz"]] (4—2), bet pēc tam sasniedza arī [[Rietumu konference (NBA)|Rietumu konferences]] finālsēriju, kurā spēlēja pret [[Goldensteitas "Warriors"]] (konferences pusfinālā "Mavericks" septiņu spēļu sērijā (4—3) pieveica līgas regulārās sezonas čempionus [[Fīniksas "Suns"]]). 2022. gada 27. decembrī L. Dončičs aizvadīja vienu no karjeras produktīvākajām spēlēm, gūstot 60 punktus un 21 atlēkušās bumbas (karjeras rekordi) uzvarētā spēlē (126:121) pret [[Ņujorkas "Knicks"]], kas bija arī rezultatīvākā spēle, kādu aizvadījis kāds "Mavericks" spēlētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/news/mavericks-star-luka-doncic-posts-historic-triple-double-in-historic-comeback|title=Mavericks star Luka Doncic posts historic triple-double in historic comeback|website=NBA.com|access-date=2023-01-13|language=en}}</ref> 2024. gada 26. janvārī L. Dončičs uzlaboja savu un kluba vienas spēles rezultativitātes rekordu līdz 73 punktiem, spēlē, kurā "Mavericks" pārspēja [[Atlantas "Hawks"]] ar 148—143.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbssports.com/nba/news/luka-doncic-has-fourth-highest-scoring-game-in-nba-history-with-73-point-explosion-vs-hawks/live/|title=Luka Doncic has fourth-highest scoring game in NBA history with 73-point explosion vs. Hawks|website=CBSSports.com|access-date=2025-01-13|date=2024-01-27|language=en}}</ref> [[2023.—2024. gada NBA sezona|2023.—2024. gada sezonā]] "Mavericks" uzvarēja [[Rietumu konference (NBA)|Rietumu konferencē]], lai gan bija tikai 5. vietā pēc regulārā čempionāta, un L. Dončičs pirmo reizi karjerā nokļuva [[NBA finālsērija|NBA finālsērijā]]. 2025. gada 2. februārī Dončičs kopā ar [[Maksi Klebers|Maksi Kleberu]] un [[Markīfs Moriss|Markīfu Morisu]] tika aizmainīts uz [[Losandželosas "Lakers"]] apmaiņā pret vienu no "Lakers" līderiem [[Entonijs Deiviss|Entoniju Deivisu]], kā arī [[Makss Kristijs|Maksu Kristiju]] un 2029. gada pirmās kārtas drafta izvēli, vienlaikus nosūtot [[Džeilens Huds-Šifino|Džeilenu Hudu-Šifino]] un 2025. gada otrās kārtas drafta izvēli un [[Jūtas "Jazz"]], kura arī ieguva 2025. gada otrās kārtas drafta izvēli no "Mavericks". Darījums tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem un negaidītākajiem NBA vēsturē, un tā ir pirmā reize, kad sezonas laikā viens pret otru tika apmainīti divi dominējoši līgas spēlētāji.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Baer |first1=Jack |title=Lakers trade Anthony Davis for Luka Dončić in one of the most shocking deals in NBA history |url=https://sports.yahoo.com/lakers-trade-anthony-davis-for-luka-doncic-in-one-of-the-most-shocking-deals-in-nba-history-051920660.html |access-date=February 2, 2025 |work=Yahoo Sports |date=February 2, 2025 |archive-date={{dat|2025|02|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250202055942/https://sports.yahoo.com/lakers-trade-anthony-davis-for-luka-doncic-in-one-of-the-most-shocking-deals-in-nba-history-051920660.html }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last1=Maloney |first1=Jack |title=Lakers trade Anthony Davis for Luka Doncic in shocking NBA blockbuster with Mavericks and Jazz |url=https://www.cbssports.com/nba/news/lakers-trade-anthony-davis-for-luka-doncic-in-shocking-nba-blockbuster-with-mavericks-and-jazz-per-reports/ |access-date=February 2, 2025 |work=CBS Sports |date=February 2, 2025}}</ref> "Mavericks", kas uzsāka darījumu, izpelnījās smagu kritiku par sava franšīzes spēlētāja aizmainīšanu, savukārt kluba ģenerālmenedžeris [[Niko Harisons]] aizstāvēja darījumu, norādot: "Es uzskatu, ka aizsardzība uzvar čempionātos."<ref>{{Ziņu atsauce |last1=McMenamin |first1=Dave |title=Luka Doncic to Lakers, Anthony Davis to Mavs in 3-team trade |url=https://www.espn.com/nba/story/_/id/43659380/sources-mavericks-trading-doncic-lakers-anthony-davis |access-date=February 2, 2025 |work=ESPN |date=February 2, 2025}}</ref> 2026. gada 12. martā L. Dončičs guva 51 punktu ar 142–130 uzvarētā spēlē pret [[Čikāgas "Bulls"]], kas kļuva par viņa rezultatīvāko spēli "Lakers" sastāvā. 19. martā viņš guva 60 punktus uzvarā pār [[Maiami "Heat"]] (134–126), kas bija rezultatīvākā spēle kādam "Lakers" spēlētājam kopš [[Kobe Braiants|Kobes Braianta]] 2016. gadā. ; Regulāro sezonu statistika {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2018}} | style="text-align:left;"| ''Dallas Mavericks'' | '''72''' || '''72''' || 32.2 || .427 || .327 || .713 || 7.8 || 6.0 || 1.1 || .3 || 21.2 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2019}} | style="text-align:left;"| ''Dallas Mavericks'' | 61 || 61 || 33.6 || .463 || .316 || .758 || '''9.4''' || 8.8 || 1.0 || .2 || 28.8 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2020}} | style="text-align:left;"| ''Dallas Mavericks'' | 66 || 66 || 34.3 || .479 || .350 || .730 || 8.0 || 8.6 || 1.0 || .5 || 27.7 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2021}} | style="text-align:left;"| ''Dallas Mavericks'' | 65 || 65 || 35.4 || .457 || .353 || .744 || 9.1 || 8.7 || 1.2 || '''.6''' || 28.4 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2022}} | style="text-align:left;"| ''Dallas Mavericks'' | 66 || 66 || 36.2 || '''.496''' || .342 || .742 || 8.6 || 8.0 || 1.4 || .5 || 32.4 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2023}} | style="text-align:left;"| ''Dallas Mavericks'' | 70 || 70 || '''37.5''' || .487 || '''.382''' || .786 || 9.2 || '''9.8''' || 1.4 || .5 || style="background:#CFECEC;"|'''33.9'''* |- | style="text-align:left;" rowspan=2| {{nbay|2024}} | style="text-align:left;"| ''Dallas Mavericks'' | 22 || 22 || 35.7 || .464 || .354 || .767 || 8.3 || 7.8 || '''2.0''' || .4 || 28.1 |- | style="text-align:left;"| ''Los Angeles Lakers'' | 28 || 28 || 35.1 || .438 || .379 || '''.791''' || 8.1 || 7.5 || 1.6 || .4 || 28.2 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Karjera | 450 || 450 || 34.9 || .468 || .350 || .751 || 8.6 || 8.2 || 1.2 || .5 || 28.6 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Visu zvaigžņu spēles | 5 || 4 || 23.1 || .412 || .292 || {{sort|-|—}} || 2.6 || 5.4 || .2 || .0 || 7.0 |} ; Izslēgšanas spēļu statistika {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| 2020 | style="text-align:left;"| ''Dallas Mavericks'' | 6 || 6 || 35.8 || '''.500''' || .364 || .656 || '''9.8''' || 8.7 || 1.2 || .5 || 31.0 |- | style="text-align:left;"| 2021 | style="text-align:left;"| ''Dallas Mavericks'' | 7 || 7 || 40.1 || .490 || '''.408''' || .529 || 7.9 || '''10.3''' || 1.3 || .4 || '''35.7''' |- | style="text-align:left;"| 2022 | style="text-align:left;"| ''Dallas Mavericks'' | 15 || 15 || 36.8 || .455 || .345 || .770 || '''9.8''' || 6.4 || 1.8 || '''.6''' || 31.7 |- | style="text-align:left;"| 2024 | style="text-align:left;"| ''Dallas Mavericks'' | style="background:#cfecec;"|'''22'''* || style="background:#cfecec;"|'''22'''* || 40.9 || .446 || .322 || .765 || 9.5 || 8.1 || '''1.9''' || .4 || 28.9 |- | style="text-align:left;"| 2025 | style="text-align:left;"| ''Los Angeles Lakers'' | 5 || 5 || '''41.6''' || .452 || .348 || '''.891''' || 7.0 || 5.8 || 1.0 || '''.6''' || 30.2 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"|Karjera | 55 || 55 || 39.2 || .461 || .347 || .737 || 9.2 || 7.8 || 1.6 || .5 || 30.9 |} {| class="wikitable" |- | style="background:#CFECEC; width:1em"|* | Labākais rādītājs līgā |} == Karjera nacionālajās izlasēs == [[Attēls:Luka Dončić.jpg|thumbnail|upright=0.8|Luka Dončičs Slovēnijas izlasē 2017. gadā]] 2014. gadā L. Dončičs spēlēja Slovēnijas U-16 izlasē, taču turnīru nebeidza ceļa savainojuma dēļ. Debitēja [[Slovēnijas basketbola izlase|Slovēnijas nacionālās pieaugušo izlases]] sastāvā 2016. gadā tikai 17 gadu vecumā. Jau gadu vēlāk [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gada Eiropas čempionātā]] L. Dončičs palīdzēja valstsvienībai izcīnīt pirmo čempiontitulu vēsturē, būdams viens no komandas līderiem (līdzās [[Gorans Dragičs|Goranam Dragičam]]) un spēlētājs tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē. Slovēnijas izlase kvalificējās dalībai [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kvalifikācijas turnīrā [[Kauņa|Kauņā]] izšķirošajā spēlē pārspējot [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasi]] (L. Dončičs šajā spēlē guva 31 punktu. 11 atlēkušās bummbas un 13 rezultatīvas piespēles). Olimpiskais turnīrs, kas notika 2021. gadā [[Tokija|Tokijā]], bija Slovēnijas komandas debija olimpiādē, un komandai, parādot lielisku spēli, izdevās sasniegt pusfinālu, kurā tā ar tikai viena punkta starpību piekāpās [[Francijas basketbola izlase|Francijai]] (89:90). Spēlē par bronzas medaļām tika piedzīvots zaudējums [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas izlasei]] (93:107). L. Dončičs bija neapšaubāms komandas līderis (Slovēnijas izlasē nebija iekļauts neviens cits NBA spēlējošs basketbolists). Spēlē pret [[Argentīnas basketbola izlase|Argentīnu]] viņš guva 48 punktus, kas bija otrais augstākais punktu skaits, ko kāds spēlētājs ir guvis vienā spēlē olimpiskajā turnīrā, atpaliekot tikai no brazīlieša [[Oskars Šmits|Oskara Šmita]] [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988. gada Seulas olimpiādē]]. [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] L. Dončičs bija turnīra rezultatīvākais spēlētājs, gūstot vidēji 27 punktus spēlē un turnīra noslēgumā tika iekļauts simboliskajā izlasē, bet Slovēnijas izlase čempionātu noslēdza 7. vietā. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-sports}} {{Amatu secība | pirms = [[Bens Simonss]] | virsraksts = [[NBA sezonas labākais debitants]] | periods = {{nbay|2018|end}} | pēc = [[Dža Morants]] }} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Dončičs, Luka}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovēnijas basketbolisti]] [[Kategorija:Dalasas "Mavericks" spēlētāji]] [[Kategorija:Losandželosas "Lakers" spēlētāji]] [[Kategorija:Eiropas čempioni basketbolā]] [[Kategorija:Slovēnijā dzimušie]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] 4dolw9g1v9xem72qp4looc32rbw5phz 0 420842 4500489 3806742 2026-07-30T13:00:16Z Meistars Joda 781 4500489 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Rastrelliger_kanagurta.jpg | att_nosaukums = [[Indijas makrele]]s (''Rastrelliger kanagurta'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Actinopteri | klase_lv = Starspures | divīzija = Acanthopterygii | divīzija_lv = Dzelkņstarzivis | kārta = Scombriformes | kārta_lv = Makreļveidīgās | dzimta = Scombridae | dzimta_lv = Makreļu dzimta | apakšdzimta = Scombrinae |apakšdzimta_lv = Makreļu apakšdzimta | cilts = Scombrini | cilts_lv = Makreļu cilts | ģints = Rastrelliger | ģints_lv = Indijas makreles | binomial = Rastrelliger <br/><small>([[David Starr Jordan|Jordan]] & [[Edwin Chapin Starks|Starks]] & Dickerson, 1908)</small> | kategorijas = nē }} '''Indijas makreles, Indijas makreļu ģints''' (''Rastrelliger'') ir [[makreļu dzimta]]s (''Scombridae'') [[makreļveidīgās|makreļveidīgo]] zivju [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas [[suga]]s.<ref name=fish>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fishbase.de/identification/SpeciesList.php?genus=Rastrelliger |title=Fish Base: Genus: Rastrelliger |access-date={{dat|2019|02|23||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201021171320/https://www.fishbase.de/identification/SpeciesList.php?genus=Rastrelliger }}</ref> Kopīgi ar četrām [[makreles|makreļu]] (''Scomber'') sugām tās veido [[makreļu cilts|makreļu cilti]] (''Scombrini''), kuru mēdz saukt arī par [[makreļu cilts|īsto makreļu cilti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.helium.com/items/2082762-fish-facts-mackerel |title=Fish Facts: Mackerel |access-date={{dat|2013|09|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110211080950/http://www.helium.com/items/2082762-fish-facts-mackerel |archivedate={{dat|2011|02|11||bez}} }}</ref> Sastopamas [[Indijas okeāns|Indijas]] un [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]].<ref name=fish/> == Kopīgās īpašības == [[Attēls:Rastrel_brachy_100812-6024_tdp.jpg|thumb|left|240px|[[Īsā makrele]] (''Rastrelliger brachysoma'')[[īsā makrele|.]] Uz zivs muguras divas plati viena no otras nodalītas muguras spuras.]] Indijas makrelēm ir pagarš, no sāniem nedaudz saspiests ķermenis. Garums, atkarībā no sugas, 20—42 [[centimetrs|cm]].<ref name=spec/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fishbase.de/summary/Rastrelliger-kanagurta.html |title=Fish Base: Rastrelliger kanagurta (Cuvier, 1816) Indian mackerel |access-date={{dat|2019|02|23||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200812132425/https://www.fishbase.de/summary/Rastrelliger-kanagurta.html }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fishbase.de/summary/Rastrelliger-faughni.html |title=Rastrelliger faughni Matsui, 1967 Island mackerel |access-date={{dat|2019|02|23||bez}} |archive-date={{dat|2020|12|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201206015723/https://www.fishbase.de/summary/Rastrelliger-faughni.html }}</ref> [[Acs]] priekšējo un aizmugurējo malu sedz [[tauki|taukus]] saturošs acs plakstiņš. [[Mute]] plata ar sīkiem, koniskiem [[zobi]]em.<ref name=spec/> Uz muguras divas plati viena no otras nodalītas muguras [[spura]]s. Attālums starp spurām ir apmēram vienādi liels ar pirmās spuras garumu. Pirmajai spurai ir 8—11 stari. Aiz otrās muguras un anālās spuras piecu trīsstūrveida spuriņu rinda. Vēdera spuras ar nelielu atstarpi. Astes spura dziļi šķelta. Astes stumbrs pirms spuras ļoti tievs. [[Zvīņas]] pie galvas un ap krūšu spurām lielākas un uzkrītošākas, nekā pārējās zvīņas.<ref name=spec/> == Uzvedība == [[Attēls:Rastrelliger_faughni_(Island_Mackerel)_in_Mindanao,_Philippines.jpg|thumb|240px|[[Salu makrele]]s (''Rastrelliger faughni'')]] Indijas makreles uzturas baros, barojas ar [[planktons|planktonu]], galvenokārt ar [[vēžveidīgie|vēžveidīgajiem]].<ref name=spec>[http://species-identification.org/species.php?species_group=fnam&id=692&menuentry=groepen Marine Species: Genus Rastrelliger]{{Novecojusi saite}}</ref> == Sistemātika == *'''Indijas makreļu ģints''' (''Rastrelliger'') **[[Indijas makrele]] (''Rastrelliger kanagurta'') **[[Īsā makrele]] (''Rastrelliger brachysoma'') **[[Salu makrele]] (''Rastrelliger faughni'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://www.inaturalist.org/taxa/91651-Rastrelliger iNaturalist: Genus Rastrelliger] *[https://www.britannica.com/animal/Indian-mackerel Britannica: Indian mackerel] [[Kategorija:Indijas makreles| ]] fzhqnfxz7f31nbfm6vtg3z3gdeutxh6 0 424714 4500654 4495221 2026-07-30T21:12:15Z Mrmw 71953 ([[c:GR|GR]]) [[File:Autograph-VolodymyrZelensky.png]] → [[File:Autograph-VolodymyrZelensky.svg]] 4500654 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Volodimirs Zelenskis | vārds_orģ = ''Володимир Зеленський'' | attēls = Владимир Зеленский (53700301709).jpg | att_izm = 200px | apraksts = Zelenskis 2024. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = 6. [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidents]] | term_sākums = {{dat|2019|5|20|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = [[Volodimirs Groismans]]<br />[[Oleksijs Hončaruks]]<br />[[Deniss Šmihaļs]]<br />[[Jūlija Sviridenko]]<br />[[Serhijs Koreckis]] | priekštecis = [[Petro Porošenko]] | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|1|25}} | dzim_vieta = [[Krivijriha]], [[Ukrainas PSR]] (tagad {{UKR}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[ebreji|ebrejs]] | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Oleksandrs Zelenskis | māte = Rimma Zelenska | dzīvesb = [[Olena Zelenska]] (2003—pašlaik) | bērni = Oleksandra, Kirilo | profesija = [[jurists]], [[aktieris]], [[komiķis]], [[kinoproducents]], [[politiķis]] | alma_mater = * [[Krivijrihas Ekonomikas institūts]] (2000) | reliģija = | paraksts = Autograph-VolodymyrZelensky.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Volodimirs Zelenskis''' ({{val|uk|Володимир Олександрович Зеленський}}; dzimis {{dat|1978|1|25}}) ir [[Ukraina]]s [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|sestais prezidents]]. Bijušais [[ukraiņi|ukraiņu]] aktieris un komiķis. [[2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanas|2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās]] Volodimirs Zelenskis ieguva 73,2% balsis vēlēšanu otrajā kārtā, uzvarot iepriekšējo prezidentu [[Petro Porošenko]]. Zelenska [[inaugurācija]] notika 2019. gada 20. maijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Zelenskis nākamnedēļ stāsies Ukrainas prezidenta amatā |url=https://www.tvnet.lv/6684703/zelenskis-nakamnedel-stasies-ukrainas-prezidenta-amata |website=TVNET |accessdate={{dat|2019|4|22||bez}} |language=lv |date={{dat|2019|5|18||bez}}}}</ref> 2022. gada 24. februārī sākās [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]], kurā Zelenskis vada Ukrainas aizsardzību. == Dzīvesgājums == Dzimis 1978. gada 25. janvārī [[Krivijriha]]s Ekonomikas institūta ebreju izcelsmes profesora Oleksandra Zelenska un viņa sievas Rimmas ģimenē.<ref name="LIGAZelenskybio" /> Viņa tēvs bija [[Krivijriha]]s Ekonomikas institūta Kibernētikas un skaitļošanas aparatūras nodaļas vadītājs, māte Rimma Zelenska savulaik strādāja par inženieri.<ref>[https://tsn.ua/video/video-novini/volodimir-zelenskiy-rozkazav-pro-stosunki-z-batkami.html Vladimir Zelensky told about his relationship with his parents] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107072239/https://tsn.ua/video/video-novini/volodimir-zelenskiy-rozkazav-pro-stosunki-z-batkami.html |date=7 January 2019 }} by Television Service of News, [[1+1 (TV kanāls)|Channel 1+1]], 28 September 2017 (in Ukrainian)</ref><ref>[https://gordonua.com/publications/zelenskiy-esli-menya-vyberut-prezidentom-snachala-budut-oblivat-gryazyu-zatem-uvazhat-a-potom-plakat-kogda-uydu-609294.html Volodymyr Zelensky] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107015821/https://gordonua.com/publications/zelenskiy-esli-menya-vyberut-prezidentom-snachala-budut-oblivat-gryazyu-zatem-uvazhat-a-potom-plakat-kogda-uydu-609294.html |date=7 January 2019 }} interview by [[Dmitrijs Gordons|Dmitry Gordon]] at the official website, 26 December 2018 (in Russian)</ref> Viņa vectēvs Semjons (Simons) Zelenskis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā dienēja [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] (57. gvardes motorstrēlnieku divīzijā).<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=9 May 2019 |title=Отбил 4 атаки и уничтожил врага: чем прославился дедушка Зеленского во Второй мировой войне |url=https://znaj.ua/ru/politics/231827-vidbiv-4-ataki-i-znishchiv-voroga-chim-proslavivsya-didus-zelenskogo-u-drugiy-svitoviy-viyni |archive-url=https://web.archive.org/web/20200704151037/https://amp.znaj.ua/ru/politics/231827-vidbiv-4-ataki-i-znishchiv-voroga-chim-proslavivsya-didus-zelenskogo-u-drugiy-svitoviy-viyni |archive-date=4 July 2020 |access-date=4 July 2020}}</ref> Semjona tēvs un trīs brāļi tika nogalināti [[holokausts|holokaustā]].<ref>{{Ziņu atsauce |date=9 May 2019 |title=Zelenskiy: contribution of Ukrainians in victory over Nazism huge |work=[[Kyiv Post]] |agency= Interfax-Ukraine|url=https://www.kyivpost.com/ukraine-politics/zelenskiy-contribution-of-ukrainians-in-victory-over-nazism-huge.html}}</ref> Pirms pamatskolas sākšanas Zelenskis četrus gadus dzīvoja [[Mongolija]]s pilsētā [[Erdeneta|Erdenetā]], kur strādāja viņa tēvs.<ref name="LIGAZelenskybio" /> 16 gadu vecumā viņš nokārtoja angļu valodas testu un saņēma izglītības stipendiju, lai mācītos [[Izraēla|Izraēlā]], taču tēvs to neatļāva. 17 gadu vecumā uzsāka šovbiznesa karjeru, līdztekus studēja tieslietas [[Kijiva]]s Nacionālās ekonomikas universitātes Krivijrihas Ekonomikas institūtā. Pabeidza tieslietu studijas, tomēr neuzsāka darbu šajā jomā.<ref name="LIGAZelenskybio">{{Tīmekļa atsauce |script-title=ru:Зеленский Владимир |url=https://file.liga.net/persons/vladimir-zelenskii |archive-url=https://web.archive.org/web/20190102050545/https://file.liga.net/persons/vladimir-zelenskii |archive-date=2 January 2019 |access-date=2 January 2019 |language=ru}}</ref> == Aktiera karjera == 1998. gadā guva popularitāti kopā ar [[Studija Kvartal 95|studijas ''Kvartal 95'']] komandu. Filmējās dažādos televīzijas šovos un komēdijās, bija seriāla "[[Radu būšana]]" producents. Zelenskis bija politiskās satīras TV seriāla "[[Tautas kalps (seriāls)|Tautas kalps]]" autors un producents, kā arī atveidoja seriālā Ukrainas prezidenta lomu. Seriāls tika rādīts no 2015. līdz 2019. gadam un bija ārkārtīgi populārs. 2018. gada martā ''Kvartal 95'' darbinieki izveidoja politisko partiju "[[Tautas kalps (partija)|Tautas kalps]]" ar tādu pašu nosaukumu kā televīzijas šovam. 2018. gada 31. decembrī Zelenskis paziņoja, ka kandidēs [[Ukraina]]s prezidenta amatam 2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Kaut arī politikā bija jaunpienācējs, viņš jau bija kļuvis par vienu no vēlēšanu aptauju līderiem un balsojumā arī uzvarēja.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Oficiālie Ukrainas prezidenta vēlēšanu rezultāti: Zelenskis uzvarējis ar lielu pārsvaru |url=https://www.tvnet.lv/6574708/oficialie-ukrainas-prezidenta-velesanu-rezultati-zelenskis-uzvarejis-ar-lielu-parsvaru |website=TVNET |accessdate={{dat|2019|4|22||bez}} |language=lv |date={{dat|2019|4|22||bez}}}}</ref> [[Attēls:Debates of Petro Poroshenko and Vladimir Zelensky (2019-04-19) 02.jpg|left|thumb|Zelenskis un toreizējais Ukrainas prezidents [[Petro Porošenko]] 2019. gada 19. aprīlī]] == 2019. gada prezidenta vēlēšanas == 2019. gada 4. februārī beidzās Ukrainas prezidenta amata kandidātu pieteikumu iesniegšanas termiņš. Uz valsts vadītāja amatu 31. martā paredzētajās vēlēšanās pretendēja 30 kandidāti. Redzamākie no tiem bija toreizējais valsts vadītājs [[Petro Porošenko]], komiķis Volodomirs Zelenskis un bijusī premjerministre [[Jūlija Timošenko]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/uz-ukrainas-prezidenta-amatu-30-kandidati.a308448/|title=Uz Ukrainas prezidenta amatu 30 kandidāti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}</ref> 31. martā Ukrainā notika prezidenta vēlēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidenta-velesanas-visticamak-bus-nepieciesama-otra-karta.a314464/|title=Ukrainas prezidenta vēlēšanās, visticamāk, būs nepieciešama otrā kārta|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}</ref> Pirmajā kārtā atbilstoši Nacionālās nobalsojušo aptaujas rezultātiem Zelenskis ieguva 30,4% balsu. Porošenko atbilstoši Nacionālās nobalsojušo aptaujas rezultātiem ieguva 17,8% balsu, bet ekspremjere Jūlija Timošenko — 14,2% balsu. Vēlēšanu otrā kārta tika paredzēta 21. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nobalsojuso-aptaujas-ukrainas-prezidenta-velesanu-otraja-karta-iekluvusi-zelenskis-un-porosenko.a314500/|title=Nobalsojušo aptaujas: Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā iekļuvuši Zelenskis un Porošenko|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}</ref> Otrajā vēlēšanu kārtā uzvaru guva V. Zelenskis. Vairāk nekā 70% vēlētāju savu balsi atdeva par Zelenski, bet Porošenko ieguva tikai 25% balsu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/aptauja-prezidenta-velesanas-ukraina-uzvar-zelenskis.a316644/|title=Aptauja: Prezidenta vēlēšanās Ukrainā uzvar Zelenskis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}</ref> Pēc 90% balsu saskaitīšanas rezultāti liecināja, ka Zelenski atbalstījuši 73,21% vēlētāju. Par viņa konkurentu Petro Porošenko nobalsoja 24,46%. Otrajā vēlēšanu kārtā vēlētāju aktivitāte bija 62,07%. Pēc uzvaras V. Zelenskis teica: “Es apsolu, ka nekad jūs nepievilšu… Bet, kamēr es vēl oficiāli neesmu prezidents, es teikšu kā Ukrainas pilsonis: visas postpadomju valstis, paskatieties uz mums! Viss ir iespējams!”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/prezidenta-velesanas-ukraina-uzvar-aktieris-zelenskis.a316662/|title=Prezidenta vēlēšanās Ukrainā uzvar aktieris Zelenskis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}</ref> == Prezidenta amatā == 20. maijā, stājoties Ukrainas prezidenta amatā, Zelenskis paziņoja par [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] atlaišanu un aicināja arī Ukrainas valdības ministrus atkāpties no amatiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-atlaidis-augstako-radu.a319635/ Ukrainas prezidents Zelenskis atlaidis Augstāko Radu] lsm.lv 2019. gada 20. maijā</ref> Kā prezidents Zelenskis ir bijis [[elektroniskā pārvalde|elektroniskās pārvaldes]] un ukraiņu un krievvalodīgo valsts iedzīvotāju vienotības atbalstītājs.<ref>{{Cite report |last=Hosa |first=Joanna |year=2019 |title=Zelensky Unchained: What Ukraine's New Political Order Means For Its Future |publisher=ECRF |pages=11–13 |jstor=resrep21659}}</ref> Viņa partija guva pārliecinošu uzvaru ārkārtas parlamenta vēlēšanās, kas notika neilgi pēc viņa inaugurācijas prezidenta amatā. Savas administrācijas laikā Zelenskis pārraudzījis tādu jautājumu risināšanu kā Ukrainas parlamenta — Augstākās Radas — deputātu tiesiskās imunitātes atcelšanu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/ukraine-lifts-prosecutorial-immunity-for-members-of-parliament/30333220.html|title=Ukraine Lifts Prosecutorial Immunity For Members Of Parliament|publisher=rferl.org}}</ref> valsts reakciju uz [[COVID-19]] pandēmiju un tai sekojošo ekonomisko lejupslīdi, kā arī sasniedzis zināmu progresu korupcijas apkarošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurasianet.org/ukraines-anti-corruption-effort-struggles-but-soldiers-on|title=Ukraine’s anti-corruption effort struggles, but soldiers on|publisher=eurasianet.org}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ecfr.eu/publication/faltering-fightback-zelenskys-piecemeal-campaign-against-ukraines-oligarchs/|title=Faltering fightback: Zelensky’s piecemeal campaign against Ukraine’s oligarchs|publisher=ecfr.eu|access-date={{dat|2022|02|27||bez}}|archive-date={{dat|2022|02|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220226073518/https://ecfr.eu/publication/faltering-fightback-zelenskys-piecemeal-campaign-against-ukraines-oligarchs/}}</ref> 2019. gada 16. oktobrī Zelenskis oficiālā vizītē ieradās [[Latvija|Latvijā]] kopā ar sievu Olenu Zelensku. Vizīte Latvijā viņam bija pirmā [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] kopš stāšanās prezidenta amatā. V. Zelenskis tikās ar augstākajām amatpersonām un ukraiņu kopienu, apmeklēja [[Latvijas Okupācijas muzejs|Okupācijas muzeju]], atklāja piemiņas plāksni, godinot pirmās [[Ukrainas Tautas Republika]]s diplomātiskās misijas [[Rīga|Rīgā]] izveidi 1920. gadā, un piedalījās citos pasākumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-prezidents-no-baltijas-valstim-pirmo-apmekle-latviju.a335277/|title=Ukrainas prezidents no Baltijas valstīm pirmo apmeklē Latviju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 26. novembrī prezidents Zelenskis viesojās [[Igaunija|Igaunijā]]. Tur viņš tikās ar toreizējo prezidenti [[Kersti Kaljulaida|Kersti Kaljulaidu]] un citām augstākajām amatpersonām, kā arī ar [[Igaunijas bruņotie spēki|Igaunijas bruņoto spēku]] vadību. Viņš ieradās arī valsts elektroniskās pārvaldības centrā, kurā abu valstu prezidenti [[Tallina|Tallinā]] piedalījās digitālajā forumā. 27. novembrī Zelenskis uzturējās oficiālā vizītē [[Lietuva|Lietuvā]], kur tikās ar valsts prezidentu [[Gitans Nausēda|Gitanu Nausēdu]] un augstākajām amatpersonām. V. Zelenskis un G. Nausēda piedalījās divpusējā ekonomikas forumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-apmekles-lietuvu-un-igauniju.a339593/|title=Ukrainas prezidents Zelenskis apmeklēs Lietuvu un Igauniju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> === Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā === [[Attēls:Заявка України на членство у Європейському Союзі, 1.jpg|thumb|Ukrainas parlamenta ([[Augstākā Rada|Augstākās Radas]]) priekšsēdētājs [[Ruslans Stefančuks]], Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] pēc pieteikuma parakstīšanas par dalību [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] kara laikā 2022. gada 28. februārī]] [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy paid a visit to the wounded defenders of Ukraine undergoing treatment at a military hospital (51937554922).jpg|thumb|Prezidents Zelenskis apmeklē [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] karavīru militāro slimnīcu 13. martā]] 2022. gada 24. februārī Zelenska vadītajā valstī sākās Krievijas [[Krimas okupācija|2014. gada iebrukuma]] turpinājums — [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]], kura laikā [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|prezidents]] vada valsts aizsardzību. 24. februārī V. Zelenskis paziņoja, ka [[Krievija]] sākusi pilna mēroga karu pret Ukrainu, tāpēc [[Kijiva]] sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/|title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 25. februārī V. Zelenskis izsludināja vispārēju mobilizāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-izsludinajis-vispareju-mobilizaciju.a445204/|title=Ukrainas prezidents izsludinājis vispārēju mobilizāciju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 26. februārī prezidents Zelenskis atteicās no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] piedāvājuma evakuēties no galvaspilsētas Kijivas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-atteicies-no-asv-piedavajuma-evakueties-no-kijevas.a445404/|title=Zelenskis atteicies no ASV piedāvājuma evakuēties no Kijevas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 27. februārī Ukraina oficiāli iesniedza prasību pret Krieviju [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s (ANO) [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskajā tiesā]] [[Hāga|Hāgā]], paziņoja Zelenskis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iesniegusi-prasibu-pret-krieviju-ano-starptautiskaja-tiesa.a445535/|title=Ukraina iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 1. martā Zelenskis emocionālā uzrunā mudināja [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] (EP) deputātus un citas [[Eiropas Savienība]]s (ES) amatpersonas dot Ukrainai konkrētu solījumu par dalību blokā. Viņš aicināja [[Eiropa|Eiropu]] pierādīt, ka “esat ar mums, pierādiet, ka nenodosiet, parādiet, ka esat eiropieši”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-uzruna-eiropas-parlamentam-pieradiet-ka-nenodosiet.a445864/|title=Zelenskis uzrunā Eiropas Parlamentam: Pierādiet, ka nenodosiet|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> Par savas valsts un zemes nelokāmu aizsargāšanu Ordeņu kapituls pieņēma lēmumu apbalvot Ukrainas prezidentu V. Zelenski ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] pirmo šķiru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-prezidentam-pieskir-augstako-latvijas-valsts-apbalvojumu.a445952/|title=Ukrainas prezidentam piešķir augstāko Latvijas valsts apbalvojumu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 8. martā Zelenskim tika piešķirti prestiži ārvalstu apbalvojumi. [[Čehija]]s prezidents [[Milošs Zemans]] piešķīra viņam augstāko valsts apbalvojumu — "Baltās lauvas ordeni". Ukrainas prezidents saņēma arī [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] "Brīvības balvu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskim-pieskir-prestizus-arvalstu-apbalvojumus.a446886/|title=Zelenskim piešķir prestižus ārvalstu apbalvojumus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 16. martā V. Zelenskis uzrunā [[ASV Kongress|ASV Kongresam]] uzsvēra, ka Ukraina ik dienu pārdzīvo ko līdzīgu tam, ko amerikāņi piedzīvoja [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembrī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-amerikaniem-ukraina-katru-dienu-piedzivo-11-septembri.a448236/|title=Zelenskis amerikāņiem: Ukraina katru dienu piedzīvo 11. septembri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 17. martā Zelenskis pārmeta [[Vācija]]i, ka tā pirms Krievijas iebrukuma savu ekonomiku nostādījusi augstāk par savas valsts drošību. Viņš arī brīdināja, ka Eiropā veidojas "jauns mūris", un aicināja Vāciju "to nojaukt".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-parmet-vacijai-ekonomikas-liksanu-augstak-par-drosibu.a448421/|title=Zelenskis pārmet Vācijai ekonomikas likšanu augstāk par drošību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 2. aprīlī V. Zelenskis sarunā ar [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas prezidentu]] [[Egils Levits|Egilu Levitu]] pateicās par [[Latvija]]s nozīmīgo militāro un politisko palīdzību Ukrainai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-telefonsaruna-ar-levitu-pateicies-latvijai-par-militaro-un-politisko-palidzibu.a450771/|title=Zelenskis telefonsarunā ar Levitu pateicies Latvijai par militāro un politisko palīdzību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 4. aprīlī prezidents apmeklēja [[Bučas slaktiņš|masu slaktiņu]] pieredzējušo [[Buča (pilsēta)|Buču]]. “Mums ir ļoti svarīgi, lai šeit būtu prese un žurnālisti. Mēs patiešām vēlamies, lai jūs parādītu pasaulei, kas šeit notika, ko pastrādāja Krievijas karavīri, ko Krievijas Federācija darīja mierīgajā Ukrainā,” viņš sacīja žurnālistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-apmeklejis-masu-slaktinu-pieredzejuso-bucu.a451029/|title=Ukrainas prezidents Zelenskis apmeklējis masu slaktiņu pieredzējušo Buču|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 5. aprīlī Zelenskis aicināja reformēt [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomi]] un sodīt Krieviju par [[kara noziegumi]]em. "Krievijas militārie spēki nekavējoties ir jāsauc tiesas priekšā par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem, kas ir lielākās zvērības, kādas Eiropā redzētas kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]," uzrunājot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi, sacīja prezidents Zelenskis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-aicina-reformet-ano-drosibas-padomi-un-sodit-krieviju-par-kara-noziegumiem.a451209/|title=Zelenskis aicina reformēt ANO Drošības padomi un sodīt Krieviju par kara noziegumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 13. aprīlī Kijivas piepilsētā [[Borodjanka|Borodjankā]] un pašā Kijivā ieradās Latvijas prezidents E. Levits kopā ar [[Igaunija]]s, [[Lietuva]]s un [[Polija]]s prezidentiem, tādējādi paužot atbalstu Ukrainas prezidentam V. Zelenskim un solot arī turpmāku gan humāno, gan militāro palīdzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baltijas-valstu-un-polijas-prezidenti-kijiva-tiekas-ar-zelenski.a452361/|title=Baltijas valstu un Polijas prezidenti Kijivā tiekas ar Zelenski|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 15. aprīlī prezidents Zelenskis videouzrunā atzina, ka 50 pilna apjoma kara dienās viņam mainījies viedoklis par daudziem pasaules līderiem. "Šis laiks, šīs 50 dienas, man parādīja citādā gaismā daudzus pasaules līderus, dažādas valstis. Es ieraudzīju lielu dāsnumu no tiem, kas paši nav bagāti. Es ieraudzīju neparastu apņēmību no tiem, kurus globālie līderi parasti neuztvēra nopietni. Es ieraudzīju, ka demokrātiskajā pasaulē tiešām ir tie, kuru griba ir pietiekama brīvības aizstāvēšanai no tirānijas uzbrukuma," atzīmēja Zelenskis. 18. aprīlī V. Zelenskis Eiropas Savienības (ES) delegācijas Ukrainā vadītājam [[Mati Māziks|Mati Māzikam]] iesniedza aizpildītu ES anketu, kas kalpo par pamatu iestāšanās sarunām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-iesniedz-es-sutnim-aizpilditu-iestasanas-anketu.a452880/|title=Ukrainas prezidents iesniedz ES sūtnim aizpildītu iestāšanās anketu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 24. aprīlī prezidents sacīja, ka Ukraina nav vieta valstu līderu traģiskiem [[pašfoto]]. "Mēs vēršamies pie visiem līderiem, ka mēs neesam valsts traģiskiem pašfoto, bet pie mums ir reāls karš. Tāpēc brauciet pie mums, un mēs ar prieku sagaidīsim, taču brauciet ar to palīdzību, par kuru esam runājuši un kuru jums ir iespēja sniegt," preses konferencē Kijivā sacīja Zelenskis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukraina-nav-vieta-valstu-lideru-tragiskiem-pasfoto.a453697/|title=Zelenskis: Ukraina nav vieta valstu līderu traģiskiem pašfoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 1. maijā Zelenskis aicināja Krievijas karavīrus nedoties karot uz Ukrainu un brīdināja, ka tūkstoši no viņiem tiks nogalināti vai ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-aicina-krievijas-karavirus-nedoties-karot-uz-ukrainu.a454794/|title=Zelenskis aicina Krievijas karavīrus nedoties karot uz Ukrainu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 4. maijā prezidents teica, ka Ukraina noraida iesaldētā konflikta iespējamību. "Mēs nepieļausim iesaldēto konfliktu. Es kļuvu par prezidentu, kad bija "Minska-1", "Minska-2", bija atbilstoši dokumenti, kuri tika izskatīti, tādēļ varu teikt, ka tie nebija nopietni dokumenti. Bija vienošanās uz papīra, tas bija iesaldēts konflikts. Esmu pret, tāda dokumenta mums noteikti nebūs," par Minskas formāta vienošanos, kura tika noslēgta pēc 2014. gada, lai noregulētu Ukrainas un Krievijas attiecības, sacīja Zelenskis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-noraida-iesaldeta-konflikta-iespejamibu-ukraina.a455263/|title=Zelenskis noraida iesaldētā konflikta iespējamību Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 15. maijā pēc Ukrainas uzvara [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijā]], Zelenskis teica, ka tiks darīts viss, lai kādu dienu Eirovīzijas dalībniekus uzņemtu [[Mariupole|Mariupolē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-darisim-visu-lai-kadu-dienu-eirovizijas-dalibniekus-uznemtu-mariupole.a456867/|title=Zelenskis: Darīsim visu, lai kādu dienu Eirovīzijas dalībniekus uzņemtu Mariupolē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 18. maijā [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] V. Zelenskis aicināja kino pasauli neklusēt kara laikā. Videouzruna bija iepriekš ierakstīta, taču tā nebija iekļauta plānā un izraisīja patiesu pārsteigumu. Ukrainas prezidents uzdeva retoriskus jautājumus: "Vai kino klusēs vai runās? Ja ir diktators, ja notiek karš par brīvību, vēlreiz viss ir atkarīgs no mūsu vienotības. Vai kino var palikt ārpus šīs vienotības?" Prezidents atsaucās uz kino [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, tai skaitā 1940. gadā izdoto [[Čārlijs Čaplins|Čārlija Čaplina]] filmu "[[Lielais diktators]]", kurā izsmiets [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] līderis [[Ādolfs Hitlers]]. Viņš uzsvēra, ka Čaplina diktators neiznīcināja īsto diktatoru, bet kino neklusēja par šo problēmu. Patlaban esot nepieciešams jauns Čaplins, lai pierādītu, ka kino nav mēms.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/kannu-festivala-atklasana-zelenskis-aicina-kino-pasauli-kara-laika-nekluset.a457287/|title=Kannu festivāla atklāšanā Zelenskis aicina kino pasauli kara laikā neklusēt|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}</ref> [[Attēls:Робоча поїздка Президента на Харківщину 87.jpg|thumb|Zelenskis apmeklē [[Harkiva|Harkivu]]]] 21. maijā prezidents ierosināja partnervalstīm atzīt, ka Krievijai jābūt materiāli atbildīgai par saviem noziegumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ierosina-atzit-krievijas-materialu-atbildibu-par-tas-noziegumiem.a457814/|title=Zelenskis ierosina atzīt Krievijas materiālu atbildību par tās noziegumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}</ref> Zelenskis arī brīdināja, ka Krievijas karu pret viņa valsti var izbeigt tikai diplomātisks izrāviens, nevis tieša militāra uzvara.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievijas-karu-pret-ukrainu-var-izbeigt-tikai-diplomatija.a457862/|title=Zelenskis: Krievijas karu pret Ukrainu var izbeigt tikai diplomātija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}</ref> 26. maijā ziņots, ka prezidents Zelenskis videouzrunā noraidīja dažu [[Rietumu pasaule|Rietumu]] politiķu mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-noraida-mudinajumus-ukrainai-teritoriali-piekapties-krievijai.a458547/|title=Zelenskis noraida mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> Ukrainas prezidents uzrunā [[Saeima]]i pateicās par [[Latvija]]s atbalstu Ukrainai un aicināja [[Eiropa|Eiropā]] cienīt katras tautas nozīmi, lai uzvarētu Krievijas agresiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-zelenskis-uzruna-saeimai-kad-citas-valstis-mekle-atrunas-latvija-palidz-ukrainai.a458475/|title=VIDEO. Zelenskis uzrunā Saeimai: Kad citas valstis meklē atrunas, Latvija palīdz Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> 29. maijā Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklēja [[Harkiva|Harkivu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pirmo-reizi-kops-kara-sakuma-apmekle-harkivu.a459035/|title=Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklē Harkivu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}</ref> 12. jūnijā V. Zelenskim par drosmi un vīrišķību tika piešķirta [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] prēmija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskim-par-vina-drosmi-un-viriskibu-pieskirta-borisa-nemcova-premija.a461152/|title=Zelenskim par viņa drosmi un vīrišķību piešķirta Borisa Ņemcova prēmija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}</ref> 16. jūnijā prezidents Zelenskis galvaspilsētā [[Kijiva|Kijivā]] tikās ar [[Francija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Rumānija]]s līderiem, kas atbalstīja [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-lielvalstu-lideri-vizite-kijiva-atbalsta-es-kandidatvalsts-statusa-pieskirsanu-ukrainai.a461842/|title=Eiropas lielvalstu līderi vizītē Kijivā atbalsta ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}</ref> 18. jūnijā Zelenskis apmeklēja piefrontes pilsētu [[Mikolajiva|Mikolajivu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-apmekle-piefrontes-pilsetu-mikolajivu.a462090/|title=Zelenskis apmeklē piefrontes pilsētu Mikolajivu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}</ref> 19. jūnijā prezidents solīja atgūt visas okupētās teritorijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-sola-atgut-visas-ukrainai-piederosas-teritorijas-severodonecka-turpinas-kaujas.a462147/|title=Zelenskis sola atgūt visas Ukrainai piederošās teritorijas; Severodoneckā turpinās kaujas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}</ref> 28. jūnijā Zelenskis aicināja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] atzīt [[Krievija|Krieviju]] par [[Terorisms|terorisma]] atbalstošu valsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-kremencukas-tirdzniecibas-centra-apsaude-ir-terorakts-aicina-asv-atzit-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a463196/|title=Zelenskis: Kremenčukas tirdzniecības centra apšaude ir terorakts; aicina ASV atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}</ref> 29. jūnijā prezidents V. Zelenskis ierosināja izslēgt Krieviju no [[ANO Drošības padome]]s un apturēt tās dalību [[ANO Ģenerālā asambleja|Ģenerālajā asamblejā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ierosina-izslegt-krieviju-no-ano-drosibas-padomes-un-apturet-tas-dalibu-generalaja-asambleja.a463359/|title=Zelenskis ierosina izslēgt Krieviju no ANO Drošības padomes un apturēt tās dalību Ģenerālajā asamblejā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}</ref> 1. jūlijā Zelenskis savā videouzrunā paziņoja, ka Ukrainas elektroenerģijas eksports uz Eiropas Savienību var daļēji aizstāt Krievijas gāzi, kuru tā patērē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukrainas-elektroenergijas-eksports-uz-es-var-daleji-aizstat-krievijas-gazi.a463683/|title=Zelenskis: Ukrainas elektroenerģijas eksports uz ES var daļēji aizstāt Krievijas gāzi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}</ref> 2. jūlijā V. Zelenskis paziņoja, ka Krievija uz Ukrainu izšāvusi ap 3000 raķešu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/|title=Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}</ref> == Privātā dzīve == [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy voted in parliamentary elections (2019-07-21) 05.jpg|thumb|Zelenskis un Olena Zelenska 2019. gada parlamenta vēlēšanās]] 2003. gadā V. Zelenskis apprecējās ar [[Olena Zelenska|Olenu Kijaško]], kura mācījās tajā pašā skolā, kurā viņš. Olena studēja arhitektūru un darbojās radošajā apvienībā ''Kvartāls 95''. 2004. gadā ģimenei piedzima meita Oleksandra, 2013. gadā — dēls Kirilo.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/lasamgabali/373768-kas-ir-ukrainas-prezidents-zelenskis-kuru-kareivji-iesaukusi-par-dzelzs-dzokeru|title=Kas ir Ukrainas prezidents Zelenskis, kuru kareivji iesaukuši par "dzelzs džokeru"|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> == Apbalvojumi == * {{karogs|Ukraina}}: Ukrainas Ministru kabineta Goda raksts (2003)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kmu.gov.ua/npas/1246109|title=Про нагородження Почесною грамотою Кабінету Міністрів України {{!}} Кабінет Міністрів України|website=web.archive.org|access-date=2022-05-17|date=2021-04-23|archive-date=2021-04-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20210423201425/https://www.kmu.gov.ua/npas/1246109}}</ref> * {{karogs|Čehija}}: [[Attēls:CZE_Rad_Bileho_Lva_1_tridy_BAR.svg|45x45px]] Baltās Lauvas ordenis, augstākās klases (2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://newsreadonline.com/showed-courage-and-courage-zelensky-was-awarded-the-highest-state-award-of-the-czech-republic-the-order-of-the-white-lion/|title=“Showed courage and courage”: Zelensky was awarded the highest state award of the Czech Republic – the Order of the White Lion – News|website=newsreadonline.com|access-date=2022-05-17|archive-date=2022-03-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220308104950/https://newsreadonline.com/showed-courage-and-courage-zelensky-was-awarded-the-highest-state-award-of-the-czech-republic-the-order-of-the-white-lion/}}</ref> * {{karogs|Latvija}}: [[Attēls:LAT Order of Viesturs civ BAR.svg|45x45px]] [[Viestura ordenis]] (2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/331206-latviya-nagradila-zelenskogo-ordenom-viestura-za-muzhestvo-v-zaschite-ukrainy|title=Латвия наградила Зеленского Орденом Виестура — за мужество в защите Украины|website=Gorod.lv|access-date=2022-05-17|language=ru}}</ref> * {{karogs|Lietuva}}: [[Attēls:LTU_Order_of_Vytautas_the_Great_with_the_Golden_Chain_BAR.png|45x45px]] [[Vītauts Dižais|Vītauta Dižā]] ordenis (2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kurierwilenski.lt/2022/03/08/zelenski-z-najwyzszym-litewskim-odznaczeniem-nauseda-wyroznil-ukrainskiego-odpowiednika/|title=Zełenski z najwyższym litewskim odznaczeniem. Nausėda wyróżnił ukraińskiego odpowiednika – Kurier Wileński|last=KW|website=kurierwilenski.lt|access-date=2022-05-17|language=pl-PL}}</ref> * {{karogs|Polija}}: Jana Karska Ērgļa balva (2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gosc.pl/doc/7378504.Prezydent-Ukrainy-W-Zelenski-odznaczony-Nagroda-Orla-Jana|title=Prezydent Ukrainy W. Zełeński odznaczony Nagrodą Orła Jana Karskiego|last=Media|first=Instytut Gość|website=www.gosc.pl|access-date=2022-05-17|date=2022-02-27}}</ref> * {{karogs|Slovākija}}: Aleksandra Dubčeka Valsts balva (2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/slovakia-award-zelenskiy-dubcek-prize/31774175.html|title=Slovakia Awards Zelenskiy Dubcek Prize For 'Freedom and Hope'|website=RadioFreeEurope/RadioLiberty|access-date=2022-05-17|language=en}}</ref> * {{karogs|ASV}}: ** [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] Brīvības balva (2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxnews.com/politics/zelensky-wins-ronald-reagan-freedom-award|title=Zelenskyy wins Ronald Reagan Freedom Award|last=Singman|first=Brooke|website=[[Fox News]]|access-date=2022-05-17|date=2022-03-07|language=en}}</ref> ** [[Džons Kenedijs|Džona F. Kenedija]] Drosmes balva (2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-2022-midterm-elections-zelenskyy-boston-jocelyn-benson-f407c038e90d4eee084a9d0c6f933218|title=Zelenskyy gets John F. Kennedy award for defending democracy|website=AP NEWS|access-date=2022-05-17|date=2022-04-21|language=en}}</ref> == Filmogrāfija == [[Attēls:Евгений_Кошевой,_Владимир_Зеленский.jpg|thumb|Filmas ''I, You, He, She'' pirmizrāde]] === Filmas === {| class="wikitable sortable" ! scope="col" |Gads ! scope="col" |Nosaukums ! scope="col" |Loma |- |2009 |''Love in the Big City'' |Igors |- |2010 |''Love in the Big City 2'' |Igors |- |2011 |''Office Romance. Our Time'' |Anatolijs Jefremovičs Novoselcevs |- | rowspan="2" |2012 |"[[Rževskis pret Napoleonu]]" |[[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] |- |''8 First Dates'' |Nikita Sokolovs |- | rowspan="2" |2014 |''Love in Vegas'' |Igors Zelenskis |- |"[[Lācēna Padingtona piedzīvojumi]]" (ukraiņu dublējums) |Lācis Padingtons (balss) |- |2015 |''8 New Dates'' |Nikita Andrejevičs Sokolovs |- |2016 |''Servant of the People 2'' |Vasils Petrovičs Holoborodko |- |2018 |''I, You, He, She'' |Maksims Tkačenko |} === Televīzijas seriāli un šovi === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma !Piezīmes |- |2006 |''Dancing with the Stars (Ukraine)'' | |kā dalībnieks |- |2008—2012 |"[[Radu būšana]]" | |kā producents |- |2015—2019 |"[[Tautas kalps (seriāls)|Tautas kalps]]" |Vasils Petrovičs Holoborodko | |- |2022 |''64th Annual Grammy Awards'' |Pats |Īpašs ziņojums |} == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{Aktieru ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidents]] | periods = kopš 2019. gada | pirms = [[Petro Porošenko]] | pēc = }} {{kastes beigas}} {{Gada cilvēks (Time) 2001—2025}} {{DEFAULTSORT:Zelenskis, Volodimirs}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ukraiņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Ukrainas politiķi]] [[Kategorija:Ukrainas prezidenti]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] [[Kategorija:Ebreju kinoaktieri]] [[Kategorija:Ukrainas ebreji]] [[Kategorija:Ukraiņi]] [[Kategorija:Komiķi]] [[Kategorija:Ar Baltā Ērgļa ordeni apbalvotie (Polija)]] aiizxlmhq3pk8zz67wgswuuso4c1i2u 0 437062 4500841 4018420 2026-07-31T09:54:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500841 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Māra Vaičunas | image = | imagesize = | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1944|4|26}} | location = | deathdate = {{miršanas datums un vecums|2019|1|17|1944|4|26}} | deathplace = | nationality = | field = | training = | movement = * [[keramika]] * [[glezniecība]] | famous works = | patrons = | awards = | dzimums = S }} '''Māra Vaičunas''' (dzimusi {{dat|1944|4|26}}, mirusi {{dat|2019|1|17}}) bija latviešu māksliniece. == Biogrāfija == Māra Vaičunas 1976. gadā absolvēja [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļu, kur kā diplomdarbs tika izveidots [[keramika]]s sienas panno [[Valmieras piena kombināts|Valmieras piena kombinātam]]. No 1975. līdz 1991. gadam strādāja par mākslinieci [[Latvijas PSR apvienotais šaha un dambretes klubs|Latvijas PSR apvienotajā šaha un dambretes klubā]]. No 1991. līdz 2017. gadam māksliniece bija izglītības metodiķe Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centrā. Kopš 1978. gada piedalījās mākslas izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Glezniecība Vaičunas Māra |url=https://www.antonia.lv/lv/gleznieciba/vaicunas-mara/ |website=antonia.lv |accessdate={{dat|2019|7|12||bez}}}}</ref> No 1993. gada Starptautiskās mākslas asociācijas "B 13" biedre, bet no 1996. gada Māra Vaičunas bija [[Latvijas Mākslinieku savienība]]s biedre. == Stils == Māksliniecei raksturīgi [[klusā daba|klusās dabas]] attēlojumi, kurās visbiežāk viņa attēlojusi traukus. Glezniecībai pievērsusies 1970. gadu otrajā pusē pēc mākslinieces [[Felicita Pauļuka|Felicitas Pauļukas]] ierosinājuma. Vaičunas mākslinieciskajā valodā ir saskatāma līdzība ar franču [[modernisms|modernistiem]] — [[kubisms|kubistiem]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Aizsaulē aizgājusi māksliniece Māra Vaičunas |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/art/aizsaule-aizgajusi-maksliniece-mara-vaicunas.d?id=50756891 |accessdate={{dat|2019|7|12||bez}} |publisher=[[delfi (portāls)|delfi.lv]] |date={{dat|2019|1|21||bez}}}}</ref> Māras Vaičunas eļļas glezniecība bija tonāli smalki niansēta, kur tika uzsvērta plakne kā vērtība un akcentēti silueti visdažādāko tēlu modelējumos. Bieži vien gleznas virsmai tika izmantots audekls, koks vai [[varš|vara]] plāksne, tādējādi panākot savdabīgu glezniecisko efektu.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Brancis |first1=Māris |title=Māra Branča skatījums Klusuma gleznotāja Torņa galā |url=http://laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=3139 |website=Laikraksts "Latvietis" |accessdate={{dat|2019|7|12||bez}} |archive-date={{dat|2025|02|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250220202333/https://laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=3139 }}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devusies gleznotāja Māra Vaičunas |url=https://www.tvnet.lv/6503824/muziba-devusies-gleznotaja-mara-vaicunas |accessdate={{dat|2019|7|12||bez}} |publisher=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2019|1|21||bez}}}}</ref> Māras Vaičunas darbi atrodas [[Latvijas Mākslinieku savienības muzejs|Latvijas Mākslinieku savienības muzejā]], [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā]], [[Tukuma muzejs|Tukuma muzejā]] un [[Gētes institūts|Gētes institūta]] īpašumā, kā arī vairākās privātkolekcijās. == Apbalvojumi == 2014. gadā Māra Vaičunas kļuva par laureāti ''[[Swedbank]]'' un "Agijas Sūnas mākslas galerijas" organizētajā ikgadējā izstādē—konkursā "Gada glezna". == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://makslinieki.lv/profile/Māra-Vaičunas/ profils] portālā ''makslinieki.lv'' * [http://www.gallery.lv/Vaicunas/ profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190712073801/http://www.gallery.lv/Vaicunas/ |date={{dat|2019|07|12||bez}} }} portālā ''gallery.lv'' {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vaičunas, Māra}} [[Kategorija:1949. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2019. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas keramiķi]] [[Kategorija:Latvijas gleznotāji]] n2japyf9bc1heqt7sxjhwrr9xi5ozkv 0 438005 4500662 4457986 2026-07-30T21:46:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500662 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Marija Saveļjeva | piktogramma_1 = | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = | vārds_orig = Мария Савельева | attēls = Awarding of world women champion - 2019, Maria Saveljeva.jpg | att_izm = | paraksts = Apbalvošanā ar iegūto pasaules čempiones kausu 2019. gadā. <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|1|18}} | dz_viet = {{vieta|Igaunija|Tallina}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[Krieviete]] | garums = {{mērv|cm=176}} | svars = {{mērv|kg=56}} | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | pamatskola = | vidusskola = Tallinas Humanitārā ģimnāzija,<br />Eiroģimnāzija | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{EST}} | sporta veids = [[Galda hokejs]] | disciplīna = | poz = | tvēriens = | kar_sāk = 2005 | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = Igors Saveļjevs | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = “SK Raua” | karj spēles = | karj cīņas = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | PČ1 = Pasaules sieviešu | pč_dalība = 7: 2007, 2009, 2011, 2015, 2017, 2019, 2021, 2023 | pč_medaļas = 2 — 1 — 3 | pč_lab sasn = 2021. gada pasaules čempione sievietēm<ref name="pch">[https://stiga.trefik.cz/ithf/ranking/serial.aspx?ID=11 Pasaules sieviešu čempionātu rezultāti]</ref> <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = | reģ1 = Eiropas sieviešu | reģ_dalība = 5: 2008, 2012, 2014, 2016, 2018, 2022, 2024 | reģ_medaļas = 1 — 4 — 1 | reģ_lab sasn = 2022. gada Eiropas čempione sievietēm<ref name="ech">[https://stiga.trefik.cz/ithf/ranking/serial.aspx?ID=18 Eiropas sieviešu čempionātu rezultāti]</ref> <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2008—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|EST}} <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = 2024. gada jūnijā <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalSport|sieviešu [[galda hokejs]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Igaunija}}}} {{MedalCompetition|Pasaules čempionāts sievietēm}} {{MedalSilver|2011|individuāli}} {{MedalGold|2019|individuāli}} {{MedalGold|2021|individuāli}} {{MedalBronze|2021|komandās}} {{MedalBronze|2023|individuāli}} {{MedalBronze|2023|komandās}}<ref name="pch" /> {{MedalCompetition|Eiropas čempionāts sievietēm}} {{MedalSilver|2012|individuāli}} {{MedalSilver|2016|individuāli}} {{MedalGold|2018|individuāli}} {{MedalSilver|2022|komandās}} {{MedalBronze|2022|individuāli}} {{MedalSilver|2024|komandās}}<ref name="ech" /> {{MedalCompetition|Pasaules čempionāts junioriem}} {{MedalBronze|2011|komandās}}<ref>[https://stiga.trefik.cz/ithf/ranking/serial.aspx?ID=30 Pasaules čempionātu junioru komandu rezultāti]</ref> }} '''Marija Saveļjeva''' (dzimusi {{dat|1997|1|18}} [[Tallina|Tallinā]]) ir [[Igaunija]]s [[galda hokejs|galda hokejiste]], Igaunijas nacionālās un sieviešu izlases spēlētāja un trenere, pašreizējā pasaules un [[Eiropa]]s čempione sievietēm individuālajās sacensībās. Pārstāv Tallinas galda hokeja klubu "SK Raua". == Sportiskā karjera == Galda hokeja turnīros piedalās kopš 2005. gada pavasara. Trenēties sākusi pie tēva Igora Saveļjeva, Igaunijas radio sporta žurnālista un nacionālās izlases kapteiņa.<ref>[https://www.youtube.com/watch?v=RpsM6r_nuwU Eesti TV video:Трус не играет в хоккей. Пусть даже и в настольный]</ref> Jau savā otrajā turnīrā — Tallinas kausā ieguva pirmo vietu starp sievietēm. Kopš tā laika Saveļjeva nemainīgi bijusi pirmajā vietā starp Igaunijas sievietēm, kopš 2017. gada rudens ieņem pirmo vietu arī sieviešu pasaules reitingā.<ref>[https://rus.err.ee/636065/molodaja-tallinnka-marija-saveleva-vozglavila-mirovoj-rejting-v-nastolnom-hokkee Молодая таллиннка Мария Савельева возглавила мировой рейтинг в настольном хоккее]</ref> Tika gūti panākumi arī starptautiskajās sacensībās, tā, 2011. gada pasaules čempionātā Saveļjeva tikai finālā piekāpās Krievijas spēlētājai Jalbačovai. Kopš tā laika vairākkārt tika iegūtas medaļas pasaules un Eiropas sieviešu čempionātos, līdz 2018. gadā Eiropas čempionātā tika izcīnīta pirmā vieta,<ref>[https://rus.postimees.ee/4507867/tallinnka-mariya-saveleva-vyigrala-chempionat-evropy-po-nastolnomu-hokkeyu Постимеес: Таллиннка Мария Савельева выиграла чемпионат Европы по настольному хоккею]</ref> bet pēc gada, finālā pārspējot [[Laima Kamzola|Laimu Kamzolu]], tika izcīnīts arī pasaules čempiones tituls. 2021. gadā viņa atkal apstiprināja pasaules čempiones statusu, papildus tam iegūstot arī bronzas medaļu valstsvienību sacensībās.<ref>[http://www.stigahockey.spb.ru/?id_news=1717 Федерация Настольного Хоккея Санкт-Петербурга. Чемпионы отстояли свои титулы]</ref> 2924. gadā Saveļjeva individuāli izcīnīja 4. vietu, bet otrreiz pēc kārtas iegūstot komandu sudrabu sieviešu izlašu sacensībās. Tāpat viņa 8 reizes ir bijusi pirmā starp sievietēm ikgadējā [[Rīgas kauss (galda hokejs)|Rīgas kausā]].<ref>[https://www.ventspils.lv/lat/sports/159918-jaunrades-nama-galda-hokejisti-sacensas-pasaules-kausa Jaunrades nama galda hokejisti sacenšas pasaules kausā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190719165754/https://www.ventspils.lv/lat/sports/159918-jaunrades-nama-galda-hokejisti-sacensas-pasaules-kausa |date={{dat|2019|07|19||bez}} }} (2018)</ref><ref>[https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/61570/pasaules-tures-super-serijas-posms-galda-hokeja-rigas-kauss LSM: Pasaules Tūres Super sērijas posms galda hokejā — «Rīgas kauss»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190720091227/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/61570/pasaules-tures-super-serijas-posms-galda-hokeja-rigas-kauss |date={{dat|2019|07|20||bez}} }} (2015)</ref><ref>[https://stiga.trefik.cz/ithf/ranking/serial.aspx?ID=200038 Rīgas kausu rezultāti]</ref> un arī citos Latvijas un citu valstu [[Pasaules tūre (galda hokejs)|Pasaules tūres]] posmos.<ref>[http://jekabpilssc.lv/aktualitates/latvia-open-2018-pjedestalu-ienem-arzemju-speletaji Latvia Open 2018 pjedestālu ieņem ārzemju spēlētāji]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>[http://sportacentrs.com/galda_hokejs/09042018-latvijas_galda_hokejistiem_mainigas_sekme Sportacentrs: Latvijas galda hokejistiem mainīgas sekmes Tallinā]</ref> Saveļjeva ilgstoši bija vienīgā spēlētāja, kas pasaules un Eiropas čempionātos pastāvīgi spēlēja gan sieviešu, gan arī nacionālās izlases komandu pamatsastāvā, līdz viņai nepievienojās komandas biedrene [[Darja Hrustaļova]]. Vienlaikus ar sportu viņa piedalās galda hokeja iesācēju turnīru rīkošanā un vadīšanā Igaunijā, kā arī jauno spēlētāju un Igaunijas nacionālās izlases trenēšanā. Kopš 2016. gada — Igaunijas Galda hokeja savienības valdes locekle,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://krediidiraportid.ee/eesti-lauahoki-liit-mtu |title=Krediidiraportid: Eesti Lauahoki Liit MTÜ |access-date={{dat|2019|07|20||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190720091242/https://krediidiraportid.ee/eesti-lauahoki-liit-mtu }}</ref> tāpēc turnīros vajadzības gadījumā pilda arī organizatora un tiesneša funkcijas.<ref>[https://www.youtube.com/watch?v=2u7hkhskV_I ELHL video: Narva 2018]</ref> 2019. gadā Igaunija pirmo reizi izveidoja dāmu izlasi pasaules čempionātam, kurā tika iegūta ceturtā vieta. Saveļjeva grupas spēlēs guva 20 punktus no 24.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tablehockey.me/rus/tournament/stage/10262/matches/ |title=2019. gada PČ sieviešu komandu rezultāti |access-date={{dat|2019|07|20||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190719165755/http://tablehockey.me/rus/tournament/stage/10262/matches/ }}</ref> 2021. gadā izlase ieguva trešo vietu. == Galerija == {{Gallery |title= |width=220 |height= |lines=3 |align=center |File:Eskilstuna Maria Saveljeva playing table hockey.jpg|Saveļjeva Eiropas čempionātā 2018. gadā. |File:World Clubs Championship - 2018. THC Vilnius (left) - SK Raua.jpg|2018. gada pasaules klubu čempionāts. Saveļjeva (pa labi, "SK Raua") spēlē pret [[Viļņa]]s GHK. |File:Riga Cup-2018 1 place Maria Saveljeva.jpg|Pēc uzvaras 2018. gada Rīgas kausā. }} == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == * [https://stiga.trefik.cz/ithf/ranking/player.aspx?id=90056 ITHF profils] {{en ikona}} * [http://tablehockey.me/rus/user/id/208/ Tablehockey.me profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190720015326/http://tablehockey.me/rus/user/id/208/ |date={{dat|2019|07|20||bez}} }} * [https://www.youtube.com/watch?v=0s-rvIlk-gw Video: 2019. gada pasaules čempionāts, papildlaiks Saveļjevas spēlē pret Engelu (Dānija)] {{DEFAULTSORT:Saveļjeva, Marija}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Galda hokejisti]] [[Kategorija:Igaunijas sportisti]] [[Kategorija:Igaunijas krievi]] belbnl2xx21qchnh6w57a7q7q39slu3 0 438345 4500565 4500198 2026-07-30T15:59:35Z Pirags 3757 4500565 wikitext text/x-wiki [[Attēls:16-08-29-BSPC-wichtige-Autos-RR2 2912.jpg|thumb|200px|Latvijas Valsts prezidenta auto ar lielo valsts ģerboni uz transportlīdzekļa numura zīmes (2016).]] [[Attēls:Latvian license plate.svg|thumb|200px|A tipa Latvijas transportlīdzekļu numura zīme.]] [[Attēls:Latvian personal license plate.JPG|thumb|200px|Individuāla valsts reģistrācijas numura piemērs.]] '''Latvijas transportlīdzekļu numura zīmes''' jeb '''valsts reģistrācijas numura zīmes''' ir [[Latvija]]s teritorijā [[Ceļu satiksmes drošības direkcija]]s (CSDD) reģistrēto [[transportlīdzekļa numura zīme]]s, kas tiek piestiprinātas to aizmugurē un priekšpusē (automašīnām). Piekabei (puspiekabei), mopēdam, triciklam, kvadriciklam un motociklam izsniedz vienu numura zīmi. Vispārējās izmantošanas numura zīmes ir melnā krāsā uz balta fona. Taksometru numura zīmju fons ir dzeltenā krāsā, diplomātisko numura zīmju fons ir sarkanā krāsā. Elektrotransportlīdzekļu numura zīmes tirdzniecības numura zīmju simboli ir zilā krāsā, bezceļu transportlīdzekļu numura zīmju simboli ir zaļā krāsā. Militāro numura zīmju fons nav gaismu atstarojošs, tas ir melnā krāsā, bet simboli ir baltā krāsā. <ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/222145-transportlidzeklu-registracijas-noteikumi|title=Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2024-12-05|language=lv}}</ref>Tranzīta numura zīmēs ir izvietots noteikta izmēra sarkanas krāsas laukums.<ref name="likums">[https://likumi.lv/ta/id/222145 Ministru kabineta noteikumi Nr.1080] 2010. gada 30. novembrī</ref> Atšķirībā no daudzām citām valstīm, Latvijā transportlīdzekļa īpašnieks var pasūtīt arī individuālu valsts reģistrācijas numuru ar [[Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi]]em atbilstošu simbolu kombināciju. Numura zīmēm, kas tiek saņemtas CSDD, jāatbilst valsts standartam LVS 20:2019<ref name=":0" /> == Numura zīmju tipi == [[Attēls:Latvian_motorcycle_number_plate.png|thumb|200px|Motociklu, triciklu un kvadriciklu C tipa numura zīme.]] Atkarībā no transportlīdzekļu izgatavotāja paredzētās konstrukcijas un veida Latvijā ir noteikti šādi numura zīmju tipi:<ref name="likums"/> * A tips (520 x 110 mm) – paredzēts uzstādīšanai transportlīdzekļu priekšpusē, kā arī aizmugurē, ja ir atbilstoša transportlīdzekļa konstrukcija. A tipa numura zīmi neuzstāda motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, izņemot gadījumu, ja transportlīdzekļa izgatavotāja konstrukcijā ir paredzēta vieta šā tipa numura zīmes uzstādīšanai; * B tips (280 x 200 mm) – paredzēts uzstādīšanai to transportlīdzekļu aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt A tipa numura zīmi. B tipa numura zīmi neuzstāda motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem; * C tips (240 x 130 mm) – paredzēts uzstādīšanai motociklu, triciklu un kvadriciklu aizmugurē, kā arī to transportlīdzekļu priekšpusē vai aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt attiecīgi A vai B tipa numura zīmi; * E tips (300 x 110 mm) – paredzēts uzstādīšanai transportlīdzekļiem, kuriem izsniedz speciālas nozīmes numura zīmes; * F tips (177 x 130 mm) – paredzēts uzstādīšanai to motociklu, triciklu un kvadriciklu aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt C tipa numura zīmi; * G tips (133 x 165 mm) – paredzēts uzstādīšanai mopēdu aizmugurē; * H tips (133 x 165 mm) – paredzēts uzstādīšanai bezceļu transportlīdzekļu aizmugurē. == Speciālas nozīmes numura zīmes == Transportlīdzeklim var izsniegt arī speciālas nozīmes numura zīmes:<ref name="likums"/> * tranzīta numura zīmes. Tās izsniedz transportlīdzeklim, kuru paredzēts izvest no Latvijas atsavināšanai vai pastāvīgai ekspluatācijai ārvalstī, vai transportlīdzeklim, kurš piedalās ceļu satiksmē, šķērsojot Latvijas teritoriju tranzītā, ja, iebraucot Latvijā, tam nav derīgu numura zīmju. Tranzīta numura zīmes neizsniedz bezceļu transportlīdzekļiem. *[[Attēls:EX tipa numura zīme.jpg|thumb|Ar elektrību darbināma transportlīdzekļa numura zīme. Tiek izsniegtas no 2016. gada.]]tirdzniecības numura zīmes. Tās izsniedz CSDD reģistrētiem komersantiem, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu tirdzniecību. Tirdzniecības numura piešķiršanu apliecina transportlīdzekļu reģistrā noformēta tirdzniecības numura karte; * izmēģinājuma numura zīmes. Tās izsniedz personai, kura izmēģina jaunbūvētos vai pārbūvētos transportlīdzekļus. Izmēģinājuma numura piešķiršanu apliecina kopā ar izmēģinājuma numura zīmēm izsniegta izmēģinājuma numura karte. Izmēģinājuma numura zīmes izsniedz CSDD Transportlīdzekļu reģistrācijas daļā; * diplomātiskās numura zīmes. Tās izsniedz pēc [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]]s pieprasījuma. Diplomātiskās numura zīmes izsniedz CSDD Rīgas nodaļā; * taksometru numura zīmes. Tās izsniedz tādam transportlīdzeklim, kuru atļauts izmantot pasažieru komercpārvadājumiem un kuram saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pasažieru pārvadāšanu ar taksometriem jābūt aprīkotam ar taksometru numura zīmēm; * bezceļu transportlīdzekļu numura zīmes. Tās izsniedz sērijveidā izgatavotiem mopēdiem, motocikliem, tricikliem un kvadricikliem, kuru izmantošanu ceļu satiksmē izgatavotājs nav paredzējis; * elektrotransportlīdzekļu numura zīmes. Tās izsniedz transportlīdzekļiem, kuri darbināmi tikai ar elektromotoru, ja tā piedziņai izmanto transportlīdzeklī uzglabāto vai ūdeņraža iekārtā saražoto elektroenerģiju. * militārās numura zīmes. Tās izsniedz speciālajiem militārajiem transportlīdzekļiem un speciālā militārā transportlīdzekļa piekabēm pēc Aizsardzības ministrijas pieprasījuma. Militārās numura zīmes izsniedz CSDD Rīgas klientu apkalpošanas centrā. == Apraksts == A, B un C tipa numura zīmēs ir divi [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burti (izņemot "Q") un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. Sākotnēji netika izsniegtas numura zīmes ar "O", "I", "W", "X" un "Y" burtiem, bet samazinoties pieejamajām numura zīmēm ar vienu un diviem cipariem, apgrozībā tika laistas numura zīmes, kurām viens no burtiem var būt arī "O", "I", "W", "X" un "Y". A un B tipa numura zīmēs, kuras paredzētas uzstādīšanai piekabēm (puspiekabēm), ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. A tipa numura zīmēs, kuras paredzētas uzstādīšanai mopēdiem, ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Piekabēm, puspiekabēm un mopēdiem paredzēto numura zīmju pēdējo divu ciparu simbolu vietā var lietot burtu simbolus. F tipa numura zīmēs ir divi latīņu alfabēta burti un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. G tipa numura zīmēs ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Pēdējo divu ciparu simbolu vietā var lietot burtu simbolus. Izmēģinājuma numura zīmes pirmie trīs simboli ir burti, kas veido burtu kombināciju "IZM", bet pārējie simboli ir cipari, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Automašīnām un motocikliem, kuri tiek klasificēti kā ar elektrību darbināmi spēkrati, tiek piešķirtas numura zīmes, kuras veido divi latīņu burti "EX" vai "EY" un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999, kā arī šīs numura zīmes ir iespējams atpazīt pēc burtiem un skaitļiem, kuri ir gaiši zilā krāsā uz balta fona.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=222145|title=Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2020-04-29|language=lv}}</ref> Šādiem transportlīdzekļiem ir atļauts piešķirt arī citu sēriju numurzīmes, pārtaisot tos atbilstoši transportlīdzeklim piešķirtam numurzīmes tipam (zili simboli uz balta fona). Taksometriem tiek piešķirtas "TE", "TX" vai "TQ" sēriju speciālās nozīmes numurzīmes ar dzeltenu fonu un melniem simboliem. Elektrotaksometriem tiek piešķirtas "TX" un "TQ" sēriju speciālās nozīmes numurzīmes ar dzeltenu fonu un ziliem simboliem. Diplomātisko numura zīmju pirmie simboli ir burti "C", "CC" vai "CD", un numura zīmei ir sarkans fons. Papildus tam, ir pieejamas arī īpaša tipa diplomātiskās numura zīmes, kuras var saņemt Latvijā rezidējoši goda konsoli, šādas numura zīmes ir ar baltu fonu un trīs cipariem, kuriem seko burti "CH" (Consul Honarary). Motociklu sērijveida numura zīmju pirmie simboli ir burti "TA, TB, TC, TD, TE, TF, TG, TH, TI, TJ, TO". [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] transportlīdzekļu numura zīmju pirmie simboli ir burti "L" vai "LA", bet pārējie ir cipari. 2024. gada decembrī Saeima pieņēma grozījumus likumos, lai no 2026. gada numura zīmēs (izņemot piekabju numura zīmes) burtus un ciparus atdalošās domuzīmes vietā būtu redzams [[Latvijas ģerbonis|mazais Latvijas valsts ģerbonis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.12.2024-no-2026-gada-transportlidzeklu-numurzimes-vares-ieklaut-latvijas-gerboni.a580971/|title=No 2026. gada transportlīdzekļu numurzīmēs varēs iekļaut Latvijas ģerboni|website=[[lsm.lv]]|access-date=2026-07-29|date=2024-12-19|language=lv}}</ref> Tomēr beigās izmaiņas varētu stāties spēkā līdz 2028. gadam, kad CSDD plānots slēgt jaunu līgumu ar zīmju izgatavotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/beztabu/nejedzibas/latvijas-gerboni-numurzime-nevares-iestradet-vel-aptuveni-divus-gadus/|title=Latvijas ģerboni numurzīmē nevarēs iestrādāt vēl aptuveni divus gadus|website=tv3.lv|access-date=2026-07-29|date=2026-05-05|language=lv}}</ref> == Vecās numura zīmes == [[Attēls:P. Ābols pie savas automobiļa Chevrolet Cēsīs 1927.jpg|thumb|200px|Cēsu šoferu kursu vadītājs P. Ābols pie automobiļa ''Chevrolet'' ar numuru 11003 (1927).]] <gallery> USSR LATVIAN SSR motorcycle 1945-60 series - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas PSR numura zīme no 1946. līdz 1958. gadam. USSR LATVIAN SSR motorcycle official, leading 0 in serial number.jpg|Latvijas PSR numura zīme no 1959. līdz 1980. gadam. USSR LATVIAN SSR c.1991 - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas numura zīme no 1991. līdz 1994. gadam. LATVIA 11990's Post independence from Soviet Union - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas numura zīme no 1994. līdz 2004. gadam. </gallery> Pirmās Latvijas Republikas transportlīdzekļu numura zīmes kopš 1925. gada bija ar melniem cipariem uz balta fona, katram [[Latvijas apriņķi]]m bija iedalīts savs skaitļu diapazons. [[1930. gadi|1930. gados]] uz numura sāka rakstīt arī tā izdošanas gadu un pilsētas nosaukumu. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā sāka ieviest [[Padomju Savienība|PSRS]] parauga numura zīmes, bet ar latīņu alfabēta burtiem LR un trīs cipariem. Savukārt vācu okupācijas laikā 1941. gadā sāka ieviest [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] numura zīmes ar latīņu alfabēta burtiem LS un četriem cipariem (1—5000 vieglajiem automobiļiem, 5001—9999 autobusiem) un LT (1—5000 smagajiem automobiļiem, 5001—9999 dienesta automobiļiem). No 1942. gada ieviesa [[Ostlandes reihskomisariāts|Ostlandes reihskomisariāta]] numura zīmes ar latīņu alfabēta burtiem RO un pieciem cipariem no 30000 līdz 49999. [[Latvijas PSR]] laikā automašīnām piešķīra [[Padomju Savienība]]s parauga numura zīmes, kas saturēja četru ciparu kombināciju melnā krāsā uz dzeltena fona, no 1959. gada baltā krāsā uz melna fona un trīs [[kirilica]]s burtus, no kuriem pirmie divi bija ''ЛА''. 1980. gadā ieviesa numura zīmes ar melniem cipariem un diviem pēdējiem burtiem ''ЛА'' uz balta fona. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s līdz 1994. gadam turpināja izsniegt PSRS parauga numura zīmes, bet ar četriem cipariem un latīņu alfabēta burtiem LA. No 1994. līdz 2004. gadam izsniedza numura zīmes ar Latvijas karoga zīmi un burtiem LV kreisajā pusē, bet labajā pusē ar diviem [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burtiem (izņemot O, I, Q, W, X, Y) un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. Tā kā vecās numura zīmes netika anulētas, tad tās vēl arvien var tikt lietotas veciem transporta līdzekļiem. == Ārējās saites == * [http://www.olavsplates.com/latvia.html olavsplates.com] {{en ikona}} * [http://www.iten-online.ch/kennzeichen/Lettland/lettland.htm Kennzeichen genau beschrieben mit Bildern dt.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181010164939/http://www.iten-online.ch/kennzeichen/Lettland/lettland.htm |date={{dat|2018|10|10||bez}} }} {{de ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Transports Latvijā]] [[Kategorija:Transportlīdzekļu numura zīmes]] d7t0tlyvzkheg2xt3ids23awboo9dg0 4500567 4500565 2026-07-30T16:01:35Z Pirags 3757 /* Speciālas nozīmes numura zīmes */ 4500567 wikitext text/x-wiki [[Attēls:16-08-29-BSPC-wichtige-Autos-RR2 2912.jpg|thumb|200px|Latvijas Valsts prezidenta auto ar lielo valsts ģerboni uz transportlīdzekļa numura zīmes (2016).]] [[Attēls:Latvian license plate.svg|thumb|200px|A tipa Latvijas transportlīdzekļu numura zīme.]] [[Attēls:Latvian personal license plate.JPG|thumb|200px|Individuāla valsts reģistrācijas numura piemērs.]] '''Latvijas transportlīdzekļu numura zīmes''' jeb '''valsts reģistrācijas numura zīmes''' ir [[Latvija]]s teritorijā [[Ceļu satiksmes drošības direkcija]]s (CSDD) reģistrēto [[transportlīdzekļa numura zīme]]s, kas tiek piestiprinātas to aizmugurē un priekšpusē (automašīnām). Piekabei (puspiekabei), mopēdam, triciklam, kvadriciklam un motociklam izsniedz vienu numura zīmi. Vispārējās izmantošanas numura zīmes ir melnā krāsā uz balta fona. Taksometru numura zīmju fons ir dzeltenā krāsā, diplomātisko numura zīmju fons ir sarkanā krāsā. Elektrotransportlīdzekļu numura zīmes tirdzniecības numura zīmju simboli ir zilā krāsā, bezceļu transportlīdzekļu numura zīmju simboli ir zaļā krāsā. Militāro numura zīmju fons nav gaismu atstarojošs, tas ir melnā krāsā, bet simboli ir baltā krāsā. <ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/222145-transportlidzeklu-registracijas-noteikumi|title=Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2024-12-05|language=lv}}</ref>Tranzīta numura zīmēs ir izvietots noteikta izmēra sarkanas krāsas laukums.<ref name="likums">[https://likumi.lv/ta/id/222145 Ministru kabineta noteikumi Nr.1080] 2010. gada 30. novembrī</ref> Atšķirībā no daudzām citām valstīm, Latvijā transportlīdzekļa īpašnieks var pasūtīt arī individuālu valsts reģistrācijas numuru ar [[Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi]]em atbilstošu simbolu kombināciju. Numura zīmēm, kas tiek saņemtas CSDD, jāatbilst valsts standartam LVS 20:2019<ref name=":0" /> == Numura zīmju tipi == [[Attēls:Latvian_motorcycle_number_plate.png|thumb|200px|Motociklu, triciklu un kvadriciklu C tipa numura zīme.]] Atkarībā no transportlīdzekļu izgatavotāja paredzētās konstrukcijas un veida Latvijā ir noteikti šādi numura zīmju tipi:<ref name="likums"/> * A tips (520 x 110 mm) – paredzēts uzstādīšanai transportlīdzekļu priekšpusē, kā arī aizmugurē, ja ir atbilstoša transportlīdzekļa konstrukcija. A tipa numura zīmi neuzstāda motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, izņemot gadījumu, ja transportlīdzekļa izgatavotāja konstrukcijā ir paredzēta vieta šā tipa numura zīmes uzstādīšanai; * B tips (280 x 200 mm) – paredzēts uzstādīšanai to transportlīdzekļu aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt A tipa numura zīmi. B tipa numura zīmi neuzstāda motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem; * C tips (240 x 130 mm) – paredzēts uzstādīšanai motociklu, triciklu un kvadriciklu aizmugurē, kā arī to transportlīdzekļu priekšpusē vai aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt attiecīgi A vai B tipa numura zīmi; * E tips (300 x 110 mm) – paredzēts uzstādīšanai transportlīdzekļiem, kuriem izsniedz speciālas nozīmes numura zīmes; * F tips (177 x 130 mm) – paredzēts uzstādīšanai to motociklu, triciklu un kvadriciklu aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt C tipa numura zīmi; * G tips (133 x 165 mm) – paredzēts uzstādīšanai mopēdu aizmugurē; * H tips (133 x 165 mm) – paredzēts uzstādīšanai bezceļu transportlīdzekļu aizmugurē. == Speciālas nozīmes numura zīmes == [[Attēls:EX tipa numura zīme.jpg|thumb|Ar elektrību darbināma transportlīdzekļa numura zīmes izsniedz kopš 2016. gada.]] Transportlīdzeklim var izsniegt arī speciālas nozīmes numura zīmes:<ref name="likums"/> * tranzīta numura zīmes. Tās izsniedz transportlīdzeklim, kuru paredzēts izvest no Latvijas atsavināšanai vai pastāvīgai ekspluatācijai ārvalstī, vai transportlīdzeklim, kurš piedalās ceļu satiksmē, šķērsojot Latvijas teritoriju tranzītā, ja, iebraucot Latvijā, tam nav derīgu numura zīmju. Tranzīta numura zīmes neizsniedz bezceļu transportlīdzekļiem. *tirdzniecības numura zīmes. Tās izsniedz CSDD reģistrētiem komersantiem, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu tirdzniecību. Tirdzniecības numura piešķiršanu apliecina transportlīdzekļu reģistrā noformēta tirdzniecības numura karte; * izmēģinājuma numura zīmes. Tās izsniedz personai, kura izmēģina jaunbūvētos vai pārbūvētos transportlīdzekļus. Izmēģinājuma numura piešķiršanu apliecina kopā ar izmēģinājuma numura zīmēm izsniegta izmēģinājuma numura karte. Izmēģinājuma numura zīmes izsniedz CSDD Transportlīdzekļu reģistrācijas daļā; * diplomātiskās numura zīmes. Tās izsniedz pēc [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]]s pieprasījuma. Diplomātiskās numura zīmes izsniedz CSDD Rīgas nodaļā; * taksometru numura zīmes. Tās izsniedz tādam transportlīdzeklim, kuru atļauts izmantot pasažieru komercpārvadājumiem un kuram saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pasažieru pārvadāšanu ar taksometriem jābūt aprīkotam ar taksometru numura zīmēm; * bezceļu transportlīdzekļu numura zīmes. Tās izsniedz sērijveidā izgatavotiem mopēdiem, motocikliem, tricikliem un kvadricikliem, kuru izmantošanu ceļu satiksmē izgatavotājs nav paredzējis; * elektrotransportlīdzekļu numura zīmes. Tās izsniedz transportlīdzekļiem, kuri darbināmi tikai ar elektromotoru, ja tā piedziņai izmanto transportlīdzeklī uzglabāto vai ūdeņraža iekārtā saražoto elektroenerģiju. * militārās numura zīmes. Tās izsniedz speciālajiem militārajiem transportlīdzekļiem un speciālā militārā transportlīdzekļa piekabēm pēc Aizsardzības ministrijas pieprasījuma. Militārās numura zīmes izsniedz CSDD Rīgas klientu apkalpošanas centrā. == Apraksts == A, B un C tipa numura zīmēs ir divi [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burti (izņemot "Q") un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. Sākotnēji netika izsniegtas numura zīmes ar "O", "I", "W", "X" un "Y" burtiem, bet samazinoties pieejamajām numura zīmēm ar vienu un diviem cipariem, apgrozībā tika laistas numura zīmes, kurām viens no burtiem var būt arī "O", "I", "W", "X" un "Y". A un B tipa numura zīmēs, kuras paredzētas uzstādīšanai piekabēm (puspiekabēm), ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. A tipa numura zīmēs, kuras paredzētas uzstādīšanai mopēdiem, ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Piekabēm, puspiekabēm un mopēdiem paredzēto numura zīmju pēdējo divu ciparu simbolu vietā var lietot burtu simbolus. F tipa numura zīmēs ir divi latīņu alfabēta burti un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. G tipa numura zīmēs ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Pēdējo divu ciparu simbolu vietā var lietot burtu simbolus. Izmēģinājuma numura zīmes pirmie trīs simboli ir burti, kas veido burtu kombināciju "IZM", bet pārējie simboli ir cipari, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Automašīnām un motocikliem, kuri tiek klasificēti kā ar elektrību darbināmi spēkrati, tiek piešķirtas numura zīmes, kuras veido divi latīņu burti "EX" vai "EY" un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999, kā arī šīs numura zīmes ir iespējams atpazīt pēc burtiem un skaitļiem, kuri ir gaiši zilā krāsā uz balta fona.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=222145|title=Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2020-04-29|language=lv}}</ref> Šādiem transportlīdzekļiem ir atļauts piešķirt arī citu sēriju numurzīmes, pārtaisot tos atbilstoši transportlīdzeklim piešķirtam numurzīmes tipam (zili simboli uz balta fona). Taksometriem tiek piešķirtas "TE", "TX" vai "TQ" sēriju speciālās nozīmes numurzīmes ar dzeltenu fonu un melniem simboliem. Elektrotaksometriem tiek piešķirtas "TX" un "TQ" sēriju speciālās nozīmes numurzīmes ar dzeltenu fonu un ziliem simboliem. Diplomātisko numura zīmju pirmie simboli ir burti "C", "CC" vai "CD", un numura zīmei ir sarkans fons. Papildus tam, ir pieejamas arī īpaša tipa diplomātiskās numura zīmes, kuras var saņemt Latvijā rezidējoši goda konsoli, šādas numura zīmes ir ar baltu fonu un trīs cipariem, kuriem seko burti "CH" (Consul Honarary). Motociklu sērijveida numura zīmju pirmie simboli ir burti "TA, TB, TC, TD, TE, TF, TG, TH, TI, TJ, TO". [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] transportlīdzekļu numura zīmju pirmie simboli ir burti "L" vai "LA", bet pārējie ir cipari. 2024. gada decembrī Saeima pieņēma grozījumus likumos, lai no 2026. gada numura zīmēs (izņemot piekabju numura zīmes) burtus un ciparus atdalošās domuzīmes vietā būtu redzams [[Latvijas ģerbonis|mazais Latvijas valsts ģerbonis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.12.2024-no-2026-gada-transportlidzeklu-numurzimes-vares-ieklaut-latvijas-gerboni.a580971/|title=No 2026. gada transportlīdzekļu numurzīmēs varēs iekļaut Latvijas ģerboni|website=[[lsm.lv]]|access-date=2026-07-29|date=2024-12-19|language=lv}}</ref> Tomēr beigās izmaiņas varētu stāties spēkā līdz 2028. gadam, kad CSDD plānots slēgt jaunu līgumu ar zīmju izgatavotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/beztabu/nejedzibas/latvijas-gerboni-numurzime-nevares-iestradet-vel-aptuveni-divus-gadus/|title=Latvijas ģerboni numurzīmē nevarēs iestrādāt vēl aptuveni divus gadus|website=tv3.lv|access-date=2026-07-29|date=2026-05-05|language=lv}}</ref> == Vecās numura zīmes == [[Attēls:P. Ābols pie savas automobiļa Chevrolet Cēsīs 1927.jpg|thumb|200px|Cēsu šoferu kursu vadītājs P. Ābols pie automobiļa ''Chevrolet'' ar numuru 11003 (1927).]] <gallery> USSR LATVIAN SSR motorcycle 1945-60 series - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas PSR numura zīme no 1946. līdz 1958. gadam. USSR LATVIAN SSR motorcycle official, leading 0 in serial number.jpg|Latvijas PSR numura zīme no 1959. līdz 1980. gadam. USSR LATVIAN SSR c.1991 - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas numura zīme no 1991. līdz 1994. gadam. LATVIA 11990's Post independence from Soviet Union - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas numura zīme no 1994. līdz 2004. gadam. </gallery> Pirmās Latvijas Republikas transportlīdzekļu numura zīmes kopš 1925. gada bija ar melniem cipariem uz balta fona, katram [[Latvijas apriņķi]]m bija iedalīts savs skaitļu diapazons. [[1930. gadi|1930. gados]] uz numura sāka rakstīt arī tā izdošanas gadu un pilsētas nosaukumu. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā sāka ieviest [[Padomju Savienība|PSRS]] parauga numura zīmes, bet ar latīņu alfabēta burtiem LR un trīs cipariem. Savukārt vācu okupācijas laikā 1941. gadā sāka ieviest [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] numura zīmes ar latīņu alfabēta burtiem LS un četriem cipariem (1—5000 vieglajiem automobiļiem, 5001—9999 autobusiem) un LT (1—5000 smagajiem automobiļiem, 5001—9999 dienesta automobiļiem). No 1942. gada ieviesa [[Ostlandes reihskomisariāts|Ostlandes reihskomisariāta]] numura zīmes ar latīņu alfabēta burtiem RO un pieciem cipariem no 30000 līdz 49999. [[Latvijas PSR]] laikā automašīnām piešķīra [[Padomju Savienība]]s parauga numura zīmes, kas saturēja četru ciparu kombināciju melnā krāsā uz dzeltena fona, no 1959. gada baltā krāsā uz melna fona un trīs [[kirilica]]s burtus, no kuriem pirmie divi bija ''ЛА''. 1980. gadā ieviesa numura zīmes ar melniem cipariem un diviem pēdējiem burtiem ''ЛА'' uz balta fona. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s līdz 1994. gadam turpināja izsniegt PSRS parauga numura zīmes, bet ar četriem cipariem un latīņu alfabēta burtiem LA. No 1994. līdz 2004. gadam izsniedza numura zīmes ar Latvijas karoga zīmi un burtiem LV kreisajā pusē, bet labajā pusē ar diviem [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burtiem (izņemot O, I, Q, W, X, Y) un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. Tā kā vecās numura zīmes netika anulētas, tad tās vēl arvien var tikt lietotas veciem transporta līdzekļiem. == Ārējās saites == * [http://www.olavsplates.com/latvia.html olavsplates.com] {{en ikona}} * [http://www.iten-online.ch/kennzeichen/Lettland/lettland.htm Kennzeichen genau beschrieben mit Bildern dt.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181010164939/http://www.iten-online.ch/kennzeichen/Lettland/lettland.htm |date={{dat|2018|10|10||bez}} }} {{de ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Transports Latvijā]] [[Kategorija:Transportlīdzekļu numura zīmes]] 7u7n4dsa0x27pdzcs18d5ecmfl5jge8 4500568 4500567 2026-07-30T16:02:14Z Pirags 3757 4500568 wikitext text/x-wiki [[Attēls:16-08-29-BSPC-wichtige-Autos-RR2 2912.jpg|thumb|200px|Latvijas Valsts prezidenta auto ar lielo valsts ģerboni uz transportlīdzekļa numura zīmes (2016).]] [[Attēls:Latvian license plate.svg|thumb|200px|A tipa Latvijas transportlīdzekļu numura zīme.]] [[Attēls:Latvian personal license plate.JPG|thumb|200px|Individuāla valsts reģistrācijas numura piemērs.]] '''Latvijas transportlīdzekļu numura zīmes''' jeb '''valsts reģistrācijas numura zīmes''' ir [[Latvija]]s teritorijā [[Ceļu satiksmes drošības direkcija]]s (CSDD) reģistrēto [[transportlīdzekļa numura zīme]]s, kas tiek piestiprinātas to aizmugurē un priekšpusē (automašīnām). Piekabei (puspiekabei), mopēdam, triciklam, kvadriciklam un motociklam izsniedz vienu numura zīmi. Vispārējās izmantošanas numura zīmes ir melnā krāsā uz balta fona. Taksometru numura zīmju fons ir dzeltenā krāsā, diplomātisko numura zīmju fons ir sarkanā krāsā. Elektrotransportlīdzekļu numura zīmes tirdzniecības numura zīmju simboli ir zilā krāsā, bezceļu transportlīdzekļu numura zīmju simboli ir zaļā krāsā. Militāro numura zīmju fons nav gaismu atstarojošs, tas ir melnā krāsā, bet simboli ir baltā krāsā. <ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/222145-transportlidzeklu-registracijas-noteikumi|title=Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2024-12-05|language=lv}}</ref>Tranzīta numura zīmēs ir izvietots noteikta izmēra sarkanas krāsas laukums.<ref name="likums">[https://likumi.lv/ta/id/222145 Ministru kabineta noteikumi Nr.1080] 2010. gada 30. novembrī</ref> Atšķirībā no daudzām citām valstīm, Latvijā transportlīdzekļa īpašnieks var pasūtīt arī individuālu valsts reģistrācijas numuru ar [[Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi]]em atbilstošu simbolu kombināciju. Numura zīmēm, kas tiek saņemtas CSDD, jāatbilst valsts standartam LVS 20:2019<ref name=":0" /> == Numura zīmju tipi == [[Attēls:Latvian_motorcycle_number_plate.png|thumb|200px|Motociklu, triciklu un kvadriciklu C tipa numura zīme.]] Atkarībā no transportlīdzekļu izgatavotāja paredzētās konstrukcijas un veida Latvijā ir noteikti šādi numura zīmju tipi:<ref name="likums"/> * A tips (520 x 110 mm) – paredzēts uzstādīšanai transportlīdzekļu priekšpusē, kā arī aizmugurē, ja ir atbilstoša transportlīdzekļa konstrukcija. A tipa numura zīmi neuzstāda motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, izņemot gadījumu, ja transportlīdzekļa izgatavotāja konstrukcijā ir paredzēta vieta šā tipa numura zīmes uzstādīšanai; * B tips (280 x 200 mm) – paredzēts uzstādīšanai to transportlīdzekļu aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt A tipa numura zīmi. B tipa numura zīmi neuzstāda motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem; * C tips (240 x 130 mm) – paredzēts uzstādīšanai motociklu, triciklu un kvadriciklu aizmugurē, kā arī to transportlīdzekļu priekšpusē vai aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt attiecīgi A vai B tipa numura zīmi; * E tips (300 x 110 mm) – paredzēts uzstādīšanai transportlīdzekļiem, kuriem izsniedz speciālas nozīmes numura zīmes; * F tips (177 x 130 mm) – paredzēts uzstādīšanai to motociklu, triciklu un kvadriciklu aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt C tipa numura zīmi; * G tips (133 x 165 mm) – paredzēts uzstādīšanai mopēdu aizmugurē; * H tips (133 x 165 mm) – paredzēts uzstādīšanai bezceļu transportlīdzekļu aizmugurē. == Speciālas nozīmes numura zīmes == [[Attēls:EX tipa numura zīme.jpg|thumb|200px|Ar elektrību darbināma transportlīdzekļa numura zīmes izsniedz kopš 2016. gada.]] Transportlīdzeklim var izsniegt arī speciālas nozīmes numura zīmes:<ref name="likums"/> * tranzīta numura zīmes. Tās izsniedz transportlīdzeklim, kuru paredzēts izvest no Latvijas atsavināšanai vai pastāvīgai ekspluatācijai ārvalstī, vai transportlīdzeklim, kurš piedalās ceļu satiksmē, šķērsojot Latvijas teritoriju tranzītā, ja, iebraucot Latvijā, tam nav derīgu numura zīmju. Tranzīta numura zīmes neizsniedz bezceļu transportlīdzekļiem. *tirdzniecības numura zīmes. Tās izsniedz CSDD reģistrētiem komersantiem, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu tirdzniecību. Tirdzniecības numura piešķiršanu apliecina transportlīdzekļu reģistrā noformēta tirdzniecības numura karte; * izmēģinājuma numura zīmes. Tās izsniedz personai, kura izmēģina jaunbūvētos vai pārbūvētos transportlīdzekļus. Izmēģinājuma numura piešķiršanu apliecina kopā ar izmēģinājuma numura zīmēm izsniegta izmēģinājuma numura karte. Izmēģinājuma numura zīmes izsniedz CSDD Transportlīdzekļu reģistrācijas daļā; * diplomātiskās numura zīmes. Tās izsniedz pēc [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]]s pieprasījuma. Diplomātiskās numura zīmes izsniedz CSDD Rīgas nodaļā; * taksometru numura zīmes. Tās izsniedz tādam transportlīdzeklim, kuru atļauts izmantot pasažieru komercpārvadājumiem un kuram saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pasažieru pārvadāšanu ar taksometriem jābūt aprīkotam ar taksometru numura zīmēm; * bezceļu transportlīdzekļu numura zīmes. Tās izsniedz sērijveidā izgatavotiem mopēdiem, motocikliem, tricikliem un kvadricikliem, kuru izmantošanu ceļu satiksmē izgatavotājs nav paredzējis; * elektrotransportlīdzekļu numura zīmes. Tās izsniedz transportlīdzekļiem, kuri darbināmi tikai ar elektromotoru, ja tā piedziņai izmanto transportlīdzeklī uzglabāto vai ūdeņraža iekārtā saražoto elektroenerģiju. * militārās numura zīmes. Tās izsniedz speciālajiem militārajiem transportlīdzekļiem un speciālā militārā transportlīdzekļa piekabēm pēc Aizsardzības ministrijas pieprasījuma. Militārās numura zīmes izsniedz CSDD Rīgas klientu apkalpošanas centrā. == Apraksts == A, B un C tipa numura zīmēs ir divi [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burti (izņemot "Q") un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. Sākotnēji netika izsniegtas numura zīmes ar "O", "I", "W", "X" un "Y" burtiem, bet samazinoties pieejamajām numura zīmēm ar vienu un diviem cipariem, apgrozībā tika laistas numura zīmes, kurām viens no burtiem var būt arī "O", "I", "W", "X" un "Y". A un B tipa numura zīmēs, kuras paredzētas uzstādīšanai piekabēm (puspiekabēm), ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. A tipa numura zīmēs, kuras paredzētas uzstādīšanai mopēdiem, ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Piekabēm, puspiekabēm un mopēdiem paredzēto numura zīmju pēdējo divu ciparu simbolu vietā var lietot burtu simbolus. F tipa numura zīmēs ir divi latīņu alfabēta burti un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. G tipa numura zīmēs ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Pēdējo divu ciparu simbolu vietā var lietot burtu simbolus. Izmēģinājuma numura zīmes pirmie trīs simboli ir burti, kas veido burtu kombināciju "IZM", bet pārējie simboli ir cipari, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Automašīnām un motocikliem, kuri tiek klasificēti kā ar elektrību darbināmi spēkrati, tiek piešķirtas numura zīmes, kuras veido divi latīņu burti "EX" vai "EY" un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999, kā arī šīs numura zīmes ir iespējams atpazīt pēc burtiem un skaitļiem, kuri ir gaiši zilā krāsā uz balta fona.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=222145|title=Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2020-04-29|language=lv}}</ref> Šādiem transportlīdzekļiem ir atļauts piešķirt arī citu sēriju numurzīmes, pārtaisot tos atbilstoši transportlīdzeklim piešķirtam numurzīmes tipam (zili simboli uz balta fona). Taksometriem tiek piešķirtas "TE", "TX" vai "TQ" sēriju speciālās nozīmes numurzīmes ar dzeltenu fonu un melniem simboliem. Elektrotaksometriem tiek piešķirtas "TX" un "TQ" sēriju speciālās nozīmes numurzīmes ar dzeltenu fonu un ziliem simboliem. Diplomātisko numura zīmju pirmie simboli ir burti "C", "CC" vai "CD", un numura zīmei ir sarkans fons. Papildus tam, ir pieejamas arī īpaša tipa diplomātiskās numura zīmes, kuras var saņemt Latvijā rezidējoši goda konsoli, šādas numura zīmes ir ar baltu fonu un trīs cipariem, kuriem seko burti "CH" (Consul Honarary). Motociklu sērijveida numura zīmju pirmie simboli ir burti "TA, TB, TC, TD, TE, TF, TG, TH, TI, TJ, TO". [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] transportlīdzekļu numura zīmju pirmie simboli ir burti "L" vai "LA", bet pārējie ir cipari. 2024. gada decembrī Saeima pieņēma grozījumus likumos, lai no 2026. gada numura zīmēs (izņemot piekabju numura zīmes) burtus un ciparus atdalošās domuzīmes vietā būtu redzams [[Latvijas ģerbonis|mazais Latvijas valsts ģerbonis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.12.2024-no-2026-gada-transportlidzeklu-numurzimes-vares-ieklaut-latvijas-gerboni.a580971/|title=No 2026. gada transportlīdzekļu numurzīmēs varēs iekļaut Latvijas ģerboni|website=[[lsm.lv]]|access-date=2026-07-29|date=2024-12-19|language=lv}}</ref> Tomēr beigās izmaiņas varētu stāties spēkā līdz 2028. gadam, kad CSDD plānots slēgt jaunu līgumu ar zīmju izgatavotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/beztabu/nejedzibas/latvijas-gerboni-numurzime-nevares-iestradet-vel-aptuveni-divus-gadus/|title=Latvijas ģerboni numurzīmē nevarēs iestrādāt vēl aptuveni divus gadus|website=tv3.lv|access-date=2026-07-29|date=2026-05-05|language=lv}}</ref> == Vecās numura zīmes == [[Attēls:P. Ābols pie savas automobiļa Chevrolet Cēsīs 1927.jpg|thumb|200px|Cēsu šoferu kursu vadītājs P. Ābols pie automobiļa ''Chevrolet'' ar numuru 11003 (1927).]] <gallery> USSR LATVIAN SSR motorcycle 1945-60 series - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas PSR numura zīme no 1946. līdz 1958. gadam. USSR LATVIAN SSR motorcycle official, leading 0 in serial number.jpg|Latvijas PSR numura zīme no 1959. līdz 1980. gadam. USSR LATVIAN SSR c.1991 - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas numura zīme no 1991. līdz 1994. gadam. LATVIA 11990's Post independence from Soviet Union - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas numura zīme no 1994. līdz 2004. gadam. </gallery> Pirmās Latvijas Republikas transportlīdzekļu numura zīmes kopš 1925. gada bija ar melniem cipariem uz balta fona, katram [[Latvijas apriņķi]]m bija iedalīts savs skaitļu diapazons. [[1930. gadi|1930. gados]] uz numura sāka rakstīt arī tā izdošanas gadu un pilsētas nosaukumu. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā sāka ieviest [[Padomju Savienība|PSRS]] parauga numura zīmes, bet ar latīņu alfabēta burtiem LR un trīs cipariem. Savukārt vācu okupācijas laikā 1941. gadā sāka ieviest [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] numura zīmes ar latīņu alfabēta burtiem LS un četriem cipariem (1—5000 vieglajiem automobiļiem, 5001—9999 autobusiem) un LT (1—5000 smagajiem automobiļiem, 5001—9999 dienesta automobiļiem). No 1942. gada ieviesa [[Ostlandes reihskomisariāts|Ostlandes reihskomisariāta]] numura zīmes ar latīņu alfabēta burtiem RO un pieciem cipariem no 30000 līdz 49999. [[Latvijas PSR]] laikā automašīnām piešķīra [[Padomju Savienība]]s parauga numura zīmes, kas saturēja četru ciparu kombināciju melnā krāsā uz dzeltena fona, no 1959. gada baltā krāsā uz melna fona un trīs [[kirilica]]s burtus, no kuriem pirmie divi bija ''ЛА''. 1980. gadā ieviesa numura zīmes ar melniem cipariem un diviem pēdējiem burtiem ''ЛА'' uz balta fona. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s līdz 1994. gadam turpināja izsniegt PSRS parauga numura zīmes, bet ar četriem cipariem un latīņu alfabēta burtiem LA. No 1994. līdz 2004. gadam izsniedza numura zīmes ar Latvijas karoga zīmi un burtiem LV kreisajā pusē, bet labajā pusē ar diviem [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burtiem (izņemot O, I, Q, W, X, Y) un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. Tā kā vecās numura zīmes netika anulētas, tad tās vēl arvien var tikt lietotas veciem transporta līdzekļiem. == Ārējās saites == * [http://www.olavsplates.com/latvia.html olavsplates.com] {{en ikona}} * [http://www.iten-online.ch/kennzeichen/Lettland/lettland.htm Kennzeichen genau beschrieben mit Bildern dt.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181010164939/http://www.iten-online.ch/kennzeichen/Lettland/lettland.htm |date={{dat|2018|10|10||bez}} }} {{de ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Transports Latvijā]] [[Kategorija:Transportlīdzekļu numura zīmes]] 1jlk0uhpijf8xm8w5x1zw5ujeucgter 4500569 4500568 2026-07-30T16:14:45Z Pirags 3757 /* Speciālas nozīmes numura zīmes */ 4500569 wikitext text/x-wiki [[Attēls:16-08-29-BSPC-wichtige-Autos-RR2 2912.jpg|thumb|200px|Latvijas Valsts prezidenta auto ar lielo valsts ģerboni uz transportlīdzekļa numura zīmes (2016).]] [[Attēls:Latvian license plate.svg|thumb|200px|A tipa Latvijas transportlīdzekļu numura zīme.]] [[Attēls:Latvian personal license plate.JPG|thumb|200px|Individuāla valsts reģistrācijas numura piemērs.]] '''Latvijas transportlīdzekļu numura zīmes''' jeb '''valsts reģistrācijas numura zīmes''' ir [[Latvija]]s teritorijā [[Ceļu satiksmes drošības direkcija]]s (CSDD) reģistrēto [[transportlīdzekļa numura zīme]]s, kas tiek piestiprinātas to aizmugurē un priekšpusē (automašīnām). Piekabei (puspiekabei), mopēdam, triciklam, kvadriciklam un motociklam izsniedz vienu numura zīmi. Vispārējās izmantošanas numura zīmes ir melnā krāsā uz balta fona. Taksometru numura zīmju fons ir dzeltenā krāsā, diplomātisko numura zīmju fons ir sarkanā krāsā. Elektrotransportlīdzekļu numura zīmes tirdzniecības numura zīmju simboli ir zilā krāsā, bezceļu transportlīdzekļu numura zīmju simboli ir zaļā krāsā. Militāro numura zīmju fons nav gaismu atstarojošs, tas ir melnā krāsā, bet simboli ir baltā krāsā. <ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/222145-transportlidzeklu-registracijas-noteikumi|title=Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2024-12-05|language=lv}}</ref>Tranzīta numura zīmēs ir izvietots noteikta izmēra sarkanas krāsas laukums.<ref name="likums">[https://likumi.lv/ta/id/222145 Ministru kabineta noteikumi Nr.1080] 2010. gada 30. novembrī</ref> Atšķirībā no daudzām citām valstīm, Latvijā transportlīdzekļa īpašnieks var pasūtīt arī individuālu valsts reģistrācijas numuru ar [[Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi]]em atbilstošu simbolu kombināciju. Numura zīmēm, kas tiek saņemtas CSDD, jāatbilst valsts standartam LVS 20:2019<ref name=":0" /> == Numura zīmju tipi == [[Attēls:Latvian_motorcycle_number_plate.png|thumb|200px|Motociklu, triciklu un kvadriciklu C tipa numura zīme.]] Atkarībā no transportlīdzekļu izgatavotāja paredzētās konstrukcijas un veida Latvijā ir noteikti šādi numura zīmju tipi:<ref name="likums"/> * A tips (520 x 110 mm) – paredzēts uzstādīšanai transportlīdzekļu priekšpusē, kā arī aizmugurē, ja ir atbilstoša transportlīdzekļa konstrukcija. A tipa numura zīmi neuzstāda motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, izņemot gadījumu, ja transportlīdzekļa izgatavotāja konstrukcijā ir paredzēta vieta šā tipa numura zīmes uzstādīšanai; * B tips (280 x 200 mm) – paredzēts uzstādīšanai to transportlīdzekļu aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt A tipa numura zīmi. B tipa numura zīmi neuzstāda motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem; * C tips (240 x 130 mm) – paredzēts uzstādīšanai motociklu, triciklu un kvadriciklu aizmugurē, kā arī to transportlīdzekļu priekšpusē vai aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt attiecīgi A vai B tipa numura zīmi; * E tips (300 x 110 mm) – paredzēts uzstādīšanai transportlīdzekļiem, kuriem izsniedz speciālas nozīmes numura zīmes; * F tips (177 x 130 mm) – paredzēts uzstādīšanai to motociklu, triciklu un kvadriciklu aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt C tipa numura zīmi; * G tips (133 x 165 mm) – paredzēts uzstādīšanai mopēdu aizmugurē; * H tips (133 x 165 mm) – paredzēts uzstādīšanai bezceļu transportlīdzekļu aizmugurē. == Speciālas nozīmes numura zīmes == [[Attēls:Latvian number plate TX.svg|thumb|200px|Taksometra numura zīme.]] [[Attēls:EX tipa numura zīme.jpg|thumb|200px|Ar elektrību darbināma transportlīdzekļa numura zīmes izsniedz kopš 2016. gada.]] Transportlīdzeklim var izsniegt arī speciālas nozīmes numura zīmes:<ref name="likums"/> * tranzīta numura zīmes. Tās izsniedz transportlīdzeklim, kuru paredzēts izvest no Latvijas atsavināšanai vai pastāvīgai ekspluatācijai ārvalstī, vai transportlīdzeklim, kurš piedalās ceļu satiksmē, šķērsojot Latvijas teritoriju tranzītā, ja, iebraucot Latvijā, tam nav derīgu numura zīmju. Tranzīta numura zīmes neizsniedz bezceļu transportlīdzekļiem. *tirdzniecības numura zīmes. Tās izsniedz CSDD reģistrētiem komersantiem, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu tirdzniecību. Tirdzniecības numura piešķiršanu apliecina transportlīdzekļu reģistrā noformēta tirdzniecības numura karte; * izmēģinājuma numura zīmes. Tās izsniedz personai, kura izmēģina jaunbūvētos vai pārbūvētos transportlīdzekļus. Izmēģinājuma numura piešķiršanu apliecina kopā ar izmēģinājuma numura zīmēm izsniegta izmēģinājuma numura karte. Izmēģinājuma numura zīmes izsniedz CSDD Transportlīdzekļu reģistrācijas daļā; * diplomātiskās numura zīmes. Tās izsniedz pēc [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]]s pieprasījuma. Diplomātiskās numura zīmes izsniedz CSDD Rīgas nodaļā; * taksometru numura zīmes. Tās izsniedz tādam transportlīdzeklim, kuru atļauts izmantot pasažieru komercpārvadājumiem un kuram saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pasažieru pārvadāšanu ar taksometriem jābūt aprīkotam ar taksometru numura zīmēm; * bezceļu transportlīdzekļu numura zīmes. Tās izsniedz sērijveidā izgatavotiem mopēdiem, motocikliem, tricikliem un kvadricikliem, kuru izmantošanu ceļu satiksmē izgatavotājs nav paredzējis; * elektrotransportlīdzekļu numura zīmes. Tās izsniedz transportlīdzekļiem, kuri darbināmi tikai ar elektromotoru, ja tā piedziņai izmanto transportlīdzeklī uzglabāto vai ūdeņraža iekārtā saražoto elektroenerģiju. * militārās numura zīmes. Tās izsniedz speciālajiem militārajiem transportlīdzekļiem un speciālā militārā transportlīdzekļa piekabēm pēc Aizsardzības ministrijas pieprasījuma. Militārās numura zīmes izsniedz CSDD Rīgas klientu apkalpošanas centrā. == Apraksts == A, B un C tipa numura zīmēs ir divi [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burti (izņemot "Q") un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. Sākotnēji netika izsniegtas numura zīmes ar "O", "I", "W", "X" un "Y" burtiem, bet samazinoties pieejamajām numura zīmēm ar vienu un diviem cipariem, apgrozībā tika laistas numura zīmes, kurām viens no burtiem var būt arī "O", "I", "W", "X" un "Y". A un B tipa numura zīmēs, kuras paredzētas uzstādīšanai piekabēm (puspiekabēm), ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. A tipa numura zīmēs, kuras paredzētas uzstādīšanai mopēdiem, ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Piekabēm, puspiekabēm un mopēdiem paredzēto numura zīmju pēdējo divu ciparu simbolu vietā var lietot burtu simbolus. F tipa numura zīmēs ir divi latīņu alfabēta burti un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. G tipa numura zīmēs ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Pēdējo divu ciparu simbolu vietā var lietot burtu simbolus. Izmēģinājuma numura zīmes pirmie trīs simboli ir burti, kas veido burtu kombināciju "IZM", bet pārējie simboli ir cipari, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Automašīnām un motocikliem, kuri tiek klasificēti kā ar elektrību darbināmi spēkrati, tiek piešķirtas numura zīmes, kuras veido divi latīņu burti "EX" vai "EY" un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999, kā arī šīs numura zīmes ir iespējams atpazīt pēc burtiem un skaitļiem, kuri ir gaiši zilā krāsā uz balta fona.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=222145|title=Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2020-04-29|language=lv}}</ref> Šādiem transportlīdzekļiem ir atļauts piešķirt arī citu sēriju numurzīmes, pārtaisot tos atbilstoši transportlīdzeklim piešķirtam numurzīmes tipam (zili simboli uz balta fona). Taksometriem tiek piešķirtas "TE", "TX" vai "TQ" sēriju speciālās nozīmes numurzīmes ar dzeltenu fonu un melniem simboliem. Elektrotaksometriem tiek piešķirtas "TX" un "TQ" sēriju speciālās nozīmes numurzīmes ar dzeltenu fonu un ziliem simboliem. Diplomātisko numura zīmju pirmie simboli ir burti "C", "CC" vai "CD", un numura zīmei ir sarkans fons. Papildus tam, ir pieejamas arī īpaša tipa diplomātiskās numura zīmes, kuras var saņemt Latvijā rezidējoši goda konsoli, šādas numura zīmes ir ar baltu fonu un trīs cipariem, kuriem seko burti "CH" (Consul Honarary). Motociklu sērijveida numura zīmju pirmie simboli ir burti "TA, TB, TC, TD, TE, TF, TG, TH, TI, TJ, TO". [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] transportlīdzekļu numura zīmju pirmie simboli ir burti "L" vai "LA", bet pārējie ir cipari. 2024. gada decembrī Saeima pieņēma grozījumus likumos, lai no 2026. gada numura zīmēs (izņemot piekabju numura zīmes) burtus un ciparus atdalošās domuzīmes vietā būtu redzams [[Latvijas ģerbonis|mazais Latvijas valsts ģerbonis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.12.2024-no-2026-gada-transportlidzeklu-numurzimes-vares-ieklaut-latvijas-gerboni.a580971/|title=No 2026. gada transportlīdzekļu numurzīmēs varēs iekļaut Latvijas ģerboni|website=[[lsm.lv]]|access-date=2026-07-29|date=2024-12-19|language=lv}}</ref> Tomēr beigās izmaiņas varētu stāties spēkā līdz 2028. gadam, kad CSDD plānots slēgt jaunu līgumu ar zīmju izgatavotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/beztabu/nejedzibas/latvijas-gerboni-numurzime-nevares-iestradet-vel-aptuveni-divus-gadus/|title=Latvijas ģerboni numurzīmē nevarēs iestrādāt vēl aptuveni divus gadus|website=tv3.lv|access-date=2026-07-29|date=2026-05-05|language=lv}}</ref> == Vecās numura zīmes == [[Attēls:P. Ābols pie savas automobiļa Chevrolet Cēsīs 1927.jpg|thumb|200px|Cēsu šoferu kursu vadītājs P. Ābols pie automobiļa ''Chevrolet'' ar numuru 11003 (1927).]] <gallery> USSR LATVIAN SSR motorcycle 1945-60 series - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas PSR numura zīme no 1946. līdz 1958. gadam. USSR LATVIAN SSR motorcycle official, leading 0 in serial number.jpg|Latvijas PSR numura zīme no 1959. līdz 1980. gadam. USSR LATVIAN SSR c.1991 - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas numura zīme no 1991. līdz 1994. gadam. LATVIA 11990's Post independence from Soviet Union - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas numura zīme no 1994. līdz 2004. gadam. </gallery> Pirmās Latvijas Republikas transportlīdzekļu numura zīmes kopš 1925. gada bija ar melniem cipariem uz balta fona, katram [[Latvijas apriņķi]]m bija iedalīts savs skaitļu diapazons. [[1930. gadi|1930. gados]] uz numura sāka rakstīt arī tā izdošanas gadu un pilsētas nosaukumu. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā sāka ieviest [[Padomju Savienība|PSRS]] parauga numura zīmes, bet ar latīņu alfabēta burtiem LR un trīs cipariem. Savukārt vācu okupācijas laikā 1941. gadā sāka ieviest [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] numura zīmes ar latīņu alfabēta burtiem LS un četriem cipariem (1—5000 vieglajiem automobiļiem, 5001—9999 autobusiem) un LT (1—5000 smagajiem automobiļiem, 5001—9999 dienesta automobiļiem). No 1942. gada ieviesa [[Ostlandes reihskomisariāts|Ostlandes reihskomisariāta]] numura zīmes ar latīņu alfabēta burtiem RO un pieciem cipariem no 30000 līdz 49999. [[Latvijas PSR]] laikā automašīnām piešķīra [[Padomju Savienība]]s parauga numura zīmes, kas saturēja četru ciparu kombināciju melnā krāsā uz dzeltena fona, no 1959. gada baltā krāsā uz melna fona un trīs [[kirilica]]s burtus, no kuriem pirmie divi bija ''ЛА''. 1980. gadā ieviesa numura zīmes ar melniem cipariem un diviem pēdējiem burtiem ''ЛА'' uz balta fona. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s līdz 1994. gadam turpināja izsniegt PSRS parauga numura zīmes, bet ar četriem cipariem un latīņu alfabēta burtiem LA. No 1994. līdz 2004. gadam izsniedza numura zīmes ar Latvijas karoga zīmi un burtiem LV kreisajā pusē, bet labajā pusē ar diviem [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burtiem (izņemot O, I, Q, W, X, Y) un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. Tā kā vecās numura zīmes netika anulētas, tad tās vēl arvien var tikt lietotas veciem transporta līdzekļiem. == Ārējās saites == * [http://www.olavsplates.com/latvia.html olavsplates.com] {{en ikona}} * [http://www.iten-online.ch/kennzeichen/Lettland/lettland.htm Kennzeichen genau beschrieben mit Bildern dt.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181010164939/http://www.iten-online.ch/kennzeichen/Lettland/lettland.htm |date={{dat|2018|10|10||bez}} }} {{de ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Transports Latvijā]] [[Kategorija:Transportlīdzekļu numura zīmes]] nv11mxoixzdz2mmmf9s2p9ka5bm7b4n 4500571 4500569 2026-07-30T16:24:17Z Pirags 3757 /* Speciālas nozīmes numura zīmes */ 4500571 wikitext text/x-wiki [[Attēls:16-08-29-BSPC-wichtige-Autos-RR2 2912.jpg|thumb|200px|Latvijas Valsts prezidenta auto ar lielo valsts ģerboni uz transportlīdzekļa numura zīmes (2016).]] [[Attēls:Latvian license plate.svg|thumb|200px|A tipa Latvijas transportlīdzekļu numura zīme.]] [[Attēls:Latvian personal license plate.JPG|thumb|200px|Individuāla valsts reģistrācijas numura piemērs.]] '''Latvijas transportlīdzekļu numura zīmes''' jeb '''valsts reģistrācijas numura zīmes''' ir [[Latvija]]s teritorijā [[Ceļu satiksmes drošības direkcija]]s (CSDD) reģistrēto [[transportlīdzekļa numura zīme]]s, kas tiek piestiprinātas to aizmugurē un priekšpusē (automašīnām). Piekabei (puspiekabei), mopēdam, triciklam, kvadriciklam un motociklam izsniedz vienu numura zīmi. Vispārējās izmantošanas numura zīmes ir melnā krāsā uz balta fona. Taksometru numura zīmju fons ir dzeltenā krāsā, diplomātisko numura zīmju fons ir sarkanā krāsā. Elektrotransportlīdzekļu numura zīmes tirdzniecības numura zīmju simboli ir zilā krāsā, bezceļu transportlīdzekļu numura zīmju simboli ir zaļā krāsā. Militāro numura zīmju fons nav gaismu atstarojošs, tas ir melnā krāsā, bet simboli ir baltā krāsā. <ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/222145-transportlidzeklu-registracijas-noteikumi|title=Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2024-12-05|language=lv}}</ref>Tranzīta numura zīmēs ir izvietots noteikta izmēra sarkanas krāsas laukums.<ref name="likums">[https://likumi.lv/ta/id/222145 Ministru kabineta noteikumi Nr.1080] 2010. gada 30. novembrī</ref> Atšķirībā no daudzām citām valstīm, Latvijā transportlīdzekļa īpašnieks var pasūtīt arī individuālu valsts reģistrācijas numuru ar [[Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi]]em atbilstošu simbolu kombināciju. Numura zīmēm, kas tiek saņemtas CSDD, jāatbilst valsts standartam LVS 20:2019<ref name=":0" /> == Numura zīmju tipi == [[Attēls:Latvian_motorcycle_number_plate.png|thumb|200px|Motociklu, triciklu un kvadriciklu C tipa numura zīme.]] Atkarībā no transportlīdzekļu izgatavotāja paredzētās konstrukcijas un veida Latvijā ir noteikti šādi numura zīmju tipi:<ref name="likums"/> * A tips (520 x 110 mm) – paredzēts uzstādīšanai transportlīdzekļu priekšpusē, kā arī aizmugurē, ja ir atbilstoša transportlīdzekļa konstrukcija. A tipa numura zīmi neuzstāda motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, izņemot gadījumu, ja transportlīdzekļa izgatavotāja konstrukcijā ir paredzēta vieta šā tipa numura zīmes uzstādīšanai; * B tips (280 x 200 mm) – paredzēts uzstādīšanai to transportlīdzekļu aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt A tipa numura zīmi. B tipa numura zīmi neuzstāda motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem; * C tips (240 x 130 mm) – paredzēts uzstādīšanai motociklu, triciklu un kvadriciklu aizmugurē, kā arī to transportlīdzekļu priekšpusē vai aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt attiecīgi A vai B tipa numura zīmi; * E tips (300 x 110 mm) – paredzēts uzstādīšanai transportlīdzekļiem, kuriem izsniedz speciālas nozīmes numura zīmes; * F tips (177 x 130 mm) – paredzēts uzstādīšanai to motociklu, triciklu un kvadriciklu aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt C tipa numura zīmi; * G tips (133 x 165 mm) – paredzēts uzstādīšanai mopēdu aizmugurē; * H tips (133 x 165 mm) – paredzēts uzstādīšanai bezceļu transportlīdzekļu aizmugurē. == Speciālas nozīmes numura zīmes == [[Attēls:Latvia European Union temporary license plate.jpg|thumb|200px|Tranzīta numura zīme]] [[Attēls:Latvian number plate TX.svg|thumb|200px|Taksometra numura zīme.]] [[Attēls:EX tipa numura zīme.jpg|thumb|200px|Ar elektrību darbināma transportlīdzekļa numura zīmes izsniedz kopš 2016. gada.]] Transportlīdzeklim var izsniegt arī speciālas nozīmes numura zīmes:<ref name="likums"/> * tranzīta numura zīmes. Tās izsniedz transportlīdzeklim, kuru paredzēts izvest no Latvijas atsavināšanai vai pastāvīgai ekspluatācijai ārvalstī, vai transportlīdzeklim, kurš piedalās ceļu satiksmē, šķērsojot Latvijas teritoriju tranzītā, ja, iebraucot Latvijā, tam nav derīgu numura zīmju. Tranzīta numura zīmes neizsniedz bezceļu transportlīdzekļiem. *tirdzniecības numura zīmes. Tās izsniedz CSDD reģistrētiem komersantiem, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu tirdzniecību. Tirdzniecības numura piešķiršanu apliecina transportlīdzekļu reģistrā noformēta tirdzniecības numura karte; * izmēģinājuma numura zīmes. Tās izsniedz personai, kura izmēģina jaunbūvētos vai pārbūvētos transportlīdzekļus. Izmēģinājuma numura piešķiršanu apliecina kopā ar izmēģinājuma numura zīmēm izsniegta izmēģinājuma numura karte. Izmēģinājuma numura zīmes izsniedz CSDD Transportlīdzekļu reģistrācijas daļā; * diplomātiskās numura zīmes. Tās izsniedz pēc [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]]s pieprasījuma. Diplomātiskās numura zīmes izsniedz CSDD Rīgas nodaļā; * taksometru numura zīmes. Tās izsniedz tādam transportlīdzeklim, kuru atļauts izmantot pasažieru komercpārvadājumiem un kuram saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pasažieru pārvadāšanu ar taksometriem jābūt aprīkotam ar taksometru numura zīmēm; * bezceļu transportlīdzekļu numura zīmes. Tās izsniedz sērijveidā izgatavotiem mopēdiem, motocikliem, tricikliem un kvadricikliem, kuru izmantošanu ceļu satiksmē izgatavotājs nav paredzējis; * elektrotransportlīdzekļu numura zīmes. Tās izsniedz transportlīdzekļiem, kuri darbināmi tikai ar elektromotoru, ja tā piedziņai izmanto transportlīdzeklī uzglabāto vai ūdeņraža iekārtā saražoto elektroenerģiju. * militārās numura zīmes. Tās izsniedz speciālajiem militārajiem transportlīdzekļiem un speciālā militārā transportlīdzekļa piekabēm pēc Aizsardzības ministrijas pieprasījuma. Militārās numura zīmes izsniedz CSDD Rīgas klientu apkalpošanas centrā. == Apraksts == A, B un C tipa numura zīmēs ir divi [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burti (izņemot "Q") un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. Sākotnēji netika izsniegtas numura zīmes ar "O", "I", "W", "X" un "Y" burtiem, bet samazinoties pieejamajām numura zīmēm ar vienu un diviem cipariem, apgrozībā tika laistas numura zīmes, kurām viens no burtiem var būt arī "O", "I", "W", "X" un "Y". A un B tipa numura zīmēs, kuras paredzētas uzstādīšanai piekabēm (puspiekabēm), ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. A tipa numura zīmēs, kuras paredzētas uzstādīšanai mopēdiem, ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Piekabēm, puspiekabēm un mopēdiem paredzēto numura zīmju pēdējo divu ciparu simbolu vietā var lietot burtu simbolus. F tipa numura zīmēs ir divi latīņu alfabēta burti un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. G tipa numura zīmēs ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Pēdējo divu ciparu simbolu vietā var lietot burtu simbolus. Izmēģinājuma numura zīmes pirmie trīs simboli ir burti, kas veido burtu kombināciju "IZM", bet pārējie simboli ir cipari, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Automašīnām un motocikliem, kuri tiek klasificēti kā ar elektrību darbināmi spēkrati, tiek piešķirtas numura zīmes, kuras veido divi latīņu burti "EX" vai "EY" un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999, kā arī šīs numura zīmes ir iespējams atpazīt pēc burtiem un skaitļiem, kuri ir gaiši zilā krāsā uz balta fona.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=222145|title=Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2020-04-29|language=lv}}</ref> Šādiem transportlīdzekļiem ir atļauts piešķirt arī citu sēriju numurzīmes, pārtaisot tos atbilstoši transportlīdzeklim piešķirtam numurzīmes tipam (zili simboli uz balta fona). Taksometriem tiek piešķirtas "TE", "TX" vai "TQ" sēriju speciālās nozīmes numurzīmes ar dzeltenu fonu un melniem simboliem. Elektrotaksometriem tiek piešķirtas "TX" un "TQ" sēriju speciālās nozīmes numurzīmes ar dzeltenu fonu un ziliem simboliem. Diplomātisko numura zīmju pirmie simboli ir burti "C", "CC" vai "CD", un numura zīmei ir sarkans fons. Papildus tam, ir pieejamas arī īpaša tipa diplomātiskās numura zīmes, kuras var saņemt Latvijā rezidējoši goda konsoli, šādas numura zīmes ir ar baltu fonu un trīs cipariem, kuriem seko burti "CH" (Consul Honarary). Motociklu sērijveida numura zīmju pirmie simboli ir burti "TA, TB, TC, TD, TE, TF, TG, TH, TI, TJ, TO". [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] transportlīdzekļu numura zīmju pirmie simboli ir burti "L" vai "LA", bet pārējie ir cipari. 2024. gada decembrī Saeima pieņēma grozījumus likumos, lai no 2026. gada numura zīmēs (izņemot piekabju numura zīmes) burtus un ciparus atdalošās domuzīmes vietā būtu redzams [[Latvijas ģerbonis|mazais Latvijas valsts ģerbonis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.12.2024-no-2026-gada-transportlidzeklu-numurzimes-vares-ieklaut-latvijas-gerboni.a580971/|title=No 2026. gada transportlīdzekļu numurzīmēs varēs iekļaut Latvijas ģerboni|website=[[lsm.lv]]|access-date=2026-07-29|date=2024-12-19|language=lv}}</ref> Tomēr beigās izmaiņas varētu stāties spēkā līdz 2028. gadam, kad CSDD plānots slēgt jaunu līgumu ar zīmju izgatavotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/beztabu/nejedzibas/latvijas-gerboni-numurzime-nevares-iestradet-vel-aptuveni-divus-gadus/|title=Latvijas ģerboni numurzīmē nevarēs iestrādāt vēl aptuveni divus gadus|website=tv3.lv|access-date=2026-07-29|date=2026-05-05|language=lv}}</ref> == Vecās numura zīmes == [[Attēls:P. Ābols pie savas automobiļa Chevrolet Cēsīs 1927.jpg|thumb|200px|Cēsu šoferu kursu vadītājs P. Ābols pie automobiļa ''Chevrolet'' ar numuru 11003 (1927).]] <gallery> USSR LATVIAN SSR motorcycle 1945-60 series - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas PSR numura zīme no 1946. līdz 1958. gadam. USSR LATVIAN SSR motorcycle official, leading 0 in serial number.jpg|Latvijas PSR numura zīme no 1959. līdz 1980. gadam. USSR LATVIAN SSR c.1991 - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas numura zīme no 1991. līdz 1994. gadam. LATVIA 11990's Post independence from Soviet Union - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas numura zīme no 1994. līdz 2004. gadam. </gallery> Pirmās Latvijas Republikas transportlīdzekļu numura zīmes kopš 1925. gada bija ar melniem cipariem uz balta fona, katram [[Latvijas apriņķi]]m bija iedalīts savs skaitļu diapazons. [[1930. gadi|1930. gados]] uz numura sāka rakstīt arī tā izdošanas gadu un pilsētas nosaukumu. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā sāka ieviest [[Padomju Savienība|PSRS]] parauga numura zīmes, bet ar latīņu alfabēta burtiem LR un trīs cipariem. Savukārt vācu okupācijas laikā 1941. gadā sāka ieviest [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] numura zīmes ar latīņu alfabēta burtiem LS un četriem cipariem (1—5000 vieglajiem automobiļiem, 5001—9999 autobusiem) un LT (1—5000 smagajiem automobiļiem, 5001—9999 dienesta automobiļiem). No 1942. gada ieviesa [[Ostlandes reihskomisariāts|Ostlandes reihskomisariāta]] numura zīmes ar latīņu alfabēta burtiem RO un pieciem cipariem no 30000 līdz 49999. [[Latvijas PSR]] laikā automašīnām piešķīra [[Padomju Savienība]]s parauga numura zīmes, kas saturēja četru ciparu kombināciju melnā krāsā uz dzeltena fona, no 1959. gada baltā krāsā uz melna fona un trīs [[kirilica]]s burtus, no kuriem pirmie divi bija ''ЛА''. 1980. gadā ieviesa numura zīmes ar melniem cipariem un diviem pēdējiem burtiem ''ЛА'' uz balta fona. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s līdz 1994. gadam turpināja izsniegt PSRS parauga numura zīmes, bet ar četriem cipariem un latīņu alfabēta burtiem LA. No 1994. līdz 2004. gadam izsniedza numura zīmes ar Latvijas karoga zīmi un burtiem LV kreisajā pusē, bet labajā pusē ar diviem [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burtiem (izņemot O, I, Q, W, X, Y) un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. Tā kā vecās numura zīmes netika anulētas, tad tās vēl arvien var tikt lietotas veciem transporta līdzekļiem. == Ārējās saites == * [http://www.olavsplates.com/latvia.html olavsplates.com] {{en ikona}} * [http://www.iten-online.ch/kennzeichen/Lettland/lettland.htm Kennzeichen genau beschrieben mit Bildern dt.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181010164939/http://www.iten-online.ch/kennzeichen/Lettland/lettland.htm |date={{dat|2018|10|10||bez}} }} {{de ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Transports Latvijā]] [[Kategorija:Transportlīdzekļu numura zīmes]] ru2biearja3mfdwd4w19enfiub5ddlg 4500574 4500571 2026-07-30T17:00:42Z Pirags 3757 /* Speciālas nozīmes numura zīmes */ 4500574 wikitext text/x-wiki [[Attēls:16-08-29-BSPC-wichtige-Autos-RR2 2912.jpg|thumb|200px|Latvijas Valsts prezidenta auto ar lielo valsts ģerboni uz transportlīdzekļa numura zīmes (2016).]] [[Attēls:Latvian license plate.svg|thumb|200px|A tipa Latvijas transportlīdzekļu numura zīme.]] [[Attēls:Latvian personal license plate.JPG|thumb|200px|Individuāla valsts reģistrācijas numura piemērs.]] '''Latvijas transportlīdzekļu numura zīmes''' jeb '''valsts reģistrācijas numura zīmes''' ir [[Latvija]]s teritorijā [[Ceļu satiksmes drošības direkcija]]s (CSDD) reģistrēto [[transportlīdzekļa numura zīme]]s, kas tiek piestiprinātas to aizmugurē un priekšpusē (automašīnām). Piekabei (puspiekabei), mopēdam, triciklam, kvadriciklam un motociklam izsniedz vienu numura zīmi. Vispārējās izmantošanas numura zīmes ir melnā krāsā uz balta fona. Taksometru numura zīmju fons ir dzeltenā krāsā, diplomātisko numura zīmju fons ir sarkanā krāsā. Elektrotransportlīdzekļu numura zīmes tirdzniecības numura zīmju simboli ir zilā krāsā, bezceļu transportlīdzekļu numura zīmju simboli ir zaļā krāsā. Militāro numura zīmju fons nav gaismu atstarojošs, tas ir melnā krāsā, bet simboli ir baltā krāsā. <ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/222145-transportlidzeklu-registracijas-noteikumi|title=Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2024-12-05|language=lv}}</ref>Tranzīta numura zīmēs ir izvietots noteikta izmēra sarkanas krāsas laukums.<ref name="likums">[https://likumi.lv/ta/id/222145 Ministru kabineta noteikumi Nr.1080] 2010. gada 30. novembrī</ref> Atšķirībā no daudzām citām valstīm, Latvijā transportlīdzekļa īpašnieks var pasūtīt arī individuālu valsts reģistrācijas numuru ar [[Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi]]em atbilstošu simbolu kombināciju. Numura zīmēm, kas tiek saņemtas CSDD, jāatbilst valsts standartam LVS 20:2019<ref name=":0" /> == Numura zīmju tipi == [[Attēls:Latvian_motorcycle_number_plate.png|thumb|200px|Motociklu, triciklu un kvadriciklu C tipa numura zīme.]] Atkarībā no transportlīdzekļu izgatavotāja paredzētās konstrukcijas un veida Latvijā ir noteikti šādi numura zīmju tipi:<ref name="likums"/> * A tips (520 x 110 mm) – paredzēts uzstādīšanai transportlīdzekļu priekšpusē, kā arī aizmugurē, ja ir atbilstoša transportlīdzekļa konstrukcija. A tipa numura zīmi neuzstāda motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, izņemot gadījumu, ja transportlīdzekļa izgatavotāja konstrukcijā ir paredzēta vieta šā tipa numura zīmes uzstādīšanai; * B tips (280 x 200 mm) – paredzēts uzstādīšanai to transportlīdzekļu aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt A tipa numura zīmi. B tipa numura zīmi neuzstāda motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem; * C tips (240 x 130 mm) – paredzēts uzstādīšanai motociklu, triciklu un kvadriciklu aizmugurē, kā arī to transportlīdzekļu priekšpusē vai aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt attiecīgi A vai B tipa numura zīmi; * E tips (300 x 110 mm) – paredzēts uzstādīšanai transportlīdzekļiem, kuriem izsniedz speciālas nozīmes numura zīmes; * F tips (177 x 130 mm) – paredzēts uzstādīšanai to motociklu, triciklu un kvadriciklu aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt C tipa numura zīmi; * G tips (133 x 165 mm) – paredzēts uzstādīšanai mopēdu aizmugurē; * H tips (133 x 165 mm) – paredzēts uzstādīšanai bezceļu transportlīdzekļu aizmugurē. == Speciālas nozīmes numura zīmes == [[Attēls:Latvia European Union temporary license plate.jpg|thumb|200px|Tranzīta numura zīme]] [[Attēls:Latvian number plate TX.svg|thumb|200px|Taksometra numura zīme.]] [[Attēls:EX-numurs.jpg|thumb|200px|Ar elektrību darbināma transportlīdzekļa numura zīmes izsniedz kopš 2016. gada.]] Transportlīdzeklim var izsniegt arī speciālas nozīmes numura zīmes:<ref name="likums"/> * tranzīta numura zīmes. Tās izsniedz transportlīdzeklim, kuru paredzēts izvest no Latvijas atsavināšanai vai pastāvīgai ekspluatācijai ārvalstī, vai transportlīdzeklim, kurš piedalās ceļu satiksmē, šķērsojot Latvijas teritoriju tranzītā, ja, iebraucot Latvijā, tam nav derīgu numura zīmju. Tranzīta numura zīmes neizsniedz bezceļu transportlīdzekļiem. *tirdzniecības numura zīmes. Tās izsniedz CSDD reģistrētiem komersantiem, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu tirdzniecību. Tirdzniecības numura piešķiršanu apliecina transportlīdzekļu reģistrā noformēta tirdzniecības numura karte; * izmēģinājuma numura zīmes. Tās izsniedz personai, kura izmēģina jaunbūvētos vai pārbūvētos transportlīdzekļus. Izmēģinājuma numura piešķiršanu apliecina kopā ar izmēģinājuma numura zīmēm izsniegta izmēģinājuma numura karte. Izmēģinājuma numura zīmes izsniedz CSDD Transportlīdzekļu reģistrācijas daļā; * diplomātiskās numura zīmes. Tās izsniedz pēc [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]]s pieprasījuma. Diplomātiskās numura zīmes izsniedz CSDD Rīgas nodaļā; * taksometru numura zīmes. Tās izsniedz tādam transportlīdzeklim, kuru atļauts izmantot pasažieru komercpārvadājumiem un kuram saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pasažieru pārvadāšanu ar taksometriem jābūt aprīkotam ar taksometru numura zīmēm; * bezceļu transportlīdzekļu numura zīmes. Tās izsniedz sērijveidā izgatavotiem mopēdiem, motocikliem, tricikliem un kvadricikliem, kuru izmantošanu ceļu satiksmē izgatavotājs nav paredzējis; * elektrotransportlīdzekļu numura zīmes. Tās izsniedz transportlīdzekļiem, kuri darbināmi tikai ar elektromotoru, ja tā piedziņai izmanto transportlīdzeklī uzglabāto vai ūdeņraža iekārtā saražoto elektroenerģiju. * militārās numura zīmes. Tās izsniedz speciālajiem militārajiem transportlīdzekļiem un speciālā militārā transportlīdzekļa piekabēm pēc Aizsardzības ministrijas pieprasījuma. Militārās numura zīmes izsniedz CSDD Rīgas klientu apkalpošanas centrā. == Apraksts == A, B un C tipa numura zīmēs ir divi [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burti (izņemot "Q") un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. Sākotnēji netika izsniegtas numura zīmes ar "O", "I", "W", "X" un "Y" burtiem, bet samazinoties pieejamajām numura zīmēm ar vienu un diviem cipariem, apgrozībā tika laistas numura zīmes, kurām viens no burtiem var būt arī "O", "I", "W", "X" un "Y". A un B tipa numura zīmēs, kuras paredzētas uzstādīšanai piekabēm (puspiekabēm), ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. A tipa numura zīmēs, kuras paredzētas uzstādīšanai mopēdiem, ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Piekabēm, puspiekabēm un mopēdiem paredzēto numura zīmju pēdējo divu ciparu simbolu vietā var lietot burtu simbolus. F tipa numura zīmēs ir divi latīņu alfabēta burti un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. G tipa numura zīmēs ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Pēdējo divu ciparu simbolu vietā var lietot burtu simbolus. Izmēģinājuma numura zīmes pirmie trīs simboli ir burti, kas veido burtu kombināciju "IZM", bet pārējie simboli ir cipari, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Automašīnām un motocikliem, kuri tiek klasificēti kā ar elektrību darbināmi spēkrati, tiek piešķirtas numura zīmes, kuras veido divi latīņu burti "EX" vai "EY" un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999, kā arī šīs numura zīmes ir iespējams atpazīt pēc burtiem un skaitļiem, kuri ir gaiši zilā krāsā uz balta fona.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=222145|title=Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2020-04-29|language=lv}}</ref> Šādiem transportlīdzekļiem ir atļauts piešķirt arī citu sēriju numurzīmes, pārtaisot tos atbilstoši transportlīdzeklim piešķirtam numurzīmes tipam (zili simboli uz balta fona). Taksometriem tiek piešķirtas "TE", "TX" vai "TQ" sēriju speciālās nozīmes numurzīmes ar dzeltenu fonu un melniem simboliem. Elektrotaksometriem tiek piešķirtas "TX" un "TQ" sēriju speciālās nozīmes numurzīmes ar dzeltenu fonu un ziliem simboliem. Diplomātisko numura zīmju pirmie simboli ir burti "C", "CC" vai "CD", un numura zīmei ir sarkans fons. Papildus tam, ir pieejamas arī īpaša tipa diplomātiskās numura zīmes, kuras var saņemt Latvijā rezidējoši goda konsoli, šādas numura zīmes ir ar baltu fonu un trīs cipariem, kuriem seko burti "CH" (Consul Honarary). Motociklu sērijveida numura zīmju pirmie simboli ir burti "TA, TB, TC, TD, TE, TF, TG, TH, TI, TJ, TO". [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] transportlīdzekļu numura zīmju pirmie simboli ir burti "L" vai "LA", bet pārējie ir cipari. 2024. gada decembrī Saeima pieņēma grozījumus likumos, lai no 2026. gada numura zīmēs (izņemot piekabju numura zīmes) burtus un ciparus atdalošās domuzīmes vietā būtu redzams [[Latvijas ģerbonis|mazais Latvijas valsts ģerbonis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.12.2024-no-2026-gada-transportlidzeklu-numurzimes-vares-ieklaut-latvijas-gerboni.a580971/|title=No 2026. gada transportlīdzekļu numurzīmēs varēs iekļaut Latvijas ģerboni|website=[[lsm.lv]]|access-date=2026-07-29|date=2024-12-19|language=lv}}</ref> Tomēr beigās izmaiņas varētu stāties spēkā līdz 2028. gadam, kad CSDD plānots slēgt jaunu līgumu ar zīmju izgatavotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/beztabu/nejedzibas/latvijas-gerboni-numurzime-nevares-iestradet-vel-aptuveni-divus-gadus/|title=Latvijas ģerboni numurzīmē nevarēs iestrādāt vēl aptuveni divus gadus|website=tv3.lv|access-date=2026-07-29|date=2026-05-05|language=lv}}</ref> == Vecās numura zīmes == [[Attēls:P. Ābols pie savas automobiļa Chevrolet Cēsīs 1927.jpg|thumb|200px|Cēsu šoferu kursu vadītājs P. Ābols pie automobiļa ''Chevrolet'' ar numuru 11003 (1927).]] <gallery> USSR LATVIAN SSR motorcycle 1945-60 series - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas PSR numura zīme no 1946. līdz 1958. gadam. USSR LATVIAN SSR motorcycle official, leading 0 in serial number.jpg|Latvijas PSR numura zīme no 1959. līdz 1980. gadam. USSR LATVIAN SSR c.1991 - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas numura zīme no 1991. līdz 1994. gadam. LATVIA 11990's Post independence from Soviet Union - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas numura zīme no 1994. līdz 2004. gadam. </gallery> Pirmās Latvijas Republikas transportlīdzekļu numura zīmes kopš 1925. gada bija ar melniem cipariem uz balta fona, katram [[Latvijas apriņķi]]m bija iedalīts savs skaitļu diapazons. [[1930. gadi|1930. gados]] uz numura sāka rakstīt arī tā izdošanas gadu un pilsētas nosaukumu. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā sāka ieviest [[Padomju Savienība|PSRS]] parauga numura zīmes, bet ar latīņu alfabēta burtiem LR un trīs cipariem. Savukārt vācu okupācijas laikā 1941. gadā sāka ieviest [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] numura zīmes ar latīņu alfabēta burtiem LS un četriem cipariem (1—5000 vieglajiem automobiļiem, 5001—9999 autobusiem) un LT (1—5000 smagajiem automobiļiem, 5001—9999 dienesta automobiļiem). No 1942. gada ieviesa [[Ostlandes reihskomisariāts|Ostlandes reihskomisariāta]] numura zīmes ar latīņu alfabēta burtiem RO un pieciem cipariem no 30000 līdz 49999. [[Latvijas PSR]] laikā automašīnām piešķīra [[Padomju Savienība]]s parauga numura zīmes, kas saturēja četru ciparu kombināciju melnā krāsā uz dzeltena fona, no 1959. gada baltā krāsā uz melna fona un trīs [[kirilica]]s burtus, no kuriem pirmie divi bija ''ЛА''. 1980. gadā ieviesa numura zīmes ar melniem cipariem un diviem pēdējiem burtiem ''ЛА'' uz balta fona. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s līdz 1994. gadam turpināja izsniegt PSRS parauga numura zīmes, bet ar četriem cipariem un latīņu alfabēta burtiem LA. No 1994. līdz 2004. gadam izsniedza numura zīmes ar Latvijas karoga zīmi un burtiem LV kreisajā pusē, bet labajā pusē ar diviem [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burtiem (izņemot O, I, Q, W, X, Y) un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. Tā kā vecās numura zīmes netika anulētas, tad tās vēl arvien var tikt lietotas veciem transporta līdzekļiem. == Ārējās saites == * [http://www.olavsplates.com/latvia.html olavsplates.com] {{en ikona}} * [http://www.iten-online.ch/kennzeichen/Lettland/lettland.htm Kennzeichen genau beschrieben mit Bildern dt.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181010164939/http://www.iten-online.ch/kennzeichen/Lettland/lettland.htm |date={{dat|2018|10|10||bez}} }} {{de ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Transports Latvijā]] [[Kategorija:Transportlīdzekļu numura zīmes]] ste368vhx0xmemn3ooqnvq3ynmrcir8 4500575 4500574 2026-07-30T17:04:39Z Pirags 3757 /* Speciālas nozīmes numura zīmes */ bilde 4500575 wikitext text/x-wiki [[Attēls:16-08-29-BSPC-wichtige-Autos-RR2 2912.jpg|thumb|200px|Latvijas Valsts prezidenta auto ar lielo valsts ģerboni uz transportlīdzekļa numura zīmes (2016).]] [[Attēls:Latvian license plate.svg|thumb|200px|A tipa Latvijas transportlīdzekļu numura zīme.]] [[Attēls:Latvian personal license plate.JPG|thumb|200px|Individuāla valsts reģistrācijas numura piemērs.]] '''Latvijas transportlīdzekļu numura zīmes''' jeb '''valsts reģistrācijas numura zīmes''' ir [[Latvija]]s teritorijā [[Ceļu satiksmes drošības direkcija]]s (CSDD) reģistrēto [[transportlīdzekļa numura zīme]]s, kas tiek piestiprinātas to aizmugurē un priekšpusē (automašīnām). Piekabei (puspiekabei), mopēdam, triciklam, kvadriciklam un motociklam izsniedz vienu numura zīmi. Vispārējās izmantošanas numura zīmes ir melnā krāsā uz balta fona. Taksometru numura zīmju fons ir dzeltenā krāsā, diplomātisko numura zīmju fons ir sarkanā krāsā. Elektrotransportlīdzekļu numura zīmes tirdzniecības numura zīmju simboli ir zilā krāsā, bezceļu transportlīdzekļu numura zīmju simboli ir zaļā krāsā. Militāro numura zīmju fons nav gaismu atstarojošs, tas ir melnā krāsā, bet simboli ir baltā krāsā. <ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/222145-transportlidzeklu-registracijas-noteikumi|title=Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2024-12-05|language=lv}}</ref>Tranzīta numura zīmēs ir izvietots noteikta izmēra sarkanas krāsas laukums.<ref name="likums">[https://likumi.lv/ta/id/222145 Ministru kabineta noteikumi Nr.1080] 2010. gada 30. novembrī</ref> Atšķirībā no daudzām citām valstīm, Latvijā transportlīdzekļa īpašnieks var pasūtīt arī individuālu valsts reģistrācijas numuru ar [[Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi]]em atbilstošu simbolu kombināciju. Numura zīmēm, kas tiek saņemtas CSDD, jāatbilst valsts standartam LVS 20:2019<ref name=":0" /> == Numura zīmju tipi == [[Attēls:Latvian_motorcycle_number_plate.png|thumb|200px|Motociklu, triciklu un kvadriciklu C tipa numura zīme.]] Atkarībā no transportlīdzekļu izgatavotāja paredzētās konstrukcijas un veida Latvijā ir noteikti šādi numura zīmju tipi:<ref name="likums"/> * A tips (520 x 110 mm) – paredzēts uzstādīšanai transportlīdzekļu priekšpusē, kā arī aizmugurē, ja ir atbilstoša transportlīdzekļa konstrukcija. A tipa numura zīmi neuzstāda motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, izņemot gadījumu, ja transportlīdzekļa izgatavotāja konstrukcijā ir paredzēta vieta šā tipa numura zīmes uzstādīšanai; * B tips (280 x 200 mm) – paredzēts uzstādīšanai to transportlīdzekļu aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt A tipa numura zīmi. B tipa numura zīmi neuzstāda motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem; * C tips (240 x 130 mm) – paredzēts uzstādīšanai motociklu, triciklu un kvadriciklu aizmugurē, kā arī to transportlīdzekļu priekšpusē vai aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt attiecīgi A vai B tipa numura zīmi; * E tips (300 x 110 mm) – paredzēts uzstādīšanai transportlīdzekļiem, kuriem izsniedz speciālas nozīmes numura zīmes; * F tips (177 x 130 mm) – paredzēts uzstādīšanai to motociklu, triciklu un kvadriciklu aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt C tipa numura zīmi; * G tips (133 x 165 mm) – paredzēts uzstādīšanai mopēdu aizmugurē; * H tips (133 x 165 mm) – paredzēts uzstādīšanai bezceļu transportlīdzekļu aizmugurē. == Speciālas nozīmes numura zīmes == [[Attēls:Latvia European Union temporary license plate.jpg|thumb|200px|Tranzīta numura zīme]] [[Attēls:Latvian Diplomatic number plate CD-1234.svg|thumb|200px|Diplomātiskā numura zīme]] [[Attēls:Latvian number plate TX.svg|thumb|200px|Taksometra numura zīme.]] [[Attēls:EX-numurs.jpg|thumb|200px|Ar elektrību darbināma transportlīdzekļa numura zīmes izsniedz kopš 2016. gada.]] Transportlīdzeklim var izsniegt arī speciālas nozīmes numura zīmes:<ref name="likums"/> * tranzīta numura zīmes. Tās izsniedz transportlīdzeklim, kuru paredzēts izvest no Latvijas atsavināšanai vai pastāvīgai ekspluatācijai ārvalstī, vai transportlīdzeklim, kurš piedalās ceļu satiksmē, šķērsojot Latvijas teritoriju tranzītā, ja, iebraucot Latvijā, tam nav derīgu numura zīmju. Tranzīta numura zīmes neizsniedz bezceļu transportlīdzekļiem. *tirdzniecības numura zīmes. Tās izsniedz CSDD reģistrētiem komersantiem, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu tirdzniecību. Tirdzniecības numura piešķiršanu apliecina transportlīdzekļu reģistrā noformēta tirdzniecības numura karte; * izmēģinājuma numura zīmes. Tās izsniedz personai, kura izmēģina jaunbūvētos vai pārbūvētos transportlīdzekļus. Izmēģinājuma numura piešķiršanu apliecina kopā ar izmēģinājuma numura zīmēm izsniegta izmēģinājuma numura karte. Izmēģinājuma numura zīmes izsniedz CSDD Transportlīdzekļu reģistrācijas daļā; * diplomātiskās numura zīmes. Tās izsniedz pēc [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]]s pieprasījuma. Diplomātiskās numura zīmes izsniedz CSDD Rīgas nodaļā; * taksometru numura zīmes. Tās izsniedz tādam transportlīdzeklim, kuru atļauts izmantot pasažieru komercpārvadājumiem un kuram saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pasažieru pārvadāšanu ar taksometriem jābūt aprīkotam ar taksometru numura zīmēm; * bezceļu transportlīdzekļu numura zīmes. Tās izsniedz sērijveidā izgatavotiem mopēdiem, motocikliem, tricikliem un kvadricikliem, kuru izmantošanu ceļu satiksmē izgatavotājs nav paredzējis; * elektrotransportlīdzekļu numura zīmes. Tās izsniedz transportlīdzekļiem, kuri darbināmi tikai ar elektromotoru, ja tā piedziņai izmanto transportlīdzeklī uzglabāto vai ūdeņraža iekārtā saražoto elektroenerģiju. * militārās numura zīmes. Tās izsniedz speciālajiem militārajiem transportlīdzekļiem un speciālā militārā transportlīdzekļa piekabēm pēc Aizsardzības ministrijas pieprasījuma. Militārās numura zīmes izsniedz CSDD Rīgas klientu apkalpošanas centrā. == Apraksts == A, B un C tipa numura zīmēs ir divi [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burti (izņemot "Q") un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. Sākotnēji netika izsniegtas numura zīmes ar "O", "I", "W", "X" un "Y" burtiem, bet samazinoties pieejamajām numura zīmēm ar vienu un diviem cipariem, apgrozībā tika laistas numura zīmes, kurām viens no burtiem var būt arī "O", "I", "W", "X" un "Y". A un B tipa numura zīmēs, kuras paredzētas uzstādīšanai piekabēm (puspiekabēm), ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. A tipa numura zīmēs, kuras paredzētas uzstādīšanai mopēdiem, ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Piekabēm, puspiekabēm un mopēdiem paredzēto numura zīmju pēdējo divu ciparu simbolu vietā var lietot burtu simbolus. F tipa numura zīmēs ir divi latīņu alfabēta burti un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. G tipa numura zīmēs ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Pēdējo divu ciparu simbolu vietā var lietot burtu simbolus. Izmēģinājuma numura zīmes pirmie trīs simboli ir burti, kas veido burtu kombināciju "IZM", bet pārējie simboli ir cipari, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Automašīnām un motocikliem, kuri tiek klasificēti kā ar elektrību darbināmi spēkrati, tiek piešķirtas numura zīmes, kuras veido divi latīņu burti "EX" vai "EY" un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999, kā arī šīs numura zīmes ir iespējams atpazīt pēc burtiem un skaitļiem, kuri ir gaiši zilā krāsā uz balta fona.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=222145|title=Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2020-04-29|language=lv}}</ref> Šādiem transportlīdzekļiem ir atļauts piešķirt arī citu sēriju numurzīmes, pārtaisot tos atbilstoši transportlīdzeklim piešķirtam numurzīmes tipam (zili simboli uz balta fona). Taksometriem tiek piešķirtas "TE", "TX" vai "TQ" sēriju speciālās nozīmes numurzīmes ar dzeltenu fonu un melniem simboliem. Elektrotaksometriem tiek piešķirtas "TX" un "TQ" sēriju speciālās nozīmes numurzīmes ar dzeltenu fonu un ziliem simboliem. Diplomātisko numura zīmju pirmie simboli ir burti "C", "CC" vai "CD", un numura zīmei ir sarkans fons. Papildus tam, ir pieejamas arī īpaša tipa diplomātiskās numura zīmes, kuras var saņemt Latvijā rezidējoši goda konsoli, šādas numura zīmes ir ar baltu fonu un trīs cipariem, kuriem seko burti "CH" (Consul Honarary). Motociklu sērijveida numura zīmju pirmie simboli ir burti "TA, TB, TC, TD, TE, TF, TG, TH, TI, TJ, TO". [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] transportlīdzekļu numura zīmju pirmie simboli ir burti "L" vai "LA", bet pārējie ir cipari. 2024. gada decembrī Saeima pieņēma grozījumus likumos, lai no 2026. gada numura zīmēs (izņemot piekabju numura zīmes) burtus un ciparus atdalošās domuzīmes vietā būtu redzams [[Latvijas ģerbonis|mazais Latvijas valsts ģerbonis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.12.2024-no-2026-gada-transportlidzeklu-numurzimes-vares-ieklaut-latvijas-gerboni.a580971/|title=No 2026. gada transportlīdzekļu numurzīmēs varēs iekļaut Latvijas ģerboni|website=[[lsm.lv]]|access-date=2026-07-29|date=2024-12-19|language=lv}}</ref> Tomēr beigās izmaiņas varētu stāties spēkā līdz 2028. gadam, kad CSDD plānots slēgt jaunu līgumu ar zīmju izgatavotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/beztabu/nejedzibas/latvijas-gerboni-numurzime-nevares-iestradet-vel-aptuveni-divus-gadus/|title=Latvijas ģerboni numurzīmē nevarēs iestrādāt vēl aptuveni divus gadus|website=tv3.lv|access-date=2026-07-29|date=2026-05-05|language=lv}}</ref> == Vecās numura zīmes == [[Attēls:P. Ābols pie savas automobiļa Chevrolet Cēsīs 1927.jpg|thumb|200px|Cēsu šoferu kursu vadītājs P. Ābols pie automobiļa ''Chevrolet'' ar numuru 11003 (1927).]] <gallery> USSR LATVIAN SSR motorcycle 1945-60 series - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas PSR numura zīme no 1946. līdz 1958. gadam. USSR LATVIAN SSR motorcycle official, leading 0 in serial number.jpg|Latvijas PSR numura zīme no 1959. līdz 1980. gadam. USSR LATVIAN SSR c.1991 - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas numura zīme no 1991. līdz 1994. gadam. LATVIA 11990's Post independence from Soviet Union - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas numura zīme no 1994. līdz 2004. gadam. </gallery> Pirmās Latvijas Republikas transportlīdzekļu numura zīmes kopš 1925. gada bija ar melniem cipariem uz balta fona, katram [[Latvijas apriņķi]]m bija iedalīts savs skaitļu diapazons. [[1930. gadi|1930. gados]] uz numura sāka rakstīt arī tā izdošanas gadu un pilsētas nosaukumu. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā sāka ieviest [[Padomju Savienība|PSRS]] parauga numura zīmes, bet ar latīņu alfabēta burtiem LR un trīs cipariem. Savukārt vācu okupācijas laikā 1941. gadā sāka ieviest [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] numura zīmes ar latīņu alfabēta burtiem LS un četriem cipariem (1—5000 vieglajiem automobiļiem, 5001—9999 autobusiem) un LT (1—5000 smagajiem automobiļiem, 5001—9999 dienesta automobiļiem). No 1942. gada ieviesa [[Ostlandes reihskomisariāts|Ostlandes reihskomisariāta]] numura zīmes ar latīņu alfabēta burtiem RO un pieciem cipariem no 30000 līdz 49999. [[Latvijas PSR]] laikā automašīnām piešķīra [[Padomju Savienība]]s parauga numura zīmes, kas saturēja četru ciparu kombināciju melnā krāsā uz dzeltena fona, no 1959. gada baltā krāsā uz melna fona un trīs [[kirilica]]s burtus, no kuriem pirmie divi bija ''ЛА''. 1980. gadā ieviesa numura zīmes ar melniem cipariem un diviem pēdējiem burtiem ''ЛА'' uz balta fona. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s līdz 1994. gadam turpināja izsniegt PSRS parauga numura zīmes, bet ar četriem cipariem un latīņu alfabēta burtiem LA. No 1994. līdz 2004. gadam izsniedza numura zīmes ar Latvijas karoga zīmi un burtiem LV kreisajā pusē, bet labajā pusē ar diviem [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burtiem (izņemot O, I, Q, W, X, Y) un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. Tā kā vecās numura zīmes netika anulētas, tad tās vēl arvien var tikt lietotas veciem transporta līdzekļiem. == Ārējās saites == * [http://www.olavsplates.com/latvia.html olavsplates.com] {{en ikona}} * [http://www.iten-online.ch/kennzeichen/Lettland/lettland.htm Kennzeichen genau beschrieben mit Bildern dt.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181010164939/http://www.iten-online.ch/kennzeichen/Lettland/lettland.htm |date={{dat|2018|10|10||bez}} }} {{de ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Transports Latvijā]] [[Kategorija:Transportlīdzekļu numura zīmes]] 6dw04rvp4ibpyiucbwziquvfkcthall 4500579 4500575 2026-07-30T17:15:54Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4500579 wikitext text/x-wiki [[Attēls:16-08-29-BSPC-wichtige-Autos-RR2 2912.jpg|thumb|200px|Latvijas Valsts prezidenta auto ar lielo valsts ģerboni uz transportlīdzekļa numura zīmes (2016)]] [[Attēls:Latvian license plate.svg|thumb|200px|A tipa Latvijas transportlīdzekļu numura zīme]] [[Attēls:Latvian personal license plate.JPG|thumb|200px|Individuāla valsts reģistrācijas numura piemērs]] '''Latvijas transportlīdzekļu numura zīmes''' jeb '''valsts reģistrācijas numura zīmes''' ir [[Latvija]]s teritorijā [[Ceļu satiksmes drošības direkcija]]s (CSDD) reģistrēto [[transportlīdzekļa numura zīme]]s, kas tiek piestiprinātas to aizmugurē un priekšpusē (automašīnām). Piekabei (puspiekabei), mopēdam, triciklam, kvadriciklam un motociklam izsniedz vienu numura zīmi. Vispārējās izmantošanas numura zīmes ir melnā krāsā uz balta fona. Taksometru numura zīmju fons ir dzeltenā krāsā, diplomātisko numura zīmju fons ir sarkanā krāsā. Elektrotransportlīdzekļu numura zīmes tirdzniecības numura zīmju simboli ir zilā krāsā, bezceļu transportlīdzekļu numura zīmju simboli ir zaļā krāsā. Militāro numura zīmju fons nav gaismu atstarojošs, tas ir melnā krāsā, bet simboli ir baltā krāsā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/222145-transportlidzeklu-registracijas-noteikumi|title=Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2024-12-05|language=lv}}</ref>Tranzīta numura zīmēs ir izvietots noteikta izmēra sarkanas krāsas laukums.<ref name="likums">[https://likumi.lv/ta/id/222145 Ministru kabineta noteikumi Nr.1080] 2010. gada 30. novembrī</ref> Atšķirībā no daudzām citām valstīm, Latvijā transportlīdzekļa īpašnieks var pasūtīt arī individuālu valsts reģistrācijas numuru ar [[Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi]]em atbilstošu simbolu kombināciju. Numura zīmēm, kas tiek saņemtas CSDD, jāatbilst valsts standartam LVS 20:2019<ref name=":0" /> == Numura zīmju tipi == [[Attēls:Latvian_motorcycle_number_plate.png|thumb|200px|Motociklu, triciklu un kvadriciklu C tipa numura zīme.]] Atkarībā no transportlīdzekļu izgatavotāja paredzētās konstrukcijas un veida Latvijā ir noteikti šādi numura zīmju tipi:<ref name="likums"/> * A tips (520 x 110 mm) — paredzēts uzstādīšanai transportlīdzekļu priekšpusē, kā arī aizmugurē, ja ir atbilstoša transportlīdzekļa konstrukcija. A tipa numura zīmi neuzstāda motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, izņemot gadījumu, ja transportlīdzekļa izgatavotāja konstrukcijā ir paredzēta vieta šā tipa numura zīmes uzstādīšanai; * B tips (280 x 200 mm) — paredzēts uzstādīšanai to transportlīdzekļu aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt A tipa numura zīmi. B tipa numura zīmi neuzstāda motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem; * C tips (240 x 130 mm) — paredzēts uzstādīšanai motociklu, triciklu un kvadriciklu aizmugurē, kā arī to transportlīdzekļu priekšpusē vai aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt attiecīgi A vai B tipa numura zīmi; * E tips (300 x 110 mm) — paredzēts uzstādīšanai transportlīdzekļiem, kuriem izsniedz speciālas nozīmes numura zīmes; * F tips (177 x 130 mm) — paredzēts uzstādīšanai to motociklu, triciklu un kvadriciklu aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt C tipa numura zīmi; * G tips (133 x 165 mm) — paredzēts uzstādīšanai mopēdu aizmugurē; * H tips (133 x 165 mm) — paredzēts uzstādīšanai bezceļu transportlīdzekļu aizmugurē. == Speciālas nozīmes numura zīmes == [[Attēls:Latvia European Union temporary license plate.jpg|thumb|200px|Tranzīta numura zīme]] [[Attēls:Latvian Diplomatic number plate CD-1234.svg|thumb|200px|Diplomātiskā numura zīme]] [[Attēls:Latvian number plate TX.svg|thumb|200px|Taksometra numura zīme]] [[Attēls:EX-numurs.jpg|thumb|200px|Ar elektrību darbināma transportlīdzekļa numura zīmes izsniedz kopš 2016. gada]] Transportlīdzeklim var izsniegt arī speciālas nozīmes numura zīmes:<ref name="likums"/> * tranzīta numura zīmes. Tās izsniedz transportlīdzeklim, kuru paredzēts izvest no Latvijas atsavināšanai vai pastāvīgai ekspluatācijai ārvalstī, vai transportlīdzeklim, kurš piedalās ceļu satiksmē, šķērsojot Latvijas teritoriju tranzītā, ja, iebraucot Latvijā, tam nav derīgu numura zīmju. Tranzīta numura zīmes neizsniedz bezceļu transportlīdzekļiem. * tirdzniecības numura zīmes. Tās izsniedz CSDD reģistrētiem komersantiem, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu tirdzniecību. Tirdzniecības numura piešķiršanu apliecina transportlīdzekļu reģistrā noformēta tirdzniecības numura karte; * izmēģinājuma numura zīmes. Tās izsniedz personai, kura izmēģina jaunbūvētos vai pārbūvētos transportlīdzekļus. Izmēģinājuma numura piešķiršanu apliecina kopā ar izmēģinājuma numura zīmēm izsniegta izmēģinājuma numura karte. Izmēģinājuma numura zīmes izsniedz CSDD Transportlīdzekļu reģistrācijas daļā; * diplomātiskās numura zīmes. Tās izsniedz pēc [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]]s pieprasījuma. Diplomātiskās numura zīmes izsniedz CSDD Rīgas nodaļā; * taksometru numura zīmes. Tās izsniedz tādam transportlīdzeklim, kuru atļauts izmantot pasažieru komercpārvadājumiem un kuram saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pasažieru pārvadāšanu ar taksometriem jābūt aprīkotam ar taksometru numura zīmēm; * bezceļu transportlīdzekļu numura zīmes. Tās izsniedz sērijveidā izgatavotiem mopēdiem, motocikliem, tricikliem un kvadricikliem, kuru izmantošanu ceļu satiksmē izgatavotājs nav paredzējis; * elektrotransportlīdzekļu numura zīmes. Tās izsniedz transportlīdzekļiem, kuri darbināmi tikai ar elektromotoru, ja tā piedziņai izmanto transportlīdzeklī uzglabāto vai ūdeņraža iekārtā saražoto elektroenerģiju. * militārās numura zīmes. Tās izsniedz speciālajiem militārajiem transportlīdzekļiem un speciālā militārā transportlīdzekļa piekabēm pēc Aizsardzības ministrijas pieprasījuma. Militārās numura zīmes izsniedz CSDD Rīgas klientu apkalpošanas centrā. == Apraksts == A, B un C tipa numura zīmēs ir divi [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burti (izņemot "Q") un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. Sākotnēji netika izsniegtas numura zīmes ar "O", "I", "W", "X" un "Y" burtiem, bet samazinoties pieejamajām numura zīmēm ar vienu un diviem cipariem, apgrozībā tika laistas numura zīmes, kurām viens no burtiem var būt arī "O", "I", "W", "X" un "Y". A un B tipa numura zīmēs, kuras paredzētas uzstādīšanai piekabēm (puspiekabēm), ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. A tipa numura zīmēs, kuras paredzētas uzstādīšanai mopēdiem, ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Piekabēm, puspiekabēm un mopēdiem paredzēto numura zīmju pēdējo divu ciparu simbolu vietā var lietot burtu simbolus. F tipa numura zīmēs ir divi latīņu alfabēta burti un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. G tipa numura zīmēs ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Pēdējo divu ciparu simbolu vietā var lietot burtu simbolus. Izmēģinājuma numura zīmes pirmie trīs simboli ir burti, kas veido burtu kombināciju "IZM", bet pārējie simboli ir cipari, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Automašīnām un motocikliem, kuri tiek klasificēti kā ar elektrību darbināmi spēkrati, tiek piešķirtas numura zīmes, kuras veido divi latīņu burti "EX" vai "EY" un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999, kā arī šīs numura zīmes ir iespējams atpazīt pēc burtiem un skaitļiem, kuri ir gaiši zilā krāsā uz balta fona.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=222145|title=Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2020-04-29|language=lv}}</ref> Šādiem transportlīdzekļiem ir atļauts piešķirt arī citu sēriju numurzīmes, pārtaisot tos atbilstoši transportlīdzeklim piešķirtam numurzīmes tipam (zili simboli uz balta fona). Taksometriem tiek piešķirtas "TE", "TX" vai "TQ" sēriju speciālās nozīmes numurzīmes ar dzeltenu fonu un melniem simboliem. Elektrotaksometriem tiek piešķirtas "TX" un "TQ" sēriju speciālās nozīmes numurzīmes ar dzeltenu fonu un ziliem simboliem. Diplomātisko numura zīmju pirmie simboli ir burti "C", "CC" vai "CD", un numura zīmei ir sarkans fons. Papildus tam, ir pieejamas arī īpaša tipa diplomātiskās numura zīmes, kuras var saņemt Latvijā rezidējoši goda konsoli, šādas numura zīmes ir ar baltu fonu un trīs cipariem, kuriem seko burti "CH" (''Consul Honarary''). Motociklu sērijveida numura zīmju pirmie simboli ir burti "TA, TB, TC, TD, TE, TF, TG, TH, TI, TJ, TO". [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] transportlīdzekļu numura zīmju pirmie simboli ir burti "L" vai "LA", bet pārējie ir cipari. 2024. gada decembrī Saeima pieņēma grozījumus likumos, lai no 2026. gada numura zīmēs (izņemot piekabju numura zīmes) burtus un ciparus atdalošās domuzīmes vietā būtu redzams [[Latvijas ģerbonis|mazais Latvijas valsts ģerbonis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.12.2024-no-2026-gada-transportlidzeklu-numurzimes-vares-ieklaut-latvijas-gerboni.a580971/|title=No 2026. gada transportlīdzekļu numurzīmēs varēs iekļaut Latvijas ģerboni|website=[[lsm.lv]]|access-date=2026-07-29|date=2024-12-19|language=lv}}</ref> Tomēr beigās izmaiņas varētu stāties spēkā līdz 2028. gadam, kad CSDD plānots slēgt jaunu līgumu ar zīmju izgatavotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/beztabu/nejedzibas/latvijas-gerboni-numurzime-nevares-iestradet-vel-aptuveni-divus-gadus/|title=Latvijas ģerboni numurzīmē nevarēs iestrādāt vēl aptuveni divus gadus|website=tv3.lv|access-date=2026-07-29|date=2026-05-05|language=lv}}</ref> == Vecās numura zīmes == [[Attēls:P. Ābols pie savas automobiļa Chevrolet Cēsīs 1927.jpg|thumb|200px|Cēsu šoferu kursu vadītājs P. Ābols pie automobiļa ''Chevrolet'' ar numuru 11003 (1927)]] <gallery> USSR LATVIAN SSR motorcycle 1945-60 series - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas PSR numura zīme no 1946. līdz 1958. gadam USSR LATVIAN SSR motorcycle official, leading 0 in serial number.jpg|Latvijas PSR numura zīme no 1959. līdz 1980. gadam USSR LATVIAN SSR c.1991 - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas numura zīme no 1991. līdz 1994. gadam LATVIA 11990's Post independence from Soviet Union - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas numura zīme no 1994. līdz 2004. gadam </gallery> Pirmās Latvijas Republikas transportlīdzekļu numura zīmes kopš 1925. gada bija ar melniem cipariem uz balta fona, katram [[Latvijas apriņķi]]m bija iedalīts savs skaitļu diapazons. 1930. gados uz numura sāka rakstīt arī tā izdošanas gadu un pilsētas nosaukumu. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā sāka ieviest [[Padomju Savienība|PSRS]] parauga numura zīmes, bet ar latīņu alfabēta burtiem LR un trīs cipariem. Savukārt vācu okupācijas laikā 1941. gadā sāka ieviest [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] numura zīmes ar latīņu alfabēta burtiem LS un četriem cipariem (1—5000 vieglajiem automobiļiem, 5001—9999 autobusiem) un LT (1—5000 smagajiem automobiļiem, 5001—9999 dienesta automobiļiem). No 1942. gada ieviesa [[Ostlandes reihskomisariāts|Ostlandes reihskomisariāta]] numura zīmes ar latīņu alfabēta burtiem RO un pieciem cipariem no 30000 līdz 49999. [[Latvijas PSR]] laikā automašīnām piešķīra [[Padomju Savienība]]s parauga numura zīmes, kas saturēja četru ciparu kombināciju melnā krāsā uz dzeltena fona, no 1959. gada baltā krāsā uz melna fona un trīs [[kirilica]]s burtus, no kuriem pirmie divi bija ''ЛА''. 1980. gadā ieviesa numura zīmes ar melniem cipariem un diviem pēdējiem burtiem ''ЛА'' uz balta fona. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s līdz 1994. gadam turpināja izsniegt PSRS parauga numura zīmes, bet ar četriem cipariem un latīņu alfabēta burtiem LA. No 1994. līdz 2004. gadam izsniedza numura zīmes ar Latvijas karoga zīmi un burtiem LV kreisajā pusē, bet labajā pusē ar diviem [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burtiem (izņemot O, I, Q, W, X, Y) un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. Tā kā vecās numura zīmes netika anulētas, tad tās vēl arvien var tikt lietotas veciem transporta līdzekļiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.olavsplates.com/latvia.html olavsplates.com] {{en ikona}} * [http://www.iten-online.ch/kennzeichen/Lettland/lettland.htm Kennzeichen genau beschrieben mit Bildern dt.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181010164939/http://www.iten-online.ch/kennzeichen/Lettland/lettland.htm |date={{dat|2018|10|10||bez}} }} {{de ikona}} [[Kategorija:Transports Latvijā]] [[Kategorija:Transportlīdzekļu numura zīmes]] a27qilutjd4svvv80l53jodw59k7lpr 0 447649 4500583 3150561 2026-07-30T17:54:02Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par ģeometrisku objektu 4500583 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Right angle.svg|thumbnail|upright=1.1|Taisns leņķis ir 90° liels]] '''Taisns leņķis''' ir [[leņķis]], kura lielums ir 90° jeb π/2 [[radiāns|radiāni]]. Tas atbilst vienai ceturtdaļai pilna pagrieziena, jo pilns pagrieziens ir 360°. Taisnu leņķi [[ģeometrija|ģeometriskos]] zīmējumos parasti apzīmē ar nelielu kvadrātveida atzīmi leņķa [[virsotne (ģeometrija)|virsotnē]]. Taisns leņķis veidojas, ja divas [[taisne]]s, [[nogrieznis|nogriežņi]] vai [[stars|stari]] krustojas [[perpendikuls|perpendikulāri]]. Šādas taisnes sauc par perpendikulārām taisnēm, un, divām taisnēm krustojoties perpendikulāri, [[krustpunkts|krustpunktā]] izveidojas četri taisni leņķi. [[Eiklīda ģeometrija|Eiklīda ģeometrijā]] taisna leņķa jēdziens ir saistīts ar [[perpendikularitāte|perpendikularitāti]] un tiek izmantots daudzu [[ģeometriska figūra|ģeometrisku figūru]], piemēram, [[taisnstūris|taisnstūra]], [[kvadrāts|kvadrāta]] un [[taisnleņķa trijstūris|taisnleņķa trijstūra]], definēšanā un īpašību aprakstā. Taisnam leņķim ir nozīmīga vieta arī [[trigonometrija|trigonometrijā]], īpaši taisnleņķa trijstūru izpētē, kur tas nosaka [[katete|katešu]] un [[hipotenūza]]s sakarības un ir saistīts ar [[sinuss|sinusa]], [[kosinuss|kosinusa]] un [[tangenss|tangensa]] definīcijām, kā arī [[Pitagora teorēma|Pitagora teorēmu]]. Taisna leņķa īpašības plaši izmanto [[matemātika|matemātikā]], [[tehnika|tehnikā]], [[celtniecība|būvniecībā]], [[arhitektūra|arhitektūrā]], [[inženierija|inženierzinātnēs]], [[kartogrāfija|kartogrāfijā]], [[rasēšana|rasēšanā]] un citās jomās, kur nepieciešama precīza virzienu, formu, [[plakne|plakņu]] un [[konstrukcija (matemātika)|konstrukciju]] savstarpējā novietojuma noteikšana. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{matemātika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ģeometrija]] 24855xh0cai391z5lctwvajg6p5en0b 4500607 4500583 2026-07-30T19:11:46Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Ģeometrija]]; pievienoju [[Kategorija:Leņķis]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4500607 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Right angle.svg|thumbnail|upright=1.1|Taisns leņķis ir 90° liels]] '''Taisns leņķis''' ir [[leņķis]], kura lielums ir 90° jeb π/2 [[radiāns|radiāni]]. Tas atbilst vienai ceturtdaļai pilna pagrieziena, jo pilns pagrieziens ir 360°. Taisnu leņķi [[ģeometrija|ģeometriskos]] zīmējumos parasti apzīmē ar nelielu kvadrātveida atzīmi leņķa [[virsotne (ģeometrija)|virsotnē]]. Taisns leņķis veidojas, ja divas [[taisne]]s, [[nogrieznis|nogriežņi]] vai [[stars|stari]] krustojas [[perpendikuls|perpendikulāri]]. Šādas taisnes sauc par perpendikulārām taisnēm, un, divām taisnēm krustojoties perpendikulāri, [[krustpunkts|krustpunktā]] izveidojas četri taisni leņķi. [[Eiklīda ģeometrija|Eiklīda ģeometrijā]] taisna leņķa jēdziens ir saistīts ar [[perpendikularitāte|perpendikularitāti]] un tiek izmantots daudzu [[ģeometriska figūra|ģeometrisku figūru]], piemēram, [[taisnstūris|taisnstūra]], [[kvadrāts|kvadrāta]] un [[taisnleņķa trijstūris|taisnleņķa trijstūra]], definēšanā un īpašību aprakstā. Taisnam leņķim ir nozīmīga vieta arī [[trigonometrija|trigonometrijā]], īpaši taisnleņķa trijstūru izpētē, kur tas nosaka [[katete|katešu]] un [[hipotenūza]]s sakarības un ir saistīts ar [[sinuss|sinusa]], [[kosinuss|kosinusa]] un [[tangenss|tangensa]] definīcijām, kā arī [[Pitagora teorēma|Pitagora teorēmu]]. Taisna leņķa īpašības plaši izmanto [[matemātika|matemātikā]], [[tehnika|tehnikā]], [[celtniecība|būvniecībā]], [[arhitektūra|arhitektūrā]], [[inženierija|inženierzinātnēs]], [[kartogrāfija|kartogrāfijā]], [[rasēšana|rasēšanā]] un citās jomās, kur nepieciešama precīza virzienu, formu, [[plakne|plakņu]] un [[konstrukcija (matemātika)|konstrukciju]] savstarpējā novietojuma noteikšana. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{matemātika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Leņķis]] 5m8yi0pw194vfbpa620st4zqb8f5tt3 0 449363 4500840 4313887 2026-07-31T09:49:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500840 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Māra Muižniece | name_orig = | image = | imagesize = | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1950|10|10}} | location = | deathdate = {{miršanas datums un vecums|2006|5|5|1950|10|10}} | deathplace = | places = | pseudonym = | pseudonym_title = | nationality = | field = [[mākslinieks|māksliniece]], [[keramika|keramiķe]] | training = | movement = | famous works = | paraksts = | patrons = | influenced by = | teachers = | pupils = | family = [[Indriķis Muižnieks]] | influenced = | awards = | website = }} '''Māra Muižniece''' (dzimusi {{dat|1950|10|10}}, mirusi {{dat|2006|5|5}}) bija latviešu [[mākslinieks|māksliniece]], [[Keramika|keramiķe]]. == Biogrāfija == Vadīja Rīgas mākslas skolu, ko pati izveidoja 1986. gadā un kas vēlāk nosaukta viņas vārdā kā [[Māras Muižnieces Rīgas Mākslas skola]]. Vadīja [[Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola|Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas koledžu]].<ref>[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/rozentala-koledzu-vadis-mara-muizniece-11307592 "Rozentāla koledžu vadīs Māra Muižniece", ''Diena'', 2002, 7. maijs.]</ref> Strādājusi Latvijas bērnu kultūras atbalsta fondā, Rīgas mākslas skolas attīstības un projektu atbalsta fondā "Vilhelms", Bērnu parka atbalsta fondā "Neparastie rīdzinieki". Piedalījusies izstādēs ar dekoratīvās keramikas darbiem.<ref>[https://jaunagaita.net/jg137/JG137_Mierins.htm Mieriņš, "Laimonis. Latvijas tēlotājas un lietišķās mākslas dzīve 1981. gadā." ''Jaunā gaita'', Nr. 137, 1982. ]</ref> Mirusi no smagas slimības 2006. gadā, 55 gadu vecumā. == Ģimene == Vīrs — zinātnieks, biologs [[Indriķis Muižnieks]]. Meita — filozofe Līva Rotkale. == Piemiņa == 2010. gada 8. oktobrī pie viņas vārdā nosauktās Rīgas mākslas skolas Ģertrūdes ielā 36, Rīgā tika atklāta piemiņas zīme Mārai Muižniecei.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=739 |title=Jurjāne, Maruta. "Mārai Muižniecei — piemiņas zīme", ''Latvietis'', Nr. 115, 2010, 21. oktobris. |access-date={{dat|2020|01|11||bez}} |archive-date={{dat|2022|05|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220527003305/https://laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=739 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Muižniece, Māra}} [[Kategorija:1950. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2006. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Keramiķi]] as5v2hpe0itnotjlmwkezxor2o23zxa 0 449824 4500516 4278074 2026-07-30T13:25:07Z Bendžamins 76862 4500516 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|7|13}} | years3 = 2012—2016 | nationalteam3 = {{flaga|Somija}} Somija U18 | nationalteam4 = {{flaga|Somija}} Somija U19 | nationalyears1 = 2009 | nationalyears2 = 2009—2010 | nationalyears3 = 2011 | nationalyears4 = 2011 | playername = Jere Uronens | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2011—2012 | years2 = 2011 | years4 = 2016—2021 | nationalteam1 = {{flaga|Somija}} Somija U15 | name = | birth_place = | nationalcaps5 = 5 | nationalcaps6 = 75 | nationalteam5 = {{flaga|Somija}} Somija U21 | nationalteam6 = {{fb|FIN}} | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 1 | nationalyears5 = 2011—2012 | nationalyears6 = 2012— | pcupdate = {{dat|2026|07|30|sk|bez}} | nationalteam2 = {{flaga|Somija}} Somija U16 | nationalgoals4 = 0 | caps1 = 18 | currentclub = {{flaga|Grieķija}} [[Atromitos F.C.|Atromitos]] | caps2 = 3 | caps3 = 71 | caps4 = 125 | caption = | clubnumber = 21 | clubs1 = {{flaga|Somija}} [[Turun Palloseura|TPS]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Somija}} [[Åbo IFK|ÅIFK]] | clubs3 = {{flaga|Zviedrija}} [[Helsingborgs IF]] | clubs4 = {{flaga|Beļģija}} [[K.R.C. Genk|Genk]] | countryofbirth = {{vieta|Somija|Turku}} | goals1 = 1 | nationalgoals3 = 0 | goals2 = 1 | goals3 = 5 | goals4 = 2 | height = 177 | image = Jere Uronen 2021.jpg | nationalcaps1 = 4 | nationalcaps2 = 16 | nationalcaps3 = 15 | nationalcaps4 = 4 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | ntupdate = {{dat|2026|07|30|sk|bez}} | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Stade Brestois 29|Brest]] | years5 = 2021—2023 | caps5 = 21 | goals5 = 0 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]] | years6 = 2023 | caps6 = 11 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|ASV}} [[Charlotte FC]] | years7 = 2023—2024 | caps7 = 35 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Zviedrija}} [[AIK Fotboll|AIK]] | years8 = 2025 | caps8 = 8 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Grieķija}} [[Atromitos F.C.|Atromitos]] | years9 = 2025— | caps9 = 30 | goals9 = 0 }} '''Jere Uronens''' ({{Val|fi|Jere Uronen}}, dzimis {{Dat|1994|7|13}}) ir [[Somi|somu]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2025. gada Uronens pārstāv [[Grieķijas Superlīga]]s komandu ''[[Atromitos F.C.|Atromitos]]''. == Sasniegumi == '''Helsingborgs IF''' * [[Zviedrijas kauss futbolā|Zviedrijas kauss]]: 2012 '''Genk''' * [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2018—19 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Uronens, Jere}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Somijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Somijas futbolisti]] [[Kategorija:KRC Genk spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Stade Brestois 29 spēlētāji]] [[Kategorija:Gelzenkirhenes "Schalke 04" spēlētāji]] [[Kategorija:Helsingborgs IF spēlētāji]] [[Kategorija:Turun Palloseura spēlētāji]] [[Kategorija:AIK Fotboll spēlētāji]] [[Kategorija:Atromitos F.C. spēlētāji]] p217wz4lrdsrgtcnbgvoscy4mh2dx8q 0 457977 4500789 4229927 2026-07-31T07:40:25Z Cirkulis11 92566 4500789 wikitext text/x-wiki {{TV raidījuma infokaste|show_name=Kas Te? Es Te!|developer=[[Latvijas Televīzija]]s Izglītojošo un bērnu raidījumu redakcija|first_aired={{Dat|2007|10|27|N|bez}}|last_aired={{Dat|2020|5|31|N|bez}}|starring=*[[Dzintars Krūmiņš]] *[[Enriko Avots]] *[[Līga Zeļģe]] *[[Jānis Apeinis]] *Anna Betjāne *Eva Heinsberga|attēls=Kasteeste.png|director=*Iveta Meiere *Ina Kronberga *Irēne Gruzīte|editor=|composer=[[Hospitāļu iela (grupa)|grupa "Hospitāļu iela"]]|location=[[Latvijas Televīzijas augstceltne]], Rīga ''(lielākā daļa radījumu)''<br>|website=https://ltv.lsm.lv/lv/berniem/kas-te-es-te/|writer=*Miks Romanovskis *Eva Heinsberga|followed_by=''[[Mūziķene]]''<br>|country={{LVA}}|runtime=25-28 minūtes|channel=[[Latvijas Televīzija|LTV1]] ''(atkārtojumi arī LTV7 kanālā)''<br>|company=[[Latvijas Televīzija]]}} '''"Kas te? Es te!"''' bija bērnu izklaidējošs raidījums [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijas]] pirmajā kanālā (LTV1), ko sāka pārraidīt [[2007. gads|2007. gada]] [[20. oktobris|20. oktobrī]]. Tā pārraidīšanas laiks bija brīvdienās, plkst. 9.00. Raidījuma pēdējā sērija tika pārraidīta [[2020. gads|2020. gada]] [[31. maijs|31. maija]] rītā. "Kas te? Es te!" ir daļējs priekštecis raidījumam [[Mūziķene|"Mūziķene"]]. Raidījumā bija 4 galvenie varoņi — Lupe, Varis, Konstantīns, Pukšs. Raidījums saņēmis balvu kā 2007./2008. gada sezonas labākā debija Latvijas Televīzijā. Arī raidījumā izmantotais skaņdarbs "Kas te? Es te!", ko radījusi grupa [[Hospitāļu iela (grupa)|Hospitāļu iela]] ir guvis plašu popularitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4553026/iemilotais-bernu-raidijums-kas-te-es-te-svines-10-gadu-jubileju|title=Iemīļotais bērnu raidījums «Kas te? Es te!» svinēs 10 gadu jubileju|website=TVNET|access-date=|date=2017-10-10|language=lv}}</ref> == Sižets == Galvenā darbība notiek mazas meitenes dzīvojamā istabā, viņas pašas no kartona kastēm būvētā leļļu mājā. Katrā kastē dzīvo kāda no viņas rotaļu figūriņām, kurām katrā epizodē ir jauni piedzīvojumi ar bērnus izglītojošiem elementiem. == Galvenie varoņi == Raidījumā bija četri galvenie varoņi:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raidijums/kas-te-es-te/par|title=Par raidījumu - Kas te? Es te!|website=Latvijas Televīzija|access-date=|language=lv}}</ref> # Plastmasas karavīrs Pukšs. Viņš ir daudz ceļojis, redzējis dažādas tautas un kultūras un zina par tām daudz stāstu. # Koka vīriņš Konstantīns. Viņš ir dabas pētnieks un zina par to visu. # Drāšu vīriņš Varis. Viņš ir zinātnieks un izgudrotājs. Šis varonis parādās arī atvasinātā raidījumā "Kas te? Es te! Vari dari" kur viņš kopā ar bērniem un pieaugušajiem veic un skaidro dažādus eksperimentus. # Lupatu lelle Lupe. Viņa ir māksliniece un puķu meitene, kas ir ģērbusies košās krāsās. == Lomās == Plastmasas karavīrs Pukšs — [[Jānis Apeinis]] Koka vīriņš Konstantīns — [[Dzintars Krūmiņš]] Drāšu vīriņš Varis — [[Enriko Avots]] Lupatu lelle Lupe — [[Līga Zeļģe]] == Atsauces == {{atsauces}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu raidījumi}} [[Kategorija:Latvijas televīziju raidījumi]] gmdej6qkqbz6tn5zijmckuil0rjzybb 0 461936 4500708 3881625 2026-07-31T01:31:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500708 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = 2012-03-20 Helvella leucomelaena (Pers.) Nannf 206877.jpg | att_nosaukums= | valsts =Fungi | valsts_lv =Sēnes | apakšvalsts = Dikarya | apakšvalsts_lv = Augstākās sēnes | nodalījums =Ascomycota | nodalījums_lv =Asku sēnes | apakšnod = Pezizomycotina | apakšnod_lv =Kaussēņu apakšnodalījums | klase =Pezizomycetes | klase_lv =Kaussēnes | apakšklase = Pezizomycetidae | apakšklase_lv =Kaussēņu apakšklase | kārta =Pezizales | kārta_lv =Kaussēņu rinda | dzimta =Helvellaceae | dzimta_lv =Rumpuču dzimta | ģints = Helvella | ģints_lv = Rumpuči | suga =H. leucomelaena | suga_lv =Melnbaltais rumpucis | binomial = Helvella leucomelaena | kategorijas =nē }} '''Melnbaltais rumpucis''' (''Helvella leucomelaena'', arī ''Dissingia leucomelaena'', ''Acetabula leucomelaena'' un ''Paxina leucomelaena'') ir Latvijā ļoti reti sastopama [[rumpuču ģints]] [[Sēnes|sēne]]. Pirmoreiz Latvijā uzieta 2020. gadā.<ref name="Senes">[http://www.senes.lv/species/helvella_leucomelaena.htm Sēnes.lv: Melnbaltais rumpucis]</ref> == Taksonomija == Pie pirmās atrašanas sākotnēji Latvijā tika nosaukts pēc [[latīņu valoda|latīņu]] nosaukuma parauga par baltkāta vai baltkātiņa rumpuci, tomēr jau pēc mēneša nostabilizējās no [[vācu valoda]]s tulkotais nosaukums "Melnbaltais rumpucis". [[Index Fungorum]] un [[MycoBank]] par pareizo nosaukumu uzskata ''Dissingia leucomelaena''.<ref>[http://www.indexfungorum.org/Names/NamesRecord.asp?RecordID=119193 Index Fungorum: Helvella leucomelaena (Pers.) Nannf.]</ref><ref>[http://www.mycobank.org/BioloMICS.aspx?TableKey=14682616000000067&Rec=571146&Fields=All MycoBank: Dissingia leucomelaena]</ref> == Sēnes apraksts == [[Attēls:2014-04-07 Helvella leucomelaena (Pers.) Nannf 414150.jpg|thumb|right|Melnbalto rumpuču sporas]] * [[Cepurīte (mikoloģija)|Cepurīte]]: sākumā gandrīz lodes formas ar atveri virsotnē, vēlāk atveras līdz dziļa kausa formai, gluda vai vāji krunkota, maliņa atveroties stipri saplaisā. Iekšējās virspuses krāsa sākotnēji gandrīz balta, vēlāk melna sausā laikā, slapjā gaišāka līdz pelēkbrūnai, ārējā apakšpuse sākotnēji balta, vāki mataina, vecumā nomelnē, saglabājot gaišumu kātiņa apkaimē. Platums Latvijā atrastajiem eksemplāriem 1—3 cm,<ref name="Senes" /> vairāki citzemju avoti norāda lielākus izmērus (līdz 2—8 cm).<ref name="Biolib">[https://www.biolib.cz/cz/taxon/id322655/ Biolib.cz: chřapáč kalíškovitý]{{Novecojusi saite}}</ref> Mīkstums plāns (ap 1 mm), ar maigu smaržu un garšu.<ref name="CAF">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mykoweb.com/CAF/species/Helvella_leucomelaena.html |title=California Fungi — Helvella leucomelaena |access-date={{dat|2020|06|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|01|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200124011909/http://www.mykoweb.com/CAF/species/Helvella_leucomelaena.html }}</ref> * [[Kātiņš (mikoloģija)|Kātiņš]]: Bālgans, pelēcīgs vai brūngans, strups, dobumains, gareniski rievots, parasti iegremdēts zemē. Garums 1—4 cm, resnums 0,3—0,7 cm. * [[Spora]]s: birumraksts balts, eliptiskas, gludas, ar vienu lielu eļļas pilienu, 20—25/11—13 [[Mikrometrs|µm]].<ref name="Biolib" /><ref name="CAF" /> == Augšanas apstākļi == [[Attēls:Helvella leucomelaena MO.jpg|thumb|Pusmūža melnbaltie rumpuči [[ASV]], [[Kalifornija|Kalifornijā]]]] [[Saprotrofi|Saprotrofs]], iespējams, ka veido [[mikoriza|mikorizu]]. Aug retinātos baros sausos priežu mežos, smilšainās blīvās augsnēs pavasaros un vasarās.<ref name="Senes" /> Reti atrasts arī ganībās un lapu koku mežos, kaļķainā augsnē var būt arī sūnās.<ref name="Biolib" /> Atrasta Eiropā un abās Amerikās,<ref>Dissing H. (1966). ''"The genus Helvella in Europe with special emphasis on the species found in Norden".'' Dansk Botanisk Arkiv. 25: 1–172.</ref> kā arī Austrālijā un Japānā.<ref>[https://www.gbif.org/species/2594810 GBIF map: Helvella leucomelaena (Pers.) Nannf.]</ref><ref>[https://www.gbif.org/species/10171641 GBIF map: Dissingia leucomelaena (Pers.) K.Hansen & X.H.Wang]</ref> == Barības vērtība == [[Attēls:Helvella leucomelaena (26827851785).jpg|thumb|Pilnībā izpleties eksemplārs]] Šādas maza izmēra sēnes parasti tiek uzskatītas par neēdamām, turklāt daudzas rumpuču ģints sēnes tiek turētas aizdomās par [[bisītes|bisīšu]] indes — giromitrīna klātbūtni. Tomēr daži avoti tās uzskata par ēdamām, bet lietojamām ar uzmanību.<ref>[http://medcraveonline.com/JBMOA/JBMOA-06-00173.pdf Journal of Bacteriology & Mycology: Antioxidant potantials of Helvella leucomelaena and Sarcosphaera coronaria]</ref> Dažās valstīs, ieskaitot [[Čehija|Čehiju]], atrodas apdraudēto sugu sarakstā.<ref name="Biolib" /> == Līdzīgās sugas == [[Kelē rumpucis]] ir līdzīgs pēc krāsas, taču atšķirībā no zemē iegremdētā un īsā melnbaltā rumpuča kātiņa, Kelē rumpucim ir redzams krasi dzīslots kātiņš. [[Kausa rumpucis]] un Latvijā neatrastais ''Helvella costifera'' atšķiras ar to, ka to kātiņa dzīslas lielā garumā turpinās un zarojas uz cepurītes apakšdaļas, kamēr Kelē un melnkāta rumpucim tās turpinās tikai dažus milimetrus.<ref name="CAF" /> == Ārējās saites == {{Commons category|Helvella leucomelaena|Melnbaltais rumpucis}} * [http://www.indexfungorum.org/names/NamesRecord.asp?RecordID=829093 Index Fungorum] * [http://www.mycobank.org/BioloMICS.aspx?Table=Mycobank&Rec=121661&Fields=All Mycobank] * [https://www.ncbi.nlm.nih.gov/nuccore?cmd=Search&dopt=DocSum&db=nucleotide&term=Dissingia+AND+leucomelaena NCBI taksonomijas datubāze] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Asku sēnes]] ganttnlqxd7pks2gaebbrd71ip6kruu 0 462592 4500839 4311306 2026-07-31T09:37:03Z Biafra 13794 4500839 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Mārupes pagasts}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Mārupes novads | karte = Mārupes novads karte 2021.png | karte2 = Mārupes novads 2021.png | karte2_apraksts = Mārupes novads | ģerboņa_attēls = Mārupes novada ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Mārupes novada ģerbonis | karoga_attēls =Mārupes novada karogs.svg | karoga_nosaukums = Mārupes novada karogs | centrs = Mārupe | mērs = [[Aivars Osītis]] | mērs_partija = [[Latvijas attīstībai|LA]] | mērs_gads = | platība = 347,2 | iedzīvotāji = 25352 | iedzīvotāji_gads = 2018 | blīvums = {{#expr: 25352/ 347.2 round 1}} | izveidots = 2021 | teritorijas = [[Mārupe]]<br />[[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagasts]]<br />[[Babītes pagasts]]<br />[[Mārupes pagasts]] | mājaslapa = https://www.marupe.lv/ }} '''Mārupes novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots [[Mārupes novads (2009—2021)|Mārupes novads]] un [[Babītes novads]]. Robežojas ziemeļos ar [[Jūrmala]]s [[valstspilsēta|valstspilsētu]], rietumos ar [[Tukuma novads|Tukuma novadu]], dienvidrietumos ar [[Jelgavas novads|Jelgavas novadu]], dienvidos ar [[Olaines novads|Olaines novadu]] un austrumos ar [[Rīga|Rīgu]]. Novada centrs ir [[Mārupe]]. == Teritoriālais iedalījums == Mārupes novadu veido četri [[Pagasts|pagasti]]: [[Babītes pagasts]], [[Mārupes pagasts]], un [[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagasts]], kā arī Mārupes pilsēta (pilsētas tiesības kopš 2022. gada). == Daba == Novada ziemeļu un austrumu daļa ietilpst [[Piejūras zemiene]]s [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumā]], bet dienvidu un rietumu daļa — [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenumā]]. Ģeoloģiski, tāpat kā lielākajā daļā Latvijas, pamatiežu virsmu veido [[devons|augšdevona]] nogulumi. Augsnes galvenokārt smilšainas gleja, podzolētās gleja un purvu kūdraugsnes. Dienvidos atrodas daļas no [[Cenas tīrelis|Cenas tīreļa]] un [[Medema purvs|Medema purva]]. Meži pārsvarā [[priedes|priežu]] [[Sils|sili]].<ref name="lga">Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020</ref> Vidējā gaisa temperatūra: -6 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Vidējais gada nokrišņu daudzums 650—700 mm.<ref name="lga" /> === Upes === Novads galvenokārt atrodas [[Lielupe]]s baseinā, galvenās ūdensteces ir Lielupe un tās savienojumi ar [[Babītes ezers|Babītes ezeru]] — [[Gāte]] un [[Varkaļu kanāls]]. Austrumos [[Daugava]]s pietekas [[Mārupīte]]s augštece. Daudz meliorācijas grāvju, ap Babītes ezeru un Lielupi [[polderis|polderi]]. === Ūdenstilpes === Lielākās — [[Babītes ezers]] (25,6 km²), [[Božu ūdenskrātuve]] (0,5 km²), [[Skaista ezers]] (0,2 km²), [[Beberbeķu dzirnavezers]] (0,1 km²). == Vēsture == [[Attēls:Mārupes, Piņķu un Salas pagasti 1937.jpg|thumb|280px|Mārupes, Piņķu un Salas pagasti pēc 1922. gada.]] Novada ziemeļdaļa pirms 5—6 gadu tūkstošiem atradās zem [[Litorīnas jūra]]s līmeņa. [[Babītes ezers|Babītes ezeram]] kļūstot par lagūnu, tā piekrastē izveidojās zvejnieku un mednieku apmetnes. Senākā atklātā Romju-Kalniņu apmetne ir datēta ar 3. gadu tūkstoti [[p.m.ē.]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.marupe.lv/lv/marupes-novads/vesture/babites-un-salas-pagasti |title=Mārupe. Vēsture — Babītes un Salas pagasti |access-date={{dat|2022|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220109223655/https://www.marupe.lv/lv/marupes-novads/vesture/babites-un-salas-pagasti }}</ref> 12. gadsimtā novadu apdzīvoja [[lībieši]] un [[zemgaļi]]. Kopš 13. gadsimta tagadējais Mārupes novads ietilpa Rīgas landfogtejā, vēlāk [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas patrimoniālajā apgabalā]], tam cauri veda ceļš uz [[Prūsija|Prūsiju]]. Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] lielākā novada daļa nonāca [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s teritorijā, 1629. gada to ieguva [[Zviedrija]]. Neliela daļa Lielupes kreisajā krastā atradās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]]. [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu-zviedru kara]] laikā 1604. gadā Rīgas landfogteju sadalīja trīs daļās (Babītes, Biķera un Katlakalna [[draudzes novadi|draudzes novados]]), katrā pa četriem pagastiem. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1660. gadā Babītes draudzes novadu sadalīja [[Salas draudzes novads|Salas]] un [[Piņķu draudzes novads|Piņķu draudzes novados]]. Zviedrijas Vidzemes daļu 1721., bet Kurzemes hercogistes daļu 1795. gadā pievienoja [[Krievijas Impērija]]i. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s [[Bieriņu muiža]]s zemi sadalīja 474 vienībās 1840 ha kopplatībā.<ref>{{LKV|XIII.|25 947}}</ref> Līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]] 1940. gadā [[Mārupes pagasts]] robežojās ar [[Katlakalna pagasts|Katlakalna]], [[Olaines pagasts|Olaines]] un [[Babītes pagasts|Babītes pagastiem]], kā arī ar Rīgas pilsētu. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|4250 |1959|7540 |1967|11959 |1979|13873 |1989|16217 |2000|15833 |2011|25352 |2021|32953 |2023|36129 }} === Apdzīvotās vietas === {| class="wikitable" |+ Lielākās apdzīvotās vietas |- ! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji<br> (2025)<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 16.01.2025</ref> |- | 1. || [[Mārupe]] || Pilsēta || — || 19 427 |- | 2. || [[Piņķi]] || Ciems || Babītes || 4012 |- | 3. || [[Jaunmārupe]] || Ciems || Mārupes || 3419 |- | 4. || [[Mežāres (Babītes pagasts)|Mežāres]] || Ciems || Babītes || 1700 |- | 5. || [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilve]] || Ciems || Babītes || 1590 |- | 6. || [[Tīraine]] || Ciems || Mārupes || 1581 |- | 7. || [[Babīte]] || Ciems || Babītes || 1191 |- | 8. || [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]] || Ciems || Mārupes || 1158 |- | 9. || [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētras]] || Ciems || Mārupes|| 781 |- | 10. || [[Spuņciems]] || Ciems || Salas || 624 |} Kopā Mārupes novadā atrodas 33 [[Ciems|ciemi]] un 1 [[pilsēta]] — [[Mārupe]]:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/marupes-novads|title=Mārupes novads {{!}} Mārupe|website=www.marupe.lv|access-date=2022-09-10}}</ref> [[Mārupes pagasts|Mārupes pagastā]] atrodas četri ciemi: [[Jaunmārupe]], [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]], [[Tīraine]], [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētras]]. [[Babītes pagasts|Babītes pagastā]] atrodas 19 ciemi: [[Mežāres (Babītes pagasts)|Mežāres]], [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilve]], [[Babīte]], [[Piņķi]], [[Liberi]], [[Egļuciems (Babītes pagasts)|Egļuciems]], [[Brīvkalni]], [[Sēbruciems]], [[Skārduciems]], [[Vīkuļi]], [[Dzilnuciems]], [[Lapsas (Babītes pagasts)|Lapsas]], [[Klīves]], [[Cielavas (Babītes pagasts)|Cielavas]], [[Trenči]], [[Bļodnieki]], [[Pluģuciems]], [[Priežciems]], [[Dzērves (Babītes pagasts)|Dzērves]]. [[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagastā]] atrodas 10 ciemi: [[Spuņciems]], [[Silmalas (Salas pagasts)|Silmalas]], [[Sīpolciems]], [[Varkaļi]], [[Pērnciems]], [[Straupciems]], [[Gātciems]], [[Pavasari]], [[Kūdra (Salas pagasts)|Kūdra]], [[Kaģi]]. === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Mārupes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=23.11.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (25246) |green|70.0}} {{bar percent|[[Krievi]] (6410) |red|17.8}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (833) |blue|2.3}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (650) |black|1.8}} {{bar percent|[[Poļi]] (386) |pink|1.1}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (235) |yellow|0.7}} {{bar percent|[[Ebreji]] (71) |orange|0.2}} {{bar percent|[[Čigāni]] (32) |violet|0.1}} {{bar percent|[[Igauņi]] (31) |purple|0.1}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (2172) |grey|6.0}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {{pamatraksts|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas}} == Saimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} === Transports === <gallery> Aeroport 2013 - panoramio.jpg|Lidosta "Rīga" Tīraines stacija 2021 (2).jpg|Tīraines dzelzceļa pietura A5Latvia.jpg|Autoceļš A5 pie Babītes </gallery> Mārupes novadu šķērso vairāki dažādas nozīmes autoceļi. Novada teritoriju šķērso trīs galvenie autoceļi — {{A ceļš|5}} (Rīgas apvedceļš (Salaspils—Babīte)), {{A ceļš|9}} (Rīga (Skulte)—Liepāja) un {{A ceļš|10}} (Rīga—Ventspils). Tāpat, novadu šķērso trīs reģionālās nozīmes autoceļi — {{P ceļš|101}} (Kalnciems—Kūdra), {{P ceļš|132}} (Rīga—Jaunmārupe) un {{P ceļš|133}} (Lidostas “Rīga” pievedceļš). Aptuveni 3 km garumā {{A ceļš|8}} veido robežu starp Mārupes novadu [[Rīga]]s pilsētu, nešķērsojot novada teritoriju. Mārupes novadā atrodas [[Starptautiskā lidosta "Rīga"]], kas ir lielākā lidosta Latvijā un Baltijas valstīs. Novadu teritoriju šķērso arī [[dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava]], uz kuras Mārupes novada teritorijā atrodas viena pietura — [[Tīraine (stacija)|Tīraine]]. == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery perrow="5"> Реконструированные укрепления - panoramio.jpg|Rekonstruēts nocietinājums Ložmetējkalna apkārtnē Babītes ezers 09.jpg|Babītes ezers 20120630-03(Skaista ezers, Cenas tīrelis).jpg|Skaista ezers Cenas tīrelī Cenas tīreļa laipa.jpg|Cenas tīreļa laipa Jaunmārupe, Mārupes novads, LV-2166, Latvia - panoramio - alinco fan.jpg|Dzīvojamās ēkas Jaunmārupē Piņķu Sv. Nikolaja luterāņu baznīca,8.jpg|Piņķu luterāņu baznīca Sluzas - panoramio.jpg|Varkaļu kanāla slūžu aizsprosts Piņku kaujas piemiņai, Piņķi, Babītes pagasts, Babītes novads, Latvia - panoramio.jpg|Piņku kaujas piemineklis Božu ūdenskrātuve, Babītes pagasts, Babītes novads, Latvia - panoramio (4).jpg|Božu ūdenskrātuve Beberbeķu ezers, 22.04.2014.jpg|Beberbeķu dzirnavezers </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Latvijas novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} [[Kategorija:Mārupes novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] kjsjg4f6mdk5e6ooc0xg5wozvavqxja 0 465101 4500499 4373560 2026-07-30T13:13:56Z Bendžamins 76862 4500499 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Tolu Arokodare | image = Tolu Arokodare 01112025 (1).jpg | fullname = ''Toluwalase Emmanuel Arokodare'' | height = 195 | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|mf=yes|2000|11|23}} | birth_place = {{vieta|Nigērija|Lagosas štats|Festača}} | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | currentclub = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} ''[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]'' | years1 = 2019—2023 | clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera FC]] | caps1 = 32 | goals1 = 22 | years2 = 2020—2021 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} ''[[1. FC Köln]]'' | caps2 = 10 | goals2 = 0 | years3 = 2021—2023 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Francija}} ''[[Amiens SC]]'' | caps3 = 55 | goals3 = 14 | clubs4 = {{flaga|Beļģija}} ''[[KRC Genk|Genk]]'' | years4 = 2023—2025 | caps4 = 94 | goals4 = 36 | clubnumber = 99 | pcupdate = {{dat|2026|07|30|sk|bez}} | clubs5 = {{flaga|Anglija}} ''[[Wolverhampton Wanderers]]'' | years5 = 2025— | caps5 = 33 | goals5 = 3 | nationalteam1 = {{fb|Nigērija}} | nationalyears1 = 2025— | nationalcaps1 = 10 | nationalgoals1 = 2 | caption = Tolu Arokodare 2025. gadā | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} ''[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]'' | years6 = 2026— | caps6 = 0 | goals6 = 0 }} '''Toluvalase Emanuels Arokodare''' ({{val|en|Toluwalase Emmanuel Arokodare}}), zināms kā '''Tolu''' (dzimis 2000. gada 23. novembrī, Festačas ciemā, [[Lagosas štats|Lagosas štatā]], [[Nigērija|Nigērijā]]) ir Nigērijas [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Nigērijas futbola izlase|Nigērijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Arokodare pārstāv Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'' komandu [[Amsterdamas "Ajax"]], kas viņu īrē no ''[[Wolverhampton Wanderers]]''. == Bērnība == Tolu dzimis sportiskā ģimenē — tēvs bijis nacionāla līmeņa atlēts astoņdesmitajos gados un brāļi spēlējuši neprofesionālo futbolu, kas mudinājis vairāk pievērsties sportiskām aktivitātēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thenationonlineng.net/arokodare-meet-the-new-victor-osimhen/|title=AROKODARE: Meet the new Victor Osimhen - The Nation Nigeria|date=2020. gada 7. marts|website=Latest Nigeria News, Nigerian Newspapers, Politics|access-date=2020. gada 13. Augustsss|archive-date=2020. gada 8. Aprīlis|archive-url=https://web.archive.org/web/20200408033031/https://thenationonlineng.net/arokodare-meet-the-new-victor-osimhen/}}</ref> Tēva mudināts apguvis sportiska novirziena izglītību Nigērijas Starptautiskajā sporta akadēmijā ''Wasimi Orile''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.edusko.com/school/international-sports-academy-tia |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|08|13||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210509201624/https://www.edusko.com/school/international-sports-academy-tia }}</ref> == Jauniešu futbols == Bijis Nigērijas U17 izlases 2017. gada izlaidumā, kas pazīstama kā "Zelta ērgļi".<ref>https://www.thenff.com/2016/08/eaglets-land-in-sokoto-resume-training-for-menas/</ref> 2017. gadā Nigērijas Profesionālo futbolistu izlasē pārstāvot futbola klubu ''[[Gombe United]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nasarawasportgist.wordpress.com/2017/03/20/npfl-all-stars-arrive-in-south-africa-for-gauteng-future-champions-tourney/|title=NPFL All Stars arrive in South Africa for Gauteng Future Champions Tourney|date=2017. gada 20. marts}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/clubowners/photos/tolu-arokodare-of-gombe-united/1456300071086780|title=Facebook|website=www.facebook.com}}</ref> piedalījies jauno zvaigžņu turnīrā Dienvidāfrikā, kur guva 6 vārtus. == Pieaugušo futbols == 2019. gadā Arokodare devās uz Eiropu pārbaudīties [[Vācija]]s un Francijas klubos, taču galā nonāca Latvijas [[Valmiera FC]] komandā. 2020. gada septembrī Arokodare uz īres tiesībām pievienojās ''[[1. FC Köln]]'', bet kopš 2021. gada tiek īrēts Francijas klubam ''[[Amiens SC]]''. Tika lēsts, ka spēlētāja izpirkuma maksa pēc īres beigām varētu sasniegt 3 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/francija/28062021-tolu_nepaliek_kelne_un_parcelas_uz_franci|title=Tolu nepaliek Ķelnē un pārceļas uz Francijas otro līgu|last=Emils Ozerinskis {{!}} Sportacentrs}}</ref> 2023. gadā pievienojies Beļģijas klubam ''[[KRC Genk|Genk]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fc.de/fc-info/news/detailseite/details/fc-verpflichtet-tolu-arokodare/|title=FC verpflichtet Tolu Arokodare|website=fc.de|access-date={{dat|2020|09|18||bez}}|archive-date={{dat|2022|04|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220406230023/https://fc.de/fc-info/news/detailseite/details/fc-verpflichtet-tolu-arokodare/}}</ref> 2024.—2025. gada sezonā kļuvis par [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līgas]] rezultatīvāko spēlētāju. 2025. gada augustā par aptuveni 27 miljoniem eiro pārcēlies uz [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Wolverhampton Wanderers]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c8e1009pw3lo|title=Wolves transfer news: Tolu Arokodare signs from Genk in £24m deal|last=Mashiter|first=Nick|website=BBC Sport|access-date=2025-09-02|date=2025-09-01|language=en-GB}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Arokodare, Tolu}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Nigērijas futbolisti]] [[Kategorija:Nigērijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Valmiera FC spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Köln spēlētāji]] [[Kategorija:Amiens SC spēlētāji]] [[Kategorija:KRC Genk spēlētāji]] [[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Amsterdamas "Ajax" spēlētāji]] 7cyr9jaxmicdz2wlvfovhzrzxxrm9tr 0 472483 4500813 4129153 2026-07-31T08:44:53Z Vylks 50297 4500813 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1960|5|8}} | death_date = {{miršanas datums un vecums|2026|7|31|1960|5|8}} | nationalteam1 = {{fb|ITA}} | managerclubs1 = {{flaga|Itālija}} [[A.C. Milan Primavera|Milan Primavera]] | years1 = 1977–1997 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | playername = Franko Barēzi | name = | ntupdate = | pcupdate = | nationalcaps1 = 81 | nationalyears1 = 1982–1994 | nationalgoals1 = 1 | birth_place = | caption = Barēzi 1979. gadā | image = Franco baresi panini card 1979.jpg | height = 176 | goals1 = 16 | currentclub = | countryofbirth = {{vieta|Itālija|Travaljato}} | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | clubnumber = | caps1 = 532 | manageryears1 = 2002–2006 }} '''Franko Barēzi''' ({{Val|it|Franco Baresi}}, dzimis {{Dat|1960|5|8}}, miris {{Dat|2026|7|31}}) bija [[Itālija|Itālijas]] [[futbolists]] un futbola [[treneris]]. Spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. Visu savu karjeru Barēzi pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī [[Kapteinis (futbols)|komandas kapteinis]]. Kopā ar Milānas komandu Barēzi ieguva sešus ''[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Serie A]]'' titulus, trīs [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgas]] titulus un divus [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausus]]. [[Itālijas futbola izlase|Itālijas futbola izlases]] sastāvā Barēzi ir spēlējis [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980.]] un [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988. gada Eiropas čempionātā]], kā arī trīs [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausos]], [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gadā]] izcīnot čempionu titulu. Franko vecākais brālis [[Džuzepe Barēzi]] arī bija futbolists. == Sasniegumi == '''Milan''' * [[Itālijas Serie A]]: 1978–79, 1987–88, 1991–92, 1993–94, 1995–96 * [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Itālijas Serie B]]: 1980–81, 1982–83 * [[Supercoppa Italiana]]: 1988, 1992, 1993, 1994 * [[UEFA Čempionu līga]]: 1988–89, 1989–90, 1993–94 * [[UEFA Superkauss|Eiropas Superkauss]]: 1990, 1994 * [[Starpkontinentālais kauss]]: 1989, 1990 '''Individuālie sasniegumi''' * ''[[AC Milan]]'' gadsimta labākais spēlētājs: 1999 * [[Itālijas Serie A]] gadsimta labākais spēlētājs: 2000 * [[FIFA 100]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} {{Itālijas futbolists-aizmetnis}} {{FIFA 100}} {{DEFAULTSORT:Barēzi, Franko}} [[Kategorija:1960. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Itālijas futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas futbola treneri]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:1980. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:1988. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:1982. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1990. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1984. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:FIFA 100]] 4ni3nvnavw44g39bzx48uro889a9l9d 0 475705 4500599 4490571 2026-07-30T18:44:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500599 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|attēls=Beauty Of Gilgit Baltistan.jpg|att_nosaukums=Lāčpurni [[Gilgita-Baltistāna|Gilgitā-Baltistānā]]|valsts=Fungi|valsts_lv=Sēnes|nodalījums=Ascomycota|nodalījums_lv=Asku sēnes|klase=Pezizomycetes|klase_lv=Kaussēnes|kārta=Pezizales|kārta_lv=Kaussēņu rinda|dzimta=Morchellaceae|dzimta_lv=Lāčpurnu dzimta|kategorijas=nē}} [[Attēls:2009-03-30 Ptychoverpa bohemica (Krombholz) Boudier 40184.jpg|thumb|Parastais ķēvpups (''Verpa bohemica'')]] [[Attēls:Disciotis venosa 66837656.jpg|thumb|Dzīslainais kauslāčpurns (''Disciotis venosa'')]] [[Attēls:Kalapuya brunnea 53866.jpg|thumb|''Kalapuya brunnea'']] '''Lāčpurnu dzimta''' (''Morchellaceae'') ir [[Asku sēnes|asku sēņu]] dzimta [[kaussēņu kārta|kaussēņu kārtā]] (''Pezizales''). Saskaņā ar 2008. gadā aktuālo klasifikāciju dzimtā ir bijušas vismaz 49 sugas, kas sadalītas 4 ģintīs,<ref>Kirk PM, Cannon PF, Minter DW, Stalpers JA (2008). ''Dictionary of the Fungi (10th ed.)''. Wallingford, UK: CAB International. p. 439. ISBN 978-0-85199-826-8.</ref> bet 2012. gadā tika pievienotas vēl 5 ģintis.<ref>Trappe MJ, Trappe JM, Bonito GM (2010). ''"Kalapuya brunnea gen. & sp. nov. and its relationship to the other squestrate genera in Morchellaceae".'' Mycologia. 102 (5): 1058–1065. doi:10.3852/09-232. PMID 20943505.</ref> Vispazīstamākie dzimtas pārstāvji ir kulināri populārie [[lāčpurni]] (''Morchella''), tiem līdzīgie, bet mazāk vērtīgie [[ķēvpupi]] (''Verpa'') un kausveidīgie [[kauslāčpurni]] (''Disciotis''). Tikai šīs trīs ģintis ir droši atrastas Latvijā. No citām dzimtas ģintīm ''Costantinella'' neveido [[sēne|augļķermeņus]] šā vārda klasiskajā nozīmē un izskatā ir tuvas pelējuma sēnēm, kamēr atlikušās ''Kalapuya'', ''Imaia'', ''Leucangium'' un ''Fischerula'' ir ārēji līdzīgas [[trifeles|trifelēm]]. Daži avoti iekļauj dzimtā arī ģinti ''Mitrophora'',<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gbif.org/species/8398 |title=GBIF atradņu karte |access-date={{dat|2021|01|18||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210513165629/https://www.gbif.org/species/8398 }}</ref> kas tagad parasti tiek apvienota ar lāčpurnu ģinti (tai piederēja zvana lāčpurns), vai neiekļauj ''Leucangium'' un ''Fischerula''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.biolib.cz/en/taxon/id59663/ |title=Biolib.cz: Morchellaceae |access-date={{dat|2021|01|18||bez}} |archive-date={{dat|2022|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220406105807/https://www.biolib.cz/en/taxon/id59663/ }}</ref> Līdz 1997. gadam lāčpurnu ģints tika iekļauta [[rumpuču dzimta|rumpuču dzimtā]] (''Helvellaceae''), taču daudzu kaussēņu rindas sēņu DNS analīze parādīja, ka ķēvpupu, lāčpurnu un kauslāčpurnu ģintis ir ģenētiski cieši saistītas, pateicoties kam tās pašlaik ir apvienotas kopīgā lāčpurnu dzimtā.<ref>O'Donnell K, Cigelnik E, Weber NS, Trappe JM (1997). ''"Phylogenetic relationships among ascomycetous truffles and the true and false morels inferred from 18S and 28S ribosomal DNA sequence analysis"''. Mycologia. 89 (1): 48–65. doi:10.2307/3761172. JSTOR 3761172.</ref> Dzimtā tiek iekļauta arī izmirusī paleolāčpurnu (''Paleomorchella'') ģints. == Apraksts == Trīs pazīstamākajām dzimtas ģintīm ir parastā [[Asku sēnes|asku sēņu]] uzbūve. Lāčpurniem raksturīgs augļķermenis (apotēcijs) ar šūnotu dobu cepurīti un dobu kātiņu. Tiem visumā līdzīgajām ķēvpupu sugām arī ir izteikts kātiņš ar gludu vai krunkainu cepurīti. Kauslāčpurniem ir kausam līdzīga cepurīte ar krokām iekšpusē un mazu vai neesošu kātiņu.<ref>Bunyard BA, Nicholson MS, Royse DJ (1995). ''"Phylogenetic resolution of Morchella, Verpa, and Disciotis (Pezizales: Morchellaceae) based on restriction enzyme analysis of the 28S ribosomal RNA gene"''. Experimental Mycology. 19 (3): 223–33. doi:10.1006/emyc.1995.1027. PMID 7553270.</ref> Askosporas ir elipsoīdas, gludas un parasti caurspīdīgas,<ref>Kimbrough JW. (1970). ''"Current trends in the classification of Discomycetes".'' Botanical Review. 36 (2): 91–161. doi:10.1007/BF02858958.</ref> pieaugušās sporās ir neparasti daudz kodolu (20—60).<ref>[http://www.mushroomexpert.com/morchellaceae.html Kuo, M. (2005, January). The Morchellaceae: True morels and verpas]. MushroomExpert.Com</ref> Šo ģinšu sēnes Latvijā aug galvenokārt pavasaros. == Atrašana Latvijā == Latvijā asku sēnes nav pietiekami pētītas, bet līdz 2021. gadam bija atrastas 6 [[lāčpurnu ģints]] sugas, 2 [[ķēvpupu ģints]] sugas un 1 [[kauslāčpurnu ģints]] suga. * [[Augstais lāčpurns]] (''Morchella elata'') * [[Parastais lāčpurns]] (''Morchella esculenta'') * [[Skaistais lāčpurns]] (''Morchella deliciosa'') * [[Smailais lāčpurns]] (''Morchella conica'') * [[Stepes lāčpurns]] (''Morchella steppicola'') * [[Zvana lāčpurns]] (''Morchella semilibera'') * [[Parastais ķēvpups]] (''Verpa bohemica'') * [[Slaidais ķēvpups]] (''Verpa digitaliformis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://miko.ldm.gov.lv/Species_lists_LV/Ascomycetes.htm |title=Mikologu biedrība: Latvijā konstatētās sēņu sugas |access-date={{dat|2021|01|18||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190701020518/http://miko.ldm.gov.lv/Species_lists_LV/Ascomycetes.htm }}</ref> * [[Dzīslainais kauslāčpurns]] (''Disciotis venosa'')<ref name="LLSG">I.Dāniele, D.Meiere "''Lielā Latvijas sēņu grāmata''", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 504. lpp.</ref><ref>[https://www.latvijasdaba.lv/senes/sistematiskais-raditajs/morchellaceae/ Sugu enciklopēdija "Latvijas Daba"]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sisterlinks-inline}} * [http://www.indexfungorum.org/Names/NamesRecord.asp?RecordID=81027 Index Fungorum] * [https://www.mycobank.org/page/Name%20details%20page/field/Mycobank%20%23/81027 MycoBank] [[Kategorija:Asku sēnes]] [[Kategorija:Sēņu sistemātika]] d7a4udh616m6p1k8fz5xa5lhduz6mn1 0 483200 4500846 4339813 2026-07-31T10:26:12Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap 4500846 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Mīlgrāvja stacija pirms 1909.jpg|thumb|Mīlgrāvja stacija (pirms 1909)]] '''Dzelzceļa līnija Rīga—Mīlgrāvis''' (''Mühlgrabener Eisenbahn'', ''Рига—Мюльграбень'') bija 1872. gadā uzbūvēts dzelzceļš, kas savienoja [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas staciju]] ar [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvi]]. Mūsdienās tā ir daļa no [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte]]. == Vēsture == [[Attēls:Vilcienu saraksts no Rīgas stacijas 1897.jpg|200px|thumb|1897. gada vilcienu kustības saraksts Rīga–Mīlgrāvis (''Mühlgraben'').]] 1867. gadā Rīgas—Dinaburgas dzelzceļa sabiedrība nolēma izbūvēt 11 km garu dzelzceļu no Rīgas līdz Mīlgrāva kuģu piestātnēm ar atzarojumiem uz lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem. Dzelzceļa līnijas celtniecību pabeidza 1872. gadā, pa to kursēja gan preču vilcieni, gan pasažieru vilcieni. 1873. gadā pēc Rīgas Biržas komitejas ierosmes pilsēta uzbūvēja jaunus ostas molus. 1883. gadā Mīlgrāvja dzelzceļa staciju ar galveno Rīgas staciju savienoja telefona līnija, blakus esošajā Mīlgrāvja muitnīcā bija atsevišķa telefona līnija. 1894. gadā dzelzceļš pārgāja valsts īpašumā. 1919. gadā kontroli pār līniju pārņēma Latvijas Dzelzceļu virsvalde, 1930. gadā uzsāka dzelzceļa līnijas celtniecību līdz [[Rūjiena]]i. 1933. gadā atklāja pasažieru staciju "Jaunmīlgrāvis", ko vēlāk pārdēvēja par "Dzirnupi", tad par "[[Mangaļi (stacija)|Mangaļiem]]".<ref>[https://www.citariga.lv/lat/milgravis/infrastruktura/dzelzcels/ citariga.lv]</ref> == Stacijas un pieturas punkti == * [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]] ** Aleksandra vārti (''Alexander Thor'', ''Александровские ворота'', tagad [[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]]), izveidota 1889. gadā kā savienojuma stacija ar [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|Rīgas—Pleskavas dzelzceļu]], no 1902. gada atzars uz [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīgas-Orlas dzelzceļu]]. ** Kara hospitāļa pasažieru platforma (''Haltepunkt Kriegs Hospital'', ''Военный госпиталь'', tagad [[Brasa (stacija)|Brasa]]). 1903. gadā uzbūvēja atzaru uz pilsētas elevatoru Andrejsalā (tagadējā Rīgas Krasta līnija), 1907. gadā uzbūvēja savienojumu ar Ķeizarmeža staciju (tagadējo [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalnu]]). ** Aleksandra augstumu platforma (''Haltepunkt Alexandershöhe'', ''Александровская высота'', tagad [[Sarkandaugava (stacija)|Sarkandaugava]]), 1915. gadā pārdēvēta par Sarkandaugavu. * Mīlgrāvis, galastacija (''Mühlgraben'', ''Мюльграбен''), tagad senā [[Mangaļi (stacija)|Mangaļu stacijas]] ēka atrodas slēgtā ostas teritorijā. <gallery> Raudteejaam Zemitāni (Aleksandri Värav) Riias - Zemitāni (Alexander Gate) train station in Riga (12810063443).jpg|Stacija "Aleksandra vārti" (pēc 1889) Sarkandaugavas stacija 2.JPG|Sarkandaugavas stacija </gallery> == Ārējās saites == * [http://www.railwaymuseum.lv Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100516224050/http://www.railwaymuseum.lv/ |date={{dat|2010|05|16||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Rīga—Mīlgrāvis, dzelzceļa līnija}} [[Kategorija:Latvijas vēsturiskās dzelzceļa līnijas]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas laika dzelzceļa līnijas]] sjy8h1n3c03jbrpuf3ijb7nymojrqce 4500847 4500846 2026-07-31T10:26:48Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4500847 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Mīlgrāvja stacija pirms 1909.jpg|thumb|Mīlgrāvja stacija (pirms 1909)]] '''Dzelzceļa līnija Rīga—Mīlgrāvis''' (''Mühlgrabener Eisenbahn'', ''Рига—Мюльграбень'') bija 1872. gadā uzbūvēts dzelzceļš, kas savienoja [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas staciju]] ar [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvi]]. Mūsdienās tā ir daļa no [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte]]. == Vēsture == [[Attēls:Vilcienu saraksts no Rīgas stacijas 1897.jpg|200px|thumb|1897. gada vilcienu kustības saraksts Rīga–Mīlgrāvis (''Mühlgraben'').]] 1867. gadā Rīgas—Dinaburgas dzelzceļa sabiedrība nolēma izbūvēt 11 km garu dzelzceļu no Rīgas līdz Mīlgrāva kuģu piestātnēm ar atzarojumiem uz lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem. Dzelzceļa līnijas celtniecību pabeidza 1872. gadā, pa to kursēja gan preču vilcieni, gan pasažieru vilcieni. 1873. gadā pēc [[Rīgas Biržas komiteja]]s ierosmes pilsēta uzbūvēja jaunus ostas molus. 1883. gadā Mīlgrāvja dzelzceļa staciju ar galveno Rīgas staciju savienoja telefona līnija, blakus esošajā Mīlgrāvja muitnīcā bija atsevišķa telefona līnija. 1894. gadā dzelzceļš pārgāja valsts īpašumā. 1919. gadā kontroli pār līniju pārņēma Latvijas Dzelzceļu virsvalde, 1930. gadā uzsāka dzelzceļa līnijas celtniecību līdz [[Rūjiena]]i. 1933. gadā atklāja pasažieru staciju "Jaunmīlgrāvis", ko vēlāk pārdēvēja par "Dzirnupi", tad par "[[Mangaļi (stacija)|Mangaļiem]]".<ref>[https://www.citariga.lv/lat/milgravis/infrastruktura/dzelzcels/ citariga.lv]</ref> == Stacijas un pieturas punkti == * [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]] ** Aleksandra vārti (''Alexander Thor'', ''Александровские ворота'', tagad [[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]]), izveidota 1889. gadā kā savienojuma stacija ar [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|Rīgas—Pleskavas dzelzceļu]], no 1902. gada atzars uz [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīgas-Orlas dzelzceļu]]. ** Kara hospitāļa pasažieru platforma (''Haltepunkt Kriegs Hospital'', ''Военный госпиталь'', tagad [[Brasa (stacija)|Brasa]]). 1903. gadā uzbūvēja atzaru uz pilsētas elevatoru Andrejsalā (tagadējā Rīgas Krasta līnija), 1907. gadā uzbūvēja savienojumu ar Ķeizarmeža staciju (tagadējo [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalnu]]). ** Aleksandra augstumu platforma (''Haltepunkt Alexandershöhe'', ''Александровская высота'', tagad [[Sarkandaugava (stacija)|Sarkandaugava]]), 1915. gadā pārdēvēta par Sarkandaugavu. * Mīlgrāvis, galastacija (''Mühlgraben'', ''Мюльграбен''), tagad senā [[Mangaļi (stacija)|Mangaļu stacijas]] ēka atrodas slēgtā ostas teritorijā. <gallery> Raudteejaam Zemitāni (Aleksandri Värav) Riias - Zemitāni (Alexander Gate) train station in Riga (12810063443).jpg|Stacija "Aleksandra vārti" (pēc 1889) Sarkandaugavas stacija 2.JPG|Sarkandaugavas stacija </gallery> == Ārējās saites == * [http://www.railwaymuseum.lv Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100516224050/http://www.railwaymuseum.lv/ |date={{dat|2010|05|16||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Rīga—Mīlgrāvis, dzelzceļa līnija}} [[Kategorija:Latvijas vēsturiskās dzelzceļa līnijas]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas laika dzelzceļa līnijas]] 1y1u1o9niaylf6pxjokpkuqa733t1xp 0 489293 4500495 4282449 2026-07-30T13:06:36Z Bendžamins 76862 4500495 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Artems Dovbiks | image = Artem Dovbyk.jpg | image_size = 200 | caption = Artems Dovbiks 2016. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|6|21}} | birth_place = {{vieta|Ukraina|Čerkasi}} | height = 189 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Bologna FC 1909|Bologna]] | clubnumber = | youthyears1 = 2010—2014 | youthclubs1 = {{flaga|UKR}} [[FC Cherkaskyi Dnipro|Cherkaskyi Dnipro]] | years1 = 2014—2015 | clubs1 = {{flaga|UKR}} [[FC Cherkaskyi Dnipro|Cherkaskyi Dnipro]] | caps1 = 20 | goals1 = 7 | years2 = 2015—2017 | clubs2 = {{flaga|UKR}} [[FC Dnipro|Dnipro]] | caps2 = 35 | goals2 = 18 | years3 = 2016 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|MDA}} [[FC Zaria Bălți|Zaria Bălți]] | caps3 = 3 | goals3 = 0 | years4 = 2018—2020 | clubs4 = {{flaga|DEN}} [[FC Midtjylland|Midtjylland]] | caps4 = 18 | goals4 = 1 | years5 = 2019—2020 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|DEN}} [[SønderjyskE Fodbold|SønderjyskE]] | caps5 = 18 | goals5 = 2 | years6 = 2020—2023 | clubs6 = {{flaga|UKR}} [[SK Dnipro-1|Dnipro-1]] | caps6 = 71 | goals6 = 44 | nationalyears1 = 2015 | nationalteam1 = {{flaga|UKR}} Ukraina U18 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2016—2018 | nationalteam2 = {{flaga|UKR}} Ukraina U21 | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2021— | nationalteam3 = {{fb|Ukraina}} | nationalcaps3 = 41 | nationalgoals3 = 11 | pcupdate = {{dat|2026|07|30|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|07|30|sk|bez}} | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]] | years7 = 2023—2024 | caps7 = 36 | goals7 = 24 | clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | years8 = 2024— | caps8 = 46 | goals8 = 15 | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Bologna FC 1909|Bologna]] | years9 = 2026— | caps9 = 0 | goals9 = 0 }} '''Artems Dovbiks''' ({{val|uk|Артем Олександрович Довбик}}; dzimis {{dat|1997|6|21}} [[Čerkasi|Čerkasos]]) ir ukraiņu [[futbolists]], kas spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Ukrainas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]s komandu ''[[Bologna FC 1909|Bologna]]'', kas viņu īrē no ''[[AS Roma|Roma]]''. == Klubu karjera == === Čerkasu "Dnipro" === Dovbiks dzimis [[Čerkasi|Čerkasos]], Ukrainā, un ir [[Čerkasu "Dnipro"]] akadēmijas audzēknis. Savu profesionālo debiju Dovbiks ​​piedzīvoja šajā komandā, 2014. gadā. Viņš uzvarēja [[2014.–2015. gada Ukrainas futbola 2. līgas sezona|2014.–2015. gada Ukrainas 2. līgas]] sezonā, gūstot 7 vārtus. === Dnipro === 2015. gada vasarā viņš parakstīja līgumu ar [[FK Dnipro]],<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ua-football.com/ua/ukrainian/high/1470997912-fk-dnipro-dozayaviv-dovbika.html|title=ФК Дніпро дозаявив Довбика|website=www.ua-football.com|access-date=2024-03-21|date=2016-08-12|language=uk}}</ref> bet 2016. gada aprīlī<ref name=":0" /> viņš tika nosūtīts trīs mēnešu īrē uz Moldovas klubu [[FC Zaria Bălți]], kur izcīnīja [[Moldovas kauss futbolā|Moldovas kausu]]. Viņš ieguva labākā jaunā spēlētāja balvu [[2016.–2017. gada Ukrainas futbola Premjerlīgas sezona|2016.–2017. gada Ukrainas Premjerlīgas]] sezonā. Tas pamudināja [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas]] izlases treneri [[Andrijs Ševčenko|Andriju Ševčenko]] izsaukt viņu uz [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācijas spēlēm. === Midtjylland === Kad "Dnipro" tika pazemināta parādu dēļ, Dovbiks ​​palika klubā. [[Ukrainas futbola 2. līga|Ukrainas 2. līgā]] viņš 13 spēlēs guva 12 vārtus, piesaistot ārvalstu klubu interesi, un 2018. gadā viņš kā bezmaksas transfērs pievienojās Dānijas klubam [[FC Midtjylland]].<ref>Includes [[Ukrainian Cup]], [[Moldovan Cup]], [[Danish Cup]], [[Copa del Rey]]</ref> 2018. gadā ar [[FC Midtjylland]] Dovbiks kļuva par valsts čempionu, un 2019. gadā kļuva par valsts kausa īpašnieku. 2019. gada 2. septembrī viņš tika izīrēts [[SønderjyskE Fodbold|SønderjyskE]] uz 2019.–2020. gada sezonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://soenderjyske.dk/fodbold/soenderjyske-lejer-angriber-i-fc-midtjylland/|title=SønderjyskE lejer angriber i FC Midtjylland - Sønderjysk Elitesport A/S|website=web.archive.org|access-date=2024-03-21|date=2019-09-02|archive-date=2019-09-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20190902093637/https://soenderjyske.dk/fodbold/soenderjyske-lejer-angriber-i-fc-midtjylland/}}</ref> Kopā ar "SønderjyskE" Dovbiks otro reizi kļuva par Dānijas kausa īpašnieku. === Dnipro-1 === Pēc regulārā spēles laika trūkuma un bez vārtu guvumiem, 2020. gadā Dovbiks ​​atgriezās Ukrainā, noslēdzot līgumu ar nesen izveidoto [[SK Dnipro-1]], kas iepriekšējā sezonā tika tika paaugstināti uz [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgu]]. Kamēr viņa sniegums līgā bija nedaudz zemāks par gaidīto, Dovbiks ​​[[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kausa]] izcīņā guva labus rezultātus, trīs spēlēs gūstot 4 vārtus, kļūstot par vienu no trim turnīra rezultatīvākajiem spēlētājiem. 2022. gadā, pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]], tika atcelta [[2021.–2022. gada Ukrainas futbola Premjerlīga sezona|2021.–2022. gada sezona]]. Dovbiks ​​uz laiku pārcēlās uz [[Kijivas "Dinamo"]], kas atlikušo sezonas daļu spēlēja labdarības spēles Eiropā, lai saglabātu formu. === Girona === 2023. gada 6. augustā Dovbiks ​​parakstīja līgumu ar Spānijas klubu [[Girona FC|Girona]], līdz 2028. gadam,<ref>Two appearances in UEFA Europa League, seven appearances and five goals in [[UEFA Europa Conference League]]</ref> par 7 miljoniem eiro, kļūstot par dārgāko spēlētāju kluba vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football-espana.net/2023/08/06/girona-complete-club-record-signing-of-ukrainian-international-striker|title=Girona complete club-record signing of Ukrainian international striker|last=Menzies|first=John|website=Football España|access-date=2024-03-21|date=2023-08-06|language=en}}</ref> 12. augustā viņš guva vārtus savā debijas reizē, izbraukumā spēlējot neizšķirti, 1:1, pret [[Sansevastjanas "Real Sociedad"|Real Sociedad]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laliga.com/en-GB/match/temporada-2023-2024-laliga-easports-real-sociedad-girona-fc-1|title=Real Sociedad vs Girona FC - LALIGA EA SPORTS|website=Página web oficial de LALIGA {{!}} LALIGA|access-date=2024-03-21|language=en}}</ref> 2024. gada 21. janvārī viņš sešu minūšu laikā guva savu pirmo [[Hat-trick|''hat-trick'']], uzvarā ar 5:1, pār [[Sevilla FC|Sevilla]], kad kopā ar [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] spēlētāju [[Džūds Belingems|Džūdu Belingemu]] kļuva par labāko vārtu guvēju, ar 14 vārtiem 20 mačos, [[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2023.–2024. gada sezonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/lists/watch-artem-dovbyk-six-minute-hat-trick-girona-level-real-madrid-jude-bellingham-top-la-liga-scoring-chart/blt8f6f7a90f1d61c8f|title=WATCH: Artem Dovbyk completes stunning six-minute hat-trick for Girona to draw level with Real Madrid superstar Jude Bellingham at the top of La Liga scoring chart {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2024-03-21|date=2024-01-21|language=en}}</ref> == Starptautiskā karjera == Dovbiks ​​tika izsaukts uz [[Ukrainas U-19 futbola izlase|Ukrainas U-19 izlases]] treniņnometni, taču šajā izlasē nevienu spēli neaizvadīja. 19 gadu vecumā Dovbiks ​​saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Ukrainas futbola izlase|pieaugušo izlasi]], kad viņš tika iekļauts 31 spēlētāja komandā, [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlei pret [[Islandes futbola izlase|Islandi]], 2016. gada 5. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ffu.org.ua/eng/teams/teams_main/15474/|title=Football Federation of Ukraine's official website|website=web.archive.org|access-date=2024-03-21|date=2016-09-18|archive-date=2016-09-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20160918165947/http://www.ffu.org.ua/eng/teams/teams_main/15474/}}</ref> Viņš piedalījās [[:en:2017_UEFA_European_Under-21_Championship_qualification|2017. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāta kvalifikācijā]] kā 19 gadus vecs, un piedalījās [[:en:2019_UEFA_European_Under-21_Championship_qualification|2019. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāta kvalifikācijā]]. Ukrainas izlasē viņš debitēja 2021. gada 31. martā, [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē, pret [[Kazahstānas futbola izlase|Kazahstānu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/worldcup/preliminaries/europe/matches/match/400155628/|title=FIFA World Cup Qatar 2022™ Qualifiers - Europe - Matches - Ukraine - Kazakhstan - FIFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-03-21|date=2021-04-10|archive-date=2021-04-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20210415153807/https://www.fifa.com/worldcup/preliminaries/europe/matches/match/400155628/}}</ref> 2021. gada 29. jūnijā Dovbiks ​​debitēja [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]], astotdaļfināla papildlaikā, pret [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]], aizstājot [[Andrijs Jarmolenko|Andriju Jarmolenko]]. Viņš guva uzvaras vārtus pagarinājuma kompensācijas laikā, nodrošinot Ukrainai uzvaru ar 2:1, un iekļūšanu ceturtdaļfinālā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51198613|title=Ukraine stun Sweden with late winner|work=BBC Sport|access-date=2024-03-21|language=en-GB}}</ref> == Karjeras statistika == === Klubos === {{updated|2024. gada 16. martā}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Artem Dovbyk |url=https://int.soccerway.com/players/-/352481/ |website=int.soccerway.com |accessdate={{dat|2024|3|22||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ ! rowspan="2" |Klubs ! rowspan="2" |Sezona ! colspan="3" |Līga ! colspan="2" |Nacionālais kauss{{efn|Iekļauj [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kausu]], [[Moldovas kauss futbolā|Moldovas kausu]], [[Dānijas kauss futbolā|Dānijas kausu]], [[Copa del Rey]]}} ! colspan="2" |Eiropa ! colspan="2" |Kopā |- !Divīzija !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti |- |[[Čerkasu "Dnipro"]] |2014—15 |[[Ukrainas futbola 2. līga|Ukrainas 2. līga]] |20 |7 |1 |0 | colspan="2" |— |21 |7 |- | rowspan="4" |[[FC Dnipro|Dnipro]] |2015—16 | rowspan="2" |[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]] |0 |0 |1 |0 |0 |0 |1 |0 |- |2016—17 |22 |6 |1 |0 | colspan="2" |— |23 |6 |- |2017—18 |Ukrainas 2. līga |13 |12 |0 |0 | colspan="2" |— |13 |12 |- ! colspan="2" |Kopā !35 !18 !2 !0 ! colspan="2" |— !37 !18 |- |[[FC Bălți|Zaria Bălți]] (īre) |2015—16 |[[Moldovas Superlīga]] |3 |0 |1 |0 | colspan="2" |— |4 |0 |- | rowspan="4" |[[FC Midtjylland|Midtjylland]] |2017—18 | rowspan="3" |[[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīga]] |10 |1 |2 |0 |0 |0 |12 |1 |- |2018—19 |5 |0 |1 |0 |0 |0 |6 |0 |- |2019—20 |3 |0 |0 |0 |1{{efn|Spēle [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]]|name=UEL}} |0 |4 |0 |- ! colspan="2" |Kopā !18 !1 !3 !0 !1 !0 !22 !1 |- |[[SønderjyskE Fodbold|SønderjyskE]] (īre) |2019—20 |Dānijas Superlīga |18 |2 |3 |0 | colspan="2" |— |21 |2 |- | rowspan="4" |[[SC Dnipro-1|Dnipro-1]] |2020—21 | rowspan="3" |Ukrainas Premjerlīga |24 |6 |3 |4 | colspan="2" |— |27 |10 |- |2021—22 |17 |14 |1 |0 | colspan="2" |— |18 |14 |- |2022—23 |30 |24 | colspan="2" |— |9{{efn|Divas spēles UEFA Eiropas līgā, septiņas spēles un pieci vārti [[UEFA Eiropas konferences līga|UEFA Eiropas konferences līgā]]}} |5 |39 |29 |- ! colspan="2" |Kopā !71 !44 !4 !4 !9 !5 !84 !53 |- |[[Girona FC|Girona]] |2023—24 |[[La Liga]] |27 |14 |3 |0 | colspan="2" |— |30 |14 |- ! colspan="3" |Karjerā kopā !192 !86 !17 !4 !10 !5 !220 !95 |} {{notelist}} === Izlasē === {{updated|2024. gada 21. martā}}<ref name="NFT">{{tīmekļa atsauce |title=Dovbyk, Artem |url=https://www.national-football-teams.com/player/82226.html |website=national-football-teams.com |accessdate={{dat|2024|3|22||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ !Izlase !Gads !Spēles !Vārti |- | rowspan="4" |{{Fb|Ukraina}} |2021 |6 |2 |- |2022 |8 |4 |- |2023 |9 |1 |- |2024 |1 |1 |- ! colspan="2" |Kopā !24 !8 |} : ''Atjaunots 2024. gada 21. martā. Vārti un rezultāti, skatoties no Ukrainas izlases skatpunkta; vārtu kolonna parāda rezultātu pēc katriem Dovbika gūtajiem vārtiem.''<ref name="NFT" /> {| class="wikitable sortable" |+ ! scope="col" |Nr. ! scope="col" |Datums ! scope="col" |Stadions ! scope="col" |Spēle izlasē ! scope="col" |Pretinieks ! scope="col" |Vārti ! scope="col" |Rezultāts ! scope="col" |Turnīrs ! scope="col" class="unsortable" |{{abbr|Ats.|Atsauce}} |- | align="center" |1 |2021. gada 29. jūnijs |[[Hampden Park]], Glāzgova, Skotija | align="center" |3 |{{fb|SWE}} | align="center" |2—1 | align="center" |2—1 ({{Abbr|a.e.t.|Pēc papildlaika}}) |[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]] | align="center" |<ref>{{cite web|url=https://www.uefa.com/uefaeuro-2020/match/2024483--sweden-vs-ukraine/prematch/preview/|title=Sweden 1—2 Ukraine|publisher=UEFA|access-date=29 June 2021|date=29 June 2021}}</ref> |- | align="center" |2 |2021. gada 16. novembris |[[Bilino Polje Stadium]], Zenica, Bosnija un Hercegovina | align="center" |6 |{{fb|BIH}} | align="center" |2—0 | align="center" |2—0 |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada Pasaules kausa kvalifikācija]] | align="center" |<ref>{{cite web|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2031007--bosnia-and-herzegovina-vs-ukraine/|title=Bosnia and Herzegovina vs. Ukraine|publisher=UEFA|access-date=17 November 2021|date=16 November 2021}}</ref> |- | align="center" |3 |2022. gada 1. jūnijs |[[Hampden Park]], Glāzgova, Skotija | align="center" |7 |{{fb|SCO}} | align="center" |3—1 | align="center" |3—1 |2022. gada Pasaules kausa kvalifikācija | align="center" |<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/qualifiers/uefa/match-center/400212389|title=Scotland vs. Ukraine|publisher=FIFA|access-date=1 June 2022|date=1 June 2022}}</ref> |- | align="center" |4 |2022. gada 14. jūnijs |[[Stadion Miejski im. Władysława Króla|Stadion Miejski ŁKS]], Lodza, Polija | align="center" |11 |{{fb|IRL}} | align="center" |1—1 | align="center" |1—1 | rowspan="3" |[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]] | align="center" |<ref>{{cite web|url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/match/2034514/|title=Ukraine 1—1 Republic of Ireland|publisher=UEFA|access-date=14 June 2022|date=14 June 2022}}</ref> |- | align="center" |5 | rowspan="2" |2022. gada 24. septembris | rowspan="2" |[[Vazgen Sargsyan Republican Stadium]], Erevāna, Armēnija | rowspan="2" align="center" |13 | rowspan="2" |{{fb|ARM}} | align="center" |3—0 | rowspan="2" align="center" |5—0 | rowspan="2" align="center" |<ref>{{cite web|url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/match/2034530/|title=Armenia 0—5 Ukraine|publisher=UEFA|access-date=24 September 2022|date=24 September 2022}}</ref> |- | align="center" |6 | align="center" |5—0 |- | align="center" |7 |2023. gada 17. oktobris |[[National Stadium, Ta' Qali|National Stadium]], [[Takali]], Malta | align="center" |22 |{{fb|MLT}} | align="center" |2—1 | align="center" |3—1 |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2024 kvalifikācija]] | align="center" |<ref>{{cite web|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2036456/|title=Malta 1—3 Ukraine|publisher=UEFA|access-date=17 October 2023|date=17 October 2023}}</ref> |- | align="center" |8 |2024. gada 21. marts |Bilino Polje Stadium, Zenica, Bosnija un Hercegovina | align="center" |24 |{{fb|BIH}} | align="center" |2—1 | align="center" |2—1 |UEFA Euro 2024 kvalifikācija | align="center" |<ref>{{cite web|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2039644/|title=Bosnia and Herzegovina 1—2 Ukraine|publisher=UEFA|access-date=21 March 2024|date=21 March 2024}}</ref> |} == Sasniegumi == '''Čerkasu "Dnipro"''' * [[Ukrainas futbola 2. līga|Ukrainas 2. līga]]: 2014—15 '''Zaria''' * [[Moldovas kauss futbolā|Moldovas kauss]]: 2016 '''Midtjylland''' * [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīga]]: 2017—18 * [[Dānijas kauss futbolā|Dānijas kauss]]: 2018—19 '''SønderjyskE''' * Dānijas kauss: 2019—20 '''Individuālie''' * [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] rezultatīvākais spēlētājs (2): 2021—22 (14), 2022—23 (24) * [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] labākais jaunais spēlētājs: 2016—17 * [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kausa]] rezultatīvākais spēlētājs (dalīti): 2020—21 * [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] mēneša labākais spēlētājs (5): 2021. g. augusts,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/5728|title=Довбик і Вірт — найкращі гравець і тренер місяця VBET Ліги!|website=upl.ua|access-date=2024-03-22|language=uk}}</ref> 2021. g. novembris, 2022. g. oktobris,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportarena.com/uk/footboll/upl/dovbika-viznano-najkrashhim-gravtsem-upl-u-zhovtni-van/|title=Довбика визнано найкращим гравцем УПЛ у жовтні, ван Леувена — найкращий тренер місяця|last=SPORTARENA.com|website=Sportarena.com|access-date=2024-03-22|date=2022-11-16|language=uk}}</ref> 2022. g. novembris—decembris,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/6690|title=Довбик і Вернидуб — найкращі гравець і тренер місяця VBET Ліги!|website=upl.ua|access-date=2024-03-22|language=uk}}</ref> 2023. g. aprīlis<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/7273|title=Довбик і ван Леувен — найкращі гравець і тренер місяця VBET Ліги!|website=upl.ua|access-date=2024-03-22|language=uk}}</ref> * [[La Liga]] mēneša labākais spēlētājs: 2023. g. decembris<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laliga.com/en-GB/news/artem-dovbyk-named-laliga-ea-sports-player-of-the-month-for-december|title=Artem Dovbyk named LALIGA EA SPORTS Player of the Month for December|website=Página web oficial de LALIGA {{!}} LALIGA|access-date=2024-03-22|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Ukrainas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Dovbiks, Artems}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Čerkasos dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas futbolisti]] [[Kategorija:Ukrainas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Girona FC spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:FC Midtjylland spēlētāji]] [[Kategorija:SønderjyskE Fodbold spēlētāji]] [[Kategorija:SK Dnipro-1 spēlētāji]] [[Kategorija:FK Dnipro spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:Bologna F.C. 1909 spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 3ye2nj970fujgwixp1f0hs5fc4j5r14 0 492016 4500505 4396995 2026-07-30T13:19:28Z Bendžamins 76862 4500505 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|12|29}} | years1 = 2017—2019 | nationalcaps1 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|07|30|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|07|30|SK|bez}} | name = | playername = Andrēass Skovs Olsens | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years2 = 2019—2022 | nationalyears2 = 2017—2018 | nationalcaps3 = 18 | nationalcaps4 = 40 | nationalgoals3 = 9 | nationalgoals4 = 8 | nationalteam3 = {{flaga|Dānija}} Dānijas U21 | nationalteam4 = {{fb|DEN}} | nationalyears3 = 2017—2020 | nationalyears1 = 2017 | nationalteam2 = {{flaga|Dānija}} Dānijas U19 | birth_place = | currentclub = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Başakşehir"|Başakşehir]] | caps1 = 41 | caps2 = 70 | clubnumber = 70 | clubs1 = {{flaga|Dānija}} [[FC Nordsjælland|Nordsjælland]] | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Bologna F.C. 1909|Bologna]] | countryofbirth = {{vieta|Dānija|Hillereda}} | goals1 = 22 | nationalteam1 = {{flaga|Dānija}} Dānijas U18 | goals2 = 3 | height = 187 | image = | caption = | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 7 | nationalyears4 = 2020— | clubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]] | years3 = 2022—2025 | caps3 = 90 | goals3 = 35 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]] | years4 = 2025— | caps4 = 21 | goals4 = 2 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Rangers F.C.|Rangers]] | years5 = 2026 | caps5 = 9 | goals5 = 1 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Başakşehir"|Başakşehir]] | years6 = 2026— | caps6 = 0 | goals6 = 0 }}'''Andrēass Skovs Olsens''' ({{Val|dk|Andreas Skov Olsen}}, dzimis {{Dat|1999|12|29}}) ir [[Dānija|Dānijas]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Dānijas futbola izlase|Dānijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2026. gada Olsens pārstāv [[Turcijas Superlīga]]s komandu [[Stambulas "Başakşehir"]], kas viņu īrē no ''[[VfL Wolfsburg]]''. [[Dānijas futbola izlase|Dānijas futbola izlases]] sastāvā Olsens ir spēlējis [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Club Brugge''' * [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2021—22, 2023—24 * [[Beļģijas Superkauss]]: 2022 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Dānijas futbolists-aizmetnis}} {{Dānijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Dānijas futbola izlase - Euro 2024}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Galvaspilsētas reģionā (Dānija) dzimušie]] [[Kategorija:Dānijas futbolisti]] [[Kategorija:Dānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Bologna F.C. 1909 spēlētāji]] [[Kategorija:Club Brugge KV spēlētāji]] [[Kategorija:FC Nordsjælland spēlētāji]] [[Kategorija:VfL Wolfsburg spēlētāji]] [[Kategorija:Rangers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Başakşehir" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Olsens, Andrēass Skovs}} 0whzoumpchwtla8ir68eo184m9dt1c3 0 497077 4500869 4352668 2026-07-31T11:33:15Z Teatrālis 82063 4500869 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Jānis Jurkāns | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1950 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 12 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorija]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Jānis Jurkāns''' (1950) ir latviešu [[rakstnieks]] un [[dramaturgs]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1950. gada 12. jūlijā Rīgā strādnieku ģimenē, no 1952. gada dzīvoja Jūrmalā. Mācījās Jūrmalas 4. astoņgadīgajā skolā un Jūrmalas 2. vakara vidusskolā. Studēja [[Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorija]]s Teātra fakultātes Aktieru nodaļā, no 1975. gada bija [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Valsts Rīgas Operetes teātra]] solists (1975–1976), tad [[Latvijas Nacionālais teātris|Drāmas teātra]] aktieris (1976–1981). 1980. gadā Jurkānu uzņēma Latvijas Rakstnieku savienībā, 1983. gadā viņš papildinājās Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūta kursos.<ref>[https://literatura.lv/lv/person/Janis-Jurkans/871790 literatura.lv]</ref> == Darbu pirmiestudējumi == 1976: "Dzērvīte" Liepājas teātrī; 1977: "Pulkstenis ar dzeguzi" Drāmas teātrī; 1980: "Kolibri" Drāmas teātrī; 1983: "Smilšu kūka" Liepājas teātrī; 1983: "Tika un Spilventiņa piedzīvojumi puķu pļavā" Leļļu teātrī; 1985: "Divkauja kosmosā" Leļļu teātrī; 1987: "Kraukļi" Liepājas teātrī; 1988: "Jāzepiņš" Dailes teātrī; 1989: "Durvis" Latvijas televīzijā; 1989: "Kamīns" VEF Tautas teātrī; 1990: "Trīs draugi" ([[Ērihs Marija Remarks|Ēriha Marijas Remarka]] romāna dramatizējums) Nacionālajā teātrī; 1990: "Gliemezītis – riteņbraucējs" Balvu Tautas teātrī; 1991: "Ēzopa piedzīvojumi" Liepājas teātrī; 1993: "Akacis" Rīgas Nomales teātrī Sarkandaugava; 1995: "Trīs vīri kūrortā" ([[Kestners|Ērika Kestnera]] romāna dramatizējums Liepājas teātrī); 1995: "Ceplis" (Pāvila Rozīša romāna dramatizējums) Nacionālajā teātrī; 1997: "Dūdieviņš" Nacionālajā teātrī; 1997: "Amālija" Nacionālajā teātrī; 2001: "Dāmu paradīze" ([[Emils Zolā|Emila Zolā]] romāna dramatizējums) Liepājas teātrī; 2002: "Viņš taču ir muļķis" Nacionālajā teātrī; 2003: "[[Solomons Mihoelss|Mihoelss]]" ("Nenotikusī izrāde") Daugavpils teātrī; 2004: "Dzīvīte, dzīvīte..." ("Vistas") Dailes teātrī; 2005: "Melanholiskais valsis" (librets) Dailes teātrī; 2008: "Dzīvīte, dzīvīte..." (otrā sērija) Dailes teātrī; 2013: "Kurš apēda sieru?" (Džefa Kinija "Grega dienasgrāmatas" dramatizējums) Daugavpils teātrī. == Atsauces == {{atsauces}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Jurkāns, Jānis}} [[Kategorija:1950. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas dramaturgi]] [[Kategorija:Dramaturgi]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] c2b9p9cjfdmgrd4x93dzl9vn5hks2k4 0 497956 4500791 4422055 2026-07-31T07:42:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500791 wikitext text/x-wiki {{Polārstacijas infokaste | nosaukums = Misblosoma | oriģinālnosaukums = ''Мыс Блоссом'' | attēls = Kap Blossom 1 2014-08-19.jpg | paraksts = | karte = Čukotkas autonomais apvidus#Krievija#Arktika | relief = jā | paraksta_izvietojums = | caption = | valsts = {{URS}} | latd=70| latm=47| lats=19 | latNS=N | longd=178| longm=49| longs=07 | longEW=E | novietojums = [[Blosoma rags]] | tips = vasaras | atvērta = 1941 | atvērta_piezīme = | slēgta = 1973 | slēgta_piezīme = | pieder = | pers_vasara = | pers_ziema = | augstums = | vid_t = | vas_t = | ziem_t = | laika_zona = [[UTC+12]] | mājaslapa = }} '''Polārā stacija «Misblosoma»''' ({{val|ru|Полярная станция «Мыс Блоссом»}}) ir bijusī [[Krievija]]s [[polārstacija|polārā]] [[meteoroloģija|hidrometeoroloģiskā]] stacija [[Arktika|Arktikā]]. Izvietota [[Čukču jūra]]s rietumos [[Vrangeļa sala]]s galējā dienvidrietumu punktā [[Blosoma rags|Blosoma ragā]]. Stacija administratīvi ietilpst [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Iuļtinas rajons|Iuļtinas rajonā]]. == Vēsture == Staciju uz grants strēles starp jūru ([[Longa šaurums|Longa šaurumu]]) un Vaigača lagūnu 1941. gadā ierīkoja [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] Galvenā pārvalde (''Glavsevmorputj'') un tā darbojusies tikai jūras navigācijas laikā tās nodrošināšanai. Slēgta 1973. gadā. Mūsdienās stacijas ēkas kā kordonu izmanto [[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāts]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ostrovwrangelya.org/gallery/docs/Cadastre_2014.pdf |title=Кадастровая информация о «Государственный природный заповедник «Остров Врангеля» (за период 2010-2014 гг.) |access-date={{dat|2021|12|01||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211203080210/http://www.ostrovwrangelya.org/gallery/docs/Cadastre_2014.pdf }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://gorshkov-sergey.livejournal.com/71174.html РУССКАЯ АРКТИКА. МЫС БЛОССОМ.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230105224928/https://gorshkov-sergey.livejournal.com/71174.html |date={{dat|2023|01|05||bez}} }} [[Kategorija:PSRS polārstacijas]] [[Kategorija:Arktiskās polārstacijas]] [[Kategorija:Vasaras polārstacijas]] [[Kategorija:Čukotkas autonomais apvidus]] [[Kategorija:Vrangeļa sala]] [[Kategorija:Slēgtās polārstacijas]] kpm2isk53a6ng732desuontlptr18vc 0 503716 4500864 4346731 2026-07-31T11:24:32Z ~2026-42301-96 148542 /* Singli */ 4500864 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = Citi Zēni | Attēls = Citi Zēni, 2022.png | Att_izm = | Apraksts = | Vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Žanrs = [[hiphops]], [[popreps]] | Gadi = 2020—pašlaik | Izdevējkompānija = | Mlapa = | Dalībnieki = Jānis Pētersons<br />Dagnis Roziņš<br />Reinis Višķeris<br />Krišjānis Ozols<br />Toms Kagainis<br /> Toms Kursītis | Bij_dalībnieki = Roberts Memmēns | Darbojies_arī = }} '''"Citi Zēni"''' ir latviešu [[popmūzika]]s, hiphopa un poprepa grupa. 2022. gadā grupa uzvarējusi dziesmu konkursā "[[Supernova 2022]]" ar dziesmu ''[[Eat Your Salad]]'' un pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]].<ref name="lsmlv">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/latviju-eirovizijas-dziesmu-konkursa-parstaves-grupa-citi-zeni-ar-dziesmu-eat-your-salad.a443166/|title=Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursā pārstāvēs grupa «Citi zēni» ar dziesmu «Eat Your Salad»|website=LSM.lv|access-date=2022-02-12|date=2022-02-12|language=lv}}</ref> Uzvarējusi arī [[Muzikālā banka|Muzikālajā bankā]] (2022) un saņēmusi [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Mūzikas ierakstu gada balvu]] (2021). == Vēsture == Grupa plašāku atpazīstamību ieguva 2020. gada nogalē ar dziesmu "Vienmēr kavēju". 2021. gadā izdots grupas debijas albums "Suņi iziet ielās". Grupa ar dziesmu "Limuzīns uz krīta" ieguvusi 2. vietu [[Latvijas Radio 2]] rīkotajā dziesmu konkursā "[[Muzikālā banka]] 2021".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikala-banka/muzikalas-bankas-2021-vertigaka-dziesma-tur-kur-dieva-kamanas-sl.a155368/|title="Muzikālās bankas 2021" vērtīgākā dziesma - "Tur, kur Dieva kamanas slīd"|website=LR2.lv|access-date=2022-02-13|date=2021-01-30|language=lv}}</ref> Šī dziesma ieguvusi arī Mūzikas ierakstu gada balvu kā gada dziesma. Grupa piedalījās [[Latvijas Televīzija]]s rīkotajā dziesmu konkursā "[[Supernova 2022]]" ar dziesmu ''[[Eat Your Salad]]'', kurā ieguva 1. vietu un iespēju pārstāvēt [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]].<ref name="lsmlv" /> Dziesma pirmajā pusfinālā ieguva 14. vietu un neiekļuva finālā. 2022. gadā grupa ar dziesmu "Lieka štuka" piedalījās Muzikālajā bankā un ieguva pirmo vietu.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/_muzikalas-bankas_-2022.-gada-vertigakas-dziesmas-titulu-iegust-_citi-zeni_-ar-dziesmu-_lieka-stuka_-14293809 Muzikālās bankas 2022. gada vērtīgākās dziesmas titulu iegūst Citi zēni ar dziesmu Lieka štuka.] Diena.lv.</ref> Dziesma iegūst četras Mūzikas ierakstu gada balvas nominācijas. 2024. gadā izdots grupas otrais albums "Cits līmenis", tam seko uzstāšanās koncertzālē "Palladium" un festivālā "Pozitivus". 2024. gadā grupu pameta tās sākotnējais basģitārists Roberts Memmēns, kuru aizstāja Toms Kursītis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/633110-muzikalie-celi-skirusies-grupu-citi-zeni-pametis-roberts-memmens|title=Muzikālie ceļi šķīrušies! Grupu "Citi zēni" pametis Roberts Memmēns|website=https://jauns.lv|access-date=2025-01-28|date=2024-12-12|language=lv}}</ref> 2025. gadā atkāroti piedalījās [[Supernova 2025|Supernovā]] ar dziesmu ''Ramtai'' un ieguva trešo vietu. == Dalībnieki == Grupas sastāvā muzicē Jānis Pētersons (vokāls), Dagnis Roziņš (vokāls, saksofons), Reinis Višķeris (taustiņinstrumenti), Krišjānis Ozols (ģitāra), Toms Kursītis (bass) un Toms Kagainis (bungas).<ref name="lsmlv" /> '''Laikjosla''' {{#tag:timeline| ImageSize = width:900 height:auto barincrement:26 PlotArea = left:120 bottom:80 top:10 right:20 Alignbars = justify DateFormat = mm/dd/yyyy Period = from:01/01/2020 till:{{#time:m/d/Y}} TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy Legend = orientation:vertical position:bottom columns:4 ScaleMajor = increment:2 start:2020 ScaleMinor = increment:1 start:2020 Colors = id:lvocals value:red legend:Vadošais_Vokāls id:saksofons value:pink legend:Saksofons id:keys value:purple legend:Taustiņinstrumenti id:guitar value:green legend:Ģitāra id:bass value:blue legend:Basģitāra id:drums value:orange legend:Bungas,_perkusija id:studio value:black legend:Studijas_albums id:eurovision value:blue legend:Eirovīzija id:bars value:gray(0.95) BackgroundColors = bars:bars LineData = layer:back color:studio at:10/28/2021 at:09/03/2024 LineData = layer:back color:eurovision at:05/10/2021 BarData = bar:Pētersons text:Jānis Pētersons bar:Roziņš text:Dagnis Roziņš bar:Višķeris text:Reinis Višķeris bar:Ozols text:Krišjānis Ozols bar:Kagainis text:Toms Kagainis bar:Memmēns text:Roberts Memmēns bar:Kursītis text:Toms Kursītis PlotData = width:12 bar:Pētersons from:start till:end color:lvocals bar:Roziņš from:start till:end color:saksofons bar:Višķeris from:start till:end color:keys bar:Ozols from:start till:end color:guitar bar:Kagainis from:start till:end color:drums bar:Memmēns from:start till:12/12/2024 color:bass bar:Kursītis from:02/01/2025 till:end color:bass }} == Diskogrāfija == === Albumi === * ''Suņi iziet ielās'' (2021) * ''Cits līmenis'' (2024) === Singli === * ''Vienmēr kavēju'' (2020) * ''Parādi, kas tas ir'' (2020) * ''Suņi iziet ielās'' (2021) * ''Skaistās kājas'' (2021) * ''[[Eat Your Salad]]'' (2022) * ''Lieka štuka'' (2022) * ''Vecumdienas'' (2023) * ''Baļļīte'' (2023) * ''Cits līmenis'' (2023) * Ramtai (2024) * Galvenais (Nevīst un viss) (2025) * Smalkais stils (2026) * Novadu cīņas (2026) * Kā ir, tā ir (2026) * Zimbabve (2026) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/CitiZeniMusic ''Facebook'' lapa] * [https://www.youtube.com/channel/UCVv1qtJUBMvI1c6HxM7K0Tw ''Youtube'' kanāls] {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Samanta Tīna]]<br />ar dziesmu ''[[The Moon Is Rising]]'' | virsraksts = {{ESC|Latvija}}s pārstāvji [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]<br />ar dziesmu ''[[Eat Your Salad]]'' | periods = [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | pēc = ''[[Sudden Lights]]''<br />ar dziesmu "[[Aijā (dziesma)|Aijā]]" }} {{kastes beigas}} {{Latvija-aizmetnis}} {{mūzika-aizmetnis}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}} {{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas hiphopa grupas]] [[Kategorija:Supernovas dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] s0eaw2r3v1mv2gl2kxdp6ins61n5798 4500865 4500864 2026-07-31T11:27:24Z ~2026-42301-96 148542 /* Singli */ 4500865 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = Citi Zēni | Attēls = Citi Zēni, 2022.png | Att_izm = | Apraksts = | Vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Žanrs = [[hiphops]], [[popreps]] | Gadi = 2020—pašlaik | Izdevējkompānija = | Mlapa = | Dalībnieki = Jānis Pētersons<br />Dagnis Roziņš<br />Reinis Višķeris<br />Krišjānis Ozols<br />Toms Kagainis<br /> Toms Kursītis | Bij_dalībnieki = Roberts Memmēns | Darbojies_arī = }} '''"Citi Zēni"''' ir latviešu [[popmūzika]]s, hiphopa un poprepa grupa. 2022. gadā grupa uzvarējusi dziesmu konkursā "[[Supernova 2022]]" ar dziesmu ''[[Eat Your Salad]]'' un pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]].<ref name="lsmlv">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/latviju-eirovizijas-dziesmu-konkursa-parstaves-grupa-citi-zeni-ar-dziesmu-eat-your-salad.a443166/|title=Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursā pārstāvēs grupa «Citi zēni» ar dziesmu «Eat Your Salad»|website=LSM.lv|access-date=2022-02-12|date=2022-02-12|language=lv}}</ref> Uzvarējusi arī [[Muzikālā banka|Muzikālajā bankā]] (2022) un saņēmusi [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Mūzikas ierakstu gada balvu]] (2021). == Vēsture == Grupa plašāku atpazīstamību ieguva 2020. gada nogalē ar dziesmu "Vienmēr kavēju". 2021. gadā izdots grupas debijas albums "Suņi iziet ielās". Grupa ar dziesmu "Limuzīns uz krīta" ieguvusi 2. vietu [[Latvijas Radio 2]] rīkotajā dziesmu konkursā "[[Muzikālā banka]] 2021".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikala-banka/muzikalas-bankas-2021-vertigaka-dziesma-tur-kur-dieva-kamanas-sl.a155368/|title="Muzikālās bankas 2021" vērtīgākā dziesma - "Tur, kur Dieva kamanas slīd"|website=LR2.lv|access-date=2022-02-13|date=2021-01-30|language=lv}}</ref> Šī dziesma ieguvusi arī Mūzikas ierakstu gada balvu kā gada dziesma. Grupa piedalījās [[Latvijas Televīzija]]s rīkotajā dziesmu konkursā "[[Supernova 2022]]" ar dziesmu ''[[Eat Your Salad]]'', kurā ieguva 1. vietu un iespēju pārstāvēt [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]].<ref name="lsmlv" /> Dziesma pirmajā pusfinālā ieguva 14. vietu un neiekļuva finālā. 2022. gadā grupa ar dziesmu "Lieka štuka" piedalījās Muzikālajā bankā un ieguva pirmo vietu.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/_muzikalas-bankas_-2022.-gada-vertigakas-dziesmas-titulu-iegust-_citi-zeni_-ar-dziesmu-_lieka-stuka_-14293809 Muzikālās bankas 2022. gada vērtīgākās dziesmas titulu iegūst Citi zēni ar dziesmu Lieka štuka.] Diena.lv.</ref> Dziesma iegūst četras Mūzikas ierakstu gada balvas nominācijas. 2024. gadā izdots grupas otrais albums "Cits līmenis", tam seko uzstāšanās koncertzālē "Palladium" un festivālā "Pozitivus". 2024. gadā grupu pameta tās sākotnējais basģitārists Roberts Memmēns, kuru aizstāja Toms Kursītis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/633110-muzikalie-celi-skirusies-grupu-citi-zeni-pametis-roberts-memmens|title=Muzikālie ceļi šķīrušies! Grupu "Citi zēni" pametis Roberts Memmēns|website=https://jauns.lv|access-date=2025-01-28|date=2024-12-12|language=lv}}</ref> 2025. gadā atkāroti piedalījās [[Supernova 2025|Supernovā]] ar dziesmu ''Ramtai'' un ieguva trešo vietu. == Dalībnieki == Grupas sastāvā muzicē Jānis Pētersons (vokāls), Dagnis Roziņš (vokāls, saksofons), Reinis Višķeris (taustiņinstrumenti), Krišjānis Ozols (ģitāra), Toms Kursītis (bass) un Toms Kagainis (bungas).<ref name="lsmlv" /> '''Laikjosla''' {{#tag:timeline| ImageSize = width:900 height:auto barincrement:26 PlotArea = left:120 bottom:80 top:10 right:20 Alignbars = justify DateFormat = mm/dd/yyyy Period = from:01/01/2020 till:{{#time:m/d/Y}} TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy Legend = orientation:vertical position:bottom columns:4 ScaleMajor = increment:2 start:2020 ScaleMinor = increment:1 start:2020 Colors = id:lvocals value:red legend:Vadošais_Vokāls id:saksofons value:pink legend:Saksofons id:keys value:purple legend:Taustiņinstrumenti id:guitar value:green legend:Ģitāra id:bass value:blue legend:Basģitāra id:drums value:orange legend:Bungas,_perkusija id:studio value:black legend:Studijas_albums id:eurovision value:blue legend:Eirovīzija id:bars value:gray(0.95) BackgroundColors = bars:bars LineData = layer:back color:studio at:10/28/2021 at:09/03/2024 LineData = layer:back color:eurovision at:05/10/2021 BarData = bar:Pētersons text:Jānis Pētersons bar:Roziņš text:Dagnis Roziņš bar:Višķeris text:Reinis Višķeris bar:Ozols text:Krišjānis Ozols bar:Kagainis text:Toms Kagainis bar:Memmēns text:Roberts Memmēns bar:Kursītis text:Toms Kursītis PlotData = width:12 bar:Pētersons from:start till:end color:lvocals bar:Roziņš from:start till:end color:saksofons bar:Višķeris from:start till:end color:keys bar:Ozols from:start till:end color:guitar bar:Kagainis from:start till:end color:drums bar:Memmēns from:start till:12/12/2024 color:bass bar:Kursītis from:02/01/2025 till:end color:bass }} == Diskogrāfija == === Albumi === * ''Suņi iziet ielās'' (2021) * ''Cits līmenis'' (2024) === Singli === * ''Vienmēr kavēju'' (2020) * ''Parādi, kas tas ir'' (2020) * ''Suņi iziet ielās'' (2021) * ''Skaistās kājas'' (2021) * ''[[Eat Your Salad]]'' (2022) * ''Lieka štuka'' (2022) * ''Vecumdienas'' (2023) * ''Baļļīte'' (2023) * ''Cits līmenis'' (2023) * Ramtai (2024) * Galvenais (Nevīst un viss) (2025) * Smalkais stils (2025) * Novadu cīņas (2026) * Kā ir, tā ir (2026) * Zimbabve (2026) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/CitiZeniMusic ''Facebook'' lapa] * [https://www.youtube.com/channel/UCVv1qtJUBMvI1c6HxM7K0Tw ''Youtube'' kanāls] {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Samanta Tīna]]<br />ar dziesmu ''[[The Moon Is Rising]]'' | virsraksts = {{ESC|Latvija}}s pārstāvji [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]<br />ar dziesmu ''[[Eat Your Salad]]'' | periods = [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | pēc = ''[[Sudden Lights]]''<br />ar dziesmu "[[Aijā (dziesma)|Aijā]]" }} {{kastes beigas}} {{Latvija-aizmetnis}} {{mūzika-aizmetnis}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}} {{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas hiphopa grupas]] [[Kategorija:Supernovas dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] 3rday2w1wip01uwonu8ztn6kmrk3as6 0 506367 4500540 4444750 2026-07-30T14:30:00Z Turaids 8965 4500540 wikitext text/x-wiki {{notiek}} [[Attēls:Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāji solidaritātes vizītē apmeklē Kijivu 01.jpg|thumb|Saeimas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] uzrunā Ukrainas parlamentāriešus Kijivā 2022. gada 24. martā.]] [[Attēls:Ukrainas atbalsta plakāts Brīvības ielā 2022.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta plakāts reklāmas stendā Rīgā, [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]].]] [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|[[2022. gada 24. februāra pikets Ukrainas atbalstam Rīgā|Protests pie Krievijas vēstniecības]] Rīgā 24. februārī.]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā.]] '''Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā''' atspoguļo [[Latvija]]s [[sabiedrība]]s un [[Latvijas valdība]]s daudzšķautnaino reakciju uz [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]]. == Agresorvalstu propagandas kanālu bloķēšana == Tūlīt pēc karadarbības sākuma 24. februārī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēma lēmumu uz pieciem gadiem ierobežot ''Rossija RTR'', uz četriem gadiem — ''Rossija 24'', bet uz trim gadiem ''TV Centr International'' retranslāciju Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-aizliedz-vairaku-krievijas-telekanalu-translaciju.a445049/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 25. februārī aizliedza ''Belarus 24'', ''PBK Lietuva'' un ''PBK Igaunija'', 27. februārī aizliedza retranslēt ''RBK'', bet dienu vēlāk — arī kanālus ''MIR 24'' un ''RTVI''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-retranslet-krievijas-kanalus-mir-24-un-rtvi.a445734/|title=NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt Krievijas kanālus «MIR 24» un «RTVI»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 15. martā NEPLP bloķēja 71 Krievijas iebrukumu atbalstošo interneta vietņu pieeju Latvijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-nolemj-bloket-71-krievijas-propagandu-izplatosu-interneta-vietni.a448070/ NEPLP nolemj bloķēt 71 Krievijas propagandu izplatošu interneta vietni] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> 9. jūnijā NEPLP nolēma aizliegt visu Krievijā reģistrētu kanālu raidīšanu, tomēr to tiesā apstrīdēja šo kanālu retranslētājs — uzņēmums ''Global Media'' un Administratīvā apgabaltiesa 16. jūnijā nolēma apturēt NEPLP 7. marta lēmuma darbību daļā, ar kuru Latvijas teritorijā tika aizliegts izplatīt televīzijas programmas ''THT-Comedy, THT4 International, FRIDAY International, KHL TV channel, TNT Music''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-tv-programmu-loka-atgriezisies-pieci-krievijas-izklaides-telekanali-precizets.a461857/ Latvijas TV programmu lokā atgriezīsies pieci Krievijas izklaides telekanāli] lsm.lv 2022. gada 16. jūnijā</ref> 31. augustā NEPLP nolēma no Latvijā retranslējamo programmu saraksta izslēgt kanālus "RT (Russia Today)", "RT HD", "RT Arabic", "RT Spanish", "RT Documentary (HD)", "RT Documentary", "RT TV", "Mir24", "RBK-TV", "Rossiykiy Informatsionnyy Kanal "Rossiya 24"", "Rossija RTR", "TV Centre International", "Vremya: dalekoye i blizkoye", "Bobjor", "Dom Kino", "Dom Kino Premium", "Muzika Pervogo", "O!", "Poyekhali", "Telecafe" un "Peterburg — 5 kanal".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-latvija-retranslejamo-programmu-saraksta-izsledz-aptuveni-20-krievijas-kanalu-tostarp-russia-today.a471613/ No Latvijā retranslējamo programmu saraksta izslēdz aptuveni 20 Krievijas kanālu, tostarp «Russia Today»] lsm.lv 2022. gada 31. augustā</ref> == Valsts institūciju reakcija == 24. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-partrauc-izsniegt-vizas-krievijas-pilsoniem.a445144/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tika arī apstiprināts [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s izstrādāts plāns, lai uzņemtu un izmitinātu aptuveni 10 000 iespējamo bēgļu no Ukrainas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-gatava-uznemt-10-000-iespejamo-ukrainas-beglu.a445130/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 25. februārī Ārlietu ministrija iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai par to, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca arī savu vēstnieku Krievijā [[Māris Riekstiņš|Māri Riekstiņu]].<ref>[https://www.la.lv/bez-komentariem-sodien-latvijas-arlietu-ministriju-pameta-krievijas-vestniecibas-pilnvarotais-lietvedis-latvija Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 25. februārī</ref> No 26. februāra [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] rosināja slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība "[[airBaltic]]" paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēlusi reisus uz Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/373491-latvija-nolemusi-slegt-gaisa-telpu-krievijas-lidmasinam-vel-vajadzigs-valdibas-lemums.htm|title=Latvija nolēmusi slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašīnām; vēl vajadzīgs valdības lēmums|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 28. februāra [[Saeima]] atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-pilsoni-ka-brivpratigie-drikstes-karot-ukrainas-puse.a445636/|title=Latvijas pilsoņi kā brīvprātīgie drīkstēs karot Ukrainas pusē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 2. martā [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī "[[Latvijas pasts]]" pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-iesalde-attiecibas-ar-krievijas-muitu-latvijas-pasts-nepiegadas-krievijas-un-baltkrievijas-presi.a446048/|title=Latvija iesaldē attiecības ar Krievijas muitu; Latvijas Pasts nepiegādās Krievijas un Baltkrievijas presi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 18. martā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja par trīs Krievijas vēstniecības darbinieku pasludināšanu par Latvijā nevēlamām personām, jo viņu darbība diplomātiskajā piesegā nav savietojama ar diplomāta statusu un rada kaitējumu Latvijas Republikai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saistiba-ar-krievijas-iebrukumu-ukraina-latvija-izraida-3-maskavas-diplomatus.a448534/ Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā Latvija izraida 3 Maskavas diplomātus] lsm.lv 2022. gada 18. martā</ref> 2. aprīlī Latvijas Valsts prezidents ar Ukrainas prezidentu pārrunāja Latvijas iniciatīvas, kas vērstas uz to, lai Krievijai būtu jāatbild starptautiskajās tiesās par tās agresiju pret Ukrainu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-telefonsaruna-ar-levitu-pateicies-latvijai-par-militaro-un-politisko-palidzibu.a450771/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Zelenskis telefonsarunā ar Levitu pateicies Latvijai par militāro un politisko palīdzību] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī</ref> 5. aprīlī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka Latvija sašaurina diplomātiskās attiecības ar Krievijas Federāciju, slēdzot tās ģenerālkonsulātus Daugavpilī un Liepājā un izraidot 13 diplomātus un darbiniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-karaspeks-parkartojas-ofensivai-ukrainas-austrumos-5-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451060/ Krievijas karaspēks pārkārtojas ofensīvai Ukrainas austrumos. 5. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 5. aprīlī</ref> 7. aprīlī Saeima atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz uz laiku apturēt pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Kā izņēmumi paredzēti gadījumi, kas pamatoti ar ģimenes apvienošanos, starptautisko aizsardzību, nodarbinātību, studiju vai studiju prakses vajadzību, kā arī valsts interesēm vai humāniem apsvērumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aptur-zelta-vizu-izsniegsanu-krievijas-un-baltkrievijas-pilsoniem.a451421/ Aptur «zelta vīzu» izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem] lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 11. aprīlī Valsts prezidents Egils Levits, uzstājoties [[Cīrihes Universitāte|Cīrihes Universitātē]] ar tā dēvēto [[Vinstons Čērčils|Čērčila]] runu, sacīja: {{citāts|Krievija nerespektē valstis, kas ir militāri un politiski vājas, kam nav gribas un spēju aizstāvēt sevi un savus sabiedrotos. Tādēļ nevis Rietumu un NATO stiprums, bet gan Rietumu un NATO vājums ir provokācija Krievijai. Tādēļ arī nomierināšanas politika pret Krieviju ir kontrproduktīva. To kārtējo reizi pierāda pēdējo mēnešu dažu Rietumu politiķu neveiksmīgie centieni pierunāt Putinu ievērot starptautisko tiesību normas. Krievija respektē tikai gribu un spēku, nevis iztapību un pielīšanu. Tieši Rietumu vājums provocē Krieviju iet arvien tālāk.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11-aprilis-ukraina-gatavojas-krievijas-speku-uzbrukumiem-austrumos-teksta-tiesraides-arhivs.a451890/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos (teksta tiešraides arhīvs)]</ref>}} 21. aprīlī Saeima vienbalsīgi pieņēma paziņojumu par Krievijas agresiju un kara noziegumiem Ukrainā, tajā atzīstot, ka Krievija šobrīd īsteno genocīdu pret ukraiņu tautu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-pazinojuma-atzist--krievija-isteno-genocidu-pret-ukrainu-tautu.a453263/ Saeima paziņojumā atzīst — Krievija īsteno genocīdu pret ukraiņu tautu] lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī</ref> Pēc Putina paziņojuma par daļēju mobilizāciju Krievijā 21. septembrī ārlietu ministrs Rinkēvičs paziņoja, ka {{citāts|Pašlaik Krievija ir tikpat bīstama Eiropai un pasaules mieram kā nacistiskā Vācija pagājušajā gadsimtā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aizsardzibas-ministrija-krievijas-daleja-mobilizacija-nepaaugstina-militara-apdraudejuma-limeni-latvija.a474601/ Aizsardzības ministrija: Krievijas daļēja mobilizācija nepaaugstina militārā apdraudējuma līmeni Latvijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref>}} 22. septembrī izplatīja Saeimas paziņojumu par stingru nosodījumu Krievijas plāniem rīkot nelikumīgus referendumus par okupēto Ukrainas teritoriju pievienošanu Krievijas Federācijai. Balsojumā par Saeimas paziņojumu nepiedalījās partijas "Saskaņa" deputāti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-nosoda-krievijas-planotos-referendumus-okupetajas-ukrainas-teritorijas.a474756/ Saeima nosoda Krievijas plānotos referendumus okupētajās Ukrainas teritorijās] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī</ref> == Prasība pēc NATO karabāzes Latvijā == 13. martā Latvijas Valsts prezidents [[Egils Levits]] intervijā telekanālam [[CNN]] pavēstīja, ka Latvijā ir absolūti nepieciešama pastāvīga NATO militārā bāze, lai aizsargātu valsti pret jebkādu potenciālo Krievijas agresiju: {{citāts|Es sagaidu amerikāņu karavīrus Polijā un Baltijas valstīs, un mums ir vajadzīga pastāvīga amerikāņu karavīru klātbūtne šajā reģionā. Es domāju, ka tā ir atbilde uz Krievijas idejām par agresiju ārpus Ukrainas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/levits-latvija-ir-absoluti-nepieciesama-pastaviga-nato-militara-baze.a447744/ Levits: Latvijā ir absolūti nepieciešama pastāvīga NATO militārā bāze] lsm.lv 2022. gada 13. martā</ref>}} 16. martā NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs nāca klajā ar ierosinājumu par pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā, iekļaujot ievērojami vairāk sauszemes spēku ar augstāku gatavību, ar vairāk iepriekš novietotu aprīkojumu un krājumiem. Gaisā — lielāku sabiedroto gaisa spēku un pastiprinātu integrēto gaisa un raķešu aizsardzību. Jūrā — pārvadātāju trieciengrupas, zemūdenes un ievērojamu skaitu kaujas kuģu ar pastāvīgām bāzēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/avoti-stoltenbergs-ierosinajis-pastavigu-nato-speku-klatbutni-austrumeiropa.a448223/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Avoti: Stoltenbergs ierosinājis pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā] lsm.lv 2022. gada 16. martā</ref> 22. aprīlī Baltijas valstu premjerministri ierosināja Baltijas valstīs izvietot trīs kaujas gatavībā esošas NATO [[divīzija]]s. Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks prognozēja, ka NATO samitā Madridē pieņems lēmumu katrā Baltijas valstī izvietot pa [[brigāde]]i.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-plano-veidot-vel-vienu-starptautisku-militaru-bazi.a453872/ Latvijā plāno veidot vēl vienu starptautisku militāru bāzi] lsm.lv 2022. gada 25. aprīlī</ref> == Sabiedrības reakcija == === Ziedojumi === No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā "[[ziedot.lv]]" saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai — gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ziedotlv-ukrainai-savakti-jau-38-miljoni-eiro-palidziba-lidz-sim-sniegta-miljona-eiro-apmera.a446009/|title=«Ziedot.lv» Ukrainai savākti jau 3,8 miljoni eiro; palīdzība līdz šim sniegta miljona eiro apmērā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 16. martā no saziedotajiem aptuveni 6 miljoniem eiro 3,2 miljoni jau bija izmantoti palīdzības sniegšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ziedotlv-vaditaja-palidzibai-ukrainai-izlietoti-jau-32-miljoni-no-cilveku-saziedota.a448126/|title=«Ziedot.lv» vadītāja: Palīdzībai Ukrainai izlietoti jau 3,2 miljoni no cilvēku saziedotā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-16|language=lv}}</ref> Ar ziedojumu vākšanu nodarbojās arī atsevišķas pašvaldības, uzņēmumi un privātpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-zalem-lidz-4x4-auto--latvijas-cilveki-gada-nepieciesamo-vietvaram-kara-plositaja-ukraina.a448180/|title=No zālēm līdz 4x4 auto – Latvijas cilvēki gādā nepieciešamo vietvarām kara plosītajā Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-16|language=lv}}</ref> Uzņēmēju un autosportistu grupa Ukrainā nogādāja vairākus desmitus apvidus automašīnu un aprīkojumu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sargs.lv/lv/sabiedriba/2022-03-08/latvijas-uznemeju-sagadatas-automasinas-ukrainas-zemessargi-tulit-liek-lieta|title=Latvijas uzņēmēju sagādātās automašīnas Ukrainas zemessargi tūlīt liek lietā pret krievu okupantiem|website=[[sargs.lv]]|access-date=2022-03-16|language=lv}}</ref> to vēlāk izvēršot par ziedojumu vākšanas kampaņu "[[Twitter konvojs]]", kuras ietvaros Ukrainā tika nogādātas vairāk nekā tūkstoš automašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/546873-43-000-stundu-un-1100-masinu-ukrainai-saruna-ar-twitter-konvoja-aizsaceju-reini-poznaku|title=43 000 stundu un 1100 mašīnu Ukrainai. Saruna ar “Twitter konvoja” aizsācēju Reini Pozņaku|website=Jauns.lv|access-date=2023-07-14|language=lv}}</ref> === Protesta gājieni === 5. martā [[Rīga|Rīgā]] notika [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianses]] rīkots gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!". Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-notiks-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu.a446434/|title=Rīgā notiks gājiens «Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-ukrainas-atbalsta-pasakuma-riga-pulcejusies-ap-30-000-cilveku.a446539/|title=VIDEO: Ukrainas atbalsta pasākumā Rīgā pulcējušies ap 30 000 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> === Sabiedrības aptaujas === [[Attēls:Enclosed Z-shaped marking and the word "Россия" on an apartment building in Riga, Latvia.jpg|thumb|Krievijas agresiju atbalstošs uzraksts ar [[Z (kara simbols)|Z zīmi]] uz mājas sienas [[Kartupeļu iela (Rīga)|Kartupeļu ielā]] Ziepniekkalnā 2022. gada 29. maijā.]] ==== 2022. gadā ==== [[SKDS]] veiktā aptauja, kas notika no 3. līdz 8. martam, liecināja, ka: * 65,4% Latvijas iedzīvotāju atbalstīja Ukrainu, 8,2% — Krieviju, bet 21,5 % aptaujas respondentu neatbalstīja nevienu no karadarbībā iesaistītām pusēm, pie kam ** 90% respondentu ar latviešu sarunvalodu ģimenē atbalstīja Ukrainu, 1% — Krieviju, bet 7% aptaujāto neatbalstīja ne vienu, ne otru no karojošajām pusēm. ** 22% respondentu ar krievu sarunvalodu ģimenē atbalstīja Ukrainu, 21% — Krieviju, bet 46% aptaujāto neatbalstīja ne vienu, ne otru no karojošajām pusēm. * 65,1% atbildēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā viņu attieksme pret [[Putins|Putinu]] ir pasliktinājusies, bet 5,1% respondentu pauda, ka viņu attieksme pret Putinu ir uzlabojusies (1% no respondentiem ar latviešu un 13% ar krievu sarunvalodu ģimenē).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptaujas-rezultati-latvijas-iedzivotaji-par-krievijas-iebrukumu-ukraina-un-putinu.a447274/ «Kas notiek Latvijā?» aptaujas rezultāti: Latvijas iedzīvotāji par Krievijas iebrukumu Ukrainā un Putinu]</ref> SKDS no 17. līdz 22. martam veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecināja, ka: * 43,2% Latvijas iedzīvotāju uzskatīja, ka Eiropas, Ziemeļamerikas un citu valstu sniegtais atbalsts Ukrainai ir nepietiekams, 20,3% uzskatīja, ka tas ir pietiekams, par pārāk lielu to uzskatīja 15,2%, bet 21,3% nebija skaidras pozīcijas šajā jautājumā. ** 58,7% respondentu ar latviešu sarunvalodu ģimenē atbalstu uzskatīja par nepietiekamu, 4,8% kā pārāk lielu, 15,1% nevēlējās vai nespēja atbildēt uz šo jautājumu. ** 15% respondentu ar krievu sarunvalodu ģimenē atbalstu uzskatīja par nepietiekamu, 34,7% kā pārāk lielu, 32,5% nevēlējās vai nespēja atbildēt uz šo jautājumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptaujas-rezultati-latvijas-iedzivotaji-par-atbalstu-ukrainai.a449393/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Kas notiek Latvijā?» aptaujas rezultāti: Latvijas iedzīvotāji par atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 24. martā</ref> SKDS no 17. līdz 21. martam pēc Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pasūtījuma veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecināja, ka: * 80% respondentu kopumā neatbalstīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tikai 8% respondentu kopumā atbalstīja Krievijas iebrukumu Ukrainā. * 66% respondentu kopumā atbalstīja pret Krieviju vērstās ekonomiskās sankcijas, bet 52% respondentu sankcijas atbalstīja neatkarīgi no tā, cik lielā mērā tas ietekmētu viņu labklājību. * 27% Latvijas iedzīvotāju pret Krieviju vērstās sankcijas neatbalstīja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aptauja-latvija-66-iedzivotaju-atbalsta-pret-krieviju-verstas-sankcijas.a452460/ Aptauja: Latvijā 66% iedzīvotāju atbalsta pret Krieviju vērstās sankcijas] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> SKDS veiktā aptauja, kas notika no 7. līdz 16. jūnijam, liecināja, ka: * 73% aptaujas dalībnieku nosodīja Krievijas rīcību Ukrainā (stingri nosodīja 65%). * 13% atbildēja, ka viņu attieksme ir neitrāla, * 5% atbalstīja Krievijas rīcību Ukrainā (noteikti atbalstīja 2%). Krievijas rīcību Ukrainā nosodīja 40% respondentu ar krievu sarunvalodu ģimenē, 12% — to atbalstīja, bet 28% bija neitrāla attieksme. Vēl 19% respondentu atturējās atbildēt uz šo jautājumu. Aptauju dati liecināja, ka Krieviju atbalstošo krievvalodīgo respondentu īpatsvars pakāpeniski samazinājies — tie bija 21% marta sākumā, 20% marta otrajā pusē un 13% aprīļa beigās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/skds-krievijas-ricibu-ukraina-nosoda-40-krievvalodigo-no-tiem-vairums--pret-uzvaras-parka-pieminekla-nojauksanu.a464187/ SKDS: Krievijas rīcību Ukrainā nosoda 40% krievvalodīgo, no tiem vairums — pret Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanu] lsm.lv 2022. gada 7. jūlijā</ref> Pētījumu centra SKDS 2022. gada jūlijā veiktā aptauja liecināja, ka līdz ar Krievijas karu pret Ukrainu līdz 66% palielinājās to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri Krieviju vērtēja negatīvi, tikai 20% atzina, ka viņiem par Krieviju ir pozitīvs viedoklis. Vēl 15% respondentu nevarēja noformulēt savu viedokli. Vēl 2021. gadā Krieviju pozitīvi vērtēja 48%, negatīvi 37% un 14% nebija skaidra viedokļa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aptauja-lidz-ar-karu-strauji-audzis-latvijas-iedzivotaju-negativais-vertejums-par-krieviju.a474411/ Aptauja: Līdz ar karu strauji audzis Latvijas iedzīvotāju negatīvais vērtējums par Krieviju] lsm.lv 2022. gada 20. septembrī</ref> Tirgus un sociālo pētījumu centrs "Latvijas Fakti" no 2022. gada 9. līdz 19. decembrim aptaujāja 1057 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem pārliecinošs vairākums Latvijas sabiedrības atbalstīja Ukrainu cīņā pret Krievijas agresiju, Ukrainas bēgļu uzņemšanu, kā arī Ukrainas uzņemšanu Eiropas Savienībā un NATO. Ukrainas cīņu par savas zemes neatkarību un brīvību pilnībā vai drīzāk atbalstīja 82% iedzīvotāju (par 6% vairāk salīdzinājumā ar 2022. gada marta līdzīgu aptauju). Ukrainas kara bēgļu uzņemšanu Latvijā atbalstīja 73% aptaujāto (par 1% mazāk). Ukrainas uzņemšanu NATO atbalstīja 63% (par 12% vairāk), bet uzņemšanu Eiropas Savienībā 62% (par 7% vairāk). Krievijas iebrukumu Ukrainā atbalstīja 4% aptaujāto (par 4% mazāk).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aptauja-putinu-un-vina-sabiedroto-iebrukumu-ukraina-atbalsta-vien-4-latvijas-iedzivotaju.a494884/ Aptauja: Putinu un viņa sabiedroto iebrukumu Ukrainā atbalsta vien 4% Latvijas iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> ==== 2023. gadā ==== 2023. gada jūlijā SKDS publicēja pēc Frīdriha Eberta fonda pasūtījuma aprīlī veikta pētījuma datus par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret Krievijas sākto karu Ukrainā atkarībā no ģimenē lietotās valodas: * latviski runājošās ģimenēs 78% atbalstīja Ukrainu, 79% atbalstīja Latvijas dalību NATO, "ļoti pozitīvi" Putinu vērtēja tikai 1%. * krieviski runājošajās ģimenēs tikai 27% atbalstīja Ukrainu, 28% atbalstīja Latvijas dalību NATO, 16% atzina, ka viņiem patīk Krievija un Putina politika, bet "ļoti pozitīvi" Putinu vērtēja tikai 10%. * jauktajās (latviski un krieviski runājošajās) ģimenēs atbalsts Ukrainai bija 32%, 35% atbalstīja Latvijas dalību NATO, bet "ļoti pozitīvi" Putinu vērtēja tikai 7%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.07.2023-aptauja-krievijas-saktais-kars-pasliktinajis-latviesu-attieksmi-pret-latvijas-krieviem.a516342/ Aptauja: Krievijas sāktais karš pasliktinājis latviešu attieksmi pret Latvijas krieviem] lsm.lv 2023. gada 13. jūlijā</ref> ==== 2024. gadā ==== ===== Aptauja par atbalstu Ukrainai ===== No 2024. gada 27. februāra līdz 6. martam internetā notika pētījumu centra "Norstat" (sadarbībā ar LSM.lv) sabiedriskās domas aptauja, 1011 respondentiem uzdodot jautājumu "Ņemot vērā līdzšinējo valsts atbalstu Ukrainai, kā, Jūsuprāt, būtu jārīkojas Latvijas valdībai Ukrainas atbalsta jautājumā?":<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.03.2024-lsm-aptauja-liela-dala-krievvalodigo-gribetu-samazinat-atbalstu-ukrainai.a546717/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi LSM aptauja: Liela daļa krievvalodīgo gribētu samazināt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 15. martā</ref> * 32% respondentu uzskatīja, ka atbalsts Ukrainai ir jāsaglabā esošajā līmenī * 32% respondentu uzskatīja, ka Latvijas atbalstu Ukrainai vajadzētu samazināt (9% nedaudz samazināt, 23% ievērojami samazināt) * 20% respondentu uzskatīja, ka palīdzību Ukrainai vajadzētu palielināt (8% nedaudz palielināt, 12% ievērojami palielināt) * 16% respondentu izvēlējās atbildes "nezinu" vai "grūti atbildēt" Lielākās viedokļu atšķirības bija pēc respondentu etniskās piederības: * 40% latviešu un 16% Latvijas krievu uzskatīja, ka atbalsts Ukrainai ir jāsaglabā esošajā līmenī * 20% latviešu un 53% Latvijas krievu uzskatīja, ka Latvijas atbalstu Ukrainai vajadzētu samazināt * 30% latviešu un 4% Latvijas krievu uzskatīja, ka palīdzību Ukrainai vajadzētu palielināt * 11% latviešu un 27% Latvijas krievu izvēlējās atbildes "nezinu" vai "grūti atbildēt" ===== Aptauja par iedzīvotāju noskaņojumu ===== No 2024. gada no 13. līdz 15. martam internetā notika pētījumu centra SIA "Kantar" veikta sabiedriskās domas aptauja pēc [[Valsts kanceleja]]s pasūtījuma, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par īpaši atzīmējamām dienām, Krievijas karu Ukrainā, atbalstu Ukrainas kara bēgļu uzņemšanai, Ukrainas uzņemšanai ES un NATO, par drošības sajūtu militāra kara draudu kontekstā, uzticēšanos informācijas avotiem u.c. Aptaujā piedalījās 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Tās rezultāti parādīja, ka kopš 2022. gada pavasara bija samazinājusies iedzīvotāju neziņas un bezspēcības sajūta: bailes par nākotni samazinājās no 63,5% līdz 51,5%, neziņas sajūta — no 61,6% līdz 42,4%, bet bezspēcības sajūta — no 59,1% līdz 39,9%. Bija samazinājušās kodolkara bailes no 48,1% līdz 27,3% un ārvalstu karaspēka iebrukuma bailes — no 46% līdz 21,1%. Bija būtiski samazinājies no 39,2% līdz 32,8% to iedzīvotāju īpatsvars, kas jūtas droši, jo neizjūt tiešu militāru apdraudējumu Latvijai, tomēr vienlaikus palielinājies vienaldzīgo skaits no 10% līdz 13,2%. Noguruma sajūtu atzīmēja 42% respondentu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2024-aptauja-latvija-pieaug-sajuta-par-militaro-apdraudejumu-bet-bezspeciba-saistiba-ar-karu-mazinas.a553101/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aptauja: Latvijā pieaug sajūta par militāro apdraudējumu, bet bezspēcība saistībā ar karu mazinās] lsm.lv 2024. gada 7. maijā</ref> * 80,5% respondentu uzskatīja, ka svinama Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena 4. maijā * 56,2% uzskatīja, ka svinama Satversmes sapulces sasaukšanas diena 1. maijā * 53,8% uzskatīja, ka svinama Eiropas diena 9. maijā * 51,1% uzskatīja, ka svinama Nacisma sagrāves diena 8. maijā * 41,3% (22% latviešu, 73% krievvalodīgo) uzskatīja, ka svinama tā dēvētā "Uzvaras diena pār nacistisko režīmu Vācijā 9. maijā" Lai beigtos karš Ukrainā, visbiežāk Latvijas iedzīvotāji pilnībā atbalsta vai drīzāk atbalsta apgalvojumu, ka rietumvalstīm ir jādara vairāk, lai palīdzētu Ukrainai: * 56,3% (81% latviešu, 18% krievvalodīgo) respondentu uzskatīja, ka rietumvalstīm ir jānosaka stingrākas sankcijas pret Krieviju, * 56,2%, ka rietumvalstīm jāapgādā Ukraina ar visu tai nepieciešamo bruņojumu, lai tā padzītu Krievijas spēkus, * 53,1%, ka rietumvalstīm ir jāpārtrauc jebkādi importa un eksporta darījumi ar Krieviju, * 51,9%, ka Ukrainai un Krievijai ir nekavējoties jāsāk miera sarunas, * 50,9%, ka Latvijai ir jāpārtrauc jebkādi importa un eksporta darījumi ar Krieviju, * 24%, ka rietumvalstīm ir jāsūta savs karaspēks uz Ukrainu, * 21,7%, ka Ukrainai ir jāatsakās no Krievijas okupētajām teritorijām, tostarp Krimas. Arī jautājumā par rīcību, lai Ukrainā beigtos karš, iedzīvotāju viedokļos vērojamas būtiskas atšķirības atkarībā no sarunvalodas ģimenē. Iedzīvotāji, kuru ģimenē sarunvaloda ir latviešu valoda, salīdzinoši biežāk nekā iedzīvotāji, kuri ģimenē sarunājas krievu valodā, uzskatīja, ka rietumvalstīm ir jādara vairāk. Savukārt krievvalodīgie iedzīvotāji biežāk piekrita tam, ka Ukrainai un Krievijai ir nekavējoties jāsāk miera sarunas, jāiziet uz kompromisiem, kā arī tam, ka Ukrainai ir jāatsakās no Krievijas okupētajām teritorijām. * 63,6% respondentu norādīja, ka grib, lai Ukraina uzvar Krieviju karā, * 60,1% atbalstīja Ukrainas kara bēgļu uzņemšanu Latvijā * 56,3% norādīja, ka atbalstīs Ukrainu līdz tās uzvarai pār Krieviju * 54,6% uzskatīja, ka palīdzot Ukrainai, mēs sargājam no kara Eiropas Savienību * 47,7% piekrita tam, ka Ukraina var uzvarēt Krieviju * 46,5% atbalstīja Ukrainas uzņemšanu ES un NATO * 47,5% uzticējās Latvijas mediju informācijai par karu Ukrainā, * 47,4% uzticējās Latvijas valsts institūciju informācijai par karu Ukrainā, * 43% uzticējās rietumvalstu mediju informācijai, * 44,7% atzina, ka ir noguruši no ziņām par Krievijas karu Ukrainā, * 43% negribēja par to neko zināt, * 8,4% uzticējās Krievijas valsts mediju informācijai par karu Ukrainā. ===== Aptauja par miera sarunām ar Krievijā pie varas esošo režīmu ===== 2024. gada 19. jūnijā kļuva zināmi pētījumu centra "Norstat" (pēc LSM.lv pasūtījuma) veiktās sabiedriskās domas aptaujas dati, 1008 respondentiem uzdodot jautājumu "Jūsuprāt, vai Ukrainai jāpiekrīt miera sarunām ar pašlaik Krievijā pie varas esošo režīmu?" Lielākās viedokļu atšķirības bija pēc respondentu etniskās piederības:<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-lsm-aptauja-40-latvijas-iedzivotaju-neatbalsta-tulitejas-miera-sarunas-starp-ukrainu-un-krieviju.a558538/ LSM aptauja: 40% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta tūlītējas miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā</ref> * 40% Latvijas iedzīvotāju nepiekrita Ukrainas miera sarunām ar Krievijā šobrīd pie varas esošo režīmu, * 27% no visiem Latvijas iedzīvotājiem norādīja, ka noteikti neatbalsta Ukrainas miera sarunas ar pašreizējo Kremļa saimnieku, * 53% aptaujāto krievvalodīgo piekrita uzskatam, ka miera sarunām jānotiek vēl ar esošo Krievijas valdību. == Ukrainas bēgļu uzņemšana == 2. martā Latvijas valstspilsētas bija gatavas uzņemt līdz 6000 Ukrainas bēgļu, tā liecināja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) veiktā pilsētu aptauja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-lielas-pilsetas-ir-gatavas-uznemt-lidz-6000-ukrainas-beglu.a445996/|title=Latvijas lielās pilsētas ir gatavas uzņemt līdz 6000 Ukrainas bēgļu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 3. martā, otrajā un galīgajā lasījumā [[Saeima]] vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji varēja ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-vienbalsigi-pienem-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likumprojektu.a446199/|title=Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> Latvijas ārstniecības iestādes gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-slimnicas-gatavas-vienlaikus-arstet-vairakus-simtus-ukrainas-kara-ievainoto.a446195/|title=Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> 10. martā Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts pavēstīja, ka Latvijā ieceļojuši 4300 bēgļu no Ukrainas, atbalsts sniegts vairāk nekā 1100 cilvēkiem, 631 izmitināts tūrisma mītnēs. Pēc 20. marta Latvijas plašsaziņas līdzekļos tika intensīvi izplatītas [[Ziņu pratība|viltus ziņas]] par Ukrainas bēgļu uzbrukumiem krieviski runājošajiem iedzīvotājiem, kā arī par Krievijai noteikto sankciju graujošo ietekmi uz Latvijas saimniecību un iedzīvotāju dzīves līmeņa pazemināšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/recheck-parbauda-melus-par-begliem-zemo-dzives-limeni-rietumos-un-iznicinato-razosanu-latvija.a449828/ «Re:Check» pārbauda melus par bēgļiem, zemo dzīves līmeni Rietumos un iznīcināto ražošanu Latvijā] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 1. aprīlī Iekšlietu ministrija informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību bija izsniegti 11 254 bēgļiem. Rīgas bēgļu atbalsta centrā bija saņemti 1809 pieteikumi mācībām Rīgas skolās, no tiem 561 — pirmsskolai, 1248 — skolai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-11-254-ukrainu-begli-sanemusi-uzturesanas-dokumentus-ar-tiesibam-uz-nodarbinatibu.a450666/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Latvijā 11 254 ukraiņu bēgļi saņēmuši uzturēšanās dokumentus ar tiesībām uz nodarbinātību] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 5. aprīlī [[Latvijas iekšlietu ministri|iekšlietu ministre]] [[Marija Golubeva]] paziņoja, ka Latvijā varētu būt vismaz 18 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, no viņiem ap 8000 lūguši izmitināšanu Latvijas pašvaldību civilās aizsardzības komisijās, bet vēl aptuveni 10 000 vērsušies pēc citiem pakalpojumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ministre-latvija-patlaban-varetu-but-ap-18-000-ukrainas-kara-beglu.a451089/ Ministre: Latvijā patlaban varētu būt ap 18 000 Ukrainas kara bēgļu] lsm.lv 2022. gada 5. aprīlī</ref> 27. aprīlī Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija liecināja, ka Latvijā reģistrēti 24 746 Ukrainas bēgļi, ar Civilās aizsardzības komisiju starpniecību izmitinātas 9313 personas, bet 18 712 ukraiņiem bija izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-kara-beglu-faktiskais-skaits-latvija--nezinams-trukst-ari-datu-apmainas-eiropas-limeni.a454131/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas kara bēgļu faktiskais skaits Latvijā — nezināms; trūkst arī datu apmaiņas Eiropas līmenī] lsm.lv 2022. gada 27. aprīlī</ref> 29. aprīlī [[Latvijas valdība]] ārkārtas sēdē atbalstīja jauno Ukrainas bēgļu atbalsta plānu, kas paredz Latvijā uzņemt ap 40 000 Ukrainas civiliedzīvotājus. Dažādiem atbalsta pasākumiem kopumā rezervēti 116,28 miljoni eiro, tostarp paredzēts, ka Latvijas mājsaimniecības varēs saņemt līdz 300 eiro lielu atbalstu mēnesī, ja dos pajumti Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-beglu-atbalstam-paredz-1163-miljonus-eiro-majsaimniecibam-bus-lidz-300-eiro-izmitinasanas-pabalsts.a454569/|title=Ukrainas bēgļu atbalstam paredz 116,3 miljonus eiro; mājsaimniecībām būs līdz 300 eiro izmitināšanas pabalsts|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> 17. maijā [[Saeima]]s Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēdē nolēma, ka Ukrainas kara bēgļiem plānots turpināt Latvijā sniegt primāro palīdzību arī pēc likumā noteiktā 90 dienu atbalsta sniegšanas perioda. Lai uzturēšanās Latvijā turpmāk būtu iespējama arī tiem bēgļiem, kuriem nav pastāvīgu ienākumu, plānots noteikt vēl vienu 90 dienu periodu. [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] valsts sekretāra vietnieks [[Jānis Bekmanis]] norādīja: "Pamatdiskusiju objekts ir tieši primārās palīdzības sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tā ir izmitināšana un ēdināšana. Ir atbalstīts, ka pie esošajām 90 dienām tiek klāt pieliktas vēl 90 dienas no 1. maija, paredzot arī īres pabalsta griestus 400 eiro uz 90 dienām."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-begliem-primaro-palidzibu-plano-piedavat-ari-pec-90-dienu-valsts-atbalsta-perioda.a457222/|title=Ukrainas bēgļiem primāro palīdzību plāno piedāvāt arī pēc 90 dienu valsts atbalsta perioda|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 23. maijā Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija liecināja, ka Latvijā bija reģistrēts 29 971 Ukrainas bēglis, un izglītības iestādēs Latvijā mācījās 4190 Ukrainas kara bēgļu bērni. 24 098 Ukrainas kara bēgļiem bija izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-beglu-skaits-latvija-sasniedzis-30-000-skolas-macas-4000-ukrainu-beglu-berni.a458074/ Ukrainas bēgļu skaits Latvijā sasniedzis 30 000; skolās mācās 4000 ukraiņu bēgļu bērni] lsm.lv 2022. gada 23. maijā</ref> Vispārējās izglītības skolās mācījās 2861 ukraiņu skolēni, pie kam 1501 skolēni mācījās latviešu valodas programmās, bet 1354 mazākumtautību valodu programmās. Savukārt 1329 ukraiņu bērni mācījās pirmsskolas izglītības iestādēs (929 latviešu valodā, 395 mazākumtautību valodās).<ref>[https://www.leta.lv/home/important/A1AEBD69-8760-4741-8E5E-7EEB22C40221/ Latvijas izglītības iestādēs mācās vairāk nekā 4000 ukraiņu kara bēgļu bērni] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220524084442/https://www.leta.lv/home/important/A1AEBD69-8760-4741-8E5E-7EEB22C40221/ |date={{dat|2022|05|24||bez}} }} LETA 23.05.2022</ref> == Vīzas un uzurēšanās atļaujas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem == 2022. gada sākumā termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā bija vairāk nekā 9000, bet pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vairāk nekā 37 000 Krievijas pilsoņu. 25. februārī jeb nākamajā dienā pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā visās Latvijas diplomātiskajās konsulārajās pārstāvniecībās apturēja vīzu pieteikumu pieņemšanu no Krievijas pilsoņiem. Augusta vidū LR [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]] informēja, ka no 9. aprīļa līdz jūlija vidum 482 Krievijas pilsoņiem un 106 Baltkrievijas pilsoņiem atteica piešķirt uzturēšanās tiesības Latvijā, bet anulēja gandrīz 1000 uzturēšanās atļaujas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, tai skaitā 114 atļaujas anulēja, balstoties uz drošības iestāžu atzinumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kops-februara-latvija-anulejusi-gandriz-1000-uzturesanas-atlaujas-krievijas-un-baltkrievijas-pilsoniem.a469577/ Kopš februāra Latvija anulējusi gandrīz 1000 uzturēšanās atļaujas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem] lsm.lv 2022. gada 16. augustā</ref> == Padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu nojaukšana == {{pamatraksts|Padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu nojaukšana Latvijā}} Sakarā ar Krievijas sākto karu Ukrainā Latvijas valdība aicināja [[9. maijs|9. maijā]] nelikt ziedus pie [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras parka pieminekļa]]. Tomēr 10. maijā parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju, vairāki sanākušie bija agresīvi un neslēpa atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā. 12. maijā Saeima divos lasījumos atbalstīja steidzami virzītos likuma "Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem" grozījumus, ar kuriem atcēla juridiskie šķēršļus Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai. 16. maijā Rīgas dome pārdēvēja Maskavas dārzu par [[Latgales parks|Latgales parku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/pilsetvide/maskavas-darzam-riga-atdod-latgales-nosaukumu.a457397/|title=Maskavas dārzam Rīgā atdod Latgales nosaukumu|last=Krenberga|first=Odita|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|access-date=2022. gada 18. maijā|date=2022. gada 18. maijs}}</ref> 23. jūnijā stājās spēkā likums "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā", saskaņā ar kuru publiskajā ārtelpā, publiskajā būvē vai publiskas personas iekštelpā, izņemot akreditētus muzejus, aizliegts eksponēt pieminekļus, piemiņas zīmes, piemiņas plāksnes, piemiņas vietas, arhitektoniskus vai mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas izvietoti Latvijas teritorijā kopš 1940. gada un atbilst vismaz vienam no noteiktajiem kritērijiem — tie slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu, tie slavina totalitārismu, vardarbību, militāru agresiju, karu un kara ideoloģiju vai arī tie ietver padomju varas vai nacisma simbolus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valdiba-atbalsta-69-padomju-un-nacistisko-rezimu-slavinosu-piemineklu-demontazu.a465376/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Valdība atbalsta 69 padomju un nacistisko režīmu slavinošu pieminekļu demontāžu] lsm.lv 2022. gada 14. jūlijā</ref> == Kriminālprocesi == 2022. gada 4. augustā [[Valsts drošības dienests]] (VDD) ziņoja, ka sākti 22 kriminālprocesi un no Valsts policijas (VP) pārņemti vēl četri kriminālprocesi par Krievijas agresijas atbalstīšanu un naida runu. Vienu Latvijas pilsoni apsūdzēja par finanšu līdzekļu vākšanas atbalstīšanu, lai tos nodotu Krievijas armijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-pilsoni-apsudz-par-finansu-lidzeklu-vaksanas-atbalstisanu-lai-tos-nodotu-krievijas-armijai.a471212/ Latvijas pilsoni apsūdz par finanšu līdzekļu vākšanas atbalstīšanu, lai tos nodotu Krievijas armijai] lsm.lv 2022. gada 28. augustā</ref> 2022. gada novembrī VDD sāka kriminālprocesu pret grupējumu "[[Baltijas antifašisti]]", kas koordinēja pret Latvijas nacionālo drošību vērstas darbības, izmantojot speciāli šim nolūkam izveidotas saziņas grupas ziņojumapmaiņas platformā "Telegram". Pret diviem grupējuma dalībniekiem Tatjanu Andrijecu un Aleksandru Žgunu Latvijā uzsāka tiesvedību. 2025. gada 20. augusta tiesas sēdē par liecinieku pieaicinātais Sergejs Vasiļjevs paskaidroja, ka "tālākais mērķis būs nacisma un tā atbalstītāju iznīcināšana Baltijas valstīs". Vēlāk ar grupējumu saistītie Sergejs Vasiļjevs, Viktorija Matule, Romans Samuļs un Staņislavs Bukains aizbēga uz Krieviju vai Baltkrieviju. Vasiļjevs no Latvijas saņēma attēlus no sociālajiem tīkliem par Ukrainas atbalstītājiem, ko pārsūtīja ar Krievijas specdienestiem saistītajam Sergejam Koļesņikovam. 2026. gada janvārī kļuva zināms, ka apcietinātas vismaz trīs personas, kas bija saistītas ar šī grupējuma izveidoto ziņotāju tīklu, kas ilgstoši ziņoja par militārās tehnikas pārvietošanos, ukraiņiem un Ukrainas atbalstītājiem Latvijā un veidoja sarakstu ar iznīcināmiem cilvēkiem. [[Rīgas apgabaltiesa]] atstāja negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētajam taksistam Sergejam Sidorovam piesprieda septiņu gadu cietumsodu. Spriedumu vēl var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.01.2026-raidijums-ar-krievijas-specdienestiem-saistitu-dokumentu-noplude-atklaj-zinotaju-tiklu-latvija.a630485/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Raidījums: Ar Krievijas specdienestiem saistītu dokumentu noplūde atklāj ziņotāju tīklu Latvijā] lsm.lv 2026. gada 18. janvārī</ref> Līdzās spiegošanas aktivitātēm Krievijas dienesti sociālā medija "[[Telegram]]" čatos turpināja vervēt cilvēkus dažādiem sabotāžas un diversijas aktiem. 2025. gada augustā divi vīrieši Krievijas specdienestu uzdevumā aizdedzināja SIA "Baltijas tranzīta serviss" lokomotīvi Rīgas teritorijā, kā arī dzelzceļa releja un sadales skapjus Ogres un Jēkabpils novados. Viņi uzdeva to par notikušu Ukrainā un video formā izmantoja kara propagandai. Pasūtītāji no Krievijas par dedzināšanām maksājuši kriptovalūtā. 2026. ɡada martā abiem uzrādīja apsūdzības par ļaunprātīgu dedzināšanu. Viens no apsūdzētajiem bija hokejists, kurš aɡrāk spēlēja Kijivas hokeja komandā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.03.2026-hokejistu-un-vina-sabiedroto-tiesas-par-lokomotives-dedzinasanu-krievijas-intereses.a639924/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Hokejistu un viņa sabiedroto tiesās par lokomotīves dedzināšanu Krievijas interesēs] lsm.lv 22.03.2026</ref> == Latvijas Nacionālās drošības koncepcija == 2023. gada septembrī Latvijas valdība atbalstīja Iekšlietu ministrijas virzīto Latvijas Nacionālās drošības koncepciju, kurā atzīmēts, ka Krievijas karš Ukrainā ir spēcīgi atbalsojies Latvijas sabiedrībā, atklājot atsevišķu sabiedrības grupu uzskatu sistēmu, ideoloģiskās pārliecības un vēsturiskās atmiņas atšķirības no Latvijas sabiedrības vairākuma vērtībām. Šīs atšķirības uzskatāmi demonstrē Latvijas sabiedrības mazākumu pārstāvošo dažu iedzīvotāju grupu simpātijas pret Kremli, publiski paustais atbalsts Krievijas agresijai Ukrainā un atvērtība Krievijas ietekmes pasākumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.09.2023-specdienesti-latvija-pastav-risks-saasinaties-etniskajai-spriedzei.a525065/ Specdienesti: Latvijā pastāv risks saasināties etniskajai spriedzei] lsm.lv 2022. gada 23. septembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] kk9in2i6vvwvq5ytjbbnrfv7gzc9nmm 0 507940 4500526 4236240 2026-07-30T13:28:51Z Bendžamins 76862 4500526 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Anhels Korrea | nationalteam3 = {{fb|ARG}} | nationalgoals1 = 6 | nationalyears2 = 2016 | nationalteam2 = {{flaga|Argentīna}} Argentīnas olimpiskā izlase | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2015— | nationalcaps3 = 28 | nationalteam1 = {{flaga|Argentīna}} Argentīnas U20 | nationalgoals3 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|07|30|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|07|30|SK|bez}} | name = | caption = Korrea 2022. gadā | birth_date = | nationalcaps1 = 11 | nationalyears1 = 2015 | image = Argentina national football team - 2 - 2022 (Ángel Correa).jpg | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1995|3|9}} | cityofbirth = {{vieta|Argentīna|Rosario}} | height = 171 | currentclub = {{flaga|Argentīna}} [[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]] | clubnumber = 10 | years1 = 2012—2014 | goals2 = 68 | clubs1 = {{flaga|Argentīna}} [[San Lorenzo de Almagro|San Lorenzo]] | caps1 = 48 | goals1 = 10 | years2 = 2015—2024 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]] | caps2 = 335 | birth_place = | clubs3 = {{flaga|Meksika}} [[Tigres UANL]] | years3 = 2025—2026 | caps3 = 41 | goals3 = 16 | clubs4 = {{flaga|Argentīna}} [[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]] | years4 = 2026— | caps4 = 1 | goals4 = 0 }}'''Anhels Martins Korrea Martiness''' ({{Val|es|Ángel Martín Correa Martínez}}, dzimis {{Dat|1995|3|9}}) ir [[Argentīna]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Argentīnas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Korrea pārstāv [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmās divīzijas]] komandu [[Buenosairesas "River Plate"]]. Savu karjeru sācis Argentīnas komandā [[San Lorenzo de Almagro|''San Lorenzo'']]. 2015. gadā pievienojies ''[[La Liga]]'' komandai ''[[Atlético Madrid]]''. Kopā ar ''Atlético Madrid'' komandu vienreiz kļuvis par Spānijas čempionu un vienreiz ieguvis [[UEFA Eiropas līga]]s čempionu trofeju. Argentīnas futbola izlases sastāvā debitējis 2015. gadā. Kopā ar izlasi uzvarējis [[2021. gada Copa América]]. Piedalījies arī [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''San Lorenzo''' * [[Argentīnas futbola pirmā divīzija]]: 2013 * [[Copa Libertadores]]: 2014 '''Atlético Madrid''' * [[La Liga]]: [[2020.—2021. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2020—21]] * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2017.—2018. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2017—18]] * [[UEFA Superkauss]]: [[2018. gada UEFA Superkauss|2018]] '''Argentīna''' * [[Copa América]]: [[2021. gada Copa América|2021]] *[[FIFA Pasaules kauss]]:[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]<ref>https://www.theguardian.com/football/live/2022/dec/18/argentina-france-world-cup-2022-final-live</ref> == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Argentīnas futbolists-aizmetnis}} {{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2022}} == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Korrea, Anhels}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Argentīnas futbolisti]] [[Kategorija:Argentīnas izlases futbolisti]] [[Kategorija:San Lorenzo de Almagro spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:Tigres UANL spēlētāji]] [[Kategorija:Buenosairesas "River Plate" spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] f31svl65wdx6yhu9hhnfxqaeu6shnnv 0 525601 4500497 4274121 2026-07-30T13:10:55Z Bendžamins 76862 4500497 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|6|15}} | birth_place = | caps1 = 69 | clubnumber = 14 | clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[Almere City FC|Almere City]] | countryofbirth = {{vieta|Nīderlande|Hēsa}} | currentclub = {{flaga|ASV}} [[Portlendas "Timbers"|Portland Timbers]] | goals1 = 29 | height = 183 | image = 20160604 AUT NED 8898.jpg | caption = Vinsents Jansens 2016. gadā | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U15 | nationalteam2 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U16 | nationalyears2 = 2009 | nationalyears1 = 2008—2009 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|07|30|sk|bez}} | name = | playername = Vinsents Jansens | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2013—2015 | nationalcaps3 = 1 | nationalcaps4 = 2 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U18 | nationalteam4 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U20 | nationalyears3 = 2011 | nationalyears4 = 2014 | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[AZ Alkmaar]] | years2 = 2015—2016 | caps2 = 34 | goals2 = 27 | nationalteam5 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U21 | nationalyears5 = 2014—2015 | nationalcaps5 = 10 | nationalgoals5 = 8 | nationalteam6 = {{fb|NED}} | nationalyears6 = 2016—2022 | nationalcaps6 = 22 | nationalgoals6 = 7 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur FC|Tottenham Hotspur]] | years3 = 2016—2019 | caps3 = 31 | goals3 = 2 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]] | years4 = 2017—2018 | caps4 = 16 | goals4 = 4 | clubs5 = {{flaga|Meksika}} [[C.F. Monterrey|Monterrey]] | years5 = 2019—2022 | caps5 = 77 | goals5 = 15 | clubs6 = {{flaga|Beļģija}} [[Royal Antwerp FC|Royal Antwerp]] | years6 = 2022—2026 | caps6 = 139 | goals6 = 50 | clubs7 = {{flaga|ASV}} [[Portlendas "Timbers"|Portland Timbers]] | years7 = 2026— | caps7 = 0 | goals7 = 0 }}'''Vinsents Petruss Anna Sebastiāns Jansens''' ({{Val|nl|Vincent Petrus Anna Sebastiaan Janssen}}, dzimis {{Dat|1994|6|15}}) ir [[Nīderlandieši|nīderlandiešu]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2026. gada Jansens pārstāv [[ASV augstākā futbola līga|ASV augstākās futbola līgas]] komandu [[Portlendas "Timbers"]]. Iepriekš spēlējis Nīderlandes komandās [[Almere City FC|''Almere City'']] un ''[[AZ Alkmaar]]'', [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandā [[Tottenham Hotspur F.C.|''Tottenham Hotspur'']], [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandā [[Fenerbahçe S.K.|''Fenerbahçe'']], [[Meksika|Meksikas]] komandā [[C.F. Monterrey|''Monterrey'']] un [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas A divīzijas]] komandā [[Royal Antwerp FC|''Royal Antwerp'']]. [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes futbola izlases]] sastāvā debitējis 2016. gadā. == Sasniegumi == '''Monterrey''' * [[Liga MX]]: Apertura 2019 * [[Copa MX]]: 2019—20 * [[CONCACAF Čempionu līga]]: 2021 '''Antwerp''' * [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2022—23 * [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 2022—23 '''Individuālie sasniegumi''' * ''[[Eredivisie]]'' labākais vārtu guvējs: 2015—16 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Nīderlandes futbolists-aizmetnis}} {{Nīderlandes futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]] [[Kategorija:Nīderlandes izlases futbolisti]] [[Kategorija:AZ Alkmaar spēlētāji]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Fenerbahçe" spēlētāji]] [[Kategorija:Ziemeļbrabantē dzimušie]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Royal Antwerp FC spēlētāji]] [[Kategorija:C.F. Monterrey spēlētāji]] [[Kategorija:Almere City FC spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Jansens, Vinsents}} 8b9u8rfbi4xjg9rdf8ppguqzym3gxyt 0 525672 4500879 3902230 2026-07-31T11:55:38Z -wuppertaler 51245 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Kirkon maisema.jpg]] → [[File:Petäjäveden vanhan kirkon maisema.jpg]] [[c:COM:FR#FR2|Criterion 2]] (meaningless or ambiguous name) · to specify what church this is 4500879 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Petejevesi Vecā baznīca | infobox_width = | image = Petäjävesi_Old_Church_2018.jpg | image_size = | caption = Petejevesi vecā baznīca | map_type = Somija#Eiropa | map_size = | map_label = Petejevesi Vecā baznīca | position = left | latd = 62.25 | latNS = N | longd = 25.183333 | longEW = E | location = {{vieta|Somija|Centrālsomija|Petejevesi}} | religious_affiliation = [[Somijas luterāņu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = | website = | architecture_style = | architect = | facade_direction = | groundbreaking = 1763 | year_completed = 1765 | length = | width = | width_nave = | height_max = | capacity = | materials = {{Designation list | embed = jā | designation1 = WHS | designation1_offname = Petejevesi Vecā baznīca | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = iv | designation1_date = 1994 | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/584 584] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{vieta|Somija}} | designation1_free2name = Platība | designation1_free2value = 2,98 ha }} }} '''Petejevesi Vecā baznīca''' ({{val|fi|Petäjäveden vanha kirkko}}) ir 18. gadsimtā celta koka baznīca [[Somija]]s centrālajā daļā, [[Petejevesi]] pašvaldībā. 1994. gadā baznīca tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā. Baznīca tika uzcelta no 1763. līdz 1765. gadam, kad Somija vēl bija [[Zviedrija]]s sastāvā. 1821. gadā tā tika pārbūvēta, paplašināja logus un piebūvēja zvanu torni. 1879. gadā Petejevesi tika uzcelta jauna baznīca un vecā vairs netika izmantota. 20. gadsimta divdesmitajos gados [[Vīne]]s mākslas zinātnieks [[Jozefs Stšigovskis]] (''Josef Strzygowski'', 1862—1941) pamanīja pamestās baznīcas arhitektonisko un mākslas vērtību. Kopš 1929. gada baznīca vairākkārt restaurēta. == Attēlu galerija == <gallery> Petäjävesi_Old_Church_interior_pulpit_choir.JPG Petäjävesi_Old_Church_interior_ceiling_dome.JPG Petäjäveden vanhan kirkon maisema.jpg Petäjäveden_vanha_kirkko_talviaamuna.jpg </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Somija UNESCO}} {{Somijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Baznīcas Somijā]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Somijā]] 1jye97kyygjw71o2co97i1oydhwmo16 0 526625 4500700 4220896 2026-07-31T00:00:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500700 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Mecamora |official_name = Մեծամոր |settlement_type = pilsēta |image_skyline = Metsamor town view.jpg |imagesize = |image_caption = Mecamora |pushpin_map = Armenia |mapsize = 150px |subdivision_type = Valsts |subdivision_name = {{ARM}} |subdivision_type1 = [[Armēnijas administratīvais iedalījums|Marze]] |subdivision_name1 = [[Armaviras marze|Armavira]] |leader_title = |leader_name = |established_title = Dibināta |established_date = 1969 |area_total_km2 = 9.12 |area_footnotes = |population_as_of = 2011<ref>[http://armstat.am/file/doc/99486683.pdf 2011. gada Armēnijas tautas skaitīšana Armaviras marzē]</ref> |population_total = 9,191 |population_density_km2 = auto |timezone = |utc_offset = +4 |timezone_DST = |utc_offset_DST = |latd=40 |latm=08 |lats=34|latNS=N |longd=44 |longm=06 |longs=59 |longEW=E |elevation_m = 855 |area_code = |website = |footnotes = }} '''Mecamora''' ({{val|hy|Մեծամոր}}) ir [[Armēnija]]s pilsēta un pašvaldība [[Armaviras marze|Armaviras marzē]]. Tā ir pazīstama ar tās tuvumā esošo [[Mecamoras atomelektrostacija|Mecamoras atomelektrostaciju]], kas ir vienīgā atomelektrostacija [[Aizkaukāzs|Aizkaukāza]] reģionā. 2011. gada tautas skaitīšanas laikā pilsētā dzīvoja 9191 iedzīvotājs. Saskaņā ar 2016. gada oficiālajām aplēsēm Mecamorā dzīvoja ap 8000 cilvēku. == Etimoloģija == Pilsētas nosaukums cēlies no netālu esošās Mecamoras upes. Tas sastāv no 2 armēņu vārdiem: ''mec'' ({{val|hy|մեծ}} — 'liels') un ''mor'' ({{val|hy|մոր}} — 'mātes'), kas ir vārda ''mayr'' ({{val|hy|մայր}} — 'māte') [[Ģenitīvs|ģenitīva]] vienskaitļa forma. Vārds, visticamāk, attiecas uz [[Jaunava Marija|Jaunavu Mariju]] kā [[Dievmāte|Dievmāti]]. == Vēsture == Mecamoras apdzīvotās vietas celtniecība tika uzsākta 1969. gadā [[Armēnijas PSR|Armēnijas Padomju Sociālistiskās Republikas]] ''Hoktemberjana'' rajonā. Tā galvenokārt tika veidota kā Mecamoras atomelektrostacijas darbinieku dzīvesvieta. Dzīvojamais rajons tika pabeigts 1972. gadā, un tam tika piešķirts [[Pilsētciemats|pilsētciemata]] statuss. Pilsētas celtniecību projektēja galvenais arhitekts Martins Mikajeljans, viņam palīdzēja arhitekti G. Hovsepjans un K. Tiraturjans. Sākotnēji, līdz 1972. gadam, tā bija pazīstama kā ''Armēnijas atomelektrostacijas dzīvojamais rajons'', bet pēc tam tika pārdēvēta par Mecamoru tuvējās upes vārdā. [[Attēls:Panoramic_view_of_Metsamor_town.jpg|left|thumb| Mecamora]] Atomelektrostacijas celtniecība tika uzsākta 1969. gadā. 1. bloks tika nodots ekspluatācijā 1976. gada 22. decembrī, savukārt 2. bloks tika nodots ekspluatācijā 1980. gada 5. janvārī.<ref>[http://armeniannpp.am/en/about-us/history.html About the Armenian Nuclear Power Plant]</ref> Tomēr tā tika uz laiku slēgta 1989. gadā pēc [[1988. gada Armēnijas zemestrīce|1988. gada Armēnijas zemestrīces]] iespējamā vides apdraudējuma dēļ. Enerģijas trūkums, ko izraisīja tās slēgšana, piespieda Armēnijas valdību 1993. gadā atjaunot tās darbību. 2. bloka reaktors atkal tika nodots ekspluatācijā 1995. gada 26. oktobrī. Mūsdienās Mecamoras atomelektrostacija saražo 40 % no Armēnijai nepieciešamās enerģijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.prlog.org/11389688-analyzing-nuclear-power-in-armenia.html|title=Analyzing Nuclear Power in Armenia}}</ref> No 2003. līdz 2015. gadam tā tika ievērojami modernizēta un pārveidota. Veco reaktoru vietā līdz 2026. gadam plānots būvēt 3. bloku. Armēnijai iegūstot neatkarību, Mecamora 1995. gada administratīvajā reformā saglabāja savu pilsētciemata statusu un to iekļāva jaunizveidotajā [[Armaviras apgabals|Armaviras apgabalā]]. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Metsamor_from_plane_IMAG2835.jpg|thumb| Skats no putna lidojuma uz Mecamoru, kas atrodas [[Ararata līdzenums|Ararata līdzenumā]]]] Mecamora atrodas Armēnijas rietumos, [[Ararata līdzenums|Ararata līdzenumā]], vidēji 855 metru augstumā virs [[Jūras līmenis|jūras līmeņa]]. Pilsētu ieskauj vīnaudzētavas, un tā atrodas 35 km attālumā uz rietumiem no galvaspilsētas [[Erevāna]]s un 6 km uz austrumiem no apgabala centra [[Armavira (Armēnija)|Armaviras]]. Atomelektrostacija atrodas ap 4 km uz ziemeļiem no pilsētas dzīvojamā rajona. Pilsētas dzīvojamā zona ir sadalīta 3 rajonos, kur centrālajā rajonā atrodas pilsētas dome, centrālais parks, kultūras nams, pasts, kā arī citas pakalpojumu un pašvaldības ēkas. == Demogrāfija == [[Attēls:Saint_Lazarus_Church,_Metsamor,_Armenia.jpg|thumb|Svētā Lācara baznīca]] Mecamoras populācija veidojās 1970. gados no vairākām Armaviras marzes apdzīvotām vietām, cilvēkiem pārceļoties uz pilsētu, lai strādātu atomelektrostacijā. Pašlaik pilsētu galvenokārt apdzīvo armēņi, kā arī nelielas [[Krievi|krievu]], [[Jazīdi|jezīdu]] un [[Asīrieši|asīriešu]] kopienas. Dominējošā reliģija Mecamorā ir [[Armēņu apustuliskā baznīca]]. Pilsētas Svētā Lācara baznīca (celta 2002.—2005. gadā) tika atvērta 2005. gadā, izmantojot ASV dzīvojošo armēņu mecenātu Zavena un Azatuhi Dadekianu ziedojumus. Baznīcu pārvalda Armaviras diecēze, kas atrodas tuvējā [[Armavira (Armēnija)|Armaviras]] pilsētā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.armenianchurch.org/index.jsp?sid=3&nid=403&y=2005&m=9&d=24 |title=Օծվեց Մեծամորի Սբ. Ղազար եկեղեցին |access-date={{dat|2022|11|22||bez}} |archive-date={{dat|2022|11|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221122105809/https://www.armenianchurch.org/index.jsp?sid=3&nid=403&y=2005&m=9&d=24 }}</ref> Mecamoras iedzīvotāju skaits kopš 1975. gada: {| class="wikitable" !Gads | 1975. gads | 1981. gads | 1989. gads | 1991. gads | 2001. gads | 2011. gads | 2016. gads |- ! Iedzīvotāji | 4450 | 8165 | 11 959 | 11 300 | 9870 | 9191 | 8000 |- |} Veselības aprūpi nodrošina Mecamoras medicīnas centrs, kas darbojas kopš 1976. gada. == Kultūra == [[Attēls:Metsamor_park_at_night2.jpg|thumb|Mecamoras centrālais parks]] Senās Mecamoras arheoloģiskās atradnes atrodas aptuveni 4 km uz dienvidaustrumiem no pilsētas, netālu no Taronikas ciema. Pamatojoties uz 1965. gadā veiktajiem izrakumiem, apmetne bijusi apdzīvota, sākot no 5. tūkstošgades pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 18. gadsimtam. Tajā atrodas neolīta laika [[akmens aplis|akmens apļi]], kas datēti ar aptuveni 5000 gadu p.m.ē. Pašlaik Mecamoras pilsētā atrodas kultūras nams, publiskā bibliotēka, kā arī mūzikas skola. == Transports == Mecamora atrodas uz automaģistrāles M-5, kas savieno Erevānu un [[Vagaršapata|Vagaršapatu]] austrumos ar Armaviras pilsētu un Armēnijas un Turcijas ziemeļrietumu robežu netālu no Bagaranas ciema. Mecamora ir savienota arī ar apkārtējiem ciemiem, izmantojot reģionālo ceļu tīklu. Transportu starp pilsētu un tuvējām pilsētas apdzīvotām vietām, tostarp galvaspilsētu Erevānu, nodrošina mikroautobusi. == Ekonomika == [[Attēls:Metsamor_nuclear_power_plant,_cooling_towers_(Armenia,_June_2015).jpg|thumb| [[Mecamoras atomelektrostacija]]]] Mecamora ir galvenais Armēnijas enerģētikas centrs. Pilsētas ekonomika balstās tikai uz [[Mecamoras atomelektrostacija]]s<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://armavir.mtad.am/about-communities/229/ |title=Metsamor community of Armavir province |access-date={{dat|2022|11|22||bez}} |archive-date={{dat|2023|11|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231109171408/http://armavir.mtad.am/about-communities/229/ }}</ref> darbību, kas nodrošina 40% no valsts elektroenerģijas (2015. gada dati). Tā kā pilsēta atrodas auglīgajā [[Ararata līdzenums|Ararata līdzenumā]], daudzi tās iedzīvotāji ir iesaistīti lauksaimniecībā. Pilsētu ieskauj vīnogu fermas, kas nodrošina vīna darīšanas nozari pilsētā. == Izglītība == Mecamorā atrodas 2 valsts skolas, kā arī vairāki bērnudārzi. 1972. gadā tika atklāta pirmā skola, kas nosaukta Narekas Svētā Gregora vārdā. Pilsētas otrā skola tika atvērta 1986. gadā un 1996. gadā pārcelta uz jaunu ēku. == Sports == [[Attēls:Sport_Complex.jpg|thumb|Sporta komplekss]] Mecamorā atrodas liels sporta komplekss, kas atvērts 1980. gadā. Tajā ir 2 peldbaseini un iekštelpu sporta halles. Kompleksā atrodas Mecamoras sporta skola, kuru kopš 2008. gada pārvalda pašvaldība, un tajā darbojas futbola, volejbola, basketbola, cīņas sporta, svarcelšanas, kikboksa, karatē un vieglatlētikas jauniešu komandas. Tomēr kopš tā atklāšanas komplekss nekad nav ticis renovēts. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://metsamorcity.do.am/ Mecamoras portāls] * [http://armeniannpp.am/en/ Mecamoras atomelektrostacija] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Armēnijas pilsētas]] 8kxqffax8r7bttn9kepzskxseisa5ew 0 528359 4500500 4257344 2026-07-30T13:15:30Z Bendžamins 76862 4500500 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Lovro Majers | image = Lovro-Majer.png | image_size = | caption = Lovro Majers 2022. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|01|17}} | birth_place = {{vieta|Horvātija|Zagreba}} | height = 176 | position = [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošais pussargs]] | currentclub = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu AEK]] | clubnumber = 14 | youthyears1 = 2006—2010 | youthclubs1 = {{flaga|CRO}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] | youthyears2 = 2010—2011 | youthclubs2 = {{flaga|CRO}} [[NK Dubrava|Dubrava]] | youthyears3 = 2012—2013 | youthclubs3 = {{flaga|CRO}} [[NK Trnje|Trnje]] | youthyears4 = 2013—2016 | youthclubs4 = {{flaga|CRO}} [[NK Lokomotiva|Lokomotiva]] | years1 = 2016—2018 | clubs1 = {{flaga|CRO}} [[NK Lokomotiva|Lokomotiva]] | caps1 = 53 | goals1 = 14 | years2 = 2018—2021 | clubs2 = {{flaga|CRO}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] | caps2 = 67 | goals2 = 13 | years3 = 2021—2023 | clubs3 = {{flaga|FRA}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | caps3 = 62 | goals3 = 8 | nationalyears1 = 2015 | nationalteam1 = {{flaga|CRO}} Horvātija U18 | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2016 | nationalteam2 = {{flaga|CRO}} Horvātija U19 | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2017—2021 | nationalteam3 = {{flaga|CRO}} Horvātija U21 | nationalcaps3 = 19 | nationalgoals3 = 5 | nationalyears4 = 2017— | nationalteam4 = {{fb|CRO}} | nationalcaps4 = 38 | nationalgoals4 = 9 | club-update = {{dat|2026|07|30|SK|bez}} | nationalteam-update = {{dat|2026|07|30|SK|bez}} | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]] | years4 = 2023—2026 | caps4 = 69 | goals4 = 9 | clubs5 = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu AEK]] | years5 = 2026— | caps5 = 0 | goals5 = 0 }} '''Lovro Majers''' ({{val|hr|Lovro Majer}}, dzimis {{dat|1998|01|17}} [[Zagreba|Zagrebā]]) ir [[Horvāti|horvātu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] pozīcijā, [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2026. gada pārstāv [[Grieķijas Superlīga]]s komandu [[Atēnu AEK]]. == Karjera == Līdz 12 gadu vecumam bija [[GNK Dinamo Zagreb|Zagrebas "Dinamo"]] jaunatnes sistēmas spēlētājs. Vēlāk spēlēja citās jauniešu komandās. Profesionālo karjeru sāka klubā ''[[NK Lokomotiva]]''. 2018. gadā pārgāja uz Zagrebas "Dinamo". Šī kluba sastāvā trīs reizes kļuva par Horvātijas čempionu, 2020.—2021. gada sezonā izcīnīja arī [[Horvātijas kauss futbolā|Horvātijas kausu]]. 2021. gada augustā pievienojās Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' komandai ''[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]'', parakstot līgumu uz pieciem gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.staderennais.com/lovro-majer-nouveau-meneur-rennais/ |title=Lovro Majer, nouveau meneur rennais! |language=fr |website=staderennais.com |date={{dat|2021|8|21||bez}} |access-date={{dat|2022|12|11||bez}}}}</ref> [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas izlases]] sastāvā debitēja 19 gadu vecumā {{dat|2017|5|27||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]]. Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2021|11|11||bez}} [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Maltas futbola izlase|Maltu]], kas noslēdzās ar rezultātu 7:1. Majers šajā spēlē izcelās ar diviem vartu guvumiem. Tika iekļauts komandas sastāvā [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīram. Grupu turnīrā spēlē pret [[Kanādas futbola izlase|Kanādu]] guva vārtus. == Sasniegumi == '''Dinamo Zagreb''' * [[Horvātijas futbola līga]]: 2018—19, 2019—20, 2020—21 * [[Horvātijas kauss futbolā|Horvātijas kauss]]: 2020—21 * Horvātijas superkauss: 2019 '''Horvātija''' *[[FIFA Pasaules kauss]] trešā vieta:[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] * [[UEFA Nāciju līga]] finālists: [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022—23]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/19062023-simons_i_pendelu_i_serija_nokarto_spanija</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Horvātijas futbolists-aizmetnis}} {{Horvātijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Horvātijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Majers, Lovro}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zagrebā dzimušie]] [[Kategorija:Horvātijas futbolisti]] [[Kategorija:Horvātijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Zagrebas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:VfL Wolfsburg spēlētāji]] [[Kategorija:NK Lokomotiva spēlētāji]] [[Kategorija:Atēnu AEK spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 54wp4jg6ffph99zpyp0cqss3qwg3r32 0 531681 4500562 4420020 2026-07-30T15:53:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500562 wikitext text/x-wiki {{Izdevniecības infokaste |image =Liels-un-mazs-500x500.png |url = {{URL|https://lielsmazs.lv}} |founded = 2004. gadā |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga|Rīga, Tērbatas iela 49/51-12|3s=Tērbatas iela (Rīga)}} |parent = |caption =Izdevniecības logotips |country = {{flaga|Latvija}} [[Latvija]] }} '''"Liels un mazs"''' ir bērnu grāmatu izdevniecība [[Latvija|Latvijā]], kas dibināta 2004. gadā. Izdevniecības mērķis ir attīstīt un bagātināt Latvijas bērnu grāmatniecības nozari, radīt alternatīvu bērnu grāmatu piedāvājumā Latvijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://liels-un-mazs.myshopify.com/pages/liels-un-mazs|title=Liels un mazs mājaslapa|website=https://liels-un-mazs.myshopify.com|access-date=2023-01-21}}</ref> Izdevniecība 2022. gadā starptautiskajā [[Boloņa]]s bērnu grāmatu gadatirgū [[Itālija|Itālijā]] saņēmusi balvu kā gada labākā bērnu grāmatu izdevniecība [[Eiropa|Eiropā]]. Tā bija piektā reize pēc kārtas, kad "Liels un mazs" tika nominēta prestižajai balvai.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/liels-un-mazs-bolonas-bernu-gramatu-tirgu-sanem-labakas-eiropas-izdevniecibas-balvu.a448985/|title= Liels un mazs saņem labākās Eiropas izdevniecības balvu|website=https://www.lsm.lv|access-date=2023-01-21}}</ref> Kopš 2014. gada notiek “Liels un mazs” izdoto grāmatu tulkošana un izdošana pasaulē — četrdesmit nosaukumi tulkoti un izdoti divdesmit valodās.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=11217|title=Bērnu grāmatu izdevniecība „Liels un mazs“|website=https://www.laikraksts.com|access-date=2023-01-21|archive-date=2023-01-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20230121113104/https://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=11217}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{facebook|lielsunmazs}} * {{instagram|lielsunmazs}} {{Latvija-aizmetnis}} {{organizācija-aizmetnis}} {{Grāmatu izdevniecības Latvijā}} [[Kategorija:Latvijas izdevniecības]] e6wb83hk4eylu7fnc4isdb047knmgkb 0 536101 4500566 4272169 2026-07-30T16:00:47Z Cirkulis11 92566 Pievienoju trūkstošos režisorus 4500566 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}}{{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = ''Severance'' | show_name_2 = | executive_producer = | genre = drāma, antiutopija, mistērija, trilleris, zinātniskā fantastika | creator = [[Dens Eriksons]] | based_on = | starring = * [[Ādams Skots]] * [[Zeks Čerijs]] * [[Brita Lauera]] * [[Tremels Tillmans]] * [[Džena Taloka]] * [[Maikls Černuss]] * [[Džons Turturo]] * [[Kristofers Volkens]] * [[Patrīcija Ārkete]] | narrated = | opentheme = | endtheme = | theme_music_composer = | composer = | country = {{USA}} | language = [[angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 2 | num_episodes = 17 | list_episodes = | caption = | image = Severance (TV series).jpg | picture_format = | audio_format = | cinematography = | camera = | runtime = 40–57 minūtes | company = | distributor = | channel = [[Apple TV+]] | editor = | producer = | first_aired = {{dat|2022|2|18|N}} | last_aired = pašlaik | preceded_by = | followed_by = | related = | website = | location = | production_website = | director = * [[Bens Stillers]] * [[Īfa Makārdla]] * [[Sems Donovans]] * [[Uta Brīzevica]] * [[Džesika Lī Ganjē]] }}'''''Severance''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] zinātniskās fantastikas psiholoģiska trillera seriāls. Seriāla autors ir [[Dens Eriksons]], bet režisori [[Bens Stillers]] un [[Īfa Makārdla]]. Seriālā galvenās lomas atveido [[Ādams Skots]], [[Zeks Čerijs]], [[Brita Leuera]], [[Tremels Tillmans]], [[Džena Taloka]], [[Maikls Černuss]], [[Džons Turturo]], [[Kristofers Volkens]] un [[Patrīcija Ārkete]]. Seriāls stāsta par Marku (Skots), ''Lumon Industries'' darbinieku, kurš piedalās "nodalīšanas" programmā, kurā darba atmiņas tiek nodalītas no ārpusdarba atmiņām. Seriāla pirmizrāde notika {{Dat|2022|2|18|5=bez}}. Seriāls saņēma pozitīvas atsauksmes gan no kritiķiem, gan no publikas, slavējot kinematogrāfiju, režiju, mākslinieka darbu, scenāriju un aktierspēli. ''Severance'' tika nominēta 14 [[Emmy balva|''Emmy'' balvām]]. [[80. Zelta globusa balva|80. Zelta globusa balvu]] pasniegšanas ceremonijā ''Severance'' saņēma trīs nominācijas. 2022. gada aprīlī apstiprināja seriāla otro sezonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2022/tv/news/severance-season-2-renewed-apple-1235226145/|title=‘Severance’ Renewed for Season 2 at Apple TV Plus|last=Maas|first=Jennifer|website=Variety|access-date=2023-03-12|date=2022-04-06|language=en}}</ref> Tās pirmizrāde paredzēta 2025. gada 17. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apple.com/tv-pr/news/2024/07/apples-hit-global-phenomenon-workplace-thriller-severance-to-return-for-season-two-on-friday-january-17-2025/|title=Apple’s workplace thriller “Severance” to return for season two on January 17|website=Apple TV+ Press|access-date=2024-10-24|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] bj0acjevhl5b2c9pa41iifrqkfrcfk9 0 537848 4500537 4474806 2026-07-30T14:17:54Z Pirags 3757 pap 4500537 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | name = "Kopā Latvijai" | native_name = | lang1 = | name_lang1 = | lang2 = | name_lang2 = | lang3 = | name_lang3 = | lang4 = | name_lang4 = | logo = kopā latvijai logo.jpg | colorcode = #9D2235 | chairperson = * [[Aleksandrs Bartaševičs]] | president = | secretary_general = | spokesperson = | founder = | leader1_title = | leader1_name = | leader2_title = | leader2_name = | leader3_title = | leader3_name = | leader4_title = | leader4_name = | leader5_title = | leader5_name = | slogan = | founded = {{dat|2023|4|2|N|bez}} | dissolved = | merger = | split = | predecessor = | merged = | successor = | headquarters = {{vieta|Latvija|Rēzekne}} | newspaper = | student_wing = | youth_wing = | wing1_title = | wing1 = | wing2_title = | wing2 = | wing3_title = | wing3 = | membership_year = 2025 | membership = 275{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> | ideology = [[Mazākumtautība|Mazākumtautību]] interešu aizstāvība | position = [[Centriski kreisa politika|Centriski kreisa]] | religion = | national = | international = | european = | europarl = | affiliation1_title = | affiliation1 = | colors = {{krāsa|#9D2235}} [[Sarkanā krāsa|Karmīnsarkans]] | symbol = | flag = | website = | state = | seats1_title = [[14. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#6B2504}} | seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#6B2504}} | seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]] | seats3 = {{Infobox political party/seats|0|14|hex=#6B2504}} | seats4_title = [[Rīgas dome]] | seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#6B2504}} | seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] | seats5 = {{Infobox political party/seats|1|42|hex=#6B2504}} | country = {{LAT}} | country_dab1 = | parties_dab1 = | elections_dab1 = | country2 = | country_dab2 = | parties_dab2 = | elections_dab2 = | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''"Kopā Latvijai"''' ir [[Centriski kreisa politika|centriski kreisa]] [[politiskā partija]], kas dibināta {{dat|2023|4|2}}. Tās dibinātājs un priekšsēdētājs bija atceltais [[Rēzekne]]s pašvaldības priekšsēdētājs [[Aleksandrs Bartaševičs]]. Valdē darbojas arī bijušie partijas "[[Saskaņa]]" biedri — [[Andrejs Klementjevs]], [[Jekaterina Ivanova]], [[Karīna Bartkēviča]], [[Aleksejs Stecs]], [[Zigfrīds Lukaševičs]], [[Ludmila Fedorkova]], [[Jevgenija Kušča]], [[Andrejs Gavrilovs]], [[Jekaterina Meirāne]], [[Dmitrijs Arestovs]] un [[Ināra Mickāne]]. Partija iestājas par Latvijas [[Minoritāte|minoritāšu]] interešu aizstāvību. 2023. gada sākumā A. Bartaševiču izslēdza no partijas "[[Saskaņa]]", kam par iemeslu bija politiķa neviennozīmīgā pozīcija par [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rezeknes-mers-bartasevics-pielauj-iespeju-veidot-jaunu-regionalo-partiju-domes-opozicija-gatavojas-gazt-meru.a495281/|title=Rēzeknes mērs Bartaševičs pieļauj iespēju veidot jaunu reģionālo partiju; domes opozīcija gatavojas gāzt mēru|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-23|language=lv}}</ref> 2. aprīlī viņš Rēzeknē nodibināja jaunu politisko partiju "Kopā Latvijai", kļūstot par tās valdes priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2023-bartasevics-ar-domubiedriem-aiz-slegtam-durvim-nodibinajis-jaunu-partiju-kopa-latvijai.a503363/|title=Bartaševičs ar domubiedriem aiz slēgtām durvīm nodibinājis jaunu partiju «Kopā Latvijai»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-03|language=lv}}</ref> 2023. gada 30. jūlijā partijas "Kopā Latvijai" valdes locekli [[Iļja Podkolzins|Podkolzinu]] (segvārds "Vadim Sedov"), kurš bija apsūdzēts par izlūkziņu vākšanu Latvijā un nodošanu Krievijas specdienestiem ar organizācijas "[[Baltijas antifašisti]]" starpniecību, sodīja ar piecu gadu cietumsodu un probācijas uzraudzību uz vienu gadu. Saskaņā ar apsūdzību Podkolzins ieguva un nodeva izlūkziņas par Latvijas kritiskās infrastruktūras transporta un loģistikas objektiem, tostarp angāriem [[Rīgas lidosta]]s teritorijā un to izmantojumu, kā arī piekļuves kontroles un drošības procedūrām lidostā. Viņš arī vāca un nodeva ziņas par valsts robežas un pierobežas infrastruktūras izbūvi, aizsardzības un militārās mobilitātes pasākumiem Krievijas pierobežā, ārvalstu karavīru apmācībām Latvijā, kā arī konkrētiem Latvijas valstspiederīgajiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.07.2026-bartasevica-partijas-kopa-latvijai-valdes-loceklim-podkolzinam-par-spiegosanu-pieci-gadi-cietuma.a656925/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Bartaševiča partijas «Kopā Latvijai» valdes loceklim Podkolzinam par spiegošanu – pieci gadi cietumā] lsm.lv 30.07.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/politiskapartija Partijas lapa ''Facebook''] * [https://www.facebook.com/KopaLatvijai agrākā partijas lapa ''Facebook''] {{politika-aizmetnis}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas mazākumtautību partijas]] [[Kategorija:Latvijas centriskās partijas]] fo7mkpyo04sub501v419nbu4ait9fdj 4500538 4500537 2026-07-30T14:18:42Z Pirags 3757 4500538 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | name = "Kopā Latvijai" | native_name = | lang1 = | name_lang1 = | lang2 = | name_lang2 = | lang3 = | name_lang3 = | lang4 = | name_lang4 = | logo = kopā latvijai logo.jpg | colorcode = #9D2235 | chairperson = * [[Aleksandrs Bartaševičs]] | president = | secretary_general = | spokesperson = | founder = | leader1_title = | leader1_name = | leader2_title = | leader2_name = | leader3_title = | leader3_name = | leader4_title = | leader4_name = | leader5_title = | leader5_name = | slogan = | founded = {{dat|2023|4|2|N|bez}} | dissolved = | merger = | split = | predecessor = | merged = | successor = | headquarters = {{vieta|Latvija|Rēzekne}} | newspaper = | student_wing = | youth_wing = | wing1_title = | wing1 = | wing2_title = | wing2 = | wing3_title = | wing3 = | membership_year = 2025 | membership = 275{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> | ideology = [[Mazākumtautība|Mazākumtautību]] interešu aizstāvība | position = [[Centriski kreisa politika|Centriski kreisa]] | religion = | national = | international = | european = | europarl = | affiliation1_title = | affiliation1 = | colors = {{krāsa|#9D2235}} [[Sarkanā krāsa|Karmīnsarkans]] | symbol = | flag = | website = | state = | seats1_title = [[14. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#6B2504}} | seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#6B2504}} | seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]] | seats3 = {{Infobox political party/seats|0|14|hex=#6B2504}} | seats4_title = [[Rīgas dome]] | seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#6B2504}} | seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] | seats5 = {{Infobox political party/seats|1|42|hex=#6B2504}} | country = {{LAT}} | country_dab1 = | parties_dab1 = | elections_dab1 = | country2 = | country_dab2 = | parties_dab2 = | elections_dab2 = | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''"Kopā Latvijai"''' ir [[Centriski kreisa politika|centriski kreisa]] [[politiskā partija]], kas dibināta {{dat|2023|4|2}}. Tās dibinātājs un priekšsēdētājs bija atceltais [[Rēzekne]]s pašvaldības priekšsēdētājs [[Aleksandrs Bartaševičs]]. Valdē darbojas arī bijušie partijas "[[Saskaņa]]" biedri — [[Andrejs Klementjevs]], [[Jekaterina Ivanova]], [[Karīna Bartkēviča]], [[Aleksejs Stecs]], [[Zigfrīds Lukaševičs]], [[Ludmila Fedorkova]], [[Jevgenija Kušča]], [[Andrejs Gavrilovs]], [[Jekaterina Meirāne]], [[Dmitrijs Arestovs]] un [[Ināra Mickāne]]. Partija iestājas par Latvijas [[Minoritāte|minoritāšu]] interešu aizstāvību. 2023. gada sākumā A. Bartaševiču izslēdza no partijas "[[Saskaņa]]", kam par iemeslu bija politiķa neviennozīmīgā pozīcija par [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rezeknes-mers-bartasevics-pielauj-iespeju-veidot-jaunu-regionalo-partiju-domes-opozicija-gatavojas-gazt-meru.a495281/|title=Rēzeknes mērs Bartaševičs pieļauj iespēju veidot jaunu reģionālo partiju; domes opozīcija gatavojas gāzt mēru|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-23|language=lv}}</ref> 2. aprīlī viņš Rēzeknē nodibināja jaunu politisko partiju "Kopā Latvijai", kļūstot par tās valdes priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2023-bartasevics-ar-domubiedriem-aiz-slegtam-durvim-nodibinajis-jaunu-partiju-kopa-latvijai.a503363/|title=Bartaševičs ar domubiedriem aiz slēgtām durvīm nodibinājis jaunu partiju «Kopā Latvijai»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-03|language=lv}}</ref> 2026. gada 30. jūlijā partijas "Kopā Latvijai" valdes locekli [[Iļja Podkolzins|Podkolzinu]] (segvārds "Vadim Sedov"), kurš bija apsūdzēts par izlūkziņu vākšanu Latvijā un nodošanu Krievijas specdienestiem ar organizācijas "[[Baltijas antifašisti]]" starpniecību, sodīja ar piecu gadu cietumsodu un probācijas uzraudzību uz vienu gadu. Saskaņā ar apsūdzību Podkolzins ieguva un nodeva izlūkziņas par Latvijas kritiskās infrastruktūras transporta un loģistikas objektiem, tostarp angāriem [[Rīgas lidosta]]s teritorijā un to izmantojumu, kā arī piekļuves kontroles un drošības procedūrām lidostā. Viņš arī vāca un nodeva ziņas par valsts robežas un pierobežas infrastruktūras izbūvi, aizsardzības un militārās mobilitātes pasākumiem Krievijas pierobežā, ārvalstu karavīru apmācībām Latvijā, kā arī konkrētiem Latvijas valstspiederīgajiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.07.2026-bartasevica-partijas-kopa-latvijai-valdes-loceklim-podkolzinam-par-spiegosanu-pieci-gadi-cietuma.a656925/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Bartaševiča partijas «Kopā Latvijai» valdes loceklim Podkolzinam par spiegošanu – pieci gadi cietumā] lsm.lv 30.07.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/politiskapartija Partijas lapa ''Facebook''] * [https://www.facebook.com/KopaLatvijai agrākā partijas lapa ''Facebook''] {{politika-aizmetnis}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas mazākumtautību partijas]] [[Kategorija:Latvijas centriskās partijas]] qtii3wslxg7v9d1w7w628ejcrim7zxy 0 547737 4500697 4404554 2026-07-30T22:59:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500697 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Masaki Kobajaši | vārds_orig = 小林 正樹 | attēls = Masaki Kobayashi.jpg | attēla izmērs = 200px | komentārs = Masaki Kobajaši 1953. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1916|2|14}} | dz. vieta = {{vieta|Japāna|Otaru}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1996|10|4|1916|2|14}} | miršanas vieta = {{vieta|Japāna|Tokija}} | citi vārdi = | nodarbošanās = [[kinorežisors]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | BFTMAbalva = | zeltapalmaszars = | dzimums = V }}'''Masaki Kobajaši''' ({{Val|ja|小林 正樹}}, ''Kobayashi Masaki'', dzimis {{Dat|1916|2|14}}, miris {{Dat|1996|10|4}}) bija [[Japāņi|japāņu]] [[kinorežisors]] un [[scenārists]]. Kobajaši vislabāk pazīstams ar savu episko kara drāmas triloģiju ''[[The Human Condition]]'' (''Ningen no jōken'', 1959—1961), samuraju filmām "[[Harakiri (filma)|Harakiri]]" (1962) un ''[[Samurai Rebellion]]'' (''Jōi-uchi: Hairyō tsuma shimatsu'', 1967), kā arī šausmu filmu ''[[Kwaidan]]'' (''Kaidan'', 1964). Filma "Harakiri" saņēma [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] "[[Žūrijas balva (Kannu kinofestivāls)|Žūrijas balvu]]", bet ''Kwaidan'' saņēma Kannu kinofestivāla "Īpašo žūrijas balvu", kā arī tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]". ''[[Senses of Cinema]]'' Kobajaši nodēvēja par "vienu no labākajiem 1950. un 1960. gadu Japānas sabiedrības atveidotājiem".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sensesofcinema.com/2016/great-directors/masaki-kobayashi/|title=Kobayashi, Masaki – Senses of Cinema|last=Grunert|first=Andrea|access-date=2023-08-06|date=2008-08-27|language=en|archive-date=2024-08-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20240809194008/https://www.sensesofcinema.com/2016/great-directors/masaki-kobayashi/}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Režisors-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kobajaši, Masaki}} [[Kategorija:1916. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1996. gadā mirušie]] [[Kategorija:Japānas kinorežisori]] b61kvzkyrj75yqxtv3bsmo0astzsktx 0 548877 4500665 4498654 2026-07-30T21:52:39Z Ugfans 99101 4500665 wikitext text/x-wiki {{stils}} Seriālu "[[Neprāta cena]]" un "[[UgunsGrēks]]", kā arī tā turpinājuma, galveno varoņu saraksts Šis ir pilns saraksts ar galvenajiem varoņiem no Neprāta cena, UgunsGrēks un [[UgunsGrēks. Atgriešanās.]], šajā sarakstā ir iekļautas tikai sākuma titros redzētās rakstzīmes vai kā "galveno lomu" beigu titrus {| class="wikitable" |- | colspan="22" align=center| '''Key''' |- | style="background: #dfd"| galvenais varonis || style="background: #fdd" | otrā plāna loma || style="background: #ececec" | neparādās |} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center" ! scope="col" rowspan="2" style="width:10%;" |Aktieris ! scope="col" rowspan="2" style="width:10%;" |Tēli ! scope="col" colspan="3" | ''[[Neprāta cena]]'' ! scope="col" colspan="17" | ''[[UgunsGrēks]]'' ! scope="col" colspan="1" | ''[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]'' |- ! style="width:4%;"|1 ! style="width:4%;"|2 ! style="width:4%;"|3 ! style="width:4%;"|1 ! style="width:4%;"|2 ! style="width:4%;"|3 ! style="width:4%;"|4 ! style="width:4%;"|5 ! style="width:4%;"|6 ! style="width:4%;"|7 ! style="width:4%;"|8 ! style="width:4%;"|9 ! style="width:4%;"|10 ! style="width:4%;"|11 ! style="width:4%;"|12 ! style="width:4%;"|13 ! style="width:4%;"|14 ! style="width:4%;"|15 ! style="width:4%;"|16 ! style="width:4%;"|17 ! style="width:4%;"|1 |- | [[Aurēlija Anužīte]] | Anna Pētersone | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Juris Žagars]] | Roberts Jurēvičs | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Kristīne Nevarauska]] | Līga Eglīte | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ivars Puga]] | Ivo Balodis | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="17" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | rowspan="2"|[[Ģirts Ķesteris]] | [[Leons Timmermanis]] | colspan="12" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | Fēlikss Seņkovs | colspan="5" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ilze Pukinska]] | [[Silvija Felzenbahere]] | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Lauris Dzelzītis]] | Mārtiņš | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ieva Āva]] | Katrīna Pētersone | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ilze Vazdika]] | [[Milda Upīte]] | colspan="12" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Zane Daudziņa]] | [[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]] | colspan="10" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Jakovs Rafaļsons]] | [[Vadims Felzenbahers]] | colspan="10" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Andris Keišs]] | Raimonds Jurēvičs | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Rēzija Kalniņa]] | Diāna Bernedetī | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Vilis Daudziņš]] | Armands | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Gints Grāvelis]] | Gustavs | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Egils Melbārdis]] | Gunārs Liepiņš | colspan="1" style="background: #fdd;; color:red;"| | colspan="11" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd;; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]] | [[Marta Timmermane|Marta Pētersone]] | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Indra Briķe]] | Rasma Blumberga | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | rowspan="2"|[[Mārtiņš Freimanis]] | Edgars Pētersons | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Oto Pētersons | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Uldis Dumpis]] | Aivars Pētersons | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Artūrs Skrastiņš]] | [[Rihards Baumanis]] | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Marija Bērziņa]] | Rita Liepiņa | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="4" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] | [[Elza Baumane|Elza Timmermane]] | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Regīna Devīte]] | [[Zenta Upīte]] | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Leons Krivāns]] | Miervaldis Bērziņs | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ainārs Ančevskis]] | Aleksis Grīnbergs | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Aldis Siliņš]] | Donāts Jagudins | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="13" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] | Pēteris Jagudins | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="11" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Veronika Plotņikova]] | Serafima Seņkova | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="11" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anita Kvāla]] | Solveiga Kārkliņa | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Indra Burkovska]] | Mirdza Liepiņa | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="5" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anna Šteina]] | Kitija Kārkliņa | colspan="6" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="11" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Uldis Anže]] | Česlavs Komarovskis | colspan="6" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Maija Doveika]] | [[Elizabete Timmermane]] | colspan="6" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="6" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Jūlija Ļaha]] | Santa Ziemele | colspan="6" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Voldemārs Šoriņš]] | [[Jānis Ziemelis]] | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ģirts Liuziniks]] | Deniss Tarasovs | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Normunds Bērzs]] | [[Cēzars Andersons]] | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Ieva Aleksandrova - Eklone]] | Ramona Vintere | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Gabriela Utāne | rowspan="2"|Ieva Timmermane | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="7" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Inga Ungure|Inga Tropa]] | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Olga Dreģe]] | Lidija Āboliņa | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Līga Zeļģe]] | Dana Āboliņa | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Artūrs Dīcis]] | Edijs Āboliņš | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Mārtiņš Brūveris]] | Gatis Āboliņš | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | rowspan="2"|[[Marija Linarte]] | Krista Zariņa | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Sandija | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Madars Zvagulis]] | Dāvids Ozols | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Emīls Kivlenieks]] | Intars Miķelsons | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Jānis Āmanis]] | Mareks | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Āris Matesovičs]] | Kaspars | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ance Muižniece]] | Annija Lazdiņa | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- |- | [[Pāvils Andress]] | rowspan="2"|Augusts Andersons | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Kārlis Tols]] | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Polina Orlova]] | rowspan="2"|Lola(Ana Jagudina) | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Everita Pjata-Gertnere]] | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Rihards Zelezņevs]] | Ralfs | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Anete Berķe]] | Sofija | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Rūta Holendere]] | Kristiana | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Oskars Florencs-Vīksne]] | Emīls | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- |} ==Kā mainījās galveno varoņu atvēršanās titri== No pirmās līdz 71. "Neprāta cenas" sērijai Aurēlija Anužīte, Juris Žagars, Kristīne Nevarauska, Ivars Puga, Ģirts Ķesteris, Ilze Pukinska, Lauris Dzelzītis, Ieva Āva, Ilze Vazdika, Zane Daudziņa un Jakovs Rafaļsons ir pirmie varoņi, kas redzami sākuma titros. Sākot ar 72. sēriju, Andris Keišs tiek pievienots pie sākuma titriem, 18 sērijas vēlāk, 90. sērijā Ieva Āva tiek noņemta no sākuma titriem, un viņas vietā tiek pievienota Rēzija Kalniņa. Sākot ar 117. sēriju, Vilis Daudziņš, kurš iepriekš bija epizodisks varonis, tika pievienots sākuma titriem. Sākot ar otrās sezonas pirmo sēriju (153 sēriju kopumā) Aurēlija Anužīte, Juris Žagars, Andris Keišs un Vilis Daudziņš ir izņemti no sākuma titriem, vietā Gints Grāvelis, kurš pēdējās epizodes laikā uzņēma dažas sērijas pirmā sezona tiek pievienota sākuma titriem, kopā ar viņu, Ditu Lūriņu-Eglienu un Ingu Briķi. Otrās sezonas, 44. sērijas sākuma titriem tiek pievienots Mārtiņš Freimanis un Uldis Dumpis, Pēc 27 sērijām Gints Grāvelis tiek noņemts no sākuma titriem un Egils Melbārdis, kurš iepriekš bija atkārtots varonis, tika pievienots sākuma titriem. 70 sērijas vēlāk no sākuma titriem tiek noņemta Rēzija Kalniņa, un viņas vietā tiek pievienots Artūrs Skrastiņš. Sākot ar trešo sezonu, no sākuma titriem tiek izņemta Kristīne Nevarauska, Zane Daudziņa, Lauris Dzelzītis, Indra Brike un Mārtiņš Freimanis, viņu vietā sākuma titriem pievieno Marija Bērziņa, kura iepriekš bija atkārtoti tēlotāja. Zane Daudziņa un Mārtiņš Freimanis vēlāk tika lasīti sākuma titros, kad viņi atgriezās un pavadīja vienu epizodi kā epizodisku personāžu, tas pats notika ar Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu, kura pirmo reizi parādījās trešās sezonas pirmajā epizodē, bet netika pievienota sākuma titriem līdz nākamajai sērijai. Tā kā seriāls tika atjaunots kā Ugunsgrēks, tikai izmaiņas no sākuma titriem tika izņemts Ivars Puga, bet tā vietā Regīna Devīte un Leons Krivāns, kurš bija atkārtoti varoņi Nepratā Cenā tiek pievienots sākuma kredītiem, sākot ar otro sezonu Ilze Pukinska tiek noņemta no sākuma titriem, tikmēr Kristīne Nevarauska tiek lasīta sākuma titros, kopā ar viņu tiek pievienots Ainārs Ančevskis, kurš iepriekš bija atkārtots tēls. Trešās sezonas laikā, no atklāšanas tituliem izņemti Kristīne Nevarauska, Artūrs Skrastiņš, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Leons Krivāns tā vietā Aldis Siliņš, Andris Bērziņš un Veronika Plotņikova tiek pievienoti sākuma titriem pēc atkārtotām personāžām iepriekšējās sezonās, arī Ģirts Ķesteris trešās sezonas laikā divreiz tiktu ieskaitīts sākuma titros, kā Leons un Felikss. Sākot ar ceturto sezonu, Dita Lūriņa-Egliena, Marija Bērziņa, Mārtiņš Freimanis, Aldis Siliņš, Veronika Plotņikova tiek noņemti no kredītiem, Anita Kvāla un Indra Burkovska tiek pievienotas kredītiem pēc divu iepriekšējo sezonu pavadīšanas kā atkārtotas personāžas, kopa ar viņiem sākuma titrus pievieno ari Anna Šteina, Uldis Anže un Maija Doveika, Ilze Pukinska tiek lasīta sākuma titros, savukārt Ģirts Ķesteris sākuma titros ir redzams tika ka Leons. Piektajā sezonā no sākuma titriem tiek noņemts Andris Bērziņš un Indra Burkovska, bet ceturtās sezonas pēdējās epizodēs redzētā Jūlija Ļaha kopā ar Voldemāru Šoriņu un Ģirtu Liuziniku pievieno sākuma titrus, 17 sērijas vēlāk Anita Kvāla tiek noņemta no sākuma titriem, pēc tam titri paliks nemainīgi līdz dažām septītās sezonas sērijām, kad no tām tiek izņemta Anna Šteina un Uldis Anže. Astoņu sezonu laikā no sākuma titriem izņemts Uldis Dumpis, Ilze Pukinska, Zane Daudziņa un Jakovs Rafaļsons, savukārt tiem pievienoti Ieva Aleksandrova - Eklone un Normunds Bērzs, kredīti paliks nemainīgi līdz devītās sezonas vidum, kad no viņiem tiek izņemta Jūlija Ļaha un Ģirts Liuziniks. Desmitās sezonas sākuma titros ir lielākās izmaiņas, tā kā palicis tikai Ģirts Ķesteris, viņam atkal tiek pievienots Uldis Dumpis, savukārt sākuma titros papildināti jaunie aktieri Inga Tropa, Olga Dreģe, Līga Zeļģe un Artūrs Dīcis. Titri paliek nemainīgi līdz piecpadsmitajai sezonai, kad no sākuma titriem tiek izņemta Inga Tropa, Olga Dreģe, Līga Zeļģe un Artūrs Dīcis, un tiem pievienoti aktieri Mārtiņš Brūveris, Marija Linarte, Madars Zvagulis un Emīls Kivlenieks, kuri nemainīgi paliek titros līdz 16. sezonas 11. sērijai, kad Madars Zvagulis un Emīls Kivlenieks tiek noņemti no sākuma titriem, savukārt Līga Zeļģe tiek pievienota atpakaļ titros kopā ar atgriezušos aktieri Jāni Āmani. Septiņpadsmitajā un pēdējā sezonā no sākuma titriem tiek noņemta Marija Linarte, bet tiek pievienoti divi jauni aktieri - Āris Matesovičs un Ance Muižniece. Turpinājumā [[UgunsGrēks. Atgriešanās.]] galvenie aktieri nav redzami vai norādīti sākuma titros, bet gan beigu titros kā "galvenā loma", tajos ietverot Ilzi Vazdiku, Regīnu Devīti, Uldi Dumpi, Ģirtu Ķesteri, Zani Daudziņu, Egilu Melbārdi, Ilzi Pukinsku, Jakovu Rafaļsonu, Aneti Rimku, Everitu Pjatu-Gertneri, Oskaru Florencu-Vīksni, Rihardu Zeļezņevu, Kārli Tolu un Rūtu Holenderi. [[Kategorija:"UgunsGrēks" un "Neprāta cena"]] t3dqnyspyv0ivn1hfqlqgtitbhu09b8 4500667 4500665 2026-07-30T21:59:17Z Ugfans 99101 4500667 wikitext text/x-wiki {{stils}} Seriālu "[[Neprāta cena]]" un "[[UgunsGrēks]]", kā arī tā turpinājuma, galveno varoņu saraksts Šis ir pilns saraksts ar galvenajiem varoņiem no Neprāta cena, UgunsGrēks un [[UgunsGrēks. Atgriešanās.]], šajā sarakstā ir iekļautas tikai sākuma titros redzētās rakstzīmes vai kā "galveno lomu" beigu titrus {| class="wikitable" |- | colspan="22" align=center| '''Key''' |- | style="background: #dfd"| galvenais varonis || style="background: #fdd" | otrā plāna loma || style="background: #ececec" | neparādās |} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center" ! scope="col" rowspan="2" style="width:10%;" |Aktieris ! scope="col" rowspan="2" style="width:10%;" |Tēli ! scope="col" colspan="3" | ''[[Neprāta cena]]'' ! scope="col" colspan="17" | ''[[UgunsGrēks]]'' ! scope="col" colspan="1" | ''[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]'' |- ! style="width:4%;"|1 ! style="width:4%;"|2 ! style="width:4%;"|3 ! style="width:4%;"|1 ! style="width:4%;"|2 ! style="width:4%;"|3 ! style="width:4%;"|4 ! style="width:4%;"|5 ! style="width:4%;"|6 ! style="width:4%;"|7 ! style="width:4%;"|8 ! style="width:4%;"|9 ! style="width:4%;"|10 ! style="width:4%;"|11 ! style="width:4%;"|12 ! style="width:4%;"|13 ! style="width:4%;"|14 ! style="width:4%;"|15 ! style="width:4%;"|16 ! style="width:4%;"|17 ! style="width:4%;"|1 |- | [[Aurēlija Anužīte]] | Anna Pētersone | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Juris Žagars]] | Roberts Jurēvičs | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Kristīne Nevarauska]] | Līga Eglīte | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ivars Puga]] | Ivo Balodis | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="17" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | rowspan="2"|[[Ģirts Ķesteris]] | [[Leons Timmermanis]] | colspan="12" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | Fēlikss Seņkovs | colspan="5" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ilze Pukinska]] | [[Silvija Felzenbahere]] | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Lauris Dzelzītis]] | Mārtiņš | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ieva Āva]] | Katrīna Pētersone | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ilze Vazdika]] | [[Milda Upīte]] | colspan="12" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Zane Daudziņa]] | [[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]] | colspan="10" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Jakovs Rafaļsons]] | [[Vadims Felzenbahers]] | colspan="10" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Andris Keišs]] | Raimonds Jurēvičs | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Rēzija Kalniņa]] | Diāna Bernedetī | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Vilis Daudziņš]] | Armands | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Gints Grāvelis]] | Gustavs | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Egils Melbārdis]] | Gunārs Liepiņš | colspan="1" style="background: #fdd;; color:red;"| | colspan="11" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd;; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]] | [[Marta Timmermane|Marta Pētersone]] | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Indra Briķe]] | Rasma Blumberga | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | rowspan="2"|[[Mārtiņš Freimanis]] | Edgars Pētersons | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Oto Pētersons | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Uldis Dumpis]] | Aivars Pētersons | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Artūrs Skrastiņš]] | [[Rihards Baumanis]] | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Marija Bērziņa]] | Rita Liepiņa | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="4" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] | [[Elza Baumane|Elza Timmermane]] | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Regīna Devīte]] | [[Zenta Upīte]] | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Leons Krivāns]] | Miervaldis Bērziņs | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ainārs Ančevskis]] | Aleksis Grīnbergs | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Aldis Siliņš]] | Donāts Jagudins | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="13" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] | Pēteris Jagudins | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="11" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Veronika Plotņikova]] | Serafima Seņkova | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="11" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anita Kvāla]] | Solveiga Kārkliņa | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Indra Burkovska]] | Mirdza Liepiņa | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="5" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anna Šteina]] | Kitija Kārkliņa | colspan="6" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="11" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Uldis Anže]] | Česlavs Komarovskis | colspan="6" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Maija Doveika]] | [[Elizabete Timmermane]] | colspan="6" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="6" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Jūlija Ļaha]] | Santa Ziemele | colspan="6" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Voldemārs Šoriņš]] | [[Jānis Ziemelis]] | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ģirts Liuziniks]] | Deniss Tarasovs | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Normunds Bērzs]] | [[Cēzars Andersons]] | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Ieva Aleksandrova - Eklone]] | Ramona Vintere | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Gabriela Utāne | rowspan="2"|Ieva Timmermane | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="7" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Inga Ungure|Inga Tropa]] | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Olga Dreģe]] | Lidija Āboliņa | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Līga Zeļģe]] | Dana Āboliņa | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Artūrs Dīcis]] | Edijs Āboliņš | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Mārtiņš Brūveris]] | Gatis Āboliņš | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | rowspan="2"|[[Marija Linarte]] | Krista Zariņa | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Sandija | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Madars Zvagulis]] | Dāvids Ozols | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Emīls Kivlenieks]] | Intars Miķelsons | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Jānis Āmanis]] | Mareks | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Āris Matesovičs]] | Kaspars | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ance Muižniece]] | Annija Lazdiņa | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- |- | [[Pāvils Andress]] | rowspan="2"|Augusts Andersons | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Kārlis Tols]] | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Polina Orlova]] | rowspan="2"|Lola(Ana Jagudina) | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Everita Pjata-Gertnere]] | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Rihards Zelezņevs]] | Ralfs | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Anete Berķe]] | Sofija | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Rūta Holendere]] | Kristiana | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Oskars Florencs-Vīksne]] | Emīls | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- |} ==Kā mainījās galveno varoņu atvēršanās titri== ===Neprāta cena=== No pirmās līdz 71. "Neprāta cenas" sērijai Aurēlija Anužīte, Juris Žagars, Kristīne Nevarauska, Ivars Puga, Ģirts Ķesteris, Ilze Pukinska, Lauris Dzelzītis, Ieva Āva, Ilze Vazdika, Zane Daudziņa un Jakovs Rafaļsons ir pirmie varoņi, kas redzami sākuma titros. Sākot ar 72. sēriju, Andris Keišs tiek pievienots pie sākuma titriem, 18 sērijas vēlāk, 90. sērijā Ieva Āva tiek noņemta no sākuma titriem, un viņas vietā tiek pievienota Rēzija Kalniņa. Sākot ar 117. sēriju, Vilis Daudziņš, kurš iepriekš bija epizodisks varonis, tika pievienots sākuma titriem. Sākot ar otrās sezonas pirmo sēriju (153. sēriju kopumā) Aurēlija Anužīte, Juris Žagars, Andris Keišs un Vilis Daudziņš ir izņemti no sākuma titriem, vietā Gints Grāvelis, kurš pēdējās epizodes laikā uzņēma dažas sērijas pirmā sezona tiek pievienota sākuma titriem, kopā ar viņu, Ditu Lūriņu-Eglienu un Ingu Briķi. Otrās sezonas, 44. sērijas sākuma titriem tiek pievienots Mārtiņš Freimanis un Uldis Dumpis, Pēc 27 sērijām Gints Grāvelis tiek noņemts no sākuma titriem un Egils Melbārdis, kurš iepriekš bija atkārtots varonis, tika pievienots sākuma titriem. 70 sērijas vēlāk no sākuma titriem tiek noņemta Rēzija Kalniņa, un viņas vietā tiek pievienots Artūrs Skrastiņš. Sākot ar trešo sezonu, no sākuma titriem tiek izņemta Kristīne Nevarauska, Zane Daudziņa, Lauris Dzelzītis, Indra Brike un Mārtiņš Freimanis, viņu vietā sākuma titriem pievieno Marija Bērziņa, kura iepriekš bija atkārtoti tēlotāja. Zane Daudziņa un Mārtiņš Freimanis vēlāk tika lasīti sākuma titros, kad viņi atgriezās un pavadīja vienu epizodi kā epizodisku personāžu, tas pats notika ar Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu, kura pirmo reizi parādījās trešās sezonas pirmajā epizodē, bet netika pievienota sākuma titriem līdz nākamajai sērijai. ===UgunsGrēks=== Tā kā seriāls tika atjaunots kā Ugunsgrēks, tikai izmaiņas no sākuma titriem tika izņemts Ivars Puga, bet tā vietā Regīna Devīte un Leons Krivāns, kurš bija atkārtoti varoņi Nepratā Cenā tiek pievienots sākuma kredītiem, sākot ar otro sezonu Ilze Pukinska tiek noņemta no sākuma titriem, tikmēr Kristīne Nevarauska tiek lasīta sākuma titros, kopā ar viņu tiek pievienots Ainārs Ančevskis, kurš iepriekš bija atkārtots tēls. Trešās sezonas laikā, no atklāšanas tituliem izņemti Kristīne Nevarauska, Artūrs Skrastiņš, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Leons Krivāns tā vietā Aldis Siliņš, Andris Bērziņš un Veronika Plotņikova tiek pievienoti sākuma titriem pēc atkārtotām personāžām iepriekšējās sezonās, arī Ģirts Ķesteris trešās sezonas laikā divreiz tiktu ieskaitīts sākuma titros, kā Leons un Felikss. Sākot ar ceturto sezonu, Dita Lūriņa-Egliena, Marija Bērziņa, Mārtiņš Freimanis, Aldis Siliņš, Veronika Plotņikova tiek noņemti no kredītiem, Anita Kvāla un Indra Burkovska tiek pievienotas kredītiem pēc divu iepriekšējo sezonu pavadīšanas kā atkārtotas personāžas, kopa ar viņiem sākuma titrus pievieno ari Anna Šteina, Uldis Anže un Maija Doveika, Ilze Pukinska tiek lasīta sākuma titros, savukārt Ģirts Ķesteris sākuma titros ir redzams tika ka Leons. Piektajā sezonā no sākuma titriem tiek noņemts Andris Bērziņš un Indra Burkovska, bet ceturtās sezonas pēdējās epizodēs redzētā Jūlija Ļaha kopā ar Voldemāru Šoriņu un Ģirtu Liuziniku pievieno sākuma titrus, 17 sērijas vēlāk Anita Kvāla tiek noņemta no sākuma titriem, pēc tam titri paliks nemainīgi līdz dažām septītās sezonas sērijām, kad no tām tiek izņemta Anna Šteina un Uldis Anže. Astoņu sezonu laikā no sākuma titriem izņemts Uldis Dumpis, Ilze Pukinska, Zane Daudziņa un Jakovs Rafaļsons, savukārt tiem pievienoti Ieva Aleksandrova - Eklone un Normunds Bērzs, kredīti paliks nemainīgi līdz devītās sezonas vidum, kad no viņiem tiek izņemta Jūlija Ļaha un Ģirts Liuziniks. Desmitās sezonas sākuma titros ir lielākās izmaiņas, tā kā palicis tikai Ģirts Ķesteris, viņam atkal tiek pievienots Uldis Dumpis, savukārt sākuma titros papildināti jaunie aktieri Inga Tropa, Olga Dreģe, Līga Zeļģe un Artūrs Dīcis. Titri paliek nemainīgi līdz piecpadsmitajai sezonai, kad no sākuma titriem tiek izņemta Inga Tropa, Olga Dreģe, Līga Zeļģe un Artūrs Dīcis, un tiem pievienoti aktieri Mārtiņš Brūveris, Marija Linarte, Madars Zvagulis un Emīls Kivlenieks, kuri nemainīgi paliek titros līdz 16. sezonas 11. sērijai, kad Madars Zvagulis un Emīls Kivlenieks tiek noņemti no sākuma titriem, savukārt Līga Zeļģe tiek pievienota atpakaļ titros kopā ar atgriezušos aktieri Jāni Āmani. Septiņpadsmitajā un pēdējā sezonā no sākuma titriem tiek noņemta Marija Linarte, bet tiek pievienoti divi jauni aktieri - Āris Matesovičs un Ance Muižniece. ===UgunsGrēks. Atgriešanās=== Turpinājumā [[UgunsGrēks. Atgriešanās.]] galvenie aktieri nav redzami vai norādīti sākuma titros, bet gan beigu titros kā "galvenā loma", tajos ietverot Ilzi Vazdiku, Regīnu Devīti, Uldi Dumpi, Ģirtu Ķesteri, Zani Daudziņu, Egilu Melbārdi, Ilzi Pukinsku, Jakovu Rafaļsonu, Aneti Rimku, Everitu Pjatu-Gertneri, Oskaru Florencu-Vīksni, Rihardu Zeļezņevu, Kārli Tolu un Rūtu Holenderi. [[Kategorija:"UgunsGrēks" un "Neprāta cena"]] ewlgswsvjlp71vlley7sds99rm4s4e7 4500672 4500667 2026-07-30T22:05:21Z Ugfans 99101 4500672 wikitext text/x-wiki {{stils}} Šajā rakstā apkopoti seriālu Neprāta cena, UgunsGrēks un tā turpinājuma UgunsGrēks. Atgriešanās galvenie varoņi. Sarakstā iekļauti tikai tie aktieri un personāži, kuri attiecīgajā seriāla posmā bija norādīti sākuma titros vai, UgunsGrēks. Atgriešanās gadījumā, beigu titros sadaļā “Galvenā loma”. {| class="wikitable" |- | colspan="22" align=center| '''Key''' |- | style="background: #dfd"| galvenais varonis || style="background: #fdd" | otrā plāna loma || style="background: #ececec" | neparādās |} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center" ! scope="col" rowspan="2" style="width:10%;" |Aktieris ! scope="col" rowspan="2" style="width:10%;" |Tēli ! scope="col" colspan="3" | ''[[Neprāta cena]]'' ! scope="col" colspan="17" | ''[[UgunsGrēks]]'' ! scope="col" colspan="1" | ''[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]'' |- ! style="width:4%;"|1 ! style="width:4%;"|2 ! style="width:4%;"|3 ! style="width:4%;"|1 ! style="width:4%;"|2 ! style="width:4%;"|3 ! style="width:4%;"|4 ! style="width:4%;"|5 ! style="width:4%;"|6 ! style="width:4%;"|7 ! style="width:4%;"|8 ! style="width:4%;"|9 ! style="width:4%;"|10 ! style="width:4%;"|11 ! style="width:4%;"|12 ! style="width:4%;"|13 ! style="width:4%;"|14 ! style="width:4%;"|15 ! style="width:4%;"|16 ! style="width:4%;"|17 ! style="width:4%;"|1 |- | [[Aurēlija Anužīte]] | Anna Pētersone | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Juris Žagars]] | Roberts Jurēvičs | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Kristīne Nevarauska]] | Līga Eglīte | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ivars Puga]] | Ivo Balodis | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="17" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | rowspan="2"|[[Ģirts Ķesteris]] | [[Leons Timmermanis]] | colspan="12" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | Fēlikss Seņkovs | colspan="5" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ilze Pukinska]] | [[Silvija Felzenbahere]] | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Lauris Dzelzītis]] | Mārtiņš | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ieva Āva]] | Katrīna Pētersone | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ilze Vazdika]] | [[Milda Upīte]] | colspan="12" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Zane Daudziņa]] | [[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]] | colspan="10" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Jakovs Rafaļsons]] | [[Vadims Felzenbahers]] | colspan="10" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Andris Keišs]] | Raimonds Jurēvičs | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Rēzija Kalniņa]] | Diāna Bernedetī | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Vilis Daudziņš]] | Armands | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Gints Grāvelis]] | Gustavs | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Egils Melbārdis]] | Gunārs Liepiņš | colspan="1" style="background: #fdd;; color:red;"| | colspan="11" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd;; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]] | [[Marta Timmermane|Marta Pētersone]] | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Indra Briķe]] | Rasma Blumberga | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | rowspan="2"|[[Mārtiņš Freimanis]] | Edgars Pētersons | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Oto Pētersons | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Uldis Dumpis]] | Aivars Pētersons | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Artūrs Skrastiņš]] | [[Rihards Baumanis]] | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Marija Bērziņa]] | Rita Liepiņa | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="4" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] | [[Elza Baumane|Elza Timmermane]] | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Regīna Devīte]] | [[Zenta Upīte]] | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Leons Krivāns]] | Miervaldis Bērziņs | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ainārs Ančevskis]] | Aleksis Grīnbergs | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Aldis Siliņš]] | Donāts Jagudins | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="13" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] | Pēteris Jagudins | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="11" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Veronika Plotņikova]] | Serafima Seņkova | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="11" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anita Kvāla]] | Solveiga Kārkliņa | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Indra Burkovska]] | Mirdza Liepiņa | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="5" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anna Šteina]] | Kitija Kārkliņa | colspan="6" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="11" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Uldis Anže]] | Česlavs Komarovskis | colspan="6" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Maija Doveika]] | [[Elizabete Timmermane]] | colspan="6" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="6" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Jūlija Ļaha]] | Santa Ziemele | colspan="6" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Voldemārs Šoriņš]] | [[Jānis Ziemelis]] | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ģirts Liuziniks]] | Deniss Tarasovs | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Normunds Bērzs]] | [[Cēzars Andersons]] | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Ieva Aleksandrova - Eklone]] | Ramona Vintere | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Gabriela Utāne | rowspan="2"|Ieva Timmermane | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="7" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Inga Ungure|Inga Tropa]] | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Olga Dreģe]] | Lidija Āboliņa | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Līga Zeļģe]] | Dana Āboliņa | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Artūrs Dīcis]] | Edijs Āboliņš | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Mārtiņš Brūveris]] | Gatis Āboliņš | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | rowspan="2"|[[Marija Linarte]] | Krista Zariņa | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Sandija | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Madars Zvagulis]] | Dāvids Ozols | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Emīls Kivlenieks]] | Intars Miķelsons | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Jānis Āmanis]] | Mareks | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Āris Matesovičs]] | Kaspars | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ance Muižniece]] | Annija Lazdiņa | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- |- | [[Pāvils Andress]] | rowspan="2"|Augusts Andersons | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Kārlis Tols]] | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Polina Orlova]] | rowspan="2"|Lola(Ana Jagudina) | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Everita Pjata-Gertnere]] | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Rihards Zelezņevs]] | Ralfs | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Anete Berķe]] | Sofija | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Rūta Holendere]] | Kristiana | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Oskars Florencs-Vīksne]] | Emīls | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- |} ==Kā mainījās galveno varoņu atvēršanās titri== ===Neprāta cena=== No pirmās līdz 71. "Neprāta cenas" sērijai Aurēlija Anužīte, Juris Žagars, Kristīne Nevarauska, Ivars Puga, Ģirts Ķesteris, Ilze Pukinska, Lauris Dzelzītis, Ieva Āva, Ilze Vazdika, Zane Daudziņa un Jakovs Rafaļsons ir pirmie varoņi, kas redzami sākuma titros. Sākot ar 72. sēriju, Andris Keišs tiek pievienots pie sākuma titriem, 18 sērijas vēlāk, 90. sērijā Ieva Āva tiek noņemta no sākuma titriem, un viņas vietā tiek pievienota Rēzija Kalniņa. Sākot ar 117. sēriju, Vilis Daudziņš, kurš iepriekš bija epizodisks varonis, tika pievienots sākuma titriem. Sākot ar otrās sezonas pirmo sēriju (153. sēriju kopumā) Aurēlija Anužīte, Juris Žagars, Andris Keišs un Vilis Daudziņš ir izņemti no sākuma titriem, vietā Gints Grāvelis, kurš pēdējās epizodes laikā uzņēma dažas sērijas pirmā sezona tiek pievienota sākuma titriem, kopā ar viņu, Ditu Lūriņu-Eglienu un Ingu Briķi. Otrās sezonas, 44. sērijas sākuma titriem tiek pievienots Mārtiņš Freimanis un Uldis Dumpis, Pēc 27 sērijām Gints Grāvelis tiek noņemts no sākuma titriem un Egils Melbārdis, kurš iepriekš bija atkārtots varonis, tika pievienots sākuma titriem. 70 sērijas vēlāk no sākuma titriem tiek noņemta Rēzija Kalniņa, un viņas vietā tiek pievienots Artūrs Skrastiņš. Sākot ar trešo sezonu, no sākuma titriem tiek izņemta Kristīne Nevarauska, Zane Daudziņa, Lauris Dzelzītis, Indra Brike un Mārtiņš Freimanis, viņu vietā sākuma titriem pievieno Marija Bērziņa, kura iepriekš bija atkārtoti tēlotāja. Zane Daudziņa un Mārtiņš Freimanis vēlāk tika lasīti sākuma titros, kad viņi atgriezās un pavadīja vienu epizodi kā epizodisku personāžu, tas pats notika ar Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu, kura pirmo reizi parādījās trešās sezonas pirmajā epizodē, bet netika pievienota sākuma titriem līdz nākamajai sērijai. ===UgunsGrēks=== Tā kā seriāls tika atjaunots kā Ugunsgrēks, tikai izmaiņas no sākuma titriem tika izņemts Ivars Puga, bet tā vietā Regīna Devīte un Leons Krivāns, kurš bija atkārtoti varoņi Nepratā Cenā tiek pievienots sākuma kredītiem, sākot ar otro sezonu Ilze Pukinska tiek noņemta no sākuma titriem, tikmēr Kristīne Nevarauska tiek lasīta sākuma titros, kopā ar viņu tiek pievienots Ainārs Ančevskis, kurš iepriekš bija atkārtots tēls. Trešās sezonas laikā, no atklāšanas tituliem izņemti Kristīne Nevarauska, Artūrs Skrastiņš, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Leons Krivāns tā vietā Aldis Siliņš, Andris Bērziņš un Veronika Plotņikova tiek pievienoti sākuma titriem pēc atkārtotām personāžām iepriekšējās sezonās, arī Ģirts Ķesteris trešās sezonas laikā divreiz tiktu ieskaitīts sākuma titros, kā Leons un Felikss. Sākot ar ceturto sezonu, Dita Lūriņa-Egliena, Marija Bērziņa, Mārtiņš Freimanis, Aldis Siliņš, Veronika Plotņikova tiek noņemti no kredītiem, Anita Kvāla un Indra Burkovska tiek pievienotas kredītiem pēc divu iepriekšējo sezonu pavadīšanas kā atkārtotas personāžas, kopa ar viņiem sākuma titrus pievieno ari Anna Šteina, Uldis Anže un Maija Doveika, Ilze Pukinska tiek lasīta sākuma titros, savukārt Ģirts Ķesteris sākuma titros ir redzams tika ka Leons. Piektajā sezonā no sākuma titriem tiek noņemts Andris Bērziņš un Indra Burkovska, bet ceturtās sezonas pēdējās epizodēs redzētā Jūlija Ļaha kopā ar Voldemāru Šoriņu un Ģirtu Liuziniku pievieno sākuma titrus, 17 sērijas vēlāk Anita Kvāla tiek noņemta no sākuma titriem, pēc tam titri paliks nemainīgi līdz dažām septītās sezonas sērijām, kad no tām tiek izņemta Anna Šteina un Uldis Anže. Astoņu sezonu laikā no sākuma titriem izņemts Uldis Dumpis, Ilze Pukinska, Zane Daudziņa un Jakovs Rafaļsons, savukārt tiem pievienoti Ieva Aleksandrova - Eklone un Normunds Bērzs, kredīti paliks nemainīgi līdz devītās sezonas vidum, kad no viņiem tiek izņemta Jūlija Ļaha un Ģirts Liuziniks. Desmitās sezonas sākuma titros ir lielākās izmaiņas, tā kā palicis tikai Ģirts Ķesteris, viņam atkal tiek pievienots Uldis Dumpis, savukārt sākuma titros papildināti jaunie aktieri Inga Tropa, Olga Dreģe, Līga Zeļģe un Artūrs Dīcis. Titri paliek nemainīgi līdz piecpadsmitajai sezonai, kad no sākuma titriem tiek izņemta Inga Tropa, Olga Dreģe, Līga Zeļģe un Artūrs Dīcis, un tiem pievienoti aktieri Mārtiņš Brūveris, Marija Linarte, Madars Zvagulis un Emīls Kivlenieks, kuri nemainīgi paliek titros līdz 16. sezonas 11. sērijai, kad Madars Zvagulis un Emīls Kivlenieks tiek noņemti no sākuma titriem, savukārt Līga Zeļģe tiek pievienota atpakaļ titros kopā ar atgriezušos aktieri Jāni Āmani. Septiņpadsmitajā un pēdējā sezonā no sākuma titriem tiek noņemta Marija Linarte, bet tiek pievienoti divi jauni aktieri - Āris Matesovičs un Ance Muižniece. ===UgunsGrēks. Atgriešanās=== Turpinājumā [[UgunsGrēks. Atgriešanās.]] galvenie aktieri nav redzami vai norādīti sākuma titros, bet gan beigu titros kā "galvenā loma", tajos ietverot Ilzi Vazdiku, Regīnu Devīti, Uldi Dumpi, Ģirtu Ķesteri, Zani Daudziņu, Egilu Melbārdi, Ilzi Pukinsku, Jakovu Rafaļsonu, Aneti Rimku, Everitu Pjatu-Gertneri, Oskaru Florencu-Vīksni, Rihardu Zeļezņevu, Kārli Tolu un Rūtu Holenderi. [[Kategorija:"UgunsGrēks" un "Neprāta cena"]] o0r158idqr8p8exluz1yc2ngfyxfary 4500676 4500672 2026-07-30T22:07:02Z Ugfans 99101 4500676 wikitext text/x-wiki {{stils}} Šajā rakstā apkopoti seriālu Neprāta cena, UgunsGrēks un tā turpinājuma UgunsGrēks. Atgriešanās galvenie varoņi. Sarakstā iekļauti tikai tie aktieri un personāži, kuri attiecīgajā seriāla posmā bija norādīti sākuma titros vai, UgunsGrēks. Atgriešanās gadījumā, beigu titros sadaļā “Galvenā loma”. {| class="wikitable" |- | colspan="22" align=center| '''Key''' |- | style="background: #dfd"| galvenais varonis || style="background: #fdd" | otrā plāna loma || style="background: #ececec" | neparādās |} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center" ! scope="col" rowspan="2" style="width:10%;" |Aktieris ! scope="col" rowspan="2" style="width:10%;" |Tēli ! scope="col" colspan="3" | ''[[Neprāta cena]]'' ! scope="col" colspan="17" | ''[[UgunsGrēks]]'' ! scope="col" colspan="1" | ''[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]'' |- ! style="width:4%;"|1 ! style="width:4%;"|2 ! style="width:4%;"|3 ! style="width:4%;"|1 ! style="width:4%;"|2 ! style="width:4%;"|3 ! style="width:4%;"|4 ! style="width:4%;"|5 ! style="width:4%;"|6 ! style="width:4%;"|7 ! style="width:4%;"|8 ! style="width:4%;"|9 ! style="width:4%;"|10 ! style="width:4%;"|11 ! style="width:4%;"|12 ! style="width:4%;"|13 ! style="width:4%;"|14 ! style="width:4%;"|15 ! style="width:4%;"|16 ! style="width:4%;"|17 ! style="width:4%;"|1 |- | [[Aurēlija Anužīte]] | Anna Pētersone | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Juris Žagars]] | Roberts Jurēvičs | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Kristīne Nevarauska]] | Līga Eglīte | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ivars Puga]] | Ivo Balodis | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="17" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | rowspan="2"|[[Ģirts Ķesteris]] | [[Leons Timmermanis]] | colspan="12" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | Fēlikss Seņkovs | colspan="5" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ilze Pukinska]] | [[Silvija Felzenbahere]] | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Lauris Dzelzītis]] | Mārtiņš | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ieva Āva]] | Katrīna Pētersone | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ilze Vazdika]] | [[Milda Upīte]] | colspan="12" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Zane Daudziņa]] | [[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]] | colspan="10" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Jakovs Rafaļsons]] | [[Vadims Felzenbahers]] | colspan="10" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Andris Keišs]] | Raimonds Jurēvičs | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Rēzija Kalniņa]] | Diāna Bernedetī | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Vilis Daudziņš]] | Armands | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Gints Grāvelis]] | Gustavs | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Egils Melbārdis]] | Gunārs Liepiņš | colspan="1" style="background: #fdd;; color:red;"| | colspan="11" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd;; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]] | [[Marta Timmermane|Marta Pētersone]] | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Indra Briķe]] | Rasma Blumberga | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | rowspan="2"|[[Mārtiņš Freimanis]] | Edgars Pētersons | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Oto Pētersons | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Uldis Dumpis]] | Aivars Pētersons | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Artūrs Skrastiņš]] | [[Rihards Baumanis]] | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Marija Bērziņa]] | Rita Liepiņa | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="4" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] | [[Elza Baumane|Elza Timmermane]] | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Regīna Devīte]] | [[Zenta Upīte]] | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Leons Krivāns]] | Miervaldis Bērziņs | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ainārs Ančevskis]] | Aleksis Grīnbergs | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Aldis Siliņš]] | Donāts Jagudins | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="13" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] | Pēteris Jagudins | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="11" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Veronika Plotņikova]] | Serafima Seņkova | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="11" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anita Kvāla]] | Solveiga Kārkliņa | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Indra Burkovska]] | Mirdza Liepiņa | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="5" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anna Šteina]] | Kitija Kārkliņa | colspan="6" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="11" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Uldis Anže]] | Česlavs Komarovskis | colspan="6" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Maija Doveika]] | [[Elizabete Timmermane]] | colspan="6" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="6" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Jūlija Ļaha]] | Santa Ziemele | colspan="6" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Voldemārs Šoriņš]] | [[Jānis Ziemelis]] | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ģirts Liuziniks]] | Deniss Tarasovs | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Normunds Bērzs]] | [[Cēzars Andersons]] | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Ieva Aleksandrova - Eklone]] | Ramona Vintere | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Gabriela Utāne | rowspan="2"|Ieva Timmermane | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="7" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Inga Ungure|Inga Tropa]] | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Olga Dreģe]] | Lidija Āboliņa | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Līga Zeļģe]] | Dana Āboliņa | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Artūrs Dīcis]] | Edijs Āboliņš | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Mārtiņš Brūveris]] | Gatis Āboliņš | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | rowspan="2"|[[Marija Linarte]] | Krista Zariņa | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Sandija | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Madars Zvagulis]] | Dāvids Ozols | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Emīls Kivlenieks]] | Intars Miķelsons | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Jānis Āmanis]] | Mareks | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Āris Matesovičs]] | Kaspars | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ance Muižniece]] | Annija Lazdiņa | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- |- | [[Pāvils Andress]] | rowspan="2"|Augusts Andersons | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Kārlis Tols]] | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Polina Orlova]] | rowspan="2"|Lola(Ana Jagudina) | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Everita Pjata-Gertnere]] | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Rihards Zelezņevs]] | Ralfs | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Anete Berķe]] | Sofija | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Rūta Holendere]] | Kristiana | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Oskars Florencs-Vīksne]] | Emīls | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- |} ==Kā mainījās galveno varoņu atvēršanās titri== ===Neprāta cena=== No 1. līdz 71. sērijai sākuma titros bija norādīti Aurēlija Anužīte, Juris Žagars, Kristīne Nevarauska, Ivars Puga, Ģirts Ķesteris, Ilze Pukinska, Lauris Dzelzītis, Ieva Āva, Ilze Vazdika, Zane Daudziņa un Jakovs Rafaļsons. Sākot ar 72. sēriju, sākuma titriem pievienojās Andris Keišs. Savukārt 90. sērijā no titriem tika izņemta Ieva Āva, un viņas vietā tika iekļauta Rēzija Kalniņa. No 117. sērijas sākuma titriem pievienojās arī Vilis Daudziņš, kurš līdz tam seriālā bija redzams kā otrā plāna personāžs. Otrās sezonas pirmajā sērijā (153. sērijā kopumā) no sākuma titriem tika izņemti Aurēlija Anužīte, Juris Žagars, Andris Keišs un Vilis Daudziņš. Viņu vietā titriem pievienojās Gints Grāvelis, kurš pirmoreiz bija parādījies pirmās sezonas noslēgumā, kā arī Dita Lūriņa-Egliena un Inga Briķe. Otrās sezonas 44. sērijā sākuma titriem pievienojās Mārtiņš Freimanis un Uldis Dumpis. Pēc 27 sērijām Gints Grāvelis tika izņemts no titriem, bet viņa vietā tika iekļauts Egils Melbārdis, kurš iepriekš seriālā bija otrā plāna personāžs. Vēlāk no sākuma titriem tika izņemta Rēzija Kalniņa, bet viņas vietā tika pievienots Artūrs Skrastiņš. Trešās sezonas sākumā no sākuma titriem tika izņemti Kristīne Nevarauska, Zane Daudziņa, Lauris Dzelzītis, Inga Briķe un Mārtiņš Freimanis. Viņu vietā tika iekļauta Marija Bērziņa, kura iepriekš seriālā bija redzama atkārtotā lomā. Trešās sezonas laikā Zane Daudziņa un Mārtiņš Freimanis uz vienu sēriju atgriezās seriālā, un šajā epizodē atkal tika norādīti sākuma titros. Līdzīga situācija bija ar Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu, kura pirmoreiz parādījās trešās sezonas pirmajā sērijā, taču sākuma titros tika iekļauta tikai ar nākamo sēriju. ===UgunsGrēks=== Tā kā seriāls tika atjaunots kā Ugunsgrēks, tikai izmaiņas no sākuma titriem tika izņemts Ivars Puga, bet tā vietā Regīna Devīte un Leons Krivāns, kurš bija atkārtoti varoņi Nepratā Cenā tiek pievienots sākuma kredītiem, sākot ar otro sezonu Ilze Pukinska tiek noņemta no sākuma titriem, tikmēr Kristīne Nevarauska tiek lasīta sākuma titros, kopā ar viņu tiek pievienots Ainārs Ančevskis, kurš iepriekš bija atkārtots tēls. Trešās sezonas laikā, no atklāšanas tituliem izņemti Kristīne Nevarauska, Artūrs Skrastiņš, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Leons Krivāns tā vietā Aldis Siliņš, Andris Bērziņš un Veronika Plotņikova tiek pievienoti sākuma titriem pēc atkārtotām personāžām iepriekšējās sezonās, arī Ģirts Ķesteris trešās sezonas laikā divreiz tiktu ieskaitīts sākuma titros, kā Leons un Felikss. Sākot ar ceturto sezonu, Dita Lūriņa-Egliena, Marija Bērziņa, Mārtiņš Freimanis, Aldis Siliņš, Veronika Plotņikova tiek noņemti no kredītiem, Anita Kvāla un Indra Burkovska tiek pievienotas kredītiem pēc divu iepriekšējo sezonu pavadīšanas kā atkārtotas personāžas, kopa ar viņiem sākuma titrus pievieno ari Anna Šteina, Uldis Anže un Maija Doveika, Ilze Pukinska tiek lasīta sākuma titros, savukārt Ģirts Ķesteris sākuma titros ir redzams tika ka Leons. Piektajā sezonā no sākuma titriem tiek noņemts Andris Bērziņš un Indra Burkovska, bet ceturtās sezonas pēdējās epizodēs redzētā Jūlija Ļaha kopā ar Voldemāru Šoriņu un Ģirtu Liuziniku pievieno sākuma titrus, 17 sērijas vēlāk Anita Kvāla tiek noņemta no sākuma titriem, pēc tam titri paliks nemainīgi līdz dažām septītās sezonas sērijām, kad no tām tiek izņemta Anna Šteina un Uldis Anže. Astoņu sezonu laikā no sākuma titriem izņemts Uldis Dumpis, Ilze Pukinska, Zane Daudziņa un Jakovs Rafaļsons, savukārt tiem pievienoti Ieva Aleksandrova - Eklone un Normunds Bērzs, kredīti paliks nemainīgi līdz devītās sezonas vidum, kad no viņiem tiek izņemta Jūlija Ļaha un Ģirts Liuziniks. Desmitās sezonas sākuma titros ir lielākās izmaiņas, tā kā palicis tikai Ģirts Ķesteris, viņam atkal tiek pievienots Uldis Dumpis, savukārt sākuma titros papildināti jaunie aktieri Inga Tropa, Olga Dreģe, Līga Zeļģe un Artūrs Dīcis. Titri paliek nemainīgi līdz piecpadsmitajai sezonai, kad no sākuma titriem tiek izņemta Inga Tropa, Olga Dreģe, Līga Zeļģe un Artūrs Dīcis, un tiem pievienoti aktieri Mārtiņš Brūveris, Marija Linarte, Madars Zvagulis un Emīls Kivlenieks, kuri nemainīgi paliek titros līdz 16. sezonas 11. sērijai, kad Madars Zvagulis un Emīls Kivlenieks tiek noņemti no sākuma titriem, savukārt Līga Zeļģe tiek pievienota atpakaļ titros kopā ar atgriezušos aktieri Jāni Āmani. Septiņpadsmitajā un pēdējā sezonā no sākuma titriem tiek noņemta Marija Linarte, bet tiek pievienoti divi jauni aktieri - Āris Matesovičs un Ance Muižniece. ===UgunsGrēks. Atgriešanās=== Turpinājumā [[UgunsGrēks. Atgriešanās.]] galvenie aktieri nav redzami vai norādīti sākuma titros, bet gan beigu titros kā "galvenā loma", tajos ietverot Ilzi Vazdiku, Regīnu Devīti, Uldi Dumpi, Ģirtu Ķesteri, Zani Daudziņu, Egilu Melbārdi, Ilzi Pukinsku, Jakovu Rafaļsonu, Aneti Rimku, Everitu Pjatu-Gertneri, Oskaru Florencu-Vīksni, Rihardu Zeļezņevu, Kārli Tolu un Rūtu Holenderi. [[Kategorija:"UgunsGrēks" un "Neprāta cena"]] pziobk5qekkldnye4hfrwxyoruojtr9 4500680 4500676 2026-07-30T22:10:18Z Ugfans 99101 4500680 wikitext text/x-wiki {{stils}} Šajā rakstā apkopoti seriālu Neprāta cena, UgunsGrēks un tā turpinājuma UgunsGrēks. Atgriešanās galvenie varoņi. Sarakstā iekļauti tikai tie aktieri un personāži, kuri attiecīgajā seriāla posmā bija norādīti sākuma titros vai, UgunsGrēks. Atgriešanās gadījumā, beigu titros sadaļā “Galvenā loma”. {| class="wikitable" |- | colspan="22" align=center| '''Key''' |- | style="background: #dfd"| galvenais varonis || style="background: #fdd" | otrā plāna loma || style="background: #ececec" | neparādās |} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center" ! scope="col" rowspan="2" style="width:10%;" |Aktieris ! scope="col" rowspan="2" style="width:10%;" |Tēli ! scope="col" colspan="3" | ''[[Neprāta cena]]'' ! scope="col" colspan="17" | ''[[UgunsGrēks]]'' ! scope="col" colspan="1" | ''[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]'' |- ! style="width:4%;"|1 ! style="width:4%;"|2 ! style="width:4%;"|3 ! style="width:4%;"|1 ! style="width:4%;"|2 ! style="width:4%;"|3 ! style="width:4%;"|4 ! style="width:4%;"|5 ! style="width:4%;"|6 ! style="width:4%;"|7 ! style="width:4%;"|8 ! style="width:4%;"|9 ! style="width:4%;"|10 ! style="width:4%;"|11 ! style="width:4%;"|12 ! style="width:4%;"|13 ! style="width:4%;"|14 ! style="width:4%;"|15 ! style="width:4%;"|16 ! style="width:4%;"|17 ! style="width:4%;"|1 |- | [[Aurēlija Anužīte]] | Anna Pētersone | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Juris Žagars]] | Roberts Jurēvičs | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Kristīne Nevarauska]] | Līga Eglīte | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ivars Puga]] | Ivo Balodis | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="17" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | rowspan="2"|[[Ģirts Ķesteris]] | [[Leons Timmermanis]] | colspan="12" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | Fēlikss Seņkovs | colspan="5" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ilze Pukinska]] | [[Silvija Felzenbahere]] | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Lauris Dzelzītis]] | Mārtiņš | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ieva Āva]] | Katrīna Pētersone | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ilze Vazdika]] | [[Milda Upīte]] | colspan="12" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Zane Daudziņa]] | [[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]] | colspan="10" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Jakovs Rafaļsons]] | [[Vadims Felzenbahers]] | colspan="10" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Andris Keišs]] | Raimonds Jurēvičs | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Rēzija Kalniņa]] | Diāna Bernedetī | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Vilis Daudziņš]] | Armands | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Gints Grāvelis]] | Gustavs | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Egils Melbārdis]] | Gunārs Liepiņš | colspan="1" style="background: #fdd;; color:red;"| | colspan="11" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd;; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]] | [[Marta Timmermane|Marta Pētersone]] | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Indra Briķe]] | Rasma Blumberga | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | rowspan="2"|[[Mārtiņš Freimanis]] | Edgars Pētersons | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Oto Pētersons | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Uldis Dumpis]] | Aivars Pētersons | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Artūrs Skrastiņš]] | [[Rihards Baumanis]] | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Marija Bērziņa]] | Rita Liepiņa | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="4" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] | [[Elza Baumane|Elza Timmermane]] | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Regīna Devīte]] | [[Zenta Upīte]] | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Leons Krivāns]] | Miervaldis Bērziņs | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ainārs Ančevskis]] | Aleksis Grīnbergs | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Aldis Siliņš]] | Donāts Jagudins | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="13" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] | Pēteris Jagudins | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="11" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Veronika Plotņikova]] | Serafima Seņkova | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="11" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anita Kvāla]] | Solveiga Kārkliņa | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Indra Burkovska]] | Mirdza Liepiņa | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="5" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anna Šteina]] | Kitija Kārkliņa | colspan="6" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="11" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Uldis Anže]] | Česlavs Komarovskis | colspan="6" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Maija Doveika]] | [[Elizabete Timmermane]] | colspan="6" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="6" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Jūlija Ļaha]] | Santa Ziemele | colspan="6" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Voldemārs Šoriņš]] | [[Jānis Ziemelis]] | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ģirts Liuziniks]] | Deniss Tarasovs | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Normunds Bērzs]] | [[Cēzars Andersons]] | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Ieva Aleksandrova - Eklone]] | Ramona Vintere | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Gabriela Utāne | rowspan="2"|Ieva Timmermane | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="7" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Inga Ungure|Inga Tropa]] | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Olga Dreģe]] | Lidija Āboliņa | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Līga Zeļģe]] | Dana Āboliņa | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Artūrs Dīcis]] | Edijs Āboliņš | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Mārtiņš Brūveris]] | Gatis Āboliņš | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | rowspan="2"|[[Marija Linarte]] | Krista Zariņa | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Sandija | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Madars Zvagulis]] | Dāvids Ozols | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Emīls Kivlenieks]] | Intars Miķelsons | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Jānis Āmanis]] | Mareks | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Āris Matesovičs]] | Kaspars | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ance Muižniece]] | Annija Lazdiņa | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- |- | [[Pāvils Andress]] | rowspan="2"|Augusts Andersons | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Kārlis Tols]] | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Polina Orlova]] | rowspan="2"|Lola(Ana Jagudina) | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Everita Pjata-Gertnere]] | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Rihards Zelezņevs]] | Ralfs | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Anete Berķe]] | Sofija | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Rūta Holendere]] | Kristiana | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Oskars Florencs-Vīksne]] | Emīls | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- |} ==Kā mainījās galveno varoņu atvēršanās titri== ===Neprāta cena=== No 1. līdz 71. sērijai sākuma titros bija norādīti Aurēlija Anužīte, Juris Žagars, Kristīne Nevarauska, Ivars Puga, Ģirts Ķesteris, Ilze Pukinska, Lauris Dzelzītis, Ieva Āva, Ilze Vazdika, Zane Daudziņa un Jakovs Rafaļsons. Sākot ar 72. sēriju, sākuma titriem pievienojās Andris Keišs. Savukārt 90. sērijā no titriem tika izņemta Ieva Āva, un viņas vietā tika iekļauta Rēzija Kalniņa. No 117. sērijas sākuma titriem pievienojās arī Vilis Daudziņš, kurš līdz tam seriālā bija redzams kā otrā plāna personāžs. Otrās sezonas pirmajā sērijā (153. sērijā kopumā) no sākuma titriem tika izņemti Aurēlija Anužīte, Juris Žagars, Andris Keišs un Vilis Daudziņš. Viņu vietā titriem pievienojās Gints Grāvelis, kurš pirmoreiz bija parādījies pirmās sezonas noslēgumā, kā arī Dita Lūriņa-Egliena un Inga Briķe. Otrās sezonas 44. sērijā sākuma titriem pievienojās Mārtiņš Freimanis un Uldis Dumpis. Pēc 27 sērijām Gints Grāvelis tika izņemts no titriem, bet viņa vietā tika iekļauts Egils Melbārdis, kurš iepriekš seriālā bija otrā plāna personāžs. Vēlāk no sākuma titriem tika izņemta Rēzija Kalniņa, bet viņas vietā tika pievienots Artūrs Skrastiņš. Trešās sezonas sākumā no sākuma titriem tika izņemti Kristīne Nevarauska, Zane Daudziņa, Lauris Dzelzītis, Inga Briķe un Mārtiņš Freimanis. Viņu vietā tika iekļauta Marija Bērziņa, kura iepriekš seriālā bija redzama atkārtotā lomā. Trešās sezonas laikā Zane Daudziņa un Mārtiņš Freimanis uz vienu sēriju atgriezās seriālā, un šajā epizodē atkal tika norādīti sākuma titros. Līdzīga situācija bija ar Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu, kura pirmoreiz parādījās trešās sezonas pirmajā sērijā, taču sākuma titros tika iekļauta tikai ar nākamo sēriju. ===UgunsGrēks=== Pēc seriāla pārtapšanas par UgunsGrēku sākuma titros tika veiktas vairākas izmaiņas. No titriem tika izņemts Ivars Puga, bet tiem pievienojās Regīna Devīte un Leons Krivāns, kuri Neprāta cenā bija otrā plāna personāži. Otrajā sezonā no sākuma titriem tika izņemta Ilze Pukinska. Vienlaikus tajos atgriezās Kristīne Nevarauska, kā arī tika pievienots Ainārs Ančevskis, kurš iepriekš bija redzams atkārtotā lomā. Trešajā sezonā no sākuma titriem tika izņemti Kristīne Nevarauska, Artūrs Skrastiņš, Ilze Ķuzule-Skrastiņa un Leons Krivāns. Viņu vietā tika pievienoti Aldis Siliņš, Andris Bērziņš un Veronika Plotņikova, kuri iepriekš seriālā bija otrā plāna personāži. Šajā sezonā Ģirts Ķesteris sākuma titros bija norādīts divreiz, jo atveidoja gan Leonu, gan Fēliksu. Ceturtajā sezonā no sākuma titriem tika izņemti Dita Lūriņa-Egliena, Marija Bērziņa, Mārtiņš Freimanis, Aldis Siliņš un Veronika Plotņikova. Viņu vietā tika pievienotas Anita Kvāla un Indra Burkovska, kuras iepriekšējās sezonās bija atkārtotās lomās, kā arī Anna Šteina, Uldis Anže un Maija Doveika. Tajā pašā sezonā sākuma titros atgriezās arī Ilze Pukinska, savukārt Ģirts Ķesteris turpmāk tika norādīts tikai Leona lomā. Piektajā sezonā no sākuma titriem tika izņemti Andris Bērziņš un Indra Burkovska. Viņu vietā tika pievienoti Jūlija Ļaha, Voldemārs Šoriņš un Ģirts Liuziniks. Pēc 17 sērijām no titriem tika izņemta Anita Kvāla. Turpmāk sastāvs saglabājās nemainīgs līdz septītās sezonas vidum, kad no titriem tika izņemti Anna Šteina un Uldis Anže. Astotajā sezonā no sākuma titriem tika izņemti Uldis Dumpis, Ilze Pukinska, Zane Daudziņa un Jakovs Rafaļsons. Viņu vietā tika pievienoti Ieva Aleksandrova-Eklone un Normunds Bērzs. Šis sastāvs saglabājās līdz devītās sezonas vidum, kad no sākuma titriem tika izņemti Jūlija Ļaha un Ģirts Liuziniks. Desmitajā sezonā tika veikta līdz tam lielākā sākuma titru reorganizācija. No iepriekšējā sastāva palika vienīgi Ģirts Ķesteris. Viņam pievienojās Uldis Dumpis, kā arī jaunie aktieri Inga Tropa, Olga Dreģe, Līga Zeļģe un Artūrs Dīcis. Šis sastāvs saglabājās līdz piecpadsmitajai sezonai, kad no sākuma titriem tika izņemti Inga Tropa, Olga Dreģe, Līga Zeļģe un Artūrs Dīcis. Viņu vietā tika pievienoti Mārtiņš Brūveris, Marija Linarte, Madars Zvagulis un Emīls Kivlenieks. Sešpadsmitās sezonas 11. sērijā no sākuma titriem tika izņemti Madars Zvagulis un Emīls Kivlenieks. Vienlaikus titros atgriezās Līga Zeļģe, un pievienojās Jānis Āmanis. Septiņpadsmitajā un noslēdzošajā sezonā no sākuma titriem tika izņemta Marija Linarte, bet viņas vietā tika pievienoti Āris Matesovičs un Ance Muižniece. ===UgunsGrēks. Atgriešanās=== Turpinājumā [[UgunsGrēks. Atgriešanās.]] galvenie aktieri nav redzami vai norādīti sākuma titros, bet gan beigu titros kā "galvenā loma", tajos ietverot Ilzi Vazdiku, Regīnu Devīti, Uldi Dumpi, Ģirtu Ķesteri, Zani Daudziņu, Egilu Melbārdi, Ilzi Pukinsku, Jakovu Rafaļsonu, Aneti Rimku, Everitu Pjatu-Gertneri, Oskaru Florencu-Vīksni, Rihardu Zeļezņevu, Kārli Tolu un Rūtu Holenderi. [[Kategorija:"UgunsGrēks" un "Neprāta cena"]] 210qte8sw9s2nww673rt2d27n8hynhe 4500682 4500680 2026-07-30T22:11:43Z Ugfans 99101 4500682 wikitext text/x-wiki Šajā rakstā apkopoti seriālu Neprāta cena, UgunsGrēks un tā turpinājuma UgunsGrēks. Atgriešanās galvenie varoņi. Sarakstā iekļauti tikai tie aktieri un personāži, kuri attiecīgajā seriāla posmā bija norādīti sākuma titros vai, UgunsGrēks. Atgriešanās gadījumā, beigu titros sadaļā “Galvenā loma”. {| class="wikitable" |- | colspan="22" align=center| '''Key''' |- | style="background: #dfd"| galvenais varonis || style="background: #fdd" | otrā plāna loma || style="background: #ececec" | neparādās |} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center" ! scope="col" rowspan="2" style="width:10%;" |Aktieris ! scope="col" rowspan="2" style="width:10%;" |Tēli ! scope="col" colspan="3" | ''[[Neprāta cena]]'' ! scope="col" colspan="17" | ''[[UgunsGrēks]]'' ! scope="col" colspan="1" | ''[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]'' |- ! style="width:4%;"|1 ! style="width:4%;"|2 ! style="width:4%;"|3 ! style="width:4%;"|1 ! style="width:4%;"|2 ! style="width:4%;"|3 ! style="width:4%;"|4 ! style="width:4%;"|5 ! style="width:4%;"|6 ! style="width:4%;"|7 ! style="width:4%;"|8 ! style="width:4%;"|9 ! style="width:4%;"|10 ! style="width:4%;"|11 ! style="width:4%;"|12 ! style="width:4%;"|13 ! style="width:4%;"|14 ! style="width:4%;"|15 ! style="width:4%;"|16 ! style="width:4%;"|17 ! style="width:4%;"|1 |- | [[Aurēlija Anužīte]] | Anna Pētersone | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Juris Žagars]] | Roberts Jurēvičs | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Kristīne Nevarauska]] | Līga Eglīte | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ivars Puga]] | Ivo Balodis | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="17" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | rowspan="2"|[[Ģirts Ķesteris]] | [[Leons Timmermanis]] | colspan="12" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | Fēlikss Seņkovs | colspan="5" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ilze Pukinska]] | [[Silvija Felzenbahere]] | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Lauris Dzelzītis]] | Mārtiņš | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ieva Āva]] | Katrīna Pētersone | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ilze Vazdika]] | [[Milda Upīte]] | colspan="12" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Zane Daudziņa]] | [[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]] | colspan="10" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Jakovs Rafaļsons]] | [[Vadims Felzenbahers]] | colspan="10" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Andris Keišs]] | Raimonds Jurēvičs | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Rēzija Kalniņa]] | Diāna Bernedetī | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Vilis Daudziņš]] | Armands | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Gints Grāvelis]] | Gustavs | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Egils Melbārdis]] | Gunārs Liepiņš | colspan="1" style="background: #fdd;; color:red;"| | colspan="11" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd;; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]] | [[Marta Timmermane|Marta Pētersone]] | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Indra Briķe]] | Rasma Blumberga | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | rowspan="2"|[[Mārtiņš Freimanis]] | Edgars Pētersons | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Oto Pētersons | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Uldis Dumpis]] | Aivars Pētersons | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Artūrs Skrastiņš]] | [[Rihards Baumanis]] | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Marija Bērziņa]] | Rita Liepiņa | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="4" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] | [[Elza Baumane|Elza Timmermane]] | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Regīna Devīte]] | [[Zenta Upīte]] | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Leons Krivāns]] | Miervaldis Bērziņs | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ainārs Ančevskis]] | Aleksis Grīnbergs | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Aldis Siliņš]] | Donāts Jagudins | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="13" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] | Pēteris Jagudins | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="11" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Veronika Plotņikova]] | Serafima Seņkova | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="11" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anita Kvāla]] | Solveiga Kārkliņa | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Indra Burkovska]] | Mirdza Liepiņa | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="5" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anna Šteina]] | Kitija Kārkliņa | colspan="6" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="11" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Uldis Anže]] | Česlavs Komarovskis | colspan="6" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Maija Doveika]] | [[Elizabete Timmermane]] | colspan="6" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="6" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Jūlija Ļaha]] | Santa Ziemele | colspan="6" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Voldemārs Šoriņš]] | [[Jānis Ziemelis]] | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ģirts Liuziniks]] | Deniss Tarasovs | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Normunds Bērzs]] | [[Cēzars Andersons]] | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Ieva Aleksandrova - Eklone]] | Ramona Vintere | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Gabriela Utāne | rowspan="2"|Ieva Timmermane | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="7" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Inga Ungure|Inga Tropa]] | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Olga Dreģe]] | Lidija Āboliņa | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Līga Zeļģe]] | Dana Āboliņa | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Artūrs Dīcis]] | Edijs Āboliņš | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Mārtiņš Brūveris]] | Gatis Āboliņš | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | rowspan="2"|[[Marija Linarte]] | Krista Zariņa | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Sandija | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Madars Zvagulis]] | Dāvids Ozols | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Emīls Kivlenieks]] | Intars Miķelsons | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Jānis Āmanis]] | Mareks | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Āris Matesovičs]] | Kaspars | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ance Muižniece]] | Annija Lazdiņa | colspan="19" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- |- | [[Pāvils Andress]] | rowspan="2"|Augusts Andersons | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Kārlis Tols]] | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Polina Orlova]] | rowspan="2"|Lola(Ana Jagudina) | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Everita Pjata-Gertnere]] | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Rihards Zelezņevs]] | Ralfs | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Anete Berķe]] | Sofija | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Rūta Holendere]] | Kristiana | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Oskars Florencs-Vīksne]] | Emīls | colspan="20" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- |} ==Kā mainījās galveno varoņu atvēršanās titri== ===Neprāta cena=== No 1. līdz 71. sērijai sākuma titros bija norādīti Aurēlija Anužīte, Juris Žagars, Kristīne Nevarauska, Ivars Puga, Ģirts Ķesteris, Ilze Pukinska, Lauris Dzelzītis, Ieva Āva, Ilze Vazdika, Zane Daudziņa un Jakovs Rafaļsons. Sākot ar 72. sēriju, sākuma titriem pievienojās Andris Keišs. Savukārt 90. sērijā no titriem tika izņemta Ieva Āva, un viņas vietā tika iekļauta Rēzija Kalniņa. No 117. sērijas sākuma titriem pievienojās arī Vilis Daudziņš, kurš līdz tam seriālā bija redzams kā otrā plāna personāžs. Otrās sezonas pirmajā sērijā (153. sērijā kopumā) no sākuma titriem tika izņemti Aurēlija Anužīte, Juris Žagars, Andris Keišs un Vilis Daudziņš. Viņu vietā titriem pievienojās Gints Grāvelis, kurš pirmoreiz bija parādījies pirmās sezonas noslēgumā, kā arī Dita Lūriņa-Egliena un Inga Briķe. Otrās sezonas 44. sērijā sākuma titriem pievienojās Mārtiņš Freimanis un Uldis Dumpis. Pēc 27 sērijām Gints Grāvelis tika izņemts no titriem, bet viņa vietā tika iekļauts Egils Melbārdis, kurš iepriekš seriālā bija otrā plāna personāžs. Vēlāk no sākuma titriem tika izņemta Rēzija Kalniņa, bet viņas vietā tika pievienots Artūrs Skrastiņš. Trešās sezonas sākumā no sākuma titriem tika izņemti Kristīne Nevarauska, Zane Daudziņa, Lauris Dzelzītis, Inga Briķe un Mārtiņš Freimanis. Viņu vietā tika iekļauta Marija Bērziņa, kura iepriekš seriālā bija redzama atkārtotā lomā. Trešās sezonas laikā Zane Daudziņa un Mārtiņš Freimanis uz vienu sēriju atgriezās seriālā, un šajā epizodē atkal tika norādīti sākuma titros. Līdzīga situācija bija ar Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu, kura pirmoreiz parādījās trešās sezonas pirmajā sērijā, taču sākuma titros tika iekļauta tikai ar nākamo sēriju. ===UgunsGrēks=== Pēc seriāla pārtapšanas par UgunsGrēku sākuma titros tika veiktas vairākas izmaiņas. No titriem tika izņemts Ivars Puga, bet tiem pievienojās Regīna Devīte un Leons Krivāns, kuri Neprāta cenā bija otrā plāna personāži. Otrajā sezonā no sākuma titriem tika izņemta Ilze Pukinska. Vienlaikus tajos atgriezās Kristīne Nevarauska, kā arī tika pievienots Ainārs Ančevskis, kurš iepriekš bija redzams atkārtotā lomā. Trešajā sezonā no sākuma titriem tika izņemti Kristīne Nevarauska, Artūrs Skrastiņš, Ilze Ķuzule-Skrastiņa un Leons Krivāns. Viņu vietā tika pievienoti Aldis Siliņš, Andris Bērziņš un Veronika Plotņikova, kuri iepriekš seriālā bija otrā plāna personāži. Šajā sezonā Ģirts Ķesteris sākuma titros bija norādīts divreiz, jo atveidoja gan Leonu, gan Fēliksu. Ceturtajā sezonā no sākuma titriem tika izņemti Dita Lūriņa-Egliena, Marija Bērziņa, Mārtiņš Freimanis, Aldis Siliņš un Veronika Plotņikova. Viņu vietā tika pievienotas Anita Kvāla un Indra Burkovska, kuras iepriekšējās sezonās bija atkārtotās lomās, kā arī Anna Šteina, Uldis Anže un Maija Doveika. Tajā pašā sezonā sākuma titros atgriezās arī Ilze Pukinska, savukārt Ģirts Ķesteris turpmāk tika norādīts tikai Leona lomā. Piektajā sezonā no sākuma titriem tika izņemti Andris Bērziņš un Indra Burkovska. Viņu vietā tika pievienoti Jūlija Ļaha, Voldemārs Šoriņš un Ģirts Liuziniks. Pēc 17 sērijām no titriem tika izņemta Anita Kvāla. Turpmāk sastāvs saglabājās nemainīgs līdz septītās sezonas vidum, kad no titriem tika izņemti Anna Šteina un Uldis Anže. Astotajā sezonā no sākuma titriem tika izņemti Uldis Dumpis, Ilze Pukinska, Zane Daudziņa un Jakovs Rafaļsons. Viņu vietā tika pievienoti Ieva Aleksandrova-Eklone un Normunds Bērzs. Šis sastāvs saglabājās līdz devītās sezonas vidum, kad no sākuma titriem tika izņemti Jūlija Ļaha un Ģirts Liuziniks. Desmitajā sezonā tika veikta līdz tam lielākā sākuma titru reorganizācija. No iepriekšējā sastāva palika vienīgi Ģirts Ķesteris. Viņam pievienojās Uldis Dumpis, kā arī jaunie aktieri Inga Tropa, Olga Dreģe, Līga Zeļģe un Artūrs Dīcis. Šis sastāvs saglabājās līdz piecpadsmitajai sezonai, kad no sākuma titriem tika izņemti Inga Tropa, Olga Dreģe, Līga Zeļģe un Artūrs Dīcis. Viņu vietā tika pievienoti Mārtiņš Brūveris, Marija Linarte, Madars Zvagulis un Emīls Kivlenieks. Sešpadsmitās sezonas 11. sērijā no sākuma titriem tika izņemti Madars Zvagulis un Emīls Kivlenieks. Vienlaikus titros atgriezās Līga Zeļģe, un pievienojās Jānis Āmanis. Septiņpadsmitajā un noslēdzošajā sezonā no sākuma titriem tika izņemta Marija Linarte, bet viņas vietā tika pievienoti Āris Matesovičs un Ance Muižniece. ===UgunsGrēks. Atgriešanās=== Turpinājumā [[UgunsGrēks. Atgriešanās.]] galvenie aktieri nav redzami vai norādīti sākuma titros, bet gan beigu titros kā "galvenā loma", tajos ietverot Ilzi Vazdiku, Regīnu Devīti, Uldi Dumpi, Ģirtu Ķesteri, Zani Daudziņu, Egilu Melbārdi, Ilzi Pukinsku, Jakovu Rafaļsonu, Aneti Rimku, Everitu Pjatu-Gertneri, Oskaru Florencu-Vīksni, Rihardu Zeļezņevu, Kārli Tolu un Rūtu Holenderi. [[Kategorija:"UgunsGrēks" un "Neprāta cena"]] nev18qpynchdc1jbhfsb7st538lq9gb 0 552241 4500529 4019697 2026-07-30T13:29:21Z Silraks 36716 4500529 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Silaja | official_name = ''Silay'' | settlement_type = pilsēta | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 260 | image_style = border:1; | perrow = 1/2/2/2/1 | image1 = Silay city proper, Rizal Street-Mabini heritage buildings (Silay, Negros Occidental; 10-27-2022).jpg | image2 = San Diego Pro-Cathedral.JPG | image3 = Maria Ledesma Golez Heritage House Front view.jpg | image4 = Bacolod Silay Intl.jpg | image5 = Silay city proper, Cinco De Noviembre marker (Silay, Negros Occidental; 10-27-2022).jpg }} | image_caption = | image_flag = Flag of Silay, Negros Occidental.png | image_seal = | seal_size = 70px | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | image_map = | pushpin_map = Philippines#Visajas | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_type2 = Province | subdivision_name = {{flaga|Filipīnas}} [[Filipīnas]] | subdivision_name1 = [[Rietumu Visajas]] | subdivision_name2 = [[Rietumnegrosa]] | established_title = Dibināta | established_date = 1565 | established_title1 = | established_date1 = | established_title2 = Pilsēta kopš | established_date2 = 1957 | parts_type = Barangajas | parts = 16 | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 214.8 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2020 | population_footnotes = | population_total = 130478 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[PST]] | utc_offset = +8 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 10 | latm = 48 | lats = | latNS = N | longd = 122 | longm = 58 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 6116 | elevation_footnotes = | elevation_m = 57 | website = {{URL|http://www.silaycity.gov.ph/}} | footnotes = }} '''Silaja''' ({{val|fil|Lungsod ng Silay}}, {{val|en|City of Silay}}, {{val|hil|Dakbanwa sang Silay}}) ir pilsēta [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Rietumu Visajas|Rietumu Visaju]] reģiona [[Rietumnegrosa]]s provincē. Atrodas [[Negrosa]]s salas ziemeļrietumos pie [[Gimarasas šaurums|Gimarasas šauruma]]. Nozīmīga osta. Pilsētā atrodas [[Bakolodas-Silajas starptautiskā lidosta]]. Nozīmīgs Negrosas kultūras un tūrisma centrs. == Vēsture == Apdzīvotā vieta dibināta kā '''Karovkovas''' (''Carobcob'') [[enkomjenda]] 1565. gadā. Ap 1760. gadu [[Moro (tauta)|moro]] vergu tirgotāju uzbrukumu iespaidā pilsētiņas iedzīvotāji pārcēlās no piekrastes tālāk iekšzemē un izbūvēja aizsargnocietinājumus. 1760. gadā Silajai nostiprināja miesta (''pueblo'') statusu. 19. gadsimta beigās Silaja kļuva par plaša [[cukurniedres|cukurniedru]] plantāciju reģiona centru. Patstāvīgas pilsētas statuss piešķirts 1957. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Filipīnas-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Filipīnu pilsētas]] 24ez8ddh22iip7ohhtkhn4u4m40e3j4 0 552848 4500509 4019699 2026-07-30T13:21:39Z Silraks 36716 4500509 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mamburao | official_name = ''Mamburao'' | settlement_type = municipalitāte | nickname = | motto = | image_skyline = Mamburao, Occ Mindoro birds eye.JPG | image_caption = | image_flag = Flag of Mamburao, Occidental Mindoro.png | image_seal = Mamburao Occ Mindoro Seal NHCP.svg | seal_size = 70px | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | image_map = Ph locator occidental mindoro mamburao.png | pushpin_map = Philippines#Lusona | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_type2 = Province | subdivision_name = {{flaga|Filipīnas}} [[Filipīnas]] | subdivision_name1 = [[Mimaropa]] | subdivision_name2 = [[Rietummindoro]] | established_title = Dibināta | established_date = | established_title2 = Pilsēta kopš | established_date2 = | parts_type = Barangajas | parts = 15 | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 238.51 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2020 | population_footnotes = | population_total = 47705 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[PST]] | utc_offset = +8 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 13 | latm = 13 | lats = 24 | latNS = N | longd = 120 | longm = 35 | longs = 46 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 5106 | elevation_footnotes = | elevation_m = 8.8 | website = {{URL|http://mamburao.gov.ph/}} | footnotes = }} '''Mamburao''' ({{val|fil|Bayan ng Mamburao}}, {{val|en|Municipality of Mamburao}}) ir municipalitāte [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Mimaropa]]s reģionā, [[Rietummindoro]] provinces administratīvais centrs un otra lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas [[Mindoro]] salas ziemeļrietumos [[Dienvidķīnas jūra]]s krastā Mamburao upes grīvā. Mamburao sākotnēji bijis [[Moro (tauta)|moro]] jūrasbraucēju atbalsta centrs un cietoksnis Mindoro salā. Tā kļuva par vienu no pirmajām jaunatklātā arhipelāga pilsētām, ko [[Spānija|spāņiem]] 16. gadsimtā nācās iekarot. Kaujas ar moro bija ilgstošas un postošas, kā rezultātā depopulēta tika visa Mindoro sala; iedzīvotāji tajā sāka atjaunoties tikai 18.—19. gadsimtā, galvenokārt no [[Lusona]]s. Pēc Rietummindoro provinces izveidošanas 1950. gadā Mamburao tika nozīmēta par tās administratīvo centru. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Filipīnas-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Filipīnu municipalitātes]] [[Kategorija:Filipīnu provinču centri]] c5c06x6hmfav04kzm2b918p8yy508kk 0 552975 4500757 4469861 2026-07-31T05:24:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500757 wikitext text/x-wiki {{Hokeja komanda | text_color = black | bg_color = background:#FFFFFF; border-top:#ec6121 5px solid; border-bottom:#1a2552 5px solid; | team = ''HK Mihalovces "Dukla"'' | logo = | logosize = | city = {{vieta|Slovākija|Mihalovce}} | league = [[Slovākijas Ekstralīga]] | conference = | division = | founded = 1974 | arena = ''[[Mihalovces ledus halle]]'' | colors = Oranžs, zils, balts<br />{{Color box|#ec6121}} {{Color box|#1a2552}} {{Color box|white}} | owner = | coach = {{flaga|SVK}} Peters Kudelka | coach2 = | captain = {{flaga|SVK}} [[Vladimīrs Mihāliks]] | GM = | media = {{url|https://hkduklamichalovce.sk/}} | affiliates = <!---Čempionāti---> | SVK = 0 | špenglera = 0 }} '''HK Mihalovces "Dukla"''' ir profesionāla hokeja komanda, kas spēlē [[Slovākijas Ekstralīga|Slovākijas Ekstralīgā]], kas ir valsts augstākais hokeja līmenis. Komandas mājvieta atrodas [[Mihalovce]]s pilsētā, Slovākijā Mihalovces ledus hallē. 2023./2024. gada sezonā un sekojošajā sezonā līdz karjeras beigām 2024. gada rudenī komandā spēlēja latviešu hokejists [[Kaspars Daugaviņš]].<ref>https://www.sportazinas.com/daugavins-par-ligumu-slovakija-tas-ir-izaicinajums-savu-vertibu-ari-paradit-uz-ledus/</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * https://hkduklamichalovce.sk/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190324133926/https://hkduklamichalovce.sk/ |date={{dat|2019|03|24||bez}} }} {{hokejs-aizmetnis}} [[Kategorija:Slovākijas Ekstralīga]] [[Kategorija:Slovākijas hokeja klubi]] syd1n288plgemec5iz68voaz6pk3wyc 0 554056 4500513 4478810 2026-07-30T13:23:14Z Silraks 36716 4500513 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu Filipīnās|spāņu šahistu|Luijs Ramiress de Lusena}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lusena | official_name = ''Lucena'' | settlement_type = neatkarīga pilsēta | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 250 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = New Lucena City Hall.jpg | image2 = Quezon Monument in Lucena City.JPG | image3 = St. Ferdinand Cathedral.jpg | image4 = Perez-Park.jpg | image5 = Old Manila South Road, QNHS (Lucena, Quezon; 10-09-2022).jpg | image6 = }} | image_caption = | image_flag = Flag of Lucena.gif | image_seal = Lucena City Seal.svg | seal_size = 70px | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | image_map = | pushpin_map = Philippines#Lusona | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_type2 = Province | subdivision_name = {{flaga|Filipīnas}} [[Filipīnas]] | subdivision_name1 = [[Kalabarsona]] | subdivision_name2 = | parts_type = Barangajas | parts = 33 | established_title = Dibināta | established_date = 1580 | established_title1 = Pilsēta | established_date1 = 1961 | established_title2 = Neatkarīga pilsēta | established_date2 = 1991 | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 80.21 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2020 | population_footnotes = | population_total = 278924 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_metro_km2 = | timezone = [[PST]] | utc_offset = +8 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 13 | latm = 56 | lats = | latNS = N | longd = 121 | longm = 37 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 4300 | elevation_footnotes = | elevation_m = 61 | website = {{URL|http://lucenacity.gov.ph/}} | footnotes = }} '''Lusena''' ({{val|fil|Lungsod ng Lucena}}, {{val|en|City of Lucena}}) ir neatkarīga pilsēta [[Filipīnas|Filipīnu]] vidusdaļā, [[Lusona]]s salas dienvidos pie Ijamas un Dumakaas upju ietekas [[Sibujanas jūra]]s [[Tajabasas līcis|Tajabasas līcī]]. Administratīvi pieskaitīta [[Bikola]]s reģionam un teritoriāli atrodas [[Kesona (province)|Kesonas]] provinces teritorijā; pilsētā atrodas provinces administratīvās iestādes. Vairums pilsētas iedzīvotāju pieder [[tagali|tagalu]] tautai. Nozīmīgs ekonomikas, transporta, kultūras, izglītības un tūrisma centrs. == Vēsture == 1580. gados [[franciskāņi|franciskāņu]] misionāri dibināja Tajabasas pilsētiņu un tagadējā Lusena bija viena no tās priekšpilsētām (''barrio''). Spāņu kolonisti 16. gadsimtā to dēvēja par Buenavistu (''Buenavista''), bet vēlāk to sāka dēvēt par Orokjetu (''Oroquieta''). 17. gadsimtā Tajabasa, tāpat, kā citas Lusonas piekrastes pilsētas, stipri cieta no [[Moro (tauta)|moro]] pirātu uzbrukumiem, kādēļ gar līča piekrasti tika izbūvēti vairāki nocietinājumi un pašu pilsētiņu sāka dēvēt par Kotu (''Cotta'' no tagalu ''kuta'' — ‘cietoksnis’). Pēc pirātu uzbrukumu beigām un sakarā ar jūras tirdzniecības attīstību Kota izauga un 1879. gadā tai piešķīra tagadējo vārdu par godu franciskāņu ordeņa brālim Mariano Granham, kura dzimtā pilsēta bija Lusena [[Andalūzija|Andalūzijā]]. 1882. gadā Lusena kļuva par patstāvīgu municipalitāte, bet 1901. gadā — par Tajabasas provinces centru. 1961. gadā Lusenai piešķirts pilsētas statuss, bet 1991. gadā — neatkarīgas augsti urbanizētas pilsētas statuss. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Kalabarsona|state=expanded}} {{Filipīnu lielpilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Filipīnu pilsētas]] [[Kategorija:Filipīnu provinču centri]] [[Kategorija:Kalabarsona]] bajrmix5q2dcqgnd3yirilqed36sl9u 0 556953 4500737 4357575 2026-07-31T04:43:02Z Biafra 13794 atj. 4500737 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Toms Skuja | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|1|2}} | dz_viet = {{vieta|Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = {{mērvienība|cm=190}} | svars = | poz = {{Basketbola pozīcija|1}} | kar_sāk = 2018 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Latvijas Universitāte]] | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas Zeļļi]] | numurs = | līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2018 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera/Ordo]] | kl_sez 2 = 2021—2022 | klubs 2 = {{flaga|Spānija}} ''[[CB Sant Antoni]]'' | kl_sez 3 = 2022—2023 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]] | kl_sez 4 = 2023—2025 | klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas Zeļļi]] | kl_sez 5 = 2025—2026 | klubs 5 = {{flaga|Vācija}} [[Ludvigsburgas "Riesen"]] | kl_sez 6 = 2026—pašlaik | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas Zeļļi]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2024—pašlaik | taut 1 = {{bk|Latvija}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = | aģenti = Mārtiņš Bērziņš | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Toms Skuja''' (dzimis {{dat|2002|1|2||bez}}) ir [[Latvija]]s [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubu "[[Rīgas Zeļļi]]". T. Skuja ir [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. == Karjera == Jaunatnes basketbolā spēlējis Basketbola skolas "Rīga" struktūrā "Centrs" ("Rīdzene"), pārstāvot tās komandu [[LJBL]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www1.basket.lv/mini/zeni_centrs/u_13_rietumi/speletaji/toms_skuja|title=Toms Skuja – U-13 Rietumi – Zēni Centrs – Mini – Basket.lv|website=www1.basket.lv|access-date=2023-12-02}}</ref> Pirmie treneri — Bruno Kārlis un Arvo Kallaste.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.futuresportsgroup.com/clients/toms-skuja|title=Toms Skuja|last=GROUP|first=FUTURE SPORTS|website=FUTURE SPORTS GROUP|access-date=2023-12-02}}</ref> Pieaugušo basketbolā debitējis 2018. gadā, aizvadot dažas spēles "[[Valmiera/Ordo]]" sasatāvā. Pēc tam devies uz [[Spānija|Spāniju]], trenējies kluba ''[[Baloncesto Fuenlabrada|Fuenlabrada]]'' jaunatnes basketbola sistēmā. Pēc atgriešanās Latvijā vienu sezonu pārstāvēja [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/13092022-u20_izlases_aizsargs_skuja_pievienojas_la|title=U20 izlases aizsargs Skuja pievienojas ''Latvijas Universitātei''|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-12-02|date=2022-09-13|language=lv}}</ref> bet 2023. gada vasarā T. Skuja kļuva par jaunā LBL kluba "[[Rīgas Zeļļi]]" spēlētāju. 2024. gada 1. aprīlī, zaudētā Latvijas—Igaunijas līgas izslēgšanas spēlē pret [[Rīgas VEF]] (87:94) T. Skuja guva 32 punktus, kas ir spēlētāja karjeras rekords pieaugušo basketbolā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/01042024-skujas_karjeras_spele_neizradas_pietiekam|title=Ar Skujas karjeras spēli nepietiek, lai zeļļi apturētu VEF ceļu pretī pusfinālam|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-04-01|date=2024-04-01|language=lv}}</ref> 2025. gada oktobra beigās [[Vācija]]s [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] klubs [[Ludvigsburgas "Riesen"]] izpirka T. Skujas līgumu un jau 2. novembrī viņš debitēja spēlē, kurā viņa jaunais klubs uzvarēja Bundeslīgas līderi ''[[Mitteldeutscher BC]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/02112025-skuja_vacijas_bundesliga_debite_ar_pirma_|title=Skuja Vācijas Bundeslīgā debitē ar pirmā zaudējuma sarūpēšanu līdervienībai|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-11-02|date=2025-11-02|language=lv}}</ref> Pēc vienas sezonas Vācijā 2026. gada vasarā T. Skuja atgriezās savā iepriekšējā klubā "Rīgas Zeļļi". === Latvijas izlase === Pārstāvējis dažāda vecuma Latvijas jaunatnes izlases, vienmēr būdams viens no līderiem to sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/173613/toms-skuja|title=Toms Skuja, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-12-02|language=en}}</ref> 2019. gadā pārstāvēja Latvijas U-19 izlasi, kas piedalījās Pasaules čempionātā un ieguva 12. vietu. 2024. gada novembrī, [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas spēlē pret [[Beļģijas basketbola izlase|Beļģiju]], T. Skuja piedzīvoja debiju pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/events/fiba-eurobasket-2025-qualifiers/games/118565-LAT-BEL#boxscore|title=Latvia vs Belgium - Group Phase - FIBA EuroBasket 2025 Qualifiers {{!}} FIBA Basketball|website=www.fiba.basketball|access-date=2024-11-24|date=2024-11-22|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Latvija vir basket 2021 U-19}} {{Latvija vir basket 2018 U-16}} {{DEFAULTSORT:Skuja, Toms}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] 371m0wpzk3kobm4fkigyuh0wzspsjpw 4500740 4500737 2026-07-31T04:43:57Z Biafra 13794 +navig. veidne 4500740 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Toms Skuja | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|1|2}} | dz_viet = {{vieta|Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = {{mērvienība|cm=190}} | svars = | poz = {{Basketbola pozīcija|1}} | kar_sāk = 2018 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Latvijas Universitāte]] | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas Zeļļi]] | numurs = | līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2018 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera/Ordo]] | kl_sez 2 = 2021—2022 | klubs 2 = {{flaga|Spānija}} ''[[CB Sant Antoni]]'' | kl_sez 3 = 2022—2023 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]] | kl_sez 4 = 2023—2025 | klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas Zeļļi]] | kl_sez 5 = 2025—2026 | klubs 5 = {{flaga|Vācija}} [[Ludvigsburgas "Riesen"]] | kl_sez 6 = 2026—pašlaik | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas Zeļļi]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2024—pašlaik | taut 1 = {{bk|Latvija}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = | aģenti = Mārtiņš Bērziņš | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Toms Skuja''' (dzimis {{dat|2002|1|2||bez}}) ir [[Latvija]]s [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubu "[[Rīgas Zeļļi]]". T. Skuja ir [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. == Karjera == Jaunatnes basketbolā spēlējis Basketbola skolas "Rīga" struktūrā "Centrs" ("Rīdzene"), pārstāvot tās komandu [[LJBL]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www1.basket.lv/mini/zeni_centrs/u_13_rietumi/speletaji/toms_skuja|title=Toms Skuja – U-13 Rietumi – Zēni Centrs – Mini – Basket.lv|website=www1.basket.lv|access-date=2023-12-02}}</ref> Pirmie treneri — Bruno Kārlis un Arvo Kallaste.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.futuresportsgroup.com/clients/toms-skuja|title=Toms Skuja|last=GROUP|first=FUTURE SPORTS|website=FUTURE SPORTS GROUP|access-date=2023-12-02}}</ref> Pieaugušo basketbolā debitējis 2018. gadā, aizvadot dažas spēles "[[Valmiera/Ordo]]" sasatāvā. Pēc tam devies uz [[Spānija|Spāniju]], trenējies kluba ''[[Baloncesto Fuenlabrada|Fuenlabrada]]'' jaunatnes basketbola sistēmā. Pēc atgriešanās Latvijā vienu sezonu pārstāvēja [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/13092022-u20_izlases_aizsargs_skuja_pievienojas_la|title=U20 izlases aizsargs Skuja pievienojas ''Latvijas Universitātei''|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-12-02|date=2022-09-13|language=lv}}</ref> bet 2023. gada vasarā T. Skuja kļuva par jaunā LBL kluba "[[Rīgas Zeļļi]]" spēlētāju. 2024. gada 1. aprīlī, zaudētā Latvijas—Igaunijas līgas izslēgšanas spēlē pret [[Rīgas VEF]] (87:94) T. Skuja guva 32 punktus, kas ir spēlētāja karjeras rekords pieaugušo basketbolā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/01042024-skujas_karjeras_spele_neizradas_pietiekam|title=Ar Skujas karjeras spēli nepietiek, lai zeļļi apturētu VEF ceļu pretī pusfinālam|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-04-01|date=2024-04-01|language=lv}}</ref> 2025. gada oktobra beigās [[Vācija]]s [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] klubs [[Ludvigsburgas "Riesen"]] izpirka T. Skujas līgumu un jau 2. novembrī viņš debitēja spēlē, kurā viņa jaunais klubs uzvarēja Bundeslīgas līderi ''[[Mitteldeutscher BC]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/02112025-skuja_vacijas_bundesliga_debite_ar_pirma_|title=Skuja Vācijas Bundeslīgā debitē ar pirmā zaudējuma sarūpēšanu līdervienībai|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-11-02|date=2025-11-02|language=lv}}</ref> Pēc vienas sezonas Vācijā 2026. gada vasarā T. Skuja atgriezās savā iepriekšējā klubā "Rīgas Zeļļi". === Latvijas izlase === Pārstāvējis dažāda vecuma Latvijas jaunatnes izlases, vienmēr būdams viens no līderiem to sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/173613/toms-skuja|title=Toms Skuja, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-12-02|language=en}}</ref> 2019. gadā pārstāvēja Latvijas U-19 izlasi, kas piedalījās Pasaules čempionātā un ieguva 12. vietu. 2024. gada novembrī, [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas spēlē pret [[Beļģijas basketbola izlase|Beļģiju]], T. Skuja piedzīvoja debiju pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/events/fiba-eurobasket-2025-qualifiers/games/118565-LAT-BEL#boxscore|title=Latvia vs Belgium - Group Phase - FIBA EuroBasket 2025 Qualifiers {{!}} FIBA Basketball|website=www.fiba.basketball|access-date=2024-11-24|date=2024-11-22|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Rīgas Zeļļu spēlētāji}} {{Latvija vir basket 2021 U-19}} {{Latvija vir basket 2018 U-16}} {{DEFAULTSORT:Skuja, Toms}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] pg92tmhfcsrxcwtpviyhg30n082j361 0 559014 4500511 4019701 2026-07-30T13:22:07Z Silraks 36716 4500511 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Taguma | official_name = ''Tagum'' | nickname = | motto = | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Tagumcity highway.jpg | image2 = Newtagumcityhall.jpg | image3 = Tagum Magupo, Pioneer Avenue east (Tagum, Davao Del Norte; 08-18-2023).jpg | image4 = Christ The King Cathedral Tagum.jpg | image5 = Takip Silim sa Lanikai Beach, Tagum (S. Ciencia) - Flickr.jpg | image6 = }} | image_caption = |image_flag = {{#property:P41}} |flag_size = 120x80px |image_seal = {{#property:P158}} |seal_size = 100x80px | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Filipīnas#Mindanao | pushpin_label_position = | map_caption = | image_map = Ph locator davao del norte tagum.png | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_type2 = Province | subdivision_name = {{karogs|Filipīnas}} | subdivision_name1 = [[Davao reģions|Davao]] | subdivision_name2 = [[Ziemeļdavao]] | established_title = Dibināta | established_date = 1941 | established_title1 = Pilsēta | established_date1 = 1998 | established_title2 = Neatkarīga pilsēta | established_date2 = | parts_type = Barangajas | parts = 23 | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 195.8 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2020 | population_footnotes = | population_total = 296202 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[PST]] | utc_offset = +8 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 7 | latm = 26 | lats = 52 | latNS = N | longd = 125 | longm = 48 | longs = 28 | longEW = E | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = 8100 | elevation_footnotes = | elevation_m = 117 | website = {{URL|http://www.tagumcity.gov.ph/}} | footnotes = }} '''Taguma''' ({{val|fil|Lungsod ng Tagum}}, {{val|en|City of Tagum}}, {{val|ceb|Dakbayan sa Tagum}}) ir pilsēta [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Davao reģions|Davao]] reģionā, [[Ziemeļdavao]] provinces galvaspilsēta un lielākā pilsēta, pēc iedzīvotāju skaita lielākā iekļautā pilsēta valstī. Atrodas [[Mindanao]] salas dienvidaustrumos starp Libuganonas un Iho upju lejtecēm ap {{nobr|10 km}} no to ietekas [[Davao līcis|Davao līcī]]. == Vēsture == 19. gadsimtā tagadējās Tagumas apvidus bija daļa no Magindanao sultanāta un to apdzīvoja mandaju un musulmaņu kaganu ciltis. Pēc sultanāta pakļaušanas Iho krastos bija mēģinājumi organizēt patstāvīgas nomadu mandaju apmetnes, kas izsauca bruņotu [[Moro (tauta)|moro]] karotāju pretestību. Pastāvīga apmetne Magugpo radās 1930. gados, kad šeit ieceļoja migranti no [[Visajas|Visajām]]. 1941. gadā Taguma ieguva municipalitātes statusu, bet Otrā pasaules kara laikā tās centrs Magugpo tika ievērojami nopostīts. 1948. gadā Magugpo oficiāli tika pārdēvēta par Tagumu. 1967. gadā pēc [[Ziemeļdavao]] provinces izveidošanas Taguma kļuva par tās galvaspilsētu, bet 1998. gadā tai piešķīra pilsētas statusu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Filipīnu pilsētas]] [[Kategorija:Davao reģions]] [[Kategorija:Ziemeļdavao]] 5zi6wneepwio7iarnb6h0vyrtlmy4ws 0 560266 4500506 4022112 2026-07-30T13:19:58Z Silraks 36716 4500506 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Sulu arhipelāgs |attēls = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 290 | image_style = border:1; | perrow = 1/2/2/2/1 | image1 = To Basilan Island.jpg | image2 = Andulinang Island.jpg | image3 = Sitangkai.jpg | image4 = Sulu Islands Group, PH, Sentnel-2.jpg | image5 = }} |attēla paraksts = |attēla izmērs = |vietaskarte = Filipīnas#Mindanao |reljefa_karte = jā |mark = |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Klusais okeāns]] |arhipelāgs = [[Filipīnas]] |latd=5|latm=40 |lats= |latNS=N |longd=120|longm= 45|longs= |longEW=E |platība = 4068 |garums = 415 |platums = |krasta līnija = |augstākais kalns = Basilanas smaile |augstums = 998 |salu skaits = ~400 |valsts = Filipīnas |valsts adm vienības tips = Reģions |valsts adm vienība = [[Bangsamoro]]<br />[[Zamboangas Pussala]] |valsts adm vienības tips1 = Provinces |valsts adm vienība1 = [[Basilana (province)|Basilana]]<br />[[Sulu]]<br />[[Tavitavi]] |iedzīvotāji = 1 996 970 <small>(2020)</small> |blīvums = 313 |pamatiedzīvotāji = [[Moro (tauta)|moro]] |valsts lielpilsēta = [[Holo]] |piezīme = }} '''Sulu arhipelāgs''' ({{val|fil|Kapuluan ng Sulu}}, {{val|en|Sulu Archipelago}}, {{val|tsg|Sūg}}, {{ara|سُوگ}}) ir salu grupa [[Filipīnas|Filipīnās]]. Administratīvi dalās trīs provincēs ([[Basilana (province)|Basilana]], [[Sulu]] un [[Tavitavi]]), kas ietilpst [[Bangsamoro]] autonomajā reģionā, izņemot [[Isabela (Basilana)|Isabelas]] pilsētu Basilanā, kas pieder [[Zamboangas Pussala]]s reģionam. Apdzīvo galvenokārt [[Moro (tauta)|moro]] tautas — [[tausūgi]], samali, badžavi un jakani.<ref>{{PZT|664}}</ref> Lielākā pilsēta ir [[Holo]] tāda paša nosaukuma salā. == Ģeogrāfija == Izvietojušās Filipīnu arhipelāga dienvidos starp [[Sulu jūra|Sulu jūru]] ziemeļrietumos un [[Sulavesi jūra|Sulavesi jūru]] dienvidaustrumos. Stiepjas vairāk kā 410 km garumā starp [[Mindanao]] ziemeļaustrumos un [[Kalimantāna|Kalimantānu]] dienvidrietumos. Arhipelāgā ietilpst ap 400 salu. Trīs galvenās salas ir [[Basilana]] (1265 km²), [[Holo]] (868 km²) un [[Tavitavi]] (580 km²). Salas lielākoties vulkāniskas izcelsmes, kalnainas, daudz aprimušu vulkānu; mazākās — [[koraļļu salas]]. Augstākā virsotne ir Basilanas smaile {{nobr|998 m}} vjl Basilanas salā. Valda subekvatoriāls musonu klimats. == Vēsture == Līdz 15. gadsimtam arhipelāgs ietilpa [[Madžapaita]]s impērijā un vēlāk [[Brunejas impērija|Bruneja]]s impērijā. 1405. gadā (pēc citiem datiem — 1457. gadā) nodibinājās patstāvīgs [[Sulu sultanāts]], kas bez paša Sulu arhipelāga pārvaldīja arī zemes [[Kalimantāna]]s ziemeļos un [[Palavana]]s salu. Dažādos laikos sultanāts bijis [[Bruneja]]s (1457—1578), [[Minu dinastija|Minu]] (1417—1424) un [[Cjinu dinastija|Cjinu]] (1726—1733) dinastiju vasaļvalsts, [[Spānija]]s (1851—1899) un [[ASV]] (1899—1915) protektorāts. 1915. gadā arhipelāgs iekļauts Filipīnās, bet uz Sulu Sultanāta suverenitātes pamata Filipīnas pretendē uz teritorijām Kalimantānas ziemeļos. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Klusā okeāna salas]] [[Kategorija:Sulu arhipelāgs]] jcxfx9qc2wrcuy68cx9qjoptev90le0 0 560946 4500514 4024324 2026-07-30T13:23:40Z Silraks 36716 4500514 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Zamboanga | official_name = ''Zamboanga'' | nickname = | motto = | settlement_type = neatkarīga pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/3/3/2 | image1 = ZAMBOANGA CITY Asia's Latin City City Hall and Plaza Rizal (Ayunamiento y Plaza Rizal).jpg | image2 = Centro Negocio de Cuidad de Zamboanga.JPG | image3 = Marloquet Falls.jpg | image4 = Santa Barbara Mosque, Zamboanga City.JPG | image5 = Zamboanga City from Garden Orchid Hotel.jpg | image6 = }} | image_caption = |image_flag = {{#property:P41}} |flag_size = 120x80px |image_seal = {{#property:P158}} |seal_size = 100x80px | pushpin_map = Filipīnas#Mindanao | pushpin_label_position = | map_caption = | image_map = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_type2 = Province | subdivision_name = {{karogs|Filipīnas}} | subdivision_name1 = [[Zamboangas Pussala]] | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = 1635 | established_title1 = Pilsēta | established_date1 = 1937 | established_title2 = Neatkarīga pilsēta | established_date2 = 1983 | parts_type = Barangajas | parts = 98 | government_type = | leader_title = | leader_name = | total_type = pilsēta | area_magnitude = | area_total_km2 = 1453.27 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2020 | population_footnotes = | population_total = 977234 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_metro_km2 = | timezone = [[PST]] | utc_offset = +8 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 6 | latm = 54 | lats = 15 | latNS = N | longd =122 | longm = 04 | longs = 34 | longEW = E | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = 7000 | elevation_footnotes = | elevation_m = 96 | website = {{URL|https://zamboangacity.gov.ph/}} | footnotes = }} '''Zamboanga''' ({{val|fil|Lungsod ng Zamboanga}}, {{val|en|City of Zamboanga}}, {{val|cbk|Ciudad de Zamboanga}}) ir neatkarīga augsti urbanizēta pilsēta [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Zamboangas Pussala]]s reģionā, tā lielākā pilsēta un līdz 2004. gadam administratīvais centrs. Atrodas [[Mindanao]] salas rietumos [[Zamboangas pussala]]s dienvidrietumu galā pie [[Basilanas šaurums|Basilanas šauruma]]. Dažkārt statistiski tiek pieskaitīta [[Dienvidzamboanga]]s provincei, no kuras ir administratīvi un politiski neatkarīga un kopš 2001. gada arī ģeogrāfiski nav saistīta. == Iedzīvotāji == Provincē jaukts etniskais sastāvs. Lielākā daļa iedzīvotāju ir [[zamboangieši]] (365 677; 37,7 %), [[tausūgi]] (240 174; 24,8 %), [[visaji]] (186 722; 19,3 %) un [[samali]] (87 692; 9,0 %). Ap 58 % pilsētas iedzīvotāju ir [[katoļi]], bet 38 % — [[musulmaņi]]. Biežāk lietotā valoda pilsētā ir no [[spāņu valoda]]s radusies [[kreoliska valoda|kreoliskā]] [[čavakano valoda]].<ref>[https://psa.gov.ph/system/files/phcd/Ethnicity_Statistical%20Table.xlsx Philippine Statistics Authority. Ethnicity Statistical tables]</ref> == Vēsture == Pilsētas nosaukums cēlies no pussalas autohtono iedzīvotāju sinamu valodas vārda ''Samboangan'' — ‘pietauvošanās vieta’. Par [[Spānija|spāņu]] koloniālās apmetnes vietu tā tika izvēlēta jau 1569. gadā. Spānija piešķīra Sanmalanas radžahnātam protekciju pret [[Sulu Sultanāts|Sulu sultanātu]]. Tika uzbūvēts nocietinājums un neliela militārā apmetne, kas gan tika pamesti 1599. gadā [[Lielbritānija|angļu]] uzbrukuma draudu dēļ. 1635. gadā Zamboangā ieradās liela spāņu vienība kopā ar 1000 [[visaji|visaju]] karotājiem kapteiņa Huana de Čavesa vadībā un uzsāka Pilara cietokšņa būvniecību. Zamboanga kļuva par galveno spāņu priekšposteni Filipīnu dienvidos un tika pakļauta daudziem [[Moro (tauta)|moro]] uzbrukumiem. 1662. gadā spāņu karaspēks bija spiests pamest Zamboangu, bet pilsētā palika [[jezuīti|jezuītu]] misija, kas centās pasargāt tās kristiešu iedzīvotājus. 1718. gadā spāņi atgriezās Zamboangā. Jau nākamajā gadā atjaunoja Pilara cietoksni, kas palīdzēja aizsargāt pilsētu pret moro pirātu uzbrukumiem. No [[Manila]]s uz Zamboangu tika deportēts ievērojams skaits spāņu un [[latīņamerika|latīņamerikāņu]] klaidoņu, kas nozīmīgi ietekmēja reģiona kolonizēšanu. 1831. gadā pilsētā tika nodibinātas [[muita]]s iestādes un tās osta kļuva par vienu no galvenajām Filipīnu tirdzniecībai ar Ameriku un Eiropu. Pēc [[Spānijas—ASV karš|spāņu-amerikāņu kara]], kura rezultātā Filipīnas nonāca [[ASV]] valdījumā, 1899. gadā tika nodibināta neatkarīga Zamboangas Republika, kas pastāvēja līdz 1903. gadam. 1903. gadā Zamboanga kļuva par jaundibinātās Moro provinces galvaspilsētu, bet pēc tās likvidēšanas 1914. gadā — par galvaspilsētu Zamboangas provincei, kas ietvēra visu [[Zamboangas pussala|Zamboangas pussalu]] un [[Basilana]]s salu. 1937. gadā Zamboangai tika piešķirts pilsētas statuss un tajā iekļāva plašas teritorijas pussalas dienvidu galā, kā arī Basilanas salu. Šajā laikā Zamboanga bija [[Mindanao]] galvenais finanšu un saimnieciskais centrs. 1948. gadā [[Basilana]] tika nodalīta atsevišķā pilsētā. 1972. gadā Filipīnās tika pasludināts [[karastāvoklis]] un pilsēta nokļuva tiešā prezidenta pārvaldē līdz 1975. gadam. 1983. gadā Zamboangai tika piešķirts neatkarīgas augsti urbanizētas pilsētas statuss un tā politiski un administratīvi tika nodalīta no [[Dienvidzamboanga]]s provinces. Pilsēta vairākkārt (2001, 2013) cietusi no [[Moro Nacionālās atbrīvošanās fronte]]s nemiernieku uzbrukumiem un tiem sekojošiem Filipīnu armijas pretuzbrukumiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Filipīnu lielpilsētas}} {{Zamboangas Pussala}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Filipīnu pilsētas]] [[Kategorija:Zamboangas Pussala]] [[Kategorija:Mindanao]] erdz9ey4pllrksp0mstuood6rh4bndv 0 561518 4500527 4019705 2026-07-30T13:28:53Z Silraks 36716 4500527 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kagajana de Oro | official_name = ''Cagayan de Oro'' | nickname = | motto = | settlement_type = neatkarīga pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = CAG Skyline 2017.jpg | image2 = Cagayan De Oro City Hall left side view (Capistrano, Cagayan De Oro City; 12-08-2023).jpg | image3 = San Agustin Cathedral.jpg | image4 = CDO city proper, A. Velez Street top view alt (Cagayan De Oro City; 12-08-2023).jpg | image5 = Higalaay Kagayan Festival 2014.jpg | image6 = }} | image_caption = |image_flag = {{#property:P41}} |flag_size = 120x80px |image_seal = {{#property:P158}} |seal_size = 100x80px | pushpin_map = Filipīnas#Mindanao | pushpin_label_position = | map_caption = | image_map = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_type2 = Province | subdivision_name = {{karogs|Filipīnas}} | subdivision_name1 = [[Ziemeļmindanao]] | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = 1626 | established_title1 = Pilsēta | established_date1 = 1950 | established_title2 = Neatkarīga pilsēta | established_date2 = 1983 | parts_type = Barangajas | parts = 80 | government_type = | leader_title = | leader_name = | total_type = pilsēta | area_magnitude = | area_total_km2 = 412.8 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2020 | population_footnotes = | population_total = 728402 | population_urban = | population_metro = 1687159 | population_density_km2 = auto | population_density_metro_km2 = | timezone = [[PST]] | utc_offset = +8 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 8 | latm = 29 | lats = | latNS = N | longd =124 | longm = 39 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = 9000 | elevation_footnotes = | elevation_m = 6 | website = {{URL|http://cagayandeoro.gov.ph/}} | footnotes = }} '''Kagajana de Oro''' ({{val|fil|Lungsod ng Cagayan de Oro}}, {{val|en|City of Cagayan de Oro}}, {{val|ceb|Dakbayan sa Cagayan de Oro}}) ir neatkarīga augsti urbanizēta pilsēta [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Ziemeļmindanao]] reģionā, tā lielākā pilsēta un administratīvais centrs. Dažkārt statistiski tiek pieskaitīta [[Austrummindoro]] provincei, no kuras ir administratīvi un politiski neatkarīga. Pilsēta ir [[Mindanao]] ziemeļdaļas ekonomiskais, finanšu, transporta un kultūras centrs, kopā ar piepilsētām veido aglomerāciju ar vairāk kā 1,6 miljoniem iedzīvotāju. == Ģeogrāfija == Pilsēta atrodas [[Mindanao]] salas ziemeļos [[Boholas jūra]]s [[Makahalara līcis|Makahalara līča]] krastā pie [[Kagajana (Mindanao)|Kagajanas]] upes ietekas. Rietumos un ziemeļaustrumos robežojas ar [[Austrummindoro]] provinci, austrumos — ar [[Bukidnona]]s provinci, bet dienvidos — ar [[Iligana]]s neatkarīgo pilsētu. Piekrastes daļā auglīga zemiene, ko apūdeņo Kagajana, Iponana, Agusana un citas mazākas upītes. Pilsētas teritorijas dienviddaļa kalnaina. Valda [[tropi]]skais [[musoni|musonu]] klimats ar gada vidējo temperatūru 28 °C. Pilsētas teritorijā atrodas daļa no Mapavas dabas parka, kas ir nozīmīgs tūrisma galamērķis. == Iedzīvotāji == Pilsētā jaukts etniskais sastāvs — 44 % iedzīvotāju (kagajainoni) definējuši sevi kā jauktas izcelsmes, kas ir rezultāts intensīvajai imigrācijai no [[Visajas|Visajām]] un [[Lusona]]s. No pārējiem lielākās etniskās grupas ir [[sebuāņi]] (22 %) un [[boholi]] (5 %). Ap 70 % pilsētas iedzīvotāju ir [[katoļi]], bet pārējie pieder citām kristiešu kongregācijām, kā arī neliela [[musulmaņi|musulmaņu]] kopiena. Biežāk lietotā valoda pilsētā ir [[sebuāņu valoda]]. == Vēsture == Pilsētas teritorija bijusi nepārtraukti apdzīvota kopš vēlīnā [[neolīts|neolīta]] — arheoloģiskajos izrakumos atrasti apbedījumi no 4. gadsimta, kā arī [[keramika]] no [[Sunu dinastija]]s un [[Sukhothāi]] karalistes, kas savukārt datēta ar 10.—14. gadsimtu un liecina par intensīviem tirdzniecības sakariem. Pirmie kontakti ar spāņiem notika 1622. gadā. [[Augustīnieši|Augustīniešu]] misionāri raksturoja iezemiešus kā jauktu [[visaji|visaju]] un kalniešu [[lumadi|lumadu]] populāciju, kas ir lielākoties [[animisms|animisti]], bet maksā meslus Magindanao sultānam. 1626. gadā augustīnieši izveidoja pilsētā savu misiju un pārliecināja vietējo valdnieku Salangsangu pārcelties tuvāk krastam, kur izveidoja nocietinātu apmetni, lai aizsargātos pret [[Moro (tauta)|moro]] pirātiem. 1818. gadā, nodibinoties Misamisas provincei, Kagajana kļūst par vienu no tās apgabaliem (''partido''), bet kopš 1871. gada kā '''Kagajana de Misamisa''' (''Cagayan de Misamis'') kļūst par tās pastāvīgo galvaspilsētu. 1950. gadā Kagajanai piešķirts pilsētas statuss un tā pārdēvēta tagadējā vārdā — ‘Zelta Kagajana’. 1983. gadā Kagajanai piešķirts neatkarīgas augsti urbanizētas pilsētas statuss. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Filipīnu lielpilsētas}} {{Ziemeļmindanao}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Filipīnu pilsētas]] [[Kategorija:Ziemeļmindanao]] [[Kategorija:Mindanao]] tar8e0smfy1tpn8937n1hm0rzxky1wn 0 561806 4500477 4011604 2026-07-30T12:24:51Z Meistars Joda 781 4500477 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2024. gada janvāris}} {{Personas infokaste | vārds = Ņikita Priimkovs-Rostovskis | vārds_orig = ''Никита Приимков-Ростовский'' | attēls = Facial_Chronicle_-_b.22,_p._462.gif | att_izmērs = | att_nosaukums = Cīņas pie Tartu hronikā, kurā minēts vojevoda Priimkovs | dz_dat_alt = | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | m_dat_alt = pēc [[1579]]. gada | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = karavīrs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ņikita Priimkovs-Rostovskis''' ({{val|ru|Никита Борисович Приимков-Ростовский}}; miris pēc [[1579]]. gada) bija [[Krievijas cariste]]s valsts un militārs darbinieks, [[kņazs]], [[golova]], [[vojevoda]] un [[vietvaldis]] [[Ivans Bargais|Ivana Bargā]] laikā. Piedalījies [[Krievu—zviedru karš (1554—1557)|Krievu—zviedru karā]] un [[Livonijas karš|Livonijas karā]] [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s teritorijā. Pēc [[Alūksne]]s ieņemšanas 1560. gadā kļuva par tās vietvaldi. No 1577. līdz 1578. gadam&nbsp;— [[Valmiera]]s vojevoda. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Priimkovs-Rostovskis, Ņikita}} [[Kategorija:Livonijas karš]] [[Kategorija:Alūksne]] [[Kategorija:Valmiera]] k01yx9qfuvcb5mw5q18yxijxj6130sf 4500478 4500477 2026-07-30T12:25:12Z Meistars Joda 781 4500478 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2024. gada janvāris}} {{Personas infokaste | vārds = Ņikita Priimkovs-Rostovskis | vārds_orig = ''Никита Приимков-Ростовский'' | attēls = Facial_Chronicle_-_b.22,_p._462.gif | att_izmērs = | att_nosaukums = Cīņas pie Tartu hronikā, kurā minēts vojevoda Priimkovs | dz_dat_alt = | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | m_dat_alt = pēc [[1579]]. gada | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = karavīrs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ņikita Priimkovs-Rostovskis''' ({{val|ru|Никита Борисович Приимков-Ростовский}}; miris pēc [[1579]]. gada) bija [[Krievijas cariste]]s valsts un militārs darbinieks, [[kņazs]], [[golova]], [[vojevoda]] un [[vietvaldis]] [[Ivans Bargais|Ivana Bargā]] laikā. Piedalījies [[Krievu—zviedru karš (1554—1557)|Krievu—zviedru karā]] un [[Livonijas karš|Livonijas karā]] [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s teritorijā. Pēc [[Alūksne]]s ieņemšanas 1560. gadā kļuva par tās vietvaldi. No 1577. līdz 1578. gadam&nbsp;— [[Valmiera]]s vojevoda. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Priimkovs-Rostovskis, Ņikita}} [[Kategorija:Livonijas karš]] [[Kategorija:Alūksne]] [[Kategorija:Valmiera]] m0r58uc0yeymk4vegch3aibd7s9u5dl 4500479 4500478 2026-07-30T12:27:13Z Meistars Joda 781 4500479 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2024. gada janvāris}} {{Personas infokaste | vārds = Ņikita Priimkovs-Rostovskis | vārds_orig = ''Никита Приимков-Ростовский'' | attēls = Facial_Chronicle_-_b.22,_p._462.gif | att_izmērs = | att_nosaukums = Cīņas pie Tartu hronikā, kurā minēts vojevoda Priimkovs | dz_dat_alt = | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | m_dat_alt = pēc [[1579]]. gada | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = karavīrs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ņikita Priimkovs-Rostovskis''' ({{val|ru|Никита Борисович Приимков-Ростовский}}; miris pēc [[1579]]. gada) bija [[Krievijas cariste]]s valsts un militārs darbinieks, [[kņazs]], [[golova]], [[vojevoda]] un [[vietvaldis]] [[Ivans Bargais|Ivana Bargā]] laikā. Piedalījies [[Krievu—zviedru karš (1554—1557)|Krievu—zviedru karā]] un [[Livonijas karš|Livonijas karā]] [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s teritorijā. Pēc [[Alūksne]]s ieņemšanas 1560. gadā kļuva par tās vietvaldi. No 1577. līdz 1578. gadam&nbsp;— [[Valmiera]]s vojevoda. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Priimkovs-Rostovskis, Ņikita}} [[Kategorija:Livonijas karš]] [[Kategorija:Alūksne]] [[Kategorija:Valmiera]] 1hkfip9mn9tmev90lrzmvicxrvoa8cg 0 563435 4500515 4019708 2026-07-30T13:24:44Z Silraks 36716 4500515 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tandaga | official_name = ''Tandag'' | nickname = | motto = | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Surigao del Sur Provincial Capitol.JPG | image2 = Brgy. Telaje, Tandag City.jpg | image3 = Tricycle parked outside JPENHS.jpg | image4 = | image5 = | image6 = }} | image_caption = |image_flag = {{#property:P41}} |flag_size = 120x80px |image_seal = {{#property:P158}} |seal_size = 100x80px | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Filipīnas#Mindanao | pushpin_label_position = | map_caption = | image_map = Ph locator surigao del sur tandag.png | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_type2 = Province | subdivision_name = {{karogs|Filipīnas}} | subdivision_name1 = [[Karaga]] | subdivision_name2 = [[Dienvidsurigao]] | established_title = Dibināta | established_date = 1609 | established_title1 = Pilsēta | established_date1 = 2007/2011 | established_title2 = Neatkarīga pilsēta | established_date2 = | parts_type = Barangajas | parts = 21 | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 291.73 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2020 | population_footnotes = | population_total = 62669 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[PST]] | utc_offset = +8 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 9 | latm = 04 | lats = 44 | latNS = N | longd = 126 | longm = 11 | longs = 55 | longEW = E | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = 8300 | elevation_footnotes = | elevation_m = 88 | website = {{URL|http://www.tandag.gov.ph/}} | footnotes = }} '''Tandaga''' ({{val|fil|Lungsod ng Tandag}}, {{val|en|City of Tandag}}, {{val|sgd|Siyudad nan Tandag}}, {{val|ceb|Dakbayan sa Tandag}}) ir pilsēta [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Karaga]]s reģionā, [[Dienvidsurigao]] provinces galvaspilsēta un otra lielākā pilsēta. Atrodas provinces ziemeļdaļā [[Mindanao]] salas ziemeļaustrumos [[Filipīnu jūra]]s krastā pie Tandagas upes ietekas. Lielākā daļa iedzīvotāju ir [[surigavieši]] un [[sebuāņi]]. Nozīmīgs reģiona transporta (osta, lidosta) un saimnieciskais centrs. == Vēsture == Pirms spāņu atnākšanas Tandagas tagadējā teritorijā dzīvoja Mindanao austrumkrasta autohtonie iedzīvotāji [[manobo]] un [[mamanvi]]. 1609. gadā Tandagas upes grīvā ieradās misionāri Huana de la Vegas vadībā, kas šeit uzbūvēja mūra nocietinājumu un nelielu apmetni. Tandaga kļuva par pieturas punktu (''port-of-call'') burukuģiem, kas aplieca Mindanao dienvidus. 1650. gadā Tandaga kļuva par Karagas apgabala administratīvo centru. 18. gadsimta otrajā pusē pilsētu vairākkārt nopostīja [[Moro (tauta)|moro]] pirāti un 1848. gadā Karagas administratīvo centru pārcēla uz labāk aizsargāto [[Surigao]]. 1960. gadā, sadalot Surigao provinci [[Ziemeļsurigao]] un [[Dienvidsurigao]] provincēs, Tandaga tika nozīmēta par Dienvidsurigao galvaspilsētu. 2007. gadā Tandagai piešķīra pilsētas statusu. 2008. gadā šo statusu apstrīdēja Augstākajā tiesā, bet galu galā pārapstiprināja 2011. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Filipīnu pilsētas]] [[Kategorija:Karaga]] [[Kategorija:Dienvidsurigao]] [[Kategorija:Filipīnu provinču centri]] nwdoto3it8vg77756ra7ejhhdn4cf4m 0 564388 4500512 4480518 2026-07-30T13:22:33Z Silraks 36716 4500512 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste |tauta=Lumadi |attēls = [[Attēls:Mansaka Tribeswomen 2015.jpg|250px]] |image_caption = Mansaku sievietes tradicionālos tērpos |native_name = ''Lumad'' |skaits=2,5—8 miljoni |vieta={{PHL}} |valoda=[[manobo valodas]]<br />[[Dienvidmindanao valodas]]<br />[[mansaku valodas]]<br />[[mamanvu valoda]]<br />[[sangiru valodas]]<br />[[sebuāņu valoda]]<br />[[čavakano]] |reliģija=[[kristietība]], [[animisms]], [[islāms]] |grupas= |radi= [[visaji]], [[Moro (tauta)|moro]] }} '''Lumadi''' (''Lumad'') ir apvienojošs apzīmējums [[Mindanao]] aborigēnajām tautām, nošķirot no [[musulmaņi]]em [[Moro (tauta)|moro]], kas arī ir autohtonas Mindanao tautas, un ieceļojušajiem [[visaji]]em. Pie lumadiem sevi nepieskaita arī salas autohtonie [[surigavieši]] un [[butuani]], kas sevi lingvistiski un kulturāli asociē ar [[visaji]]em. == Termina izcelsme un lietojums == Terminu 1986. gadā pieņēma Lumadu Mindanao tautu federācijas (''Lumad Mindanao Peoples Federation'', LMPF) delegāti, kas pārstāvēja 15 Mindanao autohtonās etniskās kopienas, un tā ir saīsināta forma no [[sebuāņu valoda]]s ''Katawhang Lumad'' — ‘iedzimto tautas’, ‘pamatiedzīvotāji’. Juridiski termins akceptēts 1989. gada Republikas aktā Nr.6734, kur ar šo terminu lumadu etniskās kopienas atšķirtas no citām Mindanao etniskajām kopienām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ncca.gov.ph/about-ncca-3/subcommissions/subcommission-on-cultural-heritagesch/historical-research/lumad-in-mindanao/ |title=LUMAD in Mindanao |access-date={{dat|2024|02|20||bez}} |archive-date={{dat|2022|08|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220816154322/https://ncca.gov.ph/about-ncca-3/subcommissions/subcommission-on-cultural-heritagesch/historical-research/lumad-in-mindanao/ }}</ref> 2021. gadā Pamattautu Nacionālā komisija (''National Commission on Indigenous Peoples'', NCIP) izdeva rezolūciju, kurā ierosināja atteikties no termina «lumadi», tā vietā piedāvāja izmantot katras etniskās kopienas individuālo nosaukumu,<ref>[https://www.pna.gov.ph/articles/1132620 Drop ‘lumad’, use ethnic group names instead: NCIP]</ref> bet šis piedāvājums neguva plašu atbalstu.<ref>[https://www.forumzfd.de/en/expression-indigenous-identity-under-attack-philippines Expression of indigenous identity under attack in the Philippines]</ref> == Etniskās kopienas == Pie lumadiem pēc dažādiem avotiem tiek pieskaitītas no 20 līdz 40 tautas, ciltis un etniskās grupas. Šis skaits ir bieži vien mainīgs un atkarīgs no organizācijām, kas ar šīm kopienām mijiedarbojas, kā arī no tā, kā šīs kopienas pašidentificējas, vai kā tās identificē to kaimiņi. No šī kopskaita tiek identificētas 19 galvenās lumadu tautas: ata, b'laani, [[bagobo]], banvaoni, bukidnoni, dibabavoni, higaunoni, mamanva, mandaja, manguvangani, mansaka, manobo, matigsalugi, obo, t'boli, [[tagakaolo]], talaandigi, teduraji un subaneni. Pēc 2010. gada tautskaites datiem lumadi veidoja 3,38 % (3,1 miljons) no valsts iedzīvotāju kopskaita vai 14,38 % no [[Mindanao]] iedzīvotāju skaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nationalmuseum.gov.ph/wp-content/uploads/2021/09/Lumad-Mindanao.pdf |title=National Museum of the Philippines. Lumad Mindanao |access-date={{dat|2024|02|20||bez}} |archive-date={{dat|2023|05|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230516225218/https://www.nationalmuseum.gov.ph/wp-content/uploads/2021/09/Lumad-Mindanao.pdf }}</ref> Daudzskaitlīgākās no lumadu kopienām ir [[subanoni]], [[b'laani]], [[mandaja]], [[manobo]], [[t'boli]], [[bukidnoni]] un [[teduraji]], katrā no kurām ir vairāk par simts tūkstošiem cilvēku. == Valodas == Lumadu dzimtās valodas pieder [[austronēziešu valodas|austronēziešu]] saimes [[malajiešu-polinēziešu valodas|malajiešu-polinēziešu]] grupai, bet dalās vairākās ģeogrāfiski nošķirtās apakšgrupās: {{tree list}} * [[Malajiešu-polinēziešu valodas]] ** [[Filipīniešu valodas]] *** [[Lielo Centrālo Filipīnu valodas]] **** [[Centrālo Filipīnu valodas]] ***** Mamanvu valoda ***** [[Mansaku valodas]] ****** Davaveņo valoda ****** Austrumansaku valodas ******* Mandaju valoda ******* Mansaku valoda ****** Kamajo valoda ****** Rietummansaku valodas ******* Kaganu-kalaganu valoda ******* Tagakaulo valoda **** [[Manobo valodas]] ***** Ziemeļmanobo valodas ****** Kagajanenu valoda ****** Higaononu valoda ****** Talaandigu-binukidu valoda ****** Kinamiginu valoda ***** Centrālās manobo valodas ****** Dibabavonas manobo valoda ****** Agusanas manobo valoda ****** Radžahkabunsuvanas manobo valoda ****** Ilianenu manobo valoda ****** Rietumbukidnonas manobo valoda ****** Obo manobo valoda ****** Ata manobo valoda ****** Matisulagas manobo valoda ***** Dienvidmanobo valodas ****** Tagabavu valoda ****** Kotabato manobo valoda ****** Sarangani manobo valoda **** [[Subanonu valodas]] ***** Tuboju valoda ***** Ginsalugnenu valoda ***** Lapujanu valoda ***** Sindanganu valoda ***** Siokonu valoda *** [[Dienvidmindanao valodas]] **** Klatu valoda **** Teduraju valoda **** T'boli-b'laanu valodas ***** Koronadalas b'laanu valoda ***** Sarangani b'laanu valoda ***** T'boli valoda {{tree list/end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Filipīnu tautas]] [[Kategorija:Mindanao]] a5c89880ug3i5qmdjayjff7prx807k1 0 564760 4500518 4469705 2026-07-30T13:25:48Z Silraks 36716 4500518 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste |tauta=Maranavi |attēls = [[Attēls:Araw ng Lanao del Norte.jpg|250px]] |image_caption = Maranavu dejotāji svētku uzvedumā |native_name = ''Mëranaw'' |skaits=1 800 130 (2020) |vieta={{PHL}} |valoda=[[maranavu valoda]]<br />[[sebuāņu valoda]]<br />[[angļu valoda]]<br />[[filipīniešu valoda]] |reliģija=[[islāms]] |grupas= |radi= [[Moro (tauta)|moro]] }} '''Maranavi''' (pašnosaukums: ''Mëranaw'', {{ara|ماراناو}}), agrāk arī '''lanaji''' vai '''maronaji''',<ref>{{PZT|412|Lanaji}}</ref> ir viena no [[Filipīnas|Filipīnu]] tautām. Apdzīvo [[Lanao ezers|Lanao ezera]] apkārtni [[Mindanao]] salas ziemeļrietumos; to pašnosaukums nozīmē ‘ezera ļaudis’. Pēc konfesionālās piederības lielākā daļa ir [[musulmaņi]] [[sunnīti]], tādēļ tiek pieskaitīti [[Moro (tauta)|moro]] tautām. Maranavu kopskaits ir ap 1,8 miljoniem, kas veido 1,5 % no valsts kopējā iedzīvotāju skaita. Maranavi ir dominējošā tauta [[Dienvidlanao]] provincē (1 114 765 cilvēki, 93,3 % no iedzīvotāju skaita), kā arī veido nozīmīgu iedzīvotāju daļu [[Ziemeļlanao]] provincē (325 804; 45,1 %) un [[Iligana]]s pilsētā (39 980; 11,0 %).<ref>[https://psa.gov.ph/system/files/phcd/Ethnicity_Statistical%20Table.xlsx Philippine Statistics Authority. Ethnicity Statistical tables]</ref> Runā [[maranavu valoda|maranavu valodā]], Ziemeļlanao un Iliganā arī [[sebuāņu valoda|sebuāņu valodā]]; oficiālā saziņā lieto arī [[angļu valoda|angļu]] un [[filipīniešu valoda|filipīniešu]] valodu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/maranao/ |title=Ethnic Groups of the Philippines. Maranao |access-date={{dat|2024|02|23||bez}} |archive-date={{dat|2024|02|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240223143412/http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/maranao/ }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Filipīnu tautas]] [[Kategorija:Moro]] [[Kategorija:Mindanao]] h6572fu8lukn0lr3y79qvumz2j3euht 0 564897 4500522 4473099 2026-07-30T13:27:38Z Silraks 36716 4500522 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste |tauta=Manobo |attēls = [[Attēls:Women in traditional Manobo dress (Kaamulan Festival 2017, Bukidnon, Philippines).jpg|250px]] |image_caption = Manobo sievietes tradicionālos tērpos Kaamulana svētkos |native_name = ''Manuvu'' |skaits=749 042<ref name=govph/> |vieta={{PHL}} |valoda=[[manobo valodas]]<br />[[sebuāņu valoda]]<br />[[angļu valoda]] |reliģija=[[kristietība]], [[animisms]], [[islāms]] |grupas= |radi= [[lumadi]], [[Moro (tauta)|moro]], [[visaji]] }} '''Manobo''' (''Manuvu'') ir tauta [[Filipīnas|Filipīnās]], viena no [[Mindanao]] salas aborigēnajām etniskajām kopienām; tiek pieskaitīta [[lumadi|lumadu]] tautām. Manobo kopskaits tiek lēsts ap 0,8 miljoniem un tie izklaidus veidā apdzīvo plašas teritorijas Mindanao centrālajā un ziemeļaustrumu daļā, kā arī vairākus izolētus areālus salas dienvidos un dienvidrietumos.<ref name=govph>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ncca.gov.ph/about-culture-and-arts/culture-profile/glimpses-peoples-of-the-philippines/manobo/ |title=Peoples of the Philippines: Manobo |access-date={{dat|2024|02|24||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220724070850/https://ncca.gov.ph/about-culture-and-arts/culture-profile/glimpses-peoples-of-the-philippines/manobo/ }}</ref> Provinces ar vislielāko manobo īpatsvaru ir [[Dienvidagusana]] (33,3 %) un [[Rietumdavao]] (24,9 %), kā arī [[Dienvidsurigao]] (12 %), [[Sultankudarata]] (7,1 %), [[Ziemeļagusana]] (6,3 %) un [[Ziemeļkotabato]] (4,6 %).<ref>[https://psa.gov.ph/system/files/phcd/Ethnicity_Statistical%20Table.xlsx Philippine Statistics Authority. Ethnicity Statistical tables]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/manobo/ |title=Ethnic Groups of the Philippines. Manobo |access-date={{dat|2024|02|24||bez}} |archive-date={{dat|2024|02|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240224155401/http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/manobo/ }}</ref> Manobo runā aptuveni 15 [[manobo valodas|manobo grupas]] valodās; oficiālā saziņā bieži izmanto [[sebuāņu valoda|sebuāņu]], [[filipīniešu valoda|filipīniešu]] un [[angļu valoda]]s. == Etniskās kopienas == Manobo atsevišķās etniskās kopienas tiek iedalītas vairākās grupās, pie kam vairākas no šīm grupām vai to kopienām tiek uzskatītas par atsevišķām [[lumadi|lumadu]] tautām: * [[ata (tauta)|ata]] — dugbatangi, talaingodi, tagauanumi; * [[bagobo]] — atavi, eto, kailavani, langilani, manuvu, matigsalugi, tagaluro, tigdapaja; * [[higaononi]] — agusani, lanao, misamisi; * Ziemeļkotabato manobo — ilianeni, livunganeni, pulenjani; * Dienvidkotabato manobo — tasadaji, bliti, sarangani, tagabava; * rietumu [[bukidnoni]] — kirijeteka, ilentungeni, pulangijeni; * Dienvidagusanas manobo; * babvaoni; * [[bukidnoni]]. Manobo etnisko kopienu skaits ir mainīgs un atkarīgs no organizācijām, kas ar šīm kopienām mijiedarbojas, kā arī no tā, kā šīs kopienas pašidentificējas, vai kā tās identificē to kaimiņi. == Valodas == [[Manobo valodas]] pieder [[austronēziešu valodas|austronēziešu]] saimes [[malajiešu-polinēziešu valodas|malajiešu-polinēziešu]] grupai; dalās vairākās apakšgrupās: {{tree list}} * [[Malajiešu-polinēziešu valodas]] ** [[Filipīniešu valodas]] *** [[Lielo Centrālo Filipīnu valodas]] **** '''Manobo valodas''' (15) ***** Centrālās un dienvidu manobo valodas (11) ****** Austrumu-rietumu-centrālās manobo valodas (8) ******* Austrumu un centrālās manobo valodas (5) ******** Centrālās manobo valodas (2) ********* Ata manobo valoda ********* Matigsalugu valoda ******** Austrumu manobo valodas (3) ********* Agusanas manobo valoda ********* Dibabavonas manobo valoda ********* Radžahkabunsuvanas manobo valoda ******* Rietumu manobo valodas (3) ******** Obo manobo valoda ******** Ilianenas manobo valoda ******** Rietumbukidnonas manobo valoda ****** Dienvidu manobo valodas (8) ******* Kotabato manobo valoda ******* Sarangani manobo valoda ******* Tagabavu valoda ***** Ziemeļu manobo valodas (4) ****** Kagajanonu valoda ****** Kinamiginu-bukidnonu valodas (3) ******* Bukidnonu valodas (2) ******** Higaononu valoda ******** Talaandigu-binukidu valoda ******* Kinamiginas manobo valoda {{tree list/end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Filipīnu tautas]] [[Kategorija:Mindanao]] [[Kategorija:Lumadi]] 38tyjvlpnyzwahuh0cn37fug7fxs3bk 0 565109 4500508 4469690 2026-07-30T13:21:15Z Silraks 36716 4500508 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste |tauta=Magindanaji |attēls = [[Attēls:Shariff Kabunsuan Festival 2016 Guinakit Fluvial Parade 6.jpg|250px]] |image_caption = Magindanaju sievietes Ginakitas upes svētkos |native_name = ''Magindanawn'' |skaits=3 219 000 (2020) |vieta={{PHL}} |valoda=[[magindanaju valoda]]<br />[[sebuāņu valoda]]<br />[[angļu valoda]]<br />[[filipīniešu valoda]] |reliģija=[[islāms]] |grupas= |radi= [[Moro (tauta)|moro]], [[lumadi]] }} '''Magindanaji''' (pašnosaukums: ''Magindanawn'', {{ara|مڬیندنون}})<ref>{{PZT|450|Magindanaji}}</ref> ir viena no [[Filipīnas|Filipīnu]] tautām. Apdzīvo [[Mindanao]] salas rietumus [[Moro līcis|Moro līča]] piekrastē. Pēc konfesionālās piederības lielākā daļa ir [[musulmaņi]] [[sunnīti]]. Kopskaits tiek lēsts ap 3,2 miljoniem (3 % no valsts iedzīvotāju skaita), un tā ir daudzskaitlīgākā no [[Moro (tauta)|moro]] tautām. Magindanaji ir dominējošā tauta [[Ziemeļmagindanao]] un [[Dienvidmagindanao]] provincēs, kā arī veido nozīmīgu iedzīvotāju daļu [[Ziemeļkotabato]] un [[Sultankudarata]]s provincēs. Runā [[magindanaju valoda|magindanaju valodā]]; oficiālā saziņā lieto arī [[angļu valoda|angļu]] un [[filipīniešu valoda|filipīniešu]] valodu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/maguindanaon/ |title=Ethnic Groups of the Philippines. Maguindanaon |access-date={{dat|2024|02|26||bez}} |archive-date={{dat|2024|02|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240226182844/http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/maguindanaon/ }}</ref> Magindanaji apdzīvo galvenokārt [[Mindanao (upe)|Mindanao]] upes lejteces zemieni<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ncca.gov.ph/about-culture-and-arts/culture-profile/glimpses-peoples-of-the-philippines/magindanao/ |title=Peoples of the Philippines: Magindanao |access-date={{dat|2024|02|26||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220723143613/https://ncca.gov.ph/about-culture-and-arts/culture-profile/glimpses-peoples-of-the-philippines/magindanao/ }}</ref> un tās [[etnonīms]] tiek tulkots kā ‘palienes ļaudis’ vai ‘ezera ļaudis’; no Magindanao sultanāta (pastāvēja līdz 1899. gadam) nosaukuma atvasināts [[Mindanao]] salas nosaukums. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Filipīnu tautas]] [[Kategorija:Moro]] [[Kategorija:Mindanao]] e37ogp0wsosnp3gdmlk1naarep0wegh 0 565212 4500507 4473841 2026-07-30T13:20:35Z Silraks 36716 4500507 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste |tauta=Tboli |attēls = [[Attēls:T'nalak Festival 2015 Koronadal City, South Cotabato (4).jpg|250px]] |image_caption = T'nalaka svētki [[Koronadala]]s pilsētā |native_name = ''T'boli'' |skaits=181 125 (2020) |vieta={{PHL}} |valoda=[[tboli valoda]]<br />[[sebuāņu valoda]]<br />[[ilongu valoda]]<br />[[filipīniešu valoda]] |reliģija=tboli [[politeisms]], [[kristietība]], [[islāms]] |grupas= |radi= [[lumadi]], [[Moro (tauta)|moro]] }} '''Tboli''' vai '''t'boli''' ir viena no [[Filipīnas|Filipīnu]] tautām, tiek pieskaitīti [[lumadi]]em. Apdzīvo [[Mindanao]] salas dienvidrietumus kalnu nogāzēs Alahas upes augštecē, kā arī vairākos piekrastes rajonos. Kopskaits tiek lēsts ap 180 tūkstošiem (0,17 % no valsts iedzīvotāju skaita) un tā ir viena no daudzskaitlīgākajām [[lumadi|lumadu]] tautām. Lielākā daļa tboli mīt [[Dienvidkotabato]] (131 720; 13,5 % no iedzīvotāju kopskaita) un [[Sarangani]] (37 254; 6,7 %) provincēs.<ref>[https://psa.gov.ph/system/files/phcd/Ethnicity_Statistical%20Table.xlsx Philippine Statistics Authority. Ethnicity Statistical tables]</ref> Runā [[tboli valoda|tboli valodā]]; kā ''[[lingua franca]]'' izmanto [[sebuāņu valoda|sebuāņu]], [[ilongu valoda|ilongu]] un [[filipīniešu valoda]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/tboli/ |title=Ethnic Groups of the Philippines. T'boli |access-date={{dat|2024|02|27||bez}} |archive-date={{dat|2024|02|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240227184504/http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/tboli/ }}</ref> Tboli lielākoties ir savas tradicionālās [[politeisms|politeistiskās]] reliģijas piekritēji, kuru pēdējā laikā ietekmē [[kristietība]] un [[islāms]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ncca.gov.ph/about-culture-and-arts/culture-profile/glimpses-peoples-of-the-philippines/tboli/ |title=Peoples of the Philippines: T’Boli |access-date={{dat|2024|02|27||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220723144849/https://ncca.gov.ph/about-culture-and-arts/culture-profile/glimpses-peoples-of-the-philippines/tboli/ }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Filipīnu tautas]] [[Kategorija:Lumadi]] [[Kategorija:Mindanao]] ic6z1dpfpvlm77m2q9yjlbiikvr37t4 0 565394 4500519 4471816 2026-07-30T13:26:26Z Silraks 36716 4500519 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste |tauta = Blaani |attēls = [[Attēls:Blaan women music.jpg|250px]] |image_caption = Muzicējoša blaanu sieviete |native_name = ''B'laan'' |skaits = 373 392 (2020) |vieta = {{PHL}} |valoda = [[blaanu valoda]]<br />[[sebuāņu valoda]]<br />[[ilongu valoda]]<br />[[filipīniešu valoda]] |reliģija = [[politeisms]], [[kristietība]] |grupas = |radi = [[lumadi]], [[Moro (tauta)|moro]] }} '''Blaani''' (''B'laan'') ir viena no [[Filipīnas|Filipīnu]] tautām, tiek pieskaitīti [[lumadi]]em. Apdzīvo [[Mindanao]] salas dienvidrietumus. Kopskaits tiek lēsts ap 370 tūkstošiem (0,3 % no valsts iedzīvotāju skaita) un tā ir viena no daudzskaitlīgākajām [[lumadi|lumadu]] tautām. Lielākā daļa blaanu mīt [[Sarangani]] (138 087 cilvēki; 24,7 % no iedzīvotāju kopskaita), [[Rietumdavao]] (68 451; 21,6 %) un [[Dienvidkotabato]] (63 109; 6,5 %) provincēs un [[Heneralsantosa]]s pilsētā (35 874; 5,2 %).<ref>[https://psa.gov.ph/system/files/phcd/Ethnicity_Statistical%20Table.xlsx Philippine Statistics Authority. Ethnicity Statistical tables]</ref> Dzīvo trijās ģeogrāfiski nošķirtās grupās — [[Davao]] blaani, [[Koronadala]]s blaani un Sarangani blaani, kas savukārt dalās vairākās apakšgrupās — tagalagadi, tagkogoni, buluani, biraani, vilani un baludi. Runā [[blaanu valoda|blaanu valodā]], kurai izšķir divas varietātes — Koronadalas blaanu valoda un Sarangani blaanu valoda; kā ''[[lingua franca]]'' izmanto [[sebuāņu valoda|sebuāņu]], [[ilongu valoda|ilongu]] un [[filipīniešu valoda]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/blaan/ |title=Ethnic Groups of the Philippines. B'laan |access-date={{dat|2024|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2024|03|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240301175903/http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/blaan/ }}</ref> Blaani lielākoties ir savas tradicionālās [[politeisms|politeistiskās]] reliģijas piekritēji, kā arī [[kristieši]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ncca.gov.ph/about-culture-and-arts/culture-profile/glimpses-peoples-of-the-philippines/blaan/ |title=Peoples of the Philippines: Blaan |access-date={{dat|2024|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220719001221/https://ncca.gov.ph/about-culture-and-arts/culture-profile/glimpses-peoples-of-the-philippines/blaan/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Filipīnu tautas]] [[Kategorija:Lumadi]] [[Kategorija:Mindanao]] jdj1d9axppw05bexmtgv2ja9llzkdid 0 565408 4500524 4473098 2026-07-30T13:28:09Z Silraks 36716 4500524 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste |tauta = Mandaji |attēls = [[Attēls:A Mandaya Warrior (1913).jpg|250px]] |image_caption = Mandaju karotājs (1913) |native_name = ''Mandaya'' |skaits = 523 475 (2020) |vieta = {{PHL}} |valoda = [[mandaju valoda]]<br />[[sebuāņu valoda]]<br />[[filipīniešu valoda]] |reliģija = [[politeisms]] |grupas = |radi = [[lumadi]], [[Moro (tauta)|moro]] }} '''Mandaji''' (''Mandaya'') ir viena no [[Filipīnas|Filipīnu]] tautām, tiek pieskaitīti [[lumadi]]em. Apdzīvo kalnainos apvidus [[Mindanao]] salas austrumos. Kopskaits tiek lēsts ap 520 tūkstošiem (0,5 % no valsts iedzīvotāju skaita) un tā ir viena no daudzskaitlīgākajām [[lumadi|lumadu]] tautām. Lielākā daļa mandaju mīt [[Austrumdavao]] (261 742 cilvēki; 45,5 % no iedzīvotāju kopskaita), [[Dienvidsurigao]] (98 675; 15,4 %) un [[Davao de Oro]] (59 150; 7,7 %) provincēs.<ref>[https://psa.gov.ph/system/files/phcd/Ethnicity_Statistical%20Table.xlsx Philippine Statistics Authority. Ethnicity Statistical tables]</ref> Dalās vairākās etniskās grupās — mangvangi, mangrangani, managosani, pagsupani, divavaononi un dibabaoni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ncca.gov.ph/about-culture-and-arts/culture-profile/glimpses-peoples-of-the-philippines/mandaya/ |title=Peoples of the Philippines: Mandaya |access-date={{dat|2024|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220723143812/https://ncca.gov.ph/about-culture-and-arts/culture-profile/glimpses-peoples-of-the-philippines/mandaya/ }}</ref> Dažkārt mandajiem pieskaita tuvu radniecīgos [[mansaki|mansakus]] (78 199 cilvēki, dzīvo galvenokārt Davao de Oro provincē). Runā [[mandaju valoda|mandaju valodā]], kurai izšķir vairākus dialektus; kā ''[[lingua franca]]'' izmanto [[sebuāņu valoda|sebuāņu]] un [[filipīniešu valoda]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/Mandaya/ |title=Ethnic Groups of the Philippines. Mandaya |access-date={{dat|2024|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2024|03|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240301203920/http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/Mandaya/ }}</ref> Mandaji lielākoties ir savas tradicionālās [[politeisms|politeistiskās]] reliģijas piekritēji. Izplatīta [[poliginija]]. [[Etnonīms]] ''mandaya'' tulkojumā nozīmē ‘pirmie [cilvēki] augšup pa straumi’. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Filipīnu tautas]] [[Kategorija:Lumadi]] [[Kategorija:Mindanao]] kvznrgviy5oepo2d9g3lubhw4dh6h5u 0 565447 4500517 4471688 2026-07-30T13:25:17Z Silraks 36716 4500517 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste |tauta = Bagobo |attēls = [[Attēls:Bagobo people in the Kadayawan Festival 2016, Philippines.jpg|250px]] |image_caption = Bagobo tradicionālos tērpos Kadajavana svētkos |native_name = ''Bagobo'' |skaits = 118 316 (2020) |vieta = {{PHL}} |valoda = [[gjanganu valoda]]<br />[[tagabavu valoda]]<br />[[sebuāņu valoda]] |reliģija = [[politeisms]] |grupas= |radi = [[lumadi]], [[Moro (tauta)|moro]] }} '''Bagobo''' (''Bagobo'') ir [[lumadi|lumadu]] tauta [[Filipīnas|Filipīnās]], viena no [[Mindanao]] salas aborigēnajām etniskajām kopienām; dažkārt tiek pieskaitīta plašākajam [[manobo]] etnosam. Bagobo kopskaits ir ap 120 tūkstošiem un tie apdzīvo kalnainu apvidu ap [[Apo (kalns)|Apo]] vulkānu Mindanao dienvidu daļā [[Davao]] pilsētas administratīvajā teritorijā (51 174 cilvēki, 2,9 % no pilsētas iedzīvotāju kopskaita), kā arī [[Dienviddavao]] (39 594; 5,8 %) un [[Ziemeļkotabato]] (11 646; 0,9 %) provincēs.<ref>[https://psa.gov.ph/system/files/phcd/Ethnicity_Statistical%20Table.xlsx Philippine Statistics Authority. Ethnicity Statistical tables]</ref> Bagobo iedalās vairākās cilšu grupās: atavi, eto, kailavani, langilani, manuvu, matigsalugi, tagaluro, tigdapaja.<ref name=govph>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ncca.gov.ph/about-culture-and-arts/culture-profile/glimpses-peoples-of-the-philippines/bagobo/ |title=Peoples of the Philippines: Bagobo |access-date={{dat|2024|03|02||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221012233039/https://ncca.gov.ph/about-culture-and-arts/culture-profile/glimpses-peoples-of-the-philippines/bagobo/ }}</ref> Bagobo runā divās valodās — [[gjanganu valoda|gjanganu]] un [[tagabavu valoda|tagabavu]], kas pieder dažādām [[austronēziešu valodas|austronēziešu]] saimes apakšgrupām; oficiālā saziņā bieži izmanto [[sebuāņu valoda|sebuāņu]], [[filipīniešu valoda|filipīniešu]] un [[angļu valoda]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/bagobo/ |title=Ethnic Groups of the Philippines. Bagobo |access-date={{dat|2024|03|02||bez}} |archive-date={{dat|2024|03|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240302114539/http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/bagobo/ }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Filipīnu tautas]] [[Kategorija:Mindanao]] [[Kategorija:Lumadi]] 3hlv3pxt98qdu6s6uu12yi6btgvnztb 0 565474 4500525 4473828 2026-07-30T13:28:31Z Silraks 36716 4500525 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste |tauta = Tagakaulo |attēls = [[Attēls:Traditional costume of Tagakaulo tribes.jpg|250px]] |image_caption = Tagakaulo sieviete tradicionālā tērpā |native_name = ''Tagakaulo'' |skaits = 152 604 (2020) |vieta = {{PHL}} |valoda = [[tagakaulo valoda]]<br />[[sebuāņu valoda]]<br />[[filipīniešu valoda]] |reliģija = [[politeisms]] |grupas = |radi = [[lumadi]], [[Moro (tauta)|moro]] }} '''Tagakaulo''' (''Tagakaulo'') ir viena no [[Filipīnas|Filipīnu]] tautām, tiek pieskaitīti [[lumadi]]em. Apdzīvo [[Mindanao]] salas dienvidus [[Apo]] vulkāna apkārtnē. Kopskaits ap 150 tūkstošiem (0,1 % no valsts iedzīvotāju skaita). Lielākā daļa tagakaulo mīt [[Rietumdavao]] (86 318 cilvēki; 27,2 % no provinces iedzīvotāju kopskaita) un [[Sarangani]] (31 149; 5,6 %) provincēs.<ref>[https://psa.gov.ph/system/files/phcd/Ethnicity_Statistical%20Table.xlsx Philippine Statistics Authority. Ethnicity Statistical tables]</ref> Runā [[tagakaulo valoda|tagakaulo valodā]]; kā ''[[lingua franca]]'' izmanto [[sebuāņu valoda|sebuāņu]] un [[filipīniešu valoda]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/tagakaulo/ |title=Ethnic Groups of the Philippines. Tagakaulo |access-date={{dat|2024|03|02||bez}} |archive-date={{dat|2024|03|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240302182546/http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/tagakaulo/ }}</ref> [[Etnonīms]] tulkojumā nozīmē ‘[upju] iztekas iedzīvotāji’. Pēc reliģiskās piederības galvenokārt [[politeisms|politeisti]]; neliela daļa [[kristieši]] un [[musulmaņi]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Filipīnu tautas]] [[Kategorija:Lumadi]] [[Kategorija:Mindanao]] gw4rkt88of3jlgmtx8jilw43s4lhgwl 0 565500 4500521 4472474 2026-07-30T13:27:12Z Silraks 36716 4500521 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste |tauta = Jakani |attēls = [[Attēls:Basilan students.JPG|250px]] |image_caption = Jakanu studentu dejotāju grupa tradicionālos tērpos kopā ar ASV vēstnieci Kristiju Keniju |native_name = ''Yakan'' |skaits = 282 715 (2020) |vieta = {{PHL}} |valoda = [[jakanu valoda]]<br />[[čavakano]]<br />[[filipīniešu valoda]]<br />[[angļu valoda]] |reliģija = [[islāms]] |grupas = |radi = [[Moro (tauta)|moro]] }} '''Jakani''' (pašnosaukums: ''Yakan'', {{ara|ياكان}}) ir viena no [[Filipīnas|Filipīnu]] tautām. Pēc konfesionālās piederības lielākā daļa ir [[musulmaņi]] [[sunnīti]], tādēļ tiek pieskaitīti [[Moro (tauta)|moro]] tautām.<ref>{{PZT|492|Moro}}</ref> Jakanu kopskaits ir ap 0,28 miljoniem, kas veido 0,3 % no valsts kopējā iedzīvotāju skaita. Apdzīvo [[Basilana]]s salu [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāga]] ziemeļos, kā arī [[Zamboangas pussala]]s dienvidus. Jakani ir dominējošā tauta [[Basilana (province)|Basilanas]] provincē (222 601 cilvēks, 52,4 % no iedzīvotāju skaita), kā arī veido nozīmīgu iedzīvotāju daļu [[Isabela (Basilana)|Isabelas]] (22 430; 17,2 %) un [[Zamboanga]]s pilsētās (30 060; 3,1 %).<ref>[https://psa.gov.ph/system/files/phcd/Ethnicity_Statistical%20Table.xlsx Philippine Statistics Authority. Ethnicity Statistical tables]</ref> Runā [[jakanu valoda|jakanu valodā]]; kā ''[[lingua franca]]'' bieži izmanto [[čavakano]], bet oficiālā saziņā izmanto arī [[angļu valoda|angļu]] un [[filipīniešu valoda|filipīniešu]] valodu.<ref>[https://sinaunangpanahon.com/yakan-language-of-the-philippines/ Yakan Language of the Philippines]</ref> Jakanu [[etnonīms]] nozīmē ‘cēlušies no [[dajaki]]em’ — kulturāli ir tuvi jūras [[nomadi]]em [[samali]]em, bet pieņēmuši nometnieku dzīvesveidu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/maranao/ |title=Ethnic Groups of the Philippines. Maranao |access-date={{dat|2024|03|03||bez}} |archive-date={{dat|2024|02|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240223143412/http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/maranao/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ncca.gov.ph/about-culture-and-arts/culture-profile/glimpses-peoples-of-the-philippines/yakan/ |title=Peoples of the Philippines: Yakan |access-date={{dat|2024|03|03||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220723145508/https://ncca.gov.ph/about-culture-and-arts/culture-profile/glimpses-peoples-of-the-philippines/yakan/ }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Filipīnu tautas]] [[Kategorija:Moro]] [[Kategorija:Sulu arhipelāgs]] 23h9oavqvd9imndzt93cw9tjm7wqtzs 0 565542 4500520 4473837 2026-07-30T13:26:49Z Silraks 36716 4500520 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste |tauta = Tausūgi |attēls = [[Attēls:Tausug.jpg|250px]] |image_caption = Tausūgu sieviete dejo pangalaju |native_name = ''Tau Sūg'' |skaits = 2 300 000 (2020) |vieta = {{PHL}}<br />{{MYS}} |valoda = [[tausūgu valoda]]<br />[[filipīniešu valoda]]<br />[[malajiešu valoda]]<br />[[angļu valoda]] |reliģija = [[islāms]] |grupas = |radi = [[Moro (tauta)|moro]], [[visaji]] }} '''Tausūgi''' (pašnosaukums: ''Tau Sūg'', {{ara|تَو سُوگْ}}) ir viena no [[austronēzieši|austronēziešu]] tautām [[Filipīnas|Filipīnās]] un [[Malaizija|Malaizijā]]. Pēc konfesionālās piederības lielākā daļa tausūgu ir [[musulmaņi]] [[sunnīti]], un Filipīnās tiek pieskaitīti [[Moro (tauta)|moro]] tautām.<ref>{{PZT|492|Moro}}</ref> Tausūgu kopskaits ir ap 2,3 miljoniem, no kuriem Filipīnās dzīvo 1,8 miljoni (galvenokārt [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāga]] salās), bet 0,5 miljoni Malaizijā [[Kalimantāna]]s ziemeļu piekrastē.<ref>[https://psa.gov.ph/system/files/phcd/Ethnicity_Statistical%20Table.xlsx Philippine Statistics Authority. Ethnicity Statistical tables]</ref> Runā [[tausūgu valoda|tausūgu valodā]], bet oficiālā saziņā izmanto [[angļu valoda|angļu]] un [[filipīniešu valoda]]s Filipīnās un [[malajiešu valoda|malajiešu valodu]] Malaizijā. Tausūgu [[etnonīms]] ''tau sūg'' nozīmē ‘[jūras] straumju cilvēki’, pie kam ''Sūg'' ir arī Sulu arhipelāga vietējais nosaukums.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/tausug/ |title=Ethnic Groups of the Philippines. Tausug |access-date={{dat|2024|03|03||bez}} |archive-date={{dat|2023|06|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230614055440/http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/tausug/ }}</ref> Tiek uzskatīts, ka tausūgi ieceļojuši Sulu arhipelāgā 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ncca.gov.ph/about-culture-and-arts/culture-profile/glimpses-peoples-of-the-philippines/tausug/ |title=Peoples of the Philippines: Tausug |access-date={{dat|2024|03|03||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220723145223/https://ncca.gov.ph/about-culture-and-arts/culture-profile/glimpses-peoples-of-the-philippines/tausug/ }}</ref> kas izskaidro tausūgu valodas radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]. 14. gadsimtā tausūgi pieņēma [[islāms|islāmu]] un nodibināja [[Sulu sultanāts|Sulu sultanātu]], kas pastāvēja līdz 19. gadsimta beigām un pārvaldīja arī Kalimantānas ziemeļdaļu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Filipīnu tautas]] [[Kategorija:Moro]] [[Kategorija:Sulu arhipelāgs]] oisff4o68puuwpcznp8hmyo7lihbgdd 0 566255 4500530 4473808 2026-07-30T13:29:46Z Silraks 36716 4500530 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste |tauta = Subanoni |attēls = [[Attēls:Pasungko Festival - Courtship Dance.jpg|250px]] |image_caption = Subanonu dejotāji Pasungko svētkos |native_name = ''Subanen'' |skaits = 758 499 (2020) |vieta = {{PHL}} |valoda = [[subanonu valodas]]<br />[[sebuāņu valoda]]<br />[[čavakano]] |reliģija = [[kristietība]], [[islāms]] |grupas = |radi = [[lumadi]], [[Moro (tauta)|moro]] }} '''Subanoni''' (''Subanen'') ir viena no [[Filipīnas|Filipīnu]] tautām, tiek pieskaitīti [[lumadi]]em. Apdzīvo [[Zamboangas pussala|Zamboangas pussalu]] [[Mindanao]] salas rietumos. Kopskaits tiek lēsts ap 760 tūkstošiem (0,7 % no valsts iedzīvotāju skaita) un tā ir viena no daudzskaitlīgākajām [[lumadi|lumadu]] tautām. Etnonīms cēlies no austronēziešu ''suba'' — ‘upe’ un nozīmē ‘upju ļaudis’. Lielākais subanonu īpatsvars ir [[Ziemeļzamboanga]]s (338 986 cilvēki; 32,4 % no iedzīvotāju kopskaita), [[Dienvidzamboanga]]s (188 142; 17,9 %), [[Rietummisamisa]]s (109 917; 17,9 %) un [[Zamboanga Sibugaja|Zamboangas Sibugajas]] (92 778; 13,9 %) provincēs.<ref>[https://psa.gov.ph/system/files/phcd/Ethnicity_Statistical%20Table.xlsx Philippine Statistics Authority. Ethnicity Statistical tables]</ref> Runā [[subanonu valodas|subanonu grupas]] valodās, kur ietilpst sešas valodas un vairāki dialekti. Kā ''[[lingua franca]]'' izmanto [[čavakano]] un [[sebuāņu valoda|sebuāņu valodu]]. Ticīgie lielākoties [[katoļi]], [[protestanti]] vai [[musulmaņi]] (kalibugani), kā arī tradicionālās dievības ''Diwata Migbebaya'' pielūdzēji. Subanoni ieradās [[Mindanao]] pirms 500. gada p.m.ē. Spāņu koloniālajā laikā salā masveidā sāka ierasties ieceļotāji no [[Visajas|Visajām]], kas subanonus izspieda no piekrastes līdzenumiem uz upju ielejām salas iekšienē. Ilgstoši saglabājuši savu kulturālo izolētību grūti pieejamajā salas iekšzemē un ar ieceļotājiem intensīvi sāka kontaktēties tikai amerikāņu administrācijas laikā 20. gadsimta sākumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/subanun/ |title=Ethnic Groups of the Philippines. Subanun |access-date={{dat|2024|03|12||bez}} |archive-date={{dat|2024|03|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240312191448/http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/subanun/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ncca.gov.ph/about-culture-and-arts/culture-profile/glimpses-peoples-of-the-philippines/subanun/ |title=Peoples of the Philippines: Subanun |access-date={{dat|2024|03|12||bez}} |archive-date={{dat|2021|02|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210227073310/https://ncca.gov.ph/about-culture-and-arts/culture-profile/glimpses-peoples-of-the-philippines/subanun/ }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Filipīnu tautas]] [[Kategorija:Lumadi]] [[Kategorija:Mindanao]] 9oc4i7gchur8ou5kgldo6k3l601irxx 0 566599 4500794 4286634 2026-07-31T07:48:52Z ~2026-42261-83 148538 Gadi tika nomainīti pareizā secībā. 4500794 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Aibe | native_name = Aibė | logo = Aibė logo.png | logo_size = 200 | logo_caption = | image = Aibė supermarket chain in Lithuania .jpg | image_size = 200 | image_caption = Aibė veikals [[Lietuva|Lietuvā]]. | type = [[Mazumtirdzniecība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = {{Start date|1999}} | founder = | defunct = | location_city = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņa]] | location_country = [[Lietuva]] | location = | locations = | area_served = {{flag|Latvija}} 536 veikali (2022)<br />{{flag|Lietuva}} 888 veikali (2022) | key_people = Renatas Vaitkevičius (vadītājs) | industry = | products = | services = | revenue = [[Euro|€]]197,960 mil.<ref name="rekvizitai">{{tīmekļa atsauce |title=Aljansas AIBĖ, UAB revenue, profit|url=https://rekvizitai.vz.lt/en/company/anakin_invest_uab/turnover/|website=www.rekvizitai.vz.lt}}</ref> | operating_income = €7.881 million | net_income = €6.362 million | aum = | assets = | equity = €47.492 million | owner = | num_employees = | parent = {{flaga|Lietuva}} ''Aljansas AIBĖ, UAB'' | divisions = | subsid = | homepage = https://aibe.lt https://aibe.lv/ | footnotes = | intl = }} '''''Aibė''''' jeb '''Aibe''' ir [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa, kas darbojas Lietuvā kopš 1999. gada un [[Latvia|Latvijā]] kopš 2002. gada. Tā ir 6. lielākā Lietuvas [[kapitālsabiedrība]] un viens no lielākajiem darba devējiem Latvijā.<ref name="rekvizitai"/><ref name="Aibė" /> ''Aibė'' tika dibināta 1999. gadā. Šobrīd Lietuvā un Latvijā kopā ir 1424 veikali.<ref name="Aibė">{{Atsauce|title=About us|url=https://aibe.lt/en|website=www.aibe.lt}}</ref> 2023. gadā ''Aibė'' tika apsūdzēta par [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s produktu pārdošanu veikalos.<ref>{{Atsauce|title=Lietuviškas prekybos tinklas vis dar prekiauja baltarusiškomis ir rusiškomis prekėmis|url=https://www.delfi.lt/verslas/verslas/lietuviskas-prekybos-tinklas-vis-dar-prekiauja-baltarusiskomis-ir-rusiskomis-prekemis-94270809|website=www.delfi.lt}}</ref> 2023. gadā ''Aibė'' atvēra savu pirmo māju ēku, mājas remonta un labiekārtošanas veikalu.<ref>{{Atsauce|title="Aibė" kuria naujos koncepcijos prekybos tinklą|url=https://www.delfi.lt/verslas/verslas/aibe-kuria-naujos-koncepcijos-prekybos-tinkla-94440487|website=www.delfi.lt}}</ref><ref>{{Atsauce|title="Aibė" kuria naują namų apyvokos ir remonto prekių prekybos tinklą|url=https://madeinvilnius.lt/verslas/vilniaus-rinka/aibe-kuria-nauja-namu-apyvokos-ir-remonto-prekiu-prekybos-tinkla|website=www.madeinvilnius.lt}}</ref><ref>{{Atsauce|title="Aibė" kuria naują namų apyvokos, remonto prekių prekybos tinklą|url=https://ve.lt/verslas/aibe-kuria-nauja-namu-apyvokos-remonto-prekiu-prekybos-tinkla|website=www.ve.lt}}</ref> ==Vēsture== 1999. gadā tika atvērts pirmais ''Aibė'' lielveikals [[Lietuva|Lietuvā]].<ref name="Aibė"/> 2002. gadā Aibė paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]. 2011. gadā ''Aibė'' mainīja interjera stilu.<ref name="Aibė"/> 2022. gadā Lietuvas un Latvijas veikalu kopējais apgrozījums sasniedza 700 miljonus eiro.<ref name="Aibė"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://aibe.lt// Aibė Lietuva mājas lapa] * [https://aibe.lv// Aibė Latvija mājas lapa] {{Tirdzniecības ķēdes Latvijā}} [[Kategorija:Veikalu tīkli Latvijā]] owf2zid6pl60d25i973fk6psos4bo87 4500795 4500794 2026-07-31T07:50:24Z ~2026-42261-83 148538 /* Vēsture */ Vārds "Aibé" tika pārveidots slīprakstā 4500795 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Aibe | native_name = Aibė | logo = Aibė logo.png | logo_size = 200 | logo_caption = | image = Aibė supermarket chain in Lithuania .jpg | image_size = 200 | image_caption = Aibė veikals [[Lietuva|Lietuvā]]. | type = [[Mazumtirdzniecība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = {{Start date|1999}} | founder = | defunct = | location_city = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņa]] | location_country = [[Lietuva]] | location = | locations = | area_served = {{flag|Latvija}} 536 veikali (2022)<br />{{flag|Lietuva}} 888 veikali (2022) | key_people = Renatas Vaitkevičius (vadītājs) | industry = | products = | services = | revenue = [[Euro|€]]197,960 mil.<ref name="rekvizitai">{{tīmekļa atsauce |title=Aljansas AIBĖ, UAB revenue, profit|url=https://rekvizitai.vz.lt/en/company/anakin_invest_uab/turnover/|website=www.rekvizitai.vz.lt}}</ref> | operating_income = €7.881 million | net_income = €6.362 million | aum = | assets = | equity = €47.492 million | owner = | num_employees = | parent = {{flaga|Lietuva}} ''Aljansas AIBĖ, UAB'' | divisions = | subsid = | homepage = https://aibe.lt https://aibe.lv/ | footnotes = | intl = }} '''''Aibė''''' jeb '''Aibe''' ir [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa, kas darbojas Lietuvā kopš 1999. gada un [[Latvia|Latvijā]] kopš 2002. gada. Tā ir 6. lielākā Lietuvas [[kapitālsabiedrība]] un viens no lielākajiem darba devējiem Latvijā.<ref name="rekvizitai"/><ref name="Aibė" /> ''Aibė'' tika dibināta 1999. gadā. Šobrīd Lietuvā un Latvijā kopā ir 1424 veikali.<ref name="Aibė">{{Atsauce|title=About us|url=https://aibe.lt/en|website=www.aibe.lt}}</ref> 2023. gadā ''Aibė'' tika apsūdzēta par [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s produktu pārdošanu veikalos.<ref>{{Atsauce|title=Lietuviškas prekybos tinklas vis dar prekiauja baltarusiškomis ir rusiškomis prekėmis|url=https://www.delfi.lt/verslas/verslas/lietuviskas-prekybos-tinklas-vis-dar-prekiauja-baltarusiskomis-ir-rusiskomis-prekemis-94270809|website=www.delfi.lt}}</ref> 2023. gadā ''Aibė'' atvēra savu pirmo māju ēku, mājas remonta un labiekārtošanas veikalu.<ref>{{Atsauce|title="Aibė" kuria naujos koncepcijos prekybos tinklą|url=https://www.delfi.lt/verslas/verslas/aibe-kuria-naujos-koncepcijos-prekybos-tinkla-94440487|website=www.delfi.lt}}</ref><ref>{{Atsauce|title="Aibė" kuria naują namų apyvokos ir remonto prekių prekybos tinklą|url=https://madeinvilnius.lt/verslas/vilniaus-rinka/aibe-kuria-nauja-namu-apyvokos-ir-remonto-prekiu-prekybos-tinkla|website=www.madeinvilnius.lt}}</ref><ref>{{Atsauce|title="Aibė" kuria naują namų apyvokos, remonto prekių prekybos tinklą|url=https://ve.lt/verslas/aibe-kuria-nauja-namu-apyvokos-remonto-prekiu-prekybos-tinkla|website=www.ve.lt}}</ref> ==Vēsture== 1999. gadā tika atvērts pirmais ''Aibė'' lielveikals [[Lietuva|Lietuvā]].<ref name="Aibė"/> 2002. gadā ''Aibė'' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]. 2011. gadā ''Aibė'' mainīja interjera stilu.<ref name="Aibė"/> 2022. gadā Lietuvas un Latvijas veikalu kopējais apgrozījums sasniedza 700 miljonus eiro.<ref name="Aibė"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://aibe.lt// Aibė Lietuva mājas lapa] * [https://aibe.lv// Aibė Latvija mājas lapa] {{Tirdzniecības ķēdes Latvijā}} [[Kategorija:Veikalu tīkli Latvijā]] loos6xg55ircs410n44d1hg6a9ovyld 0 572689 4500490 4240603 2026-07-30T13:00:30Z Bendžamins 76862 4500490 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|2|16}} | birth_place = | caps1 = 35 | caps2 = 66 | caps3 = 38 | clubnumber = 17 | clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[SBV Vitesse|Vitesse]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] | countryofbirth = {{vieta|Beļģija|Ljēža}} | currentclub = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] | goals1 = 4 | goals2 = 28 | goals3 = 21 | height = 177 | image = Lens - Reims (12-05-2023) 32 (cropped).jpg | caption = Loiss Openda 2023. gadā | nationalcaps2 = 17 | nationalgoals1 = 3 | nationalgoals2 = 4 | nationalteam1 = {{flaga|Beļģija}} Beļģija U16 | nationalteam2 = {{flaga|Beļģija}} Beļģija U17 | nationalyears2 = 2016—2017 | nationalyears1 = 2015 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|07|30|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|07|30|SK|bez}} | name = | playername = Loiss Openda | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2018—2022 | years2 = 2020—2022 | years3 = 2022—2023 | nationalcaps3 = 6 | nationalcaps4 = 10 | nationalcaps5 = 18 | nationalcaps6 = 33 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 7 | nationalgoals5 = 13 | nationalgoals6 = 3 | nationalteam3 = {{flaga|Beļģija}} Beļģija U18 | nationalteam4 = {{flaga|Beļģija}} Beļģija U19 | nationalteam5 = {{flaga|Beļģija}} Beļģija U21 | nationalteam6 = {{fb|BEL}} | nationalyears3 = 2017 | nationalyears4 = 2018—2019 | nationalyears5 = 2019—2023 | nationalyears6 = 2022— | years4 = 2023—2026 | caps4 = 69 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | goals4 = 33 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Juventus F.C.|Juventus]] | years5 = 2025 | goals5 = 1 | caps5 = 24 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus F.C.|Juventus]] | years6 = 2026— | caps6 = 0 | goals6 = 0 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] | years7 = 2026— | caps7 = 0 | goals7 = 0 }} '''Loiss Openda''' ({{Val|fr|Loïs Openda}}; dzimis {{Dat|2000|2|16}}) ir [[Beļģija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Openda spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā [[Lionas "Olympique"]], kas viņu īrē no [[Turīnas "Juventus"]]. Iepriekš spēlējis Beļģijas komandā ''[[Club Brugge KV|Club Brugge]]'', Nīderlandes komandā ''[[SBV Vitesse|Vitesse]]'', Francijas komandā ''[[RC Lens|Lens]]'' un Vācijas komandā ''[[RB Leipzig]]''. Beļģijas futbola izlases rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''''Club Brugge''''' * [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2019—20 * [[Beļģijas Superkauss]]: 2018 '''''RB Leipzig''''' * [[Vācijas Superkauss]]: 2023 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Beļģijas futbolists-aizmetnis}} {{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Beļģijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Openda, Loiss}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ljēžas provincē dzimušie]] [[Kategorija:Beļģijas futbolisti]] [[Kategorija:Beļģijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Club Brugge KV spēlētāji]] [[Kategorija:SBV Vitesse spēlētāji]] [[Kategorija:RC Lens spēlētāji]] [[Kategorija:RB Leipzig spēlētāji]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] szs7m6sl51jz7ge2y6cvqgh9ab9zppt 0 577773 4500661 4500310 2026-07-30T21:41:12Z Teatrālis 82063 /* Miruši */ 4500661 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | rowspan="2" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]](līdz 28. maijam) |- | [[Andris Kulbergs]] | [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija) |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]] [[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv}}</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati</ref> * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM</ref> |col2= * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.</ref> * [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}</ref> }} == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}</ref> ** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8389758/foto-un-video-gazes-spradziena-bauskas-iela-gajusi-boja-divi-cilveki|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=apollo.lv|access-date=2026-07-20|date=2026-01-03|language=lv}}</ref> * [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}</ref> * [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}</ref> * [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. * [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}</ref> === Marts === * [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[7. maijs]] — Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> * [[10. maijs]] — pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]], no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026</ref> * [[14. maijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> * [[20. maijs]] — no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> * [[28. maijs]] — [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}</ref> == Plānotie notikumi == === Augusts === * [[12. augusts]] — būs redzams daļējs [[Saules aptumsums]].<ref name="aptumsums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}</ref> * [[22. augusts]] — [[Carnikava]] iegūs pilsētas statusu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> * [[28. augusts]] — būs novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].<ref name="aptumsums" /> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}</ref> * [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā) * [[18. janvāris]]: ** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā) ** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā) * [[31. janvāris]]: ** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā) ** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā) <gallery> Akcijas "Celies un ej!" atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]] Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]] Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā) ** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā) * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā) * [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā) * [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā) * [[20. februāris]]: ** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā) ** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā) * [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā) * [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā) ==== Nezināms datums ==== * [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā) <gallery> Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]] Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā) * [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā) * [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā) * [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā) * [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā) * [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā) * [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā) * [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā) * [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā) * [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā) <gallery> J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]] </gallery> === Aprīlis === * [[11. aprīlis]]: ** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā) ** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. aprīlis]]: ** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā) ** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā) * [[24. aprīlis]]: ** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā) ** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā) <gallery> Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]] </gallery> === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā) * [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā) * [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā) * [[10. maijs]]: ** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā) ** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā) ** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā) * [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā) * [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā) * [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā) * [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā) * [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā) * [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā) === Jūnijs === * [[7. jūnijs]]: ** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūnijs]]: ** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā) ** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā) ** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā) ** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]]ː ** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā) ** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā) ** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā) * [[25. jūnijs]] — [[Valda Kvaskova]], vēstures pētniece, arhīva eksperte (dzimusi 1948. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Vedina Viktorija Valeine]], ārste, pneimonoloģe, doktore (dzimusi 1926. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Alīna Ļitviņenko]], vēstures doktore, māksliniece, dzejniece (dzimusi 1938. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Renē Salaks]], pianists, pedagogs (dzimis 1952. gadā) * [[5. jūlijs]] — [[Renāte Pupele]], ārste un valsts dienesta ierēdne (dzimusi 1953. gadā) * [[9. jūlijs]] — [[Liena Britāne]], žurnāliste, redaktore (dzimusi 1961. gadā) * [[11. jūlijs]] — [[Egils Vītols]], neirologs, pedagogs, zinātnieks, profesors (dzimis 1941. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Antra Bormane]], epidemioloģe, zinātniece (dzimusi 1965. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Maija Cālīte]], dziesminiece, koklētāja, Nacionālās pretošanās kustības dalībniece (dzimusi 1932. gadā) * [[19. jūlijs]]: ** [[Zigrīda Apala]], arheoloģe, doktore (dzimusi 1936. gadā) ** [[Valdis Lokenbahs]], viens no [[Informācijas tehnoloģijas|IT]] nozares pamatlicējiem Latvijā, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1951. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Jānis Krieviņš]], ilggadējs Eduarda Veidenbauma muzeja "[[Kalāči]]" vadītājs (dzimis 1940. gadā) * [[21. jūlijs]] — [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]], inženieris, sabiedriskais darbinieks, politiķis, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts (dzimis 1946. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Skaidrīte Riņķe]], mākslas zinātniece (dzimusi 1927. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Marģers Vestermanis]], vēsturnieks, [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzeja "Ebreji Latvijā"]] dibinātājs un bijušais direktors (dzimis 1925. gadā) <gallery> Margers Vestermanis.jpg|[[Marģers Vestermanis]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2026. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2026. gads|Latvija]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] a6ml09jhnlrryijj1uwnzkf1jd3ltuz 4500663 4500661 2026-07-30T21:48:10Z Teatrālis 82063 /* Jūlijs */ 4500663 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | rowspan="2" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]](līdz 28. maijam) |- | [[Andris Kulbergs]] | [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija) |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]] [[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv}}</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati</ref> * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM</ref> |col2= * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.</ref> * [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}</ref> }} == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}</ref> ** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8389758/foto-un-video-gazes-spradziena-bauskas-iela-gajusi-boja-divi-cilveki|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=apollo.lv|access-date=2026-07-20|date=2026-01-03|language=lv}}</ref> * [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}</ref> * [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}</ref> * [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. * [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}</ref> === Marts === * [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[7. maijs]] — Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> * [[10. maijs]] — pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]], no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026</ref> * [[14. maijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> * [[20. maijs]] — no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> * [[28. maijs]] — [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}</ref> == Plānotie notikumi == === Augusts === * [[12. augusts]] — būs redzams daļējs [[Saules aptumsums]].<ref name="aptumsums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}</ref> * [[22. augusts]] — [[Carnikava]] iegūs pilsētas statusu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> * [[28. augusts]] — būs novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].<ref name="aptumsums" /> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}</ref> * [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā) * [[18. janvāris]]: ** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā) ** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā) * [[31. janvāris]]: ** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā) ** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā) <gallery> Akcijas "Celies un ej!" atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]] Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]] Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā) ** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā) * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā) * [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā) * [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā) * [[20. februāris]]: ** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā) ** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā) * [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā) * [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā) ==== Nezināms datums ==== * [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā) <gallery> Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]] Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā) * [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā) * [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā) * [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā) * [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā) * [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā) * [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā) * [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā) * [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā) * [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā) <gallery> J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]] </gallery> === Aprīlis === * [[11. aprīlis]]: ** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā) ** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. aprīlis]]: ** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā) ** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā) * [[24. aprīlis]]: ** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā) ** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā) <gallery> Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]] </gallery> === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā) * [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā) * [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā) * [[10. maijs]]: ** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā) ** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā) ** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā) * [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā) * [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā) * [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā) * [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā) * [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā) * [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā) === Jūnijs === * [[7. jūnijs]]: ** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūnijs]]: ** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā) ** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā) ** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā) ** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]]ː ** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā) ** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā) ** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā) * [[25. jūnijs]] — [[Valda Kvaskova]], vēstures pētniece, arhīva eksperte (dzimusi 1948. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Vedina Viktorija Valeine]], ārste, pneimonoloģe, doktore (dzimusi 1926. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Alīna Ļitviņenko]], vēstures doktore, māksliniece, dzejniece (dzimusi 1938. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Renē Salaks]], pianists, pedagogs (dzimis 1952. gadā) * [[5. jūlijs]] — [[Renāte Pupele]], ārste un valsts dienesta ierēdne (dzimusi 1953. gadā) * [[9. jūlijs]] — [[Liena Britāne]], žurnāliste, redaktore (dzimusi 1961. gadā) * [[11. jūlijs]] — [[Egils Vītols]], neirologs, pedagogs, zinātnieks, profesors (dzimis 1941. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Antra Bormane]], epidemioloģe, zinātniece (dzimusi 1965. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Maija Cālīte]], dziesminiece, koklētāja, Nacionālās pretošanās kustības dalībniece (dzimusi 1932. gadā) * [[19. jūlijs]]: ** [[Zigrīda Apala]], arheoloģe, doktore (dzimusi 1936. gadā) ** [[Valdis Lokenbahs]], viens no [[Informācijas tehnoloģijas|IT]] nozares pamatlicējiem Latvijā, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1951. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Jānis Krieviņš]], ilggadējs Eduarda Veidenbauma muzeja "[[Kalāči]]" vadītājs (dzimis 1940. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Ivars Falks]], ilggadējs [[Latvijas Televīzija|LTV]] ziņu raidījumu režisors (dzimis 1942. gadā) ** [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]], inženieris, sabiedriskais darbinieks, politiķis, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts (dzimis 1946. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Skaidrīte Riņķe]], mākslas zinātniece (dzimusi 1927. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Marģers Vestermanis]], vēsturnieks, [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzeja "Ebreji Latvijā"]] dibinātājs un bijušais direktors (dzimis 1925. gadā) <gallery> Margers Vestermanis.jpg|[[Marģers Vestermanis]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2026. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2026. gads|Latvija]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] 8x835f6ezdyab5kt257djzoojnwqg7s 4500666 4500663 2026-07-30T21:54:12Z Teatrālis 82063 /* Jūnijs */ 4500666 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | rowspan="2" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]](līdz 28. maijam) |- | [[Andris Kulbergs]] | [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija) |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]] [[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv}}</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati</ref> * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM</ref> |col2= * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.</ref> * [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}</ref> }} == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}</ref> ** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8389758/foto-un-video-gazes-spradziena-bauskas-iela-gajusi-boja-divi-cilveki|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=apollo.lv|access-date=2026-07-20|date=2026-01-03|language=lv}}</ref> * [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}</ref> * [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}</ref> * [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. * [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}</ref> === Marts === * [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[7. maijs]] — Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> * [[10. maijs]] — pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]], no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026</ref> * [[14. maijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> * [[20. maijs]] — no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> * [[28. maijs]] — [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}</ref> == Plānotie notikumi == === Augusts === * [[12. augusts]] — būs redzams daļējs [[Saules aptumsums]].<ref name="aptumsums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}</ref> * [[22. augusts]] — [[Carnikava]] iegūs pilsētas statusu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> * [[28. augusts]] — būs novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].<ref name="aptumsums" /> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}</ref> * [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā) * [[18. janvāris]]: ** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā) ** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā) * [[31. janvāris]]: ** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā) ** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā) <gallery> Akcijas "Celies un ej!" atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]] Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]] Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā) ** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā) * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā) * [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā) * [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā) * [[20. februāris]]: ** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā) ** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā) * [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā) * [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā) ==== Nezināms datums ==== * [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā) <gallery> Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]] Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā) * [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā) * [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā) * [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā) * [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā) * [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā) * [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā) * [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā) * [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā) * [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā) <gallery> J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]] </gallery> === Aprīlis === * [[11. aprīlis]]: ** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā) ** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. aprīlis]]: ** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā) ** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā) * [[24. aprīlis]]: ** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā) ** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā) <gallery> Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]] </gallery> === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā) * [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā) * [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā) * [[10. maijs]]: ** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā) ** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā) ** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā) * [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā) * [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā) * [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā) * [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā) * [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā) * [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā) === Jūnijs === * [[7. jūnijs]]: ** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūnijs]]: ** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā) ** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā) ** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā) ** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]]ː ** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā) ** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā) ** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Raita Saleniece]], redaktore, tulkotāja, pasaku literatūras speciāliste * [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā) * [[25. jūnijs]] — [[Valda Kvaskova]], vēstures pētniece, arhīva eksperte (dzimusi 1948. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Vedina Viktorija Valeine]], ārste, pneimonoloģe, doktore (dzimusi 1926. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Alīna Ļitviņenko]], vēstures doktore, māksliniece, dzejniece (dzimusi 1938. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Renē Salaks]], pianists, pedagogs (dzimis 1952. gadā) * [[5. jūlijs]] — [[Renāte Pupele]], ārste un valsts dienesta ierēdne (dzimusi 1953. gadā) * [[9. jūlijs]] — [[Liena Britāne]], žurnāliste, redaktore (dzimusi 1961. gadā) * [[11. jūlijs]] — [[Egils Vītols]], neirologs, pedagogs, zinātnieks, profesors (dzimis 1941. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Antra Bormane]], epidemioloģe, zinātniece (dzimusi 1965. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Maija Cālīte]], dziesminiece, koklētāja, Nacionālās pretošanās kustības dalībniece (dzimusi 1932. gadā) * [[19. jūlijs]]: ** [[Zigrīda Apala]], arheoloģe, doktore (dzimusi 1936. gadā) ** [[Valdis Lokenbahs]], viens no [[Informācijas tehnoloģijas|IT]] nozares pamatlicējiem Latvijā, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1951. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Jānis Krieviņš]], ilggadējs Eduarda Veidenbauma muzeja "[[Kalāči]]" vadītājs (dzimis 1940. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Ivars Falks]], ilggadējs [[Latvijas Televīzija|LTV]] ziņu raidījumu režisors (dzimis 1942. gadā) ** [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]], inženieris, sabiedriskais darbinieks, politiķis, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts (dzimis 1946. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Skaidrīte Riņķe]], mākslas zinātniece (dzimusi 1927. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Marģers Vestermanis]], vēsturnieks, [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzeja "Ebreji Latvijā"]] dibinātājs un bijušais direktors (dzimis 1925. gadā) <gallery> Margers Vestermanis.jpg|[[Marģers Vestermanis]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2026. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2026. gads|Latvija]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] 16vwyvuev2c43ks807lxfc6h5i66gkj 4500729 4500666 2026-07-31T04:29:14Z Biafra 13794 /* Jūlijs */ 4500729 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | rowspan="2" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]](līdz 28. maijam) |- | [[Andris Kulbergs]] | [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija) |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]] [[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv}}</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati</ref> * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM</ref> |col2= * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.</ref> * [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}</ref> }} == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}</ref> ** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8389758/foto-un-video-gazes-spradziena-bauskas-iela-gajusi-boja-divi-cilveki|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=apollo.lv|access-date=2026-07-20|date=2026-01-03|language=lv}}</ref> * [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}</ref> * [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}</ref> * [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. * [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}</ref> === Marts === * [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[7. maijs]] — Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> * [[10. maijs]] — pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]], no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026</ref> * [[14. maijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> * [[20. maijs]] — no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> * [[28. maijs]] — [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}</ref> == Plānotie notikumi == === Augusts === * [[12. augusts]] — būs redzams daļējs [[Saules aptumsums]].<ref name="aptumsums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}</ref> * [[22. augusts]] — [[Carnikava]] iegūs pilsētas statusu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> * [[28. augusts]] — būs novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].<ref name="aptumsums" /> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}</ref> * [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā) * [[18. janvāris]]: ** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā) ** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā) * [[31. janvāris]]: ** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā) ** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā) <gallery> Akcijas "Celies un ej!" atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]] Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]] Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā) ** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā) * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā) * [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā) * [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā) * [[20. februāris]]: ** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā) ** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā) * [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā) * [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā) ==== Nezināms datums ==== * [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā) <gallery> Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]] Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā) * [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā) * [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā) * [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā) * [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā) * [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā) * [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā) * [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā) * [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā) * [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā) <gallery> J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]] </gallery> === Aprīlis === * [[11. aprīlis]]: ** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā) ** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. aprīlis]]: ** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā) ** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā) * [[24. aprīlis]]: ** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā) ** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā) <gallery> Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]] </gallery> === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā) * [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā) * [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā) * [[10. maijs]]: ** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā) ** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā) ** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā) * [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā) * [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā) * [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā) * [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā) * [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā) * [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā) === Jūnijs === * [[7. jūnijs]]: ** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūnijs]]: ** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā) ** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā) ** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā) ** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]]ː ** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā) ** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā) ** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Raita Saleniece]], redaktore, tulkotāja, pasaku literatūras speciāliste * [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā) * [[25. jūnijs]] — [[Valda Kvaskova]], vēstures pētniece, arhīva eksperte (dzimusi 1948. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Vedina Viktorija Valeine]], ārste, pneimonoloģe, doktore (dzimusi 1926. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Alīna Ļitviņenko]], vēstures doktore, māksliniece, dzejniece (dzimusi 1938. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Renē Salaks]], pianists, pedagogs (dzimis 1952. gadā) * [[5. jūlijs]] — [[Renāte Pupele]], ārste un valsts dienesta ierēdne (dzimusi 1953. gadā) * [[9. jūlijs]] — [[Liena Britāne]], žurnāliste, redaktore (dzimusi 1961. gadā) * [[11. jūlijs]] — [[Egils Vītols]], neirologs, pedagogs, zinātnieks, profesors (dzimis 1941. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Antra Bormane]], epidemioloģe, zinātniece (dzimusi 1965. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Maija Cālīte]], dziesminiece, koklētāja, Nacionālās pretošanās kustības dalībniece (dzimusi 1932. gadā) * [[19. jūlijs]]: ** [[Zigrīda Apala]], arheoloģe, doktore (dzimusi 1936. gadā) ** [[Valdis Lokenbahs]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1951. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Jānis Krieviņš]], muzeju darbinieks, E. Veidenbauma muzeja "[[Kalāči]]" vadītājs (dzimis 1940. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Ivars Falks]], televīzijas režisors (dzimis 1942. gadā) ** [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]], inženieris, sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1946. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Skaidrīte Riņķe]], mākslas zinātniece (dzimusi 1927. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Marģers Vestermanis]], vēsturnieks, [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzeja "Ebreji Latvijā"]] dibinātājs un bijušais direktors (dzimis 1925. gadā) <gallery> Margers Vestermanis.jpg|[[Marģers Vestermanis]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2026. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2026. gads|Latvija]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] 0wsuirchuofr5k7w7qeu5zkj98wochv 0 579892 4500523 4497116 2026-07-30T13:27:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500523 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas infokaste |nosaukums = Latvijas šlāgerkanāls |logo = Latvijas šlāgerkanāls.png |logo izmērs = 150px |formāts = komerciāla televīzija |valsts = {{karogs|Latvija}} |valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]] |adrese = |dibināta = 2009 |raida-kopš = {{dat|2009|06|17}} |sauklis = |īpašnieks = SIA "Mūzikas Video Kanāls"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://slageris.lv|title=Šlāgerkanāls|website=slageris.lv|access-date=2026-07-21}}{{Novecojusi saite}}</ref> |ģenerāldirektors = [[Igors Linga]] |redzam-cilvēki = |popular-raidījumi = |apraide = [[Latvija]], virszemes TV apraidē, internetā, interaktīvajā televīzijā, kabeļoperatori. |kanāli = |tirgus-daļa = |mājas-lapa = [https://slageris.lv/ slageris.lv] }} '''Latvijas šlāgerkanāls''' ir pirmais [[Televīzija Latvijā|Latvijas televīzijas]] [[šlāgermūzika]]s kanāls, kas tika atklāts 2009. gada 17. jūnijā [[Tet TV+|Lattelecom Interaktīvajā TV]] platformā. Šis kanāls 24 stundas diennaktī pārraida šlāgermūzikas video. Kanāla atklāšanā piedalījās režisors un producents [[Igors Linga]], mūziķis [[Normunds Rutulis]] un grupas [[Klaidonis (grupa)|Klaidonis]] dalībnieki. Šlāgermūzika Latvijā līdz tam tika rādīta tikai atsevišķos televīzijas raidījumos. Kanāls tiek veidots sadarbībā ar Latvijas šlāgermūzikas izdevējiem un izpildītājiem, piedāvājot plašu video ierakstu klāstu, kas iepriekš bija grūti pieejams vizuāli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5480593/atklats-pirmais-latvijas-slagermuzikas-kanals|title=Atklāts pirmais Latvijas šlāgermūzikas kanāls}}</ref> 2018. gada 30. maijā kanāls piedzīvoja incidentu, kad ēterā publicēti rupji sludinājumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/beztabu/nejedzibas/esmu-maka-gribu-tavu-pieli-sava-pakala-slagerkanala-publice-lerumu-ar-rupjiem-sludinajumiem/|title=Šlāgerkanālā publicē lērumu ar rupjiem sludinājumiem - Bez Tabu|website=tv3.lv|access-date=2026-07-13}}</ref> Šie sludinājumi, kas ietvēra aizskarošus un vulgārus izteikumus, radīja skatītāju sašutumu. Kanāla īpašnieks un direktors Igors Linga izteica sašutumu par notikušo, tomēr norādīja, ka viņam bija ierobežotas iespējas kontrolēt saturu. [[NEPLP]] uzsāka izmeklēšanu, lai noteiktu iespējamo sodu kanālam par šāda veida satura rādīšanu, kas varētu svārstīties no 500 līdz {{sk|10000}} eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://beztabu.tv3.lv/nejedzibas/esmu-maka-gribu-tavu-pieli-sava-pakala-slagerkanala-publice-lerumu-ar-rupjiem-sludinajumiem/|title="Esmu ma*ka, gribu tavu pi*eli savā pakaļā!" Šlāgerkanālā publicē lērumu ar rupjiem sludinājumiem|website=tv3.lv|access-date=2024-09-11|date=2018-05-30|language=lv|archive-date=2024-12-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20241224192901/https://beztabu.tv3.lv/nejedzibas/esmu-maka-gribu-tavu-pieli-sava-pakala-slagerkanala-publice-lerumu-ar-rupjiem-sludinajumiem/}}</ref> == Koncerti == Kanāls arī aktīvi organizē koncertus, tādējādi paplašinot savu ietekmi un piedāvājumu Latvijas mūzikas dzīvē. Sākot no 2020. gada, Latvijas šlāgerkanāls svinēja savu 10 gadu jubileju ar īpašu koncertu sēriju, kas iekļāva grandiozu apbalvošanas ceremoniju [[VEF Kultūras pils|VEF Kultūras pilī]]. Šajā jubilejas pasākumā kanāls iepazīstināja ar visvairāk atskaņotajām mūzikas grupām, piešķirot 10 nominācijas. Uz skatuves kāpa Latvijā populārākās šlāgergrupas, un ceremoniju vadīja aktieris [[Guntis Skrastiņš]]. Tāpat šajos svētkos kanāls uzsāka tradīciju regulāri rīkot koncertus, lai atzīmētu Latvijas šlāgermūzikas mantojumu un sniegtu iespēju skatītājiem izbaudīt viņu iecienītākās dziesmas dzīvās izpildījumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://muzikaspasaule.lv/home/slageris/6023-latvijas-slagerkanals-aicina-uz-10-gadu-jubileju|title=„Latvijas Šlāgerkanāls” aicina uz 10 gadu jubileju!|last=Evita|website=muzikaspasaule.lv|access-date=2024-09-11|language=lv-lv|archive-date=2024-09-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20240911190918/https://muzikaspasaule.lv/home/slageris/6023-latvijas-slagerkanals-aicina-uz-10-gadu-jubileju}}</ref> 2023. gada martā kanāls rīkoja vērienīgu koncertu "Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu" VEF Kultūras pilī un [[Koncertdārzs "Pūt, vējiņi!"|koncertdārzā "Pūt, vējiņi!"]], kurā piedalījās populāri latviešu estrādes mākslinieki, izpildot dziesmas no kanāla zelta fonda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/404738-latvijas-slagerkanals-uzaicina-uz-zelta-dziesmu-izlases-koncertu.htm|title=„Latvijas šlāgerkanāls” uzaicina uz zelta dziesmu izlases koncertu!|website=nra.lv|access-date=2024-09-11|language=lv}}</ref> 2024. gada 8. septembrī koncerts atgriezās [[Brīvdabas koncertzāle "Mītava"|brīvdabas koncertzālē Mītava]], [[Jelgava|Jelgavā]], kur uz skatuves kāpa vairāki ievērojami mākslinieki. Koncertu vadīja [[Latvijas Radio]] ētera personība Elvis Jansons, un pavadošā grupa ''Crazy Daisy''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/pasakumi/koncerts-kapec-man-dziedat-svesu-dziesmu/|title=Koncerts “Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?”.|website=Jelgava|access-date=2024-09-11|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Televīzijas kanāli Latvijā}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas kanāli]] 2ihuhijydo5lony8wa11js81036og4e 4500561 4500523 2026-07-30T15:37:43Z Baisulis 11523 /* ievads */ ārējā saite darbojas...... 4500561 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas infokaste |nosaukums = Latvijas šlāgerkanāls |logo = Latvijas šlāgerkanāls.png |logo izmērs = 150px |formāts = komerciāla televīzija |valsts = {{karogs|Latvija}} |valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]] |adrese = |dibināta = 2009 |raida-kopš = {{dat|2009|06|17}} |sauklis = |īpašnieks = SIA "Mūzikas Video Kanāls"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://slageris.lv|title=Šlāgerkanāls|website=slageris.lv|access-date=2026-07-30}}</ref> |ģenerāldirektors = [[Igors Linga]] |redzam-cilvēki = |popular-raidījumi = |apraide = [[Latvija]], virszemes TV apraidē, internetā, interaktīvajā televīzijā, kabeļoperatori. |kanāli = |tirgus-daļa = |mājas-lapa = [https://slageris.lv/ slageris.lv] }} '''Latvijas šlāgerkanāls''' ir pirmais [[Televīzija Latvijā|Latvijas televīzijas]] [[šlāgermūzika]]s kanāls, kas tika atklāts 2009. gada 17. jūnijā [[Tet TV+|Lattelecom Interaktīvajā TV]] platformā. Šis kanāls 24 stundas diennaktī pārraida šlāgermūzikas video. Kanāla atklāšanā piedalījās režisors un producents [[Igors Linga]], mūziķis [[Normunds Rutulis]] un grupas [[Klaidonis (grupa)|Klaidonis]] dalībnieki. Šlāgermūzika Latvijā līdz tam tika rādīta tikai atsevišķos televīzijas raidījumos. Kanāls tiek veidots sadarbībā ar Latvijas šlāgermūzikas izdevējiem un izpildītājiem, piedāvājot plašu video ierakstu klāstu, kas iepriekš bija grūti pieejams vizuāli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5480593/atklats-pirmais-latvijas-slagermuzikas-kanals|title=Atklāts pirmais Latvijas šlāgermūzikas kanāls}}</ref> 2018. gada 30. maijā kanāls piedzīvoja incidentu, kad ēterā publicēti rupji sludinājumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/beztabu/nejedzibas/esmu-maka-gribu-tavu-pieli-sava-pakala-slagerkanala-publice-lerumu-ar-rupjiem-sludinajumiem/|title=Šlāgerkanālā publicē lērumu ar rupjiem sludinājumiem - Bez Tabu|website=tv3.lv|access-date=2026-07-13}}</ref> Šie sludinājumi, kas ietvēra aizskarošus un vulgārus izteikumus, radīja skatītāju sašutumu. Kanāla īpašnieks un direktors Igors Linga izteica sašutumu par notikušo, tomēr norādīja, ka viņam bija ierobežotas iespējas kontrolēt saturu. [[NEPLP]] uzsāka izmeklēšanu, lai noteiktu iespējamo sodu kanālam par šāda veida satura rādīšanu, kas varētu svārstīties no 500 līdz {{sk|10000}} eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://beztabu.tv3.lv/nejedzibas/esmu-maka-gribu-tavu-pieli-sava-pakala-slagerkanala-publice-lerumu-ar-rupjiem-sludinajumiem/|title="Esmu ma*ka, gribu tavu pi*eli savā pakaļā!" Šlāgerkanālā publicē lērumu ar rupjiem sludinājumiem|website=tv3.lv|access-date=2024-09-11|date=2018-05-30|language=lv|archive-date=2024-12-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20241224192901/https://beztabu.tv3.lv/nejedzibas/esmu-maka-gribu-tavu-pieli-sava-pakala-slagerkanala-publice-lerumu-ar-rupjiem-sludinajumiem/}}</ref> == Koncerti == Kanāls arī aktīvi organizē koncertus, tādējādi paplašinot savu ietekmi un piedāvājumu Latvijas mūzikas dzīvē. Sākot no 2020. gada, Latvijas šlāgerkanāls svinēja savu 10 gadu jubileju ar īpašu koncertu sēriju, kas iekļāva grandiozu apbalvošanas ceremoniju [[VEF Kultūras pils|VEF Kultūras pilī]]. Šajā jubilejas pasākumā kanāls iepazīstināja ar visvairāk atskaņotajām mūzikas grupām, piešķirot 10 nominācijas. Uz skatuves kāpa Latvijā populārākās šlāgergrupas, un ceremoniju vadīja aktieris [[Guntis Skrastiņš]]. Tāpat šajos svētkos kanāls uzsāka tradīciju regulāri rīkot koncertus, lai atzīmētu Latvijas šlāgermūzikas mantojumu un sniegtu iespēju skatītājiem izbaudīt viņu iecienītākās dziesmas dzīvās izpildījumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://muzikaspasaule.lv/home/slageris/6023-latvijas-slagerkanals-aicina-uz-10-gadu-jubileju|title=„Latvijas Šlāgerkanāls” aicina uz 10 gadu jubileju!|last=Evita|website=muzikaspasaule.lv|access-date=2024-09-11|language=lv-lv|archive-date=2024-09-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20240911190918/https://muzikaspasaule.lv/home/slageris/6023-latvijas-slagerkanals-aicina-uz-10-gadu-jubileju}}</ref> 2023. gada martā kanāls rīkoja vērienīgu koncertu "Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu" VEF Kultūras pilī un [[Koncertdārzs "Pūt, vējiņi!"|koncertdārzā "Pūt, vējiņi!"]], kurā piedalījās populāri latviešu estrādes mākslinieki, izpildot dziesmas no kanāla zelta fonda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/404738-latvijas-slagerkanals-uzaicina-uz-zelta-dziesmu-izlases-koncertu.htm|title=„Latvijas šlāgerkanāls” uzaicina uz zelta dziesmu izlases koncertu!|website=nra.lv|access-date=2024-09-11|language=lv}}</ref> 2024. gada 8. septembrī koncerts atgriezās [[Brīvdabas koncertzāle "Mītava"|brīvdabas koncertzālē Mītava]], [[Jelgava|Jelgavā]], kur uz skatuves kāpa vairāki ievērojami mākslinieki. Koncertu vadīja [[Latvijas Radio]] ētera personība Elvis Jansons, un pavadošā grupa ''Crazy Daisy''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/pasakumi/koncerts-kapec-man-dziedat-svesu-dziesmu/|title=Koncerts “Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?”.|website=Jelgava|access-date=2024-09-11|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Televīzijas kanāli Latvijā}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas kanāli]] bjg3afyvju5r9fm6tbtutewj4zgwmix 0 583081 4500587 4165111 2026-07-30T18:27:37Z Votre Provocateur 111653 4500587 wikitext text/x-wiki {{Svētā infokaste | vārds = Svētais Matijs | dzimšanas datums = 1. gadsimta sākums | nāves datums = apmēram 80. gadā | piemiņas diena = [[14. maijs]] ([[katoļticība]])<br />[[9. augusts]] ([[pareizticība]]) | godā = visā [[kristietība|kristietībā]] | attēls = Rubens apostle Matthias grt.jpg | attēla izmērs = 200px | attēla nosaukums = Apustulis Matijs [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā | dzimšanas vieta = [[Jūdeja]], [[Attēls:Vexilloid of the Roman Empire.svg|18px]] [[Romas impērija]] (tagad {{ISR}}s kontrolē) | nāves vieta = Jeruzaleme, [[Jūdeja]], [[Attēls:Vexilloid of the Roman Empire.svg|18px]] [[Romas impērija]] | nosaukums = Apustulis | beatifikācijas datums = | beatifikācijas vieta = | beatificējis = | kanonizācijas datums = | kanonizācijas vieta = | kanonizējis = | simboli = | aizbildnis = | svētvietas = | strīdi = }} '''Matijs''' bija viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]], kurš aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības. Evaņģēlijos viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]. Saskaņā ar Apustuļu darbu 1. nodaļu pēc Jēzus debesbraukšanas apustuļi, Pētera vadībā, nolēma izraudzīties jaunu apustuli Jūdas Iskariota vietā. Kandidāti bija divi – Jāzeps un Matijs. Pēc lūgšanas tika mestas lozes, un izloze krita uz Matiju, kurš tika pieskaitīts [[Divpadsmit apustuļi|Divpadsmit apustuļiem]]. Par viņa turpmāko kalpošanu [[Jaunā Derība]] nesniedz sīkāku informāciju, taču vēlākā kristīgā tradīcija vēsta, ka viņš sludinājis [[Evaņģēlijs|Evaņģēliju]] dažādos reģionos, tostarp [[Jūdeja|Jūdejā]], [[Kapadokija|Kapadokijā]] un [[Kolhīda|Kolhīdā]], lai gan šīs ziņas dažādos avotos atšķiras. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka viņš miris [[Moceklis|mocekļa nāvē]], taču arī par viņa nāves apstākļiem pastāv vairākas atšķirīgas tradīcijas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{reliģija-aizmetnis}} {{apustuļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apustuļi]] 08e4m74pziugfadeorzgc4kppyl90js 4500588 4500587 2026-07-30T18:28:23Z Votre Provocateur 111653 4500588 wikitext text/x-wiki {{Svētā infokaste | vārds = Svētais Matijs | dzimšanas datums = 1. gadsimta sākums | nāves datums = apmēram 80. gadā | piemiņas diena = [[14. maijs]] ([[katoļticība]])<br />[[9. augusts]] ([[pareizticība]]) | godā = visā [[kristietība|kristietībā]] | attēls = Rubens apostle Matthias grt.jpg | attēla izmērs = 200px | attēla nosaukums = Apustulis Matijs [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā | dzimšanas vieta = [[Jūdeja]], [[Attēls:Vexilloid of the Roman Empire.svg|18px]] [[Romas impērija]] (tagad {{ISR}}s kontrolē) | nāves vieta = Jeruzaleme, [[Jūdeja]], [[Attēls:Vexilloid of the Roman Empire.svg|18px]] [[Romas impērija]] | nosaukums = Apustulis | beatifikācijas datums = | beatifikācijas vieta = | beatificējis = | kanonizācijas datums = | kanonizācijas vieta = | kanonizējis = | simboli = | aizbildnis = | svētvietas = | strīdi = }} '''Matijs''' ([[koinē]]: Μαθθίας) bija viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]], kurš aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības. Evaņģēlijos viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]. Saskaņā ar Apustuļu darbu 1. nodaļu pēc Jēzus debesbraukšanas apustuļi, Pētera vadībā, nolēma izraudzīties jaunu apustuli Jūdas Iskariota vietā. Kandidāti bija divi – Jāzeps un Matijs. Pēc lūgšanas tika mestas lozes, un izloze krita uz Matiju, kurš tika pieskaitīts [[Divpadsmit apustuļi|Divpadsmit apustuļiem]]. Par viņa turpmāko kalpošanu [[Jaunā Derība]] nesniedz sīkāku informāciju, taču vēlākā kristīgā tradīcija vēsta, ka viņš sludinājis [[Evaņģēlijs|Evaņģēliju]] dažādos reģionos, tostarp [[Jūdeja|Jūdejā]], [[Kapadokija|Kapadokijā]] un [[Kolhīda|Kolhīdā]], lai gan šīs ziņas dažādos avotos atšķiras. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka viņš miris [[Moceklis|mocekļa nāvē]], taču arī par viņa nāves apstākļiem pastāv vairākas atšķirīgas tradīcijas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{reliģija-aizmetnis}} {{apustuļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apustuļi]] 2agr94l3b34v2sl5r1zkr2a1glgpvkf 0 584573 4500559 4175707 2026-07-30T15:30:58Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Gamma (mūzikā)]] to [[Gamma (mūzika)]] 4500559 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Gamma (mūzika)]] 6ejcvjlm85crk37zxp67rw6mf3cresh 1 584574 4500558 4175709 2026-07-30T15:30:53Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Diskusija:Gamma (mūzikā)]] to [[Diskusija:Gamma (mūzika)]] 4500558 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Diskusija:Gamma (mūzika)]] fqunjzxul6dadr2u3l7j22plzh3jym7 0 584797 4500493 4329983 2026-07-30T13:04:23Z Bendžamins 76862 4500493 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|5|30}} | birth_place = | caps1 = 57 | caps2 = 7 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] B | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Vika|2s=Vika (Spānija)}} | currentclub = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[RCD Mallorca|Mallorca]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | height = 185 | image = Arnau Tenas.jpg | caption = Arnavs Tenass 2024. gadā | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U17 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U18 | nationalyears2 = 2018—2020 | nationalyears1 = 2017—2018 | nationalcaps1 = 8 | pcupdate = {{dat|2026|07|30|sk|bez}} | ntupdate = | name = | playername = Arnavs Tenass | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2019—2023 | years2 = 2023—2025 | nationalcaps3 = 13 | nationalcaps4 = 13 | nationalcaps5 = 5 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalteam5 = {{flaga|Spānija}} Spānija U23 | nationalyears3 = 2019—2020 | nationalyears4 = 2021—2023 | nationalyears5 = 2023—2024 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | years3 = 2025— | caps3 = 10 | goals3 = 0 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[RCD Mallorca|Mallorca]] | years4 = 2026— | caps4 = 0 | goals4 = 0 }} '''Arnavs Tenass Urenja''' ({{Val|es|Arnau Tenas Ureña}}, dzimis {{Dat|2001|5|30}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Tenass spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Spānijas Otrās divīzijas]] komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kas viņu īrē no ''[[Villarreal CF|Villarreal]]''. Iepriekš spēlējis Spānijas komandas ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' rezerves komandā, kā arī Francijas komandā [[Parīzes "Saint-Germain"]]. Pārstāvējis Spāniju [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spelēs]], kur izcīnījis zelta medaļu. == Sasniegumi == '''Barcelona''' * [[Supercopa de España]]: 2023 '''Paris Saint-Germain''' * [[Francijas futbola 1. līga]]: [[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023—24]], [[2024.—2025. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2024—25]] * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2024—2025]] <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/31052025-psg_ar_galvu_reibinosu_futbolu_svin_grauj |title=PSG ar galvu reibinošu futbolu svin graujošāko uzvaru ČL finālu vēsturē |accessdate=2025-06-01 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> '''Spānija U23''' * [[Vasaras olimpiskās spēles]] zelta medaļa: [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}}{{DEFAULTSORT:Tenass, Arnavs}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Mallorca spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] 4bqizuldmoyivqzvwiezb37kye1xfig 0 585014 4500542 4472836 2026-07-30T14:35:17Z ~2026-42146-93 148512 /* Uzbrukumi Ukrainai */ 4500542 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Ierocis infokaste | name = ''Orešņik'' | image = | caption = | type = [[Ballistiskā raķete|Vidējas sniedzamības ballistiskā raķete]] | origin = {{RUS}} | service = kopš 2024. gada 21. novembra | used_by = [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]] | wars = [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]] | designer = | variants = <!-- General specifications --> | weight = | length = | max_range = | speed = | guidance = | launch_platform = }} '''''Orešņik''''' ({{val|ru|Орешник}} — "[[lazda]]") ir [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Federācijas Bruņoto spēku]] vidējas darbības rādiusa virsskaņas ballistiskā raķete, kas spēj nest sešas kodolgalviņas. Tā izstrādāta uz starpkontinentālās ballistiskās raķetes ''[[Rubež|RS-26 Rubež]]'' bāzes un izmēģināšanas nolūkos piegādāta Krievijas Stratēģiskajiem raķešu spēkiem 2024. gadā. == Uzbrukumi Ukrainai == [[File:Oreshnik Strike Ukraine 21 11 2024.gif|thumb|Orešņik (21. novembrī 2024)]] 2024. gada 21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka [[Dņipro]] un [[Krivijriha]]s pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem. Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dņipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti "Rubež" ar apmēram 1200 kg sprāgstvielu kaujas galviņās. Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti "[[Kinžal]]", kā arī septiņas spārnotās raķetes "[[H-101]]". Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes "H-101".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> Savukārt [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti "Orešņik".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas ieroči]] [[Kategorija:Ballistiskās raķetes]] 17v0rqt8rysa6en5a94s546iocwmfy0 4500545 4500542 2026-07-30T14:46:45Z Turaids 8965 4500545 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Ierocis infokaste | name = ''Orešņik'' | image = | caption = | type = [[Ballistiskā raķete|Vidējas sniedzamības ballistiskā raķete]] | origin = {{RUS}} | service = kopš 2024. gada 21. novembra | used_by = [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]] | wars = [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]] | designer = | variants = <!-- General specifications --> | weight = | length = | max_range = | speed = | guidance = | launch_platform = }} '''''Orešņik''''' ({{val|ru|Орешник}} — '[[lazda]]') ir [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Federācijas Bruņoto spēku]] vidējas darbības rādiusa virsskaņas ballistiskā raķete, kas spēj nest sešas kodolgalviņas. Tā izstrādāta uz starpkontinentālās ballistiskās raķetes ''[[Rubež|RS-26 Rubež]]'' bāzes un izmēģināšanas nolūkos piegādāta Krievijas Stratēģiskajiem raķešu spēkiem 2024. gadā. == Uzbrukumi Ukrainai == [[Attēls:Oreshnik Strike Ukraine 21 11 2024.gif|thumb|''Orešņik'' trāpījums (2024. gada 21. novembrī)]] 2024. gada 21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka [[Dņipro]] un [[Krivijriha]]s pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem. Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dņipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti ''Rubež'' ar apmēram 1200 kg sprāgstvielu kaujas galviņās. Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti ''[[Kinžal]]'', kā arī septiņas spārnotās raķetes "[[H-101]]". Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes "H-101".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> Savukārt [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti ''Orešņik''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas ieroči]] [[Kategorija:Ballistiskās raķetes]] ia7odmeriv338qrr42fpnpykl804f1r 4500563 4500545 2026-07-30T15:56:25Z Pirags 3757 4500563 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Ierocis infokaste | name = ''Orešņik'' | image = | caption = | type = [[Ballistiskā raķete|Vidējas sniedzamības ballistiskā raķete]] | origin = {{RUS}} | service = kopš 2024. gada 21. novembra | used_by = [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]] | wars = [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]] | designer = | variants = <!-- General specifications --> | weight = | length = | max_range = | speed = | guidance = | launch_platform = }} '''''Orešņik''''' ({{val|ru|Орешник}} — '[[lazda]]') ir [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Federācijas Bruņoto spēku]] vidējas darbības rādiusa virsskaņas ballistiskā raķete, kas spēj nest sešas kodolgalviņas. Tā izstrādāta uz starpkontinentālās ballistiskās raķetes ''[[Rubež|RS-26 Rubež]]'' bāzes un izmēģināšanas nolūkos piegādāta Krievijas Stratēģiskajiem raķešu spēkiem 2024. gadā. == Uzbrukumi Ukrainai == [[Attēls:Oreshnik Strike Ukraine 21 11 2024.gif|thumb|''Orešņik'' uzbrukums ''[ Pivdenmaš]]'' rūpnīcai 2024. gada 21. novembrī.]] 2024. gada 21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka [[Dņipro]] un [[Krivijriha]]s pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem. Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dņipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti ''Rubež'' ar apmēram 1200 kg sprāgstvielu kaujas galviņās. Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti ''[[Kinžal]]'', kā arī septiņas spārnotās raķetes "[[H-101]]". Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes "H-101".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> Savukārt [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti ''Orešņik''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas ieroči]] [[Kategorija:Ballistiskās raķetes]] dfpuocniy07j9tmjbtt8ti5fg0wqhcw 4500564 4500563 2026-07-30T15:57:11Z Pirags 3757 4500564 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Ierocis infokaste | name = ''Orešņik'' | image = | caption = | type = [[Ballistiskā raķete|Vidējas sniedzamības ballistiskā raķete]] | origin = {{RUS}} | service = kopš 2024. gada 21. novembra | used_by = [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]] | wars = [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]] | designer = | variants = <!-- General specifications --> | weight = | length = | max_range = | speed = | guidance = | launch_platform = }} '''''Orešņik''''' ({{val|ru|Орешник}} — '[[lazda]]') ir [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Federācijas Bruņoto spēku]] vidējas darbības rādiusa virsskaņas ballistiskā raķete, kas spēj nest sešas kodolgalviņas. Tā izstrādāta uz starpkontinentālās ballistiskās raķetes ''[[Rubež|RS-26 Rubež]]'' bāzes un izmēģināšanas nolūkos piegādāta Krievijas Stratēģiskajiem raķešu spēkiem 2024. gadā. == Uzbrukumi Ukrainai == [[Attēls:Oreshnik Strike Ukraine 21 11 2024.gif|thumb|''Orešņik'' uzbrukums ar sešām kaujas ɡalviņām ''[[Pivdenmaš]]'' rūpnīcai 2024. gada 21. novembrī.]] 2024. gada 21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka [[Dņipro]] un [[Krivijriha]]s pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem. Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dņipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti ''Rubež'' ar apmēram 1200 kg sprāgstvielu kaujas galviņās. Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti ''[[Kinžal]]'', kā arī septiņas spārnotās raķetes "[[H-101]]". Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes "H-101".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> Savukārt [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti ''Orešņik''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas ieroči]] [[Kategorija:Ballistiskās raķetes]] 3m9uxi5rd8mstzattqp368n1ydt43u3 4500596 4500564 2026-07-30T18:38:46Z Votre Provocateur 111653 4500596 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Ierocis infokaste | name = ''Orešņik'' | image = | caption = | type = [[Ballistiskā raķete|Vidējas sniedzamības ballistiskā raķete]] | origin = {{RUS}} | service = kopš 2024. gada 21. novembra | used_by = [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]] | wars = [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]] | designer = | variants = <!-- General specifications --> | weight = | length = | max_range = | speed = | guidance = | launch_platform = }} '''''Orešņik''''' ({{val|ru|Орешник}} — '[[lazda]]') ir [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Federācijas Bruņoto spēku]] vidējas darbības rādiusa virsskaņas ballistiskā raķete, kas spēj nest sešas kodolgalviņas. Tā izstrādāta uz starpkontinentālās ballistiskās raķetes ''[[Rubež|RS-26 Rubež]]'' bāzes un izmēģināšanas nolūkos piegādāta Krievijas Stratēģiskajiem raķešu spēkiem 2024. gadā. == Uzbrukumi Ukrainai == [[Attēls:Oreshnik Strike Ukraine 21 11 2024.gif|thumb|''Orešņik'' uzbrukums ar sešām kaujas ɡalviņām ''[[Pivdenmaš]]'' rūpnīcai 2024. gada 21. novembrī.]] 2024. gada 21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka [[Dņipro]] un [[Krivijriha]]s pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem. Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dņipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti ''Rubež'' ar apmēram 1200 kg sprāgstvielu kaujas galviņās. Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti ''[[Kinžal]]'', kā arī septiņas spārnotās raķetes "[[H-101]]". Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes "H-101".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> Savukārt [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti ''Orešņik''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> == Incidenti == === 2023. gada vasara === Saskaņā ar [[Ukrainas drošības dienests|Ukrainas Drošības dienesta]] (SBU) priekšnieka [[Vasiļs Maļuks|Vasiļa Maļuka]] 2025. gada 31. oktobra paziņojumu, Ukraina 2023. gadā ar [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Galvenās izlūkošanas pārvaldes]] (GUR), SBU un Ārējās izlūkošanas dienesta (SZR) spēkiem iznīcināja vienu raķeti Kapustinjaras poligonā [[Astrahaņas apgabals|Astrahaņas apgabalā]] Krievijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ua.korrespondent.net/ukraine/4828715-v-sbu-zaiavyly-pro-znyschennia-rosiiskoho-orieshnika|title=В СБУ заявили про знищення російського Орєшніка|last=Korrespondent.net|website=ua.korrespondent.net|access-date=2026-07-30|language=ru}}</ref> === 2025. gada 6. februāris === Saskaņā ar izdevuma ''Forbes'' informāciju [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]] 2025. gada 6. februārī mēģināja atkārtoti uzbrukt Ukrainai ar raķeti «Orešņik», taču raķete nokrita Krievijas teritorijā. Vēlāk Stratēģiskās komunikācijas un informācijas drošības centrs šo informāciju noliedza, norādot, ka tā balstījās tikai uz Ukrainas karavīra Kirilo Sazonova pieņēmumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://t.me/spravdi/44898|title=SPRAVDI|website=Telegram|access-date=2026-07-30}}</ref> === 2026. gada 24. maijs === Masveida raķešu uzbrukuma laikā naktī uz 2026. gada 24. maiju Krievija izmantoja nevis vienu, bet divas vidējā (starpdarbības) darbības rādiusa ballistiskās raķetes «Orešņik». Pirmais starts, kas tika veikts ap plkst. 01.00, bija neveiksmīgs, un raķete, iespējams, trāpīja [[Donecka|Doneckas]] piepilsētā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://militarnyi.com/uk/news/rosiya-zastosuvala-dvi-rakety-oreshnyk/|title=У ніч на 24 травня Росія застосувала дві ракети «Орешник», перша впала в районі Донецька|website=Militarnyi|access-date=2026-07-30|language=uk}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas ieroči]] [[Kategorija:Ballistiskās raķetes]] 98ah0zr7r74p0nnv3lozqyr9e65ghn8 0 585443 4500576 4389733 2026-07-30T17:05:38Z Baisulis 11523 /* ievads */ atsvaidzināts...... 4500576 wikitext text/x-wiki {{sacīkšu braucēja infokaste | vārds = Tjerī Nevils | vārds_oriģ = ''Thierry Neuville'' | attēls = 2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg | att_izm = 200px | paraksts = Tjerī Nevils 2014. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Tjerī Žans Nevils | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1988|6|16}} | dz_viet = {{vieta|Beļģija|Senvita}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[beļģi]]s <!------ Profesionālā informācija ------> | kar_sāk = 2009—2010, 2012 | kar_beig = | klubs = ''[[Citroën Junior Team|Citroën Junior]]'', ''[[Qatar World Rally Team|Qatar]]'', ''[[Hyundai World Rally Team|Hyundai]]'' | komanda = | numurs = | veids0 = | treneris = <!------ Pirmais veids ------> | veids = [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] | zvaigznes = | sezonas = | sacīkstes = | ralliji = 191 | tituli = 1 ({{WRC|2024}}) | uzvaras = 21 | pjedestāli = 76 | p_position = | ā_apļi = | p_sacīkste = | p_rallijs = [[2009. gada Katalonijas rallijs]] | p_uzvara = [[2014. gada Vācijas rallijs]] | pēd_sacīkste = | pēd_rallijs = {{WRC|2026}}. gada [[Igaunijas rallijs]] | pēd_uzvara = {{WRC|2026}}. gada [[Portugāles rallijs]] <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = }} '''Tjerī Žans Nevils''' ({{val|fr|Thierry Jean Neuville}}; dzimis {{dat|1988|6|16}}) ir [[beļģi|beļģu]] [[autorallijs|rallija]] pilots, kas piedalās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] no ''[[Hyundai Motorsport]]'' komandas. Savas karjeras laikā viņš piecas reizes (2013, 2016—2019) finišējis kā vicečempions un [[2024. gada Pasaules rallija čempionāts|2024. gadā]] izcīnījis savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par pirmo beļģi, kas kā pilots uzvarējis čempionātā. Viņš palīdzēja ''Hyundai'' izcīnīt pirmo ražotāja titulu 2019. gadā, to atkārtojot arī 2020. gadā. Viņa pašreizējais stūrmanis ir beļģis [[Marteins Vidage]]. Nevils rallijā iesaistījās jau no 2007. gada. No 2009. līdz 2011. gadam viņš piedalījās [[Intercontinental Rally Challenge|Starpkontinentālajā rallija izaicinājumā]] (''Intercontinental Rally Challenge''); 2009. gadā viņš arī debitēja Pasaules rallija čempionāta [[Katalonijas rallijs|Katalonijas rallijā]] un 2010. gadā startēja [[Pasaules rallija čempionāts junioriem|Pasaules rallija čempionātā junioriem]]. Ar labiem rezultātiem visās kategorijās no 2009. līdz 2011. gadam viņš pārstāvēja komandu ''[[Citroën Junior Team]]'', un 2012. gadā debitēja [[Pasaules rallija automašīna|Pasaules rallija automašīnā]]. 2013. gadā, braucot [[Qatar World Rally Team|Kataras Pasaules rallija komandā]], viņš kopvērtējumā ierindojās otrajā vietā ar 114 punktiem aiz [[Sebastjēns Ožjē|Sebastjēna Ožjē]]. Kad 2014. gadā ''Hyundai Motorsport'' atkal iesaistījās sportā, korejiešu ražotājs noslēdza līgumu ar Nevilu kā savu vadošo braucēju. Nevils uzvarēja savā pirmajā Pasaules rallija čempionātā, kas bija arī ''Hyundai'' pirmā uzvara 2014. gada Vācijas rallijā. Papildus savai pirmajai uzvarai viņš palīdzēja ''Hyundai'' iegūt pirmo pjedestālu sezonas sākumā. Nevils 2014. un 2015. gada sezonas noslēdza sestajā vietā, bet no 2016. līdz 2019. gadam braucēju čempionātā ierindojās otrajā vietā. Kopš 2017. gadā ieviesa Pasaules rallija automašīnu jaunos noteikumus, viņš cieši cīnījās par braucēju titulu ar konkurentiem Ožjē un [[Ots Tenaks|Otu Tenaku]]. Neskatoties uz to, ka 2019. gadā viņš atkal palika otrajā vietā, viņa izcīnītie rezultāti palīdzēja ''Hyundai'' izcīnīt savu pirmo ražotāju titulu. Kopumā Nevils uzvarējis 21 pasaules rallijā, un tas viss ''Hyundai'' komandā. Sākotnēji pazīstams kā asfalta speciālists,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = https://www.redbull.com/int-en/thierry-neuville-post-rallye-deutschland-2014-win|title = Thierry Neuville on his Rallye Deutschland 2014 win|date = 5 September 2014|access-date = 7 January 2020|website = redbull.com|publisher = RedBull}}</ref> viņš uzvarēja sacensībās uz [[asfaltbetons|asfalta]] un [[grants]]. Uzvarējis arī [[ziema]]s posmos, 2018. gada [[Zviedrijas rallijs|Zviedrijas rallijā]], tādējādi ir viens no retajiem pilotiem, kas nav no ziemeļvalstīm un uzvarējis šajā rallijā. Papildus rallijam Nevils piedalījies arī apļa sacīkstēs, debitējot 2019. gada Vācijas [[salonautomobiļu sacensības|salonautomobiļu sacensībās]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{WRC čempioni}} {{DEFAULTSORT:Nevils, Tjērī}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Beļģijas autosportisti]] [[Kategorija:WRC piloti]] g23lb2ujy0trrd8rvtpwq9k1t1im9ng 4500577 4500576 2026-07-30T17:06:13Z Baisulis 11523 svaigāka bilde...... 4500577 wikitext text/x-wiki {{sacīkšu braucēja infokaste | vārds = Tjerī Nevils | vārds_oriģ = ''Thierry Neuville'' | attēls = 2023 Central European Rally - Neuville 01.jpg | att_izm = 200px | paraksts = Tjerī Nevils 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Tjerī Žans Nevils | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1988|6|16}} | dz_viet = {{vieta|Beļģija|Senvita}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[beļģi]]s <!------ Profesionālā informācija ------> | kar_sāk = 2009—2010, 2012 | kar_beig = | klubs = ''[[Citroën Junior Team|Citroën Junior]]'', ''[[Qatar World Rally Team|Qatar]]'', ''[[Hyundai World Rally Team|Hyundai]]'' | komanda = | numurs = | veids0 = | treneris = <!------ Pirmais veids ------> | veids = [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] | zvaigznes = | sezonas = | sacīkstes = | ralliji = 191 | tituli = 1 ({{WRC|2024}}) | uzvaras = 21 | pjedestāli = 76 | p_position = | ā_apļi = | p_sacīkste = | p_rallijs = [[2009. gada Katalonijas rallijs]] | p_uzvara = [[2014. gada Vācijas rallijs]] | pēd_sacīkste = | pēd_rallijs = {{WRC|2026}}. gada [[Igaunijas rallijs]] | pēd_uzvara = {{WRC|2026}}. gada [[Portugāles rallijs]] <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = }} '''Tjerī Žans Nevils''' ({{val|fr|Thierry Jean Neuville}}; dzimis {{dat|1988|6|16}}) ir [[beļģi|beļģu]] [[autorallijs|rallija]] pilots, kas piedalās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] no ''[[Hyundai Motorsport]]'' komandas. Savas karjeras laikā viņš piecas reizes (2013, 2016—2019) finišējis kā vicečempions un [[2024. gada Pasaules rallija čempionāts|2024. gadā]] izcīnījis savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par pirmo beļģi, kas kā pilots uzvarējis čempionātā. Viņš palīdzēja ''Hyundai'' izcīnīt pirmo ražotāja titulu 2019. gadā, to atkārtojot arī 2020. gadā. Viņa pašreizējais stūrmanis ir beļģis [[Marteins Vidage]]. Nevils rallijā iesaistījās jau no 2007. gada. No 2009. līdz 2011. gadam viņš piedalījās [[Intercontinental Rally Challenge|Starpkontinentālajā rallija izaicinājumā]] (''Intercontinental Rally Challenge''); 2009. gadā viņš arī debitēja Pasaules rallija čempionāta [[Katalonijas rallijs|Katalonijas rallijā]] un 2010. gadā startēja [[Pasaules rallija čempionāts junioriem|Pasaules rallija čempionātā junioriem]]. Ar labiem rezultātiem visās kategorijās no 2009. līdz 2011. gadam viņš pārstāvēja komandu ''[[Citroën Junior Team]]'', un 2012. gadā debitēja [[Pasaules rallija automašīna|Pasaules rallija automašīnā]]. 2013. gadā, braucot [[Qatar World Rally Team|Kataras Pasaules rallija komandā]], viņš kopvērtējumā ierindojās otrajā vietā ar 114 punktiem aiz [[Sebastjēns Ožjē|Sebastjēna Ožjē]]. Kad 2014. gadā ''Hyundai Motorsport'' atkal iesaistījās sportā, korejiešu ražotājs noslēdza līgumu ar Nevilu kā savu vadošo braucēju. Nevils uzvarēja savā pirmajā Pasaules rallija čempionātā, kas bija arī ''Hyundai'' pirmā uzvara 2014. gada Vācijas rallijā. Papildus savai pirmajai uzvarai viņš palīdzēja ''Hyundai'' iegūt pirmo pjedestālu sezonas sākumā. Nevils 2014. un 2015. gada sezonas noslēdza sestajā vietā, bet no 2016. līdz 2019. gadam braucēju čempionātā ierindojās otrajā vietā. Kopš 2017. gadā ieviesa Pasaules rallija automašīnu jaunos noteikumus, viņš cieši cīnījās par braucēju titulu ar konkurentiem Ožjē un [[Ots Tenaks|Otu Tenaku]]. Neskatoties uz to, ka 2019. gadā viņš atkal palika otrajā vietā, viņa izcīnītie rezultāti palīdzēja ''Hyundai'' izcīnīt savu pirmo ražotāju titulu. Kopumā Nevils uzvarējis 21 pasaules rallijā, un tas viss ''Hyundai'' komandā. Sākotnēji pazīstams kā asfalta speciālists,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = https://www.redbull.com/int-en/thierry-neuville-post-rallye-deutschland-2014-win|title = Thierry Neuville on his Rallye Deutschland 2014 win|date = 5 September 2014|access-date = 7 January 2020|website = redbull.com|publisher = RedBull}}</ref> viņš uzvarēja sacensībās uz [[asfaltbetons|asfalta]] un [[grants]]. Uzvarējis arī [[ziema]]s posmos, 2018. gada [[Zviedrijas rallijs|Zviedrijas rallijā]], tādējādi ir viens no retajiem pilotiem, kas nav no ziemeļvalstīm un uzvarējis šajā rallijā. Papildus rallijam Nevils piedalījies arī apļa sacīkstēs, debitējot 2019. gada Vācijas [[salonautomobiļu sacensības|salonautomobiļu sacensībās]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{WRC čempioni}} {{DEFAULTSORT:Nevils, Tjērī}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Beļģijas autosportisti]] [[Kategorija:WRC piloti]] b2jzozaklm0jnz20wb7mmsxbgofvray 0 593826 4500788 4276551 2026-07-31T07:35:14Z Kikos 3705 /* */ 4500788 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rietumu salas | official_name = ''Na h-Eileanan Siar''<br />''Outer Hebrides'' | settlement_type = apgabals | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Outer Hebrides - Lewis, Stornoway, Lews Castle, Sea Gate Lodge - 20190728110529.jpg | image2 = Callanish Stones in summer 2012 (7).JPG | image3 = The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg | image4 = }} | skyline_size = | image_caption = Lūsa pils [[Stornoveja|Stornovejā]]; Kalana akmeņi; Arhipelāga augstākais kalns [[Klišems]] | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | flag_size = 120px | shield_link = | shield_size = 85px | motto = <!-- | pushpin_map = Velsa#Apvienotā Karaliste | mapsize = | map_caption = --> | image_map1 = Na h-Eileanan Siar in Scotland.svg | map_caption1 = Rietumu salas Skotijā | coordinates_region = GB | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{nobr|{{GBR}}}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{SCO}} | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Stornoveja]] | established_title = Dibināta | established_date = | established_title1 = Lielpilsēta | established_date1 = | established_title2 = Grāfiste | established_date2 = | leader_title = Mērs | leader_name = | total_type = grāfiste | area_total_km2 = 3056 | area_magnitude = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2022 | population_total = 26120 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_urban_km2 = | population_footnotes = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[British Summer Time|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 57 | latm = 46 | lats = | latNS = N | longd = 1 | longm = 01 | longs = | longEW = W | coordinates_type = | coordinates_display = <!-- Elevation ------------------------ --> | elevation_footnotes = <!-- for references: use <ref>tags --> | elevation_m = | elevation_max_m = 799 | elevation_min_m = | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = | iso_code = GB-ELS | website = {{URL|http://www.cne-siar.gov.uk/}} }} '''Rietumu salas''' ({{val|gd|Na h-Eileanan Siar}}) jeb '''Ārējās Hebridu salas''' ({{val|en|Outer Hebrides}}) ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]] piederošs salu [[arhipelāgs]] un [[Skotijas pašvaldību apgabali|pašvaldību apgabals]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] [[Skotija]]s rietumu piekrastē. Lielākā apdzīvotā vieta un administratīvais centrs ir [[Stornoveja]]. Rietumu salas ir vienīgais apgabals Skotijā, kurā vairākums runājošo lieto [[Skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]; kopš 1998. gada oficiāli tiek lietota tikai gēlu nosaukuma forma ''Na h-Eileanan Siar'' — ‘Rietumu salas’. Administratīvi apgabalam pieder arī tālāk okeānā esošās neapdzīvotās [[Sentkilda salas]], Flennanu salas un Rona. == Ģeogrāfija == Ārējās Hebridu salas atrodas [[Hebridu salas|Hebridu salu]] arhipelāga ziemeļrietumos, no pārējām salām un Skotijas krasta tās atdala 23 līdz 72 km platie [[Minčs|Minču]] šaurumi un [[Hebridu jūra]]. Salas stiepjas 210 km garumā ziemeļaustrumu–dienvidrietumu virzienā. Arhipelāgā ietilpst vairāk kā 100 salu un klinšu, no kurām tikai 15 ir apdzīvotas. Lielākās salas ir [[Lūisa un Herisa]] (2179 km², trešā lielākā [[Britu salas|Britu salu]] arhipelāga sala), Sautuista (320 km²), Nortuista (303 km²), Benbekula (83 km²) un Bera (59 km²). Salas klinšainas un kalnainas ar stipri izrobotu krasta līniju; augstākais kalns ir Klišems 799 m vjl Luisas dienvidos. Piekrastes ainavā dominē [[pļava]]s (mahirs), daļa no kurām ir kultivēta aramzeme. Augstienēs dominē [[Virsājs|virsāji]], daudz klinšu atsegumu. Ievērojamu teritorijas daļu aizņem aizsargātās dabas teritorijas, lielākā no kurām ir Lūisas kūdrāju dabas rezervāts 589 km² platībā. == Vēsture == Salas apdzīvotas kopš [[Mezolīts|mezolīta]]; šeit atrodami daudz dažādu laiku vēstures pieminekļi, senākie no kuriem ir no 3200.–2800. gadiem p.m.ē. Zināmākais no tiem ir Kalana akmeņu megalīti, kā arī vienīgā Britu salās atrastās aizvēsturiskās [[mūmija]]s Kladhalanā Sautuistas salā. Senākās rakstiskās liecības par Ārējām Hebridu salām ir no 55. gada p.m.ē. grieķu vēsturnieka Diodora Sikula darba. Maz ir zināms par cilvēkiem, kas šīs salas apdzīvoja līdz pat 6. gadsimtam, kad šeit ieradās pirmie kristiešu misionāri ar Svēto Kolumbu priekšgalā; tas rakstījis, ka salās, tāpat, kā pārējā Skotijā, dzīvo [[pikti]]. No 1079. līdz 1266. gada salās bija daļa no vikingu Salu karalistes (''Suðreyjar)'', kas iekļāva [[Menas Sala|Menu]] un [[Hebridu salas|Hebridu]] salas un formāli pakļāvās [[Norvēģija]]i. 1262. gadā skotu karaspēks ieņēma Skaju, kas aizsāka Skotijas un Norvēģijas cīņu par salām. 1266. gadā tika noslēgts Pērtas līgums, kas visas Hebridu salas un Menu atstāja Skotijai, bet [[Šetlendas salas|Šetlendu]] un [[Orkneju salas]] atstāja Norvēģijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.appins.org/martin.htm|title=A Description of the Western Isles of Scotland including A Voyage to St. Kilda|last=Martin Martin|website=web.archive.org|access-date=2025-03-09|date=2007-03-13|archive-date=2007-03-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070313003106/http://www.appins.org/martin.htm}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas apgabali}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Arhipelāgi]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes salas]] [[Kategorija:Hebridu salas]] 2iun4ohc09ue214l3k67res0ft4zal4 4500805 4500788 2026-07-31T08:28:56Z Kikos 3705 /* Ģeogrāfija */ 4500805 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rietumu salas | official_name = ''Na h-Eileanan Siar''<br />''Outer Hebrides'' | settlement_type = apgabals | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Outer Hebrides - Lewis, Stornoway, Lews Castle, Sea Gate Lodge - 20190728110529.jpg | image2 = Callanish Stones in summer 2012 (7).JPG | image3 = The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg | image4 = }} | skyline_size = | image_caption = Lūsa pils [[Stornoveja|Stornovejā]]; Kalana akmeņi; Arhipelāga augstākais kalns [[Klišems]] | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | flag_size = 120px | shield_link = | shield_size = 85px | motto = <!-- | pushpin_map = Velsa#Apvienotā Karaliste | mapsize = | map_caption = --> | image_map1 = Na h-Eileanan Siar in Scotland.svg | map_caption1 = Rietumu salas Skotijā | coordinates_region = GB | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{nobr|{{GBR}}}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{SCO}} | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Stornoveja]] | established_title = Dibināta | established_date = | established_title1 = Lielpilsēta | established_date1 = | established_title2 = Grāfiste | established_date2 = | leader_title = Mērs | leader_name = | total_type = grāfiste | area_total_km2 = 3056 | area_magnitude = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2022 | population_total = 26120 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_urban_km2 = | population_footnotes = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[British Summer Time|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 57 | latm = 46 | lats = | latNS = N | longd = 1 | longm = 01 | longs = | longEW = W | coordinates_type = | coordinates_display = <!-- Elevation ------------------------ --> | elevation_footnotes = <!-- for references: use <ref>tags --> | elevation_m = | elevation_max_m = 799 | elevation_min_m = | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = | iso_code = GB-ELS | website = {{URL|http://www.cne-siar.gov.uk/}} }} '''Rietumu salas''' ({{val|gd|Na h-Eileanan Siar}}) jeb '''Ārējās Hebridu salas''' ({{val|en|Outer Hebrides}}) ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]] piederošs salu [[arhipelāgs]] un [[Skotijas pašvaldību apgabali|pašvaldību apgabals]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] [[Skotija]]s rietumu piekrastē. Lielākā apdzīvotā vieta un administratīvais centrs ir [[Stornoveja]]. Rietumu salas ir vienīgais apgabals Skotijā, kurā vairākums runājošo lieto [[Skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]; kopš 1998. gada oficiāli tiek lietota tikai gēlu nosaukuma forma ''Na h-Eileanan Siar'' — ‘Rietumu salas’. Administratīvi apgabalam pieder arī tālāk okeānā esošās neapdzīvotās [[Sentkilda salas]], Flennanu salas un Rona. == Ģeogrāfija == Ārējās Hebridu salas atrodas [[Hebridu salas|Hebridu salu]] arhipelāga ziemeļrietumos, no pārējām salām un Skotijas krasta tās atdala 23 līdz 72 km platie [[Minčs|Minču]] šaurumi un [[Hebridu jūra]]. Salas stiepjas 210 km garumā ziemeļaustrumu–dienvidrietumu virzienā. Arhipelāgā ietilpst vairāk kā 100 salu un klinšu, no kurām tikai 15 ir apdzīvotas. Lielākās salas ir [[Lūisa un Herisa]] (2179 km², trešā lielākā [[Britu salas|Britu salu]] arhipelāga sala), [[Sautuista]] (320 km²), [[Nortuista]] (303 km²), [[Benbekula]] (83 km²) un [[Bera (sala)|Bera]] (59 km²). Salas klinšainas un kalnainas ar stipri izrobotu krasta līniju; augstākais kalns ir Klišems 799 m vjl Luisas dienvidos. Piekrastes ainavā dominē [[pļava]]s (mahirs), daļa no kurām ir kultivēta aramzeme. Augstienēs dominē [[Virsājs|virsāji]], daudz klinšu atsegumu. Ievērojamu teritorijas daļu aizņem aizsargātās dabas teritorijas, lielākā no kurām ir Lūisas kūdrāju dabas rezervāts 589 km² platībā. == Vēsture == Salas apdzīvotas kopš [[Mezolīts|mezolīta]]; šeit atrodami daudz dažādu laiku vēstures pieminekļi, senākie no kuriem ir no 3200.–2800. gadiem p.m.ē. Zināmākais no tiem ir Kalana akmeņu megalīti, kā arī vienīgā Britu salās atrastās aizvēsturiskās [[mūmija]]s Kladhalanā Sautuistas salā. Senākās rakstiskās liecības par Ārējām Hebridu salām ir no 55. gada p.m.ē. grieķu vēsturnieka Diodora Sikula darba. Maz ir zināms par cilvēkiem, kas šīs salas apdzīvoja līdz pat 6. gadsimtam, kad šeit ieradās pirmie kristiešu misionāri ar Svēto Kolumbu priekšgalā; tas rakstījis, ka salās, tāpat, kā pārējā Skotijā, dzīvo [[pikti]]. No 1079. līdz 1266. gada salās bija daļa no vikingu Salu karalistes (''Suðreyjar)'', kas iekļāva [[Menas Sala|Menu]] un [[Hebridu salas|Hebridu]] salas un formāli pakļāvās [[Norvēģija]]i. 1262. gadā skotu karaspēks ieņēma Skaju, kas aizsāka Skotijas un Norvēģijas cīņu par salām. 1266. gadā tika noslēgts Pērtas līgums, kas visas Hebridu salas un Menu atstāja Skotijai, bet [[Šetlendas salas|Šetlendu]] un [[Orkneju salas]] atstāja Norvēģijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.appins.org/martin.htm|title=A Description of the Western Isles of Scotland including A Voyage to St. Kilda|last=Martin Martin|website=web.archive.org|access-date=2025-03-09|date=2007-03-13|archive-date=2007-03-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070313003106/http://www.appins.org/martin.htm}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas apgabali}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Arhipelāgi]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes salas]] [[Kategorija:Hebridu salas]] csuog5zvebu5uhh59cvzwak7yp8090h 0 603602 4500715 4299590 2026-07-31T03:49:18Z Biafra 13794 4500715 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mājaslapas infokaste | nosaukums = ''YouPorn'' | logo_attēls = Logo_de_YouPorn.svg | lapas_attēls = | veids = [[Interneta pornogrāfija]]s tīmekļa vietne | valsts = | īpašnieks = ''[[Aylo]]'' | darbību_uzsāka = {{dat|2006}} | valodas = angļu, vācu, franču, spāņu, itāļu, portugāļu | komerciāla = jā | reģistrācija = nav obligāta | reģistrēti_lietotāji = | popularitāte = }} '''''YouPorn''''' ir [[Interneta pornogrāfija|pornogrāfijas]] tīmekļa [[Pornogrāfijas vietne|vietne]], kas piedāvā bezmaksas piekļuvi [[pornogrāfija|pornogrāfiskiem video]] internetā. ''YouPorn'' izveidota 2006. gadā un drīz vien kļuva par vienu no populārākajām vietnēm šajā jomā. Kopš 2011. gada tā pieder uzņēmumam ''MindGeek'', kas tagad darbojas ar nosaukumu ''[[Aylo]]''. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{tīmekļa vietne-aizmetnis}} {{pornogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Pornogrāfiska satura tīmekļa vietnes]] fc4su0n48c4ipudhbdjhohnqvmsmfi5 0 603612 4500718 4298754 2026-07-31T03:53:38Z Biafra 13794 4500718 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Aylo'' | native_name = | logo = Aylo_logo.svg | logo_size = 200 | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = Privāts uzņēmums | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = ''Mansef ''(2004–2006), ''Manwin'' (2006–2013), ''MindGeek'' (2013–2023) aylo.com +1 aylohealth.com +1 | foundation = 2004 (kā ''Mansef'') | founder = ''Stéphane Manos'', ''Ouissam Youssef'', ''Fabian Thylmann'' | defunct = | location_city = {{vieta|Kanāda|Monreāla}} | location_country = | locations = | area_served = Vispasaules | key_people = ''ECP / Ethical Capital Partners'' (īpašnieki kopš 2023. gada marta) | industry = [[Pornogrāfija]], informācijas tehnoloģijas | products = [[Porno filma|Porno filmas]], straumēšanas platformas (''Pornhub'', ''RedTube'', ''YouPorn'' u. c.) | services = Satura piegāde, tiešsaistes reklāma, straumēšanas pakalpojumi | revenue = ap 460 milj. ASV dolāru (2021) | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | num_employees = ~1400 (2016) | owner = ''Ethical Capital Partners'' | parent = | divisions = | subsid = ''Aylo USA Inc.'', ''Aylo Holdings S.à r.l.'', ''Aylo Global Entertainment Inc.'', ''Aylo Billing US Corp'', ''Aylo Freesites Ltd'', ''Aylo Premium Ltd'' u. c. | homepage = [https://aylo.com aylo.com] | footnotes = | intl = }} '''''Aylo''''' (iepriekš — '''''Mansef''''', '''''Manwin''''', un '''''MindGeek''''') ir [[Kanāda]]s privāts interneta [[pornogrāfija]]s un [[informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģiju]] uzņēmums, kura galvenā mītne atrodas [[Monreāla|Monreālā]]. Uzņēmums darbojas pasaules mērogā un pārvalda vairākas no pasaulē populārākajām [[pornogrāfijas vietne|pornogrāfijas vietnēm]], tostarp ''[[Pornhub]]'', ''[[YouPorn]]'', ''[[RedTube]]'', kā arī ''[[Brazzers]]'' un ''[[Reality Kings]]'', kas specializējas profesionāli veidotā saturā. ''Aylo'' pārvalda arī tehnoloģiju infrastruktūru, kas ietver datu glabāšanu, satura izplatīšanu un reklāmas pakalpojumus, padarot to par vienu no ietekmīgākajiem uzņēmumiem pieaugušo izklaides nozarē. Līdz 2023. gadam uzņēmumu plaši kritizēja par nepietiekamu satura uzraudzību, kas izraisīja vairākas starptautiskas diskusijas par nelegāla satura apkarošanu un platformu atbildību. Šīs kritikas dēļ uzņēmums veica vairākas reformas, tostarp pastiprināja verificēšanas sistēmas un ierobežoja lietotāju iespējas augšupielādēt saturu bez identitātes apstiprināšanas. 2023. gadā uzņēmumu iegādājās Kanādas privātā investīciju kompānija ''[[Ethical Capital Partners]]'', kas paziņoja par mērķi uzlabot pārvaldību, caurspīdīgumu un uzņēmuma sociālo atbildību. Pēc šīs iegādes uzņēmums mainīja nosaukumu uz ''Aylo'', simboliski iezīmējot jaunu posmu tā darbībā un reputācijas atjaunošanā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas uzņēmumi]] jld32f6l43r7e6kh1qdhyy54hwvg06x 0 603682 4500721 4500249 2026-07-31T03:59:38Z Biafra 13794 4500721 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{cita nozīme|cigarežu zīmolu|administratīvu vienību|Mārlboro}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Marlboro'' | native_name = | logo = Marlboro4wiki1.JPG | logo_size = 250 | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = publiska kompānija | traded_as = {{NYSE|PM}} | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = [[1924. gads|1924]] | founder = ''Philip Morris & Co. Ltd.'' | defunct = | location_city = {{flaga|ASV}} Ņujorka (vēsturiski), vēlāk operē no [[Lozanna]], [[Šveice]] | location_country = {{flaga|Šveice}}, {{flaga|ASV}} | location = | locations = visā pasaulē | area_served = [[Pasaules tirgus]] | key_people = | industry = tabakas industrija | products = cigaretes | services = | revenue = 31,4 miljardi ASV dolāru (2020)<ref name="pmannual2020"/> | operating_income = | net_income = 8,0 miljardi ASV dolāru (2020)<ref name="pmannual2020"/> | aum = | assets = | equity = | owner = ''[[Philip Morris International]]'' | num_employees = ~71 000 (2020) | parent = ''[[Philip Morris International]]'' | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|https://www.pmi.com/brands/marlboro}} | footnotes = | intl = }} '''''Marlboro''''' ir viens no pasaulē pazīstamākajiem [[Cigarete|cigarešu]] [[Zīmols|zīmoliem]], ko sākotnēji 1924. gadā ieviesa kompānija ''[[Philip Morris & Co]].'' [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]]. Šobrīd ''Marlboro'' ir starptautisks zīmols, kuru pārvalda ''[[Philip Morris International]]'' ārpus [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un ''[[Altria Group]]'' — ASV iekšienē. Zīmols guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[Mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā. Lai gan tabakas izstrādājumu patēriņš daudzviet pasaulē samazinās, ''Marlboro'' joprojām ir viens no visvairāk pārdotajiem cigarešu zīmoliem pasaulē. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="pmannual2020">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.pmi.com/investor-relations/reports-filings/financial-reports|title=Philip Morris International Annual Report 2020|website=pmi.com|accessdate=2025-06-24|archive-date=2025-06-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20250624090545/https://www.pmi.com/investor-relations/reports-filings/financial-reports}}</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.pmi.com/brands/marlboro Oficiālā mājaslapa]{{Novecojusi saite}} (angļu valodā) {{ekonomika-aizmetnis}} [[Kategorija:Cigarešu zīmoli]] [[Kategorija:Tabakas kompānijas]] 04ph45oiaapthkmo6z3ncoxrfz38g86 0 603687 4500719 4313335 2026-07-31T03:56:56Z Biafra 13794 4500719 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''L&M'' | native_name = | logo = L&M_Red_German.jpg | logo_size = 250 | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = publiska kompānija | traded_as = {{NYSE|PM}} | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = [[1953. gads|1953]] | founder = ''[[Liggett & Myers]]'' | defunct = | location_city = [[Ņujorka]] (vēsturiski) | location_country = {{ASV}}, {{Šveice}} | location = | locations = visā pasaulē | area_served = | key_people = | industry = tabakas industrija | products = cigaretes | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = ''[[Philip Morris International]]'' | num_employees = ~71 000 (2020) | parent = ''[[Philip Morris International]]'' | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|https://www.pmi.com/brands/l-and-m}} | footnotes = | intl = }} '''''L&M''''' (''Liggett & Myers'') ir plaši pazīstams [[Cigarete|cigarešu]] zīmols, kas pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa filtrētas cigaretes masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu smēķēšanai. Mūsdienās zīmolu ''L&M'' ārpus ASV pārvalda ''[[Philip Morris International]]'', savukārt ASV teritorijā — ''[[Altria Group]]''. Zīmols tiek pozicionēts kā vidējas klases produkts, bieži vien konkurējot ar citiem masveida tirgus zīmoliem, piemēram, ''[[Winston]]'' un ''[[Pall Mall (cigaretes)|Pall Mall]]''. Tas ir īpaši populārs [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[Āzija|Āzijā]]. == Ārējās saites == [https://www.pmi.com/brands/l-and-m Oficiālā mājaslapa]{{Novecojusi saite}} (angļu valodā) {{ekonomika-aizmetnis}} [[Kategorija:Cigarešu zīmoli]] [[Kategorija:Tabakas kompānijas]] lgt1eq445iuelusc11ff3coxcgh8m1w 4500720 4500719 2026-07-31T03:58:44Z Biafra 13794 šis, šķiet, ir korektāks formulējums. 4500720 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''L&M'' | native_name = | logo = L&M_Red_German.jpg | logo_size = 250 | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = publiska kompānija | traded_as = {{NYSE|PM}} | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = [[1953. gads|1953]] | founder = ''[[Liggett & Myers]]'' | defunct = | location_city = [[Ņujorka]] (vēsturiski) | location_country = {{ASV}}, {{Šveice}} | location = | locations = visā pasaulē | area_served = | key_people = | industry = tabakas industrija | products = cigaretes | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = ''[[Philip Morris International]]'' | num_employees = ~71 000 (2020) | parent = ''[[Philip Morris International]]'' | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|https://www.pmi.com/brands/l-and-m}} | footnotes = | intl = }} '''''L&M''''' (''Liggett & Myers'') ir plaši pazīstams [[Cigarete|cigarešu]] zīmols, kas pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu smēķēšanai. Mūsdienās zīmolu ''L&M'' ārpus ASV pārvalda ''[[Philip Morris International]]'', savukārt ASV teritorijā — ''[[Altria Group]]''. Zīmols tiek pozicionēts kā vidējas klases produkts, bieži vien konkurējot ar citiem masveida tirgus zīmoliem, piemēram, ''[[Winston]]'' un ''[[Pall Mall (cigaretes)|Pall Mall]]''. Tas ir īpaši populārs [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[Āzija|Āzijā]]. == Ārējās saites == [https://www.pmi.com/brands/l-and-m Oficiālā mājaslapa]{{Novecojusi saite}} (angļu valodā) {{ekonomika-aizmetnis}} [[Kategorija:Cigarešu zīmoli]] [[Kategorija:Tabakas kompānijas]] 9x3hsbut92uba3omgat2vsd1zhij219 0 603699 4500722 4304457 2026-07-31T04:09:52Z Biafra 13794 4500722 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Anuanuruna |attēls = Anuanurunga.jpg |attēla paraksts = Anuanurunas [[NASA]] satelītattēls |attēla izmērs = |vietas karte = |vietaskarte = Franču Polinēzija#Klusais okeāns |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = 260px<!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |position = |mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption = |vietējais nosaukums = ''Anuanurunga'' |izvietojums = [[Klusais okeāns]] |latd= 20 |latm= 36 |lats= 54 |latNS= S |longd= 143 |longm= 17 |longs= 09 |longEW= W |arhipelāgs = [[Glosteras Hercoga salas]] |salu skaits = |galvenās salas = |platība = 7 |garums = 3,3 |platums = 2,6<!-- tikai skaitli km --> |lagūna = 2,5 |krasta līnija = 9<!-- tikai skaitli km --> |augstākais kalns = |augstums = |valsts = |valsts adm vienības tips = Valsts |valsts adm vienība = {{FRA}} |valsts adm vienības tips1 = Aizjūras teritorija |valsts adm vienība1 = {{PYF}} |valsts adm vienības tips2 = Komūna<!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība2 = Hao<!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = |valsts ciems = <!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --> |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = 0 |iedzīvotāju gads = 2017<ref>[https://archive.wikiwix.com/cache/?url=http%3A%2F%2Fwww.ispf.pf%2Fbases%2FRecensements%2F2017 Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF)]</ref> |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |citas daļas = | piezīme = }} '''Anuanuruna''' ({{val|pmt|Anuanurunga}}) ir neapdzīvots [[koraļļu atols]] [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], ietilpst [[Glosteras Hercoga salas|Glosteras Hercoga salu]] grupā. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, kopā ar pārējām Glosteras Hercoga salām ietilpst [[Hao]] komūnā. == Ģeogrāfija == Anuanuruna atrodas Tuamotu salu dienvidu daļā Glosteras Hercoga salu grupā. Tuvākā sala ir {{nobr|23 km}} attālā [[Nukutepipi]] dienvidaustrumos, bet tuvākā pastāvīgi apdzīvotā sala — {{nobr|188 km}} attālā [[Hereheretue]] ziemeļrietumos. Atols atrodas vulkāniska zemūdens kalna virsotnē.<ref>[https://earthref.org/SC/SMNT-206S-1433W/ Seamount Catalog. Anuanurunga Seamount]</ref> Atolam ir apaļa forma, tā garums ir {{nobr|3,3 km}}, lielākais platums — {{nobr|2,6 km}}, bet rifa perimetrs — {{nobr|9 km}}. [[Rifs]] iekļauj {{nobr|2,5 km²}} lielu [[Lagūna|lagūnu]], kurai nav kuģojamu savienojumu ar okeānu. == Vēsture == Pirmie no eiropiešiem atolu 1767. gada 12. jūlijā apmeklēja britu ekspedīcija Filipa Kartereta vadībā. Ap 1850. gadu atols kļuva par [[Francija]]s teritoriju; tajā nebija pastāvīgo iedzīvotāju. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Franču Polinēzija]] [[Kategorija:Tuamotu salas]] t6zacrb1xqtdk1wr611xqezde5m8r8l 0 603706 4500723 4500357 2026-07-31T04:11:56Z Biafra 13794 4500723 wikitext text/x-wiki {{Hokeja komanda | text_color = #000000 | bg_color = background:#FFFFFF; border-top:#007934 5px solid; border-bottom:#1C407B 5px solid; | team = | logo = | logosize = | city = {{vieta|Kanāda|Britu Kolumbija|Ebotsforda}} | league = [[Amerikas hokeja līga]] | conference = Rietumu | division = Klusā okeāna | founded = 1932 | dissolved = | arena = ''[[Abbotsford Centre]]'' | colors = {{colour box|#007934}} {{colour box|#1C407B}} {{colour box|#002D56}} {{colour box|#979899}} {{colour box|#FFFFFF}} | owner = Canucks Sports & Entertainment | coach = {{flaga|CAN}} [[Menijs Malhotra]] | coach2 = | GM = {{flaga|CAN}} [[Raiens Džonsons (hokejists)|Raiens Dzōnsons]] | captain = Čeiss Vouters | media = | affiliates = [[Vankūveras "Canucks"]] ([[NHL]])<br />[[Kalamazū "Wings"]] ([[ECHL]]) <!---Frančīzes vēsture---> | name1 = [[Kvebekas "Beavers"]] | dates1 = 1932–1935 | name2 = [[Springfīldas "Indians"]] | dates2 = 1935–1951 | name3 = [[Sirakūzu "Warriors"]] | dates3 = 1951–1954 | name4 = [[Springfīldas "Indians"]] | dates4 = 1954–1967 | name5 = [[Springfīldas "Kings"]] | dates5 = 1967–1974 | name6 = [[Springfīldas "Indians"]] | dates6 = 1974–1994 | name7 = [[Vorčesteras "IceCats"]] | dates7 = 1994–2005 | name8 = [[Piorijas "Rivermen"]] | dates8 = 2005–2013 | name9 = [[Jūtikas "Comets"]] | dates9 = 2013–2021 | name10 = [[Ebotsfordas "Canucks"]] | dates10 = 2021–pašlaik }} '''Ebotsfordas "Canucks"''' ({{val|en|Abbotsford Canucks}}) ir profesionāla hokeja komanda no [[Ebotsforda]]s pilsētas [[Britu Kolumbija|Britu Kolumbijā]]. Komanda sāka spēlēt [[Amerikas hokeja līga|Amerikas Hokeja līgā]] (AHL) 2021.—2022. gada sezonā Ebotsfordas centrā un ir [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandas [[Vankūveras "Canucks"]] Amerikas hokeja līgas fārmklubs. Komanda ir "Canucks" piederošās franšīzes, kas no 2013. līdz 2021. gadam bija pazīstama kā [[Jūtikas "Comets"]], aizvietotāja. Šī ir otrā AHL komanda, kas spēlē Ebotsfordā pēc [[Kalgari "Flames"]] fārmkluba [[Ebotsfordas "Heat"]] no 2009. līdz 2014. gadam. 2025. gada 8. jūnijā Ebotsfordas "Canucks" komanda pirmo reizi komandas vēsturē iekļuva Kaldera kausa finālā, sešās spēlēs uzvarot [[Teksasas "Stars"]].<ref>{{Ziņu atsauce |last=Kuzma |first=Ben |date=June 8, 2025 |title=Abbotsford Canucks Recap: Max Sasson the hero as Abby advances to Calder Cup with 4-2 victory |url=https://theprovince.com/sports/hockey/nhl/vancouver-canucks/abbotsford-canucks-vs-texas-stars-live-updates-game-6-ahl-semifinals |access-date=June 9, 2025 |work=[[The Province]]}}</ref> Šī bija Vankūveras "Canucks" AHL fārmkluba otrā iekļūšana izslēgšanas spēļu pēdējā kārtā 10 sezonu laikā. 2025. gada 23. jūnijā komanda ieguva savu pirmo Kaldera kausu, sešās spēlēs uzvarot [[Šarlotas "Checkers"]] komandu. No 2021. gada līdz 20205. gadam komandā spēlēja latviešu [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]]. 2025. gadā Ebotsfordas komandas sastāvā Šilovs izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju. == Sasniegumi == * '''[[Kaldera kauss]]''': 1 ** 2024.—2025.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/legionari/24062025-silovs_kaldina_triumfu_un_tiek_atzits_par|title=Šilovs kaldina triumfu un tiek atzīts par Kaldera kausa vērtīgāko spēlētāju|date=2025. gada 24. jūn.|website=sportacentrs.com}}</ref> * '''Konferences čempioni''': 1 ** 2024.—2025. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Kanāda-aizmetnis}} [[Kategorija:Amerikas hokeja līgas klubi]] [[Kategorija:Kanādas hokeja klubi]] kmgqtj8r0z47rmxvo6ptp6hglubsluz 0 603720 4500548 4299123 2026-07-30T15:30:03Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Luhanskas tautas republikas karogs]] to [[Luhanskas Tautas Republikas karogs]] 4500548 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Luhanskas Tautas Republikas karogs]] 79oq21mgcsjh32h3nlan9hl2ktbetez 0 603722 4500549 4299126 2026-07-30T15:30:08Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Luhanskas tautas republikas karogs]] to [[Luhanskas Tautas Republikas karogs]] 4500549 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Luhanskas Tautas Republikas karogs]] 79oq21mgcsjh32h3nlan9hl2ktbetez 0 603738 4500724 4299184 2026-07-31T04:15:39Z Biafra 13794 4500724 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Roman Empire - Cyprus (125 AD).svg|thumb|Kipras romiešu province kartē]] '''Kipra''' ([[latīņu valoda|latīņu:]] ''Cyprus'') bija [[Romas impērija]]s [[province]], kas atradās mūsdienu [[Kipra (sala)|Kipras salā]] [[Vidusjūra]]s austrumu daļā. Tā kļuva par Romas provinci 58. gadā p.m.ē., kad to iekļāva impērijas sastāvā pēc tam, kad to ieņēma romiešu karaspēks. Romas valdīšanas laikā Kipra kļuva par nozīmīgu tirdzniecības un stratēģisko punktu, pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]. Svarīga loma bija arī [[varš|vara]] un citu minerālu ieguvei, īpaši apkārtnē pie Tamassas un Solas. [[Kristietība]] Kiprā izplatījās agri, un jau 1. gadsimtā salu apmeklēja [[Svētais Pāvils|apustulis Pāvils]] un viņa pavadonis [[Barnaba]], kurš, pēc tradīcijas, pats bija cēlies no Kipras. Tā rezultātā Kipra kļuva par vienu no pirmajām kristīgajām kopienām [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]]. Romas un vēlāk [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] laikā uz salas tika uzceltas daudzas baznīcas, un Kipra ieguva ievērojamu reliģisku nozīmi. Pirms Romas kundzības Kipra bija bijusi dažādu civilizāciju kontrolē, tostarp ēģiptiešu, asīriešu, persiešu un helēnistiskās valdības laikā — [[Ptolemaju dinastija]]s pārvaldībā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Romas impērijas provinces]] fe1tace5agk7m05ic1tk27u6dfwm2yz 0 603740 4500725 4500363 2026-07-31T04:17:51Z Biafra 13794 /* ASV karabāzes */ 4500725 wikitext text/x-wiki [[Attēls:F-4G 81st TFS serviced at Spangdahlem 1990.JPEG|thumb|[[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēku]] karabāze (1990)]] '''Karabāze''' ir pastāvīga vai pagaidu militāra bāze, kurā izvietoti [[karavīri]], [[bruņutehnika]] un apgādes resursi. Tās kalpo aizsardzībai, apmācībai, operāciju vadībai, [[loģistika]]i un spēku izvietošanai. Bāzes var atrasties gan valsts iekšienē, gan ārvalstīs un būt starptautiskas alianses pārvaldībā (piemēram, [[NATO]]). Tās var būt specializētas — [[gaisa spēki|gaisa]], [[jūras spēki|jūras]], [[sauszemes bruņotie spēki|sauszemes spēkiem]] vai stratēģiskajām [[Raķete|raķetēm]] — un ir nozīmīgas valsts drošībā. Karabāzēs bieži ietilpst plaša infrastruktūra — [[kazarmas]], komandcentri, apmācību [[Poligons|poligoni]], ieroču noliktavas, remontdarbnīcas, [[slimnīca]]s un [[Lidlauks|lidlauki]]. Tām jābūt stratēģiski izvietotām, lai nodrošinātu ātru reaģēšanu krīzes situācijās un atbalstu militārajām operācijām. Daudzas bāzes darbojas arī kā civilmilitāras sadarbības centri, palīdzot dabas katastrofu seku novēršanā vai humanitārajās misijās. Mūsdienās karabāzēm ir arī pieaugoša nozīme kiberdrošībā un informācijas tehnoloģiju uzturēšanā, ņemot vērā augošo apdraudējumu digitālajā vidē. Dažas bāzes kalpo arī kā pētniecības un attīstības centri jaunām tehnoloģijām, tostarp [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātiem]], [[Mākslīgais intelekts|mākslīgajam intelektam]] un modernām aizsardzības sistēmām. == ASV karabāzes == Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) karabāzu aptuveni 140 valstīs. Nozīmīga daļa šo karabāzu atrodas valstīs, kas ar ASV saistītas ar militāriem līgumiem un paktos ([[NATO]], [[SEATO]] u. c.). Šīs bāzes kalpo ne tikai kā stratēģiski militārie punkti reģionālajai drošībai un spēku projekcijai, bet arī kā loģistikas un apgādes centri, izlūkošanas un novērošanas vietas, kā arī krīzes situācijās — kā militārās operāciju platformas. Daļa bāzu atrodas [[Eiropa|Eiropā]] (piemēram, [[Vācija|Vācijā]], [[Itālija|Itālijā]]), [[Āzija|Āzijā]] (piemēram, [[Japāna|Japānā]], [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]]), [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un [[Klusā okeāna reģions|Klusā okeāna reģionā]]. Dažas no šīm bāzēm ir pastāvīgas ar lielu karaspēka klātbūtni, citas — pagaidu vai kopīgi izmantotas ar attiecīgās valsts karaspēku. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Karš]] ml27xy0pum4o9x1eotqau0vmu295m93 10 605658 4500541 4499910 2026-07-30T14:33:47Z Biafra 13794 4500541 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = Rīgas Zeļļu spēlētāji | rādīt_sastāvu = jā | bg = fuchsia | fg = indigo | komanda = Rīgas Zeļļi | komanda_saite = Rīgas Zeļļi | turnīrs = pašreizējais sastāvs | apakša teksts = | list = * 9 [[Raivo Kudrjavcevs|Kudrjavcevs]] * 10 [[Rolands Šulcs|Šulcs]] * 20 [[Ritvars Nikolajevs|Nikolajevs]] * 31 [[Jānis Bērziņš (basketbolists)|J. Bērziņš]] * ? [[Kristians Feierbergs|Feierbergs]] * ? [[Kristers Ķikusts|Ķikusts]] * ? [[Tonijs Pērkinss|Pērkinss]] * ? [[Matīss Varns|Varns]] * ? [[Tailers Vols|Vols]] * Galvenais treneris [[Roks Kondratavičs]] * Treneri: [[Raimonds Feldmanis|Feldmanis]] * [[Akselis Vairogs|Vairogs]] * [[Oskars Zurkovs|Zurkovs]] }}<noinclude> [[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes|Rīgas Zeļļi]] </noinclude> jmcb7oa92iuedhmpcckogj354z2c1i9 4500738 4500541 2026-07-31T04:43:37Z Biafra 13794 4500738 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = Rīgas Zeļļu spēlētāji | rādīt_sastāvu = jā | bg = fuchsia | fg = indigo | komanda = Rīgas Zeļļi | komanda_saite = Rīgas Zeļļi | turnīrs = pašreizējais sastāvs | apakša teksts = | list = * 9 [[Raivo Kudrjavcevs|Kudrjavcevs]] * 10 [[Rolands Šulcs|Šulcs]] * 20 [[Ritvars Nikolajevs|Nikolajevs]] * 31 [[Jānis Bērziņš (basketbolists)|J. Bērziņš]] * ? [[Kristians Feierbergs|Feierbergs]] * ? [[Kristers Ķikusts|Ķikusts]] * ? [[Tonijs Pērkinss|Pērkinss]] * ? [[Toms Skuja|Skuja]] * ? [[Matīss Varns|Varns]] * ? [[Tailers Vols|Vols]] * Galvenais treneris [[Roks Kondratavičs]] * Treneri: [[Raimonds Feldmanis|Feldmanis]] * [[Akselis Vairogs|Vairogs]] * [[Oskars Zurkovs|Zurkovs]] }}<noinclude> [[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes|Rīgas Zeļļi]] </noinclude> kpifnx3y5w62bckp40pler715el144s 0 608237 4500488 4407894 2026-07-30T12:57:31Z Bendžamins 76862 4500488 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|11|6}} | birth_place = | caps1 = 6 | caps2 = 36 | caps3 = 56 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Arminia Bielefeld]] II | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Arminia Bielefeld]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[TSV 1860 Munich|1860 Munich]] | countryofbirth = {{vieta|Vācija|Hofgaismara}} | currentclub = {{flaga|Grieķija}} [[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 185 | image = ManCity20240722-051 (Ortega).jpg | caption = Štefans Ortega 2024. gadā | pcupdate = {{dat|2026|07|30|sk|bez}} | name = | playername = Štefans Ortega | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2010—2011 | years2 = 2011—2014 | years3 = 2014—2017 | years4 = 2016 | caps4 = 2 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[TSV 1860 Munich|1860 Munich]] II | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Arminia Bielefeld]] | years5 = 2017—2022 | caps5 = 166 | goals5 = 0 | years6 = 2022—2026 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | caps6 = 25 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest]] | years7 = 2026 | caps7 = 3 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Grieķija}} [[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]] | years8 = 2026— | caps8 = 0 | goals8 = 0 }} '''Štefans Ortega''' ({{Val|de|Stefan Ortega Moreno}}, dzimis {{Dat|1992|11|6}}) ir [[Vācieši|vāciešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Ortega pārstāv [[Grieķijas Superlīga]]s komandu [[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Pirejas "Olympiacos"]]. Iepriekš pārstāvējis Vācijas komandas [[Bīlefeldes "Arminia"]] un ''[[TSV 1860 Munich|1860 Munich]]'', kā arī Anglijas komandas ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' un ''[[Nottingham Forest]]''. == Sasniegumi == '''Manchester City''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]], [[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023—24]] * [[FA kauss]]: 2022—23 * [[FA Community Shield]]: 2024 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022—23]] * [[UEFA Superkauss]]: 2023 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2023 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ortega, Štefans}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Hesenē dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Bīlefeldes "Arminia" spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Pirejas "Olympiacos" spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] 6rnffpwcdkwawsgbnxscazutc6qepme 0 613191 4500652 4497141 2026-07-30T21:06:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500652 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Mana brīvība | attēls = | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Ilze Kunga-Melgaile]] | producents = * [[Aijas Bērziņa]] * [[Marija Razgute]] | scenārijs = * Anna Kalniņa * [[Inga Rozentāle]] | aktieri = * [[Ērika Eglija|Ērika Eglija-Grāvele]] * [[Darius Meškauskas]] * [[Gints Grāvelis]] * [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] * [[Egons Dombrovskis]] | mūzika = Doms Strupinsks | operators = Maksims Efross | montāža = | studija = * ''[[Tasse Film]]'' * ''M-Films'' | izplatītājs = | izdošana = | ilgums = | valsts = * {{LAT}} * {{LTU}} | valoda = latviešu, krievu | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Mana brīvība"''' ir [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Latvija]]s [[drāmas filma]], kuras režisore ir [[Ilze Kunga-Melgaile]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Ērika Eglija|Ērika Eglija-Grāvele]], [[Darius Meškauskas]], [[Gints Grāvelis]], [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] un [[Egons Dombrovskis]]. Galvenās varones prototips aizgūts no [[Poļi|poļu]] izcelsmes sabiedriski aktīvās personības, žurnālistes un politiķes [[Ita Kozakeviča|Itas Kozakevičas]],<ref>[https://burzma.lv/2023/08/28/filmas-mana-briviba-mediju-brokastis-burzma/ Filmas “Mana brīvība” mediju brokastis BURZMĀ]</ref> un tās darbība notiek [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laikā]], kad I. Kozakeviča bija viena no [[Latvijas Tautas fronte]]s līderiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/recenzijas/par-atmodu-un-milestibu.-spelfilmas-_mana-briviba_-recenzija-14306115|title=Par Atmodu un mīlestību. Spēlfilmas Mana brīvība recenzija|website=www.diena.lv|access-date=2026-01-02}}</ref> Filmas pirmizrāde notika {{dat|2023|9|28||bez}}.<ref>{{ziņu atsauce |title=Pirmizrādi piedzīvojusi filma "Mana brīvība", kas vēsta par Atmodas laiku |url=https://tv3.lv/izklaide/kino/pirmizradi-piedzivojusi-filma-mana-briviba-kas-vesta-par-atmodas-laiku/ |accessdate={{dat|2026|7|21||bez}} |agency=tv3.lv |date={{dat|2023|9|29||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} * [https://www.kinoraksti.lv/domas/recenzija/mana-briviba-koridora-starp-fikciju-un-drosmi-1143 "Mana brīvība". Koridorā starp fikciju un drosmi] (''kinoraksti.lv'') * [https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/04.10.2023-musu-un-jusu-brivibas-personisks-filmas-mana-briviba-apskats.a526161/ Mūsu un jūsu brīvības — personisks filmas "Mana brīvība" apskats] (''lsm.lv'') * [https://www.nkc.gov.lv/lv/mana-briviba Mana brīvība] (Nacionālais kino centrs) * [https://www.diena.lv/raksts/kd/recenzijas/par-atmodu-un-milestibu.-spelfilmas-_mana-briviba_-recenzija-14306115 Par Atmodu un mīlestību. Spēlfilmas Mana brīvība recenzija] (''diena.lv'') * [https://www.kinoraksti.lv/domas/recenzija/mana-briviba-atmodas-iekalsana-1145 "Mana brīvība". Atmodas iekalšana] (''kinoraksti.lv'') [[Kategorija:2023. gada Latvijas filmas]] bfe71pljjjdarpfp38klbmpvl7y8tgy 0 615116 4500819 4392830 2026-07-31T08:55:03Z Egilus 27634 4500819 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Evelīna Otto | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2006|8|2}} | dz_viet = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 188 [[centimetrs|cm]] | svars = | iesauka = | poz = [[Spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]], [[Centrs (basketbols)|centrs]] | kar_sāk = | kar_beig = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Denver East HS'' ([[Kolorādo]]) | koledža = | augstskola = [[Jūtas Universitāte]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} Jūtas Universitāte | numurs = | līga = [[NCAA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2022—2023 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[RSU (sieviešu basketbola klubs)|RSU]] | kl_sez 2 = 2023—2024 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]] | kl_sez 3 = 2025—pašlaik | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Jūtas Universitāte]] | kl_sez 4 = | klubs 4 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut sezonas = 2025—pašlaik | taut = {{bkw|Latvija}} | ni izmaiņas = <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[BSBL|Baltijas čempione]] <small>(2024)</small> * [[LSBL|Latvijas čempione]] <small>(2024)</small> | slavz = | aģenti = | dzimums = S <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Evelīna Otto''' (dzimusi {{dat|2006|8|2}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketboliste]], spēlē [[Spēka uzbrucējs|spēka uzbrucējas]] un [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. Bijusi visu vecumu Latvijas jaunatnes basketbola izlašu dalībniece, ir pieaugušo [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas izlases]] spēlētāja. 2026. gadā E. Otto pārstāv [[Jūtas Universitāte]]s komandu [[ASV]] [[NCAA]] čempionātā. Mācījusies [[Ventspils 4. vidusskola|Ventspils 4. vidusskolā]], piedalījusies [[dambrete]]s Eiropas U10 čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/30072026-evelina_otto_amerikaniem_patik_sevi_lieli|title=Evelīna Otto: "Amerikāņiem patīk sevi lielīt – realitāti saproti tikai klātienē"|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-07-31|date=2026-07-30|language=lv}}</ref> Jaunatnes basketbolā trenēties sākusi [[Ventspils|Ventspilī]], pārstāvējusi tās komandu [[LJBL]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.futuresportsgroup.com/clients/evelina-otto|title=Evelina Otto|last=GROUP|first=FUTURE SPORTS|website=FUTURE SPORTS GROUP|access-date=2025-11-25}}</ref>, bet pēc tam turpinājusi spēlēt Basketbola skolas "Rīga" sistēmas komandās "Centrs" un TTP. 2022.—2023. gada sezonā debitēja pieaugušo basketbolā, ar [[RSU (sieviešu basketbola klubs)|RSU]] komandu izcīnot bronzas medaļu [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|Baltijas Basketbola līgā]] un sudrabu [[Latvijas Sieviešu basketbola līga|Latvijas čempionātā]]. 2023.—2024. gada sezonā pārstāvēja Latvijas vadošo komandu [[Rīgas TTT]], kuras sastāvā kļuva par Baltijas un Latvijas čempioni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/17022025-otra_latviete_mormonu_zeme_evelina_otto_s|title=Otrā latviete Mormoņu zemē: Evelīna Otto spēlēs spēcīgajā "Big 12" līgā|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-11-25|date=2025-02-17|language=lv}}</ref> Pēc tam pārstāvēja vidusskolas komandu ASV [[Kolorādo|Kolorādo štatā]] ''Denver East HS.'' 2025. gada rudenī E. Otto uzsāka studijas [[Jūtas Universitāte]]s komandā, kuras basketbola komandu pārstāv [[NCAA]] čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://utahutes.com/sports/womens-basketball/roster/evelina-otto/16880|title=Evelina Otto - Women's Basketball|website=University of Utah Athletics|access-date=2025-11-25|date=2025-11-07|language=en}}</ref> Spēlējusi Latvijas U-16, U-18 un U-20 izlasēs Eiropas čempionātos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/240369/otto-evelina|title=Evelina Otto, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2025-11-25|language=en}}</ref> 2025. gada vasarā debitējusi pieaugušo [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas izlases]] sastāvā. E. Otto atveido vienu no galvenajām varonēm — basketbolisti [[Skaidrīte Smildziņa-Budovska|Skaidrīti Smildziņu-Budovsku]] 2025. gada [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmā "[[Tīklā. TTT leģendas dzimšana]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/mvp/51891001/cilveks/120094226/vai-zinaji-ka-vina-ir-filmu-zvaigzne-evelina-otto-uzmirdz-basketbola-laukuma-un-uz-liela-ekrana|title="Vai zināji, ka viņa ir filmu zvaigzne?" Evelīna Otto uzmirdz basketbola laukumā un uz lielā ekrāna|last=Freimanis|first=Jānis|website=Delfi|access-date=2025-11-25|date=2025-11-07|language=lv}}</ref> Par lomu viņa tika izvirzīta [[Lielā Kristapa balva]]i, kā pretendente uz Labākās otrā plāna aktrises lomu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Otto, Evelīna}} [[Kategorija:2006. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola uzbrucēji]] [[Kategorija:Basketbola centri]] br5czk04gmpdup2mf5b9lb89q3fapvz 0 615637 4500580 4500261 2026-07-30T17:20:38Z Baisulis 11523 /* Miruši */ uzvārda atveide..... 4500580 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|kino|kino}} Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2026. gads|2026. gada]]''' starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm. Šajā gadā [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvas]] kategorijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]" ieguvēja "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (1930. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]" kļūst par [[neaizsargājams darbs|neaizsargājamu darbu]]. ''[[Vitaphone]]'' svin savu 100. gadadienu, ''[[Dolby Stereo]]'' svin savu 50. gadadienu un ''[[Pixar|Pixar Animation Studios]]'' svin savu 40. gadadienu. == Ienesīgākās filmas == Šis ir pēc tīmekļa vietnes ''[[Internet Movie Database|IMDb.com]]'' datiem veidots 2026. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2026/|title=2026 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2026|7|28||bez}}}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="margin:auto; text-align:left" |+Ienesīgākās 2026. gada filmas (atjaunināts 28.07.2026) |- ! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi |- ! style="text-align:center;"| 1 | "[[Rotaļlietu stāsts 5]]" (''To Story 5'') |''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' | ${{sk|1023924909}} |- ! style="text-align:center;"| 2 | "[[Maikls (2026. gada filma)|Maikls]]" (''Michael'') | ''[[Lionsgate]]'' / ''[[Universal Pictures|Universal]]'' | ${{sk|1016068388}} |- ! style="text-align:center;"| 3 | "[[Super Mario Galaktika: Filma]]" (''The Super Mario Galaxy Movie'') | ''Universal'' | ${{sk|1011157101}} |- ! style="text-align:center;"| 4 | "[[Sātans Pradas brunčos 2]]" (''The Devil Wears Prada 2'') | ''[[20th Century Studios|20th Century]]'' | ${{sk|690898651}} |- ! style="text-align:center;"| 5 | "[[Projekts 'Ave Maria']]" (''Project Hail Mary'') | ''[[Amazon MGM Studios|Amazon MGM]]'' | ${{sk|684234722}} |- ! style="text-align:center;"| 6 | ''[[Pegasus 3]]'' (飞驰人生3) | ''Maoyan'' | ${{sk|656459523}} |- ! style="text-align:center;"| 7 | "[[Odiseja (filma)|Odiseja]]" (''The Odyssey'') |''Universal'' | ${{sk|652025310}} |- ! style="text-align:center;"| 8 | "[[Apsēstība (2025. gada filma)|Apsēstība]]" (''Obsession'') | ''[[Focus Features|Focus]]'' / ''Universal'' | ${{sk|458642700}} |- ! style="text-align:center;"| 9 | "[[Minioni un mošķi]]" (''Minions & Monsters'') | ''Universal'' | ${{sk|413797875}} |- ! style="text-align:center;"| 10 | "[[Backrooms. Bez izejas]]" (''Backrooms'') |''[[A24]]'' | ${{sk|389741657}} |} == Notikumi == === Balvu pasniegšanas ceremonijas === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- |4. janvāris |[[31. Kritiķu izvēles balva]] |''[[Critics Choice Association]]'' |{{vieta|ASV|Kalifornija}} |- |11. janvāris |[[83. Zelta globusa balva]] |''Golden Globes, LLC'' |{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} |- |17. janvāris |[[38. Eiropas Kino balva]] |[[Eiropas Kino akadēmija]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |- |22. februāris |[[79. BAFTA kino balva]] |[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |- |1. marts |[[2025. gada Lielā Kristapa balva]] |[[Latvijas Kinematogrāfistu savienība]] |{{vieta|Latvija|Rīga}} |- |15. marts |[[98. Kinoakadēmijas balva]] |[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] |{{vieta|ASV|Losandželosa}} |} === Kinofestivāli === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- | 12. februāris — 22. februāris | [[76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Vācija|Berlīne}} |- | 12. maijs — 23. maijs | [[2026. gada Kannu kinofestivāls]] | [[Kannu kinofestivāls]] | {{vieta|Francija|Kannas}} |- |} == Balvas == '''[[Zelta palmas zars]] ([[2026. gada Kannu kinofestivāls]]):''' :'''"[[Fjords (filma)|Fjords]]"''' (''Fjord''), režisors [[Kristians Mundžiu]], {{ROM}} '''[[Zelta lācis]] ([[76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]):''' : '''''[[Gelbe Briefe]]''''', režisors [[Ilkers Čataks]], {{DEU}}, {{TUR}} == Miruši == <!-- Šajā 2026. gada "kino" sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Izņēmums ir, ja izveidots raksts LV wiki --> {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%;" |+ |- style="background:#dae3e7; text-align:center;" ! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce |- valign="top" |- ! rowspan=3 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Janvāris]] | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Bēla Tars]] || style="text-align:center;"| 70 || style="text-align:center;"| ungārs || style="text-align:center;"| režisors, scenārists ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://telex.hu/english/2026/01/06/tarr-bela-has-died|title=Béla Tarr, legendary Hungarian filmmaker dies aged 70|website=telex.hu|access-date=2026-01-08|date=2026-01-06}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Anda Zaice]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| latviete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devusies kādreizējā Jaunatnes teātra aktrise Anda Zaice |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/26.01.2026-muziba-devusies-kadreizeja-jaunatnes-teatra-aktrise-anda-zaice.a631586/ |accessdate={{dat|2026|2|1||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|1|26||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Ketrina O'Hāra]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| kanādiete || style="text-align:center;"| aktrise, scenāriste ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Lee |first1=Benjamin |title=Catherine O'Hara, award-winning actor of big and small screen, dies aged 71 |url=https://www.theguardian.com/film/2026/jan/30/catherine-o-hara-dead-actor-home-alone |newspaper=[[The Guardian]] |access-date=January 30, 2026 |date=January 30, 2026}}</ref>}} |- ! rowspan=8 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Februāris]] |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Bads Korts]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Risen |first1=Clay |title=Bud Cort, Who Starred in 1971's 'Harold and Maude,' Dies at 77 |url=https://www.nytimes.com/2026/02/11/movies/bud-cort-dead.html |website=[[The New York Times]] |access-date=February 11, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Džeimss van der Bīks]] || style="text-align:center;"| 48 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Gates |first1=Anita |title=James Van Der Beek, ''Dawson's Creek'' Actor, Dies at 48 After Cancer Battle |url=https://www.nytimes.com/2026/02/11/arts/television/james-van-der-beek-dead.html |access-date=February 11, 2026 |newspaper=The New York Times |date=February 11, 2026 |archive-url=https://archive.today/20260211200140/https://www.nytimes.com/2026/02/11/arts/television/james-van-der-beek-dead.html |archive-date=February 11, 2026 |dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Toms Nūnans]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris, režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Sandomir |first1=Richard |title=Tom Noonan, Actor Renowned for Onscreen Menace, Dies at 74 |url=https://www.nytimes.com/2026/02/21/movies/tom-noonan-dead.html |website=The New York Times |access-date=February 22, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''15'' || [[Roberts Dūvols]] || style="text-align:center;"| 95 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris, režisors ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/culture-lifestyle/culture/robert-duvall-dead/|title=Robert Duvall, Oscar-Winning Acting Legend, Dies at 95|publisher=The Wrap|date=February 16, 2026|accessdate=February 16, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Frederiks Vaizmens]] || style="text-align:center;"| 96 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| dokumentālists, montāžas režisors ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2026/02/16/frederick-wiseman-dead-filmmaker-documentaries/|title=Frederick Wiseman, a master of immersive documentaries, dies at 96|last=Smith|first=Harrison|date=February 16, 2026|work=[[The Washington Post]]|access-date=February 16, 2026|language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Ēriks Deins]] || style="text-align:center;"| 53 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Edel |first1=Victoria |last2=Jordan |first2=Julie |date=February 19, 2026 |title=Eric Dane, Grey's Anatomy and Euphoria Star, Dead at 53 Nearly 1 Year After Announcing ALS Diagnosis |url=https://people.com/eric-dane-dead-greys-anatomy-star-was-53-11717334 |access-date=February 19, 2026 |magazine=[[People]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Roberts Keredīns]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |first=Lindsay |last=Bahr |date=February 24, 2026 |title=Robert Carradine, 'Revenge of the Nerds' and 'Lizzie McGuire' star, dies at 71 |url=https://apnews.com/article/robert-carradine-dies-5b5b3ee6f40b4a82a37221f04641988f |access-date=February 28, 2026 |publisher=Associated Press |archive-date=February 28, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260228011635/https://apnews.com/article/robert-carradine-dies-5b5b3ee6f40b4a82a37221f04641988f |dead-url=no}}</ref>}} |- ! rowspan=8 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Marts]] |- | style="text-align:center;"| ''5'' || [[Jānis Streičs]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| latvietis || style="text-align:center;"| režisors, aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/05.03.2026-89-gadu-vecuma-muziba-devies-izcilais-latviesu-kino-un-teatra-rezisors-janis-streics.a637580/|title=89 gadu vecumā mūžībā devies izcilais latviešu kino un teātra režisors Jānis Streičs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-05|language=lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Pēteris Simms]] || style="text-align:center;"| 73 || style="text-align:center;"| igaunis || style="text-align:center;"| režisors ||{{center|<ref>[https://kultuur.err.ee/1609965395/suri-rezissoor-peeter-simm Suri režissöör Peeter Simm] {{et ikona}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Čaks Noriss]] || style="text-align:center;"| 86 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/cwynpwydp0xt|title=Action movie star Chuck Norris has died aged 86, his family says|website=BBC News|access-date=2026-03-20|date=2026-03-20|language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Nikolass Brendons]] || style="text-align:center;"| 54 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=O'Connell |first1=Mikey |title=Nicholas Brendon, ‘Buffy the Vampire Slayer’ Star, Dies at 54 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/nicholas-brendon-dead-buffy-the-vampire-slayer-1236543090/ |access-date=21 March 2026 |agency=The Hollywood Reporter}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Valerija Perīna]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=De los Reyes |first=Lisa |date=March 23, 2026 |title=Valerie Perrine, Superman actress and Lenny Oscar nominee, dies at 82 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/valerie-perrine-dead-superman-lenny-1236544394/ |access-date=March 24, 2026 |work=The Hollywood Reporter}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''25'' || [[ Aleksandrs Klūge]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| vācietis || style="text-align:center;"| režisors ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce | title=Filmemacher und Autor Alexander Kluge ist tot | website=[[Der Spiegel]] | date=26 March 2026 | url=https://www.spiegel.de/kultur/alexander-kluge-ist-tot-a-f4351091-01ca-4f58-958d-922509b09d3f | language=de | access-date=26 March 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[ Džeimss Tolkans]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce| last1 = Barnes| first1 = Mike| title = James Tolkan, 'Back to the Future' and 'Top Gun' Actor, Dies at 94| url = https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/james-tolkan-dead-back-to-the-future-top-gun-1236549260/| access-date = March 27, 2026| magazine = [[The Hollywood Reporter]]| date = March 27, 2026}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Aprīlis]] |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Mārio Ādorfs]] || style="text-align:center;"| 95 || style="text-align:center;"| vācietis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-04-09 |title=Mario Adorf ist tot: Deutsche Schauspiel-Legende starb im Alter von 95 Jahren |url=https://www.sueddeutsche.de/kultur/mario-adorf-tot-95-jahre-schauspieler-deutschland-legende-winnetou-li.3465287 |access-date=2026-04-13 |website=[[Süddeutsche Zeitung]] |language=de}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Natālija Beja]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| francūziete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Vely |first=Yannick |date=2026-04-18 |title=Elle était l'incarnation de l'élégance au cinéma : l'actrice Nathalie Baye est morte |url=https://www.parismatch.com/culture/cinema/elle-etait-lincarnation-de-lelegance-au-cinema-lactrice-nathalie-baye-est-morte-267657 |language=fr |publisher=Paris Match |access-date=2026-04-18}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Nadja Faresa]] || style="text-align:center;"| 57 || style="text-align:center;"| francūziete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-04-18 |title=L'actrice Nadia Farès est morte après son accident en piscine |url=https://www.bfmtv.com/culture/l-actrice-nadia-fares-est-morte-apres-son-accident-en-piscine_AD-202604170925.html |access-date=2026-04-18 |website=BFM |language=fr}}</ref>}} |- ! rowspan=6 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Maijs]] |- | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]] || style="text-align:center;"| 80 || style="text-align:center;"| latvietis || style="text-align:center;"| kinooperators, režisors, scenārists ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Mūžībā devies Andrejs Apsītis |url=https://www.kinosavieniba.lv/jaunumi/muziba-devies-andrejs-apsitis-112 |website=Latvijas Kinematogrāfistu Savienība |accessdate={{dat|2026|6|26||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Donalds Gibbs]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref name="People">{{Ziņu atsauce|url=https://people.com/revenge-of-the-nerds-actor-donald-gibb-dies-at-71-11973649 |title=Donald Gibb, Revenge of the Nerds and Bloodsport Actor, Dies at 71|first1=Tommy|last1=McArdle|work=[[People|People Magazine]]|date=May 13, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Klodina Lonžē]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| francūziete || style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Barnes |first1=Mike |title=Claudine Longet, Singer-Actress Who Shot Skier Spider Sabich, Dies at 84 |url=https://www.hollywoodreporter.com/music/music-news/claudine-longet-dead-andy-williams-spider-sabich-1236595818/ |access-date=May 14, 2026 |work=The Hollywood Reporter |date=May 14, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''18'' || [[Toms Keins]] || style="text-align:center;"| 64 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| balss aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2026/tv/news/tom-kane-dead-star-wars-powerpuff-girls-1236752823|title=Tom Kane, 'Star Wars' and 'Powerpuff Girls' Voice Actor, Dies at 64|language=en|author=Payton Turkeltaub|website=[[Variety]]|date=2026-05-18|access-date=2026-05-18}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Kellija Kērtisa]] || style="text-align:center;"| 69 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Barnes |first1=Mike |title=Kelly Curtis, Actress and Sister of Jamie Lee Curtis, Dies at 69 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/kelly-curtis-dead-jamie-lee-curtis-tony-curtis-janet-leigh-1236609393/ |website=The Hollywood Reporter |access-date=30 May 2026 |date=30 May 2026}}</ref>}} |- ! rowspan=11 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūnijs]] |- | style="text-align:center;"| ''1'' || [[Entonijs Heds]] || style="text-align:center;"| 72 || style="text-align:center;"| anglis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Hayward |first=Anthony |date=2026-06-07 |title=Anthony Head obituary |url=https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2026/jun/07/anthony-head-obituary |access-date=2026-06-07 |work=The Guardian |issn=0261-3077}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''4'' || [[Maržāna Sātrāpī]] || style="text-align:center;"| 56 || style="text-align:center;"| irāniete / francūziete || style="text-align:center;"| režisore, scenāriste ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lepoint.fr/culture/marjane-satrapi-lautrice-de-persepolis-est-morte-a-lage-de-56-ans-EYJF3UW2QRBZJPBC54YR3RML7A/ |magazine=Le Point |title=Marjane Satrapi, l'autrice de « Persepolis », est morte à l'âge de 56 ans |first=Baudouin | last = Eschapasse |date=4 June 2026|language=fr}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Pauls Butkēvičs]] || style="text-align:center;"| 85 || style="text-align:center;"| latvietis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |last1=Kušķe |first1=Baiba |last2=Mazvērsīte |first2=Daiga |authorlink2=Daiga Mazvērsīte |title=Mūžībā devies filmu «Hipokrāta zvērests» un «Elpojiet dziļi» aktieris Pauls Butkēvičs |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/12.06.2026-muziba-devies-filmu-hipokrata-zverests-un-elpojiet-dzili-aktieris-pauls-butkevics.a651224/ |accessdate={{dat|2026|6|26||bez}} |publisher=lsm.lv |date={{dat|2026|6|12||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Enriko Avots]] || style="text-align:center;"| 73 || style="text-align:center;"| latvietis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/523812-muziba-devies-enriko-avots.htm|title=Mūžībā devies mīlēts latviešu kino un teātra aktieris|website=nra.lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Ena Šedīna]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |first1=Geoff |last1=Herbert |date=2026-06-15 |title=‘80s TV star dies at 77, leaves behind a ‘burning hatred for Trump’ |url=https://www.syracuse.com/celebrity-news/2026/06/80s-tv-star-dies-at-77-leaves-behind-a-burning-hatred-for-trump.html |access-date=2026-06-16 |website=syracuse}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Ludmila Ikere]] || style="text-align:center;"| 96 || style="text-align:center;"| latviete || style="text-align:center;"| režisore ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pēc garas un darbiem bagātas dzīves mūžībā devusies dokumentālo filmu režisore, scenāriste un literāte LUDMILA IKERE (1929-2026) |url=https://www.facebook.com/KinoMuzejs/posts/pēc-garas-un-darbiem-bagātas-dzīves-mūžībā-devusies-dokumentālo-filmu-režisore-s/1591355652755622/ |website=facebook.com |accessdate={{dat|2026|6|26||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Deveja Čeisa]] || style="text-align:center;"| 35 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Tangcay |first=Jazz |date=June 17, 2026 |title=Daveigh Chase, Disney's Lilo Voice Actor and 'The Ring' Villain, Dies at 35 |url=https://variety.com/2026/film/obituaries-people-news/daveigh-chase-dead-lilo-actor-the-ring-1236784015/ |access-date=June 17, 2026 |work=Variety}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] || style="text-align:center;"| 85 || style="text-align:center;"| latvietis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://ltds.lv/lv/jaunumi/raksts/martins-verdins-1941-2026-4081/|title=Mārtiņš Vērdiņš (1941-2026)|publisher=ltds.lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Maikls Birns]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| brits || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Michael Byrne dead: 'Harry Potter' and 'Braveheart' actor was 82|url=https://www.msn.com/en-us/movies/news/michael-byrne-dead-harry-potter-and-braveheart-actor-was-82/ar-AA26Utze?ocid=msedgntp&pc=NMTS&cvid=6a449341e9ef4b3d8e38e6ef6849d4ca&ei=12 |access-date=2026-07-01 |website=www.msn.com}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''24'' || [[Ena Blaita]] || style="text-align:center;"| 98 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/ann-blyth-dead-mildred-pierce-1236631347/|title=Ann Blyth, the Evil Daughter in ‘Mildred Pierce,’ Dies at 98|website=The Hollywood Reporter|date=June 25, 2026|access-date=June 25, 2026}}</ref>}} |- ! rowspan=7 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Luīza Lasere]] || style="text-align:center;"| 87 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Barnes |first1=Mike |title=Louise Lasser, Star of ‘Mary Hartman, Mary Hartman,’ Dies at 87 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/louise-lasser-dead-mary-hartman-mary-hartman-star-1236639950/ |access-date=7 July 2026 |publisher=The Hollywood Reporter |date=7 July 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Sems Nīls]] || style="text-align:center;"| 78 || style="text-align:center;"| jaunzēlandietis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Humphrey |first1=Andrew |title=Sam Neill, Jurassic Park actor, dies aged 78 |url=https://www.bbc.com/news/live/crl1gk55rzet |work=[[BBC News]] |access-date=13 July 2026 |date=13 July 2026 |archive-date=13 July 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260713061616/https://www.bbc.com/news/live/crl1gk55rzet |dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Brenda Frikere]] || style="text-align:center;"| 81 || style="text-align:center;"| īriete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Bartlett |first=Rhett |date=17 July 2026 |title=Brenda Fricker, Oscar-Winning Actress in 'My Left Foot,' Dies at 81 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/brenda-fricker-dead-my-left-foot-1236650849/ |access-date=17 July 2026 |work=The Hollywood Reporter |archive-date=17 July 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260717135346/https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/brenda-fricker-dead-my-left-foot-1236650849/ |dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Keilija Hotla]] || style="text-align:center;"| 18 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Clarke |first=Naomi |date=21 July 2026 |title=Kaylee Hottle: ''Godzilla vs Kong'' actress dies in car crash at 18 |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c62v7e2dw12o |access-date=21 July 2026 |website=BBC News |archive-date=July 21, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260721210339/https://www.bbc.co.uk/news/articles/c62v7e2dw12o |dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''22'' || [[Čaks Rasels]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| režisors, scenārists, producents ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Chuck Russell, Director of 'The Mask,' Dies at 74 |url=https://variety.com/2026/film/news/chuck-russell-dead-the-mask-the-blob-1236820565/ |date=2026-07-24 |website=Variety}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''29'' || [[Glens Hansards]] || style="text-align:center;"| 56 || style="text-align:center;"| īrs || style="text-align:center;"| aktieris, dziesmu autors ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Calnan |first1=Denise |last2=Nolan |first2=Darragh |last3=Schiller |first3=Robin |date=29 July 2026 |title=Oscar-winning musician Glen Hansard dies in Dublin motorcycle crash |url=https://www.independent.ie/irish-news/oscar-winning-musician-glen-hansard-dies-in-dublin-motorcycle-crash/a/159330721.html |access-date=29 July 2026 |website=[[Irish Independent]] |archive-date=29 July 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260729110858/https://www.independent.ie/irish-news/oscar-winning-musician-glen-hansard-dies-in-dublin-motorcycle-crash/a/159330721.html |dead-url=no}}</ref>}} <!-- |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[mēnesis]] |- | style="text-align:center;"| ''datums'' || [[vārds_uzvārds]] || style="text-align:center;"| vecums || style="text-align:center;"| tautība || style="text-align:center;"| ko_darīja ||{{center|saite}} --> |} {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.imdb.com/search/title/?title_type=feature,short&release_date=2026-01-01,2026-12-31&adult=include&sort=num_votes,desc 2026. gada filmu saraksts] vietnē [[Internet Movie Database|IMDb]] {{en ikona}} [[Kategorija:2026. gads kino| ]] 92gsp3z7w0ovp6x5u5g9fqmoxt1ruk9 0 616706 4500469 4500013 2026-07-30T12:10:23Z Baisulis 11523 /* Rūpnīcu komandas */ uzvārda precizējums..... 4500469 wikitext text/x-wiki {{F1 sezona | Vds = FIA [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] | Vds2 = WRC | Vds3 = WRC | Iepr = 2025 | Tagad = 2026 | Nākam = 2027 }} {{vairāki attēli | image_gap = | caption_align = center | align = right | direction = vertical | width = 240 | image1 = 2014 Rallye Deutschland by 2eight DSC2587.jpg | caption1 = Pašreizējais čempionāta pilotu līderis [[Elfins Evanss]] | image2 = 2023 Central European Rally - Martin (cropped).jpg | caption2 = Pašreizējais čempionāta stūrmaņu līderis [[Skots Mārtins]] | image3 = 2025 Toyota GR Yaris Rally 1 Katsuta.jpg | caption3 = ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]'' (attēlā ''[[Toyota GR Yaris Rally1|GR Yaris Rally1]]'') pašreizējie čempionāta līderi ražotāju klasē. }} '''2026. gada FIA Pasaules rallija čempionāts''' ir notiekoša motoru sporta sezona, kas ir [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] 54. sezona. Pasaules rallija čempionāts ir starptautiska [[autorallijs|rallija]] seriāls, ko organizē [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (FIA) un ''WRC Promoter GmbH''. Komandas un ekipāžas sacenšas par Pasaules rallija čempionāta titulu pilotiem, stūrmaņiem un ražotājiem. Ekipāžas var brīvi sacensties ar automašīnām, kas atbilst ''Rally1'' līdz ''Rally5'' grupu noteikumiem; tomēr tikai ražotāji, kas sacenšas ar ''Rally1'' automašīnām, ir tiesīgi gūt punktus ražotāju čempionātā. Čempionāts sākās 2026. gada janvārī ar [[Montekarlo rallijs|Montekarlo ralliju]] un noslēgsies 2026. gada novembrī ar [[Saūda Arābijas rallijs|Saūda Arābijas ralliju]]. Sēriju atbalsta [[WRC2]] un [[WRC3]] kategorijas katrā čempionāta posmā un ''[[Junior WRC]]'' atsevišķos pasākumos. [[Sebastjēns Ožjē]] un [[Vensāns Landē]] ir pašreizējie čempioni pilotu un stūrmaņu konkurencē, nodrošinot sev 2025. gada čempiontitulu 2025. gada [[Saūda Arābijas rallijs|Saūda Arābijas rallijā]]. ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' ir pašreizējie ražotāju čempioni. Piecas kārtas pirms čempionāta finiša līderi pilotu un stūrmaņu konkurencē ir [[Elfins Evanss]] un [[Skots Mārtins]], par 25 punktiem apsteidzot [[Takamoto Katsuta|Takamoto Katsutu]] un [[Ārons Džonstons|Āronu Džonstonu]]. [[Sami Pajari]] un [[Marko Salminens]] ieņem trešo vietu, atpaliekot vēl par astoņiem punktiem. Ražotāju čempionātā pašreizējie čempioni ir ''Toyota Gazoo Racing WRT'' ar 156 punktu pārsvaru pār ''[[Hyundai Shell Mobis WRT]]''. == Kalendārs == {{VietasKarte+|World|width=600|float=up |caption=Karte, kurā attēlotas 2026. gada čempionāta ralliju norises vietas. Sacensību galvenās mītnes ir atzīmētas ar melniem punktiem. |alt= |places= <!-- Montekarlo -->{{VietasKarte~|World|lat_deg=44.5594|lon_deg=6.0786|mark=Black pog.svg|label=}} <!-- Zviedrija-->{{VietasKarte~|World|lat_deg=63.825|lon_deg=20.263889|mark=Black pog.svg|label=}} <!-- Kenija -->{{VietasKarte~|World|lat_deg=-1.286389|lon_deg=36.817222|mark=Black pog.svg|label=}} <!-- Horvātija-->{{VietasKarte~|World|lat_deg=45.816667|lon_deg=15.983333|mark=Black pog.svg|label=}} <!-- Spānija-->{{VietasKarte~|World|lat_deg=28.125833|lon_deg=-15.435278|mark=Black pog.svg|label=}} <!-- Portugāle -->{{VietasKarte~|World|lat_deg=41.183333|lon_deg=-8.7|mark=Black pog.svg|label=}} <!-- Japāna -->{{VietasKarte~|World|lat_deg=35.183333|lon_deg=136.9|mark=Black pog.svg|label=}} <!-- Grieķija -->{{VietasKarte~|World|lat_deg=37.975|lon_deg=22.976667|mark=Black pog.svg|label=}} <!-- Igaunija -->{{VietasKarte~|World|lat_deg=58.383333|lon_deg=26.716667|mark=Black pog.svg|label=}} <!-- Somija -->{{VietasKarte~|World|lat_deg=62.142929|lon_deg=25.431517|mark=Black pog.svg|label=}} <!-- Paragvaja -->{{VietasKarte~|World|lat_deg=-27.33|lon_deg=-55.88|mark=Black pog.svg|label=}} <!-- Čīle -->{{VietasKarte~|World|lat_deg=-36.828194|lon_deg=-73.051369|mark=Black pog.svg|label=}} <!-- Itālija {{VietasKarte~|World|lat_deg=40.916667|lon_deg=9.5|mark=Black pog.svg|label=}} --> <!-- Saūda Arābija -->{{VietasKarte~|World|lat_deg=21.543333|lon_deg=39.172778|mark=Black pog.svg|label=}} }} 2026. gada sezonā sacensības paredzētas četrpadsmit posmos Eiropā, Āfrikā, Dienvidamerikā un Āzijā. {|class="wikitable" style="font-size: 85%;" !Posms !Sākums !Noslēgums !Rallijs !Rallija galvenā mītne !Segums !Posmi !Distance !{{piezīme|Ats.|Atsauce}} |- !1 |22. janvāris |25. janvāris |{{flaga|Monako}} [[Montekarlo rallijs]] |[[Gapa]], [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]], Francija |align=center|jaukts{{efn|[[Montekarlo rallijs]] notiek uz asfalta un sniega seguma.}} |align=center|17 |align=center|339,15 km |align=center|<ref name="Monte-Carlo Route">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/|title=Itinerary Rallye Automobile de Monte-Carlo 2026|work=eWRC-results.com|access-date=31 July 2025}}</ref> |- !2 |12. februāris |15. februāris |{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrijas rallijs]] |[[Ūmeo]], [[Vesterbotenas lēne]], Zviedrija |align=center|sniegs |align=center|18 |align=center|300,66 km |align=center|<ref name="Sweden Route">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96256-rally-sweden-2026/|title=Itinerary Rally Sweden 2026|work=eWRC-results.com|access-date=1 November 2025}}</ref> |- !3 |12. marts |15. marts |{{flaga|Kenija}} [[Safari rallijs|Kenijas safari rallijs]] |[[Nairobi]], [[Nakuru apgabals]], Kenija |align=center|grants |align=center|20 |align=center|350,52 km |align=center|<ref name="Kenya Route">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96257-safari-rally-kenya-2026/|title=Itinerary Safari Rally Kenya 2026|work=eWRC-results.com|access-date=25 December 2025}}</ref> |- !4 |9. aprīlis |12. aprīlis |{{flaga|Horvātija}} [[Horvātijas rallijs]] |[[Rijeka]], Horvātija |align=center|asfalts |align=center|20 |align=center|300,28 km |align=center|<ref name="Croatia Route">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/itinerary|title=Itinerary Croatia Rally 2026|work=eWRC-results.com|access-date=11 February 2026}}</ref> |- !5 |23. aprīlis |26. aprīlis |{{flaga|Spānija}} [[Kanāriju salu rallijs]] |[[Laspalmasa de Grankanārija]], [[Grankanārija]], Spānija |align=center|asfalts |align=center|18 |align=center|322,04 km |align=center|<ref name="Spain Route">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96259-rally-islas-canarias-rally-of-spain-2026/itinerary|title=Itinerary Rally Islas Canarias - Rally of Spain 2026|work=eWRC-results.com|access-date=11 February 2026}}</ref> |- !6 |7. maijs |10. maijs |{{flaga|Portugāle}} [[Portugāles rallijs]] |[[Matoziņjoša]], [[Portu]], Portugāle |align=center|grants |align=center|23 |align=center|344,91 km |align=center|<ref name="Portugal Route">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96260-vodafone-rally-de-portugal-2026/itinerary|title=Itinerary Vodafone Rally de Portugal 2026|work=eWRC-results.com|access-date=23 February 2026}}</ref> |- !7 |28. maijs |31. maijs |{{flaga|Japāna}} [[Japānas rallijs]] |[[Tojota]], [[Aiči prefektūra]], Japāna |align=center|asfalts |align=center|20 |align=center|302,82 km |align=center|<ref name="Japan Route">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96261-forum8-rally-japan-2026/itinerary|title=Itinerary FORUM8 Rally Japan 2026|work=eWRC-results.com|access-date=30 April 2026}}</ref> |- !8 |25. jūnijs |28. jūnijs |{{flaga|Grieķija}} [[Akropoles rallijs|Grieķijas Akropoles rallijs]] |[[Lutraki]], [[Korintija]], Grieķija |align=center|grants |align=center|17 |align=center|323,31 km |align=center|<ref name="Greece Route">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96262-eko-acropolis-rally-greece-2026/itinerary|title=Itinerary EKO Acropolis Rally Greece 2026|work=eWRC-results.com|access-date=7 March 2026}}</ref> |- !9 |16. jūlijs |19. jūlijs |{{flaga|Igaunija}} [[Igaunijas rallijs]] |[[Tartu]], Igaunija |align=center|grants |align=center|18 |align=center|301,80 km |align=center|<ref name="Estonia Route">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96263-delfi-rally-estonia-2026/itinerary|title=Itinerary Delfi Rally Estonia 2026|work=eWRC-results.com|access-date=16 May 2026}}</ref> |- !10 |30. jūlijs |2. augusts |{{flaga|Somija}} [[Somijas rallijs]] |[[Jiveskile]], [[Vidussomija]], Somija |align=center|grants |align=center|20 |align=center|316,60 km |align=center|<ref name="Finland Route">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96264-secto-rally-finland-2026/itinerary|title=Itinerary Secto Rally Finland 2026|work=eWRC-results.com|access-date=7 March 2026}}</ref> |- !11 |27. augusts |30. augusts |{{flaga|Paragvaja}} [[Paragvajas rallijs]] |[[Enkarnasjona]], [[Itapuas departaments]], Paragvaja |align=center|grants |align=center|22 |align=center|358,88 km |align=center|<ref name="Paraguay Route">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96265-ueno-rally-del-paraguay-2026/itinerary|title=Itinerary Ueno Rally del Paraguay 2026|work=eWRC-results.com|access-date=8 July 2026}}</ref> |- !12 |10. septembris |13. septembris |{{flaga|Čīle}} [[Čīles rallijs]] |[[Konsepsjona]], [[Biobio reģions]], Čīle |align=center|grants |align=center|{{tableTBA}} |align=center|{{tableTBA}} |align=center| |- !13 |1. oktobris |4. oktobris |{{flaga|Itālija}} [[Itālijas Sardīnijas rallijs]] |[[Algēro]], [[Sardīnija]], Itālija |align=center|grants |align=center|17 |align=center|306,92 km |align=center|<ref name="Italy Route">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96267-rally-italia-sardegna-2026/itinerary|title=Itinerary Rally Italia Sardegna 2026|work=eWRC-results.com|access-date=20 June 2026}}</ref> |- !14 |11. novembris |14. novembris |{{flaga|Saūda Arābija}} [[Saūda Arābijas rallijs]] |[[Džida]], [[Mekas province]], Saūda Arābija |align=center|grants |align=center|16 |align=center|320,34 km |align=center|<ref name="Saudi Arabia Route">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96268-rally-saudi-arabia-2026/itinerary|title=Rally Saudi Arabia 2026|work=eWRC-results.com|access-date=25 July 2026}}</ref> |- |colspan="9" style="background-color:#EAECF0;text-align:center"|'''Avoti:'''<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/2026-fia-world-rally-championship-calendar|title=2026 FIA World Rally Championship calendar revealed|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.fia.com/news/fia-world-motor-sport-council-approves-2026-wrc-calendar|title=FIA World Motor Sport Council approves 2026 WRC Calendar|work=[[Starptautiskā Automobiļu federācija]]|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}</ref> |} === Kalendārās izmaiņas === [[Attēls:Croatia Rally 2021 Ban Jelacic Square.jpg|thumb|250px|[[Horvātijas rallijs]] atgriezīsies čempionāta programmā pēc tam, kad 2025. gadā to rīkoja kā [[Eiropas rallija čempionāts|Eiropas rallija čempionāta]] posms]] * [[Horvātijas rallijs]] atgriezās čempionāta programmā pēc 2025. gada sezonas izlaišanas, aizstājot [[Centrāleiropas rallijs|Centrāleiropas ralliju]].<ref>{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.autosport.com/wrc/news/croatia-strikes-new-deal-to-rejoin-wrc-in-2026/10673079/|title=Croatia strikes new deal to rejoin WRC in 2026|work=Autosport|publisher=Motorsport Network|date=15 November 2024|access-date=16 November 2024}}</ref> * Itālijas rallijs un [[Japānas rallijs]] apmainījās kalendāra vietām, un apstiprināts, ka jaunais ''[[Rally di Roma Capitale]]'', ko no 2027. gada nomainīs [[Itālijas Sardīnijas rallijs|Itālijas Sardīnijas ralliju]].<ref>{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-2026-calendar-confirmed/|title=WRC 2026 calendar confirmed|work=DirtFish|date=31 July 2025|access-date=1 August 2025}}</ref> * [[Akropoles rallijs|Akropoles rallija]] organizatori paziņoja par galvenās mītnes maiņu, un pēc pieciem gadiem [[Lamija|Lamijā]] par jauno bāzi kļūs [[Lutraki]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.acropolisrally.gr/2025/en/category-media/news/general-en/847-a-new-chapter-for-eko-acropolis-rally-greece-loutraki-to-host-the-2026-edition|title=A New Chapter for EKO Acropolis Rally Greece: Loutraki to host the 2026 edition|work=[[Acropolis Rally]]|date=15 October 2025|access-date=19 October 2025}}</ref> == Rūpnīcu komandas == Saskaņā ar ''Rally1'' noteikumiem čempionātā piedalīsies tabulā uzskaitītie ražotāji.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/hyundais-wrc-future-confirmed-for-2026-season/10746916/|title=Hyundai's WRC future confirmed for 2026 season|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}</ref> Visas ekipāžas izmantos ''[[Hankook]]'' piegādātās riepas.<ref>{{Ziņu atsauce|first=James|last=Bowen|url=https://dirtfish.com/rally/hankook-to-become-wrc-tire-supplier-from-2025|title=Hankook to become WRC tire supplier from 2025|work=DirtFish|date=6 December 2023|access-date=2 June 2024}}</ref> {|class="wikitable" style="font-size: 85%;" <!-- |+{{nowrap|[[Group Rally1|Rally1]] entries eligible to score manufacturer points}} --> !Ražotājs !Komanda !Automobilis !Nr. !Pilots !Stūrmanis !Posmi |- !rowspan="2"|''[[Ford Motor Company|Ford]]'' |rowspan="2"|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport Ford WRT]]'' |rowspan="2"|''[[Ford Puma Rally1]]'' |align="center"|55 |{{flaga|Īrija}} [[Džošs Makerlīns]] |{{flaga|Īrija}} [[Īoins Trīsijs]] |align="center"|1—10 |- |align="center"|{{tableTBA}} |{{flaga|Īrija}} [[Džons Ārmstrongs]] |{{flaga|Īrija}} [[Šeins Bērns]] |align="center"|1—10 |- !rowspan="5"|''[[Hyundai Motor Company|Hyundai]]'' |rowspan="5"|{{flaga|Dienvidkoreja}} ''[[Hyundai World Rally Team|Hyundai Shell Mobis WRT]]'' |rowspan="5"|''[[Hyundai i20 N Rally1]]'' |align="center"|4 |{{flaga|Somija}} [[Esapekka Lappi]] |{{flaga|Somija}} [[Enni Malkonens]] |align="center"|2—3, 9—10 |- |align="center"|6 |{{flaga|Spānija}} [[Dani Sordo]] |{{flaga|Spānija}} [[Kandido Karrera]] |align="center"|5—6, 8 |- |align="center"|11 |{{flaga|Beļģija}} [[Tjerī Nevils]] |{{flaga|Beļģija}} [[Marteins Vidage]] |align="center"|1—10 |- |align="center"|16 |{{flaga|Francija}} [[Adrjēns Furmo]] |{{flaga|Francija}} [[Aleksandrs Korija]] |align="center"|1—10 |- |align="center"|20 |{{flaga|Jaunzēlande}} [[Heidens Pedons]] |{{flaga|Jaunzēlande}} [[Džons Kenards]] |align="center"|1, 4, 7 |- !rowspan="6"|''[[Toyota Motor Corporation|Toyota]]'' |rowspan="5"|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]'' |rowspan="5"|''[[Toyota GR Yaris Rally1]]'' |rowspan="2" align="center"|1 |rowspan="2"|{{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]] |{{flaga|Francija}} [[Vensāns Landē]] |align="center"|1, 3, 5—9 |- |{{flaga|Francija}} [[Žiljēns Ingrasija]] |align="center"|10 |- |align="center"|18 |{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]] |{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]] |align="center"|2, 4 |- |align="center"|33 |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Elfins Evanss]] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Skots Mārtins]] |align="center"|1—10 |- |align="center"|99 |{{flaga|Zviedrija}} [[Olivers Sūlbergs]] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Eliots Edmondsons]] |align="center"|1—10 |- |{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota Gazoo Racing WRT2]]'' |''[[Toyota GR Yaris Rally1]]'' |align="center"|5 |{{flaga|Somija}} [[Sami Pajari]] |{{flaga|Somija}} [[Marko Salminens]] |align="center"|1—10 |- |colspan="7" style="background-color:#EAECF0;text-align:center"|'''Avoti:'''<ref name="Monte Carlo entry list">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/entries|title=Entry list Rallye Automobile Monte-Carlo 2026|website=eWRC-results.com|access-date=6 January 2026}}</ref><ref name="Sweden entry list">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/entries|title=Entry list Rally Sweden 2026|website=eWRC-results.com]|access-date=17 January 2025}}</ref><ref name="Kenya entry list">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96257-safari-rally-kenya-2026/entries|title=Entry list Safari Rally Kenya 2026|website=eWRC-results.com|access-date=15 February 2026}}</ref><ref name="Croatia entry list">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/entries|title=Entry list Croatia Rally 2026|website=eWRC-results.com|access-date=16 March 2026}}</ref><ref name="Spain entry list">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96259-rally-islas-canarias-rally-of-spain-2026/entries|title=Entry list Rally Islas Canarias – Rally of Spain 2026|website=eWRC-results.com|access-date=31 March 2026}}</ref><ref name="Japan entry list">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96261-forum8-rally-japan-2026/entries|title=Entry list FORUM8 Rally Japan 2026|work=eWRC-results.com|access-date=6 May 2026}}</ref><ref name="Greece entry list">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96262-eko-acropolis-rally-greece-2026/entries|title=Entry list EKO Acropolis Rally Greece 2026|work=eWRC-results.com|access-date=2 June 2026}}</ref><ref name="Estonia entry list">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96263-delfi-rally-estonia-2026/entries|title=Entry list Delfi Rally Estonia 2026|work=eWRC-results.com|access-date=22 June 2026}}</ref><ref name="Finland entry list">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96264-secto-rally-finland-2026/entries|title=Entry list Secto Rally Finland 2026|work=eWRC-results.com|access-date=3 July 2026}}</ref> |} Šādas ekipāžas pieteicās ''Rally1'' sacīkstēm kā privātie braucēji vai saskaņā ar vienošanos ar ražotājiem. {|class="wikitable" style="font-size: 85%" |+{{nowrap|''Rally1'' dalībnieki nevar iegūt ražotāja punktus}} !Ražotājs !Komanda !Automobilis !Nr. !Pilots !Stūrmanis !Posmi |- !rowspan="3"|''[[Ford Motor Company|Ford]]'' |rowspan="3"|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport Ford WRT]]'' |rowspan="3"|''[[Ford Puma Rally1]]'' |align="center"|9 |{{flagicon|GRE}} [[Jordanis Serderidis]] |{{flagicon|BEL}} [[Frederiks Miklots]] |align="center"|8 |- |align="center"|13 |{{flaga|Luksemburga}} [[Greguārs Munsters]] |{{flaga|Beļģija}} [[Luijs Louka]] |align="center"|1 |- |align="center"|22 |{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņš Sesks]] |{{flaga|Latvija}} [[Renārs Francis]] |align="center"|2, 6, 8—10 |- !rowspan="2"|''[[Toyota Motor Corporation|Toyota]]'' |rowspan="2"|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]'' |rowspan="2"|''[[Toyota GR Yaris Rally1]]'' |align="center"|18 |nowrap|{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]] |{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]] |align="center"|1, 3, 5—10 |- |align="center"|37 |nowrap|{{flaga|Itālija}} [[Lorenco Bertelli]] |{{flaga|Itālija}} [[Simone Skatolins]] |align="center"|2 |- |colspan="7" style="background-color:#EAECF0;text-align:center"|'''Avoti:'''<ref name="Monte Carlo entry list"/><ref name="Sweden entry list"/><ref name="Kenya entry list"/><ref name="Croatia entry list"/><ref name="Spain entry list"/><ref name="Japan entry list"/><ref name="Greece entry list"/><ref name="Estonia entry list"/><ref name="Finland entry list"/> |} === Izskaidrojums === ''M-Sport'' saglabāja [[Džošs Makērlīns|Džoša Makērlīna]] un [[Eions Treisijs|Eiona Treisija]] ekipāžu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/armstrong-gets-rally1-call-up-at-m-sport-for-2026/|title=Armstrong steps up to Rally1 as M-Sport confirms 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=17 December 2025|access-date=17 December 2025}}</ref> [[Džons Ārmstrongs]] un [[Šeins Bērns]] pameta [[Eiropas rallija čempionāts|Eiropas rallija čempionātu]], lai aizpildītu vietas ''Motorsport Ireland Rally Academy'' sastāvā, aizstājot [[Greguārs Munsters|Greguāru Munsteru]] un [[Luijs Luks|Luiju Luku]] otrajā pilna laika ekipāžas vietā.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/armstrong-gets-rally1-call-up-at-m-sport-for-2026/|title=Armstrong gets Rally1 call up at M-Sport for 2026|work=DirtFish|date=17 December 2025|access-date=17 December 2025}}</ref> Vēlāk apstiprināts, ka Munsters sezonas atklāšanas sacīkstēs piedalīsies komandas trešajā ''Rally1'' automašīnā.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/munster-gets-rally1-drive-for-monte-carlo/|title=Munster gets Rally1 drive for Monte Carlo|work=DirtFish|date=19 December 2025|access-date=20 December 2025}}</ref> [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņš Sesks]] turpinās komandas sastāvā piedalīties daļējā programmā, sezonas laikā piedaloties septiņās sacensībās.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/sesks-remains-in-wrc-with-m-sport-in-2026/|title=Sesks remains in WRC with M-Sport in 2026|work=DirtFish|date=16 January 2026|access-date=17 January 2026}}</ref> {{vairāki attēli | image1 = Esapekka Lappi - Rallye Mexico 2019.jpg | image2 = Rajd Polski 2015 Dani Sordo 2.JPG | image3 = Christchurch Ashley Forest (Tayler Burke 2024).jpg | total_width = 400 | footer = [[Esapekka Lappi]] (pa kreisi), [[Dani Sordo]] (vidū) un [[Haidens Pedons]] (pa labi) atgriezīsies nepilnas sezonas sacensībās | align = left }} ''[[Hyundai Motor Company|Hyundai]]'' komandā paliek [[Tjerī Nevils]] un [[Marteins Vidage]], kā arī [[Adrjēns Furmo]] un [[Aleksandrs Korija]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/paddon-back-in-wrc-as-hyundai-confirm-five-driver-2026-line-up|title=Paddon back in WRC as Hyundai confirm five-driver 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}</ref> Trešo automašīnu dalīs ekipāžas, kuras vadīs [[Esapekka Lappi]], [[Dani Sordo]] un [[Haidens Pedons]].<ref>{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/paddon-lappi-sordo-trio-replaced-tanak-at-hyundai/|title=Paddon, Lappi, Sordo trio replace Tänak at Hyundai|work=DirtFish|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}</ref> Pedons pirmo reizi piedalīsies čempionāta ''premium'' līmenī kopš 2018. gada [[Austrālijas rallijs|Austrālijas rallija]].<ref>{{Ziņu atsauce|first=David|last=Evans|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/how-paddons-unheard-of-wrc-return-happened/|title=How Paddon's "unheard of" WRC return happened|work=DirtFish|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}</ref> Lappi un Sordo arī plāno atgriezties komandā pēc iepriekšējiem nepilnā 2024. gada čempionāta.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/haydn-paddon-esapekka-lappi-and-dani-sordo-join-hyundai-2026-wrc-line-up/10782383/|title=Hayden Paddon, Esapekka Lappi and Dani Sordo join Hyundai 2026 WRC line-up|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=5 December 2025|access-date=9 December 2025}}</ref> [[Ots Tenaks]] paziņoja par nenoteikta ilguma pārtraukumu no čempionāta pēc 2025. gada sezonas beigām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/breaking:tanak-calls-time-on-wrc-career|title=Tänak announces indefinite break from WRC|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=9 November 2025|access-date=9 November 2025}}</ref> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|thumb|200px|[[Olivers Sūlbergs]] atgriezties rallijā savā pirmajā pilna laika sezonā]] ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' komandā paliek [[Elfins Evanss]] un [[Skots Mārtins]] kā pilna laika braucēji, kopā ar [[Sami Pajari]] un [[Marko Salminens]], kā arī [[Takamoto Katsuta]] un [[Ārons Džonstons]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/solberg-steps-up-as-toyota-confirms-five-car-2026-line-up|title=Solberg steps up as Toyota confirms five-car 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=10 November 2025|access-date=10 November 2025}}</ref> [[Sebastjēns Ožjē]] un [[Vinsents Landē]] turpinās piedalīties daļējā programmā, lai komandas sastāvā piedalītos desmit rallijos.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/ogier-confirms-hell-do-10-wrc-rounds-in-2026/|title=Ogier confirms he'll do 10 WRC rounds in 2026|work=DirtFish|date=29 November 2025|access-date=29 November 2025}}</ref> [[Žiljēns Ingrasija]], Ožjē bijušais stūrmanis, aizstās Landē, kurš 2026. gada [[Somijas rallijs|Somijas rallijā]] nepiedalīsies personisku iemeslu dēļ.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/ingrassia-answers-last-minute-call-up-from-ogier|title=Ingrassia answers last-minute call up from Ogier|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=27 July 2026|access-date=28 July 2026}}</ref> [[Kalle Rovanpera]] paziņoja, ka pametīs čempionātu, lai turpinātu karjeru [[formulas sacīkstes|formulas sacīkstēs]], jo parakstījis līgumu ar ''[[Toyota Gazoo Racing]]'' par dalību [[Super Formula čempionāts|Super Formula čempionātā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://toyotagazooracing.com/wrc/release/2025/1009-01/|title=Kalle Rovanperä takes on exciting new challenge with TOYOTA GAZOO Racing in 2026|work=[[Toyota Gazoo Racing]]|date=9 October 2025|access-date=9 October 2025}}</ref> Tomēr viņš neizslēdza iespēju, ka vēl atgriezīsies rallijā.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.autosport.com/super-formula/news/motivation-rovanpera-switch-rally-single-seaters/10766321/|title=The motivation behind Rovanpera's switch from rally to single-seaters|work=Autosport|publisher=Motorsport Network|date=9 October 2025|access-date=11 October 2025}}</ref> Viņa vietu ''Toyota'' ieņēma [[Olivers Sūlbergs]], kurš noslēdza līgumu par savas pirmās pilnas slodzes sezonu šajā klasē, iepriekš 2022. gadā ar nepilnu slodzi startējot ''Hyundai'' komandā.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/solberg-earns-full-time-rally1-seat-with-toyota/|title=Solberg earns full-time Rally1 seat with Toyota|work=DirtFish|date=10 November 2025|access-date=10 November 2025}}</ref> == Noteikumu izmaiņas == Pēc plašās kritikas par garo maršruta plānu pasākumā ieviestas vismaz desmit atpūtas stundas.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/rest-periods-will-be-mandatory-in-the-2026-wrc-season/10779797/|title=Rest periods will be mandatory in the 2026 WRC season|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=25 November 2025|access-date=1 January 2026}}</ref> Pēc rallija sākuma ir atļauts mainīt arī [[dzinējs|dzinējus]], taču, to darot, ekipāžām tiktu piemērots 60 minūšu laika sods.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-to-introduce-mandatory-rest-hours-in-2026/|title=WRC to introduce mandatory rest hours in 2026|work=DirtFish|date=25 November 2025|access-date=1 January 2026}}</ref> == Sezonas atskaite == === Atklāšanas posmi === Sezonas atklāšanas sacīkstes norisinājās sarežģītos laika apstākļos, kā rezultātā neveiksmes piemeklēja vairākas ekipāžas, tostarp abas ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport]]'' ekipāžas — [[Džošs Makerlīns|Makerlīna]] un [[Īoins Trīsijs|Trīsija]], kā arī [[Džons Ārmstrongs|Ārmstronga]] un [[Šeins Bērns|Bērna]], tādejādi pārtraucot ''M-Sport'' savu 24 gadus ilgo punktu gūšanas sezonu.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/m-sports-24-year-points-scoring-run-ends-in-monte-carlo/|title=M-Sport’s 24-year points-scoring run ends in Monte Carlo|work=DirtFish|date=26 January 2025|access-date=26 January 2025}}</ref> [[Olivers Sūlbergs|Sūlbergs]] un [[Eliots Edmondsons|Edmondsons]] uzvarēja pirmajā rallijā savā pirmajā pilna laika sezonā augstākajā klasē.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Pelamourgues Powers to WRC3 Glory|url=https://www.wrc.com/en/news/pelamourgues-dominates-for-stunning-wrc3-monte-win|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=26 January 2025|access-date=26 January 2025}}</ref> ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' turpināja savu dominanci nākamajā posmā, rallija beigās panākot 1—2—3—4, uzvarot Evansam un Mārtinam.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Evans takes charge as Rally Sweden battle intensifies|url=https://www.wrc.com/en/news/evans-takes-charge-as-rally-sweden-battle-intensifies|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=15 February 2026|access-date=15 February 2026}}</ref> Smagajā Safari rallijā visas trīs ''Toyota'' ekipāžas sestdienā izstājās.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Solberg and Ogier retire on road section, Katsuta inherits Safari lead|url=https://www.wrc.com/en/news/solberg-and-ogier-retire-on-road-section-katsuta-inherits-safari-lead|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=14 March 2026|access-date=12 April 2026}}</ref> Neskatoties uz to, ka pirmajā posmā [[Takamoto Katsuta|Katsuta]] un [[Ārons Džonstons|Džonstons]] atradās ārpus labākā piecinieka, viņi tomēr izcīnīja savu pirmo uzvaru.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Katsuta makes history with maiden WRC victory at Safari Rally Kenya|url=https://www.wrc.com/en/news/katsuta-and-johnston-claim-breakthrough-safari-rally-kenya-victory|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=15 March 2026|access-date=15 March 2026}}</ref> Līdzīgs stāsts risinājās Horvātijā, kur abi čempionāta pretendenti Sūlbergs un Evanss izstājās rallija sākumā.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Pajari leads dramatic Croatia Rally after chaotic Friday morning|url=https://www.wrc.com/en/news/pajari-leads-dramatic-croatia-rally-after-chaotic-friday-morning|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=10 April 2026|access-date=12 April 2026}}</ref> Izvairoties no riepu caurduršanas, [[Tjerī Nevils|Nevils]] un [[Marteins Vidage|Vidage]] izvirzījās vadībā,<ref>{{Ziņu atsauce|first=Alasdair|last=Lindsay|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/rock-induced-mass-punctures-give-neuville-croatia-lead/|title=Rock-induced mass punctures give Neuville Croatia lead|work=DirtFish|date=11 April 2026|access-date=12 April 2026}}</ref> kuru viņi saglabāja līdz pēdējam ''Power Stage'' posmam, kurā viņi avārēja.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Alasdair|last=Lindsay|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/neuville-powerstage-crash-hands-katsuta-croatia-win/|title=Neuville powerstage crash hands Katsuta Croatia win|work=DirtFish|date=12 April 2026|access-date=12 April 2026}}</ref> Katsuta un Džonstons pēc tam mantoja uzvaru un pirmo reizi karjerā bija čempionāta līderi.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Last-stage twist sends Katsuta to Croatia Rally win|url=https://www.wrc.com/en/news/last-stage-twist-sends-katsuta-to-croatia-rally-win|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=12 April 2026|access-date=12 April 2026}}</ref> [[Heidens Pedons|Pedons]] pirmo reizi kopš 2018. gada Austrālijas rallija atgriezās uz goda pjedestāla, izcīnot trešo vietu.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Simon|last=Chapman|title=Paddon survives carnage for WRC podium in Croatia|url=https://speedcafe.com/wrc-news-2026-croatia-rally-hayden-paddon-podium-results-neuville-crash-highlights-video-reaction-comments/|work=Speedcafe|date=13 April 2026|access-date=13 April 2026}}</ref> === Sezonas vidus notikumi === [[Attēls:I20N Hyundai.jpg|thumb|200px|[[Tjerī Nevils]] un [[Marteins Vidage]] bija vadībā 2026. gada [[Akropoles rallijs|Akropoles rallijā]], līdz divu riepu plīsumam, kas atņēma viņiem izredzes uzvarēt rallijā.]] ''Toyota'' dominēja Spānijas rallijā, uzvarot [[Sebastjēns Ožjē|Ožjē]] un [[Vensāns Landē|Landē]].<ref>{{Ziņu atsauce|title=Ogier wins Rally Islas Canarias as Solberg’s challenge ends in heartbreak|url=https://www.wrc.com/en/news/ogier-powers-to-rally-islas-canarias-victory|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=26 April 2026|access-date=27 April 2026}}</ref> Titula pretendenti Sūlbergs un Edmondsons izstājās rallija priekšpēdējā posmā, kad zaudēja otro vieta pēc ietriekšanās barjerā.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/solberg-crashes-on-penultimate-stage-of-canarias/|title=Solberg crashes on penultimate stage of Canarias|work=DirtFish|date=26 April 2026|access-date=1 May 2026}}</ref> Viņi bija ceļā uz divām uzvarām pēc kārtas [[Portugāles rallijs|Portugāles rallijā]], līdz priekšpēdējā posmā riepas plīsums liedza viņiem uzvaru.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/ogier-we-did-the-job-but-didnt-get-the-reward/|title=Ogier: We did the job but didn’t get the reward|work=DirtFish|date=10 May 2026|access-date=16 May 2026}}</ref> Nevils un Vidage vēlāk kļuva par jaunajiem rallija līderiem un uzvarēja sacīkstēs, kas bija pirmā uzvara sezonā ''Hyundai'' komandai.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Neuville wins Portugal after late Toyota heartbreak|url=https://www.wrc.com/en/news/neuville-wins-portugal-after-ogier-heartbreak|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=10 May 2026|access-date=11 May 2026}}</ref> Atgriežoties uz asfalta [[Japānas rallijs|Japānā]], ''Toyota'' atkal dominēja, uzvarot visos divdesmit posmos visā rallijā, Evansam un Mārtinam gūstot savu otro uzvaru sezonā un palielinot savu līderpozīciju čempionātā.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Evans wins FORUM8 Rally Japan to extend WRC title lead|url=https://www.wrc.com/en/news/evans-wins-in-japan-as-toyota-seals-home-podium-sweep|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=31 May 2026|access-date=31 May 2026}}</ref> Ožjē un Landē uzvarēja [[Akropoles rallijs|Akropoles rallijā]] pēc cīņas ar [[Tjerī Nevils|Nevilu]] un [[Marteins Vidage|Vidagi]],<ref>{{Ziņu atsauce|title=Ogier claims 69th WRC win in dramatic Greek finale|url=https://www.wrc.com/en/news/ogier-wins-in-greece-after-dramatic-acropolis-finale|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=28 June 2026|access-date=28 June 2026}}</ref> kuri priekšpēdējā posmā caurdūra divas riepas.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/two-punctures-cost-neuville-acropolis-victory-shot/|title=Two punctures cost Neuville Acropolis victory shot|work=DirtFish|date=28 June 2026|access-date=30 June 2026}}</ref> [[Igaunijas rallijs|Igaunijas rallijā]] dominēja [[Sami Pajari]] un [[Marko Salminens]], kuri izcīnīja savu pirmo uzvaru pēc tam, kad bija vadībā rallijā no pirmā līdz pēdējam posmam.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/pajari-wins-his-first-wrc-event-at-rally-estonia/|title=Pajari wins his first WRC event at Rally Estonia|work=DirtFish|date=19 July 2026|access-date=19 July 2026}}</ref> == Rezultāti un kopvērtējums == === Sezonas kopsavilkums === {|class="wikitable" style="font-size: 85%;" !Posms !Rallijs !Uzvarētājs pilots !Uzvarētājs stūrmanis !Uzvarētāja komanda !Uzvarētāja laiks !Atskaite !{{piezīme|Ats.|Atsauce}} |- !1 |{{flaga|Monako}} [[Montekarlo rallijs]] |{{flaga|Zviedrija}} [[Olivers Sūlbergs]] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Eliots Edmondsons]] |{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]'' |align="center"|4:24:59.0 |align="center"|[[2026. gada Montekarlo rallijs|Atskaite]] |align="center"|<ref>{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Monte Carlo: Solberg dominates ‘proper Monte’ to claim sensational win|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-monte-carlo-oliver-solberg-dominates-to-claim-sensational-win-/10792698/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=25 January 2026|access-date=25 January 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rallye Automobile Monte-Carlo 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=25 January 2026}}</ref> |- !2 |{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrijas rallijs]] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Elfins Evanss]] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Skots Mārtins]] |{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT'' |align="center"|2:35:53.1 |align="center"|[[2026. gada Zviedrijas rallijs|Atskaite]] |align="center"|<ref>{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Sweden: Evans storms to victory as Toyota scores 1–2–3–4|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-sweden-evans-storms-to-victory-as-toyota-scores-1-2-3-4/10797881/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=15 February 2026|access-date=15 February 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rally Sweden 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=15 February 2026}}</ref> |- !3 |{{flaga|Kenija}} [[Safari rallijs|Kenijas safari rallijs]] |{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]] |{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]] |{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT'' |align="center"|3:16:05.6 |align="center"|[[2026. gada Safari rallijs|Atskaite]] |align="center"|<ref>{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Safari Rally Kenya: Katsuta scores maiden WRC win in brutal Safari|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-safari-rally-kenya-katsuta-scores-maiden-wrc-win-in-brutal-safari/10805553/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=15 March 2026|access-date=15 March 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Safari Rally Kenya 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=15 March 2026}}</ref> |- !4 |{{flaga|Horvātija}} [[Horvātijas rallijs]] |{{flaga|Japāna}} Takamoto Katsuta |{{flaga|Īrija}} Ārons Džonstons |{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT'' |align="center"|2:51:15.8 |align="center"|[[2026. gada Horvātijas rallijs|Atskaite]] |align="center"|<ref>{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Croatia: Katsuta wins after final stage crash for Neuville, Lancia takes first WRC2 victory|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-croatia-takamoto-katsuta-wins-after-final-stage-drama-for-thierry-neuville-lancia-takes-first-w/10812318/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=12 April 2026|access-date=12 April 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Croatia Rally 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=12 April 2026}}</ref> |- !5 |{{flaga|Spānija}} [[Kanāriju salu rallijs]] |{{flagicon|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]] |{{flagicon|Francija}} [[Vensāns Landē]] |{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT'' |align="center"|2:43:18.9 |align="center"|[[2026. gada Kanāriju salu rallijs|Atskaite]] |align="center"|<ref>{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Canary Islands: Ogier claims first win of 2026 after Solberg crashes out|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-canary-islands-sebastien-ogier-claims-first-win-of-2026-after-oliver-solberg-crash/10815655/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=26 April 2026|access-date=26 April 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rally Islas Canarias - Rally of Spain 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96259-rally-islas-canarias-rally-of-spain-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=26 April 2026}}</ref> |- !6 |{{flaga|Portugāle}} [[Portugāles rallijs]] |{{flagicon|Beļģija}} [[Tjerī Nevils]] |{{flagicon|Beļģija}} [[Marteins Vidage]] |{{flagicon|Dienvidkoreja}} ''[[Hyundai World Rally Team|Hyundai Shell Mobis WRT]]'' |align="center"|3:53:01.7 |align="center"|[[2026. gada Portugāles rallijs|Atskaite]] |align="center"|<ref>{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Portugal: Neuville gives Hyundai first win of 2026|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-portugal-thierry-neuville-gives-hyundai-first-win-of-2026/10819753/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=10 May 2026|access-date=10 May 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Vodafone Rally de Portugal 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96260-vodafone-rally-de-portugal-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=10 May 2026}}</ref> |- !7 |{{flaga|Japāna}} [[Japānas rallijs]] |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[Elfins Evanss]] |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[Skots Mārtins]] |{{flagicon|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT'' |align="center"|3:17:08.0 |align="center"|[[2026. gada Japānas rallijs|Atskaite]] |align="center"|<ref>{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Japan: Evans claims second win of 2026 to increase championship lead|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-japan-evans-claims-second-win-of-2026-to-increase-championship-lead/10825644/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=31 May 2026|access-date=31 May 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Final results FORUM8 Rally Japan 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96261-forum8-rally-japan-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=31 May 2026}}</ref> |- !8 |{{flaga|Grieķija}} [[Akropoles rallijs|Grieķijas Akropoles rallijs]] |{{flagicon|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]] |{{flagicon|Francija}} [[Vensāns Landē]] |{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT'' |align="center"|3:36:40.7 |align="center"|[[2026. gada Akropoles rallijs|Atskaite]] |align="center"|<ref>{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Acropolis Rally Greece: Ogier wins after double puncture derails Neuville|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-acropolis-rally-greece-sebastien-ogier-takes-perfect-win-as-double-punctures-derail-thierry-neu/10834456/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=28 June 2026|access-date=28 June 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Final results EKO Acropolis Rally Greece 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96262-eko-acropolis-rally-greece-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=28 June 2026}}</ref> |- !9 |{{flaga|Igaunija}} [[Igaunijas rallijs]] |{{flaga|Somija}} [[Sami Pajari]] |{{flaga|Somija}} [[Marko Salminens]] |{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT'' |align="center"|2:31:16.5 |align="center"|[[2026. gada Igaunijas rallijs|Atskaite]] |align="center"|<ref>{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Estonia: Pajari pulls clear as maiden WRC win looms|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-estonia-sami-pajari-pulls-clear-as-maiden-wrc-win-looms/10839980/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=19 July 2026|access-date=19 July 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Delfi Rally Estonia 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96263-delfi-rally-estonia-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=19 July 2026}}</ref> |- !10 |{{flaga|Somija}} [[Somijas rallijs]] | | | |align="center"| |align="center"|[[2026. gada Somijas rallijs|Atskaite]] |align="center"| |- !11 |{{flaga|Paragvaja}} [[Paragvajas rallijs]] | | | |align="center"| |align="center"|[[2026. gada Paragvajas rallijs|Atskaite]] |align="center"| |- !12 |{{flaga|Čīle}} [[Čīles rallijs]] | | | |align="center"| |align="center"|[[2026. gada Čīles rallijs|Atskaite]] |align="center"| |- !13 |{{flaga|Itālija}} [[Itālijas Sardīnijas rallijs]] | | | |align="center"| |align="center"|[[2026. gada Itālijas Sardīnijas rallijs|Atskaite]] |align="center"| |- !14 |{{flaga|Saūda Arābija}} [[Saūda Arābijas rallijs]] | | | |align="center"| |align="center"|[[2026. gada Saūda Arābijas rallijs|Atskaite]] |align="center"| |} === Punktu skaitīšanas sistēma === Punktus piešķir desmit labākajiem finišētājiem katrā posmā.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/fia-reveals-2027-wrc-regulations-new-points-system-for-2025/10681714/|title=FIA reveals 2027 WRC regulations, new points system for 2025|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=12 December 2024|access-date=12 December 2024}}</ref> Ražotāju čempionātā komandas var izvirzīt trīs ekipāžas punktu iegūšanai, taču šos punktus piešķir tikai diviem labākajiem finišētājiem, kas pārstāv ražotāju un brauc ar 2025. gada specifikācijas ''Rally1'' automašīnu. Uzvarētājiem piešķir arī piecus bonusa punktus visu svētdienas posmu kopvērtējumā: četri punkti par otro vietu, trīs par trešo, divi par ceturto un viens par piekto vietu. Tāda pati punktu skala attiecināta arī uz piecām ātrākajām ''Power Stage'' ekipāžām.<ref>{{Ziņu atsauce|first=David|last=Evans|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-points-system-revamped-for-2025/|title=WRC points system revamped for 2025|work=DirtFish|date=12 December 2024|access-date=12 December 2024}}</ref> {|class="wikitable" style="font-size: 85%;" !Pozīcija |style="background:#ffffbf" align="center"|'''1.''' |style="background:#dfdfdf" align="center"|'''2.''' |style="background:#ffdf9f" align="center"|'''3.''' |style="background:#dfffdf" align="center"|'''4.''' |style="background:#dfffdf" align="center"|'''5.''' |style="background:#dfffdf" align="center"|'''6.''' |style="background:#dfffdf" align="center"|'''7.''' |style="background:#dfffdf" align="center"|'''8.''' |style="background:#dfffdf" align="center"|'''9.''' |style="background:#dfffdf" align="center"|'''10.''' |- !Kopvērtējms |style="background:#ffffbf" align="center"|25 |style="background:#dfdfdf" align="center"|17 |style="background:#ffdf9f" align="center"|15 |style="background:#dfffdf" align="center"|12 |style="background:#dfffdf" align="center"|10 |style="background:#dfffdf" align="center"|8 |style="background:#dfffdf" align="center"|6 |style="background:#dfffdf" align="center"|4 |style="background:#dfffdf" align="center"|2 |style="background:#dfffdf" align="center"|1 |- !Svētdiena |style="background:#ffffbf" align="center"|5 |style="background:#dfdfdf" align="center"|4 |style="background:#ffdf9f" align="center"|3 |style="background:#dfffdf" align="center"|2 |style="background:#dfffdf" align="center"|1 |colspan="5" {{n/a}} |- !''Power Stage'' |style="background:#ffffbf" align="center"|5 |style="background:#dfdfdf" align="center"|4 |style="background:#ffdf9f" align="center"|3 |style="background:#dfffdf" align="center"|2 |style="background:#dfffdf" align="center"|1 |colspan="5" {{n/a}} |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category-inline|2026 in World Rally Championship|2026. gada WRC sezona}} * [http://www.wrc.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{fr ikona}} {{es ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.ewrc-results.com/season/2026/ 2026. gada FIA Pasaules rallija čempionāts] vietnē ''eWRC-results.com'' {{WRC sezonas}} [[Kategorija:2026. gads sportā]] [[Kategorija:WRC sezonas]] d7hu0qa2o3il8pceinipyca7kh2ens5 0 619241 4500638 4497140 2026-07-30T20:22:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500638 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Maikls B. Džordans | vārds_orig = ''Michael B. Jordan'' | attēls = Michael B Jordan - Sinners.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Maikls B. Džordans 2025. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1987|2|9}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Santaana|3s=Santaana (ASV)}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, režisors, producents | darbības gadi = 1999—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = [[98. Kinoakadēmijas balva|2025]]:[[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]] ("[[Grēcinieki]]") | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = 2018: "Ekrāna aktieru ģildes balva par izcilu aktieru ansambli filmā" ("[[Melnā Pantera (filma)|Melnā Pantera]]")<br />2025: "Ekrāna aktieru ģildes balva par izcilu aktieru ansambli filmā" ("Grēcinieki")<br />"Ekrāna aktieru ģildes balva Labākais aktieris" ("Grēcinieki") | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Maikls Bakari Džordans''' ({{Val|en|Michael Bakari Jordan}}; dzimis {{Dat|1987|2|9}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]], [[režisors]] un [[kinoproducents|producents]]. Vislabāk pazīstams ar lomām režisora [[Raiens Kūglers|Raiena Kūglera]] filmās "[[Frūtveilas stacija]]" (2013), "[[Krīds: Rokija mantojums]]" (2015), "[[Melnā Pantera (filma)|Melnā Pantera]]" (2018), "[[Melnā Pantera: Vakanda mūžam]]" (2022) un "[[Grēcinieki]]" (2025). Par lomu filmā "Grēcinieki" viņš saņēma [[98. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/izklaide/kino/balva-aktierim-dzordanam-ir-viena-no-skaistakajam-uzvaram-oskaru-ceremonija-teic-kinokritike/|title=Balva aktierim Džordanam ir viena no skaistākajām uzvarām “Oskaru” ceremonijā, vērtē kinokritiķe|last=|first=|website=TV3.LV|access-date=2026-07-21|date=2026-03-16}}{{Novecojusi saite}}</ref> Krīda lomu atveidojis arī filmās "[[Krīds II]]" (2018) un "[[Krīds III]]" (2023), kurai bijis arī režisors. Karjeras sākumā atveidojis lomu seriāla "[[Noklausīšanās]]" (''The Wire'', 2002) pirmajā sezonā. Vēlāk filmējies kanāla [[American Broadcasting Company|ABC]] ziepju operā [[All My Children]] (2003—2006) un [[NBC]] seriālā "[[Visu uzvarai]]" (2009—2011). Piedalījies arī tādās filmās kā "[[Hronikas veidotāji]]" (''Chronicle'', 2012), ''[[That Awkward Moment]]'' (2014), "[[Fantastiskais četrinieks (2015. gada filma)|Fantastiskais četrinieks]]" (2015) un ''[[Just Mercy]]'' (2019). Žurnāls ''[[Time]]'' Džordanu nosauca par vienu no 100 ietekmīgākajiem cilvēkiem pasaulē 2020. un 2023. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://time.com/collection/100-most-influential-people-2020/5888487/michael-b-jordan/|title=Michael B. Jordan: The 100 Most Influential People of 2020|work=Time|access-date=2025-12-30|date=2020-09-23|language=en|archive-date=2020-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20200924085243/https://time.com/collection/100-most-influential-people-2020/5888487/michael-b-jordan/}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://time.com/collection/100-most-influential-people-2023/|title=The 100 Most Influential People of 2023|work=Time|access-date=2025-12-30|language=en|archive-date=2023-04-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20230413151502/https://time.com/collection/100-most-influential-people-2023/}}</ref> Džordans ir arī viens no [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] futbola kluba ''[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]'' īpašniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2021/03/michael-b-jordan-director-creed-3-film-mgm-1234711695/|title=Michael B. Jordan Ready To Fight For New Title As Director Of ‘Creed III’; MGM Dates Film For Thanksgiving 2022|last=Jr|first=Mike Fleming|website=Deadline|access-date=2025-12-30|date=2021-03-10|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Labākais aktieris galvenajā lomā (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Džordans, Maikls B.}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri]] 5kcct6hnzwnvxfz539ma8vx6axwsjmc 4500643 4500638 2026-07-30T20:33:20Z Baisulis 11523 nomainīta atsauce..... 4500643 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Maikls B. Džordans | vārds_orig = ''Michael B. Jordan'' | attēls = Michael B Jordan - Sinners.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Maikls B. Džordans 2025. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1987|2|9}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Santaana|3s=Santaana (ASV)}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, režisors, producents | darbības gadi = 1999—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = [[98. Kinoakadēmijas balva|2025]]:[[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]] ("[[Grēcinieki]]") | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = 2018: "Ekrāna aktieru ģildes balva par izcilu aktieru ansambli filmā" ("[[Melnā Pantera (filma)|Melnā Pantera]]")<br />2025: "Ekrāna aktieru ģildes balva par izcilu aktieru ansambli filmā" ("Grēcinieki")<br />"Ekrāna aktieru ģildes balva Labākais aktieris" ("Grēcinieki") | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Maikls Bakari Džordans''' ({{Val|en|Michael Bakari Jordan}}; dzimis {{Dat|1987|2|9}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]], [[režisors]] un [[kinoproducents|producents]]. Vislabāk pazīstams ar lomām režisora [[Raiens Kūglers|Raiena Kūglera]] filmās "[[Frūtveilas stacija]]" (2013), "[[Krīds: Rokija mantojums]]" (2015), "[[Melnā Pantera (filma)|Melnā Pantera]]" (2018), "[[Melnā Pantera: Vakanda mūžam]]" (2022) un "[[Grēcinieki]]" (2025). Par lomu filmā "Grēcinieki" viņš saņēma [[98. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oscars.org/oscars/ceremonies/2026 |title=The 98th Academy Awards {{!}} (2026) |publisher=[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] |access-date=January 22, 2026 |archive-date=February 8, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260208212003/https://www.oscars.org/oscars/ceremonies/2026 |dead-url=no}}</ref> Krīda lomu atveidojis arī filmās "[[Krīds II]]" (2018) un "[[Krīds III]]" (2023), kurai bijis arī režisors. Karjeras sākumā atveidojis lomu seriāla "[[Noklausīšanās]]" (''The Wire'', 2002) pirmajā sezonā. Vēlāk filmējies kanāla [[American Broadcasting Company|ABC]] ziepju operā [[All My Children]] (2003—2006) un [[NBC]] seriālā "[[Visu uzvarai]]" (2009—2011). Piedalījies arī tādās filmās kā "[[Hronikas veidotāji]]" (''Chronicle'', 2012), ''[[That Awkward Moment]]'' (2014), "[[Fantastiskais četrinieks (2015. gada filma)|Fantastiskais četrinieks]]" (2015) un ''[[Just Mercy]]'' (2019). Žurnāls ''[[Time]]'' Džordanu nosauca par vienu no 100 ietekmīgākajiem cilvēkiem pasaulē 2020. un 2023. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://time.com/collection/100-most-influential-people-2020/5888487/michael-b-jordan/|title=Michael B. Jordan: The 100 Most Influential People of 2020|work=Time|access-date=2025-12-30|date=2020-09-23|language=en|archive-date=2020-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20200924085243/https://time.com/collection/100-most-influential-people-2020/5888487/michael-b-jordan/}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://time.com/collection/100-most-influential-people-2023/|title=The 100 Most Influential People of 2023|work=Time|access-date=2025-12-30|language=en|archive-date=2023-04-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20230413151502/https://time.com/collection/100-most-influential-people-2023/}}</ref> Džordans ir arī viens no [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] futbola kluba ''[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]'' īpašniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2021/03/michael-b-jordan-director-creed-3-film-mgm-1234711695/|title=Michael B. Jordan Ready To Fight For New Title As Director Of ‘Creed III’; MGM Dates Film For Thanksgiving 2022|last=Jr|first=Mike Fleming|website=Deadline|access-date=2025-12-30|date=2021-03-10|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Labākais aktieris galvenajā lomā (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Džordans, Maikls B.}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri]] o7h55n034ne3f5btch4q2uwdj0pyjli 10 619615 4500647 4500225 2026-07-30T20:36:37Z Dainis 876 4500647 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2026 | pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} <!-- --><s>[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1</s> <!-- -->{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} <s>[[Shijian 32]]</s> {{!}} <s>[[Zidingxiang 3]]</s> {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3</s> {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] <!-- -->{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] <!-- -->{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]</s> {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] (3 × [[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]{{,}} [[HUCSat]]{{,}} [[LEOPARDSat-1]]{{,}} [[Coconut]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] <!-- -->{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}} [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}} [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] <!-- -->{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} [[Starshield|USA 608]]{{,}} [[Starshield|USA 609]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 8 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield|USA 610 — USA 618]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[SXM-11]] {{!}} [[Haiyang 2E]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Amazon Leo]] {{!}} [[Swift Boost Mission|LINK]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[CAS500-4]]{{,}} 7 × [[GRUS-3]]{{,}} 4 × [[ICEYE-X]]{{,}} [[PIRX-1]]{{,}} [[CyberCUBE]]{{,}} [[KOSTKA]]{{,}} [[Balkan-3]]{{,}} [[FOSSAST2E-26]]{{,}} [[BRO-31]]{{,}} [[MARINA (pavadonis)|MARINA]]{{,}} [[BOHR]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Sojuz MS-29]]''' {{!}} 21 × [[T1TL-E]] {{!}} [[SCOPE]]{{,}} [[SOLARAS S3]] {{!}} × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]{{,}} 3 × [[Mission Extension Pod|MEP]] {{!}} 6 × [[Dongpo]]{{,}} [[Xiguang 2-01]]{{,}} [[Tianyi 49]]{{,}} [[Zidingxiang 3]] {{!}} [[Tianlian 2-06]] {{!}} [[Tianyi 48]]{{,}} [[Gande 1-01]]{{,}} [[Xiguang 2-03]]{{,}} [[Jitianxing A04]]{{,}} [[Yinglong Fengguang 1]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian 3-01]] {{!}} 2 × [[Tongxin Jishu Shiyan 27]] {{!}} [[USA-585]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> hcfs2r3cn3b2tvk5fc10xnpquvkldl4 0 619616 4500646 4500224 2026-07-30T20:35:58Z Dainis 876 /* Jūlijs */ 4500646 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]]: ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. * [[17. maijs]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. maijs]]: ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem. * [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''. * [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. maijs]]: ** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta; ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[30. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609''); ** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02''). * [[11. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]''; ** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace''); ** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat''). * [[19. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618''); ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]''; ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4''). * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā. * [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''. * [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''. * [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E''). * [[2. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]''; ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[Swift Boost Mission|LINK]]''. * [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''. * [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[16. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''. * [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''. * [[19. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[21. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''. * [[23. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Tianyi 48]]'', ''[[Gande 1-01]]'', ''[[Xiguang 2-03]]'', ''[[Jitianxing A04]]'', ''[[Yinglong Fengguang 1]]''. * [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi. * [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]]. * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''. * [[30. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Tongxin Jishu Shiyan 27]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-585]]'' (''NROL-95''). == Miruši == * [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] rv8hugoalefvne7xcitf7lj7y54km8h 0 619652 4500694 4457716 2026-07-30T22:42:29Z Turaids 8965 4500694 wikitext text/x-wiki '''Latvijas Ainavu arhitektu asociācija''' ('''LAAA''') ir profesionāla organizācija Latvijā, kas pārstāv [[ainavu arhitektūra]]s nozari un veicina tās attīstību, apvienojot dažādu nozaru speciālistus. LAAA dibināta 1995. gada 6. decembrī un līdz šim kopā pārstāv 131 biedru — ainavu arhitektus, ainavu plānotājus, telpiskās attīstības plānotājus, pētniekus, pedagogus, ainavu būvniekus, dendrologus, daiļdārzniekus, parka dārzniekus, studentus u.c., un 5 biedrus — juridiskas personas (ainavu būvniecības un projektēšanas nozarē strādājošus uzņēmumus). Līdz 2018. gadam LAAA nosaukums bija '''Latvijas Ainavu arhitektūras biedrība''' — LAAB. No 2004. gada Latvijas Ainavu arhitektu asociācija veic speciālistu sertifikāciju ainavu arhitektūrā un trīs saistītās jomās (ainavu tehniķis-projektētājs, ainavu tehniķis — darbu vadītājs, parka dārznieks). Līdz 2026. gadam bija sertificēti 99 speciālisti. == Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas dalība organizācijās un profesionālais statuss == LAAA 1996. gadā pievienojās [[Starptautiskā ainavu arhitektu federācija|Starptautiskajai ainavu arhitektu federācijai]] (''International Federation of Landscape Architects,'' IFLA) kā asociēta dalībvalsts un 2012. gadā kļuva par pilntiesīgu dalībvalsti un vienīgo oficiālo IFLA dalīborganizāciju no Latvijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laaab.lv/par-laaa/par-biedribu/|title=Par biedrību – LAAAB|access-date=2026-01-03|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref> No 2015. gada LAAA ir [[Civilscape]] asociētais biedrs. No 2015. gada LAAA ir biedrības “Bulduru dārzkopības skolas attīstības biedrība” pilntiesīgs biedrs. 2022. gadā LAAA pievienojās Starptautiskajai Eiropas Ainavu būvnieku asociācijai (''European Landscape Contractors Association'' — ELCA). No 2023. gada LAAA ir atzīta profesionāla radošā organizācija un kopš 2024. gada ir pārstāvēta [[Latvijas Radošo savienību padome|Latvijas Radošo savienību padomē]]. == Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas mērķi un uzdevumi == === Mērķi === * Veicināt un attīstīt zināšanas, tehnisko lietpratību un atbildību ainavu arhitektūras profesionālajā darbībā; * Pulcināt Latvijā strādājošos ainavu arhitektus, ainavu arhitektūras studentus un saistītās nozarēs strādājošus speciālistus, lai rosinātu, uzturētu un tālāk izkoptu Latvijas ainavu arhitektūras tradīcijas; * Publicēt Latvijas ainavu arhitektūras sasniegumus un iestāties par speciālistu autortiesībām; * Sadarboties ar citām organizācijām Latvijā un pasaulē. === Uzdevumi === * Līdzdalība profesijā saistošo likumdošanas aktu izstrādē un aktualizēšanā; * Speciālistu sertificēšanas organizēšana; * Profesionālās apmācības un praktiskā darba pieredzes plenēru organizēšana; * Semināru un lekciju organizēšana; * Izstāžu rīkošana; * Pieredzes izbraukumu rīkošana; * Konkursu un citu pasākumu organizēšana; * Sabiedrības informēšana. == Latvijas Ainavu Arhitektūras gada balva == Latvijas Ainavu arhitektūras balva (turpmāk — LAABA) ir ainavu arhitektūras nozares meistarības sasniegumu skate.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laaab.lv/laaba-balva/|title=LATVIJAS AINAVU ARHITEKTŪRAS BALVA – LAAAB|access-date=2026-01-03|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref> LAABA mērķis ir veicināt sabiedrības un citu nozaru speciālistu izpratni par ārtelpu kā nozīmīgu estētikas un sociālas vides saskarsmes vietu, nacionālas un vietējas nozīmes kultūrvides stiprinātāju un ilgtspējīgas attīstības sastāvdaļu. LAABA uzdevums ir apzināt un popularizēt ainavu arhitektūras nozares profesionāļu radītos darbus un iniciētos procesus, godināt izcilas personības Latvijas ainavu arhitektūrā un stiprināt sabiedrības un profesionāļu izpratni par ārtelpas kultūrvēsturisko, estētisko, ekoloģisko un sociālo vērtību. Latvijas Ainavu arhitektūras balvu rīko Latvijas Ainavu arhitektu asociācija. == Valde (2026. gadā) == LAAA valdes priekšsēdētāja — Indra Purs LAAA valdes locekļi: * Lilita Sproģe — LAAA priekšsēdētājas vietniece; * Andris Drēska — LAAA priekšsēdētājas vietnieks; * Lelde Bergmane; * Artūrs Galilejevs; * Laura Hrisanfova; * Aiga Spāģe; * Linda Zaļā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas]] gz5p26mazlk5iwikttn6sa010jbtu60 0 621246 4500796 4402419 2026-07-31T07:56:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500796 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Miķelis Dancis | vārds_orig = ''Mike Dancis'' | attēls = Mike-Dancis1.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dat|1939|9|10}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = {{miršanas datums un vecums|2020|1|29|1939|9|10}} | mir_viet = {{vieta|Austrālija|Dienvidaustrālija|Adelaide}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = 201 cm | svars = 105 kg | poz = [[centrs (basketbols)|centrs]] | kar_sāk = | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Miķelis (Maiks) Reinis Dancis''' ({{val|en|Miķelis "Mike" Reinis Dancis}}; dzimis {{dat|1939|9|10}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2020|1|29}} [[Adelaide|Adelaidē]]) ir [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]], spēlēja [[centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. M. Dancis pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964. gada Tokijas olimpiskajās spēlēs]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1939. gadā Rīgā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā emigrējis, kopā ar māti un brāli dzīvojis bēgļu nometnē [[Vircburga|Vircburgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=10577|title=Juris „Džordžs“ Oļģerts Dancis|website=laikraksts.com|access-date=2024-12-13|language=lv|archive-date=2025-01-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20250120185029/https://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=10577}}</ref> 1949. gadā ģimene pārcēlās uz [[Austrālija|Austrāliju]]. M. Danča vecākais brālis [[Juris Dancis]] arī izceļoja uz Austrāliju, tāpat bijis basketbolists, spēlējis Austrālijas izlasē olimpiskajās spēlēs. Ģimene dzīvoja Adelaidē, tajā izaudzis dēls Rūdis Dancis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/society/latvians-abroad/legacy-latvian-olympian-dies-at-80-in-australia.a346541/|title=Legacy Latvian Olympian dies at 80 in Australia|website=eng.lsm.lv|access-date=2026-01-25|language=en}}</ref> M. Dancis ir vairākkārtējs Austrālijas čempions Dienvidaustrālijas izlases sastāvā. Pārstāvējis Austrālijas izlasi ne vien [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964. gada Tokijas olimpiskajās spēlēs]], bet arī [[FIBA Pasaules čempionāts|FIBA Pasaules čempionātā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.botinagy.com/blog/mike-dancis-the-original-adelaide-giant-has-died/|title=Boti Nagy {{!}} Mike Dancis, the original Adelaide giant, has died|website=www.botinagy.com|access-date=2026-01-25}}</ref> Par sasniegumiem sportā M. Dancis ir uzņemts Austrālijas basketbola slavas zālē. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Basketbolists-aizmetnis}} {{Latvija 1964 VOS}} {{DEFAULTSORT:Dancis, Miķelis}} [[Kategorija:1939. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2020. gadā mirušie]] [[Kategorija:Adelaidē mirušie]] [[Kategorija:Austrālijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola centri]] [[Kategorija:Austrālijas latvieši]] [[Kategorija:1964. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] eqxomduprvg8plhrandacfy9ffbd932 4 626261 4500712 4500346 2026-07-31T03:04:42Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (969 raksti) 4500712 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Statistika == <div class="cee-box cee-section"> <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursā iesniegtie raksti == {| class="sortable wikitable" |- ! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta |- | [[Felsenreitschule]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Austrija || 2820 || 5631 || [[d:Q669783|Q669783]] || |- | [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Albānija || 2046 || 4354 || [[d:Q2754549|Q2754549]] || |- | [[Sergeja Paradžanova muzejs]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Armēnija || 2056 || 4627 || [[d:Q7453721|Q7453721]] || |- | [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3569 || [[d:Q318069|Q318069]] || |- | [[Adams Sīkora]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 302 || 2255 || [[d:Q81907417|Q81907417]] || |- | [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || |- | [[Aleksandrs Ņikišins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 435 || 3638 || [[d:Q89889168|Q89889168]] || |- | [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 425 || 2918 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || |- | [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2911 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || |- | [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3227 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || |- | [[Arcjoms Levšunovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Baltkrievija || 326 || 2747 || [[d:Q122980144|Q122980144]] || |- | [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2795 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || |- | [[Benjamins Baumgartners]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 418 || 2450 || [[d:Q65030293|Q65030293]] || |- | [[Dalibors Dvorskis]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 346 || 2755 || [[d:Q109335919|Q109335919]] || |- | [[Daniels Vladaržs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 440 || 2722 || [[d:Q20553603|Q20553603]] || |- | [[Davids Tomāšeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 533 || 2994 || [[d:Q26837654|Q26837654]] || |- | [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2893 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || |- | [[Davids Špačeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 453 || 2883 || [[d:Q114350612|Q114350612]] || |- | [[Deniss Hadžikaduničs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 625 || 3427 || [[d:Q27654739|Q27654739]] || |- | [[Dmitrijs Voronkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 420 || 3243 || [[d:Q64853164|Q64853164]] || |- | [[Dāvids Afengrūbers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 477 || 2665 || [[d:Q65948590|Q65948590]] || |- | [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2735 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || |- | [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 647 || 4193 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || |- | [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2521 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || |- | [[Ivans Demidovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 353 || 2713 || [[d:Q115325153|Q115325153]] || |- | [[Jakubs Fleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 374 || 2715 || [[d:Q19601942|Q19601942]] || |- | [[Jans Drozgs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovēnija || 488 || 2407 || [[d:Q55507623|Q55507623]] || |- | [[Kirils Marčenko]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 355 || 2811 || [[d:Q56651259|Q56651259]] || |- | [[Marko Kaspers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 362 || 2670 || [[d:Q110273344|Q110273344]] || |- | [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || |- | [[Matvejs Mičkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 352 || 2757 || [[d:Q81905428|Q81905428]] || |- | [[Matūšs Sukeļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 428 || 2994 || [[d:Q47465463|Q47465463]] || |- | [[Mihals Ivans]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 362 || 2447 || [[d:Q23900477|Q23900477]] || |- | [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3295 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || |- | [[Nikola Katičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 733 || 3762 || [[d:Q27957334|Q27957334]] || |- | [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2956 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || |- | [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3320 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || |- | [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2619 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || |- | [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2976 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || |- | [[Samuels Honzeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 340 || 2647 || [[d:Q110276609|Q110276609]] || |- | [[Samuels Takāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 416 || 2878 || [[d:Q7412745|Q7412745]] || |- | [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 441 || 2784 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || |- | [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4885 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || |- | [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || |- | [[Budapeštas panorāmas rats]] || {{U|Biafra}} || Arhitektūra, Kultūra || Ungārija || 252 || 2917 || [[d:Q16522986|Q16522986]] || |- | [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 976 || 5870 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || |- | [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || |- | [[Dženija Aksisa Eriksena]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Malta || 520 || 4394 || [[d:Q134999897|Q134999897]] || |- | [[Ernests Drezens]] || {{U|Biafra}} || Vēsture || esperanto, Krievija || 1725 || 3717 || [[d:Q20732|Q20732]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || |- | [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || |- | [[Gusmans Kosanovs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Kazahstāna || 986 || 3252 || [[d:Q980353|Q980353]] || |- | [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || |- | [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || |- | [[Jevgēņija Tarasova]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1264 || 4968 || [[d:Q198672|Q198672]] || |- | [[Kails Olmens]] || {{U|Biafra}} || Sports || Melnkalne || 1048 || 5502 || [[d:Q69798662|Q69798662]] || |- | [[Kiana Kreziu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši, Sievietes || Kosova || 565 || 3944 || [[d:Q111047840|Q111047840]] || |- | [[Krasnodaras "Lokomotiv-Kuban"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 978 || 3302 || [[d:Q1458596|Q1458596]] || |- | [[Kristijans Krajina]] || {{U|Biafra}} || Sports || Horvātija || 838 || 5582 || [[d:Q56434060|Q56434060]] || |- | [[Luiza Gega]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Albānija || 1659 || 5478 || [[d:Q4134683|Q4134683]] || |- | [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || |- | [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4536 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || |- | [[Mikajels Mikajeljans]] || {{U|Biafra}} || Sports || Armēnija || 507 || 4570 || [[d:Q28927551|Q28927551]] || |- | [[Moldovas basketbola izlase]] || {{U|Biafra}} || Sports || Moldova || 593 || 2345 || [[d:Q2548805|Q2548805]] || |- | [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || |- | [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || |- | [[Olimpiada Ivanova]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Čuvašija || 1156 || 4984 || [[d:Q464525|Q464525]] || |- | [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 851 || 5055 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || |- | [[Ratko Varda]] || {{U|Biafra}} || Sports || Serbu Republika, Serbija, Bosnija un Hercegovina || 1897 || 6078 || [[d:Q2569537|Q2569537]] || |- | [[Rietumu Armēnijas valdība trimdā]] || {{U|Biafra}} || Politika || Armēnija, Turcija, <span style="color:red">Rietumarmēņu valoda</span> || 1231 || 4692 || [[d:Q16372080|Q16372080]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || |- | [[Teja Oblaka]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Slovēnija || 696 || 4168 || [[d:Q31271251|Q31271251]] || |- | [[Traiskirhenes "Lions"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || |- | [[Ustjkoksa]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 537 || 3062 || [[d:Q1019141|Q1019141]] || |- | [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 719 || 4443 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || |- | [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || |- | [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || |- | [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] || {{U|Bumburotājs}} || Politika || Ungārija || 667 || 2158 || [[d:Q1377279|Q1377279]] || |- | [[Bion-M № 2]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Krievija || 2330 || 5775 || [[d:Q106770713|Q106770713]] || |- | [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 563 || 2401 || || |- | [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4863 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || |- | [[Elektro-L № 4]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1197 || 4268 || || |- | [[Elektro-L № 5]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1178 || 4419 || || |- | [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || |- | [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10046 || [[d:Q92767|Q92767]] || |- | [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || |- | [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || |- | [[Progress MS-34]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 853 || 4865 || [[d:Q138020098|Q138020098]] || |- | [[Sollers — Naberežnije Čelni]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 2535 || 5017 || [[d:Q16699372|Q16699372]] || |- | [[Steyr Automotive]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Austrija || 4018 || 6775 || [[d:Q108369886|Q108369886]] || |- | [[TAM-Europe]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Slovēnija || 4378 || 7852 || [[d:Q954900|Q954900]] || |- | [[TIMAK]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Albānija || 2521 || 4562 || [[d:Q131824419|Q131824419]] || |- | [[UASAT LEO]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ukraina || 1456 || 2573 || [[d:Q139552403|Q139552403]] || |- | [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4254 || || |- | [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija, Čuvašija || 4372 || 7544 || [[d:Q4508042|Q4508042]] || |- | [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || |- | [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || |- | [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1038 || 4688 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || |- | [[1981. gada protesti Kosovā]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Kosova || 8756 || 16686 || [[d:Q1826682|Q1826682]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24664 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Admontas abatija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Austrija || 4253 || 8838 || [[d:Q667615|Q667615]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Albānijas islamizācija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Albānija, Kosova, Turcija || 29148 || 70075 || [[d:Q13044940|Q13044940]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19593 || [[d:Q165450|Q165450]] || |- | [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20926 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || |- | [[Baškortostānas Zinātņu akadēmija]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Baškortostāna || 9483 || 17948 || [[d:Q4059242|Q4059242]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Baškurdistāna]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Baškortostāna || 23631 || 44958 || [[d:Q4080196|Q4080196]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26963 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || |- | [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7836 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || |- | [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16776 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || |- | [[Esperanto alfabēts]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Kultūra, Izglītība || esperanto || 4139 || 11157 || [[d:Q607188|Q607188]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Glābēja Apskaidrošanās katedrāle]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra || Ukraina || 3316 || 10161 || [[d:Q2299324|Q2299324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]] |- | [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16093 || [[d:Q189108|Q189108]] || |- | [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19613 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Izdzēstie]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovēnija || 6829 || 10298 || [[d:Q3655145|Q3655145]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11268 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8824 || [[d:Q41660|Q41660]] || |- | [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9108 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || |- | [[Kūras barbe]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Turcija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 2626 || 5502 || [[d:Q3752256|Q3752256]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6844 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || |- | [[Lejas Prutas ezeri]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 2668 || 5088 || [[d:Q28861917|Q28861917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Locked Shields]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Igaunija || 1689 || 5671 || [[d:Q118874863|Q118874863]] || |- | [[Luciobarbus capito]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Gruzija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 2997 || 6110 || [[d:Q3838972|Q3838972]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[Magdolna Barnoti Foro]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Sievietes || Ungārija || 2405 || 7076 || [[d:Q22696606|Q22696606]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6508 || 12441 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || |- | [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || |- | [[Melnā kaste (videožurnāls)]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Kultūra || Ungārija || 2917 || 6256 || [[d:Q106833252|Q106833252]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7350 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]] |- | [[Mokenice]] || {{U|Egilus}} || Transports || Rumānija || 4402 || 8008 || [[d:Q448806|Q448806]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || |- | [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13846 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || |- | [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || |- | [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || |- | [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6990 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Pirogova muzejs]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Zinātne || Ukraina || 5416 || 10386 || [[d:Q4306061|Q4306061]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Popova Šapka]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija, Sports || Ziemeļmaķedonija || 3911 || 7426 || [[d:Q3112563|Q3112563]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Prištinas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Kosova || 15266 || 28550 || [[d:Q29659|Q29659]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Pēters Sijārto]] || {{U|Egilus}} || Politika || Ungārija || 8734 || 19111 || [[d:Q685293|Q685293]] || |- | [[Radio Azatlyk]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || tatāri, Krimas tatāri, Baškortostāna || 3676 || 8162 || [[d:Q4452449|Q4452449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]] |- | [[Raumisms]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Kultūra, Izglītība || esperanto || 3629 || 5422 || [[d:Q2006558|Q2006558]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22980 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Represijas pret baltkrievu vikipēdistiem]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Izglītība || Baltkrievija || 7388 || 16733 || [[d:Q134690997|Q134690997]] || |- | [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14463 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || |- | [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || |- | [[Sarajevas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Bosnija un Hercegovina || 5965 || 10105 || [[d:Q572286|Q572286]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4598 || 11944 || [[d:Q192177|Q192177]] || |- | [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15452 || [[d:Q327216|Q327216]] || |- | [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Sinite Kamani dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bulgārija || 5887 || 12368 || [[d:Q12293812|Q12293812]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bulgaria|Bulgaria]] |- | [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || |- | [[Studenčištes purvs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 6459 || 13203 || [[d:Q31360711|Q31360711]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Sveču demonstrācija]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovākija || 3770 || 6884 || [[d:Q1029489|Q1029489]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || |- | [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || |- | [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6794 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 11311 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Trikala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || aromūni, Grieķija || 14566 || 27444 || [[d:Q207467|Q207467]] || |- | [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna, <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 3852 || 8415 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7673 || 15410 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || |- | [[Vjetrenica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina || 2725 || 5499 || [[d:Q2880621|Q2880621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Voita Alberta dumpis]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Polija || 2949 || 5527 || [[d:Q1786353|Q1786353]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 34765 || [[d:Q44392|Q44392]] || |- | [[Čuvašijas aneksija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Čuvašija, Krievija || 4733 || 8120 || [[d:Q28667317|Q28667317]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Čuvašu mitoloģija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija || 9773 || 13643 || [[d:Q3859454|Q3859454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || |- | [[Minusinskas katliene]] || {{U|Jānis U.}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3609 || 5736 || [[d:Q730295|Q730295]] || |- | [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || |- | [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || |- | [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || |- | [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || |- | [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || |- | [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3386 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || |- | [[Alizava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1319 || 2938 || [[d:Q2220618|Q2220618]] || |- | [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3681 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || |- | [[Andronišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1300 || 2957 || [[d:Q2491485|Q2491485]] || |- | [[Antaliepte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2691 || 4465 || [[d:Q4473786|Q4473786]] || |- | [[Antašava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1392 || 2983 || [[d:Q3332369|Q3332369]] || |- | [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || |- | [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3413 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || |- | [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || |- | [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || |- | [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || |- | [[Bagaslavišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2953 || [[d:Q2506903|Q2506903]] || |- | [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || |- | [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1775 || 3652 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || |- | [[Balninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1250 || 2879 || [[d:Q2126478|Q2126478]] || |- | [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || |- | [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3810 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || |- | [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || |- | [[Bataķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1677 || 3350 || [[d:Q2692069|Q2692069]] || |- | [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || |- | [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || |- | [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || |- | [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || |- | [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || |- | [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || |- | [[Daukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2499 || [[d:Q5227984|Q5227984]] || |- | [[Dauģīvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 950 || 2574 || [[d:Q11148218|Q11148218]] || |- | [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || |- | [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || |- | [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || |- | [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || |- | [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || |- | [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || |- | [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || |- | [[Doķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3135 || [[d:Q1921325|Q1921325]] || |- | [[Dubiņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2546 || 4385 || [[d:Q1883864|Q1883864]] || |- | [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3367 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || |- | [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || |- | [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || |- | [[Gadūnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1121 || 2835 || [[d:Q2676835|Q2676835]] || |- | [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1577 || 3243 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || |- | [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || |- | [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3354 || [[d:Q729603|Q729603]] || |- | [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || |- | [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || |- | [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || |- | [[Gudeļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1171 || 2772 || [[d:Q2370026|Q2370026]] || |- | [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || |- | [[Iglišķēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 951 || 2586 || [[d:Q2355165|Q2355165]] || |- | [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3296 || [[d:Q304740|Q304740]] || |- | [[Janapole (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1999 || 3697 || [[d:Q2853956|Q2853956]] || |- | [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || |- | [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3193 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || |- | [[Jiesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1276 || 2914 || [[d:Q12024710|Q12024710]] || |- | [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || |- | [[Jonišķi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1220 || 2814 || [[d:Q5617046|Q5617046]] || |- | [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || |- | [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || |- | [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || |- | [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1059 || 2774 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || |- | [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || |- | [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3954 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || |- | [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || |- | [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || |- | [[Kaltanēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1786 || 3534 || [[d:Q2318590|Q2318590]] || |- | [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || |- | [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3794 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || |- | [[Karklēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1053 || 2612 || [[d:Q2032600|Q2032600]] || |- | [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || |- | [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || |- | [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3873 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || |- | [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || |- | [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3577 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || |- | [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || |- | [[Kražante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 903 || 2533 || [[d:Q12031458|Q12031458]] || |- | [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || |- | [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3429 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || |- | [[Krikliņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1007 || 2647 || [[d:Q2250308|Q2250308]] || |- | [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || |- | [[Kroja (Mūsas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 678 || 2269 || [[d:Q12031625|Q12031625]] || |- | [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || |- | [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || |- | [[Krosna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1340 || 2963 || [[d:Q7476112|Q7476112]] || |- | [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || |- | [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || |- | [[Krūki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1364 || 3041 || [[d:Q1839003|Q1839003]] || |- | [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || |- | [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3921 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || |- | [[Kuprelišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2952 || [[d:Q3068317|Q3068317]] || |- | [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || |- | [[Kurtuvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2252 || 4090 || [[d:Q647876|Q647876]] || |- | [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || |- | [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || |- | [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3271 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || |- | [[Labanora]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1528 || 3339 || [[d:Q6466761|Q6466761]] || |- | [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || |- | [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || |- | [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || |- | [[Lauko Soda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1089 || 2645 || [[d:Q3012196|Q3012196]] || |- | [[Leckava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1550 || 3135 || [[d:Q2265086|Q2265086]] || |- | [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3490 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || |- | [[Leķēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3248 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || |- | [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || |- | [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || |- | [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || |- | [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || |- | [[Līduvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1705 || 3356 || [[d:Q2796128|Q2796128]] || |- | [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || |- | [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || |- | [[Mera]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 775 || 2302 || [[d:Q3494890|Q3494890]] || |- | [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || |- | [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || |- | [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || |- | [[Mielaģēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1492 || 3116 || [[d:Q584733|Q584733]] || |- | [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || |- | [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Mituva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1226 || 2881 || [[d:Q76923|Q76923]] || |- | [[Muse (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 558 || 2041 || [[d:Q670437|Q670437]] || |- | [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || |- | [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3552 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || |- | [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || |- | [[Nemunaite]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1762 || 3501 || [[d:Q2351318|Q2351318]] || |- | [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || |- | [[Nerimdaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 627 || 2177 || [[d:Q2638355|Q2638355]] || |- | [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || |- | [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || |- | [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || |- | [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || |- | [[Pabaiska]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1489 || 3117 || [[d:Q5732330|Q5732330]] || |- | [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || |- | [[Pabirže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2068 || 3768 || [[d:Q2471043|Q2471043]] || |- | [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3676 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || |- | [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3404 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || |- | [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || |- | [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || |- | [[Palēvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1094 || 2851 || [[d:Q1845764|Q1845764]] || |- | [[Panemunēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3275 || [[d:Q2924771|Q2924771]] || |- | [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || |- | [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5396 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || |- | [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || |- | [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || |- | [[Pašile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 964 || 2887 || [[d:Q2488773|Q2488773]] || |- | [[Pašušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 818 || 2361 || [[d:Q2356089|Q2356089]] || |- | [[Pernarava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1263 || 2864 || [[d:Q2282917|Q2282917]] || |- | [[Peršēķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 968 || 2590 || [[d:Q3500785|Q3500785]] || |- | [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || |- | [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3201 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || |- | [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || |- | [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3872 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || |- | [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || |- | [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || |- | [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || |- | [[Pīvesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1114 || 2751 || [[d:Q3500776|Q3500776]] || |- | [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3371 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || |- | [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || |- | [[Rimše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 945 || 2484 || [[d:Q2068196|Q2068196]] || |- | [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3769 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || |- | [[Rudamina (Lazdiju rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2907 || [[d:Q2012305|Q2012305]] || |- | [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || |- | [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || |- | [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || |- | [[Salamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1923 || 3591 || [[d:Q2582317|Q2582317]] || |- | [[Saldutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1188 || 2822 || [[d:Q7403791|Q7403791]] || |- | [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || |- | [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || |- | [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || |- | [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || |- | [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || |- | [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || |- | [[Siesarte (Šventojas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 774 || 2315 || [[d:Q12054215|Q12054215]] || |- | [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || |- | [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || |- | [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || |- | [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || |- | [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3443 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || |- | [[Sroja]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 920 || 2570 || [[d:Q12055831|Q12055831]] || |- | [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Staķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1124 || 2874 || [[d:Q2801205|Q2801205]] || |- | [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Strēva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1680 || 3456 || [[d:Q3488538|Q3488538]] || |- | [[Subačus (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1463 || 3129 || [[d:Q2202098|Q2202098]] || |- | [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2548 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || |- | [[Surdega]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1619 || 3280 || [[d:Q2368778|Q2368778]] || |- | [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || |- | [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || |- | [[Sķiemone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 795 || 2355 || [[d:Q779235|Q779235]] || |- | [[Tatula]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1031 || 2686 || [[d:Q3500811|Q3500811]] || |- | [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || |- | [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || |- | [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || |- | [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2599 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || |- | [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || |- | [[Traupe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1540 || 3114 || [[d:Q2222240|Q2222240]] || |- | [[Truskava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1154 || 2923 || [[d:Q2842356|Q2842356]] || |- | [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || |- | [[Turmanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1586 || 3230 || [[d:Q5731454|Q5731454]] || |- | [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4488 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || |- | [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || |- | [[Tverečus]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1733 || 3418 || [[d:Q1853799|Q1853799]] || |- | [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || |- | [[Tīruļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1035 || 2587 || [[d:Q7861727|Q7861727]] || |- | [[Ubišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 824 || 2411 || [[d:Q2378647|Q2378647]] || |- | [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3689 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || |- | [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || |- | [[Vadakti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2023 || 3731 || [[d:Q3515772|Q3515772]] || |- | [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 3011 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || |- | [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || |- | [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || |- | [[Valķininki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2855 || 4787 || [[d:Q2121733|Q2121733]] || |- | [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3269 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || |- | [[Varduva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3036 || [[d:Q2352406|Q2352406]] || |- | [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || |- | [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || |- | [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || |- | [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || |- | [[Verkne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1176 || 2828 || [[d:Q11879535|Q11879535]] || |- | [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || |- | [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || |- | [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || |- | [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3173 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || |- | [[Viešintas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1067 || 2644 || [[d:Q2674216|Q2674216]] || |- | [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || |- | [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || |- | [[Virvīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1105 || 2793 || [[d:Q2507637|Q2507637]] || |- | [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || |- | [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3702 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || |- | [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || |- | [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || |- | [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || |- | [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4609 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || |- | [[Zibali]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1101 || 2650 || [[d:Q975804|Q975804]] || |- | [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || |- | [[Čedasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1583 || 3259 || [[d:Q2681231|Q2681231]] || |- | [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3826 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || |- | [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || |- | [[Ģelvoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1412 || 3068 || [[d:Q2046850|Q2046850]] || |- | [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || |- | [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1320 || 2956 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || |- | [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || |- | [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3653 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || |- | [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || |- | [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || |- | [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || |- | [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || |- | [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || |- | [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || |- | [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || |- | [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || |- | [[Šešoļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2080 || 3758 || [[d:Q8082771|Q8082771]] || |- | [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || |- | [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || |- | [[Šili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 802 || 2399 || [[d:Q9352779|Q9352779]] || |- | [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Šimkaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2535 || [[d:Q2243888|Q2243888]] || |- | [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || |- | [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || |- | [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || |- | [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || |- | [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || |- | [[Šventežere]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1559 || 3224 || [[d:Q2466123|Q2466123]] || |- | [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || |- | [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2750 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || |- | [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || |- | [[Šīša]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 989 || 2640 || [[d:Q10507122|Q10507122]] || |- | [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || |- | [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || |- | [[Žalpji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 880 || 2414 || [[d:Q2462174|Q2462174]] || |- | [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || |- | [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || |- | [[Žeimena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1110 || 2760 || [[d:Q2662487|Q2662487]] || |- | [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || |- | [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || |- | [[Žemaitķieme]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1229 || 2860 || [[d:Q8083678|Q8083678]] || |- | [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || |- | [[Žemoji Panemune]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1251 || 3002 || [[d:Q4398144|Q4398144]] || |- | [[Žvirgždaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 694 || 2458 || [[d:Q3117428|Q3117428]] || |- | [[Žviņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1210 || 2944 || [[d:Q2581287|Q2581287]] || |- | [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || |- | [[Viljams Dunsts]] || {{U|Lapjams78}} || Kultūra, Jaunieši || Ungārija || 0 || 0 || || |- | [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 662 || 14762 || [[d:Q207538|Q207538]] || |- | [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || {{U|Lasks}} || Sports || Igaunija || 917 || 7466 || [[d:Q139989256|Q139989256]] || |- | [[Dara (dziedātāja)]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bulgārija || 1165 || 6583 || [[d:Q27643209|Q27643209]] || |- | [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Serbija, Slovēnija, Ziemeļmaķedonija || 661 || 8473 || [[d:Q215088|Q215088]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13898 || [[d:Q320347|Q320347]] || |- | [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 598 || 9414 || [[d:Q321550|Q321550]] || |- | [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 471 || 12001 || [[d:Q245829|Q245829]] || |- | [[Maroka Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || <span style="color:red">Maroka</span> || 249 || 1578 || [[d:Q211591|Q211591]] || |- | [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 504 || 6743 || [[d:Q507204|Q507204]] || |- | [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 481 || 9581 || [[d:Q548988|Q548988]] || |- | [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 538 || 7533 || [[d:Q390580|Q390580]] || |- | [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija, Melnkalne || 644 || 2913 || [[d:Q332608|Q332608]] || |- | [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 471 || 10203 || [[d:Q723570|Q723570]] || |- | [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 569 || 6585 || [[d:Q430295|Q430295]] || |- | [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Anne Veski]] || {{U|MC2013}} || Sievietes, Kultūra || Igaunija || 4606 || 9199 || [[d:Q450134|Q450134]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Emine Džaparova]] || {{U|MC2013}} || Politika, Sievietes || Krimas tatāri, Ukraina || 3441 || 12080 || [[d:Q25442402|Q25442402]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Lilija Šteinšneidere]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Ungārija || 4405 || 10866 || [[d:Q274014|Q274014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Marija Bjelikova]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Slovākija || 2406 || 8702 || [[d:Q85418960|Q85418960]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Marija Lange]] || {{U|MC2013}} || Vēsture, Sievietes || Austrija || 11393 || 31935 || [[d:Q1897401|Q1897401]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 24059 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]] |- | [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9458 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Žuža Ferge]] || {{U|MC2013}} || Sabiedrība, Sievietes || Ungārija || 2791 || 7036 || [[d:Q1000622|Q1000622]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6997 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || |- | [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2693 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1809 || 5551 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6964 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1816 || 4504 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1953 || 4259 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1425 || 5718 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4926 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1494 || 3367 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 7005 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3374 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8746 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || |- | [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || |- | [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || |- | [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || |- | [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13771 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 5112 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5822 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Arsenaļna (Kijivas metro)]] || {{U|Papuass}} || Transports || Ukraina || 3758 || 5819 || [[d:Q1875185|Q1875185]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]] |- | [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8187 || [[d:Q857182|Q857182]] || |- | [[Marsašloka]] || {{U|Papuass}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 8610 || 18363 || [[d:Q781921|Q781921]] || |- | [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Irāna</span> || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || |- | [[Alberts Sļivkins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 1067 || 2047 || [[d:Q97314439|Q97314439]] || |- | [[Aleksejs Čurins]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 867 || 1568 || [[d:Q47008432|Q47008432]] || |- | [[Dāvids Guncadze]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Gruzija || 923 || 1602 || [[d:Q16640794|Q16640794]] || |- | [[Jakovs Juzefovičs]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Baltkrievija || 982 || 1663 || [[d:Q541246|Q541246]] || |- | [[Kapustinjaras poligons]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 615 || 1282 || [[d:Q753201|Q753201]] || |- | [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija, Lietuva, Polija, Rumānija || 9564 || 15509 || [[d:Q125217421|Q125217421]] || |- | [[Kristians Rakovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Bulgārija || 1111 || 1876 || [[d:Q350857|Q350857]] || |- | [[Leonīds Krasins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 337 || 878 || [[d:Q373421|Q373421]] || |- | [[Maksis Trakmans]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija || 1474 || 2300 || [[d:Q6352164|Q6352164]] || |- | [[Nikolajs Jansons]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Igaunija || 1672 || 2313 || [[d:Q2031737|Q2031737]] || |- | [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1990 || 3349 || [[d:Q672301|Q672301]] || |- | [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || |- | [[Vaclavs Vorovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Polija || 382 || 873 || [[d:Q1365246|Q1365246]] || |- | [[Vasilijs Novickis]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 681 || 1298 || [[d:Q4322835|Q4322835]] || |- | [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || |- | [[Zarembas]] || {{U|Pirags}} || Vēsture || Polija, Lietuva || 1350 || 1648 || [[d:Q4187174|Q4187174]] || |- | [[Slavofīli]] || {{U|Piraɡs}} || Vēsture || Krievija || 631 || 1001 || [[d:Q46699|Q46699]] || |- | [[Karaļauču pils]] || {{U|Ri4ardsons}} || Vēsture || Krievija || 6592 || 13624 || [[d:Q571409|Q571409]] || |- | [[Dievmātes iela (Ščecina)]] || {{U|Szczecinolog}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 751 || 2780 || [[d:Q124038401|Q124038401]] || |- | [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10931 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || |- | [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24536 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || |- | [[Albulena Hadžiu]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Kosova || 2930 || 12324 || [[d:Q13036897|Q13036897]] || |- | [[Albānijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Albānija || 2926 || 11502 || [[d:Q1135960|Q1135960]] || |- | [[Armēnijas Nacionālā asambleja]] || {{U|Tankists}} || Politika || Armēnija || 2173 || 7776 || [[d:Q1337463|Q1337463]] || |- | [[Balkānu virtuve]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || starptautiski || 3563 || 11312 || [[d:Q805060|Q805060]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Baškortostānas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Baškortostāna || 4776 || 11119 || [[d:Q3555636|Q3555636]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1422 || 5318 || [[d:Q2538687|Q2538687]] || |- | [[Grieķijas Komunistiskā partija]] || {{U|Tankists}} || Politika || Grieķija || 1452 || 11476 || [[d:Q192406|Q192406]] || |- | [[Horvātijas Esperanto līga]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || esperanto || 298 || 931 || [[d:Q12350890|Q12350890]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Huši]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Rumānija || 212 || 2334 || [[d:Q390162|Q390162]] || |- | [[Iloka]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 478 || 3051 || [[d:Q5882|Q5882]] || |- | [[Kazahstānas vācieši]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Kazahstāna || 842 || 2358 || [[d:Q375785|Q375785]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || |- | [[Krievu partija (Serbija)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Serbija || 1701 || 6639 || [[d:Q16089348|Q16089348]] || |- | [[Maltas Policijas spēki]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Malta || 1516 || 7281 || [[d:Q2413538|Q2413538]] || |- | [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || |- | [[Miša Krosa]] || {{U|Tankists}} || Sievietes || Polija || 1081 || 5094 || [[d:Q18808555|Q18808555]] || |- | [[Mops djadja Pjos]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Ukraina || 2544 || 9255 || [[d:Q124771332|Q124771332]] || |- | [[Murska Sobota]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1014 || 4361 || [[d:Q15899|Q15899]] || |- | [[Serbu Republikas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Saimniecība || Serbu Republika || 1851 || 4988 || [[d:Q2555236|Q2555236]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Slēptie armēņi]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība, Politika || Turcija, rietumarmēņu valoda || 1039 || 6211 || [[d:Q5190784|Q5190784]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Tatarstānas ģerbonis]] || {{U|Tankists}} || Kultūra, Politika, Sabiedrība || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1470 || 4033 || [[d:Q462479|Q462479]] || |- | [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || |- | [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15340 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || |- | [[Ungāri Slovākijā]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Slovākija || 528 || 2337 || [[d:Q602700|Q602700]] || |- | [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5287 || [[d:Q648716|Q648716]] || |- | [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 11322 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || |- | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ziemeļmaķedonija || 1921 || 5375 || [[d:Q1776220|Q1776220]] || |- | [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 8180 || [[d:Q298667|Q298667]] || |- | [[Čečenijas karogs]] || {{U|Tankists}} || Politika, Kultūra || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1409 || 3830 || [[d:Q609337|Q609337]] || |- | [[Čuvašijas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Čuvašija || 2549 || 7767 || [[d:Q16911984|Q16911984]] || |- | [[Aleksandrs Suhovo-Kobiļins]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Krievija || 2311 || 4362 || [[d:Q2640236|Q2640236]] || |- | [[Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Polija || 2487 || 4466 || [[d:Q381238|Q381238]] || |- | [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] || {{U|Treisijs}} || Zinātne, Sievietes || Slovēnija || 1117 || 2785 || [[d:Q11015464|Q11015464]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Azovas karagājieni]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Militārisms || Krievija, <span style="color:red">Donas reģions</span> || 1399 || 2697 || [[d:Q1763834|Q1763834]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Don region|Don region]] |- | [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra, Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 798 || 3225 || [[d:Q135271|Q135271]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]] |- | [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 17820 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Danela Arsovska]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Ziemeļmaķedonija || 1084 || 3033 || [[d:Q104847128|Q104847128]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Dubesari]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 925 || 3279 || [[d:Q688654|Q688654]] || |- | [[Dunganu valoda]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība || Kazahstāna, <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 1030 || 2374 || [[d:Q33050|Q33050]] || |- | [[Erzju valodas diena]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība, Kultūra || erzji, Krievija || 1451 || 2745 || [[d:Q25687413|Q25687413]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Erzya|Erzya]] |- | [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11228 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Iftārs]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 934 || 1456 || [[d:Q577401|Q577401]] || |- | [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms || <span style="color:red">Irāna</span> || 5406 || 7120 || [[d:Q271110|Q271110]] || |- | [[Jevgeņijs Rodionovs]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms, Jaunieši || Krievijas ziemeļrietumu reģions, Krievija || 6952 || 9970 || [[d:Q977234|Q977234]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North-West Region of Russia|North-West Region of Russia]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Jurajs Jānošīks]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Slovākija || 1261 || 2949 || [[d:Q706268|Q706268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Karavijas Universitāte]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || <span style="color:red">Maroka</span> || 1094 || 2751 || [[d:Q378014|Q378014]] || |- | [[Kasima haniste]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 6376 || 8578 || [[d:Q836169|Q836169]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]] |- | [[Kavadarci]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 932 || 3138 || [[d:Q158088|Q158088]] || |- | [[Keloba]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 785 || 2880 || [[d:Q132043|Q132043]] || |- | [[Kenesa]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || karaīmi || 1311 || 1862 || [[d:Q1738742|Q1738742]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Karaites|Crimean Karaites]] |- | [[Kirgizstānas soms]] || {{U|Treisijs}} || Saimniecība || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 1063 || 2575 || [[d:Q35881|Q35881]] || |- | [[Kičeva]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 785 || 3076 || [[d:Q158079|Q158079]] || |- | [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Kočani]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 784 || 3060 || [[d:Q214344|Q214344]] || |- | [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Krimas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Ukraina, <span style="color:red">Krima</span> || 11723 || 17366 || [[d:Q2629621|Q2629621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Labinkira]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Saha</span> || 1461 || 3370 || [[d:Q905981|Q905981]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sakha|Sakha]] |- | [[Lejaslauzica]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || sorbi, Polija || 945 || 1607 || [[d:Q148689|Q148689]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sorbian|Sorbian]] |- | [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Marghilona]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 846 || 3033 || [[d:Q261076|Q261076]] || |- | [[Medības ar plēsējputniem]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 842 || 1397 || [[d:Q211011|Q211011]] || |- | [[Merle Jēgere]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || veru valoda, Igaunija || 757 || 2592 || [[d:Q3744888|Q3744888]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Võro|Võro]] |- | [[Milena Rudnicka]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes, Cilvēktiesības || Ukraina || 1140 || 2674 || [[d:Q11781202|Q11781202]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Pandžakenta]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 996 || 3179 || [[d:Q630805|Q630805]] || |- | [[Ralfs Bakši]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || krimčaki || 1266 || 2854 || [[d:Q315441|Q315441]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Krymchaks|Krymchaks]] |- | [[Registāns]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 1062 || 1526 || [[d:Q1373583|Q1373583]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Uzbekistan|Uzbekistan]] |- | [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Slava (tradīcija)]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Serbija || 1374 || 3206 || [[d:Q1474942|Q1474942]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]] |- | [[Tadžikistānas ģerbonis]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 853 || 2064 || [[d:Q209816|Q209816]] || |- | [[Terēze Brunsvika]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība, Sievietes || Ungārija || 1152 || 2650 || [[d:Q461600|Q461600]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Tokmoka]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 906 || 3160 || [[d:Q854333|Q854333]] || |- | [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Ungeni]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 850 || 3007 || [[d:Q858713|Q858713]] || |- | [[Uzbekistānas himna]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 865 || 1781 || [[d:Q120143|Q120143]] || |- | [[Voskopoja]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Albānija, aromūni || 1317 || 3680 || [[d:Q757298|Q757298]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Aromanian|Aromanian]] |- | [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 16667 || 21506 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || |- | [[Beloslava Krasteva]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Bulgārija || 1208 || 3806 || [[d:Q71319497|Q71319497]] || |- | [[Ivana Hreščaka]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Slovēnija || 1175 || 3190 || [[d:Q28479686|Q28479686]] || |- | [[Jaceks Tomčaks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1557 || 4618 || [[d:Q195296|Q195296]] || |- | [[Jurijs Vovks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 1352 || 3801 || [[d:Q2405566|Q2405566]] || |- | [[Luka Paičadze]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Gruzija || 1174 || 3864 || [[d:Q27529122|Q27529122]] || |- | [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || |- | [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 4094 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || |- | [[Viasat Explore]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 662 || 1295 || [[d:Q737263|Q737263]] || |- | [[Viasat History]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 402 || 1334 || [[d:Q855707|Q855707]] || |- | [[17. oktobra savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 743 || 1188 || [[d:Q1470891|Q1470891]] || |- | [[1918. gada Krievijas PFSR Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4628 || 5613 || [[d:Q2465592|Q2465592]] || |- | [[2. Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2906 || 3480 || [[d:Q4041050|Q4041050]] || |- | [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || |- | [[Abhāzu-adigu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija || 1280 || 1793 || [[d:Q33852|Q33852]] || |- | [[Aferdita Tuša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Albānija || 1116 || 2746 || [[d:Q11684574|Q11684574]] || |- | [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || |- | [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || |- | [[Aleksandrovska-Sahaļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2627 || 5200 || [[d:Q103406|Q103406]] || |- | [[Aleksandrs Dubrovins]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1360 || 2787 || [[d:Q572790|Q572790]] || |- | [[Aleksejs Pisemskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 885 || 2650 || [[d:Q470371|Q470371]] || |- | [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5377 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || |- | [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || |- | [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || |- | [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || |- | [[Anatolijas kalniene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 1435 || 1958 || [[d:Q1046643|Q1046643]] || |- | [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || |- | [[Androniks III Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1219 || 2990 || [[d:Q37063|Q37063]] || |- | [[Antons Vaino]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija, Krievija || 1820 || 5093 || [[d:Q3739455|Q3739455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1582 || 2849 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || |- | [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || |- | [[Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || <span style="color:red">Maroka</span> || 16436 || 21892 || [[d:Q925960|Q925960]] || |- | [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || |- | [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || |- | [[Augšsilēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija, Vēsture || Čehija, Polija || 4233 || 6352 || [[d:Q81011|Q81011]] || |- | [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || |- | [[Austrijas Silēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Austrija, Čehija, Polija || 3570 || 5215 || [[d:Q298874|Q298874]] || |- | [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Aņiva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1510 || 2884 || [[d:Q103652|Q103652]] || |- | [[Baltkrievijas Republikas prezidenta pārvaldības akadēmija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 522 || 1951 || [[d:Q2005698|Q2005698]] || |- | [[Baltkrievijas Valsts ekonomikas universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 650 || 1987 || [[d:Q2628140|Q2628140]] || |- | [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]] |- | [[Bekeja orda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna, Krievija || 3956 || 5437 || [[d:Q129799|Q129799]] || |- | [[Belisārijs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3178 || 4896 || [[d:Q174943|Q174943]] || |- | [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1570 || 4102 || [[d:Q105023|Q105023]] || |- | [[Bizantijas ikonoklasms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4529 || 5966 || [[d:Q1018769|Q1018769]] || |- | [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || |- | [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || |- | [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1567 || [[d:Q470446|Q470446]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11398 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Boļševiku iebrukums Azerbaidžānā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 6635 || 10346 || [[d:Q4075910|Q4075910]] || |- | [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5311 || [[d:Q916162|Q916162]] || |- | [[Centrālais melnzemes apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2460 || 3807 || [[d:Q14324673|Q14324673]] || |- | [[Ceturtā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 886 || 1347 || [[d:Q4146576|Q4146576]] || |- | [[Darvazi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 1270 || 2306 || [[d:Q4155022|Q4155022]] || |- | [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || |- | [[Dienvidkrimas osmaņu iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3097 || 4044 || [[d:Q18409651|Q18409651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Dienvidsahalīnas okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3080 || 4113 || [[d:Q22082249|Q22082249]] || |- | [[Dimas Jakovļeva likums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 6483 || 9121 || [[d:Q1963876|Q1963876]] || |- | [[Doneckas apgabala okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 2720 || 3933 || [[d:Q111748056|Q111748056]] || |- | [[Doļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1454 || 2829 || [[d:Q135406|Q135406]] || |- | [[Dzhidi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || <span style="color:red">Irāna</span> || 1387 || 2482 || [[d:Q33367|Q33367]] || |- | [[Džafars Piševari]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Azerbaidžāna, <span style="color:red">Irāna</span> || 3898 || 8114 || [[d:Q781911|Q781911]] || |- | [[Džezīras tuksnesis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 2305 || 3077 || [[d:Q311819|Q311819]] || |- | [[Erceņģeļa Mihaila krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2690 || 3776 || [[d:Q3918597|Q3918597]] || |- | [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || |- | [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1590 || 3914 || [[d:Q738901|Q738901]] || |- | [[Fjodors Sologubs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1008 || 2730 || [[d:Q380728|Q380728]] || |- | [[Gazi Mulla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 911 || 1453 || [[d:Q2343038|Q2343038]] || |- | [[Genrihs Jagoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1765 || 3331 || [[d:Q141869|Q141869]] || |- | [[Gotu karš (535—554)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Horvātija || 2711 || 4554 || [[d:Q477973|Q477973]] || |- | [[Gruzijas parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 23600 || 30635 || [[d:Q1417210|Q1417210]] || |- | [[Gubaha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 443 || 1514 || [[d:Q134670|Q134670]] || |- | [[Hamzat-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1001 || 2354 || [[d:Q2737419|Q2737419]] || |- | [[Holmska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1654 || 3020 || [[d:Q197609|Q197609]] || |- | [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1708 || 4147 || [[d:Q31610|Q31610]] || |- | [[Husejins Hilmi pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1065 || 2188 || [[d:Q660970|Q660970]] || |- | [[Ida Froinda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Austrija || 2589 || 5394 || [[d:Q5987009|Q5987009]] || |- | [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || |- | [[Igors Ivanovs (Krievijas valstsvīrs)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6000 || 10317 || [[d:Q378027|Q378027]] || |- | [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || |- | [[Ikarijas jūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija, Turcija || 2612 || 4915 || [[d:Q1640853|Q1640853]] || |- | [[Ikonodulija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2071 || 2927 || [[d:Q860811|Q860811]] || |- | [[Ilīriešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne, Serbija || 1539 || 2252 || [[d:Q35976|Q35976]] || |- | [[Ipatjeva nams]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2222 || 3012 || [[d:Q1381934|Q1381934]] || |- | [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || |- | [[Irina Fedišina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 3252 || 5963 || [[d:Q12127853|Q12127853]] || |- | [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4829 || 8068 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || |- | [[Isa Gendargeno]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 948 || 2285 || [[d:Q22056321|Q22056321]] || |- | [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 720 || 2597 || [[d:Q141578|Q141578]] || |- | [[Izglītība Padomju Savienībā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 7039 || 8255 || [[d:Q4329753|Q4329753]] || |- | [[Jakovs Agranovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1601 || 3086 || [[d:Q2627631|Q2627631]] || |- | [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || |- | [[Japānas Autonomā pareizticīgā baznīca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2200 || 3026 || [[d:Q255670|Q255670]] || |- | [[Jekaterina Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 4314 || 9310 || [[d:Q106839254|Q106839254]] || |- | [[Jekaterina Svanidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Gruzija || 820 || 2063 || [[d:Q254673|Q254673]] || |- | [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || |- | [[Jevgeņijs Aleksejevs (admirālis)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2268 || 4134 || [[d:Q701150|Q701150]] || |- | [[Jeļena Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6365 || 10875 || [[d:Q4292925|Q4292925]] || |- | [[Joanns V Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1393 || 3108 || [[d:Q37070|Q37070]] || |- | [[Joanns VIII Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 854 || 2435 || [[d:Q37062|Q37062]] || |- | [[Jurijs Oļeša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1008 || 2697 || [[d:Q380000|Q380000]] || |- | [[Justiniāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3276 || 4064 || [[d:Q1133400|Q1133400]] || |- | [[Jūlijs Martovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1245 || 3106 || [[d:Q215505|Q215505]] || |- | [[Kadžāru Irāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija || 7927 || 15392 || [[d:Q63158027|Q63158027]] || |- | [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || |- | [[Karafuto]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2938 || 4257 || [[d:Q696736|Q696736]] || |- | [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || |- | [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Kazanišas Irazi-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1388 || 3056 || [[d:Q51668811|Q51668811]] || |- | [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || |- | [[Kemālisms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 1686 || 2179 || [[d:Q269443|Q269443]] || |- | [[Kibrisli Mehmeds Kamils pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1073 || 2601 || [[d:Q367997|Q367997]] || |- | [[Kirila un Metodija brālība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Politika || Ukraina || 5603 || 6716 || [[d:Q2157537|Q2157537]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]] |- | [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || |- | [[Knaaniešu dialekti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Čehija, Polija || 2322 || 4190 || [[d:Q56384|Q56384]] || |- | [[Komi permiešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3455 || 8631 || [[d:Q56318|Q56318]] || |- | [[Komi zirjāņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3879 || 8717 || [[d:Q34114|Q34114]] || |- | [[Korsakova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1718 || 3126 || [[d:Q155331|Q155331]] || |- | [[Kostromas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2265 || 3809 || [[d:Q2142534|Q2142534]] || |- | [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || |- | [[Krasnodaras parks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3539 || 4713 || [[d:Q97170604|Q97170604]] || |- | [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || |- | [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || |- | [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || |- | [[Krievijas Augstākā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5064 || 8063 || [[d:Q2622450|Q2622450]] || |- | [[Krievijas Federācijas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4058 || 5164 || [[d:Q186473|Q186473]] || |- | [[Krievijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5388 || 8588 || [[d:Q1192838|Q1192838]] || |- | [[Krievijas Impērijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 952 || 1448 || [[d:Q3739034|Q3739034]] || |- | [[Krievijas Izmeklēšanas komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3172 || 3787 || [[d:Q2577002|Q2577002]] || |- | [[Krievijas valsts (1918—1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 17939 || 23643 || [[d:Q4398229|Q4398229]] || |- | [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4300 || 5362 || [[d:Q2387440|Q2387440]] || |- | [[Krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3078 || 4322 || [[d:Q580690|Q580690]] || |- | [[Krima romiešu laikmetā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 5488 || 6914 || [[d:Q7361934|Q7361934]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]] |- | [[Krimas evakuācija (1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 8049 || 12909 || [[d:Q4242923|Q4242923]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]] |- | [[Krimas goti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 829 || 1288 || [[d:Q1341201|Q1341201]] || |- | [[Krimas nodošana Ukrainai]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 9180 || 13437 || [[d:Q4350192|Q4350192]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Krimas tatāru literatūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krimas tatāri || 2911 || 3840 || [[d:Q16703454|Q16703454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || |- | [[Kronštates sacelšanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5126 || 6322 || [[d:Q208300|Q208300]] || |- | [[Krāsainās revolūcijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || starptautiski || 7672 || 9550 || [[d:Q819264|Q819264]] || |- | [[Ksenija Romanova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Vēsture || Krievija || 819 || 2304 || [[d:Q165113|Q165113]] || |- | [[Kuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1370 || 3117 || [[d:Q156046|Q156046]] || |- | [[Kurskas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2385 || 3838 || [[d:Q2530893|Q2530893]] || |- | [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || |- | [[Kvantunas apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3324 || 5089 || [[d:Q118939421|Q118939421]] || |- | [[Labitnangi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3769 || 6623 || [[d:Q156602|Q156602]] || |- | [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5869 || 9258 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || |- | [[Lehu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 2184 || 3662 || [[d:Q742782|Q742782]] || |- | [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || |- | [[Lielais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 3550 || 4513 || [[d:Q640998|Q640998]] || |- | [[Lielā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 1882 || 2805 || [[d:Q208404|Q208404]] || |- | [[Likbez]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 3511 || 4689 || [[d:Q2359357|Q2359357]] || |- | [[Likums par LGBT propagandas aizliegumu Krievijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Politika || Krievija || 5533 || 6671 || [[d:Q4184937|Q4184937]] || |- | [[Likums par trim vārpām]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3128 || 3857 || [[d:Q2376791|Q2376791]] || |- | [[Lisva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 387 || 1455 || [[d:Q157771|Q157771]] || |- | [[Makarova (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1587 || 2838 || [[d:Q157930|Q157930]] || |- | [[Manuels II Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1293 || 2986 || [[d:Q37097|Q37097]] || |- | [[Manzikertas kauja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1822 || 2518 || [[d:Q200032|Q200032]] || |- | [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2734 || 5170 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1673 || 4685 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || |- | [[Marjans Langevičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Polija || 1468 || 2377 || [[d:Q983771|Q983771]] || |- | [[Marta panti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 6145 || 7300 || [[d:Q4282674|Q4282674]] || |- | [[Maskavas zoodārzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 7406 || 10350 || [[d:Q613676|Q613676]] || |- | [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3300 || 5091 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Mazais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 4244 || 5414 || [[d:Q1641409|Q1641409]] || |- | [[Maķedoniešu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4011 || 4989 || [[d:Q332531|Q332531]] || |- | [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || |- | [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || |- | [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || |- | [[Mihails Frinovskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1518 || 3187 || [[d:Q622705|Q622705]] || |- | [[Mikola Kostomarovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4110 || 6579 || [[d:Q742659|Q742659]] || |- | [[Mikola Poršs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture || Ukraina || 1229 || 2677 || [[d:Q4373501|Q4373501]] || |- | [[Mikola Samokišs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4526 || 9200 || [[d:Q1072114|Q1072114]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1634 || 3290 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || |- | [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || |- | [[Montrē konvencija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 2506 || 3455 || [[d:Q869500|Q869500]] || |- | [[Muravļenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3434 || 7087 || [[d:Q159501|Q159501]] || |- | [[Mūsdienu armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5483 || 8160 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || |- | [[Nadežda Alilujeva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Azerbaidžāna, Krievija || 904 || 2556 || [[d:Q233999|Q233999]] || |- | [[Nikeforiāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2406 || 3132 || [[d:Q108679079|Q108679079]] || |- | [[Nikolajs Čheidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija, Krievija || 1090 || 3234 || [[d:Q504419|Q504419]] || |- | [[Nino Burdžanadze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 10532 || 16518 || [[d:Q229493|Q229493]] || |- | [[Nitva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 414 || 1497 || [[d:Q175541|Q175541]] || |- | [[NKVD "Grieķu operācija"]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Grieķija, Krievija || 2982 || 3883 || [[d:Q4148746|Q4148746]] || |- | [[NKVD "Poļu operācija"]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija, Polija || 1387 || 1985 || [[d:Q1336295|Q1336295]] || |- | [[NKVD nacionālās operācijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija || 4397 || 5679 || [[d:Q4393504|Q4393504]] || |- | [[Nojabrjska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4417 || 7923 || [[d:Q175524|Q175524]] || |- | [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || |- | [[Novijurengoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4539 || 7924 || [[d:Q175470|Q175470]] || |- | [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || |- | [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || |- | [[Oha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1512 || 3150 || [[d:Q177782|Q177782]] || |- | [[Ostmarka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Igaunija, Lietuva || 624 || 1113 || [[d:Q2083869|Q2083869]] || |- | [[Otrais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1776 || 2429 || [[d:Q205227|Q205227]] || |- | [[Otrais Nīkajas koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 2654 || 3810 || [[d:Q187201|Q187201]] || |- | [[Otrais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 3339 || 4518 || [[d:Q2600326|Q2600326]] || |- | [[Paleologu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4523 || 5908 || [[d:Q207585|Q207585]] || |- | [[Pareizticības triumfs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2149 || 3064 || [[d:Q2466190|Q2466190]] || |- | [[Pavēle Nr. 1]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 613 || 948 || [[d:Q814162|Q814162]] || |- | [[Perejaslavas rada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 4829 || 5952 || [[d:Q525758|Q525758]] || |- | [[Permas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 470 || 1894 || [[d:Q2031051|Q2031051]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || |- | [[Petrogradas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 685 || 984 || [[d:Q2249009|Q2249009]] || |- | [[Pirmais padomju—ukraiņu karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Krievija, Ukraina || 2876 || 3901 || [[d:Q30958323|Q30958323]] || |- | [[Pirmais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2958 || 3951 || [[d:Q2584439|Q2584439]] || |- | [[Polijas kristīšana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 1085 || 1765 || [[d:Q60863552|Q60863552]] || |- | [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || |- | [[Poronaiska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1708 || 3113 || [[d:Q183093|Q183093]] || |- | [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || |- | [[Progresīvā partija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 568 || 1019 || [[d:Q2454674|Q2454674]] || |- | [[PSRS pilsoņa pase]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3841 || 4764 || [[d:Q2640229|Q2640229]] || |- | [[PSRS seksa nav (frāze)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3140 || 3961 || [[d:Q2996926|Q2996926]] || |- | [[Pēterburgas miera līgums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1878 || 2597 || [[d:Q689032|Q689032]] || |- | [[Pšišoviču slaktiņš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Polija || 3449 || 5934 || [[d:Q2616006|Q2616006]] || |- | [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 797 || 1618 || [[d:Q931946|Q931946]] || |- | [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 5086 || 8282 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || |- | [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || |- | [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || |- | [[Rožu revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 7206 || 9808 || [[d:Q219470|Q219470]] || |- | [[RPG-2]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 1736 || 3325 || [[d:Q947247|Q947247]] || |- | [[RPG-7]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2026 || 3701 || [[d:Q322660|Q322660]] || |- | [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2977 || 5090 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || |- | [[Senpermas raksts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2398 || 4164 || [[d:Q147899|Q147899]] || |- | [[Senpleskavas dialekts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4413 || 5429 || [[d:Q4167885|Q4167885]] || |- | [[Senā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 2046 || 2807 || [[d:Q4167959|Q4167959]] || |- | [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || |- | [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || |- | [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || |- | [[Sergejs Magņitskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 7012 || 11493 || [[d:Q247917|Q247917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Severokuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1470 || 3628 || [[d:Q193652|Q193652]] || |- | [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || |- | [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8577 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Sibīrijas ukraiņi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija, Ukraina || 9752 || 14857 || [[d:Q12164355|Q12164355]] || |- | [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || |- | [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2513 || [[d:Q196531|Q196531]] || |- | [[Somugru pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1805 || 2426 || || |- | [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || |- | [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || |- | [[Stefans no Permas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 988 || 1644 || [[d:Q467438|Q467438]] || |- | [[Stepans Timošenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 3268 || 5518 || [[d:Q551204|Q551204]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Science and Medicine|Ukraine/Extended/Science and Medicine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Science & Education/Red articles|Ukraine/Science & Education/Red articles]] |- | [[Strādnieku marseljēza]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2087 || 3618 || [[d:Q1740575|Q1740575]] || |- | [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || |- | [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || |- | [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || |- | [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1278 || 3487 || [[d:Q366907|Q366907]] || |- | [[Svētā Danila klosteris]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3400 || 4387 || [[d:Q658262|Q658262]] || |- | [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || |- | [[Tarkosaļe]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4565 || 7996 || [[d:Q196611|Q196611]] || |- | [[Tautas komisāru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5557 || 6863 || [[d:Q4426244|Q4426244]] || |- | [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || |- | [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || |- | [[Teofils Lapinskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Militārisms || Polija || 1371 || 3071 || [[d:Q12117105|Q12117105]] || |- | [[Tetjana Tarana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Ukraina || 2614 || 4689 || [[d:Q4451535|Q4451535]] || |- | [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || |- | [[Tiverieši]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1155 || 1828 || [[d:Q1429276|Q1429276]] || |- | [[Tmutarakaņas kņaziste]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 1145 || 2091 || [[d:Q2387381|Q2387381]] || |- | [[Tomari (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1522 || 3317 || [[d:Q196666|Q196666]] || |- | [[Trešais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 5049 || 6211 || [[d:Q208037|Q208037]] || |- | [[Trešā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 601 || 991 || [[d:Q4146574|Q4146574]] || |- | [[Triecieni pa Tuapses naftas terminālu (2026)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 4520 || 6196 || [[d:Q139556870|Q139556870]] || |- | [[Troickas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3614 || 4482 || [[d:Q2256084|Q2256084]] || |- | [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || |- | [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || |- | [[Tulpju revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 5770 || 8405 || [[d:Q459162|Q459162]] || |- | [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || |- | [[Ugļegorska (Krievija)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1419 || 2898 || [[d:Q196778|Q196778]] || |- | [[Ukrainas Padomju armija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Ukraina || 1690 || 3547 || [[d:Q4470512|Q4470512]] || |- | [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || |- | [[Ukraiņu nacionālā atmoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 10086 || 11952 || [[d:Q4470657|Q4470657]] || |- | [[Urāliešu pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1928 || 2582 || [[d:Q288765|Q288765]] || |- | [[Uspenskas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1297 || 1764 || [[d:Q748910|Q748910]] || |- | [[Uļiči]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1052 || 1658 || [[d:Q1785737|Q1785737]] || |- | [[Valsts domes Pagaidu komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 716 || 1095 || [[d:Q5176551|Q5176551]] || |- | [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || |- | [[Vasils Kapnists]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija, Ukraina || 2665 || 4792 || [[d:Q713704|Q713704]] || |- | [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || |- | [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || |- | [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || |- | [[Viktorija Leleka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 1258 || 3622 || [[d:Q111127206|Q111127206]] || |- | [[Viktors Černovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 1289 || 3068 || [[d:Q548471|Q548471]] || |- | [[Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5768 || 7033 || [[d:Q946380|Q946380]] || |- | [[Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4513 || 5769 || [[d:Q1098107|Q1098107]] || |- | [[Vissavienības padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 2437 || 2891 || [[d:Q2565398|Q2565398]] || |- | [[Vitebskas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 437 || 1798 || [[d:Q2043205|Q2043205]] || |- | [[Vladimiras guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 500 || 1615 || [[d:Q2573304|Q2573304]] || |- | [[Vladimirs Puriškēvičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1174 || 2911 || [[d:Q545353|Q545353]] || |- | [[Vologdas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 463 || 1536 || [[d:Q86761|Q86761]] || |- | [[Volīnijas vietniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 2979 || 4764 || [[d:Q12090318|Q12090318]] || |- | [[Voroņežas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1442 || 2766 || [[d:Q956083|Q956083]] || |- | [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11793 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || |- | [[Ziemeļu apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 445 || 1363 || [[d:Q1992143|Q1992143]] || |- | [[Ziemeļu novads]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 537 || 1494 || [[d:Q4412331|Q4412331]] || |- | [[Zinovijs Rožestvenskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2100 || 3986 || [[d:Q453702|Q453702]] || |- | [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || |- | [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 6168 || 12524 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || |- | [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || |- | [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || |- | [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Ļvovas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3336 || 4953 || [[d:Q55658380|Q55658380]] || |- | [[Ņeveļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1533 || 3283 || [[d:Q165790|Q165790]] || |- | [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 736 || 2572 || [[d:Q173008|Q173008]] || |- | [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || |- | [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || |- | [[Šahtjorska (Sahalīna)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1356 || 2798 || [[d:Q198197|Q198197]] || |- | [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || |- | [[Dominiks Kotarskis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 975 || 4651 || [[d:Q51159914|Q51159914]] || |- | [[Džamāls Sellāmi]] || {{U|Vylks}} || Sports || <span style="color:red">Maroka</span> || 2406 || 7335 || [[d:Q2407770|Q2407770]] || |- | [[Fraņo Ivanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1229 || 4667 || [[d:Q121535913|Q121535913]] || |- | [[Igors Matanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 983 || 4512 || [[d:Q102399064|Q102399064]] || |- | [[Ivors Pandurs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 717 || 4478 || [[d:Q84462730|Q84462730]] || |- | [[Ištvāns Kovāčs]] || {{U|Vylks}} || || Rumānija || 2265 || 6051 || [[d:Q12731153|Q12731153]] || |- | [[Jorgs Donis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Grieķija || 4169 || 11308 || [[d:Q248032|Q248032]] || |- | [[Kerims Alajbegovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 884 || 4176 || [[d:Q130741313|Q130741313]] || |- | [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6239 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || |- | [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Luka Vuškovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1045 || 5212 || [[d:Q115162374|Q115162374]] || |- | [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2879 || 9392 || [[d:Q353844|Q353844]] || |- | [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || |- | [[Nidals Čeliks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 824 || 4136 || [[d:Q131149776|Q131149776]] || |- | [[Nikola Moro]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1036 || 4972 || [[d:Q27914817|Q27914817]] || |- | [[Petars Musa]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1522 || 5814 || [[d:Q84810924|Q84810924]] || |- | [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Toni Fruks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 912 || 5039 || [[d:Q109587383|Q109587383]] || |- | [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1174 || 5913 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || |- | [[Dmitrijs Poļakovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || Militārisms || Krievija || 5623 || 11000 || [[d:Q572146|Q572146]] || |- | [[Joannis Ikonomu]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Grieķija || 987 || 3288 || [[d:Q18021069|Q18021069]] || |- | [[Oleksijs Jukovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Ukraina || 1642 || 4765 || [[d:Q138636111|Q138636111]] || |- | [[Tiroles sacelšanās (1809)]] || {{U|ZANDMANIS}} || Vēsture || Austrija || 5932 || 9709 || [[d:Q664364|Q664364]] || |- | [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1516 || 2459 || [[d:Q153601|Q153601]] || |- | [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1123 || 1890 || [[d:Q736587|Q736587]] || |- | [[Jaunturki]] || {{U|~2026-26072-99}} || Vēsture || Turcija || 1115 || 1664 || [[d:Q83896|Q83896]] || |- | [[Osmaņu armija]] || {{U|~2026-26072-99}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2896 || 3337 || || |- | [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 5650 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || |- | [[Jevgeņijs Plotkins]] || {{U|דוד55}} || Zinātne || Krievija || 2111 || 4787 || [[d:Q16186840|Q16186840]] || |- |} == Statistika == * '''Kopējais rakstu skaits:''' 969 * '''Dalībnieku skaits:''' 32 * '''Dažādu tēmu skaits:''' 16 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (402), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (158), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (106), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (97), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (96), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (67), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (32), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (27), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — militārisms|Militārisms]] (26), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (23), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (22), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (9) * '''Dažādu valstu skaits:''' 56 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (291), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (219), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (63), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (46), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (42), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (25), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (18), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Uzbekistāna|Uzbekistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Maroka|Maroka]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kirgizstāna|Kirgizstāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tadžikistāna|Tadžikistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krimas tatāri|Krimas tatāri]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — aromūni|aromūni]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rietumarmēņu valoda|Rietumarmēņu valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — tatāri|tatāri]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Donas reģions|Donas reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — erzji|erzji]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievijas ziemeļrietumu reģions|Krievijas ziemeļrietumu reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — karaīmi|karaīmi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krima|Krima]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Saha|Saha]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sorbi|sorbi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — veru valoda|veru valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — krimčaki|krimčaki]] (1) * '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 2,423,849 rakstzīmes * '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 159 no 969 (16.4%) === Aktīvākie dalībnieki === # {{U|Votre Provocateur}} - 312 raksti, 902,695 rakstzīmes # {{U|Kikos}} - 282 raksti, 443,581 rakstzīmes # {{U|Egilus}} - 66 raksti, 446,019 rakstzīmes # {{U|Treisijs}} - 55 raksti, 175,408 rakstzīmes # {{U|Bendžamins}} - 39 raksti, 17,567 rakstzīmes # {{U|Biafra}} - 35 raksti, 34,332 rakstzīmes # {{U|Tankists}} - 32 raksti, 78,916 rakstzīmes # {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,292 rakstzīmes # {{U|Vylks}} - 18 raksti, 30,147 rakstzīmes # {{U|Dainis}} - 17 raksti, 40,040 rakstzīmes # {{U|Pirags}} - 17 raksti, 25,566 rakstzīmes # {{U|Lasks}} - 15 raksti, 9,812 rakstzīmes # {{U|MC2013}} - 11 raksti, 60,896 rakstzīmes # {{U|Uldis s}} - 7 raksti, 8,645 rakstzīmes # {{U|ZANDMANIS}} - 4 raksti, 14,184 rakstzīmes # {{U|Papuass}} - 3 raksti, 14,098 rakstzīmes # {{U|Jānis U.}} - 3 raksti, 9,793 rakstzīmes # {{U|Baisulis}} - 3 raksti, 6,922 rakstzīmes # {{U|Teatrālis}} - 2 raksti, 4,798 rakstzīmes # {{U|~2026-26072-99}} - 2 raksti, 4,011 rakstzīmes # {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,851 rakstzīmes # {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,639 rakstzīmes # {{U|ViasatWorldLTD}} - 2 raksti, 1,064 rakstzīmes # {{U|Ri4ardsons}} - 1 raksti, 6,592 rakstzīmes # {{U|דוד55}} - 1 raksti, 2,111 rakstzīmes # {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes # {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,174 rakstzīmes # {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes # {{U|Szczecinolog}} - 1 raksti, 751 rakstzīmes # {{U|Bumburotājs}} - 1 raksti, 667 rakstzīmes # {{U|Piraɡs}} - 1 raksti, 631 rakstzīmes # {{U|Lapjams78}} - 1 raksti, 0 rakstzīmes <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] g4pfn3qxh86f769gqyvtb68e6t45dox 4 626708 4500713 4500347 2026-07-31T03:04:45Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums 4500713 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Rezultāti == <div class="cee-box cee-section"> Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām. Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā. <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursa kategorijas == ''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 969 kopējiem rakstiem 945 atbilst kritērijiem.'' === Lielākais devums konkursa gaitā === # {{U|Votre Provocateur}} - 1,437,677 baiti # {{U|Kikos}} - 918,526 baiti # {{U|Egilus}} - 877,802 baiti # {{U|Treisijs}} - 268,125 baiti # {{U|Tankists}} - 253,328 baiti # {{U|MC2013}} - 183,501 baiti # {{U|Meistars Joda}} - 170,044 baiti # {{U|Biafra}} - 149,337 baiti # {{U|Lasks}} - 127,656 baiti # {{U|Bendžamins}} - 112,635 baiti # {{U|Vylks}} - 105,938 baiti # {{U|Dainis}} - 87,207 baiti # {{U|Pirags}} - 45,111 baiti # {{U|Papuass}} - 32,369 baiti # {{U|ZANDMANIS}} - 28,762 baiti # {{U|Uldis s}} - 26,429 baiti # {{U|Edgars2007}} - 17,309 baiti # {{U|Jānis U.}} - 16,663 baiti # {{U|Baisulis}} - 14,612 baiti # {{U|Ri4ardsons}} - 13,624 baiti # {{U|Teatrālis}} - 8,828 baiti # {{U|XD991}} - 5,913 baiti # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,787 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti # {{U|Szczecinolog}} - 2,780 baiti # {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,629 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti # {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti # {{U|Lapjams78}} - 0 baiti === Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam === ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,787 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,629 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti # {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti # {{U|Lapjams78}} - 0 baiti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 38 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 21 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti # {{U|Treisijs}} - 15 raksti # {{U|MC2013}} - 11 raksti # {{U|Kikos}} - 4 raksti # {{U|Tankists}} - 2 raksti # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Papuass}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' ''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.'' === Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Votre Provocateur}} - 13 raksti # {{U|MC2013}} - 9 raksti # {{U|Egilus}} - 8 raksti # {{U|Treisijs}} - 4 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 2 raksti # {{U|Tankists}} - 2 raksti # {{U|Jānis U.}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 14 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 8 raksti # {{U|Treisijs}} - 2 raksti === Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti # {{U|Treisijs}} - 1 raksti <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] qg810dbmwz3074iiuf3mibad1k6i1uv 0 627037 4500754 4452889 2026-07-31T05:09:34Z Biafra 13794 4500754 wikitext text/x-wiki {{Lidostas infokaste | nosaukums = V. Sevastjanova Soču starptautiskā lidosta | nosaukums_originalvaloda = ''Международный аэропорт Сочи имени В. И. Севастьянова'' | IATA = AER | ICAO = URSS | lat_deg = 43.4499 | lat_dir = N | lon_deg = 39.9566 | lon_dir = E | karte = Krievijas Eiropas daļa#Krasnodaras novads#Eiropa | kartes_marķieris = Soču lidosta | lidostas_tips = civila | ipasnieks-operators = «Международный аэропорт Сочи»<br />«Аэродинамика» | atrasanas_vieta = [[Krievija]], [[Soči]] | elevation-m = 27 | pasazieru_skaits = 11 076 621 (2023) | attels = Сочинский_аэропорт-2_-_panoramio.jpg }} '''V. Sevastjanova Soču starptautiskā lidosta''' ({{val|ru|Международный аэропорт Сочи имени В. И. Севастьянова}}) ir starptautiska lidosta [[Krievija|Krievijā]], [[Soči|Sočos]], [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]]. Tā ir lielākais aviācijas mezgls [[Krievija]]s Dienvidu federālajā apgabalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aeroport-adler.ru/|title=Аэропорт Сочи (AER) ✈ справочно-информационный сайт|website=Аэропорт Сочи (AER) ✈ справочно-информационный сайт|access-date=2026-03-28|language=ru}}</ref> Lidosta atrodas [[Adleras rajons|Adleras rajonā]], tāpēc bieži tiek saukta arī par '''Adleras lidostu'''. Tā apkalpo lielāko Krievijas kūrortu, tā aglomerāciju (ieskaitot [[Sirius (federālā teritorija)|''Sirius'']] teritoriju un [[Tuapse|Tuapsi]]), kā arī [[Abhāzija|Abhāziju]]. Kopējais apkalpotais iedzīvotāju skaits sasniedz aptuveni 900 tūkstošus. Pēc pasažieru skaita lidosta ieņem 5. vietu Krievijā pēc [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas]], [[Domodedovas lidosta|Domodedovas]], [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]] un [[Pulkovas lidosta|Pulkovas]] lidostām. Attālums līdz [[Maskava]]i ir apmēram 1360 km, lidojuma laiks — nedaudz vairāk par 3 stundām. == Vēsture == Lidosta tika izveidota 1941. gadā kā militārais aerodroms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, lai aizsargātu [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrasti. Pirmais lidaparāts šeit nolaidās 1941. gada 1. septembrī. Par civilo lidostu tā kļuva 1945. gada 23. novembrī, kad tika izveidota Adleras lidosta. 1950.–1960. gados tika uzbūvēts terminālis, skrejceļš un infrastruktūra, un pasažieru skaits strauji pieauga. 1967. gadā lidosta tika pārdēvēta par Soču lidostu. 1981. gadā šeit pirmo reizi nolaidās [[Il-86]]. 2009. gadā tika atklāts jauns moderns terminālis. Lidosta tika būtiski modernizēta pirms [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]] Sočos. == Raksturojums == Lidosta ir 1. klases aerodroms ar divām skrejceļu joslām un attīstītu infrastruktūru. Tā var apkalpot visu tipu lidmašīnas, tostarp ''[[Airbus A330]]'', ''[[Boeing 747]]'' un ''[[Boeing 777]]''. Līdostas īpatnība ir, ka kalnu dēļ piezemēšanās notiek tikai no jūras puses, bet pacelšanās — pretējā virzienā. Termināļa platība ir aptuveni 65 000 m², un tā caurlaides spēja ir līdz 2500 pasažieriem stundā. Olimpisko spēļu laikā tā sasniedza līdz 3800 pasažieriem stundā. Kopš 2014. gada lidostā darbojas «atvērto debesu» režīms, kas ļauj ārvalstu aviokompānijām veikt papildu starptautiskos reisus. 2015. gadā lidosta tika atzīta par vienu no labākajām Eiropā pēc apkalpošanas kvalitātes. == Aviokompānijas un galamērķi == Lidosta apkalpo vairāk nekā 40 aviokompānijas un ap 60 galamērķu. Lielākā daļa reisu ir uz [[Maskava|Maskavu]], [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]] un [[Novosibirska|Novosibirsku]]. Grupas ''[[Aeroflot]]'' aviokompānijas nodrošina vairāk nekā 40% pasažieru plūsmas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aviācija-aizmetnis}} [[Kategorija:Lidostas Krievijā]] [[Kategorija:Soči]] acmat6dztfendtnjxo4jip9tehmsb0p 0 628537 4500496 4497179 2026-07-30T13:08:54Z Bendžamins 76862 4500496 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|4|6}} | birth_place = | caps1 = 13 | caps2 = 27 | caps3 = 111 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux II]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Vilnēva Senžorža}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 6 | height = 190 | image = Maxence Lacroix France v Norway 26 June 26-031 (cropped).jpg | caption = Maksenss Lakruā 2026. gadā | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U17 | nationalyears2 = 2017 | nationalyears1 = 2016 | nationalcaps1 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|07|30|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|07|30|sk|bez}} | name = | playername = Maksenss Lakruā | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2017—2019 | years2 = 2018—2020 | years3 = 2020—2024 | nationalcaps3 = 5 | nationalcaps4 = 2 | nationalcaps5 = 7 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalteam5 = {{fb|FRA}} | nationalyears3 = 2017 | nationalyears4 = 2019 | nationalyears5 = 2026— | years4 = 2024—2026 | caps4 = 70 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]] | goals4 = 2 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | years5 = 2026— | caps5 = 0 | goals5 = 0 }} '''Maksenss Gijs Lakruā''' ({{Val|fr|Maxence Guy Lacroix}}, dzimis {{Dat|2000|4|6}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Lakruā spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''. Iepriekš spēlējis Francijas komandā ''[[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]]'', Vācijas komandā ''[[VfL Wolfsburg]]'' un Anglijas komandā ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]''. [[Francijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2026. gadā. == Sasniegumi == '''Crystal Palace''' * [[FA kauss]]: 2024—25 * [[FA Community Shield]]: 2025 * [[UEFA Konferences līga]]: 2026<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/27052026-pern_crystal_palace_pirmais_anglijas_kaus|title= Pērn "Crystal Palace" pirmais Anglijas kauss, šogad pirmā Eiropas trofeja|accessdate=2026-05-27 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}}{{Francijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Lakruā, Maksenss}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valdemarnā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Sochaux-Montbéliard spēlētāji]] [[Kategorija:VfL Wolfsburg spēlētāji]] [[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] d9k2u0sza9o8bl9zpxoakzj9f60v6wc 0 628549 4500799 4451990 2026-07-31T08:15:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500799 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Moythomasia.jpg | att_nosaukums = Dažādas moitomasīdas | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomata | infratips_lv =Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Actinopterygii | virsklase_lv = Starspurzivis | virskārta = Palaeoniscimorpha | virskārta_lv = Palaeoniskmorfi | dzimta = Moythomasiidae | dzimta_lv = Moitomasīdas | iedalījums = | binomial= Moythomasiidae <small>Kazantseva, 1971</small> | kategorijas = nē }} '''Moitomasīdas''' (''Moythomasiidae'') ir primitīvu [[Starspurzivis|starspurzivju]] dzimta. Šo dzimtu 1971. gadā izveidoja krievu paleontoloģe [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]]. [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] moitomasīdas ir zināmas no [[Vidusdevons|vidusdevona]] līdz [[Augšdevons|augšdevonam]]. == Apraksts == Moitomasīdas ir nelielas [[zivis]] ar vārpstveida ķermeni. ''[[Frontale]]'' ir vienāda vai 1,5-1,7 reizes lielāka par ''[[parietale]]''. ''[[Dermopteroticum]]'' robežojas tikai ar ''parietale''. ''[[Operculum]]'' ir lielāks par ''[[suboperculum]]''. Šīm zivīm ir ''[[dermohyale]]'' un ''[[epipraeoperculum]]'', kas savā starpā saskaras. ''[[Praeoperculum]]'' ir diverģents. Piekare ir slīpa. Moitomasīdām ir ''[[supraorbito-infraorbitale]]'' un ''[[rostropraemaxillo-antorbitale]]''. [[Mute]] ir termināla vai subtermināla. Tās atvērums ir plats. ''[[Maxillare]]'' postorbitālā plātne ir labi attīstīta.<ref>Казанцева А.А. ''К систематика Palaeonisciformes'', Труды палеонтологического института. Том 130. ''Современные проблемы палеонтологии'', Наука, Москва, 1971 г., 390 стр., УДК: 56.391.561, 164. lpp.</ref> == Sistemātika == Moitomasīdu dzimtā Kazanceva bija iekļāvusi arī ''[[Kentuckia]]'' ģinti, taču pašreiz šai ģintij ir izdalīta atsevišķa dzimta. Moitomasīdu sistemātika:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.biolib.cz/en/taxon/id1136568/ |title=BioLib.cz |access-date={{dat|2026|04|08||bez}} |archive-date={{dat|2026|04|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260416113807/https://www.biolib.cz/en/taxon/id1136568/ }}</ref> * dzimta: '''''Moythomasiidae''''' <small>Kazantseva, 1971</small> † :* ģints: ''[[Moythomasia]]'' <small>Gross, 1950</small> † ::* suga: ''[[Moythomasia durgaringa]]'' <small>Gardiner & Bartram, 1977</small> † ::* suga: ''[[Moythomasia lebedevi]]'' <small>Plax, Bakaev & Naugolnykh, 2025</small> † ::* suga: ''[[Moythomasia lineata]]'' <small>Choo, 2015</small> † ::* suga: ''[[Moythomasia nitida]]'' <small>Gross, 1953</small> † ::* suga: ''[[Moythomasia perforata]]'' <small>(Gross, 1942)</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Starspures]] 2ivdqaklsi1akrs7x5sj1uxhhmx3jtd 0 628582 4500798 4452071 2026-07-31T08:15:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500798 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Moythomasia nitida Ob Devon Bergisch Gladbach D Ch932.jpg | att_nosaukums = Moitomasija ''[[Moythomasia nitida]]'' | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomata | infratips_lv =Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Actinopterygii | virsklase_lv = Starspurzivis | virskārta = Palaeoniscimorpha | virskārta_lv = Palaeoniskmorfi | dzimta = Moythomasiidae | dzimta_lv = Moitomasīdas | ģints = Moythomasia | ģints_lv = Moitomasijas | iedalījums = | binomial= Moythomasia <small>Gross, 1950</small> | kategorijas = nē }} '''Moitomasijas''' (''Moythomasia'') ir primitīvu [[Starspurzivis|starspurzivju]] ģints. Šo ģinti 1950. gadā izveidoja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]]. Moitomasiju tipiskā suga ir ''Aldingeria perforata'', tagad ''[[Moythomasia perforata]]'' <small>(Gross, 1942)</small>. [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] moitomasijas ir zināmas no [[Vidusdevons|vidusdevona]] līdz [[Augšdevons|augšdevonam]]. Šīs ģints pārstāvju [[fosilijas]] ir sastopamas arī [[Latvija]]s [[Devons|devona]] nogulumos. == Apraksts == Moitomasijas ir nelielas [[zivis]] ar vārpstveida ķermeni, kura priekšējās daļas [[Zvīņas|zvīņām]] augstums ir divreiz lielāks par garumu. Zvīņas klātas ar daudziem šķērseniskiem ķīļiem, ar tieviem sānu stariem, kas iet uz priekšu un sāniem. Sakabe ir bedrītes un izciļņa veidā. Gar muguru iet ķīļveida [[Kores zvīņas|kores zvīņas]]. [[Galva|Galvā]] ir liela [[pineālā atvere]]. ''[[Supratemporale]]'' ir garš. ''[[Parietalia]]'' aizmugurēja mala ir gluda, ieliekta.<ref>Д. В. Обручев, ''Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы)'', издательство "Наука", Москва, 1964. г., 337. lpp.</ref> Ventrālā dzirdes sprauga pāriet uz [[Acu dobums|acu dobuma]] aizmugurējo daļu. [[Parasfenoīds]] ir plats ar [[Rudiments|rudimentāru]] augšupejošo izaugumu, taču bez bazipterigoīdā izauguma. [[Aukslēju-kvadrāta kauls|Aukslēju-kvadrāta kaulam]] var būt īss priekšējais izaugums. Starp intertemporālo un dermosfenoīdo kaulu atrodas [[spirakulārā sprauga]], turklāt [[dermosfenoīdais kauls]] ir savienots ar [[Jugālais kauls|jugālo kaulu]] līdzīgi [[Mimijas|mimijām]] (''Mimia'') un [[heirolepji]]em (''Cheirolepis''). [[Neirokrānijs|Neirokrānijam]] ir laterālais galvas kanāls. [[Krūšu spura|Krūšu spurām]] ir perforēts [[propterīgijs]], kuru apskauj sānu staru pamatnes. Virs un zem astes ir izvirzīti bazālie atbalsta punkti. Visām [[Spuras|spurām]] ir bārkšu atbalsta punkti.<ref>Gardiner, B. G. (1984). ''The relationships of the palaeoniscid fishes, a review based on new specimens of Mimia and Moythomasia from the Upper Devonian of Western Australia''. British Museum of Natural History. Bulletin (Geology); 37(4); ; 173-438, 173–438., 181-182. lpp.</ref> == Sistemātika == Moitomasiju sugas:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.biolib.cz/en/taxon/id1136568/ |title=BioLib.cz |access-date={{dat|2026|04|08||bez}} |archive-date={{dat|2026|04|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260416113807/https://www.biolib.cz/en/taxon/id1136568/ }}</ref> :* ģints: '''''Moythomasia''''' <small>Gross, 1950</small> † ::* suga: ''[[Moythomasia durgaringa]]'' <small>Gardiner & Bartram, 1977</small> † ::* suga: ''[[Moythomasia lebedevi]]'' <small>Plax, Bakaev & Naugolnykh, 2025</small> † ::* suga: ''[[Moythomasia lineata]]'' <small>Choo, 2015</small> † ::* suga: ''[[Moythomasia nitida]]'' <small>Gross, 1953</small> † ::* suga: ''[[Moythomasia perforata]]'' <small>(Gross, 1942)</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Starspures]] qthz47j99m6hmosj4lei1hhg763cze6 0 629535 4500782 4456245 2026-07-31T07:12:58Z Biafra 13794 4500782 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Baziļoni | official_name = ''Bazilionai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Bazilionai, centras.jpg | image_caption = Skvērs Baziļonu centrā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Šauļu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Šauļu apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Šauļu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Bubju seņūnija]] | area_total_km2 = 1.49 | population_total = 302 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 47 | lats = 42 | latNS = N | longd = 23 | longm = 08 | longs = 28 | longEW = E | elevation_m = 100 | website = }} '''Baziļoni''' ({{val|lt|Bazilionai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Šauļu apriņķis|Šauļu apriņķa]] [[Šauļu rajona pašvaldība|Šauļu rajona pašvaldībā]]. Atrodas starp [[Dubīsa|Dubīsu]] un tās pieteku Degli, 25 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Šauļi]]em pie senā [[Rīga]]s—[[Tilzīte]]s pasta un tirdzniecības ceļa. Gadu gaitā miestam vairākkārt mainīts nosaukums starp tā sākotnējo Padubīsa (‘pie [[Dubīsa]]s’) vai ''Podubis Bazyliański'' un Baziļani (''Bazyliany''), Bazilaiņi (''Bazilainiai''), Baziļoni (''Bazilionai''). Tagadējā nosaukuma forma kopš 1989. gada. == Vēsture == Vēstures avotos pirmoreiz minēti 1586. gadā '''Padubīsas''' (''Padubysis'') muiža un ciems. Laikā no 1749. līdz 1836. gadam šeit darbojās [[Bazilieši|baziliešu]] (katoļu austrumu tradīcijas ordenis) klosteris, tāpēc miests galu galā ieguva Baziļonu nosaukumu. 1744. gada 22. novembrī [[Polijas-Lietuvas kopvalsts|Polijas—Lietuvas kopvalsts]] karalis [[Augusts III]] piešķīra miestam komerciālas privilēģijas un atļāva rīkot tirgus. 18. gadsimtā Baziļoni kļuva par nozīmīgu izglītības un reliģiskās dzīves centru. Pēc [[Novembra sacelšanās]] krievi atsavināja klostera īpašumus, pārcēla mūkus uz [[Viļņa|Viļņu]] un klosterī nometināja [[Pareizticība|pareizticīgo]] mūkus. 1835. gadā klosteris un tā dibinātā skola tika likvidēti. 20. gadsimtā Baziļoni kļuva par vietējās seņūnijas centru. Padomju laikā miests bija kolhoza ''Tarybinio artojo'' centrālais ciemats. == Arhitektūra un apskates objekti == * Baziļonu Sv. Bazilija Lielā baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta 1833. gadā (atsevišķi avoti min 18. gadsimta beigas). Tā ir celtne ar vēlīnā klasicisma iezīmēm. * Klostera mantojums: lai gan pats klosteris nav saglabājies, miesta plānojums un atsevišķas ēkas liecina par vēsturisko klostera kompleksu. * Baziļonu muižas parks: saglabājies 19. gadsimta parku stādījumu fragments, kas ir dabas un kultūras piemineklis. == Sabiedrība == Miestā darbojas Baziļonu pamatskola—daudzfunkcionālais centrs, bibliotēka, pasts un kultūras nams. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Bazilionai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.siauliuraj.lt/ Šauļu rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Šauļu rajona pašvaldība]] 5tth5cypljyyxr7hgcxu0q1zfdg0xlg 0 631189 4500633 4492887 2026-07-30T20:12:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500633 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | industry = Logu un durvju ražošana | founded = 1988 | founder = Mihails Buhbinders | headquarters = {{LAT}} | key_people = Andrejs Ruščaks | products = PVC un alumīnija logi, durvis | website = {{URL|https://www.maiga.lv/}} | company_name = Maiga | company_logo = Maiga.svg }} '''SIA "Maiga"''' ir [[Latvija]]s [[uzņēmums]], kas nodarbojas ar [[polivinilhlorīds|PVC]] un [[alumīnijs|alumīnija]] [[logs|logu]] un [[durvis|durvju]] ražošanu, montāžu un apkopi. Uzņēmums dibināts 1988. gadā un tā darbība galvenokārt saistīta ar [[celtniecība]]s un logu ražošanas nozari. == Vēsture == Uzņēmumu 1988. gadā dibināja [[Mihails Buhbinders]]. Vēlāk uzņēmuma vadību pārņēma [[Andrejs Buhbinders]]. Pašlaik (2026) uzņēmumu vada [[Andrejs Ruščaks]]. Kopš 1997. gada uzņēmums darbojas arī kā PVC logu ražotājs un ir Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas biedrs. 2004. gadā uzņēmums bija viens no pirmajiem Latvijā, kas iesniedza projekta pieteikumu [[Eiropas Savienība]]s struktūrfondu finansējuma saņemšanai [[Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā]] (LIAA). Projekts bija saistīts ar ražotnes modernizāciju un pielāgošanu starptautiskajiem standartiem.<ref>{{ziņu atsauce |title=Pirmais ES struktūrfondu līdzfinansējumam piesakās Jelgavas uzņēmums SIA ‘Maiga’ |url=https://arhivs.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/8815827/pirmais-es-strukturfondu-lidzfinansejumam-piesakas-jelgavas-uznemums-sia-maiga |accessdate={{dat|2026|7|2||bez}} |agency=delfi.lv |date={{dat|2004|8|12||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Projektu pieņemšana sākusies |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/92368 |website=vestnesis.lv |accessdate={{dat|2026|7|2||bez}}}}</ref> == Darbība == Uzņēmums specializējas plastikāta un alumīnija logu un durvju ražošanā, kā arī to uzstādīšanā un apkopē. Uzņēmuma produkciju eksportē uz vairākām valstīm, tostarp [[Zviedrija|Zviedriju]], [[Norvēģija|Norvēģiju]], [[Lietuva|Lietuvu]] un [[Igaunija|Igauniju]]. Ražotne atrodas Latvijā, un uzņēmums piedāvā arī nestandarta risinājumus logu izgatavošanā. Produkcija paredzēta izmantošanai gan dzīvojamās, gan sabiedriskās ēkās. = Attīstība = No nelielas darbnīcas uzņēmums attīstījies līdz ražotnei ar aptuveni 1,5 hektāru teritoriju un 1200 m² ražošanas telpām. Uzņēmumā strādā ap 30 darbinieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maiga.lv/|title=PVC un alumīnija logi Latvijā {{!}} Ražošana, piegāde un uzstādīšana {{!}} MAIGA|website=www.maiga.lv|access-date=2026-07-09|language=lv|archive-date=2025-12-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20251211174818/http://maiga.lv/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] ocuuihr346v56qolhiubzylnnvkeaqo 0 632371 4500528 4499354 2026-07-30T13:29:15Z Pirags 3757 /* Polijā */ pap 4500528 wikitext text/x-wiki '''Kaujas dronu ielidošana NATO valstu ɡaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīzes]]. == Latvijā == 2024. gada 7. septembrī [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> 2026. gadā, naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas eksplodēja [[Dobročina]]s ciema tuvumā aptuveni kilometra attālumā no [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] centra Krāslavas novadā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 7. maija agrā rītā Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" Rēzeknes filiāles naftas uzlabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka bezpilota lidaparāti bija identificēti radaros, tomēr to notriekšana nebija iespējama, jo neizpildījās visi drošības kritēriji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> 23. maija rītā [[Dreidzs|Dridža ezerā]] saskarē ar ūdeni detonēja drons. Nacionālie bruņotie spēki atklāja, ka sensori nav fiksējuši dronu ielidojam Latvijas teritorijā, tāpēc neizsūtīja šūnapraides paziņojumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.05.2026-dridza-ezera-iekritis-un-uzspradzis-drons-cietuso-nav-aculiecinieks-dalas-ar-redzeto.a648439/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Dridža ezerā iekritis un uzsprādzis drons, cietušo nav; aculiecinieks dalās ar redzēto] lsm.lv 23.05.2026</ref> 8. jūnija rītā virs [[Bērzgales pagasts|Bērzgales pagasta]] notrieca no Krievijas ielidojušo dronuː 9.20 Nacionālie bruņotie spēki (NBS) izsludināja dzelteno brīdinājumu Ludzas, Balvu un Alūksnes novadā, gaisā pacēlās [[NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija]]s iznīcinātāji, kas 10.05 dronu notrieca.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/ Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu] lsm.lv 08.06.2026</ref> 2026. ɡada 15. jūlijā Latvijas prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] vizītes laikā Lietuvā pavēstīja, ka Baltijas valstu un citu NATO sabiedroto izlūkdienestu informācija liecina par Krievijas iecerēm veikt sabotāžas un hibrīduzbrukumus, lai kaitētu reģionālajai drošībaiː "Mums ir jābūt ārkārtīgi sagatavotiem kara posmam Ukrainā, kad Krievija vairs negūst nekādas uzvaras un nespēj virzīties uz priekšu kaujas laukā. Pat Ukrainai negūstot pilnīgu uzvaru, Krievija var netieši pārbaudīt [NATO līguma] 5. pantu un pārvaldes mehānismus alianses un Eiropas Savienības līmeņos."<ref name=lsm>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2026-baltijas-valstis-un-polija-bridina-par-iespejamiem-krievijas-provokaciju-scenarijiem.a655192/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Baltijas valstis un Polija brīdina par iespējamiem Krievijas provokāciju scenārijiem] lsm.lv 15.07.2026</ref> == Lietuvā == 2025. gada 10. jūlijā Lietuvā no Baltkrievijas ielidoja drons, kas nokrita neilgi pēc robežas šķērsošanas. 2025. gada 28. jūlijā Krievijas drons pārlidoja Viļņai un nokrita Gaižūnos, aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas. 2026. gada 23. martā Lietuvas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas nokrita [[Varēnas rajona pašvaldība]]s teritorijā aptuveni 20 km attālumā no robežas. Lietuvas premjerministre paziņoja, ka tas bija Ukrainas bezpilota lidaparāts, kas bija vērsts pret Krieviju un novirzījies no lidojuma trajektorijas. 2026. ɡada 15. jūlijā publiskotajā intervijā [[Lietuvas prezidents]] [[Nausēda]] apstiprināja iepriekš medijos izskanējušo informāciju, ka Krievija varētu plānot ierobežota mēroga uzbrukumus Baltijas reģiona infrastruktūras objektiem, izmantojot gan konvencionālus ieročus, gan citus līdzekļus. Vienlaikus Nausēda atzīmēja, ka pašlaik nav informācijas par to, kad un kur šādi uzbrukumi varētu tikt īstenoti.<ref name=lsm/> == Iɡaunijā == 2025. gada 25. augustā bezpilota lidaparāts pārkāpa Latvijas-Krievijas robežu, šķērsoja Latvijas gaisa telpu un nokrita Tartu apriņķī Igaunijā. 2025. gada 17. oktobrī Divi droni pārlidoja ASV armijas bāzi Igaunijas dienvidos, vienu no tiem notrieca ar pretdronu ieroci. 2026. gada 25. martā no Krievijas ielidojis drons ietriecās Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s, uzskata, ka Ukrainas dronu pāri robežai novirzīja Krievijas GPS traucētājierīces. 2026. gada 19. maijā Krievijas dronu elektroniskās pārtveršanas iekārtas Iɡaunijas ɡaisa telpā pārvirzīja ukraiņu kaujas dronu, ko virs [[Vertsjervs|Vertsjerva]] ezera notrieca Rumānijas F-16 iznīcinātājs. Drona atlūzas atrada Kablakilas ciemā, kas atrodas uz ziemeļiem no ezera.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-igaunija-pirmo-reizi-notriekts-gaisa-telpa-ielidojis-drons.a647799/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Igaunijā pirmo reizi notriekts gaisa telpā ielidojis drons] lsm.lv 19.05.2026</ref> == Somijā == 2026. gada 29. martā vairāki Ukrainas droni no Krievijas ielidoja Somijas dienvidaustrumu daļā robežas, vismaz divi no tiem noɡāzās netālu no [[Kouvola]]s. Premjerministrs [[Peteri Orpo]] paziņoja, ka droni, iespējams, ieklīda Somijas gaisa telpā dronu uzbrukuma laikā Krievijas naftas eksporta ostām. == Polijā == 2025. gada 20. augustā [[Lukovas apriņķis|Lukovas apriņķī]] aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas nokrita un eksplodēja Krievijas drons. 2025. gada 4. septembrī divi Krievijas droni ielidoja Polijas gaisa telpā, ɡaisā pacēlās Polijas un sabiedroto valstu lidmašīnas. 2025. gada 9. septembrī Polijas austrumu un ziemeļu daļā ielidoja 23 droni, NATO spēku lidmašīnas notrieca četrus Krievijas dronus. 2026. gada 8. maijā Krievijas izlūkošanas drons ielidoja no [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabala]] un nokrita [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]]s teritorijā. 2026. ɡada 14. jūlijā Polijas ārlietu ministrs [[Radoslavs Sikorskis]] brīdināja, ka Krievija varētu gatavot tā dēvēto "viltus karoga" operāciju scenāriju, kurā tiktu izmantoti Ukrainas bezpilota lidaparāti.<ref name=lsm/> 30. jūlija rītā Polijas Bruņotie spēki ziņoja, ka ap plkst. 3.40 pāri Ukrainas robežai Polijā ielidoja neidentificēts objekts, tādēļ gaisā pacēlās [[F-16]] iznīcinātājs. Objekts sešas minūtes vēlāk pazuda no radariem un nokrita [[Ļubļina]]s reģionā aptuveni 75 kilometrus no robežas ar Ukrainu. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.07.2026-polijas-premjers-valsts-austrumos-nokritusais-objekts-visticamak-ir-krievijas-rakete.a656853/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Polijas premjers: Valsts austrumos nokritušais objekts, visticamāk, ir Krievijas raķete] lsm.lv 30.07.2026</ref> == Rumānijā == 2022. ɡada 14. martā [[Bistricas–Neseudas žudecs|Bistricas–Neseudas žudecā]] nokrita Krievijas kaujas drons ''Orlan-10''. 2023. gada naktī no 3. uz 4. septembri [[Ziemeļdobrudža]]s teritorijā nokrita Krievijas drons, 13. septembrī atrada vēl viena drona fragmentus aptuveni 1 kilometra attālumā no Rumānijas militārās bāzes. 2023. gada 14. decembrī Krievijas bezpilota lidaparāts pārkāpa Rumānijas gaisa telpu, gaisā pacēlās Vācijas un Rumānijas iznīcinātāji. 2024. gada 17. aprīlī netālu no Rumānijas gaisa spēku bāzes pie [[Konstanca (Rumānija)|Konstancas]] notrieca trīs bezpilota lidaparātus. 2024. gada 25. jūlijā Rumānijas teritorijā nokrita trīs ''Geran-2'' droni. 2025. gada 11. novembrī Krievijas drons īsi pēc pusnakts šķērsoja Ukrainas robežu un noɡāzās Rumānijas teritorijā. 2026. gada 26. februārī Krievijas drons no Ukrainas pāri Donavai ielidoja Rumānijas gaisa telpā, Rumānijas gaisa spēki no Fetešti gaisa bāzes pacēla gaisā F-16 iznīcinātājus. 2026. gada 26. marta naktī Krievijas drons ielidoja Rumānijas gaisa telpā un nogāzās četru kilometru attālumā no robežas. 2026. gada 25. aprīļa rītā 15 Krievijas droni tuvojās Rumānijas robežai, britu iznīcinātāji saņēma atļauju neitralizēt tos, taču to nedarīja. Pēc tam viens drons ielidoja Rumānijā un ietriecās elektrības stabā pie dzīvojamās mājas. 2026. gada 3. maijā drons nokrita [[Sučavas žudecs|Sučavas žudecā]] aptuveni 20 kilometrus no ziemeļu robežas ar Ukrainu. Naktī no 28. uz 29. maiju ar sprāɡstvielām bruņots Krievijas drons [[Galaca]]s pilsētas dienvidu daļā ietriecās ēkas jumtā, izraisot ugunsgrēku un viegli ievainojot divus cilvēkus, evakuēja aptuveni 70 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.05.2026-rumanija-daudzstavu-dzivojamaja-nama-ietriecies-krievijas-drons.a649235/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rumānijā daudzstāvu dzīvojamajā namā ietriecies Krievijas drons] lsm.lv 29.05.2026</ref> 24. jūlijā Rumānijas gaisa spēki notrieca kaujas dronu virs Padinas ciema valsts dienvidaustrumos, apmēram 114 km attālumā uz ziemeļaustrumiem no Bukarestes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2026-rumanijas-gaisa-speki-pirmo-reizi-pasu-spekiem-notriec-dronu.a656207/?utm_source=lsm&utm_medium=front-widget&utm_campaign=basket Rumānijas gaisa spēki pirmo reizi pašu spēkiem notriec dronu] lsm.lv 24.07.2026</ref> Rumānijas Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka tas bijis "Šahed" tipa trieciendrons, kādus Krievija regulāri izmanto uzbrukumos Ukrainā. Rumānijas Gaisa spēki valsts teritorijā ielidojušus dronus notrieca arī nākamajās divās dienās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2026-rumanija-treso-dienu-pec-kartas-notriekts-drons.a656353/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Rumānijā trešo dienu pēc kārtas notriekts drons] lsm.lv 26.07.2026</ref> == Krievijas draudi Latvijai == 2026. ɡada 19. maijā [[Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests]] izplatīja paziņojumu "Ukraina no Latvijas teritorijas gatavo triecienus pa Krieviju", apsūdzot Latviju līdzdalībā Ukrainas "terora aktu" rīkošanā pret mērķiem Krievijas teritorijā. Ukrainas Ārlietu ministrija noliedza, ka Ukraina grasītos izmantot Latvijas teritoriju uzbrukumiem Krievijaiː "Ukraina savās operācijās pret Krieviju neizmanto Latvijas teritoriju vai gaisa telpu un neplāno to darīt. Krievijas meli ir tikai turpinājums plašākai propagandas kampaņai, kuras mērķis ir destabilizēt sabiedrisko domu Latvijā un visā Baltijā."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-krievijas-izlukdienests-izplata-meligus-apgalvojumus-ka-ukraina-gatavo-dronu-uzbrukumus-no-latvijas-teritorijas.a647823/ Krievijas izlūkdienests izplata melīgus apgalvojumus, ka Ukraina gatavo dronu uzbrukumus no Latvijas teritorijas] lasm.lv 19.05.2026</ref> Tajā pašā dienā Ņujorkā notika [[ANO Drošības padome]]s sēde, kas bija veltīta Krievijas uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un humānās palīdzības piegādēm, kuras laikā Krievijas vēstnieks ANO [[Vasilijs Ņebenzja]] piedraudēja ar ɡaisa triecienu Latvijai: "Uz Latviju jau ir nosūtīti bezpilota lidaparātu spēki. Tie ir izvietoti Latvijas bāzēs [[Ādažu poligons|Ādažos]], [[Sēlijas militārais poligons|Sēlijā]], [[Lielvārdes lidlauks|Lielvārdē]], Daugavpilī, Jēkabpilī. Ar mūsdienu līdzekļiem varam skaidri identificēt un noteikt bezpilota lidaparātu palaišanas vietas, kā arī, pētot bezpilota lidaparātu atlūzas, var daudz ko uzzināt, kā tas bija Zelenska mēģinājumā decembrī uzbrukt Krievijas prezidenta rezidencei. Atbildes trieciens tādā gadījumā būs neizbēgams. Un, jā, Latvijas pastāvīgā pārstāve, Krievijas ārējais izlūkdienests ir teicis, ka lēmumu pieņemšanas koordinātes Latvijā ir ļoti labi zināmas, un dalība NATO jūs nepasargās no taisnīgas atmaksas." Savukārt Latvijas vēstniece ANO [[Sanita Pavļuta-Deslandes]] atzīmēja, ka tie ir absolūti izdomājumi un meli: "Un es neizmantošu lieki padomes dalībnieku laiku šiem meliem, jūs saņemsiet to visu izklāstītu rakstītā veidā. Es tikai atgādināšu, ka meli, agresija, dezinformācija un draudi ir izmisuma un vājuma pazīme, un mēs esam redzējuši līdzīgus melus, kas vērsti pret citiem šīs padomes locekļiem citās sanāksmēs, un es esmu pagodināta, ka šodien uzmanība ir pievērsta manai valstij."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2026-krievijas-sutnis-ano-publiski-piedraud-baltijai.a647914/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sūtnis ANO publiski piedraud Baltijai] lsm.lv 20.05.2026</ref> Arī [[Eiropas Komisija]]s prezidente [[Urzula fon der Leiena]] 20. maijā nosodīja Krievijas draudusː "Draudi pret vienu dalībvalsti ir draudi pret visu mūsu Savienību. Krievija un Baltkrievija ir tieši atbildīgas par droniem, kas apdraud cilvēku dzīvības un drošību mūsu Austrumu flangā, Eiropa atbildēs ar vienotību un spēku. Mēs turpināsim pastiprināt mūsu Austrumu flanga drošību ar spēcīgu kolektīvo aizsardzību un gatavību visos līmeņos."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2026-ek-prezidente-leiena-aizstav-baltijas-valstis-pret-krievijas-draudiem.a648012/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin EK prezidente Leiena aizstāv Baltijas valstis pret Krievijas draudiem] lsm.lv 20.05.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] bh8v9usgf4teswivqxyxcj85eq69i9i 0 632697 4500873 4500175 2026-07-31T11:42:06Z Jānis U. 198 4500873 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Microbrachius dicki.jpg | att_nosaukums = Mikrobrahīdes ''[[Microbrachius dicki]]'' rekonstrukcija (augšskatā) | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | dzimta = Microbrachiidae | dzimta_lv = Mikrobrahīdes | iedalījums = | kategorijas = nē | binomial = Microbrachiidae <small>Gross, 1965</small> | sinonīmi= }} '''Mikrobrahīdes''' (''Microbrachiidae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] dzimta, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo dzimtu 1965. gadā izveidoja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]]. Šīs dzimtas pārstāvji bija izplatīti no [[Apakšdevons|agrā devona]] beigām līdz [[Vidusdevons|vidusdevonam]] [[Skotija|Skotijā]], [[Orkneju salas|Orkneju]] un [[Šetlendas salas|Šetlendas]] salās, [[Igaunija|Igaunijā]] ([[burtnieku svīta]]), [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], kā arī [[Ķīna|Ķīnā]] ([[Juņnaņa|Juņnaņas provincē]]). == Aprasts == Mikrobrahīdes ir sīka izmēra [[zivis]] (bruņas garums 2–3 cm) ar horizontāli saplacinātu ķermeni un salīdzinoši lielu [[Galvas vairogs|galvas vairogu]]. [[Aizpineālais kauls]] (''Pp'') robežojas ar [[sānu kauli]]em (''La''). Aizpineālā kaula priekšējā mala ir ar smailu izliekumu. [[Krūšu spura]]s ir salīdzinoši mazas un to ārējās un iekšējās malas ir ar asiem dzelksnīšiem. Bruņas ārējā virsma ir klāta ar paugurainu ornamentējumu, kas var veidot paralēlus, gareniskus valnīšus. == Salīdzinājums == Mikrobrahīdes atšķiras no [[Diānlepīdes|diānlepīdēm]] ar saviem mazajiem izmēriem (bruņas garums 2–3 cm pret apmēram 20 cm), ar proporcionāli lielāku galvas vairogu un ar platu [[Priekšējais vidējais muguras kauls|priekšējā vidējā muguras kaula]] (''AMD'') priekšējo daļu, no [[botriolepidīdi]]em atšķiras ar kontaktu starp aizpineālo kaulu (''Pp'') un sānu kauliem (''La''), bet no [[Tubalepīdes|tubalepīdēm]] atšķiras ar [[Vidējais vēdera kauls|vidējo vēdera kaulu]] (''MV'') ķermeņa bruņas ventrālajā sienā, kā arī ar robežu starp [[sānu pakauša kauli]]em (''Pn'') un [[Pakaļējie malas kauli|pakaļējiem malas kauliem]] (''Pmg'').<ref>Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196.</ref> == Sistemātika == Mikrobrahīžu sistemātika: * dzimta: '''''Microbrachiidae''''' <small>Gross, 1965</small> † :* ģints: ''[[Hohsienolepis]]'' <small>Pan, 1978</small> † ::* suga: ''[[Hohsienolepis hsintuensis]]'' <small>Pan & Wang ex Pan, Wang & Gao 1978</small> † :* ģints: ''[[Microbrachius]]'' <small>Traquair, 1888</small> † ::* suga: ''[[Microbrachius chuandongensis]]'' <small>Wang et Zhang, 1999</small> † ::* suga: ''[[Microbrachius dicki]]'' <small>Traquair, 1888</small> † ::* suga: ''[[Microbrachius kedoae]]'' <small>Mark-Kurik, Newman, Toom et den Blaauwen, 2018</small> † ::* suga: ''[[Microbrachius longi]]'' <small>Mark-Kurik, Newman, den Blaauwen et Jones, 2025</small> † ::* suga: ''[[Microbrachius sinensis]]'' <small>Pan, 1984</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] 8fgujm1u8x0zv49afv8l7iy4dq1rp0n 0 633104 4500787 4476874 2026-07-31T07:32:58Z Biafra 13794 4500787 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Magdolna Barnoti Foro | vārds_orig = Barnóthy Forró Magdolna | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1904 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 21 | dz_vieta = {{vieta|Austroungārija|Ungārijas Karaliste|Žamboka|td=Ungārija}} | m_dat_alt = 1995. gada februāris | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Evanstona}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Jeno M. Barnoti | bērni = | paraksts = | zinātne = [[astrofizika]], [[biofizika]] | grāds = | darba_vietas = [[Lorānda Ētveša universitāte|Ungārijas Karaliskā Universitāte]]<br />Barata koledža<br />[[Ilinoisas Universitāte]]<br />[[Ziemeļrietumu Universitāte]] | akad_amats = | alma_mater = [[Lorānda Ētveša universitāte|Ungārijas Karaliskā Universitāte]] | pasniedzēji = | zinātniskie_vadītāji = | studenti = | doktoranti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Magdolna Barnoti Foro''' ({{val|hu|Barnóthy Forró Magdolna}}, {{val|en|Madeleine Barnothy Forro}}; dzimusi {{dat|1904|8|21}} [[Pešta|Peštas meģē]] [[Ungārija|Ungārijā]], mirusi [[1995. gads|1995]]. gada februārī [[Ilinoisa|Ilinoisā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) bija [[Ungāri|ungāru]] izcelsmes amerikāņu [[fiziķe]] un [[Astrofizika|astrofiziķe]]. Viņas darbi ietvēra pētījumus kosmisko staru fizikā, gravitācijas lēcās un magnētisko lauku biofizikā. == Dzīve un karjera == Magdolna Foro piedzima Žambokas ciematā Ungārijā, 1904. gada 21. augustā Margitas (dzimusi Šomlo) un Roberta Foro ģimenē.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newspapers.com/image/515093989/|title=Jan 08, 1956, page 50 - The South Bend Tribune at Newspapers.com™|website=Newspapers.com|access-date=2026-05-30|language=en-US}}</ref><ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=The biographical dictionary of women in science : pioneering lives from ancient times to the mid-20th century|url=http://archive.org/details/biographicaldict00ogil_0|publisher=New York : Routledge|date=2000|isbn=978-0-415-92038-4|first=Marilyn Bailey|last=Ogilvie|first2=Joy Dorothy|last2=Harvey}}</ref> 1927. gadā viņa ieguva fizikas doktora grādu [[Lorānda Ētveša universitāte|Ungārijas Karaliskās universitātes]] [[Budapešta|Budapeštā]] vadībā par darbu [[Dielektriķis|dielektrisko]] konstanšu mērīšanā.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Barnothy Forro, Madeleine|url=https://link.springer.com/rwe/10.1007/978-1-4419-9917-7_115|publisher=Springer, New York, NY|date=2014|isbn=978-1-4419-9917-7|pages=166–167|first=Virginia|last=Trimble}}</ref> Foro bija pirmā sieviete, kas ieguva fizikas doktora grādu šajā universitātē.<ref name=":0" /><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Journal of the American Association of University Women 1955-10: Vol 49 Iss 1|url=http://archive.org/details/sim_outlook_1955-10_49_1|publisher=American Association of University Women|date=1955-10}}</ref> Pēc tam viņa lasīja lekcijas universitātē un veica pētījumus par [[Kosmiskais starojums|kosmiskajiem stariem]]. 1936. gadā viņu iecēla par [[Asociētais profesors|asociēto profesori]]. 1938. gadā viņa apprecējās ar savu kolēģi Jeno Barnoti.<ref name=":1" /> Magdolna Barnoti Foro un Jeno Barnoti bija vieni no pirmajiem kosmisko staru pētījumu pionieriem, projektējot lielus [[Geigera skaitītājs|Geigera-Millera skaitītājus]] un uzbūvējot vienu no pirmajiem kosmisko staru [[Teleskops|teleskopiem]] kosmisko staru [[izotropija]]s, laika modeļu un augstas enerģijas spektru pētīšanai.<ref>Hockey, Thomas; Trimble, Virginia; Williams, Thomas Rhys; Bracher, Katherine; Jarrell, Richard A.; Marché, Jordan D.; Ragep, F. Jamil; Palmeri, JoAnn; Bolt, Marvin, eds. (2007). ''The biographical encyclopedia of astronomers''. SpringerLink Bücher. New York, NY: Springer Science+Business Media, LLC. ISBN <bdi>978-0-387-31022-0</bdi>.</ref> Viņas pētījumi 1930. gadu beigās, novērojot kosmiskos starus, palīdzēja atklāt [[Elektrons|elektronu]], [[Pions|pionu]] un [[Mions|mionu]] būtību.<ref name=":2" /> Pēc Otrā pasaules kara abi Barnoti cīnījās, lai atjaunotu kosmiskā starojuma pētījumus, un 1948. gadā viņi emigrēja uz ASV, Magdolnai iegūstot profesora amatu Baratas koledžā Ilinoisā.<ref name=":1" /> 1953. gadā viņa sāka strādāt par pētniecības asistenti Ziemeļrietumu universitātē<ref name=":1" /> un kļuva par naturalizētu ASV pilsoni 1954. gadā. Ērtības labad viņu Amerikā sauca par Madlēnu. 1955. gadā viņa sāka strādāt Ilinoisas Universitātē, 1964. gadā kļūstot par fizikas profesori.<ref name=":1" /> Sešdesmitajos gados Foro pētīja spēcīgu [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] bioloģisko ietekmi.<ref name=":2" /> Sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados viņa kopā ar vīru sarakstīja aptuveni 40 rakstus par [[gravitācijas lēca]]s ietekmi uz [[Kvazārs|kvazāriem]].<ref name=":3">{{Publikācijas atsauce|last=Fenyves|first=Ervin J.|last2=Somogyi|first2=Antal|date=1995-12-31|title=Madeleine Barnothy Forro (1904–1995)|url=https://baas.aas.org/pub/madeleine-barnothy-forro-1904-1995/release/2|journal=Bulletin of the AAS|language=en|volume=27|issue=4}}</ref> Viņi ierosināja, ka kvazāri ir pastiprināti [[Seiferta galaktika|Seiferta galaktiku]] attēli gravitācijas lēcas dēļ, kas kopš tā laika ir pierādīts nelielas kvazāru daļas gadījumā.<ref name=":2" /> 1964. un 1969. gadā Magdolna Forro publicēja divsējumu darbu "Magnētisko lauku bioloģiskā ietekme".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Biological effects of magnetic fields|url=http://archive.org/details/biologicaleffect0000barn|publisher=New York, Plenum Press|date=1964|first=Madeleine F.|last=Barnothy}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Biological effects of magnetic fields|url=http://archive.org/details/biologicaleffect0002barn|publisher=New York : Plenum Press|date=1964|first=Madeleine F.|last=Barnothy}}</ref> Madlēna Foro aktīvi darbojās daudzās profesionālās organizācijās, sākot no [[Amerikas Astronomijas biedrība]]s un Amerikas Fizikas biedrības līdz Vācijas Astronomijas biedrībai un [[Starptautiskā Astronomijas savienība|Starptautiskajai Astronomijas savienībai]].<ref name=":3" /> Foro nomira 1995. gada februārī Evanstonā, Ilinoisas štatā, 90 gadu vecumā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Trimble|first=Virginia|last2=Leonard|first2=Peter J. T.|date=1996-01|title=Astrophysics in 1995|url=https://doi.org/10.1086%2F133687|journal=Publications of the Astronomical Society of the Pacific|volume=108|pages=8|doi=10.1086/133687|issn=0004-6280}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Barnoti Foro, Magdolna}} [[Kategorija:Astrofiziķi]] [[Kategorija:Biofiziķi]] [[Kategorija:Ungārijas zinātnieki]] [[Kategorija:ASV fiziķi]] [[Kategorija:Peštas meģē dzimušie]] 5ofeiciezfv11en2pwfrhbhxpmza2q3 0 635204 4500502 4490562 2026-07-30T13:17:51Z Bendžamins 76862 4500502 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Sebastjans Berhalters | image = Sebastian Berhalter Australia v USA 19 June 2026-218.jpg | caption = Sebastjans Berhalters 2026. gadā | fullname = Sebastjans Metjū Berhalters<br />(''Sebastian Matthew Berhalter'') | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|5|10}} | birth_place = {{vieta|Anglija|Londona}} | height = 175 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|ENG}} [[Middlesbrough FC|Middlesbrough]] | clubnumber = | youthyears1 = 2012—2013 | youthclubs1 = {{flaga|SWE}} [[Hammarby Fotboll|Hammarby]] | youthyears2 = 2014—2019 | youthclubs2 = {{flaga|USA}} [[Columbus Crew]] | years1 = 2020—2021 | clubs1 = {{flaga|USA}} [[Columbus Crew]] | caps1 = 9 | goals1 = 0 | years2 = 2021 | clubs2 = {{īre}}{{flaga|USA}} [[Austin FC]] | caps2 = 18 | goals2 = 0 | years3 = 2022—2026 | clubs3 = {{flaga|CAN}} [[Vancouver Whitecaps FC|Vancouver Whitecaps]] | caps3 = 120 | goals3 = 14 | years4 = 2022 | clubs4 = {{īre}}{{flaga|CAN}} Whitecaps FC 2 | caps4 = 1 | goals4 = 0 | nationalyears1 = 2025— | nationalteam1 = {{fb|USA}} | nationalcaps1 = 18 | nationalgoals1 = 2 | club-update = {{dat|2026|07|30|SK|bez}} | nationalteam-update = {{dat|2026|07|30|SK|bez}} | clubs5 = {{flaga|ENG}} [[Middlesbrough FC|Middlesbrough]] | years5 = 2026— | caps5 = 0 | goals5 = 0 }} '''Sebastjans Metjū Berhalters''' ({{Val|en|Sebastian Matthew Berhalter}}, dzimis {{dat|2001|5|10}} [[Londona|Londonā]], [[Anglija|Anglijā]]) ir [[ASV]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2026. gada pārstāv [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandu ''[[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]''. Viņa tēvs ir [[treneris]] un bijušais futbolists [[Gregs Berhalters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://global.espn.com/football/story/_/id/49219089/gregg-berhalter-tears-son-sebastian-scores-world-cup-goal|title=Gregg Berhalter in tears after son Sebastian's World Cup goal|access-date={{dat|2026|7|5||bez}}|website=espn.com|language=en}}</ref> == Karjera == No 2012. līdz 2013. gadam spēlēja [[Zviedrija]]s kluba ''[[Hammarby Fotboll|Hammarby]]'' jauniešu komandā, kad viņa tēvs tur strādāja par treneri. 2014. gadā pievienojās [[Kolumbusas "Crew"]] jaunatnes akadēmijai. 2019. gadā pārstāvēja [[Ziemeļkarolīnas Universitāte Čapelhilā|Ziemeļkarolīnas Universitātes]] komandu ''Tar Heels'' koledžu futbolā. Profesionālajā futbolā Berhalters debitēja 2020. gada jūlijā Kolumbusas "Crew" sastāvā. 2021. gadā viņu izīrēja citam MLS klubam ''[[Austin FC]]''. 2022. gada februārī pēc klubu darījuma viņš nonāca [[Vankūveras "Whitecaps"]] komandā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/news/vancouver-whitecaps-acquire-midfielder-sebastian-berhalter-in-trade-with-columbu|title=Vancouver Whitecaps acquire midfielder Sebastian Berhalter in trade with Columbus Crew |date={{dat|2022|2|4||bez}}|access-date={{dat|2026|7|5||bez}}|website=mlssoccer.com|language=en}}</ref> [[ASV futbola izlase|ASV izlases]] rindās debitēja {{dat|2025|6|10||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Šveices futbola izlase|Šveici]]. Piedalījies 2025. gada [[CONCACAF Zelta kauss|CONCACAF Zelta kausā]], kur ASV ieguva 2. vietu. Pirmos vārtus izlases labā guva tā paša gada 18. novembrī 5:1 uzvarā pār [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/lists/watch-sebastian-berhalter-nets-first-usmnt-goal-and-sets-up-alex-freeman-s-first-international-goal-on-two-stunning-set-pieces/bltbbfa95ef6e251abe|title=WATCH: Sebastian Berhalter nets first USMNT goal and sets up Alex Freeman’s first international goal on two stunning set pieces|language=en|date={{dat|2025|11|19|N|bez}}| website=goal.com|accessdate={{dat|2026|7|5||bez}}}}</ref> Viņš tika iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]] un guva vārtus grupu turnīra spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com/watch/fmc-t3r9rjqk3ddgx0ql |title=Sebastian Berhalter capitalizes on rebound to pull United States level against Türkiye|access-date={{dat|2026|7|5||bez}}|website=foxsports.com |language=en}}</ref> == Sasniegumi == ;''Columbus Crew'' * MLS kauss: 2020 ;''Vancouver Whitecaps'' * Kanādas čempionāts: 2022, 2023, 2024, 2025 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{ASV futbola izlase - FIFA 2026}} {{DEFAULTSORT:Berhalters, Sebastjans}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:ASV futbolisti]] [[Kategorija:ASV izlases futbolisti]] [[Kategorija:Kolumbusas "Crew" spēlētāji]] [[Kategorija:Vankūveras "Whitecaps" spēlētāji]] [[Kategorija:Middlesbrough FC spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] r2ais7pglp17qsmhrzzxq321lzbmmuz 0 635704 4500668 4494977 2026-07-30T22:01:56Z Krišjānis 51961 4500668 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = 2028. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija | citi_nosaukumi = | attēls = | laiks = {{dat|2027|3|25|N|bez}} — {{dat|2028|3|28|N|bez}} | komandu_skaits = 54 | konfederācijas = 1 | spēles = | vārti = | skatītāji = | rezultatīvākais = | pag_sez = [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2020]] | nak_sez = ''2032'' | atjaunots = }} '''2028. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija''' ir spēļu kopums, kas noteiks tās 24 vīriešu [[futbols|futbola]] izlases, kuras piedalīsies [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Kopumā kvalifikācijā piedalīsies 54 izlases. [[Krievijas futbola izlase|Krievijas izlase]] sakarā ar tās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|valsts īstenoto iebrukumu Ukrainā]] ir izslēgta no kvalifikācijas turnīra. Šis būs pēdējais kvalifkācijas turnīrs ar grupu turnīru - sākot ar 2030. gada Pasaules kausa finālturnīra kvalifkāciju - Eiropas izlases aizvadīs divlīmeņu kvalifikācijas turnīru, lai samazinātu nevienlīdzīgo spēļu skaitu. == Formāts == 54 komandas tiks sadalītas 12 grupas pa 4 vai 5 komandām katrā. Grupu izloze notiks pēc [[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga|2026.—2027. gada UEFA Nāciju līgas]] fāžu spēlēm. Tās Nāciju līgas komandas, kuras būs kvalificējušās līgas izslēgšanas spēlēm, tiks ielozētas grupās pa 4 dalībniecēm. Komandas aizvadīs divu apļu - māju un viesu spēles. 20 komandas - 12 uzvarētājas un 8 labākās otro vietu ieguvējas - finālturnīram kvalificēsies tieši. Turnīra rīkotājas - [[Anglijas futbola izlase|Anglija]], [[Velsas futbola izlase|Velsa]], [[Skotijas futbola izlase|Skotija]] un [[Īrijas futbola izlase|Īrija]] - piedalīsies kvalifikācjā, bet būs ielozētas katra savā apakšgrupā. 2 vietas finālturnīrā ir rezervētas tām rīkotājvalstīm, kuras nekvalificēsies tieši. Atlikušās vietas, atkarībā no tā, cik rīkotājvalstis kvalificēsies tieši vai caur rezervētajām vietām, tiks noteiktas izspēles turnīrā 2028. gada martā. * Ja abas rezervētas vietas tiek izmantotas - izspēlē piedalās 8 komandas, kuras cīnās par 2 finālturnīra vietām - 2-4 sliktākās otro vietu ieguvējas un 4-6 Nāciju līgas komandas * Ja viena rezervētā vieta tiek izmantota - izspēlē piedalās 12 komandas, kuras cīnās par 3 finālturnīra vietam - 3-4 sliktākās otro vietu ieguvējas un 8-9 Nāciju līgas komandas * Ja neviena rezervēta vieta netiek izmantota - 8 komandas - 4 sliktākās otro vietu ieguvējas un 4 Nāciju līgas komandas cīnās par 4 finālturnīra vietām == Izloze == Kvalifikācijas grupu izloze notiks [[Belfāsta|Belfāstā]] - 2026. gada 6. decembrī. == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=UEFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=A1 |team2=A2 |team3=A3 |team4=A4 <!--Update team results below (including date)--> |update=future |start_date= |win_A1=0 |draw_A1=0 |loss_A1=0 |gf_A1=0 |ga_A1=0 |status_A1= |win_A2=0 |draw_A2=0 |loss_A2=0 |gf_A2=0 |ga_A2=0 |status_A2= |win_A3=0 |draw_A3=0 |loss_A3=0 |gf_A3=0 |ga_A3=0 |status_A3= |win_A4=0 |draw_A4=0 |loss_A4=0 |gf_A4=0 |ga_A4=0 |status_A4= <!--Team definitions--> |name_A1=A1<!--{{fb|}}--> |name_A2=A2<!--{{fb|}}--> |name_A3=A3<!--{{fb|}}--> |name_A4=A4<!--{{fb|}}--> <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=2nd |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējās [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]] |col_2nd=blue1 |text_2nd=Iespējama kvalifikācija [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]] }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=UEFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=B1 |team2=B2 |team3=B3 |team4=B4 <!--Update team results below (including date)--> |update=future |start_date= |win_B1=0 |draw_B1=0 |loss_B1=0 |gf_B1=0 |ga_B1=0 |status_B1= |win_B2=0 |draw_B2=0 |loss_B2=0 |gf_B2=0 |ga_B2=0 |status_B2= |win_B3=0 |draw_B3=0 |loss_B3=0 |gf_B3=0 |ga_B3=0 |status_B3= |win_B4=0 |draw_B4=0 |loss_B4=0 |gf_B4=0 |ga_B4=0 |status_B4= <!--Team definitions--> |name_B1=B1<!--{{fb|}}--> |name_B2=B2<!--{{fb|}}--> |name_B3=B3<!--{{fb|}}--> |name_B4=B4<!--{{fb|}}--> <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=2nd |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējās [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]] |col_2nd=blue1 |text_2nd=Iespējama kvalifikācija [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]] }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=UEFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=C1 |team2=C2 |team3=C3 |team4=C4 <!--Update team results below (including date)--> |update=future |start_date= |win_C1=0 |draw_C1=0 |loss_C1=0 |gf_C1=0 |ga_C1=0 |status_C1= |win_C2=0 |draw_C2=0 |loss_C2=0 |gf_C2=0 |ga_C2=0 |status_C2= |win_C3=0 |draw_C3=0 |loss_C3=0 |gf_C3=0 |ga_C3=0 |status_C3= |win_C4=0 |draw_C4=0 |loss_C4=0 |gf_C4=0 |ga_C4=0 |status_C4= <!--Team definitions--> |name_C1=C1<!--{{fb|}}--> |name_C2=C2<!--{{fb|}}--> |name_C3=C3<!--{{fb|}}--> |name_C4=C4<!--{{fb|}}--> <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=2nd |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējās [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]] |col_2nd=blue1 |text_2nd=Iespējama kvalifikācija [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]] }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=UEFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=D1 |team2=D2 |team3=D3 |team4=D4 <!--Update team results below (including date)--> |update=future |start_date= |win_D1=0 |draw_D1=0 |loss_D1=0 |gf_D1=0 |ga_D1=0 |status_D1= |win_D2=0 |draw_D2=0 |loss_D2=0 |gf_D2=0 |ga_D2=0 |status_D2= |win_D3=0 |draw_D3=0 |loss_D3=0 |gf_D3=0 |ga_D3=0 |status_D3= |win_D4=0 |draw_D4=0 |loss_D4=0 |gf_D4=0 |ga_D4=0 |status_D4= <!--Team definitions--> |name_D1=D1<!--{{fb|}}--> |name_D2=D2<!--{{fb|}}--> |name_D3=D3<!--{{fb|}}--> |name_D4=D4<!--{{fb|}}--> <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=2nd |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējās [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]] |col_2nd=blue1 |text_2nd=Iespējama kvalifikācija [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]] }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=UEFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=E1 |team2=E2 |team3=E3 |team4=E4 <!--Update team results below (including date)--> |update=future |start_date= |win_E1=0 |draw_E1=0 |loss_E1=0 |gf_E1=0 |ga_E1=0 |status_E1= |win_E2=0 |draw_E2=0 |loss_E2=0 |gf_E2=0 |ga_E2=0 |status_E2= |win_E3=0 |draw_E3=0 |loss_E3=0 |gf_E3=0 |ga_E3=0 |status_E3= |win_E4=0 |draw_E4=0 |loss_E4=0 |gf_E4=0 |ga_E4=0 |status_E4= <!--Team definitions--> |name_E1=E1<!--{{fb|}}--> |name_E2=E2<!--{{fb|}}--> |name_E3=E3<!--{{fb|}}--> |name_E4=E4<!--{{fb|}}--> <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=2nd |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējās [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]] |col_2nd=blue1 |text_2nd=Iespējama kvalifikācija [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]] }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=UEFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=F1 |team2=F2 |team3=F3 |team4=F4 <!--Update team results below (including date)--> |update=future |start_date= |win_F1=0 |draw_F1=0 |loss_F1=0 |gf_F1=0 |ga_F1=0 |status_F1= |win_F2=0 |draw_F2=0 |loss_F2=0 |gf_F2=0 |ga_F2=0 |status_F2= |win_F3=0 |draw_F3=0 |loss_F3=0 |gf_F3=0 |ga_F3=0 |status_F3= |win_F4=0 |draw_F4=0 |loss_F4=0 |gf_F4=0 |ga_F4=0 |status_F4= <!--Team definitions--> |name_F1=F1<!--{{fb|}}--> |name_F2=F2<!--{{fb|}}--> |name_F3=F3<!--{{fb|}}--> |name_F4=F4<!--{{fb|}}--> <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=2nd |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējās [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]] |col_2nd=blue1 |text_2nd=Iespējama kvalifikācija [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]] }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=UEFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=G1 |team2=G2 |team3=G3 |team4=G4 |team5=G5 <!--Update team results below (including date)--> |update=future |start_date= |win_G1=0 |draw_G1=0 |loss_G1=0 |gf_G1=0 |ga_G1=0 |status_G1= |win_G2=0 |draw_G2=0 |loss_G2=0 |gf_G2=0 |ga_G2=0 |status_G2= |win_G3=0 |draw_G3=0 |loss_G3=0 |gf_G3=0 |ga_G3=0 |status_G3= |win_G4=0 |draw_G4=0 |loss_G4=0 |gf_G4=0 |ga_G4=0 |status_G4= |win_G5=0 |draw_G5=0 |loss_G5=0 |gf_G5=0 |ga_G5=0 |status_G5= <!--Team definitions--> |name_G1=G1<!--{{fb|}}--> |name_G2=G2<!--{{fb|}}--> |name_G3=G3<!--{{fb|}}--> |name_G4=G4<!--{{fb|}}--> |name_G5=G5<!--{{fb|}}--> <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=2nd |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējās [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]] |col_2nd=blue1 |text_2nd=Iespējama kvalifikācija [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]] }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=UEFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=H1 |team2=H2 |team3=H3 |team4=H4 |team5=H5 <!--Update team results below (including date)--> |update=future |start_date= |win_H1=0 |draw_H1=0 |loss_H1=0 |gf_H1=0 |ga_H1=0 |status_H1= |win_H2=0 |draw_H2=0 |loss_H2=0 |gf_H2=0 |ga_H2=0 |status_H2= |win_H3=0 |draw_H3=0 |loss_H3=0 |gf_H3=0 |ga_H3=0 |status_H3= |win_H4=0 |draw_H4=0 |loss_H4=0 |gf_H4=0 |ga_H4=0 |status_H4= |win_H5=0 |draw_H5=0 |loss_H5=0 |gf_H5=0 |ga_H5=0 |status_H5= <!--Team definitions--> |name_H1=H1<!--{{fb|}}--> |name_H2=H2<!--{{fb|}}--> |name_H3=H3<!--{{fb|}}--> |name_H4=H4<!--{{fb|}}--> |name_H5=H5<!--{{fb|}}--> <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=2nd |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējās [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]] |col_2nd=blue1 |text_2nd=Iespējama kvalifikācija [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]] }} === I grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=UEFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=I1 |team2=I2 |team3=I3 |team4=I4 |team5=I5 <!--Update team results below (including date)--> |update=future |start_date= |win_I1=0 |draw_I1=0 |loss_I1=0 |gf_I1=0 |ga_I1=0 |status_I1= |win_I2=0 |draw_I2=0 |loss_I2=0 |gf_I2=0 |ga_I2=0 |status_I2= |win_I3=0 |draw_I3=0 |loss_I3=0 |gf_I3=0 |ga_I3=0 |status_I3= |win_I4=0 |draw_I4=0 |loss_I4=0 |gf_I4=0 |ga_I4=0 |status_I4= |win_I5=0 |draw_I5=0 |loss_I5=0 |gf_I5=0 |ga_I5=0 |status_I5= <!--Team definitions--> |name_I1=I1<!--{{fb|}}--> |name_I2=I2<!--{{fb|}}--> |name_I3=I3<!--{{fb|}}--> |name_I4=I4<!--{{fb|}}--> |name_I5=I5<!--{{fb|}}--> <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=2nd |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējās [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]] |col_2nd=blue1 |text_2nd=Iespējama kvalifikācija [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]] }} === J grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=UEFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=J1 |team2=J2 |team3=J3 |team4=J4 |team5=J5 <!--Update team results below (including date)--> |update=future |start_date= |win_J1=0 |draw_J1=0 |loss_J1=0 |gf_J1=0 |ga_J1=0 |status_J1= |win_J2=0 |draw_J2=0 |loss_J2=0 |gf_J2=0 |ga_J2=0 |status_J2= |win_J3=0 |draw_J3=0 |loss_J3=0 |gf_J3=0 |ga_J3=0 |status_J3= |win_J4=0 |draw_J4=0 |loss_J4=0 |gf_J4=0 |ga_J4=0 |status_J4= |win_J5=0 |draw_J5=0 |loss_J5=0 |gf_J5=0 |ga_J5=0 |status_J5= <!--Team definitions--> |name_J1=J1<!--{{fb|}}--> |name_J2=J2<!--{{fb|}}--> |name_J3=J3<!--{{fb|}}--> |name_J4=J4<!--{{fb|}}--> |name_J5=J5<!--{{fb|}}--> <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=2nd |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējās [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]] |col_2nd=blue1 |text_2nd=Iespējama kvalifikācija [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]] }} === K grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=UEFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=K1 |team2=K2 |team3=K3 |team4=K4 |team5=K5 <!--Update team results below (including date)--> |update=future |start_date= |win_K1=0 |draw_K1=0 |loss_K1=0 |gf_K1=0 |ga_K1=0 |status_K1= |win_K2=0 |draw_K2=0 |loss_K2=0 |gf_K2=0 |ga_K2=0 |status_K2= |win_K3=0 |draw_K3=0 |loss_K3=0 |gf_K3=0 |ga_K3=0 |status_K3= |win_K4=0 |draw_K4=0 |loss_K4=0 |gf_K4=0 |ga_K4=0 |status_K4= |win_K5=0 |draw_K5=0 |loss_K5=0 |gf_K5=0 |ga_K5=0 |status_K5= <!--Team definitions--> |name_K1=K1<!--{{fb|}}--> |name_K2=K2<!--{{fb|}}--> |name_K3=K3<!--{{fb|}}--> |name_K4=K4<!--{{fb|}}--> |name_K5=K5<!--{{fb|}}--> <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=2nd |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējās [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]] |col_2nd=blue1 |text_2nd=Iespējama kvalifikācija [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]] }} === L grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=UEFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=L1 |team2=L2 |team3=L3 |team4=L4 |team5=L5 <!--Update team results below (including date)--> |update=future |start_date= |win_L1=0 |draw_L1=0 |loss_L1=0 |gf_L1=0 |ga_L1=0 |status_L1= |win_L2=0 |draw_L2=0 |loss_L2=0 |gf_L2=0 |ga_L2=0 |status_L2= |win_L3=0 |draw_L3=0 |loss_L3=0 |gf_L3=0 |ga_L3=0 |status_L3= |win_L4=0 |draw_L4=0 |loss_L4=0 |gf_L4=0 |ga_L4=0 |status_L4= |win_L5=0 |draw_L5=0 |loss_L5=0 |gf_L5=0 |ga_L5=0 |status_L5= <!--Team definitions--> |name_L1=L1<!--{{fb|}}--> |name_L2=L2<!--{{fb|}}--> |name_L3=L3<!--{{fb|}}--> |name_L4=L4<!--{{fb|}}--> |name_L5=L5<!--{{fb|}}--> <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=LO |result2=2nd |col_LO=green1 |text_LO=Kvalificējās [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]] |col_2nd=blue1 |text_2nd=Iespējama kvalifikācija [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]] }} === Turnīra rīkotāju grupa === Divas finālturnīra vietas ir rezervētās rīkotājvalstīm, ja tās nekvalificējas tieši. {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=UEFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=ENG |team2=IRL |team3=SCO |team4=WAL <!--Update team results below (including date)--> |update=future |start_date= |win_ENG=0 |draw_ENG=0 |loss_ENG=0 |gf_ENG=0 |ga_ENG=0 |status_ENG= |win_IRL=0 |draw_IRL=0 |loss_IRL=0 |gf_IRL=0 |ga_IRL=0 |status_IRL= |win_SCO=0 |draw_SCO=0 |loss_SCO=0 |gf_SCO=0 |ga_SCO=0 |status_SCO= |win_WAL=0 |draw_WAL=0 |loss_WAL=0 |gf_WAL=0 |ga_WAL=0 |status_WAL= <!--Team definitions--> |name_ENG={{fb|ENG}} |name_IRL={{fb|IRL}} |name_SCO={{fb|SCO}} |name_WAL={{fb|WAL}} }} === Otro vietu ieguvēji === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=UEFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=GrA|team2=GrB|team3=GrC|team4=GrD|team5=GrE|team6=GrF|team7=GrG|team8=GrH|team9=GrI|team10=GrJ|team11=GrK|team12=GrL <!--Update team results below (including date)--> |update=future |start_date=2027. gada marts |win_GrA=0 |draw_GrA=0 |loss_GrA=0 |gf_GrA=0 |ga_GrA=0 |status_GrA= |win_GrB=0 |draw_GrB=0 |loss_GrB=0 |gf_GrB=0 |ga_GrB=0 |status_GrB= |win_GrC=0 |draw_GrC=0 |loss_GrC=0 |gf_GrC=0 |ga_GrC=0 |status_GrC= |win_GrD=0 |draw_GrD=0 |loss_GrD=0 |gf_GrD=0 |ga_GrD=0 |status_GrD= |win_GrE=0 |draw_GrE=0 |loss_GrE=0 |gf_GrE=0 |ga_GrE=0 |status_GrE= |win_GrF=0 |draw_GrF=0 |loss_GrF=0 |gf_GrF=0 |ga_GrF=0 |status_GrF= |win_GrG=0 |draw_GrG=0 |loss_GrG=0 |gf_GrG=0 |ga_GrG=0 |status_GrG= |win_GrH=0 |draw_GrH=0 |loss_GrH=0 |gf_GrH=0 |ga_GrH=0 |status_GrH= |win_GrI=0 |draw_GrI=0 |loss_GrI=0 |gf_GrI=0 |ga_GrI=0 |status_GrI= |win_GrJ=0 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=0 |gf_GrJ=0 |ga_GrJ=0 |status_GrJ= |win_GrK=0 |draw_GrK=0 |loss_GrK=0 |gf_GrK=0 |ga_GrK=0 |status_GrK= |win_GrL=0 |draw_GrL=0 |loss_GrL=0 |gf_GrL=0 |ga_GrL=0 |status_GrL= <!--Team definitions--> |name_GrA=<!--{{#invoke:flag|fb|}}-->A2 |name_GrB=<!--{{#invoke:flag|fb|}}-->B2 |name_GrC=<!--{{#invoke:flag|fb|}}-->C2 |name_GrD=<!--{{#invoke:flag|fb|}}-->D2 |name_GrE=<!--{{#invoke:flag|fb|}}-->E2 |name_GrF=<!--{{#invoke:flag|fb|}}-->F2 |name_GrG=<!--{{#invoke:flag|fb|}}-->G2 |name_GrH=<!--{{#invoke:flag|fb|}}-->H2 |name_GrI=<!--{{#invoke:flag|fb|}}-->I2 |name_GrJ=<!--{{#invoke:flag|fb|}}-->J2 |name_GrK=<!--{{#invoke:flag|fb|}}-->K2 |name_GrL=<!--{{#invoke:flag|fb|}}-->L2 <!--Group definitions--> |show_groups=T |group_GrA=[[2028. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija#A grupa|A]] |group_GrB=[[2028. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija#B grupa|B]] |group_GrC=[[2028. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija#C grupa|C]] |group_GrD=[[2028. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija#D grupa|D]] |group_GrE=[[2028. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija#E grupa|E]] |group_GrF=[[2028. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija#F grupa|F]] |group_GrG=[[2028. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija#G grupa|G]] |group_GrH=[[2028. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija#H grupa|H]] |group_GrI=[[2028. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija#I grupa|I]] |group_GrJ=[[2028. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija#J grupa|J]] |group_GrK=[[2028. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija#K grupa|K]] |group_GrL=[[2028. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija#L grupa|L]] <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=Q |result6=Q |result7=Q |result8=Q |result9=PO |result10=PO |result11=PO |result12=PO |col_Q=green1 |text_Q=Kvalificējās [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]] |col_PO=blue1 |text_PO=Kvalifcējas izspēļu turnīram }} == Izspēļu turnīrs == Izspēļu turnīra kārtību noteiks tas, cik rīkotājvalstis kvalificēsies tieši un cik caur rezervētajām vietām. [[Kategorija:2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|Kvalifikācija]] 4xtf41zs4kmaf6v6oj4ip64fpa00bzp 0 636037 4500705 4498071 2026-07-31T00:38:37Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Unibanka]] to [[Skandinaviska Enskilda Banken]] 4500705 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Skandinaviska Enskilda Banken]] hsxhebcj4ivs4l0j0xj0rbe9hv84yzs 0 636044 4500742 4498148 2026-07-31T04:47:04Z YuntasYansak 148297 4500742 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste | nosaukums = Paybis | logotips = | dibināts = [[2014. gads|2014. gadā]] | dibinātājs = Inokentijs Izers<br />Konstantīns Vasiļenko | galvenā_mītne = [[Varšava]], [[Polija]] | darbinieki = 200+ (2026) | nozare = Finanšu tehnoloģijas, [[kriptovalūta]] | mājaslapa = {{URL|https://www.paybis.com/|www.paybis.com}} | Nosaukums = Paybis | Dibināšanas_datums = 2014. gadā | Mājaslapa = www.paybis.com | Vadība = Inokentijs Izers (Innokenty Isers) un Konstantīns Vasiļenko (Konstantin Vasilenko) | Darbinieku_skaits = 200+ (2026) | Sēdeklis = Varšava, Polija }}“'''Paybis”''' ir digitālo aktīvu apmaiņas platforma, kas atrodas Polijā. Uzņēmums ir dibināts 2014. gadā un darbojas 180 valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thepaypers.com/crypto-web3-and-cbdc/news/paybis-accepts-credit-cards-for-bitcoin-purchasing|title=Paybis accepts credit cards for Bitcoin purchasing|website=thepaypers.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uai.com.br/app/noticia/negocios/2023/07/25/noticia-negocios,327352/o-papel-do-paybis-na-simplificacao-dos-pagamentos-internacionais-no-brasil.shtml|title=O papel do Paybis na simplificação dos pagamentos internacionais no Brasil|last=Entretenimento|first=Portal Uai|website=Portal Uai Entretenimento|access-date=2026-07-24|date=2023-07-25|language=pt-BR}}</ref> No 2026. gada tajā strādā vairāk nekā 200 cilvēki. == Vēsture == “Paybis” 2014. gadā dibināja Inokentijs Izers un Konstantīns Vasiļenko.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bilderlings.com/blog/crypto-enthusiasm-to-be-or-not-to-be/|title=Crypto enthusiasm: to be or not to be?|last=Manager|first=Senior Marketing|website=Bilderlings Pay|access-date=2026-07-24|date=2018-10-31|language=en-GB}}</ref> 2022. gada jūlijā “Paybis” pievienojās Eiropas Savienības vienotajai eiro maksājumu telpai ''(SEPA)'', ļaujot veikt tūlītējus noguldījumus Lielbritānijas mārciņās (GBP) un eiro (EUR).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thepaypers.com/payments/news/paybis-introduces-instant-transfers-worldwide|title=Paybis introduces instant transfers worldwide|website=thepaypers.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> 2023. gada septembrī “Paybis” pievienoja iespēju veikt automatizētā klīringa centra (no angļu val. ''Automated Clearing House'', ''ACH'') bankas pārskaitījumus, ļaujot Amerikas Savienoto Valstu ''(ASV)'' klientiem iegādāties kriptovalūtas tieši no viņu bankas kontiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thepaypers.com/crypto-web3-and-cbdc/news/paybis-implements-support-for-ach-bank-transfers|title=Paybis implements support for ACH bank transfers|website=thepaypers.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> 2026. gada maijā Paybis Eiropas Savienības ''(ES)'' vienība SIA “Paybis Europe” ir pilnvarota kā Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs (no angļu val. ''Crypto-Asset Service Provid''er, ''CASP'') saskaņā ar ES Kriptoaktīvu tirgus regulu ''(MiCA)'' un licencēta kā Maksājumu iestāde saskaņā ar PSD2 regulējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crowdfundinsider.com/2026/05/279018-paybis-gains-mica-psd2-approval-in-latvia/|title=Paybis Gains MiCA, PSD2 Approval In Latvia {{!}} Crowdfund Insider|last=Alois|first=J. D.|access-date=2026-07-24|date=2026-05-13|language=en-US}}</ref> Abas licences Latvijas Banka izsniedza 2026. gada 12. maijā, ļaujot uzņēmumam piedāvāt kriptoaktīvu un maksājumu pakalpojumus visās ES dalībvalstīs un plašākā Eiropas Ekonomikas zonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mexc.com/news/1087249|title=Paybis gains MiCA approval and Latvia payment licenses for EU growth {{!}} MEXC News|website=MEXC|access-date=2026-07-24|language=en-US}}</ref> == Apraksts == “Paybis” piedāvā vairāk nekā 90 kriptovalūtas, kas pieejamas pirkšanai vai pārdošanai, un “Paybis” kriptovalūtu maks atbalsta kopumā 100 digitālos aktīvus. Papildu pakalpojumi ir “Paybis” maku līdzekļu glabāšanai platformā un Kriptovalūtu kalkulatoru kriptovalūtu un fiat valūtu cenu salīdzināšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thenewsminute.com/news/how-buy-crypto-debit-card-163855|title=How to buy crypto with a debit card|last=TNM|website=The News Minute|access-date=2026-07-24|date=2022-05-11|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://u.today/crypto-investments-made-easy-how-paybis-democratizes-digital-asset-ownership|title=Crypto Investments Made Easy: How Paybis Democratizes Digital Asset Ownership - U.Today|work=U.Today|access-date=2026-07-24|date=2023-07-31|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.fool.com/the-ascent/cryptocurrency/paybis-review/|title=Paybis Review: Pros, Cons, and More {{!}} The Motley Fool|work=The Motley Fool|access-date=2026-07-24|date=2022-08-08|last=Clinebell|first=Katie|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.criptonoticias.com/mercados/paybis-hace-compra-bitcoin-mucho-facil-tarjetas-credito/|title=Paybis hace la compra de Bitcoin mucho más fácil con tarjetas de crédito|last=Anunciante|website=CriptoNoticias - Noticias de Bitcoin, Ethereum y criptomonedas|access-date=2026-07-24|date=2017-04-07|language=es}}</ref> “Paybis” ir reģistrēts kā naudas pakalpojumu bizness (no angļu val. ''Money Services Business'', ''MSB'') ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu, Kanādas finanšu darījumu un paziņojumu analīzes centru ''(FINTRAC)'', un ir reģistrēts kā kriptovalūtu aktīvu uzņēmējdarbība Polijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imsig.pl/krs/0001041711|title=PAYBIS POLAND SP. Z O.O. (KRS 0001041711) - Ogłoszenia i wpisy do KRS - Internetowy Monitor Sądowy i Gospodarczy|website=www.imsig.pl|access-date=2026-07-24}}</ref> un ar SIA “Paybis Europe” starpniecību tam ir MiCA Casp atļauja un PSD2 maksājumu iestādes licence Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.binance.com/en/square/post/322738508978210|title=Paybis secures MiCA, payment licenses in Latvia for EU crypto expansion|website=www.binance.com|access-date=2026-07-24}}</ref> Kopš 2023. gadu uzņēmumam ir 1,8 miljoni reģistrētu lietotāju. Līdz 2026. gadam tam ir vairāk nekā septiņi miljoni lietotāju. == Darbības == “Paybis” nodrošina bizness-biznesam ''(B2B)'' infrastruktūru kriptovalūtu maksājumiem. Tā produkti ietver On/Off Ramp fiat un kriptovalūtu konvertēšanai, korporatīvos daudzvalūtu kontus, masveida kriptovalūtu izmaksas, kriptovalūtu glabāšanu, iegulto apmaiņu un likviditātes pakalpojumus. Uzņēmums publicē savu API un SDK publisko izstrādātāju dokumentāciju. “Paybis” sadarbojas ar dažādiem maksājumu, banku un tehnoloģiju partneriem. “Paybis” ievēro nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas (no angļu val. ''Anti-Money Laundering'', ''AML'') novēršanas/“pazīsti savu klientu” (no angļu val. ''Know Your Customer'', ''KYC'') noteikumus un aizsargā lietotājus no krāpšanas un izkrāpšanas. Tā īsteno KYC identifikācijas un lietotāja identitātes verifikācijas procesu, lai novērstu nelikumīgas darbības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cryptowinrate.com/paybis-review/|title=Paybis Review 2026: Features, Fees and Facts!|last=CryptoWinRate|access-date=2026-07-24|date=2023-07-15|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://financialit.net/news/cryptocurrencies/how-paybis-enhanced-their-kycaml-compliance-processes-sumsubs-all-one-solution|title=How Paybis Enhanced Their KYC/AML Compliance Processes With Sumsub’s All-in-one Solution|website=Financial IT|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> == Atsauces == bc8ph52xp5wmidvwbt11f2s2lyg3luy 4500744 4500742 2026-07-31T04:47:29Z YuntasYansak 148297 YuntasYansak pārvietoja lapu [[Dalībnieks:YuntasYansak/Smilšu kaste]] uz [[Paybis]] 4500742 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste | nosaukums = Paybis | logotips = | dibināts = [[2014. gads|2014. gadā]] | dibinātājs = Inokentijs Izers<br />Konstantīns Vasiļenko | galvenā_mītne = [[Varšava]], [[Polija]] | darbinieki = 200+ (2026) | nozare = Finanšu tehnoloģijas, [[kriptovalūta]] | mājaslapa = {{URL|https://www.paybis.com/|www.paybis.com}} | Nosaukums = Paybis | Dibināšanas_datums = 2014. gadā | Mājaslapa = www.paybis.com | Vadība = Inokentijs Izers (Innokenty Isers) un Konstantīns Vasiļenko (Konstantin Vasilenko) | Darbinieku_skaits = 200+ (2026) | Sēdeklis = Varšava, Polija }}“'''Paybis”''' ir digitālo aktīvu apmaiņas platforma, kas atrodas Polijā. Uzņēmums ir dibināts 2014. gadā un darbojas 180 valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thepaypers.com/crypto-web3-and-cbdc/news/paybis-accepts-credit-cards-for-bitcoin-purchasing|title=Paybis accepts credit cards for Bitcoin purchasing|website=thepaypers.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uai.com.br/app/noticia/negocios/2023/07/25/noticia-negocios,327352/o-papel-do-paybis-na-simplificacao-dos-pagamentos-internacionais-no-brasil.shtml|title=O papel do Paybis na simplificação dos pagamentos internacionais no Brasil|last=Entretenimento|first=Portal Uai|website=Portal Uai Entretenimento|access-date=2026-07-24|date=2023-07-25|language=pt-BR}}</ref> No 2026. gada tajā strādā vairāk nekā 200 cilvēki. == Vēsture == “Paybis” 2014. gadā dibināja Inokentijs Izers un Konstantīns Vasiļenko.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bilderlings.com/blog/crypto-enthusiasm-to-be-or-not-to-be/|title=Crypto enthusiasm: to be or not to be?|last=Manager|first=Senior Marketing|website=Bilderlings Pay|access-date=2026-07-24|date=2018-10-31|language=en-GB}}</ref> 2022. gada jūlijā “Paybis” pievienojās Eiropas Savienības vienotajai eiro maksājumu telpai ''(SEPA)'', ļaujot veikt tūlītējus noguldījumus Lielbritānijas mārciņās (GBP) un eiro (EUR).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thepaypers.com/payments/news/paybis-introduces-instant-transfers-worldwide|title=Paybis introduces instant transfers worldwide|website=thepaypers.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> 2023. gada septembrī “Paybis” pievienoja iespēju veikt automatizētā klīringa centra (no angļu val. ''Automated Clearing House'', ''ACH'') bankas pārskaitījumus, ļaujot Amerikas Savienoto Valstu ''(ASV)'' klientiem iegādāties kriptovalūtas tieši no viņu bankas kontiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thepaypers.com/crypto-web3-and-cbdc/news/paybis-implements-support-for-ach-bank-transfers|title=Paybis implements support for ACH bank transfers|website=thepaypers.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> 2026. gada maijā Paybis Eiropas Savienības ''(ES)'' vienība SIA “Paybis Europe” ir pilnvarota kā Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs (no angļu val. ''Crypto-Asset Service Provid''er, ''CASP'') saskaņā ar ES Kriptoaktīvu tirgus regulu ''(MiCA)'' un licencēta kā Maksājumu iestāde saskaņā ar PSD2 regulējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crowdfundinsider.com/2026/05/279018-paybis-gains-mica-psd2-approval-in-latvia/|title=Paybis Gains MiCA, PSD2 Approval In Latvia {{!}} Crowdfund Insider|last=Alois|first=J. D.|access-date=2026-07-24|date=2026-05-13|language=en-US}}</ref> Abas licences Latvijas Banka izsniedza 2026. gada 12. maijā, ļaujot uzņēmumam piedāvāt kriptoaktīvu un maksājumu pakalpojumus visās ES dalībvalstīs un plašākā Eiropas Ekonomikas zonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mexc.com/news/1087249|title=Paybis gains MiCA approval and Latvia payment licenses for EU growth {{!}} MEXC News|website=MEXC|access-date=2026-07-24|language=en-US}}</ref> == Apraksts == “Paybis” piedāvā vairāk nekā 90 kriptovalūtas, kas pieejamas pirkšanai vai pārdošanai, un “Paybis” kriptovalūtu maks atbalsta kopumā 100 digitālos aktīvus. Papildu pakalpojumi ir “Paybis” maku līdzekļu glabāšanai platformā un Kriptovalūtu kalkulatoru kriptovalūtu un fiat valūtu cenu salīdzināšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thenewsminute.com/news/how-buy-crypto-debit-card-163855|title=How to buy crypto with a debit card|last=TNM|website=The News Minute|access-date=2026-07-24|date=2022-05-11|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://u.today/crypto-investments-made-easy-how-paybis-democratizes-digital-asset-ownership|title=Crypto Investments Made Easy: How Paybis Democratizes Digital Asset Ownership - U.Today|work=U.Today|access-date=2026-07-24|date=2023-07-31|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.fool.com/the-ascent/cryptocurrency/paybis-review/|title=Paybis Review: Pros, Cons, and More {{!}} The Motley Fool|work=The Motley Fool|access-date=2026-07-24|date=2022-08-08|last=Clinebell|first=Katie|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.criptonoticias.com/mercados/paybis-hace-compra-bitcoin-mucho-facil-tarjetas-credito/|title=Paybis hace la compra de Bitcoin mucho más fácil con tarjetas de crédito|last=Anunciante|website=CriptoNoticias - Noticias de Bitcoin, Ethereum y criptomonedas|access-date=2026-07-24|date=2017-04-07|language=es}}</ref> “Paybis” ir reģistrēts kā naudas pakalpojumu bizness (no angļu val. ''Money Services Business'', ''MSB'') ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu, Kanādas finanšu darījumu un paziņojumu analīzes centru ''(FINTRAC)'', un ir reģistrēts kā kriptovalūtu aktīvu uzņēmējdarbība Polijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imsig.pl/krs/0001041711|title=PAYBIS POLAND SP. Z O.O. (KRS 0001041711) - Ogłoszenia i wpisy do KRS - Internetowy Monitor Sądowy i Gospodarczy|website=www.imsig.pl|access-date=2026-07-24}}</ref> un ar SIA “Paybis Europe” starpniecību tam ir MiCA Casp atļauja un PSD2 maksājumu iestādes licence Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.binance.com/en/square/post/322738508978210|title=Paybis secures MiCA, payment licenses in Latvia for EU crypto expansion|website=www.binance.com|access-date=2026-07-24}}</ref> Kopš 2023. gadu uzņēmumam ir 1,8 miljoni reģistrētu lietotāju. Līdz 2026. gadam tam ir vairāk nekā septiņi miljoni lietotāju. == Darbības == “Paybis” nodrošina bizness-biznesam ''(B2B)'' infrastruktūru kriptovalūtu maksājumiem. Tā produkti ietver On/Off Ramp fiat un kriptovalūtu konvertēšanai, korporatīvos daudzvalūtu kontus, masveida kriptovalūtu izmaksas, kriptovalūtu glabāšanu, iegulto apmaiņu un likviditātes pakalpojumus. Uzņēmums publicē savu API un SDK publisko izstrādātāju dokumentāciju. “Paybis” sadarbojas ar dažādiem maksājumu, banku un tehnoloģiju partneriem. “Paybis” ievēro nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas (no angļu val. ''Anti-Money Laundering'', ''AML'') novēršanas/“pazīsti savu klientu” (no angļu val. ''Know Your Customer'', ''KYC'') noteikumus un aizsargā lietotājus no krāpšanas un izkrāpšanas. Tā īsteno KYC identifikācijas un lietotāja identitātes verifikācijas procesu, lai novērstu nelikumīgas darbības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cryptowinrate.com/paybis-review/|title=Paybis Review 2026: Features, Fees and Facts!|last=CryptoWinRate|access-date=2026-07-24|date=2023-07-15|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://financialit.net/news/cryptocurrencies/how-paybis-enhanced-their-kycaml-compliance-processes-sumsubs-all-one-solution|title=How Paybis Enhanced Their KYC/AML Compliance Processes With Sumsub’s All-in-one Solution|website=Financial IT|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> == Atsauces == bc8ph52xp5wmidvwbt11f2s2lyg3luy 2 636132 4500556 4499085 2026-07-30T15:30:43Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Vikipēdija:43THRT/Mangaļu kuģu būvētava]] to [[Veidne:43THRT/Mangaļu kuģu būvētava]] 4500556 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Veidne:43THRT/Mangaļu kuģu būvētava]] eysdtmxnstbsb2l71erh2wz5bsd9956 0 636264 4500536 4500439 2026-07-30T14:17:52Z Lietotaajs 19361 4500536 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}{{Sporta apbalvojuma infokaste|balva=FIFA Pasaules kausa trofeja|Attēls=FIFA World Cup Trophy (FIFAAH-305568).jpg|Pasniedz=[[FIFA]]|Pasniedz kopš=[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] (Žila Rimē trofeja) <br /> [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] (FIFA Pasaules kausa trofeja)|Pašreizējais īpašnieks={{fb|Spānija}} (2. tituls, [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]])}} '''FIFA Pasaules kausa trofeja''', ir [[trofeja]], kas galvenokārt izgatavota no [[Zelts|zelta]] un tiek piešķirta [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] futbola turnīra uzvarētājiem, kas notiek reizi četros gados. Kopš Pasaules kausa izveides 1930. gadā ir izmantotas divas dažādas trofejas: '''Žila Rimē trofeja''', no 1930. līdz 1970. gadam, un pēc tam '''FIFA Pasaules kausa trofeja''', no 1974. gada līdz mūsdienām. 2026. gada jūnijā pašreizējās trofejas materiālu vērtība tiek lēsta ap 713 000 [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lseg.com/en/insights/golden-goal-footballs-top-prize-is-the-worlds-most-valuable-trophy|title=Golden goal: Football’s top prize is the world’s most valuable trophy|website=www.lseg.com|access-date=2026-07-28|date=2026-06-09|language=en-US}}</ref> Pirmā trofeja, sākotnēji nosaukta par Uzvaras trofeju (''Victory''), bet vēlāk pārdēvēta par godu [[FIFA]] prezidentam [[Žils Rimē|Žilam Rimē]], bija izgatavota no zeltīta [[Sudrabs|sudraba]] un tai bija [[Lapislazurīts|lapislazurīta]] pamatne. Tā attēloja [[Nīke|Nīki]], sengrieķu uzvaras dievieti. Pēc [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] trešā pasaules čempionu titula 1970. gadā, trofeja tai tika piešķirta pastāvīgā īpašumā, tādēļ tika pasūtīta jauna trofeja. Oriģinālā Žila Rimē trofeja [[1983. gada Žila Rimē trofejas zādzība|1983. gadā tika nozagta]] un līdz šim nav atrasta. Nākamā trofeja, saukta par "FIFA Pasaules kausa trofeju", tika ieviesta [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gadā]]. Tā ir izgatavota no 18 karātu zelta ar [[Malahīts|malahīta]] joslām pamatnē, ir 36,8 centimetrus augsta un sver 6,175 kilogramus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/sports/soccer/history-of-the-world-cup-trophy-1.866244|title=History of the World Cup Trophy {{!}} CBC Sports|work=CBC|access-date=2026-07-28|language=en-US}}</ref> Trofeju izgatavoja Itālijas uzņēmums ''[[GDE Bertoni]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theinformant247.com/who-designed-the-fifa-trophy-what-does-it-symbolize-all-you-need-to-know-about-the-world-cup/|title=Who designed the FIFA Trophy? What does it symbolize? All you need to know about the World Cup|last=Luke|first=Daramola|website=The Informant247|access-date=2026-07-28|date=2022-11-26|language=en-GB}}</ref> Tā attēlo divas cilvēku figūras, kas paceļ [[Zemeslode|Zemeslodi]]. Pašreizējie trofejas glabātāji ir [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], kas uzvarēja [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausā]]. Trofeja tiek glabāta [[FIFA muzejs|FIFA]] [[FIFA muzejs|muzejā]] [[Cīrihe|Cīrihē]], [[Šveice|Šveicē]], un tiek izvesta tikai īpašos gadījumos.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/about-fifa/marketing/brand/trophy.html|title=FIFA World Cup™ Trophy - FIFA.com|last=FIFA.com|website=FIFA.com|access-date=2026-07-28|language=en-GB}}</ref> Tikai nelielam skaitam cilvēku ir oficiāli atļauts pieskarties trofejai ar kailām rokām, tostarp sacensību uzvarētājiem (spēlētājiem un treneriem), valstu vadītājiem un FIFA amatpersonām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportingnews.com/in/football/news/who-can-touch-world-cup-trophy-allowed/z2migrds4yqfewgrf7z5apas|title=Who can touch the World Cup trophy? Only a special few are allowed to grab FIFA hardware with their bare hands {{!}} Sporting News|website=www.sportingnews.com|access-date=2026-07-28|date=2022-12-18|language=en-in}}</ref> == Žila Rimē trofeja == [[File:Jules Rimet trophy replica.jpg|thumb|left|upright=0.68|Žila Rimē kausa replika, kas izstādīta [[Anglijas Nacionālais futbola muzejs|Anglijas Nacionālajā]] [[Anglijas Nacionālais futbola muzejs|futbola muzejā]]. Oriģināls tika nozagts Brazīlijā 1983. gadā, un tas nekad nav atrasts.]] [[Žils Rimē|Žila Rimē]] kauss bija [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] sākotnējā trofeja. Sākotnēji tas tika saukts par “Uzvaru” (''Victory''), bet parasti vienkārši tika dēvēts par Pasaules kausu vai ''Coupe du Monde''. 1946. gadā tas tika pārdēvēts par godu [[FIFA prezidentu uzskaitījums|FIFA prezidentam]] Žilam Rimē, kurš 1929. gadā panāca balsojumu par sacensību izveidi. To izstrādāja franču tēlnieks [[Abels Laflērs]], un tas tika izgatavots no zeltīta sudraba ar [[Lapislazurīts|lapislazurīta]] pamatni.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2015/jan/13/original-world-cup-base-found-fifa|title=Stone base of original World Cup trophy found at Fifa HQ|work=The Guardian|access-date=2026-07-29|date=2015-01-13|last=Press|first=Associated|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> 1954. gadā pamatne tika aizstāta ar augstāku versiju, lai tajā varētu ievietot vairāk informācijas par uzvarētājiem. Trofeja bija 35 centimetrus (14 collas) augsta un svēra 3,8 kilogramus (8,4 mārciņas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/classicfootball/history/worldcup/julesrimettrophy.html|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-29}}</ref> Tā sastāvēja no desmitstūra kausa, ko balstīja spārnota figūra, kas attēloja [[Nīke|Nīki]] — sengrieķu uzvaras dievieti. Žila Rimē trofeja tika nogādāta uz [[Urugvaja|Urugvaju]] pirmajam FIFA Pasaules kausam uz kuģa ''Conte Verde'', kas 1930. gada jūnijā devās ceļā no [[Villefranša pie Mēras|Villefranšas pie Mēras]], kas atrodas nedaudz uz dienvidaustrumiem no [[Nica|Nicas]]. Uz šī paša kuģa atradās arī Žils Rimē un Francijas, Rumānijas un Beļģijas futbolisti, kuri tajā gadā piedalījās turnīrā. Pirmā komanda, kurai tika piešķirta trofeja, bija [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] — [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gada Pasaules kausa]] uzvarētāja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2014/may/13/world-cup-stunning-moments-25-conte-verde-uruguay|title=World Cup stunning moments: the Conte Verde's trip to Uruguay in 1930|work=The Guardian|access-date=2026-07-29|date=2018-05-10|last=Burnton|first=Simon|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> [[File:Jules Rimet presents 1930 FIFA Cup to Raúl Jude 1974 stamp of Nicaragua.jpg|thumb|[[Žils Rimē]] pasniedz Pasaules kausa trofeju [[Rauls Hude|Raulam]] [[Rauls Hude|Hudem]], Urugvajas Futbola asociācijas prezidentam, kura komanda uzvarēja pirmajā FIFA Pasaules kausā, [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gadā]]. Šī trofeja 1946. gadā tika pārdēvēta Rimē vārdā.]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā trofeju glabāja [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada]] čempione — [[Itālijas futbola izlase|Itālija]]. [[Ottorīno Barasi]], Itālijas [[FIFA]] viceprezidents un [[Itālijas Futbola federācija|Itālijas Futbola federācijas]] prezidents, slepeni izņēma trofeju no bankas [[Roma|Romā]] un paslēpa to kurpju kastē zem savas gultas, lai nepieļautu, ka [[nacisti]] to konfiscē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportskeeda.com/football/fifa-world-cup-history|title=FIFA World Cup History {{!}} Football World Cup History, FIFA World Cup Winners list|website=www.sportskeeda.com|access-date=2026-07-29}}</ref> [[1958. gada FIFA Pasaules kauss]] Zviedrijā aizsāka ar trofeju saistītu tradīciju. Kad Brazīlijas kapteinis [[Hilderaldu Bellīni]] dzirdēja fotogrāfu lūgumus par labāku skatu uz Žila Rimē kausu, viņš pacēla to gaisā virs galvas. Kopš tā laika katrs Pasaules kausa ieguvējas komandas kapteinis ir atkārtojis šo žestu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20160305205320/http://www.fifa.com/news/y=2014/m=3/news=morre-bellini-capitao-uma-selecao-campea-2301318.html|title=Blatter mourns loss of ex-Brazil captain Bellini|work=FIFA.com|access-date=2026-07-29|date=2014-03-21|last=FIFA.com|language=en-GB}}</ref> 1966. gada 20. martā, četrus mēnešus pirms [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada FIFA Pasaules kausa]] Anglijā, [[1966. gada Žila Rimē trofejas zādzība|trofeja tika nozagta]] publiskas izstādes laikā Vestminsteras Centrālajā zālē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/onthisday/hi/dates/stories/march/20/newsid_2861000/2861545.stm|title=1966: Football's World Cup stolen|access-date=2026-07-29|date=1966-03-20|language=en-GB}}</ref> Pēc septiņām dienām to atrada melnbalts kollijs vārdā [[Piklss (suns)|Piklss]] (''Pickles''). Suns atrada trofeju, kas bija ietīta avīzē un paslēpta kāda piepilsētas dārza dzīvžoga apakšā [[Apernorvuda|Apernorvudā]], [[Dienvidlondona|Dienvidlondonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20070224033726/http://www.newyorker.com/archive/content/articles/060703fr_archive01|title=THE WORLD CUP|website=www.newyorker.com|access-date=2026-07-29}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mirror.co.uk/news/uk-news/how-dog-found-stolen-world-7540928|title=How my dog found the stolen World Cup trophy - and put me in the frame|last=Dean|first=Jon|website=Daily Mirror|access-date=2026-07-29|date=2016-03-18|language=en}}</ref> Drošības apsvērumu dēļ [[Anglijas Futbola asociācija]] slepeni izgatavoja Pasaules kausa trofejas kopiju, ko izmantoja izstādēs oriģināla vietā. Šī kopija tika izmantota līdz brīdim, kad oriģinālā trofeja bija jāatdod FIFA priekš [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|nākamā turnīra]] [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970. gadā]]. Tā kā FIFA nebija devusi Anglijas Futbola asociācijai atļauju izgatavot kopiju, arī tā bija jāslēpj no sabiedrības. Daudzus gadus kopija tika glabāta zem tās izgatavotāja gultas. 1997. gadā šo kopiju pārdeva izsolē par 254 500 [[Sterliņu mārciņa|sterliņu mārciņām]], un to iegādājās FIFA.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=https://www.ft.com/content/87e8256e-cbcc-11da-a7bf-0000779e2340|title=Solid gold mystery awaits the final whistle|access-date=2026-07-30|date=2006-04-14|language=en-GB}}</ref> Augstā cena, kas desmit reizes pārsniedza sākotnēji plānoto 20 000–30 000 sterliņu mārciņu, radās tāpēc, ka daudzi pieļāva iespēju, ka izsolē pārdotā trofeja patiesībā ir oriģināls, nevis kopija. Pēc FIFA veiktajām pārbaudēm tika apstiprināts, ka izsolē pārdotā trofeja tiešām bija kopija.<ref name=":1" /> Vēlāk FIFA nodeva šo kopiju apskatei [[Anglijas Nacionālais futbola muzejs|Anglijas Nacionālajam futbola muzejam]], kas tolaik atradās [[Prestona|Prestonā]], bet tagad atrodas [[Mančestra|Mančestrā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nationalfootballmuseum.com/news/jules-rimet-trophy-returns-to-museum-display/|title=Jules Rimet Trophy returns to Museum Display|last=Dobson|first=Craig|website=National Football Museum|access-date=2026-07-30|date=2016-03-29|language=en-GB}}</ref> [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas izlase]] 1970. gadā uzvarēja Pasaules kausā trešo reizi, tādējādi iegūstot tiesības paturēt īsto Žila Rimē trofeju uz visiem laikiem, kā to bija paredzējis Žils Rimē jau 1930. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20061013182428/http://home.skysports.com/worldcup/historyarticle.aspx%3Fhlid%3D373674|title=1970 World Cup - Mexico|website=home.skysports.com|access-date=2026-07-30}}</ref> Trofeja tika izstādīta [[Brazīlijas Futbola konfederācija|Brazīlijas Futbola konfederācijas]] galvenajā mītnē [[Riodežaneiro]], vitrīnā ar ložu necaurlaidīgu stiklu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2014/jun/13/world-cup-mystery-what-happened-jules-rimet-trophy|title=World Cup mystery: what happened to the original Jules Rimet trophy?|work=The Guardian|access-date=2026-07-30|date=2014-06-13|last=Gadsby|first=Paul|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> 1983. gada 19. decembrī [[1983. gada Žila Rimē trofejas zādzība|trofeja tika nozagta vēlreiz]]. Zagļi ar lauzni atlauza vitrīnas koka aizmuguri un paņēma kausu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Futebol : the Brazilian way of life|url=http://archive.org/details/futebolbrazilian0000bell|publisher=New York : Bloomsbury|date=2002|isbn=978-1-58234-250-4|first=Alex|last=Bellos}}</ref> Par šo noziegumu četri cilvēki tika tiesāti un notiesāti aizmuguriski.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20110429221224/http://sportsillustrated.cnn.com/soccer/world/2002/world_cup/news/2002/06/25/trophy_ap/|title=Trophy as filled with history as Cup|website=CNN. Associated Press|access-date=2026-07-30}}</ref> Trofeja līdz šim nav atrasta. Plaši tiek uzskatīts, ka tā tika pārkausēta zelta stieņos un pārdota,<ref name=":0" /> lai gan pastāv arī uzskats, ka trofejā nebija pietiekami daudz zelta, lai iegūtu zelta stieņus, un tā, iespējams, tika pārdota melnajā tirgū un joprojām varētu pastāvēt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ft.com/content/b18303ca-633e-11e1-9245-00144feabdc0|title=My quest for football’s Holy Grail|website=www.ft.com|access-date=2026-07-30|language=en-GB}}</ref> Līdz mūsdienām ir atrasta tikai viena oriģinālās Žila Rimē trofejas daļa — tās sākotnējā pamatne, ko FIFA līdz 2015. gadam glabāja savas galvenās mītnes pagrabā Cīrihē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/30792514|title=World Cup: Piece of original Jules Rimet trophy found|work=BBC Sport|access-date=2026-07-30|date=2015-01-13|language=en-GB}}</ref> Pēc trofejas zādzības Brazīlijas Futbola konfederācija pasūtīja jaunu kopiju uzņēmumam ''[[Eastman Kodak]]'', kas to izgatavoja, izmantojot 1,8 kilogramus zelta. Šī kopija 1984. gadā tika pasniegta [[Brazīlijas militārā diktatūra|Brazīlijas militārajam]] [[Brazīlijas prezidenti|prezidentam]] [[Žuau Figeiredu]].<ref name=":2" /> == Jaunā trofeja == {{multiple image | align = right | direction = horizontal | width = 125 | image1 = Maradona-Mundial 86 con la copa.JPG | caption1 = | image2 = Antoine Griezmann World Cup Trophy.jpg | caption2 = | footer = [[Djego Maradona]] (pa kreisi) un [[Antuāns Grīzmans]] (pa labi) ar trofeju attiecīgi 1986. un 2018. gadā }} [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gada Pasaules kausam]] FIFA pasūtīja jaunu trofeju. Konkursā tika saņemti 53 tēlnieku iesniegtie projekti no septiņām valstīm.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/classicfootball/history/fifa-world-cup/trophy.html|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-30}}</ref> Pasūtījumu ieguva itāļu mākslinieks [[Silvjo Gadzaniga]]. Trofeja ir 36,5 centimetrus augsta un izgatavota no 5,0 kilogramiem 18 karātu (75 %) zelta. Tās pamatnes diametrs ir 13 centimetri, un tajā ir divi [[Malahīts|malahīta]] slāņi, kas kopējam trofejas svaram pievieno vēl 1,175 kilogramus (kopējais svars – aptuveni 6,175 kilogrami). Trofeju izgatavoja uzņēmums ''[[GDE Bertoni]]'', [[Paderno Dunjāno]] (Itālijā). Tā attēlo divas cilvēku figūras, kas tur Zemeslodi. Trofejas autors Silvjo Gadzaniga to raksturoja šādi: „Līnijas izaug no pamatnes, spirālveidā virzās augšup un izstiepjas, lai satvertu pasauli. No skulptūras kompaktā ķermeņa izteiksmīgā dinamiskā sprieguma izceļas divu sportistu figūras, kas iemūžinātas uzvaras saviļņojošajā brīdī.”<ref name=":0" /> == Uzvarētāji == [[File:World Cup trophy Argentina v Spain 19 July 2026-276.jpg|thumb|307x307px|Trofeja attēlota [[2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2026. gada FIFA Pasaules kausa finālā]]]] Visu trofejas īpašnieku uzskaitījums (FIFA Pasaules kausa uzvarētāji). '''Žila Rimē trofeja''' * {{fb|Brazīlija|1968}} – 1958, 1962, 1970 * {{fb|Urugvaja}} – 1930, 1950 * {{fb|Itālija}} – 1934, 1938 * {{Flaga|FRG}} [[Vācijas futbola izlase|Rietumvācija]] – 1954 * {{fb|Anglija}} – 1966 '''FIFA''' '''Pasaules kausa trofeja''' * {{Flaga|GER}} [[Vācijas futbola izlase|Rietumvācija / Vācija]] – 1974, 1990, 2014 * {{fb|Argentīna}} – 1978, 1986, 2022 * {{fb|Itālija}} – 1982, 2006 * {{fb|Brazīlija}} – 1994, 2002 * {{fb|Francija}} – 1998, 2018 * {{fb|Spānija}} – 2010, 2026 == Atsauces == {{Atsauces|30em}}{{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:FIFA trofejas un balvas]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa trofejas un balvas]] pbnjosp77p6a4wjqf3sgskvob6tg1me 4500544 4500536 2026-07-30T14:43:26Z Lietotaajs 19361 4500544 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}{{Sporta apbalvojuma infokaste|balva=FIFA Pasaules kausa trofeja|Attēls=FIFA World Cup Trophy (FIFAAH-305568).jpg|Pasniedz=[[FIFA]]|Pasniedz kopš=[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] (Žila Rimē trofeja) <br /> [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] (FIFA Pasaules kausa trofeja)|Pašreizējais īpašnieks={{fb|Spānija}} (2. tituls, [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]])}} '''FIFA Pasaules kausa trofeja''', ir [[trofeja]], kas galvenokārt izgatavota no [[Zelts|zelta]] un tiek piešķirta [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] futbola turnīra uzvarētājiem, kas notiek reizi četros gados. Kopš Pasaules kausa izveides 1930. gadā ir izmantotas divas dažādas trofejas: '''Žila Rimē trofeja''', no 1930. līdz 1970. gadam, un pēc tam '''FIFA Pasaules kausa trofeja''', no 1974. gada līdz mūsdienām. 2026. gada jūnijā pašreizējās trofejas materiālu vērtība tiek lēsta ap 713 000 [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lseg.com/en/insights/golden-goal-footballs-top-prize-is-the-worlds-most-valuable-trophy|title=Golden goal: Football’s top prize is the world’s most valuable trophy|website=www.lseg.com|access-date=2026-07-28|date=2026-06-09|language=en-US}}</ref> Pirmā trofeja, sākotnēji nosaukta par Uzvaras trofeju (''Victory''), bet vēlāk pārdēvēta par godu [[FIFA]] prezidentam [[Žils Rimē|Žilam Rimē]], bija izgatavota no zeltīta [[Sudrabs|sudraba]] un tai bija [[Lapislazurīts|lapislazurīta]] pamatne. Tā attēloja [[Nīke|Nīki]], sengrieķu uzvaras dievieti. Pēc [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] trešā pasaules čempionu titula 1970. gadā, trofeja tai tika piešķirta pastāvīgā īpašumā, tādēļ tika pasūtīta jauna trofeja. Oriģinālā Žila Rimē trofeja [[1983. gada Žila Rimē trofejas zādzība|1983. gadā tika nozagta]] un līdz šim nav atrasta. Nākamā trofeja, saukta par "FIFA Pasaules kausa trofeju", tika ieviesta [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gadā]]. Tā ir izgatavota no 18 karātu zelta ar [[Malahīts|malahīta]] joslām pamatnē, ir 36,8 centimetrus augsta un sver 6,175 kilogramus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/sports/soccer/history-of-the-world-cup-trophy-1.866244|title=History of the World Cup Trophy {{!}} CBC Sports|work=CBC|access-date=2026-07-28|language=en-US}}</ref> Trofeju izgatavoja Itālijas uzņēmums ''[[GDE Bertoni]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theinformant247.com/who-designed-the-fifa-trophy-what-does-it-symbolize-all-you-need-to-know-about-the-world-cup/|title=Who designed the FIFA Trophy? What does it symbolize? All you need to know about the World Cup|last=Luke|first=Daramola|website=The Informant247|access-date=2026-07-28|date=2022-11-26|language=en-GB}}</ref> Tā attēlo divas cilvēku figūras, kas paceļ [[Zemeslode|Zemeslodi]]. Pašreizējie trofejas glabātāji ir [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], kas uzvarēja [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausā]]. Trofeja tiek glabāta [[FIFA muzejs|FIFA]] [[FIFA muzejs|muzejā]] [[Cīrihe|Cīrihē]], [[Šveice|Šveicē]], un tiek izvesta tikai īpašos gadījumos.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/about-fifa/marketing/brand/trophy.html|title=FIFA World Cup™ Trophy - FIFA.com|last=FIFA.com|website=FIFA.com|access-date=2026-07-28|language=en-GB}}</ref> Tikai nelielam skaitam cilvēku ir oficiāli atļauts pieskarties trofejai ar kailām rokām, tostarp sacensību uzvarētājiem (spēlētājiem un treneriem), valstu vadītājiem un FIFA amatpersonām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportingnews.com/in/football/news/who-can-touch-world-cup-trophy-allowed/z2migrds4yqfewgrf7z5apas|title=Who can touch the World Cup trophy? Only a special few are allowed to grab FIFA hardware with their bare hands {{!}} Sporting News|website=www.sportingnews.com|access-date=2026-07-28|date=2022-12-18|language=en-in}}</ref> == Žila Rimē trofeja == [[File:Jules Rimet trophy replica.jpg|thumb|left|upright=0.68|Žila Rimē kausa replika, kas izstādīta [[Anglijas Nacionālais futbola muzejs|Anglijas Nacionālajā]] [[Anglijas Nacionālais futbola muzejs|futbola muzejā]]. Oriģināls tika nozagts Brazīlijā 1983. gadā, un tas nekad nav atrasts.]] [[Žils Rimē|Žila Rimē]] kauss bija [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] sākotnējā trofeja. Sākotnēji tas tika saukts par “Uzvaru” (''Victory''), bet parasti vienkārši tika dēvēts par Pasaules kausu vai ''Coupe du Monde''. 1946. gadā tas tika pārdēvēts par godu [[FIFA prezidentu uzskaitījums|FIFA prezidentam]] Žilam Rimē, kurš 1929. gadā panāca balsojumu par sacensību izveidi. To izstrādāja franču tēlnieks [[Abels Laflērs]], un tas tika izgatavots no zeltīta sudraba ar [[Lapislazurīts|lapislazurīta]] pamatni.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2015/jan/13/original-world-cup-base-found-fifa|title=Stone base of original World Cup trophy found at Fifa HQ|work=The Guardian|access-date=2026-07-29|date=2015-01-13|last=Press|first=Associated|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> 1954. gadā pamatne tika aizstāta ar augstāku versiju, lai tajā varētu ievietot vairāk informācijas par uzvarētājiem. Trofeja bija 35 centimetrus (14 collas) augsta un svēra 3,8 kilogramus (8,4 mārciņas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/classicfootball/history/worldcup/julesrimettrophy.html|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-29}}</ref> Tā sastāvēja no desmitstūra kausa, ko balstīja spārnota figūra, kas attēloja [[Nīke|Nīki]] — sengrieķu uzvaras dievieti. Žila Rimē trofeja tika nogādāta uz [[Urugvaja|Urugvaju]] pirmajam FIFA Pasaules kausam uz kuģa ''Conte Verde'', kas 1930. gada jūnijā devās ceļā no [[Villefranša pie Mēras|Villefranšas pie Mēras]], kas atrodas nedaudz uz dienvidaustrumiem no [[Nica|Nicas]]. Uz šī paša kuģa atradās arī Žils Rimē un Francijas, Rumānijas un Beļģijas futbolisti, kuri tajā gadā piedalījās turnīrā. Pirmā komanda, kurai tika piešķirta trofeja, bija [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] — [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gada Pasaules kausa]] uzvarētāja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2014/may/13/world-cup-stunning-moments-25-conte-verde-uruguay|title=World Cup stunning moments: the Conte Verde's trip to Uruguay in 1930|work=The Guardian|access-date=2026-07-29|date=2018-05-10|last=Burnton|first=Simon|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> [[File:Jules Rimet presents 1930 FIFA Cup to Raúl Jude 1974 stamp of Nicaragua.jpg|thumb|[[Žils Rimē]] pasniedz Pasaules kausa trofeju [[Rauls Hude|Raulam]] [[Rauls Hude|Hudem]], Urugvajas Futbola asociācijas prezidentam, kura komanda uzvarēja pirmajā FIFA Pasaules kausā, [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gadā]]. Šī trofeja 1946. gadā tika pārdēvēta Rimē vārdā.]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā trofeju glabāja [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada]] čempione — [[Itālijas futbola izlase|Itālija]]. [[Ottorīno Barasi]], Itālijas [[FIFA]] viceprezidents un [[Itālijas Futbola federācija|Itālijas Futbola federācijas]] prezidents, slepeni izņēma trofeju no bankas [[Roma|Romā]] un paslēpa to kurpju kastē zem savas gultas, lai nepieļautu, ka [[nacisti]] to konfiscē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportskeeda.com/football/fifa-world-cup-history|title=FIFA World Cup History {{!}} Football World Cup History, FIFA World Cup Winners list|website=www.sportskeeda.com|access-date=2026-07-29}}</ref> [[1958. gada FIFA Pasaules kauss]] Zviedrijā aizsāka ar trofeju saistītu tradīciju. Kad Brazīlijas kapteinis [[Hilderaldu Bellīni]] dzirdēja fotogrāfu lūgumus par labāku skatu uz Žila Rimē kausu, viņš pacēla to gaisā virs galvas. Kopš tā laika katrs Pasaules kausa ieguvējas komandas kapteinis ir atkārtojis šo žestu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20160305205320/http://www.fifa.com/news/y=2014/m=3/news=morre-bellini-capitao-uma-selecao-campea-2301318.html|title=Blatter mourns loss of ex-Brazil captain Bellini|work=FIFA.com|access-date=2026-07-29|date=2014-03-21|last=FIFA.com|language=en-GB}}</ref> 1966. gada 20. martā, četrus mēnešus pirms [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada FIFA Pasaules kausa]] Anglijā, [[1966. gada Žila Rimē trofejas zādzība|trofeja tika nozagta]] publiskas izstādes laikā Vestminsteras Centrālajā zālē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/onthisday/hi/dates/stories/march/20/newsid_2861000/2861545.stm|title=1966: Football's World Cup stolen|access-date=2026-07-29|date=1966-03-20|language=en-GB}}</ref> Pēc septiņām dienām to atrada melnbalts kollijs vārdā [[Piklss (suns)|Piklss]] (''Pickles''). Suns atrada trofeju, kas bija ietīta avīzē un paslēpta kāda piepilsētas dārza dzīvžoga apakšā [[Apernorvuda|Apernorvudā]], [[Dienvidlondona|Dienvidlondonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20070224033726/http://www.newyorker.com/archive/content/articles/060703fr_archive01|title=THE WORLD CUP|website=www.newyorker.com|access-date=2026-07-29}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mirror.co.uk/news/uk-news/how-dog-found-stolen-world-7540928|title=How my dog found the stolen World Cup trophy - and put me in the frame|last=Dean|first=Jon|website=Daily Mirror|access-date=2026-07-29|date=2016-03-18|language=en}}</ref> Drošības apsvērumu dēļ [[Anglijas Futbola asociācija]] slepeni izgatavoja Pasaules kausa trofejas kopiju, ko izmantoja izstādēs oriģināla vietā. Šī kopija tika izmantota līdz brīdim, kad oriģinālā trofeja bija jāatdod FIFA priekš [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|nākamā turnīra]] [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970. gadā]]. Tā kā FIFA nebija devusi Anglijas Futbola asociācijai atļauju izgatavot kopiju, arī tā bija jāslēpj no sabiedrības. Daudzus gadus kopija tika glabāta zem tās izgatavotāja gultas. 1997. gadā šo kopiju pārdeva izsolē par 254 500 [[Sterliņu mārciņa|sterliņu mārciņām]], un to iegādājās FIFA.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=https://www.ft.com/content/87e8256e-cbcc-11da-a7bf-0000779e2340|title=Solid gold mystery awaits the final whistle|access-date=2026-07-30|date=2006-04-14|language=en-GB}}</ref> Augstā cena, kas desmit reizes pārsniedza sākotnēji plānoto 20 000–30 000 sterliņu mārciņu, radās tāpēc, ka daudzi pieļāva iespēju, ka izsolē pārdotā trofeja patiesībā ir oriģināls, nevis kopija. Pēc FIFA veiktajām pārbaudēm tika apstiprināts, ka izsolē pārdotā trofeja tiešām bija kopija.<ref name=":1" /> Vēlāk FIFA nodeva šo kopiju apskatei [[Anglijas Nacionālais futbola muzejs|Anglijas Nacionālajam futbola muzejam]], kas tolaik atradās [[Prestona|Prestonā]], bet tagad atrodas [[Mančestra|Mančestrā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nationalfootballmuseum.com/news/jules-rimet-trophy-returns-to-museum-display/|title=Jules Rimet Trophy returns to Museum Display|last=Dobson|first=Craig|website=National Football Museum|access-date=2026-07-30|date=2016-03-29|language=en-GB}}</ref> [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas izlase]] 1970. gadā uzvarēja Pasaules kausā trešo reizi, tādējādi iegūstot tiesības paturēt īsto Žila Rimē trofeju uz visiem laikiem, kā to bija paredzējis Žils Rimē jau 1930. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20061013182428/http://home.skysports.com/worldcup/historyarticle.aspx%3Fhlid%3D373674|title=1970 World Cup - Mexico|website=home.skysports.com|access-date=2026-07-30}}</ref> Trofeja tika izstādīta [[Brazīlijas Futbola konfederācija|Brazīlijas Futbola konfederācijas]] galvenajā mītnē [[Riodežaneiro]], vitrīnā ar ložu necaurlaidīgu stiklu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2014/jun/13/world-cup-mystery-what-happened-jules-rimet-trophy|title=World Cup mystery: what happened to the original Jules Rimet trophy?|work=The Guardian|access-date=2026-07-30|date=2014-06-13|last=Gadsby|first=Paul|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> 1983. gada 19. decembrī [[1983. gada Žila Rimē trofejas zādzība|trofeja tika nozagta vēlreiz]]. Zagļi ar lauzni atlauza vitrīnas koka aizmuguri un paņēma kausu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Futebol : the Brazilian way of life|url=http://archive.org/details/futebolbrazilian0000bell|publisher=New York : Bloomsbury|date=2002|isbn=978-1-58234-250-4|first=Alex|last=Bellos}}</ref> Par šo noziegumu četri cilvēki tika tiesāti un notiesāti aizmuguriski.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20110429221224/http://sportsillustrated.cnn.com/soccer/world/2002/world_cup/news/2002/06/25/trophy_ap/|title=Trophy as filled with history as Cup|website=CNN. Associated Press|access-date=2026-07-30}}</ref> Trofeja līdz šim nav atrasta. Plaši tiek uzskatīts, ka tā tika pārkausēta zelta stieņos un pārdota,<ref name=":0" /> lai gan pastāv arī uzskats, ka trofejā nebija pietiekami daudz zelta, lai iegūtu zelta stieņus, un tā, iespējams, tika pārdota melnajā tirgū un joprojām varētu pastāvēt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ft.com/content/b18303ca-633e-11e1-9245-00144feabdc0|title=My quest for football’s Holy Grail|website=www.ft.com|access-date=2026-07-30|language=en-GB}}</ref> Līdz mūsdienām ir atrasta tikai viena oriģinālās Žila Rimē trofejas daļa — tās sākotnējā pamatne, ko FIFA līdz 2015. gadam glabāja savas galvenās mītnes pagrabā Cīrihē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/30792514|title=World Cup: Piece of original Jules Rimet trophy found|work=BBC Sport|access-date=2026-07-30|date=2015-01-13|language=en-GB}}</ref> Pēc trofejas zādzības Brazīlijas Futbola konfederācija pasūtīja jaunu kopiju uzņēmumam ''[[Eastman Kodak]]'', kas to izgatavoja, izmantojot 1,8 kilogramus zelta. Šī kopija 1984. gadā tika pasniegta [[Brazīlijas militārā diktatūra|Brazīlijas militārajam]] [[Brazīlijas prezidenti|prezidentam]] [[Žuau Figeiredu]].<ref name=":2" /> == Jaunā trofeja == {{multiple image | align = right | direction = horizontal | width = 115 | image1 = Maradona-Mundial 86 con la copa.JPG | caption1 = | image2 = Antoine Griezmann World Cup Trophy.jpg | caption2 = | footer = [[Djego Maradona]] (pa kreisi) un [[Antuāns Grīzmans]] (pa labi) ar trofeju attiecīgi 1986. un 2018. gadā }} [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gada Pasaules kausam]] FIFA pasūtīja jaunu trofeju. Konkursā tika saņemti 53 tēlnieku iesniegtie projekti no septiņām valstīm.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/classicfootball/history/fifa-world-cup/trophy.html|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-30}}</ref> Pasūtījumu ieguva itāļu mākslinieks [[Silvjo Gadzaniga]]. Trofeja ir 36,5 centimetrus augsta un izgatavota no 5,0 kilogramiem 18 karātu (75 %) zelta. Tās pamatnes diametrs ir 13 centimetri, un tajā ir divi [[Malahīts|malahīta]] slāņi, kas kopējam trofejas svaram pievieno vēl 1,175 kilogramus (kopējais svars – aptuveni 6,175 kilogrami). Trofeju izgatavoja uzņēmums ''[[GDE Bertoni]]'', [[Paderno Dunjāno]] (Itālijā). Tā attēlo divas cilvēku figūras, kas tur Zemeslodi. Trofejas autors Silvjo Gadzaniga to raksturoja šādi: „Līnijas izaug no pamatnes, spirālveidā virzās augšup un izstiepjas, lai satvertu pasauli. No skulptūras kompaktā ķermeņa izteiksmīgā dinamiskā sprieguma izceļas divu sportistu figūras, kas iemūžinātas uzvaras saviļņojošajā brīdī.”<ref name=":0" /> Trofejas pamatnē ir iegravēts uzraksts “FIFA World Cup”. Pēc [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada FIFA Pasaules kausa]] trofejas apakšējai daļai tika pievienota plāksnīte, kurā iegravēti uzvarētājvalstu nosaukumi. Tāpēc, kad trofeja atrodas vertikālā stāvoklī, šie uzraksti nav redzami. Uzrakstos ir norādīts gads ciparos un uzvarētājas valsts nosaukums tās valsts valodā — piemēram, “1974 Deutschland” vai “1994 Brasil”. 2010. gadā uzvarētājvalsts nosaukums tika iegravēts angļu valodā kā “2010 Spain”, nevis spāņu valodā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20140606205424/http://globotv.globo.com/rede-globo/jornal-da-globo/t/edicoes/v/taca-da-copa-do-mundo-chega-ao-brasil/3296190/|title=Taça da Copa do Mundo chega ao Brasil (World Cup trophy arrives in Brazil)|website=Globoplay|access-date=2026-07-30|language=pt-br}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://agoranacopa.blogosfera.uol.com.br/2014/07/13/alemanha-x-argentina-ao-vivo/|title=Alemanha x Argentina – AO VIVO|website=UOL Copa do Mundo 2014|access-date=2026-07-30|date=2014-07-13|language=pt-BR}}</ref> Šī kļūda tika izlabota jaunajā plāksnītē, kas izgatavota pēc 2018. gada Pasaules kausa.<ref>{{Atsauce|title=FIFA World Cup Trophy Engraving!|url=https://www.youtube.com/watch?v=ZnqTWzAKMc4|date=2018-10-16|accessdate=2026-07-30|last=FIFA}}</ref> 2022. gadā uz trofejas pamatnes bija iegravēti divpadsmit uzvarētāji. Plāksnīti nomaina pēc katra Pasaules kausa cikla, un uzvarētāju nosaukumi tiek izvietoti spirāles veidā, lai nākotnē būtu vieta jauniem čempioniem.<ref name=":0" /> == Uzvarētāji == [[File:World Cup trophy Argentina v Spain 19 July 2026-276.jpg|thumb|307x307px|Trofeja attēlota [[2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2026. gada FIFA Pasaules kausa finālā]]]] Visu trofejas īpašnieku uzskaitījums (FIFA Pasaules kausa uzvarētāji). '''Žila Rimē trofeja''' * {{fb|Brazīlija|1968}} – 1958, 1962, 1970 * {{fb|Urugvaja}} – 1930, 1950 * {{fb|Itālija}} – 1934, 1938 * {{Flaga|FRG}} [[Vācijas futbola izlase|Rietumvācija]] – 1954 * {{fb|Anglija}} – 1966 '''FIFA''' '''Pasaules kausa trofeja''' * {{Flaga|GER}} [[Vācijas futbola izlase|Rietumvācija / Vācija]] – 1974, 1990, 2014 * {{fb|Argentīna}} – 1978, 1986, 2022 * {{fb|Itālija}} – 1982, 2006 * {{fb|Brazīlija}} – 1994, 2002 * {{fb|Francija}} – 1998, 2018 * {{fb|Spānija}} – 2010, 2026 == Atsauces == {{Atsauces|30em}}{{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:FIFA trofejas un balvas]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa trofejas un balvas]] ix73poprf83xu4vlf9ekxcy6fra83kw 4500570 4500544 2026-07-30T16:23:28Z Lietotaajs 19361 4500570 wikitext text/x-wiki {{Sporta apbalvojuma infokaste|balva=FIFA Pasaules kausa trofeja|Attēls=FIFA World Cup Trophy (FIFAAH-305568).jpg|Pasniedz=[[FIFA]]|Pasniedz kopš=[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] (Žila Rimē trofeja) <br /> [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] (FIFA Pasaules kausa trofeja)|Pašreizējais īpašnieks={{fb|Spānija}} (2. tituls, [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]])}} '''FIFA Pasaules kausa trofeja''', ir [[trofeja]], kas galvenokārt izgatavota no [[Zelts|zelta]] un tiek piešķirta [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] futbola turnīra uzvarētājiem, kas notiek reizi četros gados. Kopš Pasaules kausa izveides 1930. gadā ir izmantotas divas dažādas trofejas: '''Žila Rimē trofeja''', no 1930. līdz 1970. gadam, un pēc tam '''FIFA Pasaules kausa trofeja''', no 1974. gada līdz mūsdienām. 2026. gada jūnijā pašreizējās trofejas materiālu vērtība tiek lēsta ap 713 000 [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lseg.com/en/insights/golden-goal-footballs-top-prize-is-the-worlds-most-valuable-trophy|title=Golden goal: Football’s top prize is the world’s most valuable trophy|website=www.lseg.com|access-date=2026-07-28|date=2026-06-09|language=en-US}}</ref> Pirmā trofeja, sākotnēji nosaukta par Uzvaras trofeju (''Victory''), bet vēlāk pārdēvēta par godu [[FIFA]] prezidentam [[Žils Rimē|Žilam Rimē]], bija izgatavota no zeltīta [[Sudrabs|sudraba]] un tai bija [[Lapislazurīts|lapislazurīta]] pamatne. Tā attēloja [[Nīke|Nīki]], sengrieķu uzvaras dievieti. Pēc [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] trešā pasaules čempionu titula 1970. gadā, trofeja tai tika piešķirta pastāvīgā īpašumā, tādēļ tika pasūtīta jauna trofeja. Oriģinālā Žila Rimē trofeja [[1983. gada Žila Rimē trofejas zādzība|1983. gadā tika nozagta]] un līdz šim nav atrasta. Nākamā trofeja, saukta par "FIFA Pasaules kausa trofeju", tika ieviesta [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gadā]]. Tā ir izgatavota no 18 karātu zelta ar [[Malahīts|malahīta]] joslām pamatnē, ir 36,8 centimetrus augsta un sver 6,175 kilogramus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/sports/soccer/history-of-the-world-cup-trophy-1.866244|title=History of the World Cup Trophy {{!}} CBC Sports|work=CBC|access-date=2026-07-28|language=en-US}}</ref> Trofeju izgatavoja Itālijas uzņēmums ''[[GDE Bertoni]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theinformant247.com/who-designed-the-fifa-trophy-what-does-it-symbolize-all-you-need-to-know-about-the-world-cup/|title=Who designed the FIFA Trophy? What does it symbolize? All you need to know about the World Cup|last=Luke|first=Daramola|website=The Informant247|access-date=2026-07-28|date=2022-11-26|language=en-GB}}</ref> Tā attēlo divas cilvēku figūras, kas paceļ [[Zemeslode|Zemeslodi]]. Pašreizējie trofejas glabātāji ir [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], kas uzvarēja [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausā]]. Trofeja tiek glabāta [[FIFA muzejs|FIFA]] [[FIFA muzejs|muzejā]] [[Cīrihe|Cīrihē]], [[Šveice|Šveicē]], un tiek izvesta tikai īpašos gadījumos.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/about-fifa/marketing/brand/trophy.html|title=FIFA World Cup™ Trophy - FIFA.com|last=FIFA.com|website=FIFA.com|access-date=2026-07-28|language=en-GB}}</ref> Tikai nelielam skaitam cilvēku ir oficiāli atļauts pieskarties trofejai ar kailām rokām, tostarp sacensību uzvarētājiem (spēlētājiem un treneriem), valstu vadītājiem un FIFA amatpersonām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportingnews.com/in/football/news/who-can-touch-world-cup-trophy-allowed/z2migrds4yqfewgrf7z5apas|title=Who can touch the World Cup trophy? Only a special few are allowed to grab FIFA hardware with their bare hands {{!}} Sporting News|website=www.sportingnews.com|access-date=2026-07-28|date=2022-12-18|language=en-in}}</ref> == Žila Rimē trofeja == [[File:Jules Rimet trophy replica.jpg|thumb|left|upright=0.68|Žila Rimē kausa replika, kas izstādīta [[Anglijas Nacionālais futbola muzejs|Anglijas Nacionālajā]] [[Anglijas Nacionālais futbola muzejs|futbola muzejā]]. Oriģināls tika nozagts Brazīlijā 1983. gadā, un tas nekad nav atrasts.]] [[Žils Rimē|Žila Rimē]] kauss bija [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] sākotnējā trofeja. Sākotnēji tas tika saukts par “Uzvaru” (''Victory''), bet parasti vienkārši tika dēvēts par Pasaules kausu vai ''Coupe du Monde''. 1946. gadā tas tika pārdēvēts par godu [[FIFA prezidentu uzskaitījums|FIFA prezidentam]] Žilam Rimē, kurš 1929. gadā panāca balsojumu par sacensību izveidi. To izstrādāja franču tēlnieks [[Abels Laflērs]], un tas tika izgatavots no zeltīta sudraba ar [[Lapislazurīts|lapislazurīta]] pamatni.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2015/jan/13/original-world-cup-base-found-fifa|title=Stone base of original World Cup trophy found at Fifa HQ|work=The Guardian|access-date=2026-07-29|date=2015-01-13|last=Press|first=Associated|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> 1954. gadā pamatne tika aizstāta ar augstāku versiju, lai tajā varētu ievietot vairāk informācijas par uzvarētājiem. Trofeja bija 35 centimetrus (14 collas) augsta un svēra 3,8 kilogramus (8,4 mārciņas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/classicfootball/history/worldcup/julesrimettrophy.html|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-29}}</ref> Tā sastāvēja no desmitstūra kausa, ko balstīja spārnota figūra, kas attēloja [[Nīke|Nīki]] — sengrieķu uzvaras dievieti. Žila Rimē trofeja tika nogādāta uz [[Urugvaja|Urugvaju]] pirmajam FIFA Pasaules kausam uz kuģa ''Conte Verde'', kas 1930. gada jūnijā devās ceļā no [[Villefranša pie Mēras|Villefranšas pie Mēras]], kas atrodas nedaudz uz dienvidaustrumiem no [[Nica|Nicas]]. Uz šī paša kuģa atradās arī Žils Rimē un Francijas, Rumānijas un Beļģijas futbolisti, kuri tajā gadā piedalījās turnīrā. Pirmā komanda, kurai tika piešķirta trofeja, bija [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] — [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gada Pasaules kausa]] uzvarētāja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2014/may/13/world-cup-stunning-moments-25-conte-verde-uruguay|title=World Cup stunning moments: the Conte Verde's trip to Uruguay in 1930|work=The Guardian|access-date=2026-07-29|date=2018-05-10|last=Burnton|first=Simon|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> [[File:Jules Rimet presents 1930 FIFA Cup to Raúl Jude 1974 stamp of Nicaragua.jpg|thumb|[[Žils Rimē]] pasniedz Pasaules kausa trofeju [[Rauls Hude|Raulam]] [[Rauls Hude|Hudem]], Urugvajas Futbola asociācijas prezidentam, kura komanda uzvarēja pirmajā FIFA Pasaules kausā, [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gadā]]. Šī trofeja 1946. gadā tika pārdēvēta Rimē vārdā.]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā trofeju glabāja [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada]] čempione — [[Itālijas futbola izlase|Itālija]]. [[Ottorīno Barasi]], Itālijas [[FIFA]] viceprezidents un [[Itālijas Futbola federācija|Itālijas Futbola federācijas]] prezidents, slepeni izņēma trofeju no bankas [[Roma|Romā]] un paslēpa to kurpju kastē zem savas gultas, lai nepieļautu, ka [[nacisti]] to konfiscē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportskeeda.com/football/fifa-world-cup-history|title=FIFA World Cup History {{!}} Football World Cup History, FIFA World Cup Winners list|website=www.sportskeeda.com|access-date=2026-07-29}}</ref> [[1958. gada FIFA Pasaules kauss]] Zviedrijā aizsāka ar trofeju saistītu tradīciju. Kad Brazīlijas kapteinis [[Hilderaldu Bellīni]] dzirdēja fotogrāfu lūgumus par labāku skatu uz Žila Rimē kausu, viņš pacēla to gaisā virs galvas. Kopš tā laika katrs Pasaules kausa ieguvējas komandas kapteinis ir atkārtojis šo žestu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20160305205320/http://www.fifa.com/news/y=2014/m=3/news=morre-bellini-capitao-uma-selecao-campea-2301318.html|title=Blatter mourns loss of ex-Brazil captain Bellini|work=FIFA.com|access-date=2026-07-29|date=2014-03-21|last=FIFA.com|language=en-GB}}</ref> 1966. gada 20. martā, četrus mēnešus pirms [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada FIFA Pasaules kausa]] Anglijā, [[1966. gada Žila Rimē trofejas zādzība|trofeja tika nozagta]] publiskas izstādes laikā Vestminsteras Centrālajā zālē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/onthisday/hi/dates/stories/march/20/newsid_2861000/2861545.stm|title=1966: Football's World Cup stolen|access-date=2026-07-29|date=1966-03-20|language=en-GB}}</ref> Pēc septiņām dienām to atrada melnbalts kollijs vārdā [[Piklss (suns)|Piklss]] (''Pickles''). Suns atrada trofeju, kas bija ietīta avīzē un paslēpta kāda piepilsētas dārza dzīvžoga apakšā [[Apernorvuda|Apernorvudā]], [[Dienvidlondona|Dienvidlondonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20070224033726/http://www.newyorker.com/archive/content/articles/060703fr_archive01|title=THE WORLD CUP|website=www.newyorker.com|access-date=2026-07-29}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mirror.co.uk/news/uk-news/how-dog-found-stolen-world-7540928|title=How my dog found the stolen World Cup trophy - and put me in the frame|last=Dean|first=Jon|website=Daily Mirror|access-date=2026-07-29|date=2016-03-18|language=en}}</ref> Drošības apsvērumu dēļ [[Anglijas Futbola asociācija]] slepeni izgatavoja Pasaules kausa trofejas kopiju, ko izmantoja izstādēs oriģināla vietā. Šī kopija tika izmantota līdz brīdim, kad oriģinālā trofeja bija jāatdod FIFA priekš [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|nākamā turnīra]] [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970. gadā]]. Tā kā FIFA nebija devusi Anglijas Futbola asociācijai atļauju izgatavot kopiju, arī tā bija jāslēpj no sabiedrības. Daudzus gadus kopija tika glabāta zem tās izgatavotāja gultas. 1997. gadā šo kopiju pārdeva izsolē par 254 500 [[Sterliņu mārciņa|sterliņu mārciņām]], un to iegādājās FIFA.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=https://www.ft.com/content/87e8256e-cbcc-11da-a7bf-0000779e2340|title=Solid gold mystery awaits the final whistle|access-date=2026-07-30|date=2006-04-14|language=en-GB}}</ref> Augstā cena, kas desmit reizes pārsniedza sākotnēji plānoto 20 000–30 000 sterliņu mārciņu, radās tāpēc, ka daudzi pieļāva iespēju, ka izsolē pārdotā trofeja patiesībā ir oriģināls, nevis kopija. Pēc FIFA veiktajām pārbaudēm tika apstiprināts, ka izsolē pārdotā trofeja tiešām bija kopija.<ref name=":1" /> Vēlāk FIFA nodeva šo kopiju apskatei [[Anglijas Nacionālais futbola muzejs|Anglijas Nacionālajam futbola muzejam]], kas tolaik atradās [[Prestona|Prestonā]], bet tagad atrodas [[Mančestra|Mančestrā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nationalfootballmuseum.com/news/jules-rimet-trophy-returns-to-museum-display/|title=Jules Rimet Trophy returns to Museum Display|last=Dobson|first=Craig|website=National Football Museum|access-date=2026-07-30|date=2016-03-29|language=en-GB}}</ref> [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas izlase]] 1970. gadā uzvarēja Pasaules kausā trešo reizi, tādējādi iegūstot tiesības paturēt īsto Žila Rimē trofeju uz visiem laikiem, kā to bija paredzējis Žils Rimē jau 1930. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20061013182428/http://home.skysports.com/worldcup/historyarticle.aspx%3Fhlid%3D373674|title=1970 World Cup - Mexico|website=home.skysports.com|access-date=2026-07-30}}</ref> Trofeja tika izstādīta [[Brazīlijas Futbola konfederācija|Brazīlijas Futbola konfederācijas]] galvenajā mītnē [[Riodežaneiro]], vitrīnā ar ložu necaurlaidīgu stiklu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2014/jun/13/world-cup-mystery-what-happened-jules-rimet-trophy|title=World Cup mystery: what happened to the original Jules Rimet trophy?|work=The Guardian|access-date=2026-07-30|date=2014-06-13|last=Gadsby|first=Paul|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> 1983. gada 19. decembrī [[1983. gada Žila Rimē trofejas zādzība|trofeja tika nozagta vēlreiz]]. Zagļi ar lauzni atlauza vitrīnas koka aizmuguri un paņēma kausu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Futebol : the Brazilian way of life|url=http://archive.org/details/futebolbrazilian0000bell|publisher=New York : Bloomsbury|date=2002|isbn=978-1-58234-250-4|first=Alex|last=Bellos}}</ref> Par šo noziegumu četri cilvēki tika tiesāti un notiesāti aizmuguriski.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20110429221224/http://sportsillustrated.cnn.com/soccer/world/2002/world_cup/news/2002/06/25/trophy_ap/|title=Trophy as filled with history as Cup|website=CNN. Associated Press|access-date=2026-07-30}}</ref> Trofeja līdz šim nav atrasta. Plaši tiek uzskatīts, ka tā tika pārkausēta zelta stieņos un pārdota,<ref name=":0" /> lai gan pastāv arī uzskats, ka trofejā nebija pietiekami daudz zelta, lai iegūtu zelta stieņus, un tā, iespējams, tika pārdota melnajā tirgū un joprojām varētu pastāvēt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ft.com/content/b18303ca-633e-11e1-9245-00144feabdc0|title=My quest for football’s Holy Grail|website=www.ft.com|access-date=2026-07-30|language=en-GB}}</ref> Līdz mūsdienām ir atrasta tikai viena oriģinālās Žila Rimē trofejas daļa — tās sākotnējā pamatne, ko FIFA līdz 2015. gadam glabāja savas galvenās mītnes pagrabā Cīrihē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/30792514|title=World Cup: Piece of original Jules Rimet trophy found|work=BBC Sport|access-date=2026-07-30|date=2015-01-13|language=en-GB}}</ref> Pēc trofejas zādzības Brazīlijas Futbola konfederācija pasūtīja jaunu kopiju uzņēmumam ''[[Eastman Kodak]]'', kas to izgatavoja, izmantojot 1,8 kilogramus zelta. Šī kopija 1984. gadā tika pasniegta [[Brazīlijas militārā diktatūra|Brazīlijas militārajam]] [[Brazīlijas prezidenti|prezidentam]] [[Žuau Figeiredu]].<ref name=":2" /> == Jaunā trofeja == {{multiple image | align = right | direction = horizontal | width = 115 | image1 = Maradona-Mundial 86 con la copa.JPG | caption1 = | image2 = Antoine Griezmann World Cup Trophy.jpg | caption2 = | footer = [[Djego Maradona]] (pa kreisi) un [[Antuāns Grīzmans]] (pa labi) ar trofeju attiecīgi 1986. un 2018. gadā }} [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gada Pasaules kausam]] FIFA pasūtīja jaunu trofeju. Konkursā tika saņemti 53 tēlnieku iesniegtie projekti no septiņām valstīm.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/classicfootball/history/fifa-world-cup/trophy.html|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-30}}</ref> Pasūtījumu ieguva itāļu mākslinieks [[Silvjo Gadzaniga]]. Trofeja ir 36,5 centimetrus augsta un izgatavota no 5,0 kilogramiem 18 karātu (75 %) zelta. Tās pamatnes diametrs ir 13 centimetri, un tajā ir divi [[Malahīts|malahīta]] slāņi, kas kopējam trofejas svaram pievieno vēl 1,175 kilogramus (kopējais svars – aptuveni 6,175 kilogrami). Trofeju izgatavoja uzņēmums ''[[GDE Bertoni]]'', [[Paderno Dunjāno]] (Itālijā). Tā attēlo divas cilvēku figūras, kas tur Zemeslodi. Trofejas autors Silvjo Gadzaniga to raksturoja šādi: „Līnijas izaug no pamatnes, spirālveidā virzās augšup un izstiepjas, lai satvertu pasauli. No skulptūras kompaktā ķermeņa izteiksmīgā dinamiskā sprieguma izceļas divu sportistu figūras, kas iemūžinātas uzvaras saviļņojošajā brīdī.”<ref name=":0" /> Trofejas pamatnē ir iegravēts uzraksts “FIFA World Cup”. Pēc [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada FIFA Pasaules kausa]] trofejas apakšējai daļai tika pievienota plāksnīte, kurā iegravēti uzvarētājvalstu nosaukumi. Tāpēc, kad trofeja atrodas vertikālā stāvoklī, šie uzraksti nav redzami. Uzrakstos ir norādīts gads ciparos un uzvarētājas valsts nosaukums tās valsts valodā — piemēram, “1974 Deutschland” vai “1994 Brasil”. 2010. gadā uzvarētājvalsts nosaukums tika iegravēts angļu valodā kā “2010 Spain”, nevis spāņu valodā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20140606205424/http://globotv.globo.com/rede-globo/jornal-da-globo/t/edicoes/v/taca-da-copa-do-mundo-chega-ao-brasil/3296190/|title=Taça da Copa do Mundo chega ao Brasil (World Cup trophy arrives in Brazil)|website=Globoplay|access-date=2026-07-30|language=pt-br}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://agoranacopa.blogosfera.uol.com.br/2014/07/13/alemanha-x-argentina-ao-vivo/|title=Alemanha x Argentina – AO VIVO|website=UOL Copa do Mundo 2014|access-date=2026-07-30|date=2014-07-13|language=pt-BR}}</ref> Šī kļūda tika izlabota jaunajā plāksnītē, kas izgatavota pēc 2018. gada Pasaules kausa.<ref>{{Atsauce|title=FIFA World Cup Trophy Engraving!|url=https://www.youtube.com/watch?v=ZnqTWzAKMc4|date=2018-10-16|accessdate=2026-07-30|last=FIFA}}</ref> 2022. gadā uz trofejas pamatnes bija iegravēti divpadsmit uzvarētāji. Plāksnīti nomaina pēc katra Pasaules kausa cikla, un uzvarētāju nosaukumi tiek izvietoti spirāles veidā, lai nākotnē būtu vieta jauniem čempioniem.<ref name=":0" /> 2010. gadā ķīmiķis [[Mārtins Poljakofs|Sers Mārtins Poljakofs]] apgalvoja, ka trofejai jābūt dobai, jo, ja tā būtu izgatavota no masīva zelta, tā svērtu aptuveni 70–80 kilogramus un būtu pārāk smaga, lai to varētu pacelt.<ref>{{Atsauce|title=Chemistry of the World Cup Trophy - Periodic Table of Videos|url=https://www.youtube.com/watch?v=GuCgElVlZhk|date=2010-06-04|accessdate=2026-07-30|last=Periodic Videos}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/10301713|title=Professor says World Cup trophy cannot be solid gold|work=BBC News|access-date=2026-07-30|date=2010-06-12|language=en-GB}}</ref> Vēlāk trofejas sākotnējais ražotājs apstiprināja, ka tā patiešām ir doba.<ref>{{Atsauce|title=La Coppa del Mondo, prodotto Made in Italy|url=https://www.youtube.com/watch?v=I5TNaEsGQs8|date=2010-06-17|accessdate=2026-07-30|last=La Stampa}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Il creatore della Coppa del Mondo - Silvio Gazzaniga|url=https://www.youtube.com/watch?v=BKT3yxRrY7I|date=2010-06-01|accessdate=2026-07-30|last=agele82}}</ref> Gadu gaitā vairākkārt ir atjaunotas trofejas zaļā malahīta joslas, kā arī uzklāts jauns zelta pārklājuma slānis. Oriģinālā FIFA Pasaules kausa trofeja tagad pastāvīgi tiek glabāta [[FIFA muzejs|FIFA Pasaules futbola muzejā]] Cīrihē, Šveicē. No muzeja tā tiek izvesta tikai FIFA Pasaules kausa trofejas tūres laikā. Tā ir apskatāma arī nākamā Pasaules kausa finālturnīra izlozē, kā arī atrodas stadionā Pasaules kausa atklāšanas spēlē un finālspēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20100630030208/http://www.fifa.com:80/aboutfifa/media/newsid=101768.html|title=FIFA.com - Historic global journey of the "real" FIFA World Cup Trophy to stop over in 28 countries|last=FIFA.com|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-30|language=en}}</ref> FIFA Pasaules kausa trofejas tūre pirmo reizi tika organizēta pirms [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīra.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.fifa.com:80/about-fifa/news/y=2007/m=5/news=2006-fifa-world-cuptm-trophy-tour-coca-cola-517126.html|title=2006 FIFA World Cup™ Trophy Tour by Coca-Cola|work=FIFA.com|access-date=2026-07-30|date=2007-05-10|last=FIFA.com|language=en-GB}}</ref> == Uzvarētāji == [[File:World Cup trophy Argentina v Spain 19 July 2026-276.jpg|thumb|307x307px|Trofeja attēlota [[2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2026. gada FIFA Pasaules kausa finālā]]]] Visu trofejas īpašnieku uzskaitījums (FIFA Pasaules kausa uzvarētāji). '''Žila Rimē trofeja''' * {{fb|Brazīlija|1968}} – 1958, 1962, 1970 * {{fb|Urugvaja}} – 1930, 1950 * {{fb|Itālija}} – 1934, 1938 * {{Flaga|FRG}} [[Vācijas futbola izlase|Rietumvācija]] – 1954 * {{fb|Anglija}} – 1966 '''FIFA''' '''Pasaules kausa trofeja''' * {{Flaga|GER}} [[Vācijas futbola izlase|Rietumvācija / Vācija]] – 1974, 1990, 2014 * {{fb|Argentīna}} – 1978, 1986, 2022 * {{fb|Itālija}} – 1982, 2006 * {{fb|Brazīlija}} – 1994, 2002 * {{fb|Francija}} – 1998, 2018 * {{fb|Spānija}} – 2010, 2026 == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://www.theguardian.com/football/2006/apr/23/newsstory.sport1 Stāsts par 1966. gada zādzību] ''[[The Observer]]'' * [https://web.archive.org/web/20200224122245/https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/raawards/ip-401_07a_trophies_18149.pdf FIFA trofejas (PDF)] (arhivēts 2020. gada 24. februārī) * [https://www.silviogazzaniga.com/ Trofejas autora Silvjo Gadzanigas oficiālā tīmekļvietne] * [[Mārtins Poljakofs|Poljakofs, Mārtins]] (2010). [http://www.periodicvideos.com/videos/feature_world_cup.htm “Pasaules kausa trofejas ķīmija”]. ''[[The Periodic Table of Videos]]''. [[Notingemas Universitāte]] {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:FIFA trofejas un balvas]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa trofejas un balvas]] m6bhm9mq0ydddxyny6uvw5s2lw9358r 4500857 4500570 2026-07-31T11:08:15Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "FIFA_World_Cup_Trophy_(FIFAAH-305568).jpg", jo [[c:User:Didym|Didym]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:FIFA World Cup Trophy (FIFAAH-305568).jpg|]]). 4500857 wikitext text/x-wiki {{Sporta apbalvojuma infokaste|balva=FIFA Pasaules kausa trofeja|Attēls=|Pasniedz=[[FIFA]]|Pasniedz kopš=[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] (Žila Rimē trofeja) <br /> [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] (FIFA Pasaules kausa trofeja)|Pašreizējais īpašnieks={{fb|Spānija}} (2. tituls, [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]])}} '''FIFA Pasaules kausa trofeja''', ir [[trofeja]], kas galvenokārt izgatavota no [[Zelts|zelta]] un tiek piešķirta [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] futbola turnīra uzvarētājiem, kas notiek reizi četros gados. Kopš Pasaules kausa izveides 1930. gadā ir izmantotas divas dažādas trofejas: '''Žila Rimē trofeja''', no 1930. līdz 1970. gadam, un pēc tam '''FIFA Pasaules kausa trofeja''', no 1974. gada līdz mūsdienām. 2026. gada jūnijā pašreizējās trofejas materiālu vērtība tiek lēsta ap 713 000 [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lseg.com/en/insights/golden-goal-footballs-top-prize-is-the-worlds-most-valuable-trophy|title=Golden goal: Football’s top prize is the world’s most valuable trophy|website=www.lseg.com|access-date=2026-07-28|date=2026-06-09|language=en-US}}</ref> Pirmā trofeja, sākotnēji nosaukta par Uzvaras trofeju (''Victory''), bet vēlāk pārdēvēta par godu [[FIFA]] prezidentam [[Žils Rimē|Žilam Rimē]], bija izgatavota no zeltīta [[Sudrabs|sudraba]] un tai bija [[Lapislazurīts|lapislazurīta]] pamatne. Tā attēloja [[Nīke|Nīki]], sengrieķu uzvaras dievieti. Pēc [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] trešā pasaules čempionu titula 1970. gadā, trofeja tai tika piešķirta pastāvīgā īpašumā, tādēļ tika pasūtīta jauna trofeja. Oriģinālā Žila Rimē trofeja [[1983. gada Žila Rimē trofejas zādzība|1983. gadā tika nozagta]] un līdz šim nav atrasta. Nākamā trofeja, saukta par "FIFA Pasaules kausa trofeju", tika ieviesta [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gadā]]. Tā ir izgatavota no 18 karātu zelta ar [[Malahīts|malahīta]] joslām pamatnē, ir 36,8 centimetrus augsta un sver 6,175 kilogramus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/sports/soccer/history-of-the-world-cup-trophy-1.866244|title=History of the World Cup Trophy {{!}} CBC Sports|work=CBC|access-date=2026-07-28|language=en-US}}</ref> Trofeju izgatavoja Itālijas uzņēmums ''[[GDE Bertoni]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theinformant247.com/who-designed-the-fifa-trophy-what-does-it-symbolize-all-you-need-to-know-about-the-world-cup/|title=Who designed the FIFA Trophy? What does it symbolize? All you need to know about the World Cup|last=Luke|first=Daramola|website=The Informant247|access-date=2026-07-28|date=2022-11-26|language=en-GB}}</ref> Tā attēlo divas cilvēku figūras, kas paceļ [[Zemeslode|Zemeslodi]]. Pašreizējie trofejas glabātāji ir [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], kas uzvarēja [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausā]]. Trofeja tiek glabāta [[FIFA muzejs|FIFA]] [[FIFA muzejs|muzejā]] [[Cīrihe|Cīrihē]], [[Šveice|Šveicē]], un tiek izvesta tikai īpašos gadījumos.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/about-fifa/marketing/brand/trophy.html|title=FIFA World Cup™ Trophy - FIFA.com|last=FIFA.com|website=FIFA.com|access-date=2026-07-28|language=en-GB}}</ref> Tikai nelielam skaitam cilvēku ir oficiāli atļauts pieskarties trofejai ar kailām rokām, tostarp sacensību uzvarētājiem (spēlētājiem un treneriem), valstu vadītājiem un FIFA amatpersonām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportingnews.com/in/football/news/who-can-touch-world-cup-trophy-allowed/z2migrds4yqfewgrf7z5apas|title=Who can touch the World Cup trophy? Only a special few are allowed to grab FIFA hardware with their bare hands {{!}} Sporting News|website=www.sportingnews.com|access-date=2026-07-28|date=2022-12-18|language=en-in}}</ref> == Žila Rimē trofeja == [[File:Jules Rimet trophy replica.jpg|thumb|left|upright=0.68|Žila Rimē kausa replika, kas izstādīta [[Anglijas Nacionālais futbola muzejs|Anglijas Nacionālajā]] [[Anglijas Nacionālais futbola muzejs|futbola muzejā]]. Oriģināls tika nozagts Brazīlijā 1983. gadā, un tas nekad nav atrasts.]] [[Žils Rimē|Žila Rimē]] kauss bija [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] sākotnējā trofeja. Sākotnēji tas tika saukts par “Uzvaru” (''Victory''), bet parasti vienkārši tika dēvēts par Pasaules kausu vai ''Coupe du Monde''. 1946. gadā tas tika pārdēvēts par godu [[FIFA prezidentu uzskaitījums|FIFA prezidentam]] Žilam Rimē, kurš 1929. gadā panāca balsojumu par sacensību izveidi. To izstrādāja franču tēlnieks [[Abels Laflērs]], un tas tika izgatavots no zeltīta sudraba ar [[Lapislazurīts|lapislazurīta]] pamatni.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2015/jan/13/original-world-cup-base-found-fifa|title=Stone base of original World Cup trophy found at Fifa HQ|work=The Guardian|access-date=2026-07-29|date=2015-01-13|last=Press|first=Associated|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> 1954. gadā pamatne tika aizstāta ar augstāku versiju, lai tajā varētu ievietot vairāk informācijas par uzvarētājiem. Trofeja bija 35 centimetrus (14 collas) augsta un svēra 3,8 kilogramus (8,4 mārciņas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/classicfootball/history/worldcup/julesrimettrophy.html|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-29}}</ref> Tā sastāvēja no desmitstūra kausa, ko balstīja spārnota figūra, kas attēloja [[Nīke|Nīki]] — sengrieķu uzvaras dievieti. Žila Rimē trofeja tika nogādāta uz [[Urugvaja|Urugvaju]] pirmajam FIFA Pasaules kausam uz kuģa ''Conte Verde'', kas 1930. gada jūnijā devās ceļā no [[Villefranša pie Mēras|Villefranšas pie Mēras]], kas atrodas nedaudz uz dienvidaustrumiem no [[Nica|Nicas]]. Uz šī paša kuģa atradās arī Žils Rimē un Francijas, Rumānijas un Beļģijas futbolisti, kuri tajā gadā piedalījās turnīrā. Pirmā komanda, kurai tika piešķirta trofeja, bija [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] — [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gada Pasaules kausa]] uzvarētāja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2014/may/13/world-cup-stunning-moments-25-conte-verde-uruguay|title=World Cup stunning moments: the Conte Verde's trip to Uruguay in 1930|work=The Guardian|access-date=2026-07-29|date=2018-05-10|last=Burnton|first=Simon|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> [[File:Jules Rimet presents 1930 FIFA Cup to Raúl Jude 1974 stamp of Nicaragua.jpg|thumb|[[Žils Rimē]] pasniedz Pasaules kausa trofeju [[Rauls Hude|Raulam]] [[Rauls Hude|Hudem]], Urugvajas Futbola asociācijas prezidentam, kura komanda uzvarēja pirmajā FIFA Pasaules kausā, [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gadā]]. Šī trofeja 1946. gadā tika pārdēvēta Rimē vārdā.]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā trofeju glabāja [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada]] čempione — [[Itālijas futbola izlase|Itālija]]. [[Ottorīno Barasi]], Itālijas [[FIFA]] viceprezidents un [[Itālijas Futbola federācija|Itālijas Futbola federācijas]] prezidents, slepeni izņēma trofeju no bankas [[Roma|Romā]] un paslēpa to kurpju kastē zem savas gultas, lai nepieļautu, ka [[nacisti]] to konfiscē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportskeeda.com/football/fifa-world-cup-history|title=FIFA World Cup History {{!}} Football World Cup History, FIFA World Cup Winners list|website=www.sportskeeda.com|access-date=2026-07-29}}</ref> [[1958. gada FIFA Pasaules kauss]] Zviedrijā aizsāka ar trofeju saistītu tradīciju. Kad Brazīlijas kapteinis [[Hilderaldu Bellīni]] dzirdēja fotogrāfu lūgumus par labāku skatu uz Žila Rimē kausu, viņš pacēla to gaisā virs galvas. Kopš tā laika katrs Pasaules kausa ieguvējas komandas kapteinis ir atkārtojis šo žestu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20160305205320/http://www.fifa.com/news/y=2014/m=3/news=morre-bellini-capitao-uma-selecao-campea-2301318.html|title=Blatter mourns loss of ex-Brazil captain Bellini|work=FIFA.com|access-date=2026-07-29|date=2014-03-21|last=FIFA.com|language=en-GB}}</ref> 1966. gada 20. martā, četrus mēnešus pirms [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada FIFA Pasaules kausa]] Anglijā, [[1966. gada Žila Rimē trofejas zādzība|trofeja tika nozagta]] publiskas izstādes laikā Vestminsteras Centrālajā zālē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/onthisday/hi/dates/stories/march/20/newsid_2861000/2861545.stm|title=1966: Football's World Cup stolen|access-date=2026-07-29|date=1966-03-20|language=en-GB}}</ref> Pēc septiņām dienām to atrada melnbalts kollijs vārdā [[Piklss (suns)|Piklss]] (''Pickles''). Suns atrada trofeju, kas bija ietīta avīzē un paslēpta kāda piepilsētas dārza dzīvžoga apakšā [[Apernorvuda|Apernorvudā]], [[Dienvidlondona|Dienvidlondonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20070224033726/http://www.newyorker.com/archive/content/articles/060703fr_archive01|title=THE WORLD CUP|website=www.newyorker.com|access-date=2026-07-29}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mirror.co.uk/news/uk-news/how-dog-found-stolen-world-7540928|title=How my dog found the stolen World Cup trophy - and put me in the frame|last=Dean|first=Jon|website=Daily Mirror|access-date=2026-07-29|date=2016-03-18|language=en}}</ref> Drošības apsvērumu dēļ [[Anglijas Futbola asociācija]] slepeni izgatavoja Pasaules kausa trofejas kopiju, ko izmantoja izstādēs oriģināla vietā. Šī kopija tika izmantota līdz brīdim, kad oriģinālā trofeja bija jāatdod FIFA priekš [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|nākamā turnīra]] [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970. gadā]]. Tā kā FIFA nebija devusi Anglijas Futbola asociācijai atļauju izgatavot kopiju, arī tā bija jāslēpj no sabiedrības. Daudzus gadus kopija tika glabāta zem tās izgatavotāja gultas. 1997. gadā šo kopiju pārdeva izsolē par 254 500 [[Sterliņu mārciņa|sterliņu mārciņām]], un to iegādājās FIFA.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=https://www.ft.com/content/87e8256e-cbcc-11da-a7bf-0000779e2340|title=Solid gold mystery awaits the final whistle|access-date=2026-07-30|date=2006-04-14|language=en-GB}}</ref> Augstā cena, kas desmit reizes pārsniedza sākotnēji plānoto 20 000–30 000 sterliņu mārciņu, radās tāpēc, ka daudzi pieļāva iespēju, ka izsolē pārdotā trofeja patiesībā ir oriģināls, nevis kopija. Pēc FIFA veiktajām pārbaudēm tika apstiprināts, ka izsolē pārdotā trofeja tiešām bija kopija.<ref name=":1" /> Vēlāk FIFA nodeva šo kopiju apskatei [[Anglijas Nacionālais futbola muzejs|Anglijas Nacionālajam futbola muzejam]], kas tolaik atradās [[Prestona|Prestonā]], bet tagad atrodas [[Mančestra|Mančestrā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nationalfootballmuseum.com/news/jules-rimet-trophy-returns-to-museum-display/|title=Jules Rimet Trophy returns to Museum Display|last=Dobson|first=Craig|website=National Football Museum|access-date=2026-07-30|date=2016-03-29|language=en-GB}}</ref> [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas izlase]] 1970. gadā uzvarēja Pasaules kausā trešo reizi, tādējādi iegūstot tiesības paturēt īsto Žila Rimē trofeju uz visiem laikiem, kā to bija paredzējis Žils Rimē jau 1930. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20061013182428/http://home.skysports.com/worldcup/historyarticle.aspx%3Fhlid%3D373674|title=1970 World Cup - Mexico|website=home.skysports.com|access-date=2026-07-30}}</ref> Trofeja tika izstādīta [[Brazīlijas Futbola konfederācija|Brazīlijas Futbola konfederācijas]] galvenajā mītnē [[Riodežaneiro]], vitrīnā ar ložu necaurlaidīgu stiklu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2014/jun/13/world-cup-mystery-what-happened-jules-rimet-trophy|title=World Cup mystery: what happened to the original Jules Rimet trophy?|work=The Guardian|access-date=2026-07-30|date=2014-06-13|last=Gadsby|first=Paul|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> 1983. gada 19. decembrī [[1983. gada Žila Rimē trofejas zādzība|trofeja tika nozagta vēlreiz]]. Zagļi ar lauzni atlauza vitrīnas koka aizmuguri un paņēma kausu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Futebol : the Brazilian way of life|url=http://archive.org/details/futebolbrazilian0000bell|publisher=New York : Bloomsbury|date=2002|isbn=978-1-58234-250-4|first=Alex|last=Bellos}}</ref> Par šo noziegumu četri cilvēki tika tiesāti un notiesāti aizmuguriski.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20110429221224/http://sportsillustrated.cnn.com/soccer/world/2002/world_cup/news/2002/06/25/trophy_ap/|title=Trophy as filled with history as Cup|website=CNN. Associated Press|access-date=2026-07-30}}</ref> Trofeja līdz šim nav atrasta. Plaši tiek uzskatīts, ka tā tika pārkausēta zelta stieņos un pārdota,<ref name=":0" /> lai gan pastāv arī uzskats, ka trofejā nebija pietiekami daudz zelta, lai iegūtu zelta stieņus, un tā, iespējams, tika pārdota melnajā tirgū un joprojām varētu pastāvēt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ft.com/content/b18303ca-633e-11e1-9245-00144feabdc0|title=My quest for football’s Holy Grail|website=www.ft.com|access-date=2026-07-30|language=en-GB}}</ref> Līdz mūsdienām ir atrasta tikai viena oriģinālās Žila Rimē trofejas daļa — tās sākotnējā pamatne, ko FIFA līdz 2015. gadam glabāja savas galvenās mītnes pagrabā Cīrihē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/30792514|title=World Cup: Piece of original Jules Rimet trophy found|work=BBC Sport|access-date=2026-07-30|date=2015-01-13|language=en-GB}}</ref> Pēc trofejas zādzības Brazīlijas Futbola konfederācija pasūtīja jaunu kopiju uzņēmumam ''[[Eastman Kodak]]'', kas to izgatavoja, izmantojot 1,8 kilogramus zelta. Šī kopija 1984. gadā tika pasniegta [[Brazīlijas militārā diktatūra|Brazīlijas militārajam]] [[Brazīlijas prezidenti|prezidentam]] [[Žuau Figeiredu]].<ref name=":2" /> == Jaunā trofeja == {{multiple image | align = right | direction = horizontal | width = 115 | image1 = Maradona-Mundial 86 con la copa.JPG | caption1 = | image2 = Antoine Griezmann World Cup Trophy.jpg | caption2 = | footer = [[Djego Maradona]] (pa kreisi) un [[Antuāns Grīzmans]] (pa labi) ar trofeju attiecīgi 1986. un 2018. gadā }} [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gada Pasaules kausam]] FIFA pasūtīja jaunu trofeju. Konkursā tika saņemti 53 tēlnieku iesniegtie projekti no septiņām valstīm.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/classicfootball/history/fifa-world-cup/trophy.html|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-30}}</ref> Pasūtījumu ieguva itāļu mākslinieks [[Silvjo Gadzaniga]]. Trofeja ir 36,5 centimetrus augsta un izgatavota no 5,0 kilogramiem 18 karātu (75 %) zelta. Tās pamatnes diametrs ir 13 centimetri, un tajā ir divi [[Malahīts|malahīta]] slāņi, kas kopējam trofejas svaram pievieno vēl 1,175 kilogramus (kopējais svars – aptuveni 6,175 kilogrami). Trofeju izgatavoja uzņēmums ''[[GDE Bertoni]]'', [[Paderno Dunjāno]] (Itālijā). Tā attēlo divas cilvēku figūras, kas tur Zemeslodi. Trofejas autors Silvjo Gadzaniga to raksturoja šādi: „Līnijas izaug no pamatnes, spirālveidā virzās augšup un izstiepjas, lai satvertu pasauli. No skulptūras kompaktā ķermeņa izteiksmīgā dinamiskā sprieguma izceļas divu sportistu figūras, kas iemūžinātas uzvaras saviļņojošajā brīdī.”<ref name=":0" /> Trofejas pamatnē ir iegravēts uzraksts “FIFA World Cup”. Pēc [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada FIFA Pasaules kausa]] trofejas apakšējai daļai tika pievienota plāksnīte, kurā iegravēti uzvarētājvalstu nosaukumi. Tāpēc, kad trofeja atrodas vertikālā stāvoklī, šie uzraksti nav redzami. Uzrakstos ir norādīts gads ciparos un uzvarētājas valsts nosaukums tās valsts valodā — piemēram, “1974 Deutschland” vai “1994 Brasil”. 2010. gadā uzvarētājvalsts nosaukums tika iegravēts angļu valodā kā “2010 Spain”, nevis spāņu valodā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20140606205424/http://globotv.globo.com/rede-globo/jornal-da-globo/t/edicoes/v/taca-da-copa-do-mundo-chega-ao-brasil/3296190/|title=Taça da Copa do Mundo chega ao Brasil (World Cup trophy arrives in Brazil)|website=Globoplay|access-date=2026-07-30|language=pt-br}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://agoranacopa.blogosfera.uol.com.br/2014/07/13/alemanha-x-argentina-ao-vivo/|title=Alemanha x Argentina – AO VIVO|website=UOL Copa do Mundo 2014|access-date=2026-07-30|date=2014-07-13|language=pt-BR}}</ref> Šī kļūda tika izlabota jaunajā plāksnītē, kas izgatavota pēc 2018. gada Pasaules kausa.<ref>{{Atsauce|title=FIFA World Cup Trophy Engraving!|url=https://www.youtube.com/watch?v=ZnqTWzAKMc4|date=2018-10-16|accessdate=2026-07-30|last=FIFA}}</ref> 2022. gadā uz trofejas pamatnes bija iegravēti divpadsmit uzvarētāji. Plāksnīti nomaina pēc katra Pasaules kausa cikla, un uzvarētāju nosaukumi tiek izvietoti spirāles veidā, lai nākotnē būtu vieta jauniem čempioniem.<ref name=":0" /> 2010. gadā ķīmiķis [[Mārtins Poljakofs|Sers Mārtins Poljakofs]] apgalvoja, ka trofejai jābūt dobai, jo, ja tā būtu izgatavota no masīva zelta, tā svērtu aptuveni 70–80 kilogramus un būtu pārāk smaga, lai to varētu pacelt.<ref>{{Atsauce|title=Chemistry of the World Cup Trophy - Periodic Table of Videos|url=https://www.youtube.com/watch?v=GuCgElVlZhk|date=2010-06-04|accessdate=2026-07-30|last=Periodic Videos}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/10301713|title=Professor says World Cup trophy cannot be solid gold|work=BBC News|access-date=2026-07-30|date=2010-06-12|language=en-GB}}</ref> Vēlāk trofejas sākotnējais ražotājs apstiprināja, ka tā patiešām ir doba.<ref>{{Atsauce|title=La Coppa del Mondo, prodotto Made in Italy|url=https://www.youtube.com/watch?v=I5TNaEsGQs8|date=2010-06-17|accessdate=2026-07-30|last=La Stampa}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Il creatore della Coppa del Mondo - Silvio Gazzaniga|url=https://www.youtube.com/watch?v=BKT3yxRrY7I|date=2010-06-01|accessdate=2026-07-30|last=agele82}}</ref> Gadu gaitā vairākkārt ir atjaunotas trofejas zaļā malahīta joslas, kā arī uzklāts jauns zelta pārklājuma slānis. Oriģinālā FIFA Pasaules kausa trofeja tagad pastāvīgi tiek glabāta [[FIFA muzejs|FIFA Pasaules futbola muzejā]] Cīrihē, Šveicē. No muzeja tā tiek izvesta tikai FIFA Pasaules kausa trofejas tūres laikā. Tā ir apskatāma arī nākamā Pasaules kausa finālturnīra izlozē, kā arī atrodas stadionā Pasaules kausa atklāšanas spēlē un finālspēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20100630030208/http://www.fifa.com:80/aboutfifa/media/newsid=101768.html|title=FIFA.com - Historic global journey of the "real" FIFA World Cup Trophy to stop over in 28 countries|last=FIFA.com|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-30|language=en}}</ref> FIFA Pasaules kausa trofejas tūre pirmo reizi tika organizēta pirms [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīra.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.fifa.com:80/about-fifa/news/y=2007/m=5/news=2006-fifa-world-cuptm-trophy-tour-coca-cola-517126.html|title=2006 FIFA World Cup™ Trophy Tour by Coca-Cola|work=FIFA.com|access-date=2026-07-30|date=2007-05-10|last=FIFA.com|language=en-GB}}</ref> == Uzvarētāji == [[File:World Cup trophy Argentina v Spain 19 July 2026-276.jpg|thumb|307x307px|Trofeja attēlota [[2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2026. gada FIFA Pasaules kausa finālā]]]] Visu trofejas īpašnieku uzskaitījums (FIFA Pasaules kausa uzvarētāji). '''Žila Rimē trofeja''' * {{fb|Brazīlija|1968}} – 1958, 1962, 1970 * {{fb|Urugvaja}} – 1930, 1950 * {{fb|Itālija}} – 1934, 1938 * {{Flaga|FRG}} [[Vācijas futbola izlase|Rietumvācija]] – 1954 * {{fb|Anglija}} – 1966 '''FIFA''' '''Pasaules kausa trofeja''' * {{Flaga|GER}} [[Vācijas futbola izlase|Rietumvācija / Vācija]] – 1974, 1990, 2014 * {{fb|Argentīna}} – 1978, 1986, 2022 * {{fb|Itālija}} – 1982, 2006 * {{fb|Brazīlija}} – 1994, 2002 * {{fb|Francija}} – 1998, 2018 * {{fb|Spānija}} – 2010, 2026 == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://www.theguardian.com/football/2006/apr/23/newsstory.sport1 Stāsts par 1966. gada zādzību] ''[[The Observer]]'' * [https://web.archive.org/web/20200224122245/https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/raawards/ip-401_07a_trophies_18149.pdf FIFA trofejas (PDF)] (arhivēts 2020. gada 24. februārī) * [https://www.silviogazzaniga.com/ Trofejas autora Silvjo Gadzanigas oficiālā tīmekļvietne] * [[Mārtins Poljakofs|Poljakofs, Mārtins]] (2010). [http://www.periodicvideos.com/videos/feature_world_cup.htm “Pasaules kausa trofejas ķīmija”]. ''[[The Periodic Table of Videos]]''. [[Notingemas Universitāte]] {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:FIFA trofejas un balvas]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa trofejas un balvas]] cmu4bbbaaiu2lmw7wr0u40ltyijyw4b 0 636268 4500842 4500005 2026-07-31T09:58:17Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Helenizācija]] to [[Hellēnisms]] 4500842 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Hellēnisms]] n2yol3b1s7kkh468lcm6low1tz3ph8a 0 636339 4500578 4500269 2026-07-30T17:10:47Z Baisulis 11523 +1 teikums...... 4500578 wikitext text/x-wiki {{mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Glens Hansards | Vārds_orig = ''Glen Hansard'' | Attēls = Glen Hansard - Lucca Comics & Games 2015 2.JPG | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = Glens Hansards 2015. gadā | Dz_vārds = Glens Džeimss Hansards | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1970|4|21}} | Vieta_dz = {{vieta|Īrija|Dublina}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|2026|7|29|1970|4|21}} | Vieta_mr = {{vieta|Īrija|Dublina}} | Vieta = | Žanrs = [[mūsdienu tautas mūzika|folks]], [[rokmūzika|roks]], [[folkroks]], [[alternatīvais roks]], [[indīfolks]], [[indīroks]] | Nodarbošanās = dziesmu autors, mūziķis, aktieris | Instrumenti = balss, ģitāra, klavieres, mandolīna | Gadi = 1990–2026 |Izdevējkompānija = ''Plateau Records'', ''Overcoat'', ''[[Island Records|Island]]'' | Darbojies_arī = ''[[The Swell Season]]'', ''[[The Frames]]'' | Mlapa = {{URL|glenhansard.com}} | Dzimums = V }} '''Glens Džeimss Hansards''' ({{val|en|Glen James Hansard}}; dzimis {{dat|1970|4|21}}, miris {{dat|2026|7|29}}) bija [[īri|īru]] dziedātājs, dziesmu autors un aktieris. No 1990. gada viņš bija īru rokgrupas ''[[The Frames]]'' līderis, ar kuru kopā izdeva sešus studijas albumus, no kuriem četri iekļuva [[Īrija]]s albumu topa pirmajā desmitniekā. Hansards bija viens no [[folkroks|folkroka]] dueta ''[[The Swell Season]]'' dalībniekiem, pirms 2012. gadā izdeva savu debijas soloalbumu ''Rhythm and Repose''. Viņa otro albumu ''Didn't He Ramble'' (2015) nominēja [[Grammy balva|''Grammy'' balvai]] kategorijā "Labākais folkmūzikas albums". Hansards arī atveidoja lomas filmās un rakstīja kino mūziku. Viņš piedalījies [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] ieguvušā komēdijdrāmā ''[[The Commitments]]'' (1991) un [[Zelta globusa balva]]i nominētā romantiskajā drāmā "[[Sirano]]" (2021). Hansards filmējās arī muzikālajā drāmā "[[Vienreiz]]" (''Once'', 2007), kas ieguva vairākas nozīmīgas balvas, tostarp [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā dziesma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dziesma]]" par dziesmu ''[[Falling Slowly]]'', ko sarakstīja un izpildīja kopā ar [[Markēta Irglova|Markētu Irglovu]]. Filmu vēlāk pielāgoja [[mūzikls (teātris)|muzikālā teātra iestudējumam]]. 2022. gadā apprecējās ar somu dzejnieci Mairu Sāricu; viņiem bija bērns. Hansards gāja bojā [[motocikls|motocikla]] avārijā, kurā bija iesaistīta viens automobilis, [[Dublina|Dublinā]], 2026. gada 29. jūlijā, 56 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Calnan |first1=Denise |last2=Nolan |first2=Darragh |last3=Schiller |first3=Robin |date=29 July 2026 |title=Oscar-winning musician Glen Hansard dies in Dublin motorcycle crash |url=https://www.independent.ie/irish-news/oscar-winning-musician-glen-hansard-dies-in-dublin-motorcycle-crash/a/159330721.html |access-date=29 July 2026 |website=[[Irish Independent]] |archive-date=29 July 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260729110858/https://www.independent.ie/irish-news/oscar-winning-musician-glen-hansard-dies-in-dublin-motorcycle-crash/a/159330721.html |dead-url=no}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Glynn |first=Niall |date=29 July 2026 |title=Oscar-winning songwriter Glen Hansard killed in crash |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c3ekn9d37qvo |access-date=29 July 2026 |work=[[BBC News]] |archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20260729110720/https://www.bbc.com/news/articles/c3ekn9d37qvo |archive-date=29 July 2026 |dead-url=no}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Labākā dziesma (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hansards, Glens}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Īrijas ģitāristi]] [[Kategorija:Īru dziedātāji]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji dziesmu autori]] b0tc86712dxqw4e744msl92k7dksi6s 0 636351 4500467 4500459 2026-07-30T12:09:08Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ pap 4500467 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | dz_gads = 1951 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 6 | dz_vieta = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 07 | m_diena= 19 | m_vieta = | pilsonība = [[Latvija]] | tautība = [[latvietis]] | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[N. Baumaņa Maskavas Valsts tehniskā universitāte]] | zinātne = informācijas tehnoloģijas | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Eižena Āriņa balva]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Valdis Lokenbahs''' (1951–2026) bija latviešu inženieris un uzņēmējs, viens no [[Latvija]]s informācijas tehnoloģiju (IT) nozares aizsācējiem. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1951. ɡadā. Studēja N. Baumaņa Maskavas Valsts tehniskajā universitātē. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Lokenbahs piedalījās a/s [[SWH Rīga]] dibināšanā (viņam piederēja 25% uzņēmuma akciju) un vadīja IT uzņēmumu RITI, darbojās Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) vadībā un [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] Atbalsta biedrības valdē. Līdz 2009. ɡadam Valdis Lokenbahs bija ''[[Lattelecom]] Technology'' valdes priekšsēdētājs.<ref>[https://db.lv/zinas/lokenbahs-pametis-lattelecom-technology-vaditaja-amatu-206079 Lokenbahs pametīs Lattelecom Technology vadītāja amatu] db.lv 04.02.2009</ref> Pirms došanās pensijā viņš pildīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja pienākumus.<ref>[https://www.lza.lv/aktualitates/jaunumi/2600-in-memoriam-valdis-lokenbahs-06-12-1951-19-07-2026#:~:text=Valdis%20Lokenbahs%20(06.12.1951. In memoriam. Valdis Lokenbahs (06.12.1951.–19.07.2026.)] </ref> Miris 2026. ɡadā. == Apbalvojumi un paɡodinājumi == * [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktors informācijas tehnoloģiju jomā (2003), * LZA [[Eižena Āriņa balva]] (2016). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lokenbahs, Valdis}} [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] cmb1a1yk1ml3ikirdelf9p6u5mzphnj 4500468 4500467 2026-07-30T12:10:03Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4500468 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | dz_gads = 1951 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 6 | dz_vieta = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 07 | m_diena= 19 | m_vieta = | pilsonība = [[Latvija]] | tautība = [[latvietis]] | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[N. Baumaņa Maskavas Valsts tehniskā universitāte]] | zinātne = informācijas tehnoloģijas | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Eižena Āriņa balva]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Valdis Lokenbahs''' (1951–2026) bija latviešu inženieris un uzņēmējs, viens no [[Latvija]]s informācijas tehnoloģiju (IT) nozares aizsācējiem. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1951. ɡadā. Studēja N. Baumaņa Maskavas Valsts tehniskajā universitātē. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Lokenbahs piedalījās a/s [[SWH Rīga]] dibināšanā (viņam piederēja 25% uzņēmuma akciju) un vadīja IT uzņēmumu RITI, darbojās Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) vadībā un [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] Atbalsta biedrības valdē. No 2007. līdz 2009. ɡadam Valdis Lokenbahs bija ''[[Lattelecom]] Technology'' valdes priekšsēdētājs.<ref>[https://db.lv/zinas/lokenbahs-pametis-lattelecom-technology-vaditaja-amatu-206079 Lokenbahs pametīs Lattelecom Technology vadītāja amatu] db.lv 04.02.2009</ref> Pirms došanās pensijā viņš pildīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja pienākumus.<ref>[https://www.lza.lv/aktualitates/jaunumi/2600-in-memoriam-valdis-lokenbahs-06-12-1951-19-07-2026#:~:text=Valdis%20Lokenbahs%20(06.12.1951. In memoriam. Valdis Lokenbahs (06.12.1951.–19.07.2026.)] </ref> Miris 2026. ɡadā. == Apbalvojumi un paɡodinājumi == * [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktors informācijas tehnoloģiju jomā (2003), * LZA [[Eižena Āriņa balva]] (2016). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lokenbahs, Valdis}} [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] qkof251xtu02mmgt4gczpy84jl7ozbo 4500473 4500468 2026-07-30T12:16:00Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4500473 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | dz_gads = 1951 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 6 | dz_vieta = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 07 | m_diena= 19 | m_vieta = | pilsonība = [[Latvija]] | tautība = [[latvietis]] | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[N. Baumaņa Maskavas Valsts tehniskā universitāte]] | zinātne = informācijas tehnoloģijas | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Eižena Āriņa balva]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Valdis Lokenbahs''' (1951–2026) bija latviešu inženieris un uzņēmējs, viens no [[Latvija]]s informācijas tehnoloģiju (IT) nozares aizsācējiem. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1951. ɡadā. Studēja N. Baumaņa Maskavas Valsts tehniskajā universitātē. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Lokenbahs piedalījās a/s [[SWH Rīga]] dibināšanā (viņam piederēja 25% uzņēmuma akciju), vadīja Rīgas Informācijas tehnoloģiju institūtu (RITI) un 2000. ɡadā bija a/s "Dati" prezidents, darbojās Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) vadībā un [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] Atbalsta biedrības valdē. No 2007. līdz 2009. ɡadam Valdis Lokenbahs bija ''[[Lattelecom]] Technology'' valdes priekšsēdētājs.<ref>[https://db.lv/zinas/lokenbahs-pametis-lattelecom-technology-vaditaja-amatu-206079 Lokenbahs pametīs Lattelecom Technology vadītāja amatu] db.lv 04.02.2009</ref> Pirms došanās pensijā viņš pildīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja pienākumus.<ref>[https://www.lza.lv/aktualitates/jaunumi/2600-in-memoriam-valdis-lokenbahs-06-12-1951-19-07-2026#:~:text=Valdis%20Lokenbahs%20(06.12.1951. In memoriam. Valdis Lokenbahs (06.12.1951.–19.07.2026.)] </ref> Miris 2026. ɡadā. == Apbalvojumi un paɡodinājumi == * [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktors informācijas tehnoloģiju jomā (2003), * LZA [[Eižena Āriņa balva]] (2016). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lokenbahs, Valdis}} [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] kd5z9dk5th0wtxc1y5jn0s2gh7egubm 4500474 4500473 2026-07-30T12:18:18Z Pirags 3757 4500474 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | dz_gads = 1951 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 6 | dz_vieta = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 07 | m_diena= 19 | m_vieta = | pilsonība = [[Latvija]] | tautība = [[latvietis]] | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[N. Baumaņa Maskavas Valsts tehniskā universitāte]] | zinātne = informācijas tehnoloģijas | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Eižena Āriņa balva]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Valdis Lokenbahs''' (1951–2026) bija latviešu inženieris un uzņēmējs, viens no [[Latvija]]s informācijas tehnoloģiju (IT) nozares aizsācējiem. Viens no a/s “Dati” un vēlāk ar “Exigen” saistīto uzņēmumu līdzdibinātājiem un vadītājiem. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1951. ɡadā. Studēja N. Baumaņa Maskavas Valsts tehniskajā universitātē. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Lokenbahs piedalījās a/s [[SWH Rīga]] dibināšanā (viņam piederēja 25% uzņēmuma akciju), vadīja Rīgas Informācijas tehnoloģiju institūtu (RITI) un 2000. ɡadā bija a/s "Dati" prezidents, darbojās Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) vadībā un [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] Atbalsta biedrības valdē. No 2007. līdz 2009. ɡadam Valdis Lokenbahs bija ''[[Lattelecom]] Technology'' valdes priekšsēdētājs.<ref>[https://db.lv/zinas/lokenbahs-pametis-lattelecom-technology-vaditaja-amatu-206079 Lokenbahs pametīs Lattelecom Technology vadītāja amatu] db.lv 04.02.2009</ref> Pirms došanās pensijā viņš pildīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja pienākumus.<ref>[https://www.lza.lv/aktualitates/jaunumi/2600-in-memoriam-valdis-lokenbahs-06-12-1951-19-07-2026#:~:text=Valdis%20Lokenbahs%20(06.12.1951. In memoriam. Valdis Lokenbahs (06.12.1951.–19.07.2026.)] </ref> Miris 2026. ɡadā. == Apbalvojumi un paɡodinājumi == * [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktors informācijas tehnoloģiju jomā (2003), * LZA [[Eižena Āriņa balva]] (2016). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lokenbahs, Valdis}} [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] 6ivsxy8rreem4igwzz60elkunbwwnk9 4500480 4500474 2026-07-30T12:27:51Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ pap 4500480 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | dz_gads = 1951 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 6 | dz_vieta = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 07 | m_diena= 19 | m_vieta = | pilsonība = [[Latvija]] | tautība = [[latvietis]] | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[N. Baumaņa Maskavas Valsts tehniskā universitāte]] | zinātne = informācijas tehnoloģijas | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Eižena Āriņa balva]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Valdis Lokenbahs''' (1951–2026) bija latviešu inženieris un uzņēmējs, viens no [[Latvija]]s informācijas tehnoloģiju (IT) nozares aizsācējiem. Viens no a/s “Dati” un vēlāk ar “Exigen” saistīto uzņēmumu līdzdibinātājiem un vadītājiem. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1951. ɡadā. Studēja [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskā institūta]] Automehānikas fakultātē, 1975. ɡadā absolvēja studijas Maskavas N. Baumaņa Augstākajā tehniskajā auɡstskolā (''Московское высшее техническое училище им. Н. Э. Баумана''). Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Lokenbahs piedalījās a/s [[SWH Rīga]] dibināšanā (viņam piederēja 25% uzņēmuma akciju), bija šī uzņēmuma viceprezidents (1991–1994), SWH Informatīvās sistēmas prezidents, valdes priekšsēdētājs. Vadīja Rīgas Informācijas tehnoloģiju institūtu (RITI) un 2000. ɡadā bija a/s "Dati" prezidents, darbojās Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) vadībā un [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] Atbalsta biedrības valdē. No 2007. līdz 2009. ɡadam Valdis Lokenbahs bija ''[[Lattelecom]] Technology'' valdes priekšsēdētājs.<ref>[https://db.lv/zinas/lokenbahs-pametis-lattelecom-technology-vaditaja-amatu-206079 Lokenbahs pametīs Lattelecom Technology vadītāja amatu] db.lv 04.02.2009</ref> Pirms došanās pensijā viņš pildīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja pienākumus.<ref>[https://www.lza.lv/aktualitates/jaunumi/2600-in-memoriam-valdis-lokenbahs-06-12-1951-19-07-2026#:~:text=Valdis%20Lokenbahs%20(06.12.1951. In memoriam. Valdis Lokenbahs (06.12.1951.–19.07.2026.)] </ref> Miris 2026. ɡadā. == Apbalvojumi un paɡodinājumi == * [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktors informācijas tehnoloģiju jomā (2003), * LZA [[Eižena Āriņa balva]] (2016). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lokenbahs, Valdis}} [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] seyus5tqspms7l08fqpn3fy5uq9tyej 4500483 4500480 2026-07-30T12:46:22Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ pap 4500483 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | dz_gads = 1951 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 6 | dz_vieta = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 07 | m_diena= 19 | m_vieta = | pilsonība = [[Latvija]] | tautība = [[latvietis]] | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[N. Baumaņa Maskavas Valsts tehniskā universitāte]] | zinātne = informācijas tehnoloģijas | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Eižena Āriņa balva]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Valdis Lokenbahs''' (1951–2026) bija latviešu inženieris un uzņēmējs, viens no [[Latvija]]s informācijas tehnoloģiju (IT) nozares aizsācējiem. Viens no a/s “Dati” un vēlāk ar “Exigen” saistīto uzņēmumu līdzdibinātājiem un vadītājiem. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1951. ɡadā. Studēja [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskā institūta]] Automehānikas fakultātē, 1975. ɡadā absolvēja studijas Maskavas N. Baumaņa Augstākajā tehniskajā auɡstskolā (''Московское высшее техническое училище им. Н. Э. Баумана''). Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Lokenbahs piedalījās a/s [[SWH Rīga]] dibināšanā (viņam piederēja 25% uzņēmuma akciju), bija šī uzņēmuma viceprezidents (1991–1994), SWH Informatīvās sistēmas prezidents, valdes priekšsēdētājs. Vadīja Rīgas Informācijas tehnoloģiju institūtu (RITI) un līdz 2007. gadam bija a/s ''Exigen Services DATI'' prezidents. No 2007. līdz 2009. ɡadam Valdis Lokenbahs bija ''[[Lattelecom]] Technology'' valdes priekšsēdētājs.<ref>[https://db.lv/zinas/lokenbahs-pametis-lattelecom-technology-vaditaja-amatu-206079 Lokenbahs pametīs Lattelecom Technology vadītāja amatu] db.lv 04.02.2009</ref> Darbojās arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) vadībā un [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] Atbalsta biedrības valdē. Pirms došanās pensijā viņš pildīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja pienākumus.<ref>[https://www.lza.lv/aktualitates/jaunumi/2600-in-memoriam-valdis-lokenbahs-06-12-1951-19-07-2026#:~:text=Valdis%20Lokenbahs%20(06.12.1951. In memoriam. Valdis Lokenbahs (06.12.1951.–19.07.2026.)] </ref> Miris 2026. ɡadā. == Apbalvojumi un paɡodinājumi == * [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktors informācijas tehnoloģiju jomā (2003), * LZA [[Eižena Āriņa balva]] (2016). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lokenbahs, Valdis}} [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] mmrzdn4htxg71wvdc9pb56s7mxvnn55 4500484 4500483 2026-07-30T12:50:40Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4500484 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | dz_gads = 1951 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 6 | dz_vieta = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 07 | m_diena= 19 | m_vieta = | pilsonība = [[Latvija]] | tautība = [[latvietis]] | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[N. Baumaņa Maskavas Valsts tehniskā universitāte]] | zinātne = informācijas tehnoloģijas | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Eižena Āriņa balva]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Valdis Lokenbahs''' (1951–2026) bija latviešu inženieris un uzņēmējs, viens no [[Latvija]]s informācijas tehnoloģiju (IT) nozares aizsācējiem. Viens no a/s “Dati” un vēlāk ar “Exigen” saistīto uzņēmumu līdzdibinātājiem un vadītājiem. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1951. ɡadā. Studēja [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskā institūta]] Automehānikas fakultātē, 1975. ɡadā absolvēja studijas Maskavas N. Baumaņa Augstākajā tehniskajā auɡstskolā (''Московское высшее техническое училище им. Н. Э. Баумана''). Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Lokenbahs piedalījās a/s [[SWH Rīga]] dibināšanā (viņam piederēja 25% uzņēmuma akciju), bija šī uzņēmuma viceprezidents (1991–1994), SWH Informatīvās sistēmas prezidents, valdes priekšsēdētājs. 2001. gadā viņš atbalstīja E. Repšes dibināto partiju "[[Jaunais laiks]]".<ref>[https://nra.lv/ekonomika/16408-vid-nozagti-algu-parskati.htm VID nozagti algu pārskati] Arnis Kluinis, nra.lv 16. februāris 2010</ref> Vadīja Rīgas Informācijas tehnoloģiju institūtu (RITI) un līdz 2007. gadam bija a/s ''Exigen Services DATI'' prezidents. No 2007. līdz 2009. ɡadam Valdis Lokenbahs bija ''[[Lattelecom]] Technology'' valdes priekšsēdētājs.<ref>[https://db.lv/zinas/lokenbahs-pametis-lattelecom-technology-vaditaja-amatu-206079 Lokenbahs pametīs Lattelecom Technology vadītāja amatu] db.lv 04.02.2009</ref> Darbojās arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) vadībā un [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] Atbalsta biedrības valdē. Pirms došanās pensijā viņš pildīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja pienākumus.<ref>[https://www.lza.lv/aktualitates/jaunumi/2600-in-memoriam-valdis-lokenbahs-06-12-1951-19-07-2026#:~:text=Valdis%20Lokenbahs%20(06.12.1951. In memoriam. Valdis Lokenbahs (06.12.1951.–19.07.2026.)] </ref> Miris 2026. ɡadā. == Apbalvojumi un paɡodinājumi == * [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktors informācijas tehnoloģiju jomā (2003), * LZA [[Eižena Āriņa balva]] (2016). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lokenbahs, Valdis}} [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] l7vxhghts4sfrxi2tg31kylkkc8l2cs 4500485 4500484 2026-07-30T12:52:26Z Pirags 3757 4500485 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | dz_gads = 1951 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 6 | dz_vieta = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 07 | m_diena= 19 | m_vieta = | pilsonība = [[Latvija]] | tautība = [[latvietis]] | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[N. Baumaņa Maskavas Valsts tehniskā universitāte]] | zinātne = informācijas tehnoloģijas | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Eižena Āriņa balva]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Valdis Lokenbahs''' (1951–2026) bija latviešu inženieris un uzņēmējs, viens no [[Latvija]]s [[Informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģiju]] (IT) nozares aizsācējiem. Viens no a/s “Dati” un vēlāk ar “Exigen” saistīto uzņēmumu līdzdibinātājiem un vadītājiem. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1951. ɡadā. Studēja [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskā institūta]] Automehānikas fakultātē, 1975. ɡadā absolvēja studijas Maskavas N. Baumaņa Augstākajā tehniskajā auɡstskolā (''Московское высшее техническое училище им. Н. Э. Баумана''). Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Lokenbahs piedalījās a/s [[SWH Rīga]] dibināšanā (viņam piederēja 25% uzņēmuma akciju), bija šī uzņēmuma viceprezidents (1991–1994), SWH Informatīvās sistēmas prezidents, valdes priekšsēdētājs. 2001. gadā viņš atbalstīja E. Repšes dibināto partiju "[[Jaunais laiks]]".<ref>[https://nra.lv/ekonomika/16408-vid-nozagti-algu-parskati.htm VID nozagti algu pārskati] Arnis Kluinis, nra.lv 16. februāris 2010</ref> Vadīja Rīgas Informācijas tehnoloģiju institūtu (RITI) un līdz 2007. gadam bija a/s ''Exigen Services DATI'' prezidents. No 2007. līdz 2009. ɡadam Valdis Lokenbahs bija ''[[Lattelecom]] Technology'' valdes priekšsēdētājs.<ref>[https://db.lv/zinas/lokenbahs-pametis-lattelecom-technology-vaditaja-amatu-206079 Lokenbahs pametīs Lattelecom Technology vadītāja amatu] db.lv 04.02.2009</ref> Darbojās arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) vadībā un [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] Atbalsta biedrības valdē. Pirms došanās pensijā viņš pildīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja pienākumus.<ref>[https://www.lza.lv/aktualitates/jaunumi/2600-in-memoriam-valdis-lokenbahs-06-12-1951-19-07-2026#:~:text=Valdis%20Lokenbahs%20(06.12.1951. In memoriam. Valdis Lokenbahs (06.12.1951.–19.07.2026.)] </ref> Miris 2026. ɡadā. == Apbalvojumi un paɡodinājumi == * [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktors informācijas tehnoloģiju jomā (2003), * LZA [[Eižena Āriņa balva]] (2016). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lokenbahs, Valdis}} [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] 7e37hs2x563jo5mmprqqkguv69cujht 4500487 4500485 2026-07-30T12:56:11Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4500487 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | dz_gads = 1951 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 6 | dz_vieta = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 07 | m_diena= 19 | m_vieta = | pilsonība = [[Latvija]] | tautība = [[latvietis]] | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[N. Baumaņa Maskavas Valsts tehniskā universitāte]] | zinātne = informācijas tehnoloģijas | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Eižena Āriņa balva]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Valdis Lokenbahs''' (1951–2026) bija latviešu inženieris un uzņēmējs, viens no [[Latvija]]s [[Informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģiju]] (IT) nozares aizsācējiem. Viens no a/s “Dati” un vēlāk ar “Exigen” saistīto uzņēmumu līdzdibinātājiem un vadītājiem. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1951. ɡadā. Studēja [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskā institūta]] Automehānikas fakultātē, 1975. ɡadā absolvēja studijas Maskavas N. Baumaņa Augstākajā tehniskajā auɡstskolā (''Московское высшее техническое училище им. Н. Э. Баумана''). Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Lokenbahs piedalījās a/s [[SWH Rīga]] dibināšanā (viņam piederēja 25% uzņēmuma akciju), bija šī uzņēmuma viceprezidents (1991–1994), SWH Informatīvās sistēmas prezidents, valdes priekšsēdētājs. 2001. gadā viņš atbalstīja E. Repšes dibināto partiju "[[Jaunais laiks]]".<ref>[https://nra.lv/ekonomika/16408-vid-nozagti-algu-parskati.htm VID nozagti algu pārskati] Arnis Kluinis, nra.lv 16. februāris 2010</ref> Vadīja Rīgas Informācijas tehnoloģiju institūtu (RITI) un līdz 2007. gadam bija a/s ''Exigen Services DATI'' prezidents. No 2007. līdz 2009. ɡadam Valdis Lokenbahs bija ''[[Lattelecom]] Technology'' valdes priekšsēdētājs.<ref>[https://db.lv/zinas/lokenbahs-pametis-lattelecom-technology-vaditaja-amatu-206079 Lokenbahs pametīs Lattelecom Technology vadītāja amatu] db.lv 04.02.2009</ref> Darbojās arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) vadībā un [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] Atbalsta biedrības valdē. Pirms došanās pensijā 2011. – 2016. ɡadā viņš pildīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja pienākumus.<ref>[https://www.lza.lv/aktualitates/jaunumi/2600-in-memoriam-valdis-lokenbahs-06-12-1951-19-07-2026#:~:text=Valdis%20Lokenbahs%20(06.12.1951. In memoriam. Valdis Lokenbahs (06.12.1951.–19.07.2026.)] </ref> Miris 2026. ɡadā. == Apbalvojumi un paɡodinājumi == * [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktors informācijas tehnoloģiju jomā (2003), * LZA [[Eižena Āriņa balva]] (2016). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lokenbahs, Valdis}} [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] 2oagjfp2tbt239ccfouqn25p6pnl2o9 4500491 4500487 2026-07-30T13:01:27Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4500491 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | dz_gads = 1951 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 6 | dz_vieta = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 07 | m_diena= 19 | m_vieta = | pilsonība = [[Latvija]] | tautība = [[latvietis]] | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[N. Baumaņa Maskavas Valsts tehniskā universitāte]] | zinātne = informācijas tehnoloģijas | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Eižena Āriņa balva]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Valdis Lokenbahs''' (1951–2026) bija latviešu inženieris un uzņēmējs, viens no [[Latvija]]s [[Informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģiju]] (IT) nozares aizsācējiem. Viens no a/s “Dati” un vēlāk ar “Exigen” saistīto uzņēmumu līdzdibinātājiem un vadītājiem. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1951. ɡadā. Studēja [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskā institūta]] Automehānikas fakultātē, 1975. ɡadā absolvēja studijas Maskavas N. Baumaņa Augstākajā tehniskajā auɡstskolā (''Московское высшее техническое училище им. Н. Э. Баумана''). Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Lokenbahs piedalījās a/s [[SWH Rīga]] dibināšanā (viņam piederēja 25% uzņēmuma akciju), bija šī uzņēmuma viceprezidents (1991–1994), SWH Informatīvās sistēmas prezidents, valdes priekšsēdētājs. 2001. gadā viņš atbalstīja E. Repšes dibināto partiju "[[Jaunais laiks]]".<ref>[https://nra.lv/ekonomika/16408-vid-nozagti-algu-parskati.htm VID nozagti algu pārskati] Arnis Kluinis, nra.lv 16. februāris 2010</ref> Vadīja Rīgas Informācijas tehnoloģiju institūtu (RITI) un līdz 2007. gadam bija a/s ''Exigen Services DATI'' prezidents. No 2007. līdz 2009. ɡadam Valdis Lokenbahs bija ''[[Lattelecom]] Technology'' valdes priekšsēdētājs.<ref>[https://db.lv/zinas/lokenbahs-pametis-lattelecom-technology-vaditaja-amatu-206079 Lokenbahs pametīs Lattelecom Technology vadītāja amatu] db.lv 04.02.2009</ref> Darbojās arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) vadībā (1995–2011) un [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] Atbalsta biedrības valdē. Pirms došanās pensijā 2011. – 2016. ɡadā viņš pildīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja pienākumus.<ref>[https://www.lza.lv/aktualitates/jaunumi/2600-in-memoriam-valdis-lokenbahs-06-12-1951-19-07-2026#:~:text=Valdis%20Lokenbahs%20(06.12.1951. In memoriam. Valdis Lokenbahs (06.12.1951.–19.07.2026.)] </ref> Miris 2026. ɡadā. == Apbalvojumi un paɡodinājumi == * [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktors informācijas tehnoloģiju jomā (2003), * LZA [[Eižena Āriņa balva]] (2016). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lokenbahs, Valdis}} [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] 5dr0yy1c02j10tz91amfwjotxn0k84i 4500534 4500491 2026-07-30T13:53:07Z Pirags 3757 4500534 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | dz_gads = 1951 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 6 | dz_vieta = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 07 | m_diena= 19 | m_vieta = | pilsonība = [[Latvija]] | tautība = [[latvietis]] | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[N. Baumaņa Maskavas Valsts tehniskā universitāte]] | zinātne = informācijas tehnoloģijas | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Eižena Āriņa balva]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Valdis Lokenbahs''' (1951–2026) bija latviešu inženieris un uzņēmējs, viens no a/s “Dati” un vēlāk ar “Exigen” saistīto [[Informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģiju]] (IT) uzņēmumu līdzdibinātājiem un vadītājiem. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1951. ɡadā. Studēja [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskā institūta]] Automehānikas fakultātē, 1975. ɡadā absolvēja studijas Maskavas N. Baumaņa Augstākajā tehniskajā auɡstskolā (''Московское высшее техническое училище им. Н. Э. Баумана''). Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Lokenbahs piedalījās a/s [[SWH Rīga]] dibināšanā (viņam piederēja 25% uzņēmuma akciju), bija šī uzņēmuma viceprezidents (1991–1994), SWH Informatīvās sistēmas prezidents, valdes priekšsēdētājs. 2001. gadā viņš atbalstīja E. Repšes dibināto partiju "[[Jaunais laiks]]".<ref>[https://nra.lv/ekonomika/16408-vid-nozagti-algu-parskati.htm VID nozagti algu pārskati] Arnis Kluinis, nra.lv 16. februāris 2010</ref> Vadīja Rīgas Informācijas tehnoloģiju institūtu (RITI) un līdz 2007. gadam bija a/s ''Exigen Services DATI'' prezidents. No 2007. līdz 2009. ɡadam Valdis Lokenbahs bija ''[[Lattelecom]] Technology'' valdes priekšsēdētājs.<ref>[https://db.lv/zinas/lokenbahs-pametis-lattelecom-technology-vaditaja-amatu-206079 Lokenbahs pametīs Lattelecom Technology vadītāja amatu] db.lv 04.02.2009</ref> Darbojās arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) vadībā (1995–2011) un [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] Atbalsta biedrības valdē. Pirms došanās pensijā 2011. – 2016. ɡadā viņš pildīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja pienākumus.<ref>[https://www.lza.lv/aktualitates/jaunumi/2600-in-memoriam-valdis-lokenbahs-06-12-1951-19-07-2026#:~:text=Valdis%20Lokenbahs%20(06.12.1951. In memoriam. Valdis Lokenbahs (06.12.1951.–19.07.2026.)] </ref> Miris 2026. ɡadā. == Apbalvojumi un paɡodinājumi == * [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktors informācijas tehnoloģiju jomā (2003), * LZA [[Eižena Āriņa balva]] (2016). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lokenbahs, Valdis}} [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] mfnhbcgif11vpvx1wa99d49wb6empvu 0 636353 4500471 2026-07-30T12:13:47Z Baisulis 11523 jauns raksts....... 4500471 wikitext text/x-wiki {{Sacīkšu braucēja infokaste | vārds = Skots Mārtins | vārds_oriģ = ''Scott Martin'' | attēls = 2023 Central European Rally - Martin.jpg | att_izm = | paraksts = Skots Mārtins 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Alisters Skots Mārtins | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1981|11|6}} | dz_viet = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Kārlaila}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | taut = {{GBR}} | garums = | svars = | alga = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | komanda = ''[[Stobart Ford]]'', ''[[Citroën World Rally Team|Citroën]]'', ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport]]'', ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' | numurs = | veids0 = [[Pasaules rallija čempionāts|WRC]] | treneris = <!------ Pirmais veids ------> | veids = [[Pasaules rallija čempionāts|WRC]] | zvaigznes = | sezonas = {{WRC|2004}}—pašlaik | sacīkstes = | ralliji = 208 | tituli = | uzvaras = 12 | pjedestāli = 50 | p_position = | ā_apļi = | p_sacīkste = | p_rallijs = [[2004. gada WRC sezona|2007. gada]] [[Velsas rallijs]] | p_uzvara = [[2020. gada WRC sezona|2017. gada]] [[Zviedrijas rallijs]] | pēd_sacīkste = | pēd_rallijs = [[2026. gada WRC sezona|2026. gada]] [[Igaunijas rallijs]] | pēd_uzvara = [[2026. gada WRC sezona|2026. gada]] [[Zviedrijas rallijs]] <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|5|3}} }} '''Alisters Skots Mārtins''' ({{val|en|Alistair Scott Martin}}; dzimis {{dat|1981|11|6}}) ir britu [[autorallijs|rallija]] stūrmanis, kurš pašlaik (2026) startē [[Starptautiskā Automobiļu federācija|FIA]] [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] (WRC). Pašlaik viņš ir Velsas pilota [[Elfins Evanss|Elfina Evansa]] stūrmanis. No 2014. līdz 2018. gadam viņš bija arī nu jau aizsaulē aizgājušā īru rallija pilota [[Kreigs Brīns|Kreiga Brīna]] stūrmanis, pirms Mārtins pārgāja uz ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport Ford WRT]]'', lai kļūtu par Evansa partneri. Tas notika, kad Brīnu {{WRC|2018}}. gada WRC sezonas beigās atlaida no ''[[Citroën World Rally Team|Citroen Total WRT]]'', jo ''Citroen'' rallija darbību samazināja līdz diviem automobiļiem un atkārtoti parakstīja līgumu ar [[Sebastjēns Ožjē|Sebastjēnu Ožjē]]. == Karjera == Mārtins savu rallija karjeru sāka 2001. gadā, būdams stūrmanis [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] nacionālā līmeņa sacīkstēs. 2004. gadā kopā ar [[Metjū Vilsons|Metjū Vilsonu]] viņš kopvērtējumā finišēja kā otrais stūrmanis [[Britu rallija čempionāts|Britu rallija čempionātā]] (BRC) ar ''[[Ford Focus|Ford Focus RS]]''. Pēc 2004. gada sezonas Mārtinu uzņēma ''MSA British Rally Elite Scheme'' programmā — specializētā apmācību programmā jaunajiem britu rallija braucējiem. 2005. gadā Mārtins BRC pirmajā posmā, Velsas rallijā, cieta nopietnā negadījumā un ar helikopteru tika nogādāts slimnīcā.<ref>[http://www.cyclingnews.com/news/rally-stars-to-cycle-britain Rally stars to cycle Britain], Cycling News, 27 May 2008</ref> Vēlāk tajā pašā gadā viņš kopā ar Vilsonu guva savu pirmo starptautisko uzvaru Trekrodas rallijā. Komanda arī finišēja pirmajā vietā [[Kolins Makrejs|Kolina Makreja]] ātrumposmu rallijā. 2006. gadā Mārtins kopā ar skotu braucēju Beriju Klārku braucot ar ''[[Ford Fiesta|Ford Fiesta ST]]'' automobili izcīnīja trešo vietu ''Fiesta Sporting Trophy International'' (FSTi) seriālā un trešo vietu BRC S1600 klasē. Nākamajā gadā viņš kopā ar Klārku izcīnīja savu pirmo uzvaru starptautiskā seriālā FSTi, un kopā ar [[Marks Higinss|Marku Higinsu]] viņš izcīnīja trešo vietu FIA ''Production World Rally Championship'' kopvērtējumā. Laikā no 2008. līdz 2011. gadam Mārtins kopā ar Metjū Vilsonu brauca ar ''Ford Focus RS'' (2008–2010) un ''Ford Fiesta RS'' (2011), piedaloties pilnā WRC seriālā. Abi braucēji 2009. gadā ieguva septīto vietu kopvērtējumā. 2011. gadā viņi ieguva ceturto vietu ''[[Repco]]'' [[Austrālijas rallijs|Austrālijas rallijā]], kas bija viņa labākais WRC rezultāts. Mārtins 2012. gadā piedalījās tikai divos WRC posmos, bet 2013. gadā piedalījās kā šeiha [[Halids Al-Kasimi|Halida Al-Kasimi]] stūrmanis ar ''[[Citroen DS3]]''. Komanda piedalījās septiņos WRC posmos un piecos [[Tuvo Austrumu rallija čempionāts|Tuvo Austrumu rallija čempionāta]] (MERC) posmos, kuros kopvērtējumā ieguva otro vietu. 2013. gada beigās Mārtins jau bija piedalījies 82 WRC rallijos. Viņš ieņēma 13. vietu IRDA (Starptautiskās rallija braucēju asociācijas) stūrmaņu rangā ar 2844 punktiem, kļūstot par rangā visaugstāk esošo britu stūrmani.<ref>[http://www.motorsport.com/wrc/news/final-world-rally-ranking-2013/?v=2&s=1&q=Scott+Martin Final World Rally Ranking 2013] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141102160909/http://www.motorsport.com/wrc/news/final-world-rally-ranking-2013/?v=2&s=1&q=Scott+Martin |date=2014-11-02 }}, Motorsport, 23 December 2013</ref> 2014. gadā viņš kopā ar [[Kreigs Brīns|Kreigu Brīnu]] uzvarēja [[Akropoles rallijs|Akropoles rallijā]] [[Grieķija|Grieķijā]],<ref>[http://www.rte.ie/sport/motorsport/rally/2014/0329/605443-breen/ Craig Breen wins Acropolis Rally title], RTE Sport, 31 March 2014</ref> kas tajā gadā bija ārpus FIA čempionātu kalendāra, braucot ar ''[[Peugeot 208 T16]]'', un Reivensrokas rallijā [[Īrija|Īrijā]], braucot ar ''Ford Fiesta RS''. 2019. gadā Mārtins bija [[Elfins Evanss|Elfina Evansa]] stūrmanis ''[[M-Sport World Rally Team]]'' komandā, ar kuru viņi ieguva divas trešās vietas, kas bija viņu šīš sezonas labākie sasniegumi. {{WRC|2020}}. gadā Mārtins kopā ar Evansu pārgāja uz ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]'' un uzvarēja savā pirmajā WRC rallijā [[Zviedrijas rallijs|Zviedrijā]], kam sekoja uzvara [[Turcijas rallijs|Turcijas rallijā]]. Vēl divas uzvaras sekoja 2021. gadā, kā arī piecas otrās vietas, kas ļāva viņam otro reizi pēc kārtas iegūt otro vietu stūrmaņu čempionātā. Pēc neveiksmīgas 2022. gada sezonas<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2023-01-18 |title=Elfyn Evans gears up for another WRC title tilt after disappointing 2022 |url=https://nation.cymru/sport/elfyn-evans-gears-up-for-another-wrc-title-tilt-after-disappointing-2022/ |access-date=2023-04-23 |website=Nation.Cymru |language=en}}</ref> Mārtins un Evanss pārtrauca savu gandrīz divus gadus ilgo neveiksmju sēriju izcīnot uzvaru 2023. gada [[Horvātijas rallijs|Horvātijas rallijā]]. == Citas aktivitātes == 2025. gadā Mārtins kopā ar bijušo ''Toyota'' komandas biedru un stūrmani [[Žiljēns Ingrasija|Žiljēnu Ingrasiju]] nodibināja Pasaules rallija braucēju aliansi (''World Rally Drivers Alliance''), reaģējot uz strīdiem saistībā ar [[Mohameds Bens Sulajems|Mohameda Bena Sulajema]] izmaiņām Starptautiskajā sporta kodeksā, kas paredzēja bargus sodus par lamuvārdu lietošanu pilotiem un stūrmaņiem [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (FIA) sankcionētu pasākumu laikā.<ref name="Evans1">{{Tīmekļa atsauce |last=Evans |first=David |date=2025-02-25 |title=What is WoRDA? |url=https://dirtfish.com/rally/wrc/what-is-worda/ |access-date=2025-02-25 |website=DirtFish |language=en}}</ref> Tas notika saistībā ar [[Adrjēns Furmo|Adrjēna Furmo]] {{sk|10000}} eiro lielo naudas sodu par lamāšanos tiešraidē translētā intervijā stop-kontroles punktā {{WRC|2025}}. gada [[Zviedrijas rallijs|Zviedrijas rallijā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mārtins, Skots}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:WRC stūrmaņi]] jblp9kvbl19tu2dsheh7czh6g4y6n65 0 636354 4500472 2026-07-30T12:14:36Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Skots Mārtins]] 4500472 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Skots Mārtins]] 6il2zs4ayoh6tx27z5epbv5cl2fp5ah 3 636355 4500475 2026-07-30T12:20:12Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4500475 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Vanags211}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 30. jūlijs, plkst. 15.20 (EEST) h3s6ie4nht7psu4ofdur9sk0inl39id 0 636356 4500531 2026-07-30T13:44:00Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Līča infokaste | līcis = Marifērts | attēls = Moray Firth from Findhorn Beach - geograph.org.uk - 602485.jpg | paraksts = Marifērta dienvidu krasts | vietaskarte = Skotija#Apvienotā Karaliste | reljefa_karte = jā | paraksta_izvietojums = | vieta = {{GBR}} | vieta2 = {{SCO}} | vieta3 = <!-- pagasts; ja vairāki, caur "<br />" --> | ietilpst = [[Ziemeļjūra]] | plat_d=57 | plat_m=57 | plat_s= | plat_NS=N | gar_d=3| gar_m=23| g... 4500531 wikitext text/x-wiki {{Līča infokaste | līcis = Marifērts | attēls = Moray Firth from Findhorn Beach - geograph.org.uk - 602485.jpg | paraksts = Marifērta dienvidu krasts | vietaskarte = Skotija#Apvienotā Karaliste | reljefa_karte = jā | paraksta_izvietojums = | vieta = {{GBR}} | vieta2 = {{SCO}} | vieta3 = <!-- pagasts; ja vairāki, caur "<br />" --> | ietilpst = [[Ziemeļjūra]] | plat_d=57 | plat_m=57 | plat_s= | plat_NS=N | gar_d=3| gar_m=23| gar_s= | gar_EW=W | platība = | platība_ha = <!-- tikai skatli; ha --> | garums = 126 | platums = 120 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = 60 | tilpums = | tilpums_m3 = <!-- tikai skatli; kubikmetros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = [[Invernesa]] }} '''Marifērts''' ({{val|en|Moray Firth}}, {{val|gd|An Cuan Moireach}} vai ''Linne Mhoireibh'') ir plašs [[Ziemeļjūra]]s līcis [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] salas ziemeļaustrumu piekrastē [[Skotija|Skotijā]].<ref>{{PZT|461|Mari līcis}}</ref> Ietek [[Nesa]] un vairākas mazākas upītes. Līča austrumu robeža tiek vilkta no Dankansbi raga [[Keitnesa]]s ziemeļaustrumos līdz Kinneirdhedam pie [[Freizerboro]], pie ieejas līcis ap 120 km plats un iestiepjas sauszemē 125 km garumā. Rietumu krastā no Marifērta atzarojas vairāki citi līči, zīmīgākie no kuriem ir Kromartifērts un Dornohfērts. Pusdiennakts plūdmaiņas līdz {{nobr|5,5 m}}. Lielākais dziļums līdz 60 m. Līča rietumu un dienvidrietumu krastā atrodas [[Hailenda]], dienvidos — [[Mari (Skotija)|Mari]] un [[Aberdīnšīra]]. Lielākās apdzīvotās vietas piekrastē ir [[Invernesa]] pašā līča dienvidrietumu galā, kā arī [[Vika]] un [[Dornoha]] rietumu krastā. Kopš 1822. gada Marifērts pa [[Glenmora]]s ieleju ar Kaledonijas kanālu savienots ar Skotijas rietumu krastu. Līča nosaukums cēlies no senās Mari provinces, kuras nosaukums, kā tiek uzskatīts, savukārt cēlies no [[skotu gēlu valoda|gēlu]] ''Muir'' — ‘jūra’. Marifērts ir Lielbritānijas piekrastē nozīmīgākā vieta delfīnu un vaļu novērošanai, kā arī šeit ir nozīmīgi [[nafta]]s lauki un zvejas vietas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļjūra]] [[Kategorija:Lielbritānijas līči]] [[Kategorija:Skotijas ģeogrāfija]] 7pysexfbzaxjvhch1qhvyy34gj6oba7 0 636357 4500532 2026-07-30T13:44:47Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Marifērts]] 4500532 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Marifērts]] 4k1q0yqxuo28idqsr5m6zxev24xc1pu 0 636358 4500533 2026-07-30T13:45:09Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Marifērts]] 4500533 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Marifērts]] 4k1q0yqxuo28idqsr5m6zxev24xc1pu 3 636359 4500539 2026-07-30T14:24:59Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4500539 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Egle 76}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 30. jūlijs, plkst. 17.24 (EEST) s4pwjii967j19n87lnlw4u1yyyrable 0 636360 4500581 2026-07-30T17:29:20Z Lietotaajs 19361 Jauna lapa: [[Kategorija:Futbola noteikumi]] [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] {{Labošanā}} [[File:Foulsandmisconduct.svg|thumb|[[Venna diagramma]], kurā parādīta saistība starp pārkāpumiem un nesportisku rīcību futbolā, sniedzot piemērus. [[Aizmugure (futbols)|Aizmugures]] stāvokļa pārkāpums ir tehnisks spēles noteikumu pārkāpums, kas nav ne noteikumu pārkāpums, ne nesportiska rīcība. Tiesnesim ir ievērojama rīcības brīvība noteikumu piemērošanā, tostarp... 4500581 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Futbola noteikumi]] [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] {{Labošanā}} [[File:Foulsandmisconduct.svg|thumb|[[Venna diagramma]], kurā parādīta saistība starp pārkāpumiem un nesportisku rīcību futbolā, sniedzot piemērus. [[Aizmugure (futbols)|Aizmugures]] stāvokļa pārkāpums ir tehnisks spēles noteikumu pārkāpums, kas nav ne noteikumu pārkāpums, ne nesportiska rīcība. Tiesnesim ir ievērojama rīcības brīvība noteikumu piemērošanā, tostarp lemjot, kuri pārkāpumi ir sodāmi ar brīdinājumu par nesportisku rīcību.]] [[Futbols|Futbolā]] '''pārkāpumi un nesportiska rīcība''' ir spēlētāju darbības, kuras [[Tiesnesis (futbols)|tiesnesis]] uzskata par neatļautām un par kurām tiek piemērots sods. Pārkāpums atkarībā no tā rakstura un apstākļiem var būt noteikumu pārkāpums, nesportiska rīcība vai abi vienlaikus. Pārkāpumi un nesportiska rīcība ir reglamentēti [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumu]] 12. likumā. '''Pārkāpums''' ir spēlētāja neatļauta darbība, kuru tiesnesis atzīst par spēles noteikumu pārkāpumu un kas ietekmē aktīvo spēli. Par pārkāpumu pretinieku komandai tiek piešķirts [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitiens]] (atsevišķos gadījumos – [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitiens). Spēles noteikumu 12. likumā ir uzskaitīti konkrēti pārkāpumi, kas tiek uzskatīti par tādiem. Lielākā daļa šo pārkāpumu ir saistīti ar nevajadzīgi agresīvu fizisku spēli vai bumbas spēlēšanu ar roku. Darbība tiek klasificēta kā pārkāpums, ja tai atbilst visi šie nosacījumi: # To izdara spēlētājs (ne maiņas spēlētājs); # Tā notiek, kamēr bumba ir spēlē; # Tā ir vērsta pret pretinieku (ja runa ir par pārkāpumiem, kas saistīti ar kontaktu vai spēlētāju uzvedību). Piemēram, ja spēlētājs iesit tiesnesim vai savas komandas biedram, tas nav pārkāpums, taču šāda rīcība var tikt uzskatīta par nesportisku rīcību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://downloads.theifab.com/downloads/laws-of-the-game-2025-26-single-pages|title=Laws of the Game|website=International Football Association Board|access-date=July 30, 2026|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} 3fsnsy7l9n04wnhhvlpqmelnzhkyp6w 4500806 4500581 2026-07-31T08:30:56Z Lietotaajs 19361 4500806 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Futbola noteikumi]] [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] {{Labošanā}} [[File:Foulsandmisconduct.svg|thumb|[[Venna diagramma]], kurā parādīta saistība starp pārkāpumiem un nesportisku rīcību futbolā, sniedzot piemērus. [[Aizmugure (futbols)|Aizmugures]] stāvokļa pārkāpums ir tehnisks spēles noteikumu pārkāpums, kas nav ne noteikumu pārkāpums, ne nesportiska rīcība. Tiesnesim ir ievērojama rīcības brīvība noteikumu piemērošanā, tostarp lemjot, kuri pārkāpumi ir sodāmi ar brīdinājumu par nesportisku rīcību.]] [[Futbols|Futbolā]] '''pārkāpumi un nesportiska rīcība''' ir spēlētāju darbības, kuras [[Tiesnesis (futbols)|tiesnesis]] uzskata par neatļautām un par kurām tiek piemērots sods. Pārkāpums atkarībā no tā rakstura un apstākļiem var būt noteikumu pārkāpums, nesportiska rīcība vai abi vienlaikus. Pārkāpumi un nesportiska rīcība ir reglamentēti [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumu]] 12. likumā. '''Pārkāpums''' ir spēlētāja neatļauta darbība, kuru tiesnesis atzīst par spēles noteikumu pārkāpumu un kas ietekmē aktīvo spēli. Par pārkāpumu pretinieku komandai tiek piešķirts [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitiens]] (atsevišķos gadījumos – [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitiens). Spēles noteikumu 12. likumā ir uzskaitīti konkrēti pārkāpumi, kas tiek uzskatīti par tādiem. Lielākā daļa šo pārkāpumu ir saistīti ar nevajadzīgi agresīvu fizisku spēli vai bumbas spēlēšanu ar roku. Darbība tiek klasificēta kā pārkāpums, ja tai atbilst visi šie nosacījumi: # To izdara spēlētājs (ne maiņas spēlētājs); # Tā notiek, kamēr bumba ir spēlē; # Tā ir vērsta pret pretinieku (ja runa ir par pārkāpumiem, kas saistīti ar kontaktu vai spēlētāju uzvedību). Piemēram, ja spēlētājs iesit tiesnesim vai savas komandas biedram, tas nav pārkāpums, taču šāda rīcība var tikt uzskatīta par nesportisku rīcību.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://downloads.theifab.com/downloads/laws-of-the-game-2025-26-single-pages|title=Laws of the Game|website=International Football Association Board|access-date=July 30, 2026|language=en}}</ref> '''Nesportiska rīcība''' ir jebkura spēlētāja darbība, kuru tiesnesis uzskata par tādu, par ko piemērojams disciplinārsods (brīdinājums vai noraidījums). Nesportiska rīcība var ietvert arī darbības, kas vienlaikus tiek uzskatītas par pārkāpumiem. Atšķirībā no pārkāpumiem, nesportiska rīcība var notikt jebkurā laikā — arī tad, kad bumba nav spēlē, puslaika pārtraukumā, kā arī pirms un pēc spēles. Par nesportisku rīcību var tikt sodīti ne tikai spēlētāji, bet arī komandu amatpersonas un [[Rezervists (futbols)|maiņas spēlētāji]]. Par nesportisku rīcību pārkāpējs saņem vai nu brīdinājumu (par ko tiek parādīta dzeltenā kartīte), vai arī tiek noraidīts no laukuma (par ko tiek parādīta sarkanā kartīte).<ref name=":0" />{{rp|Likums 12.3}} Noraidītu spēlētāju nedrīkst aizstāt ar citu spēlētāju, tādēļ viņa komandai atlikusī spēles daļa jāaizvada ar par vienu spēlētāju mazākā sastāvā. Otrā dzeltenā kartīte nozīmē spēlētāja noraidīšanu. Tiesnesim ir ievērojama rīcības brīvība noteikumu piemērošanā. Īpaši nesportiska uzvedība ļauj sodīt dažādas darbības, kas pārkāpj spēles garu, pat ja tās nav konkrēti uzskaitītas kā atsevišķi pārkāpumi.<ref name=":0" />{{rp|Likums 12.3}} Brīdinājumu un noraidījumu sistēma futbola noteikumos pastāv kopš 1881. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikisource.org/wiki/Laws_of_the_Game_(1881)|title=Laws of the Game (1881) - Wikisource, the free online library|website=en.wikisource.org|access-date=2026-07-31|language=en}}</ref> Futbols bija pirmais sporta veids, kurā tika ieviestas soda kartītes, lai norādītu tiesneša lēmumus, un vēlāk šo praksi pārņēma daudzi citi sporta veidi. Pirmo reizi lielā turnīrā kartītes plaši tika izmantotas [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970. gada FIFA Pasaules kausā]], taču par obligātu tās visos līmeņos kļuva tikai 1992. gadā.<ref name="1992IFAB">{{cite web|url=http://ssbra.solidwebworks.com/lib/IFABarc/pdf/1992/1992min.pdf|title=Minutes of the Annual General Meeting|publisher=[[International Football Association Board]]|website=Soccer South Bay Referee Association|access-date=7 January 2015|date=30 May 1992|archive-url=https://web.archive.org/web/20150505003506/http://ssbra.solidwebworks.com/lib/IFABarc/pdf/1992/1992min.pdf|archive-date=5 May 2015}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} kje73d44bcqikao4d5abog4028wmryz 0 636361 4500589 2026-07-30T18:29:54Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: Atēniešu dialekts (grieķu: Ἀττικὴ διάλεκτος, Attikḗ diálektos) bija [[Sengrieķu valoda|sengrieķu valodas]] dialekts, ko lietoja [[Atika|Atikā]], īpaši [[Atēnas|Atēnās]]. Tas kļuva par klasiskās grieķu literatūras, filozofijas un politikas galveno valodu, jo tajā rakstīja tādi autori kā [[Platons]], [[Aristotelis]], [[Sofokls]], [[Eiripīds]] un [[Tukidīds]]. Atēniešu dialekts kļuva par pamatu Koinē grieķu valoda|koinē grieķu valod... 4500589 wikitext text/x-wiki Atēniešu dialekts (grieķu: Ἀττικὴ διάλεκτος, Attikḗ diálektos) bija [[Sengrieķu valoda|sengrieķu valodas]] dialekts, ko lietoja [[Atika|Atikā]], īpaši [[Atēnas|Atēnās]]. Tas kļuva par klasiskās grieķu literatūras, filozofijas un politikas galveno valodu, jo tajā rakstīja tādi autori kā [[Platons]], [[Aristotelis]], [[Sofokls]], [[Eiripīds]] un [[Tukidīds]]. Atēniešu dialekts kļuva par pamatu [[Koinē grieķu valoda|koinē grieķu valodai]], kas [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] iekarojumu rezultātā izplatījās visā [[hellēnisms|hellēnistiskajā pasaulē]] un vēlāk kļuva par [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] galveno valodu. a3a52pkk2nq4qpc7dy0tzn1n3h7a0th 4500590 4500589 2026-07-30T18:30:30Z Votre Provocateur 111653 4500590 wikitext text/x-wiki '''Atēniešu dialekts''' ([[Grieķu valoda|grieķu]]: Ἀττικὴ διάλεκτος, ''Attikḗ diálektos'') bija [[Sengrieķu valoda|sengrieķu valodas]] dialekts, ko lietoja [[Atika|Atikā]], īpaši [[Atēnas|Atēnās]]. Tas kļuva par klasiskās grieķu literatūras, filozofijas un politikas galveno valodu, jo tajā rakstīja tādi autori kā [[Platons]], [[Aristotelis]], [[Sofokls]], [[Eiripīds]] un [[Tukidīds]]. Atēniešu dialekts kļuva par pamatu [[Koinē grieķu valoda|koinē grieķu valodai]], kas [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] iekarojumu rezultātā izplatījās visā [[hellēnisms|hellēnistiskajā pasaulē]] un vēlāk kļuva par [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] galveno valodu. [[Kategorija:Grieķu valoda]] 680z56lnptregitoo7et0mxeh6nh6t8 0 636362 4500591 2026-07-30T18:31:04Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Koinē]] 4500591 wikitext text/x-wiki #redirect [[Koinē]] hnog8o1yhucv5rzhw97m7rb2j2w54ro 0 636363 4500595 2026-07-30T18:35:04Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Polijas trimdas valdība]] 4500595 wikitext text/x-wiki #redirect [[Polijas trimdas valdība]] qvn3ppua020919339utsd51mwszl5yt 0 636364 4500597 2026-07-30T18:39:34Z Pirags 3757 jauna lpp 4500597 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Kazimira Prunskiene | attēls =Kazimira Prunskienė 2010.jpg | vārds_orģ = ''Kazimira Prunskienė'' | amats = [[Lietuvas premjerministre]] | partija = [[Lietuvas Komunistiskā partija|LKP]]<br />[[Sajūdis]] | tēvs = | dzīvesb = | māte = | bērni = | profesija = ekonomiste, politiķe | alma_mater = [[Viļņas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | dzim_dati = {{dat|1943|02|26}} | dzim_vieta = | mir_dati = {{mdv|2026|7|30|1943|02|26}} | mir_vieta = | pēctecis = [[Alberts Šimens]] | term_sākums = 1990. gada 17. marts | term_beigas = 1991. gada 10. janvāris | prezidents = | piezīmes = }} '''Kazimira Prunskiene''' (1943–2026) bija lietuviešu [[ekonomists|ekonomiste]] un politiķe, pirmā [[Lietuvas premjerministrs|Lietuvas valdības vadītāja]] pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gadā, bija spiesta atkāties no amata protestu dēļ, kas sākās neilɡi pirms [[1991. gada janvāra notikumi Lietuvā|Padomju armijas uzbrukuma]] 1991. gada janvārī. == Dzīvesɡājums == Dzimusi 1943. gada 26. februārī Vasulišķu ciemā [[Švenčone]]s rajonā. 1944. gadā [[NKVD]] nogalināja viņas tēvu. No 1949. līdz 1956. gadam mācījās Kaltanēnu septiņgadīgajā skolā, no 1956. gada Viļņas 1. vidusskolā, kuru absolvēja 1960. gadā. Studēja tautsaimniecību [[Viļņas Universitāte]]s Rūpnieciskās ekonomikas fakultātē (1960–1965), turpināja studijas aspirantūrā (1970–1971). 1971. gadā viņa aizstāvēja ekonomikas zinātņu kandidāta grādu, 1986. gadā ekonomikas zinātņu doktora grādu. No 1981. līdz 1986. gadam viņa veica zinātnisko darbu Ungārijas universitātēs, 1982.–1983., 1986. un 1988. gadā – Vācijas Federatīvās Republikas universitātēs. No 1986. līdz 1988. gadam viņa bija Lietuvas Lauksaimniecības ekonomikas institūta direktora vietniece, bet no 1988. līdz 1989. gadam viņa bija Vadošo darbinieku un Tautsaimniecības speciālistu tālākizglītības institūta rektore. 1988. gadā Kazimira Prunskiene bija viena no [[Sajūdis|Sajūža]] kustības dibinātājām, no 1989. līdz 1990. gadam viņa bija [[Lietuvas PSR]] Ministru padomes priekšsēdētāja vietniece. 1989. gadā viņu ievēlēja par PSRS tautas deputāti Šauļu teritoriālajā vēlēšanu apgabalā. 1990.–1991. gadā viņa bija atjaunotās Lietuvas premjerministre, atkāpās no premjerministres amata 1991. gada janvārī, īsi pirms asiņainajiem 13. janvāra notikumiem pie televīzijas torņa, pēc tam kad Augstākā padome atcēla viņas valdības strīdīgo lēmumu paaugstināt pārtikas cenas. Pēc neatkarības atjaunošanas Prunskienei izvirzīja apsūdzības par iespējamu sadarbību ar Padomju Savienības Valsts drošības komiteju (VDK). 1996.–2000. gadā Seima deputāte, līdztekus no 1996. līdz 2001. gadam strādāja par Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes profesori. Seimā strādāja Ekonomikas komitejā un bija Neatkarīgo frakcijas vadītāja. 1997.–1998. gadā bija Molētu rajona pašvaldības domes deputāte. 1996.–2000., 2000.–2004. un 2004.–2008. gadā bija Seima deputāte, Seimā viņa strādāja Ekonomikas un Eiropas lietu komitejās, bija [[Ignalina]]s atomelektrostacijas reģionālo problēmu komisijas priekšsēdētāja un Zemnieku un Jaunās demokrātijas partijas frakcijas vecākā. 2004.–2008. gadā bija Lietuvas lauksaimniecības ministre. 2011. gada janvārī Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa pieņēma galīgo spriedumu, ar ko atcēla aɡrāko Lustrācijas komisijas lēmumu, ka politiķe padomju okupācijas laikā slepeni sadarbojusies ar VDK. 2012. gada februārī K. Prunskiene pārcieta smadzeņu insultu un pātrauca piedalīties valsts sabiedriskajā dzīvē, pārvietojās ratiņkrēslā un tika aprūpēta ģimenes mājās Švenčioņu rajonā. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Prunskiene, Kazimira}} [[Kategorija:Lietuvas premjerministri]] fck3s4paq2jqh1q38ur81voigdk1qwz 4500598 4500597 2026-07-30T18:42:28Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4500598 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Kazimira Prunskiene | attēls =Kazimira Prunskienė 2010.jpg | vārds_orģ = ''Kazimira Prunskienė'' | amats = [[Lietuvas premjerministre]] | partija = [[Lietuvas Komunistiskā partija|LKP]]<br />[[Sajūdis]] | tēvs = | dzīvesb = | māte = | bērni = | profesija = ekonomiste, politiķe | alma_mater = [[Viļņas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | dzim_dati = {{dat|1943|02|26}} | dzim_vieta = | mir_dati = {{mdv|2026|7|30|1943|02|26}} | mir_vieta = | pēctecis = [[Alberts Šimens]] | term_sākums = 1990. gada 17. marts | term_beigas = 1991. gada 10. janvāris | prezidents = | piezīmes = }} '''Kazimira Prunskiene''' (1943–2026) bija lietuviešu [[ekonomists|ekonomiste]] un politiķe, pirmā [[Lietuvas premjerministrs|Lietuvas valdības vadītāja]] pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gadā, bija spiesta atkāties no amata protestu dēļ, kas sākās neilɡi pirms [[1991. gada janvāra notikumi Lietuvā|Padomju armijas uzbrukuma]] 1991. gada janvārī. == Dzīvesɡājums == Dzimusi 1943. gada 26. februārī Vasulišķu ciemā [[Švenčone]]s rajonā. 1944. gadā [[NKVD]] nogalināja viņas tēvu. No 1949. līdz 1956. gadam mācījās Kaltanēnu septiņgadīgajā skolā, no 1956. gada Viļņas 1. vidusskolā, kuru absolvēja 1960. gadā. Studēja tautsaimniecību [[Viļņas Universitāte]]s Rūpnieciskās ekonomikas fakultātē (1960–1965), turpināja studijas aspirantūrā (1970–1971). 1971. gadā viņa aizstāvēja ekonomikas zinātņu kandidāta grādu, 1986. gadā ekonomikas zinātņu doktora grādu. No 1981. līdz 1986. gadam viņa veica zinātnisko darbu Ungārijas universitātēs, 1982.–1983., 1986. un 1988. gadā – Vācijas Federatīvās Republikas universitātēs. No 1986. līdz 1988. gadam viņa bija Lietuvas Lauksaimniecības ekonomikas institūta direktora vietniece, bet no 1988. līdz 1989. gadam viņa bija Vadošo darbinieku un Tautsaimniecības speciālistu tālākizglītības institūta rektore. 1988. gadā Kazimira Prunskiene bija viena no [[Sajūdis|Sajūža]] kustības dibinātājām, no 1989. līdz 1990. gadam viņa bija [[Lietuvas PSR]] Ministru padomes priekšsēdētāja vietniece. 1989. gadā viņu ievēlēja par PSRS tautas deputāti Šauļu teritoriālajā vēlēšanu apgabalā. 1990.–1991. gadā viņa bija atjaunotās Lietuvas premjerministre, atkāpās no premjerministres amata 1991. gada janvārī, īsi pirms asiņainajiem 13. janvāra notikumiem pie televīzijas torņa, pēc tam kad Augstākā padome atcēla viņas valdības strīdīgo lēmumu paaugstināt pārtikas cenas. Pēc neatkarības atjaunošanas Prunskienei izvirzīja apsūdzības par iespējamu sadarbību ar Padomju Savienības Valsts drošības komiteju (VDK). 1996.–2000. gadā Seima deputāte, līdztekus no 1996. līdz 2001. gadam strādāja par Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes profesori. Seimā strādāja Ekonomikas komitejā un bija Neatkarīgo frakcijas vadītāja. 1997.–1998. gadā bija Molētu rajona pašvaldības domes deputāte. 1996.–2000., 2000.–2004. un 2004.–2008. gadā bija Seima deputāte, Seimā viņa strādāja Ekonomikas un Eiropas lietu komitejās, bija [[Ignalina]]s atomelektrostacijas reģionālo problēmu komisijas priekšsēdētāja un Zemnieku un Jaunās demokrātijas partijas frakcijas vecākā. 2004.–2008. gadā bija Lietuvas lauksaimniecības ministre. 2011. gada janvārī Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa pieņēma galīgo spriedumu, ar ko atcēla aɡrāko Lustrācijas komisijas lēmumu, ka politiķe padomju okupācijas laikā slepeni sadarbojusies ar VDK. 2012. gada februārī K. Prunskiene pārcieta smadzeņu insultu un pātrauca piedalīties valsts sabiedriskajā dzīvē, pārvietojās ratiņkrēslā un tika aprūpēta ģimenes mājās Švenčioņu rajonā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.07.2026-83-gadu-vecuma-muziba-devusies-bijusi-lietuvas-premjere-prunskiene.a656947/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi 83 gadu vecumā mūžībā devusies bijusī Lietuvas premjere Prunskiene] lsm.lv 30.07.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Prunskiene, Kazimira}} [[Kategorija:Lietuvas premjerministri]] 4ifa6lgfba5lfca1phvco20mgr6as63 4500600 4500598 2026-07-30T18:45:03Z Pirags 3757 4500600 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Kazimira Prunskiene | attēls =Kazimira Prunskienė 2010.jpg | vārds_orģ = ''Kazimira Prunskienė'' | amats = [[Lietuvas premjerministre]] | partija = [[Lietuvas Komunistiskā partija|LKP]]<br />[[Sajūdis]] | tēvs = | dzīvesb = | māte = | bērni = | profesija = ekonomiste, politiķe | alma_mater = [[Viļņas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | dzim_dati = {{dat|1943|02|26}} | dzim_vieta = | mir_dati = {{mdv|2026|7|30|1943|02|26}} | mir_vieta = | pēctecis = [[Alberts Šimens]] | term_sākums = 1990. gada 17. marts | term_beigas = 1991. gada 10. janvāris | prezidents = | piezīmes = }} '''Kazimira Prunskiene''' ({{val-lt|Kazimira Danutė Prunskienė}}, 1943–2026) bija lietuviešu [[ekonomists|ekonomiste]] un politiķe, pirmā [[Lietuvas premjerministrs|Lietuvas valdības vadītāja]] pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gadā, bija spiesta atkāties no amata protestu dēļ, kas sākās neilɡi pirms [[1991. gada janvāra notikumi Lietuvā|Padomju armijas uzbrukuma]] 1991. gada janvārī. == Dzīvesɡājums == Dzimusi 1943. gada 26. februārī Vasulišķu ciemā [[Švenčone]]s rajonā. 1944. gadā [[NKVD]] nogalināja viņas tēvu. No 1949. līdz 1956. gadam mācījās Kaltanēnu septiņgadīgajā skolā, no 1956. gada Viļņas 1. vidusskolā, kuru absolvēja 1960. gadā. Studēja tautsaimniecību [[Viļņas Universitāte]]s Rūpnieciskās ekonomikas fakultātē (1960–1965), turpināja studijas aspirantūrā (1970–1971). 1971. gadā viņa aizstāvēja ekonomikas zinātņu kandidāta grādu, 1986. gadā ekonomikas zinātņu doktora grādu. No 1981. līdz 1986. gadam viņa veica zinātnisko darbu Ungārijas universitātēs, 1982.–1983., 1986. un 1988. gadā – Vācijas Federatīvās Republikas universitātēs. No 1986. līdz 1988. gadam viņa bija Lietuvas Lauksaimniecības ekonomikas institūta direktora vietniece, bet no 1988. līdz 1989. gadam viņa bija Vadošo darbinieku un Tautsaimniecības speciālistu tālākizglītības institūta rektore. 1988. gadā Kazimira Prunskiene bija viena no [[Sajūdis|Sajūža]] kustības dibinātājām, no 1989. līdz 1990. gadam viņa bija [[Lietuvas PSR]] Ministru padomes priekšsēdētāja vietniece. 1989. gadā viņu ievēlēja par PSRS tautas deputāti Šauļu teritoriālajā vēlēšanu apgabalā. 1990.–1991. gadā viņa bija atjaunotās Lietuvas premjerministre, atkāpās no premjerministres amata 1991. gada janvārī, īsi pirms asiņainajiem 13. janvāra notikumiem pie televīzijas torņa, pēc tam kad Augstākā padome atcēla viņas valdības strīdīgo lēmumu paaugstināt pārtikas cenas. Pēc neatkarības atjaunošanas Prunskienei izvirzīja apsūdzības par iespējamu sadarbību ar Padomju Savienības Valsts drošības komiteju (VDK). 1996.–2000. gadā Seima deputāte, līdztekus no 1996. līdz 2001. gadam strādāja par Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes profesori. Seimā strādāja Ekonomikas komitejā un bija Neatkarīgo frakcijas vadītāja. 1997.–1998. gadā bija Molētu rajona pašvaldības domes deputāte. 1996.–2000., 2000.–2004. un 2004.–2008. gadā bija Seima deputāte, Seimā viņa strādāja Ekonomikas un Eiropas lietu komitejās, bija [[Ignalina]]s atomelektrostacijas reģionālo problēmu komisijas priekšsēdētāja un Zemnieku un Jaunās demokrātijas partijas frakcijas vecākā. 2004.–2008. gadā bija Lietuvas lauksaimniecības ministre. 2011. gada janvārī Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa pieņēma galīgo spriedumu, ar ko atcēla aɡrāko Lustrācijas komisijas lēmumu, ka politiķe padomju okupācijas laikā slepeni sadarbojusies ar VDK. 2012. gada februārī K. Prunskiene pārcieta smadzeņu insultu un pātrauca piedalīties valsts sabiedriskajā dzīvē, pārvietojās ratiņkrēslā un tika aprūpēta ģimenes mājās Švenčioņu rajonā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.07.2026-83-gadu-vecuma-muziba-devusies-bijusi-lietuvas-premjere-prunskiene.a656947/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi 83 gadu vecumā mūžībā devusies bijusī Lietuvas premjere Prunskiene] lsm.lv 30.07.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Prunskiene, Kazimira}} [[Kategorija:Lietuvas premjerministri]] 2nj8r60nyjfom84zbyr55k8k62ie22l 4500601 4500600 2026-07-30T18:46:06Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4500601 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Kazimira Prunskiene | attēls =Kazimira Prunskienė 2010.jpg | vārds_orģ = ''Kazimira Prunskienė'' | amats = [[Lietuvas premjerministre]] | partija = [[Lietuvas Komunistiskā partija|LKP]]<br />[[Sajūdis]] | tēvs = | dzīvesb = | māte = | bērni = | profesija = ekonomiste, politiķe | alma_mater = [[Viļņas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | dzim_dati = {{dat|1943|02|26}} | dzim_vieta = | mir_dati = {{mdv|2026|7|30|1943|02|26}} | mir_vieta = | pēctecis = [[Alberts Šimens]] | term_sākums = 1990. gada 17. marts | term_beigas = 1991. gada 10. janvāris | prezidents = | piezīmes = }} '''Kazimira Prunskiene''' ({{val-lt|Kazimira Danutė Prunskienė}}, 1943–2026) bija lietuviešu [[ekonomists|ekonomiste]] un politiķe, pirmā [[Lietuvas premjerministrs|Lietuvas valdības vadītāja]] pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gadā, bija spiesta atkāties no amata protestu dēļ, kas sākās neilɡi pirms [[1991. gada janvāra notikumi Lietuvā|Padomju armijas uzbrukuma]] 1991. gada janvārī. == Dzīvesɡājums == Dzimusi kā Kazimira Stankevičūte 1943. gada 26. februārī Vasulišķu ciemā [[Švenčone]]s rajonā. 1944. gadā [[NKVD]] nogalināja viņas tēvu. No 1949. līdz 1956. gadam mācījās Kaltanēnu septiņgadīgajā skolā, no 1956. gada Viļņas 1. vidusskolā, kuru absolvēja 1960. gadā. Studēja tautsaimniecību [[Viļņas Universitāte]]s Rūpnieciskās ekonomikas fakultātē (1960–1965), turpināja studijas aspirantūrā (1970–1971). 1971. gadā viņa aizstāvēja ekonomikas zinātņu kandidāta grādu, 1986. gadā ekonomikas zinātņu doktora grādu. No 1981. līdz 1986. gadam viņa veica zinātnisko darbu Ungārijas universitātēs, 1982.–1983., 1986. un 1988. gadā – Vācijas Federatīvās Republikas universitātēs. No 1986. līdz 1988. gadam viņa bija Lietuvas Lauksaimniecības ekonomikas institūta direktora vietniece, bet no 1988. līdz 1989. gadam viņa bija Vadošo darbinieku un Tautsaimniecības speciālistu tālākizglītības institūta rektore. 1988. gadā Kazimira Prunskiene bija viena no [[Sajūdis|Sajūža]] kustības dibinātājām, no 1989. līdz 1990. gadam viņa bija [[Lietuvas PSR]] Ministru padomes priekšsēdētāja vietniece. 1989. gadā viņu ievēlēja par PSRS tautas deputāti Šauļu teritoriālajā vēlēšanu apgabalā. 1990.–1991. gadā viņa bija atjaunotās Lietuvas premjerministre, atkāpās no premjerministres amata 1991. gada janvārī, īsi pirms asiņainajiem 13. janvāra notikumiem pie televīzijas torņa, pēc tam kad Augstākā padome atcēla viņas valdības strīdīgo lēmumu paaugstināt pārtikas cenas. Pēc neatkarības atjaunošanas Prunskienei izvirzīja apsūdzības par iespējamu sadarbību ar Padomju Savienības Valsts drošības komiteju (VDK). 1996.–2000. gadā Seima deputāte, līdztekus no 1996. līdz 2001. gadam strādāja par Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes profesori. Seimā strādāja Ekonomikas komitejā un bija Neatkarīgo frakcijas vadītāja. 1997.–1998. gadā bija Molētu rajona pašvaldības domes deputāte. 1996.–2000., 2000.–2004. un 2004.–2008. gadā bija Seima deputāte, Seimā viņa strādāja Ekonomikas un Eiropas lietu komitejās, bija [[Ignalina]]s atomelektrostacijas reģionālo problēmu komisijas priekšsēdētāja un Zemnieku un Jaunās demokrātijas partijas frakcijas vecākā. 2004.–2008. gadā bija Lietuvas lauksaimniecības ministre. 2011. gada janvārī Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa pieņēma galīgo spriedumu, ar ko atcēla aɡrāko Lustrācijas komisijas lēmumu, ka politiķe padomju okupācijas laikā slepeni sadarbojusies ar VDK. 2012. gada februārī K. Prunskiene pārcieta smadzeņu insultu un pātrauca piedalīties valsts sabiedriskajā dzīvē, pārvietojās ratiņkrēslā un tika aprūpēta ģimenes mājās Švenčioņu rajonā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.07.2026-83-gadu-vecuma-muziba-devusies-bijusi-lietuvas-premjere-prunskiene.a656947/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi 83 gadu vecumā mūžībā devusies bijusī Lietuvas premjere Prunskiene] lsm.lv 30.07.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Prunskiene, Kazimira}} [[Kategorija:Lietuvas premjerministri]] 3vaqne8opx45vqknp7xbjif8bzwuukn 4500730 4500601 2026-07-31T04:32:38Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4500730 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Kazimira Prunskiene | attēls =Kazimira Prunskienė 2010.jpg | vārds_orģ = ''Kazimira Prunskienė'' | amats = [[Lietuvas premjerministre]] | partija = [[Lietuvas Komunistiskā partija|LKP]]<br />[[Sajūdis]] | tēvs = | dzīvesb = | māte = | bērni = | profesija = ekonomiste, politiķe | alma_mater = [[Viļņas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | dzim_dati = {{dat|1943|02|26}} | dzim_vieta = | mir_dati = {{mdv|2026|7|30|1943|02|26}} | mir_vieta = | pēctecis = [[Alberts Šimens]] | term_sākums = 1990. gada 17. marts | term_beigas = 1991. gada 10. janvāris | prezidents = | piezīmes = }} '''Kazimira Prunskiene''' ({{val-lt|Kazimira Danutė Prunskienė}}, 1943–2026) bija lietuviešu [[ekonomists|ekonomiste]] un politiķe, pirmā [[Lietuvas premjerministrs|Lietuvas valdības vadītāja]] pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gadā, bija spiesta atkāties no amata protestu dēļ, kas sākās neilɡi pirms [[1991. gada janvāra notikumi Lietuvā|Padomju armijas uzbrukuma]] 1991. gada janvārī. == Dzīvesɡājums == Dzimusi kā Kazimira Stankevičūte 1943. gada 26. februārī Vasulišķu ciemā [[Švenčone]]s rajonā. 1944. gadā [[NKVD]] nogalināja viņas tēvu. No 1949. līdz 1956. gadam mācījās Kaltanēnu septiņgadīgajā skolā, no 1956. gada Viļņas 1. vidusskolā, kuru absolvēja 1960. gadā. Studēja tautsaimniecību [[Viļņas Universitāte]]s Rūpnieciskās ekonomikas fakultātē (1960–1965), turpināja studijas aspirantūrā (1970–1971). 1971. gadā viņa aizstāvēja ekonomikas zinātņu kandidāta grādu, 1986. gadā ekonomikas zinātņu doktora grādu. No 1981. līdz 1986. gadam viņa veica zinātnisko darbu Ungārijas universitātēs, 1982.–1983., 1986. un 1988. gadā – Vācijas Federatīvās Republikas universitātēs. No 1986. līdz 1988. gadam viņa bija Lietuvas Lauksaimniecības ekonomikas institūta direktora vietniece, bet no 1988. līdz 1989. gadam viņa bija Vadošo darbinieku un Tautsaimniecības speciālistu tālākizglītības institūta rektore. 1988. gadā Kazimira Prunskiene bija viena no [[Sajūdis|Sajūža]] kustības dibinātājām, no 1989. līdz 1990. gadam viņa bija [[Lietuvas PSR]] Ministru padomes priekšsēdētāja vietniece. 1989. gadā viņu ievēlēja par PSRS tautas deputāti Šauļu teritoriālajā vēlēšanu apgabalā. 1990.–1991. gadā viņa bija atjaunotās Lietuvas premjerministre, atkāpās no premjerministres amata 1991. gada janvārī, īsi pirms asiņainajiem 13. janvāra notikumiem pie televīzijas torņa, pēc tam kad Augstākā padome atcēla viņas valdības strīdīgo lēmumu paaugstināt pārtikas cenas. Pēc neatkarības atjaunošanas Prunskienei izvirzīja apsūdzības par iespējamu sadarbību ar [[Padomju Savienība]]s [[Valsts drošības komiteja|Valsts drošības komiteju]] (VDK). 1996.–2000. gadā Prunskiene bija Seima deputāte, līdztekus no 1996. līdz 2001. gadam strādāja par Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes profesori. Seimā strādāja Ekonomikas komitejā un bija Neatkarīgo frakcijas vadītāja. 1997.–1998. gadā bija Molētu rajona pašvaldības domes deputāte. 1996.–2000., 2000.–2004. un 2004.–2008. gadā bija Seima deputāte, Seimā viņa strādāja Ekonomikas un Eiropas lietu komitejās, bija [[Ignalina]]s atomelektrostacijas reģionālo problēmu komisijas priekšsēdētāja un Zemnieku un Jaunās demokrātijas partijas frakcijas vecākā. 2004.–2008. gadā bija Lietuvas lauksaimniecības ministre. 2011. gada janvārī Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa pieņēma galīgo spriedumu, ar ko atcēla aɡrāko Lustrācijas komisijas lēmumu, ka politiķe padomju okupācijas laikā slepeni sadarbojusies ar VDK. 2012. gada februārī K. Prunskiene pārcieta smadzeņu insultu un pātrauca piedalīties valsts sabiedriskajā dzīvē, pārvietojās ratiņkrēslā un tika aprūpēta ģimenes mājās Švenčioņu rajonā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.07.2026-83-gadu-vecuma-muziba-devusies-bijusi-lietuvas-premjere-prunskiene.a656947/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi 83 gadu vecumā mūžībā devusies bijusī Lietuvas premjere Prunskiene] lsm.lv 30.07.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Prunskiene, Kazimira}} [[Kategorija:Lietuvas premjerministri]] ir19a70opc22kkdph0kqgv9fmjwm5gf 4500733 4500730 2026-07-31T04:35:29Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4500733 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Kazimira Prunskiene | attēls =Kazimira Prunskienė 2010.jpg | vārds_orģ = ''Kazimira Prunskienė'' | amats = [[Lietuvas premjerministre]] | partija = [[Lietuvas Komunistiskā partija|LKP]]<br />[[Sajūdis]] | tēvs = | dzīvesb = | māte = | bērni = | profesija = ekonomiste, politiķe | alma_mater = [[Viļņas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | dzim_dati = {{dat|1943|02|26}} | dzim_vieta = | mir_dati = {{mdv|2026|7|30|1943|02|26}} | mir_vieta = | pēctecis = [[Alberts Šimens]] | term_sākums = 1990. gada 17. marts | term_beigas = 1991. gada 10. janvāris | prezidents = | piezīmes = }} '''Kazimira Prunskiene''' ({{val-lt|Kazimira Danutė Prunskienė}}, 1943–2026) bija lietuviešu [[ekonomists|ekonomiste]] un politiķe, pirmā [[Lietuvas premjerministrs|Lietuvas valdības vadītāja]] pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gadā, bija spiesta atkāties no amata protestu dēļ, kas sākās neilɡi pirms [[1991. gada janvāra notikumi Lietuvā|Padomju armijas uzbrukuma]] 1991. gada janvārī. == Dzīvesɡājums == Dzimusi kā Kazimira Stankevičūte 1943. gada 26. februārī Vasulišķu ciemā [[Švenčone]]s rajonā. 1944. gadā [[NKVD]] nogalināja viņas tēvu. No 1949. līdz 1956. gadam mācījās Kaltanēnu septiņgadīgajā skolā, no 1956. gada Viļņas 1. vidusskolā, kuru absolvēja 1960. gadā. Studēja tautsaimniecību [[Viļņas Universitāte]]s Rūpnieciskās ekonomikas fakultātē (1960–1965), turpināja studijas aspirantūrā (1970–1971). 1971. gadā viņa aizstāvēja ekonomikas zinātņu kandidāta grādu, 1986. gadā ekonomikas zinātņu doktora grādu. No 1981. līdz 1986. gadam viņa veica zinātnisko darbu Ungārijas universitātēs, 1982.–1983., 1986. un 1988. gadā – Vācijas Federatīvās Republikas universitātēs. No 1986. līdz 1988. gadam viņa bija Lietuvas Lauksaimniecības ekonomikas institūta direktora vietniece, bet no 1988. līdz 1989. gadam viņa bija Vadošo darbinieku un Tautsaimniecības speciālistu tālākizglītības institūta rektore. 1988. gadā Kazimira Prunskiene bija viena no [[Sajūdis|Sajūža]] kustības dibinātājām, no 1989. līdz 1990. gadam viņa bija [[Lietuvas PSR]] Ministru padomes priekšsēdētāja vietniece. 1989. gadā viņu ievēlēja par PSRS tautas deputāti Šauļu teritoriālajā vēlēšanu apgabalā. 1990.–1991. gadā viņa bija atjaunotās Lietuvas premjerministre, atkāpās no premjerministres amata 1991. gada janvārī, īsi pirms asiņainajiem 13. janvāra notikumiem pie Viļņas televīzijas torņa, pēc tam kad Augstākā padome atcēla viņas valdības strīdīgo lēmumu paaugstināt pārtikas cenas. Pēc neatkarības atjaunošanas Prunskienei izvirzīja apsūdzības par iespējamu sadarbību ar [[Padomju Savienība]]s [[Valsts drošības komiteja|Valsts drošības komiteju]] (VDK). 1996.–2000. gadā Prunskiene bija Seima deputāte, līdztekus no 1996. līdz 2001. gadam strādāja par Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes profesori. Seimā strādāja Ekonomikas komitejā un bija Neatkarīgo frakcijas vadītāja. 1997.–1998. gadā bija Molētu rajona pašvaldības domes deputāte. 1996.–2000., 2000.–2004. un 2004.–2008. gadā bija Seima deputāte, Seimā viņa strādāja Ekonomikas un Eiropas lietu komitejās, bija [[Ignalina]]s atomelektrostacijas reģionālo problēmu komisijas priekšsēdētāja un Zemnieku un Jaunās demokrātijas partijas frakcijas vecākā. 2004.–2008. gadā bija Lietuvas lauksaimniecības ministre. 2011. gada janvārī Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa pieņēma galīgo spriedumu, ar ko atcēla aɡrāko Lustrācijas komisijas lēmumu, ka politiķe padomju okupācijas laikā slepeni sadarbojusies ar VDK. 2012. gada februārī K. Prunskiene pārcieta smadzeņu insultu un pātrauca piedalīties valsts sabiedriskajā dzīvē, pārvietojās ratiņkrēslā un tika aprūpēta ģimenes mājās Švenčioņu rajonā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.07.2026-83-gadu-vecuma-muziba-devusies-bijusi-lietuvas-premjere-prunskiene.a656947/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi 83 gadu vecumā mūžībā devusies bijusī Lietuvas premjere Prunskiene] lsm.lv 30.07.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Prunskiene, Kazimira}} [[Kategorija:Lietuvas premjerministri]] r616kijfl3jeyef7bb0cqanxn4pxzvg 4500741 4500733 2026-07-31T04:46:37Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4500741 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Kazimira Prunskiene | attēls =Kazimira Prunskienė 2010.jpg | vārds_orģ = ''Kazimira Prunskienė'' | amats = [[Lietuvas premjerministre]] | partija = [[Lietuvas Komunistiskā partija|LKP]]<br />[[Sajūdis]] | tēvs = | dzīvesb = | māte = | bērni = | profesija = ekonomiste, politiķe | alma_mater = [[Viļņas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | dzim_dati = {{dat|1943|02|26}} | dzim_vieta = | mir_dati = {{mdv|2026|7|30|1943|02|26}} | mir_vieta = | pēctecis = [[Alberts Šimens]] | term_sākums = 1990. gada 17. marts | term_beigas = 1991. gada 10. janvāris | prezidents = | piezīmes = }} '''Kazimira Prunskiene''' ({{val-lt|Kazimira Danutė Prunskienė}}, 1943–2026) bija lietuviešu [[ekonomists|ekonomiste]] un politiķe, pirmā [[Lietuvas premjerministrs|Lietuvas valdības vadītāja]] pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gadā, bija spiesta atkāties no amata protestu dēļ, kas sākās neilɡi pirms [[1991. gada janvāra notikumi Lietuvā|Padomju armijas uzbrukuma]] 1991. gada janvārī. == Dzīvesɡājums == Dzimusi kā Kazimira Stankevičūte 1943. gada 26. februārī Vasulišķu ciemā [[Švenčone]]s rajonā. 1944. gadā [[NKVD]] nogalināja viņas tēvu. No 1949. līdz 1956. gadam mācījās Kaltanēnu septiņgadīgajā skolā, no 1956. gada Viļņas 1. vidusskolā, kuru absolvēja 1960. gadā. Studēja tautsaimniecību [[Viļņas Universitāte]]s Rūpnieciskās ekonomikas fakultātē (1960–1965), turpināja studijas aspirantūrā (1970–1971). 1971. gadā viņa aizstāvēja ekonomikas zinātņu kandidāta grādu, 1986. gadā ekonomikas zinātņu doktora grādu. No 1981. līdz 1986. gadam viņa veica zinātnisko darbu Ungārijas universitātēs, 1982.–1983., 1986. un 1988. gadā – Vācijas Federatīvās Republikas universitātēs. No 1986. līdz 1988. gadam viņa bija Lietuvas Lauksaimniecības ekonomikas institūta direktora vietniece, bet no 1988. līdz 1989. gadam viņa bija Vadošo darbinieku un Tautsaimniecības speciālistu tālākizglītības institūta rektore. 1988. gadā Kazimira Prunskiene bija viena no [[Sajūdis|Sajūža]] kustības dibinātājām, no 1989. līdz 1990. gadam viņa bija [[Lietuvas PSR]] Ministru padomes priekšsēdētāja vietniece. 1989. gadā viņu ievēlēja par PSRS tautas deputāti Šauļu teritoriālajā vēlēšanu apgabalā. 1990.–1991. gadā viņa bija atjaunotās Lietuvas premjerministre, atkāpās no premjerministres amata 1991. gada janvārī, īsi pirms asiņainajiem 13. janvāra notikumiem pie Viļņas televīzijas torņa, pēc tam kad Augstākā padome atcēla viņas valdības strīdīgo lēmumu paaugstināt pārtikas cenas. Pēc neatkarības atjaunošanas Prunskienei izvirzīja apsūdzības par iespējamu sadarbību ar [[Padomju Savienība]]s [[Valsts drošības komiteja|Valsts drošības komiteju]] (VDK). 1996.–2000. gadā Prunskiene bija Seima deputāte, līdztekus no 1996. līdz 2001. gadam strādāja par [[Viļņas Ģedimina tehniskā universitāte|Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes[[ profesori. Seimā strādāja Ekonomikas komitejā un bija Neatkarīgo frakcijas vadītāja. 1997.–1998. gadā bija Molētu rajona pašvaldības domes deputāte. 1996.–2000., 2000.–2004. un 2004.–2008. gadā bija Seima deputāte, Seimā viņa strādāja Ekonomikas un Eiropas lietu komitejās, bija [[Ignalina]]s atomelektrostacijas reģionālo problēmu komisijas priekšsēdētāja un Zemnieku un Jaunās demokrātijas partijas frakcijas vecākā. 2004.–2008. gadā bija Lietuvas lauksaimniecības ministre. 2011. gada janvārī Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa pieņēma galīgo spriedumu, ar ko atcēla aɡrāko Lustrācijas komisijas lēmumu, ka politiķe padomju okupācijas laikā slepeni sadarbojusies ar VDK. 2012. gada februārī K. Prunskiene pārcieta smadzeņu insultu un pātrauca piedalīties valsts sabiedriskajā dzīvē, pārvietojās ratiņkrēslā un tika aprūpēta ģimenes mājās Švenčioņu rajonā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.07.2026-83-gadu-vecuma-muziba-devusies-bijusi-lietuvas-premjere-prunskiene.a656947/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi 83 gadu vecumā mūžībā devusies bijusī Lietuvas premjere Prunskiene] lsm.lv 30.07.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Prunskiene, Kazimira}} [[Kategorija:Lietuvas premjerministri]] cp5cjybmt42f8pt6xzaug003bk1steg 4500743 4500741 2026-07-31T04:47:04Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4500743 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Kazimira Prunskiene | attēls =Kazimira Prunskienė 2010.jpg | vārds_orģ = ''Kazimira Prunskienė'' | amats = [[Lietuvas premjerministre]] | partija = [[Lietuvas Komunistiskā partija|LKP]]<br />[[Sajūdis]] | tēvs = | dzīvesb = | māte = | bērni = | profesija = ekonomiste, politiķe | alma_mater = [[Viļņas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | dzim_dati = {{dat|1943|02|26}} | dzim_vieta = | mir_dati = {{mdv|2026|7|30|1943|02|26}} | mir_vieta = | pēctecis = [[Alberts Šimens]] | term_sākums = 1990. gada 17. marts | term_beigas = 1991. gada 10. janvāris | prezidents = | piezīmes = }} '''Kazimira Prunskiene''' ({{val-lt|Kazimira Danutė Prunskienė}}, 1943–2026) bija lietuviešu [[ekonomists|ekonomiste]] un politiķe, pirmā [[Lietuvas premjerministrs|Lietuvas valdības vadītāja]] pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gadā, bija spiesta atkāties no amata protestu dēļ, kas sākās neilɡi pirms [[1991. gada janvāra notikumi Lietuvā|Padomju armijas uzbrukuma]] 1991. gada janvārī. == Dzīvesɡājums == Dzimusi kā Kazimira Stankevičūte 1943. gada 26. februārī Vasulišķu ciemā [[Švenčone]]s rajonā. 1944. gadā [[NKVD]] nogalināja viņas tēvu. No 1949. līdz 1956. gadam mācījās Kaltanēnu septiņgadīgajā skolā, no 1956. gada Viļņas 1. vidusskolā, kuru absolvēja 1960. gadā. Studēja tautsaimniecību [[Viļņas Universitāte]]s Rūpnieciskās ekonomikas fakultātē (1960–1965), turpināja studijas aspirantūrā (1970–1971). 1971. gadā viņa aizstāvēja ekonomikas zinātņu kandidāta grādu, 1986. gadā ekonomikas zinātņu doktora grādu. No 1981. līdz 1986. gadam viņa veica zinātnisko darbu Ungārijas universitātēs, 1982.–1983., 1986. un 1988. gadā – Vācijas Federatīvās Republikas universitātēs. No 1986. līdz 1988. gadam viņa bija Lietuvas Lauksaimniecības ekonomikas institūta direktora vietniece, bet no 1988. līdz 1989. gadam viņa bija Vadošo darbinieku un Tautsaimniecības speciālistu tālākizglītības institūta rektore. 1988. gadā Kazimira Prunskiene bija viena no [[Sajūdis|Sajūža]] kustības dibinātājām, no 1989. līdz 1990. gadam viņa bija [[Lietuvas PSR]] Ministru padomes priekšsēdētāja vietniece. 1989. gadā viņu ievēlēja par PSRS tautas deputāti Šauļu teritoriālajā vēlēšanu apgabalā. 1990.–1991. gadā viņa bija atjaunotās Lietuvas premjerministre, atkāpās no premjerministres amata 1991. gada janvārī, īsi pirms asiņainajiem 13. janvāra notikumiem pie Viļņas televīzijas torņa, pēc tam kad Augstākā padome atcēla viņas valdības strīdīgo lēmumu paaugstināt pārtikas cenas. Pēc neatkarības atjaunošanas Prunskienei izvirzīja apsūdzības par iespējamu sadarbību ar [[Padomju Savienība]]s [[Valsts drošības komiteja|Valsts drošības komiteju]] (VDK). 1996.–2000. gadā Prunskiene bija Seima deputāte, līdztekus no 1996. līdz 2001. gadam strādāja par [[Viļņas Ģedimina tehniskā universitāte|Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes]] profesori. Seimā strādāja Ekonomikas komitejā un bija Neatkarīgo frakcijas vadītāja. 1997.–1998. gadā bija Molētu rajona pašvaldības domes deputāte. 1996.–2000., 2000.–2004. un 2004.–2008. gadā bija Seima deputāte, Seimā viņa strādāja Ekonomikas un Eiropas lietu komitejās, bija [[Ignalina]]s atomelektrostacijas reģionālo problēmu komisijas priekšsēdētāja un Zemnieku un Jaunās demokrātijas partijas frakcijas vecākā. 2004.–2008. gadā bija Lietuvas lauksaimniecības ministre. 2011. gada janvārī Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa pieņēma galīgo spriedumu, ar ko atcēla aɡrāko Lustrācijas komisijas lēmumu, ka politiķe padomju okupācijas laikā slepeni sadarbojusies ar VDK. 2012. gada februārī K. Prunskiene pārcieta smadzeņu insultu un pātrauca piedalīties valsts sabiedriskajā dzīvē, pārvietojās ratiņkrēslā un tika aprūpēta ģimenes mājās Švenčioņu rajonā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.07.2026-83-gadu-vecuma-muziba-devusies-bijusi-lietuvas-premjere-prunskiene.a656947/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi 83 gadu vecumā mūžībā devusies bijusī Lietuvas premjere Prunskiene] lsm.lv 30.07.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Prunskiene, Kazimira}} [[Kategorija:Lietuvas premjerministri]] 7bv7iefwcfe6f95ki2fhu6jqtgdcm3j 4500747 4500743 2026-07-31T04:51:38Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4500747 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Kazimira Prunskiene | attēls =Kazimira Prunskienė 2010.jpg | vārds_orģ = ''Kazimira Prunskienė'' | amats = [[Lietuvas premjerministre]] | partija = [[Lietuvas Komunistiskā partija|LKP]]<br />[[Sajūdis]] | tēvs = | dzīvesb = | māte = | bērni = | profesija = ekonomiste, politiķe | alma_mater = [[Viļņas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | dzim_dati = {{dat|1943|02|26}} | dzim_vieta = | mir_dati = {{mdv|2026|7|30|1943|02|26}} | mir_vieta = | pēctecis = [[Alberts Šimens]] | term_sākums = 1990. gada 17. marts | term_beigas = 1991. gada 10. janvāris | prezidents = | piezīmes = }} '''Kazimira Prunskiene''' ({{val-lt|Kazimira Danutė Prunskienė}}, 1943–2026) bija lietuviešu [[ekonomists|ekonomiste]] un politiķe, pirmā [[Lietuvas premjerministrs|Lietuvas valdības vadītāja]] pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gadā, bija spiesta atkāties no amata protestu dēļ, kas sākās neilɡi pirms [[1991. gada janvāra notikumi Lietuvā|Padomju armijas uzbrukuma]] 1991. gada janvārī. == Dzīvesɡājums == Dzimusi kā Kazimira Stankevičūte 1943. gada 26. februārī Vasulišķu ciemā [[Švenčone]]s rajonā. 1944. gadā [[NKVD]] nogalināja viņas tēvu. No 1949. līdz 1956. gadam mācījās [[Kaltanēni|Kaltanēnu]] septiņgadīgajā skolā, no 1956. gada Viļņas 1. vidusskolā, kuru absolvēja 1960. gadā. Studēja tautsaimniecību [[Viļņas Universitāte]]s Rūpnieciskās ekonomikas fakultātē (1960–1965), turpināja studijas aspirantūrā (1970–1971). 1971. gadā viņa aizstāvēja ekonomikas zinātņu kandidāta grādu, 1986. gadā ekonomikas zinātņu doktora grādu. No 1981. līdz 1986. gadam viņa veica zinātnisko darbu Ungārijas universitātēs, 1982.–1983., 1986. un 1988. gadā – Vācijas Federatīvās Republikas universitātēs. No 1986. līdz 1988. gadam viņa bija Lietuvas Lauksaimniecības ekonomikas institūta direktora vietniece, bet no 1988. līdz 1989. gadam viņa bija Vadošo darbinieku un Tautsaimniecības speciālistu tālākizglītības institūta rektore. 1988. gadā Kazimira Prunskiene bija viena no [[Sajūdis|Sajūža]] kustības dibinātājām, no 1989. līdz 1990. gadam viņa bija [[Lietuvas PSR]] Ministru padomes priekšsēdētāja vietniece. 1989. gadā viņu ievēlēja par PSRS tautas deputāti Šauļu teritoriālajā vēlēšanu apgabalā. 1990.–1991. gadā viņa bija atjaunotās Lietuvas premjerministre, atkāpās no premjerministres amata 1991. gada janvārī, īsi pirms asiņainajiem 13. janvāra notikumiem pie Viļņas televīzijas torņa, pēc tam kad Augstākā padome atcēla viņas valdības strīdīgo lēmumu paaugstināt pārtikas cenas. Pēc neatkarības atjaunošanas Prunskienei izvirzīja apsūdzības par iespējamu sadarbību ar [[Padomju Savienība]]s [[Valsts drošības komiteja|Valsts drošības komiteju]] (VDK). 1996.–2000. gadā Prunskiene bija Seima deputāte, līdztekus no 1996. līdz 2001. gadam strādāja par [[Viļņas Ģedimina tehniskā universitāte|Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes]] profesori. Seimā strādāja Ekonomikas komitejā un bija Neatkarīgo frakcijas vadītāja. 1997.–1998. gadā bija Molētu rajona pašvaldības domes deputāte. 1996.–2000., 2000.–2004. un 2004.–2008. gadā bija Seima deputāte, Seimā viņa strādāja Ekonomikas un Eiropas lietu komitejās, bija [[Ignalina]]s atomelektrostacijas reģionālo problēmu komisijas priekšsēdētāja un Zemnieku un Jaunās demokrātijas partijas frakcijas vecākā. 2004.–2008. gadā bija Lietuvas lauksaimniecības ministre. 2011. gada janvārī Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa pieņēma galīgo spriedumu, ar ko atcēla aɡrāko Lustrācijas komisijas lēmumu, ka politiķe padomju okupācijas laikā slepeni sadarbojusies ar VDK. 2012. gada februārī K. Prunskiene pārcieta smadzeņu insultu un pātrauca piedalīties valsts sabiedriskajā dzīvē, pārvietojās ratiņkrēslā un tika aprūpēta ģimenes mājās Švenčioņu rajonā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.07.2026-83-gadu-vecuma-muziba-devusies-bijusi-lietuvas-premjere-prunskiene.a656947/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi 83 gadu vecumā mūžībā devusies bijusī Lietuvas premjere Prunskiene] lsm.lv 30.07.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Prunskiene, Kazimira}} [[Kategorija:Lietuvas premjerministri]] n3crptfy6ohhqha38qbw73y6xek7229 4500749 4500747 2026-07-31T04:56:48Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ pap 4500749 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Kazimira Prunskiene | attēls =Kazimira Prunskienė 2010.jpg | vārds_orģ = ''Kazimira Prunskienė'' | amats = [[Lietuvas premjerministre]] | partija = [[Lietuvas Komunistiskā partija|LKP]]<br />[[Sajūdis]] | tēvs = | dzīvesb = | māte = | bērni = | profesija = ekonomiste, politiķe | alma_mater = [[Viļņas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | dzim_dati = {{dat|1943|02|26}} | dzim_vieta = | mir_dati = {{mdv|2026|7|30|1943|02|26}} | mir_vieta = | pēctecis = [[Alberts Šimens]] | term_sākums = 1990. gada 17. marts | term_beigas = 1991. gada 10. janvāris | prezidents = | piezīmes = }} '''Kazimira Prunskiene''' ({{val-lt|Kazimira Danutė Prunskienė}}, 1943–2026) bija lietuviešu [[ekonomists|ekonomiste]] un politiķe, pirmā [[Lietuvas premjerministrs|Lietuvas valdības vadītāja]] pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gadā, bija spiesta atkāties no amata protestu dēļ, kas sākās neilɡi pirms [[1991. gada janvāra notikumi Lietuvā|Padomju armijas uzbrukuma]] 1991. gada janvārī. == Dzīvesɡājums == Dzimusi kā Kazimira Stankevičūte 1943. gada 26. februārī Vasulišķu ciemā [[Švenčone]]s rajonā mežsarɡa Prana Stankeviča ģimenē. 1944. gadā [[NKVD]] nogalināja viņas tēvu. No 1949. līdz 1956. gadam mācījās [[Kaltanēni|Kaltanēnu]] septiņgadīgajā skolā, no 1956. gada Viļņas 1. vidusskolā, kuru absolvēja 1960. gadā. Studēja tautsaimniecību [[Viļņas Universitāte]]s Rūpnieciskās ekonomikas fakultātē (1960–1965), turpināja studijas aspirantūrā (1970–1971). 1971. gadā viņa aizstāvēja ekonomikas zinātņu kandidāta grādu, 1986. gadā ekonomikas zinātņu doktora grādu. No 1981. līdz 1986. gadam viņa veica zinātnisko darbu Ungārijas universitātēs, 1982.–1983., 1986. un 1988. gadā – Vācijas Federatīvās Republikas universitātēs. No 1986. līdz 1988. gadam viņa bija Lietuvas Lauksaimniecības ekonomikas institūta direktora vietniece, bet no 1988. līdz 1989. gadam viņa bija Vadošo darbinieku un Tautsaimniecības speciālistu tālākizglītības institūta rektore. 1988. gadā Kazimira Prunskiene bija viena no [[Sajūdis|Sajūža]] kustības dibinātājām, no 1989. līdz 1990. gadam viņa bija [[Lietuvas PSR]] Ministru padomes priekšsēdētāja vietniece. 1989. gadā viņu ievēlēja par PSRS tautas deputāti Šauļu teritoriālajā vēlēšanu apgabalā. 1990.–1991. gadā viņa bija atjaunotās Lietuvas premjerministre, atkāpās no premjerministres amata 1991. gada janvārī, īsi pirms asiņainajiem 13. janvāra notikumiem pie Viļņas televīzijas torņa, pēc tam kad Augstākā padome atcēla viņas valdības strīdīgo lēmumu paaugstināt pārtikas cenas. Pēc neatkarības atjaunošanas Prunskienei izvirzīja apsūdzības par iespējamu sadarbību ar [[Padomju Savienība]]s [[Valsts drošības komiteja|Valsts drošības komiteju]] (VDK). 1996.–2000. gadā Prunskiene bija Seima deputāte, līdztekus no 1996. līdz 2001. gadam strādāja par [[Viļņas Ģedimina tehniskā universitāte|Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes]] profesori. Seimā strādāja Ekonomikas komitejā un bija Neatkarīgo frakcijas vadītāja. 1997.–1998. gadā bija Molētu rajona pašvaldības domes deputāte. 1996.–2000., 2000.–2004. un 2004.–2008. gadā bija Seima deputāte, Seimā viņa strādāja Ekonomikas un Eiropas lietu komitejās, bija [[Ignalina]]s atomelektrostacijas reģionālo problēmu komisijas priekšsēdētāja un Zemnieku un Jaunās demokrātijas partijas frakcijas vecākā. 2004.–2008. gadā bija Lietuvas lauksaimniecības ministre. 2011. gada janvārī Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa pieņēma galīgo spriedumu, ar ko atcēla aɡrāko Lustrācijas komisijas lēmumu, ka politiķe padomju okupācijas laikā slepeni sadarbojusies ar VDK. 2012. gada februārī K. Prunskiene pārcieta smadzeņu insultu un pātrauca piedalīties valsts sabiedriskajā dzīvē, pārvietojās ratiņkrēslā un tika aprūpēta ģimenes mājās Švenčioņu rajonā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.07.2026-83-gadu-vecuma-muziba-devusies-bijusi-lietuvas-premjere-prunskiene.a656947/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi 83 gadu vecumā mūžībā devusies bijusī Lietuvas premjere Prunskiene] lsm.lv 30.07.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Prunskiene, Kazimira}} [[Kategorija:Lietuvas premjerministri]] muvdnk300os6iik1c9uzcphgk5935ib 4500751 4500749 2026-07-31T05:01:37Z Pirags 3757 4500751 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Kazimira Prunskiene | attēls =Kazimira Prunskienė 2010.jpg | vārds_orģ = ''Kazimira Prunskienė'' | amats = [[Lietuvas premjerministre]] | partija = [[Lietuvas Komunistiskā partija|LKP]]<br />[[Sajūdis]] | tēvs = | dzīvesb = | māte = | bērni = | profesija = ekonomiste, politiķe | alma_mater = [[Viļņas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | dzim_dati = {{dat|1943|02|26}} | dzim_vieta = | mir_dati = {{mdv|2026|7|30|1943|02|26}} | mir_vieta = | pēctecis = [[Alberts Šimens]] | term_sākums = 1990. gada 17. marts | term_beigas = 1991. gada 10. janvāris | prezidents = [[Vītauts Landsberģis]] (Augstākās Padomes priekšsēdis) | piezīmes = }} '''Kazimira Prunskiene''' ({{val-lt|Kazimira Danutė Prunskienė}}, 1943–2026) bija lietuviešu [[ekonomists|ekonomiste]] un politiķe, pirmā [[Lietuvas premjerministrs|Lietuvas valdības vadītāja]] pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gadā, bija spiesta atkāties no amata protestu dēļ, kas sākās neilɡi pirms [[1991. gada janvāra notikumi Lietuvā|Padomju armijas uzbrukuma]] 1991. gada janvārī. == Dzīvesɡājums == Dzimusi kā Kazimira Stankevičūte 1943. gada 26. februārī Vasulišķu ciemā [[Švenčone]]s rajonā mežsarɡa Prana Stankeviča ģimenē. 1944. gadā [[NKVD]] nogalināja viņas tēvu. No 1949. līdz 1956. gadam mācījās [[Kaltanēni|Kaltanēnu]] septiņgadīgajā skolā, no 1956. gada Viļņas 1. vidusskolā, kuru absolvēja 1960. gadā. Studēja tautsaimniecību [[Viļņas Universitāte]]s Rūpnieciskās ekonomikas fakultātē (1960–1965), turpināja studijas aspirantūrā (1970–1971). 1971. gadā viņa aizstāvēja ekonomikas zinātņu kandidāta grādu, 1986. gadā ekonomikas zinātņu doktora grādu. No 1981. līdz 1986. gadam viņa veica zinātnisko darbu Ungārijas universitātēs, 1982.–1983., 1986. un 1988. gadā – Vācijas Federatīvās Republikas universitātēs. No 1986. līdz 1988. gadam viņa bija Lietuvas Lauksaimniecības ekonomikas institūta direktora vietniece, bet no 1988. līdz 1989. gadam viņa bija Vadošo darbinieku un Tautsaimniecības speciālistu tālākizglītības institūta rektore. 1988. gadā Kazimira Prunskiene bija viena no [[Sajūdis|Sajūža]] kustības dibinātājām, no 1989. līdz 1990. gadam viņa bija [[Lietuvas PSR]] Ministru padomes priekšsēdētāja vietniece. 1989. gadā viņu ievēlēja par PSRS tautas deputāti Šauļu teritoriālajā vēlēšanu apgabalā. 1990.–1991. gadā viņa bija atjaunotās Lietuvas premjerministre, atkāpās no premjerministres amata 1991. gada janvārī, īsi pirms asiņainajiem 13. janvāra notikumiem pie Viļņas televīzijas torņa, pēc tam kad Augstākā padome atcēla viņas valdības strīdīgo lēmumu paaugstināt pārtikas cenas. Pēc neatkarības atjaunošanas Prunskienei izvirzīja apsūdzības par iespējamu sadarbību ar [[Padomju Savienība]]s [[Valsts drošības komiteja|Valsts drošības komiteju]] (VDK). 1996.–2000. gadā Prunskiene bija Seima deputāte, līdztekus no 1996. līdz 2001. gadam strādāja par [[Viļņas Ģedimina tehniskā universitāte|Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes]] profesori. Seimā strādāja Ekonomikas komitejā un bija Neatkarīgo frakcijas vadītāja. 1997.–1998. gadā bija Molētu rajona pašvaldības domes deputāte. 1996.–2000., 2000.–2004. un 2004.–2008. gadā bija Seima deputāte, Seimā viņa strādāja Ekonomikas un Eiropas lietu komitejās, bija [[Ignalina]]s atomelektrostacijas reģionālo problēmu komisijas priekšsēdētāja un Zemnieku un Jaunās demokrātijas partijas frakcijas vecākā. 2004.–2008. gadā bija Lietuvas lauksaimniecības ministre. 2011. gada janvārī Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa pieņēma galīgo spriedumu, ar ko atcēla aɡrāko Lustrācijas komisijas lēmumu, ka politiķe padomju okupācijas laikā slepeni sadarbojusies ar VDK. 2012. gada februārī K. Prunskiene pārcieta smadzeņu insultu un pātrauca piedalīties valsts sabiedriskajā dzīvē, pārvietojās ratiņkrēslā un tika aprūpēta ģimenes mājās Švenčioņu rajonā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.07.2026-83-gadu-vecuma-muziba-devusies-bijusi-lietuvas-premjere-prunskiene.a656947/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi 83 gadu vecumā mūžībā devusies bijusī Lietuvas premjere Prunskiene] lsm.lv 30.07.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Prunskiene, Kazimira}} [[Kategorija:Lietuvas premjerministri]] 5od6vfy4e3x7zw0ba4r2i9wco7n8bxf 4500753 4500751 2026-07-31T05:07:02Z Pirags 3757 4500753 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Kazimira Prunskiene | attēls =Kazimira Prunskienė 2010.jpg | vārds_orģ = ''Kazimira Prunskienė'' | amats = [[Lietuvas premjerministre]] | partija = [[Lietuvas Komunistiskā partija|LKP]] (1980–1990)<br />[[Sajūdis]] (1988–1990)<br>Sieviešu partija (1995–2001)<br>Zemnieku savienība (2001–2009) | tēvs = | dzīvesb = | māte = | bērni = | profesija = ekonomiste, politiķe | alma_mater = [[Viļņas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | dzim_dati = {{dat|1943|02|26}} | dzim_vieta = | mir_dati = {{mdv|2026|7|30|1943|02|26}} | mir_vieta = | pēctecis = [[Alberts Šimens]] | term_sākums = 1990. gada 17. marts | term_beigas = 1991. gada 10. janvāris | prezidents = [[Vītauts Landsberģis]] (Augstākās Padomes priekšsēdis) | piezīmes = }} '''Kazimira Prunskiene''' ({{val-lt|Kazimira Danutė Prunskienė}}, 1943–2026) bija lietuviešu [[ekonomists|ekonomiste]] un politiķe, pirmā [[Lietuvas premjerministrs|Lietuvas valdības vadītāja]] pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gadā, bija spiesta atkāties no amata protestu dēļ, kas sākās neilɡi pirms [[1991. gada janvāra notikumi Lietuvā|Padomju armijas uzbrukuma]] 1991. gada janvārī. == Dzīvesɡājums == Dzimusi kā Kazimira Stankevičūte 1943. gada 26. februārī Vasulišķu ciemā [[Švenčone]]s rajonā mežsarɡa Prana Stankeviča ģimenē. 1944. gadā [[NKVD]] nogalināja viņas tēvu. No 1949. līdz 1956. gadam mācījās [[Kaltanēni|Kaltanēnu]] septiņgadīgajā skolā, no 1956. gada Viļņas 1. vidusskolā, kuru absolvēja 1960. gadā. Studēja tautsaimniecību [[Viļņas Universitāte]]s Rūpnieciskās ekonomikas fakultātē (1960–1965), turpināja studijas aspirantūrā (1970–1971). 1971. gadā viņa aizstāvēja ekonomikas zinātņu kandidāta grādu, 1986. gadā ekonomikas zinātņu doktora grādu. No 1981. līdz 1986. gadam viņa veica zinātnisko darbu Ungārijas universitātēs, 1982.–1983., 1986. un 1988. gadā – Vācijas Federatīvās Republikas universitātēs. No 1986. līdz 1988. gadam viņa bija Lietuvas Lauksaimniecības ekonomikas institūta direktora vietniece, bet no 1988. līdz 1989. gadam viņa bija Vadošo darbinieku un Tautsaimniecības speciālistu tālākizglītības institūta rektore. 1988. gadā Kazimira Prunskiene bija viena no [[Sajūdis|Sajūža]] kustības dibinātājām, no 1989. līdz 1990. gadam viņa bija [[Lietuvas PSR]] Ministru padomes priekšsēdētāja vietniece. 1989. gadā viņu ievēlēja par PSRS tautas deputāti Šauļu teritoriālajā vēlēšanu apgabalā. 1990.–1991. gadā viņa bija atjaunotās Lietuvas premjerministre, atkāpās no premjerministres amata 1991. gada janvārī, īsi pirms asiņainajiem 13. janvāra notikumiem pie Viļņas televīzijas torņa, pēc tam kad Augstākā padome atcēla viņas valdības strīdīgo lēmumu paaugstināt pārtikas cenas. Pēc neatkarības atjaunošanas Prunskienei izvirzīja apsūdzības par iespējamu sadarbību ar [[Padomju Savienība]]s [[Valsts drošības komiteja|Valsts drošības komiteju]] (VDK). 1996.–2000. gadā Prunskiene bija Seima deputāte, līdztekus no 1996. līdz 2001. gadam strādāja par [[Viļņas Ģedimina tehniskā universitāte|Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes]] profesori. Seimā strādāja Ekonomikas komitejā un bija Neatkarīgo frakcijas vadītāja. 1997.–1998. gadā bija Molētu rajona pašvaldības domes deputāte. 1996.–2000., 2000.–2004. un 2004.–2008. gadā bija Seima deputāte, Seimā viņa strādāja Ekonomikas un Eiropas lietu komitejās, bija [[Ignalina]]s atomelektrostacijas reģionālo problēmu komisijas priekšsēdētāja un Zemnieku un Jaunās demokrātijas partijas frakcijas vecākā. 2004.–2008. gadā bija Lietuvas lauksaimniecības ministre. 2011. gada janvārī Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa pieņēma galīgo spriedumu, ar ko atcēla aɡrāko Lustrācijas komisijas lēmumu, ka politiķe padomju okupācijas laikā slepeni sadarbojusies ar VDK. 2012. gada februārī K. Prunskiene pārcieta smadzeņu insultu un pātrauca piedalīties valsts sabiedriskajā dzīvē, pārvietojās ratiņkrēslā un tika aprūpēta ģimenes mājās Švenčioņu rajonā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.07.2026-83-gadu-vecuma-muziba-devusies-bijusi-lietuvas-premjere-prunskiene.a656947/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi 83 gadu vecumā mūžībā devusies bijusī Lietuvas premjere Prunskiene] lsm.lv 30.07.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Prunskiene, Kazimira}} [[Kategorija:Lietuvas premjerministri]] ahugu82jmnuw74kfy1kqvq44mb3f8lh 4500755 4500753 2026-07-31T05:16:38Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4500755 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Kazimira Prunskiene | attēls =Kazimira Prunskienė 2010.jpg | vārds_orģ = ''Kazimira Prunskienė'' | amats = [[Lietuvas premjerministre]] | partija = [[Lietuvas Komunistiskā partija|LKP]] (1980–1990)<br />[[Sajūdis]] (1988–1990)<br>Sieviešu partija (1995–2001)<br>Zemnieku savienība (2001–2009) | tēvs = | dzīvesb = | māte = | bērni = | profesija = ekonomiste, politiķe | alma_mater = [[Viļņas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | dzim_dati = {{dat|1943|02|26}} | dzim_vieta = | mir_dati = {{mdv|2026|7|30|1943|02|26}} | mir_vieta = | pēctecis = [[Alberts Šimens]] | term_sākums = 1990. gada 17. marts | term_beigas = 1991. gada 10. janvāris | prezidents = [[Vītauts Landsberģis]] (Augstākās Padomes priekšsēdis) | piezīmes = }} '''Kazimira Prunskiene''' ({{val-lt|Kazimira Danutė Prunskienė}}, 1943–2026) bija lietuviešu [[ekonomists|ekonomiste]] un politiķe, pirmā [[Lietuvas premjerministrs|Lietuvas valdības vadītāja]] pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gadā, bija spiesta atkāties no amata protestu dēļ, kas sākās neilɡi pirms [[1991. gada janvāra notikumi Lietuvā|Padomju armijas uzbrukuma]] 1991. gada janvārī. == Dzīvesɡājums == Dzimusi kā Kazimira Stankevičūte 1943. gada 26. februārī Vasulišķu ciemā [[Švenčone]]s rajonā mežsarɡa Prana Stankeviča ģimenē. 1944. gadā [[NKVD]] nogalināja viņas tēvu. No 1949. līdz 1956. gadam mācījās [[Kaltanēni|Kaltanēnu]] septiņgadīgajā skolā, no 1956. gada Viļņas 1. vidusskolā, kuru absolvēja 1960. gadā. Studēja tautsaimniecību [[Viļņas Universitāte]]s Rūpnieciskās ekonomikas fakultātē (1960–1965), turpināja studijas aspirantūrā (1970–1971). 1971. gadā viņa aizstāvēja ekonomikas zinātņu kandidāta grādu, 1986. gadā ekonomikas zinātņu doktora grādu. No 1981. gada viņa veica zinātnisko darbu Ungārijas universitātēs, 1982.–1983. (ar [[Aleksandrs fon Humbolts|Aleksandra fon Humbolta]] stipendiju), 1986. un 1988. gadā – Vācijas Federatīvās Republikas universitātēs. No 1986. līdz 1988. gadam viņa bija Lietuvas Lauksaimniecības ekonomikas institūta direktora vietniece, bet no 1988. līdz 1989. gadam viņa bija Vadošo darbinieku un Tautsaimniecības speciālistu tālākizglītības institūta rektore. 1988. gadā Kazimira Prunskiene bija viena no [[Sajūdis|Sajūža]] kustības dibinātājām, no 1989. līdz 1990. gadam viņa bija [[Lietuvas PSR]] Ministru padomes priekšsēdētāja vietniece. 1989. gadā viņu ievēlēja par PSRS tautas deputāti Šauļu teritoriālajā vēlēšanu apgabalā. 1990.–1991. gadā viņa bija atjaunotās Lietuvas premjerministre, atkāpās no premjerministres amata 1991. gada janvārī, īsi pirms asiņainajiem 13. janvāra notikumiem pie Viļņas televīzijas torņa, pēc tam kad Augstākā padome atcēla viņas valdības strīdīgo lēmumu paaugstināt pārtikas cenas. Pēc neatkarības atjaunošanas Prunskienei izvirzīja apsūdzības par iespējamu sadarbību ar [[Padomju Savienība]]s [[Valsts drošības komiteja|Valsts drošības komiteju]] (VDK). 1996.–2000. gadā Prunskiene bija Seima deputāte, līdztekus no 1996. līdz 2001. gadam strādāja par [[Viļņas Ģedimina tehniskā universitāte|Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes]] profesori. Seimā strādāja Ekonomikas komitejā un bija Neatkarīgo frakcijas vadītāja. 1997.–1998. gadā bija Molētu rajona pašvaldības domes deputāte. 1996.–2000., 2000.–2004. un 2004.–2008. gadā bija Seima deputāte, Seimā viņa strādāja Ekonomikas un Eiropas lietu komitejās, bija [[Ignalina]]s atomelektrostacijas reģionālo problēmu komisijas priekšsēdētāja un Zemnieku un Jaunās demokrātijas partijas frakcijas vecākā. 2004.–2008. gadā bija Lietuvas lauksaimniecības ministre. 2011. gada janvārī Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa pieņēma galīgo spriedumu, ar ko atcēla aɡrāko Lustrācijas komisijas lēmumu, ka politiķe padomju okupācijas laikā slepeni sadarbojusies ar VDK. 2012. gada februārī K. Prunskiene pārcieta smadzeņu insultu un pātrauca piedalīties valsts sabiedriskajā dzīvē, pārvietojās ratiņkrēslā un tika aprūpēta ģimenes mājās Švenčioņu rajonā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.07.2026-83-gadu-vecuma-muziba-devusies-bijusi-lietuvas-premjere-prunskiene.a656947/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi 83 gadu vecumā mūžībā devusies bijusī Lietuvas premjere Prunskiene] lsm.lv 30.07.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Prunskiene, Kazimira}} [[Kategorija:Lietuvas premjerministri]] 89az073in8yt1f3ywa5xh77mh8z7ibj 4500756 4500755 2026-07-31T05:21:09Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4500756 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Kazimira Prunskiene | attēls =Kazimira Prunskienė 2010.jpg | vārds_orģ = ''Kazimira Prunskienė'' | amats = [[Lietuvas premjerministre]] | partija = [[Lietuvas Komunistiskā partija|LKP]] (1980–1990)<br />[[Sajūdis]] (1988–1990)<br>Sieviešu partija (1995–2001)<br>Zemnieku savienība (2001–2009) | tēvs = | dzīvesb = | māte = | bērni = | profesija = ekonomiste, politiķe | alma_mater = [[Viļņas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | dzim_dati = {{dat|1943|02|26}} | dzim_vieta = | mir_dati = {{mdv|2026|7|30|1943|02|26}} | mir_vieta = | pēctecis = [[Alberts Šimens]] | term_sākums = 1990. gada 17. marts | term_beigas = 1991. gada 10. janvāris | prezidents = [[Vītauts Landsberģis]] (Augstākās Padomes priekšsēdis) | piezīmes = }} '''Kazimira Prunskiene''' ({{val-lt|Kazimira Danutė Prunskienė}}, 1943–2026) bija lietuviešu [[ekonomists|ekonomiste]] un politiķe, pirmā [[Lietuvas premjerministrs|Lietuvas valdības vadītāja]] pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gadā, bija spiesta atkāties no amata protestu dēļ, kas sākās neilɡi pirms [[1991. gada janvāra notikumi Lietuvā|Padomju armijas uzbrukuma]] 1991. gada janvārī. == Dzīvesɡājums == Dzimusi kā Kazimira Stankevičūte 1943. gada 26. februārī Vasulišķu ciemā [[Švenčone]]s rajonā mežsarɡa Prana Stankeviča ģimenē. 1944. gadā [[NKVD]] nogalināja viņas tēvu. No 1949. līdz 1956. gadam mācījās [[Kaltanēni|Kaltanēnu]] septiņgadīgajā skolā, no 1956. gada Viļņas 1. vidusskolā, kuru absolvēja 1960. gadā. Studēja tautsaimniecību [[Viļņas Universitāte]]s Rūpnieciskās ekonomikas fakultātē (1960–1965), turpināja studijas aspirantūrā (1970–1971). 1971. gadā viņa Rīɡā aizstāvēja ekonomikas zinātņu kandidāta grādu, 1986. gadā ekonomikas zinātņu doktora grādu. No 1981. gada viņa veica zinātnisko darbu Ungārijas universitātēs, 1982.–1983. (ar [[Aleksandrs fon Humbolts|Aleksandra fon Humbolta]] stipendiju), 1986. un 1988. gadā – Vācijas Federatīvās Republikas universitātēs. No 1986. līdz 1988. gadam viņa bija Lietuvas Lauksaimniecības ekonomikas institūta direktora vietniece, bet no 1988. līdz 1989. gadam viņa bija Vadošo darbinieku un Tautsaimniecības speciālistu tālākizglītības institūta rektore. 1988. gadā Kazimira Prunskiene bija viena no [[Sajūdis|Sajūža]] kustības dibinātājām, no 1989. līdz 1990. gadam viņa bija [[Lietuvas PSR]] Ministru padomes priekšsēdētāja vietniece. 1989. gadā viņu ievēlēja par PSRS tautas deputāti Šauļu teritoriālajā vēlēšanu apgabalā. 1990.–1991. gadā viņa bija atjaunotās Lietuvas premjerministre, atkāpās no premjerministres amata 1991. gada janvārī, īsi pirms asiņainajiem 13. janvāra notikumiem pie Viļņas televīzijas torņa, pēc tam kad Augstākā padome atcēla viņas valdības strīdīgo lēmumu paaugstināt pārtikas cenas. Pēc neatkarības atjaunošanas Prunskienei izvirzīja apsūdzības par iespējamu sadarbību ar [[Padomju Savienība]]s [[Valsts drošības komiteja|Valsts drošības komiteju]] (VDK). 1996.–2000. gadā Prunskiene bija Seima deputāte, līdztekus no 1996. līdz 2001. gadam strādāja par [[Viļņas Ģedimina tehniskā universitāte|Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes]] profesori. Seimā strādāja Ekonomikas komitejā un bija Neatkarīgo frakcijas vadītāja. 1997.–1998. gadā bija Molētu rajona pašvaldības domes deputāte. 1996.–2000., 2000.–2004. un 2004.–2008. gadā bija Seima deputāte, Seimā viņa strādāja Ekonomikas un Eiropas lietu komitejās, bija [[Ignalina]]s atomelektrostacijas reģionālo problēmu komisijas priekšsēdētāja un Zemnieku un Jaunās demokrātijas partijas frakcijas vecākā. 2004.–2008. gadā bija Lietuvas lauksaimniecības ministre. 2011. gada janvārī Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa pieņēma galīgo spriedumu, ar ko atcēla aɡrāko Lustrācijas komisijas lēmumu, ka politiķe padomju okupācijas laikā slepeni sadarbojusies ar VDK. 2012. gada februārī K. Prunskiene pārcieta smadzeņu insultu un pātrauca piedalīties valsts sabiedriskajā dzīvē, pārvietojās ratiņkrēslā un tika aprūpēta ģimenes mājās Švenčioņu rajonā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.07.2026-83-gadu-vecuma-muziba-devusies-bijusi-lietuvas-premjere-prunskiene.a656947/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi 83 gadu vecumā mūžībā devusies bijusī Lietuvas premjere Prunskiene] lsm.lv 30.07.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Prunskiene, Kazimira}} [[Kategorija:Lietuvas premjerministri]] hlvojmzl21esiw29c23yrlgsy3skyfw 0 636365 4500602 2026-07-30T19:01:00Z Baisulis 11523 jauns raksts....... 4500602 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Maržāna Sātrāpī | vārds_orig = مرجان ساتراپی | attēls = Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg | komentārs = Maržāna Sātrāpī 2008. gadā | dz vārds = Maržāna Ebrahimi | dz datums = {{dat|1969|11|22}} | dz vieta = [[Rasht]], Imperial State of Iran | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2026|6|4|1969|11|22}} | mirš vieta = {{vieta|Francija|Parīze}} | nodarbošanās = māksliniece, kinorežisore, scenāriste | darbības gadi = 2002—pašlaik | dzīvesbiedrs = | paraksts = | paraksts_izm = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Maržāna Sātrāpī''' ({{val|fa|مرجان ساتراپی}}; dzimusi {{dat|1969|11|22}}, mirusi {{dat|2026|6|4}}) bija irāņu un [[franči|franču]]<ref name="lesechos">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lesechos.fr/info/loisirs/4575729.htm?xtor=RSS-2000|title=Vingt-deux films pour une palme d'Or|website=Lesechos.fr|access-date=8 December 2018}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|title = Marjane Satrapi|url = https://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2008/01/18/AR2008011800888.html|newspaper = The Washington Post|date = 20 January 2008|access-date = 10 February 2016|issn = 0190-8286|language = en|archive-date = 13 July 2017|archive-url = https://web.archive.org/web/20170713182659/http://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2008/01/18/AR2008011800888.html|dead-url=no}}</ref> izcelsmes [[komikss|komiksu]] autore, kinorežisore un bērnu grāmatu autore. Viņas pazīstamāko darbu vidū ir [[grafiskais romāns]] "[[Persepolisa (komikss)|Persepolisa]]" (''Persepolis'') un tā [[Persepolisa|ekranizācija]], grafiskie romāni ''Poulet aux prunes'', ''Femme, vie, liberté'',<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Baley |first=Sian |date=12 October 2023 |title=Seven Stories snaps up Woman, Life, Freedom edited by Satrapi |url=https://www.thebookseller.com/rights/seven-stories-snaps-up-woman-life-freedom-edited-by-satrapi |access-date=27 August 2024 |website=The Bookseller}}</ref> melnā kinokomēdija "[[Balsis (2014. gada filma)|Balsis]]" un [[Marija Sklodovska-Kirī|Marijas Kirī]] biogrāfiskā filma "[[Bīstamais elements]]" (''Radioactive'', 2019). "Persepolisa" panākumi padarīja Sātrāpī par vienu no visplašāk lasītajām Irānas rakstniecēm pasaulē, un viņas loma filmas adaptācijas līdzrežisora amatā noveda pie tā, ka viņa kļuva par pirmo sievieti, kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā animācijas filma]]".<ref>{{Ziņu atsauce |last=Loffhagen |first=Emma |date=4 June 2026 |title=Marjane Satrapi, creator of Persepolis and acclaimed French-Iranian artist, dies aged 56 |url=https://www.theguardian.com/books/2026/jun/04/marjane-satrapi-creator-of-persepolis-and-acclaimed-french-iranian-artist-dies-aged-56 |access-date=4 June 2026 |work=The Guardian |language=en |issn=0261-3077}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sātrāpī, Maržāna}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Cēzara balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Francijas kinorežisori]] [[Kategorija:Irānas kinorežisori]] [[Kategorija:Komiksu mākslinieki]] [[Kategorija:Komiksu rakstnieki]] ts8ucgt8rdzrauyozduxwc1c4gd8w2f 4500609 4500602 2026-07-30T19:12:53Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4500609 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Maržāna Sātrāpī | vārds_orig = مرجان ساتراپی | attēls = Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg | komentārs = Maržāna Sātrāpī 2008. gadā | dz vārds = Maržāna Ebrahimi | dz datums = {{dat|1969|11|22}} | dz vieta = [[Attēls:State flag of Iran (1964–1980).svg|25px]] [[Rešta]], [[Pehlevī Irāna]] | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2026|6|4|1969|11|22}} | mirš vieta = {{vieta|Francija|Parīze}} | nodarbošanās = māksliniece, kinorežisore, scenāriste | darbības gadi = 2002—pašlaik | dzīvesbiedrs = | paraksts = | paraksts_izm = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Maržāna Sātrāpī''' ({{val|fa|مرجان ساتراپی}}; dzimusi {{dat|1969|11|22}}, mirusi {{dat|2026|6|4}}) bija irāņu un [[franči|franču]]<ref name="lesechos">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lesechos.fr/info/loisirs/4575729.htm?xtor=RSS-2000|title=Vingt-deux films pour une palme d'Or|website=Lesechos.fr|access-date=8 December 2018}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|title = Marjane Satrapi|url = https://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2008/01/18/AR2008011800888.html|newspaper = The Washington Post|date = 20 January 2008|access-date = 10 February 2016|issn = 0190-8286|language = en|archive-date = 13 July 2017|archive-url = https://web.archive.org/web/20170713182659/http://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2008/01/18/AR2008011800888.html|dead-url=no}}</ref> [[komikss|komiksu]] autore, kinorežisore un bērnu grāmatu autore. Viņas pazīstamāko darbu vidū ir [[grafiskais romāns]] "[[Persepolisa (komikss)|Persepolisa]]" (''Persepolis'') un tā [[Persepolisa|ekranizācija]], grafiskie romāni ''Poulet aux prunes'', ''Femme, vie, liberté'',<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Baley |first=Sian |date=12 October 2023 |title=Seven Stories snaps up Woman, Life, Freedom edited by Satrapi |url=https://www.thebookseller.com/rights/seven-stories-snaps-up-woman-life-freedom-edited-by-satrapi |access-date=27 August 2024 |website=The Bookseller}}</ref> melnā kinokomēdija "[[Balsis (2014. gada filma)|Balsis]]" un [[Marija Sklodovska-Kirī|Marijas Kirī]] biogrāfiskā filma "[[Bīstamais elements]]" (''Radioactive'', 2019). "Persepolisa" panākumi padarīja Sātrāpī par vienu no visplašāk lasītajām Irānas rakstniecēm pasaulē, un viņas loma filmas adaptācijas līdzrežisora amatā noveda pie tā, ka viņa kļuva par pirmo sievieti, kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā animācijas filma]]".<ref>{{Ziņu atsauce |last=Loffhagen |first=Emma |date=4 June 2026 |title=Marjane Satrapi, creator of Persepolis and acclaimed French-Iranian artist, dies aged 56 |url=https://www.theguardian.com/books/2026/jun/04/marjane-satrapi-creator-of-persepolis-and-acclaimed-french-iranian-artist-dies-aged-56 |access-date=4 June 2026 |work=The Guardian |language=en |issn=0261-3077}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sātrāpī, Maržāna}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Cēzara balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Francijas kinorežisori]] [[Kategorija:Irānas kinorežisori]] [[Kategorija:Komiksu mākslinieki]] [[Kategorija:Komiksu rakstnieki]] st1a7smildw7a5dbd8tyhht274h3ql6 0 636366 4500603 2026-07-30T19:01:34Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Maržāna Sātrāpī]] 4500603 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Maržāna Sātrāpī]] ssftfeild8is6zunj22ji8hqm6q03er 0 636367 4500606 2026-07-30T19:06:30Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Maržāna Sātrāpī]] 4500606 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Maržāna Sātrāpī]] ssftfeild8is6zunj22ji8hqm6q03er 0 636368 4500608 2026-07-30T19:12:18Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Taisns leņķis]] 4500608 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Taisns leņķis]] sum4mikdtsyo3lyx3b3jw9vdc7qo8f0 0 636369 4500617 2026-07-30T19:16:12Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Maržāna Sātrāpī]] 4500617 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Maržāna Sātrāpī]] ssftfeild8is6zunj22ji8hqm6q03er 3 636370 4500621 2026-07-30T19:20:41Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4500621 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Vatenis}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 30. jūlijs, plkst. 22.20 (EEST) p88cidrvb4aleeg43dnzdmmshcjmjoj 0 636371 4500623 2026-07-30T19:27:12Z Korpo 148344 /* */ 4500623 wikitext text/x-wiki {{Infobox apdzīvota vieta|nosaukums=Hauho|attēls_ģerbonis=Hauho.vaakuna.svg|valsts=Somija|novads=Kanta-Hēme|dibināts=1868|likvidēts=2009|iekļauts=[[Hēmenlinna]]|platība=443,13 km²|iedzīvotāji=3971|iedzīvotāju_gads=2006}} '''Hauho''' ir bijusī [[Somijas pašvaldības|pašvaldība]] [[Somija|Somijā]], [[Kanta-Hēme]] reģionā. 2009. gada 1. janvārī tā tika pievienota [[Hēmenlinna|Hēmenlinnai]] un tagad ir pilsētas daļa. == Vēsture == Pirmoreiz rakstītajos avotos Hauho minēta 1329. gadā. Viduslaiku Svētā Jāņa akmens baznīca tika uzcelta 15. gadsimta beigās un ir saglabājusies līdz mūsdienām. == Ģeogrāfija == Hauho atrodas netālu no Somijas aprēķinātā iedzīvotāju ģeogrāfiskā centra. Bijušās pašvaldības administratīvais centrs atrodas aptuveni 32 km no [[Hēmenlinna|Hēmenlinnas]], 63 km no [[Tampere|Tamperes]] un 132 km no [[Helsinki|Helsinkiem]]. Lauksaimniecība tradicionāli ir bijusi nozīmīga vietējās ekonomikas nozare. == Ievērojami cilvēki == * [[Johan Wilhelm Rangell]] (1894–1982), Somijas premjerministrs. * [[Johan Richard Danielson-Kalmari]]. * [[Axel Fredrik Charpentier]]. * '''Roope Juntula''' (1871–1952), zemnieks un zemes īpašnieks, kuru vairāki pētnieki uzskata par vienu no Bertolta Brehta lugas ''Kungs Puntila un viņa kalps Mati'' galvenā varoņa Puntilas vēsturiskajiem prototipiem. == Atsauces == <references /> ssfh4iogguufuyeaoe06693wryfs2ox 4500769 4500623 2026-07-31T06:17:28Z Egilus 27634 4500769 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste |name=Hauho |image_shield=Hauho.vaakuna.svg | subdivision_type = valsts | subdivision_type1 = reģions | subdivision_type2 = novads | subdivision_name = Somija | subdivision_name1 = Dienvidsomija | subdivision_name2 = Kantaheme | established_title = Dibināta | established_date = 1868 | established_title2 = Likvidēta | established_date2 = 2009 |area_total_km2 =443,13 |population_total=3971 |population_as_of=2006}} '''Hauho''' ir bijusī [[Somijas pašvaldības|pašvaldība]] [[Somija|Somijā]], [[Kantaheme]]s reģionā. 2009. gada 1. janvārī tā tika pievienota [[Hemēnlinna]]i un tagad ir pilsētas daļa. == Vēsture == Pirmoreiz rakstītajos avotos Hauho minēta 1329. gadā. Viduslaiku Svētā Jāņa akmens baznīca tika uzcelta 15. gadsimta beigās un ir saglabājusies līdz mūsdienām. == Ģeogrāfija == Hauho atrodas netālu no Somijas aprēķinātā iedzīvotāju ģeogrāfiskā centra. Bijušās pašvaldības administratīvais centrs atrodas aptuveni 32 km no [[Hemēnlinna]]s, 63 km no [[Tampere]]s un 132 km no [[Helsinki]]em. Lauksaimniecība tradicionāli ir bijusi nozīmīga vietējās ekonomikas nozare. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Somijas ģeogrāfija]] m6ni2cpobl72ct6rsfrkyptb43h643r 0 636372 4500631 2026-07-30T19:56:49Z Korpo 148344 /* */ 4500631 wikitext text/x-wiki {{Sala|nosaukums=Korpo|oriģinālais_nosaukums=Korppoo|attēls=Prästgårdens småbåtshamn vid Kuggviken i Korpo, den 28 juni 2007, bild 11.JPG|attēla_apraksts=Mazo laivu osta Prästgården pie Kuggviken līča Korpo salā|valsts=[[Somija]]|reģions=[[Somijas Dienvidrietumi]]|pašvaldība=[[Pargasa]]|jūra=[[Arhipelāga jūra]] ([[Baltijas jūra]])|platība=170,11 km²}} '''Korpo''' (somu: ''Korppoo'', zviedru: ''Korpo'') ir sala un bijusī pašvaldība [[Somija|Somijā]], kas atrodas [[Arhipelāga jūra|Arhipelāga jūrā]] pie [[Somijas Dienvidrietumi|Somijas Dienvidrietumu]] krasta. Mūsdienās sala ietilpst [[Pargasa]] pilsētas sastāvā. Līdz 2009. gadam Korpo bija patstāvīga pašvaldība. 2009. gada 1. janvārī tā tika apvienota ar [[Houtskär]], [[Iniö]], [[Nauvo]] un [[Pargasa]] pašvaldībām, izveidojot jauno [[Väståboland]] pilsētu. 2012. gadā pilsētas nosaukums tika mainīts atpakaļ uz Pargasu (somu: ''Parainen''). Korpo sastāv no vairākām salām un ir daļa no [[Turku arhipelāgs|Turku arhipelāga]]. Reģions ir pazīstams ar savu dabu, jūras ainavām un tradicionālo Somijas arhipelāga kultūru. Korpo klimats atšķiras no Somijas kontinentālās daļas klimata: vasaras parasti ir vēsākas, bet ziemas maigākas. Arhipelāgs tiek uzskatīts par reģionu ar īsāko ziemu Somijā. == Skatīt arī == * [[Turku arhipelāgs]] * [[Pargasa]] * [[Korpo baznīca]] == Atsauces == <references /> 865x5vvya9dloaf2z7ln76c7binojov 4500763 4500631 2026-07-31T05:52:15Z Egilus 27634 Man neizdevās sakārtot salas veidni un nepielec, kas tur nav labi. 4500763 wikitext text/x-wiki <!-- {{Salu infokaste |nosaukums = Korpo |attēls = Prästgårdens småbåtshamn vid Kuggviken i Korpo, den 28 juni 2007, bild 11.JPG |attēla paraksts = Mazo laivu osta Prestgordenā pie Kugvikena līča Korpo salā |valsts = {{FIN}} |platība =170,11 km² }} --> '''Korpo''' ({{val|fi|Korppoo}}, {{val|se|Korpo}}) ir sala un bijusī pašvaldība [[Somija|Somijā]], kas atrodas [[Arhipelāga jūra|Arhipelāga jūrā]] pie [[Somijas Dienvidrietumi|Somijas Dienvidrietumu]] krasta. Mūsdienās sala ietilpst [[Pargasa]]s pilsētas pašvaldības sastāvā. Līdz 2009. gadam Korpo bija patstāvīga pašvaldība. 2009. gada 1. janvārī tā tika apvienota ar [[Houtšēra]]s, [[Iniē]], [[Nauvo]] un [[Pargasa]]s pašvaldībām, izveidojot jaunu [[Vestebulanda]]s pilsētas pašvaldību ar centru Pargasas salā. 2012. gadā pilsētas nosaukums tika mainīts atpakaļ uz Pargasu ({{val|fi|Parainen}}. Korpo sastāv no vairākām salām un ir daļa no [[Turku arhipelāgs|Turku arhipelāga]]. Reģions ir pazīstams ar savu dabu, jūras ainavām un tradicionālo Somijas arhipelāga kultūru. Korpo klimats atšķiras no Somijas kontinentālās daļas klimata: vasaras parasti ir vēsākas, bet ziemas maigākas. Arhipelāgs tiek uzskatīts par reģionu ar īsāko ziemu Somijā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Somijas salas]] qyvoipk655om6s2yu3mf1a9u9y6c9qq 4500775 4500763 2026-07-31T06:34:08Z Egilus 27634 4500775 wikitext text/x-wiki <!-- {{Salu infokaste |nosaukums = Korpo |attēls = Prästgårdens småbåtshamn vid Kuggviken i Korpo, den 28 juni 2007, bild 11.JPG |attēla paraksts = Mazo laivu osta Prestgordenā pie Kugvikena līča Korpo salā |valsts = {{FIN}} |platība =170,11 km² }} --> '''Korpo''' ({{val|fi|Korppoo}}, {{val|se|Korpo}}) ir sala un bijusī pašvaldība [[Somija|Somijā]], kas atrodas [[Arhipelāga jūra|Arhipelāga jūrā]] pie [[Somijas Dienvidrietumi|Somijas Dienvidrietumu]] krasta. Mūsdienās sala ietilpst [[Pargasa]]s pilsētas pašvaldības sastāvā. Līdz 2009. gadam Korpo bija patstāvīga pašvaldība. 2009. gada 1. janvārī tā tika apvienota ar [[Houtšēra]]s, [[Iniē]], [[Nauvo]] un [[Pargasa]]s pašvaldībām, izveidojot jaunu [[Vestebulanda]]s pilsētas pašvaldību ar centru Pargasas salā. 2012. gadā pilsētas nosaukums tika mainīts atpakaļ uz Pargasu ({{val|fi|Parainen}}). Korpo sastāv no vairākām salām un ir daļa no [[Turku arhipelāgs|Turku arhipelāga]]. Reģions ir pazīstams ar savu dabu, jūras ainavām un tradicionālo Somijas arhipelāga kultūru. Korpo klimats atšķiras no Somijas kontinentālās daļas klimata: vasaras parasti ir vēsākas, bet ziemas maigākas. Arhipelāgs tiek uzskatīts par reģionu ar īsāko ziemu Somijā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Somijas salas]] fks7urb7mh2ba7f9mkl5fx5fnqhbjqi 0 636373 4500635 2026-07-30T20:14:45Z Cirkulis11 92566 Izveidoju lapu par Rail Baltica staciju Lidostā "Rīga", ko vēlāk papildināšu. Droši var papildināt paši. 4500635 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Lidosta "Rīga" | tips = pieturas punkts | attēls = Construction of Riga Airport Train Station - March 2026 (3).jpg | attēla_apraksts = Stacija būvniecības stadijā 2026. gada martā | karte = Rīga | pushpin_label_position = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lidosta "Rīga"|Rīga—Lidosta "Rīga"]] | atvērta = | slēgta = | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = | platformu_tips = | sliežu_ceļi = | adrese = | latd = 56 | latm = 55 | lats = 18.893 | latNS = N | longd = 23 | longm = 58 | longs = 59.892 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Zasulauks (stacija)|Zasulauks]] (4 km) <br /> [[Torņakalns (stacija)|Torņakalns]] (7 km) <br /> [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]] (9 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Imanta (stacija)|Imanta]] (3 km) <br /> [[Zolitūde (stacija)|Zolitūde]] (4 km) <br /> [[Depo (stacija)|Depo]] (4 km) | attālums_līdz_Rīgai = 9 }} '''Lidosta "Rīga"''' būs dzelzceļa stacija [[Mārupes novads|Mārupes novadā]], jaunajā [[Rail Baltica]] līnijā [[Dzelceļa līnija Rīga – Lidosta "Rīga"|Rīga – Lidosta "Rīga"]]. Tas atradīsies pie [[Rīgas lidosta|Starptautiskās lidostas "Rīga"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-lidosta-riga|title=Rail Baltica stacija starptautiskajā lidostā "Rīga"|website=edzl.lv|access-date=2026-07-30|language=lv}}</ref> Stacijas būvniecību pie lidostas sāka [[2021. gads|2021.]] gada [[30. jūnijs|30. jūnijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/|title=Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-30|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] eorudbugq1s85pwyxuanh6w1v8gnsmm 4500637 4500635 2026-07-30T20:21:27Z Cirkulis11 92566 Pievienoju saiti uz vikikrātuvi 4500637 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Lidosta "Rīga" | tips = pieturas punkts | attēls = Construction of Riga Airport Train Station - March 2026 (3).jpg | attēla_apraksts = Stacija būvniecības stadijā 2026. gada martā | karte = Rīga | pushpin_label_position = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lidosta "Rīga"|Rīga—Lidosta "Rīga"]] | atvērta = | slēgta = | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = | platformu_tips = | sliežu_ceļi = | adrese = | latd = 56 | latm = 55 | lats = 18.893 | latNS = N | longd = 23 | longm = 58 | longs = 59.892 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Zasulauks (stacija)|Zasulauks]] (4 km) <br /> [[Torņakalns (stacija)|Torņakalns]] (7 km) <br /> [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]] (9 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Imanta (stacija)|Imanta]] (3 km) <br /> [[Zolitūde (stacija)|Zolitūde]] (4 km) <br /> [[Depo (stacija)|Depo]] (4 km) | attālums_līdz_Rīgai = 9 }} '''Lidosta "Rīga"''' būs dzelzceļa stacija [[Mārupes novads|Mārupes novadā]], jaunajā [[Rail Baltica]] līnijā [[Dzelceļa līnija Rīga – Lidosta "Rīga"|Rīga – Lidosta "Rīga"]]. Tas atradīsies pie [[Rīgas lidosta|Starptautiskās lidostas "Rīga"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-lidosta-riga|title=Rail Baltica stacija starptautiskajā lidostā "Rīga"|website=edzl.lv|access-date=2026-07-30|language=lv}}</ref> Stacijas būvniecību pie lidostas sāka [[2021. gads|2021.]] gada [[30. jūnijs|30. jūnijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/|title=Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-30|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Vikikrātuves kategorija | Construction of Riga Airport station}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] hwf0chzc6ft7h5hb9htn6gwu65silrc 4500644 4500637 2026-07-30T20:34:03Z Papuass 88 /* */ 4500644 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Lidosta "Rīga" | tips = pieturas punkts | attēls = Construction of Riga Airport Train Station - March 2026 (3).jpg | attēla_apraksts = Stacija būvniecības stadijā 2026. gada martā | karte = Rīga | pushpin_label_position = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lidosta "Rīga"|Rīga—Lidosta "Rīga"]] | atvērta = | slēgta = | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = | platformu_tips = | sliežu_ceļi = | adrese = | latd = 56 | latm = 55 | lats = 18.893 | latNS = N | longd = 23 | longm = 58 | longs = 59.892 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Zasulauks (stacija)|Zasulauks]] (4 km) <br /> [[Torņakalns (stacija)|Torņakalns]] (7 km) <br /> [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]] (9 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Imanta (stacija)|Imanta]] (3 km) <br /> [[Zolitūde (stacija)|Zolitūde]] (4 km) <br /> [[Depo (stacija)|Depo]] (4 km) | attālums_līdz_Rīgai = 9 }} '''Lidosta "Rīga"''' būs dzelzceļa stacija [[Mārupes novads|Mārupes novadā]], jaunajā [[Rail Baltica]] līnijā [[Dzelceļa līnija Rīga – Lidosta "Rīga"|Rīga – Lidosta "Rīga"]]. Tā atradīsies pie [[Rīgas lidosta|Starptautiskās lidostas "Rīga"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-lidosta-riga|title=Rail Baltica stacija starptautiskajā lidostā "Rīga"|website=edzl.lv|access-date=2026-07-30|language=lv}}</ref> Stacijas būvniecību pie lidostas sāka [[2021. gads|2021.]] gada [[30. jūnijs|30. jūnijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/|title=Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-30|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Vikikrātuves kategorija | Construction of Riga Airport station}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] 0qes05cycxo3jqsbirhjee07kh9wy20 4500660 4500644 2026-07-30T21:28:14Z Votre Provocateur 111653 4500660 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Lidosta "Rīga" | tips = pieturas punkts | attēls = Construction of Riga Airport Train Station - March 2026 (3).jpg | attēla_apraksts = Stacija būvniecības stadijā 2026. gada martā | karte = Rīga | pushpin_label_position = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lidosta "Rīga"|Rīga—Lidosta "Rīga"]] | atvērta = | slēgta = | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = | platformu_tips = | sliežu_ceļi = | adrese = | latd = 56 | latm = 55 | lats = 18.893 | latNS = N | longd = 23 | longm = 58 | longs = 59.892 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Zasulauks (stacija)|Zasulauks]] (4 km) <br /> [[Torņakalns (stacija)|Torņakalns]] (7 km) <br /> [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]] (9 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Imanta (stacija)|Imanta]] (3 km) <br /> [[Zolitūde (stacija)|Zolitūde]] (4 km) <br /> [[Depo (stacija)|Depo]] (4 km) | attālums_līdz_Rīgai = 9 }} '''Lidosta "Rīga"''' būs dzelzceļa stacija [[Mārupes novads|Mārupes novadā]], jaunajā ''[[Rail Baltica]]'' līnijā [[Dzelceļa līnija Rīga – Lidosta "Rīga"|Rīga – Lidosta "Rīga"]]. Tā atradīsies pie [[Rīgas lidosta|Starptautiskās lidostas "Rīga"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-lidosta-riga|title=Rail Baltica stacija starptautiskajā lidostā "Rīga"|website=edzl.lv|access-date=2026-07-30|language=lv}}</ref> Lidostas "Rīga" dzelzceļa stacija ir daļa no starptautiskā ''[[Rail Baltica]]'' projekta, kura mērķis ir izveidot modernu Eiropas standarta platuma dzelzceļa savienojumu starp [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un pārējo [[Eiropa|Eiropu]]. Stacija kalpos kā viens no nozīmīgākajiem multimodālajiem transporta mezgliem [[Latvija|Latvijā]]. == Vēsture == Stacijas būvniecību pie lidostas sāka [[2021. gads|2021.]] gada [[30. jūnijs|30. jūnijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/|title=Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-30|language=lv}}</ref> Projektu īsteno uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas, bet būvdarbus veic personu apvienība B.S.L. Infra, kurā ietilpst ''Swietelsky'' AG, SIA Binders un AS LNK ''Industries''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/rail-baltica-stacijas-un-infrastrukturas-buvnieciba-lidosta-riga-saksies-sa-gada-30-junija|title=Rail Baltica stacijas un infrastruktūras būvniecība lidostā „Rīga” sāksies šā gada 30. jūnijā {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2026-07-30|language=lv}}</ref> Projekta ietvaros tiek izbūvēta jauna ''Rail Baltica'' dzelzceļa stacija, aptuveni 6 km gara estakāde, dzelzceļa infrastruktūra un sliežu ceļi, kas savienos lidostu ar Rīgas centru un topošo ''Rail Baltica'' pamattrasi. Stacija būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un aviācijas savienojuma centrs Baltijā, nodrošinot ērtu pārsēšanos starp vilcieniem un avioreisiem. Būvdarbi tiek organizēti pa posmiem, lai netraucētu lidostas ikdienas darbību. == Atsauces == {{atsauces}} {{Vikikrātuves kategorija | Construction of Riga Airport station}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] s5ui3hqgs9t50s2jqx087cudkse53j0 4500764 4500660 2026-07-31T05:52:42Z Kikos 3705 /* ievads */ 4500764 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Lidosta "Rīga" | tips = pieturas punkts | attēls = Construction of Riga Airport Train Station - March 2026 (3).jpg | attēla_apraksts = Stacija estakādes būvniecības stadijā 2026. gada martā | karte = Rīga | pushpin_label_position = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lidosta "Rīga"|Rīga—Lidosta "Rīga"]] | atvērta = | slēgta = | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = | platformu_tips = | sliežu_ceļi = | adrese = | latd = 56 | latm = 55 | lats = 18.893 | latNS = N | longd = 23 | longm = 58 | longs = 59.892 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Zasulauks (stacija)|Zasulauks]] (4 km) <br /> [[Torņakalns (stacija)|Torņakalns]] (7 km) <br /> [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]] (9 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Imanta (stacija)|Imanta]] (3 km) <br /> [[Zolitūde (stacija)|Zolitūde]] (4 km) <br /> [[Depo (stacija)|Depo]] (4 km) | attālums_līdz_Rīgai = 9 }} '''Lidosta "Rīga"''' būs dzelzceļa stacija [[Mārupes novads|Mārupes novadā]], jaunajā ''[[Rail Baltica]]'' līnijā [[Dzelceļa līnija Rīga – Lidosta "Rīga"|Rīga – Lidosta "Rīga"]]. Tā atradīsies pie [[Rīgas lidosta|Starptautiskās lidostas "Rīga"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-lidosta-riga|title=Rail Baltica stacija starptautiskajā lidostā "Rīga"|website=edzl.lv|access-date=2026-07-30|language=lv}}</ref> Lidostas "Rīga" dzelzceļa stacija ir daļa no starptautiskā ''[[Rail Baltica]]'' projekta, kura mērķis ir izveidot modernu Eiropas standarta platuma dzelzceļa savienojumu starp [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un pārējo [[Eiropa|Eiropu]]. Stacija kalpos kā viens no nozīmīgākajiem multimodālajiem transporta mezgliem [[Latvija|Latvijā]]. == Vēsture == Stacijas būvniecību pie lidostas sāka [[2021. gads|2021.]] gada [[30. jūnijs|30. jūnijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/|title=Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-30|language=lv}}</ref> Projektu īsteno uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas, bet būvdarbus veic personu apvienība B.S.L. Infra, kurā ietilpst ''Swietelsky'' AG, SIA Binders un AS LNK ''Industries''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/rail-baltica-stacijas-un-infrastrukturas-buvnieciba-lidosta-riga-saksies-sa-gada-30-junija|title=Rail Baltica stacijas un infrastruktūras būvniecība lidostā „Rīga” sāksies šā gada 30. jūnijā {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2026-07-30|language=lv}}</ref> Projekta ietvaros tiek izbūvēta jauna ''Rail Baltica'' dzelzceļa stacija, aptuveni 6 km gara estakāde, dzelzceļa infrastruktūra un sliežu ceļi, kas savienos lidostu ar Rīgas centru un topošo ''Rail Baltica'' pamattrasi. Stacija būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un aviācijas savienojuma centrs Baltijā, nodrošinot ērtu pārsēšanos starp vilcieniem un avioreisiem. Būvdarbi tiek organizēti pa posmiem, lai netraucētu lidostas ikdienas darbību. == Atsauces == {{atsauces}} {{Vikikrātuves kategorija | Construction of Riga Airport station}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] q973g49chbiw9utjyv5t20ahqiv80dk 4500765 4500764 2026-07-31T05:57:26Z Egilus 27634 Manuprāt, labāk rakstīt par jau esošo būves procesu nekā par nākotnes staciju, kuras eksistence vēl ir zem pamatīgas jautājuma zīmes. 4500765 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Lidosta "Rīga" | tips = pieturas punkts | attēls = Construction of Riga Airport Train Station - March 2026 (3).jpg | attēla_apraksts = Stacija estakādes būvniecības stadijā 2026. gada martā | karte = Rīga | pushpin_label_position = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lidosta "Rīga"|Rīga—Lidosta "Rīga"]] | atvērta = | slēgta = | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = | platformu_tips = | sliežu_ceļi = | adrese = | latd = 56 | latm = 55 | lats = 18.893 | latNS = N | longd = 23 | longm = 58 | longs = 59.892 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Zasulauks (stacija)|Zasulauks]] (4 km) <br /> [[Torņakalns (stacija)|Torņakalns]] (7 km) <br /> [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]] (9 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Imanta (stacija)|Imanta]] (3 km) <br /> [[Zolitūde (stacija)|Zolitūde]] (4 km) <br /> [[Depo (stacija)|Depo]] (4 km) | attālums_līdz_Rīgai = 9 }} '''Lidosta "Rīga"''' ir būvējama dzelzceļa stacija [[Mārupes novads|Mārupes novadā]], jaunajā ''[[Rail Baltica]]'' līnijā [[Dzelceļa līnija Rīga – Lidosta "Rīga"|Rīga – Lidosta "Rīga"]]. Tā atrodas pie [[Rīgas lidosta|Starptautiskās lidostas "Rīga"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-lidosta-riga|title=Rail Baltica stacija starptautiskajā lidostā "Rīga"|website=edzl.lv|access-date=2026-07-30|language=lv}}</ref> Lidostas "Rīga" dzelzceļa stacija ir daļa no starptautiskā ''[[Rail Baltica]]'' projekta, kura mērķis ir izveidot modernu Eiropas standarta platuma dzelzceļa savienojumu starp [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un pārējo [[Eiropa|Eiropu]]. Stacija plānota kā viens no nozīmīgākajiem multimodālajiem transporta mezgliem [[Latvija|Latvijā]]. == Vēsture == Stacijas būvniecību pie lidostas sāka [[2021. gads|2021.]] gada [[30. jūnijs|30. jūnijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/|title=Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-30|language=lv}}</ref> Projektu īsteno uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas, bet būvdarbus veic personu apvienība B.S.L. Infra, kurā ietilpst ''Swietelsky'' AG, SIA [[Binders]] un AS [[LNK Industries|LNK ''Industries'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/rail-baltica-stacijas-un-infrastrukturas-buvnieciba-lidosta-riga-saksies-sa-gada-30-junija|title=Rail Baltica stacijas un infrastruktūras būvniecība lidostā „Rīga” sāksies šā gada 30. jūnijā {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2026-07-30|language=lv}}</ref> Projekta ietvaros tiek izbūvēta jauna ''Rail Baltica'' dzelzceļa stacija, aptuveni 6 km gara estakāde, dzelzceļa infrastruktūra un sliežu ceļi, kas savienos lidostu ar Rīgas centru un topošo ''Rail Baltica'' pamattrasi. Stacija būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un aviācijas savienojuma centrs Baltijā, nodrošinot ērtu pārsēšanos starp vilcieniem un avioreisiem. Būvdarbi tiek organizēti pa posmiem, lai netraucētu lidostas ikdienas darbību. == Atsauces == {{atsauces}} {{Vikikrātuves kategorija | Construction of Riga Airport station}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] 8k45mp6gfd483sx6iomp3jt4o1ywg53 4500783 4500765 2026-07-31T07:17:22Z Cirkulis11 92566 Nomainīju infokastē "pieturas punktu" uz "staciju" 4500783 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Lidosta "Rīga" | tips = Stacija | attēls = Construction of Riga Airport Train Station - March 2026 (3).jpg | attēla_apraksts = Stacija estakādes būvniecības stadijā 2026. gada martā | karte = Rīga | pushpin_label_position = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lidosta "Rīga"|Rīga—Lidosta "Rīga"]] | atvērta = | slēgta = | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = | platformu_tips = | sliežu_ceļi = | adrese = | latd = 56 | latm = 55 | lats = 18.893 | latNS = N | longd = 23 | longm = 58 | longs = 59.892 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Zasulauks (stacija)|Zasulauks]] (4 km) <br /> [[Torņakalns (stacija)|Torņakalns]] (7 km) <br /> [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]] (9 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Imanta (stacija)|Imanta]] (3 km) <br /> [[Zolitūde (stacija)|Zolitūde]] (4 km) <br /> [[Depo (stacija)|Depo]] (4 km) | attālums_līdz_Rīgai = 9 }} '''Lidosta "Rīga"''' ir būvējama dzelzceļa stacija [[Mārupes novads|Mārupes novadā]], jaunajā ''[[Rail Baltica]]'' līnijā [[Dzelceļa līnija Rīga – Lidosta "Rīga"|Rīga – Lidosta "Rīga"]]. Tā atrodas pie [[Rīgas lidosta|Starptautiskās lidostas "Rīga"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-lidosta-riga|title=Rail Baltica stacija starptautiskajā lidostā "Rīga"|website=edzl.lv|access-date=2026-07-30|language=lv}}</ref> Lidostas "Rīga" dzelzceļa stacija ir daļa no starptautiskā ''[[Rail Baltica]]'' projekta, kura mērķis ir izveidot modernu Eiropas standarta platuma dzelzceļa savienojumu starp [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un pārējo [[Eiropa|Eiropu]]. Stacija plānota kā viens no nozīmīgākajiem multimodālajiem transporta mezgliem [[Latvija|Latvijā]]. == Vēsture == Stacijas būvniecību pie lidostas sāka [[2021. gads|2021.]] gada [[30. jūnijs|30. jūnijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/|title=Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-30|language=lv}}</ref> Projektu īsteno uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas, bet būvdarbus veic personu apvienība B.S.L. Infra, kurā ietilpst ''Swietelsky'' AG, SIA [[Binders]] un AS [[LNK Industries|LNK ''Industries'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/rail-baltica-stacijas-un-infrastrukturas-buvnieciba-lidosta-riga-saksies-sa-gada-30-junija|title=Rail Baltica stacijas un infrastruktūras būvniecība lidostā „Rīga” sāksies šā gada 30. jūnijā {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2026-07-30|language=lv}}</ref> Projekta ietvaros tiek izbūvēta jauna ''Rail Baltica'' dzelzceļa stacija, aptuveni 6 km gara estakāde, dzelzceļa infrastruktūra un sliežu ceļi, kas savienos lidostu ar Rīgas centru un topošo ''Rail Baltica'' pamattrasi. Stacija būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un aviācijas savienojuma centrs Baltijā, nodrošinot ērtu pārsēšanos starp vilcieniem un avioreisiem. Būvdarbi tiek organizēti pa posmiem, lai netraucētu lidostas ikdienas darbību. == Atsauces == {{atsauces}} {{Vikikrātuves kategorija | Construction of Riga Airport station}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] s4ex5qso8qzco2nnb7b1y3nw5ryx46e 2 636374 4500649 2026-07-30T20:40:28Z Dejelnieks 78787 Jauna lapa: {{Mūzikas festivāla infokaste | nosaukums = Laima Rendezvous Jūrmala | attēla_nosaukums = | attēla_apraksts = | norises_vieta = {{vieta|Latvija|Jūrmala}} | gadi = 2015—pašlaik | dibinātāji = [[Laima Vaikule]] | žanrs = <!--[[Popmūzika]], [[europop]], [[džezs]]--> | dalībvalstis = * {{LAT}} * {{UKR}} <!-- * {{ARM}} * {{AZE}} * {{BLR}} * {{GEO}} * {{RUS}} * {{KAZ}} <hr> * Bijušās dalībvalstis (2025. gadā): * {{UK}}... 4500649 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas festivāla infokaste | nosaukums = Laima Rendezvous Jūrmala | attēla_nosaukums = | attēla_apraksts = | norises_vieta = {{vieta|Latvija|Jūrmala}} | gadi = 2015—pašlaik | dibinātāji = [[Laima Vaikule]] | žanrs = <!--[[Popmūzika]], [[europop]], [[džezs]]--> | dalībvalstis = * {{LAT}} * {{UKR}} <!-- * {{ARM}} * {{AZE}} * {{BLR}} * {{GEO}} * {{RUS}} * {{KAZ}} <hr> * Bijušās dalībvalstis (2025. gadā): * {{UK}} * {{USA}} * {{AUT}} * {{BRA}} * {{BGR}} * {{BFA}} * {{DEN}} * {{FRA}} * {{EST}} * {{IND}} * {{ITA}} * {{ISR}} * {{IRL}} * {{CAN}} * {{KGZ}} * {{CHN}} * {{LAT}} * {{LTU}} * {{MDA}} * {{MEX}} * {{NGA}} * {{POL}} * {{FIN}} * {{TGO}} * {{UKR}} * {{UZB}} * {{DEU}} * {{MKD}}--> | pārraidītājs = * {{LAT}}: [[360TV]] | mājaslapa = {{URL|https://www.laimafestival.lv/}} }}'''Laima Rendezvous Jūrmala''' ir starptautisks populārās mūzikas festivāls, kas kopš 2015. gada katru vasaru notiek [[Dzintaru koncertzāle]]s Lielajā zālē [[Jūrmala|Jūrmalā]]. Festivāla idejas autore un mākslinieciskā vadītāja ir dziedātāja [[Laima Vaikule]]. Pasākumu raksturo dažādu valstu un paaudžu mākslinieku uzstāšanās dzīvā orķestra pavadījumā, kā arī īpaši festivālam veidoti dueti un trio, no kuriem atvasināts arī nosaukumā ietvertais vārds ''rendezvous''. Festivāls tiek rīkots ar [[Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība]]s atbalstu.<ref name="tvnet2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/8062424/laima-rendezvous-jurmala-2024-vasaras-spozakais-un-smalkakais-pasakums|title=Laima Rendezvous Jūrmala 2024 – vasaras spožākais un smalkākais pasākums|website=Mūzika|access-date=2026-07-30|date=2024-07-22|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} rlp3nwb660d5kvccw9plbit7qs6ajbg 0 636375 4500650 2026-07-30T20:58:12Z Dainis 876 Jauna lapa: {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''Intelsat IVA F-2'' | Nosaukums_orig = | Attēls = INTELSAT IVA.jpg | Attēla_izmērs = 240px | Att_virsraksts = ''Intelsat IVA'' | Programma = ''[[Intelsat]]'' | KA_veids = [[sakaru pavadonis]] | Bāzes platforma = ''[[HS-353]]'' | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = | Operators = ''[[Intelsat]]'' | Lielākie_izg... 4500650 wikitext text/x-wiki {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''Intelsat IVA F-2'' | Nosaukums_orig = | Attēls = INTELSAT IVA.jpg | Attēla_izmērs = 240px | Att_virsraksts = ''Intelsat IVA'' | Programma = ''[[Intelsat]]'' | KA_veids = [[sakaru pavadonis]] | Bāzes platforma = ''[[HS-353]]'' | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = | Operators = ''[[Intelsat]]'' | Lielākie_izgatavotāji = ''[[Hughes Aircraft]]'', {{USA}} | Starta_gads = 1976 | Starts = {{dat|1976|1|29|SK}} 23:56 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' | Nesējs = ''[[Atlas SLV-3D Centaur-D1AR]]'', {{USA}} | Starta_vieta = [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija|Kanaveralas zemesrags]] | Starta_laukums = ''LC-36B'' | Starta_valsts = {{USA}} | Palaists_kopā_ar = | Darbības_beigu_gads = 1985 | Darbības_beigu_datums = {{dat|1985|12|19|SK}} | Darbības_ilgums = < 10 gadi | Beigu_gads = | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = | Sausmasa = 825 kg | Pilna_masa = 1513 kg | Zinātnisko_instr_masa = | Enerģija = [[saules baterijas]] 600 W | Raidītāji = 20 C joslas | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Orbītas_piezīmes = | Centr_ķermenis = | Centr_ķermenis_parādīt = | Orbītas_veids = GSO | GEO_punkts = | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[Intelsat IVA F-1]]'' | KA_nāk = ''[[Intelsat IVA F-4]]'' }} '''''Intelsat IVA F-2''''' jeb '''''Intelsat 4A F-2''''' bija starpvalstu organizācijas ''[[Intelsat]]'' [[sakaru pavadonis]]. To orbītā palaida 1976. gada 29. janvārī. Pavadonis nodrošināja sakarus virs [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] un [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] līdz 1985. gada decembrim. Kosmisko aparātu izgatavoja ASV uzņēmums ''[[Hughes Aircraft]]'' uz platformas ''[[HS-353]]'' bāzes. Tas bija cilindra formas, stabilizācija tika nodrošināta ar rotāciju ap centrālo asi. Tā kopējais augstums bija 7 metri, diametrs — 2,36 m, masa — aptuveni 1513 kg. ''Intelsat IVA'' bija apgādāts ar 20 C joslas raiduztvērējiem (salīdzinot ar 12 raiduztvērējiem ''Intelsat IV''). Pavadoņa plānotais darbības laiks bija 7 gadi. == Lidojuma gaita == ''Intelsat IVA F-2'' tika palaists {{dat|1976|1|29||bez}} 23:56 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Atlas SLV-3D Centaur-D1AR]]'' no [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija]]s starta laukuma ''LC-36B''. No [[ģeosinhronā pārejas orbīta|ģeosinhronās pārejas orbītas]] pavadonis ar savu dzinēju ''SVM-4A'' sasniedza [[ģeosinhronā orbīta|ģeosinhrono orbītu]]. Kosmiskais aparāts sākotnēji tika izvietots virs [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] 29,5 grādi rietumu garuma. 1979. gadā to pārvietoja uz punktu 27,5° R. 1980. gadā pavadoni pārvietoja uz punktu 21,5° R. 1983. gadā to pārvietoja uz punktu 57° austrumu garuma virs [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]]. 1984. gadā tas atgriezās virs Atlantijas okeāna 2—4° R. 1985. gada 19. decembrī pavadonis pārtrauca aktīvo darbību; turpmāk tas nekontrolēti dreifēja ģeosinhronā orbītā. 2007. gada 10. martā tas bija 130,98° R, dreifējot ar 2,123° R dienā. == Ārējās saites == * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/intelsat-4a.htm Intelsat-4A] Gunter's Space Page, {{en ikona}} * [http://www.astronautix.com/i/intelsat4a.html Intelsat 4A] Encyclopedia Astronautica, {{en ikona}} * [https://www.n2yo.com/satellite/?s=8620 INTELSAT 4-F2] orbītas parametri n2yo.com, {{en ikona}} {{Intelsat}} {{1976. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Intelsat|IVA F-1]] 2g7y7t5q941d8rx976a9f5we024fhbr 14 636376 4500651 2026-07-30T20:59:31Z Dainis 876 Jauna lapa: [[Kategorija:1976. gads kosmonautikā|Palaistie]] [[Kategorija:Palaistie kosmiskie aparāti pēc gada]] 4500651 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:1976. gads kosmonautikā|Palaistie]] [[Kategorija:Palaistie kosmiskie aparāti pēc gada]] 6xjkzeexmta021a9tqvi3dlh64j9e9n 10 636377 4500653 2026-07-30T21:12:09Z Dainis 876 Jauna lapa: {{Gada orbitālie starti | gads = 1976 | pavadoņi = [[Kosmos-787]] {{!}} [[Kosmos-788]] {{!}} [[Helios 2 (NASA)|Helios 2]] {{!}} [[Communications Technology Satellite|Hermes]] {{!}} [[Kosmos-789]] {{!}} [[Molņija-1 № 40]] {{!}} [[Kosmos-790]] {{!}} [[Kosmos-791]] {{!}} [[Kosmos-792]] {{!}} [[Kosmos-793]] {{!}} [[Kosmos-794]] {{!}} [[Kosmos-795]] {{!}} [[Kosmos-796]] {{!}} [[Kosmos-797]] {{!}} [[Kosmos-798]] {{!}} [[Kosmos-799]] {{!}} [[Intelsat IVA F-2]] {{!}} [[Kosmos-800]... 4500653 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 1976 | pavadoņi = [[Kosmos-787]] {{!}} [[Kosmos-788]] {{!}} [[Helios 2 (NASA)|Helios 2]] {{!}} [[Communications Technology Satellite|Hermes]] {{!}} [[Kosmos-789]] {{!}} [[Molņija-1 № 40]] {{!}} [[Kosmos-790]] {{!}} [[Kosmos-791]] {{!}} [[Kosmos-792]] {{!}} [[Kosmos-793]] {{!}} [[Kosmos-794]] {{!}} [[Kosmos-795]] {{!}} [[Kosmos-796]] {{!}} [[Kosmos-797]] {{!}} [[Kosmos-798]] {{!}} [[Kosmos-799]] {{!}} [[Intelsat IVA F-2]] {{!}} [[Kosmos-800]] {{!}} <s>[[CORSA-A]]</s> {{!}} [[Kosmos-801]] {{!}} [[Kosmos-802]] {{!}} [[Kosmos-803]] {{!}} [[Kosmos-804]] {{!}} [[OPS 5140]] {{!}} [[Marisat 1]] {{!}} [[Kosmos-805]] {{!}} [[Ume 1]] {{!}} [[Kosmos-806]] {{!}} [[Molņija-1 33]] {{!}} [[Kosmos-807]] {{!}} [[LES-8]] {{!}} [[LES-9]] {{!}} [[Solrad 11A]] {{!}} [[Solrad 11B]] {{!}} [[Kosmos-808]] {{!}} [[Kosmos-809]] {{!}} [[Molņija-1 № 42]] {{!}} [[OPS 7600]] {{!}} [[Kosmos-810]] {{!}} [[Satcom 2]] {{!}} [[Kosmos-811]] {{!}} [[Kosmos-812]] {{!}} [[Meteor № 37]] {{!}} [[Kosmos-813]] {{!}} [[Kosmos-814]] {{!}} [[NATO 3A]] {{!}} [[Kosmos-815]] {{!}} [[Kosmos-816]] {{!}} [[OPS 6431]] {{!}} [[OPS 6431 SSU-1]] {{!}} [[OPS 6431 SSU-2]] {{!}} [[OPS 6431 SSU-3]] {{!}} [[LAGEOS-1]] {{!}} [[Kosmos-817]] {{!}} [[Molņija-3 № 16]] {{!}} [[Comstar 1A]] {{!}} [[Meteor-Priroda № 2-1]] {{!}} [[Kosmos-818]] {{!}} [[Kosmos-819]] {{!}} [[Kosmos-820]] {{!}} [[Wideband (pavadonis)|Wideband]] {{!}} [[Kosmos-821]] {{!}} [[Kosmos-822]] {{!}} [[OPS 7837]] {{!}} [[Kosmos-823]] {{!}} [[Kosmos-824]] {{!}} [[Marisat-2]] {{!}} [[Kosmos-825]] {{!}} [[Kosmos-826]] {{!}} [[Kosmos-827]] {{!}} [[Kosmos-828]] {{!}} [[Kosmos-829]] {{!}} [[Kosmos-830]] {{!}} [[Kosmos-831]] {{!}} [[Kosmos-832]] {{!}} [[Kosmos-833]] {{!}} [[InterKosmos-15]] {{!}} [[Saļuut-5]] {{!}} [[Kosmos-834]] {{!}} [[OPS 2112]] {{!}} [[Kosmos-835]] {{!}} [[Kosmos-836]] {{!}} [[Kosmos-837]] {{!}} [[Kosmos-838]] {{!}} '''[[Sojuz-21]]''' {{!}} [[OPS 4699]] {{!}} [[OPS 5366]] {{!}} [[OPS 3986]] {{!}} [[Kosmos-839]] {{!}} [[Palapa A1]] {{!}} [[Kosmos-840]] {{!}} [[Kosmos-841]] {{!}} [[Kosmos-842]] {{!}} [[Kosmos-843]] {{!}} [[Kosmos-844]] {{!}} [[Comstar 1B]] {{!}} [[Molņija-1 № 43]] {{!}} [[Kosmos-845]] {{!}} [[InterKosmos-16]] {{!}} [[NOAA-5]] {{!}} [[Kosmos-846]] {{!}} [[Kosmos-847]] {{!}} [[OPS 7940]] {{!}} [[Luna 24]] {{!}} [[Kosmos-848]] {{!}} [[Kosmos-849]] {{!}} [[Kosmos-850]] {{!}} [[Kosmos-851]] {{!}} [[Kosmos-852]] {{!}} [[Ji Shu Shiyan Weixing 3]] {{!}} [[Kosmos-853]] {{!}} [[Triad 3]] {{!}} [[Kosmos-854]] {{!}} [[OPS 5721]] {{!}} [[Graņ № 12L]] {{!}} '''[[Sojuz-22]]''' {{!}} [[OPS 8533]] {{!}} [[Kosmos-855]] {{!}} [[Kosmos-856]] {{!}} [[Kosmos-857]] {{!}} [[Kosmos-858]] {{!}} <s>[[1976. gada oktobra Sojuz-U avārija|nenosaukts]]</s> {{!}} [[Kosmos-859]] {{!}} '''[[Sojuz-23]]''' {{!}} [[Marisat-3]] {{!}} [[Meteor № 35]] {{!}} [[Kosmos-860]] {{!}} [[Kosmos-861]] {{!}} [[Kosmos-862]] {{!}} [[Kosmos-863]] {{!}} [[Ekran № 11L]] {{!}} [[Kosmos-864]] {{!}} [[Kosmos-865]] {{!}} [[Kosmos-865]] {{!}} <s>[[1976. gada novembra Fengbao-1 avārija|nenosaukts]]</s> {{!}} [[Kosmos-866]] {{!}} [[Kosmos-867]] {{!}} [[Prognoz-5]] {{!}} [[Kosmos-868]] {{!}} [[Kosmos-869]] {{!}} [[Kosmos-870]] {{!}} [[Molņija-2 16]] {{!}} [[Fanhui Shi Weixing 3]] {{!}} [[Kosmos-871]] {{!}} [[Kosmos-872]] {{!}} [[Kosmos-873]] {{!}} [[Kosmos-874]] {{!}} [[Kosmos-875]] {{!}} [[Kosmos-876]] {{!}} [[Kosmos-877]] {{!}} [[Kosmos-878]] {{!}} [[Kosmos-879]] {{!}} [[Kosmos-880]] {{!}} [[Kosmos-881]] {{!}} [[Kosmos-882]] {{!}} [[Kosmos-883]] {{!}} [[Kosmos-884]] {{!}} [[Kosmos-885]] {{!}} [[OPS 5705]] {{!}} [[Kosmos-886]] {{!}} [[Molņija-3 № 17]] {{!}} [[Kosmos-887]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> 53nm39axhb41o9vhd4cu0dvd1hfsk5t 10 636378 4500655 2026-07-30T21:13:52Z Dainis 876 Jauna lapa: {{Documentation subpage}} == Skatīt arī == {{Orbitālie starti pēc gada}} <includeonly> [[Kategorija:1976. gads kosmonautikā|μ]] [[Kategorija:Kosmonautikas veidnes]] </includeonly> 4500655 wikitext text/x-wiki {{Documentation subpage}} == Skatīt arī == {{Orbitālie starti pēc gada}} <includeonly> [[Kategorija:1976. gads kosmonautikā|μ]] [[Kategorija:Kosmonautikas veidnes]] </includeonly> 93dlmoxrpg5f9mybqbopzstrxegjozd 10 636379 4500656 2026-07-30T21:14:16Z Dainis 876 Jauna lapa: {{Documentation subpage}} == Skatīt arī == {{Orbitālie starti pēc gada}} <includeonly> [[Kategorija:1974. gads kosmonautikā|μ]] [[Kategorija:Kosmonautikas veidnes]] </includeonly> 4500656 wikitext text/x-wiki {{Documentation subpage}} == Skatīt arī == {{Orbitālie starti pēc gada}} <includeonly> [[Kategorija:1974. gads kosmonautikā|μ]] [[Kategorija:Kosmonautikas veidnes]] </includeonly> 1co4qw1rack67fgzhmicrd0evgdwinu 10 636380 4500657 2026-07-30T21:14:49Z Dainis 876 Jauna lapa: {{Documentation subpage}} == Skatīt arī == {{Orbitālie starti pēc gada}} <includeonly> [[Kategorija:1975. gads kosmonautikā|μ]] [[Kategorija:Kosmonautikas veidnes]] </includeonly> 4500657 wikitext text/x-wiki {{Documentation subpage}} == Skatīt arī == {{Orbitālie starti pēc gada}} <includeonly> [[Kategorija:1975. gads kosmonautikā|μ]] [[Kategorija:Kosmonautikas veidnes]] </includeonly> 26kk3jb8nf79uytlb8sv19cj3zr49d5 0 636381 4500664 2026-07-30T21:48:53Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Three Dollar Bill, Yall$]] 4500664 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Three Dollar Bill, Yall$]] 6bmi0fq64dw89t5qrsqvbqsytxkv3gv 0 636382 4500691 2026-07-30T22:39:46Z Turaids 8965 Turaids pārvietoja lapu [[Radošo savienību padome]] uz [[Latvijas Radošo savienību padome]]: Pilnais nosaukums. 4500691 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Latvijas Radošo savienību padome]] iifugh2zi216jzuz8riw52mv4bvongr 0 636383 4500714 2026-07-31T03:48:56Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par pilsētu Francijā 4500714 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Monbeljāra | official_name = ''Montbéliard'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Francija#Burgundija-Franškontē#Dū | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = {{nobr|{{flagicon image|Flag of the region Bourgogne-Franche-Comté.svg}} [[Burgundija-Franškontē]]}} | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name2 = {{flagicon image|Flag of the Department of Doubs.svg}} [[Dū]] | subdivision_type3 = Apgabals | subdivision_name3 = [[Monbeljāras apgabals]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 15.01 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2023. gadā | population_footnotes = | population_total = 24672 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 47 | latm = 31 | lats = | latNS = N | longd = 6 | longm = 48 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 25200 | elevation_footnotes = | elevation_m = 311–454 | website = | footnotes = }} '''Monbeljāra''' ({{val|fr|Montbéliard}}, {{izrunā|mɔ̃beljaʁ}}) ir [[pilsēta]] un [[pašvaldība]] [[Francija]]s austrumos, [[Burgundija-Franškontē|Burgundijas–Franškontē]] reģionā, [[Dū]] departamentā. Tā ir [[Monbeljāras apgabals|Monbeljāras apgabala]] administratīvais centrs un nozīmīgākā [[Monbeljāras zemes aglomerācija]]s (''Pays de Montbéliard Agglomération'') pilsēta. Monbeljāra atrodas [[Ziemeļfranškontē]], netālu no Francijas robežas ar [[Šveice|Šveici]], [[Belfora]]s un [[Sošo]] apkārtnē. 2023. gadā pašvaldībā dzīvoja {{nobr|24 672}} iedzīvotāji. Pilsētas vēsturiskā attīstība ir cieši saistīta ar [[Monbeljāras grāfiste|Monbeljāras grāfisti]], kas no 14. gadsimta beigām līdz [[Franču revolūcija]]s laikam ilgstoši atradās [[Virtembergas dinastija]]s valdījumā. Šī piederība ietekmēja Monbeljāras politisko, kultūras un reliģisko identitāti, veidojot savdabīgu [[Centrāleiropa]]s un [[Franškontē]] tradīciju sajaukumu. [[Reformācija]]s laikā pilsēta kļuva par nozīmīgu [[protestantisms|protestantisma]], īpaši [[luterisms|luterisma]], centru franču valodā runājošā vidē, atšķiroties no daudziem apkārtējiem Francijas apgabaliem, kuros dominēja [[katoļticība]]. Mūsdienās Monbeljāra ir nozīmīgs reģionāls [[rūpniecība]]s, [[pakalpojums|pakalpojumu]], [[nodarbinātība]]s un [[kultūra]]s centrs. Tās un plašākas Monbeljāras zemes attīstība cieši saistīta ar netālu esošo Sošo un ''[[Peugeot]]'' autobūves kompleksu, kas ilgstoši noteicis reģiona industriālo specializāciju. Pilsētai ir arī ievērojams [[arhitektūra]]s un [[muzejs|muzeju]] mantojums, tostarp [[Monbeljāras pils|Virtembergas hercogu pils]], [[Senmartēna baznīca Monbeljārā|Senmartēna protestantu baznīca]], vēsturiskā centra krāsainās ēkas, [[Monbeljāras pils muzejs|Pils muzejs]] un [[Bērnjē–Rosela Mākslas un vēstures muzejs]], kā arī reģiona [[autobūve]]s vēsturi atspoguļo Sošo esošais ''Peugeot'' piedzīvojumu muzejs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francija-aizmetnis}} {{Burgundijas-Franškontē pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Burgundijas-Franškontē pilsētas]] ld5oannvo8yo4eezfhauu3zxl8bkhye 0 636384 4500716 2026-07-31T03:49:53Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Monbeljāra]] 4500716 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Monbeljāra]] k9ao80vb67lh51qyd834qv1bopnfgvx 0 636385 4500717 2026-07-31T03:50:10Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Monbeljāra]] 4500717 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Monbeljāra]] k9ao80vb67lh51qyd834qv1bopnfgvx 2 636386 4500745 2026-07-31T04:47:30Z YuntasYansak 148297 YuntasYansak pārvietoja lapu [[Dalībnieks:YuntasYansak/Smilšu kaste]] uz [[Paybis]] 4500745 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Paybis]] q6myv81jvwlqwmr0wkn17zci17u78w7 3 636387 4500785 2026-07-31T07:18:17Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4500785 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=2026 Nigerian presidential election}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 31. jūlijs, plkst. 10.18 (EEST) r0nwi9dyd3o80ffyd81y1c044zwqgev 0 636388 4500786 2026-07-31T07:31:43Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Magdolna Barnoti Foro]] 4500786 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Magdolna Barnoti Foro]] 3bkk7dn2vlhfsengk0ykr5rzg9fzzcl 0 636389 4500802 2026-07-31T08:25:07Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Salu infokaste |nosaukums = Nortuista |attēls = Scolpaig - geograph.org.uk - 1341213.jpg |attēla paraksts = Nortuistas ainava |attēla izmērs = |vietas karte = North Uist geolocator.png |vietaskarte = Skotija#Rietumu salas#Apvienotā Karaliste |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = <!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label... 4500802 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Nortuista |attēls = Scolpaig - geograph.org.uk - 1341213.jpg |attēla paraksts = Nortuistas ainava |attēla izmērs = |vietas karte = North Uist geolocator.png |vietaskarte = Skotija#Rietumu salas#Apvienotā Karaliste |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = <!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |position = |mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption = |title = Nortuista un apkārtējās saliņas<!-- kartes paraksts; tikai pārprotamās situācijās --> |vietējais nosaukums = ''Lewis and Harris''<br />''Leòdhas agus Na Hearadh'' |izvietojums = [[Atlantijas okeāns]] |apskalo = <!-- TIKAI ZEMSRAGIEM --> |atdala = <!-- TIKAI PUSSALĀM UN ZEMESRAGIEM --> |latd= 57 |latm = 36 |lats = |latNS= N |longd= 7 |longm= 20 |longs= |longEW= W |arhipelāgs = [[Ārējās Hebridu salas]] |salu skaits = |galvenās salas = |platība = 303 |platība_ha = <!-- tikai skaitli ha --> |garums = 26<!-- tikai skaitli km --> |platums = 22<!-- tikai skaitli km --> |krasta līnija = <!-- tikai skaitli km --> |augstākais kalns = Jāvals |augstums = 347 |valsts = Apvienotā Karaliste |valsts adm vienības tips = Zeme |valsts adm vienība = {{SCO}} |valsts adm vienības tips1 = Apgabals |valsts adm vienība1 = [[Attēls:Western Isles Council Flag.svg|22px]] [[Rietumu salas]] |valsts adm vienības tips2 = <!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība2 = <!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = |valsts ciems = Lohmedi |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = 1208 |iedzīvotāju gads = 2025<ref>[https://infogram.com/1pl6y95m7p3022iqpv1mkdevrrczq6e5x59 "Scottish Islands Data Dashboard". RESAS/Scottish Government. 2025]</ref> |blīvums = 4 |pamatiedzīvotāji = [[skoti]] |piezīme = |citas daļas = }} '''Nortuista''' ({{val|en|North Uist}}, {{val|gd|Uibhist a Tuath}}) ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]] piederoša sala [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]], [[Skotija]]s [[Rietumu salas|Ārējo Hebridu salu]] trešā lielākā sala. Salas galvenā apdzīvotā vieta ir Lohmedi austrumu krastā; šeit atrodas prāmja piestātne, kas savieno salu ar [[Skaja|Skaju]]. == Ģeogrāfija == Sala atrodas Ārējo Hebridu salu vidusdaļā, izstiepta 97 km garumā ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā. Rietumos to apskalo Atlantijas okeāns, bet austrumos [[Minčs|Minču]] šaurumi salu atdala no [[Skotija]]s krasta un Iekšējo Hebridu salu lielākās salas [[Skaja]]s. Ziemeļos Herisas šaurums salu atdala no [[Lūisa un Herisa|Herisa]]s, bet Nortfords dienvidos — no [[Benbekula]]s. Ar Benbekulu dienvidos salu savieno dambis un tilts. Salas krasti stipri izroboti, piekrastē daudz mazāku saliņu. Reljefā domeinē zemiene ar kūdras purviem un lēzeniem pauguriem; vairāk kā pusi salas platības aizņem ūdenstilpes. == Vēsture == Sala apdzīvota vismaz kopš [[Neolīts|neolīta]], par ko liecina vairāki megalīti, tajā skaitā Pobulīņa akmens aplis. 9. gadsimtā salā ieradās vikingu ieceļotāji un tā iekļāvās [[Salu Karaliste|Salu karalistē]]. 1266. gadā Nortuista kopā ar pārējām Hebridu salām tika iekļauta Skotijas karalistē in pakļauta [[Invernesšīra]]s šerifam. [[Francijas revolucionārie kari|Francijas revolucionāro karu]] laikā salā attīstījās jūras aļģu ieguve, kas kļuva par galveno salinieku ienākuma avotu. Aļģu dedzināšana sabojāja salas augsni un 19. gadsimtā liela daļa salinieku emigrēja. Mūsdienās galvenās saimniecības nozares ir tūrisms un zveja. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.virtualhebrides.com/ Hebrides/Western Isles Guide] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Hebridu salas]] [[Kategorija:Eiropas salas]] ipq3r7b3mtmyld3pfrgl998umo0jsc6 4500804 4500802 2026-07-31T08:27:25Z Kikos 3705 /* ievads */ 4500804 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Nortuista |attēls = Scolpaig - geograph.org.uk - 1341213.jpg |attēla paraksts = Nortuistas ainava |attēla izmērs = |vietas karte = North Uist geolocator.png |vietaskarte = Skotija#Rietumu salas#Apvienotā Karaliste |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = <!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |position = |mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption = |title = Nortuista un apkārtējās saliņas<!-- kartes paraksts; tikai pārprotamās situācijās --> |vietējais nosaukums = ''North Uist''<br />''Uibhist a Tuath'' |izvietojums = [[Atlantijas okeāns]] |apskalo = <!-- TIKAI ZEMSRAGIEM --> |atdala = <!-- TIKAI PUSSALĀM UN ZEMESRAGIEM --> |latd= 57 |latm = 36 |lats = |latNS= N |longd= 7 |longm= 20 |longs= |longEW= W |arhipelāgs = [[Ārējās Hebridu salas]] |salu skaits = |galvenās salas = |platība = 303 |platība_ha = <!-- tikai skaitli ha --> |garums = 26<!-- tikai skaitli km --> |platums = 22<!-- tikai skaitli km --> |krasta līnija = <!-- tikai skaitli km --> |augstākais kalns = Jāvals |augstums = 347 |valsts = Apvienotā Karaliste |valsts adm vienības tips = Zeme |valsts adm vienība = {{SCO}} |valsts adm vienības tips1 = Apgabals |valsts adm vienība1 = [[Attēls:Western Isles Council Flag.svg|22px]] [[Rietumu salas]] |valsts adm vienības tips2 = <!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība2 = <!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = |valsts ciems = Lohmedi |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = 1208 |iedzīvotāju gads = 2025<ref>[https://infogram.com/1pl6y95m7p3022iqpv1mkdevrrczq6e5x59 "Scottish Islands Data Dashboard". RESAS/Scottish Government. 2025]</ref> |blīvums = 4 |pamatiedzīvotāji = [[skoti]] |piezīme = |citas daļas = }} '''Nortuista''' ({{val|en|North Uist}}, {{val|gd|Uibhist a Tuath}}) ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]] piederoša sala [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]], [[Skotija]]s [[Rietumu salas|Ārējo Hebridu salu]] trešā lielākā sala. Salas galvenā apdzīvotā vieta ir Lohmedi austrumu krastā; šeit atrodas prāmja piestātne, kas savieno salu ar [[Skaja|Skaju]]. == Ģeogrāfija == Sala atrodas Ārējo Hebridu salu vidusdaļā, izstiepta 97 km garumā ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā. Rietumos to apskalo Atlantijas okeāns, bet austrumos [[Minčs|Minču]] šaurumi salu atdala no [[Skotija]]s krasta un Iekšējo Hebridu salu lielākās salas [[Skaja]]s. Ziemeļos Herisas šaurums salu atdala no [[Lūisa un Herisa|Herisa]]s, bet Nortfords dienvidos — no [[Benbekula]]s. Ar Benbekulu dienvidos salu savieno dambis un tilts. Salas krasti stipri izroboti, piekrastē daudz mazāku saliņu. Reljefā domeinē zemiene ar kūdras purviem un lēzeniem pauguriem; vairāk kā pusi salas platības aizņem ūdenstilpes. == Vēsture == Sala apdzīvota vismaz kopš [[Neolīts|neolīta]], par ko liecina vairāki megalīti, tajā skaitā Pobulīņa akmens aplis. 9. gadsimtā salā ieradās vikingu ieceļotāji un tā iekļāvās [[Salu Karaliste|Salu karalistē]]. 1266. gadā Nortuista kopā ar pārējām Hebridu salām tika iekļauta Skotijas karalistē in pakļauta [[Invernesšīra]]s šerifam. [[Francijas revolucionārie kari|Francijas revolucionāro karu]] laikā salā attīstījās jūras aļģu ieguve, kas kļuva par galveno salinieku ienākuma avotu. Aļģu dedzināšana sabojāja salas augsni un 19. gadsimtā liela daļa salinieku emigrēja. Mūsdienās galvenās saimniecības nozares ir tūrisms un zveja. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.virtualhebrides.com/ Hebrides/Western Isles Guide] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Hebridu salas]] [[Kategorija:Eiropas salas]] kdtfgs1udeawqb86h4cnemzajgmkglt 4500866 4500804 2026-07-31T11:31:00Z Kikos 3705 /* Ģeogrāfija */ 4500866 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Nortuista |attēls = Scolpaig - geograph.org.uk - 1341213.jpg |attēla paraksts = Nortuistas ainava |attēla izmērs = |vietas karte = North Uist geolocator.png |vietaskarte = Skotija#Rietumu salas#Apvienotā Karaliste |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = <!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |position = |mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption = |title = Nortuista un apkārtējās saliņas<!-- kartes paraksts; tikai pārprotamās situācijās --> |vietējais nosaukums = ''North Uist''<br />''Uibhist a Tuath'' |izvietojums = [[Atlantijas okeāns]] |apskalo = <!-- TIKAI ZEMSRAGIEM --> |atdala = <!-- TIKAI PUSSALĀM UN ZEMESRAGIEM --> |latd= 57 |latm = 36 |lats = |latNS= N |longd= 7 |longm= 20 |longs= |longEW= W |arhipelāgs = [[Ārējās Hebridu salas]] |salu skaits = |galvenās salas = |platība = 303 |platība_ha = <!-- tikai skaitli ha --> |garums = 26<!-- tikai skaitli km --> |platums = 22<!-- tikai skaitli km --> |krasta līnija = <!-- tikai skaitli km --> |augstākais kalns = Jāvals |augstums = 347 |valsts = Apvienotā Karaliste |valsts adm vienības tips = Zeme |valsts adm vienība = {{SCO}} |valsts adm vienības tips1 = Apgabals |valsts adm vienība1 = [[Attēls:Western Isles Council Flag.svg|22px]] [[Rietumu salas]] |valsts adm vienības tips2 = <!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība2 = <!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = |valsts ciems = Lohmedi |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = 1208 |iedzīvotāju gads = 2025<ref>[https://infogram.com/1pl6y95m7p3022iqpv1mkdevrrczq6e5x59 "Scottish Islands Data Dashboard". RESAS/Scottish Government. 2025]</ref> |blīvums = 4 |pamatiedzīvotāji = [[skoti]] |piezīme = |citas daļas = }} '''Nortuista''' ({{val|en|North Uist}}, {{val|gd|Uibhist a Tuath}}) ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]] piederoša sala [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]], [[Skotija]]s [[Rietumu salas|Ārējo Hebridu salu]] trešā lielākā sala. Salas galvenā apdzīvotā vieta ir Lohmedi austrumu krastā; šeit atrodas prāmja piestātne, kas savieno salu ar [[Skaja|Skaju]]. == Ģeogrāfija == Sala atrodas Ārējo Hebridu salu vidusdaļā, rietumos to apskalo Atlantijas okeāns, bet austrumos [[Minčs|Minču]] šaurumi salu atdala no [[Skotija]]s krasta un Iekšējo Hebridu salu lielākās salas [[Skaja]]s. Ziemeļos Herisas šaurums salu atdala no [[Lūisa un Herisa|Herisa]]s, bet Nortfords dienvidos — no [[Benbekula]]s. Ar Benbekulu dienvidos salu savieno dambis un tilts. Salas krasti stipri izroboti, piekrastē daudz mazāku saliņu. Reljefā domeinē zemiene ar kūdras purviem un lēzeniem pauguriem; vairāk kā pusi salas platības aizņem ūdenstilpes. == Vēsture == Sala apdzīvota vismaz kopš [[Neolīts|neolīta]], par ko liecina vairāki megalīti, tajā skaitā Pobulīņa akmens aplis. 9. gadsimtā salā ieradās vikingu ieceļotāji un tā iekļāvās [[Salu Karaliste|Salu karalistē]]. 1266. gadā Nortuista kopā ar pārējām Hebridu salām tika iekļauta Skotijas karalistē in pakļauta [[Invernesšīra]]s šerifam. [[Francijas revolucionārie kari|Francijas revolucionāro karu]] laikā salā attīstījās jūras aļģu ieguve, kas kļuva par galveno salinieku ienākuma avotu. Aļģu dedzināšana sabojāja salas augsni un 19. gadsimtā liela daļa salinieku emigrēja. Mūsdienās galvenās saimniecības nozares ir tūrisms un zveja. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.virtualhebrides.com/ Hebrides/Western Isles Guide] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Hebridu salas]] [[Kategorija:Eiropas salas]] 1kwzzsdidvqmbm3btinnpp2gf6kf5lp 0 636390 4500803 2026-07-31T08:26:04Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Nortuista]] 4500803 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Nortuista]] 55ddb56e5crmibpp082it86anzvye3m 0 636391 4500810 2026-07-31T08:42:20Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Haralds Jūliuss Bose]] 4500810 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Haralds Jūliuss Bose]] ggae24ykrbrfnf8xv7ctw5l8o7ulom4 0 636392 4500812 2026-07-31T08:44:34Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Rīgas birža]] 4500812 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Rīgas birža]] auuwpvn4i78zggavn3ca0su00fwhrh6 0 636393 4500822 2026-07-31T08:58:13Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Latvijas Mākslas akadēmija]] 4500822 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Latvijas Mākslas akadēmija]] bgsijb90ckd8csb7r58q3i9y5b3s0ry 0 636394 4500836 2026-07-31T09:25:39Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Tallina]] 4500836 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Tallina]] tizj00uy27xha0ssp68g30gizvfr0sc 0 636395 4500854 2026-07-31T10:52:24Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Rīgas birža]] 4500854 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Rīgas birža]] auuwpvn4i78zggavn3ca0su00fwhrh6 0 636396 4500858 2026-07-31T11:09:15Z Egilus 27634 Jauna lapa: {{Organizācijas infokaste |name = Latvijas Ķer un servē bumbu sporta federācija |bgcolor = <!-- header background color --> |fgcolor = <!-- header text color --> |image = |image_border = |size = 145px |alt = <!-- alt text; see [[WP:ALT]] --> |caption = |map = <!-- optional --> |msize = <!-- map size, optional, default 200px --> |malt = <!-- map alt text --> |mcaption = <!-- optional --> |abbreviati... 4500858 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste |name = Latvijas Ķer un servē bumbu sporta federācija |bgcolor = <!-- header background color --> |fgcolor = <!-- header text color --> |image = |image_border = |size = 145px |alt = <!-- alt text; see [[WP:ALT]] --> |caption = |map = <!-- optional --> |msize = <!-- map size, optional, default 200px --> |malt = <!-- map alt text --> |mcaption = <!-- optional --> |abbreviation = |motto = |formation = |extinction = |type = Sporta federācija |status = Biedrība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://company.lursoft.lv/latvijas-galda-hokeja-federacija/40008053398 |title=LGHF Lursoft katalogā |access-date={{dat|2019|07|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190716191105/https://company.lursoft.lv/latvijas-galda-hokeja-federacija/40008053398 |archivedate={{dat|2019|07|16||bez}} }}</ref> |purpose = <!-- focus as e.g. humanitarian, peacekeeping, etc --> |headquarters = Uzvaras bulvāris 10, [[Rīga]], [[Latvija]] |location = |coords = <!-- Coordinates of location using a coordinates template --> |region_served = Latvija |membership = |language = latviešu |leader_title = Valdes priekšsēdētājs |leader_name = |main_organ = |parent_organization = [[Starptautiskā Ķer un servē bumbu sporta federācija|ICSBF]] |affiliations = |num_staff = |num_volunteers = |budget = |website = {{URL|https://kerunserve.lv/}} |remarks = |}} '''Ķer un servē bumbu''' (no {{val|en|Catch'n Serve Ball}}) ir [[Volejbols|volejbolam]] radniecisks [[Sporta veidu saraksts|sporta veids]]. Sporta veids, neraugoties uz ilgo vēsturi, vēl nav pietiekami nostabilizējis noteikumus un pasaulē tam ir daudz vietējo nosaukumu un reizēm nenozīmīgu atšķirību noteikumos. [[Latvija|Latvijā]] šī sporta veida pārvaldi veic biedrība "Latvijas Ķer un servē bumbu sporta federācija", kas ietilpst [[Itālija|Itālijā]] bāzētajā starptautiskajā federācijā ''International Catch'n Serve Ball Sports Federation (ICSBF).''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.catchandserve-ball.com/about-icsbf/who-we-are|title=Who We Are|last=Ball|first=Catchandserve|website=Catchandserve Ball|access-date=2026-07-31|language=en}}</ref> Tās sadarbības partneri ir arī [[Latvijas Tautas sporta asociācija]], kas pārrauga dažādus amatieru sporta veidus un ir [[LSFP]] biedre.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lsfp.lv/sporta_registrs/atzitas_federacijas/80|title=LSFP|website=lsfp.lv|access-date=2026-07-31}}</ref> Vienlaikus [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] darbojas Latvijas ''Catch'n Serve Ball'' federācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.catchnserve.lv/kontakti|title=Catch'n Serve LATVIA - Kontakti|website=www.catchnserve.lv|access-date=2026-07-31|language=lv}}</ref> Galvenokārt ar šo sportu nodarbojas sievietes. == Apraksts == Ķer un servē bumbu ir komandu sporta veids, kurā spēlētāji ķer un met bumbu ar abām rokām pāri tīklam pretiniekiem. Komandu un laukuma lieluma, tīkla augstuma un noteikumu ziņā spēle ir līdzīga volejbolam. Galvenā atšķirība no volejbola ir bumbas nesišanā, bet ķeršanā un mešanā. Spēle notiek uz volejbola laukuma, komandas sastāv no sešiem spēlētājiem, bumbu drīkst noķert uz īsu brīdi un mest tālāk, un vienā izspēlē atļauti līdz trim komandas pieskārieniem. Spēle nāk no [[Ziemeļamerika]]s, un tā ir pazīstama ar dažādiem nosaukumiem, piemēram, ''Mamanet'' ([[Eiropa|Eiropā]] un [[Izraēla|Izraēlā]]),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mamanet.org.il/viewArticle.asp?id=12894|title=מאמאנט, ליגת האמהות בכדורשת, ספורט, קהילה והעצמה נשית בישראל - מאמאנט|website=www.mamanet.org.il|access-date=2026-07-31}}</ref> ''Cachibol'' ([[Latīņamerika|Latīņamerikā]]), ''Catchball'' ([[Angļu valoda|angļvalodīgajās]] zemēs) un ''Newcomb'' (vēsturiskais nosaukums [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], mūsdienās tiek spēlēts ar stipri variējošiem noteikumiem).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irvingisd.net/pe/peweb/newcomb.htm|title=Newcomb|website=www.irvingisd.net|access-date=2026-07-31}}</ref> Tuvu radnieciska ir arī [[metienbumba]] (''Throwball'') ar lielāku laukumu un spēlētāju skaitu, sākotnēji spēlēta 1940. gados [[Indija|Indijā]], [[Čennai]], bet tagad pastāvoša visos kontinentos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://internationalthrowballfederation.com/content/about-us|title=Content Page|website=internationalthrowballfederation.com|access-date=2026-07-31|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.asianthrowball.com/about.html|title=Asian Throwball Federation|website=www.asianthrowball.com|access-date=2026-07-31|language=en}}</ref> == Vēsture == Spēli kā ņūkombolu 1895. gadā izgudroja Klāra Bēra, fiziskās audzināšanas instruktore Sofijas Ņūkombas koledžā Taleina universitātē [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]]. Šis sporta veids ir viens no nedaudzajiem sieviešu radītajiem sporta veidiem un bija otrais komandu sporta veids Amerikas Savienotajās Valstīs, ko spēlēja sievietes (pirmais bija [[basketbols]]). 1996. gadā, pastiprinoties sieviešu [[emancipācija]]i, Džoanas Polas rakstā žurnālā Journal ''of Sport History'' tika izteikta doma, ka ņūkombols, iespējams, radies pirms volejbola un, varbūt ietekmējis tā attīstību. == Latvija == Latvijā sporta veids sacensību līmenī uzsākās 2016. gadā ar ''Mamanet'' nosaukumu, un 2017. gada jūnijā Pasaules Strādājošo un amatieru sporta spēļu ietvaros notika pirmais pasaules mamaneta čempionāts.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsvisiem.lv/mamanet-attistiba-latvija/|title=Mamanet attīstība Latvijā|website=LTSA, Latvijas Tautas Sporta Asociācija|access-date=2026-07-31|language=lv-LV}}</ref> Piedalījās 34 komandas no dažādiem kontinentiem, Latvijas komanda ieguva 6. vietu.<ref name=":0" /> 2023. gada 8. novembrī tika dibināta Starptautiskā ķer un servē bumbu sporta federācija, kas paplašināja sporta ietvarus, jo līdz tam mamaneta mērķauditorija bija jebkura vecuma mātes un sievietes pāri 30 gadiem. Federācijas mērķis ir iesaistīt visus dzimumus un vecumus, bet ilgtermiņa mērķis padarīt to par olimpisko sporta veidu. Līdz ar jaunās federācijas nosaukumu latviskais nosaukums pamazām no mamaneta pārgāja uz "Ķer un servē". Latvijas čempionātā 2025. gadā piedalījās 48 komandas.<ref name=":0" /> == Noteikumi (izvilkums)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://drive.google.com/file/d/1ZZ_yCPKFTQtXPLX4lG27qdlyzEc1D65F/view?usp=embed_facebook|title=2024_offficial-rules-CatchnServeBall-2.0 LV.pdf|website=Google Docs|access-date=2026-07-31}}</ref> == [[Attēls:עמדות במגרש כדורשת.PNG|thumb|Pozīcijas laukumā]] === Izvietojums === Trīs spēlētāji, kuri atrodas pie tīkla, ir priekšējās līnijas spēlētāji un ieņem attiecīgās zonas (2, 3, 4). Attiecīgi pārējie trīs ir aizmugurējās līnijas spēlētāji un ieņem 1., 5. un 6. zonu. Katram aizmugurējas līnijas spēlētajam jāatrodas tālāk no centra līnijas nekā attiecīgajam priekšējās līnijas spēlētajam. Tiklīdz bumba ir izservēta, spēlētāji drīkst pārvietoties un ieņemt jebkuru vietu savā spēles laukumā un brīvajā zonā. Kad servi uzņemošā komanda iegūst serves tiesības, tās spēlētajiem jāpāriet pulksteņrādītāja virzienā uz nākošo zonu (2. zonas spēlētājs pāriet uz 1. zonu servēt, 1. zonas spēlētājs uz 6. utt.). === Pārvietošanās ar bumbu === Kad bumba ir spēlētāja rokās, soļi (kājas pārvietošanās no zemes līdz zemei) ir aizliegti, izņemot sekojošās situācijas: Kad bumba tiek piespēlēta savas komandas dalībniekiem, ir atļauts viens nepabeigts solis, pieņemot, ka piespēle ir pabeigta pirms pabeigts solis, bet ne tad, ja tas ir pabeigts. Atļauti līdz 2 soļiem, kas noslēdzas ar lēcienu, ar nosacījumu, ka metiens tiek izpildīts pirms spēlētāja piezemēšanās. Atļauti līdz 3 soļiem, kuri noslēdzas ar lēcienu ar abām kājām. Pirmajiem 2 soļiem jāvirzās uz priekšu un trešajam jābūt noslēdzošajam solim, kas nepārsniedz otrā soļa līniju, un pie nosacījuma, ka metiens ir izdarīts, spēlētājam piezemējoties. Mēģinot noķert bumbu, soļi ir atļauti tikai tik ilgi, kamēr spēlētājam ir kustības inerce. === Pārkāpumi darbībās ar bumbu === Divi kontakti: spēlētājs vienā izspēlē pieskaras bumbai vairāk kā vienu reizi, un tie nav secīgi kontakti. Četri kontakti: komanda pieskarās bumbai 4 reizei pirms to atgriezt. Tīšs sitiens pa bumbu. Turēšana: spēlētājs tur bumbu ilgāk par 1 sekundi, ja spēlētājs nav kustībā pie mēģinājuma noķert bumbu un vēl nav ieguvis kontroli pār to. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://kerunserve.lv/}} [[Kategorija:Volejbols]] [[Kategorija:Latvijas sporta organizācijas]] e1pn25figjc5h4wtvv3l2ob0ehrwtib 4500861 4500858 2026-07-31T11:13:06Z Egilus 27634 inuse 4500861 wikitext text/x-wiki {{inuse}} '''Ķer un servē bumbu''' (no {{val|en|Catch'n Serve Ball}}) ir [[Volejbols|volejbolam]] radniecisks [[Sporta veidu saraksts|sporta veids]]. Sporta veids, neraugoties uz ilgo vēsturi, vēl nav pietiekami nostabilizējis noteikumus un pasaulē tam ir daudz vietējo nosaukumu un reizēm nenozīmīgu atšķirību noteikumos. [[Latvija|Latvijā]] šī sporta veida pārvaldi veic biedrība "Latvijas Ķer un servē bumbu sporta federācija", kas ietilpst [[Itālija|Itālijā]] bāzētajā starptautiskajā federācijā ''International Catch'n Serve Ball Sports Federation (ICSBF).''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.catchandserve-ball.com/about-icsbf/who-we-are|title=Who We Are|last=Ball|first=Catchandserve|website=Catchandserve Ball|access-date=2026-07-31|language=en}}</ref> Tās sadarbības partneri ir arī [[Latvijas Tautas sporta asociācija]], kas pārrauga dažādus amatieru sporta veidus un ir [[LSFP]] biedre.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lsfp.lv/sporta_registrs/atzitas_federacijas/80|title=LSFP|website=lsfp.lv|access-date=2026-07-31}}</ref> Vienlaikus [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] darbojas Latvijas ''Catch'n Serve Ball'' federācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.catchnserve.lv/kontakti|title=Catch'n Serve LATVIA - Kontakti|website=www.catchnserve.lv|access-date=2026-07-31|language=lv}}</ref> Galvenokārt ar šo sportu nodarbojas sievietes. == Apraksts == Ķer un servē bumbu ir komandu sporta veids, kurā spēlētāji ķer un met bumbu ar abām rokām pāri tīklam pretiniekiem. Komandu un laukuma lieluma, tīkla augstuma un noteikumu ziņā spēle ir līdzīga volejbolam. Galvenā atšķirība no volejbola ir bumbas nesišanā, bet ķeršanā un mešanā. Spēle notiek uz volejbola laukuma, komandas sastāv no sešiem spēlētājiem, bumbu drīkst noķert uz īsu brīdi un mest tālāk, un vienā izspēlē atļauti līdz trim komandas pieskārieniem. Spēle nāk no [[Ziemeļamerika]]s, un tā ir pazīstama ar dažādiem nosaukumiem, piemēram, ''Mamanet'' ([[Eiropa|Eiropā]] un [[Izraēla|Izraēlā]]),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mamanet.org.il/viewArticle.asp?id=12894|title=מאמאנט, ליגת האמהות בכדורשת, ספורט, קהילה והעצמה נשית בישראל - מאמאנט|website=www.mamanet.org.il|access-date=2026-07-31}}</ref> ''Cachibol'' ([[Latīņamerika|Latīņamerikā]]), ''Catchball'' ([[Angļu valoda|angļvalodīgajās]] zemēs) un ''Newcomb'' (vēsturiskais nosaukums [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], mūsdienās tiek spēlēts ar stipri variējošiem noteikumiem).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irvingisd.net/pe/peweb/newcomb.htm|title=Newcomb|website=www.irvingisd.net|access-date=2026-07-31}}</ref> Tuvu radnieciska ir arī [[metienbumba]] (''Throwball'') ar lielāku laukumu un spēlētāju skaitu, sākotnēji spēlēta 1940. gados [[Indija|Indijā]], [[Čennai]], bet tagad pastāvoša visos kontinentos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://internationalthrowballfederation.com/content/about-us|title=Content Page|website=internationalthrowballfederation.com|access-date=2026-07-31|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.asianthrowball.com/about.html|title=Asian Throwball Federation|website=www.asianthrowball.com|access-date=2026-07-31|language=en}}</ref> == Vēsture == Spēli kā ņūkombolu 1895. gadā izgudroja Klāra Bēra, fiziskās audzināšanas instruktore Sofijas Ņūkombas koledžā Taleina universitātē [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]]. Šis sporta veids ir viens no nedaudzajiem sieviešu radītajiem sporta veidiem un bija otrais komandu sporta veids Amerikas Savienotajās Valstīs, ko spēlēja sievietes (pirmais bija [[basketbols]]). 1996. gadā, pastiprinoties sieviešu [[emancipācija]]i, Džoanas Polas rakstā žurnālā Journal ''of Sport History'' tika izteikta doma, ka ņūkombols, iespējams, radies pirms volejbola un, varbūt ietekmējis tā attīstību. == Latvija == Latvijā sporta veids sacensību līmenī uzsākās 2016. gadā ar ''Mamanet'' nosaukumu, un 2017. gada jūnijā Pasaules Strādājošo un amatieru sporta spēļu ietvaros notika pirmais pasaules mamaneta čempionāts.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsvisiem.lv/mamanet-attistiba-latvija/|title=Mamanet attīstība Latvijā|website=LTSA, Latvijas Tautas Sporta Asociācija|access-date=2026-07-31|language=lv-LV}}</ref> Piedalījās 34 komandas no dažādiem kontinentiem, Latvijas komanda ieguva 6. vietu.<ref name=":0" /> 2023. gada 8. novembrī tika dibināta Starptautiskā ķer un servē bumbu sporta federācija, kas paplašināja sporta ietvarus, jo līdz tam mamaneta mērķauditorija bija jebkura vecuma mātes un sievietes pāri 30 gadiem. Federācijas mērķis ir iesaistīt visus dzimumus un vecumus, bet ilgtermiņa mērķis padarīt to par olimpisko sporta veidu. Līdz ar jaunās federācijas nosaukumu latviskais nosaukums pamazām no mamaneta pārgāja uz "Ķer un servē". Latvijas čempionātā 2025. gadā piedalījās 48 komandas.<ref name=":0" /> == Noteikumi (izvilkums)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://drive.google.com/file/d/1ZZ_yCPKFTQtXPLX4lG27qdlyzEc1D65F/view?usp=embed_facebook|title=2024_offficial-rules-CatchnServeBall-2.0 LV.pdf|website=Google Docs|access-date=2026-07-31}}</ref> == [[Attēls:עמדות במגרש כדורשת.PNG|thumb|Pozīcijas laukumā]] === Izvietojums === Trīs spēlētāji, kuri atrodas pie tīkla, ir priekšējās līnijas spēlētāji un ieņem attiecīgās zonas (2, 3, 4). Attiecīgi pārējie trīs ir aizmugurējās līnijas spēlētāji un ieņem 1., 5. un 6. zonu. Katram aizmugurējas līnijas spēlētajam jāatrodas tālāk no centra līnijas nekā attiecīgajam priekšējās līnijas spēlētajam. Tiklīdz bumba ir izservēta, spēlētāji drīkst pārvietoties un ieņemt jebkuru vietu savā spēles laukumā un brīvajā zonā. Kad servi uzņemošā komanda iegūst serves tiesības, tās spēlētajiem jāpāriet pulksteņrādītāja virzienā uz nākošo zonu (2. zonas spēlētājs pāriet uz 1. zonu servēt, 1. zonas spēlētājs uz 6. utt.). === Pārvietošanās ar bumbu === Kad bumba ir spēlētāja rokās, soļi (kājas pārvietošanās no zemes līdz zemei) ir aizliegti, izņemot sekojošās situācijas: Kad bumba tiek piespēlēta savas komandas dalībniekiem, ir atļauts viens nepabeigts solis, pieņemot, ka piespēle ir pabeigta pirms pabeigts solis, bet ne tad, ja tas ir pabeigts. Atļauti līdz 2 soļiem, kas noslēdzas ar lēcienu, ar nosacījumu, ka metiens tiek izpildīts pirms spēlētāja piezemēšanās. Atļauti līdz 3 soļiem, kuri noslēdzas ar lēcienu ar abām kājām. Pirmajiem 2 soļiem jāvirzās uz priekšu un trešajam jābūt noslēdzošajam solim, kas nepārsniedz otrā soļa līniju, un pie nosacījuma, ka metiens ir izdarīts, spēlētājam piezemējoties. Mēģinot noķert bumbu, soļi ir atļauti tikai tik ilgi, kamēr spēlētājam ir kustības inerce. === Pārkāpumi darbībās ar bumbu === Divi kontakti: spēlētājs vienā izspēlē pieskaras bumbai vairāk kā vienu reizi, un tie nav secīgi kontakti. Četri kontakti: komanda pieskarās bumbai 4 reizei pirms to atgriezt. Tīšs sitiens pa bumbu. Turēšana: spēlētājs tur bumbu ilgāk par 1 sekundi, ja spēlētājs nav kustībā pie mēģinājuma noķert bumbu un vēl nav ieguvis kontroli pār to. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://kerunserve.lv/}} [[Kategorija:Volejbols]] 2uhcbo8o4rdrtitd0emd8a6es3xk6aw 4500862 4500861 2026-07-31T11:19:34Z Egilus 27634 4500862 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Sporta infokaste |attēls = Deputy Chief of Mission Stephanie Hallett joins Mamanet's catchball tournament for Breast Cancer Awareness month, October 20, 2022 21.jpg |att_izm = 260px |apraksts = |savienība = ICSBF |iesauka = |pirmais = 1895. gads, [[Ņūorleāna]], ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) |reģistrētie = |klubi = |kontakts = Nav kontakta |komanda = 6 |jdzimums = Atsevišķs |kategorijas = Iekštelpu un ārtelpu |bumba = Volejbola bumba |olimpisks = }} '''Ķer un servē bumbu''' (no {{val|en|Catch'n Serve Ball}}) ir [[Volejbols|volejbolam]] radniecisks [[Sporta veidu saraksts|sporta veids]]. Sporta veids, neraugoties uz ilgo vēsturi, vēl nav pietiekami nostabilizējis noteikumus un pasaulē tam ir daudz vietējo nosaukumu un reizēm nenozīmīgu atšķirību noteikumos. [[Latvija|Latvijā]] šī sporta veida pārvaldi veic biedrība "Latvijas Ķer un servē bumbu sporta federācija", kas ietilpst [[Itālija|Itālijā]] bāzētajā starptautiskajā federācijā ''International Catch'n Serve Ball Sports Federation (ICSBF).''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.catchandserve-ball.com/about-icsbf/who-we-are|title=Who We Are|last=Ball|first=Catchandserve|website=Catchandserve Ball|access-date=2026-07-31|language=en}}</ref> Tās sadarbības partneri ir arī [[Latvijas Tautas sporta asociācija]], kas pārrauga dažādus amatieru sporta veidus un ir [[LSFP]] biedre.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lsfp.lv/sporta_registrs/atzitas_federacijas/80|title=LSFP|website=lsfp.lv|access-date=2026-07-31}}</ref> Vienlaikus [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] darbojas Latvijas ''Catch'n Serve Ball'' federācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.catchnserve.lv/kontakti|title=Catch'n Serve LATVIA - Kontakti|website=www.catchnserve.lv|access-date=2026-07-31|language=lv}}</ref> Galvenokārt ar šo sportu nodarbojas sievietes. == Apraksts == Ķer un servē bumbu ir komandu sporta veids, kurā spēlētāji ķer un met bumbu ar abām rokām pāri tīklam pretiniekiem. Komandu un laukuma lieluma, tīkla augstuma un noteikumu ziņā spēle ir līdzīga volejbolam. Galvenā atšķirība no volejbola ir bumbas nesišanā, bet ķeršanā un mešanā. Spēle notiek uz volejbola laukuma, komandas sastāv no sešiem spēlētājiem, bumbu drīkst noķert uz īsu brīdi un mest tālāk, un vienā izspēlē atļauti līdz trim komandas pieskārieniem. Spēle nāk no [[Ziemeļamerika]]s, un tā ir pazīstama ar dažādiem nosaukumiem, piemēram, ''Mamanet'' ([[Eiropa|Eiropā]] un [[Izraēla|Izraēlā]]),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mamanet.org.il/viewArticle.asp?id=12894|title=מאמאנט, ליגת האמהות בכדורשת, ספורט, קהילה והעצמה נשית בישראל - מאמאנט|website=www.mamanet.org.il|access-date=2026-07-31}}</ref> ''Cachibol'' ([[Latīņamerika|Latīņamerikā]]), ''Catchball'' ([[Angļu valoda|angļvalodīgajās]] zemēs) un ''Newcomb'' (vēsturiskais nosaukums [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], mūsdienās tiek spēlēts ar stipri variējošiem noteikumiem).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irvingisd.net/pe/peweb/newcomb.htm|title=Newcomb|website=www.irvingisd.net|access-date=2026-07-31}}</ref> Tuvu radnieciska ir arī [[metienbumba]] (''Throwball'') ar lielāku laukumu un spēlētāju skaitu, sākotnēji spēlēta 1940. gados [[Indija|Indijā]], [[Čennai]], bet tagad pastāvoša visos kontinentos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://internationalthrowballfederation.com/content/about-us|title=Content Page|website=internationalthrowballfederation.com|access-date=2026-07-31|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.asianthrowball.com/about.html|title=Asian Throwball Federation|website=www.asianthrowball.com|access-date=2026-07-31|language=en}}</ref> == Vēsture == Spēli kā ņūkombolu 1895. gadā izgudroja Klāra Bēra, fiziskās audzināšanas instruktore Sofijas Ņūkombas koledžā Taleina universitātē [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]]. Šis sporta veids ir viens no nedaudzajiem sieviešu radītajiem sporta veidiem un bija otrais komandu sporta veids Amerikas Savienotajās Valstīs, ko spēlēja sievietes (pirmais bija [[basketbols]]). 1996. gadā, pastiprinoties sieviešu [[emancipācija]]i, Džoanas Polas rakstā žurnālā Journal ''of Sport History'' tika izteikta doma, ka ņūkombols, iespējams, radies pirms volejbola un, varbūt ietekmējis tā attīstību. == Latvija == Latvijā sporta veids sacensību līmenī uzsākās 2016. gadā ar ''Mamanet'' nosaukumu, un 2017. gada jūnijā Pasaules Strādājošo un amatieru sporta spēļu ietvaros notika pirmais pasaules mamaneta čempionāts.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsvisiem.lv/mamanet-attistiba-latvija/|title=Mamanet attīstība Latvijā|website=LTSA, Latvijas Tautas Sporta Asociācija|access-date=2026-07-31|language=lv-LV}}</ref> Piedalījās 34 komandas no dažādiem kontinentiem, Latvijas komanda ieguva 6. vietu.<ref name=":0" /> 2023. gada 8. novembrī tika dibināta Starptautiskā ķer un servē bumbu sporta federācija, kas paplašināja sporta ietvarus, jo līdz tam mamaneta mērķauditorija bija jebkura vecuma mātes un sievietes pāri 30 gadiem. Federācijas mērķis ir iesaistīt visus dzimumus un vecumus, bet ilgtermiņa mērķis padarīt to par olimpisko sporta veidu. Līdz ar jaunās federācijas nosaukumu latviskais nosaukums pamazām no mamaneta pārgāja uz "Ķer un servē". Latvijas čempionātā 2025. gadā piedalījās 48 komandas.<ref name=":0" /> == Noteikumi (izvilkums)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://drive.google.com/file/d/1ZZ_yCPKFTQtXPLX4lG27qdlyzEc1D65F/view|title=2024_offficial-rules-CatchnServeBall-2.0 LV.pdf|website=Google Docs|access-date=2026-07-31}}</ref> == [[Attēls:עמדות במגרש כדורשת.PNG|thumb|Pozīcijas laukumā]] === Izvietojums === Trīs spēlētāji, kuri atrodas pie tīkla, ir priekšējās līnijas spēlētāji un ieņem attiecīgās zonas (2, 3, 4). Attiecīgi pārējie trīs ir aizmugurējās līnijas spēlētāji un ieņem 1., 5. un 6. zonu. Katram aizmugurējas līnijas spēlētajam jāatrodas tālāk no centra līnijas nekā attiecīgajam priekšējās līnijas spēlētajam. Tiklīdz bumba ir izservēta, spēlētāji drīkst pārvietoties un ieņemt jebkuru vietu savā spēles laukumā un brīvajā zonā. Kad servi uzņemošā komanda iegūst serves tiesības, tās spēlētajiem jāpāriet pulksteņrādītāja virzienā uz nākošo zonu (2. zonas spēlētājs pāriet uz 1. zonu servēt, 1. zonas spēlētājs uz 6. utt.). === Pārvietošanās ar bumbu === Kad bumba ir spēlētāja rokās, soļi (kājas pārvietošanās no zemes līdz zemei) ir aizliegti, izņemot sekojošās situācijas: Kad bumba tiek piespēlēta savas komandas dalībniekiem, ir atļauts viens nepabeigts solis, pieņemot, ka piespēle ir pabeigta pirms pabeigts solis, bet ne tad, ja tas ir pabeigts. Atļauti līdz 2 soļiem, kas noslēdzas ar lēcienu, ar nosacījumu, ka metiens tiek izpildīts pirms spēlētāja piezemēšanās. Atļauti līdz 3 soļiem, kuri noslēdzas ar lēcienu ar abām kājām. Pirmajiem 2 soļiem jāvirzās uz priekšu un trešajam jābūt noslēdzošajam solim, kas nepārsniedz otrā soļa līniju, un pie nosacījuma, ka metiens ir izdarīts, spēlētājam piezemējoties. Mēģinot noķert bumbu, soļi ir atļauti tikai tik ilgi, kamēr spēlētājam ir kustības inerce. === Pārkāpumi darbībās ar bumbu === Divi kontakti: spēlētājs vienā izspēlē pieskaras bumbai vairāk kā vienu reizi, un tie nav secīgi kontakti. Četri kontakti: komanda pieskarās bumbai 4 reizei pirms to atgriezt. Tīšs sitiens pa bumbu. Turēšana: spēlētājs tur bumbu ilgāk par 1 sekundi, ja spēlētājs nav kustībā pie mēģinājuma noķert bumbu un vēl nav ieguvis kontroli pār to. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://kerunserve.lv/}} [[Kategorija:Volejbols]] s84z2b1mskozcre7rrb6qsayc10rav9 4500863 4500862 2026-07-31T11:19:59Z Egilus 27634 4500863 wikitext text/x-wiki {{Sporta infokaste |attēls = Deputy Chief of Mission Stephanie Hallett joins Mamanet's catchball tournament for Breast Cancer Awareness month, October 20, 2022 21.jpg |att_izm = 260px |apraksts = |savienība = ICSBF |iesauka = |pirmais = 1895. gads, [[Ņūorleāna]], ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) |reģistrētie = |klubi = |kontakts = Nav kontakta |komanda = 6 |jdzimums = Atsevišķs |kategorijas = Iekštelpu un ārtelpu |bumba = Volejbola bumba |olimpisks = }} '''Ķer un servē bumbu''' (no {{val|en|Catch'n Serve Ball}}) ir [[Volejbols|volejbolam]] radniecisks [[Sporta veidu saraksts|sporta veids]]. Sporta veids, neraugoties uz ilgo vēsturi, vēl nav pietiekami nostabilizējis noteikumus un pasaulē tam ir daudz vietējo nosaukumu un reizēm nenozīmīgu atšķirību noteikumos. [[Latvija|Latvijā]] šī sporta veida pārvaldi veic biedrība "Latvijas Ķer un servē bumbu sporta federācija", kas ietilpst [[Itālija|Itālijā]] bāzētajā starptautiskajā federācijā ''International Catch'n Serve Ball Sports Federation (ICSBF).''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.catchandserve-ball.com/about-icsbf/who-we-are|title=Who We Are|last=Ball|first=Catchandserve|website=Catchandserve Ball|access-date=2026-07-31|language=en}}</ref> Tās sadarbības partneri ir arī [[Latvijas Tautas sporta asociācija]], kas pārrauga dažādus amatieru sporta veidus un ir [[LSFP]] biedre.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lsfp.lv/sporta_registrs/atzitas_federacijas/80|title=LSFP|website=lsfp.lv|access-date=2026-07-31}}</ref> Vienlaikus [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] darbojas Latvijas ''Catch'n Serve Ball'' federācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.catchnserve.lv/kontakti|title=Catch'n Serve LATVIA - Kontakti|website=www.catchnserve.lv|access-date=2026-07-31|language=lv}}</ref> Galvenokārt ar šo sportu nodarbojas sievietes. == Apraksts == Ķer un servē bumbu ir komandu sporta veids, kurā spēlētāji ķer un met bumbu ar abām rokām pāri tīklam pretiniekiem. Komandu un laukuma lieluma, tīkla augstuma un noteikumu ziņā spēle ir līdzīga volejbolam. Galvenā atšķirība no volejbola ir bumbas nesišanā, bet ķeršanā un mešanā. Spēle notiek uz volejbola laukuma, komandas sastāv no sešiem spēlētājiem, bumbu drīkst noķert uz īsu brīdi un mest tālāk, un vienā izspēlē atļauti līdz trim komandas pieskārieniem. Spēle nāk no [[Ziemeļamerika]]s, un tā ir pazīstama ar dažādiem nosaukumiem, piemēram, ''Mamanet'' ([[Eiropa|Eiropā]] un [[Izraēla|Izraēlā]]),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mamanet.org.il/viewArticle.asp?id=12894|title=מאמאנט, ליגת האמהות בכדורשת, ספורט, קהילה והעצמה נשית בישראל - מאמאנט|website=www.mamanet.org.il|access-date=2026-07-31}}</ref> ''Cachibol'' ([[Latīņamerika|Latīņamerikā]]), ''Catchball'' ([[Angļu valoda|angļvalodīgajās]] zemēs) un ''Newcomb'' (vēsturiskais nosaukums [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], mūsdienās tiek spēlēts ar stipri variējošiem noteikumiem).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irvingisd.net/pe/peweb/newcomb.htm|title=Newcomb|website=www.irvingisd.net|access-date=2026-07-31}}</ref> Tuvu radnieciska ir arī [[metienbumba]] (''Throwball'') ar lielāku laukumu un spēlētāju skaitu, sākotnēji spēlēta 1940. gados [[Indija|Indijā]], [[Čennai]], bet tagad pastāvoša visos kontinentos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://internationalthrowballfederation.com/content/about-us|title=Content Page|website=internationalthrowballfederation.com|access-date=2026-07-31|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.asianthrowball.com/about.html|title=Asian Throwball Federation|website=www.asianthrowball.com|access-date=2026-07-31|language=en}}</ref> == Vēsture == Spēli kā ņūkombolu 1895. gadā izgudroja Klāra Bēra, fiziskās audzināšanas instruktore Sofijas Ņūkombas koledžā Taleina universitātē [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]]. Šis sporta veids ir viens no nedaudzajiem sieviešu radītajiem sporta veidiem un bija otrais komandu sporta veids Amerikas Savienotajās Valstīs, ko spēlēja sievietes (pirmais bija [[basketbols]]). 1996. gadā, pastiprinoties sieviešu [[emancipācija]]i, Džoanas Polas rakstā žurnālā Journal ''of Sport History'' tika izteikta doma, ka ņūkombols, iespējams, radies pirms volejbola un, varbūt ietekmējis tā attīstību. == Latvija == Latvijā sporta veids sacensību līmenī uzsākās 2016. gadā ar ''Mamanet'' nosaukumu, un 2017. gada jūnijā Pasaules Strādājošo un amatieru sporta spēļu ietvaros notika pirmais pasaules mamaneta čempionāts.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsvisiem.lv/mamanet-attistiba-latvija/|title=Mamanet attīstība Latvijā|website=LTSA, Latvijas Tautas Sporta Asociācija|access-date=2026-07-31|language=lv-LV}}</ref> Piedalījās 34 komandas no dažādiem kontinentiem, Latvijas komanda ieguva 6. vietu.<ref name=":0" /> 2023. gada 8. novembrī tika dibināta Starptautiskā ķer un servē bumbu sporta federācija, kas paplašināja sporta ietvarus, jo līdz tam mamaneta mērķauditorija bija jebkura vecuma mātes un sievietes pāri 30 gadiem. Federācijas mērķis ir iesaistīt visus dzimumus un vecumus, bet ilgtermiņa mērķis padarīt to par olimpisko sporta veidu. Līdz ar jaunās federācijas nosaukumu latviskais nosaukums pamazām no mamaneta pārgāja uz "Ķer un servē". Latvijas čempionātā 2025. gadā piedalījās 48 komandas.<ref name=":0" /> == Noteikumi (izvilkums)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://drive.google.com/file/d/1ZZ_yCPKFTQtXPLX4lG27qdlyzEc1D65F/view|title=2024_offficial-rules-CatchnServeBall-2.0 LV.pdf|website=Google Docs|access-date=2026-07-31}}</ref> == [[Attēls:עמדות במגרש כדורשת.PNG|thumb|Pozīcijas laukumā]] === Izvietojums === Trīs spēlētāji, kuri atrodas pie tīkla, ir priekšējās līnijas spēlētāji un ieņem attiecīgās zonas (2, 3, 4). Attiecīgi pārējie trīs ir aizmugurējās līnijas spēlētāji un ieņem 1., 5. un 6. zonu. Katram aizmugurējas līnijas spēlētajam jāatrodas tālāk no centra līnijas nekā attiecīgajam priekšējās līnijas spēlētajam. Tiklīdz bumba ir izservēta, spēlētāji drīkst pārvietoties un ieņemt jebkuru vietu savā spēles laukumā un brīvajā zonā. Kad servi uzņemošā komanda iegūst serves tiesības, tās spēlētajiem jāpāriet pulksteņrādītāja virzienā uz nākošo zonu (2. zonas spēlētājs pāriet uz 1. zonu servēt, 1. zonas spēlētājs uz 6. utt.). === Pārvietošanās ar bumbu === Kad bumba ir spēlētāja rokās, soļi (kājas pārvietošanās no zemes līdz zemei) ir aizliegti, izņemot sekojošās situācijas: Kad bumba tiek piespēlēta savas komandas dalībniekiem, ir atļauts viens nepabeigts solis, pieņemot, ka piespēle ir pabeigta pirms pabeigts solis, bet ne tad, ja tas ir pabeigts. Atļauti līdz 2 soļiem, kas noslēdzas ar lēcienu, ar nosacījumu, ka metiens tiek izpildīts pirms spēlētāja piezemēšanās. Atļauti līdz 3 soļiem, kuri noslēdzas ar lēcienu ar abām kājām. Pirmajiem 2 soļiem jāvirzās uz priekšu un trešajam jābūt noslēdzošajam solim, kas nepārsniedz otrā soļa līniju, un pie nosacījuma, ka metiens ir izdarīts, spēlētājam piezemējoties. Mēģinot noķert bumbu, soļi ir atļauti tikai tik ilgi, kamēr spēlētājam ir kustības inerce. === Pārkāpumi darbībās ar bumbu === Divi kontakti: spēlētājs vienā izspēlē pieskaras bumbai vairāk kā vienu reizi, un tie nav secīgi kontakti. Četri kontakti: komanda pieskarās bumbai 4 reizei pirms to atgriezt. Tīšs sitiens pa bumbu. Turēšana: spēlētājs tur bumbu ilgāk par 1 sekundi, ja spēlētājs nav kustībā pie mēģinājuma noķert bumbu un vēl nav ieguvis kontroli pār to. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://kerunserve.lv/}} [[Kategorija:Volejbols]] a762g233toyuua74w1rjcvj64klhydf 0 636397 4500859 2026-07-31T11:10:00Z Egilus 27634 Pāradresē uz [[Ķer un servē bumbu]] 4500859 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ķer un servē bumbu]] 72d657hmgxs1dsudklpierhkzmb1r31 0 636398 4500860 2026-07-31T11:10:26Z Egilus 27634 Pāradresē uz [[Ķer un servē bumbu]] 4500860 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ķer un servē bumbu]] 72d657hmgxs1dsudklpierhkzmb1r31 0 636399 4500871 2026-07-31T11:38:07Z Jānis U. 198 Pāradresē uz [[Čemurainais puķumeldrs]] 4500871 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Čemurainais puķumeldrs]] mwsvhjrn7tifk4isap4l7v38cd00zs2 0 636400 4500874 2026-07-31T11:46:29Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Salu infokaste |nosaukums = Benbekula |attēls = Balivanich (West).jpg |attēla paraksts = Salas piekraste pie Balivanihas |attēla izmērs = |vietas karte = Benbecula topographical map.png |vietaskarte = Skotija#Rietumu salas#Apvienotā Karaliste |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = <!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label... 4500874 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Benbekula |attēls = Balivanich (West).jpg |attēla paraksts = Salas piekraste pie Balivanihas |attēla izmērs = |vietas karte = Benbecula topographical map.png |vietaskarte = Skotija#Rietumu salas#Apvienotā Karaliste |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = <!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |position = |mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption = |title = <!-- kartes paraksts; tikai pārprotamās situācijās --> |vietējais nosaukums = ''Benbecula''<br />''Beinn nam Fadhla'' |izvietojums = [[Atlantijas okeāns]] |apskalo = <!-- TIKAI ZEMSRAGIEM --> |atdala = <!-- TIKAI PUSSALĀM UN ZEMESRAGIEM --> |latd= 57 |latm = 27 |lats = |latNS= N |longd= 7 |longm= 19 |longs= |longEW= W |arhipelāgs = [[Ārējās Hebridu salas]] |salu skaits = |galvenās salas = |platība = 82 |platība_ha = <!-- tikai skaitli ha --> |garums = 13<!-- tikai skaitli km --> |platums = 9<!-- tikai skaitli km --> |krasta līnija = <!-- tikai skaitli km --> |augstākais kalns = Rūvals |augstums = 124 |valsts = Apvienotā Karaliste |valsts adm vienības tips = Zeme |valsts adm vienība = {{SCO}} |valsts adm vienības tips1 = Apgabals |valsts adm vienība1 = [[Attēls:Western Isles Council Flag.svg|22px]] [[Rietumu salas]] |valsts adm vienības tips2 = <!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība2 = <!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = |valsts ciems = Balivaniha |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = 1255 |iedzīvotāju gads = 2025<ref>[https://infogram.com/1pl6y95m7p3022iqpv1mkdevrrczq6e5x59 "Scottish Islands Data Dashboard". RESAS/Scottish Government. 2025]</ref> |blīvums = 15,3 |pamatiedzīvotāji = [[skoti]] |piezīme = |citas daļas = }} '''Benbekula''' ({{val|en|Benbecula}}, {{val|gd|Beinn nam Fadhla}}) ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]] piederoša sala [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]], [[Skotija]]s [[Rietumu salas|Ārējo Hebridu salu]] piektā lielākā sala. Salas galvenā apdzīvotā vieta ir Balivaniha ziemeļrietumu krastā; šeit atrodas administratīvās iestādes, lidosta un Uistu salu galvenais hospitālis. == Ģeogrāfija == Sala atrodas Ārējo Hebridu salu vidusdaļā, rietumos to apskalo Atlantijas okeāns, bet austrumos [[Minčs|Minču]] šaurumi salu atdala no [[Skotija]]s krasta un Iekšējo Hebridu salu lielākās salas [[Skaja]]s. Ziemeļos Nortforda šaurums to atdala no [[Nortuista]]s, bet dienvidos Sautfords dienvidos — no [[Sautuista]]s. Abus šaurumus šķērso salas savienojošie dambji un tilti. Salas krasti stipri izroboti, piekrastē daudz mazāku saliņu. Reljefā domeinē zemiene ar kūdras purviem un lēzeniem pauguriem; lielu daļu salas platības aizņem ūdenstilpes. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.virtualhebrides.com/ Hebrides/Western Isles Guide] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Hebridu salas]] [[Kategorija:Eiropas salas]] 8ocs9btok5lv9s1oql80lo46odp4mch 0 636401 4500875 2026-07-31T11:47:12Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Benbekula]] 4500875 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Benbekula]] 5mqq8fzmvquhm6j8a0yieugusoe7qwb 0 636402 4500876 2026-07-31T11:47:30Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Benbekula]] 4500876 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Benbekula]] 5mqq8fzmvquhm6j8a0yieugusoe7qwb